Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.461

Rīgā 2014.gada 12.augustā (prot. Nr.43 14.§)
Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma
4.panta divpadsmito daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības pārtikas kvalitātes shēmām, kā arī to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību.

2. Pārtikas kvalitātes shēmas atbilstoši Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulas (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), 22. panta 1. un 2. punktam ir:

2.1. nacionālā pārtikas kvalitātes shēma;

2.2. bioloģiskās lauksaimniecības shēma;

2.3. aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēma;

2.4. aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēma;

2.5. garantētu tradicionālo īpatnību shēma.

3. Pārtikas kvalitātes shēmā visi pārtikas aprites posmi ir izsekojami, shēmas produkta ražotājs (turpmāk – operators) ievēro prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārtikas kvalitātes shēmām, un lietošanai pārtikā paredzētais produkts ir nonācis tirdzniecībā.

(MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 603 redakcijā)

3.1 Pārtikas kvalitātes shēmu produktu marķējumā ir iekļautas norādes saskaņā ar:

3.1 1. šo noteikumu 21. un 23. punktu un 5. pielikumu – nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai;

3.1 2. normatīvajiem aktiem bioloģiskās lauksaimniecības jomā – bioloģiskās lauksaimniecības shēmai;

3.1 3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulas (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 12. un 23. pantu, kā arī Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, 13. pantu un X pielikumu – aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmai, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmai un garantēto tradicionālo īpatnību shēmai.

(MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 603 redakcijā)

4. Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas ražots atbilstoši normatīvajiem aktiem bioloģiskās lauksaimniecības jomā un pēc marķēšanas ar bioloģiskās lauksaimniecības norādi ir nonācis tirdzniecībā.

5. Operatora atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības shēmai apliecina kontroles institūcijas, kas noteiktas normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību (turpmāk – bioloģiskās kontroles institūcija), ievērojot šādus kritērijus:

5.1. operators ražo šo noteikumu 4. punktā noteikto pārtikas produktu;

5.2. atbilstoši shēmai saražotais galaprodukts ir nonācis tirdzniecībā;

5.3. katra operatora bioloģiskās lauksaimniecības shēmā realizētais kopējais produkcijas apjoms periodā no iepriekšējā gada 1. septembra līdz kārtējā gada 31. augustam naudas izteiksmē nav mazāks par:

5.3.1. 210 euro:

5.3.1.1. bioloģiskās lauksaimniecības primāro produktu (tostarp biškopības produktu) ražotājam, kas mazumtirdzniecībā vai galapatērētājam realizē fasētus un marķētus bioloģiskos produktus;

5.3.1.2. bioloģiskās lauksaimniecības primāro produktu (tostarp biškopības produktu) ražotājam, kas piegādā tos bioloģiskās lauksaimniecības apstrādes vai pārstrādes uzņēmumam vai kooperatīvam, kurš nodrošina produktu nonākšanu pie operatora (turpmāk – izejvielu piegādātājs);

5.3.2. 1140 euro – bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotājam, kurš Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – dienests) reģistrējis ražošanu mājas apstākļos un kuram bioloģiskās kontroles institūcija par to ir izsniegusi attiecīgu sertifikātu;

5.3.3. 1420 euro – dienestā reģistrētam uzņēmumam, kurš nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību (izņemot biškopības produktu apstrādi vai pārstrādi un ražošanu mājas apstākļos) un kuram bioloģiskās kontroles institūcija ir sertificējusi bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādi;

5.3.4. 2135 euro – dienestā atzītam uzņēmumam, kurš nodarbojas ar bioloģisko produktu apstrādi vai pārstrādi un kuram bioloģiskās kontroles institūcija ir sertificējusi bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādi.

(MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 603 redakcijā)

5.1 Izejvielu piegādātāja atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības shēmai apliecina bioloģiskās kontroles institūcija, ja operators to ir iekļāvis izejvielu piegādātāju sarakstā un bioloģiskās lauksaimniecības shēmā realizētais kopējais produkcijas apjoms atbilst šo noteikumu 5.3.1.2. apakšpunktā minētajam apjomam.

(MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 603 redakcijā)

6. Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas reģistrēts Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem lauksaimniecības un pārtikas kvalitātes shēmu jomā.

7. Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmā iekļauti pārtikas uzņēmumi (turpmāk – uzņēmumi), kas ražo izejvielas šo noteikumu 6. punktā minētajiem pārtikas produktiem un shēmas produktus.

8. Garantēto tradicionālo īpatnību shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas reģistrēts Eiropas Savienības Garantētu tradicionālo īpatnību reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem lauksaimniecības un pārtikas kvalitātes shēmu jomā.

9. Operatora atbilstību aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmai, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmai vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmai apliecina dienests.

(Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603)

10. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas ražots atbilstoši šiem noteikumiem un ir nonācis tirdzniecībā ar nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi.

11. Operatora atbilstību nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai apliecina dienests šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

12. Visi pārtikas kvalitātes shēmā iesaistītie uzņēmumi ievēro normatīvo aktu prasības pārtikas aprites jomā.

13. Šo noteikumu 5., 9. un 11. punktā minētās kontroles institūcijas uztur un ievieto savā tīmekļa vietnē attiecīgās shēmas produktu sarakstu, norādot šādu informāciju:

13.1. par bioloģiskās lauksaimniecības shēmu – shēmas produkta nosaukumu, operatora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, datumu, kad operators uzsācis un pārtraucis darbību shēmā, un izejvielu piegādātāju skaitu;

13.2. par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu – shēmas produkta nosaukumu, sertifikāta izsniegšanas, pārtraukšanas vai anulēšanas datumu, operatora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, datumu, kad operators uzsācis un pārtraucis darbību shēmā, un izejvielu piegādātāju skaitu, kā arī marķējumā izmantojamās nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes krāsu;

13.3. par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmu – shēmas produkta nosaukumu, operatora un izejvielu piegādātāja nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, Eiropas Komisijas regulas numuru, datumu un nosaukumu par Latvijā ražotā produkta ierakstīšanu Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu reģistrā;

13.4. par garantētu tradicionālo īpatnību shēmu – shēmas produkta nosaukumu, operatora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, Eiropas Komisijas regulas numuru, datumu un nosaukumu par Latvijā ražotā produkta ierakstīšanu Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā.

(Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603)

14. Šo noteikumu 5. un 11. punktā minētās kontroles institūcijas atbilstošajā shēmā uztur operatora izejvielu piegādātāju sarakstu.

15. Operators katru gadu līdz 1. februārim rakstiski iesniedz pārskatu par iepriekšējā gadā realizētajiem produktiem:

15.1. nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā – dienestam (1. pielikums);

15.2. aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmā, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmā un garantēto tradicionālo īpatnību shēmā – ražotāju grupai (2. pielikums).

16. Katru gadu līdz 30. martam ražotāju grupa (3. pielikums) un dienests (4. pielikums) elektroniski iesniedz Zemkopības ministrijā šo noteikumu 15. punktā minēto pārskatu kopsavilkumus.

(Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603)

II. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vispārējās prasības

17. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas operators ir fiziska vai juridiska persona, kura ražo nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām atbilstošu produktu.

18. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu marķē atbilstoši normatīvajiem aktiem par produktu marķēšanu. Marķējumā iekļauj nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi, kas atveidota un izvietota saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu.

19. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu ražo, ievērojot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības, kas noteiktas:

19.1. šo noteikumu 6. pielikumā – pienam un piena produktiem, liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu, aitu un trušu gaļai un tās produktiem;

19.2. šo noteikumu 7. pielikumā – medum un biškopības produktiem;

19.3. šo noteikumu 8. pielikumā – graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem;

19.4. šo noteikumu 9. pielikumā – dārzeņiem, kartupeļiem, sēnēm un to produktiem;

19.5. šo noteikumu 10. pielikumā – augļiem, ogām un to pārstrādes produktiem;

19.6. šo noteikumu 11. pielikumā – olām, putnu gaļai un tās produktiem;

19.7. šo noteikumu 12. pielikumā – zivīm un zivju produktiem;

19.8. šo noteikumu 13. pielikumā – saliktiem produktiem un uztura bagātinātājiem;

19.9. šo noteikumu 14. pielikumā – dzeramajam ūdenim, avota ūdenim, minerālūdenim un sulu dzērieniem;

19.10. šo noteikumu 15. pielikumā – konditorejas izstrādājumiem.

20. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkti, kas nav marķēti, visos pārtikas aprites posmos ir nošķirti laikā vai telpā (produktu apriti veic citā laikā vai telpā) no produktiem, kas nav ražoti saskaņā ar minētās shēmas prasībām.

21. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām un to marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma III nodaļā minēto norādi, ja:

21.1. (svītrots ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603);

21.2. tas nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv un nav ražots no tiem;

21.3. produkta ražošanā nav izmantotas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām II pielikumā minētās pārtikas krāsvielas, izņemot C daļas II grupas pārtikas krāsvielas;

21.4. produkta pilns pārstrādes cikls notiek vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas minēts norādē.

22. Produkta pilnu pārstrādes ciklu nodrošina pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi, kas veic produktu pārstrādi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu 2. panta "m" punkta izpratnē, minerālūdens, dzeramā ūdens un avota ūdens ražotāji, kā arī kautuves un uzņēmumi, kas veic gaļas sadalīšanu.

(Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603)

23. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām un to marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ja produkta ražošanā ir ievērotas šo noteikumu 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētās prasības un vismaz 75 procenti no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir iegūtas vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas norādē minēta kā izcelsmes valsts vai reģions.

(Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603)

24. Ja rodas pamatotas aizdomas par to, ka produkts neatbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, vai strīda situācija, dienests ņem paraugus produkta laboratoriskai izmeklēšanai. Laboratorisko izmeklēšanu nodrošina Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā "BIOR", un laboratorisko izmeklējumu izmaksas sedz operators saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādi.

(MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 603 redakcijā)

25. Medu un biškopības produktus, svaigus dārzeņus, kartupeļus, sēnes, augļus un ogas, svaigas zivis un svaigas olas marķē tikai ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, un tie pilnībā ir iegūti vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas norādē minēta kā izcelsmes valsts vai reģions.

(MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 603 redakcijā)

26. Ja saldētus dārzeņus, kartupeļus, augļus un ogas marķē ar 5. pielikuma III nodaļā minēto norādi, papildus marķējumā norāda izcelsmes valsti galvenajai sastāvdaļai, kas veido vairāk nekā 50 procentu no minētā pārtikas produkta.

III. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas sertifikācija

27. Operators, kas vēlas sākt darbību nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā vai ražot jaunu shēmas produktu, rakstiski iesniedz dienestā:

27.1. iesniegumu (16. pielikums);

27.2. sarakstu, kurā norādīti izejvielu piegādātāji – primāro produktu ražotāji, kas piegādā tos operatoram vai kooperatīvam, kurš nodrošina produktu nonākšanu pie operatora (17. pielikums), ja produktu marķēšanā izmanto šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi.

(Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603)

28. Dienests 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un vienojas ar operatoru par pārbaudes laiku.

29. Dienests:

29.1. veic dokumentu un operatora pārbaudi;

29.2. pamatojoties uz riska analīzi, pārbauda izejvielu piegādātājus, izņemot graudu audzētājus, ja operators produktu marķēšanā izmanto šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi;

29.3. pēc operatora pārbaudes sagatavo un izsniedz operatoram novērtēšanas protokolu un, ja nepieciešams, vienojas par termiņu, lai novērstu pārbaudē konstatētās neatbilstības.

(Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603)

30. Dienests ir tiesīgs pieprasīt operatoram informāciju un dokumentus, kas pamato produkta atbilstību nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām.

