1. DARBĪBAS JOMA

Citi vadlīniju dokumenti, kuri attiecas uz šajos LPTP secinājumos aplūkoto darbību

1. tabula

2. DEFINĪCIJAS

Definīcijas

2. tabula

3. VISPĀRĪGI APSVĒRUMI

Vides parametru līmenis, kas saistīts ar LPTP, ir izteikts intervālos, nevis konkrētos skaitļos. Intervāls var atspoguļot atšķirības starp attiecīgajiem iekārtu veidiem (piemēram, atšķirības gatavā izstrādājuma kategorijā/attīrīšanas pakāpē un kvalitātē, atšķirības iekārtas projektā, konstrukcijā, izmēros un jaudā), tādēļ, piemērojot LPTP, rodas vides parametru līmeņa variācijas.

3.1. Ar LPTP saistīto emisiju robežlielumu izteikšana

3.1.1. Šajos LPTP secinājumos ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu saistītie emisiju robežlielumi (turpmāk – LPTP-ERL) emisijām gaisā tiek izteikti šādi:

– emitēto vielu masa uz dūmgāzu tilpumu standarta apstākļos (273,15 K, 101,3 kPa), atskaitot ūdens tvaiku komponenti, izteikta šādās vienībās: g/Nm³, mg/Nm³, μg/Nm³ vai ng/Nm³;

vai

– emitēto vielu masa uz radušos vai pārstrādāto produktu masas vienību (patēriņa vai emisijas faktori), izteikta šādās vienībās: kg/t, g/t, mg/t vai μg/t.

3.1.2. LPTP-ERL emisijām ūdenī tiek izteikti šādi:

– emitēto vielu masa uz notekūdeņu tilpumu, izteikta šādās vienībās: g/l, mg/l vai μg/l.

4. Vispārīgie LPTP secinājumi

Ja nav norādīts citādi, visi šajā nodaļā minētie LPTP secinājumi ir vispārēji piemērojami.

Katram procesam specifiskie LPTP secinājumi, kas iekļauti 5.–10. nodaļā, tiek piemēroti papildus šajā nodaļā minētajiem vispārējiem LPTP secinājumiem.

4.1. Vides pārvaldības sistēmas

4.1.1. LPTP mērķis ir ieviest un ievērot vides vadības sistēmu (VVS), kas ietver visas turpmāk minētās daļas:

1) vadības (tostarp augstākās vadības) apņemšanās;

2) vides politikas definēšana, ietverot iekārtu pastāvīgu uzlabošanu, ko veic vadība;

3) nepieciešamo procedūru, mērķu un uzdevumu plānošana un apstiprināšana saistībā ar finanšu plānošanu un ieguldījumiem;

4) procedūru ieviešana, īpašu uzmanību pievēršot:

a) struktūrai un atbildībai,

b) mācībām, izpratnei un kompetencei,

c) informācijas sniegšanai,

d) darbinieku iesaistīšanai,

e) dokumentācijai,

f) procesa efektīvai vadībai,

g) remontu un tehnisko apkopju programmām,

h) gatavībai ārkārtas situācijām un reaģēšanai uz tām,

i) vides tiesību aktu prasību ievērošanas nodrošināšanai;

5) snieguma pārbaude un korektīvie pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot:

a) monitoringam un mērījumiem (skatīt arī atsauces dokumentu "Vispārīgie monitoringa principi"),

b) koriģējošiem un profilakses pasākumiem,

c) uzskaitvedībai,

d) neatkarīgam (ja praktiski iespējams) iekšējam un ārējam auditam, lai noteiktu, vai VVS atbilst plānam un vai tā ir pienācīgi ieviesta un ievērota;

6) VVS un tās piemērotības, atbilstības un efektivitātes nepārtraukta pārskatīšana, ko veic augstākā vadība;

7) sekošana jaunievedumiem tīro tehnoloģiju jomā;

8) ietekmes uz vidi novērtēšana iespējamai iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai laikā, kad tiek projektēta jauna ražotne, un visā šīs ražotnes darbības laikā;

9) regulāra salīdzinošā novērtēšana nozares ietvaros.

Piemērojamība

VVS (piemēram, standarta vai nestandarta) piemērošanas joma (piemēram, detalizācijas līmenis) un veids vispārēji tiks saistīts ar iekārtas veidu, apmēru un sarežģītību un ar pakāpi, kādā vērojama ietekme uz apkārtējo vidi, ko tā var radīt.

4.2. Enerģijas pārvaldība

4.2.1. LPTP mērķis ir samazināt siltumenerģijas patēriņu, izmantojot turpmāk minēto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskie paņēmieni

3. tabula

4.2.2. LPTP mērķis ir sākotnējā enerģijas patēriņa samazināšana, optimizējot enerģijas plūsmas, un optimizēta ražošanas procesos radušos gāzu (piemēram, koksēšanas gāze, domnas gāze un skābekļa konvertora gāze) utilizācija.

Tehniskie paņēmieni

4. tabula

4.2.3. LPTP mērķis ir izmantot desulfurizētu un atputekļotu lieko koksēšanas gāzi un atputekļotu domnas gāzi un skābekļa konvertora gāzi (sajauktu vai atsevišķi) tvaika katlos vai kombinētās tvaika un siltuma ražotnēs, lai ražotu tvaiku, elektrību un/vai siltumu, izmantojot lieko siltumu iekšējo vai ārējo siltumtīklu vajadzībām, ja ir pieprasījums no trešajām personām.

Piemērojamība

Operators ne vienmēr var ietekmēt trešās personas līdzdarbību un lēmumus, tādēļ to nedrīkst ietvert atļaujā.

4.2.4. LPTP mērķis ir minimizēt elektroenerģijas patēriņu, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskie paņēmieni

5. tabula

Piemērojamība

Sūkņi ar frekvences regulāciju nav izmantojami, ja sūkņa uzticamībai ir būtiska nozīme procesa drošībā.

4.3. Materiālu plūsmas pārvaldība

4.3.1. LPTP mērķis ir optimizēt materiālu iekšējo plūsmu vadību un kontroli, lai novērstu piesārņojumu, bojājumus, nodrošinātu pienācīgu izejvielu kvalitāti, pieļautu otrreizēju pārstrādi un atkārtotu izmantošanu un uzlabotu procesa efektivitāti un metāla ieguves optimizāciju.

Apraksts

Izejvielu un ražošanas atlikumu pienācīga glabāšana un pārkraušana var palīdzēt minimizēt putekļu emisijas gaisā no uzglabāšanas laukumiem un konveijeriem (tai skaitā no pārkraušanas punktiem) un izvairīties no augsnes, gruntsūdeņu un noteces ūdeņu piesārņojuma (skatīt arī LPTP Nr. 4.5.1.).

Atbilstošas pārvaldības piemērošana integrētajās tēraudlietuvēs un attiecībā uz ražošanas atlikumiem (tai skaitā atkritumiem) no citām iekārtām un sektoriem ļauj maksimāli tos izmantot kā izejvielas gan iekšējai, gan ārējai lietošanai (skatīt arī LPTP Nr. 4.4.1., 4.4.2. un 4.4.3.).

Materiālu plūsmas pārvaldība ietver kontrolētu nodošanu atkritumos, kas piemērojama nelielai daļai no visa integrēto tēraudlietuvju ražošanas atlikumu apjoma, kam nav atrodams ekonomisks izmantojums.

4.3.2. Lai sasniegtu zemus attiecīgo piesārņojošo vielu emisijas līmeņus, LPTP mērķis ir izvēlēties atbilstošas kvalitātes metāllūžņus un citas izejvielas. Attiecībā uz metāllūžņiem LPTP mērķis ir veikt atbilstošas pārbaudes, lai konstatētu redzamu piesārņojumu, kas var saturēt smagos metālus (jo īpaši dzīvsudrabu) vai varētu izraisīt polihlorēto dibenzodioksīnu/furānu (PHDD/F) un polihlorēto bifenilu (PHB) veidošanos.

Tehniskie paņēmieni

6. tabula

4.4. Ražošanas atlikumu (blakusproduktu un atkritumi) pārvaldība

4.4.1. LPTP mērķis attiecībā uz cietajiem ražošanas atlikumiem ir izmantot integrētus tehniskos paņēmienus un darbības metodes atkritumu minimizēšanai iekšējā lietošanā vai izmantojot specializētus atkārtotās izmantošanas procesus (gan iekšējus, gan ārējus).

Tehniskie paņēmieni

7. tabula

4.4.2. LPTP mērķis ir maksimāli palielināt to cieto ražošanas atlikumu iekšējo izlietošanu vai atkārtotu pārstrādi, kurus nevar izmantot vai atkārtoti pārstrādāt saskaņā ar LPTP Nr. 8., kad vien tas ir iespējams un saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu prasībām. LPTP mērķis ir kontrolētā veidā apsaimniekot ražošanas atlikumus, no kuriem nav iespējams izvairīties un kurus nav iespējams atkārtoti pārstrādāt.

