Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.468

Rīgā 2014.gada 12.augustā (prot. Nr.43 30.§)
Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu un
Vispārējās izglītības likuma 4.panta 11.punktu
I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. valsts standartu pamatizglītībā, kas nosaka pamatizglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, pamatizglītības obligāto saturu, izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību;

1.2. pamatizglītības mācību priekšmetu standartus, kas nosaka mācību priekšmetu galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmetu obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmetu apguvi, mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus;

1.3. pamatizglītības programmu paraugus atbilstoši izglītības ieguves formām un izglītības programmu īpašajiem veidiem.

II. Pamatizglītības programmu galvenie mērķi un uzdevumi

2. Pamatizglītības programmu galvenie mērķi ir šādi:

2.1. nodrošināt izglītojamo ar sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamajām pamatzināšanām un pamatprasmēm;

2.2. radīt pamatu izglītojamā turpmākajai izglītībai;

2.3. veicināt izglītojamā harmonisku veidošanos un attīstību;

2.4. sekmēt izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, sabiedrību, vidi un valsti.

3. Pamatizglītības programmu galvenie uzdevumi ir šādi:

3.1. veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas, sociālajiem un ilgtspējīgas attīstības procesiem, morāles un ētikas vērtībām;

3.2. nodrošināt valodas un matemātikas pamatzināšanu un pamatprasmju apguves iespēju;

3.3. nodrošināt iespēju apgūt mācīšanās pamatprasmes un informācijas tehnoloģiju izmantošanas pamatiemaņas;

3.4. nodrošināt iespēju apgūt nepieciešamās zināšanas un demokrātijas vērtības;

3.5. nodrošināt iespēju gūt radošās darbības pieredzi;

3.6. veidot pamatpriekšstatu par Latvijas, Eiropas un pasaules kultūras mantojumu;

3.7. izkopt saskarsmes un sadarbības spējas;

3.8. iemācīt apzināties savu un citu atbildību par veselību.

III. Pamatizglītības obligātais saturs

4. Pamatizglītības obligāto saturu veido šādas izglītības jomas:

4.1. valoda;

4.2. tehnoloģiju un zinātņu pamati;

4.3. cilvēks un sabiedrība;

4.4. māksla.

5. Izglītības jomām raksturīgie mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs noteikts šo noteikumu 1. pielikumā.

6. Pamatizglītības programmu saturu īsteno šādos mācību priekšmetos:

6.1. latviešu valoda latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs;

6.2. latviešu valoda un literatūra mazākumtautību pamatizglītības programmā;

6.3. mazākumtautības valoda mazākumtautību pamatizglītības programmā;

6.4. svešvaloda;

6.5. matemātika;

6.6. informātika;

6.7. dabaszinības;

6.8. bioloģija;

6.9. fizika;

6.10. ķīmija;

6.11. ģeogrāfija;

6.12. literatūra;

6.13. mūzika;

6.14. vizuālā māksla;

6.15. pasaules vēsture;

6.16. Latvijas vēsture;

6.17. sociālās zinības;

6.18. mājturība un tehnoloģijas;

6.19. sports;

6.20. ētika;

6.21. kristīgā mācība.

7. Pamatizglītības programmu saturu nosaka šādi mācību priekšmetu standarti:

7.1. Latviešu valoda. Mācību priekšmeta standarts 1.–9. klasei (2. pielikums);

7.2. Latviešu valoda un literatūra mazākumtautību izglītības programmās. Mācību priekšmeta standarts 1.–9. klasei (3. pielikums);

7.3. Mazākumtautības valoda. Mācību priekšmeta standarts 1.–9. klasei (4. pielikums);

7.4. Svešvaloda. Mācību priekšmeta standarts 1.–9. klasei (5. pielikums);

7.5. Matemātika. Mācību priekšmeta standarts 1.–9. klasei (6. pielikums);

7.6. Informātika. Mācību priekšmeta standarts 5.–7. klasei (7. pielikums);

7.7. Dabaszinības. Mācību priekšmeta standarts 1.–6. klasei (8. pielikums);

7.8. Bioloģija. Mācību priekšmeta standarts 7.–9. klasei (9. pielikums);

7.9. Fizika. Mācību priekšmeta standarts 8.–9. klasei (10. pielikums);

7.10. Ķīmija. Mācību priekšmeta standarts 8.–9. klasei (11. pielikums);

7.11. Ģeogrāfija. Mācību priekšmeta standarts 7.–9. klasei (12. pielikums);

7.12. Literatūra. Mācību priekšmeta standarts 4.–9. klasei (13. pielikums);

7.13. Mūzika. Mācību priekšmeta standarts 1.–9. klasei (14. pielikums);

7.14. Vizuālā māksla. Mācību priekšmeta standarts 1.–9. klasei (15. pielikums);

7.15. Pasaules vēsture. Mācību priekšmeta standarts 6.–9. klasei (16. pielikums);

7.16. Latvijas vēsture. Mācību priekšmeta standarts 6.–9. klasei (17. pielikums);

7.17. Sociālās zinības. Mācību priekšmeta standarts 1.–9. klasei (18. pielikums);

7.18. Mājturība un tehnoloģijas. Mācību priekšmeta standarts 1.–9. klasei (19. pielikums);

7.19. Sports. Mācību priekšmeta standarts 1.–9. klasei (20. pielikums);

7.20. Ētika. Mācību priekšmeta standarts 1.–3. klasei (21. pielikums);

7.21. Kristīgā mācība. Mācību priekšmeta standarts 1.–3. klasei (22. pielikums).

8. Latviešu valodas un mazākumtautību mācību valodas lietojumu mazākumtautību pamatizglītības programmās nosaka šajos noteikumos ietvertie mazākumtautību pamatizglītības programmu paraugi.

9. Pamatizglītības programmās 1.–3. klasē pēc vecāku (personas, kas īsteno aizgādību) (turpmāk – vecāki) izvēles izglītojamie apgūst ētiku vai kristīgo mācību.

10. Nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā pamatizglītības programmām noteikto mācību stundu skaitu dienā un slodzi, izglītības iestāde pamatizglītības programmas ietvaros var īstenot mācību priekšmetus, kas nav minēti šo noteikumu 6. punktā. Šādu mācību priekšmetu standartus izglītības iestāde izstrādā patstāvīgi un saskaņo tos ar Valsts izglītības satura centru.

11. Izglītības programmās, kuras īsteno vakara (maiņu) vai neklātienes (tai skaitā tālmācības) formā, kā arī izglītības programmās, kuras īsteno ieslodzījuma vietās, var neiekļaut šo noteikumu 6.18. un 6.19. apakšpunktā minētos mācību priekšmetus.

12. Speciālajās pamatizglītības programmās izglītības iestāde šajos noteikumos minētās prasības īsteno atbilstoši izglītojamā attīstības traucējuma veidam, viņa spējām un veselības stāvoklim:

12.1. speciālajās pamatizglītības programmās izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem var neiekļaut šo noteikumu 6.8., 6.9. un 6.10. apakšpunktā minētos mācību priekšmetus, atsevišķus šo mācību priekšmetu tematus integrēti iekļaujot šo noteikumu 6.7., 6.17. un 6.18. apakšpunktā minēto mācību priekšmetu saturā;

12.2. speciālajās pamatizglītības programmās izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem var neiekļaut šo noteikumu 6.20. un 6.21. apakšpunktā minētos mācību priekšmetus, atsevišķus šo mācību priekšmetu tematus integrēti iekļaujot šo noteikumu 6.17. apakšpunktā minētā mācību priekšmeta saturā, kā arī šo noteikumu 6.4., 6.8., 6.9., 6.10., 6.11., 6.12., 6.15. un 6.16. apakšpunktā minētos mācību priekšmetus.

13. Visās pamatizglītības programmās iekļauj šādas tēmas: vide, drošība un veselība.

IV. Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība

14. Standartā noteiktās pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmeta apguvi noteiktas atbilstoši optimālajam izglītojamo zināšanu un prasmju līmenim.

15. Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

15.1. prasību atklātības un skaidrības princips. Mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs un pamatprasības izglītojamā sasniegumiem;

15.2. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips. Iegūto pamatizglītību vērtē, summējot pozitīvos sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī;

15.3. vērtējuma atbilstības princips. Noslēguma pārbaudes darbā piedāvā iespēju apliecināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;

15.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips. Mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus;

15.5. vērtēšanas regularitātes princips. Mācību sasniegumus vērtē regulāri, lai pārliecinātos par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku;

15.6. vērtējuma obligātuma princips. Izglītojamam nepieciešams iegūt vērtējumu visos pamatizglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots.

16. Izglītojamā mācību sasniegumus 1. klasē vērtē aprakstoši. Tas ir īss mutisks un rakstisks vērtējums par izglītojamā mācību darbību, mācīšanās stilu, saskarsmes un sadarbības prasmēm, attieksmi pret mācībām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku.

17. Izglītojamā mācību sasniegumus 2. un 3. klasē šo noteikumu 6.1., 6.2., 6.3. un 6.5. apakšpunktā minētajos mācību priekšmetos un 3. klasē šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minētajā mācību priekšmetā vērtē 10 ballu skalā (23. pielikums), pārējos mācību priekšmetos izglītojamā mācību sasniegumus vērtē aprakstoši.

18. Izglītojamā mācību sasniegumus 4.–9. klasē vērtē 10 ballu skalā.

19. Centralizētajā eksāmenā izglītojamā mācību sasniegumus izsaka procentuālajā novērtējumā. Iegūto novērtējumu ieraksta pamatizglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai.

20. Izglītojamiem centralizētajā eksāmenā latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās pamatizglītības sertifikātā papildus norāda valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi atbilstoši normatīvajam aktam par valsts valodas zināšanu apjomu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai.

21. Valsts pārbaudījumi, beidzot 3. klasi, ir šādi:

21.1. diagnosticējošais darbs ar kombinētu mācību saturu;

21.2. diagnosticējošais darbs latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās.

22. Valsts pārbaudījumi, beidzot 6. klasi, ir šādi:

22.1. diagnosticējošais darbs latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās;

22.2. diagnosticējošais darbs latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās;

22.3. diagnosticējošais darbs matemātikā;

22.4. diagnosticējošais darbs dabaszinībās;

22.5. diagnosticējošais darbs mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās.

23. Valsts pārbaudījumi, beidzot 9. klasi, ir šādi:

23.1. eksāmens latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās;

23.2. centralizētais eksāmens latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās;

23.3. eksāmens matemātikā;

23.4. eksāmens Latvijas vēsturē;

23.5. eksāmens mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās;

23.6. eksāmens svešvalodā.

V. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni

24. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē atbilstoši iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipiem un kārtībai.

25. Ir šādas mācību sasniegumu vērtēšanas formas:

25.1. mutiskā;

25.2. rakstiskā;

25.3. praktiskā;

25.4. kombinētā.

26. Mācību sasniegumu vērtēšana ir integrēta mācību procesa sastāvdaļa izglītojamā zināšanu, prasmju, attieksmju, kā arī mācību sasniegumu attīstības dinamikas noteikšanai.

27. Mācību sasniegumus vērtē:

27.1. pedagogs;

27.2. izglītojamais, patstāvīgi novērtējot savus sasniegumus;

27.3. izglītojamie, savstarpēji novērtējot viens otra sasniegumus;

27.4. izglītības iestādes administrācija;

27.5. izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības speciālists;

27.6. Valsts izglītības satura centrs.

28. Mācību sasniegumu vērtēšanas metodiskie paņēmieni ir šādi:

28.1. ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko mācību procesu;

28.2. kārtējā vērtēšana mācību procesa laikā, nosakot izglītojamā mācību sasniegumus, lai tos uzlabotu un saskaņotu mācību procesa norises, mācību mērķa un izmantoto mācību metožu savstarpējo atbilstību, kā arī veicinot izglītojamā pašnovērtēšanas prasmes un atbildību;

28.3. nobeiguma vērtēšana, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, kā arī izglītojamā produktīvās darbības prasmes temata vai loģiskas temata daļas, semestra, mācību gada, kursa vai izglītības pakāpes nobeigumā.

29. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtētājs, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un izglītības iestādē īstenoto pamatizglītības programmu.

30. Vērtējumu mācību priekšmetā gadā, ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu, izliek visās klasēs, izņemot šo noteikumu 6.7., 6.13., 6.14., 6.17., 6.18., 6.19., 6.20. un 6.21. apakšpunktā minētos mācību priekšmetus 1.–3. klasē un šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minēto mācību priekšmetu 1.–2. klasē.

31. Mācību sasniegumu vērtētājs izglītības iestādes obligātajā dokumentācijā lieto apzīmējumu "nv" (nav vērtējuma), ja saskaņā ar šo noteikumu 29. punktu nav iespējams novērtēt izglītojamā mācību sasniegumus. Izglītības iestāde iekšējos normatīvajos aktos nosaka gadījumus, kad mācību sasniegumu vērtētājs ir tiesīgs lietot apzīmējumu "nv".

VI. Pamatizglītības programmu paraugi

32. Šo noteikumu 24. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts paraugs pamatizglītības programmai (izglītības programmas kods 21011111), kas ietver:

32.1. pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) programmu (izglītības programmas kods 11011111);

32.2. pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 11011112);

32.3. pamatizglītības vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 21011112);

32.4. pamatizglītības neklātienes programmu (izglītības programmas kods 21011113);

32.5. pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena programmu (izglītības programmas kods 21012111);

32.6. pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu (izglītības programmas kods 21013111);

32.7. pamatizglītības profesionāli orientētā virziena programmu (izglītības programmas kods 21014111);

32.8. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) programmu (izglītības programmas kods 23011111);

32.9. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 23011112);

32.10. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) neklātienes programmu (izglītības programmas kods 23011113).

33. Šo noteikumu 25. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts paraugs mazākumtautību pamatizglītības programmai (izglītības programmas kods 21011121), kas ietver:

33.1. pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 11011121);

33.2. pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 11011122);

33.3. pamatizglītības mazākumtautību vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 21011122);

33.4. pamatizglītības mazākumtautību neklātienes programmu (izglītības programmas kods 21011123);

33.5. pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21012121);

33.6. pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21013121);

33.7. pamatizglītības profesionāli orientētā virziena mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21014121);

33.8. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 23011121);

33.9. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 23011122);

33.10. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) mazākumtautību neklātienes programmu (izglītības programmas kods 23011123).

34. Šo noteikumu 26. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts paraugs pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programmai (izglītības programmas kods 21011811), kas ietver:

34.1. pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) pedagoģiskās korekcijas programmu (izglītības programmas kods 11011811);

34.2. pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 11011821);

34.3. pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 11011812);

34.4. pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 11011822);

34.5. pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21011821);

34.6. pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 21011812);

34.7. pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21011822);

34.8. pamatizglītības profesionāli orientētā virziena pedagoģiskās korekcijas programmu (izglītības programmas kods 21014811);

34.9. pamatizglītības profesionāli orientētā virziena pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21014821);

34.10. pamatizglītības profesionāli orientētā virziena pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 21014812);

34.11. pamatizglītības profesionāli orientētā virziena pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21014822);

34.12. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) pedagoģiskās korekcijas programmu (izglītības programmas kods 23011811);

34.13. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 23011821);

34.14. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 23011812);

34.15. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 23011822);

34.16. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) pedagoģiskās korekcijas neklātienes programmu (izglītības programmas kods 23011813);

34.17. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību neklātienes programmu (izglītības programmas kods 23011823).

35. Šo noteikumu 27. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts paraugs pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmai (izglītības programmas kods 21011911), kas ietver:

35.1. pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) sociālās korekcijas izglītības programmu (izglītības programmas kods 11011911);

35.2. pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) sociālās korekcijas mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 11011921);

35.3. pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) sociālās korekcijas vakara (maiņu) izglītības programmu (izglītības programmas kods 11011912);

35.4. pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) sociālās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 11011922);

35.5. pamatizglītības sociālās korekcijas mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 21011921);

35.6. pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 21011912);

35.7. pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21011922);

35.8. pamatizglītības profesionāli orientēta virziena sociālās korekcijas izglītības programmu (izglītības programmas kods 21014911);

35.9. pamatizglītības profesionāli orientēta virziena sociālās korekcijas mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 21014921);

35.10. pamatizglītības profesionāli orientēta virziena sociālās korekcijas vakara (maiņu) izglītības programmu (izglītības programmas kods 21014912);

35.11. pamatizglītības profesionāli orientēta virziena sociālās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 21014922);

35.12. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) sociālās korekcijas izglītības programmu (izglītības programmas kods 23011911);

35.13. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) sociālās korekcijas izglītības mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 23011921);

35.14. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) sociālās korekcijas vakara (maiņu) izglītības programmu (izglītības programmas kods 23011912);

35.15. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) sociālās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 23011922);

35.16. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) profesionāli orientēta virziena sociālās korekcijas programmu (izglītības programmas kods 23014911);

35.17. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) profesionāli orientēta virziena sociālās korekcijas mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 23014921).

36. Šo noteikumu 28. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts speciālās pamatizglītības programmu paraugs šādām izglītības programmām:

36.1. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar redzes traucējumiem (izglītības programmas kods 2015111);

36.2. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar redzes traucējumiem (izglītības programmas kods 2015121);

36.3. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem (izglītības programmas kods 21015211);

36.4. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem (izglītības programmas kods 21015221);

36.5. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015311);

36.6. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015321);

36.7. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām (izglītības programmas kods 21015411);

36.8. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām (izglītības programmas kods 21015421);

36.9. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar valodas traucējumiem (21015511);

36.10. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar valodas traucējumiem (21015521);

36.11. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (izglītības programmas kods 21015611);

36.12. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (izglītības programmas kods 21015621);

36.13. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015711);

36.14. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015721).

37. Šo noteikumu 29. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts speciālās pamatizglītības programmu paraugs šādām izglītības programmām:

37.1. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015811);

37.2. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015821).

38. Šo noteikumu 30. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts speciālās pamatizglītības programmu paraugs šādām izglītības programmām:

38.1. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015911);

38.2. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015921).

VII. Noslēguma jautājumi

39. Šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minētā mācību priekšmeta īstenošanu atbilstoši šo noteikumu 31. pielikumam nodrošina 2014./2015. un 2015./2016. mācību gadā 3.–9. klasē, 2016./2017. mācību gadā 4.–9. klasē, 2017./2018. mācību gadā 5.–9. klasē, 2018./2019. mācību gadā 6.–9. klasē, 2019./2020. mācību gadā 7.–9. klasē, 2020./2021. mācību gadā 8.–9. klasē, 2021./2020. mācību gadā 9. klasē.

40. Ar 2014./2015. mācību gadu 1. klasē un ar 2015./2016. mācību gadu 1. un 2. klasē pamatizglītības programmu šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minētajā mācību priekšmetā īsteno atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam.

41. Ar 2014./2015. mācību gadu pamatizglītības programmu šo noteikumu 6.15. un 6.16. apakšpunktā minētajos mācību priekšmetos īsteno atbilstoši šo noteikumu 16. un 17. pielikumam.

42. Izglītības iestādes, kuras īsteno pamatizglītības programmu, pamatojoties uz licenci, kas izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, ir tiesīgas to īstenot līdz licences darbības termiņa beigām.

43. Izglītības iestādes, kuras īsteno pamatizglītības programmu, pamatojoties uz licenci, kas izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, līdz 2015. gada 1. septembrim saņem jaunu licenci pamatizglītības programmas īstenošanai.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Izglītošanas jomām raksturīgie mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs

1. Izglītošanas jomām raksturīgie mācību priekšmeti un galvenie uzdevumi

1

2

3

4

Nr. p.k.

Izglītošanas joma

Mācību priekšmeti

Galvenie uzdevumi

1

2

3

4

1.1. Tehnoloģiju un zinātņu pamati Matemātika

Dabaszinības

Fizika

Ķīmija

Bioloģija

Ģeogrāfija

Informātika

Nodrošināt iespēju apgūt pamatzināšanas par matemātikas un dabaszinātņu likumsakarībām, informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējām, veicinot dabas vienotības izpratni.

Veicināt pētniecības darba pamatu apguvi, vērojot parādības un procesus dabā, izmantojot matemātiskos modeļus un informācijas tehnoloģijas.

Attīstīt izpratni par saistību starp matemātikas un dabaszinātņu sasniegumiem, tehnoloģijām, cilvēka ikdienas dzīvi, saimniecisko darbību un vidi, radot nepieciešamību rūpēties par vides un veselības saglabāšanu.

Attīstīt daudzveidīgu mācību pieredzi.

1.2. Valoda Latviešu valoda

Latviešu valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās)

Mazākumtautības valoda (mazākumtautību izglītības programmās)

Svešvaloda

Veidot valodas kompetenci, tas ir, saprast runātā un rakstītā teksta domu; radoši izteikt savas domas rakstos un runā.

Pilnveidot zināšanas par valodas sistēmu, tās likumsakarībām un īpatnībām.

Izkopt valodas un saskarsmes kultūru.

Mācīt uztvert valodu kā cilvēces un nacionālās kultūras sastāvdaļu un veidot personisku atbildību par savas valodas kultūru.

Pilnveidot patstāvīgas mācīšanās prasmes.

1.3. Māksla Literatūra

Mūzika

Vizuālā māksla

Iepazīstināt ar dažādām mākslinieciskās izteiksmes formām.

Rosināt izteikt sevi radošajos darbos, piedalīties mākslinieciskajā darbībā (piemēram, dziedāt, spēlēt, zīmēt, veidot, rakstīt), attīstīt mākslas darba uztveri.

Iepazīstināt ar mākslas pasaules daudzveidību.

Pilnveidot mācīšanās prasmes.

1.4. Cilvēks un sabiedrība Latvijas vēsture

Pasaules vēsture

Sociālās zinības

Mājturība un tehnoloģijas

Sports

Ētika

Kristīgā mācība

Veidot izpratni par cilvēka garīgās un fiziskās attīstības un pilsoniskuma vispārējiem nosacījumiem.

Veidot izpratni par veselības un dzīvības vērtību, savu atbildību par veselību un veselīgu vidi, kā arī par veselīgu paradumu nozīmi veselības saglabāšanā.

Pilnveidot izpratni par sabiedrības uzbūvi un attīstību.

Pilnveidot izpratni par ilgtspējīgu attīstību.

Attīstīt pieredzi patstāvīgi, radoši un argumentēti interpretēt pagātnes un mūsdienu notikumus.

Veidot saskarsmes un sadarbības prasmes.

Sekmēt pozitīvu un aktīvu attieksmi pret dzīvi sabiedrībā un attīstīt demokrātiskas pilsoniskas līdzdalības prasmes.

Pilnveidot patstāvīgas mācīšanās prasmes.

2. Izglītošanas jomās ietvertie izglītošanas aspekti un to vispārīgais saturs

Nr.

p.k.

Izglītošanas
aspekti
Vispārīgais saturs

1

2

3

2.1. Pašizpausmes un radošais aspekts Radošās darbības pieredze.

Patstāvīga iespēja meklēt un atrast risinājumu praktiskām problēmām, atklāt kopsakarības.

Atjautības, iztēles kopšana.

Iespēja nodarboties ar māksliniecisko jaunradi, sportu.

2.2. Analītiski kritiskais aspekts Intelektuālās darbības pieredze - patstāvīga, loģiska, bez pretrunām, motivēta, kritiska un produktīva domāšana.

Prasme formulēt un pamatot savu viedokli.

Pagātnes, tagadnes un nākotnes saikne.

2.3. Morālais un estētiskais aspekts Izpratne par jēdzieniem, kas saistīti ar cilvēku savstarpējo saskarsmi - taisnīgums, cieņa, vienlīdzība, godīgums, uzticamība, atbildība, savaldība, izpalīdzība, iejūtība, laipnība.

Izpratne par cilvēka tiesībām uz vienlīdzību.

Pozitīva attieksme pret kultūras mantojumu.

2.4. Sadarbības aspekts Prasme sadarboties, strādāt komandā.

Prasme uzklausīt un respektēt dažādus viedokļus.

Prasme pieņemt lēmumu un uzņemties atbildību par tā īstenošanu.

Prasme atbildīgi rīkoties konfliktsituācijās, ekstremālās situācijās un rūpēties par savu un citu cilvēku drošību, ja nepieciešams, meklēt palīdzību.

2.5. Saziņas aspekts Latviešu valodas prasme.

Praktiska pieredze valodas lietošanā.

Prasme sazināties (sarunāties, rakstīt, lasīt) vairākās valodās.

Prasme publiski uzstāties, izteikt un pamatot savu viedokli.

2.6. Mācīšanās un praktiskās darbības aspekts Prasme patstāvīgi mācīties, arī plānot un organizēt mācīšanās procesu.

Dažādu zināšanu un prasmju apgūšana un lietošana praktiskā darbībā.

Prasme mācību procesā izmantot dažādu veidu informāciju, konsultēties, atrast palīdzību.

Prasme izmantot modernās tehnoloģijas.

2.7. Matemātiskais aspekts Matemātikas izmantošana praktiskajā dzīvē (piemēram, mērīšana, aprēķināšana, salīdzināšana, ilustrēšana diagrammās, grafikos).
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Latviešu valoda.
Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Latviešu valoda" mērķis ir attīstīt izglītojamā kompetenci latviešu valodā, prasmi sazināties latviešu valodā, apzināties valodas nozīmi personības izveidē, nacionālās identitātes saglabāšanā un starpkultūru dialoga veidošanā.

2. Mācību priekšmeta "Latviešu valoda" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. attīstīt valodiskās sazināšanās prasmes;

2.2. apgūt valodas funkcionēšanas likumības un īpatnības;

2.3. gūt izpratni par valodu - tautas kultūras un nacionālās identitātes sastāvdaļu;

2.4. izmantot valodas prasmes mācību procesā un pašizpausmē, kā arī attīstīt prasmi pilnveidot savu runas kultūru.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Komunikatīvā kompetence:

3.1. saziņa. Saziņas situācija, saziņas veidi un līdzekļi, saziņas kultūra;

3.2. valoddarbības veidi. Klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana. Klausītāja, runātāja, lasītāja un rakstītāja kultūra.

4. Valodas kompetence:

4.1. vispārīgie valodniecības jautājumi. Valoda kā zīmju sistēma, valodas pamatfunkcijas; valodas attīstības posmi; alfabēts; valodas nozīme cilvēka un sabiedrības dzīvē;

4.2. teksts. Teksta pazīmes (mērķtiecīgums, veselums, sakarīgums, pabeigtība); teksta temats, galvenā doma, virsraksts; rindkopa; teksta daļas; teksta tipi, valodas stili; teksta rediģēšana;

4.3. teikums. Teikuma pazīmes; sintaktiskie sakari teikumā, teikuma locekļi; teikumu iedalījums pēc izteikuma mērķa, emocionālās nokrāsas un gramatiskās uzbūves; pieturzīmju veidi; interpunkcijas normas;

4.4. vārds. Vārda skaniskais sastāvs, vārda rakstiskā forma; vārda sastāvdaļas, vārddarināšana; vārda leksiskā nozīme, vārda daudznozīmība, vārdu krājums, homonīmi, sinonīmi, antonīmi, leksikas slāņi; frazeoloģismi; vārda gramatiskā nozīme, vārda formu veidošana; vārdšķiras; pareizrunas un pareizrakstības normas.

5. Sociokultūras kompetence:

5.1. valoda - tautas kultūras sastāvdaļa un izziņas līdzeklis;

5.2. valodas situācija Latvijā;

5.3. dzimtā valoda, valsts valoda un minoritātes valoda;

5.4. valoda - personības un nacionālās identitātes saglabāšanas un attīstīšanas līdzeklis;

5.5. runas etiķetes nacionālā un kultūras specifika;

5.6. cieņpilna attieksme pret dzimto valodu un citu etnosu valodām.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi

6. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:

6.1. nosaka saziņas tematu un adresātu;

6.2. veido adresātam un saziņas tematam atbilstošus izteikumus un izsaka savu viedokli;

6.3. ievēro apgūtās runas etiķetes normas;

6.4. uztver izteikumā un/vai tekstā ietvertu konkrētu informāciju;

6.5. nosaka dzirdētā teksta tematu;

6.6. atbild uz jautājumiem par mācību saturu un interesējošām tēmām, kā arī uzdod jautājumus;

6.7. atstāsta lasītu un dzirdētu tekstu;

6.8. stāsta par sevi, piedzīvoto un pārdzīvoto, par redzēto, dzirdēto un lasīto;

6.9. pareizi un apzināti lasa mācībām un/vai savām interesēm atbilstošu tekstu;

6.10. uztver lasāmajā tekstā izteikto domu un nosaka teksta tematu, virsraksta un temata saistību;

6.11. saskata lasāmajā tekstā rindas un rindkopas;

6.12. atrod tekstā konkrētu informāciju un izmanto to savā darbībā;

6.13. raksta tekstu par sevi, par redzēto, dzirdēto, lasīto, piedzīvoto vai pārdzīvoto;

6.14. rakstiski atstāsta (tuvu tekstam) lasītu/dzirdētu mācībām un/vai savām interesēm atbilstošu tekstu;

6.15. pieraksta ikdienā vai mācībām nepieciešamo informāciju;

6.16. glīti un pareizi raksta vārdus (burtu forma, burtu savienojumi) un teikumus.

7. Valodas kompetence. Izglītojamais:

7.1. izprot valodas nozīmi cilvēku dzīvē;

7.2. zina un izmanto alfabētu;

7.3. veido mērķtiecīgu un pabeigtu tekstu;

7.4. nosaka teksta tematu un virsraksta atbilstību teksta tematam;

7.5. veido tekstus ar apraksta vai vēstījuma elementiem;

7.6. saskata vārdu izvēles un teikumu veidu, kā arī teikuma beigu pieturzīmju nozīmi teksta uztverē un izveidē;

7.7. zina un veido teikumus atbilstoši teikuma pazīmēm;

7.8. saskata vienkāršā teikumā virslocekļus;

7.9. veido, intonatīvi pareizi izrunā un raksta stāstījuma, jautājuma un izsaukuma teikumus;

7.10. veido vienkāršus paplašinātus teikumus;

7.11. nosaka vārda skanisko sastāvu (skaņa, zilbe) un grafēmiski pareizi pieraksta vārdu;

7.12. saskata vārda sakni un galotni;

7.13. zina, ka ir viennozīmīgi un daudznozīmīgi vārdi;

7.14. izmanto savas runas bagātināšanai sinonīmus un antonīmus;

7.15. zina vārdšķiras (lietvārds, īpašības vārds, darbības vārds).

8. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:

8.1. zina, ka ikvienam cilvēkam ir dzimtā valoda;

8.2. zina, kas ir valsts valoda Latvijā;

8.3. saskata tekstā informāciju par tautas vēsturi un kultūru.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.2., 6.3., 6.8., 6.16.apakšpunktā minētās prasības.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi

10. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:

10.1. zina, ka ir verbāli un neverbāli saziņas līdzekļi (mīmika, žesti), un izprot to nozīmi saziņā;

10.2. nosaka saziņas adresātu un adresantu, tematu, mērķi, vietu un laiku;

10.3. plāno un veido adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam atbilstošus izteikumus, izsaka savu viedokli un pamato to;

10.4. izprot runas kultūras nozīmi saziņā un ievēro apgūtās runas etiķetes normas;

10.5. vērtē savu izteikumu atbilstību adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam;

10.6. dzirdēto tekstu uztver kā veselumu un detalizēti;

10.7. nosaka dzirdētā teksta tematu un galveno domu, kā arī prot izskaidrot to saistību;

10.8. apzinās klausīšanās nozīmi;

10.9. veido izteikumus un tekstu atbilstoši saziņas tematam, mērķim un adresātam;

10.10. stāsta un/vai atstāsta tekstu īsi vai detalizēti;

10.11. uzstājas klasē ar paša sagatavotu tekstu;

10.12. mērķtiecīgi pilnveido runāšanas prasmi;

10.13. pareizi, apzināti, veikli un izteiksmīgi lasa;

10.14. nosaka lasītā teksta tematu un galveno domu;

10.15. izprot lasītā teksta plānveidību un rindkopas jēgu teksta veidošanā;

10.16. vērtē tekstā ietverto informāciju (jauna/zināma, svarīga/mazsvarīga) un izmanto to savā darbībā;

10.17. mērķtiecīgi attīsta lasīšanas prasmi;

10.18. raksta tekstu atbilstoši adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam;

10.19. rakstiski atstāsta (īsi, konspektīvi) lasītu/dzirdētu tekstu;

10.20. pieraksta un sistematizē informāciju, izmantojot dažādus paņēmienus;

10.21. mērķtiecīgi pilnveido savu rakstītprasmi.

11. Valodas kompetence. Izglītojamais:

11.1. zina valodas pamatfunkcijas;

11.2. zina, ka valoda ir zīmju sistēma, un atšķir valodas zīmes no citām zīmju sistēmām;

11.3. veido mērķtiecīgu, sakarīgu un pabeigtu tekstu;

11.4. nosaka teksta galveno domu un teksta daļas (ievads, iztirzājums, nobeigums) un izprot to nozīmi teksta izveidē;

11.5. veido tekstus apraksta un vēstījuma veidā;

11.6. zina valodas funkcionālo stilu pazīmes;

11.7. saskata vārdu, sintaktisko konstrukciju un pieturzīmju nozīmi teksta uztverē un izveidē;

11.8. izmanto uzmetumu un/vai melnrakstu teksta izveidē;

11.9. atšķir teikumu no citām valodas vienībām, pamatojoties uz tā pazīmēm;

11.10. izprot teikuma virslocekļu un palīglocekļu nozīmi teikuma veidošanā;

11.11. veido pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas dažādus teikumus;

11.12. veido vienkāršus, saliktus sakārtotus un saliktus pakārtotus teikumus, ievērojot interpunkcijas normas (teikuma daļas, vienlīdzīgi teikuma locekļi, uzruna, izsauksmes vārds, tiešā runa);

11.13. izrunā un raksta vārdus atbilstoši pareizrunas un pareizrakstības normām;

11.14. nosaka vārda sastāvdaļas un izprot to nozīmi vārdu darināšanā;

11.15. nošķir viennozīmīgus un daudznozīmīgus vārdus, šķir vārdu tiešās un pārnestās nozīmes;

11.16. izmanto savas runas bagātināšanai dažādu slāņu leksiku;

11.17. nosaka vārdu piederību vārdšķirai pēc to gramatiskajām pazīmēm.

12. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:

12.1. saprot valodas nozīmi kultūrā un savas personības pilnveidē;

12.2. saprot, kas ir dzimtā valoda, valsts valoda un minoritātes valoda;

12.3. saskata tekstā kulturoloģisku informāciju;

12.4. saskata atšķirības starp savā un citu etnosu kultūrā pieņemto runas etiķeti/runas uzvedības tradīcijām;

12.5. ar cieņu izturas pret dzimto valodu.

13. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 10.3., 10.5., 10.8., 10.10., 10.17., 10.21. un 12.5.apakšpunktā minētās prasības.

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi

14. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:

14.1. saziņā mērķtiecīgi izmanto verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus;

14.2. orientējas dažādās saziņas situācijās;

14.3. plāno, veido un koriģē savu runu un uzvedību atbilstoši saziņas situācijai, izsaka savu viedokli un argumentē to;

14.4. ievēro saziņā runas etiķetes normas un uzvedības normas;

14.5. vērtē savu un citu izteikumu atbilstību saziņas situācijai;

14.6. kritiski uztver dzirdēto tekstu;

14.7. izprot dzirdētā teksta autora komunikatīvo nolūku un uztver teksta noskaņu;

14.8. ievēro klausītāja kultūru un vērtē savu klausīšanās kvalitāti;

14.9. veido izteikumus un tekstu atbilstoši saziņas situācijai;

14.10. stāsta radoši vai konspektīvi;

14.11. mērķtiecīgi izmantojot valodas līdzekļus, sagatavo tekstu un uzstājas ar to;

14.12. ievēro runātāja kultūru un vērtē savu runāšanas kvalitāti;

14.13. izvēlas un izmanto lasīšanas mērķim atbilstošu lasīšanas stratēģiju;

14.14. uztver teksta autora komunikatīvo nolūku;

14.15. uztver un izprot galvenos teksta veidošanas līdzekļus un paņēmienus;

14.16. kritiski vērtē tekstā ietverto informāciju un izmanto to savā darbībā;

14.17. ievēro lasītāja kultūru un vērtē savu lasīšanas kvalitāti;

14.18. raksta tekstu atbilstoši saziņas situācijai;

14.19. rakstiski atstāsta (ar pārsprieduma elementiem) izlasītu/dzirdētu tekstu;

14.20. mērķtiecīgi izmanto dažādas pieraksta tehnikas informācijas sistematizēšanai un apmaiņai;

14.21. ievēro rakstītāja kultūru un vērtē savu rakstīšanas kvalitāti.

15. Valodas kompetence. Izglītojamais:

15.1. saprot valodas funkciju nozīmi cilvēka dzīvē;

15.2. zina valodas attīstības pamatposmus un izprot valodas pārmaiņu cēloņus;

15.3. izprot valodu kā zīmju sistēmu;

15.4. veido tekstu, ievērojot teksta pazīmes;

15.5. nosaka teksta veidu un tipu;

15.6. veido pārsprieduma un jaukta tipa tekstus;

15.7. zina un izmanto saziņā valodas funkcionālos un emocionāli ekspresīvos stilus;

15.8. saskata valodas stilistiskās un tēlainās izteiksmes līdzekļu nozīmi tekstā;

15.9. rediģē un pilnveido tekstu;

15.10. raksturo un ievēro teikuma pazīmes;

15.11. saskata vārdu sintaktiskos sakarus, savrupinājumus un vārdus, kas nav teikuma locekļi;

15.12. apzināti un mērķtiecīgi lieto pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas dažādus teikumus;

15.13. veido un raksturo dažādu veidu teikumus pēc uzbūves, ievērojot interpunkcijas normas;

15.14. izprot dažādu veidu teikumu stilistisko nozīmi teksta veidošanā;

15.15. ievēro ortoēpijas un ortogrāfijas normas;

15.16. izprot vārda un vārdformas morfēmisko sastāvu un saskata to veidošanas paņēmienus;

15.17. izprot vārda pārnestās nozīmes iespējas valodas tēlainības radīšanā;

15.18. mērķtiecīgi izmanto savā runā dažādu slāņu leksiku, frazeoloģismus, sakāmvārdus un parunas;

15.19. izprot vārdšķiru sistēmu.

16. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:

16.1. apzinās, ka valoda ir kultūras sastāvdaļa, un saprot tās nozīmi nacionālās identitātes saglabāšanā un starpkultūru dialoga veidošanā;

16.2. saprot valodas situāciju Latvijā;

16.3. saskata tekstā dažādu tautu priekšstatus par vērtībām;

16.4. salīdzina dažādu etnosu runas etiķeti/runas uzvedību un atrod tajā kopīgo un atšķirīgo;

16.5. apzinās atbildību par savas runas kvalitāti un dzimtās valodas saglabāšanu;

16.6. ar cieņu izturas pret citas tautas valodu.

17. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 14.5., 14.8., 14.10., 14.17., 14.21., 16.5. un 16.6.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

3.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Latviešu valoda un literatūra mazākumtautību izglītības programmās.
Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei

I. Vispārīgais jautājums

1. Šajā standartā ir integrētas prasības latviešu valodas un literatūras apguvei. Mācību saturs ir saskaņots un saistāms ar mācību priekšmeta standartā "Literatūra" izvirzīto mērķi, uzdevumiem, obligāto saturu un pamatprasībām mācību priekšmeta apguvei.

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta "Latviešu valoda un literatūra" mērķis ir attīstīt izglītojamā kompetenci latviešu valodā, lai veicinātu viņa integrāciju Latvijas sabiedrībā un veidotu pamatu izglītības ieguvei.

3. Mācību priekšmeta "Latviešu valoda un literatūra" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:

3.1. apgūt prasmes izmantot latviešu valodu dažādiem saziņas mērķiem;

3.2. veidot izpratni par latviešu valodas sistēmu, lai nodrošinātu jēgpilnus, precīzus un pareizus izteikumus runā un rakstos;

3.3. apgūt zināšanas, veidot izpratni un attīstīt interesi par latviešu literatūru un kultūru citu tautu kultūru kontekstā, lai veicinātu saziņu un sadarbību Latvijas kultūrvidē;

3.4. attīstīt izpratni par valodas apguves daudzveidīgajām iespējām, lai spētu patstāvīgi pilnveidot savas valodas prasmes un lietot valodu citu mācību priekšmetu apguvē.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Komunikatīvā kompetence:

4.1. klausīšanās un lasīšana:

4.1.1. lasītprasme;

4.1.2. teksta uztvere un interpretēšana;

4.1.3. saziņas mērķim atbilstošu klausīšanās un lasīšanas stratēģiju apguve un izvēle;

4.2. runāšana un sazināšanās:

4.2.1. valodas funkcijas saziņas nodrošināšanai - nosaukšana, kontaktu veidošana, informācijas apmaiņa, instruēšana, attieksmju un emociju izteikšana, iztēle;

4.2.2. leksika ikdienas un mācību situācijās; vispārīgie jēdzieni un to izteikšanas līdzekļi; teksta plānošana un strukturēšana; saziņas stratēģiju apguve;

4.3. rakstīšana:

4.3.1. rakstītprasme;

4.3.2. teksta plānošana un loģiska strukturēšana atbilstoši valodas tradīcijām un prasībām.

5. Valodas kompetence:

5.1. fonoloģija:

5.1.1. latviešu valodas skaņu un skaņu savienojumu skaidra un dabiska izruna;

5.1.2. uzsvara, loģisko paužu un intonāciju ievērošana runā;

5.2. leksika un semantika:

5.2.1. vārdu krājums saziņas nodrošināšanai;

5.2.2. situācijai atbilstoša valodas stila un valodas izteiksmes līdzekļu lietojums;

5.2.3. svarīgāko valodniecības terminu un jēdzienu izpratne;

5.3. gramatika:

5.3.1. zināšanu par valodas uzbūvi, struktūru un funkcionēšanas īpatnībām izmantošana praktiskā valodas lietojumā;

5.3.2. gramatikas likumību izpratne, lai nodrošinātu valodas pareizību.

6. Sociokultūras kompetence:

6.1. izpratne par kultūras parādībām Latvijā un starpkultūru dialogs:

6.1.1. ikdienas dzīve, dzīves apstākļi, starppersonu attiecības, vērtības, pārliecības un attieksmes, sociālās paražas, rituāli, valsts svētki, Latvijas kultūrvide, tradīcijas un sociālās pārmaiņas;

6.1.2. kultūras tradīciju un sabiedrībā pieņemto normu ievērošana saziņā;

6.1.3. starpkultūru dialoga izpratne un prasmes;

6.2. literatūras apguve:

6.2.1. literatūra - kultūras sastāvdaļa;

6.2.2. literārā darba uztvere un radošā darbība;

6.2.3. literatūra - vārda māksla. Literatūras žanri (folkloras žanri, literārā pasaka, pasaku luga, stāsts, novele, dzeja);

6.3. sadarbības prasmes.

7. Atbilstoši vecumposma interesēm un vajadzībām komunikatīvā, valodas un sociokultūras kompetence integrēti, pakāpeniski un secīgi tiek veidota šādos tematiskos lokos:

7.1. es, citi, ikdiena un savstarpējās attiecības;

7.2. es, citi, brīvais laiks, veselīgs dzīvesveids;

7.3. es, citi, apkārtējā pasaule un savstarpējā mijiedarbība;

7.4. es, citi, zinātne, tehnika un informācijas ieguves avoti;

7.5. es, citi, skola un izglītība;

7.6. es, citi un kultūras dzīve.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi

8. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:

8.1. sadzīves un mācību situācijās uztver un saprot savām vajadzībām un interesēm atbilstīgu, dabiskā tempā runātu tekstu;

8.2. dabiskā tempā runātā tekstā saklausa sev nepieciešamo informāciju;

8.3. nosaka runātāja attieksmi (jautājumu, lūgumu, pavēli);

8.4. lasa savām vajadzībām un interesēm atbilstīgus informatīvus un literārus tekstus;

8.5. atbilstoši mācību uzdevumam tekstā atrod nepieciešamo informāciju;

8.6. nosaka tekstā galvenos varoņus, darbības vietu un apstākļus;

8.7. atstāsta vienkāršu sižetu;

8.8. stāsta par redzēto, dzirdēto un lasīto, par attēliem un ilustrācijām;

8.9. izsaka savas vajadzības ikdienas situācijās;

8.10. izsaka savas domas par literārā darba tēliem, tematu, darbības norises vietu un laiku;

8.11. iesaistās un piedalās sarunās vienkāršās saziņas situācijās;

8.12. prot veidot jautājumus un atbildes informācijas apmaiņā;

8.13. raksta vārdus, frāzes un vienkāršus teikumus par sev tuvām un zināmām tēmām;

8.14. rakstos sniedz ikdienā nepieciešamo informāciju par sevi;

8.15. pieraksta sev nepieciešamo informāciju;

8.16. raksta vienkāršus lietišķos rakstus;

8.17. raksta īsu tekstu par apgūtajām tēmām, situācijām un izlasītajiem literārajiem darbiem.

9. Valodas kompetence. Izglītojamais:

9.1. zina un lieto rakstībā visus latviešu valodas alfabēta burtus;

9.2. izprot atbilsmes starp skaņām un burtiem;

9.3. ir nepieciešamais vārdu krājums, lai lietotu valodu ikdienas saziņas situācijās un mācīto tēmu ietvaros;

9.4. teikuma beigās lieto saturam atbilstošu pieturzīmi.

10. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:

10.1. saskata savā tuvākajā apkārtnē un sabiedrībā pastāvošo kultūru un valodu daudzveidību;

10.2. zina raksturīgākos latviešu tautas svētkus un tradīcijas;

10.3. lieto biežāk sastopamās pieklājības frāzes;

10.4. klausās un lasa vēstītājfolkloru (pasakas, teikas, anekdotes);

10.5. lasa mūsdienu latviešu autoru neliela apjoma darbus vai to fragmentus. Savu radošo darbību saista ar lasīto;

10.6. uzklausa citus un cenšas saprast teikto;

10.7. iesaistās valodas apguves uzdevumu veikšanā grupā.

11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.9., 8.10., 8.17., 10.6. un 10.7.apakšpunktā minētās prasības.

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi

12. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:

12.1. uztver un saprot savām zināšanām, prasmēm un pieredzei atbilstīgu, dabiskā tempā runātu monologu un dialogu;

12.2. saprot informāciju, kas attiecas uz tuvāko apkārtni, sociālo vidi un kultūru;

12.3. klausoties tekstu, iegūst un sistematizē nepieciešamo informāciju;

12.4. lasa un saprot savām vajadzībām un interesēm atbilstīgus, tematiski dažādus daiļliteratūras, publicistikas, populārzinātniskus tekstus, noteikumus un instrukcijas;

12.5. atrod sev nozīmīgu un specifisku informāciju daiļliteratūrā, publicistikā un uzziņu literatūrā;

12.6. nosaka teksta tematiku un galveno domu, raksturo sižeta attīstību un tēlus;

12.7. atstāsta sižetu, paplašina un pārveido tekstu;

12.8. loģiski un secīgi stāsta par sev zināmām tēmām;

12.9. izsaka savas vajadzības, jūtas, domas, viedokli, secinājumus un vērtējumu;

12.10. izsaka un pamato savas domas par literārā darba virsrakstu, tematu, tēliem, darbības norises vietu un laiku;

12.11. iesaistās, uzsāk, uztur un loģiski pabeidz sarunu;

12.12. iegūst un sniedz informāciju par sev nozīmīgām tēmām;

12.13. iesaistās pārrunās par citu mācību priekšmetu tēmām;

12.14. raksta saistītu tekstu par sev tuvām un zināmām tēmām;

12.15. raksta par pieredzēto, lasīto un dzirdēto, izsakot savas domas un attieksmi;

12.16. pieraksta informāciju atbilstoši mācību uzdevumam;

12.17. raksta lietišķos rakstus personiskiem mērķiem;

12.18. saista frāzes un teikumus, ievērojot teksta veidošanas principus;

12.19. raksta radošus darbus par apgūtajām tēmām un izlasītajiem literārajiem darbiem.

13. Valodas kompetence. Izglītojamais:

13.1. saprotami izrunā visas latviešu valodas skaņas un skaņu savienojumus;

13.2. runā ievēro pareizu uzsvaru, loģiskās pauzes un intonāciju;

13.3. ievēro un izmanto svarīgākās un praksē nepieciešamās pareizrunas normas;

13.4. izprot un ievēro vārdu izrunas un rakstības atšķirības;

13.5. ir pietiekams vārdu krājums, lai lietotu valodu sev nozīmīgās mācību un saziņas situācijās;

13.6. zina un izmanto galvenos vārddarināšanas paņēmienus;

13.7. lieto mācītos gramatikas modeļus saprotamu izteikumu veidošanai;

13.8. saskaņo vārdus teikumā un izprot teikuma veidošanas principus;

13.9. vienkāršā teikumā lieto pieturzīmes atbilstoši izteikuma mērķim.

14. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:

14.1. zina nozīmīgākās latviešu tautas kultūras vērtības un tradīcijas;

14.2. saskata latviešu kultūras iezīmes ikdienas dzīvē un savstarpējās attiecībās;

14.3. saziņā mācās ievērot runas un rakstu kultūras prasības;

14.4. izprot latviešu valodas nozīmi Latvijas kultūrā;

14.5. lasa un analizē pasakas, teikas un anekdotes, salīdzina kopīgo un atšķirīgo dažādu tautu folklorā;

14.6. lasa mūsdienu latviešu autoru darbus vai to fragmentus, izsaka savas domas, emocijas un attieksmi, saista lasīto ar savu dzīves pieredzi un pārdzīvoto;

14.7. izrāda interesi par sarunas tematu un partneriem;

14.8. sadarbojoties attīsta prasmi lietot valodu saziņā un izziņā.

15. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 12.6., 12.9., 12.10., 14.7. un 14.8.apakšpunktā minētās prasības.

VI. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi

16. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:

16.1. uztver un saprot savām zināšanām un pieredzei atbilstīgu dažādu tekstu dažādās situācijās;

16.2. saprot un izmanto dzirdēto informāciju dažādiem mērķiem;

16.3. atbilstoši mērķim uztver un saprot tekstu kopumā, detalizēti vai kritiski;

16.4. lasa un saprot dažāda apjoma, tematikas un žanru daiļliteratūras, publicistikas, populārzinātniskus, lietišķos un sarunvalodas tekstus, instrukcijas, nosacījumus un brīdinājumus;

16.5. caurskata tekstus, atrod tekstā nepieciešamo informāciju un svarīgākās detaļas; lasa tekstu detalizēti; analizē, secina; izvērtē un izmanto lasīto informāciju dažādiem mērķiem;

16.6. raksturo dažādu žanru tekstu kompozīciju (sižets, tēlu sistēma);

16.7. veido stāstījumu par redzēto, dzirdēto un lasīto, ievērojot sižeta loģisku secību;

16.8. izsaka emocijas, viedokli, vērtējumu un secinājumus par lasīto, redzēto un dzirdēto;

16.9. izmanto valodas līdzekļus atbilstoši runas situācijai un mērķim;

16.10. izsaka viedokli par literāru darbu, balstoties uz dzimtajā valodā apgūtajām zināšanām par daiļdarba analīzi;

16.11. pārrunās un diskusijās argumentēti izsaka savu viedokli, iesaistās problēmu risināšanā;

16.12. dialogā ievēro loģisku struktūru atbilstoši saziņas mērķim;

16.13. diskutē par izlasītajiem literārajiem darbiem, to saturu, tēliem un problemātiku;

16.14. raksta plānveidīgu tekstu par dažādiem tematiem;

16.15. izmanto rakstīšanu dažādiem saziņas mērķiem;

16.16. sistematizē un pieraksta iegūto informāciju;

16.17. sniedz lietišķu informāciju atbilstoši saziņas mērķim un stila nosacījumiem;

16.18. ievēro savā darbā rakstīšanas procesa posmus;

16.19. raksta radošus darbus par lasītajiem literārajiem darbiem.

