Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.350

Rīgā 2014.gada 17.jūnijā (prot. Nr.33 96.§)
Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 37.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas (turpmāk – novērtēšana) kārtību;

1.2. novērtēšanas kritērijus;

1.3. dokumentus, ko pedagogs iesniedz novērtēšanai;

1.4. pedagoģiskā darba stāžu, kas nepieciešams attiecīgās pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpes (turpmāk – kvalitātes pakāpe) piešķiršanai;

1.5. kvalitātes pakāpi apliecinoša dokumenta paraugu.

2. Kvalitātes pakāpe ir pedagoga profesionālās darbības kvalitātes rādītājs, kas raksturo viņa profesionālās darbības līmeni.

3. Pirmā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi mācību procesa organizēšanā darboties saskaņā ar normatīvo regulējumu atbilstoši standartsituācijām, skaidriem norādījumiem un procedūras aprakstiem, nodrošinot mācību procesa vadīšanu.

4. Otrā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi mācību procesa organizēšanā darboties ne tikai saskaņā ar normatīvo regulējumu atbilstoši standartsituācijām, bet arī spēju nodrošināt tām alternatīvas.

5. Trešā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi nodrošināt kvalitatīvu pedagoģiskā procesa vadīšanu, izmantojot plānotu metodisku pieeju, īstenojot metodisko daudzveidību pedagoģiskajā darbā un alternatīvas pieejas problēmsituāciju risināšanā, kā arī pieņemot lēmumus. Trešo kvalitātes pakāpi ieguvis pedagogs aktīvi iesaistās izglītības iestādes attīstības plāna izstrādē un īstenošanā un savas metodiskā darba pieredzes nodošanā.

6. Ceturtā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi kvalitatīvi un metodiski daudzveidīgi izmantot pedagoģiskā procesa organizēšanai un vadīšanai izvirzītos nosacījumus kā vadlīnijas, radoši bagātinot pedagoģisko procesu. Vienlaikus pedagogam ir visaptveroša pedagoģisko procesu izpratne, un viņš vienas vai vairāku pašvaldību līmenī aktīvi iesaistās vienas vai vairāku pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos noteikto uzdevumu īstenošanā, kā arī savas metodiskā darba pieredzes nodošanā.

7. Piektā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi pedagoģiskā procesa kvalitatīvā organizēšanā un vadīšanā darboties radoši gan standarta, gan nestandarta situācijās, balstoties uz profesionālo pieredzi un sistemātisku zināšanu papildināšanu. Piekto kvalitātes pakāpi ieguvis pedagogs vienas vai vairāku pašvaldību un valsts līmenī aktīvi iesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā, savu pieredzi mērķtiecīgi un metodiski nododot citiem.

8. Kvalitātes pakāpi piešķir uz pieciem gadiem un to apliecina atbilstoša parauga apliecība (1. pielikums).

II. Novērtēšanas pamatjomas, kvalitātes rādītāji, novērtēšanas kritēriji, līmeņu apraksti un novērtēšanas rezultāts

9. Novērtēšana ir process, kura rezultātā pieņem lēmumu par konkrētā pedagoga profesionālās darbības kvalitāti, izsaka rekomendācijas un plāno pedagoga profesionālo kompetenču pilnveidi ilgtermiņā. Novērtēšana ietver:

9.1. pedagoga darba pašvērtējumu;

9.2. izglītības iestādes administrācijas (šo noteikumu izpratnē – izglītības iestādes vadītāja, vadītāja vietnieka izglītības jomā vai audzināšanas jomā, vai profesionālās izglītības darbā, mācību priekšmeta vai izglītošanas jomas metodiskās komisijas vadītāja) vērtējumu, kā arī izglītības iestādes vai republikas pilsētu pašvaldību, vai novada (novadu) pašvaldību, vai valsts komisijas (turpmāk – komisija) vērtējumu (turpmāk – ārējais vērtējums).

10. Novērtēšanu veic šādās pamatjomās, novērtējot tām atbilstošos kvalitātes rādītājus:

10.1. mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu izvērtējums, ko raksturo:

10.1.1. izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā;

10.1.2. mācību procesa organizēšana mācību stundās (nodarbībās) un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana;

10.1.3. audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās un rezultātu izvērtēšana;

10.1.4. pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana;

10.1.5. pedagoga izpratne par izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanu kā mācību procesa sastāvdaļu;

10.2. pedagoga ieguldījums izglītojamā individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamā vajadzību nodrošināšanā, ko raksturo:

10.2.1. pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiem;

10.2.2. pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni;

10.3. pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā, ko raksturo:

10.3.1. komandas darba prasmes;

10.3.2. darba vides pilnveide;

10.3.3. profesionālās ētikas normu ievērošana;

10.4. pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana, ko raksturo:

10.4.1. pedagoga pētnieciskā darbība;

10.4.2. pedagoga profesionālā pilnveide;

10.4.3. svešvalodu izmantošana mācību procesā;

10.4.4. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā;

10.4.5. pedagoga darbība profesionālajās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā;

10.5. pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija (spēja novērot, analizēt, izprast un attēlot pašam savu rīcību).

11. Katru kvalitātes rādītāju raksturo pedagoga darba pienākumu izpilde atbilstoši noteiktam pamatkritēriju un papildu kritēriju kopumam. Atbilstošās kvalitātes pakāpes iegūšanai pamatkritēriju izpilde ir obligāta. Papildu kritēriji nodrošina iespēju pedagogam apliecināt sava darba daudzveidību.

12. Katra novērtēšanas pamatkritērija un papildu kritērija izpildi atbilstošai mērķgrupai nosaka kvalitātes vērtēšanas līmeņi, kas izteikti punktos.

13. Novērtēšanas pamatkritēriji, papildu kritēriji, kā arī līmeņu apraksti iekļauti šādos pielikumos:

13.1. attiecībā uz pedagogiem, kuri īsteno vispārējās (t. sk. vispārējās izglītības programmu pirmsskolas izglītības pakāpē) izglītības programmas un profesionālās izglītības programmas pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, – 2. pielikumā;

13.2. attiecībā uz pedagogiem, kuri īsteno profesionālās ievirzes (mākslas, mūzikas) izglītības programmas, – 3. pielikumā;

13.3. attiecībā uz pedagogiem, kuri īsteno profesionālās ievirzes (sports) un interešu izglītības programmas, – 4. pielikumā;

13.4. attiecībā uz pedagogu logopēdu – 5. pielikumā;

13.5. attiecībā uz sociālo pedagogu – 6. pielikumā;

13.6. attiecībā uz izglītības psihologu – 7. pielikumā.

14. Veicot novērtēšanu, komisija summē pamatkritērijos un papildu kritērijos iegūtos punktus un atzīmē tos attiecīgās kvalitātes pakāpes un pedagoga darba pašvērtējuma un ārējā vērtējuma kopsavilkuma tabulā (8., 9., 10., 11., 12. un 13. pielikums).

15. Novērtēšanas rezultāts, kas atbilstoši vērtēšanas pamatkritērijiem un papildu kritērijiem izteikts punktos, ir iegūto punktu kopsumma no:

15.1. pedagoga darba pašvērtējuma;

15.2. izglītības iestādes administrācijas vērtējuma;

15.3. komisijai iesniegtajā profesionālo sasniegumu darba mapē (turpmāk – pedagoga portfolio) iekļauto materiālu izvērtējuma.

16. Pēc novērtēšanas komisija izsaka vienu no šādiem priekšlikumiem:

16.1. par 1. kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, ja novērtēšanā iegūtais kopējais punktu skaits pārsniedz 65 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita;

16.2. par 2. kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, ja novērtēšanā iegūtais kopējais punktu skaits pārsniedz 70 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita;

16.3. par 3. kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, ja novērtēšanā iegūtais kopējais punktu skaits pārsniedz 75 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita;

16.4. par 4. kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, ja novērtēšanā iegūtais kopējais punktu skaits pārsniedz 80 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita;

16.5. par 5. kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, ja novērtēšanā iegūtais kopējais punktu skaits pārsniedz 85 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita.

17. Ja kādā no vērtēšanas pamatkritērijiem (izņemot kritēriju "Mācību priekšmeta programmas izmantošana") pedagogs ieguvis 0 punktu, komisija izsaka priekšlikumu par atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi.

18. Komisija var izteikt priekšlikumu par atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi, ja:

18.1. pedagogs komisijai iesniedzis tikai daļu no šajos noteikumos noteiktajiem materiāliem;

18.2. materiāli iesniegti pēc komisijas noteiktā termiņa;

18.3. pedagogs novērtēšanas materiālos veicis neprecīzus ierakstus (piemēram, apvilkti vairāki punkti vienam kritērijam, nav norādīti kritērijā iegūtie punkti, norādīts neatbilstošs novērtēšanas periods, svītrojumi u. c.).

III. Nosacījumi pretendēšanai uz kvalitātes pakāpi

19. Novērtēšanas procesā, ievērojot brīvprātības principu, pedagogam ir tiesības pretendēt uz jebkuru no kvalitātes pakāpēm, neievērojot pēctecīgumu. Pedagogam novērtēšanas procesā nav tiesību mainīt izvēlēto kvalitātes pakāpi.

20. Pedagogam ir tiesības pieteikties uz novērtēšanu izglītības iestādē, kurā viņš pēdējā pilnā mācību gada laikā ir bijis iesaistīts vismaz vienas Izglītības likuma 49.1 pantā minētās izglītības programmas īstenošanā.

21. Pedagogam ir tiesības pieteikties uz:

21.1. pirmreizējo novērtēšanu, ja pedagogam kvalitātes pakāpe vēl nav piešķirta vai piešķirtās kvalitātes pakāpes derīguma termiņš beidzies;

21.2. kārtējo novērtēšanu, ja pedagogs pretendē uz novērtēšanu atkārtoti pirms piešķirtās kvalitātes pakāpes derīguma termiņa beigām. Kārtējai novērtēšanai pedagogs iesniegumu iesniedz ne agrāk kā divus gadus pirms kvalitātes pakāpes derīguma termiņa beigām.

22. Novērtēšanas procesā ir tiesības iesaistīties pedagogam, kuram:

22.1. kārtējā kalendāra gadā izglītības iestādē, kurā viņš novērtē savas profesionālās darbības kvalitāti, ir tarificētas vismaz septiņas kontaktstundas (turpmāk – stundas), kas ietver mācību stundu vai klases audzināšanas stundu, vai pulciņa nodarbību;

22.2. pedagoģiskā darba stāžs ir vismaz viens gads, ja pedagogs pretendē uz pirmo vai otro kvalitātes pakāpi;

22.3. pedagoģiskā darba stāžs ir vismaz trīs gadi, ja pedagogs pretendē uz trešo kvalitātes pakāpi;

22.4. pedagoģiskā darba stāžs ir vismaz pieci gadi, ja pedagogs pretendē uz ceturto kvalitātes pakāpi;

22.5. pedagoģiskā darba stāžs ir ilgāks nekā astoņi gadi, ja pedagogs pretendē uz piekto kvalitātes pakāpi;

22.6. ir izglītības iestādes vadītāja izsniegta rekomendācija, kurā pausts atbalsts pedagoga pretendēšanai uz ceturto vai piekto kvalitātes pakāpi;

22.7. ir pašvaldības atbildīgās institūcijas izglītības jomā vai valsts institūcijas izglītības jomā izsniegts dokuments, kas apliecina pedagoga lektora darbību novērtēšanas periodā, ja pedagogs pretendē uz ceturto vai piekto kvalitātes pakāpi;

22.8. ir atbildīgās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina pedagoga kā prakses vadītāja, mentora vai multiplikatora statusu, ja pedagogs pretendē uz ceturto vai piekto kvalitātes pakāpi;

22.9. ir valsts institūcijas izglītības jomā izsniegti dokumenti, kas apliecina pedagoga sadarbību novērtēšanas periodā ar valsts institūcijām izglītības jomā, ja pedagogs pretendē uz piekto kvalitātes pakāpi;

22.10. pretendējot uz kārtējo novērtēšanu, ir dokumenti, kas apliecina pedagoga profesionālās kompetences pilnveidi 36 stundu apjomā atbilstoši iepriekšējā novērtēšanā izvirzītajām pedagoga profesionālās kompetences pilnveides vajadzībām.

23. Atbilstoši pedagoģiskā darba stāžam uz novērtēšanu ir tiesības pieteikties arī pedagogam, kurš iegūst augstāko pedagoģisko izglītību un izglītības iestādē par pedagogu ir nostrādājis vismaz vienu mācību gadu.

24. Novērtēšana ir process, kurā atbilstoši šiem noteikumiem vērtē pedagoga profesionālo darbību mācību stundās kārtējā mācību gadā un sasniegumus noteiktā novērtēšanas periodā, kas aptver:

24.1. pēdējo mācību gadu, ja pedagogs pretendē uz pirmo kvalitātes pakāpi;

24.2. pēdējos divus mācību gadus, ja pedagogs pretendē uz otro kvalitātes pakāpi;

24.3. pēdējos trīs mācību gadus, ja pedagogs pretendē uz trešo kvalitātes pakāpi;

24.4. pēdējos četrus mācību gadus, ja pedagogs pretendē uz ceturto kvalitātes pakāpi;

24.5. pēdējos piecus mācību gadus, ja pedagogs pretendē uz piekto kvalitātes pakāpi.

25. Ja pedagogs atsāk pedagoģisko darbu pēc prombūtnes, kas pārsniedz divus kalendāra gadus, viņam, lai novērtētu profesionālās darbības kvalitāti, izglītības iestādē ir jānostrādā vismaz viens mācību gads, kas šajā gadījumā veido novērtēšanas periodu.

26. Ja pedagogs atsāk pedagoģisko darbu pēc prombūtnes, kas nepārsniedz divus kalendāra gadus, viņam, lai novērtētu profesionālās darbības kvalitāti, izglītības iestādē ir jānostrādā vismaz viens mācību gads. Novērtēšanas periodu šajā gadījumā veido pēdējais nostrādātais mācību gads un pirms pedagoģiskās darbības pārtraukšanas izglītības iestādē nostrādātie mācību gadi (atkarībā no izvēlētās kvalitātes pakāpes).

27. Lai novērtētu profesionālās darbības kvalitāti, pedagogs, veicot pedagoģisko darbu, uzkrāj viņa profesionālo darbību raksturojošus materiālus un apliecinājumus atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem pamatkritērijiem un papildu kritērijiem.

IV. Dokumentu iesniegšana un informācijas atbilstības pārbaude

28. Lai novērtētu profesionālās darbības kvalitāti, pedagogs līdz kārtējā gada 5. septembrim iesniedz izglītības iestādes vadītājam adresētuu iesniegumu (14. pielikums).

29. Kvalitātes pakāpes pretendentu iesniegumā norādītās informācijas atbilstības pārbaudi šo noteikumu 22.1., 22.2., 22.3., 22.4., 22.5. un 22.10. apakšpunktā minētajām prasībām nodrošina izglītības iestāde, kurā pedagogs ir nodarbināts pamatdarbā. Izglītības iestāde piecu darbdienu laikā informē pedagogu par informācijas atbilstības pārbaudes rezultātiem.

30. Pēc visu kvalitātes pakāpes pretendentu iesniegtās informācijas pārbaudes, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. septembrim izglītības iestādes vadītājs elektroniski informē tās pašvaldības izglītības pārvaldes iestādi vai izglītības speciālistu (turpmāk – pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā), kuras administratīvajā teritorijā atrodas izglītības iestāde, par kārtējā mācību gadā novērtēšanai atbalstītajiem pedagogiem. Informācijā norāda pedagoga vārdu, uzvārdu, pedagoga iesniegumā norādīto kvalitātes pakāpi un, ja attiecināms, iepriekšējā novērtēšanas periodā iegūto kvalitātes pakāpi.

31. Pēc izglītības iestāžu iesniegtās informācijas pārbaudes pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā līdz 30. septembrim elektroniski informē izglītības iestādes, kā arī Izglītības un zinātnes ministriju par kārtējā mācību gadā novērtēšanas procesā iekļautajiem pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendentiem, norādot pretendentu skaitu katrā kvalitātes pakāpē.

32. Izglītības iestādes vadītājs pēc tam, kad no pašvaldības atbildīgās institūcijas izglītības jomā saņemta informācija par kārtējā mācību gadā novērtēšanas procesā iekļautajiem pedagogiem, triju darbdienu laikā informē kvalitātes pakāpes pretendentus par novērtēšanas procesa uzsākšanu un nodrošina novērtēšanas procesa uzsākšanu izglītības iestādē.

33. Novērtēšanas procesā iekļautajam pedagogam ir tiesības pārtraukt novērtēšanu, par to rakstiski informējot komisiju. Pamatojoties uz pedagoga iesniegumu, komisija piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par novērtēšanas pārtraukšanu. Šādā gadījumā pedagogam ir tiesības pretendēt uz novērtēšanu, atkārtoti iesniedzot iesniegumu līdz kārtējā gada 5. septembrim.

V. Komisijas sastāvs un izveide

34. Pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendentu darbības novērtēšanas procesu izglītības iestādē, republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldībā vai valstī koordinē un pārrauga attiecīgi izglītības iestādes, republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības vai valsts komisija.

35. Izglītības iestādes komisiju pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendentu darbības novērtēšanai izveido izglītības iestādes vadītājs.

36. Republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisiju ceturtās kvalitātes pakāpes pretendentu darbības novērtēšanai izveido pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā.

37. Valsts komisiju piektās kvalitātes pakāpes pretendentu darbības novērtēšanai izveido Izglītības un zinātnes ministrija.

38. Komisijas darbības mērķi, uzdevumus, tās izveidi un darbības principus, kā arī komisijas locekļu pienākumus nosaka komisijas darbību reglamentējošā normatīvā aktā, kuru izdod institūcija, kas izveidojusi attiecīgo komisiju.

39. Komisijas sastāvā iekļauj vismaz piecus pārstāvjus (izņemot šo noteikumu 41. un 43. punktā minētos gadījumus) – komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un komisijas locekļus.

40. Izglītības iestādes komisijas sastāvā iekļauj izglītības iestādes vadītāju un vadītāja vietnieku, mācību priekšmeta vai izglītības jomas metodiskās komisijas vadītāju, arodbiedrības vai izglītības, sporta un kultūras jomas biedrību deleģētu pārstāvi. Izglītības iestādes komisijā var iekļaut izglītības iestādes padomes deleģētu vecāku pārstāvi. Izglītības iestādes dibinātājs darbam komisijā var deleģēt savu pārstāvi.

41. Ja novērtēšanā izglītības iestādē iesaistīti ne vairāk kā pieci pedagogi, izglītības iestādes komisiju veido trīs komisijas locekļi šādā sastāvā:

41.1. izglītības iestādes vadītājs vai viņa vietnieks;

41.2. izglītības jomas metodiskās komisijas vadītājs;

41.3. pedagogu arodbiedrības vai izglītības, sporta un kultūras jomas biedrību deleģēts pārstāvis vai izglītības iestādes padomes deleģēts pārstāvis.

42. Republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijas sastāvā iekļauj pašvaldības atbildīgās institūcijas izglītības jomā deleģētu pārstāvi (pārstāvjus), republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības izglītības iestāžu pārstāvjus (vadītājus, vadītāja vietniekus, izglītības iestāžu mācību priekšmetu metodisko komisiju vadītājus), arodbiedrības vai izglītības, sporta un kultūras jomas biedrību valdes deleģētu pārstāvi. Komisijas sastāvā bez balsstiesībām var iekļaut republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības izglītības iestāžu padomes deleģētus vecāku vai izglītojamo pārstāvjus. Komisijas darbā var pieaicināt arī ārējos vērtētājus – praktizējošus pedagogus (turpmāk – izglītības jomas speciālists).

43. Ja novērtēšanā attiecīgajā administratīvajā teritorijā iesaistīti ne vairāk kā pieci pedagogi, republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisiju veido trīs komisijas locekļi šādā sastāvā:

43.1. pašvaldības atbildīgās institūcijas izglītības jomā deleģēts pārstāvis;

43.2. attiecīgās pašvaldības izglītības iestādes pārstāvis (vadītājs, vadītāja vietnieks);

43.3. pedagogu arodbiedrības vai izglītības, sporta un kultūras jomas biedrību deleģēts pārstāvis.

44. Valsts komisijas sastāvā iekļauj ministrijas deleģētus pārstāvjus, pedagogu arodbiedrības vai izglītības, sporta un kultūras jomas biedrību valdes deleģētus pārstāvjus. Valsts komisijas darbā var pieaicināt arī izglītības jomas speciālistus.

45. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā komisijas darbu vada komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

46. Komisijas sēdes ir slēgtas. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas sēdē piedalās ne mazāk kā trīs komisijas locekļi, to skaitā komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Ja komisijas sēde kvoruma trūkuma dēļ nevar notikt, tad komisijas priekšsēdētājs piecu darbdienu laikā sasauc atkārtotu komisijas sēdi.

VI. Novērtēšanas norises posmi

47. Novērtēšana, ievērojot nepārtrauktību, norit deviņus mēnešus – no kārtējā kalendāra gada 5. septembra līdz nākamā kalendāra gada 31. maijam – un ietver trīs posmus – sagatavošanās, vērtēšanas norises un rezultātu apkopošanas posmu.

48. Sagatavošanās posms ilgst ne vairāk kā 30 dienas, un tas ietver:

48.1. pedagoga pieteikšanos novērtēšanai un pieteikumu atbilstības pārbaudi atbilstoši novērtēšanas nosacījumiem;

48.2. komisijas izveidi un tās darbības uzsākšanu atbilstoši šo noteikumu 49. punktam.

49. Sagatavošanās posmā komisija:

49.1. apstiprina komisijas darbības kārtību un novērtēšanas procesā veicamo darbu grafiku;

49.2. apstiprina attiecīgās kvalitātes pakāpes pretendentu sarakstu;

49.3. nosaka darba uzdevumus katram komisijas loceklim;

49.4. nodrošina, lai informācija par komisijas darbību būtu publiski pieejama, ievietojot mājaslapā vai citos publiski pieejamos informācijas nesējos ziņas par komisijas sastāvu un novērtēšanas procesā veicamo darbu grafiku;

49.5. konsultē kvalitātes pakāpes pretendentus par novērtēšanas procedūras jautājumiem.

50. Vērtēšanas norises posms ilgst ne vairāk kā piecus mēnešus, un tajā iesaistīts pedagogs, izglītības iestādes administrācija un komisija.

51. Vērtēšanas norises posms ietver pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu mācību stundās:

51.1. vērojamo mācību stundu skaitu veido:

51.1.1. pedagoga iniciētas divas mācību stundas;

51.1.2 izglītības iestādes administrācijas vai republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijas, vai valsts komisijas iniciētas un ar kvalitātes pakāpes pretendentu saskaņotas divas mācību stundas;

51.1.3. izglītības iestādes administrācijas vai republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijas, vai valsts komisijas iniciētas divas mācību stundas bez saskaņošanas ar kvalitātes pakāpes pretendentu;

51.2. pēc katras mācību stundas ārējā vērtējuma veicējs (izglītības iestādes administrācija, komisijas pieaicināts izglītības jomas speciālists) savus vērojumus fiksē mācību stundu vērošanas un novērtējuma lapā (15. pielikums) un organizē sarunu ar pedagogu. Sarunā pedagogam ir tiesības paust savu viedokli par mācību stundā konstatētajiem vērojumiem;

51.3. pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendenta profesionālās darbības novērtēšanai izglītības iestādes administrācija kopumā vēro sešas mācību stundas, no kurām kārtējā mācību gadā ne mazāk kā divas pedagoga vadītās mācību stundas;

51.4. ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendenta profesionālās darbības novērtēšanai:

51.4.1. izglītības iestādes administrācija kārtējā mācību gadā vēro ne mazāk kā divas pedagoga vadītās mācību stundas;

51.4.2. republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisija un valsts komisija kārtējā mācību gadā vēro ne mazāk kā divas pedagoga vadītās mācību stundas;

51.5. pedagogam ir tiesības aizpildītās mācību stundas vērošanas un novērtējuma lapu kopijas iekļaut pedagoga portfolio.

52. Vērtēšanas norises posmā pedagogs:

52.1. vada mācību stundas;

52.2. aizpilda pedagoga darba pašvērtējuma veidlapas (16. pielikums), kas ir obligāta pedagoga portfolio sastāvdaļa un kurā pedagogs analizē novērtēšanas periodā profesionālajā darbā paveikto atbilstoši šo noteikumu 10. punktā minēto pamatjomu kvalitātes rādītājiem;

52.3. veido pedagoga portfolio, pēc saviem ieskatiem atlasot un apkopojot materiālus par novērtēšanas periodā paveikto.

53. Pedagoga portfolio ir pedagoga profesionālo sasniegumu apkopojums vienā darba mapē par novērtēšanas periodu, atklājot būtiskākos profesionālās darbības aspektus un veidojot visaptverošu priekšstatu par pedagoga profesionālās darbības kvalitāti. Pedagoga portfolio materiāli ir pedagoga darba pašvērtējumā ietvertā satura dokumentāri papildinājumi, kas nodrošina iespēju attiecīgajai komisijai veidot pilnīgu priekšstatu par pedagoga profesionālo meistarību. Dokumentāri apliecinājumi veido ne vairāk kā vienu trešo daļu no portfolio apjoma.

54. Ja rodas iepriekš neparedzēti iemesli, pedagogam ir tiesības mācību stundas vērošanas laiku atlikt, par to iepriekš informējot attiecīgās komisijas priekšsēdētāju. Vērojamo mācību stundu skaitu iespējams palielināt, vērotājam un pedagogam savstarpēji vienojoties.

55. Pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendents pedagoga portfolio, kurā iekļauts pedagoga darba pašvērtējums (oriģināls), izglītības iestādes komisijai iesniedz tās noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā līdz vērtēšanas posma beigām.

56. Ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendents pedagoga portfolio, kurā iekļauts iesniegums (kopija), pedagoga darba pašvērtējums (oriģināls), kā arī izglītības iestādes vadītāja rekomendācija (oriģināls), iesniedz republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijai vai valsts komisijai tās noteiktajā termiņā.

57. Ja kārtējā novērtēšana nenotiek iestādē, kur uzkrāta informācija par pedagoga iepriekšējās novērtēšanas rezultātiem, vienlaikus ar šo noteikumu 55. un 56. punktā minētajiem materiāliem pedagogs iesniedz arī iepriekšējā novērtēšanā veidoto pedagoga darba pašvērtējumu.

58. Vērtēšanas norises posmā izglītības iestādes administrācija:

58.1. aizpilda noteikta parauga pedagoga darba kvalitātes novērtējuma veidlapu un tai pievienoto informatīvo pārskatu (17. pielikums);

58.2. novērtē pedagoga profesionālo darbību mācību stundās.

59. Izglītības iestādes administrācija republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijas vai valsts komisijas noteiktajā termiņā iesniedz ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendenta novērtēšanai nepieciešamos dokumentus:

59.1. aizpildītu šo noteikumu 58.1. apakšpunktā minēto novērtējuma veidlapu un tai pievienoto informatīvo pārskatu (oriģinālu);

59.2. aizpildītas šo noteikumu 51.2. apakšpunktā minēto mācību stundu vērošanas un novērtēšanas lapas (oriģinālus).

60. Vērtēšanas norises posmā republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisija un valsts komisija pedagoga vadīto mācību stundu vērošanu un pedagoga darbības novērtēšanu organizē patstāvīgi.

61. Republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijai un valsts komisijai ir tiesības novērtēšanas procesā pieaicināt izglītības jomas speciālistus, kuru pienākumi ir:

61.1. vērot, novērtēt un analizēt pedagoga vadītās mācību stundas;

61.2. analizēt pedagoga portfolio iekļautos materiālus, t. sk. pedagoga darba pašvērtējumu;

61.3. iesniegt komisijai analizēto materiālu (mācību stundas, pedagoga portfolio, t. sk. pedagoga darba pašvērtējums) rezultātu apkopojumu par pedagoga profesionālās darbības kvalitāti.

62. Vērtēšanas posms ilgst ne vairāk kā trīs mēnešus atkarībā no novērtējamo pedagogu skaita, un tas ietver materiālu analīzi, rezultātu apkopošanu un saskaņošanu, priekšlikuma izteikšanu par piešķiramo kvalitātes pakāpi, lēmuma pieņemšanu par piešķirto kvalitātes pakāpi, kā arī individuālo sarunu ar kvalitātes pakāpes pretendentu par novērtēšanas rezultātiem.

63. Rezultātu apkopošanas posmā komisija:

63.1. nodrošina pedagoga portfolio iekļauto materiālu, t. sk. pedagoga darba pašvērtējuma, analīzi;

63.2. analizē izglītības iestādes administrācijas sniegtā novērtējuma un informatīvā pārskata saturu;

63.3. saskaņā ar šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6. un 7. pielikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un līmeņu aprakstiem apkopo kvalitātes pakāpes un pedagoga darba pašvērtējuma un ārējā vērtējuma (izglītības iestādes administrācijas, komisijas, izglītības jomas speciālistu) kopsavilkuma tabulās novērtēšanā iegūtos punktus;

63.4. izsaka priekšlikumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātā iegūto punktu kopsummu;

63.5. izsaka priekšlikumu par atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi pedagogam, pamatojoties uz šo noteikumu 16., 17. un 18. punktu;

63.6. nodrošina novērtēšanā iegūto datu elektronisku uzkrāšanu par pedagogam piešķiramo kvalitātes pakāpi.

64. Komisijai ir tiesības paaugstināt vai pazemināt punktos izteikto vērtējumu konkrētā kvalitātes kritērijā pedagoga darba pašvērtējumā vai administrācijas vērtējumā, ja pedagoga portfolio iekļautie materiāli nav adekvāti punktos izteiktajam vērtējumam. Jebkuras izmaiņas pedagoga profesionālās darbības kvalitātes vērtējumā pamato un norāda komisijas sēdes protokolā.

65. Komisijas priekšlikums par kvalitātes pakāpes piešķiršanu ir atbalstīts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem komisijas locekļiem. Ja balsis dalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

66. Ja rodas iepriekš neparedzēti iemesli, komisijai ir tiesības lemt par pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas atlikšanu vai pārcelšanu uz citu laiku attiecīgā mācību gada ietvaros, vai izbeigšanu, pamatojumu norādot sēdes protokolā.

67. Rezultātu apkopošanas posmā pēc komisijas priekšlikuma izteikšanas par kvalitātes pakāpes piešķiršanu, bet pirms lēmuma pieņemšanas tiek saskaņoti novērtēšanas rezultāti, kas ietver kārtējā mācību gadā novērtēšanā iegūto datu pārbaudi.

68. Izglītības iestādes komisija piecu darbdienu laikā pēc priekšlikuma izteikšanas par kvalitātes pakāpes piešķiršanu nodrošina kvalitātes pakāpes novērtēšanas rezultātu – šo noteikumu 8., 9., 10., 11., 12. un 13. pielikumā noteikto pedagoga darba pašvērtējuma un ārējā vērtējuma kopsavilkuma veidlapu – nosūtīšanu saskaņošanai pašvaldības atbildīgajai institūcijai izglītības jomā.

69. Pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendentu novērtēšanas rezultātu saskaņošanu pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā organizē patstāvīgi, bet ne ilgāk kā līdz kārtējā gada 30. aprīlim.

70. Kārtējā mācību gada noslēgumā pašvaldības atbildīgajai institūcijai izglītības jomā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par novērtēšanas rezultātiem no izglītības iestādēm, kurās veikta pedagogu novērtēšana.

71. Republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisija pēc priekšlikumu izteikšanas par ceturtās kvalitātes pakāpes piešķiršanu pretendentu novērtēšanas rezultātus nosūta ministrijai saskaņošanai, iesniedzot ministrijas noteiktajā termiņā šādus materiālus:

71.1. novērtēšanai apstiprināto ceturtās kvalitātes pakāpes pretendentu sarakstu (kopiju);

71.2. komisijas sēdes protokolu vai protokolus (kopijas), kurā fiksēti katra ceturtās kvalitātes pakāpes pretendenta novērtēšanā saņemtie punkti un priekšlikums par ceturtās kvalitātes pakāpes piešķiršanu vai nepiešķiršanu.

72. Ceturtās kvalitātes pakāpes pretendentu novērtēšanas rezultātu saskaņošanu ministrija organizē patstāvīgi, bet ne ilgāk kā līdz kārtējā gada 30. aprīlim.