4.4.3. LPTP mērķis ir izmantot labāko darbības un ekspluatācijas pieredzi visu cieto ražošanas atlikumu savākšanai, pārkraušanai, glabāšanai un transportēšanai, kā arī pārkraušanas punktu pārsegšanai, lai izvairītos no emisijām gaisā un ūdenī.

4.5. Difūzās putekļu emisijas no izejvielu un (starp)produktu materiālu uzglabāšanas, pārkraušanas un transportēšanas

4.5.1. LPTP mērķis ir novērst vai samazināt difūzās putekļu emisijas no materiālu glabāšanas, pārkraušanas un transportēšanas, izmantojot kādu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Ja tiek izmantotas atlaidināšanas metodes, LPTP mērķis ir optimizēt putekļu aizturēšanas efektivitāti un veikt secīgu tīrīšanu, izmantojot atbilstošus tehniskos paņēmienus, kas minēti turpmāk. Priekšroka tiek dota putekļu emisiju savākšanai iespējami tuvāk to avotam.

Tehniskie paņēmieni

8. tabula

4.6. Ūdens un notekūdeņu apsaimniekošana

4.6.1. Notekūdeņu apsaimniekošanas LPTP mērķis ir notekūdeņu veidu novēršana, savākšana, atdalīšana, iekšējās otrreizējās pārstrādes maksimāla palielināšana un visu gala izplūžu atbilstoša apstrāde. Te tiek iekļautas metodes, kurās izmanto, piemēram, eļļtverus, filtrēšanu vai nogulsnēšanos. Šajā kontekstā var izmantot turpmāk minētos tehniskos paņēmienus, ja tiek izpildīti minētie priekšnosacījumi.

Tehniskie paņēmieni

9. tabula

Piemērojamība

Ūdens apsaimniekošana integrētajās tēraudlietuvēs vispirms ir atkarīga no saldūdens pieeja­mības un kvalitātes un tiesību aktu prasībām ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanas jomā. Esošajās ražotnēs ūdens aprites sistēmas esošā konfigurācija var ierobežot piemērojamību.

4.7. Monitorings

4.7.1. LPTP mērķis ir izmērīt vai novērtēt visus nozīmīgos parametrus, kas nepieciešami, lai varētu vadīt procesu no kontroles telpām ar mūsdienīgu datorizētu sistēmu palīdzību, lai nodrošinātu nepārtrauktību un optimizētu procesus tiešsaistē, nodrošinātu stabilu un vienmērīgu ražošanu, tādējādi palielinot energoefektivitāti, maksimāli palielinot produkciju un uzlabojot ekspluatācijas pasākumus.

Gaisa monitorings

4.7.2. LPTP mērķis ir izmērīt emisijas no skursteņiem galvenajos emisiju avotos visiem 5.–10. nodaļā iekļautajiem procesiem visos gadījumos, kad LPTP-ERL ir doti, un spēkstacijās ar gāzes krāsnīm dzelzs un tērauda ražošanā.

LPTP mērķis ir veikt pastāvīgus mērījumus vismaz:

1) primārajām putekļu emisijām, slāpekļa oksīdiem (NO_X) un sēra dioksīdam (SO₂) no aglomerācijas līnijām;

2) slāpekļa oksīdu (NO_X) un sēra dioksīdu (SO₂) emisijām no granulēšanas ražotņu norūdīšanas līnijām;

3) putekļu emisijām no domnu liešanas cehiem;

4) sekundārajām putekļu emisijām no skābekļa konvertoriem;

5) slāpekļa oksīdu emisijām (NO_X) no spēkstacijām;

6) putekļu emisijām no liela apjoma elektriskā loka krāsnīm.

Citiem emisiju veidiem LPTP mērķis ir apsvērt pastāvīgu emisiju monitoringu atkarībā no masas plūsmas un emisiju raksturlielumiem.

4.7.3. Attiecīgajiem emisiju avotiem, kas nav minēti LPTP Nr. 4.7.2., LPTP mērķis ir mērīt piesārņojošo vielu emisijas no visiem 5.–10. nodaļā iekļautajiem procesiem un no spēkstacijām ar gāzes krāsnīm dzelzs un tērauda ražošanā, kā arī visu atbilstošo procesu gāzveida komponentus/piesārņojošās vielas periodiski un ar pārtraukumiem. Tas ietver pārtrauktas darbības monitoringu ražošanas procesu gāzēm, emisijām no skursteņiem, polihlorētajiem dibenzodioksīniem/furāniem (PHDD/F), kā arī monitoringu notekūdeņu izplūdēm, bet neietver difūzās emisijas (skatīt LPTP Nr. 4.7.4.).

Apraksts (attiecas uz LPTP Nr. 4.7.2. un 4.7.3.)

Ražošanas procesos radušos gāzu monitorings sniedz informāciju par ražošanas procesu gāzu sastāvu un par netiešajām emisijām no šo gāzu sadedzināšanas (piemēram, putekļi, smagie metāli un SO_X). Emisijas no skursteņiem var tikt mērītas regulāru, periodisku pārtrauktas darbības mērījumu veidā attiecīgajos virzītajos emisiju avotos pietiekami ilgā laikposmā, lai iegūtu reprezentatīvas emisiju vērtības.

Notekūdeņu monitorings

Notekūdeņu izplūdes monitoringam ir izveidotas daudzas standartizētas procedūras ūdens un notekūdeņu paraugu paņemšanai un analizēšanai, tai skaitā:

1) izlases veida paraugs – paraugs, ko paņem no notekūdeņu plūsmas;

2) saliktais paraugs – samaisīts paraugs, ko ņem pastāvīgi noteiktā laikposmā, vai paraugs, ko veido vairāki paraugi, kas ņemti vai nu pastāvīgi, vai pārtraukti noteiktā laikposmā;

3) uzlabots izlases veida paraugs – samaisīts salikts paraugs no vismaz pieciem izlases veida paraugiem, kas paņemti laikposmā, kas nepārsniedz divas stundas, un intervālos, kas nav mazāki par divām minūtēm.

Monitorings būtu jāveic atbilstoši attiecīgajiem EN un ISO standartiem. Ja EN vai ISO standarti nav pieejami, būtu jāizmanto tādi nacionālie vai citi starptautiskie standarti, kas nodrošina ekvivalentas zinātniskās kvalitātes datu iegūšanu.

Metodes

4.7.4. LPTP mērķis ir noteikt difūzo emisiju nozīmīguma pakāpi no atbilstošajiem avotiem ar turpmāk minētajām metodēm. Kad iespējams, tiešās mērīšanas metodēm ir dodama priekšroka attiecībā pret netiešajām metodēm vai novērtējumiem, kas pamatojas uz aprēķiniem pēc emisiju faktoriem.

Metodes

10. tabula

4.8. Ekspluatācijas pārtraukšana

4.8.1. LPTP mērķis ir novērst piesārņojumu ekspluatācijas pārtraukšanas gadījumā, izmantojot turpmāk minētos nepieciešamos tehniskos paņēmienus.

Plānošanas apsvērumi nolietojušās ražotnes ekspluatācijas pārtraukšanai:

1) ietekmes uz vidi novērtēšana iespējamai iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai jau laikā, kad tiek projektēta jauna ražotne, kas tālredzīgi padara ekspluatācijas pārtraukšanu vienkāršāku, tīrāku un lētāku;

2) ekspluatācijas pārtraukšana rada tādus vides riskus kā augsnes (un gruntsūdeņu) piesār­ņojums un rada lielu cieto atkritumu apjomu; profilaktiskie tehniskie paņēmieni katram procesam ir specifiski, bet vispārējie secinājumi var būt šādi:

a) izvairīšanās no pazemes struktūru izveidošanas,

b) demontāžu atvieglojošu komponentu iestrādāšana,

c) tādu virsmas pārklājumu izvēle, kas ir viegli attīrāmi no piesārņojuma,

d) tādas aprīkojuma konfigurācijas izvēle, kas samazina iespēju nogulsnēties ķīmiskām vielām un rada iespēju tām tikt izskalotām vai iztīrītām,

e) elastīgu, noslēgtu elementu izveidošana, kas rada iespēju slēgšanu veikt pakāpeniski, pa daļām,

f) kur iespējams, izmantot bioloģiski noārdāmus un atkārtoti pārstrādājamus materiālus.

4.9. Troksnis

4.9.1. LPTP mērķis ir samazināt trokšņa emisijas no attiecīgiem avotiem dzelzs un tērauda ražošanas procesos, izmantojot vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem atkarībā no un saskaņā ar vietējiem apstākļiem:

1) trokšņa samazināšanas stratēģijas ieviešana;

2) trokšņainu darbību/struktūrvienību norobežošana;

3) vibrācijas izolācija darbībām/struktūrvienībām;

4) iekšējā un ārējā apšuvuma izveidošana no triecienu absorbējoša materiāla;

5) ēkas ar skaņas izolāciju jebkuru trokšņainu darbību veikšanai, ieskaitot materiālu pārveido­šanas aprīkojumu;

6) trokšņu aizsardzības ekrānu izveidošana, piemēram, tādu dabisko norobežojumu izveido­šana kā augoši koki un krūmi starp teritoriju, kas aizsargājama no trokšņa, un trokšņaino darbību;

7) klusinātāju uzlikšana uz izplūdes skursteņiem;

8) cauruļvadu un gala pūtēju (kas izvietoti ēkās ar skaņas izolāciju) izolēšana;

9) noslēgtu telpu logu un durvju aizvēršana.

