Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.16

Rīgā 2014.gada 7.janvārī (prot. Nr.1 46.§)
Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
18.1 panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes;

1.2. prasības un termiņus trokšņa kartēšanai, kā arī rīcības plāna trokšņa samazināšanai un trokšņa stratēģisko karšu izstrādei;

1.3. vides trokšņa radīto kaitīgo seku novērtēšanas metodes;

1.4. kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā (ja novērota pārrobežu ietekme);

1.5. informāciju, kāda par vides troksni sniedzama sabiedrībai un Eiropas Komisijai, tās sniegšanas kārtību un termiņus, kā arī kārtību, kādā sabiedrība tiek iesaistīta rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādē.

2. Noteikumi neattiecas uz:

2.1. troksni, ko rada persona, uz kuru troksnis iedarbojas;

2.2. troksni darbavietās un transportlīdzekļos;

2.3. militārās darbības radīto troksni militāro uzdevumu īstenošanas vietās;

2.4. publiskiem pasākumiem, kuri ir saskaņoti ar vietējo pašvaldību atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumam (saņemta atļauja);

2.5. sapulcēm, gājieniem un piketiem, kurus reglamentē likums "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem";

2.6. iedzīvotāju apziņošanas un trauksmes sistēmas sirēnu darbību;

2.7. operatīvo transportlīdzekļu speciālo skaņas iekārtu radīto signālu;

2.8. remontdarbiem, kas tiek veikti dienas un vakara laikā (no plkst. 7.00 līdz 21.00), un būvdarbiem, kuri saskaņoti ar vietējo pašvaldību.

3. Noteikumu mērķis ir noteikt trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtību.

4. Noteikumos lietoti šādi termini:

4.1. aglomerācija – administratīvā teritorija, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000 un iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru;

4.2. autoceļš – reģionālas, valsts vai starptautiskas nozīmes autoceļš, uz kura satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā;

4.3. diskomforts – trokšņa radītā iedzīvotāju apgrūtinājuma pakāpe, kas noteikta trokšņa novērtējumā;

4.4. dzelzceļa līnija – dzelzceļa līnija, uz kuras satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā;

4.5. kaitīgās sekas – vides trokšņa radītā negatīvā ietekme uz cilvēka veselību;

4.6. lidosta – pasažieru lidosta, kurā notiek gaisakuģu pārvietošanās (pacelšanās vai nosēšanās) vairāk nekā 50 000 reižu gadā, izņemot pārvietošanos, ko tikai mācību nolūkā veic vieglās lidmašīnas;

4.7. mājoklis ar īpašu skaņas izolāciju – ēka, kas aprīkota ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu vides trokšņiem un tādām ventilācijas vai gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt izolētību no vides trokšņa;

4.8. mājoklis ar klusu fasādi – ēka, pie kuras fasādes konkrēta trokšņa avota radītā trokšņa rādītāja Ldvn vērtība, kas noteikta 4 m augstumā virs zemes un 2 m attālumā no fasādes, ir vairāk nekā par 20 dB(A) zemāka kā pie fasādes ar visaugstāko trokšņa rādītāja Ldvn vērtību;

4.9. novērtēšana – trokšņa rādītāju vai ar troksni saistīto kaitīgo seku mērīšana, aprēķināšana un prognozēšana;

4.10. rīcības plāns – pasākumu plāns, kuru izstrādā, balstoties uz trokšņa stratēģiskās kartes rezultātiem, lai pārvaldītu vides trokšņa problēmas un tā ietekmi un novērstu vai, ja tas nepieciešams, samazinātu vides troksni, vai saglabātu esošo stāvokli teritorijās, kurās trokšņa rādītāji atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām;

4.11. troksnis telpās – nevēlams vai kaitīgs troksnis telpās, tai skaitā troksnis, kuru rada vides trokšņa avoti;

4.12. trokšņa robežlielums – pieļaujamā trokšņa rādītāja vērtība, kuru pārsniedzot attiecīgā institūcija izskata iespēju veikt vai veic pasākumus, kas samazina trokšņa rādītāja vērtību;

4.13. trokšņa un iedarbības sakarība – sakarība starp trokšņa rādītāja vērtību un trokšņa radītajām kaitīgajām sekām.

5. Aglomerācijas teritorijai izstrādā un ar attiecīgās aglomerācijas pašvaldības domes lēmumu apstiprina:

5.1. trokšņa stratēģisko karti;

5.2. rīcības plānu.

II. Trokšņa rādītāji, to piemērošanas kārtība un novērtēšanas metodes

6. Vides trokšņa novērtēšanai ārpus telpām izmanto šādus trokšņa rādītājus:

6.1. Ldvn – diennakts trokšņa rādītājs, kas raksturo vides trokšņa radīto kopējo diskomfortu;

6.2. Ldiena – dienas trokšņa rādītājs, kas raksturo dienā radušos diskomfortu;

6.3. Lvakars – vakara trokšņa rādītājs, kas raksturo vakarā radušos diskomfortu;

6.4. Lnakts – nakts trokšņa rādītājs, kas raksturo naktī radušos diskomfortu, tai skaitā miega traucējumus;

6.5. LAeq,T – trokšņa rādītājs, kas raksturo noteiktā diennakts daļā (diena, vakars vai nakts) radīto vides troksni.

7. Vides trokšņa rādītāju piemērošanas kārtība un novērtēšanas metodes norādītas šo noteikumu 1. pielikumā. Vides trokšņa robežlielumi un to novērtēšanas nosacījumi norādīti šo noteikumu 2. pielikumā.

8. Pašvaldība ir tiesīga ar saistošajiem noteikumiem noteikt:

8.1. zemākus vides trokšņa robežlielumus atsevišķās teritorijās, izņemot aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem. Ja attiecīgajā teritorijā autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāns, pašvaldība, nosakot zemākus robežlielumus, saskaņo tos ar Satiksmes ministriju;

8.2. aizsardzībai pret troksni, izņemot aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem:

8.2.1. kluso rajonu apdzīvotā vietā − teritoriju apdzīvotā vietā, kurā trokšņa rādītāja vērtība ir mazāka par šo noteikumu 2. pielikuma 1.5. apakšpunktā norādītajiem trokšņa robežlielumiem. Aglomerācijas pašvaldība saskaņā ar šo noteikumu 37.10. apakšpunktu klusos rajonus nosaka rīcības plānā. Ja attiecīgajā teritorijā autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāns, pašvaldība, nosakot klusos rajonus apdzīvotā vietā, saskaņo tos ar Satiksmes ministriju;

8.2.2. kluso rajonu lauku apvidū – teritoriju lauku apvidū, kurā nav satiksmes, rūpnieciskās darbības vai atpūtas pasākumu radīta trokšņa un kurā trokšņa rādītāja vērtība ir mazāka par šo noteikumu 2. pielikumā norādītajiem trokšņa robežlielumiem. Ja attiecīgajā teritorijā autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāns, pašvaldība, nosakot klusos rajonus lauku apvidū, saskaņo tos ar Satiksmes ministriju.

9. Lai novērtētu troksni telpās, izmanto:

9.1. LAeq,T – trokšņa rādītāju, kas raksturo noteiktā diennakts daļā (diena, vakars vai nakts) telpā radīto troksni;

9.2. LAmax – trokšņa rādītāju, kas raksturo naktī telpā radīto skaņas spiediena maksimālo līmeni.

10. Kārtība, kādā piemēro trokšņa rādītājus telpās, un trokšņa rādītāju novērtēšanas metodes norādītas šo noteikumu 3. pielikumā. Šo noteikumu 4. pielikumā norādīti trokšņa robežlielumi telpās.