73. Rezultātu apkopošanas posma noslēgumā pēc novērtēšanas rezultātu iesniegšanas saskaņošanai izglītības iestādes komisija un republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisija organizē individuālu sarunu ar kvalitātes pakāpes pretendentu par novērtēšanas rezultātiem un pedagoga tālākās profesionālās izaugsmes vajadzībām. Sarunā, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem, komisija iesaka pedagogam viņa tālākās profesionālās izaugsmes vajadzības, un pedagogs sadarbībā ar attiecīgās izglītības iestādes administrāciju izstrādā plānu, lai īstenotu pedagoga darba pašvērtējumā izvirzītos uzdevumus turpmākajai darbībai.

VII. Kārtība, kādā pieņem lēmumu par pedagoga kvalitātes pakāpes piešķiršanu

74. Tās izglītības iestādes vadītājs, kurā pedagogs novērtējis savu profesionālās darbības kvalitāti, pēc saskaņojuma saņemšanas no pašvaldības atbildīgās institūcijas izglītības jomā, pamatojoties uz izglītības iestādes komisijas izteikto priekšlikumu, pieņem lēmumu par pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam. Ja pieņemts lēmums atteikt kvalitātes pakāpes piešķiršanu, izglītības iestādes vadītājs par to informē pedagogu, izsniedzot viņam komisijas protokola izrakstu un rīkojumu par lēmumu atteikt kvalitātes pakāpes piešķiršanu (kopiju).

75. Attiecīgās pašvaldības atbildīgā amatpersona pēc saskaņojuma saņemšanas no ministrijas, pamatojoties uz republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijas izteikto priekšlikumu, pieņem lēmumu par ceturtās kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam un nosūta informāciju par pieņemto lēmumu izglītības iestādei, kurā pedagogs novērtējis savu profesionālās darbības kvalitāti. Attiecīgā izglītības iestāde lēmumu paziņo pedagogam. Ja attiecīgās pašvaldības atbildīgā amatpersona pieņem lēmumu atteikt ceturtās kvalitātes pakāpes piešķiršanu, attiecīgās pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā nosūta lēmumu uz pedagoga iesniegumā norādīto dzīvesvietas adresi.

76. Ministrija, pamatojoties uz valsts komisijas izteikto priekšlikumu, pieņem lēmumu par piektās kvalitātes pakāpes piešķiršanu un nosūta informāciju par pieņemto lēmumu izglītības iestādei, kurā pedagogs novērtējis savu profesionālās darbības kvalitāti, un pašvaldības atbildīgajai institūcijai izglītības jomā. Lēmumu par piektās kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam paziņo ministrija, nosūtot kvalitātes pakāpi apliecinošu dokumentu (oriģinālu) uz pedagoga iesniegumā norādīto dzīvesvietas adresi. Ja ministrija pieņem lēmumu atteikt piektās kvalitātes pakāpes piešķiršanu, ministrija nosūta lēmumu uz pedagoga iesniegumā norādīto dzīvesvietas adresi.

77. Apliecību par pirmo, otro un trešo kvalitātes pakāpi pedagogam izsniedz izglītības iestāde, kurā pedagogs novērtējis savu profesionālās darbības kvalitāti.

78. Apliecību par ceturto kvalitātes pakāpi pedagogam izsniedz pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā, nosūtot to uz pedagoga iesniegumā norādīto dzīvesvietas adresi.

79. Apliecību par piekto kvalitātes pakāpi pedagogam izsniedz ministrija, nosūtot to uz pedagoga iesniegumā norādīto dzīvesvietas adresi.

80. Ja pedagogs, pretendējot uz iesniegumā norādīto kvalitātes pakāpi, ir pārsniedzis kvalitātes pakāpes piešķiršanai noteikto novērtējumu (punktos), pedagogam nepiešķir augstāku kvalitātes pakāpi.

81. Ja pedagogs, pretendējot uz iesniegumā norādīto kvalitātes pakāpi, nav sasniedzis kvalitātes pakāpes piešķiršanai noteikto pietiekamo novērtējumu (punktos), viņam nepiešķir zemāku kvalitātes pakāpi.

VIII. Komisijai iesniegto dokumentu uzglabāšana

82. Izglītības iestāde tās lietvedībā noteiktajā kārtībā par novērtēšanas procesu uzkrāj šādus pedagoga un izglītības iestādes administrācijas iesniegtos, kā arī attiecīgās komisijas darbību apliecinošos dokumentus:

82.1. pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendenta iesniegumu (oriģināls);

82.2. izglītības iestādes vadītāja rīkojumu par komisijas sastāvu (oriģināls);

82.3. izglītības iestādes vadītāja apstiprinātu komisijas darbības kārtību (oriģināls);

82.4. izglītības iestādes vadītāja apstiprinātu komisijas darba grafiku (oriģināls);

82.5. komisijas sēžu protokolus (oriģināli);

82.6. pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendenta vadīto mācību stundu vērošanas un novērtējuma lapas (oriģināli);

82.7. izglītības iestādes administrācijas vērtējumu par pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendenta profesionālo darbību (oriģināls);

82.8. pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendenta darba pašvērtējumu (oriģināls);

82.9. pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendenta darba pašvērtējuma un ārējā vērtējuma kopsavilkumu (oriģināls).

83. Pašvaldība tās lietvedībā noteiktajā kārtībā par novērtēšanas procesu uzkrāj šādus pedagoga un izglītības iestādes administrācijas iesniegtos, kā arī attiecīgās komisijas darbību apliecinošos dokumentus:

83.1. ceturtās kvalitātes pakāpes pretendenta iesniegumu (kopija);

83.2. izglītības iestādes vadītāja rekomendāciju par ceturtās kvalitātes pakāpes pretendentu (oriģināls);

83.3. rīkojumu par komisijas sastāvu (oriģināls);

83.4. apstiprinātu komisijas darbības kārtību (oriģināls);

83.5. komisijas apstiprinātu ceturtās kvalitātes pakāpes pretendentu sarakstu (oriģināls);

83.6. komisijas apstiprinātu darba grafiku (oriģināls);

83.7. komisijas sēžu protokolus (oriģināli);

83.8. ceturtās kvalitātes pakāpes pretendenta vadīto mācību stundu vērošanas un novērtējuma lapas (oriģināli);

83.9. izglītības iestādes administrācijas vērtējumu par ceturtās kvalitātes pakāpes pretendenta profesionālo darbību (oriģināls);

83.10. ceturtās kvalitātes pakāpes pretendenta darba pašvērtējumu (oriģināls);

83.11. ceturtās kvalitātes pakāpes pretendenta darba pašvērtējuma un ārējā vērtējuma kopsavilkumu (oriģināls).

84. Ministrija tās lietvedībā noteiktajā kārtībā par novērtēšanas procesu uzkrāj šādus pedagoga un izglītības iestādes administrācijas iesniegtos, kā arī attiecīgi komisijas darbību apliecinošos dokumentus:

84.1. piektās kvalitātes pakāpes pretendenta iesniegumu (kopiju);

84.2. izglītības iestādes vadītāja rekomendāciju par piektās kvalitātes pakāpes pretendentu (oriģinālu);

84.3. rīkojumu par komisijas sastāvu (oriģināls);

84.4. apstiprinātu komisijas darbības kārtību (oriģināls);

84.5. komisijas apstiprinātu darba grafiku (oriģināls);

84.6. komisijas apstiprinātu piektās kvalitātes pakāpes pretendentu sarakstu (oriģināls);

84.7. komisijas sēžu protokolus (oriģināli);

84.8. piektās kvalitātes pakāpes pretendentu vadīto mācību stundu vērošanas un novērtējuma lapas (oriģināli);

84.9. administrācijas vērtējumu par piektās kvalitātes pakāpes pretendenta profesionālo darbību (oriģināls);

84.10. piektās kvalitātes pakāpes pretendenta darba pašvērtējumu (oriģināls);

84.11. piektās kvalitātes pakāpes pretendenta darba pašvērtējuma un ārējā vērtējuma kopsavilkumu (oriģināls).

85. Šo noteikumu 82., 83. un 84. punktā minēto dokumentu glabāšanas termiņš ir pieci gadi.

86. Pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendenta iesniegto portfolio pēc novērtēšanas rezultātu paziņošanas nodod pedagogam, un pedagogs periodiski papildina un atjauno tā saturu.

IX. Kārtība, kādā apstrīd un pārsūdz lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu

87. Lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam ir tiesības apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

88. Ja lēmums par kvalitātes pakāpes piešķiršanu tiek apstrīdēts, attiecīgā institūcija izveido komisiju piecu cilvēku sastāvā, atbilstoši šo noteikumu 39. punktam iekļaujot komisijā personas, kas iepriekš nav piedalījušās novērtēšanā. Komisija, pamatojoties uz papildus pieprasīto materiālu (pedagoga pašvērtējums, pedagoga portfolio un izglītības iestādes administrācijas vērtējums par pedagogu) izvērtējumu atbilstoši šo noteikumu 13., 14., 15., 16., 17. un 18. punktā minētajam, pieņem lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi.

89. Ja pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi, pedagogam ir tiesības pretendēt uz to pašu vai citu kvalitātes pakāpi pēc viena izglītības iestādē nostrādāta mācību gada, no dienas, kad saskaņā ar šo noteikumu 28. punktu izglītības iestādē iesniegts pedagoga iesniegums.

90. Šo noteikumu 88. punktā minēto lēmumu pedagogam ir tiesības pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

X. Noslēguma jautājums

(Nodaļa MK 05.07.2016. noteikumu Nr. 446 redakcijā)

91. Pedagogam, kuram kvalitātes pakāpe līdz 2016. gada 31. maijam nav piešķirta, un pedagogam, kuram kvalitātes pakāpes apliecības derīguma termiņš beidzas laikposmā no 2016. gada 31. maija līdz 2018. gada 31. augustam, ir tiesības pieteikties pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai ne agrāk kā 2018. gada 1. septembrī. Līdz 2018. gada 31. augustam iesniegtie pedagogu iesniegumi netiek izskatīti.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
1.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.350
Apliecības veidlapas paraugs

Apliecība Nr.______

     

(izdošanas vieta)

 

(izdošanas datums)

     
 

(vārds, uzvārds)

 
     
 

(personas kods)

 

pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanā ir ieguvis(-usi) __________________________. kvalitātes pakāpi.

Institūcija, kas piešķīrusi kvalitātes pakāpi  

Apliecība derīga no ____________. gada 1. septembra līdz ______________ gada 31. augustam.

Apliecības izdevējas institūcijas vadītājs      
 

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts*)

Z.v.*

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "Z.v." neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
2.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.350
Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

(Vispārējās izglītības, t. sk. pirmsskolas izglītības, programmas vai profesionālās izglītības programmas)

1. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Mācību priekšmeta programmas izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktu.

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;

2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga izstrādāta nepubliskota autorprogramma;

1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;

0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta paraugprogramma.

Klases audzināšanas darba plānošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs, veicot klases audzinātāja pienākumu, strādā pēc individuāli veidotas audzināšanas programmas/tematiskā plāna;

0 – veic klases audzinātāja pienākumus, bet nav izstrādājis audzināšanas darba programmu/tematisko plānu vai klases audzinātāja pienākumus neveic.

1.2. Mācību procesa organizēšana mācību stundās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana

Mācību procesa plānošana un organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/ efektivitāte (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto mācību stundu rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācību procesa plānošana un organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/efektivitāte)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos mācību stundas vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu izvērtēšana

Pedagoga veiktais audzināšanas darbs mācību procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm mērķtiecīgi plānoti un organizēti (pedagoga iniciatīva) klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar izglītojamiem; regulāri veikti īsi rakstiski apkopojumi par notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darba analīze; veiktas korekcijas klases audzināšanas darba plānā;

2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm organizēti klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar izglītojamiem; veikts notikušo pasākumu īss rakstisks rezultātu apkopojums, kas atspoguļots izglītības iestādes ikgadējā pedagoga darba pašvērtējumā;

1 – formāla klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumu organizēšana kopā ar izglītojamiem; pasākumu rezultātu analīze tiek veikta neregulāri;

0 – audzināšanas darbības aktivitātes klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumos tiek veiktas ļoti fragmentāri, reti vai netiek veiktas.

Klases audzinātāja darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – veic klases audzinātāja pienākumus;

0 – nav klases audzinātājs.

1.4. Pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu precizitāte obligātajā dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;

2 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;

1 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;

0 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.

 

1.5. Pedagoga izpratne par izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas procesu

Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs ir informējis izglītojamos par vērtēšanas kārtību un kritērijiem konkrētajā mācību priekšmetā, tos regulāri ievēro; veikta visaptveroša izglītojamo zināšanu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana;

2 – vērtēšanas kritēriji saprotami un ērti lietojami; vērtēšanas kritēriju lietošanā reizēm vērojamas nekonsekvences; pedagoga atskaitēs ir izglītojamo zināšanu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;

1 – pamatā ir izstrādāti vērtēšanas kritēriji, taču to lietošanu pedagogs ne vienmēr izprot; dominē izglītojamā mācību sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet nav veikta rezultātu analīze un tālākās pedagoģiskās darbības prognozēšana;

0 – pedagogs neanalizē izglītojamā mācību sasniegumus un neprognozē rezultātus, nav skaidri un saprotami izstrādāti vērtēšanas kritēriji, izglītojamā mācību sasniegumu uzskaite, datu statistiskā apstrāde, rezultātu analīzes un tālākās darbības prognozēšanas materiālu nav; pedagogs nereaģē uz administrācijas aizrādījumiem.

 

2. Pedagoga ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā

2.1. Pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiem

Konsultācijas un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – konsultācijas kā viena no būtiskām darba formām ar izglītojamiem tiek abpusēji aktīvi izmantotas; ir vērojama būtiska un esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību sasniegumu dinamika; pedagogs strādā gan ar izglītojamiem, kuriem ir mācību grūtības, gan ar talantīgiem izglītojamiem, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;

2 – konsultācijas ar izglītojamiem no pedagoga puses tiek nodrošinātas, taču izglītojamo apmeklētība ir nesistemātiska; vērojama esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību sasniegumu dinamika;

1 – konsultācijas izglītojamiem formāli tiek organizētas, taču izglītojamie konsultācijas visumā apmeklē ļoti reti; izglītojamā mācību sasniegumu dinamikai tiek pievērsta fragmentāra vērība;

0 – izglītības iestādes veidoto konsultāciju grafiku pedagogs neievēro; izglītojamā mācību sasniegumu dinamika netiek pētīta un analizēta.

Zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;

0 – pedagogs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.

Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī;

0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī.

Izglītojamo gatavošana olimpiādēm, konkursiem, skatēm (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs gatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem, skatēm;

0 – pedagogs negatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem, skatēm.

Izglītojamo sasniegumi olimpiādēs, konkursos, skatēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī;

0 – izglītojamiem nav sasniegumu olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī.

2.2. Pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Kritērijs nav attiecināms uz pedagogiem, kuri īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības vakara (maiņu) un neklātienes izglītības programmas un sociālās korekcijas izglītības programmas ieslodzījumu vietās.

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);

2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas; atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek arī tikšanās ar izglītojamā vecākiem/aizbildņiem, organizējot individuālas sarunas;

1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā sasniegumu uzskaites izraksts u. tml.;

0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.

 

3. Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmju apmeklēšanu pedagogs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā viņš izmanto iespēju izteikt savu viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veikta sava darba analīze, formāli izpildot izglītības iestādes prasības, savlaicīgi neveicot skolas kopējo darba analīzi; nepieciešami vairākkārtēji administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai materiāli tiktu nodoti;

0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmes; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

0 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanas un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības.

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;

0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Pedagoga pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

4.2. Pedagoga profesionālā pilnveide

  Mācību un metodisko materiālu izstrāde mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.

Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;

0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir publikācijas;

0 – nav publikāciju.

Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir lektors/multiplikators;

0 – pedagogs nav lektors/multiplikators.

Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs piedalās projektos;

0 – pedagogs nepiedalās projektos.

Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos;

0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos.

Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālajā/valsts līmenī;

0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālajā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana mācību procesā

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē;

0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā.

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā

  Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; pedagogs ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā;

0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas pedagogs neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu.

4.5. Pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

  Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.

5. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

5.1. Pedagoga analītiskā darbība

Mācību un audzināšanas darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

(Vispārējās izglītības, t. sk. pirmsskolas izglītības, programmas vai profesionālās izglītības programmas)

2. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Mācību priekšmeta programmas izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktus.

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;

2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga izstrādāta nepubliskota autorprogramma;

1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;

0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta paraugprogramma.

Klases audzināšanas darba plānošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs, veicot klases audzinātāja pienākumu, strādā pēc individuāli veidotas audzināšanas programmas/tematiskā plāna;

0 – veic klases audzinātāja pienākumus, bet nav izstrādājis audzināšanas darba programmu/tematisko plānu vai klases audzinātāja pienākumus neveic.

1.2. Mācību procesa organizēšana mācību stundās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana

Mācību procesa plānošana un organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/ efektivitāte (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto mācību stundu rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācību procesa plānošana un organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/efektivitāte)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos mācību stundas vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu izvērtēšana

Pedagoga veiktais audzināšanas darbs mācību procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm mērķtiecīgi plānoti un organizēti (pedagoga iniciatīva) klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar izglītojamiem; regulāri veikti īsi rakstiski apkopojumi par notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darba analīze; veiktas korekcijas klases audzināšanas darba plānā;

2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm organizēti klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar izglītojamiem; veikts notikušo pasākumu īss rakstisks rezultātu apkopojums, kas atspoguļots izglītības iestādes ikgadējā pedagoga darba pašvērtējumā;

1 – formāla klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumu organizēšana kopā ar izglītojamiem; pasākumu rezultātu analīze tiek veikta neregulāri;

0 – audzināšanas darbības aktivitātes klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumos tiek veiktas ļoti fragmentāri, reti vai netiek veiktas.

Klases audzinātāja darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – veic klases audzinātāja pienākumus;

0 – nav klases audzinātājs.

1.4. Pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu precizitāte obligātajā dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;

2 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;

1 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;

0 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.

 

1.5. Pedagoga izpratne par izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas procesu

Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs ir informējis izglītojamos par vērtēšanas kārtību un kritērijiem konkrētajā mācību priekšmetā, tos regulāri ievēro; veikta visaptveroša izglītojamo zināšanu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana;

2 – vērtēšanas kritēriji saprotami un ērti lietojami; vērtēšanas kritēriju lietošanā reizēm vērojamas nekonsekvences; pedagoga atskaitēs ir izglītojamo zināšanu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;

1 – pamatā ir izstrādāti vērtēšanas kritēriji, taču to lietošanu pedagogs ne vienmēr izprot; dominē izglītojamā mācību sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet nav veikta rezultātu analīze un tālākās pedagoģiskās darbības prognozēšana;

0 – pedagogs neanalizē izglītojamā mācību sasniegumus un neprognozē rezultātus, nav skaidri un saprotami izstrādāti vērtēšanas kritēriji, izglītojamā mācību sasniegumu uzskaite, datu statistiskā apstrāde, rezultātu analīzes un tālākās darbības prognozēšanas materiālu nav; pedagogs nereaģē uz administrācijas aizrādījumiem.

 

2. Pedagoga ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā

2.1. Pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiem

Konsultācijas un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – konsultācijas kā viena no būtiskām darba formām ar izglītojamiem tiek abpusēji aktīvi izmantotas; ir vērojama būtiska un esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību sasniegumu dinamika; pedagogs strādā gan ar izglītojamiem, kuriem ir mācību grūtības, gan ar talantīgiem izglītojamiem, tajā skaitā nodrošina arī karjeras izglītības atbalsta pasākumus;

2 – konsultācijas ar izglītojamiem no pedagoga puses tiek nodrošinātas, taču izglītojamo apmeklētība ir nesistemātiska; vērojama esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību sasniegumu dinamika;

1 – konsultācijas izglītojamiem formāli tiek organizētas, taču izglītojamie konsultācijas visumā apmeklē ļoti reti; izglītojamā mācību sasniegumu dinamikai tiek pievērsta fragmentāra vērība;

0 – izglītības iestādes veidoto konsultāciju grafiku pedagogs neievēro; izglītojamā mācību sasniegumu dinamika netiek pētīta un analizēta.

Zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;

0 – pedagogs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.

Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī;

0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī.

Izglītojamo gatavošana olimpiādēm, konkursiem, skatēm (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs gatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem, skatēm;

0 – pedagogs negatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem, skatēm.

Izglītojamo sasniegumi olimpiādēs, konkursos, skatēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī;

0 – izglītojamiem nav sasniegumu olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī.

2.2. Pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Kritērijs nav attiecināms uz pedagogiem, kuri īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības vakara (maiņu) un neklātienes izglītības programmas un sociālās korekcijas izglītības programmas ieslodzījumu vietās.

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);

2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas; atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek arī tikšanās ar izglītojamā vecākiem/aizbildņiem, organizējot individuālas sarunas;

1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā sasniegumu uzskaites izraksts u. tml.;

0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.

 

3. Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmju apmeklēšanu pedagogs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā viņš izmanto iespēju izteikt savu viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veikta sava darba analīze, formāli izpildot izglītības iestādes prasības, savlaicīgi neveicot skolas kopējo darba analīzi; nepieciešami vairākkārtēji administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai materiāli tiktu nodoti;

0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmes; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

0 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanas un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības.

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;

0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Pedagoga pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

4.2. Pedagoga profesionālā pilnveide

  Mācību un metodisko materiālu izstrāde mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.

Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;

0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir publikācijas;

0 – nav publikāciju.

Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir lektors/multiplikators;

0 – pedagogs nav lektors/multiplikators.

Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs piedalās projektos;

0 – pedagogs nepiedalās projektos.

Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos;

0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos.

Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālajā/valsts līmenī;

0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālajā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana mācību procesā

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē;

0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā.

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā

  Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; pedagogs ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā;

0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas pedagogs neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu.

4.5. Pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

  Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.

5. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

5.1. Pedagoga analītiskā darbība

Mācību un audzināšanas darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

(Vispārējās izglītības, t. sk. pirmsskolas izglītības, programmas vai profesionālās izglītības programmas)

3. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Mācību priekšmeta programmas izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktus.

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;

2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga izstrādāta nepubliskota autorprogramma;

1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;

0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta paraugprogramma.

Klases audzināšanas darba plānošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs, veicot klases audzinātāja pienākumu, strādā pēc individuāli veidotas audzināšanas programmas/tematiskā plāna;

0 – veic klases audzinātāja pienākumus, bet nav izstrādājis audzināšanas darba programmu/tematisko plānu vai klases audzinātāja pienākumus neveic.

1.2. Mācību procesa organizēšana mācību stundās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana

Mācību procesa plānošana un organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/efektivitāte (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto mācību stundu rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācību procesa plānošana un organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/efektivitāte)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos mācību stundas vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu izvērtēšana

Pedagoga veiktais audzināšanas darbs mācību procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm mērķtiecīgi plānoti un organizēti (pedagoga iniciatīva) klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar izglītojamiem; regulāri veikti īsi rakstiski apkopojumi par notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darba analīze; veiktas korekcijas klases audzināšanas darba plānā;

2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm organizēti klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar izglītojamiem; veikts notikušo pasākumu īss rakstisks rezultātu apkopojums, kas atspoguļots izglītības iestādes ikgadējā pedagoga darba pašvērtējumā;

1 – formāla klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumu organizēšana kopā ar izglītojamiem; pasākumu rezultātu analīze tiek veikta neregulāri;

0 – audzināšanas darbības aktivitātes klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumos tiek veiktas ļoti fragmentāri, reti vai netiek veiktas.

Klases audzinātāja darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – veic klases audzinātāja pienākumus;

0 – nav klases audzinātājs.

1.4. Pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu precizitāte obligātajā dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;

2 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;

1 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;

0 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.

 

1.5. Pedagoga izpratne par izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas procesu

Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs ir informējis izglītojamos par vērtēšanas kārtību un kritērijiem konkrētajā mācību priekšmetā, tos regulāri ievēro; veikta visaptveroša izglītojamo zināšanu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana;

2 – vērtēšanas kritēriji saprotami un ērti lietojami; vērtēšanas kritēriju lietošanā reizēm vērojamas nekonsekvences; pedagoga atskaitēs ir izglītojamo zināšanu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;

1 – pamatā ir izstrādāti vērtēšanas kritēriji, taču to lietošanu pedagogs ne vienmēr izprot; dominē izglītojamā mācību sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet nav veikta rezultātu analīze un tālākās pedagoģiskās darbības prognozēšana;

0 – pedagogs neanalizē izglītojamā mācību sasniegumus un neprognozē rezultātus, nav skaidri un saprotami izstrādāti vērtēšanas kritēriji, izglītojamā mācību sasniegumu uzskaite, datu statistiskā apstrāde, rezultātu analīzes un tālākās darbības prognozēšanas materiālu nav; pedagogs nereaģē uz administrācijas aizrādījumiem.

 

2. Pedagoga ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā

2.1. Pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiem

Konsultācijas un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – konsultācijas kā viena no būtiskām darba formām ar izglītojamiem tiek abpusēji aktīvi izmantotas; ir vērojama būtiska un esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību sasniegumu dinamika; pedagogs strādā gan ar izglītojamiem, kuriem ir mācību grūtības, gan ar talantīgiem izglītojamiem, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;

2 – konsultācijas ar izglītojamiem no pedagoga puses tiek nodrošinātas, taču izglītojamo apmeklētība ir nesistemātiska; vērojama esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību sasniegumu dinamika;

1 – konsultācijas izglītojamiem formāli tiek organizētas, taču izglītojamie konsultācijas visumā apmeklē ļoti reti; izglītojamā mācību sasniegumu dinamikai tiek pievērsta fragmentāra vērība;

0 – izglītības iestādes veidoto konsultāciju grafiku pedagogs neievēro; izglītojamā mācību sasniegumu dinamika netiek pētīta un analizēta.

Zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;

0 – pedagogs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.

Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī;

0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī.

Izglītojamo gatavošana olimpiādēm, konkursiem, skatēm (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs gatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem, skatēm;

0 – pedagogs negatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem, skatēm.

Izglītojamo sasniegumi olimpiādēs, konkursos, skatēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī;

0 – izglītojamiem nav sasniegumu olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī.

2.2. Pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Kritērijs nav attiecināms uz pedagogiem, kuri īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības vakara (maiņu) un neklātienes izglītības programmas un sociālās korekcijas izglītības programmas ieslodzījumu vietās.

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);

2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas; atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek arī tikšanās ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem, organizējot individuālas sarunas;

1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā sasniegumu uzskaites izraksts u. tml.;

0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.

 

3. Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmju apmeklēšanu pedagogs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā viņš izmanto iespēju izteikt savu viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veikta sava darba analīze, formāli izpildot izglītības iestādes prasības, savlaicīgi neveicot skolas kopējo darba analīzi; nepieciešami vairākkārtēji administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai materiāli tiktu nodoti;

0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmes; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.

Līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanas procesā un izglītības iestādes attīstības plānošanā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā,

2 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;

1 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības;

0 – pedagogam nav aktuāla līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.

 

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;

0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Pedagoga pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

4.2. Pedagoga profesionālā pilnveide

Mācību un metodisko materiālu izstrāde mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto mācību un metodisko materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;

2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.

0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.

Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;

0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir publikācijas;

0 – nav publikāciju.

Mentora/prakses vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs ir mentors/prakses vadītājs;

0 – pedagogs nav mentors/prakses vadītājs.

Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir lektors/multiplikators;

0 – pedagogs nav lektors/multiplikators.

Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs piedalās projektos;

0 – pedagogs nepiedalās projektos.

Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos;

0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos.

Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālajā/valsts līmenī;

0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālajā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana mācību procesā

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogam ir dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un iegūtās prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā;

2 – pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi dažādojot savu pedagoģisko darbu;

1 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet pedagogs iegūtās prasmes neizmanto vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu;

0 – pedagogam nav dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas viņš neizmanto.

 

4.5. Pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

  Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.

5. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

5.1. Pedagoga analītiskā darbība

Mācību un audzināšanas darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

(Vispārējās izglītības, t. sk. pirmsskolas izglītības, programmas vai profesionālās izglītības programmas)

4. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Mācību priekšmeta programmas izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;

2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga izstrādāta nepubliskota autorprogramma;

1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;

0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta paraugprogramma.

Klases audzināšanas darba plānošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs, veicot klases audzinātāja pienākumu, strādā pēc individuāli veidotas audzināšanas programmas/tematiskā plāna;

0 – veic klases audzinātāja pienākumus, bet nav izstrādājis audzināšanas darba programmu/tematisko plānu vai klases audzinātāja pienākumus neveic.

1.2. Mācību procesa organizēšana mācību stundās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana

Mācību procesa plānošana un organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/ efektivitāte (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas (ārējā eksperta) sešu vēroto mācību stundu rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācību procesa plānošana un organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/efektivitāte)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos mācību stundas vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu izvērtēšana

Pedagoga veiktais audzināšanas darbs mācību procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm mērķtiecīgi plānoti un organizēti (pedagoga iniciatīva) klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar izglītojamiem; regulāri veikti īsi rakstiski apkopojumi par notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darba analīze; veiktas korekcijas klases audzināšanas darba plānā;

2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm organizēti klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar izglītojamiem; veikts notikušo pasākumu īss rakstisks rezultātu apkopojums, kas atspoguļots izglītības iestādes ikgadējā pedagoga darba pašvērtējumā;

1 – formāla klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumu organizēšana kopā ar izglītojamiem; pasākumu rezultātu analīze tiek veikta neregulāri;

0 – audzināšanas darbības aktivitātes klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumos tiek veiktas ļoti fragmentāri, reti vai netiek veiktas.

Klases audzinātāja darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – veic klases audzinātāja pienākumus;

0 – nav klases audzinātājs.

1.4. Pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu precizitāte obligātajā dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;

2 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;

1 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;

0 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.

 

1.5. Pedagoga izpratne par izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas procesu

Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs ir informējis izglītojamos par vērtēšanas kārtību un kritērijiem konkrētajā mācību priekšmetā, tos regulāri ievēro; veikta visaptveroša izglītojamo zināšanu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana;

2 – vērtēšanas kritēriji saprotami un ērti lietojami; vērtēšanas kritēriju lietošanā reizēm vērojamas nekonsekvences; pedagoga atskaitēs ir izglītojamo zināšanu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;

1 – pamatā ir izstrādāti vērtēšanas kritēriji, taču to lietošanu pedagogs ne vienmēr izprot; dominē izglītojamā mācību sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet nav veikta rezultātu analīze un tālākās pedagoģiskās darbības prognozēšana;

0 – pedagogs neanalizē izglītojamā mācību sasniegumus un neprognozē rezultātus, nav skaidri un saprotami izstrādāti vērtēšanas kritēriji, izglītojamā mācību sasniegumu uzskaite, datu statistiskā apstrāde, rezultātu analīzes un tālākās darbības prognozēšanas materiālu nav; pedagogs nereaģē uz administrācijas aizrādījumiem.

 

2. Pedagoga ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā

2.1. Pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiem

Konsultācijas un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – konsultācijas kā viena no būtiskām darba formām ar izglītojamiem tiek abpusēji aktīvi izmantotas; ir vērojama būtiska un esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību sasniegumu dinamika; pedagogs strādā gan ar izglītojamiem, kuriem ir mācību grūtības, gan ar talantīgiem izglītojamiem, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;

2 – konsultācijas ar izglītojamiem no pedagoga puses tiek nodrošinātas, taču izglītojamo apmeklētība ir nesistemātiska; vērojama esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību sasniegumu dinamika;

1 – konsultācijas izglītojamiem formāli tiek organizētas, taču izglītojamie konsultācijas visumā apmeklē ļoti reti; izglītojamā mācību sasniegumu dinamikai tiek pievērsta fragmentāra vērība;

0 – izglītības iestādes veidoto konsultāciju grafiku pedagogs neievēro; izglītojamā mācību sasniegumu dinamika netiek pētīta un analizēta.

Zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;

0 – pedagogs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.

Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī;

0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī.

Izglītojamo gatavošana olimpiādēm, konkursiem, skatēm (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs gatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem, skatēm;

0 – pedagogs negatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem, skatēm.

Izglītojamo sasniegumi olimpiādēs, konkursos, skatēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī;

0 – izglītojamiem nav sasniegumu olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī.

