Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.512

Rīgā 2014.gada 26.augustā (prot. Nr.45 31.§)
Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
14.panta 19.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu.

2. Otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju iegūst, apgūstot šādas otrā līmeņa profesionālās studiju programmas (turpmāk – programma):

2.1. profesionālās bakalaura studiju programmas (turpmāk – bakalaura programma);

2.2. profesionālās maģistra studiju programmas (turpmāk – maģistra programma);

2.3. profesionālās studiju programmas, kuras īsteno pēc vidējās izglītības apguves (turpmāk – profesionālā programma);

2.4. profesionālās studiju programmas, kuras īsteno pēc akadēmiskās (bakalaura vai maģistra) izglītības vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības apguves (turpmāk – īsā profesionālā programma).

3. Programmas īsteno augstskola.

II. Programmu stratēģiskais mērķis un galvenie uzdevumi

4. Programmu stratēģiskais mērķis ir nodrošināt tautsaimniecības, kultūras, valsts aizsardzības un drošības, kā arī sociālajām vajadzībām atbilstošas, nozares zinātņu teorētiskajos pamatos balstītas, profesiju standartiem (ja tie ir apstiprināti Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē) atbilstošas un praksē piemērojamas profesionālās studijas.

5. Programmu galvenie uzdevumi ir:

5.1. izglītot studējošos, nodrošinot piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi, kā arī sekmēt viņu konkurētspēju mainīgajos sociālekonomiskajos apstākļos un starptautiskajā darba tirgū;

5.2. nodrošināt studiju rezultātu (zināšanu, prasmju un kompetences) sasniegšanu atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajām Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras (turpmāk – ietvarstruktūra) 6. vai 7. līmeņa zināšanām, prasmēm un kompetencei.

6. Programmas specifiskos mērķus un uzdevumus nosaka atbilstoši stratēģiskajam mērķim un galvenajiem uzdevumiem sadarbībā ar attiecīgās nozares speciālistiem un darba devējiem.

III. Bakalaura programmas obligātais saturs

7. Bakalaura programmas saturs nodrošina zināšanu, prasmju un kompetences kopumu atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajām ietvarstruktūras 6. līmeņa zināšanām, prasmēm un kompetencei.

8. Bakalaura programmas apjoms ir vismaz 160 kredītpunktu.

9. No bakalaura programmas apjoma (izņemot to apjomu, kas paredzēts praksei un bakalaura darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrādei) pilna laika studijās ne mazāk kā 40 procentus, bet bakalaura programmās, kuras ietilpst izglītības programmu grupā "Mūzika un skatuves māksla", ne mazāk kā 30 procentus veido kontaktstundas.

10. Bakalaura programmas obligāto struktūru veido:

10.1. studiju kursi;

10.2. prakse;

10.3. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir bakalaura darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana.

11. Bakalaura programmas obligāto saturu veido:

11.1. vispārizglītojošie studiju kursi vismaz 20 kredītpunktu apjomā – humanitāro un sociālo zinātņu studiju kursi, tai skaitā studiju kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas. Studiju kursos iekļauj moduli uzņēmējdarbības profesionālās kompetences veidošanai (inovācijas, uzņēmumu organizācija un dibināšana, vadīšanas metodes, biznesa ekonomikas, projektu izstrādes un vadīšanas pamati, lietvedības un finanšu uzskaites sistēma, zināšanas par darba tiesisko attiecību regulējumu, tai skaitā par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā, kā arī zināšanas par citām novitātēm uzņēmējdarbības vai iestādes vadīšanā. Moduli īsteno, izmantojot galvenokārt kompetences treniņa, lietišķo spēļu un līdzīgas praktiskās metodes). Moduli vismaz sešu kredītpunktu apjomā iekļauj visās bakalaura programmās, ja tas nav iekļauts bakalaura programmas nozares (profesionālās darbības jomas) teorētiskajos pamatkursos. Studējošais moduli apgūst, ja tas nav apgūts iepriekšējā profesionālajā studiju programmā;

11.2. nozares (profesionālās darbības jomas) teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi vismaz 36 kredītpunktu apjomā;

11.3. nozares (profesionālās darbības jomas) profesionālās specializācijas kursi vismaz 60 kredītpunktu apjomā;

11.4. izvēles daļas kursi vismaz sešu kredītpunktu apjomā;

11.5. prakse vismaz 20 kredītpunktu apjomā;

11.6. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir bakalaura darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrāde un aizstāvēšana, vismaz 12 kredītpunktu apjomā.

