1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina bezmantinieku mantas pārvaldīšanu, apsardzību, novērtēšanu, atsavināšanu, kreditoru pretenziju pamatotības atzīšanu un apmierināšanu, realizācijas ieņēmumu sadalīšanu, tai skaitā zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta notāra izdevumu un amata atlīdzības segšanu, vai realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā, kā arī noteic drošības naudas apmēru;

1.2. zvērināts tiesu izpildītājs pārņem un pārdod kapitālsabiedrību daļas un akcijas, kuras valsts ieguvusi kā bezmantinieku mantu;

1.3. īstenojamas normatīvajos aktos paredzētās valsts iestāžu pirmtiesības;

1.4. pašvaldība vai valsts iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā naudas līdzekļus par nekustamā īpašuma novērtējumu, kā arī šā novērtējuma apmēru;

1.5. izvērtē un nosaka nepieciešamību saglabāt valsts īpašumā valstij nozīmīgu bezmantinieku mantu, tai skaitā kultūrvēsturisko objektu, mākslas priekšmetu vai dabas objektu.

(Grozīts ar MK 18.04.2023. noteikumiem Nr. 193)

2. Par bezmantinieku mantu šo noteikumu izpratnē uzskatāma ar notariālu aktu par mantojuma lietas izbeigšanu (turpmāk – akts) atzīta manta, kurā ietilpst nekustamais īpašums, kustama manta vai komercsabiedrības pamatkapitāla daļas vai akcijas (turpmāk – pamatkapitāla daļas (akcijas)) un citi finanšu instrumenti (turpmāk visi kopā – bezmantinieku manta).

3. Par kreditoru šo noteikumu izpratnē uzskatāms aktā norādītais kreditors. Kreditors zaudē kreditora statusu, ja tā pretenziju pamatotība netiek atzīta vai šajos noteikumos noteiktajā gadījumā netiek vērtēta.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

3.¹ Kreditors, uz kuru attiecināmas sankcijas saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu (turpmāk – sankcijas), nevar izmantot šajos noteikumos kreditoram piešķirtās tiesības un saņemt sava prasījuma apmierinājumu no bezmantinieku mantas atsavināšanā gūtajiem ienākumiem, izņemot gadījumus, ja šāda rīcība neradītu kreditoram ar sankcijām noteikto prasību pārkāpumu, apiešanu vai izvairīšanos no to izpildes. Minētais nav šķērslis amata darbību veikšanai lietā par bezmantinieku mantu citu kreditoru pretenziju apmierināšanai. Ja kreditors, uz kuru attiecināmas sankcijas, ir vienīgais aktā norādītais kreditors, zvērināts tiesu izpildītājs lietu par bezmantinieku mantu neieved, bet, ja tā ievesta, – izbeidz un paziņo par to attiecīgajai šajos noteikumos norādītajai institūcijai.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

3.² Bezmantinieku mantā ietilpstošā nekustamā īpašuma kopīpašnieki, nosolītājs, pēdējais pārsolītais solītājs un citas personas, uz kurām attiecināmas sankcijas, nevar šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iegūt vai paturēt bezmantinieku mantu, kā arī saņemt naudas līdzekļus no bezmantinieku mantas atsavināšanā gūtajiem ienākumiem, ja tas nav savienojams ar ierobežojumiem, kas noteikti ar sankcijām. Minētais nav šķērslis amata darbību veikšanai lietā par bezmantinieku mantu.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 22 redakcijā)

4. Lietu par bezmantinieku mantu zvērināts tiesu izpildītājs ieved, pamatojoties uz saņemto akta izrakstu.

4.¹ Ja bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa laikā pēc akta izrakstā norādīto kreditoru prasījumu un šo noteikumu 120. punktā minēto izdevumu pilnīgas segšanas paliek neatsavināta manta, zvērināts tiesu izpildītājs to nodod attiecīgi kādai no šo noteikumu 14. vai 52.² punktā minētajām institūcijām.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 22 redakcijā)

4.² Ja saskaņā ar šiem noteikumiem bezmantinieku manta nododama kādai no šo noteikumu 14. vai 52.² punktā minētajām institūcijām, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta šai institūcijai paziņojumu, ka lieta par bezmantinieku mantu tiek izbeigta, un norāda īpašumu vai mantu, kas pāriet institūcijas rīcībā. Bezmantinieku mantas nodošana, sastādot par to aktu, veicama tikai tad, ja zvērināts tiesu izpildītājs attiecīgo īpašumu aprakstījis un nodevis pārvaldīšanā vai kustamo mantu apķīlājis un nodevis glabāšanā.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

