Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.644

Rīgā 2013.gada 27.augustā (prot. Nr.46 79.§)
Dzīvniekos un to produktos esošu noteiktu vielu un to atliekvielu kontroles un tās finansēšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma
42.panta 7.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka šo noteikumu 1.pielikumā minēto vielu un to atliekvielu kontroles un tās finansēšanas kārtību.

2. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

2.1. atliekvielas – Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija Regulas (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004, 2.panta "a" apakšpunktā minēto farmakoloģiski aktīvo vielu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos pārnesto vielu atliekvielas, kas var būt kaitīgas cilvēku veselībai;

2.2. dzīvnieki – dzīvnieki, no kuriem iegūst dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus (liellopi, cūkas, aitas, kazas, zirgi, truši, mājputni, akvakultūras dzīvnieki, medījamie dzīvnieki, ko tur ierobežotās platībās dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei, medus bites, medījamo savvaļas sugu dzīvnieki);

2.3. dzīvnieku grupa – tādu vienas sugas un viena vecuma diapazona dzīvnieku grupa, kuri izaudzēti vienā uzņēmumā vienādos audzēšanas apstākļos;

2.4. aizliegta viela – viela, ko aizliegts lietot dzīvniekiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ierobežojumiem zāļu lietošanā dzīvniekiem un Komisijas 2009.gada 22.decembra Regulu Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura (turpmāk – Regula Nr. 37/2010);

2.5. oficiālais paraugs – paraugs, kuru ņem Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) un kuram pievieno informāciju par dzīvnieka sugu, tipu, dzimumu, dzīvnieka vai dzīvnieku izcelsmes produkta izcelsmi, parauga iegūšanas metodi un daudzumu;

2.6. zāļu neatļauta lietošana – zāļu lietošana dzīvniekiem, neievērojot zāļu lietošanas instrukcijas vai praktizējoša veterinārārsta norādījumus;

2.7. aizliegtu vielu lietošana – aizliegtu vielu saturošu zāļu lietošana dzīvniekiem.

3. Dienests šo noteikumu 1.pielikumā minēto vielu un to atliekvielu (turpmāk – atliekvielas) kontroli saskaņā ar atliekvielu kontroles programmu veic dzīvnieku novietnēs, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu (turpmāk – produkti) ražošanas, izplatīšanas un pārstrādes uzņēmumos, kā arī savvaļas sugu dzīvnieku nomedīšanas vietās.

4. Oficiālos paraugus, lai noteiktu atliekvielas, ņem no dzīviem dzīvniekiem (tostarp ekskrementus, ķermeņa šķidrumus un audus), produktiem, dzīvnieku barības (turpmāk – barība), virszemes ūdens vai ūdens, kurā uzturas akvakultūras dzīvnieki, un dzeramā ūdens.

II. Atliekvielu kontroles programma un tās finansēšanas kārtība

5. Dienests izstrādā atliekvielu kontroles programmu. Programmā iekļauj:

5.1. to normatīvo aktu sarakstu, kuros noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā minēto vielu lietošanas prasības, lietošanas ierobežojumi, reģistrācija, izplatīšanas kārtība un maksimāli pieļaujamais atliekvielu daudzums;

5.2. detalizētu informāciju par atliekvielu kontroles programmas izpildē iesaistītajām dienesta struktūrvienībām;

5.3. sarakstu ar šo noteikumu 1.pielikumā minētajām izmeklējamām vielām, analīžu metodēm, izmeklējumu rezultātu interpretācijas metodēm un izmeklējamo paraugu skaitu, pamatojot norādītos skaitļus;

5.4. oficiālo paraugu skaitu, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā norādīto paraugu ņemšanas daudzumu un biežumu, lai konstatētu zāļu neatļautu lietošanu, nodrošinātu maksimāli pieļaujamo atliekvielu daudzuma ievērošanu, kā arī noteiktu un atklātu iemeslus vielu klātbūtnei produktos;

5.5. kārtību, kādā ņem, uzglabā, transportē, piegādā laboratorijai oficiālos paraugus, un par paraugiem norādāmo informāciju;

5.6. informāciju par dienesta rīcību gadījumā, ja konstatēta aizliegtu vielu lietošana vai pārsniegts maksimāli pieļaujamais atliekvielu daudzums produktos;

5.7. finanšu līdzekļu sadalījumu programmā, pamatojoties uz dienesta plānoto darbu apjomu un izdevumu tāmi, ieskaitot oficiālo paraugu ņemšanas un izmeklēšanas izmaksas.

6. Dienests programmu īsteno no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem.

7. Atliekvielu kontroles programmas izstrādē dienests ņem vērā šādus nosacījumus:

7.1. šo noteikumu 1.pielikumā minēto A grupas vielu kontroli veic, lai konstatētu zāļu neatļautu lietošanu;

7.2. šo noteikumu 1.pielikumā minēto B grupas vielu kontroli veic, lai uzraudzītu Regulas Nr. 37/2010 pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo atliekvielu daudzumu produktos, tā atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 23.februāra Regulas Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (turpmāk – Regula Nr. 396/2005), I, II un III pielikumā minētajām prasībām, kā arī noteiktu vides piesārņotāju koncentrāciju;

7.3. kontrolējamo vielu un to atliekvielu grupas nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu;

7.4. paraugu ņemšanas biežumu, periodiskumu un paraugu skaitu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, ievērojot:

7.4.1. apkopoto informāciju par Latvijā nokauto un realizēto dzīvnieku skaitu un iegūto produktu daudzumu iepriekšējā kalendāra gadā;

7.4.2. iepriekšējā gada atliekvielu kontroles programmas izpildes rezultātus;

7.4.3. iepriekšējā kalendāra gadā Latvijā izplatīto veterināro zāļu daudzumu un sortimentu, vielu iespējamo klātbūtni dzīvniekos, barībā, produktos un ūdenī.

8. Dienests katru gadu līdz 31.martam iesniedz Eiropas Komisijā iepriekšējā gada atliekvielu kontroles programmas rezultātu izvērtējumu un kārtējā gada uzraudzības programmu.

9. Valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"":

9.1. pilda references laboratorijas funkcijas atliekvielu kontrolē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par references laboratorijas statusa piešķiršanas un akreditācijas kārtību, funkcijām un pienākumiem, kā arī iekārtām un aprīkojumam noteiktajām prasībām pārtikas, dzīvnieku barības un veterinārajā jomā;

9.2. nodrošina atliekvielu kontroles programmā paredzētos laboratoriskos izmeklējumus.