11. Trokšņa mērījumus veic laboratorijas, kas akreditētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā atbilstoši standartā LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" noteiktajām prasībām, ievērojot šo noteikumu 1. un 3. pielikumā minētās prasības.

12. Veselības inspekcija, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, kontrolē saimnieciskas darbības (izņemot ar mūzikas atskaņošanu saistītas darbības) vai iekārtu (ieskaitot ventilācijas, saldēšanas iekārtas, kompresorus un liftus), vai satiksmes radītā trokšņa robežlielumu ievērošanu. Ar mūzikas atskaņošanu un citu ar sabiedrisko kārtību saistīto trokšņa kontroli nodrošina attiecīgā pašvaldība.

13. Par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu ir atbildīga persona, kuras īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošā trokšņa avota darbības dēļ ir pārsniegti trokšņa robežlielumi. Attiecīgā persona sedz izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem. Ja pēc trokšņa mērījumiem, kuri norādīja uz trokšņa robežlielumu pārsniegšanu, būtiski nav mainījusies trokšņa avota darbība vai nav veikti pasākumi trokšņa samazināšanai, atkārtotus trokšņa mērījumus var neveikt.

14. Teritorijā, kurā:

14.1. veic vai plāno veikt komercdarbību, izmantojot iekārtas vai izpildot darbības, kas var radīt trokšņa robežlielumu pārsniegumus ārpus teritorijas, un kura robežojas ar šo noteikumu 2. pielikumā minētajām teritorijām vai šo noteikumu 4. pielikumā minētajām telpām, trokšņa avotus aprīko ar skaņas ierobežotājiem vai teritoriju norobežo ar troksni slāpējošiem objektiem, ja citādi nav iespējams nodrošināt trokšņa robežlielumu ievērošanu;

14.2. trokšņa rādītāja vērtība saskaņā ar trokšņa stratēģisko karti, kas izstrādāta atbilstoši šo noteikumu prasībām, vai vides trokšņa novērtēšanu pārsniedz šo noteikumu 2. pielikumā minēto trokšņa robežlielumu, ir pieļaujama ēku būvniecība, kas atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ja būvniecības ierosinātājs projektē un īsteno prettrokšņa pasākumus atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 016-11 "Būvakustika" prasībām.

15. Telpās:

15.1. pirms komercdarbības uzsākšanas prognozē troksni un tā iedarbību uz apkārtējām telpām un apbūvi, ja komercdarbībā plānotās trokšņainākās iekārtas skaņas jaudas līmenis pārsniedz 80 dB(A);

15.2. kurās veic vai plāno veikt komercdarbību, izmantojot iekārtas vai izpildot darbības, kas var radīt trokšņa robežlielumu pārsniegumus ārpus telpām, un kuras robežojas ar šo noteikumu 2. pielikumā minētajām teritorijām vai šo noteikumu 4. pielikumā minētajām telpām, trokšņa avotu aprīko ar skaņas ierobežotājiem vai teritoriju norobežo ar troksni slāpējošiem objektiem, ja citādi nav iespējams nodrošināt trokšņa robežlielumu ievērošanu;

15.3. kurās konstatētas vai prognozētas trokšņa rādītāju vērtības, kas neatbilst šo noteikumu 4. pielikumā minētajām prasībām, paredz un veic prettrokšņa pasākumus atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 016-11 "Būvakustika" prasībām.

II1. Apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) izvietotās atklātās autosporta un motosporta bāzes radītā vides trokšņa robežlielumi un to novērtēšana

(Nodaļa MK 22.09.2015. noteikumu Nr. 539 redakcijā)

15.1 Sporta bāzu reģistrā reģistrētās atklātajās autosporta un motosporta bāzēs, kurās iespējams nodrošināt treniņu procesu un sacensības autosporta un motosporta veidos un kuras izvietotas apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) (turpmāk – mototrases), ievēro šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā noteiktos vides trokšņa robežlielumus.

15.2 Pirms mototrases izveides novērtējot tās plānotās darbības radīto troksni, ņem vērā šīs mototrases maksimālo noslogotību. Mototrases īpašnieks vai valdītājs, izvērtējot mototrases noslogotību, novērtē arī mototrases radītā trokšņa slodzi, nodrošinot atsevišķu motoierīču trokšņa līmeņa mērījumus.

15.3 Mototrases īpašnieks vai valdītājs aprīko mototrasi ar trokšņa monitoringa iekārtu, nodrošinot, ka to uzstāda atbilstoši ražotāja nosacījumiem. Veicot trokšņa mērījumus ar trokšņa monitoringa iekārtu, var neievērot šo noteikumu 11. punktā minēto akreditācijas nosacījumu. Trokšņa monitoringa iekārta atbilst šādām prasībām:

15.3 1. nodrošina nepārtrauktus trokšņa mērījumus mototrases darbības laikā;

15.3 2. tiek kalibrēta reizi trijos gados.

(Punkts stājas spēkā 01.01.2016., sk. 69. punktu)

15.4 30 dienas pirms plānotajām sacensībām mototrases īpašnieks vai valdītājs iesniedz pašvaldībā informāciju par tām, kā arī ievieto minēto informāciju savā mājaslapā internetā. Ja nepieciešams veikt izmaiņas plānotajā sacensību grafikā, mototrases īpašnieks vai valdītājs par to informē pašvaldību 10 dienas pirms sacensībām.

III. Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde

16. Satiksmes ministrija, izstrādājot trokšņa stratēģisko karti autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, sadarbojas ar pašvaldību, kuras teritorija iekļauta trokšņa stratēģiskajā kartē (turpmāk – trokšņa ietekmētā pašvaldība).

17. Trokšņa stratēģiskās kartes:

17.1. izstrādā uz valstī noteiktās topogrāfiskās kartes pamatnes tādā mērogā, lai kartē būtu skaidri izšķirami trokšņu avoti kartējamā rajonā un noteiktam trokšņa rādītāja līmenim atbilstošās kontūras;

17.2. ietver datus saistībā ar kādu no šādiem aspektiem:

17.2.1. esošs, vēsturisks vai prognozēts stāvoklis attiecībā uz troksni, kas izteikts ar trokšņa rādītāju;

17.2.2. trokšņa robežlielumu pārsniegumi;

17.2.3. to noteiktā rajonā esošo novērtēto mājokļu, skolu un slimnīcu skaits, uz kurām iedarbojas troksnis, kura rādītājam ir kāda konkrēta vērtība;

17.2.4. to novērtēto cilvēku skaits, kuri atrodas trokšņa iedarbībai pakļautajā rajonā.

18. Trokšņa stratēģiskajā kartē aglomerācijām ietver vismaz 60, 65, 70 un 75 dB(A) trokšņa kontūras.

19. Trokšņa stratēģiskās kartes izstrādā kā grafiskās kartes, tabulās apkopotus skaitliskus datus vai elektroniski apkopotus skaitliskus datus.

20. Trokšņa kartēšanā iegūtos rezultātus izmanto, lai:

20.1. iegūtu datus rīcības plānu izstrādei;

20.2. informētu sabiedrību;

20.3. informētu Eiropas Komisiju par vides troksni Latvijas teritorijā.