31. Ja šo noteikumu 29. punktā minētajā pārbaudē konstatē operatora un shēmas produkta atbilstību nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, dienests 10 darbdienu laikā pēc minētās pārbaudes pieņem lēmumu par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas atbilstības sertifikāta (turpmāk – sertifikāts) izsniegšanu.

32. Ja šo noteikumu 29. punktā minētajā pārbaudē ir konstatētas neatbilstības, pēc to novēršanas dienests:

32.1. veic atkārtotu pārbaudi, kā arī sagatavo un izsniedz operatoram novērtēšanas protokolu. Ja tiek veikta tikai atkārtota dokumentu pārbaude, novērtēšanas protokolu neizsniedz;

32.2. 10 darbdienu laikā pēc atkārtotās pārbaudes pieņem lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt sertifikātu un par to rakstiski paziņo operatoram.

(Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603)

33. Sertifikātā norāda:

33.1. operatora identifikācijas datus (juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu);

33.2. produkta nosaukumu un pārtikas produkta grupu atbilstoši šo noteikumu 19. punktam;

33.3. piešķirtā sertifikāta numuru;

33.4. produkta marķēšanā izmantojamo nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi;

33.5. sertifikāta izsniegšanas datumu.

(Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603)

34. Lai produkta marķējumā varētu izmantot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi, operators pēc sertifikāta saņemšanas rakstiski iesniedz iesniegumu par norādes lietošanas tiesību piešķiršanu zīmes īpašniekam vai saskaņā ar likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" 26. pantu noteiktajam licenciātam, kas norādīts Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē.

35. Dienests vismaz reizi gadā veic to operatoru pārbaudi, kuri produktu marķējumā izmanto nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi. Izejvielu piegādātāju plānoto pārbaužu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska analīzi.

36. Ja dienests konstatē, ka operators pārkāpj šo noteikumu prasības, tas rakstiski brīdina operatoru par konstatētajām neatbilstībām un nosaka termiņu to novēršanai. Pēc noteiktā termiņa beigām dienests veic atkārtotu pārbaudi.

37. Dienests anulē sertifikātu un aizliedz izmantot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi, ja:

37.1. konstatē tīšus produkta ražošanas pārkāpumus kādā no pārtikas aprites posmiem;

37.2. šo noteikumu 36. punktā minētās neatbilstības nav novērstas noteiktajā termiņā;

37.3. operators izmanto nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi produktam, kam nav izsniegts sertifikāts;

37.4. operators kavē, apgrūtina vai liedz dienestam veikt uzraudzību.

38. Ja dienests anulē operatora sertifikātu, tas divus gadus operatoram neizsniedz jaunu sertifikātu.

39. Operators katru gadu līdz 1. jūlijam un 1. janvārim iesniedz dienestā informāciju par izmaiņām šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minētajā sarakstā.

40. Operators un izejvielu piegādātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama samaksa par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem, sedz šādus dienesta izdevumus:

40.1. operators – par produktu sertificēšanu nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, ikgadējo pārbaudi un atkārtotu pārbaudi, ja plānveida pārbaudē konstatēta neatbilstība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām;

40.2. izejvielu piegādātājs – par atkārtotu pārbaudi, ja plānveida pārbaudē konstatēta neatbilstība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām.

41. Ja operators pārtrauc ražot pārtikas kvalitātes shēmas produktu, tas par to 10 dienu laikā rakstiski informē dienestu un licenciātu.

III1. Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas darbības un uzraudzības kārtība

(Nodaļa MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 603 redakcijā)

41.1 Lai sāktu darbību bioloģiskās lauksaimniecības shēmā, operators bioloģiskās kontroles institūcijā rakstveidā iesniedz:

41.1 1. iesniegumu, norādot operatora nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā vai vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietas adresi;

41.1 2. bioloģiskās lauksaimniecības shēmas produktu izejvielu piegādātāju sarakstu;

41.1 3. maksājumu apliecinošu dokumentu kopijas vai to kopsavilkumu, kas apliecina, ka ir realizēti bioloģiskās lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā, ne mazāk kā šo noteikumu 5.3. apakšpunktā noteiktajā apjomā.

41.2 Bioloģiskās kontroles institūcija piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārbauda šo noteikumu 41.1 punktā minētos dokumentus.

41.3 Ja šo noteikumu 41.2 punktā minētajā pārbaudē tiek konstatēta operatora un shēmas produkta atbilstība bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām, bioloģiskās kontroles institūcija piecu darbdienu laikā pēc pārbaudes pieņem lēmumu par operatora iekļaušanu bioloģiskās lauksaimniecības shēmā un iekļauj operatoru šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētajā sarakstā.

41.4 Ja operators vai produkts neatbilst bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām, bioloģiskās kontroles institūcija piecu darbdienu laikā pēc pārbaudes pieņem lēmumu par operatora neiekļaušanu bioloģiskās lauksaimniecības shēmā un to paziņo operatoram.

41.5 Operators reizi ceturksnī (ne vēlāk kā līdz ceturkšņa pēdējā mēneša piektajam datumam) iesniedz kontroles institūcijā informāciju par izmaiņām šo noteikumu 41.1 2. apakšpunktā minētajā sarakstā.

41.6 Operators katru gadu (ne vēlāk kā līdz 1. septembrim) iesniedz maksājumu apliecinošu dokumentu kopijas vai to kopsavilkumu, kas apliecina, ka periodā no iepriekšējā gada 1. septembra līdz kārtējā gada 31. augustam bioloģiskās lauksaimniecības shēmas produkti ir realizēti šo noteikumu 5.3. apakšpunktā minētajā apjomā.

41.7 Ja operators nav iesniedzis šo noteikumu 41.6 apakšpunktā minētos dokumentus, bioloģiskās kontroles institūcija šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētajā sarakstā izdara ierakstu par operatora darbības pārtraukšanu bioloģiskās lauksaimniecības shēmā un par to rakstiski paziņo operatoram.

41.8 Pārtraucot darbību bioloģiskās lauksaimniecības shēmā, operators par to rakstiski paziņo bioloģiskās kontroles institūcijai.

IV. Noslēguma jautājumi

42. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008. gada 18. augusta noteikumus Nr. 663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 129. nr.; 2009, 113., 200. nr.; 2010, 67. nr.; 2011, 102. nr.; 2012, 203. nr.).

43. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai iesaiņoto produktu krājumus, kas marķēti ar etiķetēm, uz kurām saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 18. augusta noteikumu Nr. 663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 6. pielikuma 7.2. apakšpunktu ir norāde bordo krāsā, drīkst turpināt laist tirgū, kā arī izmantot izgatavotās etiķetes, līdz krājumi ir beigušies, bet ne ilgāk kā līdz 2016. gada 1. jūnijam.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

1.pielikums

Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461
Pārskats par nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā realizētiem produktiem

20_____. gada 1. janvāris–31. decembris

Juridiskā persona  
 

(nosaukums)


Juridiskās personas reģistrācijas Nr.                        

Fiziskā persona (pilnvarotā persona)  
 

(vārds, uzvārds)


Personas kods            

           

Faktiskā adrese  

Nr.
p.k.

Produkta veids

Realizētais produkcijas apjoms (t)

1.

Svaigpiens, piens un piena produkti  

2.

Liellopu, cūku, kazu, aitu gaļa un tās produkti  

3.

Putnu gaļa un tās produkti  

4.

Olas  

5.

Medus un biškopības produkti  

6.

Graudaugi un to produkti  

7.

Eļļas augi un to produkti  

8.

Maizes, miltu izstrādājumi un kaņepju pavalgs  

9.

Alus, iesals un kvasa dzērieni  

10.

Dārzeņi, kartupeļi un to produkti  

11.

Augļi, ogas un to produkti  

12.

Saliktie produkti un uztura bagātinātāji  

13.

Zivis un to produkti  

14.

Dzeramais ūdens, avota ūdens, minerālūdens, sulu dzērieni  

15.

Konditorejas izstrādājumi  

Kopā:

 

     

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts*)


Datums*    

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

2.pielikums

Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461

Pārskats par

  shēmā realizētiem produktiem
 

shēmas nosaukums

 

20___. gada 1. janvāris–31. decembris

Juridiskā persona  
 

(nosaukums)


Juridiskās personas reģistrācijas Nr.                        

Fiziskā persona (pilnvarotā persona)  
 

(vārds, uzvārds)


Personas kods            

           

Faktiskā adrese  

EK regula, ar ko produkta nosaukumu ieraksta Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā  

numurs un datums


Nr.
p.k.

Produkta nosaukums

Realizētās produkcijas apjoms (t)

Eksports (t)

Valstis, uz kurām eksportē

         

Kopā

x

 

x

x


     

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts*)


Datums*    

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

3.pielikums

Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461

Kopsavilkums par

  shēmā realizētiem produktiem
 

shēmas nosaukums

 

Nr.
p.k.

Produkta nosaukums

Realizētās produkcijas apjoms (t)

Eksports (t)

Valstis, uz kurām eksportē

         
         

Kopā

x

 

x

x

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

4.pielikums

Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461
Kopsavilkums par nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā realizētiem produktiem

Nr.
p.k.

Operatora vārds, uzvārds vai nosaukums

Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā saražotās produkcijas apjoms (t)

Piens, svaigpiens un piena produkti

Liellopu, cūku, kazu, aitu gaļa un tās produkti

Putnu gaļa un to produkti

Olas

Medus un biškopības produkti

Graudaugi un to produkti

Eļļas augi un to produkti

Maizes, miltu izstrādājumi un kaņepju pavalgs

Alus, iesals un kvasa dzērieni

Dārzeņi, kartupeļi un to produkti

Augļi, ogas un to produkti

Saliktie produkti un uztura bagātinātāji

Dzeramais ūdens, avota ūdens, minerālūdens, sulu dzērieni

Konditorejas izstrādājumi

                               
                               
                               

Kopā

                           
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
5.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes atveidošana un izvietošana

(Pielikums grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603)

I. Vispārīgās prasības

1. Norāde ir izvietota tā, lai patērētājs varētu to redzēt un atpazīt:

1.1. uz tirdzniecības iepakojuma vai uz kopējā iepakojuma;

1.2. uz iepakojuma ārējās virsmas;

1.3. arī pēc iepakojuma atvēršanas;

1.4. sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma ēdienkartē ar atsauci uz konkrēto nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu.

2. Norādes lielums ir proporcionāls iepakojumam. Norādes minimālais lielums ir 17 x 12 mm, izņemot īpaši mazu iepakojumu, uz kura drīkst attēlot norādi, kuras minimālais lielums ir 11 x 8 mm.

II. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norāde zaļā krāsā

3. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes paraugs zaļā krāsā (turpmāk – zaļā norāde) norādīts 1. attēlā.

1.att.

4. Zaļā norāde ir ovālas formas. Tās centrā uz zaļa fona ir balta karote ar zaļu ēnu un bļodas fragments. Ārējā augšmalā izvietots melns uzraksts uz balta fona "KVALITATĪVS PRODUKTS", bet apakšmalā – zaļš uzraksts uz balta fona, kas norāda produkta izcelsmes valsti vai reģionu (piemēram, "LATVIJA") un apliecina, ka vismaz 75 % no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir iegūtas attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā. Burtu lielums attiecībā pret uzraksta "KVALITATĪVS PRODUKTS" burtu lielumu ir 0,5 : 1. Atstarpi starp uzrakstiem aizpilda divas zaļas dažāda platuma svītras. Zaļo norādi ietver melna nepārtraukta līnija.

5. Zaļajai norādei ir izmantotas šādas pamatkrāsas uz balta fona:

6. Zaļo norādi var attēlot arī melnbaltu vai izvēlēties citas kontrastējošas krāsas, kas iederas iepakojuma dizainā, izņemot bordo.

