Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas perioda vadības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atbildīgā iestāde — nozares ministrija vai Valsts kanceleja, kas kā starpniekinstitūcija šajā likumā noteiktajā apjomā īsteno daļu no vadošās iestādes funkcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk — regula Nr. 1303/2013);

2) finansējuma saņēmējs

a) tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, cita valsts iestāde, kuras projekta iesniegums ir apstiprināts šajā likumā noteiktajā kārtībā,

b) fiziskā persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, vai šo personu apvienība (turpmāk — fiziskā persona), kuras projekta iesniegums ir apstiprināts šajā likumā noteiktajā kārtībā,

c) Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība (turpmāk — juridiskā persona), kuras projekta iesniegums ir apstiprināts šajā likumā noteiktajā kārtībā,

d) juridiskā persona finanšu instrumentu un fondu fondu gadījumā atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 2.panta 10.punktā noteiktajam;

3) plānošanas dokumenti — partnerības līgums un darbības programma;

4) projekta iesniedzējs — tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, cita valsts iestāde, fiziskā persona, kā arī juridiskā persona, kura iesniedz projekta iesniegumu;

5) projekta iesniegums — iesniegums (aizpildīta veidlapa, tās pielikumi un citi dokumenti), ko iesniedz projekta iesniedzējs, lai pretendētu uz projektam nepieciešamo finansējumu no Eiropas Savienības struktūrfonda vai Kohēzijas fonda (turpmāk — Eiropas Savienības fonds);

6) projekta lieta — projekta iesniegums, projekta iesnieguma vērtēšanas dokumenti, civiltiesisks līgums (turpmāk — līgums) vai vienošanās par projekta īstenošanu un citi ar projektu saistītie dokumenti;

7) projekts — projekta iesniegums, kas atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un ko apstiprinājusi sadarbības iestāde;

8) projektu iesniegumu atlases metodika — dokuments, kurā ietverts apraksts par projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju veidiem, izstrādi un vērtēšanas principiem, kā arī par projektu iesniegumu atlases principiem;

9) projektu iesniegumu atlases nolikums — dokumentu kopums, kurā ietverta informācija par projektu iesniegumu iesniegšanas un vērtēšanas kārtību, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodika, līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu projekts un cita projektu iesniegumu atlasei nepieciešamā informācija;

10) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji — nosacījumi, saskaņā ar kuriem vērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu;

11) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodika — dokuments, kurā ietverts skaidrojums par katra projektu iesniegumu vērtēšanas kritērija piemērošanu un kurš projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas locekļiem un piesaistītajiem ekspertiem jāievēro konkrēta specifiskā atbalsta mērķa projektu iesniegumu vērtēšanā;

12) sadarbības iestāde — tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas kā starpniekinstitūcija šajā likumā noteiktajā apjomā īsteno daļu no vadošās iestādes funkcijām, kas noteiktas regulā Nr. 1303/2013;

13) attiecināmais valsts budžeta līdzfinansējums — valsts budžeta finansējuma daļa, kas tiek plānota papildus Eiropas Savienības fonda finansējumam projekta attiecināmo izdevumu segšanai;

14) valsts budžeta līdzfinansējuma likme — attiecināmais valsts budžeta līdzfinansējums procentos pret projekta kopējiem attiecināmajiem izdevumiem;

15) virssaistības — papildu saistības veikt maksājumus no valsts budžeta attiecināmo izdevumu segšanai, kas pārsniedz Eiropas Savienības fonda finansējuma un attiecināmā valsts budžeta līdzfinansējuma summu.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu Eiropas Savienības fondu ieviešanu Latvijā.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī nosacījumus Eiropas Savienības fondu finansējuma piešķiršanai, valsts budžeta līdzfinansējuma likmes apmēru un nosacījumus virssaistību plānošanai.

(2) Īstenojot finanšu instrumentus un fondu fondus, šo likumu piemēro, ciktāl tas ir saskaņā ar regulas Nr. 1303/2013 noteikumiem.

(3) Šā likuma IV nodaļa neattiecas uz finanšu instrumentiem un fondu fondiem.

4.pants. Eiropas Savienības fondu vadība

Eiropas Savienības fondu vadība ir nepieciešamo plānošanas dokumentu sagatavošana, saskaņošana un apstiprināšana, Eiropas Savienības fondu vadības sistēmas izveide, finanšu instrumentu un fondu fondu īstenošana, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde, projektu iesniegumu atlase, Eiropas Savienības fondu vadības sistēmas un projektu kontrole, revīzija, uzraudzība un izvērtēšana, projektos veikto izdevumu sertificēšana, Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmas izstrāde un uzturēšana.

5.pants. Tiesības saņemt Eiropas Savienības fondu finansējumu

Projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajai institūcijai pienākumu piešķirt finansējumu projekta iesniedzējam projekta īstenošanai. Lēmums par atteikumu piešķirt finansējumu administratīvo procesu regulējošo normatīvo aktu izpratnē vērtējams kā negatīvs administratīvs akts, bet nav uzskatāms par nelabvēlīgu administratīvu aktu.

6.pants. Valsts budžeta līdzfinansējuma likmes apmērs

Valsts budžeta līdzfinansējuma likme nav augstāka par minimāli iespējamo, ar kuru var nodrošināt Eiropas Komisijas lēmumā par darbības programmas apstiprināšanu attiecīgajam darbības programmas prioritārajam virzienam noteikto Eiropas Savienības fonda līdzfinansējuma likmi.

7.pants. Virssaistību apmērs

Virssaistības nepārsniedz piecus procentus no darbības programmai plānotā Eiropas Savienības fondu finansējuma. Ministru kabinets var lemt par virssaistību palielināšanu virs šā limita, ja tas nepieciešams Eiropas Savienības fondu pilnīgai izmantošanai un tas nerada risku papildu izdevumiem valsts budžetā plānoto attiecināmo izdevumu segšanai.