III. Dzīvnieku īpašnieku (turētāju), produktu vai barības ražotāju un praktizējošo veterinārārstu atbildība atliekvielu kontrolē

10. Dzīvnieku īpašnieks (turētājs) (turpmāk – dzīvnieku īpašnieks) vai produktu ražotājs nodrošina šādu prasību izpildi:

10.1. ganāmpulks, dzīvnieku audzēšanas, turēšanas vai nobarošanas novietne (turpmāk – novietne) un dzīvnieks ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā, un produktu ražotājs ir reģistrēts dienesta uzraudzības objektu reģistrā;

10.2. pērk tikai tādus dzīvniekus, par kuriem iepriekšējais dzīvnieku īpašnieks var apliecināt, ka:

10.2.1. dzīvniekam nav ievadītas aizliegtas vielas un nav veikta neatļauta zāļu lietošana;

10.2.2. ir ievērots atbilstošs zāļu lietošanas instrukcijā vai praktizējoša veterinārārsta noteiktais zāļu izdalīšanās periods no dzīvnieka organisma, ja dzīvniekam ir ievadītas zāles;

10.3. pārliecinās, vai saņemtie dzīvnieki vai produkti nesatur aizliegtās vielas vai tādu atliekvielu daudzumu, kas pārsniedz Regulas Nr. 37/2010 pielikumā vai Regulas Nr. 396/2005 I, II un III pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo atliekvielu daudzumu;

10.4. pārdod tikai tādus dzīvniekus, kuriem:

10.4.1. nav ievadītas aizliegtas vielas un nav veikta zāļu neatļauta lietošana;

10.4.2. pēc ārstēšanas ir ievērots atbilstošs zāļu lietošanas instrukcijā vai praktizējoša veterinārārsta noteiktais zāļu izdalīšanās periods no dzīvnieka organisma;

10.5. izplata produktus, kas iegūti no šo noteikumu 10.4.apakšpunktā minētajiem dzīvniekiem.

11. Ja produktu ražotājam dzīvniekus piegādā persona, kas nav dzīvnieku īpašnieks, bet kas komerciālos nolūkos pērk un pārdod dzīvniekus, tā nodrošina šo noteikumu 10.2., 10.3. un 10.4.apakšpunktā minēto prasību izpildi.

12. Dzīvnieku īpašniekam ir šādi pienākumi:

12.1. dokumentēt zāļu lietošanu dzīvniekiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgajām labturības prasībām un veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles prasībām;

12.2. glabāt šo noteikumu 12.1. un 13.1.apakšpunktā minēto informāciju par dzīvnieku ārstēšanu vismaz piecus gadus pēc pēdējā ieraksta izdarīšanas;

12.3. pēc dienesta inspektora pieprasījuma sniegt informāciju par šo noteikumu ievērošanu dzīvnieku novietnē;

12.4. ja ir aizdomas par aizliegtu vielu klātbūtni vai pārsniegtu maksimāli pieļaujamo atliekvielu daudzumu saskaņā ar Regulas Nr. 37/2010 pielikumu dzīvniekos vai produktos, pirms laboratorisko izmeklējumu rezultātu un dienesta norādījumu saņemšanas par turpmāko rīcību ar dzīvniekiem neizvest no novietnes dzīvniekus, no kuriem ņemti paraugi;

12.5. ja nepieciešams, palīdzēt dienesta inspektoram vai praktizējošam veterinārārstam veikt dzīvnieku pirmskaušanas pārbaudi vai citas darbības atliekvielu kontrolei.

13. Praktizējošs veterinārārsts:

13.1. šo noteikumu 12.1.apakšpunktā minētajā dokumentācijā par zāļu lietošanu dzīvniekiem norāda un ar parakstu un veterinārmedicīniskās prakses zīmoga nospiedumu apstiprina (ja reģistrs nav elektroniskā formā) šādu informāciju par ārstēto dzīvnieku:

13.1.1. ievadīto zāļu daudzumu (devu) un ārstēšanas ilgumu dienās vai informāciju par izrakstīto recepti (norādot izrakstītās receptes datumu un numuru). Ja dzīvnieka īpašniekam izsniedz zāles dzīvnieka ārstēšanas kursa pabeigšanai, norāda izsniegto zāļu daudzumu, zāļu lietošanas mērķi, diagnozi un norādījumus par zāļu lietošanu dzīvniekam;

13.1.2. zāļu lietošanas un zāļu izdalīšanās periodu;

13.2. pēc dienesta inspektora pieprasījuma sniedz informāciju par zāļu lietošanu attiecīgo dzīvnieku novietnē.

14. Persona, kas iesaistīta produktu vai barības ražošanā:

14.1. nodrošina, ka produkti vai barība nesatur aizliegtās vielas un produktos nav pārsniegts maksimāli pieļaujamais atliekvielu daudzums;

14.2. izplata produktus, kas iegūti no šo noteikumu 10.4.apakšpunktā minētajiem dzīvniekiem;

14.3. pēc dienesta inspektora pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu prasību ievērošanu uzņēmumā;

14.4. informē dienesta inspektoru vai praktizējošu veterinārārstu, ja saistībā ar paškontroles sistēmu produktu vai barības laboratoriskajos izmeklējumos konstatētas aizliegtās vielas, to atliekvielas vai ja pārsniegts Regulas Nr. 37/2010 pielikumā vai Regulas Nr. 396/2005 I, II vai III pielikumā norādītais maksimāli pieļaujamais atliekvielu līmenis;

14.5. neizved no uzņēmuma barību vai produktus, no kuriem ņemti attiecīgie paraugi, kamēr nav saņemti laboratorisko izmeklējumu rezultāti un dienesta norādījumi par turpmāko rīcību, ja ir aizdomas par aizliegto vielu vai to atliekvielu klātbūtni vai pārsniegtu maksimāli pieļaujamo atliekvielu daudzumu produktos vai barībā.

IV. Oficiālo paraugu ņemšanas kārtība

15. Dienests oficiālos paraugus ņem bez iepriekšēja brīdinājuma, nenosakot konkrētu laiku paraugu ņemšanai.

16. Lai konstatētu zāļu neatļautu lietošanu un aizliegtu vielu lietošanu, dienests var ņemt oficiālos paraugus un veikt izlases pārbaudes:

16.1. šo noteikumu 1.pielikuma A grupā ietverto vielu vai šo vielu saturošu zāļu ražošanas, uzglabāšanas, izplatīšanas, transportēšanas un pārdošanas un iegādes posmā;

16.2. barības ražošanas un izplatīšanas posmā;

16.3. dzīvnieku audzēšanas un produktu ražošanas posmā.