2.att.

III. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norāde bordo krāsā

7. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes paraugs bordo krāsā (turpmāk – bordo norāde) norādīts 3. attēlā.

3.att.

8. Bordo norāde ir ovālas formas. Tās centrā uz bordo fona ir balta karote ar bordo ēnu un Latvijas kartes siluets. Ārējā augšmalā izvietots melns uzraksts uz balta fona "KVALITATĪVS PRODUKTS", bet apakšmalā – melns uzraksts uz balta fona, kas norāda ražošanas vietu – valsti vai reģionu (piemēram, "RAŽOTS LATVIJĀ") – un apliecina, ka pilns produkta pārstrādes cikls notiek attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā. Burtu lielums attiecībā pret uzraksta "KVALITATĪVS PRODUKTS" burtu lielumu ir 0,5 : 1. Atstarpi starp uzrakstiem aizpilda divas bordo krāsas dažāda platuma svītras. Bordo norādi ietver melna nepārtraukta līnija.

9. Bordo norādei ir izmantotas šādas pamatkrāsas uz balta fona:

10. Bordo norādi nedrīkst attēlot melnbaltu vai izvēlēties citas krāsas.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
6.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības svaigpienam, pienam un piena produktiem, liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu, aitu un trušu gaļai un tās produktiem

(Pielikums grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603)

I. Prasības dzīvnieku turēšanai

1. Dzīvniekus nodrošina ar pilnvērtīgu, vecumam, sugai un produktivitātes virzienam atbilstošu barību. Kontroli veic dienests saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi) 22. punkta prasībām, ja produktu marķē ar noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto shēmas norādi.

II. Prasības svaigpienam, pienam un piena produktiem

2. Svaigpiena kvalitātes kontroli veic operators vismaz reizi mēnesī. Svaigpiens atbilst šādām prasībām:

2.1. govs svaigpiena sasalšanas temperatūra nepārsniedz –0,520 °C;

2.2. kazas svaigpiena sasalšanas temperatūra nepārsniedz –0,540 ºC;

2.3. govs svaigpiena skābums 15 līdz 18 ºT;

2.4. kazas svaigpiena skābums 14 līdz 18 ºT.

3. Piena pārstrādes procesā ražotu produktu (turpmāk – piena produkti) sastāvā aizliegts izmantot augu izcelsmes eļļas un taukus, daļēji vai pilnīgi aizstājot piena taukus piena produktos. Operators produkta ražošanas procesu un tajā izmantotās izejvielas norāda tehniskajā specifikācijā.

4. Siera ražošanā aizliegts izmantot nitrātus (NaNO3 vai KNO3), lai nomāktu gāzes radošo mikroorganismu attīstību.

5. Pienu un piena produktus novērtē sensori atbilstoši standartam LVS 354:2002 "Piena un piena produktu sensorā novērtēšana ar punktu metodi". Neviena rādītāja vērtējums nedrīkst būt zemāks par 4 punktiem (5 punktu vērtēšanas sistēmā). Vērtē šādus rādītājus:

5.1. ārējo izskatu (tajā skaitā ūdens dispersijas pakāpi sviestam);

5.2. konsistenci;

5.3. garšu un smaržu;

5.4. izskatu griezumā – sieram.

6. Piena un piena produktu kontroli operators veic ne retāk kā reizi gadā akreditētā testēšanas laboratorijā. Mikrobioloģiskie rādītāji piecās paraugu vienībās nepārsniedz:

6.1. Listeria monocytogenes – 100 kvv/1 g;

6.2. E. coli – 100 kvv/1 g;

6.3. salmonella – nav pieļaujama 25 g produkta.

III. Prasības liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu, aitu un trušu gaļai un tās produktiem

7. Liellopu, kazu, aitu un cūku pārvadāšanas ilgums līdz kautuvei nepārsniedz sešas stundas.

8. Liemeņus un attiecīgo dzīvnieku subproduktus ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi marķē, ja dzīvnieku vecums kaušanas brīdī ir:

8.1. kastrētiem vīriešu kārtas liellopiem – ne lielāks par 30 mēnešiem;

8.2. liellopiem, kas nav minēti šā pielikuma 8.1. apakšpunktā, – ne lielāks par 24 mēnešiem;

8.3. trušiem – ne mazāks par trim mēnešiem.

9. Liemeni un sadalīto gaļu ar noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi marķē, ja liemenis saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju atbilst:

9.1. liellopam pēc uzbūves jeb muskuļaudu novērtējuma – E, U, R vai O klasei;

9.2. liellopam pēc taukaudu slāņa pakāpes – 2.–4. klasei;

9.3 cūkai pēc muskuļaudu daudzuma – S vai E klasei.

10. Pirms realizācijas no kautuves pH liemeņu dziļajā muskulatūrā nepārsniedz 5,8.

11. Liellopu liemeņus nav atļauts apstrādāt ar pienskābi.

12. Liellopu, kazu, aitu, cūku un trušu gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošanā aizliegts izmantot:

12.1. saldētu gaļu;

12.2. mehāniski atdalītu gaļu;

12.3. augu izcelsmes olbaltumu;

12.4. tauku-ādu emulsijas;

12.5. pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, ārējā izskata uzlabošanai, garšas pastiprināšanai (E620 līdz E640) un vēlamo struktūras īpašību nodrošināšanai.

13. Pusžāvēto un auksti kūpināto desu ražošanā nav atļauts lietot fosfātus.

14. Operators katrā partijā novērtē gaļas produktu organoleptiskās īpašības, un to rādītāji atbilst šā pielikuma tabulā minētajām prasībām.

Tabula

Gaļas produktu organoleptiskie rādītāji

Nr.
p.k.

Produkts

Rādītājs

Raksturojums

1. Cūkgaļas kūpinājumi ārējais izskats virsma tīra, sausa, bez gaļas un speķa izrāvumiem, produkta masai nepiegulošiem audiem, vienmērīgi nokūpināta no gaiši brūnas līdz brūnai krāsai
konsistence elastīga
izskats griezumā muskuļaudi vienmērīga krāsojuma, bez pelēkiem plankumiem, taukaudi baltā krāsā vai ar sārtu nokrāsu
smarža un garša patīkama, mēreni sāļa, raksturīga izmantotajām izejvielām, ar garšvielu un dūmu aromātu, bez neraksturīgas garšas un smakas
2. Liellopu gaļas kūpinājumi ārējais izskats virsma tīra, sausa, bez gaļas un speķa izrāvumiem, produkta masai nepiegulošiem audiem, vienmērīgi nokūpināta no gaiši brūnas līdz brūnai krāsai
konsistence elastīga
izskats griezumā muskuļaudi vienmērīga krāsojuma, bez pelēkiem plankumiem, taukaudi baltā krāsā vai ar sārtu nokrāsu
smarža un garša patīkama, mēreni sāļa, raksturīga izmantotām izejvielām, ar garšvielu un dūmu aromātu, bez neraksturīgas garšas un smakas
3. Vārītās desas ārējais izskats desu virsma tīra, apvalks nebojāts
konsistence elastīga
smarža un garša vāji sāļa ar izteiktu garšvielu aromātu un garšu
4. Pusžāvētās, auksti kūpinātās desas ārējais izskats desu virsma tīra un sausa, apvalks nebojāts, bez salipumiem
konsistence blīva, elastīga, bez redzamiem saistaudiem, speķis vienmērīgi izkliedēts
pildījuma masas izskats griezumā pildījuma masa vienmērīgi sajaukta un satur attiecīga lieluma kubveida sīki sasmalcinātus speķa gabaliņus
smarža un garša tauki balti vai ar sārtu nokrāsu, aromātiskā kūpinājuma un garšvielu smarža, garša mēreni sāļa

15. Gaļas (izņemot ādu) sastāvā esošo tauku un saistaudu saturs nepārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr.  1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr.  1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr.  608/2004 atcelšanu VII pielikuma B daļas 17. punktā noteikto daudzumu, ko operators reizi gadā nosaka akreditētā laboratorijā, un gaļas produkcijā – desās, konservos, gaļas izstrādājumos – nav mazāk par 70 procentiem gaļas bez ādas.

16. Pievienotais sāls saturs gaļas produktos un izstrādājumos nepārsniedz 1,25 gramus 100 gramos produkta.

17. Mitruma saturs gatavajā produktā ir:

17.1. vārītajās desās – 55–70 %;

17.2. cīsiņos un sardelēs – 65–70 %;

17.3. pusžāvētajās desās – 35–45 %;

17.4. auksti kūpinātajās desās – 25–30 %;

17.5. liellopu gaļas produktos – ne vairāk kā 45 %;

17.6. cūkgaļas produktos – ne vairāk kā 65 %.

18. Desu ražošanā izmanto tikai dabīgos un ēdamos kolagēna apvalkus.

19. Kūpināto gaļas produktu ražošanā izmanto tikai lapu koku koksni.

20. Kūpināto gaļu un kūpinātas gaļas produktus operators vismaz reizi gadā nodod pārbaudei akreditētā testēšanas laboratorijā. Pārbaudāmie rādītāji un to norma ir šāda:

20.1. kūpinātā gaļā un kūpinātas gaļas produktos benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 2 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benz(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums (PAO4) nepārsniedz 12 μg/kg;

20.2. tradicionāli kūpinātā gaļā un kūpinātas gaļas produktos, kas ir kūpināti un paredzēti patēriņam Latvijā, benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 5,0 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benzo(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums nepārsniedz 30,0 μg/kg.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
7.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības medum un biškopības produktiem

I. Bišu saimju turēšana, medus un biškopības produktu ievākšana

1. Patstāvīgo vai pagaidu bišu turēšanas novietni novieto ne tuvāk kā trīs kilometrus no atkritumu noglabāšanas poligoniem.

2. Bišu saimes apskates laikā izmanto dūmus, kas iegūti no koku gabaliņiem, koku prauliem vai citiem dabiskiem materiāliem.

3. Vaska kodes apkarošanai izmanto organiskās skābes un ēteriskās eļļas, bet ir aizliegta insekticīdu lietošana.

4. Ziedputekšņu uztvērēja kastītes iztukšo katru vakaru pirms rasas punkta iestāšanās.

5. Aizliegts no medus atdalīt ziedputekšņus.

6. Propolisu pirmapstrādes laikā aizliegts karsēt un (vai) apstrādāt ar karstu ūdeni.

7. Bišu māšu peru pieniņu iegūst no 84–96 stundu veciem bišu māšu cirmeņiem.

II. Medus un biškopības produktu kvalitātes prasības

8. Operators katrai medus partijai noņem paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas un nodod to akreditētā laboratorijā medus kvalitātes rādītāju noteikšanai. Ziedputekšņu saturu monoflorajam medum nosaka operators, nosūtot paraugu uz laboratoriju ziedputekšņu analīzes veikšanai.

9. Medus un biškopības produkti atbilst šā pielikuma tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

Tabula

Medus un biškopības produktu kvalitātes rādītāji

Nr.
p.k.