8.pants. Horizontālie principi

Par regulas Nr. 1303/2013 7. un 8.pantā minēto horizontālo principu koordināciju atbildīgās institūcijas, to tiesības un pienākumus nosaka Ministru kabinets.

II nodaļa
Eiropas Savienības fondu vadības un projektu īstenošanas nodrošināšana

9.pants. Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas

(1) Eiropas Savienības fondu vadību nodrošina šādas Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas:

1) vadošā iestāde;

2) atbildīgā iestāde;

3) sadarbības iestāde;

4) revīzijas iestāde;

5) sertifikācijas iestāde;

6) uzraudzības komiteja.

(2) Lai sasniegtu šā likuma mērķi, Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas izstrādā metodiskos materiālus un sadarbojas ar citām institūcijām Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Lai efektīvi pildītu šā likuma 11.panta trešajā daļā un 12.panta trešajā daļā minētos pienākumus, it īpaši gadījumos, kad sadarbības iestādei nepieciešams atbalsts nozares politiku jautājumos, sadarbības iestāde un atbildīgā iestāde vai cita tiešās pārvaldes iestāde slēdz starpresoru vienošanos, saskaņojot to ar vadošo iestādi.

10.pants. Vadošā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Vadošās iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija.

(2) Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt efektīvu Eiropas Savienības fondu ieviešanas vadību;

2) ievērojot partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principu, nodrošināt plānošanas dokumentu izstrādi;

3) izstrādāt un iesniegt revīzijas iestādei vadības un kontroles sistēmas aprakstu;

4) veikt atbildīgo iestāžu un sadarbības iestādes darbības uzraudzību un kontroli;

5) nodrošināt Eiropas Savienības fondu tehniskās palīdzības vadību un tās īstenošanas efektivitāti, tai skaitā šā uzdevuma īstenošanai pildot šajā likumā minētos atbildīgās iestādes pienākumus;

6) saskaņot un iesniegt lielā projekta (regulas Nr. 1303/2013 100.panta izpratnē) iesniegumu Eiropas Komisijai saskaņā ar noteikumiem, kas iekļauti regulas Nr. 1303/2013 101. un 102.pantā;

7) nodrošināt Eiropas Savienības fondu vadības informācijas, publicitātes un saziņas pasākumu izpildi, tai skaitā izstrādāt regulas Nr. 1303/2013 116.pantā minēto komunikācijas stratēģiju;

8) saskaņā ar regulas Nr. 1303/2013 125.panta 2.punkta "c" apakšpunktu sniegt atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādei informāciju atbilstoši kompetencei;

9) atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 125.panta 3.punkta "a" apakšpunktam izstrādāt projektu iesniegumu atlases metodiku un, pamatojoties uz regulas Nr. 1303/2013 110.panta 2.punkta "a" apakšpunktu, iesniegt to apstiprināšanai uzraudzības komitejā;

10) atbilstoši kompetencei izstrādāt regulas Nr. 1303/2013 125.panta 4.punkta "d" apakšpunktā minētās procedūras;

11) atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 125.panta 4.punkta "c" apakšpunktam izstrādāt krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģiju;

12) nodrošināt Eiropas Savienības fondu ieviešanas izvērtēšanas pasākumus;

13) saskaņot sadarbības iestādes sagatavoto sertifikācijas iestādei iesniedzamo informāciju par maksājuma pieteikumā iekļaujamiem izdevumiem un sniegt sertifikācijas iestādei tās rīcībā esošo informāciju maksājuma pieteikuma un kontu slēguma sagatavošanai;

14) atbilstoši kompetencei saskaņā ar regulas Nr. 1303/2013 125.panta 4.punkta "e" apakšpunktu izstrādāt pārvaldības deklarāciju;

15) veikt regulas Nr. 1303/2013 125.panta 1.punktā, 2.punkta "a" un "b" apakšpunktā un 3.punkta "g" apakšpunktā minētās funkcijas;

16) nodrošināt Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmas stratēģisko vadību;

17) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regulas (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 1080/2006 7.panta 4. un 5.punktu slēgt deleģēšanas līgumu ar republikas pilsētas pašvaldību par integrētu teritoriālo investīciju īstenošanu. Vadošā iestāde līguma projektu izstrādā sadarbībā ar atbildīgo iestādi, kura nodrošina attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu. Uzdevumus, kuri netiek deleģēti attiecīgajām pašvaldībām, pilda šajā likumā noteiktajā kārtībā;

18) veikt citus šajā likumā noteiktos pienākumus.

(3) Vadošajai iestādei ir šādas tiesības:

1) ierosināt un veikt Eiropas Savienības fondu ieviešanas kontroli un auditu;

2) pieprasīt un saņemt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un finansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama Eiropas Savienības fondu vadības nodrošināšanai;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos uz laiku apturēt darbības programmas, prioritārā virziena, ieguldījumu prioritātes, specifiskā atbalsta mērķa vai projekta ietvaros veikto izdevumu turpmāku deklarēšanu Eiropas Komisijā un koriģēt iepriekš deklarēto izdevumu apjomu;

4) lai efektīvi pildītu šā panta pirmajā daļā minētos pienākumus, izdot sadarbības iestādei saistošus iekšējos normatīvos aktus attiecībā uz tai nodoto uzdevumu izpildi.

(4) Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā vadošā iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām, tai skaitā no funkcijām, kuras tā pilda kā finansējuma saņēmējs.

11.pants. Atbildīgā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija un Valsts kanceleja.

(2) Atbildīgā iestāde, pildot šā panta trešajā daļā noteiktos pienākumus, atrodas finanšu ministra funkcionālajā pārraudzībā. Finanšu ministrs funkcionālo pārraudzību īsteno ar pilnvarotās amatpersonas (vadošās iestādes vadītāja) starpniecību.