5. LPTP secinājumi aglomerācijas ražotnēm

Ja nav noteikts citādi, šajā nodaļā minētie LPTP secinājumi var tikt piemēroti visās aglomerācijas ražotnēs.

5.1. Emisijas gaisā

5.1.1. LPTP mērķis samaisīšanai/sajaukšanai ir novērst vai samazināt difūzās putekļu emisijas, saķepinot smalkās daļiņas ar piemērotu mitruma daudzumu (skatīt arī LPTP Nr. 4.5.1.).

5.1.2. LPTP mērķis primārajām emisijām no aglomerācijas ražotnēm ir samazināt putekļu emisijas no aglomerācijas līniju dūmgāzēm, izmantojot maisa filtru.

LPTP mērķis primārajām emisijām no esošajām ražotnēm ir samazināt putekļu emisijas no aglomerācijas līniju dūmgāzēm, izmantojot uzlabotus elektrostatiskos filtrus, ja nav piemērojami maisa filtri.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis putekļiem ir < 1–15 mg/Nm³ maisa filtriem un < 20–40 mg/Nm³ uzlabotiem elektrostatiskiem filtriem (kam jābūt konstruētiem un ekspluatētiem tā, lai šādu līmeni sasniegtu), abi parametri izteikti kā dienas vidējā vērtība.

Filtri

11. tabula

5.1.3. LPTP mērķis primārajām emisijām no aglomerācijas līnijām ir novērst vai samazināt dzīvsudraba emisijas, izvēloties izejvielas ar zemu dzīvsudraba saturu (skatīt LPTP Nr. 4.3.2.) vai attīrot dūmgāzes, kombinējot to ar aktivētas ogles vai aktivēta lignīta koksa iesmidzi­nāšanu.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis dzīvsudrabam ir < 0,03–0,05 mg/Nm³, noteikts kā vidējā vērtība paraugu ņemšanas periodā (pārtrauktas darbības mērīšana, punktveida paraugi vismaz reizi pusstundā).

5.1.4. LPTP mērķis primārajām emisijām no aglomerācijas līnijām ir samazināt sēra oksīda (SO_X) emisijas, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskie paņēmieni

12. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis sēra oksīdiem (SO_X), izmantojot LPTP Nr. 1.–4., ir < 350–500 mg/Nm³, izteikts sēra oksīda veidā (SO₂) un kā dienas vidējā vērtība, zemākā šā intervāla vērtība attiecas uz LPTP Nr. 4.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis sēra oksīdiem (SO_X), izmantojot LPTP Nr. 5., ir < 100 mg/Nm³, izteikts sēra oksīda veidā (SO₂) un kā dienas vidējā vērtība.

Tehniskie paņēmieni

13. tabula

5.1.5. LPTP mērķis primārajām emisijām no aglomerācijas līnijām ir samazināt kopējās slāpekļa oksīdu (NO_X) emisijas, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskie paņēmieni

14. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis slāpekļa oksīdiem (NO_X), izmantojot procesā integrētos pasākumus, ir < 500 mg/Nm³, izteikts kā slāpekļa dioksīds (NO₂) un noteikts kā dienas vidējā vērtība.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis slāpekļa oksīdiem (NO_X), izmantojot RAO, ir < 250 mg/Nm³ un, izmantojot SKR, ir < 120 mg/Nm³, izteikts kā slāpekļa dioksīds (NO₂), saistīts ar skābekļa saturu 15 % un noteikts kā dienas vidējā vērtība.

Dūmgāzu recirkulācijas apraksts saskaņā ar LPTP Nr. 1. "a"

Ja tiek veikta dūmgāzu daļēja atkārtota pārstrāde, dažas devas aglomerācijas dūmgāzu tiek recirkulētas aglomerācijas procesā. Daļēja dūmgāzu atkārtota pārstrāde no visas līnijas vispirms tiek izveidota, lai samazinātu dūmgāzu plūsmu un tādējādi galveno piesārņojošo vielu emisijas. Turklāt tā var samazināt enerģijas patēriņu. Dūmgāzu recirkulācijas izmantošanai nepieciešami speciāli pasākumi, lai nodrošinātu, ka aglomerācijas kvalitāte un produktivitāte netiek negatīvi ietekmēta. Īpaša uzmanība jāpievērš oglekļa monoksīdam (CO) recirkulētajās dūmgāzēs, lai novērstu darbinieku saindēšanos ar oglekļa monoksīdu. Ir izstrādāti dažādi procesi, piemēram:

1) daļēja dūmgāzu atkārtota pārstrāde no visas līnijas;

2) dūmgāzu atkārtota pārstrāde no pēdējās aglomerācijas līnijas, ko kombinē ar siltumapmaiņu:

3) dūmgāzu atkārtota pārstrāde no pēdējās aglomerācijas līnijas daļas un dūmgāzu izmantošana no aglomerācijas dzesētāja;

4) dūmgāzu daļēja atkārtota pārstrāde no citām aglomerācijas līnijas daļām.

LPTP Nr. 1. "a" piemērojamība

Šā tehniskā paņēmiena piemērojamība ir atkarīga no lietošanas vietas. Jāapsver speciāli pasākumi, lai nodrošinātu, ka aglomerācijas kvalitāte (mehāniskā stiprība aukstā stāvoklī) un līnijas produktivitāte netiek negatīvi ietekmēta. Atkarībā no vietējiem apstākļiem tie var būt salīdzinoši nelieli un viegli ieviešami vai arī, gluži pretēji, tie var būt fundamentāli, līdz ar to dārgi un grūti ieviešami. Jebkurā gadījumā, ja tiek ieviests šis tehniskais paņēmiens, līnijas darbības apstākļi jāpārbauda.

Esošajās ražotnēs var nebūt iespējams iekārtot dūmgāzu daļējas atkārtotas pārstrādes iekārtu platības trūkuma dēļ.

Būtiski apsvērumi šā tehniskā paņēmiena piemērojamības ziņā:

1) sākotnējā līnijas konfigurācija (piemēram, dubultā vai vienkāršā vakuumkamera cauruļ­vados, vai ir vieta jaunam aprīkojumam un, ja nepieciešams, līnijas pagarināšanai);

2) sākotnējā esošā aprīkojuma konstrukcija (piemēram, ventilatori, gāzu attīrīšanas un aglomerācijas sijāšanas un dzesēšanas ierīces);

3) sākotnējie darbības apstākļi (piemēram, izejvielas, slāņa augstums, sūkšanas spiediens, nedzēsto kaļķu procentuālā attiecība maisījumā, specifiskais plūsmas ātrums, procentuālā attiecība atpakaļ nodotajai produkcijai ražotnes iekšienē);

4) pašreizējā veiktspēja attiecībā uz produktivitāti un cietā kurināmā patēriņu;

5) aglomerācijas valences indekss un domnas šihtas sastāvs (piemēram, aglomerāta procents attiecībā pret granulātu šihtā, dzelzs saturs šajos komponentos).

Citu primāro pasākumu piemērojamība saskaņā ar LPTP Nr. 1. "b"

Antracīta izmantošanas iespēja ir atkarīga no tā, vai ir pieejams antracīts ar zemu slāpekļa saturu salīdzinājumā ar koksa putekļiem.

RAO procesa apraksts un piemērojamība saskaņā ar LPTP Nr. 2. "a" – skatīt LPTP Nr. 5.1.4.

SKR procesa piemērojamība saskaņā ar LPTP Nr. 2. "b"

SKR var izmantot ar augsta putekļu daudzuma sistēmu, zema putekļu daudzuma sistēmu un tīrās gāzes sistēmu. Līdz šim aglomerācijas ražotnēs tiek lietotas tikai tīrās gāzes sistēmas (pēc atputekļošanas un desulfurizācijas). Ir ļoti svarīgi, lai gāzes putekļu piemaisījumi būtu nelieli (< 40 mg putekļu/Nm³) un būtu maz smago metālu, jo tie var padarīt katalizatora virsmu neefektīvu. Turklāt var būt nepieciešama gāzes desulfurizācija pirms katalizatora. Cits priekšnoteikums ir atgāzu minimālā temperatūra, kam jābūt ne zemākai par 300 °C. Tam nepieciešams enerģijas patēriņš.

Jāņem vērā augstās izmaksas investīcijām un darbības laikā, nepieciešamība attīrīt katalizatoru, NH₃ patēriņš un attīrīšana no tā, eksplozīvā amonija nitrāta (NH₄NO₃) akumulēšanās, korozīvā SO₃ veidošanās un papildu enerģijas nepieciešamība atkārtotai uzkarsēšanai, kas samazina iespēju atgūt fizisko siltumu no aglomerācijas procesa, – visi šie faktori ierobežo lietojamību. Šis tehniskais pasākums var būt iespēja gadījumā, ja nav iespējams panākt vides kvalitātes standartu sasniegšanu ar citiem tehniskajiem paņēmieniem.