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Medus Mitrums, % viršu, āboliņa medū – ne vairāk kā 21,5
citu veidu medū – ne vairāk kā 18,5
Saharoze, % ne vairāk kā 3,00
Brīvās skābes, mmolekv/kg ne vairāk kā 30
Diastāze (amilāze) (pēc Schade skalas) ne mazāk kā 12
Hidroksimetilfurfurols (HMF), mg/kg ne vairāk kā 25
Ziedputekšņu saturs, % viršu medū – vismaz 40 % viršu ziedputekšņu
griķu medū – vismaz 25 % griķu ziedputekšņu
liepziedu medū – vismaz 17 % liepu ziedputekšņu
rapšu medū – vismaz 70 % rapšu ziedputekšņu
Citu veidu monoflorajā medū – ne mazāk kā 45 % vienas floras ziedputekšņu
2. Svaigi un saldēti ziedputekšņi Mitrums, % aveņu, krūkļu ziedputekšņos – ne vairāk kā 40,0
pārējos ziedputekšņos – ne vairāk kā 35,0
Kopējās skābes, % ne vairāk kā 0,15
pH aveņu, krūkļu ziedputekšņiem 3,2
pārējiem ziedputekšņiem ne mazāk kā:
5,5 – maijā;
5,0 – jūnijā;
4,5 – jūlijā un augustā
3. Žāvēti ziedputekšņi Mitrums, % 7,0–8,0
pH 7,0–4,3
Kopējās skābes, % ne vairāk kā 0,15
Pelējumi un raugi, kvv/g ne vairāk kā 200
4. Bišu maize Mitrums, % 10,0–14,0
pH ne zemāk par 3,8
Pelējumi, kvv/g ne vairāk kā 200
Raugi, kvv/g ne vairāk kā 200
5. Propoliss Vaska piemaisījums,% ne vairāk 30,0
Flavonoīdu un citu fenolsavienojumu masas daļa, % ne mazāk kā 25,0
6. Bišu māšu peru pieniņš pH 3,7–4,2
Sausnas daļa, % 30,0–35,0
Bioloģiskā aktivitāte pēc māšu cirmeņa svara, audzējot bišu saimē, mg ne mazāk kā 180
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
8.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem

(Pielikums grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603)

1. Graudu un rapša sēklu kvalitātes prasības

1. Graudu un rapšu sēklu kvalitātes kontroli veic operators.

2. Graudu un rapšu sēklu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

1.tabula

Graudu un rapša sēklu kvalitātes rādītāji

Nr.
p.k.

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Kvieši mitrums, % ne vairāk kā 14
Hagberga krišanas skaitlis, s 220–350
proteīna saturs (sausā masā), % ne mazāk kā 12,5
Zeleny indekss, ml ne mazāk kā 30
atkritumu piemaisījumi, % ne vairāk kā 1,0
citu kultūraugu graudu piemaisījumi, % ne vairāk kā 4,0
sīko graudu (kas iziet caur 2,0 x 20 mm sietu) piemaisījumi, % ne vairāk kā 2,0
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama
ar melnplauku inficēti graudi nav pieļaujami
ar fuzariozi inficēti graudi nav pieļaujami
melno graudu (Claviceps purpurea) klātbūtne, % ne vairāk kā 0,05
2. Rudzi mitrums, % ne vairāk kā 14
Hagberga krišanas skaitlis, s 120–250
atkritumu piemaisījumi, % ne vairāk kā 1,0
citu kultūraugu graudu piemaisījumi, % ne vairāk kā 4,0
sīko graudu (kas iziet caur 1,4 x 20 mm sietu) piemaisījumi, % ne vairāk kā 2,0
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama
ar melnplauku inficēti graudi nav pieļaujami
ar fuzariozi inficēti graudi nav pieļaujami
melno graudu (Claviceps purpurea) klātbūtne, % ne vairāk kā 0,05
3. Alus mieži dīgtspēja, % ne mazāk kā 95
proteīna saturs sausā masā, % ne vairāk kā 11,8
mitrums ne vairāk kā 14
tīrība (citi augi vai piemaisījumi), % ne vairāk kā 2,0
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama
4. Mieži un rudzi (iesala ražošanai) dīgtspēja, % ne mazāk kā 95
proteīna saturs sausā masā, %:
miežiem
rudziem

ne vairāk kā 14
ne vairāk kā 18
mitrums, % ne vairāk kā 14
homogenitāte, % (vienas šķirnes sēkla) ne mazāk kā 95
tīrība, % (citu kultūraugu piemaisījumi) ne vairāk kā 4
piemaisījumi, % ne vairāk kā 1
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama
5. Rapšu sēklas erukskābes saturs, % ne vairāk kā 2
bāzes mitrums, % ne vairāk kā 8
pieļaujamā netīrība, % ne vairāk kā 2
6. Auzas mitrums, % ne vairāk kā 14
tilpummasa, g/l 500–600
tīrība (citi augi vai piemaisījumi), % ne vairāk kā 2,0
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama
7. Linu sēklas bāzes mitrums, % ne vairāk kā 8
pieļaujamā netīrība, % ne vairāk kā 2,0

2. Graudu un eļļas augu pārstrādes produktu ražošana

3. Auksti spiestu nerafinētu augu eļļu iegūst ar mehāniskas spiešanas metodi.

4. Nerafinētai rapšu eļļai mehāniski nodala fosfatīdus un gļotvielas.

5. Operators vismaz reizi gadā rapšu eļļai akreditētā laboratorijā nosaka benzo(a)pirēna saturu, un tas nepārsniedz 2,0 µg/kg mitra svara.

6. Operators vismaz reizi gadā produktiem, izņemot rapšu eļļu, nosaka aflatoksīnu summu (B1 + B2 + G1 + G2), un tā nepārsniedz 4,0 µg/kg produkta.

7. Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu kvalitātes kontroli veic operators katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators.

8. Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma 2. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

2.tabula

Graudu un eļļas augu pārstrādes produktu kvalitātes rādītāji

Nr.
p.k.

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Kviešu milti krāsa balta ar dzeltenīgu vai zilganu toni
smarža raksturīga svaigiem miltiem, bez citas smaržas
mitrums, % ne vairāk kā 15
pelnvielu saturs, % ne vairāk kā 1,26
Hagberga krišanas skaitlis, s 250–350
lipekļa saturs, % ne mazāk kā 25
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama
metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg 3,0
2. Rudzu milti krāsa pelēcīgi zilgana vai balta
smarža raksturīga svaigiem miltiem, bez citas smaržas
mitrums, % ne vairāk kā 14,5
pelnvielu saturs, % ne vairāk kā 1,7
Hagberga krišanas skaitlis, s 140–220
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama
metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg ne vairāk kā 3,0
3. Putraimi krāsa raksturīga attiecīgās krāsas graudu putraimiem
smarža raksturīga svaigiem graudu produktiem, bez citas smaržas
mitrums, % ne vairāk kā 14,0
veselo kodoliņu saturs, % ne mazāk kā 99,2
atkritumu piemaisījumu saturs, % ne vairāk kā 0,30
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama
metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg 3,0
4. Pārslas krāsa raksturīga attiecīgās krāsas graudu pārslām
smarža raksturīga svaigiem graudu produktiem, bez citas smaržas
mitrums, % 10,0–14,0
atkritumu piemaisījumu saturs, % ne vairāk kā 0,35
skābums pārslās, grādos ne vairāk kā 5,0
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama
metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg ne vairāk kā 3,0
5. Alus iesals krāsa (EBC) raksturīga attiecīgās krāsas iesalam
mitrums, % ne vairāk kā 6
iejavas skābums:
ml 1n NaOH/100 ml
pH

0,9–1,3
5–7
pārcukurošanās (min.) 5–30
ekstraktvielas sausā vielā, % ne mazāk kā:
75 – miežiem,
70 – kviešiem,
70 – rudziem
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama
6. Auksti spiesta nerafinēta augu eļļa ārējais izskats raksturīga eļļas veidam
krāsa raksturīga eļļas veidam
smarža, garša raksturīga eļļas veidam, bez nevēlamas piegaršas
peroksīda skaitlis, mekv. aktīvā O2/kg ne vairāk kā 15
skābes skaitlis, mg KOH/g ne vairāk kā 4,0
mitruma un gaistošo vielu masas daļa, % ne vairāk kā 0,2
nešķīstošie piemaisījumi ne vairāk kā 0,05
7. Manna krāsa raksturīga produktam
smarža raksturīga produktam, bez citas nevēlamas smaržas
mitrums, % ne vairāk kā 15,5
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama
pelnvielu saturs, % ne vairāk kā 0,60

9. Pārvadājot miltus specializētā transportā bez taras, operators katrai partijai pārbauda kvalitāti apliecinošus dokumentus. Ja rodas strīdi, veic miltu fizikāli ķīmiskās analīzes.

3. Maizes, miltu izstrādājumu un kaņepju pavalga ražošana

3.1. Maizes un miltu izstrādājumu ražošana

10. Maizes un miltu izstrādājumu ražošanā izmanto miltus, kuru kvalitāte atbilst šajā pielikumā noteiktajām prasībām. Maizes ražošanā neizmanto pārtikas piedevas.

11. Rudzu maizes mīklu gatavo ar dabīgo ieraugu.

12. Sāls saturs maizei nepārsniedz 1,25 g uz 100 g produkta.

13. Rudzu rupjmaizei šķiedrvielu daudzums nav zemāks par 6 g uz 100g produkta.

14. Izmantotajās taukvielās transtaukskābju saturs nav lielāks par 1 %.

15. Ekstrūzijas procesa sausmaizītes ražo no miltu un kliju maisījuma bez ierauga un raudzēšanas.

16. Miltu izstrādājumu ražošanā neizmanto aromatizētājus (izņemot Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 15. pielikumā minētos).

16.1 Rīvmaizes ražošanā izmanto maizes un miltu izstrādājumus, kas atbilst šo noteikumu prasībām. Rīvmaize atbilst šādiem rādītājiem:

16.1. mitrums gala produktā nepārsniedz 4 %;

16.2. E. coli nepārsniedz 10 kvv/1 g;

16.3. pelējums – ne vairāk kā 5 x 100 kvv/1 g.

3.2. Kaņepju pavalga ražošana

17. Kaņepju pavalgu ražo no smalcinātu kaņepju sēklu masas un nerafinētas auksti spiestas augu eļļas šādās proporcijās:

17.1. smalcinātu kaņepju sēklu masa – 70–90 %;

17.2. nerafinēta auksti spiesta augu eļļa – 10–30 %.

4. Alus, iesala un kvasa dzērienu ražošana

4.1. Alus ražošana

18. Alus izejvielas ir ūdens, iesals un apiņi. Rūgšanas procesa nodrošināšanai lieto alus raugu.

19. Vienai alus šķirnei var izmantot vairākus iesala veidus, arī no dažādiem piegādātājiem.

20. Miežu alus ražošanā iesala pirmmisas blīvuma palielināšanai neizmanto cukuru, cukura sīrupu vai to aizvietotāju.

21. Alus pēcraudzēšanas laiks noguldītavā nav mazāks par 15 dienām atbilstoši alus šķirnes tehnoloģiskajai shēmai un produkta gatavībai.

4.2. Bezalkoholisko iesala izcelsmes dzērienu ražošana

22. Bezalkoholiskā iesala dzēriena un kvasa sausnas pamatizejviela ir iesals.

23. Kvasa ražošanā izmanto raugu tīrkultūru.

24. Alus, iesala un kvasa dzērienu kvalitātes kontroli veic operators ne retāk kā reizi gadā.

25. Alus, iesala un kvasa dzērieni atbilst šā pielikuma 3. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

3.tabula

Alus, iesala un kvasa dzēriena kvalitātes rādītāji

Nr.
p.k.