(3) Atbildīgajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) piedalīties plānošanas dokumentu izstrādē;

2) atbilstoši plānošanas dokumentiem nodrošināt specifiskā atbalsta mērķa rezultātu sasniegšanu, tai skaitā iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanas uzraudzību;

3) izstrādāt šā likuma 20.panta 13.punktā minētos specifiskā atbalsta mērķu īstenošanas nosacījumus, nodrošinot, lai varētu apstiprināt tādu projekta iesniegumu, uz kuru attiektos konkrētā Eiropas Savienības fonda darbības joma, un to varētu attiecināt uz intervences kategoriju;

4) atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 125.panta 3.punkta "a" un "f" apakšpunktam izstrādāt projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, kā arī šo kritēriju piemērošanas metodiku;

5) pamatojoties uz regulas Nr. 1303/2013 110.panta 2.punkta "a" apakšpunktu, iesniegt apstiprināšanai uzraudzības komitejā šīs daļas 4.punktā minētos kritērijus un attiecīgo kritēriju piemērošanas metodiku;

6) atbilstoši kompetencei izstrādāt regulas Nr. 1303/2013 125.panta 4.punkta "d" apakšpunktā minētās procedūras;

7) atbilstoši kompetencei sniegt vadošajai iestādei un sadarbības iestādei informāciju, kas ir būtiska šo iestāžu pienākumu izpildē;

8) atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 125.panta 2.punkta "e" apakšpunktam ievadīt Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmā datus par specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājiem, ja tie tieši neizriet no datiem, kas ievadīti sistēmā atbilstoši šā likuma 12.panta trešās daļas 15.punktam;

9) izmantot Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmu specifiskā atbalsta mērķu rādītāju sasniegšanas un īstenošanas uzraudzībai;

10) izstrādāt un Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijai sākotnējai izvērtēšanai atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu;

11) ja tas nepieciešams specifiskā atbalsta mērķu īstenošanā sasniegto rezultātu efektīvākai analīzei, piedalīties sadarbības iestādes veiktajās projektu pārbaudēs, tai skaitā sniegt sadarbības iestādei priekšlikumus par pārbaudes apjomu un norises laiku, kā arī atzinumu par minētajās pārbaudēs konstatēto;

12) veikt citus šajā likumā noteiktos pienākumus.

(4) Atbildīgajai iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām informāciju, kas nepieciešama specifiskā atbalsta mērķu īstenošanai un citu atbildīgās iestādes pienākumu izpildei.

(5) Iestāde nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā atbildīgā iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām, tai skaitā funkcijām, kuras tā pilda kā finansējuma saņēmējs.

12.pants. Sadarbības iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Sadarbības iestādes funkcijas pilda Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

(2) Sadarbības iestāde, pildot šā panta trešajā daļā noteiktos pienākumus, atrodas finanšu ministra funkcionālā pakļautībā. Finanšu ministrs funkcionālo pakļautību īsteno ar pilnvarotās amatpersonas (vadošās iestādes vadītāja) starpniecību.

(3) Sadarbības iestādei ir šādi pienākumi:

1) atbilstoši kompetencei sniegt vadošajai iestādei un atbildīgajai iestādei informāciju, kas ir būtiska šo iestāžu pienākumu izpildē;

2) veikt regulas Nr. 1303/2013 115.panta 1.punkta "c" apakšpunktā minēto funkciju, tai skaitā sniegt konsultācijas projektu iesniedzējiem par projektu iesniegumu iesniegšanu;

3) atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 125.panta 3.punkta "a" un "f" apakšpunktam veikt projektu iesniegumu atlasi, izņemot integrētu teritoriālo investīciju projektu iesniegumu atlasi;

4) ņemot vērā projekta iesniedzēja juridisko statusu, slēgt ar finansējuma saņēmēju līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, ievērojot regulas Nr. 1303/2013 125.panta 3.punkta "c" apakšpunktā noteikto;

5) slēgt līgumu par finanšu instrumenta un fondu fonda īstenošanu;

6) atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 125.panta 2.punkta "c" apakšpunktam konsultēt finansējuma saņēmējus par projektu īstenošanu;

7) veikt regulas Nr. 1303/2013 125.panta 3.punkta "b" apakšpunktā minētās funkcijas;

8) veikt regulas Nr. 1303/2013 125.panta 2.punkta "e" apakšpunktā (izņemot šā likuma 11.panta otrās daļas 8.punktu), 3.punkta "d" un "e" apakšpunktā, 4.punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā (izņemot šā likuma 10.panta otrās daļas 11.punktu), kā arī 5.punktā minētās funkcijas;

9) nodrošināt projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, projektu mērķu un iznākuma rādītāju sasniegšanas uzraudzību, analizēt problēmas projektu īstenošanā un iesniegt atbildīgajai iestādei, vadošajai iestādei un uzraudzības komitejai priekšlikumus par projektu īstenošanas uzlabošanu;

10) izlases veidā veikt projektu iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi;

11) atbilstoši kompetencei izstrādāt regulas Nr. 1303/2013 125.panta 4.punkta "d" apakšpunktā minētās procedūras;

12) pārbaudīt un apstiprināt finansējuma saņēmēja maksājuma pieprasījumu, sagatavot un iesniegt sertifikācijas iestādei informāciju par izdevumiem, kas iekļaujami maksājuma pieteikumā, kā arī sniegt citu tās rīcībā esošo informāciju maksājuma pieteikuma un kontu slēguma sagatavošanai;

13) apstiprināt finansējuma saņēmēja maksājuma pieprasījumā iekļautos izdevumus, ja tie ir attiecināmi;

14) sniegt sabiedrībai informāciju, nodrošināt publicitāti un komunikāciju jautājumos, kas saistīti ar projektu īstenošanu;

15) atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 125.panta 2.punkta "d" apakšpunktam izstrādāt un uzturēt Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmu, kā arī veikt datu ievadi sistēmā, ja netiek izmantota elektroniskās datu apmaiņas sistēma;

16) šā likuma 20.panta 13.punktā minētajā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos un Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijai sākotnējai izvērtēšanai projekta iesniegumu;

17) veikt citus šajā likumā noteiktos pienākumus.

