Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Ministru kabineta noteikumi Nr.1268

Rīgā 2013.gada 5.novembrī (prot. Nr.58 46.§)

Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi

Izdoti saskaņā ar Pacientu tiesību likuma
16.panta trešo daļu un 17.panta pirmo un trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā no Ārstniecības riska fonda pieprasa atlīdzību par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (turpmāk – kaitējums), kā arī atlīdzību par ārstniecības izdevumiem;

1.2. kārtību, kādā novērtē pacientam radītā kaitējuma apmēru, pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksu un izmaksā atlīdzību no Ārstniecības riska fonda;

1.3. Ārstniecības riska fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību, kā arī ārstniecības riska maksājuma apmēru un maksāšanas kārtību.

1.¹ Noteikumi neattiecas uz klīnisko pētījumu ietvaros saņemto ārstniecību.

(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 44 redakcijā)

2. Ārstniecības riska fonda darbību nodrošina šādas iestādes:

2.1. Veselības inspekcija (turpmāk – inspekcija), kas veic ekspertīzi, sagatavo atzinumu un nosaka kaitējuma apmēru procentos, kā arī vērtē ārstniecības izdevumu saistību ar pacientam nodarītā kaitējuma seku mazināšanu vai novēršanu un pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu vai par atteikumu to izmaksāt;

2.2. Nacionālais veselības dienests (turpmāk – dienests), kas administrē Ārstniecības riska fonda līdzekļus, kā arī izmaksā atlīdzību no Ārstniecības riska fonda.

(MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 239 redakcijā)

II. Kārtība, kādā pieprasa atlīdzību no Ārstniecības riska fonda

3. Pacients, kas saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 16.panta pirmo daļu ir tiesīgs prasīt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda (turpmāk – iesniedzējs), ievērojot Pacientu tiesību likuma 16.panta piektajā daļā paredzētos atlīdzības prasījuma termiņus, aizpilda un iesniedz inspekcijā atlīdzības prasījuma iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

(Grozīts ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)

3.¹ Pacienta nāves gadījumā atlīdzības prasījuma iesniegumu ir tiesīgs iesniegt pacienta mantinieks, pievienojot apliecību par laulātā mantas daļu vai mantojuma apliecību.

(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 44 redakcijā)

4. Ja iesniedzējs prasa atlīdzināt ārstniecības izdevumus, atlīdzības prasījuma iesniegumam pievieno ārstniecības izdevumu deklarāciju un maksājuma dokumentus atbilstoši šo noteikumu 1.¹ pielikumam, kā arī:

4.1. ārstniecības izdevumus apliecinošus personificētus attaisnojuma dokumentus, kas apliecina izmaksas par ārstniecības personas sniegtajām konsultācijām, medicīniskajām manipulācijām, diagnostiskiem un laboratoriskiem izmeklējumiem, zāļu un medicīnisko ierīču iegādi un medicīnisko rehabilitāciju (čekus, kvītis);

4.2. medicīnas dokumentus, kas pamato saņemtos veselības aprūpes pakalpojumus, zāļu vai medicīnas ierīču iegādi (ārstniecības iestādes izraksts/epikrīze, ārsta speciālista (konsultanta) atzinums, recepte), par kuriem iesniegti šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētie dokumenti.

(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 44 redakcijā)

4.¹ Ja pacients saistībā ar nodarītā kaitējuma novēršanu turpina ārstēties pēc inspekcijas lēmuma pieņemšanas par atlīdzības izmaksāšanu, pacients ir tiesīgs iesniegt šo noteikumu 4. punktā minētos dokumentus Pacientu tiesību likuma 16. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā, bet ne biežāk kā vienu reizi pusgadā.

(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 44 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)

III. Kārtība, kādā novērtē atlīdzības prasījumu, kā arī lēmuma pieņemšanas un atlīdzības izmaksas kārtība

5. Inspekcija, saņemot iesniedzēja atlīdzības prasījuma iesniegumu, izvērtē tajā iekļauto informāciju un pievienotos dokumentus (ārstniecības izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus). Ja inspekcija konstatē, ka atlīdzības prasījuma iesniegums ir nepilnīgs, tas piecu darbdienu laikā pēc atlīdzības prasījuma iesnieguma saņemšanas rakstiski pieprasa iesniedzējam mēneša laikā iesniegt papildu informāciju.

(Grozīts ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)

6. Inspekcija, izvērtējot atlīdzības prasījuma iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, uzsāk ekspertīzi vai pieņem lēmumu par atteikumu izskatīt atlīdzības prasījuma iesniegumu:

6.1. ja iesniegumā nav iekļauta visa nepieciešamā informācija un iesniedzējs attiecīgo informāciju nav iesniedzis arī pēc inspekcijas pieprasījuma;

6.2. ja nav ievēroti Pacientu tiesību likuma 16. panta piektajā daļā norādītie atlīdzības prasījuma termiņi;

6.3. ja pacienta nāves gadījumā nav iesniegta apliecība par laulātā mantas daļu vai mantojuma apliecība.

(MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 239 redakcijā)

7. Inspekcija:

7.1. veic pacienta medicīnisko dokumentu ekspertīzi;

7.2. konstatē kaitējuma esību vai neesību;

7.3. konstatē šo noteikumu 12.punktā minēto apstākļu esību vai neesību;

7.4. atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam nosaka konstatētā kaitējuma sekas un apmēru, izteiktu procentos, ņemot vērā veselības stāvokli, kas bijis līdz kaitējuma nodarīšanas brīdim. Ja konstatēti vairāki šo noteikumu 2. pielikumā minētie kaitējuma veidi, kaitējuma apmēru nosaka smagākā kaitējuma veida procentuālā apmēra ietvaros.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)

7.¹ Inspekcija ir tiesīga neveikt šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minēto darbību, ja iepriekš pacienta medicīnisko dokumentu ekspertīzē jau ir veikts konkrētās ārstniecības epizodes izvērtējums.

(MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)

8. Inspekcija, veicot šo noteikumu 7.punktā minētās darbības, ir tiesīga:

8.1. pieprasīt un saņemt no ārstniecības iestādēm pacienta medicīniskos dokumentus;

8.2. lūgt citas ārstniecības personas vai ārstu profesionālās asociācijas sniegt viedokli par pacientam sniegto veselības aprūpes pakalpojumu, nodrošinot pieejamību pacienta medicīniskajai dokumentācijai;

8.3. pieprasīt, lai komisija (ne mazāk kā triju ārstniecības personu sastāvā, ja nepieciešams, pieaicinot speciālistus no citām ārstniecības iestādēm), ko izveidojis tās ārstniecības iestādes vadītājs, par kuru ir saņemts atlīdzības prasījuma iesniegums, veiktu izvērtējumu un sniegtu inspekcijai viedokli par kaitējuma esību vai neesību un kaitējuma apmēru.