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

Kontrole

1. Alus sausnas masas daļa pirmmisā, % 10–18 ± 0,5 kontroli veic operators katrai partijai
spirta tilpuma daļa, % 3,8–5,5 ± 0,5
5,5–6,5 ± 1,0
CO2 masas daļa, % ne mazāk kā 0,3
2. Nepasterizēts alus patogēnie mikroorganismi Salmonella spp. negatīva 25 g mikrobioloģisko kontroli veic operators reizi mēnesī
ZNGB 3,0 g nav pieļaujama
3. Pasterizēts/sterili filtrēts alus MAFAM KVV/1g ne vairāk kā 500 kontroli veic operators ne retāk kā reizi gadā
patogēnie mikroorganismi Salmonella spp.100g nav pieļaujami
4. Iesala dzēriens sausnas masa, % 6,5–14 ± 0,5 kontroli veic operators ne retāk kā reizi gadā
skābums, ml 1n NaOH/100 ml vai pH 2,5–3,5 ± 0,5
CO2 masas daļa, % ne mazāk kā 0,3
ZNGB 100 g nav pieļaujama
patogēnie mikroorganismi Salmonella spp. 100 g nav pieļaujama
raugi, pelējumi 1 g nav pieļaujami
5. Kvass sausnas masa, % 6,5–14 ± 0,5 kontroli veic operators ne retāk kā reizi gadā
skābums, ml 1n NaOH/100 ml vai pH 2,5–3,5 ± 0,5
CO2 masas daļa, % ne mazāk kā 0,3
ZNGB 100 g nav pieļaujama
patogēnie mikroorganismi Salmonella spp. 25 g nav pieļaujami

26. Alus, iesala dzēriena un kvasa sensoro novērtēšanu veic vismaz reizi gadā. Novērtēšanu veic piecu punktu sistēmā piecām raksturīgākajām dzēriena īpašībām. Maksimālais punktu skaits produktam ir 25 punkti. Novērtējuma kopsumma nav zemāka par 20 punktiem. Sensoro novērtēšanu veic nozares eksperti.

27. Alus sensorajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu, apiņus, putas/ogļskābo gāzi (CO2).

28. Iesala un kvasa dzērienu sensorajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu, ogļskābo gāzi (CO2).

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
9.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības dārzeņiem, kartupeļiem, sēnēm un to pārstrādes produktiem

(Pielikums grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603)

1. Ja produkts tiks marķēts ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, izejvielu audzētājs un operators, kas ir primāro produktu ražotājs, ievēro prasības vidi saudzējošu metožu lietošanai dārzkopībā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā un nodrošina, lai dārzeņi un kartupeļi būtu audzēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtībā noteiktajiem integrētās augu aizsardzības vispārīgajiem principiem un prasībām un to apliecinātu ieraksts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā.

2. Svaigie dārzeņi, kas paredzēti pārstrādei, ir svaigi, bez lieka virsmas mitruma, tīri, neplaisājuši.

3. Pārstrādei paredzēto dārzeņu kontroli katrai partijai veic operators.

4. Gurķi, zaļie zirnīši, mārrutki, kāposti, dilles, sīpoli, burkāni, kartupeļi, pupiņas, baklažāni, ķirbji, skābenes un paprika atbilst šā pieliekuma 1. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

1.tabula

Kvalitātes rādītāji svaigiem dārzeņiem, kartupeļiem un sēnēm

Nr.
p.k.

Produkts

Rādītāji

1. Gurķi Gurķu vidus ir blīvs ar negatavām, mīkstām sēklām
2. Zaļie zirnīši Veseli un svaigi zirņi, ar plānu un maigu apvalku. Bez svešķermeņu un zemes piemaisījumiem. Gatavības pakāpe (pēc finometra) – ne vairāk kā 56 grādi
3. Mārrutki Mārrutku saknes ir bez bārkšsaknēm, bez zaļās lapu daļas, nesavītušas. Zemes piemaisījumi – ne vairāk kā 2,5 % no kopējās masas. No ziemas glabāšanas vītušas saknes – ne vairāk kā 15 % no kopējās masas. Sakņu diametrs – ne mazāks par 1,5 cm. Sakņu garums ne mazāks par 6 cm. Mehāniski bojātas (plaisas, nobrāzumi) – ne vairāk kā 5 %
4. Galviņkāposti Kāpostu galviņas – noteiktam pārstrādes veidam piemērotas šķirnes, stingras, lapas cieši piekļautas, svars nav mazāks par 0,5 kg
5. Dilles Bez saknēm. Pieļaujamas viegli apvītušas, ar apdzeltējušām lapām līdz 5 % no masas. Dilles bez pelējuma, nav puvušas, nav apkaltušas, bez zemes piemaisījumiem
6. Sīpoli Sīpola galviņa stingra, nogatavojusies, sausa ar labi apžāvētām, sausām ārējām zvīņlapām, izžāvēts sīpola kakls, bez zemes piemaisījumiem
7. Burkāni Nesažuvuši, sulīgi, ar mazu serdes daļu. Zemes piemaisījumi ne vairāk kā 2 %
8. Kartupeļi Kartupeļi bez asniem, bez zaļiem plankumiem, bez tukša vidus un nav apsaluši. Zemes piemaisījumi ne vairāk kā 1 %
9. Kartupeļi cietes ražošanai Cietes saturs nav mazāks par 15 %
10. Kartupeļi čipsu ražošanai Bumbuļu izmērs ne mazāks par 38 mm
Puve – ne vairāk par 2,4 %, drātstārpu bojājumi – ne vairāk par 5,0 %, dziļš kraupis – ne vairāk par 15 %, augšanas plaisas – ne vairāk par 15 %. Kopējo bojājumu summa nepārsniedz 17 % (procenti noteikti pēc masas)
11. Pupiņas Veselas, bez svešķermeņu piemaisījumiem. Vienmērīgu gatavības pakāpi
12. Skābenes Svaigas, sausas, stingras jaunās lapiņas, zaļā krāsā, garša un smarža raksturīga svaigām skābenēm. Lapiņas nogrieztas aktīvās veģetācijas periodā, bez citu augu piemaisījumiem. Lapas sulīgas, ar botāniskai šķirnei raksturīgu lapu formu. Pieļaujamas viegli apvītušas – līdz 2 %, tikko veidoties sākuši ziedneši – līdz 1 %
13. Paprika Izmērs:
šķirnes ar iegarenu formu – ne mazāk par 6 cm garuma;
šķirnes ar apaļu formu – ne vairāk par 6 cm diametra;
augļa sieniņas biezums – ne mazāks par 4 mm;
Pieļaujamās novirzes: neatbilstoši izmēram – ne vairāk par 5 %, viegli apvītuši – ne vairāk par 5 %, ar sauso puvi – ne vairāk par 10 %
14. Šampinjoni Sēnes svaigas, baltas, cepurīte pie kātiņa neatvērusies, tīras, ar minimālām augsnes paliekām. Smarža un garša raksturīga šampinjoniem. Sēņu lapiņas gaišas, mīkstums vienmērīgi blīvs, balts.
Pieļaujamās novirzes: sēnes ar nostieptu mantiju pie kātiņa, bet neveras vaļā – ne vairāk par 2 %; sēnes ar nelieliem bojājumiem (tumšas krāsas punktiem) – ne vairāk par 3 %; sēnes ar viegli pelēcīgu nokrāsu – ne vairāk par 1 %
15. Baklažāni Mīkstums stingrs, porains, sēklas neattīstītas.
Izmērs: diametrs – līdz 10 cm, garums bez ierobežojumiem, augļkātiņa garums – līdz 2 cm
Pieļaujamās novirzes: nepareizas formas (līki) – ne vairāk par 20 %, viegli ieskrāpēta miziņa, nelieli noberzumi un iespiedumi – ne vairāk par 10 %, diametrs līdz 12 cm – ne vairāk par 10 %

5. Pārstrādātu produktu ražošanā neizmanto pārtikas piedevas – konservantus. Dārzeņu marinādes ražošanā atļauts izmantot etiķskābi un etiķi.

6. Dārzeņu skābēšanu veic ar dabīgām fermentēšanas metodēm.

7. Šā pielikuma 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. tabulā minēto produktu mikrobioloģisko un fizikāli ķīmisko rādītāju kontroli veic operators reizi gadā, un tie atbilst attiecīgajās tabulās minētajiem kvalitātes rādītājiem.

2.tabula

Kvalitātes rādītāji marinētu dārzeņu marinādēm

Nr.
p.k.

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Blakus piemaisījumi nav pieļaujami
2. Hlorīdu masas daļa, % 0,8–2,0
3. Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) 0,3–1,0
4. pH ne vairāk kā 4,5
5. Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 100 kvv/1 g
6. Pelējumu sēnītes un raugu šūnas ne vairāk kā 10 kvv/1 g

3.tabula

Kvalitātes rādītāji konservētiem dārzeņiem

Nr.
p.k.

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Zaļie zirnīši Zirņu masas daļa, % zirņi, ne mazāk kā 55 % no svara
Hlorīdu masas daļa, % 0,8–1,5
pH ne mazāks kā 5,3
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 100 kvv/1 g
Pelējumu sēnītes un raugu šūnas ne vairāk kā 10 kvv/1 g
2. Konservētas skābenes Hlorīdu masas daļa, % 0,8–2,0
3. Dārzeņu salāti Hlorīdu masas daļa, % 0,9–2,25
Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) ne vairāk kā 1,5
pH 3,0–5,0
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 1 x1 03 kvv/1 g
Pelējumu sēnītes un raugu šūnas ne vairāk kā 5 x 10 kvv/1g

4.tabula

Kvalitātes rādītāji konservētām, marinētām sēnēm

Nr.
p.k.

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Masas daļa no konservu masas neto:
veselie, %

ne mazāk kā 50
2. Blakus piemaisījumi nav pieļaujami
3. Hlorīdu masas daļa, % 0,7–1,5
4. Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) 0,3–0,7
5. pH ne vairāk kā 4,5
6. Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 1 x 103 kvv/1 g
7. Pelējumu sēnītes un raugu šūnas ne vairāk kā 5 x 10 kvv/1 g

5.tabula

Kvalitātes rādītāji galda mārrutkiem, mērcēm un sinepēm

Nr.
p.k.

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Galda mārrutki Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g
Titrējamās skābes masas daļa, % 0,6–1,9
NaCl masas daļa, % 1,0–2,2
pH 3,0–4,6
2. Tomātu mērces un kečupi Sausnas saturs, % Brix ne mazāk kā 13
Hlorīdu masas daļa, % 0,5–3,3
Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) 0,3–1,6
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g
Pelējumu sēnītes un raugu šūnas ne vairāk kā 1 x 102 kvv/1 g
pH 2,5–4,5
3. Mērces Hlorīdu masas daļa, % 0,9–2,5
Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) 0,3–1,9
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g
Pelējumu sēnītes un raugu šūnas ne vairāk kā 1 x 102 kvv/1 g
pH 3,5–4,0
4. Sinepes Hlorīdu masas daļa, % 0,6–3,0
Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) 0,5–3,0
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g

6.tabula

Kvalitātes rādītāji dārzeņu zupām

Nr.
p.k.

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 100 kvv/1 g
2. Pelējumu sēnītes un raugu šūnas nav pieļaujamas

7.tabula

Kvalitātes rādītāji kartupeļu pārstrādes produktiem

Nr.
p.k.
Produkts Rādītājs Rādītāja lielums
1. Kartupeļu ciete Forma pulverveida viela
Smarža raksturīga cietei, bez blakus smaržām
Mitrums, % 15,00–20,00
Kopējo pelnu saturs, %, ne vairāk kā 0,50
Pelni (smiltis), nešķ. 10 % HCl, %, maks. 0,05
Skābums – 0,1 NaOH patēriņš 100 sausnes neitralizācijai ne vairāk kā 12
SO2 saturs, mg/kg ne vairāk kā 10
Mikroorganismu skaits ne vairāk kā 1x105 kvv/1 g
Koliformas 0,01 g nav pieļaujamas
Pelējumi, raugi ne vairāk kā 500 kvv 1 g
Salmonellas 25 g nav pieļaujamas
2. Kartupeļu čipsi, kraukšķīgie salmiņi Mitruma saturs, % ne vairāk kā 3,5
Tauku saturs, % 28–36
Sāls saturs, % 0,8–2,0

8.tabula

Kvalitātes rādītāji žāvētiem dārzeņiem, kaltētām sēnēm, sukādēm, saldētiem dārzeņiem, dārzeņu nektāriem, ievārījumiem, biezeņiem un tiem līdzīgiem produktiem

Nr.
p.k.