5.1.6. LPTP mērķis primārajām emisijām no aglomerācijas līnijām ir novērst un/vai samazināt polihlorēto dibenzodioksīnu/furānu (PHDD/F) un polihlorēto bifenilu (PHB) emisijas, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskie paņēmieni

15. tabula

5.1.7. LPTP mērķis primārajām emisijām no aglomerācijas līnijām ir polihlorēto dibenzo­dioksīnu/furānu (PHDD/F) un polihlorēto bifenilu (PHB) emisiju samazināšana, injicējot atbilstošus adsorbentus aglomerācijas līnijas dūmgāzu caurulēs pirms atputekļošanas ar maisa filtru vai uzlabotu elektrostatisko filtru, ja maisa filtrs nav piemērojams (skatīt LPTP Nr. 5.1.2.).

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis polihlorētajiem dibenzodioksīniem/furāniem (PHDD/F) ir < 0,05–0,2 ng I-TEQ/Nm³ maisa filtra izmantošanas gadījumā un < 0,2–0,4 ng-I-TEQ/Nm³ uzlabota elektrostatiskā filtra izmantošanas gadījumā, abus nosaka pēc 6–8 stundas ilga izlases parauga, kas paņemts vienmērīgas darbības apstākļos.

5.1.8. LPTP mērķis sekundārajām emisijām no aglomerācijas līniju izkraušanas, aglomerāta drupināšanas, dzesēšanas, sijāšanas un konveijera pārkraušanas punktiem ir novērst putekļu emisijas un/vai sasniegt efektīvu attīrīšanu un tādējādi samazināt putekļu emisijas, izmantojot šādu tehnisko paņēmienu kombināciju:

1) pārsegšana un/vai iežogošana;

2) elektrostatiskais filtrs vai maisa filtrs.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis putekļiem ir < 10 mg/Nm³ maisa filtra izmantošanas gadījumā un < 30 mg/Nm³ elektrostatiskā filtra izmantošanas gadījumā, abi parametri izteikti kā dienas vidējā vērtība.

5.2. Ūdens un notekūdeņi

5.2.1. LPTP mērķis ir samazināt ūdens patēriņu aglomerācijas ražotnēs, atkārtoti izmantojot dzesēšanas ūdeni, cik iespējams, izņemot gadījumus, kad tiek lietotas caurplūdes dzesēšanas sistēmas.

5.2.2. LPTP mērķis ir attīrīt no aglomerācijas ražotnēm izplūstošos ūdeņus pirms to novadīšanas, ja tie izmantoti skalošanai vai ja tiek izmantota mitrā dūmgāzu attīrīšanas sistēma, izņemot dzesēšanas ūdeni, izmantojot turpmāk minēto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskie paņēmieni

16. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis, kas pamatojas uz uzlabotu izlases paraugu vai 24 stundu
salikto paraugu rezultātiem

17. tabula

5.3. Ražošanas atlikumi

5.3.1. LPTP mērķis ir novērst atkritumu rašanos aglomerācijas ražotnēs, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju (skatīt LPTP Nr. 4.4.1.).

Tehniskie paņēmieni

18. tabula

LPTP mērķis ir kontrolētā veidā apsaimniekot tos aglomerācijas ražotnes procesu ražošanas atlikumus, no kuriem nevar izvairīties un kurus nevar atkārtoti izmantot.

5.3.2. LPTP mērķis ir atkārtoti pārstrādāt ražošanas atlikumus no aglomerācijas ražotnes un citiem procesiem integrētajās tēraudlietuvēs, kas var saturēt eļļas, piemēram, putekļi, nogulsnes un plāva, un kas satur dzelzi un oglekli, un pēc iespējas lielākā apjomā nogādāt tos atpakaļ uz aglomerācijas līnijas, ņemot vērā attiecīgo eļļas saturu.

5.3.3. LPTP mērķis ir pazemināt ogļūdeņražu saturu aglomerāta padevē, atbilstoši izvēloties un veicot pirmapstrādi ražošanas atlikumu atkārtotai pārstrādei.

Visos gadījumos naftas produktu saturs atkārtoti pārstrādājamiem ražošanas atlikumiem var būt < 0,5 % un saturs aglomerāta padevē < 0,1 %.

Apraksts

Ogļūdeņražu saturs var tikt samazināts, jo īpaši samazinot naftas produktu saturu. Naftas produkti nonāk aglomerāta padevē galvenokārt no pievienotās plāvas. Naftas produktu saturs plāvā var būtiski atšķirties, un tas ir atkarīgs no tās izcelsmes.

Tehniskie paņēmieni naftas produktu satura minimizēšanai izmantojamos putekļos un plāvā

19. tabula

5.4. Enerģētika

5.4.1. LPTP mērķis ir samazināt siltumenerģijas patēriņu aglomerācijas ražotnēs, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskie paņēmieni

20. tabula

Apraksts

No aglomerācijas ražotnēm var iegūt divus potenciāli izmantojamas atkritumu siltumenerģijas veidus:

1) fiziskais siltums no aglomerācijas iekārtu dūmgāzēm;

2) fiziskais siltums no aglomerāta dzesētāja dzesējošā gaisa.

Daļēja dūmgāzu recirkulācija ir īpaša siltuma rekuperācija no aglomerācijas iekārtām un tiek aplūkota pie LPTP Nr. 5.1.5. Fiziskais siltums tiek pārnests tieši atpakaļ uz aglomerācijas vietu ar karstajām recirkulētajām gāzēm. Dokumenta sagatavošanas laikā (2010) šī ir vienīgā praktiskā metode siltuma rekuperācijai no dūmgāzēm.

Fiziskais siltums no karstā gaisa aglomerāta dzesētājā var tikt izmantots vienā vai vairākos turpmāk minētajos veidos:

1) tvaika ražošana atkritumu siltumenerģijas tvaika katlā dzelzs un tērauda apstrādes vajadzībām;

2) karstā ūdens iegūšana pilsētas apkurei;

3) gaisa sākotnēja uzkarsēšana sadedzināšanai aglomerācijas ražotnes aizdedzināšanas kamerā;

4) aglomerācijas izejvielu maisījuma sākotnēja uzkarsēšana;

5) aglomerāta dzesētāja gāzu izmantošana dūmgāzu recirkulācijas sistēmā.

Piemērojamība

Dažās ražotnēs esošā iekārtu konstrukcija ir tāda, ka siltuma rekuperācija no aglomerācijas dūmgāzēm vai aglomerāta dzesētāja dūmgāzēm rada ļoti augstas izmaksas.

Siltuma rekuperācija no dūmgāzēm ar siltumapmainītāju var izraisīt nevēlamas kondensācijas un korozijas problēmas.

6. LPTP secinājumi granulēšanas ražotnēm

Ja nav noteikts citādi, šajā nodaļā minētie LPTP secinājumi var tikt piemēroti visās granulēšanas ražotnēs.

6.1. Emisijas gaisā

6.1.1. LPTP mērķis ir samazināt putekļu emisijas no dūmgāzēm, kas rodas šādos procesos:

1) izejvielu sākotnēja apstrāde, žāvēšana, malšana, mitrināšana, sajaukšana un granulēšana;

2) norūdīšanas līnijas;

3) granulu pārkraušana un sijāšana.

Tehniskie paņēmieni

21. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis putekļiem ir < 20 mg/Nm³ drupināšanai, malšanai un žāvēšanai un < 10–15 mg/Nm³ visām citām procesa stadijām vai gadījumā, ja visas dūmgāzes tiek attīrītas vienlaikus, abi parametri ir izteikti kā dienas vidējā vērtība.

6.1.2. LPTP mērķis ir samazināt sēra oksīdu (SO_X), hlorūdeņraža (HCl) un fluorūdeņraža (HF) emisijas no norūdīšanas līnijas dūmgāzēm, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem:

1) slapjais skruberis;

2) pussausā absorbēšana ar secīgu atputekļošanas sistēmu.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis, izteikts kā dienas vidējā vērtība, šiem komponentiem ir:

1) sēra oksīdi (SO_X), izteikti pēc sēra dioksīda (SO₂), < 30– 0 mg/Nm³;

2) fluorūdeņradis (HF) < 1–3 mg/Nm³;

3) hlorūdeņradis (HCl) < 1–3 mg/Nm³.

6.1.3. LPTP mērķis ir samazināt NO_X emisijas no žāvēšanas un malšanas sektoriem un norūdīšanas līnijas dūmgāzēm, izmantojot procesā integrētus tehniskos paņēmienus.

Apraksts

Ražotnes konstrukcijas optimizācijai jāatrod piemēroti risinājumi, lai panāktu zemas slāpekļa oksīdu (NO_X) emisijas visos ar dedzināšanu saistītajos sektoros. Termiski radītā NO_X veidošanās samazināšanu var sasniegt, samazinot (kulminācijas) temperatūru degļos un samazinot liekā skābekļa daudzumu sadedzināšanai izmantojamā gaisā. Turklāt zemākas NO_X emisijas var panākt, kombinējot pazeminātu enerģijas patēriņu un zemu slāpekļa saturu kurināmajā (oglēs un naftas produktos).