2.2. Pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Kritērijs nav attiecināms uz pedagogiem, kuri īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības vakara (maiņu) un neklātienes izglītības programmas un sociālās korekcijas izglītības programmas ieslodzījumu vietās.

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);

2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas; atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek arī tikšanās ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem, organizējot individuālas sarunas;

1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā sasniegumu uzskaites izraksts u. tml.;

0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.

 

3. Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmju apmeklēšanu pedagogs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā viņš izmanto iespēju izteikt savu viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veikta sava darba analīze, formāli izpildot izglītības iestādes prasības, savlaicīgi neveicot skolas kopējo darba analīzi; nepieciešami vairākkārtēji administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai materiāli tiktu nodoti;

0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmes; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.

Līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanas procesā un izglītības iestādes attīstības plānošanā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;

1 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības;

0 – pedagogam nav aktuāla līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.

 

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;

0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Pedagoga pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

4.2. Pedagoga profesionālā pilnveide

Mācību un metodisko materiālu izstrāde mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto mācību un metodisko materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;

2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.

0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.

Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi; nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu, tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

2 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

1  formāla pieeja amata apraksta/līgumā noteikto uzdevumu izpildē; pedagogs nenodrošina atgriezeniskās saites veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

0 – pedagogs mentora/prakses vadītāja pienākumus neveic; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu.

Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs valsts un republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts un republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;

2 – pedagogs valsts līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;

1 – pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību;

0 –  pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus neveic/meistarklasi nevada.

Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums par pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām (mentors/prakses vadītājs/lektors/multiplikators)

Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;

0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir publikācijas;

0 – nav publikāciju.

Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs piedalās projektos;

0 – pedagogs nepiedalās projektos.

Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos;

0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos.

Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālajā/valsts līmenī;

0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālajā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana mācību procesā

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; ir dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogam ir dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un iegūtās prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā;

2 – pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi dažādojot savu pedagoģisko darbu;

1 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet pedagogs iegūtās prasmes neizmanto vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu;

0 – pedagogam nav dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas viņš neizmanto.

 

4.5. Pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

  Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.

5. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

5.1. Pedagoga analītiskā darbība

Mācību un audzināšanas darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

(Vispārējās izglītības, t. sk. pirmsskolas izglītības, programmas vai profesionālās izglītības programmas)

5. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Mācību priekšmeta programmas izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;

2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga izstrādāta nepubliskota autorprogramma;

1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;

0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta paraugprogramma.

Klases audzināšanas darba plānošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs, veicot klases audzinātāja pienākumu, strādā pēc individuāli veidotas audzināšanas programmas/tematiskā plāna;

0 – veic klases audzinātāja pienākumus, bet nav izstrādājis audzināšanas darba programmu/tematisko plānu vai klases audzinātāja pienākumus neveic.

1.2. Mācību procesa organizēšana mācību stundās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana

Mācību procesa plānošana un organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/ efektivitāte (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto mācību stundu rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācību procesa plānošana un organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/efektivitāte)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos mācību stundas vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu izvērtēšana

Pedagoga veiktais audzināšanas darbs mācību procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm mērķtiecīgi plānoti un organizēti (pedagoga iniciatīva) klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar izglītojamiem; regulāri veikti īsi rakstiski apkopojumi par notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darba analīze; veiktas korekcijas klases audzināšanas darba plānā;

2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm organizēti klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar izglītojamiem; veikts notikušo pasākumu īss rakstisks rezultātu apkopojums, kas atspoguļots izglītības iestādes ikgadējā pedagoga darba pašvērtējumā;

1 – formāla klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumu organizēšana kopā ar izglītojamiem; pasākumu rezultātu analīze tiek veikta neregulāri;

0 – audzināšanas darbības aktivitātes klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumos tiek veiktas ļoti fragmentāri, reti vai netiek veiktas.

Klases audzinātāja darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – veic klases audzinātāja pienākumus;

0 – nav klases audzinātājs.

1.4. Pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu precizitāte obligātajā dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;

2 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;

1 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;

0 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.

 

1.5. Pedagoga izpratne par izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas procesu

Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs ir informējis izglītojamos par vērtēšanas kārtību un kritērijiem konkrētajā mācību priekšmetā, tos regulāri ievēro; veikta visaptveroša izglītojamo zināšanu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana;

2 – vērtēšanas kritēriji saprotami un ērti lietojami; vērtēšanas kritēriju lietošanā reizēm vērojamas nekonsekvences; pedagoga atskaitēs ir izglītojamo zināšanu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;

1 – pamatā ir izstrādāti vērtēšanas kritēriji, taču to lietošanu pedagogs ne vienmēr izprot; dominē izglītojamā mācību sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet nav veikta rezultātu analīze un tālākās pedagoģiskās darbības prognozēšana;

0 – pedagogs neanalizē izglītojamā mācību sasniegumus un neprognozē rezultātus, nav skaidri un saprotami izstrādāti vērtēšanas kritēriji, izglītojamā mācību sasniegumu uzskaite, datu statistiskā apstrāde, rezultātu analīzes un tālākās darbības prognozēšanas materiālu nav; pedagogs nereaģē uz administrācijas aizrādījumiem.

 

2. Pedagoga ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā

2.1. Pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiem

Konsultācijas un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – konsultācijas kā viena no būtiskām darba formām ar izglītojamiem tiek abpusēji aktīvi izmantotas; ir vērojama būtiska un esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību sasniegumu dinamika; pedagogs strādā gan ar izglītojamiem, kuriem ir mācību grūtības, gan ar talantīgiem izglītojamiem, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;

2 – konsultācijas ar izglītojamiem no pedagoga puses tiek nodrošinātas, taču izglītojamo apmeklētība ir nesistemātiska; vērojama esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību sasniegumu dinamika;

1 – konsultācijas izglītojamiem formāli tiek organizētas, taču izglītojamie konsultācijas visumā apmeklē ļoti reti; izglītojamā mācību sasniegumu dinamikai tiek pievērsta fragmentāra vērība;

0 – izglītības iestādes veidoto konsultāciju grafiku pedagogs neievēro; izglītojamā mācību sasniegumu dinamika netiek pētīta un analizēta.

Zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;

0 – pedagogs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.

Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī;

0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī.

Izglītojamo gatavošana olimpiādēm, konkursiem, skatēm (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs gatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem, skatēm;

0 – pedagogs negatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem, skatēm.

Izglītojamo sasniegumi olimpiādēs, konkursos, skatēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī;

0 – izglītojamiem nav sasniegumu olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī.

2.2. Pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Kritērijs nav attiecināms uz pedagogiem, kuri īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības vakara (maiņu) un neklātienes izglītības programmas un sociālās korekcijas izglītības programmas ieslodzījumu vietās.

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);

2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas; atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek arī tikšanās ar izglītojamā vecākiem/aizbildņiem, organizējot individuālas sarunas;

1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā sasniegumu uzskaites izraksts u. tml.;

0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.

 

3. Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmju apmeklēšanu pedagogs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā viņš izmanto iespēju izteikt savu viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veikta sava darba analīze, formāli izpildot izglītības iestādes prasības, savlaicīgi neveicot skolas kopējo darba analīzi; nepieciešami vairākkārtēji administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai materiāli tiktu nodoti;

0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmes; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.

Līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanas procesā un izglītības iestādes attīstības plānošanā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;

1 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības;

0 – pedagogam nav aktuāla līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.

 

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;

0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Pedagoga pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

4.2. Pedagoga profesionālā pilnveide

Mācību un metodisko materiālu izstrāde mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto mācību un metodisko materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;

2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.

Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi; nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu, tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

2 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

1  formāla pieeja amata apraksta/līgumā noteikto uzdevumu izpildē; pedagogs nenodrošina atgriezeniskās saites veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

0 – pedagogs mentora/prakses vadītāja pienākumus neveic; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu.

Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs valsts un republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts un republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;

2 – pedagogs valsts līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;

1 – pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību;

0 –  pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus neveic/meistarklasi nevada.

Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums par pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām (mentors/prakses vadītājs/lektors/multiplikators)

Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;

0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir publikācijas;

0 – nav publikāciju.

Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs piedalās projektos;

0 – pedagogs nepiedalās projektos.

Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos;

0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos.

Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumos)

1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālajā/valsts līmenī;

0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālajā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana mācību procesā

Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto regulārai savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamo svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; pedagogam ir tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;

2 – svešvalodu zināšanas pedagogs iespēju gadījumā izmanto, lai dažādotu savu pedagoģisko darbu; pedagogs neregulāri, tomēr rosina izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;

1 – svešvalodu zināšanas savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;

0 – svešvalodu zināšanas savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto; izglītojamo motivēšana svešvalodu zināšanu izmantošanā pedagogam nav aktuāla; var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi.

 

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus).

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogam ir dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un iegūtās prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā;

2 – pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi dažādojot savu pedagoģisko darbu;

1 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet pedagogs iegūtās prasmes neizmanto vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu;

0 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas viņš neizmanto.

 

4.5. Pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar trim vai vairāk valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā;

2 – pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar divām valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā;

1 – pedagogs ir uzrādījis dokumentu par sadarbību ar vienu valsts līmeņa institūciju izglītības jomā;

0 – pedagogs nav iekļāvis portfolio dokumentārus apliecinājumus par sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā.

Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

5. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

5.1. Pedagoga analītiskā darbība

Mācību un audzināšanas darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
3.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.350
Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

(Profesionālās ievirzes (mākslas vai mūzikas) izglītības programmas)

1. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Mācību priekšmeta programmas izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktus.

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;

2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga izstrādāta nepubliskota autorprogramma;

1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;

0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta paraugprogramma.

 

1.2. Mācību procesa organizēšana nodarbībās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana

Mācīšana; mācīšanās; vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana (pedagoga darbība); mācīšanās (izglītojamo darbība); vērtēšana)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu izvērtēšana

Pedagoga veiktais audzināšanas darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs regulāri un mērķtiecīgi veic audzināšanas pasākumus mācību procesa ietvaros; interesējas par savu izglītojamo sekmēm un stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā; atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm pēc savas iniciatīvas organizē un vada nodaļas/skolas/ārpusskolas pasākumus kopā ar izglītojamiem;

2 – pedagogs veic audzināšanas pasākumus mācību procesa ietvaros; regulāri interesējas par savu izglītojamo sekmēm un stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā; pēc administrācijas norādes organizē izglītojamiem radošas aktivitātes; ne tikai piedalās skolas rīkotajos pasākumos, bet arī pats tos organizē vai vada;

1 – pedagogs organizē audzināšanas pasākumus mācību procesa ietvaros (pārrunas, skates, atbilstoša mācību repertuāra izvēle u. c.); par savu izglītojamo sekmēm un stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā interesējas neregulāri; skolas rīkotajos pasākumos piedalās ļoti reti vai fragmentāri;

0 – audzināšanas aktivitātes netiek veiktas; pedagogs skolas rīkotos pasākumus neapmeklē.

 

1.4. Pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu precizitāte obligātajā dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;

2 – ieraksti dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;

1 – ieraksti dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;

0 – ieraksti dokumentos tiek veikti periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.

 

1.5. Pedagoga izpratne par izglītojamā sasniegumu vērtēšanas procesu

Izglītojamā sasniegumu vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs savlaicīgi informē izglītojamos par sasniegumu vērtēšanas kārtību; pedagoģiskajā darbībā izmantotie vērtēšanas kritēriji izglītojamiem ir saprotami, ērti lietojami un tiek ievēroti; izglītojamā sasniegumus apkopo, veicot izglītojamo zināšanu un prasmju statistisko un kvalitatīvo analīzi un turpmāk veicamā prognozēšanu;

2 – pedagogs praksē izmanto izglītojamiem izskaidrotus vērtēšanas kritērijus; tie ir saprotami un ērti lietojami, tomēr reizēm to lietošanā vērojamas nekonsekvences; regulāri analizē izglītojamā sasniegumus, kuros dominē statistiskā analīze; pedagoga atskaitēs ir izglītojamā sasniegumu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;

1 – vērtēšanas kritērijus pedagoģiskajā darbā pedagogs izmanto periodiski, izglītojamā sasniegumu analīzi veic neregulāri; dominē izglītojamā sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet nav veikta rezultātu analīze un tālākās pedagoģiskās darbības prognozēšana;

0 – pedagoģiskajā darbā neizmanto vērtēšanas kritērijus, izglītojamā sasniegumu uzskaites, datu statistiskās apstrādes, rezultātu analīzes un tālākās darbības prognozēšanas materiālu nav; pedagogs nereaģē uz administrācijas aizrādījumiem.

 

2. Pedagoga ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā

2.1. Pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiem

Atbalsta sniegšana izglītojamiem un viņu iesaistīšana radošās aktivitātēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs, nodrošinot situācijai atbilstošu sasniegumu dinamiku, pēc savas iniciatīvas ārpus nodarbībām strādā gan ar izglītojamiem, kuri dažādu iemeslu (ilgstošas slimošanas, mācību apguves grūtību u. c.) dēļ nav apmeklējuši nodarbības, gan arī ar talantīgiem izglītojamiem, gatavojot viņus konkursiem, koncertiem; motivē savus izglītojamos, regulāri piedaloties radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.) izglītības iestādē, pilsētā, novadā, mērķtiecīgi virzīties uz mērķa sasniegšanu, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;

2 – pedagogs ārpus nodarbībām sniedz atbalstu izglītojamiem, kuri dažādu iemeslu (ilgstošas slimošanas, mācību apguves grūtību u. c.) dēļ nav apmeklējuši nodarbības, nodrošinot situācijai atbilstošu sasniegumu dinamiku; atsevišķos gadījumos strādā arī ar talantīgiem izglītojamiem; motivē izglītojamos regulāri piedalīties radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.) savā izglītības iestādē, pilsētā, novadā;

1 – pedagogs ārpus nodarbībām izglītojamos konsultē neregulāri, pamatā palīdz sagatavoties mācību pārbaudījumiem (mācību koncertiem, kontrolstundām, eksāmeniem, noslēguma darbiem); fragmentāri iesaista izglītojamos radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.); izglītības iestādes rīkotajos pasākumos izglītojamos iesaista epizodiski, neregulāri seko līdzi viņu individuālajiem sasniegumiem;

0 – pedagogs ārpus nodarbībām izglītojamiem nesniedz konsultācijas un neiesaista viņus radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.); neseko līdzi izglītojamā sasniegumu dinamikai.

Izglītojamo iesaistīšana pasākumu norisē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs iesaista izglītojamos pasākumu norisē (plānošana, vadīšana, organizēšana);

0 – pedagogs neiesaista izglītojamos pasākumu norisē (plānošana, vadīšana, organizēšana).

Izglītojamo gatavošana konkursiem, skatēm (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs gatavo izglītojamos konkursiem, skatēm;

0 – pedagogs negatavo izglītojamos konkursiem, skatēm.

Izglītojamo sasniegumi konkursos, skatēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamie gūst sasniegumus (atzinības/godalgotas vietas) konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī;

0 – izglītojamie negūst sasniegumus konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī.

2.2. Pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);

2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas; atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek arī tikšanās ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem, organizējot individuālas sarunas;

1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā sasniegumu uzskaites izraksti u. tml.;

0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.

 

3. Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās komisijas/apvienības darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas/apvienības sanāksmju apmeklēšanu pedagogs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā tiek izteikts viedoklis par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas/apvienības sanāksmēs;

0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas/apvienības sanāksmes.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

0 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības.

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;

0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Pedagoga pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

4.2. Pedagoga profesionālā pilnveide

  Mācību un metodisko materiālu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.

Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;

0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogam ir publikācijas;

0 – pedagogam nav publikāciju.

Lektora/multiplikatora/meistarklašu vadītāja /nometnes vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir lektors/multiplikators/meistarklašu/ nometnes vadītājs;

0 – pedagogs nav lektors/multiplikators/meistarklašu/ nometnes vadītājs.

Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs organizē/vada/aktīvi līdzdarbojas projektos;

0 – pedagogs projektos neiesaistās.

Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos;

0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos.

Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;

0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana mācību procesā

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā

  Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā; var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos;

0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu; var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos.

4.5. Pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

  Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.

5. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

5.1. Pedagoga analītiskā darbība

Mācību un audzināšanas darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

(Profesionālās ievirzes (mākslas vai mūzikas) izglītības programmas)

2. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Mācību priekšmeta programmas izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktu.

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;

2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga izstrādāta nepubliskota autorprogramma;

1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;

0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta paraugprogramma.

 

1.2. Mācību procesa organizēšana nodarbībās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana

Mācīšana; mācīšanās; vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana (pedagoga darbība); mācīšanās (izglītojamo darbība); vērtēšana)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos mācību stundas vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu izvērtēšana

Pedagoga veiktais audzināšanas darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs regulāri un mērķtiecīgi veic audzināšanas pasākumus mācību procesa ietvaros; interesējas par savu izglītojamo sekmēm un stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā; atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm pēc savas iniciatīvas organizē un vada nodaļas/skolas/ārpusskolas pasākumus kopā ar izglītojamiem;

2 – pedagogs veic audzināšanas pasākumus mācību procesa ietvaros; regulāri interesējas par savu izglītojamo sekmēm un stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā; pēc administrācijas norādes organizē izglītojamiem radošas aktivitātes; ne tikai piedalās skolas rīkotajos pasākumos, bet arī pats tos organizē vai vada;

1 – pedagogs organizē audzināšanas pasākumus mācību procesa ietvaros (pārrunas, skates, atbilstoša mācību repertuāra izvēle u. c.); par savu izglītojamo sekmēm un stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā interesējas neregulāri; skolas rīkotajos pasākumos piedalās ļoti reti vai fragmentāri;

0 – audzināšanas aktivitātes netiek veiktas; pedagogs skolas rīkotos pasākumus neapmeklē.

 

1.4. Pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu precizitāte obligātajā dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;

2 – ieraksti dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;

1 – ieraksti dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;

0 – ieraksti dokumentos tiek veikti periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.

 

1.5. Pedagoga izpratne par izglītojamā sasniegumu vērtēšanas procesu

Izglītojamā sasniegumu vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs savlaicīgi informē izglītojamos par sasniegumu vērtēšanas kārtību; pedagoģiskajā darbībā izmantotie vērtēšanas kritēriji izglītojamiem ir saprotami, ērti lietojami un tiek ievēroti; izglītojamā sasniegumus apkopo, veicot izglītojamo zināšanu un prasmju statistisko un kvalitatīvo analīzi un turpmāk veicamā prognozēšanu;

2 – pedagogs praksē izmanto izglītojamiem izskaidrotus vērtēšanas kritērijus; tie ir saprotami un ērti lietojami, tomēr reizēm to lietošanā vērojamas nekonsekvences; regulāri analizē izglītojamā sasniegumus, kuros dominē statistiskā analīze; pedagoga atskaitēs ir izglītojamā sasniegumu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;

1 – vērtēšanas kritērijus pedagoģiskajā darbā pedagogs izmanto periodiski, izglītojamā sasniegumu analīzi veic neregulāri; dominē izglītojamā sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet nav veikta rezultātu analīze un tālākās pedagoģiskās darbības prognozēšana;

0 – pedagoģiskajā darbā neizmanto vērtēšanas kritērijus, izglītojamā sasniegumu uzskaites, datu statistiskās apstrādes, rezultātu analīzes un tālākās darbības prognozēšanas materiālu nav; pedagogs nereaģē uz administrācijas aizrādījumiem.

 

2. Pedagoga ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā

2.1. Pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiem

Atbalsta sniegšana izglītojamiem un viņu iesaistīšana radošās aktivitātēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs, nodrošinot situācijai atbilstošu sasniegumu dinamiku, pēc savas iniciatīvas ārpus nodarbībām strādā gan ar izglītojamiem, kuri dažādu iemeslu (ilgstošas slimošanas, mācību apguves grūtību u. c.) dēļ nav apmeklējuši nodarbības, gan arī ar talantīgiem izglītojamiem, gatavojot viņus konkursiem, koncertiem; motivē savus izglītojamos, regulāri piedaloties radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.) izglītības iestādē, pilsētā, novadā, mērķtiecīgi virzīties uz mērķa sasniegšanu, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;

2 – pedagogs ārpus nodarbībām sniedz atbalstu izglītojamiem, kuri dažādu iemeslu (ilgstošas slimošanas, mācību apguves grūtību u. c.) dēļ nav apmeklējuši nodarbības, nodrošinot situācijai atbilstošu sasniegumu dinamiku; atsevišķos gadījumos strādā arī ar talantīgiem izglītojamiem; motivē izglītojamos regulāri piedalīties radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.) savā izglītības iestādē, pilsētā, novadā;

1 – pedagogs ārpus nodarbībām izglītojamos konsultē neregulāri, pamatā palīdz sagatavoties mācību pārbaudījumiem (mācību koncertiem, kontrolstundām, eksāmeniem, noslēguma darbiem); fragmentāri iesaista izglītojamos radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.); izglītības iestādes rīkotajos pasākumos izglītojamos iesaista epizodiski, neregulāri seko līdzi viņu individuālajiem sasniegumiem;

0 – pedagogs ārpus nodarbībām izglītojamiem nesniedz konsultācijas un neiesaista viņus radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.); neseko līdzi izglītojamā sasniegumu dinamikai.

Izglītojamo iesaistīšana pasākumu norisē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs iesaista izglītojamos pasākumu norisē (plānošana, vadīšana, organizēšana);

0 – pedagogs neiesaista izglītojamos pasākumu norisē (plānošana, vadīšana, organizēšana).

Izglītojamo gatavošana konkursiem, skatēm (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs gatavo izglītojamos konkursiem, skatēm;

0 – pedagogs negatavo izglītojamos konkursiem, skatēm.

Izglītojamo sasniegumi konkursos, skatēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamie gūst sasniegumus (atzinības/godalgotas vietas) konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī;

0 – izglītojamie negūst sasniegumus konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī.

2.2. Pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);

2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas; atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek arī tikšanās ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem, organizējot individuālas sarunas;

1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā sasniegumu uzskaites izraksti u. tml.;

0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.

 

3. Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās komisijas/apvienības darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas/apvienības sanāksmju apmeklēšanu pedagogs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā tiek izteikts viedoklis par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas/apvienības sanāksmēs;

0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas/apvienības sanāksmes.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

0 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības.

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;

0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Pedagoga pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

4.2. Pedagoga profesionālā pilnveide

  Mācību un metodisko materiālu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.

Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos materiālus)

1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;

0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos materiālus)

1 – pedagogam ir publikācijas;

0 – pedagogam nav publikāciju.

Lektora/multiplikatora/meistarklašu vadītāja/nometnes vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir lektors/multiplikators/meistarklašu/nometnes vadītājs;

0 – pedagogs nav lektors/multiplikators/meistarklašu/ nometnes vadītājs.

Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs organizē/vada/aktīvi līdzdarbojas projektos;

0 – pedagogs projektos neiesaistās.

Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos materiālus)

1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos;

0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos.

Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;

0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana mācību procesā

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā

  Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā; var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos;

0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu; var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos.

4.5. Pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

  Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.

5. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

5.1. Pedagoga analītiskā darbība

Mācību un audzināšanas darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

(Profesionālās ievirzes (mākslas vai mūzikas) izglītības programmas)

3. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Mācību priekšmeta programmas izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktus.

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;

2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga izstrādāta nepubliskota autorprogramma;

1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;

0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta paraugprogramma.

 

1.2. Mācību procesa organizēšana nodarbībās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana

Mācīšana; mācīšanās; vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana (pedagoga darbība); mācīšanās (izglītojamo darbība); vērtēšana)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu izvērtēšana

Pedagoga veiktais audzināšanas darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs regulāri un mērķtiecīgi veic audzināšanas pasākumus mācību procesa ietvaros; interesējas par savu izglītojamo sekmēm un stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā; atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm pēc savas iniciatīvas organizē un vada nodaļas/skolas/ārpusskolas pasākumus kopā ar izglītojamiem;

2 – pedagogs veic audzināšanas pasākumus mācību procesa ietvaros; regulāri interesējas par savu izglītojamo sekmēm un stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā; pēc administrācijas norādes organizē izglītojamiem radošas aktivitātes; ne tikai piedalās skolas rīkotajos pasākumos, bet arī pats tos organizē vai vada;

1 – pedagogs organizē audzināšanas pasākumus mācību procesa ietvaros (pārrunas, skates, atbilstoša mācību repertuāra izvēle u. c.); par savu izglītojamo sekmēm un stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā interesējas neregulāri; skolas rīkotajos pasākumos piedalās ļoti reti vai fragmentāri;

0 – audzināšanas aktivitātes netiek veiktas; pedagogs skolas rīkotos pasākumus neapmeklē.

 

1.4. Pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu precizitāte obligātajā dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;

2 – ieraksti dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;

1 – ieraksti dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;

0 – ieraksti dokumentos tiek veikti periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.

 

1.5. Pedagoga izpratne par izglītojamā sasniegumu vērtēšanas procesu

Izglītojamā sasniegumu vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs savlaicīgi informē izglītojamo par sasniegumu vērtēšanas kārtību; pedagoģiskajā darbībā izmantotie vērtēšanas kritēriji izglītojamiem ir saprotami, ērti lietojami un tiek ievēroti; izglītojamā sasniegumus apkopo, veicot izglītojamo zināšanu un prasmju statistisko un kvalitatīvo analīzi un turpmāk veicamā prognozēšanu;

2 – pedagogs praksē izmanto izglītojamiem izskaidrotus vērtēšanas kritērijus; tie ir saprotami un ērti lietojami, tomēr reizēm to lietošanā vērojamas nekonsekvences; regulāri analizē izglītojamā sasniegumus, kuros dominē statistiskā analīze; pedagoga atskaitēs ir izglītojamā sasniegumu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;

1 – vērtēšanas kritērijus pedagoģiskajā darbā pedagogs izmanto periodiski, izglītojamā sasniegumu analīzi veic neregulāri; dominē izglītojamā sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet nav veikta rezultātu analīze un tālākās pedagoģiskās darbības prognozēšana;

0 – pedagoģiskajā darbā neizmanto vērtēšanas kritērijus, izglītojamā sasniegumu uzskaites, datu statistiskās apstrādes, rezultātu analīzes un tālākās darbības prognozēšanas materiālu nav; pedagogs nereaģē uz administrācijas aizrādījumiem.

 

2. Pedagoga ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā

2.1. Pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiem

Atbalsta sniegšana izglītojamiem un viņu iesaistīšana radošās aktivitātēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs, nodrošinot situācijai atbilstošu sasniegumu dinamiku, pēc savas iniciatīvas ārpus nodarbībām strādā gan ar izglītojamiem, kuri dažādu iemeslu (ilgstošas slimošanas, mācību apguves grūtību u. c.) dēļ nav apmeklējuši nodarbības, gan arī ar talantīgiem izglītojamiem, gatavojot viņus konkursiem, koncertiem; motivē savus izglītojamos, regulāri piedaloties radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.) izglītības iestādē, pilsētā, novadā, mērķtiecīgi virzīties uz mērķa sasniegšanu, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;

2 – pedagogs ārpus nodarbībām sniedz atbalstu izglītojamiem, kuri dažādu iemeslu (ilgstošas slimošanas, mācību apguves grūtību u. c.) dēļ nav apmeklējuši nodarbības, nodrošinot situācijai atbilstošu sasniegumu dinamiku; atsevišķos gadījumos strādā arī ar talantīgiem izglītojamiem; motivē izglītojamos regulāri piedalīties radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.) savā izglītības iestādē, pilsētā, novadā;

1 – pedagogs ārpus nodarbībām izglītojamos konsultē neregulāri, pamatā palīdz sagatavoties mācību pārbaudījumiem (mācību koncertiem, kontrolstundām, eksāmeniem, noslēguma darbiem); fragmentāri iesaista izglītojamos radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.); izglītības iestādes rīkotajos pasākumos izglītojamos iesaista epizodiski, neregulāri seko līdzi viņu individuālajiem sasniegumiem;

0 – pedagogs ārpus nodarbībām izglītojamiem nesniedz konsultācijas un neiesaista viņus radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.); neseko līdzi izglītojamā sasniegumu dinamikai.

Izglītojamo iesaistīšana pasākumu norisē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs iesaista izglītojamos pasākumu norisē (plānošana, vadīšana, organizēšana);

0 – pedagogs neiesaista izglītojamos pasākumu norisē (plānošana, vadīšana, organizēšana).

Izglītojamo gatavošana konkursiem, skatēm (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs gatavo izglītojamos konkursiem, skatēm;

0 – pedagogs negatavo izglītojamos konkursiem, skatēm.

Izglītojamo sasniegumi konkursos, skatēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamie gūst sasniegumus (atzinības/godalgotas vietas) konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī;

0 – izglītojamie negūst sasniegumus konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī.

2.2. Pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);

2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas; atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek arī tikšanās ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem, organizējot individuālas sarunas;

1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā sasniegumu uzskaites izraksti u. tml.;

0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.

 

3. Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās komisijas/apvienības darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas/apvienības sanāksmju apmeklēšanu pedagogs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā tiek izteikts viedoklis par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas/apvienības sanāksmēs;

0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas/apvienības sanāksmes.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs aktīvi iesaistās izglītības iestādes pašvērtēšanā, attīstības plānošanā un pasākumu īstenošanā, uzņemoties atbildību par ieplānoto aktivitāšu norises kvalitāti;

2 – izglītības iestādes ikgadējo sava darba pašanalīzi pedagogs veic regulāri, ievērojot visus termiņus kopējā izglītības iestādes pašvērtējuma veidošanā un attīstības plānošanā; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanā;

1 – ikgadējo sava darba pašanalīzi pedagogs veic formāli; neregulāri un fragmentāri piedalās izglītības iestādes pašvērtējuma procesā un attīstības plānošanā;

0 – pedagogam nav aktuāla līdzdarbība iestādes pašvērtējuma procesā, izglītības iestādes darbības plānošanā; konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai pedagogs faktiski nesniedz.

 

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;

0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Pedagoga pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

4.2. Pedagoga profesionālā pilnveide

Mācību un metodisko materiālu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto mācību un metodisko materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;

2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.

0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.

Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos materiālus)

1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;

0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos materiālus)

1 – pedagogam ir publikācijas;

0 – pedagogam nav publikāciju.

Mentora/prakses vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir mentors/prakses vadītājs;

0 – pedagogs nav mentors/prakses vadītājs.

Lektora/multiplikatora/meistarklašu vadītāja /nometnes vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir lektors/multiplikators/meistarklašu/ nometnes vadītājs;

0 – pedagogs nav lektors/multiplikators/meistarklašu/ nometnes vadītājs.

Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs organizē/vada/aktīvi līdzdarbojas projektos;

0 – pedagogs projektos neiesaistās;

Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos materiālus)

1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos;

0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos.

Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;

0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana mācību procesā

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus).

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam ir dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā;

2 – pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi dažādojot savu pedagoģisko darbu;

1 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet tajos iegūtās prasmes pedagogs neizmanto vai arī izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu;

0 – pedagogam nav dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas viņš neizmanto.

 

4.5. Pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

  Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.

5. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

5.1. Pedagoga analītiskā darbība

Mācību un audzināšanas darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

(Profesionālās ievirzes (mākslas vai mūzikas) izglītības programmas)

4. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Mācību priekšmeta programmas izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktus.

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;

2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga izstrādāta nepubliskota autorprogramma;

1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;

0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta paraugprogramma.

 

1.2. Mācību procesa organizēšana nodarbībās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana

Mācīšana; mācīšanās; vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana (pedagoga darbība); mācīšanās (izglītojamo darbība); vērtēšana)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu izvērtēšana

Pedagoga veiktais audzināšanas darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs regulāri un mērķtiecīgi veic audzināšanas pasākumus mācību procesa ietvaros; interesējas par savu izglītojamo sekmēm un stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā; atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm pēc savas iniciatīvas organizē un vada nodaļas/skolas/ārpusskolas pasākumus kopā ar izglītojamiem;

2 – pedagogs veic audzināšanas pasākumus mācību procesa ietvaros; regulāri interesējas par savu izglītojamo sekmēm un stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā; pēc administrācijas norādes organizē izglītojamiem radošas aktivitātes; ne tikai piedalās skolas rīkotajos pasākumos, bet arī pats tos organizē vai vada;

1 – pedagogs organizē audzināšanas pasākumus mācību procesa ietvaros (pārrunas, skates, atbilstoša mācību repertuāra izvēle u. c.); par savu izglītojamo sekmēm un stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā interesējas neregulāri; skolas rīkotajos pasākumos piedalās ļoti reti vai fragmentāri;

0 – audzināšanas aktivitātes netiek veiktas; pedagogs skolas rīkotos pasākumus neapmeklē.