21. Trokšņa stratēģiskajās kartēs aglomerācijai ietver vismaz:

21.1. trokšņa avotus – ceļu satiksmi, dzelzceļa un tramvaju satiksmi, gaisa satiksmi, rūpnieciskās darbības zonas, ostas – un to radīto vides troksni, kas izteikts ar trokšņa rādītājiem. Katra trokšņa avota veida radīto troksni atspoguļo arī atsevišķā kartē;

21.2. trokšņa robežlielumu pārsniegumus;

21.3. cilvēku skaitu, kuri dzīvo mājokļos, kuros trokšņa rādītāju vērtības, kas noteiktas 4 m virs zemes pie trokšņa iedarbībai visvairāk pakļautās fasādes, atrodas šādās zonās:

21.3.1. trokšņa rādītājam Ldvn: 55−59, 60−64, 65−69, 70−74, > 75 dB(A);

21.3.2. trokšņa rādītājam Lnakts: 50−54, 55−59, 60−64, 65−69, > 70 dB(A);

21.4. informāciju par to, kā šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētajās zonās dzīvojošos cilvēkus ietekmē troksnis, ko rada ceļu satiksme, dzelzceļa un tramvaju satiksme un gaisa satiksme, kā arī rūpnieciskās darbības trokšņa avoti (norāda atsevišķi informāciju par katra trokšņa avota radīto troksni);

21.5. to cilvēku skaitu atbilstoši šo noteikumu 21.3. apakšpunktam, kuri dzīvo mājokļos ar īpašu skaņas izolāciju un mājokļos ar klusu fasādi, un autoceļu, dzelzceļa līniju un lidostu radītā trokšņa ietekmi uz viņiem (ja attiecīgie dati ir pieejami).

22. Trokšņa stratēģiskajās kartēs autoceļam, dzelzceļa līnijai un lidostai ietver vismaz šādu informāciju:

22.1. trokšņa robežlielumu pārsniegumus;

22.2. to cilvēku skaitu, kuri dzīvo aglomerācijās un ārpus aglomerācijām mājokļos, kuru trokšņa rādītāju vērtības, kas noteiktas 4 m virs zemes pie trokšņa iedarbībai visvairāk pakļautās fasādes, atrodas šādās zonās:

22.2.1. trokšņa rādītājam Ldvn: 55−59, 60−64, 65−69, 70−74, > 75 dB(A);

22.2.2. trokšņa rādītājam Lnakts: 50−54, 55−59, 60−64, 65−69, > 70 dB(A);

22.3. to cilvēku skaitu atbilstoši šo noteikumu 22.2. apakšpunktam, kuri dzīvo mājokļos ar īpašu skaņas izolāciju un mājokļos ar klusu fasādi (ja attiecīgie dati ir pieejami);

22.4. kopējo platību (km2), kas pakļauta tāda trokšņa iedarbībai, kuram trokšņa rādītāja Ldvn vērtības ir lielākas nekā attiecīgi 55, 65 un 75 dB(A). Norāda arī mājokļu skaitu un to cilvēku skaitu, kas dzīvo katrā no minētajām platībām, ietverot aglomerācijas. Trokšņu kontūras 55 dB(A) un 65 dB(A) attēlo arī vienā vai vairākās kartēs, kurās redzams pagastu, pilsētu un aglomerāciju izvietojums.

23. Šo noteikumu 21. un 22. punktā minēto cilvēku skaitu norāda, noapaļojot līdz tuvākajam simtam.

24. Lai informētu sabiedrību par vides troksni un izstrādātu rīcības plānus, izstrādā trokšņa stratēģiskās kartes. Trokšņa stratēģiskajās kartēs:

24.1. informācija par vides troksni ir grafiskā veidā;

24.2. ietverti trokšņa robežlielumu pārsniegumi;

24.3. ja nepieciešams, norādīta trokšņa rādītāja vērtība citā augstumā (nevis 4 m virs zemes).

25. Aglomerācijas pašvaldība pēc trokšņa stratēģiskās kartes izstrādes aglomerācijai izstrādā trokšņa kartēšanas rezultātu kopsavilkumu (ne garāku par 10 lapām). Lai kopsavilkums būtu viegli saprotams sabiedrībai, tajā nelieto specifiskus tehniskus terminus un detalizētu informāciju. Kopsavilkumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

25.1. aglomerācijas atrašanās vieta, platība (km2), iedzīvotāju skaits;

25.2. aglomerācijas pašvaldība, tās adrese un par trokšņa stratēģiskajām kartēm atbildīgā persona;

25.3. izmantotās trokšņa rādītāju aprēķina vai mērīšanas metodes;

25.4. apkopota informācija par trokšņa stratēģiskajās kartēs ietvertajiem datiem, arī par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu.

26. Satiksmes ministrija pēc trokšņa stratēģiskās kartes izstrādes autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai izstrādā trokšņa kartēšanas rezultātu kopsavilkumu. Kopsavilkumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

26.1. vispārīgs autoceļa, dzelzceļa līnijas vai lidostas apraksts (atrašanās vieta, lielums un dati par satiksmi) un apkārtnes raksturojums (aglomerācija, pagasti, lauku ainava vai cita vide, zemes izmantošanas veids, citi trokšņa avoti);

26.2. izmantotās aprēķina vai mērīšanas metodes;

26.3. apkopota informācija par trokšņa stratēģiskajās kartēs ietvertajiem datiem, arī par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu.

27. Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija trokšņa stratēģiskās kartes pirms apstiprināšanas iesniedz saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā 15 darbdienu laikā sniedz atzinumu par trokšņa stratēģisko karšu atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām.

28. Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija iesniedz apstiprināto trokšņa stratēģisko karti un trokšņa kartēšanā iegūtos rezultātus valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) (arī elektroniskā veidā). Centrs nodrošina minēto dokumentu glabāšanu.

29. Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija attiecīgās trokšņa stratēģiskās kartes pārskata ne retāk kā reizi piecos gados un, ja nepieciešams, pārstrādā. Pārstrādātās trokšņa stratēģiskās kartes iesniedz centrā.

IV. Sabiedrības informēšana par trokšņa stratēģisko karšu izstrādi un apstiprināšanu

30. Centrs ievieto savā mājaslapā internetā informāciju par institūcijām, kuras ir atbildīgas par trokšņa stratēģisko karšu izstrādi un apstiprināšanu.

31. Par trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanu sabiedrība tiek informēta šādā veidā:

31.1. aglomerācijas pašvaldība 10 dienu laikā pēc tam, kad apstiprināta trokšņa stratēģiskā karte aglomerācijai, publicē vismaz vienā pašvaldības izdotajā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā, kā arī ievieto pašvaldības mājaslapā internetā paziņojumu par to, ka apstiprināta trokšņa stratēģiskā karte aglomerācijai;

31.2. Satiksmes ministrija 10 dienu laikā pēc tam, kad apstiprināta trokšņa stratēģiskā karte autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, ievieto ministrijas mājaslapā internetā paziņojumu par attiecīgās trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanu un nosūta to trokšņa ietekmētajai pašvaldībai. Trokšņa ietekmētā pašvaldība paziņojumu ievieto pašvaldības mājaslapā internetā.

32. Šo noteikumu 31. punktā minētajos paziņojumos norāda šādu informāciju:

32.1. trokšņa stratēģiskās kartes nosaukums un apstiprināšanas datums;

32.2. institūcija, kas izstrādājusi trokšņa stratēģisko karti, tās adrese, tālruņa numurs un mājaslapas adrese internetā;

32.3. vieta un laiks, kādā personas var iepazīties ar trokšņa stratēģisko karti un trokšņa kartēšanas kopsavilkumu.

33. Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija nodrošina sabiedrībai iespēju iepazīties ar attiecīgajām apstiprinātajām trokšņa stratēģiskajām kartēm un trokšņa kartēšanas kopsavilkumu, ievieto minētos dokumentus attiecīgās pašvaldības un Satiksmes ministrijas mājaslapā internetā, kā arī izplata informatīvos materiālus.

V. Rīcības plāna izstrāde

34. Rīcības plānu izstrādā aglomerācijām, autoceļiem, dzelzceļa līnijām un lidostām, kam ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes.

35. Satiksmes ministrija, izstrādājot rīcības plānu autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, sadarbojas ar trokšņa ietekmēto pašvaldību.

36. Ja, izstrādājot rīcības plānu autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, Satiksmes ministrija nepiekrīt kādam pašvaldības iesniegtajam priekšlikumam, ministrija organizē tikšanos ar trokšņa ietekmētās pašvaldības pārstāvjiem, lai vienotos par attiecīgo priekšlikumu.

37. Rīcības plānā ietver šādu informāciju:

37.1. aglomerācijas, autoceļa, dzelzceļa līnijas vai lidostas, kā arī citu trokšņa avotu apraksts;

37.2. institūcija, kas nodrošinājusi trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna izstrādi, tās adrese;

37.3. normatīvie akti, kas attiecas uz vides troksni (īss apraksts);

37.4. spēkā esošie trokšņa robežlielumi;

37.5. trokšņa kartēšanas rezultātu kopsavilkums;

37.6. to novērtēto cilvēku skaits, uz kuriem iedarbojas troksnis, problēmu noskaidrošana un uzlabojamās situācijas;

37.7. pārskats par sabiedrības informēšanu un par sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem (aglomerācijai izstrādātajam rīcības plānam pievieno sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokolu);

37.8. veiktie un plānotie pasākumi (arī ilgtermiņā) trokšņa samazināšanai vai esošās situācijas saglabāšanai teritorijās, kurās trokšņa rādītāji atbilst šo noteikumu prasībām. Norāda arī pirms rīcības plāna izstrādātos dokumentus trokšņa samazināšanai vai esošās situācijas saglabāšanai;

37.9. pasākumi, kurus aglomerācijas pašvaldība vai Satiksmes ministrija paredzējusi veikt turpmāko piecu gadu laikā trokšņa samazināšanai vai esošās situācijas saglabāšanai teritorijās, kurās trokšņa rādītāji atbilst šo noteikumu prasībām;

37.10. aglomerācijas klusie rajoni un pasākumi to saglabāšanai;

37.11. informācija par ilgtermiņa attīstības plāniem vai paredzētajiem projektiem, kas var ietekmēt rīcības plānā noteikto rezultātu sasniegšanu;

37.12. informācija par rīcības plānā iekļauto pasākumu prognozējamām izmaksām, kā arī, ja iespējams, izmaksu efektivitātes novērtējums un ieguvumu un zaudējumu novērtējums;

37.13. to cilvēku skaita samazināšanās novērtējums, kurus ietekmē troksnis (trokšņa radīti miega traucējumi vai cits diskomforts);

37.14. rīcības plāna īstenošanas un rezultātu novērtēšanas kārtība.

38. Šo noteikumu 37.6. apakšpunktā minētajā informācijā, ja dati ir pieejami, norāda kaitīgo seku novērtēšanas rezultātus. Kaitīgo seku novērtēšanai izmanto šādas trokšņa un iedarbības sakarības:

38.1. sakarību starp trokšņa radīto diskomfortu un trokšņa rādītāju Ldvn troksnim, ko rada ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme un gaisa satiksme, kā arī rūpnieciskās darbības radītam troksnim;

38.2. sakarību starp trokšņa radītiem miega traucējumiem un trokšņa rādītāju Lnakts troksnim, ko rada ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme un gaisa satiksme, kā arī rūpnieciskās darbības radītam troksnim.

39. Kaitīgo seku novērtēšanai izmanto trokšņa un iedarbības sakarību attiecībā uz mājokļiem ar īpašu skaņas izolāciju un mājokļiem ar klusu fasādi.

40. Rīcības plāna izstrādātājs pēc rīcības plāna izstrādes sagatavo rīcības plāna kopsavilkumu. Rīcības plāna kopsavilkumā (ne garāks par 10 lapām) iekļauj šo noteikumu 37. punktā minēto informāciju. Lai kopsavilkums būtu viegli saprotams sabiedrībai, tajā nelieto specifiskus tehniskus terminus un detalizētu informāciju.

41. Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija rīcības plānu pirms apstiprināšanas iesniedz saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 15 darbdienu laikā sniedz atzinumu par rīcības plāna atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām.

42. Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija iesniedz rīcības plānu un tā kopsavilkumu centrā (arī elektroniskā veidā). Centrs nodrošina minēto dokumentu glabāšanu.

43. Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija rīcības plānu pārskata ne retāk kā reizi piecos gados un, ja nepieciešams, pārstrādā, kā arī pārskata un pārstrādā, ja notiek izmaiņas, kas ietekmē esošo stāvokli attiecībā uz troksni. Pārstrādāto rīcības plānu un kopsavilkumu iesniedz centrā.

VI. Sabiedrības informēšana par rīcības plāna izstrādi un apstiprināšanu

44. Centrs ievieto savā mājaslapā internetā informāciju par institūcijām, kas ir atbildīgas par rīcības plāna izstrādi un apstiprināšanu.

45. Par rīcības plāna izstrādi sabiedrība tiek informēta šādā veidā:

45.1. aglomerācijas pašvaldība ievieto pašvaldības mājaslapā internetā rīcības plāna projektu aglomerācijai, tā kopsavilkumu un paziņojumu par rīcības plāna projektu, kā arī minēto paziņojumu publicē vismaz vienā pašvaldības izdotajā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā;

45.2. Satiksmes ministrija ievieto ministrijas mājaslapā internetā rīcības plāna projektu autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, tā kopsavilkumu un paziņojumu par izstrādāto rīcības plāna projektu, kā arī publicē minēto paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un kopā ar rīcības plāna projektu un tā kopsavilkumu nosūta trokšņa ietekmētajai pašvaldībai. Trokšņa ietekmētā pašvaldība paziņojumu ievieto pašvaldības mājaslapā internetā.

46. Šo noteikumu 45. punktā minētajā paziņojumā norāda šādu informāciju:

46.1. rīcības plāna nosaukums;

46.2. institūcija, kas nodrošinājusi rīcības plāna projekta izstrādi, tās adrese, tālruņa numurs un mājaslapas adrese internetā;

46.3. teritorija, uz kuru attiecas rīcības plāna īstenošana, un laikposms, kādā īstenojams rīcības plāns;

46.4. vieta un laiks, kādā sabiedrība var iegūt informāciju par rīcības plāna projektu un tā kopsavilkumu, kā arī iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem;

46.5. vieta un termiņš, līdz kuram sabiedrība var iesniegt rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes par rīcības plāna projektu. Priekšlikumu un atsauksmju iesniegšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 30 dienām no paziņojuma publicēšanas dienas.

47. Aglomerācijas pašvaldība papildus šo noteikumu 46.punktā minētajai informācijai paziņojumā norāda sabiedriskās apspriešanas sanāksmes laiku un vietu.

48. Aglomerācijas pašvaldība vismaz 20 dienas pēc šo noteikumu 45.1. apakšpunktā minētā paziņojuma publicēšanas laikrakstā rīko attiecīgā rīcības plāna projekta sabiedriskās apspriešanas sanāksmi.

49. Aglomerācijas pašvaldība nodrošina, ka šo noteikumu 48.punktā minētā sanāksme notiek sabiedrībai pieejamās telpās, kā arī sagatavo nepieciešamos informatīvos materiālus un dokumentu kopijas, vada sanāksmi, nodrošina tās protokolēšanu un apkopo rezultātus. Sanāksmē ir tiesīga piedalīties un izteikt priekšlikumus jebkura persona. Persona, kas piedalījusies sanāksmē, attiecīgajā pašvaldībā var iepazīties ar sanāksmes protokolu un ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc sanāksmes iesniegt iesniegumu, kurā izteikts tās atsevišķais viedoklis. Iesniegumu aglomerācijas pašvaldība pievieno protokolam.

50. Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija apkopo un izvērtē saņemtās rakstiskās atsauksmes un priekšlikumus par attiecīgo rīcības plāna projektu, iestrādā tos rīcības plānā, kā arī sagatavo pārskatu par priekšlikumiem. Pārskatā norāda priekšlikumus, kas ņemti vērā, un noraidītos priekšlikumus (norādot noraidīšanas pamatojumu). Aglomerācijas pašvaldība pārskatam par priekšlikumiem pievieno sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokolu.

51. Par rīcības plāna apstiprināšanu sabiedrība tiek informēta šādā veidā:

51.1. aglomerācijas pašvaldība 10 dienu laikā pēc tam, kad apstiprināts rīcības plāns aglomerācijai, publicē paziņojumu par rīcības plāna apstiprināšanu vismaz vienā pašvaldības izdotajā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā, kā arī ievieto minēto paziņojumu pašvaldības mājaslapā internetā;

51.2. Satiksmes ministrija 10 dienu laikā pēc tam, kad apstiprināts rīcības plāns autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, ievieto ministrijas mājaslapā internetā paziņojumu par attiecīgā rīcības plāna apstiprināšanu un nosūta to trokšņa ietekmētajai pašvaldībai. Trokšņa ietekmētā pašvaldība ievieto paziņojumu pašvaldības mājaslapā internetā.

52. Šo noteikumu 51. punktā minētajos paziņojumos norāda šādu informāciju:

52.1. rīcības plāna nosaukums un apstiprināšanas datums;

52.2. institūcija, kas izstrādājusi rīcības plānu, tās adrese, tālruņa numurs un mājaslapas adrese internetā;

52.3. vieta un laiks, kādā sabiedrība var iepazīties ar rīcības plānu un tā kopsavilkumu.

53. Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija nodrošina sabiedrībai iespēju iepazīties ar attiecīgo apstiprināto rīcības plānu un tā kopsavilkumu, ievieto minētos dokumentus attiecīgās pašvaldības un Satiksmes ministrijas mājaslapā internetā, kā arī izplata informatīvos materiālus.

VII. Kārtība, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā

54. Ja aglomerācijai, autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, kam paredzēts izstrādāt trokšņa stratēģisko karti un rīcības plānu, ir iespējama vides trokšņa pārrobežu ietekme, attiecīgi aglomerācijas pašvaldība vai Satiksmes ministrija nosūta Vides pārraudzības valsts birojam (turpmāk – birojs) pieprasījumu vides trokšņa pārrobežu ietekmes izvērtēšanai, kā arī informāciju par trokšņa avotiem, to raksturlielumus un citu pieejamo informāciju, kas raksturo esošo un paredzamo vides troksni.

55. Birojs 40 dienu laikā pēc šo noteikumu 54. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas izvērtē, vai ir novērojama attiecīgās aglomerācijas, autoceļa, dzelzceļa līnijas vai lidostas trokšņa pārrobežu ietekme, un nosūta aglomerācijas pašvaldībai vai Satiksmes ministrijai lēmumu par pārrobežu ietekmi.

56. Ja ir novērojama pārrobežu ietekme, aglomerācijas pašvaldība vai Satiksmes ministrija pirms trokšņa kartēšanas nosūta tai kaimiņvalstij, kuru ietekmē vides troksnis (turpmāk − kaimiņvalsts), rakstisku paziņojumu par paredzamo trokšņa kartēšanu. Paziņojumu nosūta tajā valodā, par kuru panākta vienošanās ar kaimiņvalsti. Paziņojumā norāda:

56.1. informāciju par paredzamo trokšņa kartēšanu (kartes nosaukums, institūcija, kas nodrošinās trokšņa stratēģiskās kartes izstrādi, paredzamais kartes izstrādes termiņš, teritorija, kuru ietekmē vides troksnis);

56.2. informāciju par to, kad un kur kaimiņvalsts var sniegt atbildi par tās piedalīšanos trokšņa kartēšanā, kā arī iesniegt priekšlikumus par attiecīgās teritorijas trokšņa kartēšanu.

57. Aglomerācijas pašvaldība vai Satiksmes ministrija sadarbībā ar tās valsts kompetento institūciju, kura nolēmusi piedalīties trokšņa kartēšanā, nosaka attiecīgās teritorijas trokšņa kartēšanas kārtību.

58. Pēc trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanas aglomerācijas pašvaldība vai Satiksmes ministrija tās valsts kompetentajai institūcijai, kura piedalījās trokšņa kartēšanā, nosūta paziņojumu par apstiprināto trokšņa stratēģisko karti.

59. Pirms rīcības plāna izstrādes uzsākšanas aglomerācijas pašvaldība vai Satiksmes ministrija nosūta kaimiņvalstij rakstisku paziņojumu par rīcības plāna izstrādāšanu. Paziņojumā norāda:

59.1. informāciju par rīcības plāna izstrādi (rīcības plāna nosaukums, institūcija, kas nodrošinās rīcības plāna izstrādi, rīcības plāna izstrādes termiņš, teritorija, kuru ietekmē vides troksnis);

59.2. informāciju par to, kad un kur kaimiņvalsts var sniegt atbildi par tās piedalīšanos rīcības plāna izstrādē, kā arī iesniegt priekšlikumus par attiecīgā rīcības plāna izstrādi.

60. Aglomerācijas pašvaldība vai Satiksmes ministrija sadarbībā ar tās valsts kompetento institūciju, kura nolēmusi piedalīties rīcības plāna izstrādē, nosaka rīcības plāna izstrādes kārtību.

61. Pēc rīcības plāna apstiprināšanas aglomerācijas pašvaldība vai Satiksmes ministrija nosūta rīcības plāna kopsavilkumu tās valsts kompetentajai institūcijai, kura piedalījās rīcības plāna izstrādē.

VIII. Eiropas Komisijai sniedzamā informācija

62. Centrs par trokšņa stratēģiskajām kartēm un rīcības plāniem sniedz Eiropas Komisijai šādu informāciju:

62.1. institūcijas, kuras nodrošina trokšņa stratēģisko karšu un attiecīgo rīcības plānu izstrādi un apstiprināšanu;

62.2. par aglomerācijām:

62.2.1. īss aglomerācijas apraksts − atrašanās vieta, platība, iedzīvotāju skaits;

62.2.2. īstenotās trokšņa kontroles programmas un īstenojamie trokšņa kontroles pasākumi;

62.2.3. izmantotās aprēķinu vai mērīšanas metodes;

62.2.4. šo noteikumu 21. punktā minētā informācija;

62.2.5. rīcības plāna kopsavilkums;

62.3. par autoceļiem, dzelzceļa līnijām un lidostām:

62.3.1. autoceļu, dzelzceļa līniju vai lidostu vispārīgs apraksts (nosaukums, ģeogrāfiskās koordinātas, vidējā satiksmes intensitāte gadā, autoceļu un dzelzceļa līniju garums);

62.3.2. apkārtnes raksturojums: aglomerācijas, pagasti, lauku ainava vai cita vide, zemes izmantošanas veids, citi trokšņa avoti;

62.3.3. īstenotās trokšņa kontroles programmas un īstenojamie trokšņa kontroles pasākumi;

62.3.4. izmantotās aprēķinu vai mērīšanas metodes;

62.3.5. šo noteikumu 22. punktā minētā informācija;

62.3.6. rīcības plāna kopsavilkums.