4.³ Šajos noteikumos minētos dokumentus zvērināts tiesu izpildītājs piegādā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja dokumentus elektroniski nosūtīt nav iespējams, tos nosūta ar vienkāršu pasta sūtījumu, bet šo noteikumu 23., 28., 53., 68. un 102. punktā noteiktos dokumentus un Civilprocesa likumā noteiktos dokumentus, ciktāl tādi nosūtāmi lietā par bezmantinieku mantu, – ierakstītā pasta sūtījumā.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

5. Zvērināta tiesu izpildītāja darbības, kas veiktas, administrējot bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas procesu, kreditors var pārsūdzēt tiesā saskaņā ar Civilprocesa likuma 632.pantu.

6. Zvērināta tiesu izpildītāja rīcību, kas dod pamatu prasīt izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, ieinteresētā persona var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 617.pantā noteiktajā kārtībā.

6.¹ Šajos noteikumos noteikto kārtību rīcībai ar bezmantinieku mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu piemēro arī tad, ja nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā mantojuma masas atstājējs ir reģistrēts ar statusu "īpašnieks" vai "tiesiskais valdītājs" šādiem nekustamajiem īpašumiem:

6.¹ 1. dzīvoklis, mākslinieku darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kas iegūta īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajā kārtībā;

6.¹ 2. telpas ēkā (dzīvojamā mājā vai nedzīvojamā ēkā), uz kuru mantojuma masas atstājējam reģistrētas īpašuma tiesības līdz 1993. gada 5. aprīlim, pamatojoties uz likumu "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību";

6.¹ 3. nekustamais īpašums, par kuru likumā noteiktā institūcija izsniegusi dokumentu par īpašuma tiesību atjaunošanu mantojuma masas atstājējam uz prettiesiski atsavinātām ēkām (būvēm);

6.¹ 4. zeme, par kuru pieņemts likumā noteiktās institūcijas lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu mantojuma masas atstājējam;

6.¹ 5. nekustamais īpašums, attiecībā uz kuru ir spēkā tiesas spriedums par īpašuma tiesību atjaunošanu vai atzīšanu mantojuma masas atstājējam;

6.¹ 6. ēka (būve), kas atrodas uz mantojuma masas atstājējam piederošas zemes un kas reģistrēta, pamatojoties uz Būvniecības informācijas sistēmā esošu informāciju par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā;

6.¹ 7. dzīvokļa īpašums, kuru mantojuma masas atstājējs ir privatizējis likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajā kārtībā;

6.¹ 8. ēka, kura nav pieņemta ekspluatācijā (jaunbūve), ja tā atrodas uz mantojuma masas atstājējam piederošas zemes un mantojuma masas atstājējs ir būvniecības ierosinātājs.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 22 redakcijā; sk. 137. punktu)

6.² Šo noteikumu 6.¹ punktā minētajos gadījumos, pirms uzsākt nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu, zvērināts tiesu izpildītājs pārliecinās, vai tā rīcībā esošie dokumenti un no publiskajiem reģistriem iegūtā informācija satur nepieciešamās ziņas, kas apliecina nekustamā īpašuma tiesisku iegūšanu kādā no šo noteikumu 6.¹ punktā norādītajiem veidiem.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 22 redakcijā; sk. 137. punktu)

6.³ Ja šo noteikumu 6.¹ 4. apakšpunktā minētajā gadījumā bezmantinieku mantā ietilpst zemes gabals, kuru vai kura daļu mantojuma masas atstājējs ieguvis zemes reformas ietvaros, pamatojoties uz likumā noteiktās institūcijas lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, zvērināts tiesu izpildītājs sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" pieprasa ziņas, vai mantojuma masas atstājējs ir noslēdzis šā īpašuma zemes izpirkuma līgumu, kāda ir pirkuma maksa un kādā daļā pirkuma maksa nav segta. Pilnas vai daļējas zemes izpirkuma līguma maksas nesamaksāšana nav šķērslis nekustamā īpašuma atsavināšanai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 22 redakcijā; sk. 137. punktu)

6.⁴ Pēc lietas ievešanas zvērināts tiesu izpildītājs pieprasa visiem kreditoriem 15 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas iesniegt kreditora pretenziju pamatojošos dokumentus, kā arī sniegt citas ziņas, kas apliecina pieteikto parādsaistību esību un apmēru, un vienlaikus normatīvajos aktos noteiktajā apmērā iemaksāt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā amata atlīdzību kreditora pretenzijas pamatotības izvērtēšanai lietā par bezmantinieku mantu.

