Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.1314

Rīgā 2013.gada 12.novembrī (prot. Nr.60 44.§)
Dabas lieguma "Zušu–Staiņu sēravoti" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma "Zušu–Staiņu sēravoti" (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību.

2. Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamās augu sugas, īpaši Sibīrijas mēlziedi, kā arī īpaši aizsargājamus biotopus – minerālvielām bagātus avotus un avoksnājus, mitrus zālājus periodiski izžūstošās augsnēs un citus.

3. Dabas lieguma platība ir 51,4 ha. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu robežu apraksts – šo noteikumu 2.pielikumā.

4. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

5. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

5.1. dabas lieguma zona;

5.2. dabas parka zona.

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas lieguma teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama:

7.1. šo noteikumu 8.12.apakšpunktā, 13.punktā, 15.5. un 20.5.apakšpunktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu jāsaņem Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi vai jāveic sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums;

7.2. šo noteikumu 8.7.2.apakšpunktā minētajai darbībai, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu jāsaņem zemes dzīļu izmantošanas licence.

II. Vispārīgie aprobežojumi dabas lieguma teritorijā

8. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts:

8.1. ierīkot atkritumu poligonus;

8.2. izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

8.3. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai;

8.4. uzstādīt vēja elektrostacijas;

8.5. dedzināt sauso zāli un niedres, kā arī meža zemsedzi, izņemot īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumus, par kuru veikšanu ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

8.6. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

8.7. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot:

8.7.1. pazemes ūdens ieguvi;

8.7.2. dziedniecisko dūņu ieguvi dabas parka zonā pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas;

8.8. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju – pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes, meža pļavas un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes) uz krūmāju vai mežu;

8.9. nosusināt avoksnājus, kā arī mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;

8.10. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, kā arī ar dzīvniekiem un pajūgiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

8.11. ierīkot lauksaimniecības dzīvnieku – ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu dzīvnieku – audzētavas, kā arī iežogotas platības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

8.12. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to rekonstrukciju, izņemot gadījumus, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, lai:

8.12.1. novērstu teritoriju applūšanu ārpus dabas lieguma vai līdz šim neapplūstošu teritoriju applūšanu dabas liegumā;

8.12.2. atjaunotu upju dabisko tecējumu un ūdenstecēm piegulošo teritoriju hidroloģisko režīmu;

8.12.3. veiktu īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu apsaimniekošanas un atjaunošanas pasākumus.

9. Meža zemēs aizliegts:

9.1. no 15.marta līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību un krūmu ciršanu, izņemot:

9.1.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

9.1.2. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

9.1.3. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

9.1.4. bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

9.2. iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi.

10. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztos ošus un egles, ja to apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru.

11. Sausos kokus un kritalas šo noteikumu 10.punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.

12. Uz mežaudzēm, kurās meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādu bojājumu dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un bojātie, gāztie, lauztie, sausie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

13. Visā dabas lieguma teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

13.1. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;

13.2. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu līmeņa maiņu (izņemot bebru aizsprostu nojaukšanu);

13.3. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, skatu torņus, atpūtas vietas, ugunskuru vietas, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);

13.4. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk par 60 cilvēkiem (izņemot pasākumus, kas tiek organizēti šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās).

III. Dabas lieguma zona

14. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu retu un īpaši aizsargājamu sugu un to dzīvotņu (piemēram, Sibīrijas mēlziedes Ligularia sibirica) aizsardzību, kā arī nodrošinātu Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzību.

15. Dabas lieguma zonā aizliegts:

15.1. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) meža pļavas un lauces;

15.2. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

15.3. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz:

15.3.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;

15.3.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;

15.3.3. apšu audzēm – 30 gadu;

15.4. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvaldes un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai;

15.5. ieaudzēt mežu (stādot vai sējot) meža pļavās un laucēs;

15.6. veikt darbības, kuru rezultātā platība tiek atmežota, izņemot šādu darbību veikšanu pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas:

15.6.1. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanu;

15.6.2. inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju pārbūvi (rekonstrukciju), ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

15.6.3. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanu;

15.7. meža zemēs ierīkot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

15.8. ierīkot mežsaimniecības (komersantu) ceļus.

16. Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

17. Kopšanas cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 15 augtspējīgos ekoloģiskos kokus, vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

18. Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

18.1. atjaunot mežu stādot un sējot;

18.2. veikt zinātniskos pētījumus.

IV. Dabas parka zona

19. Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu teritorijai raksturīgās ekosistēmas, sekmētu dabas lieguma teritorijas ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī lai samazinātu saimnieciskās darbības ietekmi uz dabas lieguma zonu.

20. Dabas parka zonā aizliegts:

20.1. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

20.2. cirst augtspējīgos kokus sanitārajā cirtē;

20.3. veicot koku ciršanu galvenajā cirtē:

20.3.1. samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4, neskaitot sausus stāvošus kokus;

20.3.2. mežaudzē veidot atvērumus, kas lielāki par 0,1 hektāru;

20.4. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz:

20.4.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;

20.4.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;

20.4.3. apšu audzēm – 30 gadu;

20.5. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas veikt darbības, kuru rezultātā platība tiek atmežota.

21. Galvenajā un kopšanas cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 15 augtspējīgus ekoloģiskos kokus, vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

V. Dabas pieminekļi

22. Dabas parkā esošie dabas pieminekļi – aizsargājamie koki – ir vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem izmēriem) un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).

23. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:

23.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts aizsargājamais koks vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība;

23.2. ieaudzēt mežu (stādot vai sējot) meža pļavās un laucēs, kā arī veikt darbības, kuru rezultātā platība tiek atmežota;

23.3. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koku barošanās režīmu;

23.4. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

23.5. iznīcināt dabisko zemsedzi;

23.6. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību.

24. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā.

25. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams (apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

26. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs saglabājami koka augšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē.

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs Artis Pabriks

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs
1.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.novembra noteikumiem Nr.1314
Dabas lieguma "Zušu–Staiņu sēravoti" funkcionālo zonu shēma

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs
2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.novembra noteikumiem Nr.1314
Dabas lieguma "Zušu–Staiņu sēravoti" funkcionālo zonu robežu apraksts

I. Dabas lieguma zona

1. Dabas lieguma zonas robežpunktu koordinātas.

Nr.p.k.

Robežpunkts

x koordināta

y koordināta

1.1.

1

328725

559218

1.2.

2

328687

559297

1.3.

3

328707

559296

1.4.

4

328719

559296

1.5.

5

328728

559291

1.6.

6

328740

559291

1.7.

7

328746

559284

1.8.

8

328755

559284

1.9.

9

328627

559466

1.10.

10

328714

559532

10–1 pa dabas lieguma robežu

II. Dabas parka zona

2. Dabas lieguma "Zušu–Staiņu sēravoti" teritorija, kas neietilpst dabas lieguma zonā, ir dabas parka zona.

Piezīme. Robežpunktu koordinātas ir norādītas Latvijas koordinātu sistēmā LKS-92 TM un noapaļotas līdz 1 m. Par kartogrāfisko pamatu izmantoti valsts aģentūras "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra" ortofotouzņēmumi mērogā 1:10 000 un Valsts zemes dienesta kadastra informācija pēc stāvokļa uz 2013.gadu. Shēma un robežpunktu koordinātas sastādītas bez robežpunktu uzmērīšanas dabā. Līdz precīzai robežu uzmērīšanai dabā pieļaujamas robežu novirzes no šajos noteikumos aprakstītajām robežām izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs
3.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.novembra noteikumiem Nr.1314
Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība

1. Informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1.  uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs
4.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.novembra noteikumiem Nr.1314
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki
(pēc apkārtmēra vai augstuma)

Nr.p.k.

Nosaukums latviešu valodā

Nosaukums latīņu valodā

Apkārtmērs 1,3 m augstumā (m)

Augstums (m)

I. Vietējās sugas

1.

Āra bērzs (kārpainais bērzs)Betula pendula (Betula verrucosa)

3,0

33

2.

BaltalksnisAlnus incana

1,6

25

3.

Blīgzna (pūpolvītols)Salix caprea

1,9

22

4.

Eiropas segliņšEuonymus europaeus

1,0

6

5.

Hibrīdais alksnisAlnus x pubescens

1,5

32

6.

MelnalksnisAlnus glutinosa

2,5

30

7.

Meža bumbierePyrus pyraster

1,5

13

8.

Meža ābeleMalus sylvestris

1,5

14

9.

Parastā apsePopulus tremula

3,5

35

10.

Parastā eglePicea abies

3,0

37

11.

Parastā gobaUlmus glabra

4,0

28

12.

Parastā ievaPadus avium

1,7

22

13.

Parastā (ogu) īveTaxus baccata

0,6

8

14.

Parastais kadiķisJuniperus communis

0,8

11

15.

Parastā kļavaAcer platanoides

3,5

27

16.

Parastā liepaTilia cordata

3,5

33

17.

Parastais osisFraxinus excelsior

3,5

34

18.

Parastais ozolsQuercus robur

4,0

32

19.

Parastais pīlādzisSorbus aucuparia

1,5

21

20.

Parastā priedePinus sylvestris

2,5

38

21.

Parastais skābardisCarpinus betulus

1,5

20

22.

Parastā vīksnaUlmus laevis

4,0

30

23.

Purva bērzs (pūkainais bērzs)Betula pubescens (Betula alba)

3,0

32

24.

ŠķetraSalix pentandra

1,6

22

25.

Trauslais vītolsSalix fragilis

4,0

II. Citzemju sugas

26.

Baltais vītolsSalix alba

4,5

20

27.

Baltā robīnijaRobinia pseudoacacia

1,9

20

28.

Balzama baltegleAbies balsamea

1,5

24

29.

Eiropas baltegleAbies alba

2,7

32

30.

Eiropas ciedrupriedePinus cembra

1,6

22

31.

Eiropas lapegleLarix decidua

3,2

39

32.

Holandes liepaTilia x europaea

2,8

26

33.

Kalnu kļavaAcer pseudoplatanus

2,2

20

34.

Lēdebūra lapegleLarix ledebourii

3,0

34

35.

Krimas liepaTilia x euchlora

1,9

20

36.

Lauku kļavaAcer campestre

1,5

18

37.

Mandžūrijas riekstkoksJuglans mandshurica

1,6

18

38.

Melnā priedePinus nigra

1,9

23

39.

Menzīsa duglāzijaPseudotsuga menziesii

2,4

30

40.

PapelePopulus spp.

5,0

35

41.

Parastā zirgkastaņaAesculus hippocastanum

3,0

23

42.

Eiropas dižskābardisFagus sylvatica

3,8

30

43.

Pensilvānijas osisFraxinus pennsylvanica

2,0

23

44.

Platlapu liepaTilia platyphyllos

3,1

27

45.

Pelēkais riekstkoksJuglans cinerea

2,8

20

46.

Rietumu tūjaThuja occidentalis

1,5

16

47.

Saldais ķirsisCerasus avium

1,6

12

48.

Sarkanais ozolsQuercus rubra

1,9

27

49.

Sarkstošais vītolsSalix x rubens

3,1

25

50.

Sibīrijas baltegleAbies sibirica

1,8

30

51.

Sibīrijas ciedrupriedePinus sibirica

1,9

22

52.

Sudraba kļavaAcer saccharinum

3,2

26

53.

Veimuta priedePinus strobus

2,7

36

54.

Vienkrāsas baltegleAbies concolor

1,7

32

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Dabas lieguma "Zušu–Staiņu sēravoti" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 1314Pieņemts: 12.11.2013.Stājas spēkā: 26.11.2013.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 230, 25.11.2013. OP numurs: 2013/230.6
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
262217
26.11.2013
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"