63. Centrs sniedz Eiropas Komisijai šādu informāciju:

63.1. līdz 2015. gada 30. jūnijam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem − informāciju par autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā, par dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30000 vilcienu sastāvu gadā, par lidostām, kā arī par aglomerācijām;

63.2. informāciju par šo noteikumu 2. pielikumā norādītajiem trokšņa robežlielumiem (pievieno paskaidrojumus par to ieviešanu), informāciju par institūciju, kas nodrošina trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu glabāšanu un, ja ir izmaiņas, informāciju par institūcijām, kas nodrošina trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi un apstiprināšanu;

63.3. šo noteikumu 62. punktā minēto informāciju par trokšņa stratēģiskajām kartēm un rīcības plāniem attiecībā uz aglomerācijām, autoceļiem, dzelzceļa līnijām un lidostām sešu mēnešu laikā pēc likuma "Par piesārņojumu" pārejas noteikumu 10. un 11. punktā noteiktā termiņa ik pēc pieciem gadiem.

IX. Noslēguma jautājumi

64. Atzīt par spēku zaudējušiem:

64.1. Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumus Nr. 597 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 112., 193. nr.; 2006, 4., 23. nr.; 2008, 87. nr.; 2010, 37. nr.);

64.2. Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra noteikumus Nr. 76 "Noteikumi par trokšņa novērtēšanu dzīvojamo un publisko ēku telpās" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 19. nr.).

65. Satiksmes ministrija šo noteikumu 62.3.1. apakšpunktā minēto informāciju sniedz centram līdz 2015. gada 30. martam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem par autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā, par dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā, un par lidostām.

66. Ja mainās šo noteikumu 65. punktā minētā informācija par trokšņa avotu intensitāti, Satiksmes ministrija aktuālo informāciju par autoceļiem, dzelzceļa līnijām vai lidostām iesniedz centrā kopā ar stratēģiskajām trokšņa kartēm, kas tiek iesniegtas saskaņā ar šo noteikumu 28. un 29. punktu.

67. Stratēģiskās kartes un rīcības plānus atbilstoši šo noteikumu 29. un 43. punktam pārskata ik pēc pieciem gadiem pēc likuma "Par piesārņojumu" pārejas noteikumu 10. un 11. punktā noteiktā termiņa.

68. Šo noteikumu 5. punkts stājas spēkā 2014. gada 1. jūnijā. Līdz šo noteikumu 5. punkta spēkā stāšanās dienai aglomerācijas pašvaldība trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānu apstiprina ar saistošajiem noteikumiem.

69. Šo noteikumu 15.3 punkts stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

(MK 22.09.2015. noteikumu Nr. 539 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts
1.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 7.janvāra noteikumiem Nr.16
Vides trokšņa rādītāju piemērošanas kārtība un novērtēšanas metodes

(Pielikums grozīts ar MK 22.09.2015. noteikumiem Nr. 539)

I. Vides trokšņa rādītāju piemērošanas kārtība

1. Vides trokšņa rādītāju novērtēšana:

1.1. trokšņa rādītāju Ldvn (dB(A)) nosaka, izmantojot šādu formulu:

kur

Ldiena – A−izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis (dB(A)), kas norādīts standartā LVS ISO 1996-2:2008 "Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2. daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana" un noteikts, ņemot vērā visas dienas (kā diennakts daļu) gada laikā;

Lvakars – A−izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis (dB(A)), kas norādīts standartā LVS ISO 1996-2:2008 "Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2. daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana" un noteikts, ņemot vērā visus vakarus (kā diennakts daļu) gada laikā;

Lnakts – A−izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis (dB(A)), kas norādīts standartā LVS ISO 1996-2:2008 "Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2. daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana" un noteikts, ņemot vērā visas naktis (kā diennakts daļu) gada laikā;

1.2. novērtējot trokšņa rādītājus, ņem vērā, ka dienas ilgums ir 12 stundas, vakara – četras stundas, nakts – astoņas stundas. Diena ir no plkst. 7.00 līdz 19.00, vakars – no plkst. 19.00 līdz 23.00, nakts – no plkst. 23.00 līdz 7.00. Gads ir uz skaņas emisiju attiecināms meteoroloģisko apstākļu ziņā vidējs gads;

1.3. novērtējot trokšņa rādītājus, ņem vērā tiešo skaņu. Netiek ņemta vērā skaņa, kura atstarojas no konkrētās ēkas fasādes (mērījumu koriģē par mīnus 3 dB(A));

1.4. vides trokšņa rādītāju novērtējuma punkta izvietojuma augstumu izvēlas saskaņā ar paredzēto datu izmantošanas mērķi:

1.4.1. ja aprēķinu veic trokšņa kartēšanai attiecībā uz trokšņa iedarbību ēkās un līdzās tām, novērtējuma punktiem jāatrodas 4,0 ± 0,2 m (3,8 līdz 4,2 m) augstumā virs zemes pie fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai. Minētajā gadījumā tā ir fasāde, kas atrodas tieši pretī un vistuvāk konkrētajam trokšņa avotam. Ja mērījumu veic trokšņa kartēšanai attiecībā uz trokšņa iedarbību ēkās un līdzās tām, var izvēlēties arī citu augstumu, taču tas nedrīkst būt mazāks par 1,5 m virs zemes, un rezultātus koriģē, lai pielīdzinātu 4 m augstumam;

1.4.2. ja mērījumu vai aprēķinu veic akustiskajai plānošanai un trokšņa zonēšanai vai citam mērķim (piemēram, izstrādājot lauku apvidū, kur ir vienstāva ēkas, vietēja mēroga pasākumus, lai mazinātu trokšņa ietekmi uz konkrētām ēkām, vai veicot detalizētu trokšņa kartēšanu ierobežotā rajonā, lai noteiktu trokšņa iedarbību uz katru atsevišķu mājokli), var izvēlēties citu augstumu, taču tas nedrīkst būt mazāks par 1,5 m virs zemes. Akustiskā plānošana ir paredzamā trokšņa kontrolēšana, izmantojot plānotus pasākumus, piemēram, teritorijas plānošanu, satiksmes sistēmu projektēšanu, satiksmes plānošanu, kā arī trokšņa samazināšana, veicot skaņas izolācijas pasākumus un kontrolējot troksni tā rašanās avotā.

2. Vides trokšņa rādītājus Ldvn, Lnakts, Ldiena un Lvakars trokšņa stratēģisko karšu izstrādē piemēro, ņemot vērā, ka trokšņa rādītāju vērtības attēlo ar 5 dB(A) soli vismaz šādās zonās:

2.1. trokšņa rādītājam Ldvn: 50−54, 55−59, 60−64, 65−69, 70−74, > 75 dB(A);

2.2. trokšņa rādītājam Ldiena: 50−54, 55−59, 60−64, 65−69, 70−74, > 75 dB(A);

2.3. trokšņa rādītājam Lvakars: 45−49, 50−54, 55−59, 60−64, 65−69, 70−74, > 75 dB(A);

2.4. trokšņa rādītājam Lnakts: 40−44, 45−49, 50−54, 55−59, 60−64, 65−69, > 70 dB(A).

3. Trokšņa rādītāju LAeq,T attiecībā uz vides trokšņa avotiem piemēro šādos gadījumos:

3.1. pētāmais trokšņa avots darbojas mazāk nekā 20 % dienu, vakaru vai nakšu gada laikā;

3.2. vidējais trokšņa notikumu skaits novērtēšanas periodā (diena, vakars vai nakts) ir mazāks par vienu trokšņa notikumu stundā (piemēram, garāmbraucoša vilciena vai pāri lidojoša lidaparāta radītais troksnis). Trokšņa notikums ir troksnis, kas ilgst mazāk nekā piecas minūtes;

3.3. atklātajām mototrasēm (sporta bāzu reģistrā reģistrētām autosporta un motosporta bāzēm, kurās iespējams nodrošināt treniņu procesu un sacensības autosporta un motosporta veidos un kuras izvietotas apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā)).

4. Šo noteikumu 1. pielikuma 3. punktā minēto trokšņa rādītāju LAeq,T novērtē vides trokšņa avota raksturīgākajā darbības laikā un attiecīgās diennakts daļas pilnā laikā (dienā, vakarā vai naktī), ņemot vērā trokšņa impulsitātes labojumu + 5 dB(A) un trokšņa tonalitātes labojumu + 5 dB(A).

5. Persona, kura aprēķinājusi trokšņa rādītājus, trokšņa novērtējumam pievieno izmantotās datorprogrammas sagatavotu aprēķinu modeļu ievades datus, izņemot apbūves situācijas un topogrāfiskos datus, vai aprēķiniem izmantotos datus, ja aprēķini veikti, neizmantojot specializētas datorprogrammas. Ja ievades dati ir apjomīgi, trokšņa novērtējumam pievieno ievades datu sarakstu, kā arī elektroniskā veidā pievieno ievades datus.

II. Vides trokšņa rādītāju novērtēšanas metodes

6. Lai novērtētu vides trokšņa rādītājus, izmanto šādas aprēķinu metodes:

Nr.
p.k.

Metodes nosaukums

Norādījumi un ierobežojumi metodes lietošanā

6.1.

Standarts LVS ISO 9613-2:2004 "Akustika − Skaņas vājinājums, tai izplatoties ārējā vidē − 2.daļa: Vispārīga aprēķina metode".
Trokšņa emisijas datus (ievades datus) iegūst mērījumos, kurus veic, izmantojot kādu no šādām metodēm:
Izmanto rūpnieciskās darbības radītā trokšņa novērtēšanai

6.1.1.

standarts LVS ISO 8297:2004 "Akustika − skaņas jaudas līmeņu noteikšana rūpniecības uzņēmumiem ar daudziem trokšņa avotiem skaņas spiediena līmeņu vidē novērtēšanai − Tehniskā metode"

6.1.2.

standarts LVS EN ISO 3744:2011 "Akustika. Trokšņu avotu skaņas jaudas līmeņu un skaņas enerģijas līmeņa noteikšana ar skaņas spiedienu. Tehniskā metode akustiskajā brīvajā laukā virs atstarojošas virsmas (ISO 3744:2010)"

6.1.3.

standarts LVS EN ISO 3746:2011 "Akustika. Trokšņa avotu skaņas jaudas līmeņu un skaņas enerģijas līmeņu noteikšana ar skaņas spiediena palīdzību. Pārskata metode, pielietojot aptverošu mērvirsmu virs atstarojošas plaknes (ISO 3746:2010)"

6.2.

Metode ECAC.CEAC Doc. 29 "Standarta metode trokšņa kontūru aprēķināšanai ap civilajām lidostām" ("Report on Standard Method of Computing Noise Contours around Civil Airports"), 1997 Izmanto gaisakuģu radītā trokšņa novērtēšanai.
Izmanto lidojuma trajektorijas modelēšanas segmentācijas paņēmienu, kas minēts dokumenta ECAC.CEAC Doc. 29 7.5. apakšpunktā

6.3.

Francijā izstrādātā aprēķina metode "NMPB-Routes-96 (SETRA-CERTU-LCPC-CSTB)", kas minēta izdevumā "Arrêté du 5 mai 1995 relatif au bruit des infrastructures routières, Journal Officiel du 10 mai 1995, Article 6" un Francijas standartā XPS 31-133 Izmanto ceļu satiksmes radītā trokšņa novērtēšanai. Attiecībā uz ievades datiem, kas raksturo emisiju, šajos dokumentos ir atsauce uz izdevumu "Rokasgrāmata sauszemes transporta troksnim, buklets trokšņa līmeņu prognozēšanai, CETUR 1980" ("Guide du bruit des transports terrestres, fascicule prévision des niveaux sonores, CETUR 1980")

6.4.

Nīderlandē izstrādātā aprēķina metode "RMR" (publicēta izdevumā "Reken- en Meetvoorschrift Railverkeerslawaai '96, Ministerie Volkshuisvesting, Ruimtelijke Ordening en Milieubeheer, 20 November 1996") Izmanto dzelzceļa un tramvaju satiksmes radītā trokšņa novērtēšanai, ņemot vērā konkrēto sliežu ceļu un vilces līdzekļu tipu

7. Lai novērtētu trokšņa rādītājus, piemēro mērīšanas metodes, kas noteiktas standartā LVS ISO 1996-2:2008 "Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2. daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana". Trokšņa rādītāju novērtēšanai izmanto standartā LVS ISO 1996–1:2004 "Akustika – Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana – 1. daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras" noteiktos lielumus un novērtēšanas procedūras.

8. Gaisa kuģu radītā trokšņa automātiskam monitoringam lidostas tuvumā var izmantot piemērojamos standartus. Satiksmes ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" saistībā ar gaisa kuģu radītā trokšņa automātiskam monitoringam izstrādāto, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Standartizācijas birojs publicē oficiālajā mājaslapā www.lvs.lv to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot gaisa kuģu radītā trokšņa automātiskam monitoringam lidostas tuvumā.

9. Vides trokšņa prognozei izmanto tikai aprēķina metodes.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts
2.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 7.janvāra noteikumiem Nr.16
Vides trokšņa robežlielumi un to novērtēšana

(Pielikums grozīts ar MK 22.09.2015. noteikumiem Nr. 539)

1. Vides trokšņa robežlielumi1

Nr.

p.k.

Apbūves teritorijas izmantošanas funkcija

Trokšņa robežlielumi2

Ldiena
(dB(A))

Lvakars
(dB(A))

Lnakts
(dB(A))

1.1. Individuālo (savrupmāju, mazstāvu vai viensētu) dzīvojamo māju, bērnu iestāžu, ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūves teritorija

55

50

45

1.2. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

60

55

50

1.3. Publiskās apbūves teritorija (sabiedrisko un pārvaldes objektu teritorija, tai skaitā kultūras iestāžu, izglītības un zinātnes iestāžu, valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu un viesnīcu teritorija) (ar dzīvojamo apbūvi)

60

55

55

1.4. Jauktas apbūves teritorija, tai skaitā tirdzniecības un pakalpojumu būvju teritorija (ar dzīvojamo apbūvi)

65

60

55

1.5. Klusie rajoni apdzīvotās vietās

50

45

40

Piezīmes.

1 Vides trokšņa rādītāja LAeq, T robežlielumi ir trokšņa rādītāja Ldiena, Lnakts vai Lvakars robežlielumi atbilstošajā diennakts daļā.

2 Aizsargjoslās gar autoceļiem (tai skaitā arī gar autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir mazāka nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā), aizsargjoslās gar dzelzceļiem un teritorijās, kas atrodas tuvāk par 30 m no stacionāriem trokšņa avotiem, vides trokšņa robežlielumi uzskatāmi par mērķlielumiem.