(4) Sadarbības iestādei ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, projekta iesniedzēja un finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama, lai noslēgtu līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, kā arī nodrošinātu projektu uzraudzību un kontroli;

2) atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 132.panta 2.punktā noteiktajam uz laiku apturēt maksājumus finansējuma saņēmējam.

(5) Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā sadarbības iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām, tai skaitā no funkcijām, kuras tā pilda kā finansējuma saņēmējs.

13.pants. Revīzijas iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Revīzijas iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija.

(2) Revīzijas iestādei ir šādi pienākumi:

1) veikt vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes sākotnējo atbilstības novērtējumu atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 XIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

2) ja, veicot sākotnējo atbilstības novērtējumu, tiek secināts, ka vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde neatbilst vai tikai daļēji atbilst regulas Nr. 1303/2013 XIII pielikumā minētajiem kritērijiem, noteikt attiecīgajai institūcijai veicamās darbības un termiņu nepilnību novēršanai;

3) iesniegt Ministru kabinetam vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes sākotnējo atbilstības novērtējuma ziņojumu un atzinumu;

4) informēt Ministru kabinetu, ja vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde neveic šīs daļas 2.punktā minētās darbības nepilnību novēršanai;

5) ja, veicot kārtējo auditu, tiek secināts, ka vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde neatbilst vai tikai daļēji atbilst regulas Nr. 1303/2013 XIII pielikumā minētajiem kritērijiem, noteikt attiecīgajai institūcijai veicamās darbības un termiņu nepilnību novēršanai;

6) informēt Ministru kabinetu, ja tās rīcībā ir ziņas, ka Eiropas Savienības fondu ieviešana var tikt būtiski ietekmēta, vai šīs daļas 5.punktā minētā kārtējā audita rezultāti liecina, ka vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde nenodrošina institūcijas atbilstību regulas Nr. 1303/2013 XIII pielikumā minētajiem kritērijiem;

7) informēt Ministru kabinetu, ja šīs daļas 2. un 5.punktā minētās darbības ir īstenotas un visas nepilnības ir novērstas;

8) veikt regulas Nr. 1303/2013 127.pantā minētās funkcijas.

(3) Revīzijas iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un finansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu izpildei.

(4) Revīzijas iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kādā to paredz attiecīgo sistēmu regulējošie normatīvie akti un kāds nepieciešams revīzijas iestādes pienākumu izpildei.

(5) Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā revīzijas iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām, tai skaitā no funkcijām, kuras tā pilda kā finansējuma saņēmējs.

14.pants. Sertifikācijas iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Sertifikācijas iestādes funkcijas pilda Valsts kase.

(2) Sertifikācijas iestādei ir šādi pienākumi:

1) pamatojoties uz šā likuma 10.panta trešās daļas 3.punktā minēto vadošās iestādes lēmumu vai regulas Nr. 1303/2013 126.panta "f" apakšpunktā minētās revīzijas iestādes vai tās atbildībā veiktās revīzijas rezultātiem, uz laiku apturēt darbības programmas, prioritārā virziena, investīciju prioritātes, specifiskā atbalsta mērķa vai projekta ietvaros veikto izdevumu turpmāku deklarēšanu Eiropas Komisijā un koriģēt iepriekš deklarēto izdevumu apjomu;

2) veikt regulas Nr. 1303/2013 126.pantā minētās funkcijas.

(3) Sertifikācijas iestādei ir šādas tiesības:

1) veikt Eiropas Savienības fondu ieviešanas pārbaudes, kas nepieciešamas Eiropas Komisijai iesniedzamo pārskatu apstiprināšanai;

2) pieprasīt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un finansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama Eiropas Komisijai iesniedzamo pārskatu apstiprināšanai un finanšu uzskaites veikšanai;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā koriģēt Eiropas Komisijai iesniedzamos pārskatos iekļauto attiecināmo izdevumu apmēru.

(4) Valsts kase nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā sertifikācijas iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām, tai skaitā no funkcijām, kuras tā pilda kā finansējuma saņēmējs.

15.pants. Uzraudzības komiteja un tās sastāvs

(1) Uzraudzības komitejas pienākums ir pārraudzīt Eiropas Savienības fondu ieviešanas gaitu un veikt citus regulas Nr. 1303/2013 49. un 110.pantā noteiktos pienākumus.

(2) Uzraudzības komitejas sastāvu, tai skaitā institūcijas un partnerus, kuru pārstāvji var piedalīties uzraudzības komitejas darbā ar padomdevēja tiesībām, apstiprina Ministru kabinets, ievērojot regulas Nr. 1303/2013 48.panta 1.punkta nosacījumus. Uzraudzības komitejas personālsastāvu apstiprina uzraudzības komitejas priekšsēdētājs.

(3) Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs ir vadošās iestādes vadītājs.

(4) Vadošā iestāde nodrošina uzraudzības komitejas sekretariāta funkciju izpildi.

(5) Uzraudzības komiteja var izveidot vienu vai vairākas apakškomitejas atsevišķu jautājumu apspriešanai.

(6) Uzraudzības komitejā un apakškomitejās izskatāmo dokumentu veidus, iesniegšanas un saskaņošanas kārtību, sēžu sagatavošanas un norises kārtību un citus uzraudzības komitejas un apakškomitejas iekšējās kārtības un darbības jautājumus nosaka uzraudzības komitejas un apakškomitejas reglamentā. Reglamentu atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 47.panta 2.punktam izstrādā un apstiprina uzraudzības komiteja.