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Kaltēti dārzeņi, kaltētas sēnes Ūdens saturs produktā, % 10–30
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā
kaltētām sēnēm 5 x 103 kvv/1 g
kaltētiem dārzeņiem 2 x 103 kvv/1g
Pelējumu sēnītes un raugu šūnas ne vairāk kā 100 kvv/1 g
2. Sukādes Ūdens saturs produktā, % 10–30
Cukuru saturs gatavā produktā,% ne vairāk kā 82
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 1 x1 02 kvv/1 g
Pelējumu sēnītes un raugu šūnas ne vairāk kā 50 kvv/1 g
3. Saldēti dārzeņi (atsaldēti) Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 1x105 kvv/1 g
Pelējumu sēnītes un raugu šūnas ne vairāk kā 50 kvv/1 g
4. Dārzeņu ievārījumi, biezeņi un tiem līdzīgi produkti Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi 5 x 103 kvv/1 g
Patogēnie mikroorganismi un zarnu grupas baktērijas 1 g nav pieļaujamas
Pelējumu sēnītes un raugu šūnas ne vairāk kā 50 kvv/1 g
5. Dārzeņu nektāri Sausnas masas daļa% ne mazāk kā 11
Titrējamās skābes masas daļa (pārrēķinot citronskābē), % 0,3–0,9
Pelējumu sēnītes un raugu šūnas nav pieļaujamas

9.tabula

Kvalitātes rādītāji skābētiem un marinētiem kāpostiem

Nr.
p.k.

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Skābēti kāposti Kopējais skābums, % 0,7–1,5
Sāls saturs, % 0,8–2,0
Kāpostu un sulas savstarpējā attiecība, % 85–90 : 15–10
2. Skābēti kāposti ar piedevām Kopējais skābums, % 0,7–1,5
Sāls saturs, % 0,8–2,5
Kāpostu ar piedevām un sulas savstarpējā attiecība, % 85–90 : 15–10
3. Marinēti kāposti Kopējais skābums, % 0,7–1,5
Sāls saturs, % 1,2–2,0
Svaigi kāposti un marināde, % 60 : 40
4. Marinēti kāposti ar piedevām Kopējais skābums, % 0,7–1,5
Sāls saturs, % 1,5–2,5
Svaigi kāposti ar piedevām un marināde, % 60 : 40

8. Marinētu dārzeņu saturs konservos no kopējās masas ir:

8.1. vismaz 50 %, ja dārzeņi ir nesagriezti;

8.2. vismaz 55 %, ja dārzeņi ir sagriezti.

10. tabula

Kvalitātes rādītāji svaigiem un mizotiem, skābētiem un sālītiem produktiem

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

Svaigi, mizoti kartupeļi un dārzeņi Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 5 x 105 kvv/1 g
Pelējuma sēnītes un rauga šūnas ne vairāk kā 100 kvv/1 g
Skābēti, sālīti dārzeņi un sēnes Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g
Pelējuma sēnītes un rauga šūnas ne vairāk kā 100 kvv/g
Salmonellas 25 g nav pieļaujamas
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
10.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības augļiem, ogām un to pārstrādes produktiem

(Pielikums grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603)

1. Ja produkts tiks marķēts ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 5. pielikuma II nodaļā minēto shēmas norādi, izejvielu audzētājs un operators, kas ir primāro produktu ražotājs, ievēro prasības vidi saudzējošu metožu lietošanai dārzkopībā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā un nodrošina, lai augļi un ogas būtu audzēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtībā noteiktajiem integrētās augu aizsardzības vispārīgajiem principiem un prasībām un to apliecinātu ieraksts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā.

2. Augļu un ogu pārstrādes produktu ražošanā izmanto svaigus, saldētus vai žāvētus augļus un ogas, tostarp meža ogas.

3. Pārstrādei paredzētās ogas ir ar šķirnei raksturīgu krāsu un smaržu, bojātas ogas nav pieļaujamas vairāk par 3 %.

4. Saldētas ogas nav salipušas, ar lielu sasalušu ledus kristālu apsarmi. Saldēšanai paredzēto augļu un ogu kontroli veic operators katrai partijai, un to kvalitāte atbilst šā pielikuma 1. un 2. tabulā minētajām prasībām.

5. Pārstrādei paredzēto augļu un ogu kontroli veic operators katrai partijai, un to kvalitāte atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

1.tabula

Pārstrādei paredzēto svaigo augļu un ogu kvalitātes rādītāji

Nr.
p.k.

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Avenes Sausnas saturs (Brix) ne mazāk par 8,0 %
Ogas, kas nav sasniegušas gatavību ne vairāk par 5 %
2. Upenes Sausnas saturs (Brix) ne mazāk par 12,0 %
Negatavas vai brūnas ogas ne vairāk par 5 %
3. Zemenes Sausnas saturs (Brix) ne mazāk par 7,0 %
Serde kauslapiņām ne vairāk par 12 gab./1 kg
Ogas, kas nav sasniegušas gatavību ne vairāk par 5 %
4. Dzērvenes (purva) Sausnas saturs (Brix) ne mazāk par 8,0 %
5. Brūklenes Sausnas saturs (Brix) ne mazāk par 10,0 %
6. Mellenes Sausnas saturs (Brix) ne mazāk par 9,0 %
7. Ķirši Sausnas saturs (Brix) ne mazāk par 11,0 %
8. Kazenes Sausnas saturs (Brix) ne mazāk par 8,0 %
9. Lielogu dzērvenes Sausnas saturs (Brix) ne mazāk par 8,0 %

6. Augļu, ogu ievārījumi un sukādes, kā arī žāvētie augļi, augļu sulas un tām līdzīgie produkti atbilst šā pielikuma 2., 3., 4. un 5. tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem, un tos nosaka operators ne retāk kā reizi gadā.

2.tabula

Augļu un ogu ievārījumu, saldētu augļu un ogu kvalitātes rādītāji

Nr.
p.k.

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Augļu un ogu ievārījumi Augļu saturs produktos, % ne mazāk kā 40
pH 2,6–3,5
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi 5 x 103 kvv/1 g
Patogēnie mikroorganismi un zarnu grupas baktērijas 1 g nav pieļaujamas
Pelējumu sēnītes un raugu šūnas ne vairāk kā 50 kvv/1 g
2. Augļu un ogu ievārījumi ar samazinātu kaloriju daudzumu Augļu saturs produktos, % ne mazāk kā 40
Sausnas saturs, % 28,0–40,0
pH 2,6–3,4
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 5 x 103 kvv/ 1g
Patogēnie mikroorganismi un zarnu grupas baktērijas 1 g nav pieļaujamas
Pelējumi un raugi ne vairāk kā 50 kvv/1 g
3. Saldēti augļi un ogas Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 1 x 105 kvv/1 g
Pelējumu sēnītes un raugu šūnas ne vairāk kā 50 kvv/1 g

3.tabula

Augļu sulu un tām līdzīgo produktu kvalitātes rādītāji

Nr.
p.k.

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Augļu nektāri Pelējumu sēnītes un raugu šūnas nav pieļaujamas/1 ml
Titrējamās skābes masas daļa, % 0,1–1,6 (atkarībā no produkta veida)
2. Augļu sulas (tostarp augļu sulas no koncentrētām sulām) Pelējumu sēnītes un raugu šūnas 1 ml nav pieļaujamas
Patulīna saturs:
Smiltsērkšķu sulai
Citu augļu sulām (izņemot ābolu)

ne lielāks par 10 μg/kg
ne lielāks par 50 μg/kg
E.coli nepasterizētā sulā nav pieļaujami 25 g produkta
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi nepasterizētiem produktiem ne vairāk kā 5 x 103 kvv/1 g
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi pasterizētiem produktiem 1 ml nav pieļaujami

4.tabula

Kvalitātes rādītāji sukādēm un žāvētiem augļiem

Nr.
p.k.

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Sukādes Ūdens saturs produktā, % 10–30
Cukuru saturs gatavā produktā, % ne vairāk kā 82
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 1 x 102 kvv/1 g
Pelējumu sēnītes un raugu šūnas ne vairāk kā 50 kvv/1 g
2. Žāvēti augļi Ūdens saturs produktā, % 10–30
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 5 x 103 kvv/1 g
Pelējumu sēnītes un raugu šūnas ne vairāk kā 100 kvv/1 g

5.tabula

Kvalitātes rādītāji ābolu biezeņiem ar ogu augļu piedevu vai bez tās un ar saldo krējumu vai bez tā

Nr.
p.k.

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Sausnas saturs, % Brix ne mazāk kā 18
2. pH 3,2–4,4
3. Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 1 x 103 kvv/1 g
4. Zarnu nūjiņas grupas baktērijas 1 g nav pieļaujamas
5. Patogēnie mikroorganismi, t. sk. salmonella, 25 g nav pieļaujamas
6. Pelējumi un raugi ne vairāk kā 50 kvv/1g
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
11.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības olām, putnu gaļai un tās produktiem

(Pielikums grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603)

I. Putnu audzēšana

1. Putnus nodrošina ar pilnvērtīgu, vecumam, sugai un produktivitātes virzienam atbilstošu barību.

2. Ja putnu barošanai izmanto rūpnieciski ražotu vai no cita operatora iepirktu putnu barību, nepieciešams barības kvalitāti apliecinošs sertifikāts vai kvalitātes apliecība.

3. Putniem izmanto brīvo turēšanas metodi vai turēšanu kūtī. Būros vai sprostos atļauts turēt paipalas.

4. Strausiem nodrošina iespēju uzturēties āra aplokā.

5. Šā pielikuma I nodaļā minēto prasību ievērošanu kontrolē dienests saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi) 22. punktu, ja izejvielas piegādā operatoram, kas produktu marķē ar noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto shēmas norādi.

II. Olas un to produktu ražošana

6. Olu kvalitāte atbilst šā pielikuma tabulā minētajām prasībām.

Tabula

Olu kvalitātes prasības

Nr.
p.k.

Rādītājs

Noteiktās prasības

Kontrole

1. Olu vizuāla novērtēšana Olas ir tīras, sausas, ar nebojātu čaumalu, bez plankumiem un ieplaisājuma pazīmēm Kontroli veic operators katrai partijai
2. Olas forma un izmērs Putnu sugai, šķirnei un putnu vecumam raksturīga olu forma, čaumalas biezums un čaumalas krāsojums Kontroli veic operators katrai partijai
3. Olas raksturojums Jēlā veidā olas dzeltenums ir dzeltenā krāsā ar dažādiem toņiem un krāsas intensitāti.
Olas baltums ir stingrs un dzidri caurspīdīgs. Olas dzeltenuma lielums attiecībā pret baltumu raksturīgs putnu sugai, barošanas specifikai un atbilst svaigi dētas olas konsistencei
Kontroli veic operators pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi putnu dēšanas sezonā

III. Prasības mājputnu gaļai un tās produktiem

7. Putnu gaļu atdzesē aukstuma telpās līdz temperatūrai, kas nav augstāka par 4 C.

7.1 Svaiga mājputnu gaļa atbilst mājputnu gaļas standarta A kategorijai.

8. Atdzesētu putnu gaļu uzglabā temperatūrā, kas nav zemāka par 1 C un augstāka par 4 C.

9. Saldētu putnu gaļu iegūst atbilstoši lietotajai saldēšanas tehnoloģijai. Gaļas uzglabāšanas laikā nodrošina pastāvīgi nemainīgu saldēšanas tehnoloģijā paredzēto temperatūras režīmu.