12. Papildus šo noteikumu 11. punktā minētajiem nosacījumiem bakalaura programmā ietver arī Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības likumā noteiktās studiju kursu satura prasības.

13. Bakalaura programmas studiju kursu izvēli, studiju kursu apjomu un saturu, kā arī prakses saturu atbilstoši iegūstamajam profesionālajam grādam un profesionālajai kvalifikācijai nosaka saskaņā ar profesijas standartu (ja tas ir apstiprināts Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē).

14. Bakalaura programmas apguves laikā studējošais izstrādā un aizstāv vismaz trīs studiju darbus.

15. Praksi īsteno saskaņā ar prakses līgumu par prakses vietas nodrošināšanu vai saskaņā ar augstskolas lēmumu par prakses vietu nodrošināšanu pašā augstskolā. Prakses līgumu augstskola slēdz ar darba devēju. Prakses līgumā vai augstskolas lēmumā par prakses vietu nodrošināšanu ietver prakses mērķus, uzdevumus, prakses norises plānojumu, prakses sasniegumu vērtēšanas kārtību, kā arī pušu pienākumus un atbildību. Prakses mērķi studējošais sasniedz, pamatojoties uz iegūtajām zināšanām, prasmēm, kompetenci un iepriekšējo darba pieredzi. Nosakot prakses mērķus un uzdevumus, prakses saturā iekļauj arī studējošā iepazīšanos ar attiecīgās prakses organizācijas pārvaldes struktūru un darbības principiem. Prakses mērķu un uzdevumu noteikšanā, kā arī prakses izvērtējumā piedalās to organizāciju pārstāvji, ar kurām noslēgts līgums par prakses īstenošanu. Augstskola noteiktu prakses daļu var īstenot arī studiju sākuma posmā, lai veidotu un nostiprinātu studējošo priekšstatu par apgūstamo profesiju.

16. Ja bakalaura programmā imatrikulē studējošos ar iepriekš iegūtu pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, tad bakalaura programmas saturu un apjomu, kā arī studiju kursu saturu un apjomu savstarpēji saskaņo. Atbilstošos pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās iegūtos kredītpunktus ieskaita bakalaura programmas apjomā.

17. Pēc bakalaura programmas apguves piešķir profesionālo bakalaura grādu nozarē (profesionālās darbības jomā) un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

18. Profesionālais bakalaura grāds dod tiesības, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā maģistra programmā, turpināt izglītību akadēmiskajā maģistra studiju programmā vai maģistra programmā.

IV. Maģistra programmas obligātais saturs

19. Maģistra programmas apjoms ir vismaz 40 kredītpunktu.

20. Maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens līdz divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem.

21. Maģistra programmas saturs nodrošina zināšanu, prasmju un kompetences apguvi, kas nepieciešama profesionālās darbības veikšanai atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajām ietvarstruktūras 7. līmeņa zināšanām, prasmēm un kompetencei.

22. No maģistra programmas apjoma (izņemot to apjomu, kas paredzēts praksei un maģistra darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrādei) pilna laika studijās ne mazāk kā 30 procentus veido kontaktstundas.

23. Maģistra programmas obligāto saturu veido:

23.1. studiju kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu padziļinātu apguvi nozares (profesionālās darbības jomas) teorijā un praksē vismaz piecu kredītpunktu apjomā;

23.2. pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi vismaz triju kredītpunktu apjomā;

23.3. prakse vismaz 26 kredītpunktu apjomā, ja tā ir paredzēta akadēmiskās bakalaura studiju programmas beidzējiem, vai vismaz sešu kredītpunktu apjomā, ja tā ir paredzēta bakalaura programmas beidzējiem. Praksi īsteno saskaņā ar šo noteikumu 15. punktu;

23.4. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir maģistra darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana, vismaz 20 kredītpunktu apjomā.