6.1.4. LPTP mērķis esošajām ražotnēm ir samazināt NO_X emisijas no žāvēšanas un malšanas sektoriem un norūdīšanas līnijas dūmgāzēm, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem.

Tehniskie paņēmieni

22. tabula

Piemērojamība

Esošajām ražotnēm gan taisnvirziena režģu, gan režģu krāsns sistēmās ir sarežģīti izveidot darbības apstākļus, kas nepieciešami SKR reaktoram. Tā kā izmaksas ir augstas, šā ražošanas cikla noslēguma tehnisko paņēmienu izmantošanu var apsvērt gadījumā, ja vides kvalitātes standartus nav iespējams sasniegt ar citiem tehniskajiem paņēmieniem.

6.1.5. LPTP mērķis jaunām ražotnēm ir samazināt NO_X emisijas no žāvēšanas un malšanas sektoriem un norūdīšanas līnijas dūmgāzēm, izmantojot selektīvo katalītisko reducēšanu (SKR) kā ražošanas cikla noslēguma tehnisko paņēmienu.

6.2. Ūdens un notekūdeņi

6.2.1. LPTP mērķis granulēšanas ražotnēm ir minimizēt ūdens patēriņu un novadīšanu skrubera, skalošanas un dzesēšanas vajadzībām un to pēc iespējas vairāk izmantot atkārtoti.

6.2.2. LPTP mērķis granulēšanas ražotnēm ir attīrīt ūdens noteces pirms novadīšanas, izmantojot turpmāk minēto tehnisko paņēmienu kombināciju:

1) neitralizācija;

2) flokulācija;

3) sedimentācija;

4) filtrācija caur smiltīm;

5) smago metālu izgulsnēšana.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis, kas pamatojas uz uzlabotu izlases paraugu vai 24 stundu salikto paraugu rezultātiem

23. tabula

6.3. Ražošanas atlikumi

6.3.1. LPTP mērķis ir novērst atkritumu rašanos granulēšanas ražotnēs ar efektīvu ražošanas atlikumu atkārtotu pārstrādi vai atkārtotu izmantošanu uz vietas (piemēram, pārāk mazās negatavās vai izkarsētās granulas).

LPTP mērķis ir kontrolēti apsaimniekot tos granulēšanas ražotnes procesu ražošanas atlikumus, no kuriem nevar izvairīties un kurus nevar atkārtoti izmantot.

6.4. Enerģētika

6.4.1. LPTP mērķis ir samazināt/minimizēt siltumenerģijas patēriņu granulēšanas ražotnēs, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju:

1) procesā integrēta fiziskā siltuma atkārtota izmantošana, cik tas iespējams, no dažādām norūdīšanas līnijas sekcijām;

2) liekā atkritumu siltuma izmantošana iekšējiem vai ārējiem apsildes tīkliem, ja ir pieprasījums no trešās personas.

Apraksts

Karsto gaisu no primārās dzesēšanas sektora var izmantot kā sekundārās sadedzināšanas gaisu dedzināšanas sektorā. Savukārt siltumu no dedzināšanas sektora var izmantot norūdīšanas līnijas žāvēšanas sektorā. Siltumu no sekundārās dzesēšanas sektora arī var izmantot žāvēšanas sektorā.

Lieko siltumu no dzesēšanas sektora var izmantot žāvēšanas un malšanas nodaļas žāvēšanas kamerās. Karsto gaisu novada pa izolētu cauruļvadu – karstā gaisa recirkulācijas cauruli.

Piemērojamība

Fiziskā siltuma rekuperācija ir granulēšanas ražotņu procesa integrēta sastāvdaļa. Karstā gaisa recirkulācijas cauruli var izmantot esošajās ražotnēs, kuru konstrukcija ir līdzīga un kurās veidojas pietiekams daudzums fiziskā siltuma.

Operators ne vienmēr var ietekmēt trešās personas līdzdarbību un lēmumus, tādēļ to nevar ietvert atļaujā.

7. LPTP secinājumi ražotnēm ar koksēšanas krāsnīm

Ja nav noteikts citādi, šajā nodaļā minētie LPTP secinājumi var tikt piemēroti visās ražotnēs ar koksēšanas krāsnīm.

7.1. Emisijas gaisā

7.1.1. LPTP mērķis ogļu malšanas ražotnēm (ogļu sagatavošana, ieskaitot drupināšanu, malšanu, pulverizāciju un sijāšanu) ir novērst vai samazināt putekļu emisijas, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju:

1) ēkas un/vai ierīces norobežošana (drupinātājs, pulverizators, sieti);

2) efektīva attīrīšana un vēlāka sausās atputekļošanas sistēmu izmantošana.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis putekļiem ir < 10–20 mg/Nm³ kā vidējā vērtība paraugu ņemšanas periodā (pārtrauktas darbības mērījumi, punktveida paraugi vismaz pusstundu).

7.1.2. LPTP mērķis ogļu pulvera glabāšanai un pārkraušanai ir novērst vai samazināt putekļu emisijas, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskie paņēmieni

24. tabula

Kad tiek izmantots LPTP Nr. 5., ar LPTP saistītais emisiju līmenis putekļiem ir < 10–20 mg/Nm³ kā vidējā vērtība paraugu ņemšanas periodā (pārtrauktas darbības mērījumi, punktveida paraugi vismaz pusstundu).

7.1.3. LPTP mērķis ir pielādēt koksēšanas krāšņu kameras, izmantojot emisijas reducējošas pielādēšanas sistēmas.

Apraksts

No integrācijas viedokļa "bezdūmu" pielādēšana vai secīga pielādēšana pa dubultām izplūdes caurulēm vai saliekamām caurulēm ir ieteicamie pielādēšanas veidi, jo visas gāzes un putekļi tiek attīrīti vienlaikus ar koksēšanas gāzi.

Tomēr, ja gāzes tiek izvadītas un attīrītas ārpus koksēšanas krāsns, ieteicamā metode ir pielādēšana ar izvadīto gāzu stacionāru attīrīšanu. Attīrīšanā ietilpst efektīva attīrīšana, secīga sadedzināšana, lai samazinātu organisko vielu saturu, un maisa filtra lietošana, lai samazinātu sīko daļiņu saturu.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis putekļiem no ogļu pielādēšanas sistēmām ar stacionāru atsūkto gāzu attīrīšanu ir < 5 g/t koksa ekvivalenti < 50 mg/Nm³ kā vidējā vērtība paraugu ņemšanas periodā (pārtrauktas darbības mērījumi, punktveida paraugi vismaz pusstundu).

Ar LPTP saistītais redzamo emisiju ilgums pielādēšanas laikā ir < 30 sekundes uz pielādēšanu, kas izteikts kā mēneša vidējā vērtība, izmantojot LPTP Nr. 7.1.5. aprakstīto monitoringa metodi.

7.1.4. LPTP mērķis koksēšanai ir atsūkt koksēšanas gāzi (KG) koksēšanas laikā, cik tas iespējams.

7.1.5. LPTP mērķis koksēšanas ražotnēm ir samazināt emisijas, panākot pastāvīgu, nepārtrauktu koksa ražošanu, izmantojot šādus tehniskos paņēmienus:

Tehniskie paņēmieni

25. tabula

Ar LPTP saistītā redzamo emisiju procentuālā attiecība no visām durvīm ir < 5–10 %.

Ar LPTP Nr. 7. un LPTP Nr. 8. saistītā redzamo emisiju procentuālā attiecība no visiem avotu veidiem ir < 1 %.

Procentuālās attiecības ir aprēķinātas no visu noplūdes vietu skaita, salīdzinot ar kopējo durvju, izplūdes cauruļu vai pielādēšanas atveru vāku skaitu, un ir mēneša vidējā vērtība, izmantojot turpmāk minēto monitoringa metodi.

Difūzo emisiju novērtēšanai no koksēšanas krāsnīm tiek izmantotas šādas metodes:

1) EPA 303 metode;

2) DMT (Deutsche Montan Technologie GmbH) metodoloģija;

3) metodoloģija, ko izveidojusi BCRA (Britu Koksēšanas pētīšanas asociācija);

4) metodoloģija, ko izmanto Nīderlandē un kas pamatojas uz redzamo noplūdes vietu skaitu pie izplūdes caurulēm un pielādēšanas atverēm, izslēdzot redzamās emisijas, kas parādās darbības laikā (ogļu pielādēšana, koksa ielādēšana).

7.1.6. LPTP mērķis gāzu attīrīšanas ražotnēm ir minimizēt gaistošo gāzveida vielu emisijas, izmantojot šādus tehniskos paņēmienus:

Tehniskie paņēmieni

26. tabula

Piemērojamība

Tehniskie paņēmieni ir izmantojami gan jaunās, gan esošajās ražotnēs. Jaunajās ražotnēs gāznecaurlaidības prasības varētu būt vieglāk ieviest, salīdzinot ar esošajām ražotnēm.