16.pants. Uzraudzības komitejas darbības atklātums

(1) Uzraudzības komiteja informē sabiedrību par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem. Informācijas izsniegšanu ierobežo saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

(2) Uzraudzības komitejas sēdes ir atklātas. Kārtību, kādā notiek pieteikšanās uz dalību uzraudzības komitejas sēdēs, dalības ierobežojumus un sēžu norises kārtību nosaka uzraudzības komitejas reglaments.

(3) Uzraudzības komitejas sēdes darba kārtību, projektu iesniegumu atlases metodiku, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodiku un citus izskatāmo dokumentu projektus, sēdes protokolu un apstiprinātos dokumentus publicē tīmekļa vietnē — uzraudzības komitejas dokumentu vadības sistēmā.

17.pants. Iepirkumu uzraudzības biroja pienākumi un tiesības

(1) Iepirkumu uzraudzības birojam ir šādi pienākumi:

1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošināt projektu publiskā iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi;

2) izstrādāt projektu publiskā iepirkuma dokumentācijas un publiskā iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudes veikšanas metodiku (turpmāk — pirmspārbaužu metodika);

3) pārliecināties, ka sadarbības iestāde publiskā iepirkuma pirmspārbaudes veic atbilstoši pirmspārbaužu metodikai.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojam ir tiesības pieprasīt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un finansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu izpildi.

18.pants. Finansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības

(1) Finansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt projekta īstenošanu saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un līgumu par projekta īstenošanu, ja finansējuma saņēmējs ir fiziskā vai juridiskā persona;

2) nodrošināt projekta īstenošanu saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un vienošanos par projekta īstenošanu, ja finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde;

3) nodrošināt, lai projektam piešķirtais finansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus;

4) nodrošināt, lai projekta ietvaros veiktie izdevumi būtu tieši saistīti ar projekta mērķu sasniegšanu un atbilstoši projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma izmantošanas nosacījumiem;

5) nekavējoties informēt sadarbības iestādi par jebkurām izmaiņām un apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt projekta īstenošanu;

6) nodrošināt projekta rezultātu saglabāšanu un ilgtspēju, ievērojot regulas Nr. 1303/2013 71.pantā un šā likuma 20.panta 13.punktā minētajā normatīvajā aktā noteiktos nosacījumus un termiņus;

7) nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par katra projekta izdevumiem vai atbilstošu uzskaites kodu sistēmu attiecībā uz visiem ar projektu saistītajiem darījumiem;

8) sniegt pārskatus un informāciju par projekta īstenošanu un nodrošināt Eiropas Komisijas, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai, Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvjiem pieeju visu ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem un grāmatvedības sistēmai, kā arī attiecīgā projekta īstenošanas vietai.

(2) Finansējuma saņēmējam ir šādas tiesības:

1) saņemt Eiropas Savienības fonda finansējumu, ja projekts ir īstenots saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, ievērojot noteikto kārtību un termiņus;

2) īstenot projektu kopā ar sadarbības partneri, ievērojot šā likuma 20.panta 2. un 13.punktā minētajā normatīvajā aktā noteiktos nosacījumus;

3) saņemt projekta īstenošanai nepieciešamo informāciju no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un Iepirkumu uzraudzības biroja.

III nodaļa
Ministru kabineta kompetence

19.pants. Vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes atbilstības apstiprināšana

(1) Ministru kabinets apstiprina vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes atbilstību regulas Nr. 1303/2013 XIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem, pamatojoties uz šā likuma 13.panta otrās daļas 3.punktā minēto novērtējuma ziņojumu un atzinumu.

(2) Ja vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde nenodrošina institūcijas atbilstību regulas Nr. 1303/2013 XIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem, Ministru kabinets, ņemot vērā revīzijas iestādes ziņojumu, kas minēts šā likuma 13.panta otrās daļas 6.punktā, atceļ šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu par attiecīgās institūcijas atbilstības apstiprināšanu.

(3) Finanšu ministrija informē Eiropas Komisiju par vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes atbilstību regulas Nr. 1303/2013 XIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem un izmaiņām šīs regulas 124.pantā noteiktajā kārtībā.

20.pants. Ministru kabineta kompetence Eiropas Savienības fondu vadības nodrošināšanā

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības fondu vadību, Ministru kabinets nosaka:

1) prasības Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas izveidošanai;

2) kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un Eiropas Savienības fondu ieviešanu, tai skaitā projektu iesniegumu atlasi, projektu iesniegumu atlases nolikuma saturu, kārtību, kādā izvērtē projekta iesniedzēja atbilstību šā likuma 23.pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem, izvērtē līgumu un vienošanos par projekta īstenošanu, tā saturu, slēgšanas un grozījumu izdarīšanas kārtību, kā arī projekta sadarbības partneru piesaistes nosacījumus;

3) kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus projektu īstenošanai, kā arī kārtību, kādā pārbauda maksājuma pieprasījumus, veic maksājumus un sagatavo Eiropas Komisijai iesniedzamo maksājuma pieteikumu un kontu slēgumu;

4) kārtību, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās;

5) kārtību, kādā nodrošina revīzijas iestādes funkcijas Eiropas Savienības fondu vadībā;

6) vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

7) kārtību, kādā veic pārbaudi projekta īstenošanas vietā;

8) kārtību, kādā sadarbības iestāde izlases veidā veic projekta iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi, un kārtību un apjomu, kādā Iepirkumu uzraudzības birojs veic projekta publiskā iepirkuma dokumentācijas un publiskā iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi, kā arī izstrādā un aktualizē pirmspārbaužu metodiku;

9) kārtību, kādā ziņo par Eiropas Savienības fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, noraksta, ietur vai atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus, kā arī piemēro proporcionālo finanšu korekciju;