(Grozīts ar MK 18.05.2021. noteikumiem Nr. 311)

9. Kaitējuma (arī morālā kaitējuma) smagumu procentos inspekcija nosaka atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam, ņemot vērā šādus kritērijus un tiem noteikto īpatsvaru:

9.1. veselības stāvoklis, slimības raksturs un smagums ārstniecības procesa sākumā;

9.2. paredzamā slimības norises gaita, veicot atbilstošu ārstēšanu;

9.3. pacienta līdzdalība (līdzestība) savas veselības aprūpē, tās nozīme un ietekme uz ārstniecības procesa norisi;

9.4. ārstniecības personas darbības atbilstība Ārstniecības likuma 9.¹panta pirmajai daļai veiktās ārstniecības laikā, tās ieguldījums pacienta veselības traucējumu atpazīšanā un veselības stāvokļa uzlabošanā;

9.5. apstākļi un vide ārstniecības iestādē, nepieciešamo resursu pieejamība ārstniecības iestādē.

(MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)

9.¹ Inspekcija aprēķina pacientam izraisītā kaitējuma smaguma apmēru, izteiktu procentos, ievērojot šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktu un izmantojot šādu formulu:

K = I – (I × (N1 + N2 + N3 + N4 + N5)), kur
K – kaitējuma smaguma apmērs procentos saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, ņemot vērā šo noteikumu 9. punktā minētos kritērijus;

I – maksimālais kaitējuma smaguma apmērs atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajam kaitējuma veidam;

N1 – atbilstošais kritērija koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 2.1. apakšpunktu;

N2 – atbilstošais kritērija koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 2.2. apakšpunktu;

N3 – atbilstošais kritērija koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 2.3. apakšpunktu;

N4 – atbilstošais kritērija koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 2.4. apakšpunktu;

N5 – atbilstošais kritērija koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 2.5. apakšpunktu.

(MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)

10. Pēc šo noteikumu 7., 8., 9. un 9.¹punktā minēto pasākumu veikšanas inspekcija Pacientu tiesību likuma 16. panta sestajā daļā noteiktajos termiņos pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu vai atteikumu izmaksāt atlīdzību. Lēmumā norāda:

10.1. kaitējuma esību vai neesību;

10.2. kaitējuma apmēru, izteiktu procentos;

10.3. vai ir konstatēts kāds no šo noteikumu 12.punktā minētajiem apstākļiem.

(Grozīts ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239; MK 18.05.2021. noteikumiem Nr. 311)

11. (Svītrots ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)

11.¹ Ja inspekcija konstatējusi kaitējuma esību pacienta veselībai vai dzīvībai, tā divu nedēļu laikā no šo noteikumu 10. punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienas informāciju par atzinuma secinājumu daļā konstatēto kaitējumu nosūta ārstniecības iestādei, kuras darbībā tika konstatēta kaitējuma esība.

(MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)

12. Inspekcija pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt atlīdzību, ja ir viens no šādiem apstākļiem:

12.1. nav konstatēta cēloņsakarība starp kaitējumu un ārstniecības personas veikto darbību vai bezdarbību ārstniecības procesā;

12.2. orgānu vai audu anatomisks bojājums vai funkciju traucējums ir saistīts ar veikto ārstniecību, taču nav radies ārstniecības personas neprofesionālas rīcības dēļ;

12.3. pacients ar apzinātu rīcību ir veicinājis kaitējuma rašanos vai tā apmēra palielināšanos un ir kavējis ārstniecības personu sniegt nepieciešamos ārstniecības pakalpojumus;

12.4. pacients ir atteicies no ārstniecības;

12.4.¹ nav konstatēta kaitējuma esība;

12.5. attiecībā uz ārstniecības izdevumiem – ja izdevumi nav saistīti ar ārstniecības laikā ārstniecības personas nodarītā vai apstākļu radītā kaitējuma nelabvēlīgo seku pacienta dzīvībai vai veselībai novēršanu vai mazināšanu;

12.6. attiecībā uz ārstniecības izdevumiem – ja saņemta izdevumu atmaksa no ārstniecības iestādes, apdrošinātāja vai citā veidā;

12.7. attiecībā uz ārstniecības izdevumiem – ja atlīdzības prasījuma iesniegumam nav pievienoti ārstniecības izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti un iesniedzējs attiecīgos dokumentus nav iesniedzis arī pēc inspekcijas pieprasījuma.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)

13. Pieņemot lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu, izmaksājamās atlīdzības apmēru par kaitējumu inspekcija aprēķina, izmantojot šādu formulu:

KA =	K × a	, kur
	100

KA – izmaksājamās atlīdzības apmērs par kaitējumu (arī par morālo kaitējumu), izteikts euro;

K – kaitējuma apmērs, izteikts procentos saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, ņemot vērā šo noteikumu 9.punktā noteiktos kritērijus;

a – maksimālā atlīdzības summa par kaitējumu, izteikta euro atbilstoši Pacientu tiesību likuma 16.panta otrās daļas 1.punktam.

(Grozīts ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)

14. Atlīdzības izmaksu par kaitējumu un ārstniecības izdevumiem dienests atbilstoši inspekcijas lēmumam par atlīdzības izmaksāšanu nodrošina 90 darbdienu laikā pēc inspekcijas lēmuma spēkā stāšanās, pārskaitot atlīdzību uz bankas kontu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmas kontu, kas atvērts uz šo noteikumu 15. punktā minētās personas vārda.

(MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 239 redakcijā)

14.¹ Ja inspekcija pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt atlīdzību par ārstniecības izdevumiem, tā atdod iesniedzējam šo noteikumu 4. punktā minēto dokumentu oriģinālus.

(MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 239 redakcijā)

14.² Ja inspekcija pieņem lēmumu izmaksāt atlīdzību par ārstniecības izdevumiem, tā neatdod iesniedzējam šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētos dokumentus.

(MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 239 redakcijā)

15. Atlīdzību izmaksā:

15.1. pacientam;

15.2. pacienta nāves gadījumā pacienta mantiniekam proporcionāli mantojuma daļai, ja ir iesniegta apliecība par laulātā mantas daļu vai mantojuma apliecība;

15.3. nepilngadīgā pacienta likumiskajam pārstāvim.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 369 redakcijā)

16. (Svītrots ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 369)

IV. Ārstniecības riska fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība, kā arī riska maksājuma apmēra noteikšanas un maksāšanas kārtība

17. Ārstniecības riska fondu veido Pacientu tiesību likuma 17.panta pirmajā daļā minētie finanšu līdzekļi, kas uzkrāti šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

18. Dienests saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķina gada riska maksājuma apmēru par ārstniecības iestādē strādājošām ārstniecības personām un reizi gadā (līdz kārtējā gada 31. martam) nosūta attiecīgu maksājuma pieprasījumu primāri uz ārstniecības iestādes oficiālo elektronisko adresi, bet, ja tādas nav, – uz norādīto ārstniecības iestādes elektroniskā pasta adresi.

(MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)

19. Lai Ārstniecības riska fonda kārtējā gadā neizlietotos līdzekļus varētu izmantot nākamajā gadā, Veselības ministrija budžeta un finanšu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo priekšlikumu apropriācijas palielinājumam – ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu atlikuma izmantošanai.

20. Ārstniecības iestāde maksājumus Ārstniecības riska fondā veic reizi ceturksnī vienas ceturtdaļas apmērā no gada riska maksājuma summas, rēķinā norādītajā termiņā ieskaitot attiecīgo summu dienestam Valsts kasē atvērtajā attiecīgās pamatbudžeta apakšprogrammas izdevumu kontā. Riska maksājumu var samaksāt arī vienā maksājumā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 369)

21. Dienestam Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības vērsties ar piedziņu pret ārstniecības iestādi, ja tā nav veikusi riska maksājumu vispār vai nav veikusi maksājumu rēķinā norādītajā apmērā vai termiņā.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)

22. Ja kaitējumu nodarījusi ārstniecības persona, kura strādā ārstniecības iestādē, kas nav veikusi riska maksājumu vispār vai nav veikusi maksājumu rēķinā norādītajā apmērā vai termiņā, dienests Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā no attiecīgās ārstniecības iestādes regresa kārtībā piedzen visu pacientam izmaksātās atlīdzības summu.

23. Aprēķinot gada riska maksājuma apmēru ārstniecības iestādei un sagatavojot rēķinu, dienests ņem vērā:

23.1. ārstniecības personu dalījumu riska grupās atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;

23.2. Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā pieejamo informāciju par ārstniecības personu darba vietu (pamatdarbs, blakus darbs) un ārstniecisko un diagnostisko metožu skaitu atbilstoši specialitātei uz kārtējā gada 2. janvāri.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 369)

24. Vidējo riska maksājuma apmēru par vienu ārstniecības personu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

M = ((S₁ × A₁) + (S₂ × A₂) + (S₃ × A₃) + (S₄ × A₄)) × K / P, kur
M – vidējais riska maksājuma apmērs par vienu ārstniecības personu;

S – vidējais atlīdzību skaits, ņemot vērā lēmumu skaitu attiecībā uz unikāliem pacientiem par atlīdzības izmaksu iepriekšējo četru kalendāra gadu laikā sadalījumā pa grupām – 0–10 000 euro (S₁), 10 000–30 000 euro (S₂), 30 000–75 000 euro (S₃), vairāk par 75 000 euro (S₄);

A – vidējā atlīdzība par kaitējumiem, ņemot vērā faktiski izmaksātās atlīdzības iepriekšējo četru kalendāra gadu laikā sadalījumā pa grupām – 0–10 000 euro (A₁), 10 000–30 000 euro (A₂), 30 000–75 000 euro (A₃), vairāk par 75 000 euro (A₄);

K – koeficients, kas apzīmē iepriekšējos četros gados iesniegto, bet neizskatīto lietu skaitu;

P – riska apjoms visās ārstniecības iestādēs strādājošo ārstniecības personu darba vietu skaitam atbilstoši specialitātei, ņemot vērā ārstniecības personu sadalījumu riska grupās uz kārtējā gada 2. janvāri.

(MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)

25. Riska apjomu visās ārstniecības iestādēs strādājošo ārstniecības personu darba vietu skaitam atbilstoši specialitātei aprēķina, izmantojot šādu formulu:

P = (D1 × K1) + (D2 × K2) + (D3 × K3) + (D4 × K4) + (D5 × K5) + (D6 × K6), kur

P – riska apjoms gadā visās ārstniecības iestādēs strādājošo ārstniecības personu darba vietu skaitam atbilstoši specialitātei, ņemot vērā ārstniecības personu sadalījumu riska grupās;

D1 – ārstniecības personu darba vietu skaits atbilstoši specialitātei, kas ietilpst pirmajā riska grupā (otrajā riska grupā D2, trešajā riska grupā D3, ceturtajā riska grupā D4, piektajā riska grupā D5 un sestajā riska grupā D6) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;

K1 – riska koeficients pirmajai ārstniecības personu riska grupai (K2 – otrajai riska grupai, K3 – trešajai riska grupai, K4 – ceturtajai riska grupai, K5 – piektajai riska grupai un K6 – sestajai riska grupai) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)

26. Dienests gada riska maksājumu par tajā strādājošajām ārstniecības personām ārstniecības iestādei aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Rm = (M × D1 × K1) + (M × D2 × K2) + (M × D3 × K3) + (M × D4 × K4) + (M × D5 × K5) + (M × D6 × K6), kur

M – vidējais riska maksājuma apmērs par vienu ārstniecības personu;

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)

27. Saskaņā ar šiem noteikumiem pilnam kalendāra gadam aprēķināto ārstniecības riska maksājumu nepārrēķina un attiecina uz visām attiecīgās ārstniecības iestādes ārstniecības personām neatkarīgi no to dalījuma pa riska grupām vai skaita izmaiņām kalendāra gada laikā.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)

28. Ārstniecības iestāde mēneša laikā pēc tās reģistrēšanas Ārstniecības iestāžu reģistrā paziņo dienestam datumu, ar kuru tā uzsāk veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Šādā gadījumā dienests divu nedēļu laikā aprēķina riska maksājuma apmēru kārtējā gada atlikušajam periodam, sākot no paziņojumā norādītā datuma, atbilstoši Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā pieejamai informācijai par ārstniecības personu darba vietu skaitu atbilstoši specialitātei uz to brīdi, kad ārstniecības iestāde ir uzsākusi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un dalījumam riska grupās un nosūta rēķinu ārstniecības iestādei.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)

V. Noslēguma jautājumi

29. Dienests rēķinus par ārstniecības riska maksājumu 2013.gadā ārstniecības iestādēm nosūta līdz 2013.gada 25.decembrim atbilstoši ārstniecības personu reģistrā pieejamai informācijai par ārstniecības personu darba vietu skaitu uz 2013.gada 1.novembri.

30. 2013. un 2014.gadā dienests aprēķinos izmanto šo noteikumu 24.punktā noteikto maksimālo atlīdzības summu par kaitējumu (A) atbilstoši Pacientu tiesību likuma 16.panta otrās daļas 1.punktam.