24. Papildus šo noteikumu 23. punktā minētajam maģistra programmas obligātajā saturā ietver arī studiju kursus, kuri nodrošina profesionālās kompetences sasniegšanu uzņēmējdarbībā (inovācijas, uzņēmumu organizācija un dibināšana, vadīšanas metodes, projektu izstrādes un vadīšanas pamati, lietvedības un finanšu uzskaites sistēma, zināšanas par darba tiesisko attiecību regulējumu, tai skaitā par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā, kā arī zināšanas par citām novitātēm uzņēmējdarbības vai iestādes vadīšanā), ja tie nav apgūti zemāka līmeņa studiju programmā.

25. Ja studējošais Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības likumā noteiktās prasības nav apguvis zemāka līmeņa studiju programmā, viņš tās apgūst papildus maģistra programmai.

26. Ja izpildītas uzņemšanas prasības, maģistra programmā var imatrikulēt studējošos ar iepriekš iegūtu profesionālo bakalaura grādu vai akadēmisko bakalaura grādu, vai profesionālo kvalifikāciju, kura iegūta, pilna laika studijās pabeidzot vismaz četrus gadus ilgu studiju programmu.

27. Maģistra programmā studējošie ar iepriekš iegūtu akadēmisko bakalaura grādu pēc sekmīgas maģistra programmas apguves iegūst piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

28. Maģistra programmā studiju kursu izvēli, studiju kursu saturu un apjomu, kā arī prakses saturu atbilstoši iegūstamajam grādam nosaka saskaņā ar profesijas standartu (ja tas ir apstiprināts Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē).

29. Pēc maģistra programmas apguves piešķir profesionālo maģistra grādu nozarē (profesionālās darbības jomā), kā arī piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

30. Profesionālais maģistra grāds dod tiesības, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā doktora studiju programmā, turpināt izglītību doktora studiju programmā.

V. Profesionālās programmas obligātais saturs

31. Profesionālās programmas apjoms ir vismaz 160 kredītpunktu.

32. No profesionālās programmas apjoma (izņemot to apjomu, kas paredzēts praksei un diplomdarba (diplomprojekta) izstrādei) pilna laika studijās ne mazāk kā 40 procentus veido kontaktstundas.

33. Profesionālās programmas obligāto saturu veido:

33.1. vispārizglītojošie studiju kursi vismaz 20 kredītpunktu apjomā – humanitāro un sociālo zinātņu kursi, tai skaitā studiju kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas. Studiju kursos iekļauj moduli uzņēmējdarbības profesionālās kompetences veidošanai (inovācijas, uzņēmumu organizācija un dibināšana, vadīšanas metodes, biznesa ekonomikas, projektu izstrādes un vadīšanas pamati, lietvedības un finanšu uzskaites sistēma, zināšanas par darba tiesisko attiecību regulējumu, tai skaitā par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā, kā arī zināšanas par citām novitātēm uzņēmējdarbības vai iestādes vadīšanā. Moduli īsteno, izmantojot galvenokārt kompetences treniņa, lietišķo spēļu un līdzīgas praktiskās metodes). Moduli vismaz sešu kredītpunktu apjomā iekļauj visās profesionālajās programmās, ja tas nav iekļauts profesionālās programmas nozares (profesionālās darbības jomas) teorētiskajos pamatkursos. Studējošais moduli apgūst, ja tas nav apgūts iepriekšējā profesionālajā studiju programmā;

33.2. nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju studiju kursi vismaz 36 kredītpunktu apjomā;

33.3. nozares profesionālās specializācijas studiju kursi vismaz 60 kredītpunktu apjomā;

33.4. izvēles kursi vismaz sešu kredītpunktu apjomā;

33.5. prakse vismaz 20 kredītpunktu apjomā, kuru īsteno saskaņā ar šo noteikumu 15. punktu;

33.6. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana, vismaz 12 kredītpunktu apjomā.

34. Papildus šo noteikumu 33. punktā minētajiem nosacījumiem profesionālajā programmā ietver arī Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības likumā noteiktās studiju kursu satura prasības.