17. Ņemot oficiālos paraugus novietnē, dienesta inspektors izvērtē pieejamo informāciju par novietnes dzīvnieku sugu, šķirni, vecumu un dzimumu, kā arī audzēšanas, turēšanas un barošanas veidu un izvēlas, no kuriem dzīvniekiem ņemt paraugus pēc šādiem papildu kritērijiem:

17.1. iespējamā zāļu lietošana attiecīgās grupas dzīvniekiem un šo zāļu lietošanas pazīmes novietnē;

17.2. pārmaiņas dzīvniekiem raksturīgās sekundārās dzimumpazīmēs un uzvedībā;

17.3. dzīvnieku vispārējā veselības stāvokļa un barojuma pakāpes salīdzinājums ar citiem tās pašas sugas, šķirnes, dzimuma un vecuma dzīvniekiem;

17.4. iespējamais dzeramā ūdens un virszemes ūdens piesārņojums.

18. Ņemot oficiālos paraugus no kautķermeņiem vai produktiem produktu sākotnējās ražošanas uzņēmumā (turpmāk – kautuve), dienesta inspektors novērtē kautķermeņus vai produktus un ņem paraugus, ja iespējams, no dažādas izcelsmes kautķermeņiem vai produktiem pēc šādiem kritērijiem:

18.1. dzīvnieka suga, dzimums, vecums un turēšanas vai nobarošanas veids;

18.2. zāļu lietošanas prakse atbilstošajai dzīvnieku sugai un dzīvnieku turēšanas vai nobarošanas veidam;

18.3. informācija par novietnē vai produkta ražošanas uzņēmumā iepriekš veikto pārbaužu rezultātiem veterināro zāļu aprites un atliekvielu uzraudzības jomā, ja tādi ir;

18.4. zāļu lietošanas pazīmes dzīvniekiem, ja tādas ir.

19. Dienesta inspektors oficiālo paraugu ņem tādā daudzumā, lai nodrošinātu šo noteikumu 20.punktā minēto nosacījumu izpildi. Oficiālo paraugu ievieto piemērotā traukā, lai saglabātu parauga viengabalainību, un iesaiņo, izmantojot materiālus, kas neietekmē parauga kvalitāti un nodrošina paraugā esošo atliekvielu stabilitāti.

20. Oficiālo paraugu dala vismaz divos vienādos apakšparaugos, nodrošinot tādu daudzumu, lai katram apakšparaugam var veikt visus nepieciešamos laboratoriskos izmeklējumus. Paraugu dala laboratorijā, kurā paraugu izmeklē. Parauga vienu daļu laboratoriski izmeklē, bet atlikušo uzglabā laboratorijā, kurā veic izmeklējumus, lai nodrošinātu parauga atkārtotu laboratorisku izmeklēšanu šo noteikumu 28.punktā minētajos gadījumos.

21. Oficiālo paraugu transportē un uzglabā atbilstošos apstākļos, nepieļaujot parauga aizstāšanu, atliekvielu tālāku izplatīšanos vai noārdīšanos un nodrošinot parauga sākotnējo fizikāli ķīmisko īpašību saglabāšanu. Īpašu uzmanību pievērš transportēšanas kastēm, temperatūrai un piegādes laikam uz laboratoriju.

22. Iesaiņoto oficiālo paraugu ievieto šim nolūkam paredzētā marķētā konteinerā un konteineru aizzīmogo. Konteinera marķējumā ir šāda informācija:

22.1. parauga numurs;

22.2. dienesta inspektora identifikācijas numurs (spiedoga nospiedums) un paraksts.

23. Dienesta inspektors par oficiālo paraugu ņemšanu sagatavo protokolu un tā kopiju. Protokolā norāda šādu informāciju:

23.1. dienesta adrese;

23.2. dienesta inspektora identifikācijas numurs (spiedoga nospiedums) un paraksts;

23.3. parauga marķējuma numurs;

23.4. parauga ņemšanas datums;

23.5. dzīvnieku īpašnieka, produkta, barības, dzeramā ūdens vai virszemes ūdens ražotāja vai izplatītāja adrese un vārds, uzvārds vai nosaukums;

23.6. dzīvnieku novietnes nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, ja paraugu ņem novietnē, vai nomedīšanas vieta (medību iecirknis) – medījamo savvaļas sugu dzīvniekiem;

23.7. dzīvnieka suga, dzimums, vecums un identifikācijas numurs vai, ja nav iespējams norādīt identifikācijas numuru, norāda citu nosacītu vienību (piemēram, strops);

23.8. produkta vai barības veids, ražošanas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas numurs dienesta uzraudzības objektu reģistrā, ja paraugu ņem produkta vai barības ražošanas uzņēmumā;

23.9. parauga veids un forma;

23.10. zāles, kas pēdējo četru nedēļu laikā pirms parauga ņemšanas dienas izmantotas dzīvnieku ārstēšanai, ja paraugu ņem novietnē;

23.11. nosakāmās vielas vai vielu grupas;

23.12. cita informācija, ja tāda ir.

24. Sagatavoto parauga ņemšanas protokolu un tā kopiju paraksta dienesta inspektors un tā dzīvnieku, barības, produkta, dzeramā ūdens vai virszemes ūdens īpašnieks, no kura ņemts paraugs. Protokola oriģinālu glabā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā vai robežkontroles punktā, nodrošinot, ka nepiederošas personas nepiekļūst dokumentam. Protokola kopiju izsniedz dzīvnieku, barības, produkta, dzeramā ūdens vai virszemes ūdens īpašniekam, no kura ņemts paraugs.

25. Kopā ar izmeklējamo paraugu uz laboratoriju nosūta pavaddokumentu. Pavaddokumentā norāda šādu informāciju:

25.1. dienesta adrese;

25.2. dienesta inspektora identifikācijas numurs (spiedoga nospiedums) un paraksts;

25.3. parauga marķējuma numurs;

25.4. parauga ņemšanas datums;

25.5. dzīvnieka suga;

25.6. parauga veids un forma;

25.7. nosakāmās vielas vai vielu grupas;

25.8. cita informācija, ja tāda ir.

26. Ja laboratorijā izmeklējamajā paraugā konstatē neatbilstību šo noteikumu 19., 21. vai 25.punktā minētajām prasībām, laboratorija par to informē dienestu.

27. Ja izmeklētajā paraugā laboratoriski konstatētas šo noteikumu 1.pielikumā minētās A grupas vielas vai to atliekvielas un izmeklējumu rezultāti iegūti, izmantojot metodi, kas nav references metode, rezultātus apstiprina šo noteikumu 10.punktā minētajā laboratorijā, izmantojot references metodi.

28. Strīdu gadījumā izmeklējumu rezultātus šo noteikumu 1.pielikumā iekļautajām vielām apstiprina references laboratorijā. Izdevumus par atkārtotiem laboratoriskajiem izmeklējumiem sedz sūdzības iesniedzējs.

V. Oficiālās kontroles pasākumi

29. Dzīvnieki, kam veic oficiālo kontroli, ir individuāli identificēti vai apzīmēti. Ja nav iespējams norādīt identifikācijas numuru, norāda citu nosacītu vienību (piemēram, strops).