10. Putnu gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošanā aizliegts izmantot:

10.1. mehāniski atkaulotu gaļu;

10.2. augu izcelsmes olbaltumu;

10.3. tauku un ādu emulsiju;

10.4. pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, garšas pastiprināšanai (E620 līdz E640), ārējā izskata uzlabošanai un vēlamo struktūras īpašību nodrošināšanai.

11. Putnu gaļas produktos un gaļas izstrādājumos pievienotā sāls saturs nepārsniedz 1,25 g uz 100 g produkta.

12. Mājputnu gaļas sastāvā esošo tauku un saistaudu saturs nepārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr.  1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr.  1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr.  608/2004 atcelšanu VII pielikuma B daļas 17. punktā noteikto daudzumu, ko operators reizi gadā nosaka akreditētā laboratorijā, un mājputnu gaļas produktos nav mazāk kā 70 procentu mājputnu gaļas.

13. Kūpinātas mājputnu gaļas produktu ražošanā izmanto tikai lapu koku koksni.

14. Kūpinātu mājputnu gaļu un kūpinātas mājputnu gaļas produktus operators vismaz reizi gadā nodod pārbaudei akreditētā testēšanas laboratorijā. Pārbaudāmie rādītāji un to norma ir šāda:

14.1. kūpinātā mājputnu gaļā un kūpinātas mājputnu gaļas produktos benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 2 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benz(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums (PAO4) nepārsniedz 12 μg/kg;

14.2. tradicionāli kūpinātā mājputnu gaļā un kūpinātas mājputnu gaļas produktos, kas ir kūpināti un paredzēti patēriņam Latvijā, benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 5,0 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benzo(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums nepārsniedz 30,0 μg/kg.

15. Ražojot desas no mājputnu gaļas, izmanto tikai dabīgos un ēdamos kolagēna apvalkus.

16. Ražojot pusžāvētās un auksti kūpinātās desas no mājputnu gaļas, nav atļauts izmantot fosfātus.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
12.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības zivīm un zivju produktiem

I. Akvakultūras dzīvnieku audzēšana

1. Akvakultūras dzīvniekus nodrošina ar pilnvērtīgu, vecumam, sugai un produktivitātes virzienam atbilstošu barību.

2. Akvakultūras dzīvnieku ēdināšanā aizliegts izmantot:

2.1. augšanas veicinātājus;

2.2. sintētiskās krāsvielas;

2.3. barību, kuras sastāvā ir ģenētiski modificēti organismi vai kuras ražošanā tie izmantoti;

2.4. barību, kas iegūta no tās pašas akvakultūras dzīvnieku sugas, kura tiek audzēta saimniecībā.

3. Zivju barībā aizliegts izmantot hormonus.

4. Ja akvakultūras dzīvnieku audzēšanas procesā ir nepieciešams lietot nomierinošus līdzekļus, noteikto zāļu izdalīšanās (karences) periodu pagarina divas reizes. Ja zāļu izdalīšanās periods normatīvajos aktos par zāļu lietošanu produktīviem dzīvniekiem nav noteikts, tad tas ir ne mazāks par 500 grāddienām.

5. Akvakultūras dzīvnieku dezinfekcijai izmanto vārāmo sāli, ūdeņraža pārskābi vai hloramīnu T.

6. Dīķa dezinfekcijai neizmanto hlorkaļķi.

7. Ja produktu marķē ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi) 5. pielikuma II sadaļā minēto norādi, operators ievēro šā pielikuma I sadaļas prasības.

II. Prasības attiecībā uz zivīm un to pārstrādes produktiem

8. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, un marķēšanā operators var izmantot noteikumu 5. pielikuma II sadaļā minēto norādi, ja zivis ir iegūtas:

8.1. Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, tostarp akvakultūras uzņēmumos;

8.2. zvejas apgabalos Latvijas Republikas teritoriālajos vai ekonomiskās zonas ūdeņos vai Baltijas jūras starptautiskajos ūdeņos, kuros saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem Latvijai ir iedalītas zvejas kvotas.

9. Svaigu, nesadalītu zvejniecības produktu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma tabulā noteiktajām prasībām.

Tabula

Svaigu, nesadalītu zvejniecības produktu kvalitātes rādītāji

Nr.
p.k.

Rādītājs

Raksturojums

Kontrole

1. Āda Gluda, sugai raksturīgā krāsā, iespējami plankumi, var būt nelieli bojājumi, kas radušies, zvejojot un transportējot zivis Operators nosaka katrai partijai
2. Gļotādas Ūdeni saturošas, caurspīdīgas
3. Acis Uz āru izliektas, caurspīdīga radzene, melna zīlīte
4. Žaunas Spilgtā krāsā, mitras, bez gļotām
5. Vēderplēve ķidātām zivīm Gluda, spilgta, piegulst audiem
6. Gaļa Stingra un elastīga, ar gludu virsmu

10. Pārstrādes produktu ražošanā:

10.1. neizmanto pārtikas piedevas garšas, smaržas un ārējā izskata uzlabošanai, stabilizatorus, antioksidantus un aromatizētājus;

10.2. zivju saturs produktā ir vismaz 60 % (operators reizi gadā veic kontroli akreditētā laboratorijā);

10.3. sāli pievieno ne vairāk kā 1,5 g uz 100 g produkta.

11. Aizliegts izmantot atkārtoti saldētas zivis.

12. Karsti kūpinātu zivju produktus gatavo no svaigām, atvēsinātām zivīm. Brētliņas, mencas, reņģes un butes var izmantot arī saldētas.

13. Kūpināšanai izmanto tikai lapu koku koksni, kas nedrīkst būt apstrādāta ar ķīmiskiem savienojumiem (krāsota, lakota, apstrādāta ar antiseptiskiem līdzekļiem).

14. Temperatūru kūpinātavā regulē ar aizvērtņu stāvokli, kurtuvē pēc vajadzības pievienojot mitru alkšņu šķeldu.

15. Aizliegts lietot kūpināšanas aromatizētājus.

16. Kūpinātu zivju ārējā virsma ir tīra, bez kvēpiem, neapdegusi, krāsa no gaiši zeltainas līdz tumši brūnai, karsti kūpinātu zivju produktu mitruma saturs – 60–67 % (nosaka operators katrai partijai).

17. Konservu ražošanā nodrošina, ka:

17.1. kārbās safasētie liemeņi vai to gabali ir pārlieti ar augu eļļu, eļļa ir caurspīdīga, nogulsnēs pieļaujamas olbaltumvielu un zivju daļiņas;

17.2. konservu garša un smarža raksturīga attiecīgajam konservu veidam, zivju gaļas konsistence ir sulīga, var būt nedaudz sausa, asakas mīkstas, gabali veseli;

17.3. vienā kārbā safasēto liemeņu garuma starpība nedrīkst būt lielāka par 2 cm;

17.4. ķīmiskie un fizikālie rādītāji ir šādi:

17.4.1. vārāmā sāls saturs – no 1 līdz 2,5 %;

17.4.2. minimālā zivju liemeņu vai to gabalu masa kārbā – 70 % no kārbas neto masas.

18. Šprotu konservu ražošanā papildus nodrošina, ka:

18.1. zivis ir nozvejotas periodā no oktobra līdz aprīlim. Aizliegts izmantot ar zooplanktonu – airkāju vēzīšiem – barojušās zivis un zivis ar kuņģa pildījumu, kas pārsniedz 50 %;

18.2. pēc kūpināšanas zivīm ir nogriezta galva vai galvas un astes spura, zivju ārējā virsma ir tīra, bez kvēpiem, neapdegusi, krāsa no gaiši zeltainas līdz tumši zeltainai;

18.3. līdz fasēšanai zivis uzglabā 2–6 °C temperatūrā ne ilgāk par 16 stundām;

18.4. kārbās safasēto zivju liemeņu garums ir šāds:

18.4.1. Baltijas brētliņām – 4–9 cm;

18.4.2. reņģēm – 7–10 cm;

18.5. kārbās pieļaujami liemeņi ar nelieliem ādas un vēdera plīsumiem ne vairāk kā 30–50 % no kārbā ievietotajām zivīm.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
13.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības saliktiem produktiem, uztura bagātinātājiem, tējai un kafijai

(Pielikums grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603)

1. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanai izmantoto dzīvnieku izcelsmes izejvielu kvalitāte atbilst Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi) 6., 7., 11. un 12. pielikumā minētajām prasībām.

2. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanai izmantotās augu izcelsmes izejvielas atbilst noteikumu 8., 9. un 10. pielikumā minētajām prasībām.

3. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanā izmanto dabiskas izcelsmes izejvielas.

4. Tēja un kafija atbilst šā pielikuma tabulā noteiktiem rādītājiem.

Tabula

Kvalitātes rādītāji tējai un kafijai

Nr.
p. k.

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Tēja Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 5 x 105 kvv/1 g
Pelējuma sēnītes un rauga šūnas ne vairāk kā 500 kvv/1 g
2. Kafija (tostarp ozolzīļu, cigoriņu, miežu) Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 5 x 105 kvv/1 g
Pelējuma sēnītes un rauga šūnas ne vairāk kā 1000 kvv/g
Atkritumu piemaisījumu saturs, % ne vairāk kā 0,5
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
14.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības dzeramajam ūdenim, avota ūdenim, minerālūdenim un sulu dzērieniem

1. Dzeramo ūdeni iegūst no pazemes atradnes.

2. Dzeramā ūdens apstrādē neizmanto hloru saturošus savienojumus.

3. Dzeramā ūdens, avota ūdens un minerālūdens (turpmāk – ūdens) kvalitāte atbilst šā pielikuma 1. un 2. tabulā noteiktajām prasībām.

1.tabula

Dzeramā ūdens mikrobioloģiskie rādītāji

Nr.
p.k.

Rādītājs

Rādītāja lielums

Kontrole

1. Kopējais mikroorganismu skaits
22 °C/1 ml
Ne vairāk kā 100 kvv Kontroli veic katrai ražošanas partijai
2. Kopējais mikroorganismu skaits
37 °C/1 ml
Ne vairāk 20 kvv Kontroli veic katrai ražošanas partijai
3. Koliformas un Escherichia coli/250 ml Nav pieļaujami Kontroli veic katrai ražošanas partijai

2.tabula

Avota ūdens un minerālūdens mikrobioloģiskie rādītāji

Nr.
p.k.

Rādītājs

Rādītāja lielums

Kontrole

1. Koliformas, Escherichia coli
37 °C un 44,5 °C/250ml
Nav pieļaujami Kontroli veic katrai ražošanas partijai
2. Fekālie streptokoki /250ml Nav pieļaujami Vienu reizi gadā
3. Kopējais mikroorganismu skaits
20–22 °C/1 ml
Ne vairāk kā 100 kvv Kontroli veic katrai ražošanas partijai
4. Kopējais mikroorganismu skaits
37 °C/1 ml
Ne vairāk kā 20 kvv Kontroli veic katrai ražošanas partijai

4. Ūdenī kopējo mikroorganismu skaitu nosaka 24 stundu laikā pēc ūdens fasēšanas pudelēs.

5. Sulu dzērienu sastāvā ir ne mazāk kā 10 % augļu sulas vai sulas koncentrāta (koncentrētas sulas).

6. Sulu dzērieniem operators katrai partijai nosaka raugu un pelējumu saturu 100 ml, un tas nepārsniedz 30 kvv.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
15.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības konditorejas izstrādājumiem

I. Vispārīgās prasības

1. Konditorejas izstrādājumu ražošanā izmantotās augu izcelsmes izejvielas atbilst Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 10. pielikumā minētajām prasībām.