35. Profesionālās programmas apguves laikā studējošais izstrādā un aizstāv vismaz trīs studiju darbus.

36. Profesionālās programmas studiju kursu izvēli, studiju kursu saturu un apjomu, kā arī prakses saturu atbilstoši iegūstamajai profesionālajai kvalifikācijai nosaka saskaņā ar profesijas standartu (ja tas ir apstiprināts Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē).

37. Pēc profesionālās programmas apguves piešķir piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

VI. Īsās profesionālās programmas obligātais saturs

38. Īsās profesionālās programmas apjoms ir vismaz 40 kredītpunktu.

39. No īsās profesionālās programmas apjoma (izņemot to apjomu, kas paredzēts praksei un diplomdarba (diplomprojekta) izstrādei) pilna laika studijās ne mazāk kā 40 procentus veido kontaktstundas.

40. Īsās profesionālās programmas obligāto saturu veido:

40.1. nozares teorētiskie un profesionālās specializācijas kursi un moduļi vismaz četru kredītpunktu apjomā;

40.2. prakse vismaz 20 kredītpunktu apjomā, kuru īsteno saskaņā ar šo noteikumu 15. punktu. Augstskola tās noteiktajā kārtībā var ieskaitīt prakses apjomā daļu no iepriekš īstenotās prakses apjoma, ja apgūstamā īsā profesionālā programma saskaņā ar Latvijas izglītības klasifikāciju pārstāv to pašu izglītības programmu grupu, kurā ietilpst jau apgūtā profesionālā studiju programma;

40.3. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana, vismaz 10 kredītpunktu apjomā.

41. Papildus šo noteikumu 40. punktā noteiktajam īsās profesionālās programmas obligātajā saturā ietver arī studiju kursus, kuri nodrošina profesionālās kompetences sasniegšanu uzņēmējdarbībā (inovācijas, uzņēmumu organizācija un dibināšana, vadīšanas metodes, projektu izstrādes un vadīšanas pamati, lietvedības un finanšu uzskaites sistēma, zināšanas par darba tiesisko attiecību regulējumu, tai skaitā par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā, kā arī zināšanas par citām novitātēm uzņēmējdarbības vai iestādes vadīšanā).

42. Ja studējošais Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības likumā noteiktās prasības nav apguvis zemāka līmeņa studiju programmā, viņš tās apgūst papildus īsajai profesionālajai programmai.

43. Īsās profesionālās programmas studiju kursu izvēli, studiju kursu saturu un apjomu, kā arī prakses saturu atbilstoši iegūstamajai profesionālajai kvalifikācijai nosaka saskaņā ar profesijas standartu (ja tas ir apstiprināts Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē).

44. Pēc īsās profesionālās programmas apguves piešķir piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

VII. Programmas apguves vērtēšanas pamatprincipi un kārtība

45. Vērtējot otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju rezultātus, ievēro šādus pamatprincipus:

45.1. vērtēšanas atklātības princips – atbilstoši izvirzītajiem programmu mērķiem un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem ir noteikts prasību kopums studiju rezultātu sasniegšanas vērtēšanai;

45.2. vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt sekmīgu vērtējumu par visu programmas satura apguvi;

45.3. vērtējuma pārskatīšanas iespēju princips – augstskola nosaka kārtību iegūtā vērtējuma pārskatīšanai;

45.4. vērtēšanā izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips – programmas apguves vērtēšanā izmanto dažādus pārbaudes veidus.

46. Studiju rezultātu sasniegšanas pakāpi vērtē 10 ballu skalā vai ar vērtējumu "ieskaitīts/neieskaitīts". Studiju rezultātu sasniegšanas pakāpi programmas studiju kursa gala pārbaudījuma ietvaros ar vērtējumu "ieskaitīts/neieskaitīts" var vērtēt, ja studiju kursa apjoms nav vairāk kā divi kredītpunkti. Ar vērtējumu "ieskaitīts/neieskaitīts" var vērtēt arī studiju rezultātu sasniegšanas pakāpi tādu studiju kursā noteikto pārbaudījumu ietvaros, kuri nav studiju kursa gala pārbaudījumi.