30. Ja ir aizdomas par zāļu neatļautu lietošanu vai aizliegtu vielu lietošanu, dienests no dzīvnieka īpašnieka un šo dzīvnieku ārstējošā praktizējošā veterinārārsta saņem visu informāciju par zāļu lietošanu dzīvniekam un zāļu lietošanas pamatojumu.

31. Ja pēc zāļu lietošanu pamatojošās informācijas izpētes ir aizdomas par zāļu neatļautu lietošanu vai aizliegtu vielu lietošanu, dienests veic:

31.1. izlases veidā dzīvnieku pārbaudes šo dzīvnieku novietnē (tostarp pārbauda, vai zāles nav ievadītas implantu veidā), ja nepieciešams, ņemot oficiālus paraugus;

31.2. pārbaudes dzīvnieku novietnē (tostarp novietnēs un uzņēmumos, kas ir administratīvi saistīti ar šo novietni) vai dzīvnieku izcelsmes novietnē, vai novietnē, no kuras dzīvnieki nosūtīti. Šim nolūkam ņem dzeramā ūdens un barības izlases paraugus, kā arī – akvakultūras audzēšanas uzņēmumos – tā ūdens paraugus, kurā uzturas akvakultūras dzīvnieki;

31.3. šo noteikumu 16.1.apakšpunktā minētās pārbaudes;

31.4. citas pārbaudes, lai noskaidrotu neatļauto vielu izcelsmi vai ārstēto dzīvnieku izcelsmi.

32. Laikā, kad dzīvniekiem veic izmeklējumus saskaņā ar šo noteikumu 30.punktu, attiecīgās novietnes dzīvniekus aizliegts izvest no novietnes vai nodot citai personai, izņemot gadījumus, ja tas ir saistīts ar dienesta oficiālo kontroli.

33. Ja oficiālā parauga izmeklēšanā konstatē zāļu neatļautu lietošanu vai aizliegtu vielu lietošanu, dienests:

33.1. iegūst informāciju, lai noteiktu dzīvnieku, dzīvnieka izcelsmes novietni vai novietni, no kuras dzīvnieks nosūtīts, un informāciju par šo noteikumu 31.punktā minētās pārbaudes rezultātiem, ja tāda veikta. Ja dzīvnieka izcelsmes novietne vai novietne, no kuras dzīvnieks nosūtīts, ir citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (turpmāk – dalībvalsts), dienests par konstatēto pārkāpumu informē iesaistītās dalībvalstis un Eiropas Komisiju;

33.2. pārbauda dzīvnieka izcelsmes novietni vai novietni, no kuras dzīvnieki nosūtīti, lai noteiktu zāļu neatļautas lietošanas vai aizliegto vielu klātbūtnes iemeslus;

33.3. pārbauda konstatēto zāļu vai vielu izcelsmi un izseko attiecīgo zāļu vai vielu ražošanas, uzglabāšanas, transportēšanas, izplatīšanas un lietošanas posmus;

33.4. veic citas pārbaudes, lai noskaidrotu zāļu neatļautas lietošanas vai aizliegtu vielu lietošanas iemeslus;

33.5. dzīvniekus, no kuriem ņem oficiālus paraugus, aizliedz izvest no novietnes, kamēr nav saņemti pārbaužu rezultāti.

34. Ja oficiālo paraugu izmeklēšanā konstatē, ka ir pārsniegts maksimāli pieļaujamais atliekvielu daudzums, dienests veic visus pasākumus, lai novērstu apdraudējumu sabiedrības veselībai, kā arī nosaka aizliegumu izvest dzīvniekus no novietnes un izplatīt produktus līdz zāļu izdalīšanās perioda beigām.

35. Produktus, kuros ir aizliegtās vielas vai pārsniegts maksimāli pieļaujamais atliekvielu daudzums, dienests aizliedz lietot pārtikā.

36. Ja dienests oficiālo paraugu izmeklēšanā konstatē, ka dzīvnieku īpašnieks vai produktu ražotājs, pārvietojot dzīvniekus vai izplatot produktus, atkārtoti pārkāpj prasības par maksimāli pieļaujamo atliekvielu daudzumu, dienests vismaz turpmākos sešus mēnešus pēc pēdējā pozitīvā izmeklējuma veic pastiprinātu attiecīgās novietnes vai uzņēmuma dzīvnieku vai produktu atliekvielu kontroli, nepieļaujot produktu izplatīšanu vai dzīvnieku pārvietošanu līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai.

37. Ja pārbaudē apstiprina aizliegto vielu klātbūtni vai atliekvielu daudzums pārsniedz maksimāli pieļaujamo daudzumu, dzīvnieku īpašnieks sedz izdevumus par:

37.1. šo noteikumu 34. un 36.punktā minētajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem un atkārtotiem laboratoriskajiem izmeklējumiem;

37.2. par dzīvnieku, barības vai produktu pārstrādi vai likvidēšanu bez zaudējumu atlīdzināšanas vai kompensācijas.

38. Ja oficiālais paraugs ņemts no dzīvnieka, kas ievests:

38.1. no citas dalībvalsts, un oficiālā parauga izmeklēšanā konstatē aizliegto vielu klātbūtni vai atliekvielas pārsniedz maksimāli pieļaujamo daudzumu, dienests nosūta pieprasījumu dzīvnieka vai produkta izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai veikt pasākumus, kas līdzvērtīgi šo noteikumu 33., 34., 35., 36. un 37.punktā un VI nodaļā minētajiem pasākumiem;

38.2. no valsts, kas nav dalībvalsts (turpmāk – trešā valsts), un oficiālā parauga izmeklēšanā tiek konstatēta zāļu neatļauta lietošana vai aizliegtu vielu lietošana, dienests rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 44., 45. un 46.punktu.

VI. Dienesta rīcība, ja konstatēta neatbilstība

39. Ja dienests pārbaudē konstatē, ka persona, pārkāpjot veterināro zāļu aprites jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasības, neatļauti ražo, uzglabā, izplata vai lieto dzīvniekiem šo noteikumu 1.pielikuma A grupā vai B grupas 1.apakšgrupā minētās vielas vai šīs vielas saturošas zāles, dienests aptur jebkuru attiecīgās personas uzņēmuma darbību līdz apstākļu galīgai noskaidrošanai un izseko attiecīgo zāļu vai vielu ražošanas, uzglabāšanas, transportēšanas, izplatīšanas un lietošanas posmus. Konstatējot atkārtotu pārkāpumu, dienests ir tiesīgs atcelt visas veterinārās atļaujas un apstiprinājumus, kas piešķirti personas uzņēmumam.

40. Ja šo noteikumu 33.punktā minēto paraugu laboratoriskajos izmeklējumos apstiprinās zāļu neatļauta lietošana vai aizliegtu vielu lietošana, dienests:

40.1. nodrošina, ka minēto dzīvnieku nekavējoties nogādā uz kautuvi, kur to kauj atsevišķi no pārējiem dzīvniekiem. Dzīvnieka kautproduktus un blakusproduktus savāc, transportē, pārstrādā un likvidē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti;

40.2. ņem oficiālus paraugus no pārējiem dzīvnieku īpašniekam piederošiem dzīvniekiem, par kuriem ir aizdomas, ka tiem zāles lietotas neatļauti vai lietotas aizliegtas vielas, vai, ja vismaz pusē paraugu, kas ņemti saskaņā ar 33.punktu, ir konstatēta neatbilstība, dzīvnieku īpašniekam dod iespēju izvēlēties – pārbaudīt visus novietnē esošos dzīvniekus, par kuriem ir aizdomas par zāļu neatļautu lietošanu vai aizliegtu vielu lietošanu, vai nokaut visus minētos dzīvniekus. Izdevumus sedz dzīvnieku vai produktu īpašnieks;

40.3. vismaz turpmākos 12 mēnešus vienam un tam pašam dzīvnieku īpašniekam piederošās novietnēs veic pastiprinātu atliekvielu kontroli, nepieļaujot produktu izplatīšanu vai dzīvnieku pārvietošanu līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai;

40.4. pārbauda personas, kas dzīvnieku īpašniekam piegādājušas šo noteikumu 1.pielikuma A grupā vai B grupas 1. un 2.apakšgrupā minētās vielas un šīs vielas saturošas zāles, lai noteiktu konstatētās vielas izcelsmi;

40.5. pārbauda novietnes un uzņēmumus no tās pašas dzīvnieku vai barības piegādes ķēdes, pie kuras pieder dzīvnieku izcelsmes vai nosūtītāja novietne;

40.6. nosaka, ka dzīvnieku īpašnieks, produktu vai barības īpašnieks, nesaņemot zaudējumu atlīdzību vai kompensāciju, sedz izdevumus par dzīvnieku, barības vai produktu pārstrādi un likvidēšanu.

41. Ja pirmskaušanas apskates laikā kautuvē dienesta pilnvarotajam veterinārārstam (turpmāk – veterinārais eksperts) rodas aizdomas par zāļu neatļautu lietošanu vai aizliegtu vielu lietošanu vai ir pierādījumi par to:

41.1. šos dzīvniekus kauj atsevišķi no pārējiem dzīvniekiem;

41.2. no kautķermeņiem un subproduktiem ņem oficiālos paraugus, lai noteiktu lietotās vielas. Kautķermeņus un subproduktus aiztur līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai;

41.3. un iegūtie rezultāti ir pozitīvi, minēto dzīvnieku kautķermeņus un subproduktus nosūta pārstrādei un likvidēšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprites jomā bez zaudējumu atlīdzības vai kompensācijas dzīvnieku īpašniekam;

41.4. piemēro šo noteikumu 40.2., 40.3., 40.4., 40.5. un 40.6.apakšpunktā minētos nosacījumus.

42. Ja dzīvnieka pirmskaušanas apskates laikā veterinārajam ekspertam rodas pamatotas aizdomas, ka nav ievērots zāļu izdalīšanās periods no dzīvnieka organisma, dzīvnieka nokaušanu atliek līdz zāļu izdalīšanās perioda beigām. Zāļu izdalīšanas periods nedrīkst būt īsāks par zāļu lietošanas instrukcijā norādīto. Izdevumus par dzīvnieka turēšanu līdz zāļu izdalīšanās perioda beigām sedz dzīvnieka īpašnieks.

43. Izņēmuma gadījumā vai lai ievērotu dzīvnieku labturības prasības, vai gadījumā, ja kautuves infrastruktūras dēļ dzīvnieka nokaušanu nevar atlikt, dzīvnieku var nokaut pirms zāļu izdalīšanās perioda beigām, un veterinārais eksperts paņem oficiālo paraugu. Kautproduktus, subproduktus un blakusproduktus, kas iegūti no attiecīgā dzīvnieka, aiztur līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai. Produktu ražošanai atļauts izmantot tikai to gaļu un subproduktus, kuros nav pārsniegts maksimāli pieļaujamais atliekvielu daudzums.

44. Ja oficiālais paraugs ņemts no dzīvniekiem vai produktiem, kas ievesti no trešās valsts un oficiālā parauga laboratoriskā izmeklēšanā konstatē pārsniegtu maksimāli pieļaujamo atliekvielu daudzumu vai aizliegtās vielas, vai to atliekvielas, dienests pastiprināti pārbauda dzīvnieku un produktu kravas no tās pašas izcelsmes valsts. Robežkontroles punktā aiztur nākamās tās pašas izcelsmes 10 dzīvnieku vai produktu partijas un ņem izlases veida paraugus no katras partijas vai partijas daļas atliekvielu noteikšanai.

45. Ja šo noteikumu 44.punktā minētajā pārbaudē konstatē neatļautu vielu atliekvielas vai pārsniegtu maksimāli pieļaujamo atliekvielu daudzumu, dienests piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem, 18., 19., 20. un 21.pantu.

46. Izdevumus, kas saistīti ar kravas iznīcināšanu, piespiedu pārstrādi vai transportēšanu uz pārstrādes vai iznīcināšanas vietu, sedz par kravu atbildīgā persona.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma
1.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.644
Atliekvielu kontroles programmā iekļaujamās vielas, kuru klātbūtni vai atliekvielas nosaka dzīvniekos, barībā, dzīvnieku izcelsmes produktos un ūdenī

I. A grupa – aizliegtās vielas un vielas ar anabolisku (augšanu stimulējošu) iedarbību

1. Stilbēni, stilbēnu atvasinājumi, to sāļi un esteri.

2. Tireostatiskie līdzekļi.

3. Steroīdi.

4. Rezorcilskābes laktoni, arī zeranols.

5. Beta agonisti.

6. Vielas, kas minētas Regulas Nr. 37/2010 pielikuma 2.tabulā "Aizliegtās vielas".

II. B grupa – vielas, ko var izmantot veterinārmedicīnā, un piesārņotāji

1. Veterinārās zāles, kas satur šādas vielas:

1.1. antibakteriālos līdzekļus, arī sulfanilamīdus un hinolonus;

1.2. antihelmintu līdzekļus;

1.3. kokcidiostatiskie līdzekļus, arī nitroimidazolu;

1.4. karbamātus un piretroīdus;

1.5. sedatīvos (nomierinošos) līdzekļus;

1.6. nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus;

1.7. citas farmakoloģiski aktīvas vielas.