10) kārtību, kādā publisko informāciju par projektiem un nodrošina Eiropas Savienības fondu publicitātes, saziņas un vizuālās identitātes prasību ievērošanu;

11) Eiropas Savienības fondu ieviešanas uzraudzības un izvērtēšanas kārtību;

12) Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmas, tai skaitā elektroniskās datu apmaiņas sistēmas, izveidošanas un izmantošanas kārtību;

13) specifiskā atbalsta mērķa mērķi, pieejamo finansējumu, prasības projekta iesniedzējam, prasības projekta sadarbības partneriem (ja tos pieaicina), atbalstāmo darbību, izmaksu attiecināmības, kā arī līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus un kārtību, kādā īsteno darbības programmā norādīto Eiropas Savienības fonda specifiskā atbalsta mērķi;

14) finanšu instrumentu un fondu fondu īstenošanas kārtību, pieejamo finansējumu, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

15) kārtību un gadījumus, kādā un kad vadošā iestāde uz laiku aptur darbības programmas, prioritārā virziena, ieguldījumu prioritātes, specifiskā atbalsta mērķa vai projekta ietvaros veikto izdevumu turpmāku deklarēšanu Eiropas Komisijā, un kārtību, kādā sertifikācijas iestāde koriģē Eiropas Komisijai iesniedzamos pārskatos iekļauto attiecināmo izdevumu apjomu.

IV nodaļa
Projektu iesniegumu atlase un lēmuma pieņemšana par projekta iesniegumu

21.pants. Projektu iesniegumu atlase

(1) Projektu iesniegumu atlase var būt:

1) atklāta — ja starp projektu iesniegumu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu un Eiropas Savienības fonda finansējuma piešķiršanu;

2) ierobežota — ja iepriekš ir zināms noteikts projektu iesniedzēju loks, kurus uzaicina iesniegt projektu iesniegumus. Šajā gadījumā apstiprina un finansē visus projektu iesniegumus, kuri atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, ja uz projekta iesniedzēju neattiecas neviens no šā likuma 23.pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem.

(2) Sadarbības iestāde veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar projektu iesniegumu atlases metodiku un projektu iesniegumu atlases nolikumu. Projektu iesniegumu atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi un vadošo iestādi apstiprina sadarbības iestāde.

(3) Projektu iesniegumu atlases nolikumā iekļauj tikai tādus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, kas apstiprināti uzraudzības komitejā atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 110.panta 2.punkta "a" apakšpunktam.

(4) Paziņojumu par atklātas projektu iesniegumu atlases izsludināšanu un norādi uz vietni, kurā publicēts projektu iesniegumu atlases nolikums, kā arī paziņojumu par atklātas projektu iesniegumu atlases pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu sadarbības iestāde iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām.

(6) Uzraudzības komitejas lēmums par projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju apstiprināšanu un sadarbības iestādes lēmums par projektu iesniegumu atlases nolikuma apstiprināšanu nav apstrīdams un pārsūdzams.

22.pants. Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija

Projektu iesniegumu vērtēšanai sadarbības iestāde izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, kuras sastāvā ir vismaz viens pārstāvis no atbildīgās iestādes, kuras pārziņā ir attiecīgais specifiskā atbalsta mērķis, un attiecīgās jomas ministrijas pārstāvis (ja nepieciešams). Vadošās iestādes pārstāvis var piedalīties projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sēdē novērotāja statusā.

23.pants. Projektu iesniedzēju izslēgšanas noteikumi

(1) Sadarbības iestāde noraida projekta iesniegumu, ja uz projekta iesniedzēju, kurš ir fiziskā vai juridiskā persona, attiecināms jebkurš no šādiem gadījumiem:

1) projekta iesniedzējs vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

a) kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labuma pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana,

b) krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,

c) izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas,

d) terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācība terora aktu veikšanai;

2) projekta iesniedzējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas izpaužas kā:

a) viena vai vairāku tādu pilsoņu vai pavalstnieku nodarbināšana, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, ja tie Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi,

b) personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darba ņēmējiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu;

3) projekta iesniedzējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā vertikālā vienošanās, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;

4) ir pasludināts projekta iesniedzēja maksātnespējas process, ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, apturēta vai pārtraukta projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība, uzsākta tiesvedība par projekta iesniedzēja bankrotu, piemērota sanācija vai izlīgums vai projekta iesniedzējs tiek likvidēts;

5) ja stājies spēkā šā likuma 27.pantā minētais sadarbības iestādes lēmums par aizliegumu dalībai projektu iesniegumu atlasē.

(2) Sadarbības iestāde neizslēdz projekta iesniedzēju no dalības projektu iesniegumu atlasē, ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams:

1) tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums saistībā ar šā panta pirmās daļas 1.punktā un 2.punkta "a" apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi;

2) tiesas spriedums vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums saistībā ar šā panta pirmās daļas 2.punkta "b" apakšpunktā un 3.punktā minētajiem pārkāpumiem, līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai ir pagājuši 12 mēneši.

24.pants. Vadošās iestādes un sadarbības iestādes lēmumu veidi

(1) Vadošā iestāde un sadarbības iestāde atbilstoši projekta iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.

(2) Ja projekta iesniedzējs ir fiziskā vai juridiskā persona, vadošās iestādes un sadarbības iestādes lēmums ir administratīvais akts.

(3) Ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde, vadošās iestādes un sadarbības iestādes lēmums ir pārvaldes lēmums.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto pārvaldes lēmumu izdod rakstveidā, un tam ir šādas daļas:

1) vadošās iestādes vai sadarbības iestādes nosaukums un adrese;

2) adresāts –— projekta iesniedzējs;

3) faktu konstatējums;

4) pārvaldes lēmuma pamatojums;

5) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);

6) adresātam piešķirtās tiesības un noraidītās tiesības;

7) nosacījumi (ja nepieciešams);

8) sadarbības iestādes lēmuma apstrīdēšanas kārtība.

25.pants. Projekta iesnieguma apstiprināšana, apstiprināšana ar nosacījumu vai noraidīšana atklātā projektu iesniegumu atlasē

(1) Sadarbības iestāde, pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sniegto atzinumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.

(2) Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

1) uz projekta iesniedzēju nav attiecināms neviens no šā likuma 23.pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem;

2) projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem;

3) specifiskā atbalsta mērķa projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir pieejams finansējums projekta īstenošanai.

(3) Lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja ir iestājies vismaz viens no šiem nosacījumiem:

1) uz projekta iesniedzēju attiecas vismaz viens no šā likuma 23.pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem;

2) projekta iesniegums neatbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un nepilnības novēršana saskaņā ar šā panta ceturto daļu ietekmētu projekta iesniegumu pēc būtības;

3) specifiskā atbalsta mērķa projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros nav pieejams finansējums projekta īstenošanai.

(4) Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu pieņem, ja projekta iesniedzējam jāveic sadarbības iestādes noteiktās darbības, lai projekta iesniegums pilnībā atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu varētu atbilstoši īstenot. Nosacījumus lēmumā ietver un to izpildi kontrolē, ievērojot projektu iesniegumu atlases nolikumu. Ja kāds no lēmumā noteiktajiem nosacījumiem netiek izpildīts vai netiek izpildīts lēmumā noteiktajā termiņā, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu.

(5) Ja projekta iesniegums iesniegts pēc projektu iesniegumu iesniegšanas beigu datuma, tas netiek vērtēts. Sadarbības iestāde par to informē projekta iesniedzēju. Ja šajā daļā minēto iemeslu dēļ projekta iesniegumu atsaka pieņemt un projekta iesniedzējs atteikumu pārsūdz tiesā, Administratīvās rajona tiesas nolēmums par attiecīgo jautājumu nav pārsūdzams.

26.pants. Projekta iesnieguma apstiprināšana, apstiprināšana ar nosacījumu vai noraidīšana ierobežotā projektu iesniegumu atlasē

(1) Sadarbības iestāde, pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas atzinumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.

(2) Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

1) uz projekta iesniedzēju nav attiecināms neviens no šā likuma 23.pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem;

2) projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

(3) Lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja ir iestājies vismaz viens no šiem nosacījumiem:

1) projekta iesniedzējs nav uzaicināts iesniegt projekta iesniegumu;

2) uz projekta iesniedzēju attiecas vismaz viens no šā likuma 23.pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem.

(4) Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu pieņem, ja projekta iesniedzējam jāveic sadarbības iestādes noteiktās darbības, lai projekta iesniegums pilnībā atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu varētu atbilstoši īstenot. Nosacījumus lēmumā ietver un to izpildi kontrolē, ievērojot projektu iesniegumu atlases nolikumu.

(5) Ja projekta iesniedzējs neizpilda lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietvertos nosacījumus vai neizpilda tos lēmumā noteiktajā termiņā, sadarbības iestāde atkārtoti pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu atbilstoši šā panta ceturtajai daļai. Ja kāds no atkārtotajā lēmumā noteiktajiem nosacījumiem netiek izpildīts vai netiek izpildīts lēmumā noteiktajā termiņā, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu.

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvērtē un apstiprina lielā projekta (regulas Nr. 1303/2013 100.panta izpratnē) iesniegumu.

27.pants. Lēmums par aizliegumu uz laiku piedalīties projektu iesniegumu atlasē

Sadarbības iestāde ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka aizliegumu fiziskajai vai juridiskajai personai vai personai, kura ir attiecīgās juridiskās personas valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju ar filiāli saistītās darbībās, piedalīties projektu iesniegumu atlasē uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus no lēmuma spēkā stāšanās dienas, ja šī persona:

1) apzināti ir sniegusi nepatiesu informāciju, kas ir būtiska projekta iesnieguma novērtēšanai;

2) īstenojot projektu šā likuma izpratnē, apzināti sniegusi sadarbības iestādei nepatiesu informāciju vai citādi ļaunprātīgi rīkojusies saistībā ar projekta īstenošanu, kas ir bijis par pamatu neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanai vai atgūšanai, un sadarbības iestāde ir izmantojusi šā likuma 20.panta 13.punktā minētajā normatīvajā aktā paredzētās tiesības vienpusēji atkāpties no līguma par projekta īstenošanu.

28.pants. Sadarbības iestādes lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Projekta iesniedzējs var apstrīdēt šā likuma 25., 26. un 27.pantā minēto sadarbības iestādes lēmumu vadošajā iestādē. Vadošās iestādes izdoto administratīvo aktu par apstrīdēto sadarbības iestādes lēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā. Vadošās iestādes pieņemtais pārvaldes lēmums par apstrīdēto sadarbības iestādes lēmumu nav pārsūdzams.

(2) Sadarbības iestādes atzinumu par šā likuma 25.panta ceturtajā daļā vai 26.panta ceturtajā vai piektajā daļā minētajā lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi apstrīd un pārsūdz tādā pašā kārtībā un termiņos kā lēmumu, par kurā ietvertā nosacījuma izpildi sagatavots atzinums. Atzinumu par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi var apstrīdēt un pārsūdzēt arī atsevišķi no lēmuma, kurā ietverts nosacījums.

(3) Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(4) Vadošās iestādes vadītājs lēmumu pieņem, pamatojoties uz iesniegumu izskatīšanas komisijas atzinumu.