17. Valodas kompetence. Izglītojamais:

17.1. ir sistematizēts vārdu krājums, lai precīzi izteiktu savas domas un īstenotu sev nozīmīgus saziņas uzdevumus;

17.2. nosaka vārdu piederību vārdšķirai, zina vārda gramatiskās formas un pareizi tās lieto;

17.3. pieraksta un saprot biežāk lietojamo vārdu saīsinājumus;

17.4. valodā izmanto dažādas gramatiskās konstrukcijas atbilstoši komunikatīvajam mērķim un situācijai;

17.5. izprot un ievēro gramatikas likumības atbilstoši saziņas vajadzībām, nepieļaujot sistemātiskas kļūdas;

17.6. izmanto lingvistiskās zināšanas teksta sapratnei un saziņai;

17.7. standartkonstrukcijās lieto pieturzīmes atbilstoši latviešu valodas gramatikas normām;

17.8. ievēro valodas normas runā un rakstos.

18. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:

18.1. saskata kopīgo un atšķirīgo latviešu un cittautu kultūrā;

18.2. saskata latviešu kultūras vērtības, pārliecības un attieksmes daudzkultūru dialogā;

18.3. lieto valodu atbilstoši sabiedrībā pieņemtajām normām;

18.4. izprot latviešu valodas nozīmi mūsdienu daudzkultūru sabiedrībā;

18.5. saskata folkloras motīvu un tēlu izmantojumu literārajos darbos;

18.6. lasa un analizē mūsdienu latviešu un cittautu autoru darbus latviešu valodā; prot saskatīt literārajā tekstā atainotā laika vērtības, problēmas un attieksmes;

18.7. mācās saprasties daudzkultūru sabiedrībā;

18.8. sadarbojoties pilnveido savas latviešu valodas zināšanas un prasmes.

19. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 16.8., 16.10., 18.7. un 18.8.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

4.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Mazākumtautības valoda.
Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Mazākumtautības valoda" mērķis ir attīstīt izglītojamā kompetenci dzimtajā valodā, lai varētu pilnvērtīgi sazināties dzimtajā valodā, apzināties tās nozīmi personības attīstībā, nacionālās identitātes saglabāšanā, tautas kultūras izzināšanā un starpkultūru dialoga veidošanā.

2. Mācību priekšmeta "Mazākumtautības valoda" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. attīstīt komunikatīvās prasmes;

2.2. apgūt valodas funkcionēšanas likumības un īpatnības;

2.3. veidot izpratni par valodu kā tautas kultūras sastāvdaļu, par valodas nozīmi etniskās identitātes saglabāšanā un starpkultūru dialoga veidošanā;

2.4. iemācīties apzināti izmantot valodas prasmes mācību darbībā un pašizpausmē, kā arī attīstīt prasmi vērtēt un pilnveidot savu runas kultūru.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Komunikatīvā kompetence:

3.1. saziņa. Saziņas situācija, tās komponenti. Saziņas veidi un paņēmieni. Saziņas kultūra. Informācijas avoti un informācijas ieguves, uzkrāšanas, sistematizēšanas, vērtēšanas, apmaiņas un prezentācijas veidi;

3.2. valoddarbības veidi. Klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana. Klausītāja, runātāja, lasītāja un rakstītāja kultūra.

4. Valodas kompetence:

4.1. valoda. Valodas pamatfunkcijas; valoda kā zīmju sistēma; valodas attīstības posmi; valodas normas (ortoēpijas, ortogrāfijas, gramatikas, interpunkcijas, stilistikas normas); valodas nozīme cilvēka, sabiedrības un valsts dzīvē; runas stili un žanri;

4.2. teksts. Teksta pazīmes; teksta temats un galvenā doma; virsraksts; rindkopa; teksta daļas (ievads, iztirzājums, nobeigums); teksta plāns; teksta tipi; teikumu un rindkopu saistījums tekstā; atstāstījums, domraksts; teksta rediģēšana;

4.3. teikums. Teikuma pazīmes; teikumu iedalījums pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas; vārdu sintaktiskie sakari teikumā; teikuma galvenie locekļi un palīglocekļi; teikumu veidi pēc uzbūves; interpunkcijas normas;

4.4. vārds. Vārda skaniskais sastāvs; vārda rakstiskā forma; alfabēts; vārda morfēmiskā struktūra un galvenie vārddarināšanas paņēmieni; vārda leksiskā nozīme; viennozīmīgi un daudznozīmīgi vārdi; homonīmi, sinonīmi, antonīmi; mantoti un aizgūti vārdi; historismi, arhaismi, neoloģismi; termini un profesionālismi; frazeoloģismi; vārda gramatiskā nozīme un formu veidošana; vārdšķiras.

5. Sociokultūras kompetence:

5.1. valoda - tautas kultūras sastāvdaļa un izziņas līdzeklis. Valodas situācija Latvijā;

5.2. dzimtā valoda, valsts valoda, mazākumtautības valoda. Valodas nozīme etniskās identitātes saglabāšanā un attīstīšanā;

5.3. valodā ietvertā informācija par tautas kultūru un vēsturi;

5.4. runas etiķetes nacionālā un kultūras specifika. Cieņpilna attieksme pret dzimto valodu un citu etnosu valodu.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi

6. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:

6.1. nosaka saziņas dalībniekus (adresantu un adresātu) un tematu;

6.2. veido adresātam un saziņas tematam atbilstošus izteikumus;

6.3. izsaka savu viedokli;

6.4. iegūst informāciju no bērnu grāmatām, laikrakstiem un žurnāliem un izmanto to dialogā ar skolotāju, klasesbiedriem un vecākiem;

6.5. saziņā ievēro apgūtās runas etiķetes normas;

6.6. uztver izteikumā un tekstā ietvertu konkrētu informāciju;

6.7. nosaka dzirdētā teksta tematu;

6.8. stāsta par sevi, redzēto, dzirdēto, lasīto un pārdzīvoto;

6.9. detalizēti atstāsta dzirdētu vai lasītu tekstu;

6.10. skaidro dzirdēta vai lasīta mācību uzdevuma saturu;

6.11. lasa tekstu ar izpratni, izsaka savu attieksmi pret lasīto;

6.12. nosaka lasītā teksta tematu un virsraksta saikni ar tematu;

6.13. atrod tekstā konkrētu informāciju un izmanto to savā darbībā;

6.14. izmanto vārdnīcas un bērnu enciklopēdijas nepieciešamās informācijas ieguvei;

6.15. raksta tekstus par redzēto, dzirdēto, lasīto vai pārdzīvoto notikumu;

6.16. rakstiski atstāsta (tuvu tekstam) lasītu vai dzirdētu tekstu;

6.17. pieraksta ikdienā vai mācībām nepieciešamo informāciju.

7. Valodas kompetence. Izglītojamais:

7.1. zina, ka valodā ir noteikumi un likumi;

7.2. zina alfabētu un izmanto to mācībās;

7.3. pārvalda apgūtās valodas normas;

7.4. veido tekstu, ievērojot tā pazīmes (virsraksts, temats, pabeigtība);

7.5. nosaka teksta tematu;

7.6. piedāvā teksta virsrakstu, kas atbilst teksta tematam;

7.7. uzdod jautājumus par tekstu, veido vienkāršo plānu;

7.8. veido tekstus ar apraksta vai vēstījuma elementiem;

7.9. zina un ievēro teikuma pazīmes;

7.10. nosaka vienkārša teikuma virslocekļus un veido vienkāršus paplašinātus teikumus;

7.11. nosaka vārda skanisko sastāvu (skaņa, zilbe), grafēmiski pareizi pieraksta vārdu, izmanto pareizrakstības vārdnīcu;

7.12. skaidro nepazīstamu vārdu nozīmi, izmantojot skaidrojošo vārdnīcu;

7.13. savas runas bagātināšanai izmanto sinonīmus un antonīmus;

7.14. nosaka vārda sakni un galotni, atrod vienas saknes vārdus;

7.15. zina vārdšķiras (lietvārds, īpašības vārds, darbības vārds, prievārds).

8. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:

8.1. zina, ka ikvienam cilvēkam ir dzimtā valoda;

8.2. saskata tekstā informāciju par tautas kultūru un vēsturi.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.4., 6.5., 6.11., 8.2. apakšpunktā minētās prasības.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi

10. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:

10.1. zina, ka ir verbāli un neverbāli saziņas līdzekļi (žesti, mīmika), izprot to nozīmi saziņā;

10.2. nosaka saziņas dalībniekus, tematu, mērķi, vietu un laiku;

10.3. plāno un veido adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam atbilstošus izteikumus;

10.4. izsaka savu viedokli un pamato to;

10.5. novērtē savu un citu izteikumu atbilstību adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam;

10.6. iegūst informāciju grāmatās, laikrakstos, žurnālos, televīzijā, radio un internetā, sniedz to citiem;

10.7. izprot runas kultūras nozīmi saziņas procesā un ievēro apgūtās runas etiķetes normas;

10.8. uztver dzirdēto tekstu kā veselumu un detalizēti;

10.9. nosaka izteikuma, dzirdētā teksta galveno domu;

10.10. izmanto apgūtos klausīšanās paņēmienus;

10.11. mutiski veido tekstus atbilstoši adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam;

10.12. īsi un detalizēti atstāsta tekstu;

10.13. plāno savu darbību, izmantojot dzirdētu vai lasītu informāciju (uzdevuma formulējums, mācību teksts);

10.14. uzstājas klasē ar paša sagatavotu tekstu;

10.15. izteiksmīgi lasa tekstu;

10.16. nosaka lasītā teksta galveno domu;

10.17. vērtē tekstā ietverto informāciju (jauna/zināma, svarīga/mazsvarīga) un izmanto to savā darbībā;

10.18. izmanto uzziņu literatūru lingvistiskās un kulturoloģiskās informācijas ieguvei;

10.19. raksta tekstus atbilstoši adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam;

10.20. rakstiski atstāsta (īsi, konspektīvi) lasītu vai dzirdētu tekstu;

10.21. pieraksta un sistematizē informāciju, izmantojot dažādus paņēmienus.

11. Valodas kompetence. Izglītojamais:

11.1. zina valodas pamatfunkcijas;

11.2. zina, kā attīstījusies rakstība;

11.3. zina, ka valoda ir zīmju sistēma, un atšķir valodas zīmes no citām zīmju sistēmām;

11.4. pārvalda apgūtās valodas normas;

11.5. zina valodas funkcionālo stilu pazīmes;

11.6. veido tekstu, ievērojot tā pazīmes (virsraksts, temats, galvenā doma, sakarīgums, pabeigtība);

11.7. nosaka teksta galveno domu;

11.8. piedāvā teksta virsrakstu, kas atbilst teksta tematam un galvenajai domai;

11.9. nosaka tekstā rindkopas un teksta daļas (ievads, iztirzājums, nobeigums) un izprot to nozīmi teksta izveidē;

11.10. plāno tekstu, izmantojot apgūtos plāna veidus; veido plānam atbilstošu tekstu;

11.11. veido apraksta un vēstījuma tipa tekstus;

11.12. rediģē tekstu, izmantojot apgūtos paņēmienus;

11.13. atšķir teikumu no citām valodas vienībām, pamatojoties uz tā pazīmēm;

11.14. veido, intonatīvi pareizi izrunā, raksta pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas dažādus teikumus;

11.15. atrod vienkārša teikuma virslocekļus un palīglocekļus;

11.16. veido un raksta vienkāršus un saliktus teikumus, ievērojot apgūtās interpunkcijas normas;

11.17. izrunā un raksta vārdus atbilstoši apgūtajām pareizrunas un pareizrakstības normām; pārbaudei izmanto nepieciešamās vārdnīcas;

11.18. skaidro vārdu, frazeoloģismu un sakāmvārdu leksisko nozīmi; izmanto sinonīmu, antonīmu, frazeoloģisko un skaidrojošo vārdnīcu;

11.19. nosaka homonīmu, sinonīmu, antonīmu, vecvārdu, aizguvumu un terminu nozīmi teksta veidošanā; izmanto sinonīmus savas runas pilnveidošanai;

11.20. nosaka vārdā morfēmas, raksturo apgūto morfēmu nozīmi; darina vārdus, izmantojot apgūtos vārddarināšanas paņēmienus;

11.21. nosaka vārda piederību vārdšķirai, pamatojoties uz tās gramatiskajām pazīmēm (apgūtajām vārdšķirām);

11.22. skaidro vārda, morfēmas, skaņas kā tēlainās izteiksmes līdzekļa nozīmi teksta veidošanā.

12. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:

12.1. izprot valodas nozīmi savas tautas un citu tautu kultūrā, kā arī savas personības pilnveidē;

12.2. atrod tekstā kulturoloģisku informāciju, novērtē to un izmanto savā pieredzē;

12.3. atšķir savas tautas kultūrā pieņemtās runas un kultūras tradīcijas no citu etnosu kultūras tradīcijām;

12.4. ar cieņu izturas pret savu dzimto valodu;

12.5. zina, kādas ir valodas situācijas īpatnības Latvijā;

12.6. ir iecietīgs pret cilvēkiem, kuri svešā valodā runā ar akcentu.

13. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 10.7., 12.1., 12.4. un 12.6.apakšpunktā minētās prasības.

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi

14. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:

14.1. mērķtiecīgi izmanto verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus;

14.2. orientējas un piedalās dažādās saziņas situācijās;

14.3. plāno, veido un koriģē savu runas uzvedību atbilstoši saziņas situācijai;

14.4. izsaka savu viedokli, argumentē to, izmantojot dažādus paņēmienus, uztver un vērtē saziņas partnera(-u) viedokli;

14.5. vērtē savu un citu izteikumu atbilstību saziņas situācijai;

14.6. iegūst informāciju no dažādiem avotiem, analizē un vērtē to, izmanto savā pieredzē un informē par to citus;

14.7. saziņā ievēro runas etiķetes normas un uzvedības kultūru;

14.8. kritiski uztver dzirdēto tekstu;

14.9. uztver dzirdētā izteikuma vai teksta autora komunikatīvo nolūku;

14.10. izmanto dažādus klausīšanās paņēmienus atbilstoši izvirzītajam mērķim;

14.11. ievēro klausīšanās kultūru un vērtē savu klausīšanās kvalitāti;

14.12. veido mutvārdu tekstus atbilstoši saziņas situācijai;

14.13. stāsta radoši vai konspektīvi;

14.14. plāno grupas darbu, izmantojot dzirdētu vai lasītu informāciju;

14.15. uzstājas ar paša sagatavotu tekstu un vērtē savu uzstāšanos;

14.16. ievēro runāšanas kultūru un vērtē savu runāšanas kvalitāti;

14.17. izvēlas un izmanto izvirzītajam mērķim atbilstošu lasīšanas stratēģiju;

14.18. uztver teksta autora komunikatīvo nolūku;

14.19. kritiski vērtē tekstā ietverto informāciju un izmanto to savā darbībā;

14.20. izmanto dažādus informācijas avotus lingvistiskās un kulturoloģiskās informācijas ieguvei;

14.21. ievēro lasīšanas kultūru un vērtē savu lasīšanas kvalitāti;

14.22. raksta tekstu atbilstoši saziņas situācijai;

14.23. rakstiski atstāsta (ar pārsprieduma, interpretācijas elementiem) lasītu vai dzirdētu tekstu;

14.24. izmanto dažādas pieraksta tehnikas informācijas sistematizēšanai un apmaiņai;

14.25. ievēro rakstīšanas kultūru un vērtē savu rakstīšanas kvalitāti.

15. Valodas kompetence. Izglītojamais:

15.1. zina, kāda ir valodas nozīme cilvēka, sabiedrības un valsts dzīvē;

15.2. zina valodas attīstības pamatposmus;

15.3. zina valodas zīmes un līmeņus;

15.4. pārvalda valodas normas;

15.5. zina un izmanto saziņā un tekstveidē valodas funkcionālos stilus un runas žanrus;

15.6. ar cieņu izturas pret valodu, izjūt atbildību par savas runas kvalitātes uzlabošanu;

15.7. veido tekstu, ievērojot tā pazīmes (atbilstība adresātam, temats, modalitāte, informatīvums, sakarīgums, veselums, pabeigtība);

15.8. veido dialogu ar tekstu, lai atklātu autora komunikatīvo nolūku;

15.9. piedāvā dažādus teksta virsrakstus;

15.10. atrod tekstā apakštematus;

15.11. plāno tekstu, izmantojot dažādus plāna veidus; veido tekstu atbilstoši plānam;

15.12. veido pārsprieduma un jaukta tipa tekstus;

15.13. rediģē un pilnveido tekstu, izmantojot dažādus paņēmienus;

15.14. raksturo un ievēro teikuma pazīmes;

15.15. savā runā apzināti un mērķtiecīgi lieto pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas dažādus teikumus;

15.16. nosaka vārdu sintaktiskos sakarus vienkāršā un saliktā teikumā, savrupinātos teikuma locekļus, kā arī vārdus un vārdu savienojumus, kuri nav teikuma locekļi;

15.17. veido un raksta dažādu veidu teikumus, ievērojot sintakses un interpunkcijas normas;

15.18. raksturo teikumus pēc uzbūves;

15.19. skaidro dažādu veidu teikumu stilistisko nozīmi teksta veidošanā; mērķtiecīgi izmanto dažādu veidu teikumus mutvārdos un rakstos;

15.20. ievēro ortoēpijas un ortogrāfijas normas, pamana un labo kļūdas;

15.21. skaidro vārdu, frazeoloģismu, sakāmvārdu un parunu leksisko nozīmi, izmantojot dažādus paņēmienus un dažādus uzziņas avotus;

15.22. mērķtiecīgi izmanto savā runā dažādu slāņu leksiku, ņemot vērā tās iederīgumu un māksliniecisko izteiksmīgumu;

15.23. nosaka vārda, vārdformas morfēmisko sastāvu un to veidošanas paņēmienus;

15.24. zina vārdšķiru sistēmu, raksturo vārda piederību vārdšķirai, ņemot vērā tā gramatiskās pazīmes;

15.25. mērķtiecīgi izmanto savā runā valodas zīmes kā tēlainās izteiksmes līdzekļus.

16. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:

16.1. apzinās valodu kā tautas kultūras un cilvēka etniskās identitātes sastāvdaļu, kā savas un pasaules kultūras izziņas līdzekli;

16.2. analizē un sistematizē valodas materiālu, lai rekonstruētu dažādu tautu priekšstatus par vērtībām;

16.3. salīdzina dažādu tautu runas kultūras tradīcijas, atrod tajās kopīgo un atšķirīgo, kā arī iesaistās starpkultūru dialogā;

16.4. apzinās savu atbildību par dzimtās valodas saglabāšanu un savas runas kvalitāti;

16.5. zina, kāda ir valodas situācija pasaulē;

16.6. ar cieņu izturas pret citas tautas valodu, saprotot, ka šāda attieksme ir kulturāla cilvēka pazīme.

17. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 14.6., 14.11., 14.16., 14.21., 14.25., 15.6., 16.1., 16.4. un 16.6. apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

5.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Svešvaloda.
Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei

I. Vispārīgais jautājums

1. Mācību priekšmeta standarts "Svešvaloda" ir veidots jebkurai svešvalodai un nosaka mācību priekšmeta mērķi, uzdevumus, obligāto saturu un pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3., 6. un 9.klasi.

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" mērķis ir veidot izglītojamā valodas, komunikatīvo un sociokultūras kompetenci, lietojot svešvalodu mācībās, saziņā un sadarbībā mainīgajā daudzkultūru pasaulē.

3. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

3.1. sazināties svešvalodā mutvārdos un rakstos;

3.2. apgūt svešvalodas likumsakarību un funkciju pamatus;

3.3. veicināt atvērtību pret neierasto un veidot vērtējošu attieksmi pret sevi, citiem, pasauli, apgūstot un salīdzinot dzimto valodu un svešvalodu, kā arī iepazīstot kultūru daudzveidību;

3.4. apzināties valodu lomu saziņā;

3.5. izprast valodu nozīmi citu mācību priekšmetu apguvē.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Valodas kompetence:

4.1. skaņa;

4.2. vārds;

4.3. teikums;

4.4. teksts.

5. Komunikatīvā kompetence:

5.1. saziņas situācijas;

5.2. saziņas mērķi;

5.3. saziņas stratēģijas.

6. Sociokultūras kompetence:

6.1. saziņas kultūra;

6.2. kopīgais un atšķirīgais, sazinoties dzimtajā valodā un svešvalodā;

6.3. valodu kontekstā ietvertā informācija par dažādu tautu kultūru;

6.4. kultūras parādības: dzīves apstākļi, svētki, paražas, cieņa pret citu tautu valodām un kultūru daudzveidību.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi

7. Izglītojamo rosina sasniegt valodas, komunikatīvo un sociokultūras kompetenci atbilstoši valodas prasmes A1 līmenim. Atsevišķi valodas, komunikatīvās un sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos līmeņos. Valodas prasmes līmenis un tā kritēriji noteikti šā pielikuma 19.punktā.

8. Valodas un komunikatīvā kompetence:

8.1. saklausa un saprot pazīstamus vārdus, pamatfrāzes un vienkāršus teikumus;

8.2. lasa un saprot pazīstamus vārdus, pamatfrāzes un vienkāršus teikumus;

8.3. vienkāršā veidā sazinās par sev labi zināmām tēmām;

8.4. izmanto atsevišķus vārdus, pamatfrāzes un vienkāršus teikumus, lai atbildētu un uzdotu jautājumus par tuvāko apkārtni un cilvēkiem;

8.5. vienkāršos teikumos stāsta par savu dzīvesvietu un cilvēkiem, kurus pazīst;

8.6. raksta atsevišķus vārdus, pamatfrāzes un vienkāršus teikumus par sevi un savu tuvāko apkārtni.

9. Sociokultūras kompetence:

9.1. iepazīstas ar valstīm, kuru valodu apgūst;

9.2. izrāda pozitīvu attieksmi un interesi par valodām.

10. Izglītojamā attieksmi raksturo šā pielikuma 8.5., 8.6., 9.2.apakšpunktā minētā prasības.

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi

11. Izglītojamo rosina sasniegt valodas, komunikatīvo un sociokultūras kompetenci atbilstoši valodas prasmes A2 līmenim. Atsevišķi valodas, komunikatīvās un sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos līmeņos. Apgūstot otro svešvalodu no 6.klases, 6.klases beigās izglītojamo rosina sasniegt valodas prasmes A1 līmeni. Valodas prasmes līmenis un tā kritēriji noteikti šā pielikuma 19.punktā.

12. Valodas un komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:

12.1. klausās un saprot biežāk lietotos vārdus un frāzes par sevi un savu tuvāko apkārtni;

12.2. uztver galveno domu vienkāršos un skaidri izrunātos izteikumos;

12.3. lasa un saprot īsus, vienkāršus tekstus par zināmām tēmām;

12.4. sameklē konkrētu informāciju vienkāršos, ar ikdienas dzīvi saistītos tekstos;

12.5. sazinās ikdienišķās situācijās, kur notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmām tēmām;

12.6. iesaistās sarunā, bet tās uzturēšanai var būt nepieciešama sarunas biedra palīdzība;

12.7. vienkāršos teikumos stāsta par sevi, savu tuvāko apkārtni un citām zināmām tēmām;

12.8. raksta īsu, vienkāršu tekstu par zināmām tēmām: zīmītes, paziņojumus, pastkartes un vēstules;

12.9. aizpilda vienkāršas veidlapas, ierakstot informāciju par sevi.

13. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:

13.1. zina to valstu iedzīvotāju paradumus un tradīcijas, kuru valodu apgūst;

13.2. saredz kopīgo un atšķirīgo savas valsts un svešvalodā runājošo valstu iedzīvotāju saziņā un kultūras tradīcijās;

13.3. ir iecietīgs pret svešo un nepazīstamo.

14. Izglītojamā attieksmi raksturo šā pielikuma 12.5., 12.6., 12.7., 12.8., 12.9., 13.3.apakšpunktā minētā prasības.

VI. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi

15. Izglītojamo rosina sasniegt valodas, komunikatīvo un sociokultūras kompetenci atbilstoši valodas prasmes B1 līmenim. Atsevišķi valodas, komunikatīvās un sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos līmeņos. Apgūstot otro svešvalodu no 6.klases, 9.klases beigās izglītojamo rosina sasniegt valodas prasmes A2–B1 līmeni. Valodas prasmes līmenis un tā kritēriji noteikti šā pielikuma 19.punktā.

16. Valodas un komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:

16.1. klausās un saprot skaidru un literāri pareizu runu par pazīstamām tēmām;

16.2. saprot radio un televīzijas raidījumu saturu, ja par zināmiem notikumiem vai tematiem runā samērā lēni un skaidri;

16.3. lasa un saprot tekstus, kuros izmantota ikdienā bieži lietota valoda, kā arī vienkāršus literārus tekstus;

16.4. sameklē konkrētu informāciju dažādu stilu un žanru tekstos;

16.5. piedalās sarunā par zināmiem vai interesējošiem, kā arī ar ikdienas dzīvi saistītiem tematiem;

16.6. iesaistās diskusijās par labi zināmām un ar ikdienas dzīvi saistītām problēmām;

16.7. pamato un paskaidro savus uzskatus un nodomus;

16.8. stāsta par dzirdēto, redzēto, piedzīvoto vai lasīto, izsakot savu attieksmi;

16.9. raksta saistītu tekstu par zināmiem vai interesējošiem jautājumiem;

16.10. raksta vēstuli par saviem pārdzīvojumiem un iespaidiem.

17. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:

17.1. ir iepazinis to valstu kultūru, raksturīgākos iedzīvotāju paradumus un tradīcijas, kuru valodu apgūst, un salīdzina tās ar situāciju Latvijā;

17.2. izprot kultūru dažādību un izmanto iegūto informāciju sevis bagātināšanai;

17.3. veido un uztur kontaktus ar vienaudžiem un pieaugušajiem, pieņem viedokļu daudzveidību;

17.4. ar cieņu izturas pret citām tautām un valodām.

18. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 16.7., 16.8., 17.3. un 17.4.apakšpunktā minētās prasības.

19. Valodas prasmes līmeni nosaka šādi kritēriji. Izglītojamais:

19.1. C2 – spēj viegli saprast gandrīz visu dzirdēto vai lasīto. Atsaucot atmiņā izteiktos argumentus un viedokļus, spēj apkopot informāciju no dažādiem mutvārdu vai rakstiskiem avotiem un secīgi to izklāstīt. Spēj izteikties spontāni, raiti un precīzi, ņemot vērā nozīmju nianses pat komplicētās situācijās;

19.2. C1 – spēj saprast dažādas tematikas sarežģītus, garus tekstus un uztvert zemtekstu. Spēj izteikties radoši un spontāni, īpaši nemeklējot vārdus. Spēj atbilstoši un prasmīgi lietot valodu sociālajā, akadēmiskajā un profesionālajā jomā. Spēj izveidot skaidru, labi strukturētu, detalizētu tekstu par sarežģītiem jautājumiem, labi pārzinot tekstveides principus un lietojot atbilstošus saistījuma un saskaņojuma līdzekļus;

19.3. B2 – spēj saprast galveno domu sarežģītos tekstos gan par konkrētiem, gan abstraktiem tematiem, arī diskusijās par profesionāliem jautājumiem savā specialitātē. Spēj sarunāties samērā brīvi un spontāni, saziņa ar dzimtās valodas lietotājiem noris bez aizķeršanās. Spēj skaidri un detalizēti izteikties par dažādiem tematiem, pamatot savu viedokli, izklāstot dažādu variantu priekšrocības un trūkumus;

19.4. B1 – spēj saprast svarīgāko skaidros izteikumos literārā valodā par zināmiem tematiem tekstos, kas saistīti ar darbu, skolu, brīvo laiku. Spēj gandrīz vienmēr tikt galā situācijās, kādas var rasties, ceļojot pa vietām, kur runā apgūstamajā valodā. Spēj izveidot vienkāršu, saistītu tekstu par tuviem vai personīgi interesējošiem tematiem. Spēj aprakstīt pieredzēto, notikumus, sapņus, cerības un centienus, īsi pamatot un paskaidrot savus uzskatus, plānus;

19.5. A2 – spēj saprast atsevišķus teikumus un bieži lietotus izteicienus par aktuāliem sadzīves jautājumiem (piemēram, informāciju par sevi un ģimeni, iepirkšanos, tuvāko apkārtni, darba iespējām). Spēj sazināties situācijās, kurās notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem jautājumiem. Spēj vienkāršos vārdos pastāstīt par sevi, tuvāko apkārtni, izteikt savas vajadzības;

19.6. A1 – spēj saprast un lietot vienkāršus izteikumus un elementāras frāzes, lai nodrošinātu konkrētas vajadzības. Prot iepazīstināt ar sevi un citiem, uzdot personiskus jautājumus un atbildēt uz tiem, piemēram, par savu dzīvesvietu, pazīstamiem cilvēkiem, par lietām, kas pieder. Spēj elementārā līmenī sazināties, ja otrs runā lēnām, skaidri, un ir gatavs palīdzēt otram.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

6.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Matemātika.
Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Matemātika" mērķis ir veidot skolēnu izpratni par matemātiskām metodēm un attīstīt prasmes tās lietot pasaules izzināšanā, citos mācību priekšmetos un daudzveidīgā darbībā.

2. Mācību priekšmeta "Matemātika" uzdevums ir radīt skolēnam iespēju:

2.1. apgūt prasmes izpildīt darbības ar reāliem skaitļiem, izmantot sakarības un analītiskas metodes, pētīt plaknes ģeometriskās figūras un to īpašības, attīstīt telpiskos priekšstatus.

2.2. apgūt prasmes pētīt un risināt praktiskus uzdevumus, izmantojot matemātiskos modeļus, iegūstot, sakārtojot, analizējot datus un prognozējot iegūstamo rezultātu.

2.3. veicināt domāšanas attīstību, veidojot prasmi izteikt matemātiski pamatotus spriedumus un apgūstot problēmrisināšanas pieredzi.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Matemātiskā instrumentārija izveide:

3.1. skaitļi un darbības ar tiem:

3.1.1. naturālie skaitļi;

3.1.2. parastās daļas;

3.1.3. decimāldaļas;

3.1.4. racionālie skaitļi;

3.1.5. reālie skaitļi;

3.2. algebriskās izteiksmes un darbības ar tām:

3.2.1. algebriskās izteiksmes;

3.2.2. vienādojumi ar vienu mainīgo un to sistēmas;

3.2.3. nevienādības ar vienu mainīgo un to sistēmas;

3.2.4. viena argumenta funkcijas;

3.2.5. skaitļu virknes;

3.3. ģeometriskās figūras un to pētīšana:

3.3.1. ģeometrijas pamatelementi;

3.3.2. trijstūri;

3.3.3. četrstūri;

3.3.4. riņķa līnija un riņķis;

3.3.5. daudzstūri ar patvaļīgu malu skaitu, regulāri daudzstūri;

3.3.6. plaknes figūru simetrija;

3.3.7. ģeometriskie ķermeņi.

4. Matemātikas lietojums dabas un sabiedrības procesu analīzē:

4.1. lielumi un to mērīšana, sakarības starp tiem;

4.2. informācijas apstrādes, statistikas un varbūtību teorijas elementi:

4.2.1. informācijas iegūšana, apstrāde un analīze;

4.2.2. elementu grupēšana un varbūtības jēdziens.

5. Matemātisko modeļu veidošana un pētīšana ar matemātikai raksturīgām metodēm:

5.1. matemātiskā valoda;

5.2. matemātisko modeļu veidošana un analizēšana:

5.2.1. problēmas precizēšana, tās formulēšana, izmantojot matemātisko modeli;

5.2.2. matemātiskā modeļa atrisināšana un atrisinājuma interpretācija.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi

6. Matemātiskā instrumentārija izveidē izglītojamais prot:

6.1. ar naturāliem skaitļiem pirmā simta robežās veikt četras aritmētiskās darbības galvā un rakstos, kā arī nosaukt darbības un to locekļus;

6.2. ar naturāliem skaitļiem pirmā tūkstoša robežās veikt šādas darbības:

6.2.1. nolasīt un pierakstīt naturālos skaitļus decimālajā pierakstā;

6.2.2. atlikt naturālos skaitļus uz skaitļu ass un nolasīt no tās; parādīt, ka naturālo skaitļu ir bezgalīgi daudz;

6.2.3. saskaitīt un atņemt rakstos un ar kalkulatoru;

6.2.4. galvā aptuveni novērtēt sagaidāmo skaitlisko aprēķinu rezultātu;

6.2.5. risināt praktiskus uzdevumus, kas saistīti ar sadzīves, dabaszinātņu, vides un veselības jautājumiem;

6.3. izmantojot parastās daļas, veikt šādas darbības:

6.3.1. izmantot sakarību, ka pozitīva lieluma īsta daļa ir mazāka nekā veselais;

6.3.2. izmantot daļas jēdzienu praktisku uzdevumu risināšanā;

6.4. izmantojot decimāldaļas, nolasīt cenu, kas pierakstīta decimāldaļas formā;

6.5. salīdzināt un sakārtot pēc lieluma naturālos skaitļus, pierakstīt salīdzināšanas rezultātus;

6.6. nosaukt reālās dzīves situācijas, kurās ir svarīgs skaitļu sakārtojums virknē;

6.7. noteikt zīmējumā un uzzīmēt taisni, nogriezni;

6.8. izmērīt nogriežņa garumu, uzzīmēt noteikta garuma nogriezni;

6.9. noteikt zīmējumā un modelī trijstūri un uzzīmēt to;

6.10. noteikt zīmējumā un modelī četrstūri un uzzīmēt to (arī taisnstūri, kvadrātu);

6.11. noteikt zīmējumā un uzzīmēt riņķa līniju;

6.12. noteikt zīmējumā un modelī kubu, cilindru, lodi.

7. Matemātikas lietojumā dabas un sabiedrības procesu analīzē izglītojamais prot:

7.1. atšķirt salīdzināmus un nesalīdzināmus lielumus;

7.2. lielumus raksturot ar skaitļiem; pareizi lietot laika, masas, temperatūras, garuma, naudas mērvienības;

7.3. mērīt laiku, garumu, kā arī precīzi veikt mērījumus;

7.4. pāriet no lielākām uz mazākām mērvienībām, risinot praktiskus uzdevumus;

7.5. sakārtot augošā vai dilstošā secībā lielumus, kas izteikti ar naturāliem skaitļiem, pierakstīt salīdzināšanas rezultātus;

7.6. nodarbībās brīvā dabā uzskaitīt dažādus objektus vidē un pazīt to formas;

7.7. iegūt informāciju no tabulām, stabiņveida diagrammām, tekstiem;

7.8. salīdzināt, šķirot, sakārtot objektus pēc norādītas vai paša izvēlētas pazīmes.

8. Matemātisko modeļu veidošanā un pētīšanā ar matemātikai raksturīgām metodēm izglītojamais prot:

8.1. lietot matemātiskos terminus;

8.2. ar piemēriem paskaidrot matemātikas kursā sastopamos jēdzienus un apgalvojumus un pazīt to pareizu lietojumu;

8.3. pareizi lietot vārdus "tik reižu", "par tik", "pulksteņa rādītāja kustības virzienā", "pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam", "pa labi", "pa kreisi";

8.4. uzklausīt citu viedokli;

8.5. izteikt savu viedokli;

8.6. izvirzīt pieņēmumu reālas problēmas risināšanai;

8.7. apkopot matemātisku informāciju;

8.8. izmantot atbilstošus paņēmienus problēmas risināšanai;

8.9. matemātiski risināt problēmu;

8.10. aktīvi iesaistīties grupas darbā, veidot grupas darba prezentāciju;

8.11. glīti un pareizi rakstīt ciparus un matemātiskas izteiksmes.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.4, 8.5., 8.10. un 8.11.apakšpunktā minētās prasības.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi

10. Matemātiskā instrumentārija izveide:

10.1. izmantojot naturālos skaitļus, izglītojamais prot veikt šādas darbības:

10.1.1. nolasīt un decimālajā sistēmā pierakstīt skaitļus līdz triljonam (miljardam) ieskaitot;

10.1.2. veikt četras aritmētiskās darbības, kāpināšanu kvadrātā un kubā, aprēķināt izteiksmes vērtību;

10.1.3. izmantot darbību īpašības aprēķinu atvieglošanai;

10.1.4. sadalīt skaitli pirmreizinātājos;

10.1.5. lietot dalāmības pazīmes ar 2; 3; 5; 9; 10; n (n - naturāls skaitlis);

10.1.6. noskaidrot, vai viens skaitlis ir otra dalāmais/dalītājs, atrast skaitļu lielāko kopīgo dalītāju un mazāko kopīgo dalāmo;

10.1.7. nolasīt un pierakstīt gadskaitļus, izmantojot romiešu ciparus;

10.2. izmantojot parastās daļas, prot veikt šādas darbības:

10.2.1. aprēķināt īstas un neīstas daļas vērtību no dotā skaitļa;

10.2.2. izteikt vienu skaitli kā otra skaitļa daļu;

10.2.3. aprēķināt visu skaitli, zinot tā daļas vērtību;

10.2.4. izmantot daļas pamatīpašību tās pārveidošanā;

10.2.5. veikt četras aritmētiskās darbības, saīsināšanu, kāpināšanu kvadrātā un kubā rakstos un ar kalkulatoru;

10.2.6. aprēķināt dotajam skaitlim apgriezto skaitli;

10.2.7. aprēķināt divu skaitļu attiecību;

10.2.8. aprēķināt attālumu kartē pēc dotā mēroga;

10.3. izmantojot galīgas decimāldaļas, prot veikt šādas darbības:

10.3.1. pierakstīt un lasīt galīgas decimāldaļas, norādīt šķiru vērtības decimāldaļu pierakstā;

10.3.2. veikt četras aritmētiskās darbības, kāpināšanu kvadrātā un kubā rakstos un ar kalkulatoru;

10.3.3. pārveidot parastu daļu par galīgu decimāldaļu un otrādi;

10.3.4. izteikt procentus galīgas decimāldaļas veidā un otrādi;

10.3.5. aprēķināt procentus no skaitļa un skaitli, ja zināma tā procentu vērtība, izteikt divu skaitļu attiecību procentos;

10.4. izmantojot racionālus skaitļus, prot veikt šādas darbības:

10.4.1. atrast dotajam skaitlim pretēju skaitli;

10.4.2. veikt četras aritmētiskās darbības ar parastās daļas vai galīgas decimāldaļas formā dotiem racionāliem skaitļiem vienkopus, kāpināt tos kvadrātā vai kubā rakstos un ar kalkulatoru, aptuveni galvā novērtēt izteiksmes sagaidāmo rezultātu;

10.4.3. atvērt iekavas un ieslēgt iekavās, ja pirms tām ir mīnusa (plusa) zīme;

10.4.4. atrast skaitļa moduli (algebriskā un ģeometriskā izpratnē);

10.4.5. risināt praktiskus uzdevumus, kas saistīti ar sadzīves, dabaszinātņu, vides un veselības jautājumiem, apzinās to nozīmi ikdienas dzīvē;

10.5. prot aprēķināt nezināmo darbības locekli;

10.6. prot salīdzināt pēc lieluma patvaļīgā formā dotus racionālos skaitļus;

10.7. izmantojot sakarības, prot veikt šādas darbības:

10.7.1. saskatīt sakarības starp mainīgiem lielumiem dabā, sabiedrībā, tehnikā;

10.7.2. atlikt punktu ar racionālām koordinātām uz koordinātu ass (koordinātu plaknē), nolasīt punkta koordinātu (koordinātas);

10.7.3. attēlot sakarības tabulās;

10.8. prot nosaukt pirmskaitļu virknes pirmos locekļus;

10.9. zina, ka pirmskaitļu ir bezgalīgi daudz;

10.10. prot noteikt zīmējumā un uzzīmēt staru;

10.11. prot uzzīmēt perpendikulāras un paralēlas taisnes, pazīt tās rūtiņu lapā;

10.12. prot raksturot ģeometrisku figūru izmērus ar garumu, laukumu, tilpumu, leņķa lielumu;

10.13. prot uzzīmēt noteikta lieluma leņķi, izmērīt ar transportieri leņķa lielumu, novērtēt to pēc acumēra;

10.14. prot veikt nepieciešamos mērījumus un aprēķināt trijstūra perimetru;

10.15. prot veikt mērījumus un aprēķināt četrstūra (arī kvadrāta, taisnstūra) perimetru;

10.16. prot veikt mērījumus un aprēķināt taisnstūra un kvadrāta laukumu;

10.17. prot noteikt zīmējumā riņķa līnijas centru un rādiusu;

10.18. prot veikt nepieciešamos mērījumus un aprēķināt riņķa līnijas garumu;

10.19. prot noteikt un uzzīmēt taisnstūra paralēlskaldni (arī kubu);

10.20. prot veikt nepieciešamos mērījumus un aprēķināt taisnstūra paralēlskaldņa (kuba) virsmas laukumu un tilpumu.

11. Matemātikas lietojums dabas un sabiedrības procesu analīzē. Skolēns prot veikt šādas darbības:

11.1. lietot laukuma, tilpuma, ātruma mērvienības;

11.2. izmantot tiešu mērījumu rezultātus citu lielumu noteikšanai;

11.3. novērtēt apgūto ģeometrisko figūru lielumu pēc acumēra;

11.4. atsevišķos gadījumos pāriet no mazākām mērvienībām uz lielākām, risinot praktiskus uzdevumus;

11.5. sakārtot augošā vai dilstošā secībā lielumus, kas izteikti ar racionāliem skaitļiem;

11.6. savākt un pierakstīt dažādos eksperimentos, pētījumos un aptaujās iegūtos datus, tos sakārtot, sistematizēt, attēlot vizuāli;

11.7. attēlot informāciju tabulās, stabiņveida diagrammās un iegūt informāciju no tām, iegūt informāciju no sektora diagrammām;

11.8. aprēķināt skaitļu vidējo aritmētisko;

11.9. izmantot datoru informācijas iegūšanai;

11.10. sakārtot objektus pēc lieluma vai alfabēta secībā.

12. Matemātisko modeļu veidošana un pētīšana ar matemātikai raksturīgām metodēm. Izglītojamais prot veikt šādas darbības:

12.1. aprakstoši vispārīgā veidā paskaidrot matemātikas kursā sastopamos jēdzienus un apgalvojumus un tos pareizi lietot;

12.2. uzrakstīt skaitlisku izteiksmi pēc tās vārdiska apraksta;

12.3. izprast pamatojuma nepieciešamību;

12.4. uzklausīt un izprast dažādus viedokļus;

12.5. izvirzīt hipotēzes reālās problēmas formulēšanai matemātiskā valodā;

12.6. apkopot matemātisko informāciju un saskatīt likumsakarības tajā;

12.7. lietot piemērotus paņēmienus, lai atrisinātu problēmas, izmantojot skaitliskus modeļus;

12.8. precīzi lietot simbolus un apzīmējumus;

12.9. lietot shēmas, stabiņu diagrammas un tabulas, prezentējot problēmas risinājumu;

12.10. rūpīgi izveidot grupas darba prezentāciju un pastāstīt par to;

12.11. pilnveido savu matemātisko izpratni.

13. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 10.4.5., 12.10. un 12.11. apakšpunktā minētās prasības.

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi

14. Matemātiskā instrumentārija izveide. Izglītojamais prot veikt šādas darbības:

14.1. aprēķināt kvadrātsakni, ja tā ir naturāls skaitlis;

14.2. izmantojot parastās daļas:

14.2.1. aprēķināt kvadrātsakni, ja tā ir racionāls skaitlis formā m/n (m un n - naturāli skaitļi);

14.2.2. sastādīt proporciju un aprēķināt proporcijas nezināmo locekli;

14.3. izmantojot decimāldaļas:

14.3.1. pārveidot parastu daļu par galīgu vai bezgalīgu decimāldaļu;

14.3.2. noapaļot bezgalīgu decimāldaļu;

14.3.3. kāpināt galīgu decimāldaļu pakāpē ar naturālu kāpinātāju;

14.3.4. aprēķināt kvadrātsaknes vērtību, ja tā ir galīga decimāldaļa;

14.4. izmantojot racionālus skaitļus:

14.4.1. pārveidot parastu daļu par bezgalīgu periodisku decimāldaļu un otrādi;

14.4.2. kāpināt skaitli pakāpē ar veselu kāpinātāju (neatkarīgi no skaitļa uzdošanas formas);

14.4.3. vilkt kvadrātsakni no skaitļa, ja tā ir racionāls skaitlis;

14.5. izmantojot reālos skaitļus:

14.5.1. noteikt to piederību kopām N (visu naturālo skaitļu kopa), Z (visu veselo skaitļu kopa), Q (visu racionālo skaitļu kopa), R (visu reālo skaitļu kopa);

14.5.2. pazīt vienkāršāko skaitlisko izteiksmju racionalitāti/iracionalitāti un noteikt atbilstošās decimāldaļas periodiskumu;

14.5.3. veikt aritmētiskās darbības ar skaitliskām izteiksmēm, kas satur racionālus skaitļus un iracionālus skaitļus kvadrātsakņu un simboliskā formā;

14.5.4. lietot pakāpju īpašības skaitlisku izteiksmju pārveidojumos;

14.5.5. pierakstīt skaitli normālformā un nolasīt šādu pierakstu;

14.5.6. veikt darbības ar skaitļiem normālformā;

14.5.7. lietot kvadrātsaknes īpašības skaitlisku izteiksmju pārveidojumos;

14.5.8. novērtēt darbību rezultātus aptuvenos aprēķinos;

14.5.9. mērķtiecīgi pilnveidot skaitlisku praktiska satura uzdevumu risināšanas prasmi;

14.6. izmantojot algebriskās izteiksmes:

14.6.1. saskaitīt, atņemt, dalīt, reizināt, kāpināt monomus, savilkt polinoma līdzīgos locekļus, noskaidrot tā pakāpi;

14.6.2. pārbaudīt, vai skaitlis ir viena mainīgā polinoma sakne;

14.6.3. noteikt kvadrāttrinoma saknes;

14.6.4. saskaitīt, atņemt, reizināt polinomus;

14.6.5. reizināt un dalīt polinomu ar monomu;

14.6.6. sadalīt polinomu reizinātājos, iznesot kopīgo reizinātāju, grupējot saskaitāmos, lietojot saīsinātās reizināšanas formulas a2 - b2, (a + b)2 un (a - b)2, atrodot saknes;

14.6.7. saskaitīt, atņemt, reizināt, dalīt, kāpināt algebriskas daļas;

14.6.8. noskaidrot algebriskas daļas definīcijas apgabalu;

14.6.9. izmantot algebriskas daļas pamatīpašību tās pārveidojumos;

14.7. izmantojot vienādojumus ar vienu mainīgo:

14.7.1. noteikt atšķirību starp identitāti un vienādojumu;

14.7.2. pārveidot vienādojumu vai vienādojumu sistēmu, iegūstot tiem ekvivalentas izteiksmes;

14.7.3. atrisināt lineāru vienādojumu un kvadrātvienādojumu;

14.7.4. noteikt daļveida racionāla vienādojuma (skaitītājā un saucējā var būt pirmās vai otrās pakāpes polinomi) definīcijas apgabalu un atrisināt to;

14.8. izmantojot vienādojumu sistēmas ar diviem mainīgajiem:

14.8.1. paskaidrot, kas ir atrisinājums vienādojumam ar diviem mainīgajiem;

14.8.2. paskaidrot, kas ir atrisinājums vienādojumu sistēmai;

14.8.3. atrisināt vienādojumu sistēmas ar diviem mainīgajiem ar ievietošanas, saskaitīšanas un grafisko paņēmienu (sistēmā divi pirmās pakāpes vienādojumi vai viens pirmās un viens otrās pakāpes vienādojums);

14.8.4. risināt praktiskus uzdevumus, kas saistīti ar sadzīves, dabaszinātņu, vides un veselības jautājumiem, sastādot vienādojumus, to sistēmas, noteikt atšķirību starp teksta uzdevuma atrisinājumu un atbilstošā vienādojuma vai vienādojumu sistēmas atrisinājumu;

14.8.5. mērķtiecīgi pilnveidot algebrisku praktisku uzdevumu risināšanas prasmi, izvērtēt uzdevumu teksta saturu;

14.9. izmantojot nevienādības ar vienu mainīgo un to sistēmas:

14.9.1. noteikt, kuri pārveidojumi nodrošina skaitlisko nevienādību ekvivalenci;

14.9.2. paskaidrot, kas ir nevienādības atrisinājums, ko nozīmē atrisināt nevienādību;

14.9.3. salīdzināt reālus skaitļus, kas doti decimālajā pierakstā, daļas formā, skaitliskas izteiksmes formā;

14.9.4. atrisināt lineāru nevienādību;

14.9.5. atrisināt otrās pakāpes nevienādību un daļveida racionālu nevienādību (skaitītājā un saucējā var būt pirmās pakāpes polinomi), arī ar intervālu metodi;

14.9.6. atrisināt divkāršu lineāru nevienādību;

14.9.7. atrisināt divu lineāru nevienādību sistēmu;

14.10. izmantojot viena argumenta funkcijas:

14.10.1. uzdot funkciju tabulāri, grafiski, ar formulu, vārdiski, izmantojot piemērus no dabas, sabiedrības, tehnikas;

14.10.2. izmantojot funkcijas vērtību tabulu vai grafiku, pēc argumenta vērtības noskaidrot funkcijas vērtības (var būt aptuveni) un otrādi;

14.10.3. konstruēt un shematiski attēlot kvadrātfunkcijas, lineāras, apgrieztās proporcionalitātes, kvadrātsaknes funkciju grafikus koordinātu plaknē;

14.10.4. analītiski noskaidrot minēto funkciju un daļveida racionālu funkciju definīcijas apgabalus un grafiku krustpunktus ar koordinātu asīm, intervālus, kuros to vērtībām ir nemainīga zīme;

14.10.5. izmantojot minēto funkciju grafikus, noteikt definīcijas un vērtību apgabalus, augšanas un dilšanas intervālus, funkcijas saknes, intervālus, kuros funkcijas vērtībām ir nemainīga zīme, funkcijas lielāko un mazāko vērtību, funkciju grafiku krustpunktus ar koordinātu asīm;

14.10.6. nekonstruējot lineāras funkcijas un kvadrātfunkcijas grafikus, noskaidrot to novietojumu koordinātu plaknē, aprēķināt parabolas virsotnes koordinātas;

14.10.7. analizēt dabas, tehnikas un sabiedrības procesus, vispirms sastādot to matemātiskos modeļus minēto funkciju formā;

14.11. izmantojot skaitļu virknes:

14.11.1. nosaukt galīgu, bezgalīgu, periodisku, neperiodisku virkņu piemērus matemātikā, dabā, tehnikā, ekonomikā (arī skaitļa tuvinājumu virknes);

14.11.2. izmantot virknes pirmos locekļus un rekurento uzdošanas formu tās tālāko locekļu skaitlisko vērtību aprēķināšanā;

14.11.3. lietot aritmētiskās progresijas un ģeometriskās progresijas vispārīgā locekļa un pirmo n locekļu summas formulas;

14.11.4. veidot un analizēt procesu matemātiskos modeļus ar aritmētiskās progresijas/ģeometriskās progresijas palīdzību;

14.12. pazīt zīmējumā un uzzīmēt krustleņķus, blakusleņķus, iekšējos šķērsleņķus, kāpšļu leņķus, iekšējos vienpusleņķus, lauztu līniju (arī vienkāršu, slēgtu lauztu līniju);

14.13. konstruēt nogriežņa viduspunktu, leņķa bisektrisi, nogriežņa vidusperpendikulu, perpendikulu no punkta pret taisni, ar doto leņķi vienādu leņķi, taisni caur doto punktu, kas paralēla dotajai taisnei;

14.14. noteikt vienādas, vienlielas, līdzīgas figūras;

14.15. izmantot nogriežņa un lauztas līnijas garuma, leņķa lieluma, leņķa bisektrises punktu, nogriežņa vidusperpendikula punktu, paralēlu taišņu (tai skaitā paralēlu taišņu, ko krusto trešā taisne) īpašības/pazīmes uzdevumu risināšanā;

14.16. pētīt figūru savstarpējo novietojumu;

14.17. izmantojot trijstūrus, noteikt zīmējumā, uzzīmēt un apzīmēt visu veidu trijstūrus (iedalījums pēc malu un leņķu lielumiem), to mediānas, bisektrises, augstumus, viduslīnijas;

14.18. konstruēt trijstūri (dots: trīs malas, divas malas un leņķis starp tām, mala un tās pieleņķi);

14.19. izmantot uzdevumu risināšanā:

14.19.1. sakarības starp trijstūra malu garumiem, starp malu garumiem un perimetru;

14.19.2. sakarības starp dažādmalu trijstūru malu garumiem un leņķu lielumiem;

14.19.3. vienādmalu un vienādsānu trijstūru īpašības un pazīmes;

14.19.4. trijstūru vienādības pazīmes;

14.19.5. teorēmu par trijstūra leņķu summu;

14.19.6. trijstūra viduslīnijas īpašības un pazīmi, mediānu īpašības;

14.19.7. Pitagora teorēmu un tai apgriezto teorēmu;

14.19.8. trijstūru līdzības pazīmes un līdzīgu trijstūru īpašības, teorēmu par līdzīgu trijstūru lineāro elementu un laukumu attiecību;

14.19.9. trijstūra laukuma formulas (S = 0,5ah un S = 0,5absinC (C < 90°));

14.20. aprēķināt taisnleņķa trijstūra elementus, izmantojot šaurā leņķa trigonometriskās funkcijas (sinuss, kosinuss, tangenss), to vērtības 30°, 45°, 60° leņķu lielumiem;

14.21. noteikt zīmējumā, uzzīmēt un apzīmēt izliektus un ieliektus četrstūrus - arī paralelogramus, rombus, taisnstūrus, kvadrātus, trapeces (vienādsānu un taisnleņķa trapeces), to diagonāles un trapeces viduslīniju, paralelograma, romba un trapeces augstumus;

14.22. konstruēt paralelogramu (dots: divas malas un leņķis starp tām, divas malas un diagonāle), rombu (dots: mala un leņķis, diagonāle un leņķis, diagonāles);

14.23. izmantot uzdevumu risināšanā:

14.23.1. paralelograma, romba, taisnstūra, kvadrāta, trapeces (tai skaitā vienādsānu trapeces) īpašības un pazīmes;

14.23.2. paralelograma, romba, taisnstūra, kvadrāta, trapeces (tai skaitā vienādsānu trapeces) perimetru un laukuma aprēķināšanas formulas;

14.23.3. trapeces viduslīnijas īpašības un pazīmes;

14.24. noteikt zīmējumā, uzzīmēt un apzīmēt riņķa līnijas diametru, pieskari, hordu, loku, centra leņķi, ievilktu leņķi, riņķa sektoru, riņķa segmentu, ap trijstūri apvilktu un tajā ievilktu riņķa līniju;

14.25. konstruēt trijstūrī ievilktu un tam apvilktu riņķa līniju;

14.26. izmantot uzdevumu risināšanā:

14.26.1. riņķa līnijas un tās loka garuma aprēķināšanas formulas un riņķa laukuma formulu;

14.26.2. sakarību starp ievilkta leņķa, centra leņķa lielumu un tā loka lielumu, uz kura tie balstās;

14.26.3. pieskaru nogriežņu īpašību, kas vilkti no viena punkta ārpus riņķa līnijas;

14.26.4. teorēmas par trijstūrī ievilktas un tam apvilktas riņķa līnijas centru atrašanās vietu;

14.27. uzzīmēt un apzīmēt regulārus trijstūrus, četrstūrus, sešstūrus un to centrus, neregulārus (arī ieliektus) daudzstūrus;

14.28. izmantot uzdevumu risināšanā:

14.28.1. teorēmas par daudzstūra leņķu summu, regulāra daudzstūra leņķa lielumu;

14.28.2. sakarības starp regulāra trijstūra, četrstūra, sešstūra malas garumu un ievilktas/apvilktas riņķa līnijas rādiusa garumu;

14.28.3. aprēķināt apkārtmēru un laukumu tādām figūrām, kas sastāv no planimetrijas kursā aplūkotajām figūrām, izmantojot arī vienlielu figūru īpašības;

14.29. pazīt zīmējumā, dzīvajā dabā, tehnikā un mākslā centrāli/aksiāli simetriskas figūras;

14.30. konstruēt dotajai figūrai simetrisku figūru attiecībā pret doto punktu/taisni;

14.31. atrast (uzzīmēt/konstruēt) ģeometrijas kursā aplūkoto figūru simetrijas asis/centru;

14.32. izmantot centrāli/aksiāli simetrisku figūru īpašības uzdevumu risināšanā;

14.33. noteikt dabā un tehnikā ķermeņus, kas saistīti ar šādiem jēdzieniem: taisna prizma, regulāra prizma, piramīda, regulāra piramīda, cilindrs, konuss, lode, kā arī uzzīmēt minēto ķermeņu attēlus;

14.34. izmērīt minēto ķermeņu virsmas laukuma un tilpuma aprēķināšanai pietiekamos lielumus un aprēķināt virsmas laukumu un tilpumu.

15. Matemātikas lietojums dabas un sabiedrības procesu analīzē. Izglītojamais prot veikt šādas darbības:

15.1. izteikt norādīto lielumu no dotās formulas;

15.2. mērīt un salīdzināt daudzumus, lietojot piemērotas mērvienības un instrumentus;

15.3. pāriet no vienas mērvienības citā, risinot praktiskus uzdevumus;

15.4. sakārtot augošā vai dilstošā secībā lielumus, kas izsakāmi ar reāliem skaitļiem;

15.5. formulēt jautājumus par nepieciešamajiem datiem, kas jāvāc un jāapkopo, apsverot, kādi secinājumi no tiem tiks izdarīti un kāda statistiskā analīze nepieciešama;

15.6. savākt datus no dažādiem piemērotiem avotiem, ietverot eksperimentus, pētījumus un aptaujas; apstrādāt un attēlot datus sektora diagrammās un grafikos; piedalīties informācijas apmaiņā;

15.7. precīzi un objektīvi interpretēt un apspriest datus - atbildēt uz izvirzītajiem jautājumiem, izdarot secinājumus no datiem;

15.8. sazināties matemātiski, lietojot dažādu veidu diagrammas un ar tām saistīto paskaidrojošo tekstu, izskaidrojot to matemātiskā pasniegšanas veida izvēli;

15.9. veidot un analizēt informācijas apkopojumus ar matemātisku saturu un iegūt no tiem jaunu informāciju;

15.10. izmantot kalkulatoru/datoru informācijas apstrādei;

15.11. grupēt elementus pēc dotajiem nosacījumiem, noteikt prasītā veida grupu skaitu;

15.12. izskaidrot varbūtības jēdzienu;

15.13. aprēķināt notikuma varbūtību galīga vienādi iespējamu iznākumu skaita gadījumā.

16. Matemātisko modeļu veidošana un pētīšana ar matemātikai raksturīgām metodēm. Izglītojamais prot veikt šādas darbības:

16.1. formulēt matemātikas kursā sastopamos jēdzienus un apgalvojumus, novērtēt to pareizu lietošanu, pazīt dažādu valodas konstrukciju precīzo loģisko jēgu, pāriet no kāda fakta formulējuma uz tam ekvivalentu formulējumu;

16.2. uzrakstīt matemātisku izteiksmi pēc tās vārdiska apraksta;

16.3. pareizi lietot vārdus "ja...tad", "tātad", "visiem", "vismaz", "kaut vienam" u.tml.;

16.4. noteikt, vai apgalvojums ir aksioma, definīcija, teorēma, īpašība, pazīme, kā arī pareizi lietot šos jēdzienus;

16.5. pazīt atšķirību starp atsevišķiem gadījumiem un vispārīgiem spriedumiem;

16.6. formulēt pamatojumus un novērtēt pamatojuma pareizību;

16.7. objektīvi izvērtēt dažādus viedokļus, pamatot un aizstāvēt savu viedokli;

16.8. reālu problēmu formulēt matemātiskā valodā;

16.9. izveidot un apkopot doto vai iegūto matemātisko informāciju, atklāt likumsakarības, tās paplašināt un vispārināt, pārbaudīt un izskaidrot vispārinājumu;

16.10. izvēlēties un lietot piemērotus paņēmienus, lai atrisinātu problēmas, izmantojot algebriskus un ģeometriskus modeļus;

16.11. precīzi un konsekventi lietot simbolus un apzīmējumus;

16.12. pētīt matemātisko sakarību un iegūtos rezultātus interpretēt reālās problēmas atrisinājumā;

16.13. lietot diagrammas un shēmas, prezentējot problēmas risinājumu;

16.14. individuāli un grupā izveidot darba prezentāciju;

16.15. precīzi argumentēt savu viedokli;

16.16. mērķtiecīgi pilnveidot savu matemātisko izpratni.

17. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 14.5.9., 14.8.5., 15.7., 16.7., 16.15. un 16.16.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

7.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Informātika.
Mācību priekšmeta standarts 5.-7.klasei

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Informātika" mērķis ir sekmēt izglītojamā zināšanu pilnveidošanu un praktisko prasmju attīstīšanu moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanā informācijas iegūšanai, apstrādei un analīzei, kas nepieciešama daudzveidīgās dzīves situācijās un citu mācību priekšmetu apguvē.

2. Mācību priekšmeta "Informātika" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. apgūt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzienus;

2.2. pilnveidot praktiskās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas prasmes, lai individuāli vai sadarbībā ar citiem spētu identificēt problēmas un risināt tās;

2.3. gūt intelektuālās darbības brīvības un atbildības pieredzi demokrātiskā sabiedrībā;

2.4. veidot paradumu strādāt drošā darba vidē un apgūt paņēmienus, lai varētu izvairīties no veselības traucējumiem, kas gūti darbā pie datora, vai mazināt tos;

2.5. izprast informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujās attīstības nozīmi sabiedrībā;

2.6. motivēti attīstīt savas spējas, lai kļūtu par pilntiesīgu informācijas sabiedrības locekli.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Zināšanas par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieniem.

4. Praktiskais un pētniecības darbs:

4.1. datora lietošana un rīkošanās ar datnēm;

4.2. attēlu apstrāde;

4.3. teksta apstrāde;

4.4. izklājlapu (rēķintabulu) apstrāde;

4.5. prezentācijas materiālu sagatavošana un demonstrēšana;

4.6. informācijas ieguves un komunikācijas līdzekļu izmantošana.

5. Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi

6. Zināšanas par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības tempiem un pamatjēdzieniem. Izglītojamais:

6.1. zina jēdzienus: informācija, informācijas tehnoloģija, dators, aparatūra, programmatūra, programma un algoritms;

6.2. zina informācijas apjoma un datu pārraides ātruma mērvienības, prot tās ilustrēt ar piemēriem. Priekšstata līmenī zina, kas ir informācijas kodēšana un kāpēc tā tiek veikta;

6.3. prot nosaukt datoru tipus (lieldatori, tīkla datori, personālie datori un klēpjdatori, plaukstdatori, personālie ciparasistenti) un zina to lietošanas iespējas;

6.4. pazīst personālā datora sistēmbloka galvenās sastāvdaļas un perifērijas ierīces, zina to funkcijas:

6.4.1. centrālais procesors;

6.4.2. atmiņa - brīvpiekļuves atmiņa un lasāmatmiņa;

6.4.3. atmiņas ierīces - cietais disks, kompaktdisks, ciparvideodisks un zibatmiņa;

6.4.4. ievades ierīces - pele, tastatūra, skeneris, skārienpaliktnis, kursorsvira, ciparu kamera (fotokamera un videokamera), mikrofons;

6.4.5. izvades ierīces - monitors, drukas iekārta (printeris), skaļrunis;

6.4.6. ievadizvades ierīces - modems, skārienekrāns, austiņas ar mikrofonu;

6.5. saprot datora programmvadības principus;

6.6. prot nosaukt populārākās operētājsistēmas un lietotnes (attēlu apstrādes, teksta apstrādes, izklājlapu, prezentācijas un multivides lietotnes) un to izmantošanas iespējas;

6.7. prot aprakstoši raksturot jēdzienus: lokālais un teritoriālais tīkls, klientserveris; zina par priekšrocībām un trūkumiem, ko sniedz darbs datortīklā;

6.8. prot nosaukt komunikācijas tīklu (fiksēto un mobilo telefonu tīklu, radiosakaru un satelītsakaru tīklu) izmantošanas iespējas datu pārraidē;

6.9. prot nosaukt sadzīvē biežāk lietotās komunikācijas iekārtas: fiksētie un mobilie tālruņi, faksa aparāti, modemi;

6.10. prot aprakstoši raksturot jēdzienu "internets" un zina par izplatītākajiem tā pakalpojumu veidiem - globālo tīmekli, e-pastu, tērzēšanu, datņu lejupielādi un augšupielādi;

6.11. prot aprakstoši raksturot jēdzienus: IP adrese, tīmekļa adrese, vienotais resursu vietrādis un hipersaite;

6.12. prot nosaukt datoru izmantošanas piemērus ikdienā (sadzīvē, izglītībā, ražošanā, tirdzniecībā, medicīnā, pārvaldē);

6.13. prot nosaukt dažus uzdevumus, kurus efektīvāk var veikt dators un kurus - cilvēks.

7. Praktiskais un pētniecības darbs. Izglītojamais:

7.1. zina, kā pareizi ieslēgt un izslēgt datoru, atsākt datora darbību (atsāknēt to), kā pareizi ieslēgt un izslēgt perifērijas ierīces - monitoru un printeri - un kādas sekas var radīt šo noteikumu neievērošana;

7.2. prot lietot elektronisko datu nesējus (USB zibatmiņa u.c.);

7.3. zina, kas ir darbvirsma, un prot izmantot tās uzdevumu joslu un tajā esošās ikonas;

7.4. prot nosaukt logu veidus un raksturot to elementus: virsrakstjoslu, rīkjoslu, lenti, izvēlņu joslu, stāvokļa joslu, ritjoslu;

7.5. prot atvērt, aizvērt, minimizēt, maksimizēt, atjaunot logu, mainīt tā izmērus un pārvietoties starp atvērtiem logiem;

7.6. priekšstata līmenī zina par datu organizāciju atmiņas ierīcēs: mapes, apakšmapes, datnes un to ikonas;

7.7. prot atšķirt populārāko lietotņu (teksta apstrādes, izklājlapu, prezentācijas, attēlu apstrādes) izveidoto datņu tipus un to ikonas;

7.8. prot apskatīt mapju un datņu atribūtus: nosaukumu, lielumu, izveidošanas/pēdējo izmaiņu izdarīšanas datumu un laiku;

7.9. prot apskatīt un sakārtot atmiņas ierīcēs esošo mapju un datņu sarakstus pēc to nosaukuma, lieluma, tipa un izveidošanas/pēdējo izmaiņu izdarīšanas datuma un laika;

7.10. prot veikt darbības ar mapēm un datnēm: meklēt, dzēst, dublēt, pārvietot, veidot rezerves kopijas uz tās pašas un citas atmiņas ierīces, iztukšot atkritni un atjaunot datus no atkritnes;

7.11. prot nosaukt datņu arhīvu veidošanas nepieciešamības piemērus un dažas arhivēšanas programmas, arhivēt un atarhivēt datnes;

7.12. prot atvērt un aizvērt lietotni un sakārtot tās darba vidi, pārvietoties starp atvērtām lietotnēm;

7.13. prot izveidot jaunu dokumentu, atvērt un aizvērt vienu vai vairākus eksistējošus dokumentus, pārvietoties starp atvērtiem dokumentiem, mainīt dokumenta apskates režīmus un mērogus;

7.14. prot saglabāt eksistējošu dokumentu ar to pašu vai citu nosaukumu tajā pašā mapē, citā mapē, citā atmiņas ierīcē;

7.15. zina un izprot, kāpēc nepieciešams iestatīt dokumenta lappuses parametrus (orientāciju, mērogu un lielumu), un prot nomainīt tos;

7.16. zina, kāpēc pirms dokumenta izdrukāšanas jāveic tā priekšskatīšana, un prot priekšskatīt un izdrukāt dokumentu;

7.17. prot nosaukt dažas programmu palīdzības sistēmas izmantošanas iespējas;

7.18. zina un izprot datorizētas attēlu apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus; prot nosaukt dažas grafisko attēlu apstrādes lietotnes;

7.19. prot izmantot zīmēšanas standartrīkus un aizkrāsot laukumus;

7.20. prot veikt darbības ar attēlu un tā daļām: dzēst, kopēt, pārvietot, pagriezt, mainīt izmērus;

7.21. zina un izprot datorizētas teksta apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus, prot nosaukt dažas teksta apstrādes lietotnes;

7.22. prot ievadīt tekstu (rakstzīmes) un veikt rediģēšanas pamatoperācijas: iespraust un dzēst rakstzīmi, vārdu, rindu, teikumu, rindkopu un teksta fragmentu;

7.23. prot dokumentā un starp aktīviem dokumentiem dublēt un pārvietot dokumenta daļas;

7.24. prot formatēt rakstzīmes: mainīt rakstzīmju fontu, lielumu un krāsu, izmantot slīprakstu, treknrakstu, pasvītrošanu, augšējo un apakšējo indeksu;

7.25. prot formatēt rindkopas: līdzināt tekstu pēc kreisās un labās malas, abām malām, centrēt tekstu, veidot atkāpes, mainīt attālumu starp vienas teksta rindkopas rindām un starp rindkopām, veidot aizzīmētus un numurētus sarakstus;

7.26. prot nosaukt dažus tabulēšanas lietošanas piemērus;

7.27. prot dublēt rakstzīmes un rindkopas formātus;

7.28. prot ilustratīvi raksturot dokumenta lappuses iekārtojumu (pamatteksts, malas, galvene, kājene, vēre);

7.29. prot mainīt lappuses iekārtojumu: lapas izmērus, orientāciju un malu platumu;

7.30. prot dokumentā ievietot un dzēst speciālas rakstzīmes (simbolus), rindkopu, lappuses pārtraukumu, lappuses numuru, vēri;

7.31. prot ievietot formulu un attēlu, mainīt to novietojumu un izmēru;

7.32. prot dokumentā izveidot tabulu un to modificēt: iespraust un dzēst kolonnas un rindas, mainīt kolonnu platumu un tabulas noformējumu;

7.33. prot izmantot pareizrakstības pārbaudes līdzekļus;

7.34. zina izklājlapu lietošanas jomas un pamatjēdzienus - darbgrāmata, darblapa (izklājlapa), rinda, kolonna, šūna, šūnas adrese, apgabals, diagramma, formula - un prot nosaukt dažas izklājlapu lietotnes;

7.35. prot šūnās ievadīt un rediģēt tekstu, skaitļus un formulas, izmantot automātiskās aizpildīšanas līdzekļus;

7.36. prot izveidot formulas, izmantojot saskaitīšanas, atņemšanas, reizināšanas un dalīšanas darbības, un grupēt aritmētiskās darbības, izmantojot iekavas;

7.37. prot nosaukt dažus šūnu absolūtās un relatīvās adresācijas lietošanas piemērus;

7.38. zina un prot izmantot standartfunkcijas summas, vidējā aritmētiskā, lielākās un mazākās vērtības atrašanai;

7.39. prot sakārtot tabulas datus augošā vai dilstošā secībā;

7.40. prot veikt vienkāršu datu atlasi;

7.41. prot veikt darbības ar šūnām: dzēst, dublēt un pārvietot to saturu;

7.42. prot veikt darbības ar rindām un kolonnām: izmest un iespraust, mainīt kolonnu platumu un rindu augstumu;

7.43. prot formatēt tekstu: mainīt rakstzīmju fontu, lielumu un krāsu, izmantot kursīvu, treknrakstu, pasvītrošanu, augšējo un apakšējo indeksu, mainīt šūnas satura orientāciju un izlīdzināšanas veidu;

7.44. prot formatēt skaitļus, norādot decimālzīmju skaitu, attēlot skaitļus kā procentus, izmantot valūtas simbolus;

7.45. prot veikt šūnu grafisko noformēšanu;

7.46. prot izveidot esošā vai jaunā lapā diagrammu, izvēlēties piemērotu diagrammas tipu (stabiņu, līniju, joslu un sektordiagrammu);

7.47. prot mainīt diagrammas tipu un noformējumu, pievienot uzrakstus, pārvietot diagrammu un mainīt tās izmērus;

7.48. prot nosaukt prezentācijas līdzekļu izmantošanas iespējas, zina, ka informācijas prezentēšana ir katra projekta loģisks noslēgums, un prot nosaukt populārākās prezentāciju lietotnes;

7.49. prot izmantot veidnes un vedņus;

7.50. prot izveidot un aizpildīt jaunu slaidu, izmantojot slaidu veidnes (ar tekstu un attēliem), dzēst un dublēt slaidus, mainīt to secību;

7.51. prot slaidā ievadīt, rediģēt un noformēt tekstu: mainīt rakstzīmju fontu, lielumu un krāsu, izmantot slīprakstu, treknrakstu, pasvītrošanu, ieēnošanu, augšējo un apakšējo indeksu;

7.52. prot slaidā ievietot gatavus attēlus un mākslinieciskus uzrakstus (WordArt);

7.53. prot izveidot zīmējumu, izmantojot grafikas objektus: līnijas, bultiņas, četrstūrus, riņķus, teksta rāmīšus, elementārattēlus (AutoShapes);

7.54. prot mainīt grafisko objektu noformējumu: līniju biezumu, krāsu un stilu, aizpildījumu;

7.55. prot veikt darbības ar objektiem: dzēst, dublēt, pārvietot, pagriezt, mainīt izmērus, grupēt, atgrupēt, pārgrupēt un mainīt objektu attēlošanas secību;

7.56. prot iestatīt un mainīt slaidu un to objektu animācijas efektus;

7.57. prot demonstrēt izveidoto prezentāciju, ņemot vērā tās mērķus, tēmu un saturu, auditoriju un pieejamās tehnoloģijas;

7.58. prot nosaukt nepieciešamo aprīkojumu interneta pakalpojumu izmantošanai;

7.59. prot piekļūt konkrētām tīmekļa vietām: atvērt tīmekļa adresi, atvērt hipersaiti un atgriezties uz iepriekšējo lappusi un sākumlapu;

7.60. prot veikt datņu lejupielādi;

7.61. prot dublēt, saglabāt un izdrukāt atrasto informāciju;

7.62. zina, kas ir meklētājprogramma, un prot nosaukt populārākās meklētājprogrammas;

7.63. prot veikt nepieciešamās informācijas meklēšanu pēc atslēgas vārda un hierarhiskos katalogos;

7.64. prot novērtēt internetā atrodamās informācijas glabāšanās ilgumu un tās ticamību (patiesumu);

7.65. prot nosaukt e-pasta izmantošanas iespējas, kā arī tā priekšrocības un trūkumus salīdzinājumā ar citām pasta piegādes sistēmām, zina e-pasta lietošanas etiķeti;

7.66. prot izveidot un nosūtīt jaunu e-pasta ziņojumu: norādīt saņēmēja(-u) e-pasta adresi(-es) un tematu, ievadīt un rediģēt ziņojuma tekstu, ziņojumam piesaistīt vienu vai vairākas datnes;

7.67. prot saņemt e-pasta ziņojumus un sakārtot tos pēc sūtītāja un datuma;

7.68. prot atvērt e-pasta ziņojumu, atvērt un saglabāt tam piesaistītās datnes, atbildēt e-pasta ziņojuma sūtītājam un pārsūtīt to citam adresātam;

7.69. prot dzēst un izdrukāt saņemtos un nosūtītos e-pasta ziņojumus.

8. Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai. Izglītojamais:

8.1. apzinās savu līdzatbildību par iesaistīšanos Latvijas un pasaules informācijas telpā;

8.2. saprot, ka interneta pakalpojumu izmantošana ne tikai dod iespēju iegūt nepieciešamo informāciju un komunicēt ar apkārtējo pasauli, bet var apdraudēt šo pakalpojumu izmantotājus, un zina, kā rīkoties, lai izsargātos no apdraudējumiem;

8.3. ievēro drošības noteikumus darbā ar datoru un tā perifērijas ierīcēm;

8.4. zina faktorus, kas var apdraudēt datoru un datus (elektroapgādes traucējumi, mehāniskie bojājumi, vides ietekme un nesankcionēta piekļuve);

8.5. zina veselīgas darba vides nosacījumus un pasākumus, kurus veicot var izvairīties no veselības traucējumiem vai mazināt tos;

8.6. apzinās, kādas sekas var izraisīt intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzības noteikumu neievērošana;

8.7. saprot programmatūras (komercprogrammatūras, izplatāmprogrammatūras, brīvprogrammatūras, atklātā pirmkoda programmatūras) un lietotāja licenču lietošanas noteikumu, autortiesību, drošības un juridiskos aspektus, kas saistīti ar programmu kopēšanu, koplietošanu un aizdošanu. Apzinās, kādas sekas var izraisīt šo noteikumu neievērošana;

8.8. prot nosaukt dažas datorvīrusu radītās sekas un pasākumus, kādi veicami, lai izvairītos no datorvīrusiem;

8.9. prot nosaukt dažas antivīrusu programmas un zina, kā rīkoties, ja ir atrasts datorvīruss;

8.10. saprot, ka pārmērīga datorspēļu izmantošana var radīt atkarību.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.1., 8.2., 8.6., 8.7. un 8.10.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

8.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Dabaszinības.
Mācību priekšmeta standarts 1.-6.klasei

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Dabaszinības" mērķis ir radīt un pilnveidot izglītojamā interesi par dabas sistēmu un procesu pētīšanu, veidojot izpratni par dabas daudzveidību un vienotību, lai sekmētu labvēlīgu attieksmi pret vides un veselības saglabāšanu un uzlabošanu.

2. Mācību priekšmeta "Dabaszinības" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. apgūt pētniecības darba pamatus dabaszinībās;

2.2. izzināt dabas sistēmas un procesus, mācoties izprast dabas daudzveidību un vienotību;

2.3. izprast dabaszinātņu sasniegumu nozīmi cilvēku ikdienas dzīvē un apzināties vides un veselības saudzēšanas nepieciešamību, gūstot praktisku pieredzi vides kvalitātes saglabāšanā un uzlabošanā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Pētniecības darba pamati:

3.1. informācijas ieguve;

3.2. pētījuma plānošana;

3.3. eksperimentālā darbība datu ieguvei;

3.4. informācijas avotos un eksperimentos iegūto datu apstrāde un analīze;

3.5. iepazīstināšana ar iegūtajiem rezultātiem un to apspriešana.

4. Dabas sistēmas un procesi:

4.1. organismi un dzīvības procesi:

4.1.1. dzīvības pazīmes;

4.1.2. augi. Sēnes;

4.1.3. cilvēks;

4.1.4. mikropasaule;

4.1.5. ekosistēmas;

4.2. Zeme un tās vieta Visumā:

4.2.1. planēta Zeme Saules sistēmā;

4.2.2. Zemes litosfēra;

4.2.3. Zemes hidrosfēra;

4.2.4. Zemes atmosfēra;

4.2.5. Zemes dabas ainavas;

4.3. vielas un materiāli:

4.3.1. vielas un materiāli dabā;

4.3.2. vielu un materiālu īpašības;

4.3.3. vielu un materiālu pārvērtības;

4.3.4. vielu un materiālu izmantošana;

4.3.5. vielu maisījumi;

4.3.6. šķīdumi;

4.4. fizikālie procesi:

4.4.1. gaisma;

4.4.2. skaņa;

4.4.3. siltums;

4.4.4. ķermeņu kustība;

4.4.5. elektrība un magnētisms.

5. Cilvēka un vides mijiedarbība:

5.1. drošība;

5.2. vide;

5.3. veselība;

5.4. dabaszinātņu un tehnoloģiju nozīme.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi

6. Pētniecības darba pamati. Izglītojamais:

6.1. iegūst informāciju par dabaszinību jautājumiem lasot, jautājot, klausoties, skatoties;

6.2. izmanto vienkāršus uzziņu literatūras avotus (grāmatas, bērnu enciklopēdijas, Sarkano grāmatu, kalendāru) un specifiskus informācijas avotus (modeļus, Latvijas karti, globusu);

6.3. atrod būtiskāko informāciju lasītajā un dzirdētajā atbilstoši mērķim;

6.4. ar skolotāja palīdzību vai patstāvīgi saskata vienkāršas problēmas;

6.5. formulē vienkāršus ar pētījumu saistītus jautājumus (Kāpēc? Kā būtu, ja...?) un apsver, kā varētu iegūt atbildes;

6.6. ar skolotāja palīdzību plāno vienkārša eksperimenta norisi nepieciešamo datu ieguvei;

6.7. novēro objektus un parādības, apraksta novēroto (piemēram, vielu un materiālu īpašības, dabas ainavas, augus dažādos gadalaikos, skaņu izplatīšanos un atstarošanos);

6.8. veic vienkāršus mērījumus (temperatūras, tilpuma, garuma un laika mērījumus) un pieraksta mērījumu rezultātus, lietojot atbilstošas mērvienības (°C, ml, l, cm, m, min, h);

6.9. prot darboties ar vienkāršām ierīcēm (piemēram, lupu, termometru, mērtraukiem, pulksteņiem, kompasu);

6.10. veic eksperimentus ar vielām (dabā sastopamās vielas, pārtikā izmantojamās vielas), materiāliem (māls, smiltis, koks, plastmasa, vilna, stikls, metāli vai to sakausējumi), strādājot individuāli vai grupā;

6.11. ievēro darba drošības noteikumus atbilstoši skolotāja norādījumiem;

6.12. mērījumus un eksperimentus veic rūpīgi, atbilstoši darba aprakstam vai eksperimenta plānam;

6.13. dabas sistēmu un procesu izzināšanai izmanto vienkāršus modeļus;

6.14. apkopo, sakārto un pārveido iegūtos datus zīmējumos, tabulās un diagrammās;

6.15. apraksta iegūtos rezultātus, izmantojot dabaszinību terminus;

6.16. salīdzina iegūto datu atbilstību prognozētajam rezultātam un citu skolēnu iegūtajiem datiem;

6.17. izdara vienkāršus secinājumus;

6.18. iepazīstina citus ar iegūtajiem rezultātiem, lietojot vienkāršus dabaszinību terminus;

6.19. atbild uz skolotāja vai citu skolēnu jautājumiem, lietojot vienkāršus dabaszinību terminus;

6.20. novērtē savu un citu skolēnu ieguldījumu, meklējot atbildi uz pētniecības darba jautājumu.

7. Dabas sistēmas un procesi. Izglītojamais:

7.1. zina jēdzienu "dzīvas būtnes";

7.2. zina galvenās dzīvības pazīmes (elpošana, barošanās, augšana, jutība, kustēšanās, vairošanās, izvadīšana);

7.3. salīdzina augus un dzīvniekus pēc to dzīvības pazīmēm;

7.4. attēlos un izpētes objektos parāda augu daļas (sakne, stumbrs, lapa, zieds un auglis);

7.5. pazīst un nosauc Latvijā biežāk sastopamos augus un sēnes;

7.6. atšķir Latvijā biežāk sastopamās ēdamās sēnes un indīgās sēnes. Atšķir Latvijā biežāk sastopamos savvaļas augus un kultūraugus;

7.7. izprot gaisa un ūdens nozīmi augu attīstībā;

7.8. veic eksperimentus par sēklu elpošanu, augu augšanu no sēklām un augu daļām;

7.9. pazīst Latvijā biežāk sastopamos dzīvniekus;

7.10. zina dzīvnieku ķermeņa daļas;

7.11. parāda dzīvnieku ķermeņa daļas attēlos un izpētes objektos;

7.12. atšķir savvaļas dzīvniekus no mājdzīvniekiem;

7.13. izprot gaisa un ūdens nozīmi dzīvnieku dzīvē;

7.14. zina un pazīst cilvēka ķermeņa daļas;

7.15. izprot maņu orgānu nozīmi apkārtējās pasaules uztveršanā;

7.16. mēra cilvēka ķermeņa temperatūru un lieto atbilstošas mērvienības (°C);

7.17. pazīst vienkāršas ekosistēmas;

7.18. saskata sezonālas izmaiņas tuvākajās ekosistēmās;

7.19. zina jēdzienus: Zeme, Saule, Mēness, zvaigznes;

7.20. lieto jēdzienus: laikapstākļi, nokrišņi, vējš, sauszeme, okeāns, jūra, upe, ezers, līcis, kāpas, līdzenums, paugurs, horizonts, debespuses, diena, nakts, diennakts, mēnesis, gads;

7.21. pastāsta par Zemes vietu Saules sistēmā, izmantojot modeļus;

7.22. pastāsta par Zemes kustību ap Sauli un diennakts miju;

7.23. izprot Saules nozīmi dabā, pamatojoties uz saviem novērojumiem par dabas parādībām;

7.24. izprot gadalaiku maiņu Latvijā;

7.25. nosaka debespuses pēc apkārtējiem objektiem un izmantojot kompasu;

7.26. nosaka pareizu laiku, izmantojot dažādus pulksteņus (arī Saules pulksteni), un lieto mērvienības (s, min, h);

7.27. izprot Zemes virsas dalījumu - sauszeme un ūdens (kontinenti, okeāni);

7.28. raksturo Latvijas atrašanās vietu, izmantojot karti;

7.29. pazīst tuvākajā apkārtnē esošos iežus (smiltis, māls, dolomīts);

7.30. raksturo Zemes virsas formas tuvākajā apkārtnē (līdzenums, paugurs, upes ieleja, kāpas);

7.31. pastāsta par tuvāko upi, ezeru, strautu, izmantojot savus novērojumus;

7.32. zina klimata joslas uz Zemes;

7.33. zina nokrišņu veidus - sniegs, lietus, krusa - un salīdzina tos;

7.34. novērtē gaisa temperatūras maiņas dažādos gadalaikos un diennaktī;

7.35. mēra gaisa temperatūru un lieto atbilstošas mērvienības (°C);

7.36. nosaka vēja virzienu;

7.37. skaidro pārmaiņas dabā dažādos gadalaikos, pamatojoties uz saviem novērojumiem;

7.38. pastāsta par tuvākās apkārtnes dabas ainavām un nosauc tajās esošos dabas objektus, izmantojot savus novērojumus;

7.39. zina jēdzienus: viela, ķermenis, materiāls, maisījums, vielas īpašība, vielas pārvērtība;

7.40. zina, kur dabā sastopams ūdens;

7.41. zina galvenos derīgos izrakteņus Latvijā (smiltis, grants, māls, dolomīts);

7.42. salīdzina ķermeņus vai priekšmetus pēc to formas un lieluma;

7.43. mēra priekšmetu garumu un pieraksta to, lietojot atbilstošas mērvienības (cm, m);

7.44. zina, ka vielai ir masa un tilpums;

7.45. mēra vielu un ķermeņu tilpumu, izmantojot mērtraukus, un lieto tilpuma mērvienības (l, ml);

7.46. salīdzina vielas un ķermeņus pēc masas (vieglāks, smagāks), ja to masa (g, kg) ir zināma;

7.47. zina galvenās vielu īpašības - agregātstāvoklis, krāsa, smarža un garša - un apraksta vielas pēc to īpašībām, pamatojoties uz saviem novērojumiem;

7.48. grupē vielas pēc to agregātstāvokļa (ciets, šķidrs, gāzveida);

7.49. salīdzina ikdienā biežāk izmantojamos materiālus (stikls, papīrs, plastmasa, metālu sakausējumi, māls) pēc to īpašībām (izturība, cietība, lokanība, plastiskums, trauslums, siltuma vadīšana), pamatojoties uz saviem novērojumiem;

7.50. atšķir vielu fizikālās pārvērtības (kušana, vārīšanās, iztvaikošana, kondensēšanās, sasalšana);

7.51. saskata dabā un ikdienas dzīvē ūdens agregātstāvokļu maiņu un veic eksperimentus par ūdens agregātstāvokļu maiņu;

7.52. salīdzina dažādu ikdienā izmantojamu vielu fizikālās pārvērtības;

7.53. zina degšanas pazīmes un veidus, kā izraisīt degšanu;

7.54. zina, kā jārīkojas, lai pārtrauktu degšanu, ja deg dažādi materiāli;

7.55. raksturo Latvijas dabas resursu izmantošanu, kā arī ūdens un gaisa nozīmi cilvēku ikdienas dzīvē;

7.56. izprot degšanas procesu izmantošanas nepieciešamību un apzinās to nepareizas izmantošanas bīstamību;

7.57. pēc dotās informācijas par vielu un materiālu raksturīgākajām īpašībām spriež par to lietošanu;

7.58. zina, ka gaiss ir maisījums, un nosauc gaisa galvenās sastāvdaļas (skābeklis, slāpeklis, ogļskābā gāze);

7.59. raksturo gaisa īpašības, izmantojot savus novērojumus;

7.60. zina ikdienā izmantojamus šķīdumus;

7.61. izprot dzeramā ūdens tīrības nepieciešamību;

7.62. zina jēdzienus: gaisma, siltums, kustība, elektrība, magnēts, skaņa;

7.63. zina par gaismas rašanos, kā arī pazīst dažādus gaismas avotus un spēj paskaidrot, ka tumsa ir gaismas trūkums;

7.64. zina par skaņas rašanos, kā arī par skaņas un skaņas avotu daudzveidību;

7.65. novēro skaņas izplatīšanos un atstarošanos. Zina par skaņas izplatīšanos gaisā, par skaņas atstarošanos (atbalss) un skaņas uztveršanu ar ausi;

7.66. zina Latvijā biežāk izmantojamā kurināmā veidus (malka, kūdra, naftas produkti, gāze);

7.67. zina enerģijas avotus (uzturs, kurināmais, baterijas). Ir taupīga attieksme pret enerģijas patēriņu;

7.68. zina par augstas temperatūras šķidrumu (piemēram, verdošs ūdens, eļļa) un ķermeņu (piemēram, gludeklis) bīstamību;

7.69. novērojot ķermeņu kustību, prot paskaidrot kustības ātruma un virziena maiņu;

7.70. saprot, ka tikai spēka iedarbībā ķermeņa kustība paātrinās, palēninās vai maina virzienu;

7.71. zina par ikdienas ierīcēm, kas darbojas ar elektrību;

7.72. saslēdz vienkāršas elektriskās ķēdes (ar baterijām, spuldzēm, vadiem);

7.73. zina, kā ierīces izslēgt un kā ieslēgt; zina, kā ķēdē lieto slēdžus;

7.74. izmantojot bateriju un kvēlspuldzi, atšķir elektrības vadītājus un izolatorus;

7.75. zina par elektrības bīstamību;

7.76. zina par pastāvīgo magnētu pievilkšanos un atgrūšanos un veic vienkāršus eksperimentus ar magnētiem.

8. Cilvēka un vides mijiedarbība. Izglītojamais:

8.1. prot rīkoties ar sildierīcēm, elektriskām ierīcēm, karstiem priekšmetiem un šķidrumiem, vielām un materiāliem, ievērojot drošības noteikumus;

8.2. zina un ievēro drošības noteikumus, uzturoties dabā (piemēram, uz ūdens, uz ledus, mežā, purvā, saulē);

8.3. prot izsaukt pirmo palīdzību nelaimes gadījumā;

8.4. zina galvenos sadzīves atkritumu veidus un piedalās sadzīves atkritumu savākšanā un šķirošanā;

8.5. zina galvenos gaisa un ūdens piesārņojuma avotus;

8.6. cenšas taupīgi izmantot ūdeni un citus dabas resursus;

8.7. sāk apzināties cilvēka saimnieciskās darbības izraisītās pārmaiņas dabā;

8.8. prot priecāties par dabas skaistumu;

8.9. zina, kā rūpēties par dzīvajām būtnēm;

8.10. ievēro uzvedības normas dabā (piemēram, mežā, parkā, pļavā);

8.11. ir vēlme darboties; piedalās tuvākās apkārtnes sakopšanā;

8.12. ievēro personīgo higiēnu;

8.13. atbilstoši savai pieredzei apzinās veselības saudzēšanas nepieciešamību un veselīga dzīvesveida ievērošanas nozīmi;

8.14. zina par ievērojamākajiem dabaszinātņu atklājumiem un izgudrojumiem vides aizsardzības jomā;

8.15. zina par dabaszinātņu sasniegumu nozīmi cilvēku dzīvē;

8.16. apzinās, ka dabaszinībās iegūtās zināšanas un prasmes ir izmantojamas ikdienas dzīvē.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.12., 6.20., 7.68., 8.8., 8.10., 8.11., 8.13. un 8.16.apakšpunktā minētās prasības.

IV. Pamatprasības mācību priekšmetu apguvei, beidzot 6.klasi

10. Pētniecības darba pamati. Izglītojamais:

10.1. iegūst informāciju dabaszinību jomā, atbilstoši situācijai izmantojot dažādus paņēmienus. Atbilstoši veicamajam uzdevumam izvēlas un sameklē informācijas avotus;

10.2. izmanto dažādus informācijas avotus (piemēram, grāmatas, žurnālus, Sarkano grāmatu), specifiskus informācijas avotus (modeļus, kartes, globusu), plašsaziņas līdzekļus un informācijas tehnoloģijas;

10.3. novērtē informācijas derīgumu un ticamību;

10.4. ar skolotāja palīdzību vai patstāvīgi saskata problēmas;

10.5. formulē ar pētījumu saistītus jautājumus par konkrētu problēmu, izvirza vienkāršus pieņēmumus un izlemj, kā varētu iegūt atbildes;

10.6. plāno vienkārša eksperimenta norisi nepieciešamo datu ieguvei;

10.7. veic sistemātiskus novērojumus un apraksta novēroto, pareizi lietojot atbilstošus dabaszinību terminus;

10.8. veic fizikālo lielumu (piemēram, masa, ātrums, spēks) mērījumus, nosaka attālumus kartē vai plānā, izmantojot mērogu. Pieraksta mērījumu rezultātus, izmantojot atbilstošus fizikālo lielumu apzīmējumus un mērvienības;

10.9. prot darboties ar ierīcēm (piemēram, svari, barometrs, filtrēšanas iekārta), vielām, materiāliem, strādājot individuāli vai grupā;

10.10. veic eksperimentus ar vielām un materiāliem, lai pētītu to īpašības vai pārvērtības (piemēram, pierāda izelpoto ogļskābo gāzi, skābekli gaisa sastāvā);

10.11. ievēro darba drošības noteikumus atbilstoši instrukcijai;

10.12. mērījumus un eksperimentus veic precīzi un akurāti, atbilstoši darba aprakstam vai eksperimenta plānam;

10.13. dabas sistēmu un procesu izzināšanai izmanto vai izgatavo vienkāršus modeļus;

10.14. apkopo, sakārto un pārveido iegūtos datus zīmējumos, tabulās, grafikos, diagrammās un kartēs;

10.15. apraksta iegūtos rezultātus, izmantojot dabaszinību terminus un apzīmējumus;

10.16. salīdzina iegūto datu atbilstību izvirzītajiem pieņēmumiem, citu skolēnu iegūtajiem datiem;

10.17. izskaidro iegūtos datus;

10.18. pamato nesakritības ar izvirzītajiem pieņēmumiem un spēj, ja nepieciešams, atgriezties pie kāda no iepriekšējiem pētniecības darba posmiem un veikt to atkārtoti;

10.19. izdara secinājumus;

10.20. iepazīstina citus ar iegūtajiem rezultātiem, izskaidrojot un pamatojot tos, lietojot dabaszinību terminus;

10.21. atbild uz jautājumiem, pamato un aizstāv savu viedokli, lietojot dabaszinību terminus;

10.22. novērtē paveiktā darba nozīmi, lai atbildētu uz pētniecības darba jautājumu, izprotot eksperimenta lomu izvirzītā pieņēmuma apstiprinājumam vai neatbilstībai.

11. Dabas sistēmas un procesi. Izglītojamais:

11.1. zina jēdzienus: šūna, audi, augu orgāni, orgānu sistēmas, vairošanās, higiēna, ekosistēmas, mikroorganismi;

11.2. zina dzīvības uzturēšanas nosacījumus;

11.3. izprot galvenās dzīvības pazīmes un eksperimentāli pamato augu elpošanu un ūdens regulāciju augos;

11.4. eksperimentāli pamato augu sakņu darbību;

11.5. zina augu un sēņu uzbūvi, vairošanos un augšanu;

11.6. attēlos un dabā parāda augu orgānus, eksperimentāli pamato to nozīmi;

11.7. pazīst tuvākajā apkārtnē raksturīgākos aizsargājamos augus attēlos vai dabā;

11.8. nosaka augus, izmantojot augu noteicējus;

11.9. grupē augus pēc to dzīvības formām;

11.10. izprot augu pielāgotību dažādiem augšanas apstākļiem, eksperimentāli pamatojot augu orgānu darbību;

11.11. salīdzina dažādu augu orgānus un dzīvības formas, pamatojoties uz novērojumiem;

11.12. eksperimentāli nosaka organiskās vielas augu daļās;

11.13. eksperimentāli novērtē ūdens un gaisa kvalitāti, izmantojot bioindikatorus;

11.14. novērtē augu nozīmi dabā un cilvēku dzīvē;

11.15. zina dzīvnieku orgānu sistēmas un dzīvnieku attīstības posmus;

11.16. parāda dzīvnieku orgānu sistēmas attēlos;

11.17. pazīst tuvākajai apkārtnei raksturīgākos dzīvniekus attēlos vai dabā;

11.18. grupē dzīvniekus atbilstoši to dzīves videi;

11.19. saskata līdzīgo un atšķirīgo dzīvnieku uzvedībā (dabā, mājās, zooloģiskajā dārzā);

11.20. izprot dzīvnieku pielāgotību noteiktai dzīves videi dažādu grupu dzīvniekiem;

11.21. zina cilvēka orgānu sistēmas un cilvēka attīstības posmus. Parāda cilvēka orgānu sistēmas attēlos;

11.22. izprot gaisa, ūdens un uztura nozīmi cilvēka attīstībā;

11.23. novērtē maņu orgānu lomu pasaules izzināšanā, pamatojoties uz eksperimentālo pieredzi;

11.24. pēta mikroorganismu darbību;

11.25. izprot mikroorganismu nozīmi un ietekmi uz citām dzīvām būtnēm;

11.26. izskaidro elementāru ekosistēmu shēmu, norādot augu, dzīvnieku un mikroorganismu vietu tajā;

11.27. novērtē pārmaiņas ekosistēmās, pamatojoties uz saviem novērojumiem;

11.28. zina jēdzienus: Saules sistēma, Galaktika;

11.29. lieto jēdzienus: horizonts, saulgrieži, gads (garais, īsais), laika joslas laiks, Zemes gaisa apvalks (atmosfēra), mākoņi, klimats, atmosfēras spiediens, kontinenti, pasaules daļas, salas, pussalas, kalni, ieži, augsne;

11.30. salīdzina Zemes vietu Saules sistēmā ar pārējo planētu izvietojumu;

11.31. zina atsevišķus zvaigznājus un saskata tos zvaigžņotās debesīs vai modeļos;

11.32. pastāsta par dienas un nakts miju un to garumu un novēro Saules augstumu virs horizonta dažādos diennakts un gada laikos;

11.33. izprot gadalaiku maiņu ziemeļu un dienvidu puslodē;

11.34. izprot Zemes attēlojumu uz globusa un kartē;

11.35. pastāsta par Mēness fāžu veidošanos;

11.36. zina zemeslodes uzbūves daļas;

11.37. raksturo Latvijas reljefu, izmantojot karti;

11.38. atšķir un salīdzina dažādus iežus (ģipšakmens, kaļķakmens, dolomīts, smilšakmens, krīts) pēc atsevišķām pazīmēm (krāsa, cietība, plastiskums);

11.39. izprot augsnes veidošanās īpatnības;

11.40. parāda kartē Zemes augstākos kalnu masīvus;

11.41. pastāsta par vulkānu un zemestrīču izplatību pasaulē;

11.42. izprot ūdens riņķojuma nozīmi dabā;

11.43. salīdzina un analizē Pasaules okeāna un tā daļu lielumu;

11.44. pastāsta, kā veidojas avoti un upes ielejas;

11.45. salīdzina kalnu upes un līdzenumu upes daļas;

11.46. izskaidro ūdenskritumu un krāču veidošanos upēs;

11.47. zina, kas ir atmosfēra;

11.48. izprot atsevišķu nokrišņu veidu veidošanās likumsakarības. Pazīst gubu, gubu lietus, slāņu un spalvu mākoņus;

11.49. saskata sakarības starp atmosfēras spiediena pārmaiņām un laikapstākļu maiņu;

11.50. zina, kā mēra vēja stiprumu;

11.51. prognozē laikapstākļus, izmantojot barometra rādījumus un novērojumus dabā;

11.52. analizē laikapstākļu komponentus izvēlētā laikposmā (dienā, mēnesī);

11.53. raksturo klimata veidošanās faktorus Latvijā;

11.54. novērtē Zemes gaisa apvalka (atmosfēras) nozīmi;

11.55. zina Zemes dabas ainavu ģeogrāfisko izvietojumu;

11.56. raksturo dabas ainavas Latvijas teritorijā un to raksturīgākos dabas objektus, izmantojot savus novērojumus;

11.57. zina jēdzienus: šķīdums, tilpums, masa, blīvums, fizikāla pārvērtība, ķīmiska pārvērtība;

11.58. zina, ka ūdens dabā sastopams saldūdens un sāļūdens veidā;

11.59. var nosaukt galvenos derīgos izrakteņus pasaulē (nafta, dabasgāze, akmeņogles, dzelzsrūda);

11.60. var nosaukt dabā sastopamās organiskās vielas (tauki, ciete, glikoze, celuloze);

11.61. nosaka ķermeņu un vielu masu, izmantojot vienkāršus svarus, un pieraksta to, lietojot masas mērvienības (kg, g);

11.62. salīdzina vielas pēc blīvuma, kušanas un viršanas temperatūras, izmantojot literatūras datus un eksperimentu rezultātus;

11.63. pēc brīdinājuma zīmēm grupē indīgas vielas, kodīgas vielas, smacējošas vielas, degošas vielas;

11.64. salīdzina dažādus materiālus (piemēram, gumija, kaučuks, polietilēns, alumīnijs, tērauds, varš) pēc to īpašībām, pamatojoties uz saviem novērojumiem un informācijas avotu datiem;

11.65. grupē materiālus (dabas materiāli un rūpnieciski ražoti materiāli);

11.66. raksturo vielu un materiālu īpašību maiņu temperatūras ietekmē, izmantojot savus novērojumus;

11.67. apraksta, kādas pārvērtības notiek ar organiskām vielām (cukuru, cieti, celulozi), tās karsējot, pamatojoties uz saviem novērojumiem;

11.68. salīdzina dažādu vielu un materiālu pārvērtības ūdens un gaisa ietekmē (pūšana, trūdēšana, rūgšana, rūsēšana), izmantojot novērojumus apkārtējā vidē un pētījumu rezultātus;

11.69. zina, kā jārīkojas, lai pārtrauktu degšanu, ja nedrīkst izmantot ūdeni;

11.70. izprot atšķirību starp vielu fizikālajām un ķīmiskajām pārvērtībām;

11.71. zina dažādu dabas resursu (piemēram, koksnes, naftas) galvenos pārstrādes produktus (piemēram, papīrs, benzīns) un to izmantošanu;

11.72. novērtē materiālu (piemēram, stikls, koks, tērauds, alumīnijs, papīrs, polietilēns, gumija, vilna) izmantošanas iespējas;

11.73. raksturo gaisa sastāvu, izmantojot Zemes atmosfēras gaisa sastāva diagrammas;

11.74. zina maisījumu veidus un maisījumu atdalīšanas paņēmienus;

11.75. salīdzina tīras vielas un maisījumus;

11.76. grupē vielas (tīras vielas un maisījumi, viendabīgi un neviendabīgi maisījumi);

11.77. izdala tīras vielas no maisījumiem nostādinot, filtrējot un sijājot;

11.78. zina šķīdumu sastāvdaļas;

11.79. eksperimentāli un pēc šķīdības līknēm salīdzina vielu šķīdību ūdenī;

11.80. pagatavo šķīdumus ar noteiktu izšķīdinātās vielas masas daļu;

11.81. aprēķina izšķīdinātās vielas masas daļu šķīdumā;

11.82. zina jēdzienus: spēks, ātrums, ceļš, laiks, gravitācija, berze, enerģija;

11.83. zina par gaismas izplatīšanos no dažādiem avotiem. Novēro gaismas izplatīšanos un ēnas rašanos. Izprot attēla veidošanos spoguļos. Zina par gaismas uztveršanu ar acīm;

11.84. zina, ka skaņu rada svārstības (piemēram, mūzikas instrumentu stīgas);

11.85. veic eksperimentus ar skaņu, mainot tās augstumu un stiprumu;

11.86. zina, ka, lai skaņa izplatītos, ir nepieciešama vide;

11.87. salīdzina kurināmā veidus pēc agregātstāvokļa un to sadegšanas produktu ietekmes uz vidi;

11.88. atšķir atjaunojamus un neatjaunojamus enerģijas avotus;

11.89. zina par augstas temperatūras šķidrumu un ķermeņu bīstamību;

11.90. zina par spēka veidiem - magnētiskais, gravitācijas, berzes spēks. Zina par gravitācijas spēka darbību. Zina par berzes un gaisa pretestības darbību. Zina par darbības un pretdarbības spēkiem;

11.91. mēra spēku un nosaka tā darbības virzienu;

11.92. aprēķina un eksperimentāli nosaka ātrumu, ja zināms ceļš un laiks;

11.93. zina, ka, mainot elektriskajā ķēdē ierīču kombinācijas (lampas, baterijas slēdžus), virknes slēgumā mainās spuldžu kvēle;

11.94. izmantojot simbolus, uzzīmē elektrisko ķēdi un otrādi - saslēdz elektrisko ķēdi pēc shēmas;

11.95. zina, kā jārīkojas, ja, piemēram, sabojājusies elektroierīce, bojāta vadu izolācija, pārrauti vadi;

11.96. zina par starojuma (rentgenstarojuma, ultravioletā un radioaktīvā starojuma) ietekmi uz cilvēku.

12. Cilvēka un vides mijiedarbība. Izglītojamais:

12.1. prot rīkoties ar sildierīcēm, elektriskām ierīcēm, karstiem priekšmetiem un šķidrumiem, vielām un materiāliem, ievērojot drošības noteikumus;

12.2. zina un ievēro drošības noteikumus, uzturoties dabā (uz ūdens, uz ledus, mežā, purvā, saulē). Izprot drošības noteikumu ievērošanas nepieciešamību un apzinās to neievērošanas sekas;

12.3. prot izsaukt pirmo palīdzību nelaimes gadījumā un, ja nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību (piemēram, ugunsgrēka gadījumā, kodīgai vielai nokļūstot uz ādas);

12.4. izprot atkritumu savākšanas un pārstrādes nozīmi, kā arī piedalās atkritumu savākšanā un šķirošanā;

12.5. izprot tīra gaisa un tīra ūdens nozīmi;

12.6. izprot dabas resursu un enerģijas taupīšanas nepieciešamību un savā praktiskajā darbībā tos taupīgi izmanto;

12.7. zina apkārtējās vides piesārņojuma veidus un piesārņojuma izraisītājus;

12.8. zina tuvākās apkārtnes aizsargājamos dabas objektus;

12.9. ir labvēlīga attieksme pret apkārtējo vidi un dabas skaistumu;

12.10. ir iegūta pieredze rūpēties par dzīvajām būtnēm; apzinās dzīvo būtņu saudzēšanas nepieciešamību;

12.11. ievēro uzvedības normas dabā (piemēram, aizsargājamās teritorijās);

12.12. prot pareizi ievākt sēnes un ārstniecības augus;

12.13. piedalās pasākumos, kas saistīti ar apkārtējās vides kvalitātes uzlabošanu, kā arī vietējo vides problēmu risināšanā;

12.14. izprot personīgās higiēnas ievērošanas nepieciešamību un ievēro to;

12.15. zina iespējamos traumu vai saindēšanās izraisītājus (indīgas vielas, kodīgas vielas, smacējošas vielas, indīgie augi, indīgās sēnes, dzīvnieki, elektrība, troksnis, starojums) un prot izvairīties no riska situācijām;

12.16. izprot veselīga dzīvesveida nozīmi un cenšas to ievērot;

12.17. ir saudzīga attieksme pret savu un citu veselību;

12.18. zina ievērojamākos dabaszinātņu atklājumus un izgudrojumus un novērtē to nozīmi mūsdienās;

12.19. apzinās dabaszinātņu un tehnoloģiju sasniegumu nozīmi cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanā un to nepareizas izmantošanas ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi;

12.20. ir iegūta motivācija tālākai dabaszinātņu mācību priekšmetu apguvei, zinot profesijas, kurās nepieciešamas dabaszinībās iegūtās zināšanas.

12.21. izmantojot zinātniskos pierādījumus, izsaka pieņēmumus, pamatojumus un secinājumus.

13. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 10.12., 10.22., 11.54., 12.2., 12.9., 12.10., 12.11., 12.16., 12.17., 12.19. un 12.20.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

9.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Bioloģija.
Mācību priekšmeta standarts 7.-9.klasei

I. Vispārīgais jautājums

1. Īstenojot mācību priekšmeta standartu "Bioloģija", ievēro pēctecību un mācību darbu organizē tā, lai nepieļautu obligātā satura dublēšanos ar mācību priekšmeta "Dabaszinības 1.-6.klasei" un mācību priekšmetu standartiem "Ģeogrāfija", "Ķīmija" un "Fizika".

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta "Bioloģija" mērķis ir pilnveidot skolēnu izpratni par dabas vienotību, sekmēt līdzatbildīgas attieksmes veidošanos vides un veselības saglabāšanā un uzlabošanā, izzinot bioloģiskās sistēmas un likumsakarības dabā.

3. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:

3.1. izzināt bioloģisko sistēmu uzbūves principus, dzīvības procesus un likumsakarības dabā un izskaidrot tās, izmantojot bioloģijas terminoloģiju;

3.2. apgūt pētniecības darba pamatus bioloģijā;

3.3. apzināties bioloģijas sasniegumu nozīmi, ietekmi uz vidi un dzīvajām būtnēm, gūt pieredzi apkārtējās vides kvalitātes saglabāšanā un uzlabošanā un veselības veicināšanā.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Zināšanas un izpratne par bioloģiskajām sistēmām un procesiem:

4.1. organismu uzbūve un pielāgotība dzīves videi;

4.2. dzīvības procesi un likumsakarības dabā;

4.3. organismu daudzveidība un klasifikācija;

4.4. ekosistēmas, to daudzveidība un nozīme;

4.5. bioloģijas pamatjēdzieni un termini.

5. Pētniecības darba pamati bioloģijā:

5.1. darbs ar informācijas avotiem;

5.2. pētījuma plānošana;

5.3. eksperimentālā darbība datu ieguvei;

5.4. izziņas avotos, novērojumos un eksperimentos iegūto datu apstrāde un analīze;

5.5. iepazīstināšana ar iegūtajiem rezultātiem un to apspriešana.

6. Bioloģija un ilgtspējīga attīstība:

6.1. bioloģijas zinātne un tās nozīmīgākie atklājumi;

6.2. bioloģija sadzīvē, medicīnā, lauksaimniecībā;

6.3. bioloģiskā daudzveidība un tās saglabāšanas politika;

6.4. bioloģijas zināšanu nozīme profesijas izvēlē.

IV. Pamatprasības mācību priekšmetu apguvei, beidzot 9.klasi

7. Zināšanas un izpratne par bioloģiskajām sistēmām un procesiem. Izglītojamais:

7.1. zina organismu uzbūves pamatprincipus (šūna, audi, orgāni, orgānu sistēma, organisms);

7.2. izprot organismu pielāgotības nozīmi dzīves videi;

7.3. spēj izskaidrot orgānu sistēmu (elpošanas, sirds un asinsvadu, gremošanas, balsta un kustību, nervu, maņu orgānu, nieru un urīnizvadsistēmas, endokrīnās, reproduktīvās, segaudu) uzbūvi un funkcijas;

7.4. zina, kā noteikt cilvēka plaušu dzīvības tilpumu, pulsu un arteriālo spiedienu;

7.5. shēmās pazīst dzīvnieku un cilvēka orgānu sistēmas, izprot to nozīmi;

7.6. pazīst apkārtnē biežāk sastopamās sēnes, dzīvniekus un augus;

7.7. zina un ievēro ārstniecības augu vākšanas noteikumus;

7.8. apzinās, kāpēc jāpazīst un jāaizsargā reti sastopamās augu, sēņu un dzīvnieku sugas;

7.9. izprot sabalansēta uztura un veselīga dzīvesveida nozīmi cilvēka dzīvē;

7.10. zina pozitīvos un negatīvos faktorus, kas ietekmē cilvēka organisma darbību un veselību;

7.11. zina dzīvības pazīmes - vielmaiņa, kairināmība, augšana un attīstība, vairošanās;

7.12. izmantojot shēmas, prot pamatot vielu aprites un enerģijas plūsmas likumsakarības;

7.13. izprot organismu neirālās un humorālās regulācijas nozīmi;

7.14. shēmās pazīst un salīdzina augu, dzīvnieku un cilvēka dzīves ciklus;

7.15. izprot, kas ir organismu bioloģiskā daudzveidība un kāpēc tā jāsaglabā;

7.16. izprot sistemātikas pamatus un prot grupēt un klasificēt organismus pēc noteiktām pazīmēm;

7.17. zina un izprot dzīvo būtņu iedalījumu valstīs un to raksturīgās pazīmes;

7.18. prot salīdzināt augus un dzīvniekus pēc raksturīgām pazīmēm;

7.19. izprot mikroorganismu un sēņu daudzveidību un nozīmi;

7.20. zina un pēc to raksturīgajām pazīmēm pazīst Latvijā izplatītākās augu dzimtas - rožu, krustziežu, tauriņziežu, nakteņu, kurvjziežu, čemurziežu, liliju, graudzāļu dzimta;

7.21. zina kultūraugu un mājdzīvnieku nozīmi cilvēka dzīvē;

7.22. apzinās aizsargājamo teritoriju un dabas aizsardzību reglamentējošo dokumentu nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā;

7.23. prot raksturot un salīdzināt dažādu organismu nozīmi dabā un cilvēka dzīvē;

7.24. zina ekosistēmu struktūru, daudzveidību un nozīmi;

7.25. prot shematiski attēlot organismu mijiedarbību un enerģijas plūsmu ekosistēmās;

7.26. prot salīdzināt un raksturot Latvijas ekosistēmas;

7.27. izskaidro ekosistēmas dabiskās un cilvēka radītās pārmaiņas reģionā, Latvijā, Eiropā, pamatojoties uz zināšanām un novērojumiem;

7.28. izprot ekosistēmu nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā;

7.29. novērtē cilvēka nozīmi biotopu daudzveidības saglabāšanā;

7.30. zina un lieto bioloģijas pamatjēdzienus un terminus - šūna, šūnas sastāvdaļas (membrāna, šūnapvalks, citoplazma, kodols, hromosomas, gēni, hloroplasti, hromoplasti, leikoplasti), dzīvnieku un cilvēka audi (epitēlijaudi, muskuļaudi, nervaudi, saistaudi), augu audi (vadaudi, veidotājaudi, pamataudi, balstaudi, segaudi), hormoni, fermenti, hemoglobīns, artērijas, vēnas, kapilāri, eritrocīti, leikocīti, trombocīti, imunitāte, fotosintēze, hlorofils, bioloģija, botānika, zooloģija, fizioloģija, higiēna;

7.31. izskaidro fotosintēzes procesu un nozīmi, izmantojot shēmu.

8. Pētniecības darba pamati bioloģijā. Izglītojamais:

8.1. iegūst informāciju uzziņu avotos (grāmatas, rokasgrāmatas, enciklopēdijas, žurnāli, laikraksti, informatīvi bukleti, internets), specifiskos informācijas avotos (Sarkanā grāmata, augu un dzīvnieku noteicēji, reklāmas izdevumi, modeļi, videofilmas, muzeji, botāniskie un zooloģiskie dārzi, zooveikals, dzīvnieku patversme);

8.2. izvēlas nepieciešamos informācijas avotus un informācijas iegūšanas paņēmienus atbilstoši veicamajam uzdevumam;

8.3. prot salīdzināt dažādos avotos iegūto informāciju un izsaka savu viedokli par to;

8.4. apkopo iegūto informāciju;

8.5. saglabā iegūto informāciju, izmantojot dažādas metodes, arī mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas;

8.6. patstāvīgi veic eksperimentus un novērojumus pēc dotā darba apraksta;

8.7. formulē hipotēzes, kuras pārbauda, veicot vienkāršus eksperimentus;

8.8. patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem skolēniem plāno eksperimenta norisi;

8.9. pazīst ierīces un piederumus, laboratorijas traukus un indikatorus;

8.10. izvēlas veicamajam darbam atbilstošus piederumus (piemēram, mikropreparātu pagatavošanai, cilvēka plaušu dzīvības tilpuma noteikšanai);

8.11. pareizi rīkojas ar optiskām ierīcēm (lupu, mikroskopu, binokli) un laboratorijas darbu piederumiem, veicot novērojumus;

8.12. ar demonstrējumiem un eksperimentiem pierāda organismu elpošanu, augšanu, reflektoro darbību, vielu vadīšanu augos;

8.13. individuāli vai grupā veic ieplānoto darbu (piemēram, nosaka augsnes, ūdens skābuma līmeni, izmēra pulsu, nosaka plaušu dzīvības tilpumu, ķermeņa temperatūru, izmēra koka apkārtmēru, pierāda neorganisko un organisko vielu klātbūtni augu daļās, pēta sēklu dīgšanu, bezmugurkaulnieku un mugurkaulnieku kairināmību, beznosacījuma un nosacījuma refleksus);

8.14. novēro dzīvās būtnes un dzīvības norises dabā, sezonālās pārmaiņas ekosistēmās, augu kustības un dzīvnieku pārvietošanās veidus;

8.15. ciena dzīvību kā vērtību;

8.16. izprot drošības noteikumu ievērošanas nozīmi un rīkojas atbilstoši tiem;

8.17. reģistrē un uzkrāj novērojumu datus;

8.18. apraksta novērojumus, lietojot bioloģijas terminus un jēdzienus;

8.19. apkopo, sakārto, pārveido iegūtos datus (piemēram, zīmējumos, shēmās, tabulās, diagrammās, grafikos, aprakstos);

8.20. veic datu apstrādei nepieciešamos aprēķinus (piemēram, mikroskopa kopējo palielinājumu, sēklu dīgtspēju, laika vienībā patērētā skābekļa daudzumu);

8.21. novērtē iegūto datu atbilstību izvirzītajai hipotēzei, literatūras datiem, citu iegūtajiem datiem;

8.22. komentē iegūtos rezultātus un formulē secinājumus;

8.23. iepazīstina citus ar iegūtajiem rezultātiem (rakstos, mutvārdos vai izmantojot daudzveidīgu mediju tehnoloģiju), piedalās diskusijās, aizstāv un argumentē savu viedokli, lietojot atbilstošus bioloģijas terminus un jēdzienus;

8.24. apzinās pētījumu, novērojumu un eksperimentu nozīmi bioloģijas apguvē;

8.25. ievēro labas uzstāšanās/prezentācijas noteikumus un diskusijas kultūru.

9. Bioloģija un ilgtspējīga attīstība. Izglītojamais:

9.1. zina ievērojamākos biologus un zinātniskās pētniecības iestādes Latvijā, kuru darbība saistīta ar bioloģiju;

9.2. izprot bioloģijas pētījumu un atklājumu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, cilvēka ikdienas dzīvi, veselību un apkārtējo vidi;

9.3. saudzīgi izturas pret dabu un cilvēka radītajām materiālajām vērtībām. Atbilstoši iespējām šķiro atkritumus, lai tos varētu otrreizēji izmantot;

9.4. izprot starojuma ietekmi uz cilvēka veselību un apkārtējo vidi, pasargā sevi un citus no kaitīgā starojuma (ultravioletā, radioaktīvā, elektromagnētiskā starojuma, rentgenstarojuma);

9.5. pazīst indīgos augus un sēnes; zina, kā rīkoties saindēšanās gadījumos, kur meklēt palīdzību;

9.6. apzinās patērētāja tiesības izvēlēties kvalitatīvus produktus;

9.7. zina pazīmes, ko novēro, saindējoties ar pārtikas produktiem (piemēram, botulisma gadījumā);

9.8. izprot, ka dzīvnieki pārnēsā cilvēka dzīvībai bīstamus parazītus un slimību ierosinātājus; zina, kā aizsargāt sevi no inficēšanās un invadēšanās, kur meklēt palīdzību;

9.9. izprot vakcinācijas nepieciešamību (arī saistībā ar ceļojumiem uz citām valstīm), ievēro slimību profilakses principus;

9.10. ir viedoklis par ģenētiski modificēto organismu izmantošanu pārtikas ražošanā un medicīnā;

9.11. ir viedoklis par klonēšanu un bioloģisko ētiku;

9.12. apzinās veselīga dzīvesveida nozīmi, riska faktorus un sekas, rīkojas, lai mazinātu atkarības risku;

9.13. izprot kvalitatīva, veselīga un sabalansēta uztura nozīmi veselības saglabāšanā;

9.14. izprot dabas resursu daudzveidību, to praktisku izmantošanu un ierobežotību;

9.15. izprot vides aizsardzības nepieciešamību un problemātiku Latvijā un pasaulē;

9.16. zina, kādas organizācijas Latvijā un pasaulē nodarbojas ar vides aizsardzību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;

9.17. apzinās dabas vērtību, Latvijas dabas un kultūrvides skaistumu un nozīmīgumu, ir motivēts saudzēt un rūpēties par to;

9.18. iesaistās bioloģiskās daudzveidības un vides kvalitātes saglabāšanas projektos;

9.19. novērtē riska situācijas un atbilstoši rīkojas ārkārtējās situācijās;

9.20. vērtē sadzīves riska situācijas; ievēro drošības noteikumus un aicina to darīt arī citus;

9.21. novērtē gaisa vai ūdens piesārņojumu, izmantojot bioindikatorus;

9.22. izprot vielu riņķojumu dabā un cilvēka saimnieciskās darbības dēļ radušos bīstamo vielu iekļaušanos tajā;

9.23. izprot bioloģiskā piesārņojuma ietekmi un bīstamību;

9.24. izprot piesārņojuma ietekmi uz augiem, dzīvniekiem un cilvēka veselību;

9.25. ir ieguvis izpratni par profesijām, kurās nepieciešamas bioloģijas zināšanas, piedaloties mācību ekskursijās (piemēram, uz selekcijas staciju, botānisko dārzu, mikrobioloģijas institūtu, ārstniecības iestādi, zemnieku saimniecību vai fermu) vai tiekoties ar dažādu profesiju pārstāvjiem;

9.26. apzinās bioloģijas zināšanu un prasmju nepieciešamību ikdienas dzīvē, veselības saglabāšanā un izglītības turpināšanā.

10. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.7., 7.8., 7.9., 7.22., 7.29., 8.3., 8.15., 8.16., 8.23., 8.24., 8.25., 9.6., 9.10., 9.11., 9.12., 9.17., 9.18., 9.20., 9.21. un 9.26.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

10.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Fizika.
Mācību priekšmeta standarts 8.-9.klasei

I. Vispārīgais jautājums

1. Mācību priekšmeta standarts "Fizika" ir saskaņots ar mācību priekšmeta standartu "Dabaszinības 1.-6.klasei" un mācību priekšmetu standartiem "Ķīmija", "Bioloģija" un "Ģeogrāfija".

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta "Fizika" mērķis ir pilnveidot izglītojamā izpratni par dabas vienotību un sekmēt līdzatbildīgas attieksmes veidošanos apkārtējās vides kvalitātes uzlabošanai, izzinot fizikālās parādības un procesus, to cēloņus un likumsakarības.

3. Mācību priekšmeta "Fizika" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:

3.1. izprast un izskaidrot fizikālās parādības un procesus, kā arī lietot zināšanas par fizikālajām parādībām, jēdzieniem, sakarībām un vienībām;

3.2. apgūt pētniecības darba pamatus fizikā;

3.3. apzināties fizikas atklājumu un tehnoloģiju nozīmi, ietekmi uz vidi un to drošas izmantošanas iespējas.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Izpratne par fizikālajām parādībām un procesiem (mehāniskajiem, gaismas, skaņas, siltuma, elektriskajiem un magnētiskajiem procesiem):

4.1. fizikas jēdzienu, sakarību, apzīmējumu un vienību lietošana;

4.2. fizikālo parādību un procesu izpratne;

4.3. modeļu izpratne un lietojums fizikas apguvē;

4.4. funkcionālo sakarību izpratne un lietošana problēmu risināšanā (uzdevumu risināšana).

5. Pētniecības darba pamati fizikā:

5.1. darbs ar informācijas avotiem;

5.2. eksperimenta plānošana;

5.3. eksperimentālā darbība datu ieguvei;

5.4. informācijas avotos un eksperimentos iegūto datu apstrāde un analīze;

5.5. iepazīstināšana ar iegūtajiem rezultātiem un to apspriešana.

6. Fizika un ilgtspējīga attīstība:

6.1. fizika un tās attīstības vēsture;

6.2. fizika un tehnoloģijas;

6.3. fizika sadzīvē un medicīnā;

6.4. fizika un vide;

6.5. fizikas zināšanu nozīme profesijas izvēlē.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi

7. Izpratne par fizikālajām parādībām un procesiem (mehāniskajiem, gaismas, skaņas, siltuma, elektriskajiem un magnētiskajiem procesiem). Izglītojamais:

7.1. zina galveno fizikālo lielumu - ātrums, frekvence, masa, blīvums, spēks, spiediens, darbs, jauda, enerģija, temperatūra, siltuma daudzums, īpatnējais siltums, strāvas stiprums, spriegums, elektriskā pretestība, optiskais stiprums - apzīmējumus (simbolus) un vienības;

7.2. izprot un pareizi lieto skaņu, gaismu, siltumu, kustību un elektrību raksturojošos jēdzienus - svārstības, atstarošana, laušana, siltuma vadīšana, konvekcija, starojums, trajektorija, vienmērīga un nevienmērīga kustība, inerce, deformācija, gravitācija, spiediens, svars, strāva;

7.3. prot paskaidrot galveno fizikālo lielumu nozīmi (būtību);

7.4. izsaka fizikālos lielumus SI pamatvienībās, prot lietot daudzkārtņus - mili, kilo, mega;

7.5. zina vienkāršāko elektrisko ķēžu elementu - baterijas, spuldzes, slēdža, rezistora, ampērmetra un voltmetra - apzīmējumus shēmās;

7.6. izskaidro gaismas atstarošanas un laušanas parādību, apgaismojuma maiņu un krāsu veidošanos;

7.7. salīdzina gāzes, šķidrumus un cietas vielas pēc to fizikālajām īpašībām;

7.8. izskaidro dažādu skaņas veidu rašanos, izplatīšanos un lietošanu;

7.9. izskaidro enerģijas veidu maiņu mehāniskajos, siltuma un elektriskajos procesos;

7.10. izskaidro elektromagnētisko viļņu rašanos un izplatīšanos; zina elektromagnētisko viļņu lietošanas veidus;

7.11. izprot ķermeņu elektrizāciju berzes un indukcijas ceļā;

7.12. atšķir dažādus vienkāršāko elektrisko ierīču slēgumus;

7.13. raksturo zvaigžņu, Saules sistēmas planētu, to pavadoņu kustību un fizikālās īpašības;

7.14. ir vispārīgas zināšanas par Visuma uzbūvi un attīstību;

7.15. ir iepazinies ar modeļa jēdzienu un tā lietošanas iespējām fizikas parādību pētīšanā;

7.16. izmanto klasiskās elektronu teorijas, siltuma vadīšanas un elektriskās strāvas modeļus parādību vienkāršotai skaidrošanai (teorētiskie modeļi);

7.17. izmanto Brauna kustības, atoma, Saules sistēmas un vienkāršo mehānismu, savienoto trauku, elektrisko drošinātāju modeļus fizikālo parādību un procesu skaidrojumā;

7.18. konstruē attēlu lēcā un plakanā spogulī;

7.19. zina un izmanto ātruma, blīvuma, strāvas stipruma (Oma likums), elektroenerģijas un jaudas aprēķināšanas sakarības;

7.20. prot paskaidrot fizikālā lieluma maiņu, ja dota atbilstoša funkcionāla sakarība;

7.21. prot paskaidrot fizikālā lieluma maiņu, ja dots funkcionālās sakarības grafiskais attēlojums;

7.22. izvēlas atbilstošo funkcionālo sakarību un lieto to fizikālā lieluma - frekvences, spiediena, darba, jaudas, enerģijas, siltuma daudzuma, īpatnējā siltuma, sprieguma, elektriskās pretestības un optiskā stipruma - aprēķināšanai.

8. Pētniecības darba pamatu apguve. Izglītojamais:

8.1. iegūst informāciju uzziņu literatūras avotos (grāmatas, enciklopēdijas, laikraksti, žurnāli), specifiskos informācijas avotos (fizikālo lielumu tabulas, elektromagnētisko viļņu skala, ķīmisko elementu periodiskā tabula, modeļi);

8.2. izmanto mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas informācijas ieguvei;

8.3. izvēlas nepieciešamos informācijas avotus un informācijas iegūšanas paņēmienus atbilstoši veicamajam uzdevumam;

8.4. apkopo iegūto informāciju;

8.5. novērtē iegūtās informācijas ticamību;

8.6. formulē hipotēzi, kuru pārbauda, veicot eksperimentu;

8.7. plāno vienkārša fizikāla eksperimenta norisi (izvēlas eksperimenta gaitas aprakstu, veido to patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem skolēniem);

8.8. izmanto gatavas elektriskās shēmas vai skices eksperimenta plānošanā un veikšanā;

8.9. pazīst ierīces, kas ir nepieciešamas novērojuma vai eksperimenta veikšanai;

8.10. izvēlas ierīces un izmanto tās atbilstoši lietojumam (instrukcijām);

8.11. nosaka mērierīču iedaļas vērtību un mērapjomu, nolasa mērierīces rādījumu;

8.12. nosaka galvenos fizikālos lielumus - vidējo ātrumu, masu, blīvumu, spēku, spiedienu, temperatūru, siltuma daudzumu un īpatnējo siltumietilpību, strāvas stiprumu, spriegumu, elektrisko pretestību, elektriskās strāvas jaudu un enerģiju, lēcas optisko stiprumu;

8.13. individuāli un grupā veic eksperimentus un pētījumus, lai izskaidrotu mehāniskās, gaismas, skaņas, siltuma, elektriskās un magnētiskās parādības un procesus;

8.14. izprot darba drošības noteikumu nozīmi un darbojas atbilstoši tiem;

8.15. apraksta novērojumus, lietojot fizikas terminoloģiju;

8.16. apkopo, sakārto un pārveido iegūtos datus, izmantojot zīmējumus, tabulas, grafikus, diagrammas un funkcionālās sakarības (fizikas formulas);

8.17. lieto fizikālo lielumu apzīmējumus un vienības;

8.18. salīdzina iegūto rezultātu atbilstību izvirzītajai hipotēzei un informācijas avotu datiem;

8.19. novērtē iegūto datu ticamību un precizitāti un spēj pieņemt lēmumu, ja nepieciešams, veikt atkārtotus mērījumus vai eksperimentus;

8.20. izskaidro iegūtos datus, izdara secinājumus un izsaka prognozes tālākai iegūto rezultātu izmantošanai;

8.21. iepazīstina citus ar iegūtajiem rezultātiem (rakstos, mutvārdos vai izmantojot daudzveidīgu mediju tehnoloģiju), piedalās diskusijās, aizstāv un argumentē savu viedokli, lietojot fizikas terminus un jēdzienus;

8.22. apzinās pētījumu un eksperimentu nozīmi zināšanu ieguvē un izpratnes veidošanā.

9. Fizika un ilgtspējīga attīstība. Izglītojamais:

9.1. izprot, kādā veidā notiek atklājums fizikā;

9.2. raksturo fizikas attīstības vēsturiskos posmus;

9.3. zina ievērojamāko Latvijas fiziķu un ar fiziku saistīto zinātniskās pētniecības iestāžu pētījumu virzienus;

9.4. prot paskaidrot enerģijas ieguves principus elektrostacijā;

9.5. saskata vienkāršo mehānismu modeļus ikdienā un tehnikā izmantojamās ierīcēs;

9.6. prot paskaidrot siltuma dzinēja darbības principu un tā lietderību;

9.7. saskata elektroenerģijas izmantošanas iespējas sadzīves un transporta ierīcēs;

9.8. prot nosaukt un atšķirt dažādu veidu elektromagnētiskos viļņus (pēc shēmas). Zina par elektromagnētisko viļņu izmantošanas iespējām informācijas apmaiņā (internets, stacionārais un mobilais telefons, radio, GPS);

9.9. nosauc un raksturo vienkāršākos redzes defektus (tuvredzība un tālredzība), kā arī zina paņēmienus to korekcijai, izmantojot brilles un kontaktlēcas;

9.10. nosauc un atšķir dažādu veidu starojumus, kā arī zina par starojuma ietekmi uz dzīvajām būtnēm;

9.11. izprot fizikālo parādību ietekmi uz veselību (gaismas, skaņas, siltuma un jonizējošā starojuma ietekme uz cilvēka organismu);

9.12. zina, izprot un ievēro drošības pasākumus, lietojot elektroenerģijas patērētājus un sildierīces, mehāniskās ierīces un lāzerus;

9.13. zina, izprot un ievēro drošības pasākumus darbā ar medicīnā lietojamām ierīcēm; prot rīkoties traumu gadījumos;

9.14. novērtē dažādu elektrostaciju - HES (lielās un mazās), TEC, AES, VES - ietekmi uz vidi;

9.15. saskata cilvēku saimnieciskās darbības radītās problēmas saistībā ar vidi (dabas resursu - akmeņogļu, gāzes un naftas krājumu - izsīkšana, ozona slāņa biezuma samazināšanās, elektroenerģijas ražošanas ietekme);

9.16. apzinās fizikālo procesu (piesārņojums no siltumizolācijas materiāliem, siltuma dzinējiem, kurināmā sadegšanas produktiem, trokšņiem) ietekmi uz vidi un piedalās vides kvalitātes saglabāšanā un uzlabošanā;

9.17. dažādos informācijas avotos iegūst informāciju par profesijām, kas saistītas ar fiziku (arī apmeklējot dažādas rūpnīcas, zinātniskās pētniecības laboratorijas un medicīnas iestādes);

9.18. zina profesijas, kas saistītas ar fiziku;

9.19. iegūst mācīšanās pieredzi (pētniecības darbs, funkcionālo sakarību lietojuma prasmes dabas procesu norises skaidrojumā, prasme saskatīt enerģētiskās pārvērtības dabas procesos), kas nepieciešama vidējās izglītības iegūšanai;

9.20. izprot fizikas zināšanu un prasmju nepieciešamību izglītības turpināšanai.

9.21. izmanto zinātniskos pierādījumus, izsaka pieņēmumus, pamatojumus un secinājumus.

10. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.14., 8.22., 9.16. un 9.20.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

11.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Ķīmija.
Mācību priekšmeta standarts 8.-9.klasei

I. Vispārīgais jautājums

1. Mācību priekšmeta standarts "Ķīmija" ir saskaņots ar mācību priekšmeta standartu "Dabaszinības 1.-6.klasei" un mācību priekšmetu standartiem "Fizika", "Bioloģija" un "Ģeogrāfija".

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta "Ķīmija" mērķis ir pilnveidot izglītojamo izpratni par dabas vienotību, atklājot vielu un to pārvērtību daudzveidību un saprātīgas izmantošanas nozīmi, lai veicinātu skolēnu līdzatbildīgu attieksmi sabiedrības ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā.

3. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:

3.1. apgūt ķīmijas terminus, jēdzienus un likumsakarības, izzināt vielu īpašības, pārvērtības un izmantošanas iespējas;

3.2. apgūt pētniecības darba pamatus ķīmijā;

3.3. apzināties ķīmijas sasniegumu nozīmi, ietekmi uz vidi, to saprātīgas izmantošanas iespējas un gūt pieredzi apkārtējās vides kvalitātes uzlabošanā.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Zināšanas un izpratne par vielām un to pārvērtībām:

4.1. vielas un maisījumi, to sastāvs;

4.2. atomu un vielu uzbūve;

4.3. vielu īpašības un pārvērtības;

4.4. ķīmijas terminoloģija;

4.5. aprēķini ķīmijā.

5. Pētniecības darba pamati ķīmijā:

5.1. darbs ar informācijas avotiem;

5.2. pētījuma plānošana;

5.3. eksperimentālā darbība datu ieguvei;

5.4. informācijas avotos un eksperimentos iegūto datu apstrāde un analīze;

5.5. iepazīstināšana ar iegūtajiem rezultātiem un to apspriešana.

6. Ķīmija un ilgtspējīga attīstība:

6.1. ķīmijas attīstības vēsture;

6.2. ķīmiskā rūpniecība un tehnoloģijas;

6.3. ķīmija lauksaimniecībā un sadzīvē;

6.4. ķīmija un vide;

6.5. ķīmijas zināšanu nozīme profesijas izvēlē.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi

7. Zināšanas un izpratne par vielām un to pārvērtībām. Izglītojamais:

7.1. izprot vielas sastāva nemainības un masas nezūdamības likumības;

7.2. izprot vielas daļiņveida uzbūvi;

7.3. izskaidro atšķirības starp kristāliskas un amorfas vielas uzbūvi, vienkāršas vielas alotropiskajiem veidiem;

7.4. pēc elementu periodiskās tabulas nosaka elementa simbolu, relatīvo atommasu, atoma kodola lādiņu, kopējo elektronu skaitu, elektronu skaitu ārējā enerģijas līmenī (A grupu elementiem), metāliskos un nemetāliskos elementus;

7.5. izprot atšķirību starp vienkāršas vielas un ķīmiskā savienojuma sastāvu; izskaidro bināro ķīmisko savienojumu veidošanos no atomu uzbūves viedokļa;

7.6. zina, kas ir oksīds, bāze, skābe, sāls;

7.7. zina, kas ir viendabīgs un neviendabīgs maisījums, sakausējums, piesātināts un nepiesātināts šķīdums;

7.8. zinot maisījuma sastāvu, prot izvēlēties atbilstošu maisījuma sadalīšanas veidu (arī destilāciju);

7.9. sastāda bāzu, skābekli saturošo skābju un sāļu ķīmiskās formulas pēc dotajām sastāvdaļu vērtībām;

7.10. pēc ķīmiskajām formulām raksturo vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu;

7.11. klasificē vielas, zinot to sastāvu: vienkārša viela, ķīmiskais savienojums; neorganiskas vielas, organiskas vielas; metāli, nemetāli; oksīdi, bāzes, skābes, sāļi;

7.12. salīdzina vielas un materiālus pēc to fizikālajām īpašībām (agregātstāvoklis, blīvums, kušanas temperatūra, vārīšanās temperatūra, cietība, elastība, plastiskums, trauslums, siltumvadītspēja, elektrovadītspēja), izmantojot savus novērojumus un rokasgrāmatu datus;

7.13. zina, kas ir šķīdība; izskaidro dažādu faktoru ietekmi uz vielu šķīdību;

7.14. salīdzina vielas pēc to šķīdības ūdenī, nosaka, vai šķīdums ir piesātināts vai nepiesātināts, izmantojot šķīdības līknes;

7.15. raksturo vielu fizikālās pārvērtības (kušana, kristalizācija, sasalšana, sacietēšana, vārīšanās, iztvaikošana), izmantojot piemērus;

7.16. izprot sakarību starp vielas uzbūvi un tās fizikālajām pārvērtībām;

7.17. zina, kas ir izejvielas un reakcijas produkti;

7.18. izprot atšķirību starp vielu fizikālajām un ķīmiskajām pārvērtībām;

7.19. izprot, kas ir oksidēšanās un degšana, izprot, kā var izraisīt un pārtraukt degšanu, kā degšanas produkti ietekmē veselību un apkārtējo vidi;

7.20. ar ķīmisko reakciju vienādojumiem attēlo vienkāršu vielu oksidēšanās (degšanas) reakcijas un organisku vielu (ogļūdeņražu) degšanas reakcijas;

7.21. izprot, kas ir savienošanās reakcija, sadalīšanās reakcija, aizvietošanās reakcija, apmaiņas reakcija (arī neitralizācijas reakcija);

7.22. sastāda ķīmisko reakciju vienādojumus, kas attēlo tipiskākās metālu (piemēram, nātrija, kalcija, magnija, alumīnija, cinka, dzelzs un vara), nemetālu (piemēram, skābekļa, ūdeņraža, hlora un sēra), oksīdu (piemēram, kalcija oksīda, vara(II) oksīda un oglekļa(IV) oksīda), bāzu (piemēram, nātrija hidroksīda, vara(II) hidroksīda un kalcija hidroksīda), skābju (piemēram, atšķaidītas sērskābes un sālsskābes) un sāļu (piemēram, nātrija hlorīda, nātrija karbonāta, nātrija sulfāta, bārija hlorīda, kalcija karbonāta, kalcija hlorīda, vara(II) sulfāta, vara(II) hlorīda un sudraba nitrāta) ķīmiskās pārvērtības, lietojot metālu aktivitātes rindu, šķīdības tabulu, ķīmisko elementu periodisko tabulu;

7.23. izmantojot informāciju par vielu savstarpējās iedarbības iespējām, novērtē to izmantošanu citu vielu iegūšanā;

7.24. izmantojot informāciju par vielu īpašībām, novērtē vielu izmantošanas iespējas;

7.25. zina par ķīmisko elementu izplatību dabā un savienojumus, kuru veidā dabā sastopami izplatītākie ķīmiskie elementi (piemēram, skābeklis, silīcijs, alumīnijs, dzelzs, kalcijs, nātrijs, kālijs, magnijs, ūdeņradis un ogleklis);

7.26. grupē vielas pēc to iedarbības uz dzīvajiem organismiem (piemēram, kodīgas, indīgas, smacējošas) un ugunsdrošības, izmantojot brīdinājuma zīmes;

7.27. pareizi lieto jēdzienus: viela, ķīmiskais elements, atoms, molekula, elektrons, atoma kodola lādiņš, ķīmiskā saite;

7.28. zina pazīstamāko elementu (piemēram, skābeklis (O), ūdeņradis (H), ogleklis (C), slāpeklis (N), sērs (S), hlors (Cl), silīcijs (Si), fosfors (P), nātrijs (Na), kālijs (K), kalcijs (Ca), magnijs (Mg), bārijs (Ba), alumīnijs (Al), dzelzs (Fe), varš (Cu), zelts (Au), sudrabs (Ag)) simbolus, to nosaukumus un izrunu, izmanto simbolus ķīmisko formulu sastādīšanā;

7.29. pēc nosaukumiem sastāda bināro savienojumu, skābju, bāzu un sāļu ķīmiskās formulas; prot nosaukt vielas, izmantojot Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības nomenklatūras (IUPAC), lasīt formulas ar simbolu izrunu;

7.30. zina sadzīvē biežāk sastopamo vielu vēsturiskos nosaukumus (piemēram, tvana gāze, ogļskābā gāze, etiķskābe, etilspirts);

7.31. pēc struktūrformulas atšķir ogļūdeņražus (metāns, butāns), spirtus (metanols, etanols), karbonskābes (metānskābe, etānskābe) un lielmolekulāros savienojumus;

7.32. zina un lieto relatīvās atommasas, relatīvās molekulmasas, molmasas, vielas daudzuma, moltilpuma, masas daļas apzīmējumus un vienības;

7.33. prot aprēķināt:

7.33.1. vielas relatīvo molekulmasu, elementu masu attiecības savienojumā, elementu masas daļas savienojumā;

7.33.2. vielas molmasu, vielas daudzumu;

7.33.3. gāzveida vielu tilpumu, izmantojot moltilpumu;

7.33.4. izšķīdinātās vielas masu, šķīdinātāja masu un izšķīdinātās vielas masas daļu dotajā šķīdumā;

7.33.5. izšķīdinātās vielas masas daļu, ja šķīdums tiek atšķaidīts;

7.33.6. šķīduma masu vai tilpumu, šķīdinātāja tilpumu, izmantojot blīvumu;

7.34. veic aprēķinus, izmantojot vielu šķīdību;

7.35. aprēķina reakcijas produkta un izejvielas masu vai tilpumu (gāzēm) pēc ķīmiskās reakcijas vienādojuma.

8. Pētniecības darba pamati ķīmijā. Izglītojamais:

8.1. iegūst informāciju uzziņu literatūras avotos (grāmatas, enciklopēdijas, laikraksti, žurnāli), specifiskos informācijas avotos (ķīmisko elementu periodiskā tabula, šķīdības tabula, metālu aktivitātes rinda, fizikālo lielumu tabulas, modeļi);

8.2. izmanto mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas informācijas ieguvei;

8.3. izvēlas nepieciešamos informācijas avotus un informācijas iegūšanas paņēmienus atbilstoši veicamajam uzdevumam;

8.4. novērtē iegūtās informācijas ticamību;

8.5. apkopo iegūto informāciju;

8.6. saglabā iegūto informāciju, izmantojot dažādas metodes, arī mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas;

8.7. formulē hipotēzi, kuru pārbauda, veicot eksperimentu;

8.8. plāno eksperimenta norisi (izvēlas eksperimenta gaitas aprakstu, veido to patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem skolēniem);

8.9. pazīst laboratorijas traukus un piederumus. Izvēlas tos atbilstoši veicamajam uzdevumam un lietojumam;

8.10. sastāda vienkāršas iekārtas, izmantojot laboratorijas traukus un piederumus (piemēram, iekārtas gāzu iegūšanai un uzkrāšanai);

8.11. veic novērojumus (vielu pārvērtības dabā, vielu vai materiālu īpašības un pārvērtības);

8.12. mēra šķidrumu tilpumu, izvēloties piemērotus mērtraukus, un novērtē mērtrauku precizitāti;

8.13. izdala tīras vielas no maisījumiem (kristalizācija, destilācija);

8.14. veic eksperimentus ar metāliem (piemēram, varu, magniju, cinku, dzelzi un alumīniju), nemetāliem (piemēram, sēru, skābekli un ūdeņradi), oksīdiem (piemēram, vara(II) oksīdu, magnija oksīdu un oglekļa(IV) oksīdu), bāzēm (piemēram, nātrija hidroksīdu, kalcija hidroksīdu un vara(II) hidroksīdu), skābju šķīdumiem (piemēram, sālsskābi, sērskābi un etiķskābi), sāļiem, organiskām vielām (piemēram, etanolu, cieti, olbaltumvielām), šķiedrām, plastmasām;

8.15. izmanto indikatorus skābju un bāzu pierādīšanai, ūdens un gaisa kvalitātes noteikšanai;

8.16. strādā individuāli un grupā, uzņemoties dažādus pienākumus;

8.17. izprot drošības noteikumu ievērošanas nozīmi un strādā atbilstoši tiem;

8.18. apraksta novērojumus, lietojot ķīmijas terminus;

8.19. apkopo, sakārto un pārveido iegūtos datus, izmantojot zīmējumus, tabulas, grafikus un diagrammas, ķīmiskās formulas un ķīmisko reakciju vienādojumus;

8.20. lieto fizikālo lielumu apzīmējumus un mērvienības;

8.21. veic nepieciešamos aprēķinus (aprēķina vairāku lielumu vidējo aritmētisko, pārveido mērvienības);

8.22. novērtē iegūto rezultātu atbilstību izvirzītajai hipotēzei; salīdzina savus iegūtos rezultātus ar citu iegūtajiem rezultātiem un informācijas avotu datiem;

8.23. novērtē iegūto datu ticamību un precizitāti un spēj pieņemt lēmumu, ja nepieciešams, veikt atkārtotus mērījumus vai eksperimentus;

8.24. izskaidro iegūtos datus, izdara secinājumus un izsaka prognozes tālākai iegūto rezultātu izmantošanai;

8.25. iepazīstina citus ar iegūtajiem rezultātiem (rakstos, mutvārdos vai izmantojot daudzveidīgu mediju tehnoloģiju), piedalās diskusijās, aizstāv un argumentē savu viedokli, lietojot ķīmijas terminus;

8.26. apzinās pētījumu un eksperimentu nozīmīgumu ķīmijas apguvē.

9. Ķīmija un ilgtspējīga attīstība. Izglītojamais:

9.1. raksturo ķīmijas attīstības vēsturiskos posmus (sengrieķu domātāji, alķīmiķi, 18., 19., 20.gadsimts, mūsdienas);

9.2. zina ievērojamākos Latvijas ķīmiķus un zinātniskās pētniecības iestādes, kuru darbība saistīta ar ķīmiju;

9.3. izprot ķīmijas atklājumu, pētījumu un izgudrojumu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, cilvēku ikdienas dzīvi un apkārtējo vidi;

9.4. zina Latvijā svarīgākās ķīmiskās rūpniecības nozares (silikātu rūpniecība, metalurģija), tajās izmantojamās izejvielas un produkciju;

9.5. zina naftas pārstrādes galvenos produktus un novērtē to izmantošanas iespējas;

9.6. izprot dzeramā ūdens sagatavošanas tehnoloģisko procesu;

9.7. zina par elementu - kālija, slāpekļa un fosfora - nepieciešamību augu attīstībā, izprot minerālmēslu izmantošanas nozīmi un minerālmēslu neprasmīgas izmantošanas sekas, to ietekmi uz cilvēku veselību un vides kvalitāti;

9.8. zina par pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā un apzinās drošības noteikumu ievērošanas nepieciešamību, strādājot ar pesticīdiem un uzglabājot tos;

9.9. izprot ūdens mīkstināšanas nepieciešamību un izvēlas ūdens mīkstināšanas paņēmienus atbilstoši situācijai;

9.10. saprot, ka kosmētikas, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi jālieto atbilstoši lietošanas pamācībai un marķējumam;

9.11. zina veselībai bīstamu (ugunsnedrošas, kodīgas, smacējošas) un sadzīvē izmantojamu vielu pareizas lietošanas un uzglabāšanas noteikumus;

9.12. zina par materiālu (šķiedras, plastmasas) iespējamām pārmaiņām karsēšanas rezultātā un ievēro drošības noteikumus, strādājot ar tiem;

9.13. pieņem pareizus lēmumus, lai sniegtu palīdzību, ja kāds cietis no veselībai bīstamām vielām vai ugunsgrēkā;

9.14. zina gaisa sastāvu, izprot sastāva pārmaiņu cēloņus un sekas;

9.15. zina kurināmā veidus (cietais, šķidrais un gāzveida), izprot to degšanas produktu ietekmi uz gaisa kvalitāti;

9.16. izprot "skābā lietus" veidošanos un apzinās tā ietekmi uz vidi;

9.17. izprot skābekļa, slāpekļa, oglekļa un ūdens riņķojumu dabā un apzinās cilvēka saimnieciskās darbības ietekmi uz šiem procesiem;

9.18. salīdzina dažādu metālu vai to sakausējumu izstrādājumu pārvērtības apkārtējās vides iedarbībā (korozija) un zina, kā aizsargāt metālu izstrādājumus no korozijas;

9.19. novērtē gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu lokālā, reģionālā un globālā mērogā, izmantojot savus novērojumus un informācijas avotos gūtos datus, un iesaka risinājumus tā samazināšanai;

9.20. izprot notekūdeņu attīrīšanas nepieciešamību;

9.21. izprot sadzīves atkritumu pārstrādes nepieciešamību, zina par atkritumu apsaimniekošanu Latvijā un piedalās atkritumu savākšanā un šķirošanā;

9.22. apzinās dabas resursu (piemēram, ūdens, naftas, koksnes) taupīgas izmantošanas nepieciešamību un atbilstoši rīkojas;

9.23. gūst pieredzi kopējos projektos, kas saistīti ar vides kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī organizē tos;

9.24. zina profesijas, kas saistītas ar ķīmiju;

9.25. dažādos informācijas avotos iegūst informāciju par profesijām, kas saistītas ar ķīmiju, tai skaitā, apmeklējot ķīmiskās rūpnīcas, zinātniskās pētniecības laboratorijas;

9.26. ir ieguvis mācīšanās pieredzi ķīmijā, kas nepieciešama izglītības turpināšanai;

9.27. apzinās ķīmijas zināšanu un prasmju nepieciešamību izglītības turpināšanai.

9.28. izmantojot zinātniskos pierādījumus, izsaka pieņēmumus, pamatojumus un secinājumus.

10. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 9.8., 9.10., 9.12., 9.13., 9.17., 9.21., 9.22., 9.23., 9.26. un 9.27.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

12.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Ģeogrāfija.
Mācību priekšmeta standarts 7.-9.klasei

I. Vispārīgais jautājums

1. Īstenojot mācību priekšmeta standartu "Ģeogrāfija", ievēro pēctecību un mācību darbu organizē tā, lai nepieļautu nepamatotu obligātā satura dublēšanos ar mācību priekšmeta standartu "Dabaszinības 1.-6.klasei" un mācību priekšmeta standartu "Sociālās zinības 1.-9.klasei".

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta "Ģeogrāfija" mērķis ir pilnveidot izglītojamo izpratni par dabas un sociālo procesu daudzveidību pasaulē, to veidošanās un attīstības ģeogrāfiskajām likumsakarībām, lai apzinātos atbildību par dabas resursu ierobežotību un cilvēku saimnieciskās darbības izraisītajām sekām.

3. Mācību priekšmeta "Ģeogrāfija" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:

3.1. pilnveidot zināšanas un izpratni par daudzveidīgiem Zemes dabas procesiem, parādībām un to veidošanās ģeogrāfiskajām likumsakarībām;

3.2. apgūt un izprast sociālo un ekonomisko procesu veidošanās likumsakarības dažādos pasaules reģionos un valstīs;

3.3. apgūt un pilnveidot praktiskā un pētniecības darba prasmes ģeogrāfijā;

3.4. apzināties un izprast cilvēku saimnieciskās darbības dēļ radušās problēmas vietējā, reģionālā un globālā mērogā.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Zināšanas un izpratne par Zemes dabas sistēmām, dabas procesiem un parādībām:

4.1. Zeme - Saules sistēmas planēta. Zemes izcelšanās un veidošanās;

4.2. Zemes litosfēra un reljefs;

4.3. Zemes hidrosfēra;

4.4. Zemes atmosfēra, zemeslodes klimats;

4.5. dabas ģeogrāfiskās ainavas pasaules daļās.

5. Izpratne par sociālo un ekonomisko procesu veidošanos pasaules valstīs:

5.1. pasaules iedzīvotāji un iedzīvotāju teritoriālais izvietojums;

5.2. iedzīvotāju dzīvesvide, etnogrāfiskās īpatnības;

5.3. dabas resursi un saimnieciskā darbība pasaules reģionos.

6. Praktiskās un pētniecības darba prasmes ģeogrāfijā:

6.1. ģeogrāfiska satura informācijas ieguve;

6.2. praktiskā un pētniecības darba plānošana;

6.3. praktiskais un pētniecības darbs;

6.4. iegūtās informācijas apstrāde un analīze;

6.5. praktiskā darba un pētījuma rezultātu novērtēšana un prezentēšana.

7. Izpratne par cilvēku saimnieciskās darbības dēļ radītajām pārmaiņām dabā:

7.1. ģeogrāfijas nozīme dabas, sociālo un ekonomisko procesu izpētē;

7.2. cilvēku saimnieciskās darbības dēļ radītās vietējās, reģionālās un globālās problēmas;

7.3. aizsargājamās dabas teritorijas - dabas ekosistēmu saglabāšanas veids.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi

8. Zināšanas un izpratne par Zemes dabas sistēmām, dabas procesiem un parādībām. Izglītojamais:

8.1. zina par Zemes izcelšanās un veidošanās pieņēmumiem (teorijām) un spēj būt iecietīgs pret dažādiem uzskatiem;

8.2. izprot Zemes attēlojumu uz globusa un dažādu mērogu kartēs (gan senajās, gan mūsdienu) un prot salīdzināt, minot piemērus;

8.3. skaidro planētu izvietojumu un kustību Saules sistēmā, izmantojot attēlu vai zīmējot shēmu;

8.4. izprot un novērtē Saules enerģijas nozīmi dažādos Zemes dabas procesos un cilvēku dzīvē;

8.5. skaidro Zemes pavadoņa - Mēness - ietekmi uz dažādiem dabas procesiem (paisums, bēgums), minot konkrētus piemērus šīs parādības ģeogrāfiskajam izvietojumam;

8.6. prot noteikt joslu laiku, ievērojot arī starptautisko datuma maiņas līniju;

8.7. lieto jēdzienus: litosfēras plātnes, reljefs, morēna, meteorīts, minerāls, nogulumieži, magmatiskie ieži, metamorfie ieži, derīgie izrakteņi;

8.8. zina zemeslodes uzbūves elementus un izprot atšķirīgo kontinentālās un okeāniskās Zemes garozas uzbūvē;

8.9. lieto ģeohronoloģisko tabulu, nosakot zemeslodes reljefa veidošanās un dzīvības attīstības posmiem raksturīgākos elementus;

8.10. izprot Zemes litosfēras plātņu kustības būtību un tās ģeogrāfisko izvietojumu;

8.11. raksturo dabas parādību (vulkāni, zemestrīces) izraisītos postījumus un vērtē to ietekmi uz dabas procesiem un cilvēku dzīvi;

8.12. salīdzina kontinentus un salas pēc to izcelsmes, teritorijas lieluma, kontūras veida un nosaka ģeogrāfiskā izvietojuma raksturīgākās pazīmes;

8.13. izprot Zemes reljefa veidošanos un pārveidošanos dažādu faktoru ietekmē, nosakot un raksturojot kartēs kalnu, kalnu sistēmu, līdzenumu ģeogrāfisko izvietojumu;

8.14. raksturo Zemes iežus pēc to izcelsmes;

8.15. raksturo derīgo izrakteņu izvietojuma likumsakarības saistībā ar reljefa formām; novērtē to nozīmi cilvēku saimnieciskajā darbībā;

8.16. raksturo un salīdzina cilvēku dzīvi un saimniecisko darbu ietekmējošos faktorus kalnos un līdzenumos pasaules reģionos un Latvijā;

8.17. lieto jēdzienus: hidrosfēra, Pasaules okeāns, okeāna gultne, šelfs, dziļvaga, malas jūra, iekšējā jūra, sniega līnija kalnos, segledāji;

8.18. zina hidrosfēras sastāvdaļas un izprot ūdens resursu nozīmi dabas procesu apritē un cilvēku dzīvē dažādos pasaules reģionos;

8.19. raksturo un salīdzina Pasaules okeāna un tā daļu dabas apstākļus, dabas parādības, dabas resursu daudzveidību, izmantojot kartogrāfisko materiālu;

8.20. prot raksturot okeānu straumes pēc to īpašībām un izprot to nozīmi atsevišķu reģionu klimata veidošanā, minot konkrētus piemērus;

8.21. raksturo dažādu kontinentu upes, to baseinus, lielākos ezerus pēc to izcelsmes, veidošanās, ūdensguves režīma, dažādām dabas parādībām, minot konkrētus piemērus;

8.22. skaidro sniega līnijas, ledāju, šļūdoņu un lavīnu veidošanās un darbības noteicošos faktorus kalnos un salīdzina ģeogrāfiskā izvietojuma īpatnības;

8.23. zina par kontinentālo un kalnu ledāju nozīmi zemeslodes saldūdens resursu struktūrā un raksturo to ģeogrāfiskā izvietojuma noteicošos faktorus;

8.24. lieto jēdzienus: atmosfēras spiediens, troposfēra, nokrišņi, ciklons, anticiklons, laikapstākļi, klimats, klimata josla;

8.25. izprot atmosfēras uzbūvi un raksturo atsevišķos tās slāņos notiekošos dabas procesus un parādības;

8.26. zina, kas ir gaisa masas, izprot gaisa masu veidošanās likumsakarības un prot novērtēt to ietekmi uz klimatu pasaules reģionos;

8.27. izprot gaisa temperatūras un nokrišņu sadalījuma galvenās likumsakarības uz Zemes un raksturo klimata veidošanās noteicošos faktorus kontinentos, izmantojot klimata kartes;

8.28. nosaka galveno un pārejas klimata joslu raksturīgākās īpašības un prot raksturot klimata veidu noteicošos elementus, izmantojot klimatogrammas;

8.29. izprot ciklonu, anticiklonu, musonu, pasātu veidošanās likumsakarības, skaidro to darbības izpausmes un raksturo ģeogrāfisko izplatību;

8.30. salīdzina un vērtē klimata ietekmi uz cilvēku un dažādu saimnieciskās darbības veidu attīstību, minot konkrētus piemērus pasaules reģionos;

8.31. izprot temperatūras paaugstināšanās iemeslus pasaulē un analizē klimata maiņu ietekmējošos faktorus Latvijā;

8.32. lieto jēdzienus: selva, samums, sāhelas zona, oāze, safari, augstumjoslojums;

8.33. izprot ģeogrāfisko ainavu izvietojuma likumsakarības kontinentos un tā daļās;

8.34. prot raksturot augu un dzīvnieku savdabību un pielāgošanos konkrētiem dabas apstākļiem; spēj novērtēt to daudzveidības saglabāšanas iespējamos risinājumus;

8.35. izprot ģeogrāfisko ainavu izvietojumu kalnos, raksturo un salīdzina to izvietojumu dažādos ģeogrāfiskajos platumos;

8.36. raksturo dabas ainavu ģeogrāfisko izvietojumu Latvijā, spēj tās atpazīt dabā, novērtējot ekotūrisma attīstības iespējas.

9. Izpratne par sociālo un ekonomisko procesu veidošanos pasaules reģionos, valstīs. Izglītojamais:

9.1. izprot un lieto jēdzienus: demogrāfija, demogrāfiskie procesi, urbanizācija, aglomerācija, migrācija, migrācijas saldo, demogrāfiskā slodze, depopulācija;

9.2. zina iedzīvotāju skaitu pasaulē, Latvijā un izprot iedzīvotāju nevienmērīgu izvietojumu veicinošos (dabas un vēsturiskos) faktorus atsevišķās pasaules daļās;

9.3. zina iedzīvotāju migrācijas veidus un izprot ieceļotāju (ienācēju) pārvietošanās cēloņus;

9.4. zina Latvijas sauszemes un jūras robežvalstis un prot raksturot un novērtēt Latvijas un sava novada, pagasta ģeogrāfisko stāvokli;

9.5. zina, kāds ir Latvijas administratīvais iedalījums, un, izmantojot kartogrāfisko materiālu, prot analizēt un novērtēt administratīvo reformu būtību dažādos laikposmos;

9.6. izprot katra kontinenta pamatiedzīvotāju dzīvesveidu dažādību un prot to raksturot un salīdzināt, izmantojot dažādus informācijas avotus;

9.7. izprot iedzīvotāju nacionālā sastāva pārmaiņas Latvijā; apzinās savas tautas tradīcijas un etnogrāfiskās īpatnības Latvijas novados, prot tās raksturot, izmantojot dažādas informācijas tehnoloģijas;

9.8. izprot citu etnisko grupu ieguldījumu Latvijas attīstībā dažādos valsts attīstības posmos un prot raksturot un salīdzināt sociāla rakstura problēmas Baltijas valstīs;

9.9. raksturo iedzīvotāju dzīves tradīcijas, nodarbošanos un darba apstākļu dažādību bagātajās un nabadzīgajās zemēs; spēj to salīdzināt, analizējot dažādus informācijas avotus;

9.10. lieto jēdzienus: iekšzemes un nacionālais kopprodukts, intensīvā un ekstensīvā lauksaimniecība, specializācija, kooperācija, eksports, imports, ārējās tirdzniecības bilance;

9.11. zina, kas ir atjaunojamie, neatjaunojamie dabas resursi, un spēj novērtēt to nozīmi cilvēku saimnieciskajā darbībā reģionā, valstī;

9.12. prot analizēt un salīdzināt dabas resursu veidu ģeogrāfisko izvietojumu pasaules daļās, izmantojot dažādus informācijas avotus;

9.13. raksturo savas apdzīvotās vietas (pilsēta, pagasts, novads), cilvēku sadzīvi un saimnieciskās darbības veidus un salīdzina to ar citiem Latvijas reģioniem;

9.14. analizē un novērtē ekonomiskos un sociāla rakstura procesus Latvijā, Eiropā un pasaulē, izmantojot dažādus informācijas avotus.

10. Praktiskā un pētniecības darba prasmes ģeogrāfijā. Izglītojamais:

10.1. saprot un lasa kartogrāfiskos apzīmējumus dažāda satura kartēs, plānos;

10.2. prot izvēlēties informācijas avotus atbilstoši praktiskā vai pētniecības darba plānotajam mērķim un uzdevumiem;

10.3. apsver un izvēlas, kādus informācijas avotus izmantot - mācību literatūru, kartogrāfiskos izdevumus, tabulas, diagrammas, kartogrammas, klimatogrammas, skaidrojošās vārdnīcas, enciklopēdijas, plašsaziņas līdzekļus, internetu;

10.4. izvērtē iegūtās informācijas ticamību un derīgumu. Saskata un atzīmē iegūtajā informācijā būtisko, galveno;

10.5. formulē darba uzdevumus un izvēlas darba paņēmienus, plāno darba norises laiku un gaitu;

10.6. novēro dabas parādības, dabas objektus un veido aprakstus, lietojot ģeogrāfijas terminoloģiju;

10.7. mēra un aprēķina attālumu plānā vai kartē, ievērojot mērogu;

10.8. nosaka plānā vai kartē teritorijas vai punkta absolūto augstumu;

10.9. nosaka vietu pēc dotajām ģeogrāfiskajām koordinātām un dotā punkta ģeogrāfiskās koordinātas kartē vai plānā;

10.10. attēlo noteiktu teritoriju kartoshēmā vai plānā atbilstoši kartogrāfiskajām prasībām, veidojot ekskursijas maršruta shēmu, iekļaujot tajā dabas un kultūrvēsturisko objektu aprakstus;

10.11. iepazīstina citus ar praktiskā darba, pētījuma rezultātiem. Novērtē savā un citu darbā paveikto.

11. Izpratne par cilvēku saimnieciskās darbības dēļ radītajām pārmaiņām dabā. Izglītojamais:

11.1. apzinās ģeogrāfijas nozīmi dabas procesu un parādību izpētē pagātnē un vērtē mūsdienu ģeogrāfiskos pētījumus un atklājumus dažādās ģeogrāfijas zinātnes nozarēs;

11.2. apzinās saimnieciskās darbības ietekmē radītās ekoloģiskās problēmas Latvijā un Baltijas jūras baseina valstīs;

11.3. iegūst un izmanto informāciju par starpvalstu līmenī risinātajām vides un sociālajām problēmām; izsaka savu attieksmi pret tām;

11.4. izprot dabas katastrofu ietekmi uz cilvēka dzīves apstākļiem un valsts saimniecības attīstību noteiktos pasaules reģionos; prot to analizēt un novērtēt;

11.5. zina, kā rīkoties dabas un tehnogēno katastrofu gadījumos;

11.6. skaidro tuksnešu teritoriju paplašināšanās cēloņus noteiktos pasaules reģionos, izmantojot kartes;

11.7. apzinās mežu nozīmi dabas procesu norisē, cilvēku dzīvē un analizē mežu platību izmaiņas pasaulē un Latvijā;

11.8. raksturo okeāna un kontinenta piekrastes joslas mijiedarbībā notiekošos dabas procesus un Pasaules okeāna piesārņojuma avotus;

11.9. apzinās dabas aizsargājamo teritoriju (nacionālie parki, rezervāti, dabas parki) nepieciešamību un to nozīmi dabas vides saglabāšanā dažādos kontinentos.

11.10. izmantojot zinātniskos pierādījumus, izsaka pieņēmumus, pamatojumus un secinājumus.

12. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 11.1., 11.2., 11.7. un 11.9.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

13.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Literatūra.
Mācību priekšmeta standarts 4.-9.klasei

I. Vispārīgais jautājums

1. Veidojot mācību priekšmeta programmas, tajās vēlams ievērot šādus principus:

1.1. izglītības programmās ar latviešu mācībvalodu:

1.1.1. 2/3 laika paredzēt latviešu folkloras, mitoloģijas un literatūras apguvei;

1.1.2. 1/3 - citu tautu folkloras, mitoloģijas un literatūras apguvei;

1.2. mazākumtautību izglītības programmās:

1.2.1. 1/3 - latviešu folkloras, mitoloģijas un literatūras apguvei (latviešu folklora, mitoloģija un literatūra mazākumtautību izglītības programmās tiek apgūta latviešu valodā, un prasības ir ietvertas mācību priekšmeta standartā "Latviešu valoda un literatūra mazākumtautību izglītības programmām");

1.2.2. 2/3 - savas tautas un citu tautu folkloras, mitoloģijas un literatūras apguvei.

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta "Literatūra" mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo un intelektuālo attīstību, pilnveidojot literatūras kā vārda mākslas uztveres spējas, skolēnu lasīšanas intereses, tēlaino domāšanu un radošo pašizpausmi.

3. Mācību priekšmeta "Literatūra" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:

3.1. apgūt vārda mākslas likumsakarības un izmantot iegūtās zināšanas lasīšanas procesā un daiļdarba interpretācijā;

3.2. attīstīt tēlaino domāšanu un pašizpausmes prasmes kā literāro darbu interpretētājam un paša radītu tekstu autoram;

3.3. attīstīt sapratni par literatūru kā kultūras mantojuma veidu;

3.4. apzināties literārajos darbos ietvertās vērtības, pilnīgot lasītāja intereses, vajadzības un pieredzi.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Literatūra - vārda māksla:

4.1. literatūras specifika;

4.2. literārais darbs - māksliniecisks īstenības atspoguļojums;

4.3. literatūras veidu un žanru daudzveidība;

4.4. literārais darbs satura un formas vienotībā.

5. Literārā darba uztvere un radošā darbība:

5.1. lasīšanas kultūra;

5.2. literāro darbu uztvere, interpretēšana un vērtēšana;

5.3. daudzveidīga pašizpausme literārā darba apguves procesā.

6. Literatūra - kultūras sastāvdaļa:

6.1. literatūra - īpašs tautas kultūras tradīciju apguves veids;

6.2. lasītāja intereses par nacionālo un cittautu folkloru un literatūru;

6.3. informācijas avotu daudzveidība kultūras tradīciju apguvē.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi

7. Literatūra - vārda māksla. Izglītojamais:

7.1. atšķir daiļliteratūras tekstu no citiem teksta veidiem;

7.2. saprot literatūrai un citiem mākslas veidiem (mūzikai, glezniecībai, skulptūrai) kopīgo un atšķirīgo;

7.3. vērtē literārā darba ilustrācijas, salīdzinot dažādu mākslinieku atšķirīgo literārā darba notikumu un varoņu izpratni;

7.4. ir iepazinis literatūras veidus (epika, lirika, drāma), starpveidu - liroepiku (fabula) - un žanrus (dzejolis, pasaka, stāsts, luga);

7.5. ir iepazinis mutvārdu folkloras veidus (parunas, sakāmvārdi, mīklas, pasakas, teikas, tautasdziesmas, anekdotes);

7.6. atšķir literāros darbus no mutvārdu folkloras;

7.7. ir iepazinis literārajos darbos ietvertos pasaules tautu folkloras sižetus;

7.8. ir iepazinis literārā darba uzbūves elementus - tēmu, kompozīciju (sižetu, tēlus) un literārā darba valodu;

7.9. nosaka literārajā darbā galveno tēmu un galveno domu (atziņu);

7.10. raksturo literārā darba varoņus un vērtē to nozīmi sižeta risinājumā;

7.11. nosaka literārā darba sižeta elementus, tēlus, dabas tēlojumu un vidi;

7.12. nosaka literārā darba valodas tēlainās izteiksmes līdzekļus (epitetus, salīdzinājumus, personifikācijas, metaforas) un ritma elementus dzejā;

7.13. uztver komisko un traģisko literārajā darbā;

7.14. ir interese par dažādu veidu un žanru literārajiem darbiem.

8. Literārā darba uztvere un radošā darbība. Izglītojamais:

8.1. izsaka savu viedokli un iesaistās sarunās par literāro darbu;

8.2. saprot literārā darba emocionālo noskaņu;

8.3. izteiksmīgi lasa literāru tekstu, atklājot savu izpratni un attieksmi;

8.4. novērtē paša vai citu teksta lasījumu pēc norādītiem vai sadarbībā ar skolotāju izveidotiem kritērijiem;

8.5. atstāsta literārā darba saturu, atklājot tajā ietverto informāciju par darbības vietu, laiku, personām un notikumiem;

8.6. raksta anotāciju un atsauksmi par literāru darbu;

8.7. veido aprakstu un vēstījumu par literārajiem un brīvajiem tematiem;

8.8. raksta pasakas, izmantojot tautas pasaku sižetiskās shēmas un kompozīciju;

8.9. novērtē paša vai cita veidotu tekstu pēc sadarbībā ar skolotāju izstrādātiem kritērijiem;

8.10. inscenē dialoģisku fabulu, dzejoli, pasaku;

8.11. ir ieinteresēts radošajā pašizpausmē, lasot literāru tekstu;

8.12. ir ieinteresēts fantazēt, veidot asociācijas, radīt jaunas idejas;

8.13. ir ieinteresēts radošajā pašizpausmē tekstveides procesā.

9. Literatūra - kultūras sastāvdaļa. Izglītojamais:

9.1. ir iepazinis savas un citu tautu folkloras darbus;

9.2. ir iepazinis dažādu veidu literāros darbus;

9.3. izvēlas grāmatas atbilstoši savām lasītāja interesēm;

9.4. orientējas grāmatas struktūrā (titullapas ziņas, grāmatas uzziņu elementi);

9.5. ir iepazinis tradicionālos informācijas ieguves avotus un orientējas savas skolas, pilsētas (ciema) bibliotēkā, prot atrast nepieciešamo informāciju;

9.6. ir iepazinis sava novada (pilsētas, ciema) kultūrvēsturiskās vietas;

9.7. ir ieinteresēts bagātināt savas zināšanas par tautas kultūras tradīcijām;

9.8. ir ieinteresēts iesaistīties darbībās, kas saistītas ar tautas tradīcijām (piemēram, tradicionālie svētki, etnogrāfijas pasākumi);

9.9. ir ieinteresēts padziļināt izpratni par autora personību, iepazīstot daiļdarbu.

10. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.3., 7.14., 8.11., 8.12., 8.13., 9.7., 9.8. un 9.9.apakšpunktā minētās prasības.

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi

11. Literatūra - vārda māksla. Izglītojamais:

11.1. uztver literāro darbu kā tēlainu īstenības atspoguļojumu;

11.2. salīdzina literāros darbus ar citu mākslas veidu darbiem (tēlotājmāksla, mūzika, teātris, kino);

11.3. ir iepazinis literatūras starpveidu - liroepiku (poēma, balāde) - un žanrus (romāns, novele, tēlojums, miniatūra, eseja, drāma, komēdija);

11.4. ir sapratne par literatūras veidu un žanru dažādību;

11.5. ir iepazinis literārajos darbos izmantotos folkloras, mitoloģijas un Bībeles sižetus un tēlus;

11.6. raksturo literārā darba kompozīciju un valodu;

11.7. saprot literārā darba tēmu un ideju;

11.8. analizē literārā darba tēlu sistēmu (raksturus, dabas un vides tēlus);

11.9. analizē literārā darba sižeta veidojumu un autora pozīciju;

11.10. analizē literārā darba valodas tēlainās izteiksmes līdzekļus (epitetus, salīdzinājumus, personifikācijas, metaforas, alegorijas, hiperbolas, paralēlismus) un ritma elementus dzejā;

11.11. saprot komisko un traģisko literārā darbā;

11.12. apzinās vajadzību lasīt dažādu veidu un žanru literāros darbus.

12. Literārā darba uztvere un radošā darbība. Izglītojamais:

12.1. ir sapratne par literārajos darbos ietvertajām ētiskajām un estētiskajām vērtībām;

12.2. izteiksmīgi lasa literāru tekstu, ievērojot paša lasītāja un literārā darba autora pozīciju;

12.3. novērtē paša un citu izlasīto tekstu pēc paša veidotiem kritērijiem;

12.4. raksta recenziju par literāru darbu;

12.5. raksta argumentētu eseju par literāro un brīvo tematu;

12.6. raksta pārspriedumu par literāro un brīvo tematu;

12.7. analizē literārajos darbos ietvertās ētiskās un estētiskās vērtības;

12.8. vērtē literārajos darbos mākslas valodā izteiktās reālās dzīves parādības;

12.9. veido ziņojumu par literāru tematu;

12.10. iesaistās diskusijā par literāru darbu;

12.11. raksta jaunrades darbus;

12.12. novērtē paša vai cita radītu tekstu pēc paša izstrādātiem kritērijiem;

12.13. apzinās vajadzību pilnveidot savas radošās spējas un lasītāja pieredzi.

13. Literatūra - kultūras sastāvdaļa. Izglītojamais:

13.1. ir iepazinis pasaules tautu mītus un varoņeposus;

13.2. ir iepazinis dažādu veidu un žanru literāros darbus;

13.3. informācijas ieguvei mērķtiecīgi izvēlas un izmanto dažādus tradicionālos, elektroniskos un audiovizuālos informācijas ieguves avotus;

13.4. saskata un raksturo literārajos darbos ietvertos kultūrvēsturiskos faktus;

13.5. salīdzina dažādu tautu literāros darbus un saskata tajos kopīgo un atšķirīgo;

13.6. ir ieinteresēts iepazīt muzejus un kultūrvēsturiskas vietas;

13.7. pauž attieksmi pret literāro darbu kā dzīves īstenības atspoguļotāju;

13.8. ir ieinteresēts savas un citu tautu folkloras un literatūras lasītājs.

14. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 11.2., 12.13., 13.6., 13.7. un 13.8.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

14.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Mūzika.
Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei

I. Vispārīgais jautājums

1. Mācību priekšmeta "Mūzika" satura apguvei skolā ir nepieciešami kvalitatīvi mūzikas instrumenti, mūzikas atskaņošanas iekārtas un ieraksti.

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta "Mūzika" mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo un intelektuālo attīstību, atraisīt radošās spējas, veidojot priekšnoteikumus tam, lai katrs spētu kļūt par aktīvu mūzikas klausītāju vai dažādu veidu mūzikas amatieru kopu dalībnieku.

3. Mācību priekšmeta "Mūzika" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:

3.1. apgūt mūzikas valodas elementus;

3.2. izkopt spēju ieklausīties skaņu pasaulē, uztvert mūziku emocionāli un attīstīt tēlaini asociatīvo domāšanu, prasmi raksturot mūzikas izteiksmes līdzekļus, iegūt praktiskai muzicēšanai nepieciešamo pieredzi;

3.3. iepazīt pasaules mūzikas attīstību, izkopt spēju uztvert dažādu kultūru mūzikas valodu.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Mūzikas valoda:

4.1. nošu pieraksts;

4.2. solfedžo;

4.3. mūzikas žanri;

4.4. mūzikas izteiksmes līdzekļi;

4.5. izpildītāju sastāvi.

5. Mūzikas uztvere un radošā darbība:

5.1. praktiskā muzicēšana;

5.2. mūzikas klausīšanās.

6. Mūzika - kultūras sastāvdaļa:

6.1. mūzikas literatūra;

6.2. nozīmīgākās personības mūzikā.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi

7. Mūzikas valoda. Izglītojamais:

7.1. zina klasē apgūtos ritma elementus (dažāda ilguma notis un pauzes) un izmanto tos praktiskajā muzicēšanā 2/4, 3/4 un 4/4 taktsmērā;

7.2. zina Do mažora gammu;

7.3. kolektīvi dzied no lapas melodijas ar apgūtajām skaņkārtas intonācijām (kustība pa tetrahorda skaņām, virzība pa noturīgajām pakāpēm un to apdziedāšana) Do mažorā;

7.4. zina un kolektīvajā muzicēšanā izmanto nošu nosaukumus zilbju sistēmā, nosaka nošu atrašanās vietu līnijkopā un klaviatūrā;

7.5. lieto jēdzienus melodija, dinamika, tembrs, temps, reģistrs;

7.6. lieto jēdzienus dziesma, kora dziesma, solo dziesma;

7.7. prot attēlā noteikt iepazītos instrumentus;

7.8. lieto jēdzienus: polka, valsis, maršs.

8. Mūzikas uztvere un radošā darbība. Izglītojamais:

8.1. skandē tautasdziesmas;

8.2. dzied vienbalsīgas dziesmas;

8.3. izmanto muzicēšanā "skanošos žestus" un skaņurīkus;

8.4. piedalās muzikālajās spēlēs un rotaļās;

8.5. dzied no galvas 16 klasē apgūtās dziesmas ar vārdiem (no tām vismaz puse - tautasdziesmas);

8.6. ir ieinteresēts radošā muzicēšanā;

8.7. atšķir skaņu īpašības (augstums, stiprums, ilgums, tembrs, nokrāsa) un saklausa vienkāršākos mūzikas izteiksmes līdzekļus;

8.8. atšķir solo dziedājumu no kora dziedājuma;

8.9. atšķir raksturīgākos mūzikas instrumentus;

8.10. saklausa un atšķir žanrus: dziesma, deja, maršs;

8.11. pazīst kokles tembru;

8.12. uztver mūziku emocionāli un attēlo to zīmējumos un kustībās.

9. Mūzika - kultūras sastāvdaļa. Izglītojamais:

9.1. pazīst klasē apgūtos skaņdarbus (nosauc skaņdarba autora vārdu, uzvārdu, skaņdarba nosaukumu);

9.2. zina pazīstamākās tautas rotaļdziesmas un šūpļadziesmas;

9.3. zina nozīmīgākās gadskārtu ieražas;

9.4. uztver skaņdarbu emocionāli;

9.5. salīdzina viena un tā paša sižeta atspoguļojumu dažādos mākslas veidos.

10. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.6., 8.12., 9.4. un 9.5.apakšpunktā minētās prasības.

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi

11. Mūzikas valoda. Izglītojamais:

11.1. darbojas ar apgūtajām ritma grupām (tajā skaitā ar punktētu ritmu) 2/4, 3/4 un 4/4 taktsmērā; ir ritmizēšanas pieredze 3/8 un 6/8 taktsmērā;

11.2. zina Do, Fa, Sol mažoru un la, re, mi minoru;

11.3. kolektīvi un ansambļos dzied no lapas melodijas ar apgūtajām skaņkārtas intonācijām (kustība pa tetrahorda skaņām, tercu soļi, lēcieni pa noturīgajām pakāpēm un to apdziedāšana) Do, Fa, Sol mažorā un la, re, mi minorā;

11.4. zina un muzicēšanā izmanto nošu nosaukumus zilbju un burtu sistēmā, nosaka to atrašanās vietu līnijkopā un klaviatūrā;

11.5. zina un muzicēšanā izmanto apgūtos mūzikas izteiksmes līdzekļus (dinamikas pakāpes, skaņveides paņēmienus, tempus);

11.6. zina un prot paskaidrot jēdzienus: vokālā, instrumentālā un vokāli instrumentālā mūzika;

11.7. prot attēlā noteikt instrumentus un izpildītāju sastāvus;

11.8. zina jēdzienus solo skaņdarbs, ansambļa skaņdarbs, orķestra mūzika.

12. Mūzikas uztvere un radošā darbība. Izglītojamais:

12.1. skandē tautasdziesmas vai/un oriģināldzeju;

12.2. dzied vienbalsīgas dziesmas un kanonus;

12.3. izmanto muzicēšanā "skanošos žestus" un skaņurīkus;

12.4. piedalās gadskārtu ieražu spēlēs, rotaļās, darbībās;

12.5. dzied no galvas 20 klasē apgūtās dziesmas ar vārdiem (no tām vismaz puse - tautasdziesmas);

12.6. ir improvizēšanas pieredze, ir ieinteresēts radošā muzicēšanā;

12.7. saklausa tempa, dinamikas, reģistra atšķirības un skaņveides paņēmienus;

12.8. nosaka koru veidus, atšķir, kura kora balss grupa dzied;

12.9. nosaka, kāda veida orķestris spēlē; atšķir mūzikas instrumentus, simfoniskā orķestra instrumentu grupas;

12.10. saklausa un atšķir raksturīgākos žanrus: dziesma (solo dziesma, kora dziesma), deja (valsis, polka, polonēze, menuets), maršs;

12.11. nosaka dzirdamās mūzikas atbilstību situācijai un videi (koncertzālē, operā, baznīcā, ballē);

12.12. ir populārās un rokmūzikas klausīšanās pieredze;

12.13. saklausa un atšķir raksturīgākos tautas mūzikas instrumentus;

12.14. uztver mūziku emocionāli, izsaka/attēlo mūziku vārdos, krāsās un zīmējumos.

13. Mūzika - kultūras sastāvdaļa. Izglītojamais:

13.1. ir iepazinis dažādu valstu ievērojamākos komponistus; pazīst klasē apgūtos skaņdarbus (nosauc skaņdarba autora vārdu, uzvārdu, tautību un skaņdarba nosaukumu, atskaņotāju sastāvu);

13.2. zina tautas mūzikas žanrus (Jāņu, Ziemassvētku un pavasara rotāšanās dziesmas);

13.3. apzinās, ka tautas mūzika ir nozīmīgs faktors nacionālās identitātes saglabāšanā;

13.4. var nosaukt Latvijā ievērojamākās koncertzāles un koncertestrādes, ir apzinājis savai dzīvesvietai tuvākās, var par tām pastāstīt;

13.5. var nosaukt Latvijā nozīmīgākos populārās un rokmūzikas izpildītājmāksliniekus;

13.6. diskutē par mūziku, spēj toleranti uzklausīt atšķirīgu viedokli;

13.7. saprot, kā atšķiras vienas un tās pašas tēmas atspoguļojums dažādos mākslas veidos.

14. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 12.6., 12.12., 12.14., 13.3., 13.6. un 13.7.apakšpunktā minētās prasības.

VI. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi

15. Mūzikas valoda. Izglītojamais:

15.1. darbojas ar apgūtajām ritma grupām (tai skaitā ar sinkopēm un triolēm) 2/4, 3/4 un 4/4 taktsmērā, kā arī ritma grupām 3/8 un 6/8 taktsmērā, pievieno ritma pavadījumu dziesmām;

15.2. zina Do, Fa, Sol mažoru un la, re, mi minoru, izprot citu tonalitāšu lietojuma pamatprincipus;

15.3. kolektīvi dzied no lapas melodijas (arī mūzikas literatūras tēmas) ar apgūtajām skaņkārtas intonācijām Do, Fa, Sol mažorā un la, re, mi minorā (dabiskajā un harmoniskajā);

15.4. zina un muzicēšanā izmanto nošu nosaukumus zilbju un burtu sistēmā, nosaka to atrašanās vietu līnijkopā un klaviatūrā; zina burtu izmantošanas iespējas muzicēšanā;

15.5. zina un muzicēšanā izmanto apgūtos mūzikas izteiksmes līdzekļus un mūzikas valodas elementus;

15.6. zina skaņdarbu iedalījumu atkarībā no atskaņošanas līdzekļiem un izpildītāju sastāva (vokālā, instrumentālā un vokāli instrumentālā mūzika) un katras nozares tipiskākos žanrus;

15.7. raksturo dažādu laikmetu raksturīgākos izpildītāju sastāvus un instrumentus;

15.8. pazīst žanrus: opera, balets, simfonija, koncerts, sonāte, kvartets, oratorija, kantāte, svīta; var nosaukt piemērus no apgūtās mūzikas literatūras.

16. Mūzikas uztvere un radošā darbība. Izglītojamais:

16.1. dzied vienbalsīgas, divbalsīgas dziesmas un kanonus;

16.2. izmanto mūzikas instrumentus pavadījumu veidošanā;

16.3. spēj muzicēt grupā atbilstoši savām spējām;

16.4. dzied grupās klasē apgūtās dziesmas, sacer pavadījumu, muzicēšanā iesaistot visus dalībniekus atbilstoši katra interesēm;

16.5. izmanto improvizēšanas pieredzi ansambļa muzicēšanā;

16.6. saklausa tempa, dinamikas, reģistra atšķirības un skaņveides paņēmienus un saista tos ar mūzikas raksturu;

16.7. nosaka koru un ansambļu veidus;

16.8. saklausa un raksturo dažādu laikmetu raksturīgākos izpildītāju sastāvus;

16.9. saklausa un atšķir dažādu laikmetu raksturīgākos vokālos, instrumentālos un vokāli instrumentālos žanrus;

16.10. izprot mūzikas funkcionālo daudzveidību (sadzīves, reliģiskā, koncertmūzika, skatuves mūzika) un nozīmi cilvēka dzīvē;

16.11. ir apmeklējis koncertus, operas vai baleta izrādes;

16.12. pazīst nozīmīgākos džeza, populārās un rokmūzikas virzienus;

16.13. raksturo tautas mūzikas instrumentus;

16.14. uztver mūziku emocionāli, stāsta par dzirdēto mūziku, apraksta to, attēlo mūzikas noskaņu, tēlus un izteiksmes līdzekļus vizuāli.

17. Mūzika - kultūras sastāvdaļa. Izglītojamais:

17.1. ir iepazinis dažādu laikmetu ievērojamākos komponistus; pazīst klasē apgūtos skaņdarbus (nosauc skaņdarba autora vārdu, uzvārdu, tautību un skaņdarba nosaukumu, atskaņotāju sastāvu, skaņdarba rašanās laikmetu);

17.2. stāsta par tautas mūziku;

17.3. saprot, ka mūzika ir nozīmīgs faktors nacionālās identitātes un kultūras saglabāšanā; ir toleranta attieksme pret citu tautu mūziku;

17.4. raksturo nozīmīgākos pasākumus Latvijas mūzikas dzīvē;

17.5. zina ievērojamākos mūsdienu Latvijas solistus, diriģentus un mūziķu kolektīvus, var par tiem pastāstīt;

17.6. zina nozīmīgākos džeza, populārās un rokmūzikas virzienus; var nosaukt Latvijā nozīmīgākos izpildītājmāksliniekus;

17.7. spēj argumentēti paust savu viedokli par dažādu veidu mūziku;

17.8. izprot mūzikai un citiem mākslas veidiem kopīgo un atšķirīgo.

18. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 16.5., 16.11., 16.14., 17.3., 17.7. un 17.8.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

15.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Vizuālā māksla.
Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Vizuālā māksla" mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo un intelektuālo attīstību, pilnveidot un attīstīt viņa radošās spējas, interesi par mākslu un radīt priekšnoteikumus tam, lai skolēns savu mākslinieciskās un radošās darbības pieredzi spētu daudzveidīgi izmantot.

2. Mācību priekšmeta "Vizuālā māksla" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. apgūt mākslas terminus, jēdzienus un izteiksmes līdzekļus, iepazīt mākslas veidus, žanrus, tehnikas, ar mākslu saistītas nozares;

2.2. izkopt prasmi īstenot savas idejas un ieceres ar vizuālās mākslas līdzekļiem, analizēt un interpretēt savas radošās ieceres un mākslas darbus;

2.3. iegūt pieredzi saskatīt vizuālās vērtības dabā un kultūrvidē, saprast savu līdzatbildību to saudzēšanā un veidošanā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mākslas valoda:

3.1. mākslas termini, jēdzieni un izteiksmes līdzekļi;

3.2. vizuālās mākslas daudzveidība - mākslas veidi, žanri un nozares;

3.3. zināšanas par mākslas darba tapšanas procesu, dažādām tehnikām, ar vizuālo mākslu saistītām profesijām.

4. Mākslas uztvere un radošā darbība:

4.1. mākslas darba uztvere - raksturošana, analīze un interpretācija;

4.2. daudzveidīgu materiālu un tehniku iepazīšana;

4.3. eksperimenti, atklājot jaunus tehniskus paņēmienus un izteiksmes līdzekļu salikumus;

4.4. ideju īstenošana plaknē, telpā un laikā.

5. Māksla - kultūras sastāvdaļa:

5.1. vizuālās vērtības dabā un kultūrvidē;

5.2. mākslas vērtību apguve, iepazīstot nozīmīgus Latvijas un pasaules mākslas piemērus, māksliniekus un mākslas darbu krātuves;

5.3. savas vērtības mākslā.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi

6. Mākslas valoda. Izglītojamais:

6.1. zina un mākslas darbos saskata vizuālos izteiksmes līdzekļus - līnijas, krāsas, siluetus, formas, faktūras, ritmu;

6.2. zina, ka vizuālos izteiksmes līdzekļus var izmantot emocionālu stāvokļu attēlošanai;

6.3. ir iepazinis kompozīciju kā dažādu vizuālu izteiksmes līdzekļu sakārtojumu;

6.4. ir iepazinis raksturīgākos mākslas veidus, žanrus un tehnikas;

6.5. ir iepazinis latviskās zīmes un simbolus;

6.6. ir iepazinis nozīmīgus sižetus dažādu laikmetu mākslā;

6.7. zina ar mākslu saistītas profesijas.

7. Mākslas uztvere un radošā darbība. Izglītojamais:

7.1. dabā un apkārtējā vidē saskata idejas radošiem darbiem;

7.2. izmanto dažādas vizuālās mākslas tehnikas, daudzveidīgus materiālus un to īpašības;

7.3. izvēlas piemērotākos materiālus vai tehnikas no skolotāja piedāvātā klāsta;

7.4. eksperimentē un atklāj jaunus tehniskus paņēmienus;

7.5. izmanto plaknes un telpas iespējas, strādājot individuāli un grupā;

7.6. prot pastāstīt par sava radošā darba ieceri un procesu;

7.7. prot plānot idejas īstenošanai paredzēto laiku mācību stundas ietvaros;

7.8. prot pastāstīt par mākslas darba saturu un izteiksmes līdzekļiem;

7.9. prot atrast un saprot informāciju, kas pievienota mākslas darbam.

8. Māksla - kultūras sastāvdaļa. Izglītojamais:

8.1. saskata skaisto un neparasto dabā un kultūrvidē, ir saudzīga attieksme pret to;

8.2. ir iepazinis mākslas darbu kā emocionāla pārdzīvojuma radītāju un kultūras vērtību;

8.3. salīdzina viena un tā paša sižeta atspoguļojumu dažādos mākslas veidos;

8.4. ir iepazinis atsevišķu mākslas darbu oriģinālus;

8.5. ir iepazinis dažādu zemju un tautu mākslas darbu piemērus;

8.6. prot vērtēt darbu emocionāli, iesaistās mākslas darba vērtēšanas procesā;

8.7. ir iepazinis mākslas muzejus un izstādes, kā arī tuvākās apkārtnes kultūrvēsturiskās vietas;

8.8. prot izvēlēties sev tuvu mākslas darbu un komentēt savu izvēli.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo 7.6., 7.,8., 8.1. un 8.6.apakšpunktā minētās prasības.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi

10. Mākslas valoda. Izglītojamais:

10.1. zina un mākslas darbos salīdzina izteiksmes līdzekļus - līnijas, krāsas, siluetus, formas, faktūras, ritmu, kontrastu, kompozīciju;

10.2. zina, kā vizuālos izteiksmes līdzekļus var mērķtiecīgi izmantot raksturīgā izcelšanai;

10.3. izprot kompozīciju kā vizuālo izteiksmes līdzekļu organizētu sakārtojumu;

10.4. zina dažādus mākslas veidus, žanrus un tehnikas;

10.5. ir iepazinis zīmes un simbolus kā kultūrvidē balstītas vērtības;

10.6. prot salīdzināt vizuālās pazīmes noteikta stila ietvaros;

10.7. zina daudzveidīgas ar mākslu saistītas profesijas; ir iepazinis mākslas darba tapšanas procesu.

11. Mākslas uztvere un radošā darbība. Izglītojamais:

11.1. prot dabā un apkārtējā vidē saskatīt daudzveidīgas idejas radošajiem darbiem;

11.2. prot izmantot dažādas vizuālās mākslas tehnikas, daudzveidīgu un arvien jaunu materiālu klāstu;

11.3. prot izvēlēties nepieciešamos materiālus savas idejas izteikšanai; prot tos racionāli izmantot;

11.4. novērojumos un eksperimentos atklāj daudzveidīgus izteiksmes līdzekļu salikumus un izmanto tos radošajos darbos;

11.5. izmanto plaknes un telpas iespējas, īsteno procesuālas radošas idejas individuāli un grupā;

11.6. prot izteikt un pamatot sava darba ideju;

11.7. prot plānot idejas īstenošanai paredzēto laiku ilgtermiņa darbos, aprēķināt tiem nepieciešamos resursus;

11.8. prot analizēt mākslas darbus, veidot stāstījumu un aprakstīt mākslas darba saturu, izteiksmes līdzekļus;

11.9. prot atrast nepieciešamo informāciju par vizuālo mākslu dažādos informācijas avotos.

12. Māksla kā kultūras sastāvdaļa. Izglītojamais:

12.1. saskata skaisto un neparasto dabā, kultūrvidē, prot saudzīgi izturēties pret to;

12.2. ir iepazinis mākslas darbus dažādos aspektos - kā emocionāla pārdzīvojuma radītāju, kultūras vērtību, laikmeta liecību;

12.3. saprot, kā atšķiras vienas un tās pašas tēmas atspoguļojums dažādos mākslas veidos;

12.4. ir iepazinis mākslas darbu kolekciju; apzinās to kā vērtību;

12.5. ir iepazinis Latvijas un dažādu zemju un tautu mākslu;

12.6. prot uzklausīt citu uzskatus par mākslas darbu;

12.7. ir iepazinis mākslas muzejus un izstāžu zāles, kultūrvēsturiskas vietas tuvākajā apkārtnē pilsētā un valstī;

12.8. prot izvēlēties sev tuvu mākslas darbu un paskaidrot savu izvēli, vērtējot pēc dažādiem kritērijiem.

13. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 11.6., 11.8., 12.1., 12.4. un 12.6.apakšpunktā minētās prasības.

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi

14. Mākslas valoda. Izglītojamais:

14.1. zina un mākslas darbos raksturo izteiksmes līdzekļus - apgaismojumu, savstarpējās proporcijas, telpiskumu, krāsu un tonālās attiecības;

14.2. saprot, kā var attēlot idejas dažādos vizuālās mākslas veidos;

14.3. zina atšķirīgus kompozīcijas principus;

14.4. prot raksturot mākslas daudzveidību - veidus, žanrus un tehnikas;

14.5. zina daudzveidīgas dabā un kultūrvidē balstītas vizuālas zīmes un simbolus;

14.6. izprot mākslas stila jēdzienu un saturu;

14.7. zina daudzveidīgas mākslas nozares, prot tās raksturot.

15. Mākslas uztvere un radošā darbība. Izglītojamais:

15.1. prot izvēlēties idejas saviem radošajiem darbiem dabā, kultūrvidē un sabiedrības procesos;

15.2. prot izmantot dažādas vizuālās mākslas tehnikas un materiālus, saskaņot savu ideju ar izvēlētās tehnikas un materiāla specifiskajām īpašībām;

15.3. prot mērķtiecīgi izvēlēties nepieciešamo savas idejas izteikšanai;

spēj patstāvīgi izlemt, kā rīkoties un attīstīt savu ideju;

15.4. eksperimentos atklāj izteiksmes līdzekļu izmantošanas un kompozīcijas veidošanas iespējas;

15.5. prot radoši izmantot plaknes, telpas un laika iespējas radošu ideju īstenošanai individuāli un grupā;

15.6. prot pamatot sava darba ideju un raksturot radošā darba ieceres īstenošanas procesu un rezultātu;

15.7. prot plānot vairākpakāpju uzdevumus un ilgtermiņa projektus, aprēķināt tiem nepieciešamos resursus;

15.8. prot analizēt un interpretēt mākslas darbus, izteikt savu viedokli par mākslas darba saturu, uzrakstīt to pārsprieduma (esejas) formā;

15.9. prot atrast, izvēlēties un izmantot informāciju par vizuālo mākslu dažādos informācijas avotos.

16. Māksla - kultūras sastāvdaļa. Izglītojamais:

16.1. ir līdzatbildīgs par kultūras vērtību saglabāšanu; saprot harmoniskas vides lomu cilvēka dzīvē;

16.2. prot vērtēt mākslas darbus, procesus un mākslas parādības;

16.3. zina vizuālajai mākslai un citiem mākslas veidiem kopīgo un atšķirīgo;

16.4. izprot mākslas darbu krātuvju nepieciešamību un apzinās valsts kultūras vērtības;

16.5. ir iepazinis dažādu zemju un tautu mākslu un māksliniekus; ir iepazinis savas tautas mākslu kā pasaules kultūras daļu; zina nozīmīgākās Latvijas mākslas vērtības;

16.6. prot diskutēt un toleranti uzklausīt atšķirīgus viedokļus par mākslu;

16.7. zina nozīmīgākās mākslas darbu krātuves tuvākajā apkārtnē, Latvijā un pasaulē;

16.8. prot raksturot vērtīgo kāda mākslinieka daiļradē, pamatot sev nozīmīgas vērtības mākslā.

17. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 15.3., 15.5., 15.6.,15.8., 16.1., 16.4. un 16.6.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

16.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Pasaules vēsture.
Mācību priekšmeta standarts 6.–9.klasei

I. Vispārīgais jautājums

1. Sākot vēstures sistemātiskā kursa apguvi 6.klasē, izglītojamajam ir šādas mācību priekšmetā "Sociālās zinības" iegūtās priekšzināšanas, prasmes un attieksmes:

1.1. izprot un raksturo ģimeni, dzimto vietu, Latviju kā nozīmīgas vērtības savā un citu cilvēku dzīvē;

1.2. stāsta par savu ciemu, pilsētu, novadu un Latvijas galvaspilsētu;

1.3. pazīst sava ciema, pilsētas, novada un Latvijas simbolus, zina to lietojumu;

1.4. zina, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts;

1.5. salīdzina un saskata dažādu tautu kopīgās un atšķirīgās iezīmes, to izpausmes paražās un tradīcijās;

1.6. apzinās, ka dzīvība ir vērtība;

1.7. lasot, sarunājoties, jautājot, intervējot, klausoties citu stāstījumu, iegūst nepieciešamo informāciju dažādos informācijas resursos un izmanto to mācību uzdevumu veikšanai;

1.8. dažādās dzīves situācijās saskata cēloņu un seku mijsakarības;

1.9. izsaka savu viedokli un vērtējumu;

1.10. iejūtas citu cilvēku situācijā;

1.11. atzīst citu tiesības uz atšķirīgiem uzskatiem;

1.12. saprot laika ritējumu (pagātne, tagadne, nākotne).

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta "Pasaules vēsture" mērķis ir veidot izglītojamā izpratni par cilvēces attīstības pamattendencēm, sekmējot eiropeiskās identitātes attīstību un veicinot atbildīga un toleranta Eiropas Savienības demokrātiskās sabiedrības locekļa izaugsmi.

3. Mācību priekšmeta "Pasaules vēsture" uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

3.1. iegūt zināšanas par Eiropas un pasaules vēstures gaitu un cēloņsakarībām no senākajiem laikiem līdz mūsdienām;

3.2. iegūt un pilnveidot prasmes darbā ar dažādiem vēstures avotu veidiem, izprotot vēstures avotu būtību;

3.3. iegūt pieredzi darboties mūsdienu strauji mainīgajā sabiedrībā, patstāvīgi, argumentēti un radoši interpretējot pagātnes notikumus Eiropā un pasaulē.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Zināšanas un izpratne par Eiropas un pasaules vēsturi:

4.1. Eiropas un pasaules vēstures temati:

4.1.1. aizvēstures periods;

4.1.2. Seno Austrumu civilizācijas īpatnības un kultūrvēsturiskais mantojums;

4.1.3. antīkā sabiedrība un tās ievērojamākie sasniegumi;

4.1.4. Eiropas zemju attīstība viduslaikos;

4.1.5. kristietības loma Eiropas civilizācijā;

4.1.6. kārtu sabiedrības raksturojums un eiropiešu ikdienas dzīve viduslaikos;

4.1.7. Eiropas kultūra viduslaikos;

4.1.8. arābu kultūra un islāms, Arābu kalifāts;

4.1.9. renesanse, reformācija un lielie ģeogrāfiskie atklājumi;

4.1.10. Eiropa jaunajos laikos;

4.1.11. sasniegumi izglītībā, zinātnē un kultūrā jaunajos laikos;

4.1.12. sabiedrības un valstu attīstības pamattendences jauno laiku beigās un jaunāko laiku sākumā;

4.1.13. Pirmais pasaules karš;

4.1.14. starpkaru periods: pamattendences politikā, kultūrā un ekonomikā;

4.1.15. ideoloģiskie virzieni: nacisms un komunisms;

4.1.16. Otrais pasaules karš, holokausts;

4.1.17. sabiedrība un divas politiskās sistēmas pēc Otrā pasaules kara;

4.1.18. Eiropas integrācija, Eiropas Savienības pamatvērtības (cilvēktiesības, demokrātija, vienlīdzība, brīvība, tiesiskums);

4.1.19. kultūras attīstības pamattendences mūsdienās;

4.2. vēstures jēdzieni, to izpratne un lietošana.

5. Pagātnes pētīšanas un interpretēšanas īpatnības:

5.1. mācību literatūras, vēstures avotu, vēstures literatūras, karšu, enciklopēdiju, statistisko datu, elektronisko informācijas tehnoloģiju (piemēram, internets, CD–ROM) lietošana;

5.2. vēstures procesa nepārtrauktība un tajā notiekošās pārmaiņas;

5.3. cēloņu un seku mijiedarbība;

5.4. kopīgais un atšķirīgais, salīdzinot vēstures notikumus laikā un telpā;

5.5. daudzveidīga sabiedrība kā vēstures procesa rezultāts;

5.6. viedokļu daudzveidības iespējamība vēstures skaidrojumos.

6. Sevis kā vēstures procesa dalībnieka apzināšanās:

6.1. cilvēks vēsturē;

6.2. vēsture – dzīvesprasmju veidotāja;

6.3. kultūras pieminekļi un to nozīme.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi

7. Zināšanas un izpratne par Eiropas un pasaules vēsturi. Izglītojamais:

7.1. nosaka un identificē aizvēstures, seno laiku, viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures periodu raksturīgākās kultūras liecības;

7.2. zina aizvēstures perioda būtiskākās iezīmes;

7.3. zina nozīmīgākos seno laiku, viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures notikumus;

7.4. atpazīst ievērojamākās seno laiku, viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēsturiskās personas;

7.5. zina ievērojamāko seno laiku, viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēsturisko personu veikumu;

7.6. izprot un lieto vēstures jēdzienus: absolūtisms, algotie strādnieki, algotņi, antisemītisms, apgaismība, aristokrātija, arodbiedrība, aukstais karš, barbari, baznīca, bruņinieks, bruņinieku ordenis, buržuāzija, cilts, cunfte, demokrātija, diktatūra, dzimtbūšana, dzimtzemnieks, fašisms, feods, garīdzniecība, ģilde, ģints, holokausts, hronika, ierēdņi, imperiālisms, impērija, integrācija, islāms, kapitālisms, kārta, klaušas, klosteris, koloniālisms, kolonija, komunisms, konfesija, krustneši, manufaktūra, merkantilisms, monarhija, muiža, muižnieks, multikulturālisms, nacisms, naturālā saimniecība, nauda un maiņa, padomes, parlaments, polisa, preču un naudas attiecības, priesteri, protestantisms, province, rāte, reformācija, reformas, reliģija, renesanse, republika, revolūcija, senjors, sociālisms, tolerance, totalitārisms, valsts, vasalis, verdzība, vergi, veto.

8. Pagātnes pētīšanas un interpretēšanas īpatnības. Izglītojamais:

8.1. orientējas informācijas resursu sniegtajā daudzveidīgajā vēsturiskajā informācijā;

8.2. pēta vēstures notikumus, darbojoties ar vēstures avotiem un vēstures literatūru;

8.3. secina, pamatojoties uz dažādu informācijas resursu sniegto informāciju;

8.4. izprot, ka ne visi vēsturiskās informācijas resursi, īpaši internets, ir uzticami;

8.5. izprot vēstures fakta īpatnības;

8.6. atšķir vēstures avotu no faktu notikuma;

8.7. izprot atšķirību starp vēstures avotiem un vēstures literatūru;

8.8. darbojas ar vēstures kartēm;

8.9. raksturo atšķirību starp dažādiem pagātnes periodiem;

8.10. salīdzina dažādus pagātnes periodus;

8.11. saskata, kā saistīti kāda vēsturiska notikuma cēloņi un sekas;

8.12. izprot, ka visi cēloņi un sekas nav vienādi nozīmīgi;

8.13. skaidro cilvēku rīcības cēloņus pagātnē;

8.14. izprot atšķirību starp progresu, regresu un pārmaiņām;

8.15. lieto zināšanas par pagātni, lai izprastu tagadni un spriestu par sabiedrības nākotni;

8.16. izprot, ka vienā un tajā pašā laikā dažādās vietās notikuši atšķirīgi notikumi;

8.17. salīdzina zināmus vēsturiskos notikumus dažādās vietās vienā un tajā pašā laikā (sinhroniskums);

8.18. argumentēti skaidro dažādus pasaules vēstures notikumus;

8.19. zina, ka kultūru daudzveidība ir dažādu vēsturisko procesu rezultāts;

8.20. raksturo vēstures procesu un kultūru mijiedarbību;

8.21. ar toleranci izturas pret dažādām kultūras, reliģijas, dzimuma, vecuma, rases, etniskās izcelsmes u.c. sabiedrības grupām;

8.22. izprot, ka dažkārt tiek radīti vēsturiski izdomājumi;

8.23. skaidro vēsturisku izdomājumu rašanās iemeslus;

8.24. izprot, ka dažādas vēsturisko notikumu versijas radušās to apstākļu ietekmē, kas bijuši vēstures apraksta tapšanas brīdī;

8.25. apzinās, ka pastāvējusi, joprojām pastāv un pastāvēs ideju un apstākļu daudzveidība;

8.26. izprot, ka vēsturiskās informācijas trūkums var būt par iemeslu atšķirīgam pagātnes skaidrojumam;

8.27. izprot vēstures mītu rašanās cēloņus un mērķus;

8.28. vērtē vēstures notikumus, pamatojoties uz atziņu, ka katra cilvēka dzīvība ir visaugstākā vērtība.

9. Sevis kā vēstures procesa dalībnieka apzināšanās. Izglītojamais:

9.1. izprot pagātnes ietekmi uz tagadnes notikumiem;

9.2. pauž savu viedokli un attieksmi pret kādu vēstures notikumu;

9.3. izvirza argumentus sava viedokļa aizstāvēšanai par vēstures jautājumiem;

9.4. argumentēti diskutē un aizstāv savu viedokli;

9.5. izprot, ka katra cilvēka dzīvesstāsts ir vērtīgs vēstures avots;

9.6. izprot, ka cilvēku atmiņas un vērtējumi par vienu un to pašu notikumu var būt atšķirīgi (subjektīvi);

9.7. apzinās, ka dažādas cilvēku grupas vēsturi skaidro un izmanto atšķirīgi;

9.8. skaidro, kāpēc vēsturē sastopami daudzi notikumi, kuros vispārcilvēciskās vērtības tikušas ignorētas;

9.9. negatīvi vērtē vēstures notikumus, kuros vispārcilvēciskās vērtības tikušas ignorētas;

9.10. apzinās pieminekļu nozīmi savas tautas un citu tautu dzīvē;

9.11. ar cieņu un saudzību izturas pret pieminekļiem.

10. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 8.21., 8.25., 8.28., 9.2., 9.7., 9.9., 9.10. un 9.11.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

17.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Latvijas vēsture.
Mācību priekšmeta standarts 6.–9.klasei

I. Vispārīgais jautājums

1. Sākot vēstures sistemātiskā kursa apguvi 6.klasē, izglītojamajam ir šādas mācību priekšmetā "Sociālās zinības" iegūtās priekšzināšanas, prasmes un attieksmes:

1.1. izprot un raksturo ģimeni, dzimto vietu, Latviju kā nozīmīgas vērtības savā un citu cilvēku dzīvē;

1.2. stāsta par savu ciemu, pilsētu, novadu un Latvijas galvaspilsētu;

1.3. pazīst sava ciema, pilsētas, novada un Latvijas simbolus, zina to lietojumu;

1.4. zina valsts svētkus, galvenās atceres un atzīmējamās dienas, stāsta par tiem un to svinēšanas tradīcijām;

1.5. zina, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts;

1.6. zina, ka Latvijā dzīvo dažādas tautības;

1.7. salīdzina un saskata dažādu tautu kopīgās un atšķirīgās iezīmes, to izpausmes paražās un tradīcijās;

1.8. stāsta par Latvijas novadiem un Latvijas kaimiņvalstīm;

1.9. apzinās, ka dzīvība ir vērtība;

1.10. sarunājoties, jautājot, intervējot, klausoties citu stāstījumu un lasot, iegūst nepieciešamo informāciju dažādos informācijas resursos un izmanto to mācību uzdevumu veikšanai;

1.11. dažādās dzīves situācijās saskata cēloņu un seku mijsakarības;

1.12. izsaka savu viedokli un vērtējumu;

1.13. iejūtas citu cilvēku situācijā;

1.14. atzīst citu tiesības uz atšķirīgiem uzskatiem;

1.15. saprot laika ritējumu (pagātne, tagadne, nākotne);

1.16. sakārto savas ģimenes, sava ciema, pilsētas, novada un Latvijas svarīgākos vēstures notikumus hronoloģiskā secībā.

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta "Latvijas vēsture" mērķis ir pilnveidot izglītojamā izpratni par cilvēces attīstības pamattendencēm, sekmējot savas identitātes veidošanos un veicinot atbildīga un toleranta Latvijas demokrātiskās sabiedrības locekļa izaugsmi.

3. Mācību priekšmeta "Latvijas vēsture" uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

3.1. iegūt zināšanas par savas tuvākās apkārtnes, Latvijas un Baltijas reģiona vēstures gaitu un cēloņsakarībām no senākajiem laikiem līdz mūsdienām;

3.2. iegūt un pilnveidot prasmes darbā ar dažādiem vēstures avotu veidiem, izprotot vēstures avotu būtību;

3.3. iegūt pieredzi darboties mūsdienu strauji mainīgajā sabiedrībā un patstāvīgi, argumentēti un radoši interpretēt pagātnes un mūsdienu notikumus Latvijā, Baltijas reģionā, Eiropā un pasaulē;

3.4. veicināt piederības apziņu Latvijas valstij un patriotismu.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Zināšanas un izpratne par tuvākās apkārtnes un Latvijas vēsturi:

4.1. tuvākās apkārtnes un Latvijas vēstures temati:

4.1.1. vēsture un tās izzināšanas pamati;

4.1.2. vēstures avoti un to specifika;

4.1.3. es, mana ģimene un tuvākā apkārtne vēsturē;

4.1.4. cilvēku ikdienas dzīve aizvēstures periodā;

4.1.5. pagānisma īpatnības un senlatviešu kultūra;

4.1.6. balti un somugri;

4.1.7. sabiedrība pirms krustnešu iebrukumiem;

4.1.8. senlatviešu un līvu (lībiešu) protovalstis;

4.1.9. Livonija;

4.1.10. pārmaiņas sabiedrībā un saimniecībā jauno laiku sākumā;

4.1.11. reformācija un kontrreformācija;

4.1.12. Latvijas teritorija Polijas–Lietuvas valsts, Zviedrijas Karalistes un Krievijas varā un tās politiskā, ekonomiskā un sociālā attīstība;

4.1.13. izglītība, zinātne un kultūra jauno laiku periodā;

4.1.14. apgaismība Latvijas teritorijā, pirmā nacionālā atmoda un latviešu nācijas izveide;

4.1.15. sabiedrības attīstības pamattendences 19.gadsimta beigās, 20.gadsimta sākumā, politiskās kustības, 1905.–1907.gada revolūcija;

4.1.16. Pirmais pasaules karš Latvijas teritorijā, latviešu strēlnieki;

4.1.17. Latvijas valstiskuma izveide;

4.1.18. Brīvības cīņas;

4.1.19. Latvijas Republikas demokrātiskais posms;

4.1.20. Latvija autoritārā režīma posmā;

4.1.21. sasniegumi izglītībā, zinātnē un kultūrā Latvijā 20.gadsimta 20.–30.gados;

4.1.22. padomju okupācija un tās sekas, represijas;

4.1.23. Otrais pasaules karš Latvijas teritorijā;

4.1.24. nacistiskais okupācijas režīms, holokausts;

4.1.25. bēgļu gaitas un trimda;

4.1.26. otrā padomju okupācija un padomju totalitārisma posms;

4.1.27. sociālā dzīve un kultūra Latvijas padomju sociālistiskajā republikā;

4.1.28. Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošana;

4.1.29. valsts un sabiedrības attīstība pēc neatkarības atjaunošanas;

4.1.30. Latvija - Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Padomes, NATO un citu starptautisku organizāciju dalībvalsts;

4.1.31. kultūra un izglītība pēc neatkarības atjaunošanas;

4.1.32. Latvijas sasniegumi un izaicinājumi mūsdienās.

4.2. vēstures jēdzieni, to izpratne un lietošana.

5. Pagātnes pētīšanas un interpretēšanas īpatnības:

5.1. mācību literatūras, vēstures avotu, vēstures literatūras, karšu, enciklopēdiju, statistisko datu, elektronisko informācijas tehnoloģiju (piemēram, internets, CD–ROM) lietošana;

5.2. vēstures procesa nepārtrauktība un tajā notiekošās pārmaiņas;

5.3. cēloņu un seku mijiedarbība;

5.4. kopīgais un atšķirīgais, salīdzinot vēstures notikumus laikā un telpā;

5.5. daudzveidīga sabiedrība kā vēstures procesa rezultāts;

5.6. viedokļu daudzveidības iespējamība vēstures skaidrojumos.

6. Sevis kā vēstures procesa dalībnieka apzināšanās:

6.1. cilvēks vēsturē;

6.2. vēsture – dzīvesprasmju veidotāja;

6.3. kultūras pieminekļi un to nozīme.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi

7. Zināšanas un izpratne par tuvākās apkārtnes un Latvijas vēsturi. Izglītojamais:

7.1. zina, ka vēsture ir zinātne;

7.2. zina vēstures izpētes īpatnības;

7.3. zina dažādus vēstures avotu veidus;

7.4. izprot atšķirību starp vēstures avotiem un literatūru;

7.5. raksturo vēstures periodus;

7.6. zina būtiskākās atšķirības starp vēstures periodiem un laikmetiem;

7.7. nosaka un identificē vēstures periodu raksturīgākās kultūras liecības;

7.8. zina aizvēstures perioda būtiskākās iezīmes;

7.9. zina nozīmīgākos vēstures notikumus;

7.10. izprot nozīmīgāko Latvijas vēstures notikumu savstarpējo saistību ar Eiropas un pasaules vēstures notikumiem;

7.11. atpazīst ievērojamākās vēsturiskās personas;

7.12. zina ievērojamāko vēsturisko personu veikumu, sieviešu un vīriešu lomu pasaules vēsturē;

7.13. izprot valsts svētku, galveno atceres un atzīmējamo dienu vēsturisko kontekstu;

7.14. izprot un lieto vēstures jēdzienus: absolūtisms, algotie strādnieki, aneksija, antisemītisms, apgaismība, apvērsums, arheoloģija, arhīvs, aukstais karš, autoritārisms, baznīca, baznīcu demonstrācija, bēgļi, brāļu draudzes, Brīvības cīņas, bruņinieku ordenis, buržuāzija, cilts, cunfte, demokrātija, deportācija, diktatūra, disidenti, dzimtas koks, dzimtbūšana, dzimtzemnieks, gadsimts, gadu tūkstotis, garīdzniecība, ģilde, ģints, Hanza, hronika, imperiālisms, inkorporācija, integrācija, Interfronte, jaunlatvieši, jaunstrāvnieki, kapitālisms, kapituls, kārta, klaušas, koloniālisms, konvents, krustneši, kurelieši, ķoniņi, latviešu strēlnieki, manufaktūra, merkantilisms, mestrs, mežabrāļi, monarhija, muiža, muižnieks, muižu redukcija, mūsu ēra, muzejs, nācija, nacionālkomunisti, naturālā saimniecība, okupācija, padomes, parlaments, partizāni, patriotisms, pēc Kristus dzimšanas, pilskalns, pils–sēta, pirms Kristus dzimšanas, pirms mūsu ēras, preču–naudas attiecības, protestantisms, rāte, reformācija, reformas, reliģija, republika, revolūcija, rusifikācija, Saeima, saime, Satversmes sapulce, senjors, sociālisms, tauta, Tautas fronte, Tautas padome, tautība, totalitārisms, trimda, valsts, vasalis, vēsture, vēstures avoti, vēsturnieks.

8. Pagātnes pētīšanas un interpretēšanas īpatnības. Izglītojamais:

8.1. orientējas informācijas resursu sniegtajā daudzveidīgajā vēsturiskajā informācijā;

8.2. pēta vēstures notikumus, darbojoties ar vēstures avotiem un vēstures literatūru;

8.3. secina, pamatojoties uz dažādu informācijas resursu sniegto informāciju;

8.4. izprot, ka ne visi vēsturiskās informācijas resursi, īpaši internets, ir uzticami;

8.5. izprot vēstures fakta īpatnības;

8.6. atšķir vēstures avotu no faktu notikuma;

8.7. izprot atšķirību starp vēstures avotiem un vēstures literatūru;

8.8. darbojas ar vēstures kartēm;

8.9. raksturo atšķirību starp dažādiem pagātnes periodiem;

8.10. salīdzina dažādus pagātnes periodus;

8.11. saskata, kā saistīti kāda vēsturiska notikuma cēloņi un sekas;

8.12. izprot, ka visi cēloņi un sekas nav vienādi nozīmīgi;

8.13. skaidro cilvēku rīcības cēloņus pagātnē;

8.14. izprot atšķirību starp progresu, regresu un pārmaiņām;

8.15. lieto zināšanas par pagātni, lai izprastu tagadni un spriestu par sabiedrības nākotni;

8.16. argumentēti skaidro pretrunīgos Latvijas vēstures notikumus;

8.17. raksturo vēstures procesu un kultūru mijiedarbību;

8.18. zina Latvijas tautu kultūras nozīmīgākās tradīcijas un vērtības;

8.19. izprot, ka dažkārt tiek radīti vēsturiski izdomājumi;

8.20. skaidro vēsturisku izdomājumu rašanās iemeslus;

8.21. izprot, ka dažādas vēsturisko notikumu versijas radušās to apstākļu ietekmē, kas bijuši vēstures apraksta tapšanas brīdī;

8.22. apzinās, ka pastāvējusi, joprojām pastāv un pastāvēs ideju un apstākļu daudzveidība;

8.23. izprot, ka vēsturiskās informācijas trūkums var būt par iemeslu atšķirīgam pagātnes skaidrojumam;

8.24. izprot vēstures mītu rašanās cēloņus un mērķus;

8.25. vērtē vēstures notikumus, pamatojoties uz atziņu, ka katra cilvēka dzīvība ir visaugstākā vērtība.

9. Sevis kā vēstures procesa dalībnieka apzināšanās. Izglītojamais:

9.1. apzinās vēstures nozīmi savā dzīvē;

9.2. argumentēti interpretē vēstures notikumus;

9.3. analizē kādas vēsturiskas personas sasniegumu vai neveiksmju cēloņus, iedomājoties, kā būtu rīkojies analizētās personas vietā;

9.4. pauž attieksmi pret vēstures notikumu skaidrojumiem;

9.5. zina, ka vēsture ir arī atsevišķu cilvēku dzīves vēsture jeb dzīvesstāsti;

9.6. ir ieinteresēts uzklausīt vecākās paaudzes dzīvesstāstus, ar cieņu izturas pret tiem;

9.7. izprot nepieciešamību ar cieņu izturēties pret atšķirīgiem vēstures notikumu skaidrojumiem;

9.8. izprot atšķirīgus vēstures notikumu skaidrojumus, ar toleranci izturas pret dažādām dzimuma, vecuma, reliģijas, rases, etniskās izcelsmes u.c. Latvijas sabiedrības grupām;

9.9. izprot, ka jebkuram cilvēkam ar savu darbību ir un būs iespēja atbilstoši savām spējām ietekmēt vēstures gaitu;

9.10. izprot savas kultūras saknes un pamatus;

9.11. raksturo kultūrvēsturisko mantojumu;

9.12. raksturo kultūrvēsturiskā mantojuma veidošanos, mijiedarbojoties dažādām kultūrām;

9.13. izprot, ka Baltijas tautām un valstīm ir kopīgas kultūrvēsturiskās saknes un iezīmes;

9.14. pamato, kāpēc ar cieņu un saudzību jāizturas arī pret tiem kultūras pieminekļiem, kuru nozīmi neizprot;

9.15. ir motivēts piedalīties pieminekļu saglabāšanā, kopšanā un aizsardzībā.

10. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 8.23., 9.1., 9.4., 9.7., 9.8., un 9.9. apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

18.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Sociālās zinības.
Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Sociālās zinības" mērķis ir sekmēt sociālo procesu izpratni, kā arī izglītojamā gatavību pieņemt un īstenot sociāli atbildīgus lēmumus personiskajā, profesionālajā un sabiedriskajā dzīvē demokrātiskā sabiedrībā.

2. Mācību priekšmeta "Sociālās zinības" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. veidot izpratni par sabiedrības sociālpolitiskās un ekonomiskās attīstības likumsakarībām un ētisko vērtību kopumu;

2.2. veidot izpratni par cilvēka garīgās un fiziskās attīstības vispārējām norisēm, veselīgu dzīvesveidu un veselībai labvēlīgu vidi;

2.3. apgūt sabiedrisko norišu un personības attīstības pētīšanas un interpretēšanas prasmes un sociālo zinību mācīšanās prasmes;

2.4. izkopt saskarsmes un sadarbības prasmes;

2.5. apgūt demokrātiskas pilsoniskās līdzdalības prasmes un izkopt tolerantu attieksmi pret kultūru daudzveidību;

2.6. apzināt un izkopt savus ētiskos uzskatus un pieņemt ar tiem saskaņotus lēmumus;

2.7. apzināties veselības un dzīvības vērtību, savu un citu atbildību par veselību un veselīgu vidi, izkopt veselīgus paradumus;

2.8. veidot un sekmēt skolēnu izpratni un attieksmi pret satiksmes drošību un citu drošības noteikumu ievērošanu.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Gatavība sociāli atbildīgai nostājai:

3.1. pārdomāti personiskie ētiskie uzskati;

3.2. veselības un dzīvības vērtības apzināšanās;

3.3. pilsoniskās līdzdalības prasmes un toleranta attieksme pret atšķirīgām kultūrām un atšķirīgo sabiedrībā kopumā;

3.4. darba vērtības apzināšanās un turpmākās profesionālās darbības jomas izvēle.

4. Sociālpolitisko un ekonomisko norišu un personības attīstības pētīšana un interpretēšana:

4.1. mērķtiecīga, atbildīga, iecietīga sadarbība mācību un sociālo problēmu risināšanā;

4.2. mācību darba plānošana un vērtēšana;

4.3. darbs ar informāciju;

4.4. sabiedrības un personības pētīšana un interpretēšana.

5. Izpratne par cilvēka un sabiedrības attīstības norisēm un likumsakarībām:

5.1. ētiskās vērtības un mantojums;

5.2. personības tikumiskā izaugsme;

5.3. saskarsmes ētiskie aspekti;

5.4. garīgā veselība;

5.5. augšanas, fiziskās un garīgās attīstības likumsakarības;

5.6. veselīgs dzīvesveids;

5.7. personīgā drošība;

5.8. veselīga vide;

5.9. ekonomikas pamatproblēma un pamatjautājumi;

5.10. patērētājs ekonomikā;

5.11. ražotājs ekonomikā;

5.12. valsts loma ekonomikā;

5.13. darbs un karjera;

5.14. nauda;

5.15. cilvēks un sabiedrība;

5.16. demokrātiska valsts un sabiedrība;

5.17. tiesības un pienākumi demokrātiskā valstī;

5.18. Latvija Eiropā un pasaulē.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi

6. Gatavība sociāli atbildīgai nostājai. Izglītojamais:

6.1. vērtē savu un citu rīcību, raksturojot to kā labu vai sliktu, un pamato savu vērtējumu;

6.2. attīsta pozitīvu pieeju dzīvei (optimismu);

6.3. izprot palīdzības nozīmi, ir izpalīdzīgs;

6.4. novērtē dalīšanās prieku (prot dalīties ar citiem);

6.5. ievēro norises dabā, interesējas par tām, jūt līdzi dzīvām būtnēm;

6.6. apzinās savu saistību ar vidi un atbildību par to;

6.7. atšķir savai veselībai drošu un nedrošu vidi;

6.8. novērtē, cik svarīgi ir rūpēties par veselību; atšķir veselībai un videi draudzīgu un nedraudzīgu rīcību;

6.9. apzinās, ka var piedalīties lēmumu pieņemšanā un to īstenošanā ģimenē, klasē, skolā;

6.10. apzinās ģimenes, dzimtās vietas nozīmi savā dzīvē;

6.11. izvēles situācijā ikdienā izvērtē vairākas alternatīvas un pieņem ekonomiskās izvēles situācijā pamatotu lēmumu.

7. Sociālpolitisko un ekonomisko norišu un personības attīstības pētīšana un interpretēšana. Izglītojamais:

7.1. prot pastāstīt par to, ko prot un var iemācīt citiem;

7.2. prot strādāt pārī - uzklausa otra domas, saskata otra vajadzības un izpilda darbu atbilstoši skolotāja norādījumiem;

7.3. prot pastāstīt par savām izjūtām situācijās, kad saņēmis mīlestību, rūpes, piedošanu un kad to sniedzis;

7.4. ir draudzīgs, ieinteresēts un atsaucīgs, strādājot pārī;

7.5. strādājot pārī, ierosina, kā uzlabot klases vai skolas vidi;

7.6. ievēro grupas darba noteikumus;

7.7. prot pastāstīt par pārī (vai grupā) paveiktu darbu;

7.8. prot ieplānot laiku, iekārtot darba vietu mācībām, izvēlēties un turēt kārtībā mācību uzdevumam nepieciešamos mācību piederumus;

7.9. spēj secīgi izpildīt mācību uzdevumu atbilstoši skolotāja norādījumiem vai iepriekš dotam uzdevuma aprakstam;

7.10. vērtē savus un vienaudžu sasniegumus pēc skolotāja dota parauga;

7.11. izrāda vēlmi iegūt informāciju par personības un sabiedrības attīstības jautājumiem;

7.12. atrod mācību uzdevuma veikšanai nepieciešamo informāciju skolotāja norādītajos informācijas avotos (Latvijas karte, zīmējums, uzziņu literatūra, vienkārši grafiki, saruna ar līdzcilvēkiem, plašsaziņas līdzekļi, arī internets);

7.13. pēc skolotāja norādījuma izmanto dažādus informācijas ieguves veidus (intervē, anketē, novēro);

7.14. prot atrast un izmantot mācību uzdevumam nepieciešamo informāciju;

7.15. prot pareizi lietot sociālo zinību jēdzienus (atbilstoši standarta pamatprasību sadaļai "Izpratne par cilvēka un sabiedrības attīstības norisēm un likumsakarībām");

7.16. prot sakārtot savas dzīves, savas ģimenes (dzimtas) notikumus hronoloģiskā secībā;

7.17. saprot, ka katrai rīcībai ir sekas;

7.18. prot izteikt savu viedokli;

7.19. skolotāja vadībā prot sagatavoties sarunai (sagatavot jautājumus, sarunāt tikšanos);

7.20. skolotāja vadībā izstrādā jautājumus un veic aptauju.

8. Izpratne par cilvēka un sabiedrības attīstības norisēm un likumsakarībām. Izglītojamais:

8.1. prot pastāstīt un ar piemēriem ilustrēt to, ka godīgums, čaklums, labestība un mīlestība ir nozīmīgas tikumiskās vērtības;

8.2. prot nosaukt un pamatot sev nozīmīgas tikumiskās īpašības;

8.3. apzinās un ar piemēriem ilustrē to, ka cilvēka ētisko rīcību var noteikt prāts, jūtas un gribasspēks;

8.4. saprot, ka cilvēkiem var būt atšķirīgi ētiskie uzskati, un ar piemēriem no savas pieredzes ilustrē dažādas uzvedības, rīcības, attieksmes un attiecību izpausmes;

8.5. apzinās īpašības, kas veicina labvēlīgu saskarsmi;

8.6. prot izvēlēties pieklājīgu uzvedību konkrētā situācijā (piemēram, skolā, uz ielas, sabiedriskajā transportā);

8.7. raksturo sevi kā dabas daļu un sabiedrības daļu (bioloģisku un sabiedrisku būtni);

8.8. salīdzina, kas kopīgs un kas atšķirīgs dažādiem cilvēkiem (piemēram, intereses, vērtības, izskats, uzskati);

8.9. pazīst dažādu emociju izpausmes; spēj saistīt emocijas ar notikumiem;

8.10. zina, kas ir nepieciešams fiziskai un garīgai attīstībai;

8.11. prot skaidrot, kāpēc jārūpējas par veselību;

8.12. zina, kā rūpēties par savu veselību ikdienā (personīgā un zobu higiēna, veselīgs uzturs un fiziskā aktivitāte);

8.13. zina par zāļu lomu veselības atjaunošanā un saglabāšanā un zāļu nekontrolētas lietošanas iespējamām sekām;

8.14. zina par sadzīves ķīmisko līdzekļu un medikamentu iespējamo ietekmi uz veselību (saindēšanās un atkarības attīstība);

8.15. zina, ka smēķēšana, alkohola un narkotisko vielu lietošana, kā arī pārmērīga aizraušanās ar azartspēlēm un datorspēlēm nelabvēlīgi ietekmē veselību un darbspējas;

8.16. zina, kā saglabāt savu un citu cilvēku drošību mājās, uz ielas, skolā;

8.17. zina un ievēro ceļu satiksmes noteikumus, kas nodrošina gājēju un pasažieru drošību;

8.18. zina, kas ir vardarbība, vardarbības veidus; zina, kur meklēt palīdzību nelaimes gadījumos un kā rīkoties vardarbības gadījumos;

8.19. novērtē apkārtējās vides tīrību, drošību, skaistumu;

8.20. zina cilvēka pamatvajadzības; prot atšķirt vēlmes no vajadzībām;

8.21. saprot, ka katrs cilvēks var būt darbaspēks, un prot pastāstīt, ko cilvēks var piedāvāt darba tirgū (fiziskais spēks, zināšanas, prasmes, iemaņas, pieredze, dotumi);

8.22. zina, kas ir nauda, un prot ar piemēriem pastāstīt par naudas īpašībām;

8.23. prot pastāstīt par ģimenes un dzimtās vietas nozīmi savā dzīvē;

8.24. lieto jēdzienus: cilvēku grupas, savstarpējās attiecības, atbildība;

8.25. prot pastāstīt par Latvijas galvaspilsētu, sava rajona centru, savu pilsētu, pagastu;

8.26. pazīst sava pagasta (pilsētas) un Latvijas simbolus, zina to lietojumu, zina valsts svētkus un prot pastāstīt par to svinēšanas tradīcijām skolā;

8.27. prot pastāstīt, ko pašvaldība veic iedzīvotāju labā;

8.28. saprot, ka katram cilvēkam ir tiesības un pienākumi; prot nosaukt nozīmīgākās bērna tiesības un pienākumus, kas skolēnam jāveic ikdienā (ģimenē, skolā);

8.29. zina savas tiesības un pienākumus ģimenē, klasē, skolā;

8.30. zina, ka pastāv dažādi noteikumi; izprot, kādas var būt sekas, tos ievērojot un neievērojot;

8.31. zina, ka Latvija atrodas Eiropā;

8.32. zina, ka Latvijā dzīvo dažādas tautības.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.2., 6.3., 6.4., 6.5., 6.8., 6.11., 7.4. un 7.11.apakšpunktā minētās prasības.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi

10. Gatavība sociāli atbildīgai nostājai. Izglītojamais:

10.1. izprot saikni starp rīcību un sekām; pauž savu tikumisko izvēli;

10.2. apzinās dzīves mērķa nozīmību un prot pastāstīt par savu dzīves mērķi citiem;

10.3. izmantojot savu pieredzi un mākslas tēlus, izskaidro solidaritātes un izpalīdzības nozīmi cilvēku attiecībās;

10.4. novērtē ziedošanas nepieciešamību un ziedotāja ieguvumus;

10.5. apzinās dzīvības vērtību; izrāda saudzīgu attieksmi pret dzīvām būtnēm;

10.6. atšķir saudzīgas un nesaudzīgas darbības pret vidi un izvēlas videi saudzīgu rīcību;

10.7. novērtē veselību veicinošu vidi;

10.8. apzinās, ka cilvēks pats ir atbildīgs par savu veselību un drošību;

novērtē savus veselību ietekmējošos paradumus;

10.9. zina, kā izmantot skolas pašpārvaldes iespējas, lai uzlabotu skolas vidi;

10.10. novērtē ģimeni, mājas, dzimteni kā nozīmīgas vērtības savā un citu cilvēku dzīvē;

10.11. atzīst citu tiesības uz atšķirīgiem uzskatiem;

10.12. ekonomiskās izvēles situācijā izvērtē alternatīvas, ar ekonomiskiem apsvērumiem pamato savu izvēli un pieņem lēmumu, kā rīkoties.

11. Sociālpolitisko un ekonomisko norišu un personības attīstības pētīšana un interpretēšana. Izglītojamais:

11.1. izprot sadarbības priekšrocības;

11.2. novērtē savas spējas izpildīt dažādas sociālās lomas, mācoties grupā;

11.3. prot strādāt grupā - uzklausa un pārdomā citu uzskatus, neizdarot pārsteidzīgus secinājumus, atzīst citu vajadzības un intereses, kā arī ņem vērā citu domas, emocijas, pieredzi, attieksmes, pārliecību;

11.4. novērtē grupu darba priekšrocības un iespējamās grūtības mācību mērķu sasniegšanai;

11.5. spēj iejusties citu cilvēku situācijā un apzinās, ka cita cilvēka rīcību nosaka viņa vērtības, uzskati, pārliecība;

11.6. ir draudzīgs, ieinteresēts un atsaucīgs attieksmē pret visiem grupas biedriem;

11.7. strādājot grupā, iesaistās sadarbības problēmu (viedokļu neuzklausīšana, dominēšana, personības, nevis uzskatu kritizēšana) konstruktīvā risināšanā;

11.8. izstrādā grupas darba noteikumus atbilstoši mācību uzdevumam;

11.9. prot sniegt mutisku ziņojumu par grupas darba rezultātiem;

11.10. prot prognozēt mācību uzdevuma veikšanai nepieciešamo laiku;

11.11. spēj secīgi izpildīt mācību uzdevumu un plānot mācību uzdevuma izpildi;

11.12. prot kopā ar skolotāju formulēt mācību sasniegumu kritērijus un vērtēt savu un vienaudžu veikumu atbilstoši kritērijiem;

11.13. prot mērķtiecīgi uzdot jautājumus par apspriežamo tematu;

11.14. zina, kādos informācijas avotos meklējama informācija par sociālpolitiskiem, ekonomiskiem jautājumiem; prot to patstāvīgi atrast dažādos informācijas avotos (uzziņu literatūra, plašsaziņas līdzekļi, datorresursi) un izmantot mācību uzdevumu veikšanai;

11.15. aptaujājot, sarunājoties, klausoties citu stāstījumu un lasot prot iegūt nepieciešamo informāciju par personību un sabiedrību;

11.16. atbilstoši mācību uzdevumam atšķir būtisku informāciju no maznozīmīgas;

11.17. ar izpratni lieto sociālo zinību terminus (atbilstoši standarta pamatprasību sadaļai "Izpratne par cilvēka un sabiedrības attīstības norisēm un likumsakarībām");

11.18. prot sakārtot hronoloģiskā secībā sava pagasta, novada, Latvijas svarīgākos notikumus;

11.19. prot dažādās dzīves situācijās saskatīt un izvērtēt cēloņu un seku mijsakarības;

11.20. prot saskatīt dažādus viedokļus, prot formulēt savu viedokli;

11.21. prot sagatavoties intervijai, intervēt, apkopot un noformēt intervijas materiālus;

11.22. prot, strādājot grupā, sastādīt anketu, veikt aptauju, apkopot un noformēt aptaujas rezultātus;

11.23. prot ar toleranci izturēties pret atšķirīgām vērtībām, uzskatiem, pārliecību.

12. Izpratne par cilvēka un sabiedrības attīstības norisēm un likumsakarībām. Izglītojamais:

12.1. paskaidro, kā ētisko vērtību izpratne ietekmē sabiedrībā valdošos priekšstatus un paradumus; ar piemēriem ilustrē to, kā cilvēku ētiskā pārliecība ietekmē viņu raksturu, rīcību;

12.2. prot paskaidrot, balstoties uz personisko pieredzi, kas ir ētiskais ideāls, kāda rīcība ir tikumiska un kāda netikumiska (iekšējie, ārējie faktori), kas ir sirdsapziņa;

12.3. paskaidro, kas ietekmē ētisko izvēli (ētiskā pārliecība, kas izriet no pasaules uzskata, vērtības);

12.4. prot pastāstīt, kāpēc cilvēki ir dažādi, ka cilvēku dažādības iemesls ir viņu uzskati, vērtības un pārliecība; prot saskatīt un raksturot savstarpējas cieņas pilnus vienlīdzīgus, godīgus un labestīgus saskarsmes veidus;

12.5. izprot, ka cilvēka rīcību nosaka iekšējie un ārējie kontroles mehānismi;

12.6. izprot nesaskaņu cēloņus; novērtē pieklājīgas uzvedības nozīmi sadarbības veicināšanā;

12.7. prot pieklājīgi uzvesties uz ielas un sabiedriskās vietās (piemēram, veikalā, sabiedriskajā transportā, teātrī, sakrālās vietās);

12.8. zina, kāda uzvedība veicina labas savstarpējās attiecības; izprot savas iespējas sagādāt pozitīvas emocijas; novērtē savstarpējo attiecību un draudzības nozīmi cilvēka dzīvē;

12.9. prot raksturot dažādas emocijas un izprot savas iespējas ietekmēt citu cilvēku emocijas;

12.10. izprot cilvēka augšanas un attīstības norises cilvēka dzīves laikā: piedzimšanu, bērnību, pusaudža gadus, jaunību, briedumu, vecumu un nāvi;

12.11. zina par pārmaiņām zēnu un meiteņu ķermenī pusaudžu vecumā;

12.12. izprot, ka augot un attīstoties mainās arī pienākumi, atbildība un savstarpējās attiecības;

12.13. izprot, kā izpaužas savstarpējas rūpes un atbildība ģimenē;

12.14. novērtē veselību kā vērtību un prot pamatot veselīga dzīvesveida nozīmi;

12.15. zina, kā uzturs un fiziskā aktivitāte ietekmē veselību; zina un var izskaidrot veselīga uztura pamatprincipus; prot izvēlēties veselīgu uzturu;

12.16. izprot, kāpēc nepieciešams ievērot personīgo higiēnu un plānot laiku darbam un atpūtai;

12.17. zina, kā izsargāties no biežāk sastopamajām ādas slimībām;

12.18. zina, kas ir atkarību izraisošas vielas; izprot smēķēšanas (arī pasīvās smēķēšanas), alkohola un narkotiku ietekmi uz veselību un darbspējām;

12.19. zina, kas ir vardarbība, vardarbības veidus, zina, kur meklēt palīdzību nelaimes gadījumos un kā rīkoties vardarbības gadījumos;

12.20. zina, kā rīkoties nelaimes gadījumos un sniegt elementāru palīdzību cietušajam;

12.21. zina un ievēro ceļu satiksmes noteikumus (arī par velosipēdistu drošību) un citus drošības noteikumus;

12.22. izprot cilvēku, institūciju un valstu sadarbības nozīmi tīras vides uzturēšanā; ar piemēriem ilustrē to, kā cilvēku darbība ietekmē apkārtējo vidi;

12.23. atšķir cilvēka galvenās ekonomiskās vajadzības un sociālās vajadzības; prot raksturot savas, ģimenes ekonomiskās vēlmes un vajadzības;

12.24. izprot patērētāja lomu, apzinās patērētāja pienākumus un tiesības;

12.25. zina, ka ražošanas resursi ir ierobežoti; prot raksturot komercdarbības veidus tuvākajā apkārtnē (pagastā/pilsētā/mikrorajonā);

12.26. prot nosaukt galvenos nodokļu veidus, ilustrēt tos ar piemēriem;

12.27. izprot darba nozīmi cilvēka labklājības veidošanā un prot ar piemēriem ilustrēt gadījumus, kad zināšanas, izglītība, uzņēmība palīdzējušas cilvēkiem kļūt turīgiem un gandarītiem;

12.28. zina naudas īpašības un funkcijas, prot savas zināšanas ilustrēt ar piemēriem;

12.29. raksturo ģimeni, mājas, dzimteni kā nozīmīgas vērtības savā un citu cilvēku dzīvē;

12.30. prot pastāstīt par Latvijas novadiem un tās kaimiņvalstīm;

12.31. prot pastāstīt par Latvijas valsts simboliem, valsts svētkiem un piemiņas dienām (piemēram, 25.martu, 14.jūniju, 20.janvāri);

12.32. zina galvenos publiskās varas veidus: tiesu vara, likumdevēja vara un izpildvara;

12.33. raksturo un ar piemēriem ilustrē demokrātijas kā politiska režīma un atbilstoša dzīvesveida izpausmes;

12.34. prot pastāstīt par valsts uzdevumiem;

12.35. prot pastāstīt par bērna tiesībām un pienākumiem;

12.36. prot ilustrēt ar piemēriem saistību starp tiesībām, atbildību un pienākumiem;

12.37. zina, ka par likuma pārkāpumiem var tikt piemērots sods;

12.38. zina nozīmīgākās kultūras jomas (izglītība, reliģija, māksla, literatūra, folklora, etnogrāfija) un nodarbošanās veidus, ir izpratne par sadzīves organizēšanu;

12.39. prot salīdzināt un saskatīt dažādu tautu kopīgās un atšķirīgās iezīmes, to izpausmes paražās un tradīcijās;

12.40. zina, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

13. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 10.2., 10.5., 10.6., 10.7., 10.8., 10.10., 10.11., 11.3., 11.6., 12.8. un 12.14.apakšpunktā minētās prasības.

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi

14. Gatavība sociāli atbildīgai nostājai. Izglītojamais:

14.1. pauž savu tikumisko izvēli, to pamatojot;

14.2. spēj piedalīties diskusijā par eksistenciāli nozīmīgiem jautājumiem (piemēram, mīlestība un naids, dzīvība un nāve, laicīgais un svētais, dzīves jēga);

14.3. spēj izvērtēt savu rīcību, izmantojot ētisku argumentāciju, ja nepieciešams, atzīt savas kļūdas un aizspriedumus un mainīties;

14.4. ir iecietīgs pret atšķirīgo (izņemot gadījumus, ja tiek aizskarta personības un sabiedrības drošība);

14.5. apzinās altruisma nozīmi; izprot ziedošanas, sponsorēšanas, mecenātisma, filantropijas nepieciešamību, pamatojot to ar piemēriem;

14.6. respektē cilvēka dzīvības vērtību; zina, ka ir dažādi uzskati par klonēšanas, abortu un eitanāzijas pieļaujamību, ir sava nostāja šajā jautājumā;

14.7. vērtē pašvaldības un valsts mēroga darbību ietekmi uz dabu un cilvēka veselību;

14.8. izprot veselību veicinošas vides veidošanas pamatprincipus;

14.9. apzinās tos savus paradumus, kuri ietekmē veselību, pamato to izvēli; nosaka savu un sabiedrības atbildību par veselību un drošību; novērtē veselīgas sabiedrības priekšrocības;

14.10. zina un praksē izmanto pilsoniskās līdzdalības iespējas skolas, pašvaldības un valsts mēroga norisēs;

14.11. novērtē ģimenes nozīmi personības tapšanā un socializācijā;

14.12. izprot, ka cilvēkiem ir dažāda reliģiskā, politiskā un cita pārliecība;

ir tolerants pret mazākuma viedokli;

14.13. izvēles situācijā, balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem un ievērojot godīguma, taisnīguma un cilvēkmīlestības principus, izvērtē vairākas alternatīvas, prognozē pieņemtā lēmuma īstenošanas sekas un pieņem lēmumu darbībai;

14.14. apzinās darba vērtību; plāno savu turpmākās profesionālās darbības jomu, izvērtējot savas spējas, intereses un sabiedrības vajadzības;

14.15. izprot e-pakalpojumu būtību un zina, kur meklēt informāciju par valsts un pašvaldību e-pakalpojumiem.

15. Sociālpolitisko un ekonomisko norišu un personības attīstības pētīšana un interpretēšana. Izglītojamais:

15.1. ar piemēriem ilustrē sekmīgu sadarbību;

15.2. pauž savu viedokli vai piedāvā problēmas risinājumu un uzklausa citu viedokli kopīgo mācību un sociālo mērķu sasniegšanai;

15.3. prot saskaņot savas un citu vajadzības, meklējot problēmu risinājumus;

15.4. spēj pieņemt kompromisu kopīgo mācību un sociālo mērķu sasniegšanai;

15.5. mācību un sociālo mērķu sasniegšanai sniedz atbalstu citiem grupas biedriem;

15.6. pārvalda savas emocijas saskarsmē un sadarbībā;

15.7. pieņem un ciena citus grupas biedrus (tolerance);

15.8. sadarbojas ar citiem, piedaloties vietējai sabiedrībai nozīmīgos projektos;

15.9. uzņemas atbildību par savu ieguldījumu kopīgo mācību mērķu sasniegšanai;

15.10. atbilstoši grupas mērķiem izstrādā un, ja nepieciešams, ierosina mainīt grupas darba noteikumus;

15.11. prot publiski uzstāties par grupas darba rezultātiem;

15.12. prot vērtēt mācībām nepieciešamo laiku un veikt nepieciešamās korekcijas;

15.13. prot plānot mācību darba secību, mācīšanās gaitā vērtēt savu mācīšanos un veikt nepieciešamās korekcijas mācību uzdevuma veikšanas secībā;

15.14. ir atradis sev piemērotāko veidu, kā organizēt mācīšanos, un spēj pastāstīt par to citiem;

15.15. prot kopā ar grupas biedriem formulēt mācību sasniegumu kritērijus un vērtēt savu un citu skolēnu veikumu atbilstoši kritērijiem;

15.16. izmanto mērķtiecīgu jautājumu uzdošanu kā personības un sabiedrības pētīšanas instrumentu;

15.17. apzinās un pieņem domu, ka uz vienu jautājumu par personību un sabiedrību var būt vairākas pareizas atbildes;

15.18. atbilstoši mācību mērķim patstāvīgi izvēlas un lieto piemērotus informācijas avotus;

15.19. kritiski novērtē, izvēlas un izmanto mācību uzdevumam atbilstošu informācijas ieguves veidu;

15.20. prot dažādos veidos sistematizēt un apkopot informāciju, arī izmantojot grafiskās formas (tabulas, shēmas, domu kartes);

15.21. izvēlas un pareizi lieto sociālo zinību terminus (atbilstoši standarta pamatprasību sadaļai "Izpratne par cilvēka un sabiedrības attīstības norisēm un likumsakarībām");

15.22. prot prognozēt savas rīcības sekas, balstoties uz cēloņu un seku mijsakarību izpratni;

15.23. prot analizēt dažādus viedokļus, izvērtējot faktus, un argumentēti aizstāvēt savu viedokli;

15.24. prot atbilstoši mērķim analizēt, novērtēt un izmantot intervijā iegūto informāciju;

15.25. prot atbilstoši uzdevumam sastādīt anketu, apkopot un analizēt aptaujas rezultātus.

16. Izpratne par cilvēka un sabiedrības attīstības norisēm un likumsakarībām. Izglītojamais:

16.1. prot pastāstīt par pastāvīgo ētisko vērtību pasaulē un raksturot universālās ētiskās vērtības: labestību, godīgumu, taisnīgumu, iecietību, līdzcietību, uzticību, brīvību un pietāti pret dzīvību, patiesumu, draudzību, mīlestību, solidaritāti, cieņu, atbildību;

16.2. prot raksturot ētiskās pamatvērtības kristietībā, folklorā un to mijiedarbību ar sekulārajām vērtībām;

16.3. prot raksturot vismaz divu dažādu sociālo grupu ētiskos ideālus, izmantojot piemērus no dzīves, vēstures, mākslas;

16.4. raksturo cilvēka iekšējo pasauli kā sirdsapziņas, prāta un jūtu kopumu;

16.5. prot paskaidrot, kas ir gribas brīvība un kā personisko izvēli ietekmē personiski pieņemtas ētiskās vērtības;

16.6. raksturo savas ģimenes ētiskās vērtības un novērtē ģimenes ieguldījumu savas personības veidošanā;

16.7. pazīst un raksturo iekšējās un ārējās kontroles mehānismus, kuri nosaka cilvēka rīcību un attiecības;

16.8. zina par konfliktu veidiem un prot piedāvāt savu konflikta risināšanas ceļu;

16.9. ir apguvis lietišķās saskarsmes pamatus;

16.10. izprot pozitīvu savstarpējo attiecību veidošanas principus;

16.11. izprot dažādu emociju un stresa cēloņus; zina, kā pārvarēt negatīvas emocijas un stresu, kā rīkoties psiholoģiskas krīzes gadījumos;

16.12. izprot fizioloģiskās pārmaiņas pusaudža un jaunieša organismā;

izprot, kā notiek jaunieša garīgā pilnveidošanās (attīstās intelekts, personīgā attieksme, vērtību sistēma, iejūtīgums pret citiem cilvēkiem);

16.13. zina par garīgās pilnveidošanās dažādiem ceļiem (piemēram, pašdisciplīna, pašizziņa, lūgšana);

16.14. izprot seksualitātes būtību, dzimumu lomas; apzinās dzimumu līdztiesības vērtību;

16.15. zina par seksuālajām novirzēm, seksa industriju;

16.16. izprot ģimenes partnerattiecību būtību un savstarpējo atbildību un izsaka savu viedokli par vērtībām ģimenē (mīlestību, savstarpēju cieņu, atbildību, uzticību, godīgumu);

16.17. zina par ģimenes plānošanas nozīmi un iespējām, tai skaitā kontracepcijas metodēm;

16.18. izprot fiziskās un garīgās veselības kopsakarības;

16.19. izprot un raksturo savu paradumu ietekmi uz veselību;

16.20. izprot fiziskās aktivitātes nozīmi cilvēka veselības saglabāšanā, prot izvēlēties sev piemērotus fiziskos vingrinājumus un noteikt vēlamo slodzi;

16.21. izprot veselīga uztura pamatprincipus, izprot neveselīga uztura ietekmi uz organismu un dažādu slimību attīstību (gremošanas, vielmaiņu slimības, anoreksija, bulīmija;

16.22. zina infekciju izplatīšanās mehānismus; zina, kā izsargāties no seksuāli transmisīvajām infekcijām un HIV/AIDS; izprot seksuāli transmisīvo infekciju un HIV/AIDS profilakses nozīmi;

16.23. izprot, ka atkarība ir slimība; nosaka un pamato atkarību izraisošo vielu lietošanas cēloņus; izprot atkarību izraisošo vielu ietekmi uz cilvēka fizisko, psihisko un sociālo veselību;

16.24. zina, kā Latvijas normatīvie akti regulē atkarību izraisošo vielu lietošanu un izplatīšanu;

16.25. prot sniegt pirmo palīdzību atbilstoši situācijai (kur var palīdzēt sev vai citiem), zina, kā izsaukt palīdzības dienestus, spēj sniegt emocionālu atbalstu grūtībās;

16.26. zina un ievēro ceļu satiksmes noteikumus (arī par velosipēdistu un motorizēto transportlīdzekļu vadītāju drošību) un citus drošības noteikumus;

16.27. zina, kā rīkoties bīstamās situācijās mājās, uz ielas, kalnos, uz ūdens, mežā, ugunsgrēka gadījumā, saskarē ar elektrību vadošiem priekšmetiem;

16.28. izprot cilvēka un vides mijiedarbību; zina, kā vides ķīmiskais, fizikālais un bioloģiskais piesārņojums ietekmē cilvēku veselību;

16.29. apzinās un pamato vides aizsardzības un sakārtošanas pasākumu nozīmību;

16.30. zina, kā Latvijas normatīvie akti regulē vides aizsardzību;

16.31. zina cilvēku saimnieciskās darbības veidus un principus, cilvēku ekonomiskās vēlmes un vajadzības, pieprasījuma un piedāvājuma likumsakarības, cenu veidošanās principus, ražošanas faktorus, komercdarbības veidus un finansēšanas avotus, valsts ekonomiskās sistēmas;

16.32. zina, kā rīkoties, lai aizstāvētu patērētāja tiesības;

16.33. zina, kas ir komercdarbība, un prot to raksturot;

16.34. zina, kas ir nodokļi, izprot to nepieciešamību; zina, kā tiek iekasēti nodokļi; prot aprēķināt galvenos nodokļus: pievienotās vērtības nodokli (PVN), sociālās apdrošināšanas iemaksu, ienākuma nodokli;

16.35. zina, kas ir darba tirgus un kādas ir iespējas tajā iesaistīties;

16.36. zina, kas ir bezdarbs, ar piemēriem prot raksturot tā veidus un zina, kādas ir valsts sociālās garantijas;

16.37. lieto matemātiskās prasmes finanšu aprēķinos (piemēram, valūtas maiņas kursa, kredītprocentu, nodokļu aprēķinos);

16.38. raksturo ģimenes nozīmi personības tapšanā un socializācijā;

16.39. zina un prot pastāstīt par ģimenes tiesību un laulības līguma būtību;

16.40. zina un izprot jēdzienus: ģimene, iedzīvotāju struktūra, demogrāfiskā politika, demogrāfiskie rādītāji;

16.41. prot izskaidrot un argumentēti pierādīt, ka profesionālās darbības izvēle ir viens no faktoriem, kas nosaka cilvēka vietu sabiedrībā;

16.42. zina valsts pazīmes, prot raksturot demokrātisku un nedemokrātisku valsti;

16.43. zina Latvijas valsts simbolus;

16.44. zina jēdzienus: vara, valsts, demokrātija, vēlēšanas, pilsonis, naturalizācija, izpildvara, likumdevēja vara, tiesu vara;

16.45. zina trīs galvenos varas veidus (likumdevēja vara, izpildvara, tiesu vara) un to funkcijas, ar piemēriem ilustrē to īstenojumu dzīvē;

16.46. raksturo prezidentālu un parlamentāru iekārtu;

16.47. zina pašvaldību kompetences un izskaidro valsts iekšējās un ārējās funkcijas;

16.48. zina tiesiskuma jēdzienu, prot nosaukt cilvēka pamattiesības un apzinās to neaizskaramību;

16.49. prot pastāstīt par tiesas nozīmi indivīda, sabiedrības un valsts dzīvē;

16.50. prot atšķirt tiesisku rīcību no prettiesiskas rīcības;

16.51. zina starptautisko normatīvo aktu ietekmi uz Latvijas normatīvajiem aktiem; prot paskaidrot un ar piemēriem ilustrēt jēdzienus: referendums, ratificēt;

16.52. zina Satversmes (konstitūcijas) nozīmi demokrātiskā sabiedrībā un paskaidro, uz kādām vērtībām tā balstīta;

16.53. prot atšķirt, kādus procesus regulē Latvijas likumi: Civilprocesa likums, Kriminālprocesa likums, Darba likums, Administratīvā procesa likums;

16.54. zina jēdzienus: suverenitāte, konvencija, republika, unitāra un federatīva valsts, globalizācija; izskaidro jēdzienus: nācija, tauta, tautība, pilsonība, pilsonis;

16.55. zina, kāpēc izveidota Eiropas Savienība, kā tā darbojas, kādi ir tās darbības virzieni;

16.56. zina, kāpēc izveidota Eiropas Padome, NATO, ANO un kādi ir to darbības virzieni;

16.57. prot pastāstīt, kas ir globalizācija, kādas ir tās izpausmes Latvijā un pasaulē;

16.58. zina jēdzienu "ilgtspējīga attīstība" un ilgtspējīgās attīstības saistību ar vides, ekonomisko un sociālo jomu.

17. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 14.2., 14.3., 14.4., 14.5., 14.6., 14.9., 14.11., 14.12., 14.14., 15.6., 15.7., 15.9. un 16.29.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

19.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Mājturība un tehnoloģijas.
Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei

I. Vispārīgie jautājumi

1. Īstenojot pamatizglītības standartu "Mājturība un tehnoloģijas", izglītojamam vismaz 75 % no mācību procesam atvēlētā laika jāvelta prasmju apguvei un praktiskas darbības pieredzes veidošanai

2. Sākot ar 5.klasi, mājturības un tehnoloģiju apguve tiek organizēta, izglītojamos klasē dalot divās grupās.

3. Izstrādājumu izgatavošanas tehnoloģiskā procesa apguvei skola piedāvā izglītojamajiem divas līdzvērtīgas programmas, kas atšķiras galvenokārt ar izstrādājumu izgatavošanai izmantojamo materiālu izvēli un to apstrādes īpatnībām: tehnoloģijas I - tekstilmateriālu un citu līdzīgu materiālu tehnoloģijas; tehnoloģijas II - koka, kokmateriālu, metāla un citu līdzīgu materiālu tehnoloģijas.

4. Izglītojamais katru mācību gadu izvēlas vienu no skolas piedāvātajām tehnoloģiju apguves programmām.

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

5. Mācību priekšmeta "Mājturība un tehnoloģijas" mērķis ir pilnveidot izglītojamā izpratni par cilvēka dzīvesvides drošības un kvalitātes nosacījumiem un iespējām tās uzlabošanai, veicināt izglītojamā praktiskās rīcības un sociālās sadarbības prasmju attīstību, lai ikviens spētu patstāvīgi plānot un organizēt personīgo mājturību, pildīt drošības nosacījumus, adekvāti rīkoties ekstremālās situācijās un ar izpratni un radoši iesaistītos tehnoloģisko procesu īstenošanā.

6. Mācību priekšmeta "Mājturība un tehnoloģijas" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:

6.1. gūt zināšanas un pilnveidot izpratni par personīgās mājturības būtību, struktūru un daudzpusību, attīstīt prasmes mājas darbu plānošanā un veikšanā;

6.2. praktiskā darbībā veidot un radoši lietot dažādu materiālu apstrādes un izstrādājumu darināšanas prasmes, vienlaikus gūstot izpratni par tehnoloģiskā procesa norisi;

6.3. attīstīt prasmes risināt problēmas, attīstīt pašapziņu un izkopt individualitāti, gūt radošas darbības un personības pašizpausmes pieredzi, apzināties savas intereses un spējas saskatīt mācību priekšmetā iegūtās pieredzes izmantošanas iespējas sadzīvē, brīvā laika organizēšanā un karjeras izvēlē;

6.4. gūt zināšanas par drošības pamatnosacījumiem un izpratni rīcībai ekstremālās sadzīves situācijās.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

7. Zināšanas un izpratne par cilvēka dzīvesvidi:

7.1. mājoklis;

7.2. drošība;

7.3. mājas darbu plānošana;

7.4. apģērbs;

7.5. uzturs;

7.6. iepirkšanās pamatprincipi.

8. Tehnoloģiju droša, praktiska un radoša lietošana cilvēka dzīvesvides uzlabošanai:

8.1. izstrādājuma idejas, ieceres radīšana un noformēšana;

8.2. projektēšana;

8.3. izstrādājuma izgatavošana;

8.4. tehnoloģiskā procesa, izstrādājuma un to drošības novērtēšana.

9. Savu iespēju apzināšanās dzīvesvides pilnveidošanai:

9.1. ieguldījums dzīvesvides uzturēšanā un mainīšanā;

9.2. pašizpausmes un jaunrade;

9.3. cilvēka darba rezultāts kā vērtība;

9.4. materiālās kultūras mantojuma nozīme daudzkultūru sabiedrībā.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi

10. Zināšanas un izpratne par cilvēka dzīvesvidi. Izglītojamais:

10.1. izprot, ka cilvēku mājokļi, to iekārtojums un sadzīve laika gaitā ir mainījusies, saskata būtiskākās atšķirības;

10.2. zina, kā racionāli organizēt savu darba vietu; prot uzturēt kārtību darba vietā;

10.3. ir iepazinies ar kaitīgo, bīstamo faktoru iespējamību mājoklī, sekām, kas varētu rasties neuzmanīgas rīcības dēļ (ar uguni, elektrību); zina, kur meklējama pirmā palīdzība;

10.4. saskata mājās izmantojamo materiālu daudzveidību;

10.5. zina galvenos ikdienas darbus, kas nodrošina mājīgumu; piedalās mājas darbu veikšanā;

10.6. pazīst vienkāršākos mājās izmantojamos instrumentus un darbarīkus (ēdienu gatavošanai, mājokļa un dārza kopšanai), prot ar tiem rīkoties;

10.7. izprot mājās izmantojamo resursu taupīšanas nepieciešamību;

10.8. ir iepazinies ar mājās izmantojamo sadzīves atkritumu galvenajiem šķirošanas un pārstrādes veidiem;

10.9. atšķir apģērba veidus (skolas, mājas, svētku, sporta, darba apģērbs);

prot elementāri rūpēties par savu apģērbu un apaviem;

10.10. atšķir veselīgus un neveselīgus pārtikas produktus; saprot ēšanas režīma nozīmi cilvēka veselības uzturēšanā; saprot, ka pārtikas produkti jālieto ekonomiski;

10.11. prot raksturot pārtikas produktu kvalitāti pēc to ārējām pazīmēm, gatavot vienkāršus ēdienus, neizmantojot termisko apstrādi;

10.12. prot klāt galdu vienkāršai ikdienas maltītei, rīkoties ar galda piederumiem, uzvesties ēšanas laikā;

10.13. saprot, ka, iegādājoties preces, jānovērtē to kvalitāte, nepieciešamība, cena; zina, ka jāsaglabā pirkumus apliecinoši dokumenti (kases čeki).

11. Tehnoloģiju praktiska un radoša lietošana cilvēka dzīvesvides uzlabošanai. Izglītojamais:

11.1. izprot, ka priekšmeti un lietas ir noteiktas cilvēku darbības rezultāts;

11.2. saskata izstrādājuma darināšanas nepieciešamību un savas iespējas to veikt (piemēram, dāvana, telpas noformējums svētkiem);

11.3. spēj gūt dabā, materiālās kultūras mantojuma priekšmetos, mūzikā, kā arī citās apkārtējās vides norisēs impulsu kāda vienkārša izstrādājuma darināšanai; ir pieredze veidot un noformēt savas idejas skici;

11.4. prot atrast un izmantot informāciju no skolēna vecumam atbilstošiem periodiskajiem izdevumiem, grāmatām;

11.5. saprot instrukciju nozīmi kā informācijas avotu pareizai rīcībai; konstruē priekšmetus un modeļus pēc tehniskā zīmējuma, shēmas vai šablona;

11.6. prot ekonomiski izmantot izejvielas un materiālus izstrādājuma tapšanas gaitā;

11.7. prot uzturēt kārtībā darba vietu;

11.8. prot tehniski pareizi strādāt ar vienkāršiem rokas instrumentiem un palīgierīcēm, veicot materiālu sadalīšanu, pirmapstrādi, apdari, locīšanu, pīšanu, krāsošanu, līmēšanu un mehānisko savienošanu;

11.9. prot gatavot vienkāršus priekšmetus, telpu rotājumus, iesaiņot un noformēt dāvanas (aplicējot, lokot, veidojot, pinot, vijot), izmantojot tekstilmateriālus, papīru, stieples, plastilīnu, dabas materiālus; ir pieredze darboties rūpīgi, patstāvīgi vai kopā ar citiem, pabeigt darbu un sagatavot rezultātu kopīgai vērtēšanai; zina un ievēro darba drošības noteikumus;

11.10. spēj novērtēt savu darbību un sasniegto rezultātu; mācās saskatīt pozitīvo sasniegumu savā un citu darbā.

12. Savu iespēju apzināšanās dzīvesvides pilnveidošanai. Izglītojamais:

12.1. apzinās savu līdzdalību un ieguldījumu ikdienas mājas darbu veikšanā; novērtē skaisto cilvēka dzīvesvides iekārtojumā;

12.2. izprot, kā stundās iegūtās zināšanas un prasmes tiek izmantotas mājās (sadzīvē), brīvajā laikā (atpūtā) un dažādās profesijās;

12.3. apzinās paša izgatavotā izstrādājuma vienreizīgumu, noderīgumu, izjūt to kā pašizpausmes veidu un savu spēju apliecinājumu;

12.4. apzinās mājās izmantojamo resursu izcelsmi un nepieciešamību tos taupīt; izprot, ka cilvēka darbs ir fiziskās enerģijas, laika un garīgās piepūles rezultāts;

12.5. saskata amatnieku izstrādājumu izmantošanas estētisko un praktisko nozīmi mājas vidē.

13. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 10.7., 11.10., 12.1., 12.2., 12.3., 12.4. un 12.5.apakšpunktā minētās prasības.

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi

14. Zināšanas un izpratne par cilvēka dzīvesvidi. Izglītojamais:

14.1. spēj salīdzināt un izprot atšķirību mājas darbu plānošanā senāk un tagad, atšķirību lauku iedzīvotāju un pilsētnieku mājas darbos;

14.2. izprot ērtas un skaistas telpas iekārtojuma pamatprincipus; saprot racionālas darba vietas iekārtošanas un kārtības uzturēšanas nepieciešamību;

14.3. saskata paaugstinātas bīstamības objektus un parādības mājoklī un skaidro, kādi piesardzības un drošības pasākumi veicami; apzinās sekas, kādas varētu rasties, nemākulīgi rīkojoties ar instrumentiem, ierīcēm; zina, kā rīkoties, ja noticis negadījums;

14.4. novērtē materiālu piemērotību un izvēlas atbilstošākos;

14.5. saprot, ka mājas darbi jāplāno kopīgi, katram ģimenes loceklim uzņemoties noteiktus pienākumus, kas jāveic regulāri; spēj patstāvīgi plānot laiku mājas darbu veikšanai;

14.6. saprot, kā ekonomiski izmantot iekārtas un ierīces, izvēlēties piemērotākos instrumentus darba veikšanai (pēc elektroenerģijas patēriņa un ekspluatācijas noteikumiem);

14.7. izprot ekonomiskas saimniekošanas nozīmi cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā un vides saudzēšanā;

14.8. zina, ka sadzīves atkritumu pārstrāde un sadzīves ķīmisko līdzekļu saprātīga lietošana saudzē vidi;

14.9. raksturo dažādus apģērba veidus; apzinās piemērota, situācijai atbilstoša apģērba izvēles nepieciešamību un prot to izvēlēties; zina apģērba kopšanas iespējas;

14.10. zina, kā ēdienkartes sastādīšanā var izmantot uztura piramīdu vai uztura apli; raksturo produktu uzglabāšanas noteikumus; izprot, kā ēdienu gatavošanas procesā rodas uzturvielu zudumi;

14.11. prot novērtēt pārtikas produktu un ēdienu kvalitāti pēc to organoleptiski nosakāmām īpašībām, gatavot ēdienu pēc receptes;

14.12. prot klāt galdu atbilstoši ēdienkartei, pasniegt un noformēt ēdienus, uzvesties pie galda atbilstoši pieņemtajām uzvedības normām;

14.13. izprot, kā racionāli un videi labvēlīgi izvēlēties un iegādāties ikdienā nepieciešamās preces; izprot, kāpēc jāsaglabā pirkumus apliecinoši dokumenti (kases čeki).

15. Tehnoloģiju praktiska un radoša lietošana cilvēka dzīvesvides uzlabošanai. Izglītojamais:

15.1. izprot, ka izstrādājumu darināšana no ieceres līdz gatavai lietai veicama noteiktā secībā;

15.2. saskata vajadzību pēc izstrādājuma vai tehniska risinājuma mājās; prot raksturot un pamatot savu darbību ieceres realizēšanai;

15.3. iepazīst un analizē etnogrāfisko materiālu un saskata iespēju etnogrāfijas radošā izmantošanā mūsdienīgos izstrādājumos; prot veidot vienkāršu kompozīciju un/vai rasējumu vienā vai divos skatos;

15.4. ir iepazinies ar informācijas ieguves iespējām (arī izmantojot modernās informācijas tehnoloģijas) un lietošanu, prot atrast nepieciešamo informāciju dažādos avotos;

15.5. prot radīt un lietot skices, vienkāršus tehniskos zīmējumus un/vai rasējumus, shēmas, lai plānotu praktisko darbību, informētu par to citus, izmantotu izstrādājumu izgatavošanā; saprot instrukciju un lietošanas pamācību nepieciešamību un to neievērošanas sekas;

15.6. prot izvēlēties izstrādājuma ieceres īstenošanai nepieciešamos materiālus, aprēķināt to izmaksas, daudzumu, izmantot un kombinēt dažādus materiālus;

15.7. prot izvēlēties darbarīkus, materiālus un racionāli iekārtot darba vietu atbilstoši tehnoloģijai;

15.8. prot veikt tradicionālo tekstiltehniku - tamborēšanas, adīšanas, izšūšanas - un citu tehnoloģiju (pēc skolotāja izvēles) vai spēj veikt cieto materiālu mehāniskās apstrādes operācijas - zāģēšanu, kalšanu, metāla stiepļu locīšanu, skārda locīšanu, dažādu materiālu urbšanu - un citu tehnoloģiju (pēc skolotāja izvēles) operācijas;

15.9. prot racionālā secībā izgatavot vienkāršus praktiskus vai dekoratīvus izstrādājumus, izmantojot dažādus materiālu apstrādes veidus; prot veikt izstrādājumu pēcapstrādi; zina un ievēro darba drošības noteikumus;

15.10. spēj novērtēt savu un citu darbu atbilstoši kritērijiem; prot saskatīt pozitīvo sasniegumu savā un citu darbā; saskata izstrādājumu izmantošanas iespējas.

16. Savu iespēju apzināšanās dzīvesvides pilnveidošanai. Izglītojamais:

16.1. apzinās savu ieguldījumu, pienākumu pret ģimeni, labvēlību pret vidi, kurā atrodas, nepieciešamību to uzturēt un saglabāt;

16.2. saskata, ka mājturības stundās gūtās zināšanas un prasmes papildina mājās gūto pieredzi, novērtē mājas darbu plānošanu, savus un mājinieku uztura paradumus;

16.3. saskata iespējas un apzinās, ka paša darinātais izstrādājums var dot iespēju sevis apliecināšanai un tam var būt praktisks lietojums;

16.4. saskata likumsakarības starp galvenajiem mājsaimniecībā izmantojamajiem resursiem un taupīšanas nepieciešamību, lietu kalpošanas nozīmi; apzinās cilvēka darbu kā vērtību lietu tapšanā un dzīvesvides uzturēšanā, saprot, ka šie resursi ir saudzējami;

16.5. apzinās tradīciju un tautas mākslas nozīmi un izmantošanas iespējas mūsu dienās mājokļa iekārtošanā, apģērbā, galda klājumā, uzturā, saistot to ar savas personiskās dzīvesvides kvalitāti.

17. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 10.7., 15.10., 16.1., 16.2., 16.3., 16.4. un 16.5.apakšpunktā minētās prasības.

VI. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi

18. Zināšanas un izpratne par cilvēka dzīvesvidi. Izglītojamais:

18.1. saskata materiālās un garīgās kultūras vienotību, iepazīstot etnogrāfiju, amatniecību, lietišķo mākslu;

18.2. prot pamatot galvenos mājokļa racionāla un estētiska iekārtojuma noteikumus; prot racionāli organizēt savu darba vietu dažādu darbību veikšanai;

18.3. raksturo drošu rīcību ar iekārtām, ierīcēm, prot saskatīt defektus, bojājuma pazīmes, zina, kā rīkoties nelaimes gadījuma novēršanai; zina, kā rīkoties, ja noticis nelaimes gadījums, un prot sniegt pirmo palīdzību;

18.4. izprot materiālu ekonomiskas, ekoloģiskas un piemērotas lietošanas kritērijus;

18.5. zina, kā plānot, organizēt un vadīt mājas uzkopšanas, labiekārtošanas darbus; izprot remontdarbu nepieciešamību; spēj praktiski iesaistīties procesa norisē;

18.6. izprot mājas higiēnas un uzkopšanas jautājumus, sadzīves ķīmisko līdzekļu lietošanas drošību, ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēka veselību;

18.7. zina, pēc kādiem kritērijiem izvēlas vienkāršas iekārtas, izprot to izmantošanas priekšrocības salīdzinājumā ar instrumentiem;

18.8. prot ekonomiski lietot, taupīt mājsaimniecībā izmantojamos resursus (laiku, elektroenerģiju, kurināmo, cilvēka enerģiju, finanses);

18.9. prot raksturot ekoloģisku saimniekošanu, sadzīves atkritumu pārstrādes iespējas savā mājā, pilsētā, reģionā; izvērtē nepārdomātas sadzīves ķīmisko līdzekļu lietošanas sekas;

18.10. zina apģērba izvēles kritērijus (mode, stils, funkcionalitāte); prot izvēlēties un lietot dažādus apģērba kopšanas līdzekļus un piederumus;

18.11. zina pilnvērtīga uztura pazīmes (uztura bioloģiskā, enerģētiskā vērtība), iespējas, kā var variēt un savstarpēji aizstāt produktus; prot novērtēt ēdienkarti, ievērojot veselīga uztura un ekonomiskos nosacījumus; zina, kuri produktu apstrādes un ēdienu gatavošanas veidi dod iespēju saglabāt to uzturvērtību;

18.12. prot novērtēt ēdiena kvalitāti un izteikt priekšlikumus garšas uzlabošanai, plānot tematisku maltīti, izvēlēties tai piemērotus ēdienus, pagatavot ēdienu atbilstoši receptei, noformēt un pasniegt to;

18.13. zina dažādu veidu un stilu galda klājumus, prot attiecīgi klāt galdu; apzinās vienkāršāko uzvedības normu ievērošanas nepieciešamību;

18.14. spēj kritiski izvērtēt preču, pakalpojumu nepieciešamību, kvalitāti un izmaksas; saprot, kāpēc jāiepazīstas ar informāciju uz preču etiķetēm, prot to izvērtēt.

19. Tehnoloģiju praktiska un radoša lietošana cilvēka dzīvesvides uzlabošanai. Izglītojamais:

19.1. spēj saskatīt iespējas un sniegt kvalitatīvus priekšlikumus dzīvesvides mainīšanā un pārveidošanā, ievērojot drošības nosacījumus; vērtē savu ieguldījumu mājas vides uzturēšanā un pārveidošanā; apzinās savas iespējas sabiedrības ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai;

19.2. patstāvīgi spēj novērtēt nepieciešamību risināt praktisku problēmu; spēj izvēlēties piemērotu un savām iespējām atbilstošu tehnoloģisko risinājumu;

19.3. prot patstāvīgi veidot kompozīciju, izmantojot dažādus ierosmes avotus (piemēram, etnogrāfiju, tautas mākslu, amatniecību, profesionālo mākslu, dabu), priekšmeta izgatavošanai nepieciešamo skici, tehnisko zīmējumu, rasējumu; prot izmantot no dažādiem informācijas avotiem iegūtus rasējumus, piegrieztnes; spēj pamatot un prognozēt savas idejas un darbības rezultātu;

19.4. prot iegūt nepieciešamo informāciju no dažādiem avotiem, to apstrādāt, analizēt un spriest par tās ticamību;

19.5. patstāvīgi veido, pārveido, variē un izmanto sarežģītākus tehniskos zīmējumus un/vai rasējumus (trīs skatos), kā arī plānus un kinemātiskās elektroinstalācijas, celtniecības shēmas, rīkojas saskaņā ar tām;

19.6. prot izvēlēties (pēc tehnoloģisko un ekonomisko aprēķinu veikšanas) optimālo variantu ieceres īstenošanai; novērtē materiālu kvalitāti un izmaksas, darbmašīnu, iekārtu, ierīču, instrumentu nepieciešamību;

19.7. spēj novērtēt instrumentu nolietošanās pakāpi un tās ietekmi uz materiālu apstrādi un darba drošību, spēj sagatavot materiālus un instrumentus darbam un veikt instrumentu tehnisko apkopi;

19.8. prot veikt tradicionālo tekstiltehniku - adīšanas, tamborēšanas, aušanas, šūšanas, izšūšanas, auduma apdrukas, apgleznošanas - un citu tehnoloģiju (pēc skolotāja izvēles) vai prot racionālā secībā kvalitatīvi veikt dažādu cieto materiālu apstrādes operācijas - ēvelēšanu, virpošanu, detaļu savienošanu, virsmas apstrādi, strādājot ar rokas un elektromehāniskajiem instrumentiem, darbmašīnām, pie darbgaldiem un iekārtām; prot veikt vienkāršus koka vai metāla detaļu remontdarbus;

19.9. prot izvēlēties, apvienot atbilstošākās tehnoloģijas savas idejas īstenošanai, plānveidīgi tās lietot izstrādājuma tapšanas gaitā un cilvēka dzīvesvides kvalitatīvai pārveidošanai; spēj pamanīt jaunu, netradicionālu materiālu lietojuma piedāvājumu un prot to pēc izvēles radoši izmantot savos izstrādājumos; izgatavo iecerēto izstrādājumu, izmantojot nepieciešamos instrumentus un materiālus, ievērojot prasības izstrādājuma kvalitātei un materiālo resursu patēriņam; zina un ievēro darba drošības noteikumus;

19.10. spēj patstāvīgi novērtēt tehnoloģiskā procesa plānveidību, secīgumu, rezultāta atbilstību iecerei, izstrādājuma tehnisko un māksliniecisko kvalitāti, funkcionalitāti atbilstoši kritērijiem un pamatot savu vērtējumu.

20. Savu iespēju apzināšanās dzīvesvides pilnveidošanai. Izglītojamais:

20.1. spēj saskatīt iespējas un sniegt kvalitatīvus priekšlikumus dzīvesvides mainīšanā un pārveidošanā, ievērojot drošības nosacījumus; vērtē savu ieguldījumu mājas vides uzturēšanā un pārveidošanā; apzinās savas iespējas sabiedrības ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā;

20.2. izprot mācību priekšmeta apguves noderīgumu ikdienas dzīvē, videi draudzīgu materiālu un pieeju lietošanā, dzīvesvides kvalitātes uzlabošanā un karjeras izvēlē;

20.3. apzinās savas iespējas personības individualitātes izteikšanai, brīvā laika pavadīšanai, iekārtojot mājokli, darinot vai komplektējot apģērbu, uzņemot viesus;

20.4. saskata un novērtē cilvēka darbu un tā rezultātu - tapušās lietas, iegūtos resursus; apzinās to ekonomiskas izmantošanas nepieciešamību, lai saglabātu vidi un taupītu finanšu resursus; ar cieņu izturas pret savu un citu veikumu;

20.5. saskata un novērtē etnogrāfijas, amatniecības, lietišķi dekoratīvās mākslas (dizaina) nozīmi kā tautas kultūras mantojuma sastāvdaļu un vērtību, kas var bagātināt daudzkultūru sabiedrību Latvijā un pasaulē.

21. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 18.8., 18.13., 19.10., 20.1., 20.2., 20.3., 20.4. un 20.5.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

20.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Sports.
Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Sports" mērķis ir pilnveidot zināšanas un izpratni par veselīgu dzīvesveidu, regulāru fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā, veicinot vēlmi iesaistīties daudzveidīgu sporta aktivitāšu apguvē un uzlabot fiziskās spējas un sagatavotību.

2. Mācību priekšmeta "Sports" uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. nodarboties ar sistemātiskām fiziskām aktivitātēm atbilstoši izglītojamā veselības stāvoklim, nostiprinot un uzlabojot veselību, attīstot fiziskās spējas, sekmējot harmonisku fizisko un garīgo attīstību;

2.2. sekmēt izpratni par veselības, fizisko spēju, vides un konkrēto sporta veidu vingrinājumu savstarpējo mijiedarbību;

2.3. sekmēt izpratni par uzvedības un drošības noteikumu ievērošanu sporta nodarbībās un dažādu fizisko aktivitāšu pasākumos;

2.4. apgūt rotaļu un dažādu sporta veidu vingrojumu un vingrinājumu pamatprasmes;

2.5. apgūt un pilnveidot patstāvīgā darba un sadarbības prasmes;

2.6. veicināt interesi par sportu, pozitīvu un aktīvu attieksmi pret nozīmīgiem sporta notikumiem savā reģionā, Latvijā, Eiropā un pasaulē.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Zināšanas un izpratne sportā:

3.1. sports un veselība:

3.1.1. personīgās higiēnas noteikumi un norūdīšanās fiziskajās aktivitātēs;

3.1.2. uzvedības, drošības, sporta veidu un rotaļu svarīgākie noteikumi;

3.1.3. pašsajūtas kontrole, pirmā palīdzība saslimšanas simptomu un traumu gadījumos;

3.1.4. pareizas stājas un fizisko aktivitāšu pozitīvā ietekme uz cilvēka organismu;

3.2. sabiedriski nozīmīgākie sporta notikumi Latvijā, Eiropā un pasaulē.

4. Pamatprasmes sporta veidu vingrojumos un vingrinājumos:

4.1. individuālajos sporta veidos - vingrošanā un tai radniecīgajos sporta veidos (akrobātikā, aerobikā), vieglatlētikā, orientēšanās sportā, dejās;

4.2. sporta spēlēs - basketbolā, futbolā, volejbolā, handbolā, florbolā, frīsbijā, badmintonā;

4.3. atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un izglītības iestādes materiāli tehniskajam nodrošinājumam vienā no šādiem sporta veidiem - slēpošanā, slidošanā, peldēšanā.

5. Fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanai un uzlabošanai.

6. Sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamās pamatprasmes.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi

7. Zināšanas un izpratne sportā. Izglītojamais:

7.1. sports un veselība:

7.1.1. izprot un ievēro sporta apģērba piemērotību nodarbībām telpās un āra apstākļos;

7.1.2. ir sapratne par vides faktoru - siltums, gaiss, saule, vējš - nozīmi organisma norūdīšanās procesā;

7.1.3. izprot un skolotāja vadībā ievēro svarīgākos uzvedības un drošības noteikumus rotaļās;

7.1.4. zina darbības, kādas jāveic traumu un sliktas pašsajūtas gadījumos;

7.1.5. sistemātiski apgūst sporta veidu vingrinājumus sava organisma attīstībai un pareizas stājas veidošanai;

7.2. interesējas un prot pastāstīt par sporta pasākumiem un nodarbībām savā skolā.

8. Pamatprasmes individuālo sporta veidu vingrojumos un vingrinājumos. Izglītojamais:

8.1. vingrošanā un tai radniecīgajos sporta veidos:

8.1.1. prot savilkties un izpildīt pārvēlienus (kūleņus);

8.1.2. izpilda vispārattīstošos vingrojumus individuāli un pāros;

8.1.3. prot izpildīt vingrinājumus pareizas stājas veidošanai;

8.1.4. prot izpildīt ierindas mācību: skaitīšanās veidus, pagriezienus uz vietas;

8.1.5. izpilda soļošanas un skriešanas veidus;

8.1.6. prot pārvarēt dažādus šķēršļus (rāpjoties, pārrāpjoties, lienot, veļoties, rāpojot);

8.1.7. izpilda līdzsvara vingrojumus;

8.1.8. prot uzlēkt uz paaugstinājuma un nolēkt no tā (maksimālais augstums - 30 cm);

8.1.9. izpilda kustības mūzikas ritmā;

8.2. vieglatlētikā:

8.2.1. prot uzsākt skrējienu no augstā starta;

8.2.2. prot pārvietoties šķēršļotā apvidū;

8.2.3. prot izpildīt mešanas vingrinājumus no vietas (mērķī, tālumā);

8.3. slēpošanā:

8.3.1. prot bremzēt un krist;

8.3.2. izpilda nobraucienu pamatstājas un pagriezienus, pārcilājot slēpes uz vietas;

8.3.3. prot pārvietoties apvidū;

8.4. peldēšanā:

8.4.1. prot noturēties uz ūdens;

8.4.2. prot izpildīt elpošanas, roku un kāju darbības vingrinājumus;

8.5. dejās prot individuāli izpildīt nacionālo deju pamatsoļus (gājiena, teciņus, galopa, palēciena soļus).

9. Pamatprasmes sporta spēļu vingrinājumos. Izglītojamais:

9.1. prot veikt vingrinājumus ar dažāda lieluma bumbām;

9.2. prot veikt tveršanas un mešanas vingrinājumus;

9.3. prot veikt mešanas vingrinājumus horizontālā un vertikālā mērķī;

9.4. prot vadīt bumbu ar rokām un kājām, apturēt ripojošu bumbu.

10. Fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanai un uzlabošanai izglītojamais veic koordinācijas, ātruma, izturības, lokanības un spēka vingrinājumus divas reizes mācību gadā, uzrādot individuālo rezultātu attīstības dinamiku.

11. Sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamās pamatprasmes. Izglītojamais:

11.1. prot atrast informāciju par fiziskajām aktivitātēm savā skolā un iesaistās tajās;

11.2. prot izmantot kopējo sporta inventāru;

11.3. izprot dažāda sporta inventāra izmantošanu vingrinājumos;

11.4. ievēro mācīto rotaļu noteikumus;

11.5. izprot cilvēku fizisko spēju atšķirības un pieņem tās.

12. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 7.1.1., 7.1.3., 7.2., 11.1., 11.2., 11.4. un 11.5.apakšpunktā minētās prasības.

13. Šā pielikuma 8.3. un 8.4.apakšpunktā minētās prasības īsteno, ņemot vērā šā pielikuma 4.3.apakšpunktā minētos nosacījumus.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi

14. Zināšanas un izpratne sportā:

14.1. sports un veselība. Izglītojamais:

14.1.1. apzinās sporta apģērba nozīmi personīgās higiēnas noteikumu ievērošanā dažādos sporta pasākumos;

14.1.2. zina un izprot vides nozīmi un norūdīšanos kā profilaktisko pasākumu pret saaukstēšanās slimībām, izmantojot vidi fiziskajām aktivitātēm;

14.1.3. zina un izprot uzvedības un drošības noteikumus sporta nodarbībās un pasākumos;

14.1.4. zina sava organisma funkcijas fiziskajās aktivitātēs un izprot nepieciešamību rūpēties par pareizu stāju;

14.1.5. zina un skolotāja vadībā prot noteikt sirdsdarbības frekvenci fizisko vingrinājumu laikā, ievēro pirmās palīdzības sniegšanas noteikumus sporta nodarbībās un pasākumos;

14.2. zina un izprot svarīgākos mācīto sporta veidu noteikumus;

14.3. izmanto informācijas avotus un interesējas par svarīgākajiem sporta pasākumiem savā reģionā, Latvijā un pasaulē, olimpisko spēļu simboliku un kultūrvēsturisko nozīmi.

15. Pamatprasmes individuālo sporta veidu vingrojumos un vingrinājumos:

15.1. vingrošanā un tai radniecīgajos sporta veidos. Izglītojamais:

15.1.1. prot izpildīt pārmetienu sānis, stāju uz skausta;

15.1.2. prot veidot piramīdas pēc zīmējumiem;

15.1.3. lec pāri šķēršļiem;

15.1.4. prot izpildīt ierindas mācību: pārkārtošanās, retošanās un slēgšanās veidus, pagriezienus kustībā ar virzienu maiņu;

15.1.5. izpilda vispārattīstošo vingrojumu kopumus mūzikas pavadījumā;

15.1.6. prot izpildīt speciālos stāju veidojošos vingrojumu kopumus;

15.1.7. prot izpildīt figurālo soļošanu;

15.1.8. prot izpildīt līdzsvara vingrinājumus;

15.2. vieglatlētikā:

15.2.1. prot uzsākt skrējienu no zemā starta;

15.2.2. prot izpildīt lēcienu tālumā, augstlēkšanu pārsoļojot, ar lēcieniem pārvarēt šķēršļus apvidū;

15.2.3. prot mest bumbiņu ar 3-5 soļu ieskrējienu;

15.3. slēpošanā (atbilstoši apvidum):

15.3.1. prot pāriet no viena slēpošanas soļa uz citu;

15.3.2. prot izvēlēties nobrauciena stāju;

15.3.3. prot izpildīt pagriezienu vingrinājumus kustībā, pārvarēt kāpumu;

15.3.4. prot izvēlēties piemērotāko bremzēšanas veidu;

15.3.5. prot pareizi krist nobraucienā;

15.4. slidošanā:

15.4.1. prot kritienu veidus;

15.4.2. prot pārvietoties uz priekšu un atmuguriski;

15.5. peldēšanā prot veikt roku un kāju darbības, peldot kraulā uz krūtīm, kraulā uz muguras, brasā un apgriezienā;

15.6. orientēšanās sportā:

15.6.1. prot noorientēt karti;

15.6.2. saprot kartē krāsas un vienkāršākās zīmes;

15.6.3. prot veikt orientēšanās distanci labi pārredzamā apvidū;

15.7. dejās:

15.7.1. individuāli izpilda polkas soli, pārī izpilda nacionālo deju pamatsoļus, satvērienus un aptvērienus;

15.7.2. prot individuāli izpildīt lēnā valša kvadrātu un slēgto maiņsoli.

16. Pamatprasmes sporta spēļu vingrinājumos: visās šā pielikuma 4.2.apakšpunktā minētajās sporta spēlēs izglītojamais prot spēlētāju stājas, piespēles un sitienus no vietas, metienus, bumbas vadīšanu un apturēšanu.

17. Fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanai un uzlabošanai. Izglītojamais:

17.1. izprot, ka fiziskās aktivitātes attīsta vispārējo fizisko sagatavotību;

17.2. veic koordinācijas, ātruma, izturības, lokanības un spēka vingrinājumus divas reizes mācību gadā, uzrādot individuālo rezultātu attīstības dinamiku.

18. Sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamās pamatprasmes. Izglītojamais:

18.1. izprot un ievēro svarīgākos rotaļu un spēļu noteikumus sporta pasākumos;

18.2. ievēro godīgas spēles principu attieksmē pret sevi, komandas dalībniekiem, pretiniekiem un tiesnešiem;

18.3. prot skolotāja vadībā iesildīties pirms sporta nodarbībām un atsildīties pēc tām.

19. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 14.1.1., 14.1.3., 14.1.4., 14.2., 14.3., 18.1. un 18.2.apakšpunktā minētās prasības.

20. Šā pielikuma 15.3., 15.4. un 15.5.apakšpunktā minētās prasības īsteno, ņemot vērā šā pielikuma 4.3.apakšpunktā minētos nosacījumus.

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi

21. Zināšanas un izpratne sportā:

21.1. sports un veselība. Izglītojamais:

21.1.1. izvēles situācijā izvērtē sporta apģērba piemērotību fiziskajām aktivitātēm telpā un āra apstākļos;

21.1.2. novērtē vides nozīmi un norūdīšanās nepieciešamību atbilstoši videi;

21.1.3. izvērtē un rīkojas atbilstoši situācijai, ievērojot drošības un uzvedības noteikumus sporta aktivitātēs un atpūtas brīžos;

21.1.4. zina fizisko vingrinājumu un vides ietekmi uz sava organisma attīstības procesiem un veselības nostiprināšanas iespējām dzīves laikā;

21.1.5. izprot un ievēro pareizu stāju kā labas pašsajūtas un veiksmīgas karjeras noteikumu;

21.1.6. kontrolē sirdsdarbības frekvenci un regulē fizisko slodzi vingrinājumos, izprot pirmās palīdzības sniegšanu fizisko aktivitāšu laikā;

21.2. novērtē un izpilda svarīgākos uzvedības un drošības noteikumus sacensībās;

21.3. interesējas un prot pastāstīt par šādiem tematiem:

21.3.1. nozīmīgākie sporta notikumi Latvijā, Eiropā, pasaulē;

21.3.2. interesējošie sporta veidi;

21.3.3. antīko olimpisko spēļu mantojums.

22. Pamatprasmes individuālo sporta veidu vingrojumos un vingrinājumos:

22.1. vingrošanā un tai radniecīgajos sporta veidos. Izglītojamais:

22.1.1. izpilda akrobātisko vingrinājumu vienkāršas kombinācijas ar iepriekš apgūtajiem saistelementiem;

22.1.2. prot izpildīt ierindas mācību: pārkārtošanās, retošanās un slēgšanās kustībā;

22.1.3. izpilda aerobikas kombināciju pamatsoļus;

22.2. vieglatlētikā:

22.2.1. prot veikt dažāda garuma skriešanas distances un stafetes skrējienu maiņas zonā;

22.2.2. izpilda tāllēkšanu;

22.2.3. prot mest bumbiņu ar ieskrējienu;

22.3. slēpošanā:

22.3.1. prot pārvietoties distancē, izmantojot klasiskā stila soļus;

22.3.2. prot nobrauciena stājas, pagriezienus, bremzēšanas veidus;

22.3.3. prot soļot ar nūjām (nūjot) apvidū;

22.4. slidošanā - prot dažādus slidošanas veidus;

22.5. peldēšanā - prot peldēt kraulā uz krūtīm, kraulā uz muguras, brasā;

22.6. orientēšanās sportā:

22.6.1. nosaka virzienu un to kontrolē, pārvietojoties apvidū;

22.6.2. nosaka attālumu kartē un dabā;

22.6.3. prot veikt orientēšanās distanci, izmantojot līnijveida orientierus;

22.7. dejās:

22.7.1. izpilda nacionālās dejas pamatsoļus uz 16 taktīm;

22.7.2. izpilda pārī lēnā valša kvadrātu.

23. Pamatprasmes sporta spēļu vingrinājumos: visās šā pielikuma 4.2.apakšpunktā minētajās sporta spēlēs izglītojamais prot savienot trīs pamattehnikas elementus (bumbas pārvaldīšanu, piespēles, metienus vai sitienus).

24. Fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanai un uzlabošanai. Izglītojamais:

24.1. izprot, kas ir fiziskās spējas - koordinācija, ātrums, izturība, lokanība, spēks - un to kompleksā attīstība;

24.2. veic koordinācijas, ātruma, izturības, lokanības un spēka vingrinājumus divas reizes mācību gadā, uzrādot individuālo rezultātu attīstības dinamiku.

25. Sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamās pamatprasmes. Izglītojamais:

25.1. izmanto mācītos vingrojumu kopumus veselības nostiprināšanai;

25.2. prot izpildīt dažādus speciālos iesildīšanās vingrinājumus pēc skolotāja norādes;

25.3. izvērtē godīgas spēles principu un darbojas sporta spēlēs bez tiesneša.

26. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 21.1.1., 21.1.3., 21.1.4., 21.1.5., 21.2., 21.3., 25.1. un 25.3.apakšpunktā minētās prasības.

27. Šā pielikuma 22.3., 22.4. un 22.5.apakšpunktā minētās prasības īsteno, ņemot vērā šā pielikuma 4.3.apakšpunktā minētos nosacījumus.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

21.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Ētika.
Mācību priekšmeta standarts 1.-3.klasei

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Ētika" mērķis ir sekmēt izglītojamā interesi un zināšanu apguvi par ētiskām vērtībām un ētisko mantojumu, veicinot tikumisku pilnveidi un gatavību rīkoties ikdienas situācijās saskaņā ar tikumiskajām vērtībām.

2. Mācību priekšmeta "Ētika" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. gūt zināšanas un veidot pozitīvu attieksmi pret ētiskām vērtībām un ētisko mantojumu;

2.2. veicināt pašpilnveidi, attīstot tikumiskas domāšanas un rīcības prasmes, mācoties atbildīgi rīkoties ikdienas situācijās;

2.3. kopt tikumiskajās vērtībās un morāles normās balstītas saskarsmes un sadarbības prasmes.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Tikumiskās vērtības un ētiskais mantojums:

3.1. tikumiskās vērtības;

3.2. tikumisko vērtību praktiskais lietojums;

3.3. tikumiskas rīcības mērķi un uzdevumi.

4. Pašnoteikšanās un tikumiskā izaugsme:

4.1. sava es apzināšanās;

4.2. izvēles nozīme tikumiskajā izaugsmē;

4.3. izvēle un atbildība.

5. Saskarsmes tikumiskais pamats:

5.1. saskarsmes vērtība;

5.2. saskarsmes un sadarbības pamatprincipi;

5.3. saskarsmes normas.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi

6. Tikumiskās vērtības un ētiskais mantojums. Izglītojamais:

6.1. zina tikumiskās pamatvērtības (labais, dzīvība) un tikumus;

6.2. prot saskatīt saistību starp ētisko mantojumu un ētiskajām vērtībām to daudzveidībā;

6.3. prot lietot jēdzienus: labais/ļaunais, godīgs/negodīgs, patiesība/meli, dzīvība;

6.4. mācās apzināties normu dažādību ģimenē, skolā, sabiedrībā;

6.5. zina un pazīst tikumu un morāles darbību ģimenē, klasē, skolā;

6.6. prot saskatīt tikumiskas rīcības iespējas konkrētās situācijās;

6.7. prot lietot jēdzienus: brīvība, atbildība, līdzjūtība, pacietība, drosme, tikums, mīlestība, mērķtiecība;

6.8. ir motivēts rīkoties saskaņā ar tikumiskajām vērtībām;

6.9. izprot tikumiskas rīcības nozīmi savā un citu dzīvē;

6.10. mācās saprast saistību starp tikumiskas rīcības mērķi, rīcību un ideāliem;

6.11. attīsta pozitīvu attieksmi pret dzīvi.

7. Pašnoteikšanās un tikumiskā izaugsme. Izglītojamais:

7.1. zina objektīvi nozīmīgās tikumiskās īpašības (labestība, godīgums, patiesums, līdzjūtība, taisnīgums);

7.2. prot raksturot sevi, balstoties tikumiskajās vērtībās un morāles principos;

7.3. apzinās pašvērtību un pašdisciplīnas nozīmi;

7.4. zina tikumiskās izvēles kritērijus (pienākums, atbildība, sekas, cieņa, "ētikas zelta likums");

7.5. mācās kritiski domāt un lietot kritērijus vērtību izvēlei;

7.6. mācās attīstīt savas morālās jūtas;

7.7. mācās attīstīt savu sirdsapziņu un dzīvot saskaņā ar to;

7.8. prot lietot jēdzienus: sirdsapziņa, iejūtība, prieks, skumjas, es, pienākums, līdzjūtīgs, nežēlīgs, gribēt/vajadzēt, drīkst/nedrīkst;

7.9. mācās izprast saistību starp rīcību un tās sekām;

7.10. prot raksturot atbildīgu/bezatbildīgu rīcību;

7.11. mācās pamatot savu izvēli un uzņemties atbildību;

7.12. prot lietot jēdzienus: atbildība, sekas, laba/slikta rīcība, izvēle, kļūda, "ētikas zelta likums".

8. Saskarsmes tikumiskais pamats. Izglītojamais:

8.1. izprot savu piederību ģimenei, klasei, sabiedrībai, dabai;

8.2. mācās cienīt cilvēku, dzīvo radību, vidi;

8.3. apzinās tikumiskas saskarsmes vērtību;

8.4. spēj priecāties par pasauli;

8.5. zina saskarsmes morālo pamatu;

8.6. mācās veidot pozitīvas, jēgpilnas attiecības;

8.7. atzīst cieņu par pamatu tikumisku attiecību veidošanā;

8.8. pieņem otra cilvēka citādību;

8.9. prot lietot jēdzienus: cilvēka cieņa, līdzjūtība, iejūtība, draudzība, dzīvā daba, rūpes, žēlsirdība;

8.10. zina pieklājīgas uzvedības normas;

8.11. prot ievērot saskarsmes normas;

8.12. ir motivēts izvēlēties pieklājīgas uzvedības normas mājās, skolā, uz ielas, sabiedrībā;

8.13. prot lietot jēdzienus: uzvedības normas, pārkāpums, pieklājīgs, nepieklājīgs, rupjš, aizvainot, atvainoties; sāpes, nodarīt sāpes, darīt pāri, just līdzi, piedot, lūgt piedošanu, bēdas, prieks, uzklausīt, lūgt/likt.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.4., 6.8., 6.11., 7.4., 7.7., 7.8., 7.12., 8.3., 8.4., 8.7., 8.10. un 8.12.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

22.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Kristīgā mācība.
Mācību priekšmeta standarts 1.-3.klasei

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Kristīgā mācība" mērķis ir sekmēt izglītojamā garīgo un morālo attīstību un spēju pastāvēt mainīgā pasaulē, atklājot iespējas veidot personiskas attiecības ar Dievu un dzīvi apliecinošu attieksmi pret sabiedrību.

2. Mācību priekšmeta "Kristīgā mācība" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. gūt zināšanas un izpratni par Dieva radītās pasaules kārtību;

2.2. mācīties apgūt kristīgās dzīves prasmes - lūgšana, kalpošana, sadraudzība;

2.3. veidot kristīgās vērtībās pamatotu rīcības motivāciju ikdienas situācijās.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Zināšanas un izpratne par Dievu un viņa radītās pasaules kārtību:

3.1. Trīsvienīgais Dievs;

3.2. pasaules un cilvēka radīšana kā Dieva darbs;

3.3. Svētie Raksti (Bībele) kā Dieva atklāsmes avots.

4. Kristīgās dzīves prasmju apguve:

4.1. lūgšana - indivīda attiecības ar Dievu;

4.2. kalpošana - indivīds sabiedrībā;

4.3. sadraudzība - indivīds Baznīcā, draudzē un ģimenē.

5. Kristīgās vērtības un morāle:

5.1. Dieva likums un žēlastība;

5.2. ticība (dievbijība) un mīlestība uz Dievu;

5.3. cilvēka dzīvība un tuvākmīlestība;

5.4. brīvība un atbildība.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi

6. Zināšanas un izpratne par Dievu un viņa radītās pasaules kārtību. Izglītojamais:

6.1. zina par Dieva esamību kā dzīvu un no redzamās pasaules atšķirīgu būtni;

6.2. ir priekšstats par Trīsvienīgā Dieva trim personām - Tēvu, Dēlu un Svēto Garu;

6.3. izprot Jēzu Kristu kā Dieva radītās pasaules un cilvēka glābēju;

6.4. zina, kā cilvēks atšķiras no pārējās Dieva radības;

6.5. prot saskatīt pasaulē un cilvēku dzīvē ielikto Dieva kārtību;

6.6. spēj priecāties un jūt atbildību par Dieva radītās pasaules skaistumu;

6.7. zina un izprot, ka Bībele (Svētie Raksti) ir Dieva Vārds;

6.8. zina Bībeles struktūras galvenās daļas;

6.9. prot atrast norādītās rakstu vietas Bībelē;

6.10. ar cieņu izturas pret Bībeli un tās autoritāti;

6.11. prot lietot jēdzienus: Dievs Tēvs, Dievs Dēls, Dievs Svētais Gars, Trīsvienība/Trijādība, Pestītājs, Kristus, svēts, mūžīgā dzīvība, Bībele, Svētie Raksti, Dieva Vārds, Vecā Derība, Jaunā Derība, Evaņģēlijs, Labā Vēsts, psalmi, eņģeļi.

7. Kristīgās dzīves prasmju apguve. Izglītojamais:

7.1. zina, ka lūgšana ir saruna ar Dievu;

7.2. prot lūgšanu "Mūsu Tēvs";

7.3. izprot lūgšanas nepieciešamību un nozīmību ikdienas dzīvē;

7.4. zina, ko nozīmē kristīga kalpošana;

7.5. prot atšķirt dažādus kalpošanas veidus (garīdznieki un laji) un saskatīt savas iespējas kalpot;

7.6. izturas pret kristīgu kalpošanu kā dzīves neatņemamu sastāvdaļu;

7.7. zina sadraudzības vērtību - indivīds Baznīcā, draudzē un ģimenē;

7.8. zina galvenos Baznīcas svētkus;

7.9. zina, kā kopt kristīgās tradīcijas;

7.10. prot cienīgi uzvesties baznīcā;

7.11. izprot Baznīcu, draudzi kā kristīgo cilvēku kopienu;

7.12. zina par dievkalpojumu un ritu dažādību;

7.13. spēj saskatīt Dieva nodomu ģimenes veidošanā un pastāvēšanā;

7.14. spēj novērtēt ģimenes nozīmīgumu;

7.15. prot lietot jēdzienus: lūgšana, Tēvreize/Svētā lūgšana, kalpošana, kristības, Baznīca, baznīca, altāris, draudze, apustuļi, garīdznieki, laji, Ziemassvētki, Vasarsvētki, Pūpolsvētdiena/Palmu svētdiena, Klusā/Ciešanu nedēļa, Zaļā/Lielā Ceturtdiena, Lielā Piektdiena, upuris, Lieldienas/Pasha, augšāmcelšanās, dievkalpojums, ziedojums.

8. Kristīgās vērtības un morāle. Izglītojamais:

8.1. zina, ka Dieva likumi ir mūžīgi un nemainīgi;

8.2. zina Dieva desmit baušļus;

8.3. izprot cilvēka dabas grēcīgumu un nepieciešamību pēc atgriešanās;

8.4. zina, ka Dieva mīlestība un žēlastība ir lielāka par grēku un ļaunumu;

8.5. spēj izvērtēt izvēles un rīcības atbilstību Dieva baušļiem konkrētā situācijā;

8.6. ir motivēts veidot attiecības, balstoties uz Dieva likumiem;

8.7. zina, ka ticība ir uzticēšanās Dievam;

8.8. izprot, ka Dieva un cilvēka attiecību pamats ir mīlestība;

8.9. vēlas saistīt kristīgo ticību ar rīcību ikdienas dzīvē;

8.10. zina Augstāko bausli;

8.11. izprot, ka dzīvība ir neaizskarama Dieva dota dāvana;

8.12. prot skaidrot fizisko un garīgo aspektu cilvēkā;

8.13. spēj saskatīt, ka attiecības ar Dievu ietekmē attiecības ar tuvāko;

8.14. ir iecietīgs, labvēlīgs un līdzjūtīgs pret cilvēku un dzīvo radību;

8.15. zina, ka Dievs dod izvēles brīvību ikvienam un cilvēks ir atbildīgs par savu izvēli;

8.16. izprot brīvības un visatļautības atšķirību;

8.17. izprot, ka sirdsapziņa ir Dieva balss cilvēkā;

8.18. prot saskatīt motivāciju pārvarēt negatīvās tendences, kas traucē attiecībās ar Dievu un cilvēkiem;

8.19. prot vērtēt savu pieredzi saskarsmē ar labo un ļauno;

8.20. prot lietot jēdzienus: Dieva Likums, baušļi, kārdinājums, grēks, žēlastība, tuvākais, piedošana, atgriešanās, dievbijība, dvēsele, sirdsapziņa, līdzība.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.3., 6.6., 6.10., 7.3., 7.6., 7.10., 7.14., 8.6., 8.9., 8.14. un 8.19.apakšpunktā minētās prasības. 

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

23.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā

1.Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji:

1.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;

1.2. iegūtās prasmes un iemaņas;

1.3. attieksme pret izglītošanos;

1.4. mācību sasniegumu attīstības dinamika.

2. Izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10 - izcili, 9 - teicami, 8 - ļoti labi, 7 - labi, 6 - gandrīz labi, 5 - viduvēji, 4 - gandrīz viduvēji, 3 - vāji, 2 - ļoti vāji, 1 - ļoti, ļoti vāji). Nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritēriji tiek izvērtēti kopumā. Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams mācību sasniegumu vērtējums atbilstoši 10 ballu skalai, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts".

3. Izglītojamais iegūst vērtējumu 9 un 10 balles, ja:

3.1. ir apguvis zināšanas un prasmes tādā līmenī, ka spēj mācību saturu uztvert, iegaumēt, reproducēt, izmantot pēc parauga līdzīgā situācijā, kā arī spēj to patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu apguvei un radošu uzdevumu risināšanai;

3.2. prot risināt atbilstošas problēmas, pamatot un loģiski argumentēt domu, saskatīt un izskaidrot likumsakarības;

3.3. spēj atsevišķas zināšanas un prasmes sintezēt vienotā ainā, pareizi samērot ar realitāti;

3.4. spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas;

3.5. prot cienīt un novērtēt atšķirīgu viedokli, veicina sadarbību mācību problēmu risināšanā;

4. Izglītojamais iegūst vērtējumu 6, 7 un 8 balles, ja:

4.1. spēj ar izpratni reproducēt mācību saturu (pilnā apjomā vai tuvu tam), saskata likumsakarības un problēmas, atšķir būtisko no mazsvarīgā;

4.2. prot izmantot zināšanas un prasmes pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā, veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus;

4.3. uzdoto veic apzinīgi, parāda spējas, kā arī attīstītas gribas īpašības;

4.4. mācību satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi vairāk konstatācijas nekā analīzes līmenī;

4.5. ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi;

4.6. mācību sasniegumi attīstās veiksmīgi.

5. Izglītojamais iegūst vērtējumu 4 un 5 balles, ja:

5.1. ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos likumus un likumsakarības, gandrīz bez kļūdām risina tipveida uzdevumus;

5.2. mācību saturu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami;

5.3. mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus;

5.4. var izteikt personisko attieksmi, izmantojot iegaumēto mācību saturu;

5.5. ir apguvis sadarbības un saziņas pamatprasmi;

5.6. mācību sasniegumi attīstās.

6. Izglītojamais iegūst vērtējumu 1, 2 un 3 balles, ja:

6.1. pazīst un spēj vienīgi uztvert mācību saturu, bet nespēj iegaumēt un reproducēt pietiekamu apgūstamā satura apjomu (vismaz 50 %), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai daļu uzdevumu;

6.2. mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā;

6.3. personīgo attieksmi spēj paust epizodiski vai arī nav sava viedokļa;

6.4. maz attīstīta sadarbības prasme;

6.5. mācību sasniegumu attīstība ir nepietiekama.

7. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, mācību priekšmeta standartam, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.

8. Valsts pārbaudes darbos vērtējuma kritēriji ir izglītojamā iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte, prasmes un iemaņas.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

24.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Pamatizglītības programmas paraugs

(izglītības programmas kodi 11011111, 11011112, 21011111, 21011112, 21011113, 21012111, 21013111, 21014111, 23011111, 23011112, 23011113)

I. Izglītības programmas mērķi un uzdevumi

1. Pamatizglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) galvenie mērķi un uzdevumi ir noteikti Valsts pamatizglītības standartā.

2. Īstenojot izglītības programmas galvenos mērķus un uzdevumus, izglītojamie tiek sagatavoti izglītības turpināšanai, darbam un dzīvei sabiedrībā.

3. Atbilstoši Izglītības programmu klasifikatoram izglītības iestādē var tikt īstenota:

3.1. izglītības programma bez virziena specializācijas;

3.2. humanitārā un sociālā virziena pamatizglītības programma, kuras uzdevums ir nodrošināt iespēju paplašināti un padziļināti apgūt izglītības jomu Valoda, Cilvēks un sabiedrība un Māksla mācību priekšmetus, pilnveidot prasmi orientēties mūsdienu sabiedrības sociāli ekonomiskajās attiecībās, padziļināti izprast latviešu tautas un citu tautu kultūru Eiropas un pasaules kultūras kontekstā;

3.3. matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena pamatizglītības programma, kuras uzdevums ir nodrošināt iespēju padziļināt zināšanas un izpratni par vispārējām dabas likumsakarībām un to lomu cilvēka un sabiedrības dzīvē, veicināt dabas daudzveidības un vienotības izziņu, pilnveidot prasmes un pieredzi eksperimentālajā darbā, rosināt pētnieciskajai darbībai, padziļinot teorētiskās zināšanas un prasmes izglītības jomas Tehnoloģiju un zinātņu pamati mācību priekšmetos;

3.4. profesionālā virziena pamatizglītības programma, kuras uzdevums ir nodrošināt iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas vispārizglītojošajos mācību priekšmetos un padziļināti apgūt izglītības jomu Cilvēks un sabiedrība, Māksla, mācību priekšmetus, kuri rosina izteikt sevi mākslinieciskajā pašdarbībā, attīsta praktiskā darba iemaņas un rada motivāciju turpmākās izglītības un profesijas ieguvei.

4. Pamatizglītības ieguve var tikt organizēta klātienes vai neklātienes formā.

5. Vakara (maiņu) vai neklātienes (tai skaitā tālmācības formā) izglītības programmas uzdevums ir dot iespēju iegūt pamatizglītību personām, kurām ģimenes apstākļu, darba, sociālekonomisku, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ nav iespēju apmeklēt izglītības iestādi pilna laika klātienes izglītības programmas apguvei un kuras ir gatavas daļu izglītības satura apgūt patstāvīgi, izmantojot elektronisko tālsaziņas līdzekļu iespējas.

II. Izglītības saturs

6. Izglītības programmas obligātais saturs (izglītības jomas, mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs, kā arī mācību priekšmetu standarti) ir noteikts Valsts pamatizglītības standartā.

III. Izglītības programmas īstenošanas plāns

7. Izglītības iestāde, īstenojot savā attīstības plānā izvirzītās prioritātes, izvēlas vienu no piedāvātajiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna variantiem.

1.variants

Izglītības jomas un mācību priekšmeti 1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda 6 6 6 5 5 4 3 3 3
Pirmā svešvaloda*  1  1 3 3 3 3 3 3 3
Otrā svešvaloda           2 3 3 3
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5
Informātika         1 1 1  

 

Dabaszinības 1 1 2 1 1 2      
Bioloģija             1 1 2
Fizika               1 2
Ķīmija               1 2
Ģeogrāfija             1 1 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības 1 1 1 1 1 2 1 1 2
Ētika / Kristīgā mācība 1 1 1            
Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 2 1 1 2
Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
Māksla  
Literatūra       1 2 2 2 2 2
Mūzika 2 2 2 2 2 2 1 1 1
Vizuālā māksla 2 2 2 1 1 1 1 1 1
Mācību stundas izglītības iestādes izvēlei** 1 2 0 4 4 0 4 6 0
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34

* pirmā svešvaloda 2014./2015.mācību gadā 1.klasē; 2015./2016.mācību gadā 1. – 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei;
** mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports” apguvei.

2.variants

Izglītības jomas un mācību priekšmeti 1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda* 6 6 6 6 5 4 3 3 3
Pirmā svešvaloda **  1  1 3 3 3 3 3 3 3
Otrā svešvaloda           2 3 3 3
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5
Informātika         1 1 1    
Dabaszinības 2 2 2 2 2 2      
Bioloģija             2 2 2
Fizika               2 2
Ķīmija               2 2
Ģeogrāfija             2 2 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības 1 1 1 2 2 2 1 1 1
Ētika / Kristīgā mācība 1 1 1            
Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 2 2 2 2 2
Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
Māksla  
Literatūra         2 2 2 2 2
Mūzika 2 2 2 2 2 2 1 1 1
Vizuālā māksla 2 2 2 2 1 1 1 1 1
Mācību stundas izglītības iestādes izvēlei*** 0 1 0 1 1 0 1 1 1
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34

* vienu latviešu valodas stundu nedēļā 4.klasē ieteicams veltīt literatūras apguvei;
** pirmā svešvaloda 2014./2015.mācību gadā 1.klasē; 2015./2016.mācību gadā 1. – 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei;
*** mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports” apguvei.

8. Izglītības programmas īstenošana aptver pilnu Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā, izmantojot visas izglītības iestādes izvēlei paredzētās mācību stundas.

9. Izglītības iestāde, īstenojot izglītības programmu bez virziena specializācijas, sabalansēti papildina mācību stundu skaitu tajos mācību priekšmetos, kuri nodrošina izglītības iestādes nolikumā noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā katrā klasē.

10. Izglītības iestādei, īstenojot šo noteikumu 32.5., 32.6., 32.7. apakšpunktā noteiktās izglītības programmas, ir tiesības patstāvīgi izstrādāt mācību priekšmetu un stundu plānu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā katrā klasē.

11. Mācību priekšmetu un mācību stundu plāns tiek apstiprināts ar izglītības iestādes direktora rīkojumu katra mācību gada sākumā.

12. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes tiek iekļautas:

12.1. klases stunda – vismaz viena stunda katrai klasei nedēļā;

12.2. fakultatīvās nodarbības, kas nav obligātas un tiek organizētas izglītojamo grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats – vecāku iesniegums). Fakultatīvās nodarbības ir izglītojamo vispārējo attīstību veicinošas nodarbības, tajā skaitā kori, tautas deju kolektīvi, skolas pūtēju orķestri, teātra, svešvalodu apguves, uzņēmējspēju kompetenču attīstošās u.c. nodarbības;

12.3. stundas individuālajam darbam ar izglītojamajiem, kuriem nepieciešama papildus palīdzība mācību satura apguvē mācību priekšmetā, kā arī darbam ar talantīgajiem bērniem atsevišķu mācību priekšmetu padziļinātai apguvei;

12.4. pagarinātās dienas grupas nodarbības.

13. Organizējot mācību procesu izglītības iestādē, tiek ievēroti turpmākie nosacījumi:

13.1. apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus;

13.2. klases stundās aplūkojamās tēmas ir vērtībizglītība, uzvedība un saskarsmes kultūra, patriotisms un pilsoniskā līdzdalība, veselīga dzīvesveida pamati un atkarību profilakse, darbība ekstremālās situācijās un satiksmes drošība, karjeras izvēle, personības attīstība, līderība, kritiskā domāšana, radošā domāšana, finanšu pratība, uzņēmējspējas;

13.3. katru gadu izglītības iestāde patstāvīgi plāno laiku projektu norisei, par to savlaicīgi informējot izglītojamos un viņu vecākus;

13.4. izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par mācību gadā izmantojamo laika apjomu mācību ekskursijām, mācību olimpiādēm, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem;

13.5. vienā dienā vienai klasei netiek ieplānots vairāk par vienu līdz diviem tēmas nobeiguma pārbaudes darbiem;

13.6. mācību stundās var iekļaut 2 – 3 minūšu dinamiskās pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un nostiprināšanai;

13.7. ja izglītības iestādē ir uzņemts izglītojamais, kurš atgriezies no mācībām citā valstī, tad izglītības iestāde šī izglītojamā iekļaušanai kopējā mācību procesā izstrādā individuālo plānu izglītojamajam, iekļaujot tajā individuālas mācību stundas mācību priekšmetos Latviešu valoda vai Literatūra, Latvijas vēsture un Sociālās zinības un nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā.

14. Mācību priekšmetu un mācību stundu plāns (mācību stundu skaitu papildina izglītības iestāde, nepārsniedzot mācību stundu slodzi nedēļā) izglītības iestādēm, kuras īsteno vakara (maiņu) un neklātienes (tai skaitā tālmācības) izglītības programmas:

Izglītības jomas un mācību priekšmeti 1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda 3 3 3 3 3 3 3 3 3
Pirmā svešvaloda *  1 1 1 1 1 1 1 1
Otrā svešvaloda           1 1 1 1
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 2 2 3 3 3 3 3 3 3
Informātika         1 1 1    
Dabaszinības 1 1 1 1 1 1      
Bioloģija             1 1 1
Fizika               1 1
Ķīmija               1 1
Ģeogrāfija             1 1 1
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības     1 1 1 1 1 1 1
Ētika / Kristīgā mācība 1 1 1            
Mājturība un tehnoloģijas ** 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Sports ** 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Māksla  
Literatūra       1 1 1 1 1 1
Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Vizuālā māksla 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 13 13 17 16 18 23 26 27 31

* Pirmā svešvaloda 2014./15.mācību gadā 1.klasē; 2015./16.mācību gadā – 1.–2.klasē un turpmāk – 1.–9.klasē.
** Ja izglītības iestādei ir atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums.

15. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde izmanto Valsts izglītības satura centra apstiprināto mācību literatūru.

16. Mācību satura apguvei izmantojamo mācību līdzekļu un metožu uzskaitījums dots katra mācību priekšmeta programmā.

17. Izglītības programmas īstenošanas gaitā konstatētās nepilnības vai radušās neskaidrības risina savstarpējā izglītojamo, vecāku un izglītības iestādes administrācijas pārrunu vai rakstiskā formā.

IV. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību

18. Izglītojamo uzņemšana 1.– 9.klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.

V. Iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji, kārtība vai vērtēšanas pamatprincipi

19. Izglītojamo sasniegumu vērtēšana ir neatņemama iepriekš iegūtas izglītības sastāvdaļa:

19.1. izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi, kārtība un obligātie valsts pārbaudījumi ir noteikti Valsts pamatizglītības standartā;

19.2. katra mācību priekšmeta pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs atbilstoši mācību priekšmeta programmai;

19.3. vecāki par izglītojamā mācību sasniegumiem tiek informēti ne retāk kā reizi mēnesī. Nepieciešamības gadījumā vecāki par izglītojamā mācību sasniegumiem un citiem ar izglītības ieguvi saistītiem jautājumiem tiek informēti individuālā sarunā;

19.4. izglītības programmas apguvei vakara (maiņu) un neklātienē (tai skaitā tālmācības formā) obligāto ieskaišu skaitu nosaka izglītības iestāde proporcionāli paredzētajam mācību stundu skaitam mācību priekšmetu un mācību stundu plānā, bet ne mazāku kā divas ieskaites mācību priekšmetā;

19.5. izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība. Izglītojamo pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas noteic kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi;

19.6. par izglītības programmas apguvi izglītojamie saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu atbilstoši Vispārējās izglītības likumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti.

VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

20. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

21. Izglītības programmas īstenošanas izmaksas sedz atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumam:

21.1. valsts dibinātā izglītības iestādē – no valsts budžeta;

21.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē – no valsts un pašvaldības budžeta;

21.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē – no valsts un privātā budžeta.

22.  Apmaksājamo stundu skaitu nedēļā 1. – 9.klasei aprēķina atbilstoši izglītības programmas mācību plānam, skolēniem nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem un pedagogu papildu pienākumiem.

23. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības:

23.1. dalīt klasi grupās mācību priekšmetos vai mācību priekšmetu daļas (atsevišķu stundu) apguves ietvaros;

23.2. veidot dažādu klašu izglītojamo apvienotās grupas;

23.3. veidot apvienotās klases.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

25.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs

(izglītības programmas kodi 11011121, 11011122, 21011121, 21011122, 21011123, 21012121, 21013121, 21014121, 23011121, 23011122, 23011123)

I. Izglītības programmas mērķi un uzdevumi

1. Pamatizglītības mazākumtautību programmas (turpmāk – izglītības programma) galvenie mērķi un uzdevumi ir noteikti Valsts pamatizglītības standartā.

2. Īstenojot pamatizglītības programmas galvenos mērķus un uzdevumus, izglītojamie tiek sagatavoti izglītības turpināšanai, darbam un dzīvei sabiedrībā.

3. Mazākumtautību izglītības programmas īstenošanas uzdevumi ir:

3.1. nodrošināt valsts valodas apguvi tādā līmenī, lai varētu turpināt izglītību valsts valodā;

3.2. veicināt izglītības satura un valsts valodas integrētu apguvi;

3.3. nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību priekšmetu apguvi;

3.4. sekmēt izglītojamā integrāciju Latvijas sabiedrībā;

3.5. atbalstīt attiecīgās etniskās kultūras apguvi.

4. Atbilstoši Izglītības programmu klasifikatoram izglītības iestādē var tikt īstenota:

4.1. izglītības programma bez virziena specializācijas;

4.2.humanitārā un sociālā virziena pamatizglītības programma, kuras uzdevums ir nodrošināt iespēju paplašināti un padziļināti apgūt izglītības jomu Valoda, Cilvēks un sabiedrība un Māksla mācību priekšmetus, pilnveidot prasmi orientēties mūsdienu sabiedrības sociāli ekonomiskajās attiecībās, padziļināti izprast latviešu tautas un citu tautu kultūru Eiropas un pasaules kultūras kontekstā.

4.3. matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena pamatizglītības programma, kuras uzdevums ir nodrošināt iespēju padziļināt zināšanas un izpratni par vispārējām dabas likumsakarībām un to lomu cilvēka un sabiedrības dzīvē, veicināt dabas daudzveidības un vienotības izziņu, pilnveidot prasmes un pieredzi eksperimentālajā darbā, rosināt pētnieciskajai darbībai, padziļinot teorētiskās zināšanas un prasmes izglītības jomas Tehnoloģiju un zinātņu pamati mācību priekšmetos.

4.4. profesionālā virziena pamatizglītības programma, kuras uzdevums ir nodrošināt iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas vispārizglītojošajos mācību priekšmetos un padziļināti apgūt izglītības jomu Cilvēks un sabiedrība, Māksla, mācību priekšmetus, kuri rosina izteikt sevi mākslinieciskajā pašdarbībā, attīsta praktiskā darba iemaņas un rada motivāciju turpmākās izglītības un profesijas ieguvei.

5. Pamatizglītības ieguve var tikt organizēta klātienes vai neklātienes formā.

6. Vakara (maiņu) vai neklātienes (tai skaitā tālmācības formā) izglītības programmas uzdevums ir dot iespēju iegūt pamatizglītību personām, kurām ģimenes apstākļu, darba, sociālekonomisku, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ nav iespēju apmeklēt izglītības iestādi pilna laika klātienes izglītības programmas apguvei un kuras ir gatavas daļu izglītības satura apgūt patstāvīgi, izmantojot elektronisko tālsaziņas līdzekļu iespējas.

II. Izglītības saturs

7. Izglītības programmas obligātais saturs (izglītības jomas, mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs, kā arī mācību priekšmetu standarti) ir noteikts Valsts pamatizglītības standartā.

III. Izglītības programmas īstenošanas plāns

8. Izglītības iestāde izvēlas vienu no pamatizglītības programmā īstenojamiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem, kas ieteicami izglītojamajiem:

8.1. kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību latviešu valodā, kuriem ir latviešu valodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze, 1.modelis;

8.2. kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību mazākumtautību valodā, kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze, 2.modelis;

8.3. kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību mazākumtautību valodā, kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes un nav latviešu valodas lietošanas pieredzes, 3.modelis;

8.4. kuriem nav priekšzināšanu latviešu valodā, 4.modelis;

8.5. kuriem ir latviešu valodas prasmes un kuri vēlas padziļināti apgūt etnisko kultūru, 5.modelis.

9. Izglītības iestāde, īstenojot savā attīstības plānā izvirzītās prioritātes, izvēlas vienu no piedāvātajiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna variantiem.

1.varianta 1.modelis

Izglītības jomas un mācību priekšmeti

1.kl 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda un literatūra 4 4 4 4 4 5 5 5 5
Mazākumtautības valoda 4 5 5 4 4 4 3 3 3
Svešvaloda *  1 2 2 2 2 2 2 2
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5
Informātika         1 1 1    
Dabaszinības 1 1 2 1 1 2      
Bioloģija             1 1 2
Fizika               1 2
Ķīmija               1 2
Ģeogrāfija             1 1 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības 1 1 1 1 1 2 1 1 2
Ētika / Kristīgā mācība 1 1 1            
Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
Māksla  
Literatūra       1 2 2 2 2 2
Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Vizuālā māksla 1 1 1 2 1 1 1 1 1
Mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ** 1 1 0 2 3 0 3 5 0
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34


latviešu valodā latviešu valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā mazākumtautības valodā


* pirmā svešvaloda 2014./15.mācību gadā 1.klasē; 2015./16.mācību gadā 1. - 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei.
** mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports” apguvei.

1.varianta 2.modelis

Izglītības jomas un mācību priekšmeti

1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda un literatūra 4 4 4 4 4 5 5 5 5
Mazākumtautības valoda 4 5 5 4 4 4 3 3 3
Svešvaloda *  1 2 2 2 2 2 2 2
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5
Informātika         1 1 1    
Dabaszinības 1 1 2 1 1 2      
Bioloģija             1 1 2
Fizika               1 2
Ķīmija               1 2
Ģeogrāfija             1 1 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības 1 1 1 1 1 2 1 1 2
Ētika / Kristīgā mācība 1 1 1            
Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
Māksla  
Literatūra       1 2 2 2 2 2
Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Vizuālā māksla 1 1 1 2 1 1 1 1 1
Mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ** 1 1 0 2 3 0 3 5 0
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34


latviešu valodā latviešu valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā mazākumtautības valodā


*pirmā svešvaloda 2014./15.mācību gadā 1.klasē; 2015./16.mācību gadā 1. - 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei.
** mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports” apguvei.

1.varianta 3.modelis

Izglītības jomas un mācību priekšmeti

1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda un literatūra 4 4 4 4 4 5 5 5 5
Mazākumtautības valoda 4 5 5 4 4 4 3 3 3
Svešvaloda *  1 2 2 2 2 2 2 2
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5
Informātika         1 1 1    
Dabaszinības 1 1 2 1 1 2      
Bioloģija             1 1 2
Fizika               1 2
Ķīmija               1 2
Ģeogrāfija             1 1 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības 1 1 1 1 1 2 1 1 2
Ētika / Kristīgā mācība 1 1 1            
Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
Māksla  
Literatūra       1 2 2 2 2 2
Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Vizuālā māksla 1 1 1 2 1 1 1 1 1
Mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ** 1 1 0 2 3 0 3 5 0
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34


latviešu valodā latviešu valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā mazākumtautības valodā


*pirmā svešvaloda 2014./15.mācību gadā 1.klasē; 2015./16.mācību gadā 1. - 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei.
** mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports” apguvei.

1.varianta 4.modelis

Izglītības jomas un mācību priekšmeti

1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda un literatūra 4 4 4 4 4 5 5 5 5
Mazākumtautības valoda 4 5 5 4 4 4 3 3 3
Svešvaloda *  1 2 2 2 2 2 2 2
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5
Informātika         1 1 1    
Dabaszinības 1 1 2 1 1 2      
Bioloģija             1 1 2
Fizika               1 2
Ķīmija               1 2
Ģeogrāfija             1 1 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības 1 1 1 1 1 2 1 1 2
Ētika / Kristīgā mācība 1 1 1            
Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
Māksla  
Literatūra       1 2 2 2 2 2
Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Vizuālā māksla 1 1 1 2 1 1 1 1 1
Mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ** 1 1 0 2 3 0 3 5 0
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34


latviešu valodā latviešu valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā mazākumtautības valodā

*pirmā svešvaloda 2014./15.mācību gadā 1.klasē; 2015./16.mācību gadā 1. - 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei.
** mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports” apguvei.

2.varianta 1.modelis

Izglītības jomas un mācību priekšmeti

1.kl 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda un literatūra 4 4 4 4 4 4 5 5 5
Mazākumtautības valoda 4 5 5 4 4 4 3 3 3
Svešvaloda *  1 2 3 3 3 3 3 3
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 4 4 4 4 5 5 6 5 5
Informātika         1 1 1    
Dabaszinības 2 2 2 2 2 2      
Bioloģija             2 2 2
Fizika               2 2
Ķīmija               2 2
Ģeogrāfija             2 2 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības 1 1 1 2 2 2 1 1 1
Ētika / Kristīgā mācība 1 1 1            
Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
Māksla  
Literatūra       1 2 2 2 2 2
Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Vizuālā māksla 1 1 1 2 1 1 1 1 1
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34


latviešu valodā bilingvāli mazākumtautības valodā


* pirmā svešvaloda 2014./15.mācību gadā 1.klasē; 2015./16.mācību gadā 1. - 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei.

2.varianta 2.modelis

Izglītības jomas un mācību priekšmeti

1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda un literatūra 4 4 4 4 4 4 5 5 5
Mazākumtautības valoda 4 5 5 4 4 4 3 3 3
Svešvaloda *  1  1 2 3 3 3 3 3 3
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 4 4 4 4 5 5 6 5 5
Informātika         1 1 1    
Dabaszinības 2 2 2 2 2 2      
Bioloģija             2 2 2
Fizika               2 2
Ķīmija               2 2
Ģeogrāfija             2 2 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības 1 1 1 2 2 2 1 1 1
Ētika / Kristīgā mācība 1  1            
Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
Māksla  
Literatūra       1 2 2 2 2 2
Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Vizuālā māksla 1 1 1 2 1 1 1 1 1
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34


latviešu valodā bilingvāli mazākumtautības valodā


* pirmā svešvaloda 2014./15.mācību gadā 1.klasē; 2015./16.mācību gadā 1. - 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei.

2.varianta 3.modelis

Izglītības jomas un mācību priekšmeti

1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda un literatūra 4 4 4 4 4 4 5 5 5
Mazākumtautības valoda 4 5 5 4 4 4 3 3 3
Svešvaloda *  1 2 3 3 3 3 3 3
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 4 4 4 4 5 5 6 5 5
Informātika         1 1 1    
Dabaszinības 2 2 2 2 2 2      
Bioloģija             2 2 2
Fizika               2 2
Ķīmija               2 2
Ģeogrāfija             2 2 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības 1 1 1 2 2 2 1 1 1
Ētika / Kristīgā mācība 1            
Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
Māksla  
Literatūra       1   2 2 2 2 2
Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Vizuālā māksla 1 1 1 2 1 1 1 1 1
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34


latviešu valodā bilingvāli mazākumtautības valodā


* pirmā svešvaloda 2014./15.mācību gadā 1.klasē; 2015./16.mācību gadā 1. - 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei.

2.varianta 4.modelis
(No 4.līdz 6.klasei izglītības iestāde saskaņā ar skolēnu spējām un vecāku vēlmēm brīvi izvēlas latviešu valodā vai bilingvāli apgūstamos mācību priekšmetus 50% apjomā no mācību satura)

Izglītības jomas un mācību priekšmeti

1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda un literatūra 4 4 4 4 4 4 5 5 5
Mazākumtautības valoda 4 5 5 4 4 4 3 3 3
Svešvaloda * 2 3 3 3 3 3 3
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 4 4 4 4 5 5 6 5 5
Informātika         1 1 1    
Dabaszinības 2 2 2 2 2 2      
Bioloģija             2 2 2
Fizika               2 2
Ķīmija               2 2
Ģeogrāfija             2 2 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības 1 1 1 2 2 2 1 1 1
Ētika / Kristīgā mācība 1            
Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
Māksla  
Literatūra       1 2 2 2 2 2
Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Vizuālā māksla 1 1 1 2 1 1 1 1 1
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34


latviešu valodā bilingvāli mazākumtautības valodā


* pirmā svešvaloda 2014./15.mācību gadā 1.klasē; 2015./16.mācību gadā 1. - 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei.

10. Izglītības iestādei, īstenojot šo noteikumu 33.1., 33.5., 33.6., 33.7., 33.8. apakšpunktā noteiktās izglītības programmas 5.modeli (skolas modelis), ir tiesības patstāvīgi izstrādāt mācību priekšmetu un stundu plānu:

10.1. nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto izglītojamā mācību stundu slodzi nedēļā katrā klasē;

10.2. nodrošinot 7.- 9.klasē mācību priekšmetu apguvi mazākumtautības valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā ne vairāk kā 40% no kopējās mācību stundu slodzes;

10.3. nodrošinot 2014./15.mācību gadā pirmās svešvalodas apguvi 1.klasē, 2015./16.mācību gadā 1. – 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei;

10.4. izvērtējot iespēju iekļaut Valsts pamatizglītības standartā neminētu mācību priekšmetu.

11. Mācību priekšmeti, kuri apgūstami mazākumtautības valodā saskaņā ar šī pielikuma 9. un 18.punktā noteikto mācību priekšmetu un mācību stundu plānu, var tikt apgūti latviešu valodā, izņemot mācību priekšmetu Mazākumtautības valoda un mācību priekšmetu Literatūra.

12. Izglītības programmas īstenošana aptver pilnu Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā, izmantojot visas izglītības iestādes izvēlei paredzētās mācību stundas.

13. Izglītības iestādē, īstenojot Izglītības programmu bez virziena specializācijas, sabalansēti papildina mācību stundu skaitu tajos mācību priekšmetos, kuri nodrošina izglītības iestādes nolikumā noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā katrā klasē.

14. Izglītības iestādei, īstenojot šo noteikumu 33.5., 33.6., 33.7. apakšpunktā noteiktās izglītības programmas, ir tiesības patstāvīgi izstrādāt mācību priekšmetu un stundu plānu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā katrā klasē.

15. Mācību priekšmetu un mācību stundu plāns tiek apstiprināts ar izglītības iestādes direktora rīkojumu katra mācību gada sākumā.

16. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes tiek iekļautas:

16.1. klases stunda – vismaz viena stunda katrai klasei nedēļā,

16.2. fakultatīvās nodarbības, kas nav obligātas un tiek organizētas izglītojamo grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats – vecāku iesniegums). Fakultatīvās nodarbības ir izglītojamo vispārējo attīstību veicinošas nodarbības, tajā skaitā kori, tautas deju kolektīvi, skolas pūtēju orķestri, teātra, svešvalodu apguves, uzņēmējspēju kompetenču attīstošās u.c. nodarbības,

16.3. stundas individuālajam darbam ar izglītojamajiem, kuriem nepieciešama papildus palīdzība mācību satura apguvē mācību priekšmetā, kā arī darbam ar talantīgajiem bērniem atsevišķu mācību priekšmetu padziļinātai apguvei;

16.4. pagarinātās dienas grupas nodarbības.

17. Organizējot mācību procesu izglītības iestādē, tiek ievēroti turpmākie nosacījumi:

17.1 apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, kā arī ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus;

17.2. klases stundās aplūkojamās tēmas ir vērtībizglītība, uzvedība un saskarsmes kultūra, patriotisms un pilsoniskā līdzdalība, veselīga dzīvesveida pamati un atkarību profilakse, darbība ekstremālās situācijās un satiksmes drošība, karjeras izvēle, personības attīstība, līderība, kritiskā domāšana, radošā domāšana, finanšu pratība, uzņēmējspējas;

17.3. katru gadu izglītības iestāde 1.-9.klases izglītojamajiem patstāvīgi plāno laiku projektu norisei, par to savlaicīgi informējot izglītojamos un viņu vecākus;

17.4. izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par mācību gadā izmantojamo laika apjomu mācību ekskursijām, mācību olimpiādēm, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem;

17.5. vienā dienā vienai klasei netiek ieplānots vairāk par vienu līdz diviem tēmas nobeiguma pārbaudes darbiem;

17.6. mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un nostiprināšanai;

17.7. ja izglītības iestādē ir uzņemts izglītojamais, kurš atgriezies no mācībām citā valstī, tad izglītības iestāde šī izglītojamā iekļaušanai kopējā mācību procesā izstrādā individuālo plānu izglītojamajam, iekļaujot tajā individuālas mācību stundas valsts valodā mācību priekšmetos Latviešu valoda un literatūra, Latvijas vēsture un Sociālās zinības un nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā.

18. Mācību priekšmetu un mācību stundu plāns (mācību stundu skaitu papildina izglītības iestāde, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā) izglītības iestādēm, kuras īsteno vakara (maiņu) un neklātienes (tai skaitā tālmācības) mazākumtautību izglītības programmas:

1.modelis

Izglītības jomas un mācību priekšmeti 1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda un literatūra 2 2 3 2 2 3 4 4 4
Mazākumtautības valoda 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Svešvaloda *  1 2 1 1 2 1 1 2
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 2 2 2 3 3 4 3 3 5
Informātika         1 1 1    
Dabaszinības 1 1 1 1 1 1      
Bioloģija             1 1 1
Fizika               1 1
Ķīmija               1 2
Ģeogrāfija             1 1 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības     1 1 1 1 1 1 1
Ētika / Kristīgā mācība 1 1 1            
Mājturība un tehnoloģijas ** 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Sports ** 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Māksla  
Literatūra       1 1 2 1 1 2
Mūzika 1 1 2 1 1 2 1 1 1
Vizuālā māksla 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 13 13 17 16 18 23 26 27 31


latviešu valodā latviešu valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā mazākumtautības valodā


* pirmā svešvaloda 2014./15.mācību gadā 1.klasē; 2015./16.mācību gadā 1. - 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei.
** ja izglītības iestādei ir atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums.

2.modelis

Izglītības jomas un mācību priekšmeti 1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda un literatūra 2 2 3 2 2 3 4 4 4
Mazākumtautības valoda 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Svešvaloda *  1 2 1 1 2 1 1 2
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 2 2 2 3 3 4 3 3 5
Informātika         1 1 1    
Dabaszinības 1 1 1 1 1 1      
Bioloģija             1 1 1
Fizika               1 1
Ķīmija               1 2
Ģeogrāfija             1 1 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības     1 1 1 1 1 1 1
Ētika / Kristīgā mācība 1 1 1            
Mājturība un tehnoloģijas ** 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Sports ** 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Māksla  
Literatūra       1 1 2 1 1 2
Mūzika 1 1 2 1 1 2 1 1 1
Vizuālā māksla 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 13 13 17 16 18 23 26 27 31


latviešu valodā latviešu valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā mazākumtautības valodā


* pirmā svešvaloda 2014./15.mācību gadā 1.klasē; 2015./16.mācību gadā 1. - 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei.
** ja izglītības iestādei ir atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums.

3.modelis

Izglītības jomas un mācību priekšmeti 1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda un literatūra 2 2 3 2 2 3 4 4 4
Mazākumtautības valoda 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Svešvaloda *  1 2 1 1 2 1 1 2
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 2 2 2 3 3 4 3 3 5
Informātika         1 1 1    
Dabaszinības 1 1 1 1 1 1      
Bioloģija             1 1 1
Fizika               1 1
Ķīmija               1 2
Ģeogrāfija             1 1 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības     1 1 1 1 1 1 1
Ētika / Kristīgā mācība 1 1 1            
Mājturība un tehnoloģijas ** 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Sports ** 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Māksla  
Literatūra       1 1 2 1 1 2
Mūzika 1 1 2 1 1 2 1 1 1
Vizuālā māksla 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 13 13 17 16 18 23 26 27 31


latviešu valodā latviešu valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā mazākumtautības valodā


* pirmā svešvaloda 2014./15.mācību gadā 1.klasē; 2015./16.mācību gadā 1. - 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei.
** ja izglītības iestādei ir atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums.

4.modelis

Izglītības jomas un mācību priekšmeti 1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda un literatūra 2 2 3 2 2 3 4 4 4
Mazākumtautības valoda 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Svešvaloda *  1 2 1 1 2 1 1 2
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 2 2 2 3 3 4 3 3 5
Informātika         1 1 1    
Dabaszinības 1 1 1 1 1 1      
Bioloģija             1 1 1
Fizika               1 1
Ķīmija               1 2
Ģeogrāfija             1 1 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības     1 1 1 1 1 1 1
Ētika / Kristīgā mācība 1 1 1            
Mājturība un tehnoloģijas ** 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Sports ** 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Māksla  
Literatūra       1 1 2 1 1 2
Mūzika 1 1 2 1 1 2 1 1 1
Vizuālā māksla 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 13 13 17 16 18 23 26 27 31


latviešu valodā latviešu valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā mazākumtautības valodā


* pirmā svešvaloda 2014./15.mācību gadā 1.klasē; 2015./16.mācību gadā 1. - 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei.
** ja izglītības iestādei ir atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums.

5.modelis (var iekļaut Valsts pamatizglītības standartā neminētu mācību priekšmetu)

Izglītības jomas un mācību priekšmeti 1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda un literatūra 2 2 3 2 2 3 4 4 4
Mazākumtautības valoda 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Svešvaloda * 2 1 1 2 1 1 2
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 2 2 2 3 3 4 3 3 5
Informātika         1 1 1    
Dabaszinības 1 1 1 1 1 1      
Bioloģija             1 1 1
Fizika               1 1
Ķīmija               1 2
Ģeogrāfija             1 1 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības     1 1 1 1 1 1 1
Ētika / Kristīgā mācība 1 1 1            
Mājturība un tehnoloģijas ** 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Sports ** 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Māksla  
Literatūra       1 1 2 1 1 2
Mūzika 1 1 2 1 1 2 1 1 1
Vizuālā māksla 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 13 13 17 16 18 23 26 27 31


latviešu valodā latviešu valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā mazākumtautības valodā


* pirmā svešvaloda 2014./15.mācību gadā 1.klasē; 2015./16.mācību gadā 1. - 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei.
** ja izglītības iestādei ir atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums.

20. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde izmanto Valsts izglītības satura centra apstiprināto mācību literatūru.

21. Mācību satura apguvei izmantojamo mācību līdzekļu un metožu uzskaitījums dots katra mācību priekšmeta programmā.

22. Izglītības programmas īstenošanas gaitā konstatētās nepilnības vai radušās neskaidrības risina savstarpējā izglītojamo, vecāku un izglītības iestādes administrācijas pārrunu vai rakstiskā formā.

IV. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību

23.  Izglītojamo uzņemšana 1.– 9.klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.

V. Iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība vai vērtēšanas pamatprincipi

24. Izglītojamo sasniegumu vērtēšana ir neatņemama iepriekš iegūtas izglītības sastāvdaļa:

24.1. izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi, kārtība un obligātie valsts pārbaudījumi ir noteikti Valsts pamatizglītības standartā;

24.2. katra mācību priekšmeta pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs atbilstoši mācību priekšmeta programmai.

24.3. vecāki par izglītojamā mācību sasniegumiem tiek informēti ne retāk kā reizi mēnesī. Nepieciešamības gadījumā vecāki par izglītojamā mācību sasniegumiem un citiem ar izglītības ieguvi saistītiem jautājumiem tiek informēti individuālā sarunā;

24.4. izglītības programmas apguvei vakara (maiņu) un neklātienē (tai skaitā tālmācības formā) obligāto ieskaišu skaitu nosaka izglītības iestāde proporcionāli paredzētajam mācību stundu skaitam mācību priekšmetu un mācību stundu plānā, bet ne mazāku kā divas ieskaites mācību priekšmetā;

24.5. izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība. Izglītojamo pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas noteic kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi;

24.6. par izglītības programmas apguvi izglītojamie saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu atbilstoši Vispārējās izglītības likumam un normatīvajiem aktiem, kas noteic kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti.

VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

25. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

26.  Izglītības programmas īstenošanas izmaksas sedz atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumam:

26.1. valsts dibinātā izglītības iestādē – no valsts budžeta;

26.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē – no valsts un pašvaldības budžeta;

26.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē – no valsts un privātā budžeta.

27.  Apmaksājamo stundu skaitu nedēļā 1. – 9.klasei aprēķina atbilstoši izglītības programmas mācību plānam, skolēniem nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem un pedagogu papildu pienākumiem.

28. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības:

28.1 dalīt klasi grupās mācību priekšmetos vai mācību priekšmetu daļas (atsevišķu stundu) apguves ietvaros;

28.2. veidot dažādu klašu izglītojamo apvienotās grupas;

28.3. veidot apvienotās klases.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

26.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468
Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programmas paraugs

(izglītības programmas kodi 11011811, 11011821, 11011812, 11011822
21011811, 21011821, 21011812, 21011822, 21014811, 21014821, 21014812, 21014822, 23011811, 23011821, 23011812, 23011822, 23011813, 23011823)

I. Izglītības programmas mērķi un uzdevumi

1. Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izglītības programma (turpmāk – izglītības programma) ir pamatizglītības programmas īpašais veids.

2. Izglītības programmas galvenie mērķi, uzdevumi un ir noteikti Valsts pamatizglītības standartā.

3. Īstenojot izglītības programmas galvenos mērķus un uzdevumus, izglītojamie tiek sagatavoti izglītības turpināšanai, darbam un dzīvei sabiedrībā. Izglītojamajiem, kuriem noteiktu mācību rezultātu sasniegšanai nepieciešams ilgāks laiks un lielāka palīdzība, kā arī izglītojamiem ar attīstības vai sociālās uzvedības nepilnībām tiek nodrošināta iespēja sasniegt izglītības programmā noteiktos mērķus.

4. Mazākumtautību izglītības programmas īstenošanas uzdevumi ir:

4.1. nodrošināt valsts valodas apguvi tādā līmenī, lai varētu turpināt izglītību valsts valodā;

4.2. veicināt izglītības satura un valsts valodas integrētu apguvi;

4.3. nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību priekšmetu apguvi;

4.4. sekmēt izglītojamā integrāciju Latvijas sabiedrībā;

4.5. atbalstīt attiecīgās etniskās kultūras apguvi.

5. Atbilstoši Izglītības programmu klasifikatoram izglītības iestādē var tikt īstenota:

5.1. izglītības programma bez virziena specializācijas;

5.2. profesionālā virziena pamatizglītības programma, kuras uzdevums ir nodrošināt iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas vispārizglītojošajos mācību priekšmetos un padziļināti apgūt izglītības jomu Cilvēks un sabiedrība, Māksla, mācību priekšmetus, kuri rosina izteikt sevi mākslinieciskajā pašdarbībā, attīsta praktiskā darba iemaņas un rada motivāciju turpmākās izglītības un profesijas ieguvei, mācību priekšmetu un mācību stundu plānā šo izglītības jomu mācību priekšmetiem mācību stundu skaitu palielinot līdz divām mācību stundām no izglītības iestādes izvēlei noteiktā mācību stundu skaita.

6. Izglītības programmas īstenošana var tikt organizēta klātienes vai neklātienes formā.

7. Vakara (maiņu) vai neklātienes (tai skaitā tālmācības formā) izglītības programmas uzdevums ir dot iespēju iegūt pamatizglītību personām, kurām ģimenes apstākļu, darba, sociālekonomisku, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ nav iespēju apmeklēt izglītības iestādi pilna laika klātienes izglītības programmas apguvei un kuras ir gatavas daļu izglītības satura apgūt patstāvīgi, izmantojot elektronisko tālsaziņas līdzekļu iespējas.

II. Izglītības saturs

8. Izglītības programmas obligātais saturs (izglītības jomas, mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs, kā arī mācību priekšmetu standarti) ir noteikts Valsts pamatizglītības standartā.

III. Izglītības programmas īstenošanas plāns

9. Izglītības iestāde, īstenojot savā attīstības plānā izvirzītās prioritātes, izvēlas vienu no piedāvātajiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna variantiem.

1.variants

Izglītības jomas un mācību priekšmeti 1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda 6 6 6 5 5 4 3 3 3
Pirmā svešvaloda *  1  1 3 3 3 3 3 3 3
Otrā svešvaloda           2 3 3 3
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5
Informātika         1 1 1  
Dabaszinības 1 1 2 1 1 2      
Bioloģija             1 1 2
Fizika               1 2
Ķīmija               1 2
Ģeogrāfija             1 1 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības 1 1 1 1 1 2 1 1 2
Ētika / Kristīgā mācība 1 1 1            
Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 2 1 1 2
Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
Māksla  
Literatūra       1 2 2 2 2 2
Mūzika 2 2 2 2 2 2 1 1 1
Vizuālā māksla 2 2 2 1 1 1 1 1 1
Mācību stundas izglītības iestādes izvēlei** 1 2 0 4 4 0 4 6 0
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34

* pirmā svešvaloda 2014./2015.mācību gadā 1.klasē; 2015./2016.mācību gadā 1. – 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei;
** mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports” apguvei.

2.variants

Izglītības jomas un mācību priekšmeti 1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda * 6 6 6 6 5 4 3 3 4
Pirmā svešvaloda ** 1 1 3 3 3 3 3 3 3
Otrā svešvaloda           2 3 3 3
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5
Informātika         1 1 1    
Dabaszinības 2 2 2 2 2 2      
Bioloģija             2 2 2
Fizika               2 2
Ķīmija               2 2
Ģeogrāfija             2 2 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības 1 1 1 2 2 2 1 1 1
Ētika / Kristīgā mācība 1 1 1            
Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 2 2 2 2 2
Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
Māksla  
Literatūra         2 2 2 2 2
Mūzika 2 2 2 2 2 2 1 1 1
Vizuālā māksla 2 2 2 2 1 1 1 1 1
Mācību stundas izglītības iestādes izvēlei *** 0 1 0 1 1 0 1 1 0
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34

* vienu latviešu valodas stundu nedēļā 4.klasē ieteicams veltīt literatūras apguvei;
** pirmā svešvaloda 2014./2015.mācību gadā 1.klasē; 2015./2016.mācību gadā 1. – 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei;
*** mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports” apguvei.

11. Mazākumtautību izglītības programmā piedāvātie mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļi ieteicami izglītojamajiem:

11.1. kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību latviešu valodā, kuriem ir latviešu valodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze, 1.modelis;

11.2. kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību mazākumtautību valodā, kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze, 2.modelis;

11.3. kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību mazākumtautību valodā, kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes un nav latviešu valodas lietošanas pieredzes, 3.modelis;

11.4. kuriem nav priekšzināšanu latviešu valodā, 4.modelis;

11.5. kuriem ir latviešu valodas prasmes un kuri vēlas padziļināti apgūt etnisko kultūru, 5.modelis.

12. Mācību priekšmeti, kuri apgūstami mazākumtautības valodā saskaņā ar šī pielikuma 13. un 20.punktā noteikto mācību priekšmetu un mācību stundu plānu var tikt apgūti latviešu valodā, izņemot mācību priekšmetu mazākumtautības valoda un mācību priekšmetu literatūra.

13.  Izglītības iestāde, īstenojot savā attīstības plānā izvirzītās prioritātes, izvēlas vienu no piedāvātajiem mazākumtautību izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plāna variantiem.

1.varianta 1.modelis

Izglītības jomas un mācību priekšmeti

1.kl 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda un literatūra 4 4 4 4 4 5 5 5 5
Mazākumtautības valoda 4 5 5 4 4 4 3 3 3
Svešvaloda *  1 2 2 2 2 2 2 2
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5
Informātika         1 1 1    
Dabaszinības 1 1 2 1 1 2      
Bioloģija             1 1 2
Fizika               1 2
Ķīmija               1 2
Ģeogrāfija             1 1 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības 1 1 1 1 1 2 1 1 2
Ētika / Kristīgā mācība 1 1 1            
Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
Māksla  
Literatūra       1 2 2 2 2 2
Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Vizuālā māksla 1 1 1 2 1 1 1 1 1
Mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ** 1 1 0 2 3 0 3 5 0
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34


latviešu valodā latviešu valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā mazākumtautības valodā


* pirmā svešvaloda 2014./15.mācību gadā 1.klasē; 2015./16.mācību gadā 1. - 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei.
** mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports” apguvei.

1.varianta 2.modelis

Izglītības jomas un mācību priekšmeti

1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda un literatūra 4 4 4 4 4 5 5 5 5
Mazākumtautības valoda 4 5 5 4 4 4 3 3 3
Svešvaloda *  1 2 2 2 2 2 2 2
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5
Informātika         1 1 1    
Dabaszinības 1 1 2 1 1 2      
Bioloģija             1 1 2
Fizika               1 2
Ķīmija               1 2
Ģeogrāfija             1 1 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības 1 1 1 1 1 2 1 1 2
Ētika / Kristīgā mācība 1 1 1            
Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
Māksla  
Literatūra       1 2 2 2 2 2
Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Vizuālā māksla 1 1 1 2 1 1 1 1 1
Mācību stundas izglītības iestādes izvēlei** 1 1 0 2 3 0 3 5 0
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34


latviešu valodā latviešu valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā mazākumtautības valodā


*pirmā svešvaloda 2014./15.mācību gadā 1.klasē; 2015./16.mācību gadā 1. - 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei.
** mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports” apguvei.

1.varianta 3.modelis

Izglītības jomas un mācību priekšmeti

1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda un literatūra 4 4 4 4 4 5 5 5 5
Mazākumtautības valoda 4 5 5 4 4 4 3 3 3
Svešvaloda *  1 2 2 2 2 2 2 2
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5
Informātika         1 1 1    
Dabaszinības 1 1 2 1 1 2      
Bioloģija             1 1 2
Fizika               1 2
Ķīmija               1 2
Ģeogrāfija             1 1 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības 1 1 1 1 1 2 1 1 2
Ētika / Kristīgā mācība 1 1 1            
Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
Māksla  
Literatūra       1 2 2 2 2 2
Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Vizuālā māksla 1 1 1 2 1 1 1 1 1
Mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ** 1 1 0 2 3 0 3 5 0
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34


latviešu valodā

latviešu valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā mazākumtautības valodā


*pirmā svešvaloda 2014./15.mācību gadā 1.klasē; 2015./16.mācību gadā 1. - 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei.
** mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports” apguvei.

1.varianta 4.modelis

Izglītības jomas un mācību priekšmeti

1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda un literatūra 4 4 4 4 4 5 5 5 5
Mazākumtautības valoda 4 5 5 4 4 4 3 3 3
Svešvaloda *  1 2 2 2 2 2 2 2
Tehnoloģiju un zinātņu pamati  
Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5
Informātika         1 1 1    
Dabaszinības 1 1 2 1 1 2      
Bioloģija             1 1 2
Fizika               1 2
Ķīmija               1 2
Ģeogrāfija             1 1 2
Cilvēks un sabiedrība  
Latvijas vēsture           1 1 1 1
Pasaules vēsture           1 1 1 1
Sociālās zinības 1 1 1 1 1 2 1 1 2
Ētika / Kristīgā mācība 1 1 1            
Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
Māksla  
Literatūra       1 2 2 2 2 2
Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Vizuālā māksla 1 1 1 2 1 1 1 1 1
Mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ** 1 1 0 2 3 0 3 5 0
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34


latviešu valodā latviešu valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā mazākumtautības valodā


*pirmā svešvaloda 2014./15.mācību gadā 1.klasē; 2015./16.mācību gadā 1. - 2.klasē un turpmāk no 1.līdz 9.klasei.
** mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports” apguvei.

1.varianta 5.modelis (var iekļaut Valsts pamatizglītības standartā neminētu mācību priekšmetu)

Izglītības jomas un mācību priekšmeti

1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl.
Valoda  
Latviešu valoda un literatūra 4 4 4 4 4 5 5