2. Vides piesārņotāji un citas vielas:

2.1. hlororganiskie savienojumi, arī polihlordifenili;

2.2. fosfororganiskie savienojumi;

2.3. ķīmiskie elementi;

2.4. mikotoksīni;

2.5. krāsvielas;

2.6. citas vielas.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma
2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.644
Oficiālo paraugu ņemšanas līmenis un biežums

1. Liellopi.

Lai noteiktu šo noteikumu 1.pielikumā minētās A un B grupas vielu atliekvielas (turpmāk – vielas) liellopiem, minimālais izmeklējamo paraugu skaits attiecīgajā gadā ir 0,4 % no iepriekšējā kalendāra gadā (turpmāk – gads) nokauto dzīvnieku skaita:

1.1. A grupas vielu noteikšanai izmeklē 0,25 % no iepriekšējā gadā nokauto dzīvnieku skaita, ievērojot šādus nosacījumus:

1.1.1. pusi paraugu ņem no dzīviem dzīvniekiem novietnēs, otru pusi – no dzīvnieku izcelsmes produktiem kautuvēs. Lai noteiktu A grupas 5.apakšgrupas vielas, var ņemt arī barības un dzeramā ūdens paraugus;

1.1.2. katru A grupas vielu nosaka katru gadu, izmeklējot vismaz 5 % no kopējā paraugu skaita, kas jāpaņem A grupas vielu noteikšanai;

1.1.3. atlikušo paraugu sadalījumu nosaka, izvērtējot konkrēto vielu iespējamo klātbūtni paraugos;

1.2. B grupas vielu noteikšanai izmeklējamo paraugu skaits ir 0,15 % no iepriekšējā gadā nokauto dzīvnieku skaita, un no tiem:

1.2.1. izmeklē 30 % paraugu no to paraugu skaita, kas paredzēti B grupas vielu klātbūtnes noteikšanai, – lai noteiktu B grupas 1.1.apakšgrupas vielas;

1.2.2. izmeklē 30 % no to paraugu skaita, kas paredzēti B grupas vielu noteikšanai, – lai noteiktu B grupas 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6. un 1.7.apakšgrupas vielas;

1.2.3. izmeklē 10 % no to paraugu skaita, kas paredzēti B grupas vielu noteikšanai, – lai noteiktu B grupas 2.apakšgrupas vielas;

1.2.4. izmeklē atlikušos 30 % no to paraugu skaita, kas paredzēti B grupas vielu noteikšanai, – izmeklējumu sadalījumu nosaka, izvērtējot konkrēto vielu iespējamo klātbūtni paraugos.

2. Cūkas.

Lai noteiktu šo noteikumu 1.pielikumā minētās A un B grupas vielas cūkām, minimālais izmeklējamo paraugu skaits attiecīgajā gadā ir 0,05 % no iepriekšējā gadā nokauto dzīvnieku skaita:

2.1. A grupas vielu noteikšanai izmeklējamo paraugu skaits ir 0,02 % no iepriekšējā gadā nokauto dzīvnieku skaita, ievērojot šādus nosacījumus:

2.1.1. katru A grupas vielu nosaka katru gadu, izmeklējot vismaz 5 % no to paraugu skaita, kas paredzēti A grupas vielu noteikšanai. Atlikušo paraugu sadalījumu nosaka, izvērtējot konkrēto vielu iespējamo klātbūtni paraugos;

2.1.2. ja kautuvē ņem paraugus no dzīvniekiem, novietnēs ņem arī dzeramā ūdens, barības, fekāliju, urīna vai asins paraugus. Šādā gadījumā minimālais novietņu skaits, kurās ņem paraugus, ir viena novietne uz 100 000 cūkām, kas nokautas iepriekšējā gadā;

2.2. B grupas vielu noteikšanai izmeklējamo paraugu skaits ir 0,03 % no iepriekšējā gadā nokauto dzīvnieku skaita, un no tiem:

2.2.1. izmeklē 30 % no to paraugu skaita, kas paredzēti B grupas vielu noteikšanai, – lai noteiktu B grupas 1.1.apakšgrupas vielas;

2.2.2. izmeklē 30 % no to paraugu skaita, kas paredzēti B grupas vielu klātbūtnes noteikšanai, – lai noteiktu B grupas 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6. un 1.7.apakšgrupas vielas;

2.2.3. izmeklē 10 % no to paraugu skaita, kas paredzēti B grupas vielu klātbūtnes noteikšanai, – lai noteiktu B grupas 2.apakšgrupas vielas;

2.2.4. izmeklē atlikušos 30 % no to paraugu skaita, kas paredzēti B grupas vielu noteikšanai, – izmeklējumu sadalījumu nosaka, izvērtējot konkrēto vielu iespējamo klātbūtni paraugos.

3. Aitas un kazas.

Lai noteiktu šo noteikumu 1.pielikumā minētās A un B grupas vielas aitām un kazām, minimālais izmeklējamo paraugu skaits attiecīgajā gadā ir 0,05 % no tādu iepriekšējā gadā nokauto dzīvnieku skaita, kuri bijuši vecāki par trim mēnešiem:

3.1. A grupas vielu noteikšanai izmeklējamo paraugu skaits ir 0,01 % no iepriekšējā gadā nokauto dzīvnieku skaita, ievērojot šādus nosacījumus:

3.1.1. katru A grupas vielu nosaka katru gadu, un izmeklējamo paraugu skaits katrai vielai ir vismaz 5 % no kopējā paraugu skaita, kas jāizmeklē A grupas vielu noteikšanai;

3.1.2. atlikušo paraugu sadalījumu nosaka, izvērtējot konkrēto vielu iespējamo klātbūtni paraugos;

3.2. B grupas vielu noteikšanai izmeklējamo paraugu skaits ir 0,04 % no iepriekšējā gadā nokauto dzīvnieku skaita, un no tiem:

3.2.1. izmeklē 30 % no to paraugu skaita, kas paredzēti B grupas vielu klātbūtnes noteikšanai, – lai noteiktu B grupas 1.1.apakšgrupas vielas;

3.2.2. izmeklē 30 % no to paraugu skaita, kas paredzēti B grupas vielu klātbūtnes noteikšanai, – lai noteiktu B grupas 1.2., 1.3, 1.4., 1.5., 1.6. un 1.7.apakšgrupas vielas;

3.2.3. izmeklē 10 % no to paraugu skaita, kas paredzēti B grupas vielu klātbūtnes noteikšanai, – lai noteiktu B grupas 2.apakšgrupas vielu klātbūtni;

3.2.4. izmeklē atlikušos 30 % no to paraugu skaita, kas paredzēti B grupas vielu noteikšanai, – izmeklējumu sadalījumu nosaka, izvērtējot konkrēto vielu iespējamo klātbūtni paraugos.

4. Zirgi.

Paraugu veidu, skaitu un sadalījumu nosaka, izvērtējot šo noteikumu 1.pielikumā minēto A un B grupas vielu iespējamo klātbūtni paraugos saskaņā ar šo noteikumu 7.4.1., 7.4.2. un 7.4.3.apakšpunktā minētajām prasībām.

5. Mājputni.

Lai noteiktu šo noteikumu 1.pielikumā minētās A un B grupas vielas putniem (broileriem, izbrāķētām vaislas vistām, tītariem un citiem mājputniem), minimālais paraugu skaits gadā katrai putnu kategorijai ir viens paraugs no katrām 200 tonnām produkta. Paraugs sastāv no viena vai vairākiem putniem atbilstoši analīzes metodes prasībām:

5.1. A grupas vielu noteikšanai izmeklē 50 % no kopējā paraugu skaita, ievērojot šādus nosacījumus:

5.1.1. putnu mītnēs ņemto paraugu skaits ir 10 % no A grupas vielu izmeklējamo paraugu skaita;

5.1.2. katru A grupas vielu pārbauda katru gadu, un katrai vielai paraugu skaits ir vismaz 5 % no izmeklējamo paraugu skaita A grupas vielu noteikšanai;

5.1.3. atlikušo paraugu sadalījumu nosaka, izvērtējot konkrēto vielu iespējamo klātbūtni paraugos;

5.2. B grupas vielu noteikšanai izmeklē 50 % no kopējā paraugu skaita, no tiem:

5.2.1. izmeklē 30 % no to paraugu skaita, kas paredzēti B grupas vielu noteikšanai, – lai noteiktu B grupas 1.1.apakšgrupas vielas;

5.2.2. izmeklē 30 % no to paraugu skaita, kas paredzēti B grupas vielu noteikšanai, – lai noteiktu B grupas 1.2., 1.3., 1.4. un 1.6.apakšgrupas vielas;

5.2.3. izmeklē 10 % no to paraugu skaita, kas paredzēti B grupas vielu noteikšanai, – lai noteiktu B grupas 2.apakšgrupas vielas;

5.2.4. izmeklē atlikušos 30 % no to paraugu skaita, kas paredzēti B grupas vielu noteikšanai, – izmeklējumu sadalījumu nosaka, izvērtējot konkrēto vielu iespējamo klātbūtni paraugos.

Piezīme. Ja atsevišķas putnu kategorijas produkcijas daudzums pārsniedz 5000 tonnu gadā, izmeklē ne mazāk kā 100 paraugu katrai vielu grupai šajā putnu kategorijā.

6. Akvakultūras dzīvnieki.

Lai noteiktu šo noteikumu 1.pielikumā minētās A un B grupas vielas pārtikai audzētās spuru zivīs (turpmāk – zivis), minimālais paraugu skaits gadā ir viens paraugs no 100 tonnām nozvejoto zivju gadā. Atbilstoši akvakultūras dzīvnieku lielumam vai analīzes metodes prasībām var ņemt vienu vai vairākus dzīvniekus katram paraugam, ievērojot šādus nosacījumus:

6.1. lai noteiktu A grupas vielas, izmeklē vienu trešdaļu no kopējā paraugu skaita. Paraugus ņem zivju audzētavās (turpmāk – audzētavas) no zivīm visos audzēšanas posmos, arī no zivīm, kas sagatavotas laišanai tirgū. Jūras kultūrās (marikultūrās), no kurām paraugu ņemšanas apstākļi var būt īpaši sarežģīti, zivju vietā var ņemt to barības paraugus;

6.2. lai noteiktu B grupas vielas, izmeklē divas trešdaļas no kopējā paraugu skaita, paraugus ņemot audzētavā no zivīm, kas ir sagatavotas laišanai tirgū, vai pārstrādes uzņēmumā, vai vairumtirdzniecībā no svaigām zivīm, ja vien ir iespējams noteikt zivju izcelsmes audzētavu. Audzētavā ņemto paraugu skaits ir vismaz 10 % no B grupas vielu noteikšanai paredzēto paraugu skaita;

6.3. ja akvakultūras dzīvniekiem, kas nav zivis, lieto veterinārās zāles vai citas ķīmiskas vielas vai ir aizdomas par vides piesārņojumu, attiecīgās akvakultūras dzīvnieku sugas iekļauj paraugu ņemšanas plānā proporcionāli produkcijas apjomam kā papildu paraugus šā pielikuma 6.1. un 6.2.apakšpunktā minētajiem zivju paraugiem.

7. Piens.

Lai noteiktu šo noteikumu 1.pielikumā minētās vielas pienā, paraugiem ņem svaigu, nepasterizētu koppienu novietnē vai uzņēmumā (piena savākšanas, apstrādes un pārstrādes uzņēmumos – no autocisternām). Minimālais paraugu skaits gadā ir viens paraugs no 15 000 tonnām piena, bet ne mazāk par 300 paraugiem. No tiem:

7.1. lai noteiktu veterināro zāļu atliekvielas, izmeklē 70 % no kopējā paraugu skaita. Katru paraugu izmeklē, lai noteiktu ne mazāk kā četru dažādu A grupas 6.apakšgrupas un B grupas 1.1., 1.2. un 1.6.apakšgrupas vielas;

7.2. lai noteiktu vides piesārņotāju un mikotoksīnu klātbūtni, izmeklē 15 % no kopējā paraugu skaita;

7.3. lai noteiktu tādas vielas, kuras ir visvairāk lietotas piena ieguvei paredzēto dzīvnieku ārstēšanai vai kuru lietošanā iepriekšējos gados konstatētas neatbilstības, izmeklē 15 % no kopējā paraugu skaita.

8. Olas.

Lai noteiktu šo noteikumu 1.pielikumā minētās vielas olās, paraugus ņem novietnē vai olu savākšanas vai fasēšanas vietā. Vienā paraugā ir ne mazāk kā 12 olu. Minimālais paraugu skaits gadā ir viens paraugs no 1000 tonnām pārtikā lietojamo olu, bet ne mazāk par 200 paraugiem. No tiem:

8.1. lai noteiktu A grupas 6.apakšgrupas un B grupas 1.1. un 1.3.apakšgrupas vielas, izmeklē 70 % no kopēja paraugu skaita. Katru paraugu izmeklē, lai noteiktu vismaz vienas vielas klātbūtni no katras grupas;

8.2. lai noteiktu B grupas 2.1.apakšgrupas vielu klātbūtni, izmeklē 30 % no kopējā paraugu skaita.