47. Studiju rezultātu vērtējumi 10 ballu skalā ir šādi:

47.1. izcili (10) – zināšanas, prasmes un kompetence pārsniedz programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, liecina par spēju veikt patstāvīgus pētījumus un dziļu problēmu izpratni;

47.2. teicami (9) – zināšanas, prasmes un kompetence pilnībā atbilst programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasībām, iegūta prasme patstāvīgi lietot iegūtās zināšanas;

47.3. ļoti labi (8) – pilnīgi izpildītas programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, tomēr atsevišķos jautājumos nav pietiekami dziļas izpratnes, lai zināšanas patstāvīgi lietotu sarežģītāku problēmu risināšanā;

47.4. labi (7) – kopumā izpildītas programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, tomēr dažkārt konstatējama neprasme iegūtās zināšanas izmantot patstāvīgi;

47.5. gandrīz labi (6) – izpildītas programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, tomēr vienlaikus konstatējama nepietiekami dziļa problēmas izpratne un neprasme izmantot iegūtās zināšanas;

47.6. viduvēji (5) – kopumā apgūta programma, studiju modulis vai studiju kurss, tomēr konstatējama nepietiekama dažu problēmu pārzināšana un neprasme izmantot iegūtās zināšanas;

47.7. gandrīz viduvēji (4) – kopumā apgūta programma, studiju modulis vai studiju kurss, tomēr konstatējama nepietiekama dažu pamatkoncepciju izpratne, ir ievērojamas grūtības iegūto zināšanu praktiskā izmantošanā;

47.8. vāji (3) – zināšanas ir virspusējas un nepilnīgas, studējošais nespēj tās lietot konkrētās situācijās;

47.9. ļoti vāji (2) – ir virspusējas zināšanas tikai par atsevišķām problēmām, lielākā daļa programmas, studiju moduļa vai studiju kursa nav apgūta;

47.10. ļoti, ļoti vāji (1) – nav izpratnes par priekšmeta pamatproblemātiku, nav gandrīz nekādu zināšanu studiju kursā, studiju modulī vai programmā.

48. Novērtējot studiju rezultātus programmā, studiju modulī vai studiju kursā 10 ballu skalā, augstskola var paredzēt arī papildu kritērijus konkrēta vērtējuma noteikšanai 10 ballu skalā.

49. Šo noteikumu 47. punktā minētos kritērijus studiju rezultātu vērtējumiem 10 ballu skalā var piemērot arī, novērtējot zināšanas, prasmes un kompetenci augstskolas noteiktajos pārbaudījumos studiju kursu ietvaros.

50. Ar vērtējumu "ieskaitīts" vai "neieskaitīts" novērtē atkarībā no tā, vai pārbaudījumā studējošā uzrādītās zināšanas, prasmes un kompetence atbilst vai neatbilst attiecīgajā pārbaudījumā augstskolas noteiktajam zināšanu, prasmju un kompetences līmenim.

51. Par sekmīgiem uzskata vērtējumus no "izcili" (10) līdz "gandrīz viduvēji" (4) un vērtējumu "ieskaitīts".

52. Programmas noslēdzas ar valsts pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra (diplomdarba/diplomprojekta) darba izstrādāšana un aizstāvēšana un kurus vērtē valsts pārbaudījuma komisija (turpmāk – komisija).

53. Komisija darbojas, kā arī komisijas vadītāju un sastāvu apstiprina saskaņā ar augstskolas senāta apstiprinātu nolikumu.

54. Komisijas sastāvā ir komisijas vadītājs un vismaz četri komisijas locekļi. Komisijas vadītājs un vismaz puse no komisijas sastāva ir nozares profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvji.

VIII. Noslēguma jautājums

55. Augstskolas nodrošina programmu atbilstību šo noteikumu prasībām līdz to studiju virzienu kārtējai akreditācijai, kuriem attiecīgās programmas atbilst (ja attiecīgie studiju virzieni jau ir akreditēti), vai līdz studiju virzienu akreditācijai, ja programmas atbilst vēl neakreditētiem studiju virzieniem.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 512Pieņemts: 26.08.2014.Stājas spēkā: 12.09.2014. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 179 (5239), 11.09.2014.OP numurs: 2014/179.2
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Citi saistītie dokumenti
268761
12.09.2014
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)