(5) Vadošā iestāde izveido iesniegumu izskatīšanas komisiju, kuras sastāvā ir vismaz viens pārstāvis no atbildīgās iestādes, kuras pārziņā ir attiecīgais specifiskā atbalsta mērķis, un attiecīgās jomas ministrijas pārstāvis (ja nepieciešams), ja tie nav bijuši attiecīgās projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas locekļi.

29.pants. Lēmuma pieņemšanas termiņš

(1) Sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma, ja vien normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu nav noteikts cits termiņš.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, sadarbības iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem no projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma, par to paziņojot projekta iesniedzējam. Lēmums par termiņa pagarināšanu ir apstrīdams, bet nav pārsūdzams.

30.pants. Projekta iesnieguma precizēšana

Projekta iesniegums pēc tā iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanai par tā apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu nav precizējams.

V nodaļa
Kārtība, kādā risināmi strīdi par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu

31.pants. Strīdu risināšanas kārtība, ja finansējuma saņēmējs ir fiziskā vai juridiskā persona

Ja finansējuma saņēmējs ir fiziskā vai juridiskā persona, strīdus, kas attiecas uz līguma par projekta īstenošanu izpildi, tai skaitā piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu, izmaksāšanas turpināšanu vai atgūšanu, risina civiltiesiskā kārtībā. Dokumenti, kas sagatavoti un pieņemti šā panta pirmajā teikumā minēto darbību veikšanai (piemēram, lēmumi, atzinumi, brīdinājumi, līgums), nav izskatāmi administratīvā procesa kārtībā.

32.pants. Strīdu risināšanas kārtība, ja finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde

(1) Ja finansējuma saņēmējam, kurš ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde, un sadarbības iestādei rodas domstarpības par vienošanās ietvaros pieņemto lēmumu par piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu, izmaksāšanas turpināšanu vai citu lēmumu un vienošanās nav panākta sarunu ceļā, finansējuma saņēmējs to var apstrīdēt vadošajā iestādē.

(2) Vadošā iestāde izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto finansējuma saņēmēja iesniegumu un mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt sadarbības iestādes lēmumu negrozītu;

2) atcelt sadarbības iestādes lēmumu pilnībā vai kādā daļā un, ja nepieciešams, uzdot sadarbības iestādei izskatīt finansējuma saņēmēja iebildumus atkārtoti, ņemot vērā vadošās iestādes norādījumus;

3) izdot satura ziņā citādu lēmumu.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta otrajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, vadošā iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

(4) Informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu šā panta otrajā daļā minēto pārvaldes lēmumu, vadošā iestāde iegūst, piemērojot kārtību, kāda noteikta iestāžu sadarbībai un informācijas iegūšanai administratīvajā procesā iestādē.

(5) Šā panta otrajā daļā minētais vadošās iestādes pieņemtais pārvaldes lēmums nav pārsūdzams.

33.pants. Valsts nodeva, vēršoties tiesā

Sadarbības iestāde, vēršoties vispārējās jurisdikcijas tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.

VI nodaļa
Nobeiguma noteikumi

34.pants. Tiesības iepazīties ar projekta lietu

(1) Projekta iesniedzējam jebkurā procesa stadijā ir tiesības iepazīties ar tā iesniegtā projekta lietu, ņemot vērā šā panta otrajā daļā noteikto.

(2) Projekta iesniedzējs ir tiesīgs iepazīties ar tā iesniegtā projekta iesnieguma vērtēšanas materiāliem (tai skaitā ekspertu atzinumiem, vērtēšanas komisijas protokoliem un lēmumiem) tikai pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.

(3) Sadarbības iestāde šā panta otrajā daļā minēto informāciju sniedz 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas vai piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas uzaicina projekta iesniedzēju iestādei un iesniedzējam abpusēji pieņemamā laikā iestādē iepazīties ar pieprasīto informāciju.

35.pants. Informācijas atklātība

(1) Fiziskās vai juridiskās personas projekta lieta ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi. Pēc minētā lēmuma vai atzinuma spēkā stāšanās projekta lieta ir pieejama Informācijas atklātības likumā un regulas Nr. 1303/2013 115.panta 2.punktā un XII pielikumā noteiktajā apjomā un kārtībā.

(2) Tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas vai citas valsts iestādes projekta lieta ir vispārpieejama informācija, izņemot projekta budžeta kopsavilkumu, tai skaitā indikatīvo projekta izmaksu plānu. Informācija par minēto projektu ir pieejama Informācijas atklātības likumā un regulas Nr. 1303/2013 115.panta 2.punktā un XII pielikumā noteiktajā apjomā un kārtībā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma. Šā likuma 34.panta otrajā daļā minētā informācija saistībā ar projekta iesnieguma vērtēšanu pieejama pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.

36.pants. Projektā radušos izmaksu attiecināmības termiņš

Projektā radušās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām, ja tās ir radušās un samaksātas pēc 2014.gada 1.janvāra un šā likuma 20.panta 13.punktā minētajā normatīvajā aktā nav noteikts cits termiņš.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 8.pantā, 20.panta 1., 2., 3., 4. un 15.punktā un 26.panta sestajā daļā minētos noteikumus.

2. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.decembrim izdod šā likuma 20.panta 5. un 10.punktā minētos noteikumus.

3. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.janvārim izdod šā likuma 20.panta 7., 8., 11. un 12.punktā minētos noteikumus.

4. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.martam izdod šā likuma 20.panta 9.punktā minētos noteikumus.

5. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 20.panta 6.punktā minētos noteikumus.

6. Ministru kabinets līdz 2017.gada 31.decembrim izdod šā likuma 20.panta 13. un 14.punktā minētos noteikumus.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 3.jūlijā.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2014.gada 10.jūlijā
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 03.07.2014.Stājas spēkā: 11.07.2014. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Bankas, finanses, budžetsPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 133 (5193), 10.07.2014.OP numurs: 2014/133.1
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
267471
11.07.2014
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)