9. Medus.

Lai noteiktu šo noteikumu 1.pielikumā minētās vielas medū, paraugus ņem medus ieguves vai pārstrādes vietā. Minimālais paraugu skaits gadā ir 10 paraugu no 300 tonnām medus. Ja medus daudzums gadā pārsniedz 3000 tonnu, no katrām 300 tonnām, kas pārsniedz sākotnējās 300 tonnas, ņem vismaz vienu paraugu. No visiem paraugiem:

9.1. lai noteiktu B grupas 1.1. un 1.4.apakšgrupas vielas, izmeklē 50 % no kopēja paraugu skaita;

9.2. lai noteiktu B grupas 2.1., 2.2. un 2.3.apakšgrupas vielas, izmeklē 40 % no kopējā paraugu skaita;

9.3. izvērtējot iespējamo vielu klātbūtni medū, izmeklē 10 % no kopējā paraugu skaita.

10. Truši.

Lai noteiktu šo noteikumu 1.pielikumā minētās vielas, trušu gaļas paraugus ņem novietnēs vai kautuvēs. Minimālais paraugu skaits gadā ir 10 paraugu no 300 tonnām produkcijas. Ja produkcijas daudzums gadā pārsniedz 300 tonnu, no katrām 300 tonnām, kas pārsniedz sākotnējās 300 tonnas, ņem vienu paraugu. No visiem paraugiem:

10.1. A grupas vielu noteikšanai izmeklē 30 % no kopējā parauga skaita, no tiem:

10.1.1. izmeklē 70 % paraugu, lai noteiktu A grupas 6.apakšgrupas vielas;

10.1.2. izmeklē 30 % paraugu, lai noteiktu citas A grupas vielas;

10.2. B grupas vielu noteikšanai izmeklē 70 % paraugu, no tiem:

10.2.1. izmeklē 30 % paraugu, lai noteiktu B grupas 1.1.apakšgrupas vielas;

10.2.2. izmeklē 30 % paraugu, lai noteiktu B grupas 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 1.6.apakšgrupas vielas;

10.2.3. izmeklē 10 % paraugu, lai noteiktu B grupas 2.apakšgrupas vielas;

10.2.4. izmeklē atlikušos paraugus, ņemot vērā konkrēto vielu iespējamo klātbūtni paraugos, – lai noteiktu pārējo apakšgrupu vielas;

10.3. ja nepieciešams, ņem dzeramā ūdens un barības paraugus.

11. Ierobežotās platībās audzēti medījamie dzīvnieki.

Lai noteiktu šo noteikumu 1.pielikumā minētās vielas, iežogotā platībā audzētu savvaļas dzīvnieku gaļas paraugus ņem kautuvē vai gaļas pārstrādes uzņēmumos. Minimālais paraugu skaits gadā ir 100 paraugu, no tiem:

11.1. A grupas vielu noteikšanai izmeklē 20 % paraugu. Lielāko paraugu daļu izmeklē, lai noteiktu A grupas
5. un 6.apakšgrupas vielas;

11.2. B grupas vielu noteikšanai izmeklē 70 % paraugu, no tiem:

11.2.1. izmeklē 30 % paraugu, lai noteiktu B grupas 1.1.apakšgrupas vielas;

11.2.2. izmeklē 30 % paraugu, lai noteiktu B grupas 1.2. un 1.3.apakšgrupas vielas;

11.2.3. izmeklē 10 % paraugu, lai noteiktu B grupas 1.4. un 1.6.apakšgrupas vielas;

11.2.4. izmeklē 30 % paraugu, lai noteiktu B grupas 2.apakšgrupas vielas.

Piezīme. Lai noteiktu pārējo apakšgrupu atliekvielu klātbūtni, izvērtē konkrēto vielu iespējamo klātbūtni paraugos un nosaka nepieciešamo paraugu skaitu. Ja nepieciešams, ņem dzeramā ūdens un barības paraugus.

12. Medījamo savvaļas sugu dzīvnieki.

Medījumu gaļas paraugus ņem dzīvnieku nomedīšanas vietā vai medījumu pārstrādes uzņēmumā un izmeklē, lai noteiktu ķīmisko elementu atliekvielas. Minimālais paraugu skaits gadā ir 100 paraugu.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma
3.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.644
Vielas un to atliekvielas, kuras nosaka dzīvniekos, barībā, produktos, dzeramajā ūdenī un virszemes ūdenī

Nr. p.k.

Nosakāmās vielas

Liellopiem aitām, kazām, zirgiem un cūkām

Broileriem, izbrāķētām vaislas vistām, tītariem un citiem mājputniem

Akvakultūras dzīvniekiem (tostarp spuru zivīm)

Pienā

Olās

Trušiem, medījamiem savvaļas sugu dzīvniekiem1 un ierobežotās platībās audzēto savvaļas sugu dzīvnieku gaļā

Medū

I. A grupa – aizliegtās vielas un augšanas stimulatori

1. Stilbēni, stilbēnu atvasinājumi un to sāļi un esteri

X

X

X

   

X

 
2. Tireostatiskie līdzekļi

X

X

     

X

 
3. Steroīdi

X

X

X

   

X

 
4. Rezorcilskābes laktoni, tostarp zeranols

X

X

     

X

 
5. Beta agonisti

X

X

     

X

 
6. Regulas Nr. 37/2010 pielikuma 2.tabulā "Aizliegtās vielas" minētās vielas

X

X

X

X

X

X

 


II. B grupa – veterinārās zāles un vides piesārņotāji

1. Veterinārās zāles

1.1. Vielas ar pretmikrobu iedarbību, tostarp sulfanilamīdi un hinoloni

X

X

X

X

X

X

X

1.2. Pretendoparazītu līdzekļi

X

X

X

X

 

X

 
1.3. Vielas ar pretkokcīdiju iedarbību, tostarp nitroimidazols

X

X

   

X

X

 
1.4. Karbamāti un piretroīdi

X

X

     

X

X

1.5. Vielas ar nomierinošu (sedatīvu) iedarbību

X

           
1.6. Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi

X

X

 

X

 

X

 

2. Citas vielas un vides piesārņotāji

2.1. Hlororganiskie savienojumi, tostarp polihlorbifenili

X

X

X

X

X

X

X

2.2. Fosfora organiskie savienojumi

X

   

X

   

X

2.3. Ķīmiskie elementi

X

X

X

X

 

X

X

2.4. Mikotoksīni

X

X

X

X

     
2.5. Krāsvielas    

X

       

Piezīme. 1 Medījamo savvaļas sugu dzīvnieku gaļā nosaka tikai ķīmiskos elementus.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 644Pieņemts: 27.08.2013.Stājas spēkā: 31.08.2013. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 169 (4975), 30.08.2013.OP numurs: 2013/169.3
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
259374
31.08.2013
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)