7.1.7. LPTP mērķis ir samazināt sēra daudzumu koksēšanas gāzē (KG), izmantojot vienu no šādiem tehniskajiem paņēmieniem:

Tehniskie paņēmieni

27. tabula

Sērūdeņraža (H₂S) atlieku koncentrācija, kas saistīta ar LPTP un noteikta kā dienas vidējā vērtība, ir < 300–1 000 mg/Nm³ gadījumā, ja tiek izmantots LPTP Nr. 1. (lielākās vērtības attiecināmas uz augstāku apkārtējās vides temperatūru, mazākās vērtības – uz zemāku), un < 10 mg/Nm³ gadījumā, ja tiek izmantots LPTP Nr. 2.

7.1.8. LPTP mērķis koksēšanas krāšņu neizdedzinātam koksam ir samazināt emisijas, izmantojot šādus tehniskos paņēmienus:

Tehniskie paņēmieni

28. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis, kas noteikts kā dienas vidējā vērtība un saistīts ar skābekļa saturu 5 %

29. tabula

7.1.9. LPTP mērķis koksa ielādēšanai ir samazināt putekļu emisijas, izmantojot šādus tehniskos paņēmienus:

Tehniskie paņēmieni

30. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis putekļiem koksa ielādēšanā ir < 10 mg/Nm₃ maisa filtru izmantošanas gadījumā un < 20 mg/Nm₃ citos gadījumos. To nosaka kā vidējo vērtību paraugu ņemšanas periodā (pārtrauktas darbības mērījumi, punktveida paraugi vismaz pusstundu).

Piemērojamība

Esošajās ražotnēs piemērojamību var ierobežot vietas trūkums.

7.1.10. LPTP mērķis koksa dzesēšanai ir samazināt putekļu emisijas, izmantojot šādus tehniskos paņēmienus:

Tehniskie paņēmieni

31. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis putekļiem, kas noteikts kā vidējā vērtība paraugu ņemšanas periodā, ir:

1) < 20 mg/Nm³ koksa sausās dzesēšanas gadījumā;

2) < 25 g/t koksa, ja tiek izmantota tradicionālā slapjā dzesēšana ar emisiju minimizēšanu³;

3) < 10 g/t koksa, ja tiek izmantota koksa stabilizācijas dzesēšana⁴.

7.1.11. LPTP mērķis koksa šķirošanai un pārkraušanai ir novērst vai samazināt putekļu emisijas, izmantojot šādus tehniskos paņēmienus:

1) ēku vai iekārtu norobežojumu izmantošana;

2) efektīva attīrīšana un vēlāka sausā atputekļošana.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis putekļiem ir < 10 mg/Nm³. To nosaka kā vidējo vērtību paraugu ņemšanas periodā (pārtrauktas darbības mērīšana, punktveida paraugi vismaz pusstundu).

7.2. Ūdens un notekūdeņi

7.2.1. LPTP mērķis ir minimizēt izmantošanu un atkārtoti izmantot dzesēšanas ūdeni, cik tas iespējams.

7.2.2. LPTP mērķis ir izvairīties no tāda procesos izmantotā ūdens atkārtotas izmantošanas dzesēšanas ūdens veidā, kuram ir nozīmīgs organisko vielu piemaisījumu daudzums (piemēram, neapstrādāta koksa krāsns notekūdeņi, notekūdeņi ar augstu ogļūdeņražu saturu).

7.2.3. LPTP mērķis ir priekšapstrādāt notekūdeņus, kas radušies koksēšanas procesā un koksēšanas gāzes (KG) attīrīšanā, pirms to novadīšanas uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskie paņēmieni

32. tabula

7.2.4. LPTP mērķis priekšapstrādātiem notekūdeņiem, kas radušies koksēšanas procesā un koksēšanas gāzes (KG) attīrīšanā, ir izmantot bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ar integrētām denitrifikācijas/nitrifikācijas stadijām.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis, kas pamatojas uz uzlabotu izlases paraugu vai 24 stundu salikto paraugu rezultātiem un kas attiecas tikai uz vienas koksēšanas krāsns notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

33. tabula

Attiecībā uz vielu summu – amonjaka slāpeklis (NH ₄ + -N), nitrātu slāpeklis (NO₃ - -N) un nitrītu slāpeklis (NO₂ - -N) – emisiju līmenis < 35 mg/l parasti tiek sasniegts, izmantojot uzlabotas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ar sākotnējo denitrifikāciju/nitrifikāciju un pēcnitrifikāciju.

7.3. Ražošanas atlikumi

7.3.1. LPTP mērķis ir atkārtoti pārstrādāt ražošanas atlikumus (piemēram, darvu no šķidrajām oglēm un izplūdēm un pārpalikušās nogulsnes no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām), novadot tos atpakaļ koksēšanas krāšņu ražotnes ogļu ielādē.

7.4. Enerģētika

7.4.1. LPTP mērķis ir izmantot atsūkto koksēšanas gāzi (KG) kā kurināmo vai reducējošu vielu ķīmisku vielu ražošanā.

8. LPTP secinājumi domnām

Ja nav noteikts citādi, šajā nodaļā minētie LPTP secinājumi var tikt piemēroti visām domnām.

8.1. Emisijas gaisā

8.1.1. LPTP mērķis no glabāšanas bunkuriem izspiestajam gaisam ogļu iesmidzināšanas nodalījumā ir aizturēt putekļu emisijas un veikt secīgu sauso atputekļošanu.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis putekļiem ir < 20 mg/Nm³. To nosaka kā vidējo vērtību paraugu ņemšanas periodā (pārtrauktas darbības mērīšana, punktveida paraugi vismaz pusstundu).

8.1.2. LPTP mērķis domnas šihtas sagatavošanai (sajaukšana, samaisīšana) un transportēšanai ir minimizēt putekļu emisijas un, kur tas ir atbilstoši, ekstrahēt ar secīgu atputekļošanu, izmantojot elektrostatisko filtru vai maisa filtru.

8.1.3. LPTP mērķis liešanas ceham (izlaišanas atveres, lietņi, cigārveida kausu iekraušanas vietas, sārņu atdalīšanas kausi) ir novērst vai samazināt putekļu emisijas, izmantojot šādus tehniskos paņēmienus:

Tehniskie paņēmieni

34. tabula

Ja tiek izmantots LPTP Nr. 2., ar LPTP saistītais emisiju līmenis putekļiem ir < 1–15 mg/Nm³. To izsaka kā dienas vidējo vērtību.

8.1.4. LPTP mērķis ir izmantot no darvas attīrītu lietņu oderējumu.

8.1.5. LPTP mērķis ir samazināt domnas gāzes veidošanos piekraušanas laikā, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskie paņēmieni

35. tabula

Piemērojamība

LPTP Nr. 2. ir piemērojams jaunās ražotnēs. Esošajās ražotnēs tas ir izmantojams tikai tad, ja domnai ir bezkonusa iekraušanas sistēma. Nav piemērojams ražotnēs, kurās domnas iekraušanas bunkuru spiedienu paaugstina ar citām gāzēm (piemēram, slāpekli), nevis ar domnas gāzi.

8.1.6. LPTP mērķis ir samazināt putekļu emisijas no domnas gāzes, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskie paņēmieni

36. tabula

Attīrītai domnas gāzei atlikusī putekļu koncentrācija, kas saistīta ar LPTP, ir < 10 mg/Nm³. To nosaka kā vidējo vērtību paraugu ņemšanas periodā (pārtrauktas darbības mērījumi, punktveida paraugi vismaz pusstundu).

8.1.7. LPTP mērķis karstās vilkmes krāsnīm ir samazināt emisijas, izmantojot desulfurizētu un atputekļotu lieko koksēšanas gāzi, atputekļotu domnas gāzi, atputekļotu skābekļa konvertora gāzi un dabasgāzi, atsevišķi vai kombinējot.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis, kas noteikts kā dienas vidējā vērtība un ir saistīts ar skābekļa saturu 3 %, ir:

1) sēra oksīdi (SOx), izteikti pēc sēra dioksīda (SO₂), < 200 mg/Nm³;

2) putekļi < 10 mg/Nm³;

3) slāpekļa oksīdi (NOx), izteikti pēc slāpekļa dioksīda (NO₂), < 100 mg/Nm³.

8.2. Ūdens un notekūdeņi

8.2.1. LPTP mērķis ūdens patēriņam un novadīšanai pēc domnas gāzes apstrādes ir minimizēt patēriņu un atkārtoti izmantot skrubera ūdeni, cik tas iespējams, piemēram, izdedžu granulēšanai, ja nepieciešams, pēc filtrēšanas caur grants filtru.

8.2.2. LPTP mērķis domnas gāzes apstrādes notekūdeņu attīrīšanai ir izmantot flokulāciju (koagulāciju) un sedimentāciju vai, ja nepieciešams, reducēšanu ar viegli gaistošiem cianīdiem.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis, kas pamatojas uz uzlabotu izlases paraugu vai 24 stundu salikto paraugu rezultātiem

37. tabula

8.3. Ražošanas atlikumi

8.3.1. LPTP mērķis ir novērst atkritumu rašanos domnu ražotnēs, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskie paņēmieni

38. tabula

LPTP mērķis ir kontrolētā veidā apsaimniekot domnas procesu ražošanas atlikumus, no kuriem nav iespējams izvairīties un kurus nav iespējams atkārtoti pārstrādāt.

8.3.2. LPTP mērķis izdedžu apstrādes emisiju minimizēšanā ir kondensēt dūmus, ja ir nepieciešama smaku samazināšana.

8.4. Resursu pārvaldība

8.4.1. LPTP mērķis resursu pārvaldībai domnās ir samazināt koksa patēriņu, tieši iesmidzinot reducējošas vielas, piemēram, pulverveida ogli, eļļas, smagās eļļas, darvu, eļļu atlikumus, koksēšanas gāzi (KG), dabasgāzi, un tādus atkritumus kā metāla atlikumi, izlietotas eļļas un emulsijas, atlikumus ar eļļu piemaisījumu, taukus un plastmasu atkritumus, atsevišķi vai kombinējot.

Piemērojamība

Ogļu iesmidzināšana: metode ir piemērojama visās domnās, kam ir pulverveida ogļu iesmidzināšanas un skābekļa bagātināšanas metodes.

Gāzu iesmidzināšana: koksēšanas gāzes (KG) furmas iesmidzināšanas iespēja ir ļoti atkarīga no tādas gāzes pieejamības, kas būtu efektīvi izmantojama citur integrētajā tēraudlietuvē.

Plastmasu iesmidzināšana: jāatzīmē, ka šā paņēmiena izmantošana ir ļoti atkarīga no vietējiem apstākļiem un tirgus stāvokļa. Plastmasas var saturēt Cl un tādus smagos metālus kā Hg, Cd, Pb un Zn. Atkarībā no izmantojamo atkritumu sastāva (piemēram, smalcināšanas vieglā frakcija) Hg, Cr, Cu, Ni un Mo saturs domnas gāzē var palielināties.

Izlietoto eļļu, tauku un emulsiju kā reducējošu vielu tiešā iesmidzināšana un cieto dzelzs atlikumu iesmidzināšana: šādas sistēmas nepārtraukta darbība ir atkarīga no atlikumu piegādes un glabāšanas loģistikas koncepcijas. Veiksmīgai darbībai īpaši nozīmīga ir pievadīšanas tehnoloģija.

8.5. Enerģētika

8.5.1. LPTP mērķis ir uzturēt domnas vienmērīgu, nepārtrauktu darbošanos vienmērīgā režīmā, lai minimizētu emisijas un samazinātu šihtas nosēšanās iespēju.

8.5.2. LPTP mērķis ir izmantot atsūkto domnas gāzi kā kurināmo.

8.5.3. LPTP mērķis ir rekuperēt enerģiju no domnas gāzes spiediena iekraušanas daļā, ja gāzes spiediens ir pietiekams un ir pietiekami zema sārma koncentrācija.

Piemērojamība

Domnas gāzes spiediena rekuperācija var tikt izmantota jaunajās ražotnēs un dažos gadījumos arī esošajās ražotnēs, lai gan tas rada vairāk problēmu un papildu izmaksas. Šā tehniskā paņēmiena izmantošanas pamatnosacījums ir pietiekams gāzes spiediens, kas pārsniedz 1,5 bārus.

Jaunajās ražotnēs iekraušanas daļas gāzes turbīna un domnas gāzes attīrīšanas aprīkojums var tikt savstarpēji pielāgoti, lai panāktu augstu efektivitāti gan skrubera darbībai, gan enerģijas rekuperācijai.

8.5.4. LPTP mērķis ir sākotnēji uzkarsēt karstās vilkmes krāsns kurināmās gāzes vai sadedzināšanas gaisu, izmantojot dūmgāzes no karstās vilkmes krāsns, un optimizēt sadedzināšanas procesus karstās vilkmes krāsnīs.

Lai optimizētu karstās vilkmes energoefektivitāti, var tikt izmantots viens no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombinācija.

Tehniskie paņēmieni

39. tabula

Piemērojamība

Kurināmā sākotnējās uzkarsēšanas tehniskā paņēmiena piemērojamība ir atkarīga no krāšņu efektivitātes, jo tas nosaka dūmgāzu temperatūru (piemēram, ja dūmgāzu temperatūra ir zemāka par 250 °C, siltuma rekuperācija var nebūt tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgs risinājums).

Digitalizētas vadības ieviešana var nozīmēt, ka nepieciešams ierīkot ceturto krāsni gadījumā, ja domnā ir trīs krāsnis (ja iespējams), lai maksimāli palielinātu ieguvumus.

9. LPTP secinājumi tērauda ražošanai un liešanai ar skābekļa konvertoru

Ja nav noteikts citādi, šajā nodaļā minētie LPTP secinājumi var tikt piemēroti visām tērauda ražošanas un liešanas ar skābekļa konvertoru ražotnēm.

9.1. Emisijas gaisā

9.1.1. LPTP mērķis skābekļa konvertora gāzes (SKG) rekuperācijai ar slāpētās sadedzināšanas paņēmienu ir nosūkt SKG pūšanas laikā, cik daudz iespējams, un to attīrīt, izmantojot turpmāk minēto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskie paņēmieni

40. tabula

Atlikušās putekļu koncentrācijas, kas saistītas ar LPTP, pēc SKG buferēšanas ir:

1) 10–30 mg/Nm³ – LPTP Nr. 3. "a" gadījumā;

2) < 50 mg/Nm³ – LPTP Nr. 3. "b" gadījumā.

9.1.2. LPTP mērķis skābekļa konvertora gāzes (SKG) rekuperācijai skābekļa pūšanas laikā pilnīgas sadegšanas gadījumā ir samazināt putekļu emisijas, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem.

Tehniskie paņēmieni

41. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis putekļiem ir 10–30 mg/Nm³ LPTP Nr. 1. gadījumā un < 50 mg/Nm³ LPTP Nr. 2. gadījumā.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis putekļiem, kas izteikts kā vidējā vērtība paraugu ņemšanas periodā (pārtrauktas darbības mērīšana, punktveida paraugi vismaz pusstundu).

9.1.3. LPTP mērķis ir samazināt putekļu emisijas no skābekļa furmas atveres, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem.

Tehniskie paņēmieni

42. tabula

9.1.4. LPTP mērķis sekundārajai atputekļošanai, ietverot atputekļošanu no minētajiem procesiem, ir minimizēt putekļu emisijas, izmantojot procesos integrētus tehniskos paņēmienus, piemēram, vispārējie paņēmieni difūzo vai gaistošo vielu emisiju novēršanai vai ierobežošanai, un izmantojot piemērotu nožogojumu un pārsegumu ar efektīvu attīrīšanu un secīgu atgāzu tīrīšanu ar maisa filtru vai elektrostatisko filtru.

Tehniskie paņēmieni

43. tabula

Vispārējā vidējā putekļu savākšanas efektivitāte, kas saistīta ar LPTP, ir > 90 %.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis putekļiem, kas izteikts kā dienas vidējā vērtība, visām atputekļotajām atgāzēm ir < 1–15 mg/Nm³ maisa filtra izmantošanas gadījumā un < 20 mg/Nm³ elektrostatiskā filtra izmantošanas gadījumā.

Ja emisijas no karstā metāla sākotnējās apstrādes un sekundārās metalurģijas tiek apstrādātas atsevišķi, ar LPTP saistītais emisiju līmenis, kas izteikts kā dienas vidējā vērtība, ir < 1–10 mg/Nm³ maisa filtra izmantošanas gadījumā un < 20 mg/Nm³ elektrostatiskā filtra izmantošanas gadījumā.

Vispārējie paņēmieni difūzo vai gaistošo vielu emisiju novēršanai no attiecīgiem skābekļa konvertora procesa sekundāriem avotiem

44. tabula

9.1.5. LPTP mērķis izdedžu pārstrādei uz vietas ir putekļu emisiju samazināšana, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskie paņēmieni

45. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis putekļiem gadījumā, ja tiek izmantots LPTP Nr. 1., ir < 10–20 mg/Nm³. To iegūst kā vidējo vērtību paraugu ņemšanas periodā (pārtrauktas darbības mērīšana, punktveida paraugi vismaz pusstundu).

9.2. Ūdens un notekūdeņi

9.2.1. LPTP mērķis ir novērst vai samazināt ūdens patēriņu un notekūdeņu emisijas no skābekļa konvertora primārās atputekļošanas, izmantojot vienu no šādiem tehniskajiem paņēmieniem (skatīt LPTP Nr. 9.1.1. un LPTP Nr. 9.1.2.):

1) skābekļa konvertora gāzes sausā atputekļošana;

2) ūdens patēriņa minimizēšana skruberim un ūdens atkārtota izmantošana, cik tas iespējams (piemēram, izdedžu granulēšanai) gadījumā, ja tiek izmantota slapjā atputekļošana.

9.2.2. LPTP mērķis ir minimizēt notekūdeņu novadīšanu no nepārtrauktās liešanas procesa, izmantojot turpmāk minēto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskie paņēmieni

46. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis, kas pamatojas uz uzlabotu izlases paraugu vai 24 stundu salikto paraugu rezultātiem, notekūdeņiem no nepārtrauktās liešanas procesu iekārtām

47. tabula

9.3. Ražošanas atlikumi

9.3.1. LPTP mērķis ir novērst atkritumu rašanos, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju (skatīt LPTP Nr. 4.4.1.).