31. Šo noteikumu 3. pielikuma 140. punkts stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 369 redakcijā)

32. Ārstniecības iestādēm, kas Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētas pēc 2021. gada 1. jūnija, gada riska maksājuma apmēra noteikšanai par 2021. gadu piemēro vidējo riska maksājuma apmēru par vienu ārstniecības personu, kas aprēķināts līdz 2021. gada 31. martam.

(MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta Direktīvas 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Veselības ministre Ingrīda Circene

1.pielikums
Ministru kabineta
2013. gada 5. novembra noteikumiem Nr. 1268

(Pielikums MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 239 redakcijā)

Atlīdzības prasījuma iesniegums


	(vārds, uzvārds)

	(personas kods)

	(dzīvesvietas adrese)

	(kontakttālrunis, e-pasts)

Lūdzu izmaksāt man atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par pacientam

(pacienta vārds, uzvārds, personas kods)

ārstniecības iestādē ārstniecības personas darbības/bezdarbības rezultātā radītiem
(atzīmēt atbilstošo)

nemateriāliem zaudējumiem – pacienta veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu)

materiāliem zaudējumiem – ārstniecības izdevumiem

Sniedzu šādas ziņas:

Ārstēšanās periods	no 20____. gada _____. __________________
	līdz 20____. gada _____. _________________

Ārstniecības persona:

specialitāte
vārds, uzvārds
Ārstniecības iestāde

Situācijas apraksts un papildu informācija, kas apliecina pacientam nodarīto kaitējumu:

Aprēķināto atlīdzību lūdzu ieskaitīt:

norēķinu iestādes nosaukums
bankas kods
konta numurs

Pacienta pārstāvja, mantinieka vārds, uzvārds un personas kods, uz kura vārda atvērts norēķinu konts

Atlīdzības prasījuma iesniegumam pievienoti šādi dokumenti:

1)
2)
3)
4)
5)
6)

1. Apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga, un apņemos septiņu dienu laikā pēc tam, kad būšu uzzinājis(-usi) par izmaiņām atlīdzības prasījuma iesniegumā minētajās ziņās, paziņot par tām Veselības inspekcijai.

2. Esmu informēts(-a), ka Nacionālais veselības dienests piedzīs izmaksāto atlīdzību, ja apzināti sniegtas nepatiesas ziņas, lai saņemtu atlīdzību.

3. Esmu informēts(-a), ka Nacionālais veselības dienests piedzīs visu izmaksāto atlīdzību no ārstniecības iestādes, kas nav veikusi ārstniecības riska maksājumu Pacientu tiesību likumā noteiktajā kārtībā.

4. Piekrītu, ka Veselības inspekcija un Nacionālais veselības dienests veiks personas datu apstrādi, ievērojot normatīvo aktu prasības, kas reglamentē fizisko personu datu aizsardzību.

5. Atlīdzību par atlīdzības prasījuma iesniegumā minēto ārstniecību neesmu saņēmis(-usi) civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros, no apdrošinātāja vai citā veidā. Ja šajā punktā minētā informācija mainīsies, apņemos septiņu dienu laikā par to informēt Veselības inspekciju.

Lēmumu piekrītu saņemt*:

uz šajā atlīdzības prasījuma iesniegumā norādīto e-pasta adresi

personīgi Veselības inspekcijā

nosūtītu pa pastu uz atlīdzības prasījuma iesniegumā norādīto pasta adresi

Datums** ______________


	(vārds, uzvārds, paraksts**)

Piezīmes.

1. * Ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, lēmums tiks nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi.

2. ** Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

1.¹ pielikums
Ministru kabineta
2013. gada 5. novembra
noteikumiem Nr. 1268

(Pielikums MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 44 redakcijā)

Ārstniecības izdevumu deklarācija

(par ārstniecības izdevumiem, kas attiecas uz vienu veselības aprūpes epizodi, aizpilda deklarācijas pielikumu, norādot atsevišķus maksājumus apliecinošos dokumentus)

Pacienta vārds, uzvārds

Personas kods

Veselības aprūpes epizodes Nr.	Ārstniecības iestāde	Ārstniecības persona	Medicīniskais dokuments, kas pamato sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus (izraksts/epikrīze vai ārsta speciālista (konsultanta) atzinums)	Par periodu		Pieprasītā summa (euro)
Veselības aprūpes epizodes Nr.	Ārstniecības iestāde	Ārstniecības persona		sākuma datums	beigu datums	Pieprasītā summa (euro)



					Kopā

Deklarācijai pievienoju:

1. Medicīnas dokumenti, kas pamato sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, uz ___ lp.

2. Deklarācijas pielikums "Maksājumu dokumenti" uz _____ lp.

3. Maksājumu dokumenti uz _____ lp.

Ar parakstu apliecinu, ka deklarācijā norādītie izdevumi ir pilnīgi un pareizi.


(vārds, uzvārds)		(paraksts)		(datums)

Deklarācijas pielikums

Maksājumu dokumenti
(aizpilda atsevišķi par katru ārstniecības epizodi)

Ārstniecības izdevumu deklarācijā norādītās veselības aprūpes epizodes Nr. ______

Nr. p. k.	Saņemtais veselības aprūpes pakalpojums	Maksājumu apliecinošais dokuments, Nr.	Pieprasītā summa (euro)



		Kopā


(vārds, uzvārds)		(paraksts)		(datums)

2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 5.novembra noteikumiem Nr.1268

Pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma (arī morālā kaitējuma) noteikšanas kritēriji un metodika

(Pielikums MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)

1. Vērtējot personas dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma smaguma apmēru, ņem vērā šādu kaitējuma smaguma pakāpju kvalifikāciju:

1.1. smags kaitējums – paliekoši veselības traucējumi, ko radījis kāda orgāna vai tā funkcijas zaudējums, izraisot neatgriezeniskas pašaprūpes, funkcionalitātes, darbspēju un dzīves kvalitātes zudumu;

1.2. vidējs kaitējums – ilgstoši veselības traucējumi, ko radījis kāda orgāna vai tā funkcijas zaudējums, daļēji ierobežojot pašaprūpi, funkcionalitāti, darbspējas un dzīves kvalitāti;

1.3. viegls kaitējums – veselības traucējumi, kas īslaicīgi ierobežo vai neierobežo pašaprūpi, funkcionalitāti un darbspējas, bet būtiski neietekmē dzīves kvalitāti.

2. Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumu Nr. 1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi" 9. punktā minēto kritēriju koeficientu vērtības:

Nr. p. k.	Kritērijs	Kritērija koeficienta vērtība
2.1.	Veselības stāvoklis, slimības raksturs un smagums ārstniecības procesa sākumā:
2.1.1.	ārstniecības procesa sākumā pacients ir praktiski vesels	0
2.1.2.	ārstniecības procesa sākumā pacientam ir hroniska slimība daļējā saistībā ar attiecīgo saslimšanu	0,15
2.1.3.	ārstniecības procesa sākumā pacientam ir viena hroniska slimība tiešā saistībā ar attiecīgo saslimšanu	0,30
2.1.4.	ārstniecības procesa sākumā pacientam ir vairākas hroniskas slimības tiešā saistībā ar attiecīgo saslimšanu	0,40
2.2.	Paredzamā slimības norises gaita, veicot atbilstošu ārstēšanu:
2.2.1.	tipiska norises gaita	0
2.2.2.	atipiska norises gaita	0,1
2.2.3.	reta norises gaita	0,2
2.3.	Pacienta līdzdalība (līdzestība) savas veselības aprūpē, tās nozīme un ietekme uz ārstniecības procesa norisi:
2.3.1.	pacienta aktīva līdzdalība savas veselības aprūpē	0
2.3.2.	pacienta daļēja līdzdalība savas veselības aprūpē	0,08
2.3.3.	nav pacienta līdzdalības savas veselības aprūpē	0,15
2.4.	Ārstniecības personas darbības atbilstība Ārstniecības likuma 9.1 panta pirmajai daļai veiktās ārstniecības laikā, tās ieguldījums pacienta veselības traucējumu atpazīšanā un veselības stāvokļa uzlabošanā:
2.4.1.	ārstniecības personas darbība nebija atbilstoša Ārstniecības likuma 9.¹panta pirmajai daļai, veselības traucējumi tika atpazīti novēloti un darbība nebija vērsta uz kaitējuma seku novēršanu	0
2.4.2.	ārstniecības personas darbība bija daļēji atbilstoša Ārstniecības likuma 9.¹panta pirmajai daļai, bet veselības traucējumi tika atpazīti novēloti un darbība nebija vērsta uz kaitējuma seku novēršanu	0,04
2.4.3.	ārstniecības personas darbība nebija atbilstoša Ārstniecības likuma 9.¹panta pirmajai daļai, veselības traucējumi tika atpazīti novēloti, bet darbība bija vērsta uz kaitējuma seku novēršanu	0,04
2.4.4.	ārstniecības personas darbība bija atbilstoša Ārstniecības likuma 9.¹panta pirmajai daļai, bet veselības traucējumi tika atpazīti novēloti un darbība nebija vērsta uz kaitējuma seku novēršanu	0,08
2.4.5.	ārstniecības personas darbība bija daļēji atbilstoša Ārstniecības likuma 9.¹panta pirmajai daļai, veselības traucējumi tika atpazīti novēloti, bet darbība bija vērsta uz kaitējuma seku novēršanu
2.4.6.	ārstniecības personas darbība nebija atbilstoša Ārstniecības likuma 9.¹panta pirmajai daļai, bet izraisītie veselības traucējumi tika laikus atpazīti un darbība bija vērsta uz to novēršanu
2.4.7.	ārstniecības personas darbība bija atbilstoša Ārstniecības likuma 9.¹panta pirmajai daļai, veselības traucējumi tika atpazīti novēloti, bet darbība bija vērsta uz kaitējuma seku novēršanu	0,12
2.4.8.	ārstniecības personas darbība bija daļēji atbilstoša Ārstniecības likuma 9.¹panta pirmajai daļai, bet veselības traucējumi tika laikus atpazīti un darbība bija vērsta uz to novēršanu	0,12
2.4.9.	ārstniecības personas darbība bija atbilstoša Ārstniecības likuma 9.¹panta pirmajai daļai, veselības traucējumi tika laikus atpazīti un darbība bija vērsta uz to novēršanu	0,15
2.5.	Apstākļi un vide ārstniecības iestādē, nepieciešamo resursu pieejamība ārstniecības iestādē:
2.5.1.	ārstniecības iestādē nebija nodrošināti nepieciešamie apstākļi un vide, bet bija pieejami visi nepieciešamie resursi, kaitējums netika novērsts	0
2.5.2.	ārstniecības iestādē bija daļēji nodrošināti nepieciešamie apstākļi un vide, kā arī bija pieejami visi nepieciešamie resursi, kaitējums netika novērsts	0,03
2.5.3.	ārstniecības iestādē nebija nodrošināti nepieciešamie apstākļi un vide, kā arī nebija pieejami visi nepieciešamie resursi, kaitējums netika novērsts	0,05
2.5.4.	ārstniecības iestādē bija nodrošināti nepieciešamie apstākļi un vide, kā arī bija pieejami visi nepieciešamie resursi, kaitējums netika novērsts	0,05
2.5.5.	ārstniecības iestādē bija daļēji nodrošināti nepieciešamie apstākļi un vide, bet nebija pieejami visi nepieciešamie resursi, kaitējums netika novērsts	0,08
2.5.6.	ārstniecības iestādē bija nodrošināti nepieciešamie apstākļi un vide, bet nebija pieejami visi nepieciešamie resursi, kaitējums netika novērsts	0,1

3. Pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma veidi un procentos izteikts kaitējuma smaguma apmērs:

Nr. p. k.	Pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītais kaitējums	Nodarītā kaitējuma smagums (apmērs %)*
3.1.	Nav diagnosticēta saslimšana un/vai nav nodrošināta adekvāta ārstēšana, un tas izraisījis pacienta nāvi	līdz 100 %
3.2.	Nav diagnosticēta saslimšana un/vai nav nodrošināta adekvāta ārstēšana, un tas izraisījis ilgstošus vai paliekošus veselības traucējumus (ar ilgstošu darbnespēju, rehabilitāciju un invaliditāti), kam turpmākajā ārstēšanas procesā nepieciešami lieli finansiāli izdevumi:
3.2.1.	paliekoši nervu sistēmas darbības traucējumi: - centrālā nervu sistēma (galvas smadzeņu, muguras smadzeņu) – kustības, jušanas un spēka mazinājums vai zudums; - perifērā nervu sistēma – nervu vai nervu pinumu bojājumi ar sekojošiem to funkciju traucējumiem; - tetraparēzes un paraparēzes, tetraplēģijas un paraplēģijas:
3.2.1.1.	kustības, jušanas un spēka mazinājums	līdz 10 %
3.2.1.2.	kustības, jušanas un spēka zudums	līdz 20 %
3.2.1.3.	perifērā nervu sistēma – nervu vai nervu pinumu bojājumi ar sekojošiem to funkciju traucējumiem	līdz 20 %
3.2.1.4.	tetraparēzes un paraparēzes	līdz 40 %
3.2.1.5.	paraplēģijas	līdz 50 %
3.2.1.6.	tetraplēģijas	līdz 80 %
3.2.1.7.	citi paliekoši nervu sistēmas darbības traucējumi, kas nav minēti šā pielikuma 3.2.1.1.–3.2.1.6. apakšpunktā	līdz 80 %
3.2.2.	redzes orgānu bojājums – redzes traucējumi (redzes mazinājums vai zudums, akomodācijas paralīze, hemianopsija, šķielēšana), asaru aparāta funkciju traucējumi, acs ābola zudums:
3.2.2.1.	asaru aparāta funkciju traucējumi vienai acij	līdz 3 %
3.2.2.2.	hemianopsija vai šķielēšana vienai acij	līdz 5 %
3.2.2.3.	redzes mazinājums vienai acij, kas pakļaujas korekcijai	līdz 5 %
3.2.2.4.	redzes mazinājums vienai acij, kas nepakļaujas korekcijai	līdz 10 %
3.2.2.5.	akomodācijas paralīze	līdz 15 %
3.2.2.6.	vienas acs ābola zudums	līdz 15 %
3.2.2.7.	pilnīgs redzes zudums vienai acij	līdz 15 %
3.2.2.8.	abu acu vai vienīgās redzīgās acs pilnīgs redzes zudums	līdz 30 %
3.2.2.9.	citi redzes orgānu bojājumi, kas nav minēti šā pielikuma 3.2.2.1.–3.2.2.8. apakšpunktā	līdz 30 %
3.2.3.	dzirdes orgānu bojājums – dzirdes traucējumi (dzirdes pavājinājums vai zudums), vestibulārās funkcijas traucējumi, bungplēvītes plīsums:
3.2.3.1.	vienas bungplēvītes plīsums	1 %
3.2.3.2.	dzirdes pavājinājums vienai ausij	līdz 5 %
3.2.3.3.	vestibulārās funkcijas traucējumi	līdz 10 %
3.2.3.4.	pilnīgs dzirdes zudums vienai ausij	līdz 15 %
3.2.3.5.	pilnīgs dzirdes zudums abām ausīm	līdz 30 %
3.2.3.6.	citi dzirdes orgānu bojājumi, kas nav minēti šā pielikuma 3.2.3.1.–3.2.3.5. apakšpunktā	līdz 30 %
3.2.4.	elpošanas orgānu bojājums – balss zaudējums, paliekoša deguna kaula deformācija ar apgrūtinātu elpošanu, balsenes/trahejas/bronhu vai plaušas bojājums ar paliekošu elpošanas mazspēju:
3.2.4.1.	paliekoša deguna kaula deformācija ar apgrūtinātu elpošanu	līdz 6 %
3.2.4.2.	balss zaudējums	līdz 20 %
3.2.4.3.	balsenes/trahejas/bronhu bojājums ar paliekošu elpošanas mazspēju	līdz 20 %
3.2.4.4.	plaušas bojājums ar paliekošu elpošanas mazspēju	līdz 50 %
3.2.4.5.	citi elpošanas orgānu bojājumi, kas nav minēti šā pielikuma 3.2.4.1.–3.2.4.4. apakšpunktā	līdz 50 %
3.2.5.	gremošanas orgānu bojājums – mēles, rīkles, barības vada, kuņģa–zarnu trakta un aknu bojājums ar paliekošu to funkciju traucējumu (tai skaitā resnās zarnas izvade uz vēdera priekšējās sienas):
3.2.5.1.	mēles, rīkles, barības vada bojājums	līdz 10 %
3.2.5.2.	kuņģa–zarnu trakta un aknu bojājums ar paliekošu to funkciju traucējumu (tai skaitā resnās zarnas izvade uz vēdera priekšējās sienas)	līdz 50 %
3.2.5.3.	citi gremošanas orgānu bojājumi, kas nav minēti šā pielikuma 3.2.5.1.–3.2.5.2. apakšpunktā	līdz 50 %
3.2.6.	uroģenitālā sistēma – urīnpūšļa/urīnvada bojājums ar paliekošiem urinācijas traucējumiem (tai skaitā pastāvīgais katetrs), nieres bojājums vai zudums ar paliekošu nieru mazspēju (tai skaitā mākslīgā niere), sēklinieku vai dzimumlocekļa bojājums vai zudums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu, olnīcu/dzemdes/olvadu bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu/zaudējumu:
3.2.6.1.	vienas nieres bojājums	līdz 25 %
3.2.6.2.	uroģenitālā sistēma – urīnpūšļa/urīnvada bojājums ar paliekošiem urinācijas traucējumiem (tai skaitā pastāvīgais katetrs)	līdz 30 %
3.2.6.3.	vienas nieres zudums	līdz 40 %
3.2.6.4.	paliekoša nieru mazspēja (tai skaitā mākslīgā niere)	līdz 50 %
3.2.6.5.	sēklinieku vai dzimumlocekļa bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu	līdz 50 %
3.2.6.6.	olnīcu/dzemdes/olvadu bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu/zaudējumu sievietēm vecumā līdz 39 gadiem	līdz 50 %
3.2.6.7.	olnīcu/dzemdes/olvadu bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu/zaudējumu sievietēm vecumā no 40 līdz 44 gadiem	līdz 30 %