 

1.4. Pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu precizitāte obligātajā dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;

2 – ieraksti dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;

1 – ieraksti dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;

0 – ieraksti dokumentos tiek veikti periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.

 

1.5. Pedagoga izpratne par izglītojamā sasniegumu vērtēšanas procesu

Izglītojamo sasniegumu vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs savlaicīgi informē izglītojamos par sasniegumu vērtēšanas kārtību; pedagoģiskajā darbībā izmantotie vērtēšanas kritēriji izglītojamiem ir saprotami, ērti lietojami un tiek ievēroti; izglītojamā sasniegumus apkopo, veicot izglītojamo zināšanu un prasmju statistisko un kvalitatīvo analīzi un turpmāk veicamā prognozēšanu;

2 – pedagogs praksē izmanto izglītojamiem izskaidrotus vērtēšanas kritērijus; tie ir saprotami un ērti lietojami, tomēr reizēm to lietošanā vērojamas nekonsekvences; regulāri analizē izglītojamā sasniegumus, kuros dominē statistiskā analīze; pedagoga atskaitēs ir izglītojamā sasniegumu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;

1 – vērtēšanas kritērijus pedagoģiskajā darbā pedagogs izmanto periodiski, izglītojamā sasniegumu analīzi veic neregulāri; dominē izglītojamā sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet nav veikta rezultātu analīze un tālākās pedagoģiskās darbības prognozēšana;

0 – pedagoģiskajā darbā neizmanto vērtēšanas kritērijus, izglītojamā sasniegumu uzskaites, datu statistiskās apstrādes, rezultātu analīzes un tālākās darbības prognozēšanas materiālu nav; pedagogs nereaģē uz administrācijas aizrādījumiem.

 

2. Pedagoga ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā

2.1. Pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiem

Atbalsta sniegšana izglītojamiem un viņu iesaistīšana radošās aktivitātēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs, nodrošinot situācijai atbilstošu sasniegumu dinamiku, pēc savas iniciatīvas ārpus nodarbībām strādā gan ar izglītojamiem, kuri dažādu iemeslu (ilgstošas slimošanas, mācību apguves grūtību u. c.) dēļ nav apmeklējuši nodarbības, gan arī ar talantīgiem izglītojamiem, gatavojot viņus konkursiem, koncertiem; motivē savus izglītojamos, regulāri piedaloties radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.) izglītības iestādē, pilsētā, novadā, mērķtiecīgi virzīties uz mērķa sasniegšanu, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;

2 – pedagogs ārpus nodarbībām sniedz atbalstu izglītojamiem, kuri dažādu iemeslu (ilgstošas slimošanas, mācību apguves grūtību u. c.) dēļ nav apmeklējuši nodarbības, nodrošinot situācijai atbilstošu sasniegumu dinamiku; atsevišķos gadījumos strādā arī ar talantīgiem izglītojamiem; motivē izglītojamos regulāri piedalīties radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.) savā izglītības iestādē, pilsētā, novadā;

1 – pedagogs ārpus nodarbībām izglītojamos konsultē neregulāri, pamatā palīdz sagatavoties mācību pārbaudījumiem (mācību koncertiem, kontrolstundām, eksāmeniem, noslēguma darbiem); fragmentāri iesaista izglītojamos radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.); izglītības iestādes rīkotajos pasākumos izglītojamos iesaista epizodiski, neregulāri seko līdzi viņu individuālajiem sasniegumiem;

0 – pedagogs ārpus nodarbībām izglītojamiem nesniedz konsultācijas un neiesaista viņus radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.); neseko līdzi izglītojamā sasniegumu dinamikai.

Izglītojamo iesaistīšana pasākumu norisē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs iesaista izglītojamos pasākumu norisē (plānošana, vadīšana, organizēšana);

0 – pedagogs neiesaista izglītojamos pasākumu norisē (plānošana, vadīšana, organizēšana).

Izglītojamo gatavošana konkursiem, skatēm (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs gatavo izglītojamos konkursiem, skatēm;

0 – pedagogs negatavo izglītojamos konkursiem, skatēm.

Izglītojamo sasniegumi konkursos, skatēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamie gūst sasniegumus (atzinības/godalgotas vietas) konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī;

0 – izglītojamie negūst sasniegumus konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī.

2.2. Pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);

2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas; atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek arī tikšanās ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem, organizējot individuālas sarunas;

1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā sasniegumu uzskaites izraksti u. tml.;

0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.

 

3. Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās komisijas/apvienības darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas/apvienības sanāksmju apmeklēšanu pedagogs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā tiek izteikts viedoklis par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas/apvienības sanāksmēs;

0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas/apvienības sanāksmes.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs aktīvi iesaistās izglītības iestādes pašvērtēšanā, attīstības plānošanā un pasākumu īstenošanā, uzņemoties atbildību par ieplānoto aktivitāšu norises kvalitāti;

2 – izglītības iestādes ikgadējo sava darba pašanalīzi pedagogs veic regulāri, ievērojot visus termiņus kopējā izglītības iestādes pašvērtējuma veidošanā un attīstības plānošanā; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanā;

1 – ikgadējo sava darba pašanalīzi pedagogs veic formāli; neregulāri un fragmentāri piedalās izglītības iestādes pašvērtējuma procesā un attīstības plānošanā;

0 – pedagogam nav aktuāla līdzdarbība iestādes pašvērtējuma procesā, izglītības iestādes darbības plānošanā; konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai pedagogs faktiski nesniedz.

 

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;

0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Pedagoga pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

4.2. Pedagoga profesionālā pilnveide

Mācību un metodisko materiālu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto mācību un metodisko materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;

2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.

0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.

Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi; nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu, tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

2 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

1 – formāla pieeja amata apraksta/līgumā noteikto uzdevumu izpildē; pedagogs nenodrošina atgriezeniskās saites veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

0 – pedagogs mentora/prakses vadītāja pienākumus neveic; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu.

Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs valsts un republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts un republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;

2 – pedagogs valsts līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;

1 – pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību;

0 – pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus neveic/meistarklasi nevada.

Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums par pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām (mentors/prakses vadītājs/lektors/multiplikators)

Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;

0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogam ir publikācijas;

0 – pedagogam nav publikāciju.

Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs organizē/vada/aktīvi līdzdarbojas projektos;

0 – pedagogs projektos neiesaistās.

Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos;

0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos.

Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;

0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana mācību procesā

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam ir dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā;

2 – pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi dažādojot savu pedagoģisko darbu;

1 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet tajos iegūtās prasmes pedagogs neizmanto vai arī izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu;

0 – pedagogam nav dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas viņš neizmanto.

 

4.5. Pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

  Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.

5. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

5.1. Pedagoga analītiskā darbība

Mācību un audzināšanas darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

(Profesionālās ievirzes (mākslas vai mūzikas) izglītības programmas)

5. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Mācību priekšmeta programmas izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktus.

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;

2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga izstrādāta nepubliskota autorprogramma;

1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;

0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta paraugprogramma.

 

1.2. Mācību procesa organizēšana nodarbībās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana

Mācīšana; mācīšanās; vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana (pedagoga darbība); mācīšanās (izglītojamo darbība); vērtēšana)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu izvērtēšana

Pedagoga veiktais audzināšanas darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs regulāri un mērķtiecīgi veic audzināšanas pasākumus mācību procesa ietvaros; interesējas par savu izglītojamo sekmēm un stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā; atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm pēc savas iniciatīvas organizē un vada nodaļas/skolas/ārpusskolas pasākumus kopā ar izglītojamiem;

2 – pedagogs veic audzināšanas pasākumus mācību procesa ietvaros; regulāri interesējas par savu izglītojamo sekmēm un stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā; pēc administrācijas norādes organizē izglītojamiem radošas aktivitātes; ne tikai piedalās skolas rīkotajos pasākumos, bet arī pats tos organizē vai vada;

1 – pedagogs organizē audzināšanas pasākumus mācību procesa ietvaros (pārrunas, skates, atbilstoša mācību repertuāra izvēle u. c.); par savu izglītojamo sekmēm un stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā interesējas neregulāri; skolas rīkotajos pasākumos piedalās ļoti reti vai fragmentāri;

0 – audzināšanas aktivitātes netiek veiktas; pedagogs skolas rīkotos pasākumus neapmeklē.

 

1.4. Pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu precizitāte obligātajā dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;

2 – ieraksti dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;

1 – ieraksti dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;

0 – ieraksti dokumentos tiek veikti periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.

 

1.5. Pedagoga izpratne par izglītojamā sasniegumu vērtēšanas procesu

Izglītojamā sasniegumu vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs savlaicīgi informē izglītojamos par sasniegumu vērtēšanas kārtību; pedagoģiskajā darbībā izmantotie vērtēšanas kritēriji izglītojamiem ir saprotami, ērti lietojami un tiek ievēroti; izglītojamo sasniegumus apkopo, veicot izglītojamo zināšanu un prasmju statistisko un kvalitatīvo analīzi un turpmāk veicamā prognozēšanu;

2 – pedagogs praksē izmanto izglītojamiem izskaidrotus vērtēšanas kritērijus; tie ir saprotami un ērti lietojami, tomēr reizēm to lietošanā vērojamas nekonsekvences; regulāri analizē izglītojamā sasniegumus, kuros dominē statistiskā analīze; pedagoga atskaitēs ir izglītojamā sasniegumu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;

1 – vērtēšanas kritērijus pedagoģiskajā darbā pedagogs izmanto periodiski, izglītojamā sasniegumu analīzi veic neregulāri; dominē izglītojamā sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet nav veikta rezultātu analīze un tālākās pedagoģiskās darbības prognozēšana;

0 – pedagoģiskajā darbā neizmanto vērtēšanas kritērijus, izglītojamā sasniegumu uzskaites, datu statistiskās apstrādes, rezultātu analīzes un tālākās darbības prognozēšanas materiālu nav; pedagogs nereaģē uz administrācijas aizrādījumiem.

 

2. Pedagoga ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā

2.1. Pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiem

Atbalsta sniegšana izglītojamiem un viņu iesaistīšana radošās aktivitātēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs, nodrošinot situācijai atbilstošu sasniegumu dinamiku, pēc savas iniciatīvas ārpus nodarbībām strādā gan ar izglītojamiem, kuri dažādu iemeslu (ilgstošas slimošanas, mācību apguves grūtību u. c.) dēļ nav apmeklējuši nodarbības, gan arī ar talantīgiem izglītojamiem, gatavojot viņus konkursiem, koncertiem; motivē savus izglītojamos, regulāri piedaloties radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.) izglītības iestādē, pilsētā, novadā, mērķtiecīgi virzīties uz mērķa sasniegšanu, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;

2 – pedagogs ārpus nodarbībām sniedz atbalstu izglītojamiem, kuri dažādu iemeslu (ilgstošas slimošanas, mācību apguves grūtību u. c.) dēļ nav apmeklējuši nodarbības, nodrošinot situācijai atbilstošu sasniegumu dinamiku; atsevišķos gadījumos strādā arī ar talantīgiem izglītojamiem; motivē izglītojamos regulāri piedalīties radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.) savā izglītības iestādē, pilsētā, novadā;

1 – pedagogs ārpus nodarbībām izglītojamos konsultē neregulāri, pamatā palīdz sagatavoties mācību pārbaudījumiem (mācību koncertiem, kontrolstundām, eksāmeniem, noslēguma darbiem); fragmentāri iesaista izglītojamos radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.); izglītības iestādes rīkotajos pasākumos izglītojamos iesaista epizodiski, neregulāri seko līdzi viņu individuālajiem sasniegumiem;

0 – pedagogs ārpus nodarbībām izglītojamiem nesniedz konsultācijas un neiesaista viņus radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.); neseko līdzi izglītojamā sasniegumu dinamikai.

Izglītojamo iesaistīšana pasākumu norisē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs iesaista izglītojamos pasākumu norisē (plānošana, vadīšana, organizēšana);

0 – pedagogs neiesaista izglītojamos pasākumu norisē (plānošana, vadīšana, organizēšana).

Izglītojamo gatavošana konkursiem, skatēm (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs gatavo izglītojamos konkursiem, skatēm;

0 – pedagogs negatavo izglītojamos konkursiem, skatēm.

Izglītojamo sasniegumi konkursos, skatēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamie gūst sasniegumus (atzinības/godalgotas vietas) konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī;

0 – izglītojamie negūst sasniegumus konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī.

2.2. Pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);

2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas; atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek arī tikšanās ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem, organizējot individuālas sarunas;

1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā sasniegumu uzskaites izraksti u. tml.;

0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.

 

3. Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās komisijas/apvienības darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas/apvienības sanāksmju apmeklēšanu pedagogs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā tiek izteikts viedoklis par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas/apvienības sanāksmēs;

0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas/apvienības sanāksmes.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs aktīvi iesaistās izglītības iestādes pašvērtēšanā, attīstības plānošanā un pasākumu īstenošanā, uzņemoties atbildību par ieplānoto aktivitāšu norises kvalitāti;

2 – izglītības iestādes ikgadējo sava darba pašanalīzi pedagogs veic regulāri, ievērojot visus termiņus kopējā izglītības iestādes pašvērtējuma veidošanā un attīstības plānošanā; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanā;

1 – ikgadējo sava darba pašanalīzi pedagogs veic formāli; neregulāri un fragmentāri piedalās izglītības iestādes pašvērtējuma procesā un attīstības plānošanā;

0 – pedagogam nav aktuāla līdzdarbība iestādes pašvērtējuma procesā, izglītības iestādes darbības plānošanā; konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai pedagogs faktiski nesniedz.

 

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;

0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Pedagoga pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

4.2. Pedagoga profesionālā pilnveide

Mācību un metodisko materiālu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto mācību un metodisko materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;

2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.

Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi; nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu, tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu.

2 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu.

1  formāla pieeja amata apraksta/līgumā noteikto uzdevumu izpildē; pedagogs nenodrošina atgriezeniskās saites veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu.

0 – pedagogs mentora/prakses vadītāja pienākumus neveic; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu.

Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs valsts un republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts un republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;

2 – pedagogs valsts līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;

1 – pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību;

0 – pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus neveic/meistarklasi nevada.

Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums par pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām (mentors/prakses vadītājs/lektors/multiplikators)

Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;

0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogam ir publikācijas;

0 – pedagogam nav publikāciju.

Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs organizē/vada/aktīvi līdzdarbojas projektos.

0 – pedagogs projektos neiesaistās;

Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos;

0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos.

Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;

0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana mācību procesā

Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto regulārai savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; pedagogam ir tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;

2 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu zināšanas pedagogs iespēju gadījumā izmanto, lai dažādotu savu pedagoģisko darbu; pedagogs neregulāri, tomēr rosina izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;

1 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu zināšanas savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;

0 – svešvalodu zināšanu ieguve tālākizglītības kursos savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto; izglītojamo motivēšana svešvalodu zināšanu izmantošanā pedagogam nav aktuāla; var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi.

 

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus).

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam ir dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā;

2 – pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi dažādojot savu pedagoģisko darbu;

1 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet tajos iegūtās prasmes pedagogs neizmanto vai arī izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu;

0 – pedagogam nav dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas viņš neizmanto.

 

4.5. Pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar trim vai vairāk valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā;

2 – pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar divām valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā;

1 – pedagogs ir uzrādījis dokumentu par sadarbību ar vienu valsts līmeņa institūciju izglītības jomā;

0 – pedagogs nav iekļāvis portfolio dokumentārus apliecinājumus par sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā.

Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

5. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

5.1. Pedagoga analītiskā darbība

Mācību un audzināšanas darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
4.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.350
Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

(Profesionālās ievirzes (sporta) vai interešu izglītības programmas)

1. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Interešu izglītības/profesionālās ievirzes mācību programmas izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktu.

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga patstāvīgi izstrādāta publiskota interešu izglītības/profesionālās ievirzes mācību autorprogramma;

2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga izstrādāta nepubliskota interešu izglītības/profesionālās ievirzes mācību autorprogramma;

1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota saturiski pilnveidota/uzlabota interešu izglītības/profesionālās ievirzes mācību autorprogramma;

0 – pedagogs savā darbā izmanto cita pedagoga veidotu interešu izglītības programmu/profesionālās ievirzes mācību autorprogrammu.

 

1.2. Mācību procesa organizēšana nodarbībās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana

Mācīšana; mācīšanās; vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana (pedagoga darbība); mācīšanās (izglītojamo darbība); vērtēšana)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu izvērtēšana

Pedagoga veiktais audzināšanas darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm pedagogs (pēc savas iniciatīvas) mērķtiecīgi plāno un organizē pulciņa/grupas/izglītības iestādes/ārpus iestādes pasākumus kopā ar izglītojamiem; regulāri veic īsus rakstiskus apkopojumus par notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darbības analīzi;

2 – pedagogs, organizējot pasākumus izglītojamiem, izpilda izglītības iestādes administrācijas norādes; veic pasākumu uzskaiti un īsu pasākumu rezultātu apkopojumu, kas tiek atspoguļots pedagoga ikgadējā darba pašvērtējumā;

1 – pedagogs formāli organizē pasākumus kopā ar izglītojamiem; pasākumu uzskaiti un rezultātu analīzi veic neregulāri;

0 – aktivitātes tiek veiktas ļoti fragmentāri, reti vai netiek veiktas.

 

1.4. Pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu precizitāte obligātajā dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;

2 – ieraksti dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;

1 – ieraksti dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;

0 – ieraksti dokumentos tiek veikti periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.

 

1.5. Izpratne par izglītojamā sasniegumu vērtēšanas procesu

Izglītojamā sasniegumu vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs veic visaptverošu izglītojamā prasmju statistisko un kvalitatīvo analīzi un izvērstu tālākās darbības prognozēšanu;

 
2 – pedagoga profesionālās darbības sastāvdaļa ir izglītojamā prasmju statistiskā un kvalitatīvā analīze un tālākās darbības prognozēšana, taču dominē faktu uzskaitījums, nevis analīze;

1 – pedagoga darbā dominē izglītojamā sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet netiek regulāri veikta rezultātu analīze un tālākās darbības prognozēšana;

0 – pedagogs savā darbā vērtēšanu neizmanto; neanalizē izglītojamā sasniegumus un neprognozē rezultātus.

 

2. Pedagoga ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā

2.1. Pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiem

Konsultēšana un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – konsultēšanās tiek izmantota abpusēji: tajā iesaistās gan pedagogs, gan izglītojamie, gan viņu vecāki; pedagogs individuāli strādā, attīstot katra izglītojamā spējas un talantus, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;

2 – pedagogs praktizē konsultēšanu un individuāli strādā ar talantīgiem izglītojamiem, sekojot līdzi viņu individuālajai izaugsmei;

1 – konsultēšana no pedagoga puses formāla; izglītojamo individuālajiem sasniegumiem pedagogs pievērš fragmentāru vērību;

0 – pedagogs nepraktizē konsultēšanu; izglītojamo individuālās izaugsmes dinamika netiek pētīta un analizēta.

Izglītojamo iesaistīšana pasākumu norisē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs iesaista izglītojamos pasākumu norisē (plānošana, vadīšana, organizēšana);

0 – pedagogs neiesaista izglītojamos pasākumu norisē (plānošana, vadīšana, organizēšana).

Izglītojamo gatavošana konkursiem, skatēm, sacensībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs gatavo izglītojamos konkursiem, skatēm, sacensībām;

0 – pedagogs negatavo izglītojamos konkursiem, skatēm, sacensībām.

Izglītojamo sasniegumi konkursos, skatēs, sacensībās (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamie gūst sasniegumus (atzinības/godalgotas vietas) konkursos, skatēs, sacensībās ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī;

0 – izglītojamie negūst sasniegumus konkursos, skatēs, sacensībās ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī.

2.2. Pedagoga sadarbība ar izglītojamiem

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek regulāri un abpusēji, pedagogs izmanto daudzveidīgas informācijas nodošanas formas;

2 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek regulāri, izmantojot tradicionālās informācijas nodošanas formas;

1 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek fragmentāri;

0 – pedagogs izglītojamo vecākiem/aizbildņiem informāciju par izglītojamā sasniegumiem nesniedz.

 

3. Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes darbā un iestādes metodiskajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs un iestādes metodiskajā darbā, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšana un līdzdalība iestādes metodiskajā darbā no pedagoga puses tiek uztverta kā pašsaprotams pasākums, kurā tiek izteikts viedoklis par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes sanāksmēs un iestādes metodiskajā darbā;

0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes sanāksmes un iestādes metodiskajā darbībā iesaistās periodiski.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

0 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības.

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;

0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Pedagoga pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

4.2. Pedagoga profesionālā pilnveide

  Mācību un metodisko materiālu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.

Mācību līdzekļu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;

0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogam ir publikācijas;

0 – pedagogam nav publikāciju.

Lektora/meistara/multiplikatora/nometnes vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir lektors/meistars/multiplikators/nometnes vadītājs;

0 – pedagogs nav lektors/meistars/multiplikators/nometnes vadītājs.

Pedagoga darbība projektos/izlasēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs organizē/vada/aktīvi līdzdarbojas projektos/ izlasēs;

0 – pedagogs projektos/izlasēs neiesaistās.

Pedagoga līdzdalība skatēs, konkursos, sacensībās savā profesionālās darbības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos, sacensībās;

0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos, sacensībās.

Pedagoga sasniegumi savā profesionālās darbības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;

0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana mācību procesā

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā

  Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā; var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos;

0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu; var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos.

4.5. Pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

  Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.

5. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

5.1. Pedagoga analītiskā darbība

Mācību un audzināšanas darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

2. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Interešu izglītības/profesionālās ievirzes mācību programmas izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktu.

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga patstāvīgi izstrādāta publiskota interešu izglītības/profesionālās ievirzes mācību autorprogramma

2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga izstrādāta nepubliskota interešu izglītības/profesionālās ievirzes mācību autorprogramma;

1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota saturiski pilnveidota/uzlabota interešu izglītības/profesionālās ievirzes mācību autorprogramma;

0 – pedagogs savā darbā izmanto cita pedagoga veidotu interešu izglītības programmu/profesionālās ievirzes mācību autorprogrammu.

 

1.2. Mācību procesa organizēšana nodarbībās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana

Mācīšana; mācīšanās; vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana (pedagoga darbība); mācīšanās (izglītojamo darbība); vērtēšana)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu izvērtēšana

Pedagoga veiktais audzināšanas darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm pedagogs (pēc savas iniciatīvas) mērķtiecīgi plāno un organizē pulciņa/grupas/izglītības iestādes/ārpus iestādes pasākumus kopā ar izglītojamiem; regulāri veic īsus rakstiskus apkopojumus par notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darbības analīzi;

2 – pedagogs, organizējot pasākumus izglītojamiem, izpilda izglītības iestādes administrācijas norādes; veic pasākumu uzskaiti un īsu pasākumu rezultātu apkopojumu, kas tiek atspoguļots pedagoga ikgadējā darba pašvērtējumā;

1 – pedagogs formāli organizē pasākumus kopā ar izglītojamiem; pasākumu uzskaiti un rezultātu analīzi veic neregulāri;

0 – aktivitātes tiek veiktas ļoti fragmentāri, reti vai netiek veiktas.

 

1.4. Pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu precizitāte obligātajā dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;

2 – ieraksti dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;

1 – ieraksti dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;

0 – ieraksti dokumentos tiek veikti periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.

 

1.5. Izpratne par izglītojamā sasniegumu vērtēšanas procesu

Izglītojamā sasniegumu vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs veic visaptverošu izglītojamā prasmju statistisko un kvalitatīvo analīzi un izvērstu tālākās darbības prognozēšanu;

2 – pedagoga profesionālās darbības sastāvdaļa ir izglītojamā prasmju statistiskā un kvalitatīvā analīze un tālākās darbības prognozēšana, taču dominē faktu uzskaitījums, nevis analīze;

1 – pedagoga darbā dominē izglītojamā sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet netiek regulāri veikta rezultātu analīze un tālākās darbības prognozēšana;

0 – pedagogs savā darbā vērtēšanu neizmanto; neanalizē izglītojamā sasniegumus un neprognozē rezultātus.

 

2. Pedagoga ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā

2.1. Pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiem

Konsultēšana un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – konsultēšanās tiek izmantota abpusēji: tajā iesaistās gan pedagogs, gan izglītojamie, gan viņu vecāki; pedagogs individuāli strādā, attīstot katra izglītojamā spējas un talantus, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;

2 – pedagogs praktizē konsultēšanu un individuāli strādā ar talantīgiem izglītojamiem, sekojot līdzi viņu individuālajai izaugsmei;

1 – konsultēšana no pedagoga puses formāla; izglītojamo individuālajiem sasniegumiem pedagogs pievērš fragmentāru vērību;

0 – pedagogs nepraktizē konsultēšanu; izglītojamo individuālās izaugsmes dinamika netiek pētīta un analizēta.

Izglītojamo iesaistīšana pasākumu norisē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs iesaista izglītojamos pasākumu norisē (plānošana, vadīšana, organizēšana);

0 – pedagogs neiesaista izglītojamos pasākumu norisē (plānošana, vadīšana, organizēšana).

Izglītojamo gatavošana konkursiem, skatēm, sacensībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs gatavo izglītojamos konkursiem, skatēm, sacensībām;

0 – pedagogs negatavo izglītojamos konkursiem, skatēm, sacensībām.

Izglītojamo sasniegumi konkursos, skatēs, sacensībās (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamie gūst sasniegumus (atzinības/godalgotas vietas) konkursos, skatēs, sacensībās ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī;

0 – izglītojamie negūst sasniegumus konkursos, skatēs, sacensībās ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī.

2.2. Pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek regulāri un abpusēji, pedagogs izmanto daudzveidīgas informācijas nodošanas formas;

2 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek regulāri, izmantojot tradicionālās informācijas nodošanas formas;

1 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek fragmentāri;

0 – pedagogs izglītojamo vecākiem/aizbildņiem informāciju par izglītojamā sasniegumiem nesniedz.

 

3. Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes darbā un iestādes metodiskajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs un iestādes metodiskajā darbā, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšana un līdzdalība iestādes metodiskajā darbā no pedagoga puses tiek uztverta kā pašsaprotams pasākums, kurā tiek izteikts viedoklis par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes sanāksmēs un iestādes metodiskajā darbā;

0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes sanāksmes un iestādes metodiskajā darbībā iesaistās periodiski.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

0 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības.

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;

0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Pedagoga pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

4.2. Pedagoga profesionālā pilnveide

  Mācību un metodisko materiālu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.

Mācību līdzekļu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;

0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogam ir publikācijas;

0 – pedagogam nav publikāciju.

Lektora/meistara/multiplikatora/nometnes vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir lektors/meistars/multiplikators/nometnes vadītājs;

0 – pedagogs nav lektors/meistars/multiplikators/nometnes vadītājs.

Pedagoga darbība projektos/izlasēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs organizē/vada/aktīvi līdzdarbojas projektos/ izlasēs;

0 – pedagogs projektos/izlasēs neiesaistās.

Pedagoga līdzdalība skatēs, konkursos, sacensībās savā profesionālās darbības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumi)

1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos, sacensībās;

0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos, sacensībās.

Pedagoga sasniegumi savā profesionālās darbības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto dokumentāro apliecinājumu vērtējumu)

1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;

0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana mācību procesā

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana

  Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā; var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos;

0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu; var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos.

4.5. Pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

  Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums

5. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

5.1. Pedagoga analītiskā darbība

Mācību un audzināšanas darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

3. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Interešu izglītības/profesionālās ievirzes mācību programmas izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktus.

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga patstāvīgi izstrādāta publiskota interešu izglītības/profesionālās ievirzes mācību autorprogramma;

2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga izstrādāta nepubliskota interešu izglītības/profesionālās ievirzes mācību autorprogramma;

1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota saturiski pilnveidota/uzlabota interešu izglītības/profesionālās ievirzes mācību autorprogramma;

0 – pedagogs savā darbā izmanto cita pedagoga veidotu interešu izglītības programmu/profesionālās ievirzes mācību autorprogrammu

 

1.2. Mācību procesa organizēšana nodarbībās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana

Mācīšana; mācīšanās; vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana (pedagoga darbība); mācīšanās (izglītojamo darbība); vērtēšana)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu izvērtēšana

Pedagoga veiktais audzināšanas darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm pedagogs (pēc savas iniciatīvas) mērķtiecīgi plāno un organizē pulciņa/grupas/izglītības iestādes/ārpus iestādes pasākumus kopā ar izglītojamiem; regulāri veic īsus rakstiskus apkopojumus par notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darbības analīzi;

2 – pedagogs, organizējot pasākumus izglītojamiem, izpilda izglītības iestādes administrācijas norādes; veic pasākumu uzskaiti un īsu pasākumu rezultātu apkopojumu, kas tiek atspoguļots pedagoga ikgadējā darba pašvērtējumā;

1 – pedagogs formāli organizē pasākumus kopā ar izglītojamiem; pasākumu uzskaiti un rezultātu analīzi veic neregulāri;

0 – aktivitātes tiek veiktas ļoti fragmentāri, reti vai netiek veiktas.

 

1.4. Pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu precizitāte obligātajā dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;

2 – ieraksti dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;

1 – ieraksti dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;

0 – ieraksti dokumentos tiek veikti periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.

 

1.5. Izpratne par izglītojamā sasniegumu vērtēšanas procesu

Izglītojamā sasniegumu vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs veic visaptverošu izglītojamā prasmju statistisko un kvalitatīvo analīzi un izvērstu tālākās darbības prognozēšanu;

2 – pedagoga profesionālās darbības sastāvdaļa ir izglītojamā prasmju statistiskā un kvalitatīvā analīze un tālākās darbības prognozēšana, taču dominē faktu uzskaitījums, nevis analīze;

1 – pedagoga darbā dominē izglītojamā sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet netiek regulāri veikta rezultātu analīze un tālākās darbības prognozēšana;

0 – pedagogs savā darbā vērtēšanu neizmanto; neanalizē izglītojamā sasniegumus un neprognozē rezultātus.

 

2. Pedagoga ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā

2.1. Pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiem

Konsultēšana un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – konsultēšanās tiek izmantota abpusēji: tajā iesaistās gan pedagogs, gan izglītojamie, gan viņu vecāki; pedagogs individuāli strādā, attīstot katra izglītojamā spējas un talantus, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;

2 – pedagogs praktizē konsultēšanu un individuāli strādā ar talantīgiem izglītojamiem, sekojot līdzi viņu individuālajai izaugsmei;

1 – konsultēšana no pedagoga puses formāla; izglītojamo individuālajiem sasniegumiem pedagogs pievērš fragmentāru vērību;

0 – pedagogs nepraktizē konsultēšanu; izglītojamo individuālās izaugsmes dinamika netiek pētīta un analizēta.

Izglītojamo iesaistīšana pasākumu norisē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs iesaista izglītojamos pasākumu norisē (plānošana, vadīšana, organizēšana);

0 – pedagogs neiesaista izglītojamos pasākumu norisē (plānošana, vadīšana, organizēšana).

Izglītojamo gatavošana konkursiem, skatēm, sacensībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs gatavo izglītojamos konkursiem, skatēm, sacensībām;

0 – pedagogs negatavo izglītojamos konkursiem, skatēm, sacensībām.

Izglītojamo sasniegumi konkursos, skatēs, sacensībās (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamie gūst sasniegumus (atzinības/godalgotas vietas) konkursos, skatēs, sacensībās ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī;

0 – izglītojamie negūst sasniegumus konkursos, skatēs, sacensībās ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī.

2.2. Pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek regulāri un abpusēji, pedagogs izmanto daudzveidīgas informācijas nodošanas formas;

2 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek regulāri, izmantojot tradicionālās informācijas nodošanas formas;

1 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek fragmentāri;

0 – pedagogs izglītojamo vecākiem/aizbildņiem informāciju par izglītojamā sasniegumiem nesniedz.