2. Izmantotās augu pārstrādes taukvielās transtaukskābju saturs ir ne vairāk kā 2 %.

II. Kvalitātes prasības konfektēm

3. Piena konfektes ražo no svaiga piena, iebiezināta piena vai pilnpiena pulvera.

4. Operators ne retāk kā reizi gadā akreditētā laboratorijā piena konfektēm nosaka mikrobioloģiskos rādītājus, un tie atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem rādītājiem.

1.tabula

Mikrobioloģiskie rādītāji piena konfektēm

Nr.
p.k.

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Zarnu nūjiņu grupas baktērijas koli formas 0,1 g Nav pieļaujami
2. Pelējuma sēnītes 1 g Ne vairāk kā 50 kvv

5. Kvalitātes rādītājus konfektēm, zefīram un dražejām nosaka operators katrai partijai, un tie atbilst šā pielikuma 2. tabulā minētajiem rādītājiem.

2.tabula

Kvalitātes rādītāji konfektēm, zefīram un dražejām

Nr.
p.k.

Rādītājs

Raksturojums

1. Garša, smarža un krāsa Raksturīga attiecīgajam produkta veidam. Konfektēm, kas satur taukvielas, nedrīkst būt vaskaina, rūgtena vai cita nepatīkama piegarša
2. Forma Raksturīga attiecīgajam produkta veidam. Konfektēm, kuru korpusi ir no žāvētiem augļiem un sēklām, pieļaujama nelīdzena virsma
3. Ārējais izskats Atbilstošs konkrētam produkta veidam

6. Konfekšu (izņemot piena), zefīra un dražeju mikrobioloģiskos rādītājus nosaka operators ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst šā pielikuma 3. tabulā minētajiem rādītājiem.

3.tabula

Mikrobioloģiskie rādītāji konfektēm (izņemot piena), zefīram un dražejām

Nr.
p.k.

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Patogēnie mikroorganismi, tostarp salmonellas 25 g Nav pieļaujami
2. Zarnu nūjiņu grupas baktērijas koli formas 0,1 g Nav pieļaujami
3. Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi 1 g Ne vairāk kā 5 x 104 kvv
4. Pelējuma sēnītes 1 g Ne vairāk kā 100 kvv
5. Raugu šūnas 1 g Ne vairāk kā 50 kvv

III. Kvalitātes prasības cepumiem

7. Kvalitātes rādītājus cepumiem nosaka operators katrai partijai, un tie atbilst šā pielikuma 4. tabulā minētajiem rādītājiem.

4.tabula

Kvalitātes rādītāji cepumiem

Nr.
p.k.

Rādītājs

Raksturojums

1. Garša un smarža Atbilstoša konkrētajam izstrādājumam
2. Forma Raksturīga konkrētajam izstrādājumam.
Pieļaujami salūzuši cepumi:
1) fasētiem:
• ne vairāk kā 1 gab. iesaiņojuma vienībā līdz 180 g;
• ne vairāk kā 3 gab. iesaiņojuma vienībā līdz 300 g;
• ne vairāk kā 4 gab. iesaiņojuma vienībā līdz 500 g;
2) sveramiem – līdz 5 % cepumu iesaiņojuma vienībā
3. Virsma Neapdegusi, ar izteiktu zīmējumu. Glazētiem cepumiem glazūras virsma gluda vai viegli viļņota, bez tauku sarmas. Cepumiem, kuru sastāvā ir rieksti, rozīnes u. c., virsma var būt nelīdzena, uz tās var būt redzami šo sastāvdaļu gabaliņi
4. Krāsa Raksturīga attiecīgajam izstrādājumam
5. Struktūra Vienmērīgi poraina, cepumiem ar riekstiem, rozīnēm u. c. uz virsmas var būt redzami šo sastāvdaļu gabaliņi

8. Mikrobioloģiskos rādītājus cepumiem nosaka operators ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst šā pielikuma 5. tabulā minētajiem rādītājiem.

5.tabula

Mikrobioloģiskie rādītāji cepumiem

Nr.
p.k.

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Patogēnie mikroorganismi, tostarp salmonellas 25 g Nav pieļaujami
2. Zarnu nūjiņu grupas baktērijas koli formas 0,1 g Nav pieļaujami
3. Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi 1 g Ne vairāk kā 1 x 104 kvv
4. Pelējumu sēnītes 1 g Ne vairāk kā 100 kvv
5. Raugu šūnas 1 g Ne vairāk kā 50 kvv

IV. Kvalitātes prasības šokolādei, kakao un šokolādes produktiem

9. Kvalitātes rādītājus šokolādei nosaka operators katrai partijai, un tie atbilst šā pielikuma 6. tabulā minētajiem rādītājiem.

6.tabula

Kvalitātes rādītāji šokolādei

Nr.
p.k.

Rādītājs

Raksturojums

1. Garša un smarža Atbilstoša attiecīgajam produkcijas veidam
2. Forma Atbilstoša receptūrā noteiktajai, bez deformācijas. Dzeramā šokolāde – pulverveida viela
3. Ārējais izskats Šokolādes virspuse spoža, bez tauku vai cukura nosirmojuma, pieļaujami atsevišķi sīki caurumiņi. Šokolādes figūrām, kā arī šokolādei ar smalki drupinātām piedevām pieļaujama matēta virspuse. Šokolādei ar veseliem riekstiem, rozīnēm, sukādēm u. c., kā arī porainajai šokolādei pieļaujama nelīdzena virsma.
Pildītai šokolādei pieļaujama matēta virspuse. Virspusē un apakšpusē pieļaujama pildījuma caursūkšanās plankumiņu veidā.
Dzeramā šokolāde – brūns graudains pulveris
4. Struktūra Šokolādes pamatmasai – viendabīga. Porainajai šokolādei – ar vienmērīgām porām
5. Konsistence Raksturīga produkcijas veidam. Porainajai šokolādei – ar porām

10. Mikrobioloģiskos rādītājus kakao un šokolādes produktiem nosaka operators ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst šā pielikuma 7. tabulā minētajiem rādītājiem.

7.tabula

Mikrobioloģiskie rādītāji kakao un šokolādes produktiem

Nr.
p.k.

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Patogēnie mikroorganismi, tostarp salmonellas 25 g Nav pieļaujami
2. Zarnu nūjiņu grupas baktērijas koli formas 0,1 g Nav pieļaujami
3. Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi 1 g Ne vairāk kā 5 x 104 kvv
4. Pelējumu sēnītes 1 g Ne vairāk kā 100 kvv
5. Raugu šūnas 1 g Ne vairāk kā 50 kvv

V. Kvalitātes prasības vafelēm un vafeļu tortēm

11. Kvalitātes rādītājus vafelēm un vafeļu tortēm nosaka operators katrai partijai, un tie atbilst šā pielikuma 8. tabulā minētajiem rādītājiem.

8.tabula

Kvalitātes rādītāji vafelēm un vafeļu tortēm

Nr.
p.k.

Rādītājs

Raksturojums

1. Garša un smarža Atbilstoša konkrētam izstrādājumam, bez blakus piegaršas un smaržas
2. Ārējais izskats Vafeļu virsma ar skaidri izteiktu vafeļu lapas zīmējumu.
Vafeļu tortu virsma atbilstoša norādījumam receptūrā.
Vafeļu lapām blīvi jāsaskaras ar pildījumu.
Pildījuma konsistencei jābūt viendabīgai, krāsas tonim – vienmērīgam.
Var būt redzams neliels pildījuma notecējums uz vafeļu virsmas, izteikti bojāti stūri, nelīdzens griezums:
1) fasējumā līdz 100 g – 1 vafelei;
2) fasējumā līdz 200 g – 2 vafelēm;
3) sveramai produkcijai – ne vairāk kā 5 % no iesaiņojuma vienības.
Glazētiem izstrādājumiem virsma viegli viļņota, bez pūslīšiem un plaisām, bez tauku sarmas.
Glazētiem izstrādājumiem ir pieļaujams nevienmērīgs glazūras pārklājums uz izstrādājuma apakšas

12. Mikrobioloģiskos rādītājus vafelēm un vafeļu tortēm nosaka operators ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst šā pielikuma 9. tabulā minētajiem rādītājiem.

9.tabula

Mikrobioloģiskie rādītāji vafelēm un vafeļu tortēm

Nr.
p.k.

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Patogēnie mikroorganismi, t. sk. salmonellas 25 g Nav pieļaujami
2. Zarnu nūjiņu grupas baktērijas koli formas 0,1 g Nav pieļaujami
3. Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi 1 g Ne vairāk kā 5 x 104 kv
4. Pelējumu sēnītes 1 g Ne vairāk kā 100 kvv
5. Raugu šūnas 1 g Ne vairāk kā 50 kvv
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

16.pielikums

Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461
Iesniegums produkta sertifikācijai nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā

(Informāciju rakstīt drukātiem burtiem)

Pārtikas un veterinārā dienesta

 
 

(PVD teritoriālā struktūrvienība)


Es,   , personas kods

,

 

(likumīgais vai pilnvarotais pārstāvis)

   

uzņēmums   , reģistrācijas Nr.

,

 

(operatora nosaukums)

   

vēlos veikt produkta  
 

(produkta nosaukums)

sertifikāciju nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā.

Sniedzu šādas ziņas:

1. Pārtikas produktu grupa

augu izcelsmes produkti dzīvnieku izcelsmes produkti
graudaugi un to produkti svaigpiens, piens un piena produkti
dārzeņi un to produkti liellopu gaļa un tās produkti
augļi, ogas un to pārstrādes produkti cūkgaļa un tās produkti
eļļas augi un to produkti kazu un aitu gaļa un tās produkti
alus un iesala dzēriens putnu gaļa un tās produkti
  zivis un zivju produkti
saliktie produkti medus un biškopības produkti
dzeramais ūdens, avota ūdens, minerālūdens un sulas dzērieni olas un to produkti
konditorejas izstrādājumi  

2. Pārtikas produkta nosaukums(-i)  
3. Uzņēmuma juridiskā adrese  
4. Uzņēmuma faktiskā adrese  
5. Kontakttālruņa un faksa numurs  
6. E-pasta adrese  

Iesniegumam pievienoju sarakstu, kurā norādīti izejvielu piegādātāji*
 

Apliecinu, ka esmu informēts par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, kuras noteiktas normatīvajos aktos par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanai, darbībai, uzraudzībai un kontrolei, apņemos tās ievērot un pakļauties kontrolei.

         

(datums**)

 

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts**)

Piezīmes.
1. * Aizpilda, ja produktu marķēšanā izmantos shēmas norādi zaļā krāsā.
2. ** Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

17.pielikums

Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr.461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas operatora izejvielu piegādātāju saraksts
Operators  

Izejvielu piegādātāji, kas iesaistīti sertifikācijai pieteiktā produkta ražošanā pārskata periodā  
 

(pārskata periods/gads)


Nr.
p.k.

Izejvielu piegādātājs (shēmas dalībnieks)

Reģistrācijas numurs vai personas kods

Adrese

Kontaktinformācija (uzvārds, tālruņa numurs)

Piegādātais produkts

Piegādātā produkta apjoms (t/gadā)

Datums, no kura uzsākta produkta piegāde

1.              
2.              
3.              
4.              
5.              
6.              
7.              
8.              
9.              
10.              

     

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts*)


Kontaktinformācija  
 

(tālruņa numurs, e-pasta adrese)


Datums*    

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 461Pieņemts: 12.08.2014.Stājas spēkā: 23.08.2014. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 165 (5225), 22.08.2014.OP numurs: 2014/165.2
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
268347
{"selected":{"value":"28.10.2015","content":"<font class='s-1'>28.10.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"28.10.2015","iso_value":"2015\/10\/28","content":"<font class='s-1'>28.10.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"23.08.2014","iso_value":"2014\/08\/23","content":"<font class='s-1'>23.08.2014.-27.10.2015.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
28.10.2015
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)