3.2.6.8.	olnīcu/dzemdes/olvadu bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu/zaudējumu sievietēm vecumā virs 45 gadiem	līdz 10 %
3.2.6.9.	citi uroģenitālās sistēmas bojājumi, kas nav minēti šā pielikuma 3.2.6.1.–3.2.6.8. apakšpunktā	līdz 50 %
3.2.7.	kustību un balsta aparāts: - mugurkaulāja funkciju traucējumi (izteikts kustību ierobežojums, sāpju sindroms, deformācija); - augšējās ekstremitātes lielo locītavu (pleca, elkoņa) izteikts funkciju ierobežojums vai ankiloze; - augšējās ekstremitātes pilnīgs vai daļējs zaudējums; - plaukstas pamata locītavas izteikts funkciju ierobežojums vai zaudējums; - augšējo ekstremitāšu pirkstu vai falangu amputācija/ankiloze (ņemot vērā bojāto pirkstu funkcionalitāti un skaitu); - apakšējās ekstremitātes lielo locītavu (gūžas, ceļa, pēdas) izteikts funkciju ierobežojums vai ankiloze; - apakšējās ekstremitātes pilnīgs vai daļējs zaudējums (ņemot vērā amputācijas līmeni); - pēdas/plaukstas pilnīgs vai daļējs zaudējums; - apakšējo ekstremitāšu pirkstu vai falangu amputācija/ankiloze (ņemot vērā bojāto pirkstu skaitu):
3.2.7.1.	augšējo vai apakšējo ekstremitāšu 2., 3., 4. vai 5. pirksta vai tā falangas amputācija	1 %
3.2.7.2.	augšējo vai apakšējo ekstremitāšu pirksta vai tā falangas ankiloze (vienam pirkstam)	līdz 5 %
3.2.7.3.	apakšējās ekstremitātes daļējs zaudējums ar zemu amputācijas līmeni	līdz 15 %
3.2.7.4.	augšējo vai apakšējo ekstremitāšu 1. pirksta vai tā falangas amputācija	līdz 15 %
3.2.7.5.	augšējo vai apakšējo ekstremitāšu 2., 3., 4. un 5. pirksta vai tā falangas kopēja amputācija	līdz 15 %
3.2.7.6.	pēdas daļējs zaudējums	līdz 15 %
3.2.7.7.	plaukstas zaudējums	līdz 15 %
3.2.7.8.	mugurkaulāja funkciju traucējumi (izteikts kustību ierobežojums, sāpju sindroms, deformācija)	līdz 15 %
3.2.7.9.	augšējās ekstremitātes lielo locītavu (pleca, elkoņa) izteikts funkciju ierobežojums vai ankiloze	līdz 20 %
3.2.7.10.	plaukstas pamata locītavas izteikts funkciju ierobežojums vai zaudējums	līdz 20 %
3.2.7.11.	apakšējās ekstremitātes lielo locītavu (gūžas, ceļa, pēdas) izteikts funkciju ierobežojums vai ankiloze	līdz 20 %
3.2.7.12.	pēdas pilnīgs zaudējums	līdz 25 %
3.2.7.13.	apakšējās ekstremitātes daļējs zaudējums ar augstu amputācijas līmeni vai apakšējās ekstremitātes pilnīgs zaudējums	līdz 30 %
3.2.7.14.	augšējās ekstremitātes pilnīgs vai daļējs zaudējums	līdz 30 %
3.2.7.15.	citi kustību un balsta aparāta bojājumi, kas nav minēti šā pielikuma 3.2.7.1.–3.2.7.14. apakšpunktā	līdz 30 %
3.3.	Ārstniecības procesā nediagnosticētas un/vai neārstētas:
3.3.1.	pamatslimības komplikācijas	līdz 50 %
3.3.2.	pievienojušās blakus saslimšanas	līdz 50 %
3.4.	Zobārstniecībā lietojamo ārstniecības un mutes dobuma protezēšanas tehnoloģiju neievērošana, kas rada smagas komplikācijas vai zobu zaudēšanu, vai neatbilstošu zobu protēžu izgatavošanu	līdz 10 %
3.5.	Ķirurģisku un ginekoloģisku manipulāciju/operāciju laikā atstāts (palicis) svešķermenis (piemēram, instruments, tampons), ja nav iestājušās kādas no šā pielikuma 3.2. apakšpunktā minētajām sekām (sistēmu traucējumiem)	līdz 5 %
3.6.	Cita (veselā) orgāna kļūdaina ārstēšana (tai skaitā ķirurģiska), ja nav iestājušās kādas no šā pielikuma 3.2. apakšpunktā minētajām sekām (sistēmu traucējumiem)	līdz 25 %
3.7.	Nav laikus diagnosticētas dzemdību un pēcdzemdību komplikācijas, kuru dēļ iestājusies:
3.7.1.	grūtnieces–dzemdētājas nāve	līdz 100 %
3.7.2.	jaundzimušā nāve	līdz 50 %
3.7.3.	olnīcu/dzemdes/olvadu bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu/zaudējumu:	līdz 50 %
3.7.3.1.	olnīcu/dzemdes/olvadu bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu/zaudējumu sievietēm vecumā līdz 39 gadiem	līdz 50 %
3.7.3.2.	olnīcu/dzemdes/olvadu bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu/zaudējumu sievietēm vecumā no 40 līdz 44 gadiem	līdz 30 %
3.7.3.3.	olnīcu/dzemdes/olvadu bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu/zaudējumu sievietēm vecumā virs 45 gadiem	līdz 10 %
3.7.4.	smagi jaundzimušā veselības traucējumi, ja nav iestājušās kādas no šā pielikuma 3.2. apakšpunktā minētajām sekām (sistēmu traucējumiem)	līdz 50 %
3.8.	Nav laikus diagnosticēta onkoloģiska saslimšana un/vai nodrošināta tās ārstēšana	līdz 50 %
3.9.	Grūtnieces novērošanas laikā (līdz 22. grūtniecības nedēļai) nav laikus diagnosticēta augļa patoloģija, kas apdraud augļa dzīvību un/vai nebūs koriģējama turpmākajā dzīves laikā, – jautājuma izlemšanai par grūtniecības priekšlaicīgu pārtraukšanu	līdz 10 %
3.10.	Veselības traucējumi, kas radušies, izmantojot medicīniskās ierīces un tehnoloģijas, kuras neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām	līdz 30 %
3.11.	Veselības traucējumi, kas radušies pacientam ārstniecības iestādē, iegūstot infekciju ārstniecības procesā	līdz 20 %