 

3. Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes darbā un iestādes metodiskajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs un iestādes metodiskajā darbā, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšana un līdzdalība iestādes metodiskajā darbā no pedagoga puses tiek uztverta kā pašsaprotams pasākums, kurā tiek izteikts viedoklis par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes sanāksmēs un iestādes metodiskajā darbā;

0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes sanāksmes

un iestādes metodiskajā darbībā iesaistās periodiski.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs aktīvi iesaistās izglītības iestādes pašvērtēšanā, attīstības plānošanā un pasākumu īstenošanā, uzņemoties atbildību par ieplānoto aktivitāšu norises kvalitāti;

2 – izglītības iestādes ikgadējo sava darba pašanalīzi pedagogs veic regulāri, ievērojot visus termiņus kopējā izglītības iestādes pašvērtējuma veidošanā un attīstības plānošanā; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanā;

1 – ikgadējo sava darba pašanalīzi pedagogs veic formāli; neregulāri un fragmentāri piedalās izglītības iestādes pašvērtējuma procesā un attīstības plānošanā;

0 – pedagogam nav aktuāla līdzdarbība iestādes pašvērtējuma procesā, izglītības iestādes darbības plānošanā; konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai pedagogs faktiski nesniedz.

 

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;

0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Pedagoga pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

4.2. Pedagoga profesionālā pilnveide

Mācību un metodisko materiālu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto mācību un metodisko materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;

2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.

Mācību līdzekļu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;

0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogam ir publikācijas;

0 – pedagogam nav publikāciju.

Mentora/prakses vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir mentors/prakses vadītājs;

0 – pedagogs nav mentors/prakses vadītājs.

Lektora/meistara/multiplikatora/nometnes vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir lektors/meistars/multiplikators/nometnes vadītājs;

0 – pedagogs nav lektors/meistars/multiplikators/nometnes vadītājs.

Pedagoga darbība projektos/izlasēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs organizē/vada/aktīvi līdzdarbojas projektos/ izlasēs;

0 – pedagogs projektos/izlasēs neiesaistās.

Pedagoga līdzdalība skatēs, konkursos, sacensībās savā profesionālās darbības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos, sacensībās;

0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos, sacensībās.

Pedagoga sasniegumi savā profesionālās darbības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;

0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana mācību procesā

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam ir dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā;

2 – pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi dažādojot savu pedagoģisko darbu;

1 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet tajos iegūtās prasmes pedagogs neizmanto vai arī izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu;

0 – pedagogam nav dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas viņš neizmanto.

 

4.5. Pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

  Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.

5. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

5.1. Pedagoga analītiskā darbība

Mācību un audzināšanas darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

4. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Interešu izglītības/profesionālās ievirzes mācību programmas izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktu.

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga patstāvīgi izstrādāta publiskota interešu izglītības/profesionālās ievirzes mācību autorprogramma;

2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga izstrādāta nepubliskota interešu izglītības/profesionālās ievirzes mācību autorprogramma;

1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota saturiski pilnveidota/uzlabota interešu izglītības/profesionālās ievirzes mācību autorprogramma;

0 – pedagogs savā darbā izmanto cita pedagoga veidotu interešu izglītības programmu/profesionālās ievirzes mācību autorprogrammu.

 

1.2. Mācību procesa organizēšana nodarbībās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana

Mācīšana; mācīšanās; vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana (pedagoga darbība); mācīšanās (izglītojamā darbība); vērtēšana)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu izvērtēšana

Pedagoga veiktais audzināšanas darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm pedagogs (pēc savas iniciatīvas) mērķtiecīgi plāno un organizē pulciņa/grupas /izglītības iestādes/ārpus iestādes pasākumus kopā ar izglītojamiem; regulāri veic īsus rakstiskus apkopojumus par notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darbības analīzi;

2 – pedagogs, organizējot pasākumus izglītojamiem, izpilda izglītības iestādes administrācijas norādes; veic pasākumu uzskaiti un īsu pasākumu rezultātu apkopojumu, kas tiek atspoguļots pedagoga ikgadējā darba pašvērtējumā;

1 – pedagogs formāli organizē pasākumus kopā ar izglītojamiem; pasākumu uzskaiti un rezultātu analīzi veic neregulāri;

0 – aktivitātes tiek veiktas ļoti fragmentāri, reti vai netiek veiktas.

 

1.4. Pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu precizitāte obligātajā dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;

2 – ieraksti dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;

1 – ieraksti dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;

0 – ieraksti dokumentos tiek veikti periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.

 

1.5. Izpratne par izglītojamā sasniegumu vērtēšanas procesu

Izglītojamā sasniegumu vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs veic visaptverošu izglītojamā prasmju statistisko un kvalitatīvo analīzi un izvērstu tālākās darbības prognozēšanu;

2 – pedagoga profesionālās darbības sastāvdaļa ir izglītojamā prasmju statistiskā un kvalitatīvā analīze un tālākās darbības prognozēšana, taču dominē faktu uzskaitījums, nevis analīze;

1 – pedagoga darbā dominē izglītojamā sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet netiek regulāri veikta rezultātu analīze un tālākās darbības prognozēšana;

0 – pedagogs savā darbā vērtēšanu neizmanto; neanalizē izglītojamā sasniegumus un neprognozē rezultātus.

 

2. Pedagoga ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā

2.1. Pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiem

Konsultēšana un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – konsultēšanās tiek izmantota abpusēji: tajā iesaistās gan pedagogs, gan izglītojamie, gan viņu vecāki; pedagogs individuāli strādā, attīstot katra izglītojamā spējas un talantus, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;

2 – pedagogs praktizē konsultēšanu un individuāli strādā ar talantīgiem izglītojamiem, sekojot līdzi viņu individuālajai izaugsmei;

1 – konsultēšana no pedagoga puses formāla; izglītojamo individuālajiem sasniegumiem pedagogs pievērš fragmentāru vērību;

0 – pedagogs nepraktizē konsultēšanu; izglītojamo individuālās izaugsmes dinamika netiek pētīta un analizēta.

Izglītojamo iesaistīšana pasākumu norisē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs iesaista izglītojamos pasākumu norisē (plānošana, vadīšana, organizēšana);

0 – pedagogs neiesaista izglītojamos pasākumu norisē (plānošana, vadīšana, organizēšana).

Izglītojamo gatavošana konkursiem, skatēm, sacensībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs gatavo izglītojamos konkursiem, skatēm, sacensībām;

0 – pedagogs negatavo izglītojamos konkursiem, skatēm, sacensībām.

Izglītojamo sasniegumi konkursos, skatēs, sacensībās (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamie gūst sasniegumus (atzinības/godalgotas vietas) konkursos, skatēs, sacensībās ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī;

0 – izglītojamie negūst sasniegumus konkursos, skatēs, sacensībās ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī.

2.2. Pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek regulāri un abpusēji, pedagogs izmanto daudzveidīgas informācijas nodošanas formas;

2 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek regulāri, izmantojot tradicionālās informācijas nodošanas formas;

1 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek fragmentāri;

0 – pedagogs izglītojamo vecākiem/aizbildņiem informāciju par izglītojamā sasniegumiem nesniedz.

 

3. Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes darbā un iestādes metodiskajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs un iestādes metodiskajā darbā, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšana un līdzdalība iestādes metodiskajā darbā no pedagoga puses tiek uztverta kā pašsaprotams pasākums, kurā tiek izteikts viedoklis par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes sanāksmēs un iestādes metodiskajā darbā;

0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes sanāksmes un iestādes metodiskajā darbībā iesaistās periodiski.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs aktīvi iesaistās izglītības iestādes pašvērtēšanā, attīstības plānošanā un pasākumu īstenošanā, uzņemoties atbildību par ieplānoto aktivitāšu norises kvalitāti;

2 – izglītības iestādes ikgadējo sava darba pašanalīzi pedagogs veic regulāri, ievērojot visus termiņus kopējā izglītības iestādes pašvērtējuma veidošanā un attīstības plānošanā; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanā;

1 – ikgadējo sava darba pašanalīzi pedagogs veic formāli; neregulāri un fragmentāri piedalās izglītības iestādes pašvērtējuma procesā un attīstības plānošanā;

0 – pedagogam nav aktuāla līdzdarbība iestādes pašvērtējuma procesā, izglītības iestādes darbības plānošanā; konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai pedagogs faktiski nesniedz.

 

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;

0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Pedagoga pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā tiek ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

4.2. Pedagoga profesionālā pilnveide

Mācību un metodisko materiālu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto mācību un metodisko materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;

2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.

Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi; nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu, tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

2 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

1  formāla pieeja amata apraksta/līgumā noteikto uzdevumu izpildē; pedagogs nenodrošina atgriezeniskās saites veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

0 – pedagogs mentora/prakses vadītāja pienākumus neveic; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu.

Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs valsts un republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts un republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;

2 – pedagogs valsts līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;

1 – pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību;

0 – pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus neveic/meistarklasi nevada.

Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums par pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām (mentors/prakses vadītājs/lektors/multiplikators)

Mācību līdzekļu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;

0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogam ir publikācijas;

0 – pedagogam nav publikāciju.

Pedagoga darbība projektos/izlasēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs organizē/vada/aktīvi līdzdarbojas projektos/ izlasēs;

0 – pedagogs projektos/izlasēs neiesaistās.

Pedagoga līdzdalība skatēs, konkursos, sacensībās savā profesionālās darbības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos, sacensībās;

0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos, sacensībās.

Pedagoga sasniegumi savā profesionālās darbības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;

0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana mācību procesā

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam ir dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā;

2 – pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi dažādojot savu pedagoģisko darbu;

1 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet tajos iegūtās prasmes pedagogs neizmanto vai arī izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu;

0 – pedagogam nav dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas viņš neizmanto.

 

4.5. Pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

  Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.

5. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

5.1. Pedagoga analītiskā darbība

Mācību un audzināšanas darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

5. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Interešu izglītības/profesionālās ievirzes mācību programmas izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktus.

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga patstāvīgi izstrādāta publiskota interešu izglītības/profesionālās ievirzes mācību autorprogramma;

2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga izstrādāta nepubliskota interešu izglītības/profesionālās ievirzes mācību autorprogramma;

1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota saturiski pilnveidota/uzlabota interešu izglītības/profesionālās ievirzes mācību autorprogramma;

0 – pedagogs savā darbā izmanto cita pedagoga veidotu interešu izglītības programmu/profesionālās ievirzes mācību autorprogrammu.

 

1.2. Mācību procesa organizēšana nodarbībās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana

Mācīšana; mācīšanās; vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana (pedagoga darbība); mācīšanās (izglītojamo darbība); vērtēšana)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu izvērtēšana

Pedagoga veiktais audzināšanas darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm pedagogs (pēc savas iniciatīvas) mērķtiecīgi plāno un organizē pulciņa/grupas/izglītības iestādes/ārpus iestādes pasākumus kopā ar izglītojamiem; regulāri veic īsus rakstiskus apkopojumus par notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darbības analīzi;

2 – pedagogs, organizējot pasākumus izglītojamiem, izpilda izglītības iestādes administrācijas norādes; veic pasākumu uzskaiti un īsu pasākumu rezultātu apkopojumu, kas tiek atspoguļots pedagoga ikgadējā darba pašvērtējumā;

1 – pedagogs formāli organizē pasākumus kopā ar izglītojamiem; pasākumu uzskaiti un rezultātu analīzi veic neregulāri;

0 – aktivitātes tiek veiktas ļoti fragmentāri, reti vai netiek veiktas.

 

1.4. Pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu precizitāte obligātajā dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;

2 – ieraksti dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;

1 – ieraksti dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;

0 – ieraksti dokumentos tiek veikti periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.

 

1.5. Izpratne par izglītojamā sasniegumu vērtēšanas procesu

Izglītojamā sasniegumu vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs veic visaptverošu izglītojamā prasmju statistisko un kvalitatīvo analīzi un izvērstu tālākās darbības prognozēšanu;

2 – pedagoga profesionālās darbības sastāvdaļa ir izglītojamā prasmju statistiskā un kvalitatīvā analīze un tālākās darbības prognozēšana, taču dominē faktu uzskaitījums, nevis analīze;

1 – pedagoga darbā dominē izglītojamā sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet netiek regulāri veikta rezultātu analīze un tālākās darbības prognozēšana;

0 – pedagogs savā darbā vērtēšanu neizmanto; neanalizē izglītojamā sasniegumus un neprognozē rezultātus.

 

2. Pedagoga ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā

2.1. Pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiem

Konsultēšana un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – konsultēšanās tiek izmantota abpusēji: tajā iesaistās gan pedagogs, gan izglītojamie, gan viņu vecāki; pedagogs individuāli strādā, attīstot katra izglītojamā spējas un talantus, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;

2 – pedagogs praktizē konsultēšanu un individuāli strādā ar talantīgiem izglītojamiem, sekojot līdzi viņu individuālajai izaugsmei;

1 – konsultēšana no pedagoga puses formāla; izglītojamo individuālajiem sasniegumiem pedagogs pievērš fragmentāru vērību;

0 – pedagogs nepraktizē konsultēšanu; izglītojamo individuālās izaugsmes dinamika netiek pētīta un analizēta.

Izglītojamo iesaistīšana pasākumu norisē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs iesaista izglītojamos pasākumu norisē (plānošana, vadīšana, organizēšana);

0 – pedagogs neiesaista izglītojamos pasākumu norisē (plānošana, vadīšana, organizēšana).

Izglītojamo gatavošana konkursiem, skatēm, sacensībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs gatavo izglītojamos konkursiem, skatēm, sacensībām;

0 – pedagogs negatavo izglītojamos konkursiem, skatēm, sacensībām.

Izglītojamo sasniegumi konkursos, skatēs, sacensībās (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamie gūst sasniegumus (atzinības/godalgotas vietas) konkursos, skatēs, sacensībās ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī;

0 – izglītojamie negūst sasniegumus konkursos, skatēs, sacensībās ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī.

2.2. Pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek regulāri un abpusēji, pedagogs izmanto daudzveidīgas informācijas nodošanas formas;

2 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek regulāri, izmantojot tradicionālās informācijas nodošanas formas;

1 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek fragmentāri;

0 – pedagogs izglītojamo vecākiem/aizbildņiem informāciju par izglītojamā sasniegumiem nesniedz.

 

3. Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes darbā un iestādes metodiskajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs un iestādes metodiskajā darbā, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšana un līdzdalība iestādes metodiskajā darbā no pedagoga puses tiek uztverta kā pašsaprotams pasākums, kurā tiek izteikts viedoklis par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes sanāksmēs un iestādes metodiskajā darbā;

0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes sanāksmes un iestādes metodiskajā darbībā iesaistās periodiski.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs aktīvi iesaistās izglītības iestādes pašvērtēšanā, attīstības plānošanā un pasākumu īstenošanā, uzņemoties atbildību par ieplānoto aktivitāšu norises kvalitāti;

2 – izglītības iestādes ikgadējo sava darba pašanalīzi pedagogs veic regulāri, ievērojot visus termiņus kopējā izglītības iestādes pašvērtējuma veidošanā un attīstības plānošanā; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanā;

1 – ikgadējo sava darba pašanalīzi pedagogs veic formāli; neregulāri un fragmentāri piedalās izglītības iestādes pašvērtējuma procesā un attīstības plānošanā;

0 – pedagogam nav aktuāla līdzdarbība iestādes pašvērtējuma procesā, izglītības iestādes darbības plānošanā; konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai pedagogs faktiski nesniedz.

 

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;

0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Pedagoga pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

4.2. Pedagoga profesionālā pilnveide

Mācību un metodisko materiālu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto mācību un metodisko materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;

2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.

Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi; nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu, tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu.

2 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu.

1 – formāla pieeja amata apraksta/līgumā noteikto uzdevumu izpildē; pedagogs nenodrošina atgriezeniskās saites veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu.

0 – pedagogs mentora/prakses vadītāja pienākumus neveic; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu.

Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs valsts un republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts un republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;

2 – pedagogs valsts līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;

1 – pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību;

0 – pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus neveic/meistarklasi nevada.

Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums par pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām (mentors/prakses vadītājs/lektors/multiplikators)

Mācību līdzekļu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;

0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogam ir publikācijas;

0 – pedagogam nav publikāciju.

Pedagoga darbība projektos/izlasēs/nometnēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto dokumentāro apliecinājumu vērtējumu)

1 – pedagogs organizē/vada/aktīvi līdzdarbojas projektos/izlasēs/nometnēs;

0 – pedagogs projektos/izlasēs/nometnēs neiesaistās.

Pedagoga līdzdalība skatēs, konkursos, sacensībās savā profesionālās darbības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos, sacensībās;

0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos, sacensībās.

Pedagoga sasniegumi savā profesionālās darbības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;

0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana mācību procesā

Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto regulārai savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; pedagogam ir tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;

2 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu zināšanas pedagogs iespēju gadījumā izmanto, lai dažādotu savu pedagoģisko darbu; pedagogs neregulāri, tomēr rosina izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;

1 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu zināšanas savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;

0 – svešvalodu zināšanu ieguve tālākizglītības kursos savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto; izglītojamo motivēšana svešvalodu zināšanu izmantošanā pedagogam nav aktuāla; var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi.

 

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentārus apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam ir dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā;

2 – pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi dažādojot savu pedagoģisko darbu;

1 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet tajos iegūtās prasmes pedagogs neizmanto vai arī izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu;

0 – pedagogam nav dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas viņš neizmanto.

 

4.5. Pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar trim vai vairāk valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā;

2 – pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar divām valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā;

1 – pedagogs ir uzrādījis dokumentu par sadarbību ar vienu valsts līmeņa institūciju izglītības jomā);

0 – pedagogs nav iekļāvis portfolio dokumentārus apliecinājumus par sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā.

Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

5. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

5.1. Pedagoga analītiskā darbība

Mācību un audzināšanas darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
5.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.350
Pedagoga logopēda profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

1. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Pedagoģiskās korekcijas darba plānošana, vadīšana un pedagoga logopēda darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Pedagoga logopēda dokumentu izmantošana korekcijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – logopēdiskajā darbā tiek izmantota nepubliskota pedagoģiskās korekcijas autorprogramma;

2 – logopēdiskajā darbā tiek izmantots tematiskais plāns;

1 – pedagogs logopēds savā plānošanas dokumentā izvirza vispārīgus uzdevumus korekcijas darba posmiem; uzrāda formālu korekcijas darba virzību;

0 – nav korekcijas darba plānošanas dokumenta.

Sertifikācija (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir IZM apstiprināts privātprakses pedagoga sertifikāts vai Latvijas Ārstu biedrības izdots sertifikāts par tiesībām praktizēt;

0 – nav sertifikāta.

1.2. Pedagoģiskās korekcijas nodarbību organizēšana un pedagoga logopēda darbības rezultātu izvērtēšana

Mācīšana; mācīšanās; vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto logopēdijas nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana; mācīšanās; vērtēšana)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Atbalsta organizēšana izglītojamam mācību procesā

Pedagoga logopēda veiktais korekcijas darbs mācību procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītojamā specifiskajām vajadzībām mērķtiecīgi plāno un organizē sadarbību ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem, pedagoģiski medicīnisko komisiju u. c. Regulāri veic izglītojamo, t. sk. 3., 6., 9., 12. klašu izglītojamo, valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā, valsts pārbaudes darbos un centralizētajos eksāmenos;

2 – atbilstoši izglītojamā specifiskajām vajadzībām sadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c. Veic izglītojam, t. sk. 3., 6., 9., 12. klašu izglītojamo, valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā, valsts pārbaudes darbos un centralizētajos eksāmenos;

1 – sadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c. Veic izglītojamo valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā;

0 – nesadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c.

Atbalsta darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – atbalsta organizēšanā sadarbojas vai piesaista atbalsta personāla speciālistus un vada 3., 6., 9., 12. klašu izglītojamo valsts pārbaudes darbus un centralizētos eksāmenus ar atbalsta pasākumiem;

0 – nesadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem.

1.4. Pedagoga logopēda izglītojamā uzskaites un apmeklētības dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu veikšana uzskaites un apmeklētības žurnālā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri;

2 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri, taču vērojamas maznozīmīgas nepilnības;

1 – ieraksti dokumentos tiek veikti neprecīzi un nav savlaicīgi;

0 – ieraksti dokumentos netiek veikti regulāri.

 

1.5. Pedagoga logopēda sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri notiek individuāla mutiska vai rakstiska sadarbība ar vecākiem;

2 –sadarbība ar vecākiem notiek vienu reizi semestrī;

1 –sadarbība ar vecākiem notiek vienu reizi gadā;

0 – sadarbība ar vecākiem nenotiek.

Vecāku izglītošana iestādē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri un aktīvi piedalās izglītības iestādes organizētajos pasākumos vecākiem (piemēram, lasa izglītojošas lekcijas veido informatīvus materiālus par valodas attīstību (bukleti, stendi) u. c.);

2 – regulāri piedalās vecāku sapulcēs;

1 – vienu reizi semestrī piedalās vecāku sapulcēs;

0 – nepiedalās vecāku sapulcēs.

 

2. Pedagoga logopēda ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

2.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes, atbalsta personāla grupas vai atbalsta personāla metodiskās komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs logopēds regulāri piedalās pedagoģiskās padomes, atbalsta komisijas sanāksmēs, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagogs logopēds piedalās pedagoģiskās padomes un atbalsta komisijas sanāksmēs. Dažkārt tiek izteikts viedoklis par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – pedagogs logopēds formāli piedalās gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs. Nav priekšlikumu izglītības iestādes attīstībai;

0 – pedagogs logopēds nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmes; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

0 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības.

2.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

2.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem parādās viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;

0 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

3. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

3.1. Pedagoga logopēda pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

3.2. Pedagoga logopēda profesionālā pilnveide

  Metodisko materiālu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto metodisko materiālu vērtējumu)

1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.

Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs logopēds ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors (spēles, rotaļas, didaktiskie materiāli);

0 – pedagogs logopēds nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs logopēds ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors (spēles, rotaļas, didaktiskie materiāli);

0 – pedagogs logopēds nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Pedagoga logopēda publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām, valodas attīstību un korekcijas iespējām. (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir publikācijas;

0 – nav publikāciju.

Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs logopēds veic lektora/multiplikatora pienākumus, un to apstiprina pedagoga logopēda iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs logopēds neveic lektora/multiplikatora pienākumus.

Pedagoga logopēda darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs logopēds darbojas projektos;

0 – pedagogs logopēds nedarbojas projektos.

Pedagoga logopēda līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs logopēds piedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos;

0 – pedagogs logopēds nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos.

Pedagoga logopēda profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs logopēds ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī, un to apstiprina pedagoga logopēda iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs logopēds nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

3.3. Svešvalodu izmantošana atbalsta organizēšanas procesā

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga logopēda portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – svešvalodu zināšanas pedagogs logopēds mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču pilnveidei; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču pilnveidei pedagogs logopēds neizmanto; var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.

3.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana atbalsta organizēšanas procesā

  Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; pedagogs logopēds ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā; var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos;

0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas pedagogs logopēds neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu; var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos.

3.5. Pedagoga logopēda darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

  Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.

4. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

4.1. Pedagoga logopēda analītiskā darbība

Pedagoga logopēda darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam logopēdam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam logopēdam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – pedagogam logopēdam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – pedagogam logopēdam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga logopēda darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Pedagoga logopēda profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

2. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Pedagoģiskās korekcijas darba plānošana, vadīšana un pedagoga logopēda darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Pedagoga logopēda dokumentu izmantošana korekcijas darbā (Rezultātu apkopojumā tiek izmantots administrācijas vērtējums)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – logopēdiskajā darbā tiek izmantota nepubliskota pedagoģiskās korekcijas autorprogramma;

2 – logopēdiskajā darbā tiek izmantots tematiskais plāns;

1 – pedagogs logopēds savā plānošanas dokumentā izvirza vispārīgus uzdevumus korekcijas darba posmiem; uzrāda formālu korekcijas darba virzību;

0 – nav korekcijas darba plānošanas dokumenta.

Sertifikācija (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir IZM apstiprināts privātprakses pedagoga sertifikāts vai Latvijas Ārstu biedrības izdots sertifikāts par tiesībām praktizēt;

0 – nav sertifikāta.

1.2. Pedagoģiskās korekcijas nodarbību organizēšana un pedagoga logopēda darbības rezultātu izvērtēšana

Mācīšana; mācīšanās; vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto logopēdijas nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana; mācīšanās; vērtēšana)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Atbalsta organizēšana izglītojamam mācību procesā

Pedagoga logopēda veiktais korekcijas darbs mācību procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītojamā specifiskajām vajadzībām mērķtiecīgi plāno un organizē sadarbību ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem, pedagoģiski medicīnisko komisiju u. c. Regulāri veic izglītojamo, t. sk. 3., 6., 9., 12. klašu izglītojamo, valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā, valsts pārbaudes darbos un centralizētajos eksāmenos;

2 – atbilstoši izglītojamā specifiskajām vajadzībām sadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c. Veic izglītojamo, t. sk. 3., 6., 9., 12. klašu izglītojamo, valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā, valsts pārbaudes darbos un centralizētajos eksāmenos;

1 – sadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c. Veic izglītojamo valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā;

0 – nesadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c.

Atbalsta darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – atbalsta organizēšanā sadarbojas vai piesaista atbalsta personāla speciālistus un vada 3., 6., 9., 12. klašu izglītojamo valsts pārbaudes darbus un centralizētos eksāmenus ar atbalsta pasākumiem;

0 – nesadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem.

1.4. Pedagoga logopēda izglītojamā uzskaites un apmeklētības dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu veikšana uzskaites un apmeklētības žurnālā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri;

2 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri, taču vērojamas maznozīmīgas nepilnības;

1 – ieraksti dokumentos tiek veikti neprecīzi un nav savlaicīgi;

0 – ieraksti dokumentos netiek veikti regulāri.

 

1.5. Pedagoga logopēda sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri notiek individuāla mutiska vai rakstiska sadarbība ar vecākiem;

2 – sadarbība ar vecākiem notiek vienu reizi semestrī;

1 – sadarbība ar vecākiem notiek vienu reizi gadā;

0 – sadarbība ar vecākiem nenotiek.

Vecāku izglītošana iestādē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri un aktīvi piedalās izglītības iestādes organizētajos pasākumos vecākiem (piemēram, lasa izglītojošas lekcijas, veido informatīvus materiālus par valodas attīstību (bukleti, stendi) u. c.);

2 – regulāri piedalās vecāku sapulcēs;

1 – vienu reizi semestrī piedalās vecāku sapulcēs;

0 – nepiedalās vecāku sapulcēs.

 

2. Pedagoga logopēda ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

2.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes, atbalsta personāla grupas vai atbalsta personāla metodiskās komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs logopēds regulāri piedalās pedagoģiskās padomes, atbalsta komisijas sanāksmēs, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagogs logopēds piedalās pedagoģiskās padomes un atbalsta komisijas sanāksmēs. Dažkārt tiek izteikts viedoklis par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – pedagogs logopēds formāli piedalās gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs. Nav priekšlikumu izglītības iestādes attīstībai;

0 – pedagogs logopēds nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmes; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

0 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības.

2.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

2.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem parādās viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;

0 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

3. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

3.1. Pedagoga logopēda pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

3.2. Pedagoga logopēda profesionālā pilnveide

  Metodisko materiālu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto metodisko materiālu vērtējumu)

1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.

Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs logopēds ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors (spēles, rotaļas, didaktiskie materiāli);

0 – pedagogs logopēds nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Pedagoga logopēda publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un korekcijas darba tēmām, valodas attīstību un korekcijas iespējām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir publikācijas;

0 – nav publikāciju.

Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs logopēds veic lektora/multiplikatora pienākumus, un to apstiprina pedagoga logopēda iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs logopēds neveic lektora/multiplikatora pienākumus.

Pedagoga logopēda darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs logopēds darbojas projektos;

0 – pedagogs logopēds nedarbojas projektos.

Pedagoga logopēda līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs logopēds piedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos;

0 – pedagogs logopēds nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos.

Pedagoga logopēda profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs logopēds ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī un to apstiprina pedagoga logopēda iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs logopēds nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

3.3. Svešvalodu izmantošana atbalsta organizēšanas procesā

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga logopēda portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – svešvalodu zināšanas pedagogs logopēds mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču pilnveidei; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču pilnveidei pedagogs logopēds neizmanto; var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.

3.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana atbalsta organizēšanas procesā

  Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; pedagogs logopēds ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā; var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos;

0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas pedagogs logopēds neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu; var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos.

3.5. Pedagoga logopēda darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

  Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.

4. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

4.1. Pedagoga logopēda analītiskā darbība

Pedagoga logopēda darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam logopēdam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam logopēdam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – pedagogam logopēdam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – pedagogam logopēdam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga logopēda darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Pedagoga logopēda profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

3. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Pedagoģiskās korekcijas darba plānošana, vadīšana un pedagoga logopēda darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Pedagoga logopēda dokumentu izmantošana korekcijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – logopēdiskajā darbā tiek izmantota nepubliskota pedagoģiskās korekcijas autorprogramma;

2 – logopēdiskajā darbā tiek izmantots tematiskais plāns;

1 – pedagogs logopēds savā plānošanas dokumentā izvirza vispārīgus uzdevumus korekcijas darba posmiem; uzrāda formālu korekcijas darba virzību;

0 – nav korekcijas darba plānošanas dokumenta.

Sertifikācija (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir IZM apstiprināts privātprakses pedagoga sertifikāts vai Latvijas Ārstu biedrības izdots sertifikāts par tiesībām praktizēt;

0 – nav sertifikāta.

1.2. Pedagoģiskās korekcijas nodarbību organizēšana un pedagoga logopēda darbības rezultātu izvērtēšana

Mācīšana; mācīšanās; vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto logopēdijas nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana; mācīšanās; vērtēšana)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Atbalsta organizēšana izglītojamam mācību procesā

Pedagoga logopēda veiktais korekcijas darbs mācību procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītojamā specifiskajām vajadzībām mērķtiecīgi plāno un organizē sadarbību ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem, pedagoģiski medicīnisko komisiju u. c. Regulāri veic izglītojamo, t. sk. 3., 6., 9., 12. klašu izglītojamo, valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā, valsts pārbaudes darbos un centralizētajos eksāmenos;

2 – atbilstoši izglītojamā specifiskajām vajadzībām sadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c. Veic izglītojamo, t. sk. 3., 6., 9., 12. klašu izglītojamo, valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā, valsts pārbaudes darbos un centralizētajos eksāmenos;

1 – sadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c.; veic izglītojamo valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā;

0 – nesadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c.

Atbalsta darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – atbalsta organizēšanā sadarbojas vai piesaista atbalsta personāla speciālistus un vada 3., 6., 9., 12. klašu izglītojamiem valsts pārbaudes darbus un centralizētos eksāmenus ar atbalsta pasākumiem;

0 – nesadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem.

1.4. Pedagoga logopēda izglītojamā uzskaites un apmeklētības dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu veikšana uzskaites un apmeklētības žurnālā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri;

2 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri, taču vērojamas maznozīmīgas nepilnības;

1 – ieraksti dokumentos tiek veikti neprecīzi un nav savlaicīgi;

0 – ieraksti dokumentos netiek veikti regulāri.

 

1.5. Pedagoga logopēda sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri notiek individuāla mutiska vai rakstiska sadarbība ar vecākiem;

2 – sadarbība ar vecākiem notiek vienu reizi semestrī;

1 – sadarbība ar vecākiem notiek vienu reizi gadā;

0 – sadarbība ar vecākiem nenotiek.

Vecāku izglītošana iestādē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – regulāri un aktīvi piedalās izglītības iestādes organizētajos pasākumos vecākiem (piemēram, lasa izglītojošas lekcijas, veido informatīvus materiālus par valodas attīstību (bukleti, stendi) u. c.);

2 – regulāri piedalās vecāku sapulcēs;

1 – vienu reizi semestrī piedalās vecāku sapulcēs;

0 – nepiedalās vecāku sapulcēs.