Tehniskie paņēmieni

48. tabula

LPTP mērķis ir kontrolētā veidā apsaimniekot skābekļa konvertora procesu ražošanas atlikumus, no kuriem nav iespējams izvairīties un kurus nav iespējams atkārtoti pārstrādāt.

9.4. Enerģētika

9.4.1. LPTP mērķis ir savākt, attīrīt un buferēt skābekļa konvertora gāzes vēlākai izmantošanai kā kurināmo.

Piemērojamība

Dažos gadījumos nav ekonomiski pamatoti vai, ņemot vērā atbilstošu enerģijas pārvaldību, nav iespējams atgūt skābekļa konvertora gāzes slāpētās sadedzināšanas veidā. Šajos gadījumos skābekļa konvertora gāzes var tikt sadedzinātas tvaika ražošanai. Sadedzināšanas veids (pilnā vai slāpētā sadedzināšana) ir atkarīgs no vietējās enerģijas pārvaldības.

9.4.2. LPTP mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu, izmantojot kausa vāku sistēmas.

Piemērojamība

Vāki var būt ļoti smagi, jo tie tiek pagatavoti no ugunsizturīgiem ķieģeļiem, un tādēļ ceļamkrānu jauda un visas ēkas konstrukcijas nepiemērotība var ierobežot piemērojamību esošajās ražotnēs. Ir pieejami dažādi tehniskie risinājumi sistēmas piemērošanai konkrētās tērauda ražotnes apstākļiem.

9.4.3. LPTP mērķis ir optimizēt procesu un samazināt enerģijas patēriņu, izmantojot tiešās izlaišanas procesu pēc pūšanas.

Tehniskais paņēmiens

49. tabula

9.4.5. LPTP mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu, izmantojot ātro nepārtrauktās sloksnes liešanu, ja saražotā tērauda kvalitāte un no tā ražojamo produktu klāsts to pieļauj.

Tehniskais paņēmiens

50. tabula

10. LPTP secinājumi tērauda ražošanai un liešanai elektriskā loka krāsnīs

Ja nav noteikts citādi, šajā nodaļā minētie LPTP secinājumi var tikt piemēroti visām ražotnēm, kur notiek tērauda ražošana un liešana elektriskā loka krāsnīs.

10.1. Emisijas gaisā

10.1.1. LPTP mērķis elektriskā loka krāšņu (ELK) procesiem ir novērst dzīvsudraba emisijas, cik tas iespējams, izvairoties no izejvielām un palīgmateriāliem, kas satur dzīvsudrabu (skatīt LPTP Nr. 4.3.1. un Nr. 4.3.2.).

10.1.2. LPTP mērķis elektriskā loka krāšņu (ELK) primārajai un sekundārajai atputekļošanai (ietverot metāllūžņu sākotnēju uzkarsēšanu, iekraušanu, kausēšanu, izlaišanu, kausa krāsni un sekundāro metalurģiju) ir sasniegt efektīvu attīrīšanu no visiem emisiju avotiem, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem un vēlāk veicot atputekļošanu ar maisa filtru.

Tehniskie paņēmieni

51. tabula

Vispārējā vidējā savākšanas efektivitāte, kas saistīta ar LPTP, ir > 98 %.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis putekļiem ir < 5 mg/Nm³. To nosaka kā dienas vidējo vērtību.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis dzīvsudrabam ir < 0,05 mg/Nm³. To nosaka kā vidējo vērtību paraugu ņemšanas periodā (pārtrauktas darbības mērīšana, punktveida paraugi vismaz četras stundas)

10.1.3. LPTP mērķis elektriskā loka krāšņu (ELK) primārajai un sekundārajai atputekļošanai (ietverot metāllūžņu sākotnēju uzkarsēšanu, iekraušanu, kausēšanu, izlaišanu, kausa krāsni un sekundāro metalurģiju) ir novērst un samazināt polihlorēto dibenzodioksīnu/furānu (PHDD/F) un polihlorēto bifenilu (PHB) emisijas, cik iespējams, izvairoties no tādu izejvielu izmantošanas, kas satur PHDD/F un PHB vai to prekursorus (skatīt LPTP Nr. 6. un Nr. 7.), un izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju, saistībā ar piemērotu putekļu atdalīšanas sistēmu.

Tehniskie paņēmieni

52. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis polihlorētajiem dibenzodioksīniem/furāniem (PHDD/F) ir < 0,1 ng I-TEQ/Nm³, noteikts pēc 6–8 stundu izlases parauga vienmērīgas darbības apstākļos.

10.1.4. LPTP mērķis izdedžu pārstrādei uz vietas ir putekļu emisiju samazināšana, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskie paņēmieni

53. tabula

Ja tiek izmantots LPTP Nr. 1., ar LPTP saistītais emisiju līmenis putekļiem ir < 10–20 mg/Nm³. To nosaka kā vidējo vērtību paraugu ņemšanas periodā (pārtrauktas darbības mērīšana, punktveida paraugi vismaz pusstundu).

10.2. Ūdens un notekūdeņi

10.2.1. LPTP mērķis ir minimizēt ūdens patēriņu elektriskā loka krāšņu (ELK) procesos, izmantojot noslēgta cikla ūdens dzesēšanas sistēmas krāsns iekārtu dzesēšanai, cik tas iespējams, izņemot gadījumus, ja tiek izmantotas caurplūdes dzesēšanas sistēmas.

10.2.2. LPTP mērķis ir minimizēt notekūdeņu novadīšanu no nepārtrauktās liešanas procesa, izmantojot turpmāk minēto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskie paņēmieni

54. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis, kas pamatojas uz uzlabotu izlases paraugu vai 24 stundu salikto paraugu rezultātiem, notekūdeņiem no nepārtrauktās liešanas procesu iekārtām

55. tabula

10.3. Ražošanas atlikumi

10.3.1. LPTP mērķis ir novērst atkritumu rašanos, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskie paņēmieni

56. tabula

LPTP mērķis ir kontrolētā veidā apsaimniekot ELK procesu ražošanas atlikumus, no kuriem nav iespējams izvairīties un kurus nav iespējams atkārtoti pārstrādāt.

10.4. Enerģētika

10.4.1. LPTP mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu, izmantojot ātro nepārtrauktās sloksnes liešanu, ja saražotā tērauda kvalitāte un no tā ražojamo produktu klāsts to pieļauj.

Tehniskais paņēmiens

57. tabula

10.5. Troksnis

10.5.1. LPTP mērķis ir samazināt trokšņa emisijas no elektriskā loka krāsns (ELK) iekārtām un procesiem, kas rada augstu trokšņa līmeni, izmantojot turpmāk minēto konstrukcijas un darbības tehnisko pasākumu kombināciju atkarībā no vietējiem apstākļiem un saskaņā ar tiem (papildus LPTP Nr. 4.9.1. minēto tehnisko paņēmienu izmantošanai).

Tehniskie paņēmieni

58. tabula

¹ Dažos gadījumos ĶSP vietā tiek izmantots TSP (lai izvairītos no HgCl₂ izmantošanas, kas nepieciešama ĶSP analīzē). Korelācija starp ĶSP un TSP jānosaka katrā aglomerācijas ražotnē atsevišķi. ĶSP/TSP attiecība var būt diapazonā starp divi un četri.

² Dažos gadījumos ĶSP vietā tiek izmantots TSP (lai izvairītos no HgCl₂ izmantošanas, kas nepieciešama ĶSP analīzē). Korelācija starp ĶSP un TSP jānosaka katrā granulēšanas ražotnē atsevišķi. ĶSP/TSP attiecība var svārstīties diapazonā starp divi un četri.

³ Šis līmenis ir aprēķināts, izmantojot neizokinētisko Morhauera metodi (iepriekš VDI 2303).

⁴ Šis līmenis ir aprēķināts, izmantojot izokinētisko paraugu ņemšanas metodi saskaņā ar VDI 2066.

⁵ Dažos gadījumos ĶSP vietā tiek izmantots TSP (lai izvairītos no HgCl₂ izmantošanas, kas nepieciešama ĶSP analīzē). Korelācija starp ĶSP un TSP jānosaka katrā koksēšanas krāšņu ražotnē atsevišķi. ĶSP/TSP attiecība var būt diapazonā starp divi un četri.

⁶ Šis līmenis ir pamatots ar DIN 38405 D 27 izmantošanu vai jebkuru citu valsts vai starptautisku standartu izmantošanu, kas nodrošina datus ar ekvivalentu zinātnisko kvalitāti.

⁷ Šis līmenis ir pamatots ar DIN 38405 D 13-2 izmantošanu vai jebkuru citu valsts vai starptautisku standartu izmantošanu, kas nodrošina datus ar ekvivalentu zinātnisko kvalitāti.

⁸ Šis līmenis ir pamatots ar DIN 38405 D 13-2 izmantošanu vai jebkuru citu valsts vai starptautisku standartu izmantošanu, kas nodrošina datus ar ekvivalentu zinātnisko kvalitāti.