Piezīme. Ja ārstniecības procesā tikuši lietoti neatbilstoši aizvietojošie šķīdumi un asins preparāti, tad personas dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu) un tā apmēru vērtē atbilstoši šā pielikuma 3.2. apakšpunktā minētajām sekām pacienta veselībai un dzīvībai.

4. Pēc šā pielikuma 1. punktā minētās kaitējuma smaguma pakāpes noteikšanas maksimālo kaitējuma smaguma apmēru (procentos) atbilstoši šā pielikuma 3. punktā minētajam kaitējuma veidam un tā smaguma apmēram nosaka, izmantojot šādu formulu:

I = L × M1 vai M2, vai M3, kur

I – maksimālais kaitējuma smaguma apmērs atbilstoši šā pielikuma 3. punktā minētajam kaitējuma veidam, ievērojot kaitējuma smaguma pakāpi;

L – maksimālais kaitējuma smaguma apmērs atbilstoši šā pielikuma 3. punktā minētajam kaitējuma veidam;

M1 – koeficients 0,1 (viegls kaitējums);

M2 – koeficients 0,8 (vidējs kaitējums);

M3 – koeficients 1 (smags kaitējums).

3. pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 5.novembra
noteikumiem Nr. 1268

(Pielikums MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 101 redakcijā)

Ārstniecības personu dalījums riska grupās un piemērojamais riska koeficients

Nr. p. k.	Kods atbilstoši specialitātes klasifikatoram¹	Ārstniecības personas²	Riska koeficients
I riska grupa
1.1.	P03	Ķirurgs	10
1.2.	P04	Neiroķirurgs	10
1.3.	P05	Torakālais ķirurgs	10
1.4.	P08	Urologs	10
1.5.	P06	Sirds ķirurgs	10
1.6.	P07	Asinsvadu ķirurgs	10
1.7.	PP18	Flebologs	10
1.8.	P12	Bērnu ķirurgs	10
1.9.	P13	Traumatologs, ortopēds	10
1.10.	A131	Mugurkaulāja ķirurgs	10
1.11.	P14	Ginekologs, dzemdību speciālists	10
1.12.	A151	Neonatologs – jaundzimušo aprūpe	10
1.13.	P09	Plastiskais ķirurgs	10
1.14.	PP31	Rokas ķirurgs	10
1.15.	PP19	Transplantologs	10
II riska grupa
2.1.	P18	Anesteziologs, reanimatologs	8
2.2.	A142	Onkoloģijas ginekologs	8
2.3.	P16	Onkologs ķīmijterapeits	8
2.4.	P26	Mutes, sejas un žokļu ķirurgs	8
2.5.	P39	Neatliekamās medicīnas ārsts	8
2.6.	P22	Oftalmologs	8
2.7.	P23	Otolaringologs	8
2.8.	P31	Radiologs terapeits	8
III riska grupa
3.1.	P01	Internists	5
3.2.	P56	Reimatologs	5
3.3.	P57	Pneimonologs	5
3.4.	P58	Endokrinologs	5
3.5.	P59	Nefrologs	5
3.6.	P60	Gastroenterologs	5
3.7.	P02	Ģimenes (vispārējās prakses) ārsts	5
3.8.	P15	Pediatrs	5
3.9.	A152	Bērnu infektologs	5
3.10.	A153	Bērnu kardiologs	5
3.11.	A154	Bērnu reimatologs	5
3.12.	A155	Bērnu pneimonologs	5
3.13.	A156	Bērnu endokrinologs	5
3.14.	A158	Bērnu gastroenterologs	5
3.15.	A159	Bērnu hematoonkologs	5
3.16.	A1510	Bērnu alergologs	5
3.17.	P62	Bērnu neirologs	5
3.18.	P17	Hematologs	5
3.19.	P19	Psihiatrs	5
3.20.	P64	Bērnu psihiatrs	5
3.21.	P20	Neirologs	5
3.22.	PP35	Neirofiziologs	5
3.23.	P24	Infektologs	5
3.24.	P27	Dermatologs, venerologs	5
3.25.	P28	Narkologs	5
3.26.	P29	Laboratorijas ārsts	5
3.27.	P32	Radiologs	5
3.28.	A321	Invazīvais radiologs	5
3.29.	P33	Patologs	5
3.30.	P36	Sporta ārsts	5
3.31.	P42	Psihoterapeits	5
3.32.	P52	Kardiologs	5
3.33.	P53	Arodveselības un arodslimību ārsts	5
3.34.	PP24	Transfuziologs	5
3.35.	PP30	Kombustiologs	5
IV riska grupa
4.1.	P25	Zobārsts	2
4.2.	A251	Ortodonts	2
4.3.	A252	Periodontologs	2
4.4.	A253	Bērnu zobārsts	2
4.5.	A254	Zobu protēzists	2
4.6.	A255	Endodontists	2
4.7.	P44	Medicīnas ģenētiķis	2
4.8.	P47	Klīniskais mikrobiologs	2
4.9.	P48	Geriatrs	2
4.10.	P49	Sabiedrības veselības ārsts	2
4.11.	P50	Klīniskais farmakologs	2
4.12.	P51	Klīniskais fiziologs	2
4.13.	P54	Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts	2
V riska grupa
5.1.	n28	Vecmāte	1
5.2.	n122	Māsa (vispārējās aprūpes māsa) anestēzijā un intensīvajā aprūpē	1
5.3.	n123	Māsa (vispārējās aprūpes māsa) perioperatīvajā aprūpē	1
5.4.	n74	Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs (feldšeris)	1
VI riska grupa
6.1.	n11	Zobu higiēnists	0,5
6.2.	n12	Zobu tehniķis	0,5
6.3.	n27	Ārsta palīgs (feldšeris)	0,5
6.4.	n29	Masieris	0,5
6.5.	n120	Māsa (vispārējās aprūpes māsa)	0,5
6.6.	n121	Māsa (vispārējās aprūpes māsa) bērnu aprūpē	0,5
6.7.	n124	Māsa (vispārējās aprūpes māsa) psihiatrijā un narkoloģijā	0,5
6.8.	n70	Māsas palīgs	0,5
6.9.	n71	Zobārsta asistents	0,5
6.10.	n72	Kosmētiķis	0,5
6.11.	n76	Biomedicīnas laborants	0,5
6.12.	n85	Radiologa asistents	0,5
6.13.	n86	Ambulatorā dienesta ārsta palīgs	0,5
6.14.	n91	Mākslas terapeits	0,5
6.15.	n92	Podologs	0,5
6.16.	n93	Uztura speciālists	0,5
6.17.	n94	Radiogrāfers	0,5
6.18.	n96	Skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā	0,5
6.19.	n109	Militārais paramediķis	0,5
6.20.	PP25	Andrologs	0,5
6.21.	PP26	Paliatīvās aprūpes speciālists	0,5
6.22.	PP32	Trihologs	0,5
6.23.	PP33	Osteorefleksoterapeits	0,5
6.24.	T01	Fizioterapeits	0,5
6.25.	T02	Ergoterapeits	0,5
6.26.	T04	Fizioterapeita asistents	0,5
6.27.	T05	Audiologopēds	0,5
6.28.	T06	Tehniskais ortopēds	0,5
6.29.	T07	Ergoterapeita asistents	0,5
6.30.	n114	Optometrists	0,5
6.31.	A, P, PP, M	Cita sarakstā neminēta specialitāte vai metode	0,5

Piezīmes.

¹ Ārstniecības personas kods atbilstoši specialitātes klasifikatoram noteikts saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumu Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 1. pielikumu.

² Ārstniecības personām, kurām saskaņā ar likumu "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" ir noteikts adaptācijas periods un kuras ir reģistrētas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, piemēro attiecīgajai profesijai un specialitātei noteikto riska grupu, kurā šai personai ir noteikts adaptācijas periods.

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

spēkā esošs Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Numurs: 1268Pieņemts: 05.11.2013.Stājas spēkā: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 228, 22.11.2013. OP numurs:

Satura rādītājs

Saistītie dokumenti

Grozījumi
Izdoti saskaņā ar
Satversmes tiesas nolēmumi
Augstākās tiesas atziņas
Anotācija / tiesību akta projekts
Skaidrojumi
Grāmatas
Citi saistītie dokumenti

Ar grozījumu sarakstu
Ar pielikumiem
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids