1. Noteikumi nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumus, par kuriem pienākas kompensācija, kā arī kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem (turpmāk – kompensācija) izmaksas nosacījumus, kārtību un apmēru.

2. Kompensāciju piešķir par šādiem lauksaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kuri nav Eiropas nozīmes aizsargājamas teritorijas (Natura 2000):

2.1. aizliegta uzaršana un kultivēšana;

2.2. aizliegta visu veidu saimnieciskā darbība.

3. Kompensāciju piešķir par šādiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kuri nav Eiropas nozīmes aizsargājamas teritorijas (Natura 2000):

3.1. aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība;

3.2. aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē, kailcirtē vai kopšanas cirtē.

4. Kompensāciju aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijās piešķir, ja kopējā aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritoriju platības summa ir lielāka par 0,1 hektāru vienas zemes vienības robežās.

5. Ja ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība, koku ciršana galvenajā cirtē, kailcirtē vai kopšanas cirtē, kompensāciju piešķir, ja mežaudze sasniegusi vismaz 20 gadu vecumu.

6. Kompensācijas apmērs:

6.1. lauksaimniecības zemēs – 44 euro par hektāru;

6.2. meža zemēs atkarībā no saimnieciskās darbības ierobežojuma veida visa gada laikā:

6.2.1. ja aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība, – 157 euro par hektāru;

6.2.2. ja aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē un kopšanas cirtē, – 157 euro par hektāru;

6.2.3. ja aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē, – 128 euro par hektāru;

6.2.4. ja aizliegta koku ciršana kailcirtē, – 43 euro par hektāru.

7. Kompensācijas apmēru aprēķina proporcionāli teritorijas lielumam, par kuru piešķirama kompensācija, un izmaksā no valsts vai pašvaldības budžeta atbilstoši šim mērķim valsts vai pašvaldības budžetā piešķirtajiem līdzekļiem.

8. Kompensāciju nepiešķir par saimnieciskās darbības ierobežojumiem dabas pieminekļu – aizsargājamo koku un akmeņu – teritorijās, kā arī īpaši aizsargājamās teritorijās, kuru platība ir mazāka par 1 hektāru.

9. Iesniegumu kompensācijas saņemšanai (turpmāk – iesniegums) (pielikums) zemes īpašnieks iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē vai, ja īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidojusi pašvaldība, pašvaldības domē vai pašvaldības pilnvarotā pašvaldības institūcijā (turpmāk – atbildīgā institūcija).

10. Iesniegumu par konkrēto gadu iesniedzējs iesniedz atbildīgajā institūcijā līdz attiecīgā gada 15.maijam.

11. Iesniegumu var iesniegt:

11.1. Dabas aizsardzības pārvaldē – klātienē, pa pastu vai tiešsaistes datu pārraides režīmā;

11.2. attiecīgajā pašvaldības domē vai pašvaldības pilnvarotā pašvaldības institūcijā – klātienē vai pa pastu.

12. Ja iesniegumā nav norādīta šo noteikumu pielikumā ietvertā informācija vai tam nav pievienoti šo noteikumu pielikumā noteiktie dokumenti, vai ja iesniedzējs nav samaksājis nekustamā īpašuma nodokli par iepriekšējo gadu un kārtējo gada ceturksni, vai ja iesniedzējs nav samaksājis naudas sodu par pārkāpumiem vides jomā vai noteiktajā termiņā nav atlīdzinājis videi un mežam nodarītos zaudējumus, atbildīgā institūcija nosaka iesniedzējam saprātīgu termiņu tās norādīto trūkumu novēršanai. Ja atbildīgās institūcijas norādītie trūkumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, atbildīgā institūcija izdod administratīvo aktu par atteikumu piešķirt kompensāciju.

13. Lēmumu par kompensācijas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kompensāciju atbildīgā institūcija pieņem mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

14. Lēmumu par kompensācijas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kompensāciju var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

15. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā.

16. Triju mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par kompensācijas piešķiršanu atbildīgā institūcija nodrošina attiecīgā atbalsta izmaksu, ja valsts vai pašvaldības budžetā šim mērķim ir piešķirti līdzekļi.

17. Atbildīgā institūcija izveido un uztur kompensāciju izmaksu reģistru (elektronisko datubāzi). Reģistrā par katru kompensācijas izmaksas gadījumu ietver vismaz šādu informāciju:

17.1. ziņas par kompensācijas saņēmēju: par fizisku personu – vārds, uzvārds un personas kods, par juridisku personu – nosaukums un reģistrācijas numurs;

17.2. nekustamā īpašuma nosaukums un zemes vienības kadastra apzīmējums;

17.3. aizsargājamā teritorija;

17.4. saimnieciskās darbības ierobežojums, par kuru saņemta kompensācija;

17.5. platība (hektāros), par kuru saņemta kompensācija;

17.6. datums, kad saņemts iesniegums;

17.7. datums, kad pieņemts lēmums par kompensācijas piešķiršanu;

17.8. kompensācijas izmaksas datums.

18. Iesniegumu par 2013.gadu atbalsta pretendents iesniedz atbildīgajā institūcijā līdz 2013.gada 1.novembrim.

19. Līdz 2013.gada 31.decembrim šo noteikumu 7.punktā minētā kompensācija izmaksājama latos:

19.1. lauksaimniecības zemēs – 30,92 lati par hektāru;

19.2. meža zemēs atkarībā no saimnieciskās darbības ierobežojuma veida visa gada laikā:

19.2.1. ja aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība, – 110,34 lati par hektāru;

19.2.2. ja aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē un kopšanas cirtē, – 110,34 lati par hektāru;

19.2.3. ja aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē, – 89,96 lati par hektāru;

19.2.4. ja aizliegta koku ciršana kailcirtē, – 30,22 lati par hektāru.