 

2. Pedagoga logopēda ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

2.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes, atbalsta personāla grupas vai atbalsta personāla metodiskās komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs logopēds regulāri piedalās pedagoģiskās padomes, atbalsta komisijas sanāksmēs, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagogs logopēds piedalās pedagoģiskās padomes un atbalsta komisijas sanāksmēs. Dažkārt tiek izteikts viedoklis par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – pedagogs logopēds formāli piedalās gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs. Nav priekšlikumu izglītības iestādes attīstībai;

0 – pedagogs logopēds nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmes; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs logopēds regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā; labas sadarbības prasmes komandas darbā;

2 – pedagogs logopēds veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; maz konstruktīvu priekšlikumu;

1 – pedagogs logopēds formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības;

0 – pedagogs logopēds nepiedalās izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; neregulāri veic sava darba analīzi.

 

2.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

2.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem parādās viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;

0 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

3. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

3.1. Pedagoga logopēda pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

3.2. Pedagoga logopēda profesionālā pilnveide

Mācību un metodisko materiālu izstrāde logopēdijas nodarbībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;

2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.

Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs logopēds ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors (spēles, rotaļas, didaktiskie materiāli);

0 – pedagogs logopēds nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Pedagoga logopēda publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām, valodas attīstību un korekcijas iespējām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir publikācijas;

0 – nav publikāciju.

Mentora/prakses vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs logopēds veic mentora/prakses vadītāja pienākumus, un to apstiprina pedagoga logopēda iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs logopēds neveic mentora/prakses vadītāja pienākumus.

Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs logopēds veic lektora/multiplikatora pienākumus, un to apstiprina pedagoga logopēda iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs logopēds neveic lektora/multiplikatora pienākumus.

Pedagoga logopēda darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs logopēds darbojas projektos;

0 – pedagogs logopēds nedarbojas projektos.

Pedagoga logopēda līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs logopēds piedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos;

0 – pedagogs logopēds nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos.

Pedagoga logopēda profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs logopēds ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī, un to apstiprina pedagoga/ logopēda iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs logopēds nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

3.3. Svešvalodu izmantošana atbalsta organizēšanas procesā

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga logopēda portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – svešvalodu zināšanas pedagogs logopēds mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču pilnveidei; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču pilnveidei pedagogs logopēds neizmanto; var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.

3.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana atbalsta organizēšanas procesā

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogam logopēdam ir dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā;

2 – pedagogam logopēdam var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet pedagogs logopēds piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, dažādojot savu pedagoģisko darbību;

1 – pedagogam logopēdam var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet tajos iegūtās prasmes pedagogs logopēds neizmanto vai izmanto ļoti reti;

0 – pedagogam logopēdam nav dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos un izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas neizmanto.

 

3.5. Pedagoga logopēda darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

  Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.

4. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

4.1. Pedagoga logopēda analītiskā darbība

Pedagoga logopēda darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam logopēdam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam logopēdam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – pedagogam logopēdam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – pedagogam logopēdam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga logopēda darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Pedagoga logopēda profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

4. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Pedagoģiskās korekcijas darba plānošana, vadīšana un pedagoga logopēda darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Pedagoga logopēda dokumentu izmantošana korekcijas darbā (Rezultātu apkopojumā tiek izmantots administrācijas vērtējums)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – logopēdiskajā darbā tiek izmantota nepubliskota pedagoģiskās korekcijas autorprogramma;

2 – logopēdiskajā darbā tiek izmantots tematiskais plāns;

1 – pedagogs logopēds savā plānošanas dokumentā izvirza vispārīgus uzdevumus korekcijas darba posmiem; uzrāda formālu korekcijas darba virzību;

0 – nav korekcijas darba plānošanas dokumenta.

Sertifikācija (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir IZM apstiprināts privātprakses pedagoga sertifikāts vai Latvijas Ārstu biedrības izdots sertifikāts par tiesībām praktizēt;

0 – nav sertifikāta.

1.2. Pedagoģiskās korekcijas nodarbību organizēšana un pedagoga logopēda darbības rezultātu izvērtēšana

Mācīšana; mācīšanās; vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto logopēdijas nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana; mācīšanās; vērtēšana)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Atbalsta organizēšana izglītojamam mācību procesā

Pedagoga logopēda veiktais korekcijas darbs mācību procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītojamā specifiskajām vajadzībām mērķtiecīgi plāno un organizē sadarbību ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem, pedagoģiski medicīnisko komisiju u. c. Regulāri veic izglītojamo, t. sk. 3., 6., 9., 12. klašu izglītojamo, valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā, valsts pārbaudes darbos un centralizētajos eksāmenos;

2 – atbilstoši izglītojamā specifiskajām vajadzībām sadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c. Veic izglītojamo, t. sk. 3., 6., 9., 12. klašu izglītojamo, valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā, valsts pārbaudes darbos un centralizētajos eksāmenos;

1 – sadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c.; veic izglītojamo valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā.

0 – nesadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c.

Atbalsta darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – atbalsta organizēšanā sadarbojas vai piesaista atbalsta personāla speciālistus un vada 3., 6., 9., 12. klašu izglītojamiem valsts pārbaudes darbus un centralizētos eksāmenus ar atbalsta pasākumiem;

0 – nesadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem.

1.4. Pedagoga logopēda izglītojamā uzskaites un apmeklētības dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu veikšana uzskaites un apmeklētības žurnālā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri;

2 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri, taču vērojamas maznozīmīgas nepilnības;

1 – ieraksti dokumentos tiek veikti neprecīzi un nav savlaicīgi;

0 – ieraksti dokumentos netiek veikti regulāri.

 

1.5. Pedagoga logopēda sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri notiek individuāla mutiska vai rakstiska sadarbība ar vecākiem;

2 – sadarbība ar vecākiem notiek vienu reizi semestrī;

1 – sadarbība ar vecākiem notiek vienu reizi gadā;

0 – sadarbība ar vecākiem nenotiek.

Vecāku izglītošana iestādē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – regulāri un aktīvi piedalās izglītības iestādes organizētajos pasākumos vecākiem (piemēram, lasa izglītojošas lekcijas, veido informatīvus materiālus par valodas attīstību (bukleti, stendi) u. c.);

2 – regulāri piedalās vecāku sapulcēs;

1 – vienu reizi semestrī piedalās vecāku sapulcēs;

0 – nepiedalās vecāku sapulcēs.

 

2. Pedagoga logopēda ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

2.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes, atbalsta personāla grupas vai atbalsta personāla metodiskās komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs logopēds regulāri piedalās pedagoģiskās padomes, atbalsta komisijas sanāksmēs, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagogs logopēds piedalās pedagoģiskās padomes un atbalsta komisijas sanāksmēs. Dažkārt tiek izteikts viedoklis par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – pedagogs logopēds formāli piedalās gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs. Nav priekšlikumu izglītības iestādes attīstībai;

0 – pedagogs logopēds nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmes; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs logopēds regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā; labas sadarbības prasmes komandas darbā;

2 – pedagogs logopēds veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; maz konstruktīvu priekšlikumu;

1 – pedagogs logopēds formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības;

0 – pedagogs logopēds nepiedalās izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; neregulāri veic sava darba analīzi.

 

2.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

2.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem parādās viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;

0 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

3. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

3.1. Pedagoga logopēda pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņrm vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

3.2. Pedagoga logopēda profesionālā pilnveide

Mācību un metodisko materiālu izstrāde logopēdijas nodarbībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;

2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.

Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi; nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu, tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

2 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

1  formāla pieeja amata apraksta/līgumā noteikto uzdevumu izpildē; pedagogs nenodrošina atgriezeniskās saites veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

0 – pedagogs mentora/prakses vadītāja pienākumus neveic; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu.

Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs valsts un republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts un republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;

2 – pedagogs valsts līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;

1 – pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību;

0 – pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus neveic/meistarklasi nevada.

Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums par pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām (mentors/prakses vadītājs/lektors/multiplikators)

Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs logopēds ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors (spēles, rotaļas, didaktiskie materiāli);

0 – pedagogs logopēds nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Pedagoga logopēda publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām, valodas attīstību un korekcijas iespējām. (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir publikācijas;

0 – nav publikāciju.

Pedagoga logopēda darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs logopēds darbojas projektos;

0 – pedagogs logopēds nedarbojas projektos.

Pedagoga logopēda līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs logopēds piedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos;

0 – pedagogs logopēds nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos.

Pedagoga logopēda profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs logopēds ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī, un to apstiprina pedagoga logopēda iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs logopēds nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

3.3. Svešvalodu izmantošana atbalsta organizēšanas procesā

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga logopēda portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – svešvalodu zināšanas pedagogs logopēds mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču pilnveidei; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču pilnveidei pedagogs logopēds neizmanto; var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.

3.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana atbalsta organizēšanas procesā

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogam logopēdam ir dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā;

2 – pedagogam logopēdam var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet pedagogs logopēds piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, dažādojot savu pedagoģisko darbību;

1 – pedagogam logopēdam var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet tajos iegūtās prasmes pedagogs logopēds neizmanto vai izmanto ļoti reti;

0 – pedagogam logopēdam nav dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos un izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas neizmanto.

 

3.5. Pedagoga logopēda darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

  Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.

4. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

4.1. Pedagoga logopēda analītiskā darbība

Pedagoga logopēda darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam logopēdam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam logopēdam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – pedagogam logopēdam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – pedagogam logopēdam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga logopēda darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Pedagoga logopēda profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

5. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Pedagoģiskās korekcijas darba plānošana, vadīšana un pedagoga logopēda darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Pedagoga logopēda dokumentu izmantošana korekcijas darbā (Rezultātu apkopojumā tiek izmantots administrācijas vērtējums)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – logopēdiskajā darbā tiek izmantota nepubliskota pedagoģiskās korekcijas autorprogramma;

2 – logopēdiskajā darbā tiek izmantots tematiskais plāns;

1 – pedagogs logopēds savā plānošanas dokumentā izvirza vispārīgus uzdevumus korekcijas darba posmiem; uzrāda formālu korekcijas darba virzību;

0 – nav korekcijas darba plānošanas dokumenta.

Sertifikācija (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir IZM apstiprināts privātprakses pedagoga sertifikāts vai Latvijas Ārstu biedrības izdots sertifikāts par tiesībām praktizēt;

0 – nav sertifikāta.

1.2. Pedagoģiskās korekcijas nodarbību organizēšana un pedagoga logopēda darbības rezultātu izvērtēšana

Mācīšana; mācīšanās; vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto logopēdijas nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana; mācīšanās; vērtēšana)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Atbalsta organizēšana izglītojamam mācību procesā

Pedagoga logopēda veiktais korekcijas darbs mācību procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītojamā specifiskajām vajadzībām mērķtiecīgi plāno un organizē sadarbību ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem, pedagoģiski medicīnisko komisiju u. c. Regulāri veic izglītojamo, t. sk. 3., 6., 9., 12. klašu izglītojamo, valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā, valsts pārbaudes darbos un centralizētajos eksāmenos;

2 – atbilstoši izglītojamā specifiskajām vajadzībām sadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c. Veic izglītojamo, t. sk. 3., 6., 9., 12. klašu izglītojamo, valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā, valsts pārbaudes darbos un centralizētajos eksāmenos;

1 – sadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c.; veic izglītojamo valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā;

0 – nesadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c.

Atbalsta darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – atbalsta organizēšanā sadarbojas vai piesaista atbalsta personāla speciālistus un vada 3., 6., 9., 12. klašu izglītojamiem valsts pārbaudes darbus un centralizētos eksāmenus ar atbalsta pasākumiem;

0 – nesadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem.

1.4. Pedagoga logopēda izglītojamā uzskaites un apmeklētības dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu veikšana uzskaites un apmeklētības žurnālā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri;

2 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri, taču vērojamas maznozīmīgas nepilnības;

1 – ieraksti dokumentos tiek veikti neprecīzi un nav savlaicīgi;

0 – ieraksti dokumentos netiek veikti regulāri.

 

1.5. Pedagoga logopēda sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri notiek individuāla mutiska vai rakstiska sadarbība ar vecākiem;

2 – sadarbība ar vecākiem notiek vienu reizi semestrī;

1 – sadarbība ar vecākiem notiek vienu reizi gadā;

0 – sadarbība ar vecākiem nenotiek.

Vecāku izglītošana iestādē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – regulāri un aktīvi piedalās izglītības iestādes organizētajos pasākumos vecākiem (piemēram, lasa izglītojošas lekcijas, veido informatīvus materiālus par valodas attīstību (bukleti, stendi) u. c.);

2 – regulāri piedalās vecāku sapulcēs;

1 – vienu reizi semestrī piedalās vecāku sapulcēs;

0 – nepiedalās vecāku sapulcēs.

 

2. Pedagoga logopēda ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

2.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes, atbalsta personāla grupas vai atbalsta personāla metodiskās komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs logopēds regulāri piedalās pedagoģiskās padomes, atbalsta komisijas sanāksmēs, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagogs logopēds piedalās pedagoģiskās padomes un atbalsta komisijas sanāksmēs. Dažkārt tiek izteikts viedoklis par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – pedagogs logopēds formāli piedalās gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs. Nav priekšlikumu izglītības iestādes attīstībai;

0 – pedagogs logopēds nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmes; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs logopēds regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā; labas sadarbības prasmes komandas darbā;

2 – pedagogs logopēds veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; maz konstruktīvu priekšlikumu;

1 – pedagogs logopēds formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības;

0 – pedagogs logopēds nepiedalās izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; neregulāri veic sava darba analīzi.

 

2.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

2.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem parādās viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;

0 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

3. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

3.1. Pedagoga logopēda pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

3.2. Pedagoga logopēda profesionālā pilnveide

Mācību un metodisko materiālu izstrāde logopēdijas nodarbībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;

2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.

Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi; nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu, tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

2 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

1  formāla pieeja amata apraksta/līgumā noteikto uzdevumu izpildē; pedagogs nenodrošina atgriezeniskās saites veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

0 – pedagogs mentora/prakses vadītāja pienākumus neveic; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu.

Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogs valsts un republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts un republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;

2 – pedagogs valsts līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;

1 – pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību;

0 – pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus neveic/meistarklasi nevada.

Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums par pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām (mentors/prakses vadītājs/lektors/multiplikators)

Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs logopēds ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors (spēles, rotaļas, didaktiskie materiāli);

0 – pedagogs logopēds nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Pedagoga logopēda publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām, valodas attīstību un korekcijas iespējām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējums)

1 – ir publikācijas;

0 – nav publikāciju.

Pedagoga logopēda darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs logopēds darbojas projektos;

0 – pedagogs logopēds nedarbojas projektos.

Pedagoga logopēda līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – pedagogs logopēds piedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos;

0 – pedagogs logopēds nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos.

Pedagoga logopēda profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs logopēds ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī, un to apstiprina pedagoga logopēda iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs logopēds nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

3.3. Svešvalodu izmantošana atbalsta organizēšanas procesā

Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu zināšanas logopēds mērķtiecīgi izmanto regulārai savu kompetenču (pedagoģijā, audzināšanas darba,, skolvadības metodikā) pilnveidei; logopēds mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; logopēdam ir tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;

2 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu zināšanas logopēds iespēju gadījumā izmanto, lai dažādotu savu pedagoģisko darbu; logopēds neregulāri, tomēr rosina izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;

1 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu zināšanas savu kompetenču (pedagoģijā, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei logopēds izmanto ļoti neregulāri; logopēds nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;

0 – svešvalodu zināšanu ieguve tālākizglītības kursos savu kompetenču (pedagoģijā, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto; izglītojamo motivēšana svešvalodu zināšanu izmantošanā pedagogam nav aktuāla; var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi.

 

3.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana atbalsta organizēšanas procesā

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – pedagogam logopēdam ir dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā;

2 – pedagogam logopēdam var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet pedagogs logopēds piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, dažādojot savu pedagoģisko darbību;

1 – pedagogam logopēdam var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet tajos iegūtās prasmes pedagogs logopēds neizmanto vai izmanto ļoti reti;

0 – pedagogam logopēdam nav dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos un izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas neizmanto.

 

3.5. Pedagoga logopēda darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar trim vai vairāk valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā;

2 – pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar divām valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā;

1 – pedagogs ir uzrādījis dokumentu par sadarbību ar vienu valsts līmeņa institūciju izglītības;

0 – pedagogs nav iekļāvis portfolio dokumentārus apliecinājumus par sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā.

Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

4. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

4.1. Pedagoga logopēda analītiskā darbība

Pedagoga logopēda darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – pedagogam logopēdam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam logopēdam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – pedagogam logopēdam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – pedagogam logopēdam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga logopēda darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
6.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.350
Sociālo pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

1. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Sociālā pedagoga darbs sociālpedagoģiskās darbības plānošanā, vadīšanā un rezultātu analīze

1.1. Sociālā pedagoga darbības plānošana

Sociālā pedagoga darbības plāns (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ir detalizēti izstrādāts sociālā pedagoga darba plāns, kas iekļaujas izglītības iestādes atbalsta personāla komandas darba plānā un atbilst izglītības iestādes specifikai;

2 – ir detalizēti izstrādāts sociālā pedagoga darba plāns, kas neiekļaujas izglītības iestādes atbalsta personāla komandas darba plānā;

1 – formāli izstrādāts sociālā pedagoga darba plāns bez izvirzīta mērķa un uzdevumiem;

0 – nav sociālā pedagoga darba plānošanas dokumenta.

 

1.2. Sociālā pedagoga darba organizēšana un darbības rezultātu izvērtēšana (izņemot preventīvo darbu) pedagoģiskajā procesā

Diagnosticēšana, plānošana un koordinēšana, iesaistīšanās problēmu risināšanā, izvērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par sešiem risinātajiem problēmgadījumiem)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Sociālā pedagoga darba organizēšana un darbības rezultātu izvērtēšana preventīvajā darbā

Sociālā pedagoga veiktais preventīvais darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm mērķtiecīgi plānots un organizēts (sociālā pedagoga iniciatīva) preventīvais darbs, tiek nodrošināts regulārs rakstisks apkopojums par veiktā preventīvā darba plānošanu, vadīšanu, izvērtēšanu;

2 – atbilstoši darba plānam organizēts preventīvais darbs, veikts īss rakstisks rezultātu apkopojums, kas atspoguļots sociālā pedagoga darba pašvērtējumā;

1 – tiek organizēts preventīvais darbs, bet tas nav mērķtiecīgi plānots, darba rezultātu analīze tiek veikta fragmentāri;

0 – preventīvā darba plānošana un vadīšana tiek veikta fragmentāri vai netiek veikta.

Sadarbība ar izglītības iestādes ārējiem partneriem pašvaldībā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir sadarbība ar pašvaldības institūciju speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.), un to apstiprina dokumentārs apliecinājums;

0 – nav sadarbības ar pašvaldības institūciju speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.).

1.4. Sociālā pedagoga individuālais darbs izglītojamā problēmu risināšanā

Ierakstu veikšana individuālajā darbības plānā un rezultātu analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – sociālais pedagogs sadarbībā ar klases audzinātāju, skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem (aizbildņiem) izstrādājis individuālo darbības plānu, to realizē, analizē izglītojamo sasniegumus un plāno tālākās darbības, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;

2 – sociālais pedagogs sadarbībā ar klases audzinātāju, skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem (aizbildņiem) izstrādājis individuālo darbības plānu, to realizē, bet veiktā darba analīze ir nepilnīga;

1 – izstrādāts individuālais darbības plāns, neparedzot sadarbību ar izglītojamo vecākiem (aizbildņiem);

0 – izstrādāts individuālais darbības plāns, kurā nav paredzēta sadarbība ar klases audzinātāju, skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem (aizbildņiem), netiek analizēts veiktais darbs.

Ierakstu veikšana izglītojamo uzskaites kartēs un to analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs tiek veikti regulāri un precīzi; sociālais pedagogs analizē rezultātus un veic izvērstu tālākās darbības plānošanu, prognozē sasniedzamos rezultātus;

2 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs tiek veikti regulāri un precīzi; sociālais pedagogs analizē un plāno tālākās darbības, nav prognozēti sasniedzamie rezultāti;

1 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs ir neprecīzi un nav savlaicīgi veikti; nav rezultātu analīzes un tālākās darbības plānošanas;

0 – izveidota izglītojamo uzskaites karte, bet ieraksti tajā tiek veikti formāli, neregulāri vai netiek veikti vispār.

 

1.5. Sociālā pedagoga izpratne par dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu un darbība to mazināšanā

Sociālā pedagoga darbība to problēmu risināšanā, kas rada traucējumus izglītības ieguves procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – sociālais pedagogs izprot dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu, mērķtiecīgi plāno un organizē savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, piesaistot nepieciešamos resursus; sociālais pedagogs analizē un izvērtē tālākās darbības un prognozē sasniedzamos rezultātus;

2 – sociālais pedagogs izprot dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu, mērķtiecīgi plāno un organizē savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, piesaistot nepieciešamos resursus; sociālais pedagogs analizē un izvērtē tālākās darbības un prognozē sasniedzamos rezultātus, taču tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;

1 – sociālais pedagogs daļēji izprot dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu, plāno un organizē savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, daļēji piesaistot nepieciešamos resursus; sociālā pedagoga darbā netiek analizētas un izvērtētas tālākās darbības;

0 – sociālais pedagogs daļēji izprot dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu, plāno un organizē savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā ar izglītojamo, neiesaistot viņa ģimeni, nepiesaistot nepieciešamos resursus; sociālā pedagoga darbā netiek analizētas un izvērtētas tālākās darbības.

 

2. Sociālā pedagoga ieguldījums darbā ar izglītojamiem

2.1. Sadarbība ar izglītojamiem

Izglītojamo iesaistīšana pašpārvaldē un izglītojamo savstarpējās palīdzības organizēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē, tiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība, izmantojot dažādas darba formas;

2 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē, tiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība, izmantojot vienveidīgas darba formas;

1 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē, izglītojamo savstarpējā palīdzība tiek organizēta, bet netiek mērķtiecīgi plānota;

0 – izglītojamie netiek iesaistīti pašpārvaldē, un netiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība.

Zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – sociālais pedagogs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;

0 – sociālais pedagogs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.

Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī;

0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī.

2.2. Sociālā pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja informācijas aprite atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai (individuālās sarunas ar vecākiem/aizbildņiem, klases vecāku sanāksmes, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi – vecāku/aizbildņu izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem) sadarbībā ar klašu audzinātājiem;

2 – vienu reizi semestrī notiek informācijas aprite atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai (individuālās sarunas ar vecākiem/aizbildņiem, klases vecāku sanāksmes, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi – vecāku/aizbildņu izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem);

1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek vienu reizi gadā, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas;

0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem nenotiek.

 

3. Sociālā pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes, atbalsta personāla komisijas darbā un metodiskajā apvienībā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes, metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla komisijas sanāksmēs, sociālais pedagogs izsaka konstruktīvus priekšlikumus un aktīvi līdzdarbojas kopējo lēmumu īstenošanā;

2 – regulāri piedalās pedagoģiskās padomes, metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla komisijas sanāksmēs un izsaka priekšlikumus;

1 – piedalās gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla komisijas sanāksmēs, izvairās no priekšlikumu izteikšanas; neregulāri veic sava darba analīzi; formāli izpilda izglītības iestādes prasības; nepieciešami vairākkārtēji administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai materiāli tiktu nodoti;

0 – mācību gada laikā apmeklējis vienu pedagoģiskās padomes, metodiskās apvienības sanāksmi un atbalsta personāla komisijas sanāksmi, konstruktīvi priekšlikumi netiek iesniegti.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – sociālais pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;

0 – sociālajam pedagogam nav aktuāla līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai netiek iesniegti.

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros sociālais pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; sociālais pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; sociālais pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; sociālais pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; sociālais pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; savā profesionālajā darbībā ievēro konfidencialitāti; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; savā profesionālajā darbībā ievēro konfidencialitāti; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmsituācijās cenšas pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi; savā profesionālajā darbībā ne vienmēr ievēro konfidencialitāti;

0 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; neievēro konfidencialitāti savā profesionālajā darbībā; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Sociālā pedagoga pētnieciskā darbība

Pētnieciskā instrumentārija izstrāde (piemēram, anketas, novērošanas kartes u. c.) (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – sociālais pedagogs izstrādājis pētniecības instrumentāriju, tas izmantots pētniecībā, rezultāti tiek apkopoti, analizēti un ar tiem iepazīstināta mērķauditorija un citi interesenti;

2 – sociālais pedagogs izmanto gatavu pētniecības instrumentāriju, rezultāti tiek apkopoti un analizēti;

1 – sociālais pedagogs izmanto gatavu pētniecības instrumentāriju, rezultāti tiek apkopoti, bet netiek analizēti;

0 – sociālais pedagogs savā darbā neizmanto pētnieciskos instrumentārijus.

Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

4.2. Sociālā pedagoga profesionālā pilnveide

  Metodisko materiālu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto metodisko materiālu vērtējumu)

1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.

Sociālā pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par sociālpedagoģiskā darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir publikācijas;

0 – nav publikāciju.

Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – sociālais pedagogs ir lektors/multiplikators;

0 – sociālais pedagogs nav lektors/multiplikators.

Sociālā pedagoga piedalīšanās projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – piedalās projektu izstrādē un realizācijā;

0 – nepiedalās projektos.

Sociālā pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – sociālais pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;

0 – sociālais pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – svešvalodu zināšanas sociālais pedagogs mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču pilnveidei; sociālais pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču pilnveidei sociālais pedagogs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri; sociālais pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem

  Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – sociālais pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi uzlabojot savu darbu;

0 – sociālais pedagogs izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas neizmanto, var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos.

4.5. Sociālā pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

  Sociālā pedagoga darbība profesionālajās organizācijās (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – sociālais pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina sociālā pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – sociālais pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – sociālā pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina sociālā pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – sociālā pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina sociālā pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.

5. Sociālā pedagoga darbības rezultātu analīze un pašrefleksija

5.1. Sociālā pedagoga analītiskā darbība

Sociālā pedagoga darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – sociālajam pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; sociālajam pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – sociālajam pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – sociālajam pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – sociālā pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo sociālā pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Sociālo pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

2. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Sociālā pedagoga darbs sociālpedagoģiskās darbības plānošanā, vadīšanā un rezultātu analīze

1.1. Sociālā pedagoga darbības plānošana

Sociālā pedagoga darbības plāns (Rezultātu apkopojumā tiek izmantots administrācijas vērtējums)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ir detalizēti izstrādāts sociālā pedagoga darba plāns, kas iekļaujas izglītības iestādes atbalsta personāla komandas darba plānā un atbilst izglītības iestādes specifikai;

2 – ir detalizēti izstrādāts sociālā pedagoga darba plāns, kas neiekļaujas izglītības iestādes atbalsta personāla komandas darba plānā;

1 – formāli izstrādāts sociālā pedagoga darba plāns bez izvirzīta mērķa un uzdevumiem;

0 – nav sociālā pedagoga darba plānošanas dokumenta.

 

1.2. Sociālā pedagoga darba organizēšana un darbības rezultātu izvērtēšana (izņemot preventīvo darbu) pedagoģiskajā procesā

Diagnosticēšana, plānošana un koordinēšana, iesaistīšanās problēmu risināšanā, izvērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par sešiem risinātajiem problēmgadījumiem)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Sociālā pedagoga darba organizēšana un darbības rezultātu izvērtēšana preventīvajā darbā

Sociālā pedagoga veiktais preventīvais darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm mērķtiecīgi plānots un organizēts (sociālā pedagoga iniciatīva) preventīvais darbs, tiek nodrošināts regulārs rakstisks apkopojums par veiktā preventīvā darba plānošanu, vadīšanu, izvērtēšanu;

2 – atbilstoši darba plānam organizēts preventīvais darbs, veikts īss rakstisks rezultātu apkopojums, kas atspoguļots sociālā pedagoga darba pašvērtējumā;

1 – tiek organizēts preventīvais darbs, bet tas nav mērķtiecīgi plānots, darba rezultātu analīze tiek veikta fragmentāri;

0 – preventīvā darba plānošana un vadīšana tiek veikta fragmentāri vai netiek veikta.

Sadarbība ar izglītības iestādes ārējiem partneriem pašvaldībā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir sadarbība ar pašvaldības institūciju speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.), un to apstiprina dokumentārs apliecinājums;

0 – nav sadarbības ar pašvaldības institūciju speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.).

1.4. Sociālā pedagoga individuālais darbs izglītojamā problēmu risināšanā

Ierakstu veikšana individuālajā darbības plānā un rezultātu analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – sociālais pedagogs sadarbībā ar klases audzinātāju, skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem (aizbildņiem) izstrādājis individuālo darbības plānu, to realizē, analizē izglītojamo sasniegumus un plāno tālākās darbības, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;

2 – sociālais pedagogs sadarbībā ar klases audzinātāju, skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem (aizbildņiem) izstrādājis individuālo darbības plānu, to realizē, bet veiktā darba analīze ir nepilnīga;

1 – izstrādāts individuālais darbības plāns, neparedzot sadarbību ar izglītojamā vecākiem (aizbildņiem);

0 – izstrādāts individuālais darbības plāns, kurā nav paredzēta sadarbība ar klases audzinātāju, skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem (aizbildņiem), netiek analizēts veiktais darbs.

Ierakstu veikšana izglītojamo uzskaites kartēs un to analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs tiek veikti regulāri un precīzi; sociālais pedagogs analizē rezultātus un veic izvērstu tālākās darbības plānošanu, prognozē sasniedzamos rezultātus;

2 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs tiek veikti regulāri un precīzi; sociālais pedagogs analizē un plāno tālākās darbības, nav prognozēti sasniedzamie rezultāti;

1 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs ir neprecīzi un nav savlaicīgi veikti; nav rezultātu analīzes un tālākās darbības plānošanas;

0 – izveidota izglītojamā uzskaites karte, bet ieraksti tajā tiek veikti formāli, neregulāri vai netiek veikti vispār.

 

1.5. Sociālā pedagoga izpratne par dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu un darbība to mazināšanā

Sociālā pedagoga darbība to problēmu risināšanā, kas rada traucējumus izglītības ieguves procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – sociālais pedagogs izprot dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu, mērķtiecīgi plāno un organizē savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, piesaistot nepieciešamos resursus; sociālais pedagogs analizē un izvērtē tālākās darbības un prognozē sasniedzamos rezultātus;

2 – sociālais pedagogs izprot dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu, mērķtiecīgi plāno un organizē savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, piesaistot nepieciešamos resursus; sociālais pedagogs analizē un izvērtē tālākās darbības un prognozē sasniedzamos rezultātus, taču tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;

1 – sociālais pedagogs daļēji izprot dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu, plāno un organizē savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, daļēji piesaistot nepieciešamos resursus; sociālā pedagoga darbā netiek analizētas un izvērtētas tālākās darbības;

0 – sociālais pedagogs daļēji izprot dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu, plāno un organizē savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā ar izglītojamo, neiesaistot viņa ģimeni, nepiesaistot nepieciešamos resursus; sociālā pedagoga darbā netiek analizētas un izvērtētas tālākās darbības.

 

2. Sociālā pedagoga ieguldījums darbā ar izglītojamiem

2.1. Sadarbība ar izglītojamiem

Izglītojamo iesaistīšana pašpārvaldē un izglītojamo savstarpējās palīdzības organizēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē, tiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība, izmantojot dažādas darba formas;

2 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē, tiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība, izmantojot vienveidīgas darba formas;

1 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē, izglītojamo savstarpējā palīdzība tiek organizēta, bet netiek mērķtiecīgi plānota;

0 – izglītojamie netiek iesaistīti pašpārvaldē, un netiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība.

Zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – sociālais pedagogs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;

0 – sociālais pedagogs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.

Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī;

0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī.

2.2. Sociālā pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja informācijas aprite atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai (individuālās sarunas ar vecākiem/aizbildņiem, klases vecāku sanāksmes, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi – vecāku/aizbildņu izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem) sadarbībā ar klašu audzinātājiem;

2 – vienu reizi semestrī notiek informācijas aprite atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai (individuālās sarunas ar vecākiem/aizbildņiem, klases vecāku sanāksmes, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi – vecāku/aizbildņu izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem);

1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek vienu reizi gadā, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas;

0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem nenotiek.

 

3. Sociālā pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes, atbalsta personāla komisijas darbā un metodiskajā apvienībā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes, metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla komisijas sanāksmēs, sociālais pedagogs izsaka konstruktīvus priekšlikumus un aktīvi līdzdarbojas kopējo lēmumu īstenošanā;

2 – regulāri piedalās pedagoģiskās padomes, metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla komisijas sanāksmēs un izsaka priekšlikumus;

1 – piedalās gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla komisijas sanāksmēs, izvairās no priekšlikumu izteikšanas; neregulāri veic sava darba analīzi; formāli izpilda izglītības iestādes prasības; nepieciešami vairākkārtēji administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai materiāli tiktu nodoti;

0 – mācību gada laikā apmeklējis vienu pedagoģiskās padomes, metodiskās apvienības sanāksmi un atbalsta personāla komisijas sanāksmi, konstruktīvi priekšlikumi netiek iesniegti.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – sociālais pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;

0 – sociālajam pedagogam nav aktuāla līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai netiek iesniegt.

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros sociālais pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; sociālais pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; sociālais pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; sociālais pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; sociālais pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; savā profesionālajā darbībā ievēro konfidencialitāti; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; savā profesionālajā darbībā ievēro konfidencialitāti; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmsituācijās cenšas pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi; savā profesionālajā darbībā ne vienmēr ievēro konfidencialitāti;

0 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; neievēro konfidencialitāti savā profesionālajā darbībā; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Sociālā pedagoga pētnieciskā darbība

Pētnieciskā instrumentārija izstrāde (piemēram, anketas, novērošanas kartes u. c.) (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – sociālais pedagogs izstrādājis pētniecības instrumentāriju, tas izmantots pētniecībā, rezultāti tiek apkopoti, analizēti un ar tiem iepazīstināta mērķauditorija un citi interesenti;

2 – sociālais pedagogs izmanto gatavu pētniecības instrumentāriju, rezultāti tiek apkopoti un analizēti;

1 – sociālais pedagogs izmanto gatavu pētniecības instrumentāriju, rezultāti tiek apkopoti, bet netiek analizēti;

0 – sociālais pedagogs savā darbā neizmanto pētnieciskos instrumentārijus.

Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

4.2. Sociālā pedagoga profesionālā pilnveide

  Metodisko materiālu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto metodisko materiālu vērtējumu)

1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.

Sociālā pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par sociālpedagoģiskā darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir publikācijas;

0 – nav publikāciju.

Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – sociālais pedagogs ir lektors/multiplikators;

0 – sociālais pedagogs nav lektors/multiplikators.

Sociālā pedagoga piedalīšanās projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – piedalās projektu izstrādē un realizācijā;

0 – nepiedalās projektos.

Sociālā pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – sociālais pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;

0 – sociālais pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – svešvalodu zināšanas sociālais pedagogs mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču pilnveidei; sociālais pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču pilnveidei sociālais pedagogs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri; sociālais pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem

  Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – sociālais pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi uzlabojot savu darbu;

0 – sociālais pedagogs izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas neizmanto, var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos.

4.5. Sociālā pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

  Sociālā pedagoga darbība profesionālajās organizācijās (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – sociālais pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina sociālā pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – sociālais pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – sociālā pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina sociālā pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – sociālā pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina sociālā pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums

5. Sociālā pedagoga darbības rezultātu analīze un pašrefleksija

5.1. Sociālā pedagoga analītiskā darbība

Sociālā pedagoga darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – sociālajam pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; sociālajam pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – sociālajam pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – sociālajam pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – sociālā pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo sociālā pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Sociālo pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

3. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Sociālā pedagoga darbs sociālpedagoģiskās darbības plānošanā, vadīšanā un rezultātu analīze

1.1. Sociālā pedagoga darbības plānošana

Sociālā pedagoga darbības plāns (Rezultātu apkopojumā tiek izmantots administrācijas vērtējums)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ir detalizēti izstrādāts sociālā pedagoga darba plāns, kas iekļaujas izglītības iestādes atbalsta personāla komandas darba plānā un atbilst izglītības iestādes specifikai;

2 – ir detalizēti izstrādāts sociālā pedagoga darba plāns, kas neiekļaujas izglītības iestādes atbalsta personāla komandas darba plānā;

1 – formāli izstrādāts sociālā pedagoga darba plāns bez izvirzīta mērķa un uzdevumiem;

0 – nav sociālā pedagoga darba plānošanas dokumenta.

 

1.2. Sociālā pedagoga darba organizēšana un darbības rezultātu izvērtēšana (izņemot preventīvo darbu) pedagoģiskajā procesā

Diagnosticēšana, plānošana un koordinēšana, iesaistīšanās problēmu risināšanā, izvērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par sešiem risinātajiem problēmgadījumiem)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Sociālā pedagoga darba organizēšana un darbības rezultātu izvērtēšana preventīvajā darbā

Sociālā pedagoga veiktais preventīvais darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm mērķtiecīgi plānots un organizēts (sociālā pedagoga iniciatīva) preventīvais darbs, tiek nodrošināts regulārs rakstisks apkopojums par veiktā preventīvā darba plānošanu, vadīšanu, izvērtēšanu;

2 – atbilstoši darba plānam organizēts preventīvais darbs, veikts īss rakstisks rezultātu apkopojums, kas atspoguļots sociālā pedagoga darba pašvērtējumā;

1 – tiek organizēts preventīvais darbs, bet tas nav mērķtiecīgi plānots, darba rezultātu analīze tiek veikta fragmentāri;

0 – preventīvā darba plānošana un vadīšana tiek veikta fragmentāri vai netiek veikta.

Sadarbība ar izglītības iestādes ārējiem partneriem pašvaldībā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir sadarbība ar pašvaldības institūciju speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.), un to apstiprina dokumentārs apliecinājums;

0 – nav sadarbības ar pašvaldības institūciju speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.).

1.4. Sociālā pedagoga individuālais darbs izglītojamā problēmu risināšanā

Ierakstu veikšana individuālajā darbības plānā un rezultātu analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – sociālais pedagogs sadarbībā ar klases audzinātāju, skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem (aizbildņiem) izstrādājis individuālo darbības plānu, to realizē, analizē izglītojamo sasniegumus un plāno tālākās darbības, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;

2 – sociālais pedagogs sadarbībā ar klases audzinātāju, skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem (aizbildņiem) izstrādājis individuālo darbības plānu, to realizē, bet veiktā darba analīze ir nepilnīga;

1 – izstrādāts individuālais darbības plāns, neparedzot sadarbību ar izglītojamā vecākiem (aizbildņiem);

0 – izstrādāts individuālais darbības plāns, kurā nav paredzēta sadarbība ar klases audzinātāju, skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem (aizbildņiem), netiek analizēts veiktais darbs.

Ierakstu veikšana izglītojamo uzskaites kartēs un to analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs tiek veikti regulāri un precīzi; sociālais pedagogs analizē rezultātus un veic izvērstu tālākās darbības plānošanu, prognozē sasniedzamos rezultātus;

2 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs tiek veikti regulāri un precīzi; sociālais pedagogs analizē un plāno tālākās darbības, nav prognozēti sasniedzamie rezultāti;

1 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs ir neprecīzi un nav savlaicīgi veikti; nav rezultātu analīzes un tālākās darbības plānošanas;

0 – izveidota izglītojamā uzskaites karte, bet ieraksti tajā tiek veikti formāli, neregulāri vai netiek veikti vispār.

 

1.5. Sociālā pedagoga izpratne par dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu un darbība to mazināšanā

Sociālā pedagoga darbība to problēmu risināšanā, kas rada traucējumus izglītības ieguves procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – sociālais pedagogs izprot dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu, mērķtiecīgi plāno un organizē savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, piesaistot nepieciešamos resursus; sociālais pedagogs analizē un izvērtē tālākās darbības un prognozē sasniedzamos rezultātus;

2 – sociālais pedagogs izprot dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu, mērķtiecīgi plāno un organizē savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, piesaistot nepieciešamos resursus; sociālais pedagogs analizē un izvērtē tālākās darbības un prognozē sasniedzamos rezultātus, taču tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;

1 – sociālais pedagogs daļēji izprot dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu, plāno un organizē savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, daļēji piesaistot nepieciešamos resursus; sociālā pedagoga darbā netiek analizētas un izvērtētas tālākās darbības;

0 – sociālais pedagogs daļēji izprot dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu, plāno un organizē savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā ar izglītojamo, neiesaistot viņa ģimeni, nepiesaistot nepieciešamos resursus; sociālā pedagoga darbā netiek analizētas un izvērtētas tālākās darbības.

 

2. Sociālā pedagoga ieguldījums darbā ar izglītojamiem

2.2. Sadarbība ar izglītojamiem

Izglītojamo iesaistīšana pašpārvaldē un izglītojamo savstarpējās palīdzības organizēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē, tiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība, izmantojot dažādas darba formas;

2 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē, tiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība, izmantojot vienveidīgas darba formas;

1 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē, izglītojamo savstarpējā palīdzība tiek organizēta, bet netiek mērķtiecīgi plānota;

0 – izglītojamie netiek iesaistīti pašpārvaldē, un netiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība.

Zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – sociālais pedagogs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;

0 – sociālais pedagogs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.

Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī;

0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī.

2.3. Sociālā pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja informācijas aprite atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai (individuālās sarunas ar vecākiem/aizbildņiem, klases vecāku sanāksmes, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi – vecāku/aizbildņu izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem) sadarbībā ar klašu audzinātājiem;

2 – vienu reizi semestrī notiek informācijas aprite atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai (individuālās sarunas ar vecākiem/aizbildņiem, klases vecāku sanāksmes, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi – vecāku/viņu aizbildņu izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem);

1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek vienu reizi gadā, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas;

0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem nenotiek.

 

3. Sociālā pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes, atbalsta personāla komisijas darbā un metodiskajā apvienībā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes, metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla komisijas sanāksmēs, sociālais pedagogs izsaka konstruktīvus priekšlikumus un aktīvi līdzdarbojas kopējo lēmumu īstenošanā;

2 – regulāri piedalās pedagoģiskās padomes, metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla komisijas sanāksmēs un izsaka priekšlikumus;

1 – piedalās gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla komisijas sanāksmēs, izvairās no priekšlikumu izteikšanas; neregulāri veic sava darba analīzi; formāli izpilda izglītības iestādes prasības; nepieciešami vairākkārtēji administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai materiāli tiktu nodoti;

0 – mācību gada laikā apmeklējis vienu pedagoģiskās padomes, metodiskās apvienības sanāksmi un atbalsta personāla komisijas sanāksmi, konstruktīvi priekšlikumi netiek iesniegti.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, sociālais pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – sociālais pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;

1 – sociālais pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšana un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības;

0 – sociālajam pedagogam nav aktuāla līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.

 

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros sociālais pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; sociālais pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; sociālais pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; sociālais pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; sociālais pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; savā profesionālajā darbībā ievēro konfidencialitāti; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; savā profesionālajā darbībā ievēro konfidencialitāti; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmsituācijās cenšas pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi; savā profesionālajā darbībā ne vienmēr ievēro konfidencialitāti;

0 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; neievēro konfidencialitāti savā profesionālajā darbībā; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Sociālā pedagoga pētnieciskā darbība

Pētnieciskā instrumentārija izstrāde (piemēram, anketas, novērošanas kartes u. c.) (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – sociālais pedagogs izstrādājis pētniecības instrumentāriju, tas izmantots pētniecībā, rezultāti tiek apkopoti, analizēti un ar tiem iepazīstināta mērķauditorija un citi interesenti;

2 – sociālais pedagogs izmanto gatavu pētniecības instrumentāriju, rezultāti tiek apkopoti un analizēti;

1 – sociālais pedagogs izmanto gatavu pētniecības instrumentāriju, rezultāti tiek apkopoti, bet netiek analizēti;

0 – sociālais pedagogs savā darbā neizmanto pētnieciskos instrumentārijus.

Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

4.2. Sociālā pedagoga profesionālā pilnveide

Metodisko materiālu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto metodisko materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0 –3 punktus

3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;

2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.

Sociālā pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par sociālpedagoģiskā darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir publikācijas;

0 – nav publikāciju.

Mentora/prakses vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – veic mentora/prakses vadītāja pienākumus;

0 – neveic mentora/prakses vadītāja pienākumus.

Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – sociālais pedagogs ir lektors/multiplikators;

0 – sociālais pedagogs nav lektors/multiplikators.

Sociālā pedagoga piedalīšanās projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – piedalās projektu izstrādē un realizācijā;

0 – nepiedalās projektos.

Sociālā pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – sociālais pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;

0 – sociālais pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – svešvalodu zināšanas sociālais pedagogs mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču pilnveidei; sociālais pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču pilnveidei sociālais pedagogs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri; sociālais pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – sociālajam pedagogam ir dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un sociālajam pedagogam iegūtās prasmes ir neatņemama darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto savā darbā;

2 – sociālajam pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi uzlabojot savu darbu;

1 – sociālajam pedagogam var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet sociālais pedagogs iegūtās prasmes neizmanto vai izmanto ļoti reti;

0 – sociālajam pedagogam nav dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas viņš neizmanto.

 

4.5. Sociālā pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

  Sociālā pedagoga darbība profesionālajās organizācijās (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – sociālais pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina sociālā pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – sociālais pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/ izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – sociālā pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina sociālā pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – sociālā pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina sociālā pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.

5. Sociālā pedagoga darbības rezultātu analīze un pašrefleksija

5.1. Sociālā pedagoga analītiskā darbība

Sociālā pedagoga darbības pašanalīze

(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – sociālajam pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; sociālajam pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – sociālajam pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – sociālajam pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – sociālā pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo sociālā pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Sociālo pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

4. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Sociālā pedagoga darbs sociālpedagoģiskās darbības plānošanā, vadīšanā un rezultātu analīze

1.1. Sociālā pedagoga darbības plānošana

Sociālā pedagoga darbības plāns (Rezultātu apkopojumā tiek izmantots administrācijas vērtējums)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ir detalizēti izstrādāts sociālā pedagoga darba plāns, kas iekļaujas izglītības iestādes atbalsta personāla komandas darba plānā un atbilst izglītības iestādes specifikai;

2 – ir detalizēti izstrādāts sociālā pedagoga darba plāns, kas neiekļaujas izglītības iestādes atbalsta personāla komandas darba plānā;

1 – formāli izstrādāts sociālā pedagoga darba plāns bez izvirzīta mērķa un uzdevumiem;

0 – nav sociālā pedagoga darba plānošanas dokumenta.

 

1.2. Sociālā pedagoga darba organizēšana un darbības rezultātu izvērtēšana (izņemot preventīvo darbu) pedagoģiskajā procesā

Diagnosticēšana, plānošana un koordinēšana, iesaistīšanās problēmu risināšanā, izvērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par sešiem risinātajiem problēmgadījumiem)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Sociālā pedagoga darba organizēšana un darbības rezultātu izvērtēšana preventīvajā darbā

Sociālā pedagoga veiktais preventīvais darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm mērķtiecīgi plānots un organizēts (sociālā pedagoga iniciatīva) preventīvais darbs, tiek nodrošināts regulārs rakstisks apkopojums par veiktā preventīvā darba plānošanu, vadīšanu, izvērtēšanu;

2 – atbilstoši darba plānam organizēts preventīvais darbs, veikts īss rakstisks rezultātu apkopojums, kas atspoguļots sociālā pedagoga darba pašvērtējumā;

1 – tiek organizēts preventīvais darbs, bet tas nav mērķtiecīgi plānots, darba rezultātu analīze tiek veikta fragmentāri;

0 – preventīvā darba plānošana un vadīšana tiek veikta fragmentāri vai netiek veikta.

Sadarbība ar izglītības iestādes ārējiem partneriem pašvaldībā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – sociālais pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar trīs pašvaldības institūciju speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.), un to apstiprina dokumentārs apliecinājums;

2 – sociālais pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar divu pašvaldības līmeņa institūciju speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.), un to apstiprina dokumentārs apliecinājums;

1 – sociālais pedagogs ir uzrādījis dokumentu par sadarbību ar vienas pašvaldības līmeņa institūcijas speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.), un to apstiprina dokumentārs apliecinājums;

0 – sociālais pedagogs nav iekļāvis portfolio dokumentārus apliecinājumus par sadarbību ar pašvaldības līmeņa institūciju speciālistiem.

 

1.4. Sociālā pedagoga individuālais darbs izglītojamā problēmu risināšanā

Ierakstu veikšana individuālajā darbības plānā un rezultātu analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – sociālais pedagogs sadarbībā ar klases audzinātāju, skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem/aizbildņiem izstrādājis individuālo darbības plānu, to realizē, analizē izglītojamā sasniegumus un plāno tālākās darbības, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;

2 – sociālais pedagogs sadarbībā ar klases audzinātāju, skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem/aizbildņiem izstrādājis individuālo darbības plānu, to realizē, bet veiktā darba analīze ir nepilnīga;

1 – izstrādāts individuālais darbības plāns, neparedzot sadarbību ar izglītojamā vecākiem/aizbildņiem;

0 – izstrādāts individuālais darbības plāns, kurā nav paredzēta sadarbība ar klases audzinātāju, skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem/aizbildņiem, netiek analizēts veiktais darbs.

Ierakstu veikšana izglītojamo uzskaites kartēs un to analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs tiek veikti regulāri un precīzi; sociālais pedagogs analizē rezultātus un veic izvērstu tālākās darbības plānošanu, prognozē sasniedzamos rezultātus;

2 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs tiek veikti regulāri un precīzi; sociālais pedagogs analizē un plāno tālākās darbības, nav prognozēti sasniedzamie rezultāti;

1 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs ir neprecīzi un nav savlaicīgi veikti; nav rezultātu analīzes un tālākās darbības plānošanas;

0 – izveidota izglītojamā uzskaites karte, bet ieraksti tajā tiek veikti formāli, neregulāri vai netiek veikti vispār.

 

1.5. Sociālā pedagoga izpratne par dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu un darbība to mazināšanā

Sociālā pedagoga darbība to problēmu apzināšanā un risināšanā, kas rada traucējumus izglītības ieguves procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – sociālais pedagogs izprot dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu, mērķtiecīgi plāno un organizē savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, piesaistot nepieciešamos resursus; sociālais pedagogs analizē un izvērtē tālākās darbības un prognozē sasniedzamos rezultātus;

2 – sociālais pedagogs izprot dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu, mērķtiecīgi plāno un organizē savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, piesaistot nepieciešamos resursus; sociālais pedagogs analizē un izvērtē tālākās darbības un prognozē sasniedzamos rezultātus, taču tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;

1 – sociālais pedagogs daļēji izprot dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu, plāno un organizē savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, daļēji piesaistot nepieciešamos resursus; sociālā pedagoga darbā netiek analizētas un izvērtētas tālākās darbības;

0 – sociālais pedagogs daļēji izprot dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu, plāno un organizē savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā ar izglītojamo, neiesaistot viņa ģimeni, nepiesaistot nepieciešamos resursus; sociālā pedagoga darbā netiek analizētas un izvērtētas tālākās darbības.

 

2. Sociālā pedagoga ieguldījums darbā ar izglītojamiem

2.1. Sadarbība ar izglītojamiem

Izglītojamo iesaistīšana pašpārvaldē un izglītojamo savstarpējās palīdzības organizēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē, tiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība, izmantojot dažādas darba formas;

2 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē, tiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība, izmantojot vienveidīgas darba formas;

1 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē, izglītojamo savstarpējā palīdzība tiek organizēta, bet netiek mērķtiecīgi plānota;

0 – izglītojamie netiek iesaistīti pašpārvaldē, un netiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība.

Zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – sociālais pedagogs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;

0 – sociālais pedagogs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.

Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī;

0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī.

2.2. Sociālā pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja informācijas aprite atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai (individuālās sarunas ar vecākiem/aizbildņiem, klases vecāku sanāksmes, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi – vecāku/aizbildņu izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem) sadarbībā ar klašu audzinātājiem;

2 – vienu reizi semestrī notiek informācijas aprite atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai (individuālās sarunas ar vecākiem/aizbildņiem, klases vecāku sanāksmes, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi – vecāku/aizbildņu izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem);

1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek vienu reizi gadā, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas;

0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem nenotiek.

 

3. Sociālā pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes, atbalsta personāla komisijas darbā un metodiskajā apvienībā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes, metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla komisijas sanāksmēs, sociālais pedagogs izsaka konstruktīvus priekšlikumus un aktīvi līdzdarbojas kopējo lēmumu īstenošanā;

2 – regulāri piedalās pedagoģiskās padomes, metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla komisijas sanāksmēs un izsaka priekšlikumus;

1 – piedalās gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla komisijas sanāksmēs, izvairās no priekšlikumu izteikšanas; neregulāri veic sava darba analīzi; formāli izpilda izglītības iestādes prasības; nepieciešami vairākkārtēji administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai materiāli tiktu nodoti;

0 – mācību gada laikā apmeklējis vienu pedagoģiskās padomes, metodiskās apvienības sanāksmi un atbalsta personāla komisijas sanāksmi, konstruktīvi priekšlikumi netiek iesniegti.

Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, sociālais pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – sociālais pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;

1 – sociālais pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības;

0 – sociālajam pedagogam nav aktuāla līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.

 

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros sociālais pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; sociālais pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; sociālais pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; sociālais pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; sociālais pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; savā profesionālajā darbībā ievēro konfidencialitāti; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; savā profesionālajā darbībā ievēro konfidencialitāti; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmsituācijās cenšas pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi; savā profesionālajā darbībā ne vienmēr ievēro konfidencialitāti;

0 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; neievēro konfidencialitāti savā profesionālajā darbībā; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Sociālā pedagoga pētnieciskā darbība

Pētnieciskā instrumentārija izstrāde (piemēram, anketas, novērošanas kartes u. c.) (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – sociālais pedagogs izstrādājis pētniecības instrumentāriju, tas izmantots pētniecībā, rezultāti tiek apkopoti, analizēti un ar tiem iepazīstināta mērķauditorija un citi interesenti;

2 – sociālais pedagogs izmanto gatavu pētniecības instrumentāriju, rezultāti tiek apkopoti un analizēti;

1 – sociālais pedagogs izmanto gatavu pētniecības instrumentāriju, rezultāti tiek apkopoti, bet netiek analizēti;

0 – sociālais pedagogs savā darbā neizmanto pētnieciskos instrumentārijus.

Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

4.2. Sociālā pedagoga profesionālā pilnveide

Metodisko materiālu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto metodisko materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;

2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.

Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – sociālais pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi; nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu, tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

2 – sociālais pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

1  formāla pieeja amata aprakstā/līgumā noteikto uzdevumu izpildē; sociālais pedagogs nenodrošina atgriezeniskās saites veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

0 – sociālais pedagogs mentora/prakses vadītāja pienākumus neveic; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu.

Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – sociālais pedagogs valsts un republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts un republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;

2 – sociālais pedagogs valsts līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/ vada meistarklases; ir valsts atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/ meistarklases vadīšanu;

1 – sociālais pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora /lektora pienākumus/vada meistarklases; ir republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību;

0 – sociālais pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus neveic/meistarklasi nevada.

Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums par sociālā pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām (mentors/prakses vadītājs/lektors/multiplikators)

Sociālā pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par sociālpedagoģiskā darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir publikācijas;

0 – nav publikāciju.

Sociālā pedagoga piedalīšanās projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – piedalās projektu izstrādē un realizācijā;

0 – nepiedalās projektos.

Sociālā pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – sociālais pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;

0 – sociālais pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – svešvalodu zināšanas sociālais pedagogs mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču pilnveidei; sociālais pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču pilnveidei sociālais pedagogs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri; sociālais pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus).

Iespēja saņemt 0–6 punktus

3 – sociālajam pedagogam ir dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un sociālajam pedagogam iegūtās prasmes ir neatņemama darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto savā darbā;

2 – sociālajam pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi uzlabojot savu darbu;

1 – sociālajam pedagogam var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet sociālais pedagogs iegūtās prasmes neizmanto vai izmanto ļoti reti;

0 – sociālajam pedagogam nav dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītība kursos, un izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas viņš neizmanto.

 

4.5. Sociālā pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

  Sociālā pedagoga darbība profesionālajās organizācijās (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – sociālais pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina sociālā pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – sociālais pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/ izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – sociālā pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina sociālā pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – sociālā pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina sociālā pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.

5. Sociālā pedagoga darbības rezultātu analīze un pašrefleksija

5.1. Sociālā pedagoga analītiskā darbība

Sociālā pedagoga darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – sociālajam pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; sociālajam pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – sociālajam pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – sociālajam pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – sociālā pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo sociālā pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Sociālo pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

5. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Sociālā pedagoga darbs sociālpedagoģiskās darbības plānošanā, vadīšanā un rezultātu analīze

1.1. Sociālā pedagoga darbības plānošana

Sociālā pedagoga darbības plāns (Rezultātu apkopojumā tiek izmantots administrācijas vērtējums)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ir detalizēti izstrādāts sociālā pedagoga darba plāns, kas iekļaujas izglītības iestādes atbalsta personāla komandas darba plānā un atbilst izglītības iestādes specifikai;

2 – ir detalizēti izstrādāts sociālā pedagoga darba plāns, kas neiekļaujas izglītības iestādes atbalsta personāla komandas darba plānā;

1 – formāli izstrādāts sociālā pedagoga darba plāns bez izvirzīta mērķa un uzdevumiem;

0 – nav sociālā pedagoga darba plānošanas dokumenta.

 

1.2. Sociālā pedagoga darba organizēšana un darbības rezultātu izvērtēšana (izņemot preventīvo darbu) pedagoģiskajā procesā

Diagnosticēšana, plānošana un koordinēšana, iesaistīšanās problēmu risināšanā, izvērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par sešiem risinātajiem problēmgadījumiem)

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Sociālā pedagoga darba organizēšana un darbības rezultātu izvērtēšana preventīvajā darbā

Sociālā pedagoga veiktais preventīvais darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm mērķtiecīgi plānots un organizēts (sociālā pedagoga iniciatīva) preventīvais darbs, tiek nodrošināts regulārs rakstisks apkopojums par veiktā preventīvā darba plānošanu, vadīšanu, izvērtēšanu;

2 – atbilstoši darba plānam organizēts preventīvais darbs, veikts īss rakstisks rezultātu apkopojums, kas atspoguļots sociālā pedagoga darba pašvērtējumā;

1 – tiek organizēts preventīvais darbs, bet tas nav mērķtiecīgi plānots, darba rezultātu analīze tiek veikta fragmentāri;

0 – preventīvā darba plānošana un vadīšana tiek veikta fragmentāri vai netiek veikta.

Sadarbība ar izglītības iestādes ārējiem partneriem pašvaldībā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – sociālais pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar trīs pašvaldības institūciju speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.), un to apstiprina dokumentārs apliecinājums;

2 – sociālais pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar divu pašvaldības līmeņa institūciju speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.), un to apstiprina dokumentārs apliecinājums;

1 – sociālais pedagogs ir uzrādījis dokumentu par sadarbību ar vienas pašvaldības līmeņa institūcijas speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.), un to apstiprina dokumentārs apliecinājums;

0 – sociālais pedagogs nav iekļāvis portfolio dokumentārus apliecinājumus par sadarbību ar pašvaldības līmeņa institūciju speciālistiem.

 

1.4. Sociālā pedagoga individuālais darbs izglītojamā problēmu risināšanā

Ierakstu veikšana individuālajā darbības plānā un rezultātu analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – sociālais pedagogs sadarbībā ar klases audzinātāju, skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem/aizbildņiem izstrādājis individuālo darbības plānu, to realizē, analizē izglītojamo sasniegumus un plāno tālākās darbības, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;

2 – sociālais pedagogs sadarbībā ar klases audzinātāju, skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem/aizbildņiem izstrādājis individuālo darbības plānu, to realizē, bet veiktā darba analīze ir nepilnīga;

1 – izstrādāts individuālais darbības plāns, neparedzot sadarbību ar izglītojamā vecākiem/aizbildņiem;

0 – izstrādāts individuālais darbības plāns, kurā nav paredzēta sadarbība ar klases audzinātāju, skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem/aizbildņiem, netiek analizēts veiktais darbs.

Ierakstu veikšana izglītojamo uzskaites kartēs un to analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs tiek veikti regulāri un precīzi; sociālais pedagogs analizē rezultātus un veic izvērstu tālākās darbības plānošanu, prognozē sasniedzamos rezultātus;

2 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs tiek veikti regulāri un precīzi; sociālais pedagogs analizē un plāno tālākās darbības, nav prognozēti sasniedzamie rezultāti;

1 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs ir neprecīzi un nav savlaicīgi veikti; nav rezultātu analīzes un tālākās darbības plānošanas;

0 – izveidota izglītojamā uzskaites karte, bet ieraksti tajā tiek veikti formāli, neregulāri vai netiek veikti vispār.

 

1.5. Sociālā pedagoga izpratne par dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu un darbība to mazināšanā

Sociālā pedagoga darbība to problēmu apzināšanā un risināšanā, kas rada traucējumus izglītības ieguves procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – sociālais pedagogs izprot dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu, mērķtiecīgi plāno un organizē savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, piesaistot nepieciešamos resursus; sociālais pedagogs analizē un izvērtē tālākās darbības un prognozē sasniedzamos rezultātus;

2 – sociālais pedagogs izprot dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu, mērķtiecīgi plāno un organizē savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, piesaistot nepieciešamos resursus; sociālais pedagogs analizē un izvērtē tālākās darbības un prognozē sasniedzamos rezultātus, taču tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;

1 – sociālais pedagogs daļēji izprot dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu, plāno un organizē savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, daļēji piesaistot nepieciešamos resursus; sociālā pedagoga darbā netiek analizētas un izvērtētas tālākās darbības;

0 – sociālais pedagogs daļēji izprot dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu, plāno un organizē savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā ar izglītojamo, neiesaistot viņa ģimeni, nepiesaistot nepieciešamos resursus; sociālā pedagoga darbā netiek analizētas un izvērtētas tālākās darbības.

 

2. Sociālā pedagoga ieguldījums darbā ar izglītojamiem

2.1. Sadarbība ar izglītojamiem

Izglītojamo iesaistīšana pašpārvaldē un izglītojamo savstarpējās palīdzības organizēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē, tiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība, izmantojot dažādas darba formas;

2 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē, tiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība, izmantojot vienveidīgas darba formas;

1 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē, izglītojamo savstarpējā palīdzība tiek organizēta, bet netiek mērķtiecīgi plānota;

0 – izglītojamie netiek iesaistīti pašpārvaldē, un netiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība.

Zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – sociālais pedagogs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;

0 – sociālais pedagogs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.

Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī;

0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī.

2.2. Sociālā pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja informācijas aprite atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai (individuālās sarunas ar vecākiem/aizbildņiem, klases vecāku sanāksmes, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi – vecāku/aizbildņu izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem) sadarbībā ar klašu audzinātājiem;

2 – vienu reizi semestrī notiek informācijas aprite atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai (individuālās sarunas ar vecākiem/aizbildņiem, klases vecāku sanāksmes, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi – vecāku/aizbildņu izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem);

1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek vienu reizi gadā, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas;

0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem nenotiek.

 

3. Sociālā pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes, atbalsta personāla komisijas darbā un metodiskajā apvienībā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes, metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla komisijas sanāksmēs, sociālais pedagogs izsaka konstruktīvus priekšlikumus un aktīvi līdzdarbojas kopējo lēmumu īstenošanā;

2 – regulāri piedalās pedagoģiskās padomes, metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla komisijas sanāksmēs un izsaka priekšlikumus;

1 – piedalās gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla komisijas sanāksmēs, izvairās no priekšlikumu izteikšanas; neregulāri veic sava darba analīzi; formāli izpilda izglītības iestādes prasības; nepieciešami vairākkārtēji administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai materiāli tiktu nodoti;

0 – mācību gada laikā apmeklējis vienu pedagoģiskās padomes, metodiskās apvienības sanāksmi un atbalsta personāla komisijas sanāksmi, konstruktīvi priekšlikumi netiek iesniegti.

Līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanas procesā un izglītības iestādes attīstības plānošanā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, sociālais pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – sociālais pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;

1 – sociālais pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības;

0 – sociālajam pedagogam nav aktuāla līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.

 

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros sociālais pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; sociālais pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; sociālais pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; sociālais pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; sociālais pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; savā profesionālajā darbībā ievēro konfidencialitāti; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;

2 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; savā profesionālajā darbībā ievēro konfidencialitāti; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmsituācijās cenšas pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;

1 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi; savā profesionālajā darbībā ne vienmēr ievēro konfidencialitāti;

0 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; neievēro konfidencialitāti savā profesionālajā darbībā; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Sociālā pedagoga pētnieciskā darbība

Pētnieciskā instrumentārija izstrāde (piemēram, anketas, novērošanas kartes u. c.) (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – sociālais pedagogs izstrādājis pētniecības instrumentāriju, tas izmantots pētniecībā, rezultāti tiek apkopoti, analizēti un ar tiem iepazīstināta mērķauditorija un citi interesenti;

2 – sociālais pedagogs izmanto gatavu pētniecības instrumentāriju, rezultāti tiek apkopoti un analizēti;

1 – sociālais pedagogs izmanto gatavu pētniecības instrumentāriju, rezultāti tiek apkopoti, bet netiek analizēti;

0 – sociālais pedagogs savā darbā neizmanto pētnieciskos instrumentārijus.

Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.

4.2. Sociālā pedagoga profesionālā pilnveide

Metodisko materiālu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto metodisko materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;

2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.

Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – sociālais pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi; nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu, tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

2 – sociālais pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

1 – formāla pieeja amata aprakstā/līgumā noteikto uzdevumu izpildē; sociālais pedagogs nenodrošina atgriezeniskās saites veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;

0 – sociālais pedagogs mentora/prakses vadītāja pienākumus neveic; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu.

Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – sociālais pedagogs valsts un republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts un republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;

2 – sociālais pedagogs valsts līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;

1 – sociālais pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību;

0 – sociālais pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus neveic/meistarklasi nevada.

Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums par sociālā pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām (mentors/prakses vadītājs/lektors/multiplikators)

Sociālā pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par sociālpedagoģiskā darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir publikācijas;

0 – nav publikāciju.

Sociālā pedagoga piedalīšanās projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – piedalās projektu izstrādē un realizācijā;

0 – nepiedalās projektos.

Sociālā pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – sociālais pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;

0 – sociālais pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem

Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu zināšanas sociālais pedagogs mērķtiecīgi izmanto regulārai savu kompetenču (pedagoģijā, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; sociālais pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai izpratnes veidošanai par kādu konkrētu situāciju; sociālajam pedagogam ir tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;

2 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu zināšanas sociālais pedagogs iespēju gadījumā izmanto, lai dažādotu savu pedagoģisko darbu; sociālais pedagogs neregulāri, tomēr rosina izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai izpratnes veidošanai par kādu konkrētu situāciju; var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;

1 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu zināšanas savu kompetenču (pedagoģijā, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei sociālais pedagogs izmanto ļoti neregulāri; sociālais pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;

0 – svešvalodu zināšanu ieguve tālākizglītības kursos savu kompetenču (pedagoģijā, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei sociālais pedagogs neizmanto; izglītojamo motivēšana svešvalodu zināšanu izmantošanā sociālajam pedagogam nav aktuāla; var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi.

 

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – sociālajam pedagogam ir dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un sociālajam pedagogam iegūtās prasmes ir neatņemama darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto savā darbā;

2 – sociālajam pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi uzlabojot savu darbu;

1 – sociālajam pedagogam var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet sociālais pedagogs iegūtās prasmes neizmanto vai izmanto ļoti reti;

0 – sociālajam pedagogam nav dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas viņš neizmanto.

 

4.5. Sociālā pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – sociālais pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar trim vai vairāk valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā;

2 – sociālais pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar divām valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā;

1 – sociālais pedagogs ir uzrādījis dokumentu par sadarbību ar vienu valsts līmeņa institūciju izglītības jomā;

0 – sociālais pedagogs nav iekļāvis portfolio dokumentārus apliecinājumus par sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā.

Sociālā pedagoga darbība profesionālajās organizācijās (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – sociālais pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina sociālā pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – sociālais pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/ izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

5. Sociālā pedagoga darbības rezultātu analīze un pašrefleksija

5.1. Sociālā pedagoga analītiskā darbība

Sociālā pedagoga darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – sociālajam pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; sociālajam pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – sociālajam pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – sociālajam pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – sociālā pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo sociālā pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
7.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.350
Izglītības psihologa profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

1. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Izglītības psihologa darba plānošana, vadīšana un darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā

Izglītības psihologa darba plāns kā skolas kopīgā darba plāna sastāvdaļa (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – darba plānā ir iekļautas visas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; darba plāns atbilst izglītības iestādes kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;

2 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst viena vai divas no darbības jomām); darba plāns atbilst izglītības iestādes kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;

1 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst vairāk nekā divas no nosauktajām darbības jomām); darba plāns atbilst skolas kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;

0 – darba plāns neatbilst skolas kopējā plāna mērķiem un uzdevumiem.

 

1.2. Nodarbību organizēšana profilakses grupās un izglītības psihologa darbības rezultātu izvērtēšana

Izglītības psihologa darbība (nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās), atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana) (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par sešām vērotajām grupu nodarbībām katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: izglītības psihologa darbība (nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās), atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana))

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos grupu nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Grupu (klašu) psiholoģiskā izpēte, rezultātu izvērtēšana, ievērojot konfidencialitāti

Izglītības psihologa veiktais grupu izpētes darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos divus izpētes aprakstus grupām (klasēm))

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija; izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba uzlabošanai; ar rezultātiem un secinājumiem tiek iepazīstināta grupa (klase), klases audzinātājs, atbalsta personāls vai administrācija;

2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija; izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba uzlabošanai; ar rezultātiem netiek iepazīstināti visi pedagogi, kuri strādā ar klasi, un izglītojamie;

1 – formāla grupas (klases) izpēte, rezultātu analīze tiek veikta neregulāri; ar izpētes rezultātiem netiek iepazīstināti ne pedagogi, ne izglītojamie;

0 – grupas (klases) izpēte netiek veikta.

 

1.4. Izglītības psihologa darba procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu precizitāte atskaitēs un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs tiek vispusīgi atspoguļotas visas veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā; izglītības psihologs bez statistiskās atskaites nodod arī kvalitatīvo sava darba izvērtējumu;

2 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs pārsvarā tiek atspoguļotas visas veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā;

1 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse – tiek atspoguļotas daļēji; atskaites ne vienmēr tiek nodotas noteiktajā termiņā;

0 – izglītības psihologs nenodod darba statistisko atskaiti.

 

2. Izglītības psihologa ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamā vajadzību nodrošināšanā

2.1. Izglītības psihologa individuālais darbs ar izglītojamiem

Konsultācijas un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos aprakstus par diviem gadījumiem izglītojamo mācību grūtību risināšanā (ievērojot konfidencialitāti))

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības psihologs individuāli konsultē izglītojamos, kam ir grūtības mācībās, un veic izglītojamā psiholoģisko izpēti, ir vērojama izglītojamo mācību sasniegumu un uzvedības dinamika;

2 – izglītības psihologs veic tikai izglītojamā psiholoģisko izpēti, bet nekonsultē izglītojamos, kam ir grūtības mācībās;

1 – izglītības psihologs formāli organizē darbu, lai risinātu izglītojamā mācību grūtības, bet neveic izglītojamā psiholoģisko izpēti;

0 – izglītības psihologs neiesaistās izglītojamā mācību grūtību risināšanā.

Izglītojamo zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītības psihologs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;

0 – izglītības psihologs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.

Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī;

0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī.

2.2. Izglītības psihologa sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā individuālajiem sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos aprakstus par diviem gadījumiem izglītojamo mācību grūtību risināšanā (ievērojot konfidencialitāti))

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās izpētes un konsultēšanas mācību grūtību un uzvedības problēmu gadījumos (vecāku rakstisku atļauju psiholoģiskai izpētei un konsultēšanai saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek abpusēja informācijas aprite, individuālas sarunas, konsultācijas ar vecākiem, ieteikumu sniegšana pēc izglītojamā psiholoģiskās izpētes;

2 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās izpētes un konsultēšanas tikai vienā no jomām – vai nu mācību grūtību, vai uzvedības problēmu gadījumos (vecāku rakstisku atļauju psiholoģiskai izpētei un konsultēšanai saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek abpusēja informācijas aprite, individuālas sarunas, konsultācijas ar vecākiem, ieteikumu sniegšana pēc izglītojamā psiholoģiskās izpētes;

1 – vecāku atļauju izglītojamā individuālai izpētei iegūst formāli, neorganizējot individuālas sarunas, konsultējas ar izglītojamā vecākiem pirms psiholoģiskās izpētes uzsākšanas; neiepazīstina vecākus ar rezultātiem, tiek sniegts tikai formāls atzinums;

0 – vecāku atļauja tiek iegūta formāli, netiek sagatavots rakstveida atzinums, kā arī vecāki netiek informēti par izpētes un konsultēšanas rezultātiem.

Vecāku/aizbildņu izglītošana par izglītojamā vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3  regulāri notiek daudzveidīga informācijas sniegšana vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs, organizē praktiskas nodarbības vecāku grupām (piemēram, "vecāku klubiņš", atbalsta grupas vecākiem u. c.);

2 – regulāri notiek daudzveidīga, bet tradicionāla informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;

1 – neregulāri notiek daudzveidīga un tradicionāla informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;

0 – izglītības psihologs nevada informatīva, izglītojoša rakstura sanāksmes un nepiedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs.

 

3. Izglītības psihologa ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes sēdēs, izglītības iestādes atbalsta komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs un atbalsta komisijas darbā, izglītības psihologs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšanu, darbu atbalsta komisijā izglītības psihologs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā izglītības psihologs izmanto iespēju izteikt viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes sanāksmēs, kā arī atbalsta komisijas darbā, izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes mācību un audzināšanas darba uzlabošanai;

0 – izglītības psihologs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes sanāksmes, nesistemātiski iesaistās atbalsta komisijas darbā un neizsaka priekšlikumus darbam ar atbalsta komisijas uzmanības lokā esošajiem izglītojamiem, konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.

Līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanas procesā un izglītības iestādes attīstības plānošanā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītības psihologs regulāri veic sava darba ikgadējo pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;

0 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības.

Atbalsta komisijas vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītības psihologs veic izglītības iestādes atbalsta komisijas vadītāja pienākumus;

0 – izglītības psihologs neveic izglītības iestādes atbalsta komisijas pienākumus.

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros izglītības psihologs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; izglītības psihologs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas un prasme risināt konfliktsituācijas un problēmsituācijas; pēc kolēģu vai administrācijas lūguma piedalās konfliktsituāciju un problēmsituāciju risināšanā; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;

2 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; piemīt motivēti augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās, piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas, konfliktsituācijas un problēmsituācijas prot risināt; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem, arī pretrunīgās situācijās; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;

1 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; ir grūtības risināt konfliktsituācijas, konfliktsituācijās saskata tikai vienas puses vajadzības; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;

0 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; neprot risināt konfliktsituācijas, neievēro psihologu Ētikas kodeksā noteiktos konfidencialitātes principus.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Izglītības psihologa pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds psiholoģijā;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda psiholoģijā.

4.2. Izglītības psihologa profesionālā pilnveide

  Metodisko materiālu izstrāde klašu audzinātājiem un mācību priekšmetu skolotājiem klases un mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos metodiskos materiālus)

1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.

Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – izglītības psihologs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;

0 – izglītības psihologs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Izglītības psihologa publikācijas plašsaziņas līdzekļos par izglītības psihologa darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir publikācijas;

0 – nav publikāciju.

Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – izglītības psihologs ir lektors/multiplikators;

0 – izglītības psihologs nav lektors/multiplikators.

Izglītības psihologa darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – izglītības psihologs piedalās projektos;

0 – izglītības psihologs nepiedalās projektos.

Izglītības psihologa līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos. (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – izglītības psihologs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos;

0 – izglītības psihologs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos.

Izglītības psihologa profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – psihologs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;

0 – psihologs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – svešvalodu zināšanas izglītības psihologs mērķtiecīgi izmanto savā profesionālajā darbā, kā arī regulārai savu kompetenču pilnveidei; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – svešvalodu zināšanas savu kompetenču pilnveidei izglītības psihologs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri, var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos; svešvalodas prasmju apguve tālākizglītības kursos izglītības psihologam nav aktuāla.

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem

  Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama izglītības psihologa darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto izglītības psihologa darbā; var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos;

0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas izglītības psihologs neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu; var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos.

4.5. Izglītības psihologa darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar institūcijām izglītības jomā

  Pedagoga darbība izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.

Sadarbība ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – izglītības psihologs sadarbojas ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (bāriņtiesas, sociālie dienesti, krīzes centri, pedagoģiski medicīniskās komisijas, policija, tiesa u. c.);

0 – izglītības psihologs nesadarbojas ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (bāriņtiesas, sociālie dienesti, krīzes centri, pedagoģiski medicīniskās komisijas, policija, tiesa u. c.).

5. Izglītības psihologa darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

5.1. Izglītības psihologa analītiskā darbība

Izglītības psihologa darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – izglītības psihologam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – izglītības psihologam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – izglītības psihologam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais izglītības psihologa darba pašvērtējums tiek veikts formāli, un tas neatspoguļo izglītības psihologa plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes, ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Izglītības psihologa profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

2. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Izglītības psihologa darba plānošana, vadīšana un darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana izglītības psihologa darbā

Izglītības psihologa darba plāns kā skolas kopīgā darba plāna sastāvdaļa (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – darba plānā ir iekļautas visas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; darba plāns atbilst izglītības iestādes kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;

2 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst viena vai divas no darbības jomām); darba plāns atbilst izglītības iestādes kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;

1 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst vairāk nekā divas no nosauktajām darbības jomām); darba plāns atbilst skolas kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;

0 – darba plāns neatbilst skolas kopējā plāna mērķiem un uzdevumiem.

 

1.2. Nodarbību organizēšana profilakses grupās un izglītības psihologa darbības rezultātu izvērtēšana

Izglītības psihologa darbība (nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās), atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana) (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par sešām vērotajām grupu nodarbībām katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: izglītības psihologa darbība (nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās), atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana))

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos grupu nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Grupu (klašu) psiholoģiskā izpēte, rezultātu izvērtēšana, ievērojot konfidencialitāti

Izglītības psihologa veiktais grupu izpētes darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos divus izpētes aprakstus grupām (klasēm))

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija; izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba uzlabošanai; ar rezultātiem un secinājumiem tiek iepazīstināta grupa (klase), klases audzinātājs, atbalsta personāls vai administrācija;

2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija; izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba uzlabošanai; ar rezultātiem netiek iepazīstināti visi pedagogi, kuri strādā ar klasi, un izglītojamie;

1 – formāla grupas (klases) izpēte, rezultātu analīze tiek veikta neregulāri; ar izpētes rezultātiem netiek iepazīstināti ne pedagogi, ne izglītojamie;

0 – grupas (klases) izpēte netiek veikta.

 

1.4. Izglītības psihologa darba procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu precizitāte atskaitēs un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs tiek vispusīgi atspoguļotas visas veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā; izglītības psihologs bez statistiskās atskaites nodod arī kvalitatīvo sava darba izvērtējumu;

2 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs pārsvarā tiek atspoguļotas visas veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā;

1 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse – tiek atspoguļotas daļēji; atskaites ne vienmēr tiek nodotas noteiktajā termiņā;

0 – izglītības psihologs nenodod darba statistisko atskaiti.

 

2. Izglītības psihologa ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā

2.1. Izglītības psihologa individuālais darbs ar izglītojamiem

Konsultācijas un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos aprakstus par diviem gadījumiem izglītojamo mācību grūtību risināšanā (ievērojot konfidencialitāti))

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības psihologs individuāli konsultē izglītojamos, kam ir grūtības mācībās, un veic izglītojamā psiholoģisko izpēti, ir vērojama izglītojamo mācību sasniegumu un uzvedības dinamika;

2 – izglītības psihologs veic tikai izglītojamā psiholoģisko izpēti, bet nekonsultē izglītojamos, kam ir grūtības mācībās;

1 – izglītības psihologs formāli organizē darbu, lai risinātu izglītojamā mācību grūtības, bet neveic izglītojamā psiholoģisko izpēti;

0 – izglītības psihologs neiesaistās izglītojamā mācību grūtību risināšanā.

Izglītojamo zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītības psihologs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;

0 – izglītības psihologs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.

Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī;

0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī.

2.2. Izglītības psihologa sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā individuālajiem sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos aprakstus par diviem gadījumiem izglītojamo mācību grūtību risināšanā (ievērojot konfidencialitāti))

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās izpētes un konsultēšanas mācību grūtību un uzvedības problēmu gadījumos (vecāku rakstisku atļauju psiholoģiskai izpētei un konsultēšanai saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek abpusēja informācijas aprite, individuālas sarunas, konsultācijas ar vecākiem, ieteikumu sniegšana pēc izglītojamā psiholoģiskās izpētes;

2 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās izpētes un konsultēšanas tikai vienā no jomām – vai nu mācību grūtību, vai uzvedības problēmu gadījumos (vecāku rakstisku atļauju psiholoģiskai izpētei un konsultēšanai saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek abpusēja informācijas aprite, individuālas sarunas, konsultācijas ar vecākiem, ieteikumu sniegšana pēc izglītojamā psiholoģiskās izpētes;

1 – vecāku atļauju izglītojamā individuālai izpētei iegūst formāli, neorganizējot individuālas sarunas, konsultējas ar izglītojamā vecākiem pirms psiholoģiskās izpētes uzsākšanas; neiepazīstina vecākus ar rezultātiem, tiek sniegts tikai formāls atzinums;

0 – vecāku atļauja tiek iegūta formāli, netiek sagatavots rakstveida atzinums, kā arī vecāki netiek informēti par izpētes un konsultēšanas rezultātiem.

Vecāku/aizbildņu izglītošana par izglītojamā vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3  regulāri notiek daudzveidīga informācijas sniegšana vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs, organizē praktiskas nodarbības vecāku grupām (piemēram, "vecāku klubiņš", atbalsta grupas vecākiem u. c.);

2 – regulāri notiek daudzveidīga, bet tradicionāla informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;

1 – neregulāri notiek daudzveidīga un tradicionāla informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;

0 – izglītības psihologs nevada informatīva, izglītojoša rakstura sanāksmes un nepiedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs.

 

3. Izglītības psihologa ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes sēdēs, izglītības iestādes atbalsta komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs un atbalsta komisijas darbā, izglītības psihologs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšanu, darbu atbalsta komisijā izglītības psihologs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā izglītības psihologs izmanto iespēju izteikt viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes sanāksmēs, kā arī atbalsta komisijas darbā, izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes mācību un audzināšanas darba uzlabošanai;

0 – izglītības psihologs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes sanāksmes, nesistemātiski iesaistās atbalsta komisijas darbā un neizsaka priekšlikumus darbam ar atbalsta komisijas uzmanības lokā esošajiem izglītojamiem, konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.

Līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanas procesā un izglītības iestādes attīstības plānošanā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītības psihologs regulāri veic sava darba ikgadējo pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;

0 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības.

Atbalsta komisijas vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītības psihologs veic izglītības iestādes atbalsta komisijas vadītāja pienākumus;

0 – izglītības psihologs neveic izglītības iestādes atbalsta komisijas pienākumus.

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros izglītības psihologs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; izglītības psihologs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas un prasme risināt konfliktsituācijas un problēmsituācijas; pēc kolēģu vai administrācijas lūguma piedalās konfliktsituāciju un problēmsituāciju risināšanā; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;

2 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; piemīt motivēti augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās, piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas, konfliktsituācijas un problēmsituācijas prot risināt; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem, arī pretrunīgās situācijās; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;

1 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; ir grūtības risināt konfliktsituācijas, konfliktsituācijās saskata tikai vienas puses vajadzības; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;

0 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; neprot risināt konfliktsituācijas, neievēro psihologu Ētikas kodeksā noteiktos konfidencialitātes principus.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Izglītības psihologa pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds psiholoģijā;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda psiholoģijā.

4.2. Izglītības psihologa profesionālā pilnveide

  Metodisko materiālu izstrāde klašu audzinātājiem un mācību priekšmetu skolotājiem klases un mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos metodiskos materiālus)

1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.

Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – izglītības psihologs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;

0 – izglītības psihologs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Izglītības psihologa publikācijas plašsaziņas līdzekļos par izglītības psihologa darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir publikācijas;

0 – nav publikāciju.

Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – izglītības psihologs ir lektors/multiplikators;

0 – izglītības psihologs nav lektors/multiplikators.

Izglītības psihologa darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – izglītības psihologs piedalās projektos;

0 – izglītības psihologs nepiedalās projektos.

Izglītības psihologa līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – izglītības psihologs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos;

0 – izglītības psihologs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos.

Izglītības psihologa profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – psihologs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;

0 – psihologs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – svešvalodu zināšanas izglītības psihologs mērķtiecīgi izmanto savā profesionālajā darbā, kā arī regulārai savu kompetenču pilnveidei; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – svešvalodu zināšanas savu kompetenču pilnveidei izglītības psihologs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri, var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos; svešvalodas prasmju apguve tālākizglītības kursos izglītības psihologam nav aktuāla.

4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem

  Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama izglītības psihologa darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto izglītības psihologa darbā; var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos;

0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas izglītības psihologs neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu; var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos.

4.5. Izglītības psihologa darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar institūcijām izglītības jomā

  Pedagoga darbība izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.

Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;

0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.

Sadarbība ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – izglītības psihologs sadarbojas ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (bāriņtiesas, sociālie dienesti, krīzes centri, pedagoģiski medicīniskās komisijas, policija, tiesa u. c.);

0 – izglītības psihologs nesadarbojas ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (bāriņtiesas, sociālie dienesti, krīzes centri, pedagoģiski medicīniskās komisijas, policija, tiesa u. c.).

5. Izglītības psihologa darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija

5.1. Izglītības psihologa analītiskā darbība

Izglītības psihologa darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – izglītības psihologam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;

2 – izglītības psihologam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;

1 – izglītības psihologam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;

0 – izglītības iestādes ikgadējais izglītības psihologa darba pašvērtējums tiek veikts formāli, un tas neatspoguļo izglītības psihologa plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes, ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.

 

Izglītības psihologa profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti

3. kvalitātes pakāpe

PAMATKRITĒRIJI

PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)

1. Izglītības psihologa darba plānošana, vadīšana un darbības rezultātu analīze

1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana izglītības psihologa darbā

Izglītības psihologa darba plāns kā skolas kopīgā darba plāna sastāvdaļa (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – darba plānā ir iekļautas visas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; darba plāns atbilst izglītības iestādes kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;

2 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst viena vai divas no darbības jomām); darba plāns atbilst izglītības iestādes kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;

1 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst vairāk nekā divas no nosauktajām darbības jomām); darba plāns atbilst skolas kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;

0 – darba plāns neatbilst skolas kopējā plāna mērķiem un uzdevumiem.

 

1.2. Nodarbību organizēšana profilakses grupās un izglītības psihologa darbības rezultātu izvērtēšana

Izglītības psihologa darbība (nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās), atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana) (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par sešām vērotājām grupu nodarbībām katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: izglītības psihologa darbība (nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās), atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana))

Iespēja saņemt 0–57 punktus.

3 – augsts vērtējums visos grupu nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;

2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;

1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;

0 – pārsvarā trūkumi.

 

1.3. Grupu (klašu) psiholoģiskā izpēte, rezultātu izvērtēšana, ievērojot konfidencialitāti

Izglītības psihologa veiktais grupu izpētes darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos divus izpētes aprakstus grupām (klasēm))

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija; izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba uzlabošanai; ar rezultātiem un secinājumiem tiek iepazīstināta grupa (klase), klases audzinātājs, atbalsta personāls vai administrācija;

2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija; izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba uzlabošanai; ar rezultātiem netiek iepazīstināti visi pedagogi, kuri strādā ar klasi, un izglītojamie;

1 – formāla grupas (klases) izpēte, rezultātu analīze tiek veikta neregulāri; ar izpētes rezultātiem netiek iepazīstināti ne pedagogi, ne izglītojamie;

0 – grupas (klases) izpēte netiek veikta.

 

1.4. Izglītības psihologa darba procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana

Ierakstu precizitāte atskaitēs un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs tiek vispusīgi atspoguļotas visas veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā; izglītības psihologs bez statistiskās atskaites nodod arī kvalitatīvo sava darba izvērtējumu;

2 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs pārsvarā tiek atspoguļotas visas veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā;

1 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse – tiek atspoguļotas daļēji; atskaites ne vienmēr tiek nodotas noteiktajā termiņā;

0 – izglītības psihologs nenodod darba statistisko atskaiti.

 

2. Izglītības psihologa ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamā vajadzību nodrošināšanā

2.1. Izglītības psihologa individuālais darbs ar izglītojamiem

Konsultācijas un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos aprakstus par diviem gadījumiem izglītojamo mācību grūtību risināšanā (ievērojot konfidencialitāti))

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības psihologs individuāli konsultē izglītojamos, kam ir grūtības mācībās, un veic izglītojamā psiholoģisko izpēti, ir vērojama izglītojamo mācību sasniegumu un uzvedības dinamika;

2 – izglītības psihologs veic tikai izglītojamā psiholoģisko izpēti, bet nekonsultē izglītojamos, kam ir grūtības mācībās;

1 – izglītības psihologs formāli organizē darbu, lai risinātu izglītojamā mācību grūtības, bet neveic izglītojamā psiholoģisko izpēti;

0 – izglītības psihologs neiesaistās izglītojamā mācību grūtību risināšanā.

Izglītojamo zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītības psihologs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;

0 – izglītības psihologs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.

Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī;

0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī.

2.2. Izglītības psihologa sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā individuālajiem sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos aprakstus par diviem gadījumiem izglītojamo mācību grūtību risināšanā (ievērojot konfidencialitāti))

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās izpētes un konsultēšanas mācību grūtību un uzvedības problēmu gadījumos (vecāku rakstisku atļauju psiholoģiskai izpētei un konsultēšanai saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek abpusēja informācijas aprite, individuālas sarunas, konsultācijas ar vecākiem, ieteikumu sniegšana pēc izglītojamā psiholoģiskās izpētes;

2 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās izpētes un konsultēšanas tikai vienā no jomām – vai nu mācību grūtību, vai uzvedības problēmu gadījumos (vecāku rakstisku atļauju psiholoģiskai izpētei un konsultēšanai saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek abpusēja informācijas aprite, individuālas sarunas, konsultācijas ar vecākiem, ieteikumu sniegšana pēc izglītojamā psiholoģiskās izpētes;

1 – vecāku atļauju izglītojamā individuālai izpētei iegūst formāli, neorganizējot individuālas sarunas, konsultējas ar izglītojamā vecākiem pirms psiholoģiskās izpētes uzsākšanas; neiepazīstina vecākus ar rezultātiem, tiek sniegts tikai formāls atzinums;

0 – vecāku atļauja tiek iegūta formāli, netiek sagatavots rakstveida atzinums, kā arī vecāki netiek informēti par izpētes un konsultēšanas rezultātiem.

Vecāku/aizbildņu izglītošana par izglītojamā vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3  regulāri notiek daudzveidīga informācijas sniegšana vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs, organizē praktiskas nodarbības vecāku grupām (piem., "vecāku klubiņš", atbalsta grupas vecākiem u. c.);

2 – regulāri notiek daudzveidīga, bet tradicionāla informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;

1 – neregulāri notiek daudzveidīga un tradicionāla informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;

0 – izglītības psihologs nevada informatīva, izglītojoša rakstura sanāksmes un nepiedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs.

 

3. Izglītības psihologa ieguldījums izglītības iestādes attīstībā

3.1. Komandas darba prasmes

Līdzdalība pedagoģiskās padomes sēdēs, izglītības iestādes atbalsta komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs un atbalsta komisijas darbā, izglītības psihologs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšanu, darbu atbalsta komisijā izglītības psihologs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā izglītības psihologs izmanto iespēju izteikt viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;

1 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes sanāksmēs, kā arī atbalsta komisijas darbā, izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes mācību un audzināšanas darba uzlabošanai;

0 – izglītības psihologs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes sanāksmes, nesistemātiski iesaistās atbalsta komisijas darbā un neizsaka priekšlikumus darbam ar atbalsta komisijas uzmanības lokā esošajiem izglītojamiem, konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.

Līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanas procesā un izglītības iestādes attīstības plānošanā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – regulāri piedaloties izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, izglītības psihologs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;

2 – izglītības psihologs regulāri veic sava darba ikgadējo pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;

1 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības;

0 – izglītības psihologam nav aktuāla līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.

Atbalsta komisijas vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – izglītības psihologs veic izglītības iestādes atbalsta komisijas vadītāja pienākumus;

0 – izglītības psihologs neveic izglītības iestādes atbalsta komisijas pienākumus.

3.2. Darba vides pilnveide

Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros izglītības psihologs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; izglītības psihologs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;

2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;

1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;

0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.

 

3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana

Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–6 punktus.

3 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas un prasme risināt konfliktsituācijas un problēmsituācijas; pēc kolēģu vai administrācijas lūguma piedalās konfliktsituāciju un problēmsituāciju risināšanā; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;

2 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; piemīt motivēti augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās, piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas, konfliktsituācijas un problēmsituācijas prot risināt; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem, arī pretrunīgās situācijās; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;

1 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; ir grūtības risināt konfliktsituācijas, konfliktsituācijās saskata tikai vienas puses vajadzības; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;

0 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; neprot risināt konfliktsituācijas, neievēro psihologu Ētikas kodeksā noteiktos konfidencialitātes principus.

 

4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana

4.1. Izglītības psihologa pētnieciskā darbība

  Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)

1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds psiholoģijā;

0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda psiholoģijā.

4.2. Izglītības psihologa profesionālā pilnveide

Metodisko materiālu izstrāde klašu audzinātājiem un mācību priekšmetu skolotājiem klases un mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto metodisko materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;

2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;

0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.

Sadarbība ar kolēģiem izglītības iestādē izglītojamo problēmu risināšanā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

Iespēja saņemt 0–3 punktus.

3 – izglītības psihologs regulāri sniedz daudzveidīgu informāciju – izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktiskas nodarbības pedagogu grupām (pedagogu atbalsta grupās), kā arī individuāli sadarbojas ar pedagogiem, ja izglītojamam ir mācību grūtības un uzvedības problēmas;

2 – izglītības psihologs regulāri vada informatīvi izglītojošas nodarbības pedagogiem, izmantojot tradicionālas informācijas nodošanas formas (izglītojošas lekcijas, piedalīšanās pedagogu sanāksmēs), individuāli sadarbojas ar pedagogiem, ja izglītojamam ir mācību grūtības un uzvedības problēmas;

1 – izglītības psihologs fragmentāri vada informatīvas izglītojošas nodarbības pedagogiem, izmantojot tradicionālās informācijas nodošanas formas (izglītojošas lekcijas, piedalīšanās pedagogu sanāksmēs);

0 – izglītības psihologs nevada informatīvi izglītojoša rakstura sanāksmes vai nodarbības pedagogiem, nesadarbojas ar pedagogiem un pedagogu grupām.

Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – izglītības psihologs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;

0 – izglītības psihologs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.

Izglītības psihologa publikācijas plašsaziņas līdzekļos par izglītības psihologa darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – ir publikācijas;

0 – nav publikāciju.

Mentora/prakses vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – izglītības psihologs veic mentora/prakses vadītāja pienākumus;

0 – izglītības psihologs neveic mentora/prakses vadītāja pienākumus.

Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – izglītības psihologs ir lektors/multiplikators;

0 – izglītības psihologs nav lektors/multiplikators.

Izglītības psihologa darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – izglītības psihologs piedalās projektos;

0 – izglītības psihologs nepiedalās projektos.

Izglītības psihologa līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos. (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)

1 – izglītības psihologs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos;

0 – izglītības psihologs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos.

Izglītības psihologa profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – psihologs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;

0 – psihologs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.

4.3. Svešvalodu izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem

  Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)

1 – svešvalodu zināšanas izglītības psihologs mērķtiecīgi izmanto savā profesionālajā darbā, kā arī regulārai savu kompetenču pilnveidei; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;

0 – svešvalodu zināšanas savu kompetenču pilnvei