2. Vides trokšņa robežlielumi ārpus telpām izvietotajām mototrasēm1

Nr. p. k. Sporta treniņu un sacensību dienu skaits Individuālo dzīvojamo māju (savrupmāju, mazstāvu vai viensētu) un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija Jauktas centra un publiskās apbūves teritorija (ar dzīvojamo apbūvi)

LAeq, T (dB(A))

LAeq, T (dB(A))

2.1. Līdz pieciem sporta treniņiem nedēļā darbdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00, bet sestdienās no plkst. 9.00 līdz 18.00 65 70
2.2. Līdz 16 sacensību dienām gadā no plkst. 8.00 līdz 20.00 75 80
2.3. Virs 16 sacensību dienām gadā sestdienās un svētdienās no plkst. 8.00 līdz 20.00 70 75

Piezīme. 1 Apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) izvietotās atklātās autosporta un motosporta bāzes radīto troksni novērtē, izmantojot tikai vides trokšņa robežlielumus, neveicot trokšņa rādītāju novērtēšanu telpās.

3. Vides trokšņa robežlielumu novērtēšanas nosacījumi

3.1. Vides trokšņa robežlielumu novērtēšanā ievēro Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" 1. pielikumā noteikto vides trokšņa rādītāju piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes.

3.2. Vides trokšņa līmeņa atbilstību trokšņa robežlielumiem novērtē teritorijā, kura ietver dzīvojamo apbūvi, kas reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā apbūves zeme vai zeme zem dzīvojamo ēku pagalmiem, kā arī 2 m attālumā no fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai.

3.3. Novērtējot vides trokšņa robežlielumus, ņem vērā pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto galveno (primāro) teritorijas izmantošanas veidu, kas atbilst attiecīgajai šā pielikuma 1. un 2. punktā minētajai apbūves teritorijas izmantošanas funkcijai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts
3.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 7.janvāra noteikumiem Nr.16
Kārtība, kādā piemēro trokšņa rādītājus telpās, un trokšņa rādītāju novērtēšanas metodes

I. Kārtība, kādā piemēro trokšņa rādītājus telpās

1. Trokšņa rādītājs LAeq,T ir A–izsvarotais ekvivalentais nepārtrauktais skaņas spiediena līmenis (dB(A), kas norādīts standartā LVS ISO 1996-1:2004 "Akustika − Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana − 1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras".

2. Trokšņa rādītāju LAeq,T telpās novērtē:

2.1. trokšņa avota raksturīgākajā darbības laikā un attiecīgās diennakts daļas pilnā laikā (dienā, vakarā vai naktī), ņemot vērā trokšņa impulsitātes labojumu + 5 dB(A) un trokšņa tonalitātes labojumu + 5 dB(A);

2.2. satiksmes radītajam troksnim attiecīgajā diennakts daļā (dienā, vakarā vai naktī) uz gadu.

3. Ja satiksmes vidējais trokšņa notikumu skaits novērtēšanas periodā (diena, vakars vai nakts) ir mazāks par vienu trokšņa notikumu stundā (piemēram, garāmbraucoša vilciena vai pāri lidojoša lidaparāta radītais troksnis), satiksmes radītā trokšņa rādītāju LAeq,T novērtē saskaņā ar šā pielikuma 2.1. apakšpunktu. Šis nosacījums neattiecas uz tādas lidostas trokšņa novērtēšanu, kurā notiek gaisakuģu pārvietošanās (pacelšanās vai nosēšanās) vairāk nekā 50 000 reižu gadā.

4. Ja trokšņa rādītāja sagaidāmā vai esošā vērtība naktī atšķiras no LAeq,T trokšņa robežlieluma mazāk nekā par 5 dB(A), tad telpā papildus veic trokšņa rādītāja LAmax novērtēšanu. Trokšņa rādītājs LAmax ir maksimālais A–izsvarotais skaņas spiediena līmenis, kas norādīts standartā LVS ISO 1996-1:2004 "Akustika − Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana −1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras" un ir vislielākā trokšņa emisija uztvērēja atrašanās vietā noteiktajā novērtēšanas laika intervālā.

5. Novērtējot trokšņa rādītāju telpās, ņem vērā, ka dienas ilgums ir 12 stundas, vakara – četras stundas un nakts – astoņas stundas. Diena ir no plkst. 7.00 līdz 19.00, vakars – no plkst. 19.00 līdz 23.00, nakts – no plkst. 23.00 līdz 7.00. Ja novērtējumu veic uz gadu, gads ir uz skaņas emisiju attiecināms gads ar vidējiem meteoroloģisko apstākļu rādītājiem.

II. Trokšņa rādītāju novērtēšanas metodes

6. Trokšņa rādītāja vērtību telpās novērtē, pamatojoties uz trokšņa mērījumiem, kas veicami atbilstoši standartā LVS ISO 1996-2:2008 "Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2. daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana" minētajām prasībām. Trokšņa rādītāju novērtēšanai izmanto standartā LVS ISO 1996-1:2004 "Akustika − Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana − 1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras" norādītos lielumus un novērtēšanas procedūras.

7. Prognozējamās trokšņa rādītāju vērtības telpās novērtē, izmantojot aprēķinus atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 016-11 "Būvakustika" un standartā LVS ISO 9613-2:2004 "Akustika – Skaņas vājinājums, tai izplatoties ārējā vidē – 2. daļa: Vispārīga aprēķina metode" minētajām prasībām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts
4.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 7.janvāra noteikumiem Nr.16
Trokšņa robežlielumi telpās

Nr.
p.k.

Telpas lietošanas funkcija

Trokšņa robežlielumi telpās1

LAeq,T (dBA)
dienā no plkst. 7.00
 līdz 19.00
(LAeq, 07−19)

LAeq,T (dBA)
vakarā no plkst. 19.00
līdz 23.00
(LAeq, 19−23)

LAeq,T (dBA)
naktī no plkst. 23.00
līdz 7.00
(LAeq, 23−07)

1. Izglītības un audzināšanas iestāžu mācību telpas un lasītavas, apspriežu telpas

 35

 35

 −

2. Ārstniecības iestāžu kabineti

 40

 40

 40

3. Dzīvojamās telpas un guļamtelpas (tai skaitā bērnu iestādēs un sociālās aprūpes iestādēs)2

 35

 35

 30

4. Ārstniecības un rehabilitācijas stacionāru slimnieku palātas2

 35

 30

 30

5. Viesnīcu, viesu māju un moteļu numuri

 40

 35

 35

6. Skatītāju (klausītāju) zāles un sakrālās telpas

 30

 30

 30

7. Biroju un publisko pakalpojumu sniedzēju apmeklētāju pieņemšanas telpas

 45

 45

Piezīmes.

1 Trokšņa robežlielumi nodrošināmi normālā telpu ekspluatācijas režīmā, tas ir, telpās ar aizvērtiem logiem un durvīm (izņemot ražotāja iebūvētos ventilācijas kanālus), ieslēgtu piespiedu ventilāciju un gaisa kondicionēšanu, kā arī apgaismojumu, neņemot vērā telpu izmantošanas funkcionālo (fona) troksni, piemēram, atskaņoto mūziku, darbinieku un apmeklētāju sarunas.

Trokšņa rādītāja LAmax robežlielums naktī ir par 20 dBA lielāks nekā attiecīgais trokšņa rādītāja LAeq,T robežlielums naktī.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 16Pieņemts: 07.01.2014.Stājas spēkā: 24.01.2014. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 16 (5075), 23.01.2014.OP numurs: 2014/16.2
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Latvijas standarti
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
263882
{"selected":{"value":"01.01.2016","content":"<font class='s-1'>01.01.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2016","iso_value":"2016\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"03.10.2015","iso_value":"2015\/10\/03","content":"<font class='s-1'>03.10.2015.-31.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.01.2014","iso_value":"2014\/01\/24","content":"<font class='s-1'>24.01.2014.-02.10.2015.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2016
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)