(MK 18.04.2023. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

6.⁵ Izvērtējot kreditora pretenzijas pamatotību, zvērināts tiesu izpildītājs pārbauda:

6.⁵1. vai kreditors termiņā ir iesniedzis viņa pretenziju pamatojošos dokumentus un, ja nepieciešams, sniedzis papildu informāciju par saistību vai to apmēra pamatojumu;

6.⁵2. vai ir tikuši ievēroti darījuma noslēgšanas nosacījumi, kas ir par pamatu pretenzijai, un šāda darījuma slēgšanas ierobežojumi;

6.⁵3. vai nav iestājies prasījuma (pretenzijas) noilgums;

6.⁵4. vai kreditors būtu atzīstams par tādu kreditoru, kura prasījuma tiesības ir vērstas pret trešo personu, nevis pret mantojuma atstājēju, un vai saistības pastiprinošie līdzekļi ir nostiprināti uz bezmantinieku mantu;

6.⁵5. vai atbilstoši ziņām Izpildu lietu reģistrā saistības, par kurām izteikta pretenzija, jau nav pilnīgi vai daļēji apmierinātas;

6.⁵6. vai atbilstoši ziņām Tiesu informācijas sistēmā pret mantojuma atstājēju par kreditora pretenziju ir uzsākta tiesvedība un kāds ir tās rezultāts;

6.⁵7. komercķīlu reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas un citās informācijas sistēmās pieejamās ziņas, kas var būt noderīgas kreditoru pretenziju pamatotības izvērtēšanai.

(MK 18.04.2023. noteikumu Nr. 193 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)

6.⁶ 20 dienu laikā pēc šo noteikumu 6.⁴ punktā noteiktā termiņa beigām zvērināts tiesu izpildītājs pieņem lēmumu par kreditoru pretenziju pamatotības atzīšanu, daļēju atzīšanu vai neatzīšanu un nosūta to kreditoriem. Ja kādas kreditora pretenzijas pārbaudei nepieciešams iegūt papildu informāciju, zvērināts tiesu izpildītājs šajā punktā minēto termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem no šo noteikumu 6.⁴ punktā noteiktā termiņa beigām. Termiņa pagarināšana nav šķērslis bezmantinieku mantas atsavināšanas uzsākšanai, ja papildus tai kreditora pretenzijai, par kuras pamatotību nepieciešama papildu pārbaude, ir cita vismaz viena kreditora pretenzija, kuras pamatotība atzīta.

(MK 18.04.2023. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

6.⁷ Zvērināts tiesu izpildītājs nevērtē kreditora pretenzijas pamatotību, ja kreditors nav iemaksājis zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā amata atlīdzību kreditora pretenziju pamatotības izvērtēšanai (šo noteikumu 6.⁴ punkts). Šādā gadījumā kreditora (arī nodrošinātā kreditora) pretenzija tiek uzskatīta par neatzītu. Ja neviens no kreditoriem šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav iemaksājis atlīdzību kreditora pretenziju pamatotības izvērtēšanai, zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu par bezmantinieka mantu un paziņo par to šo noteikumu 14. punktā minētajai institūcijai, ja tas ir nekustamais īpašums, vai Valsts ieņēmumu dienestam, ja tā ir kustamā manta, vai rīkojas šo noteikumu 105. punktā noteiktajā kārtībā, ja bezmantinieku manta ir pamatkapitāla daļas (akcijas).

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

6.⁸ Ja kāda kreditora pretenzijas izvērtēšanai nepieciešams iegūt papildu informāciju, kuras saņemšana saistīta ar papildu izdevumiem, zvērināts tiesu izpildītājs var lūgt attiecīgo kreditoru iemaksāt nepieciešamo summu šo izdevumu segšanai. Ja kreditors šos izdevumus zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā, zvērināts tiesu izpildītājs lēmumu par konkrētās pretenzijas pamatotību pieņem, balstoties uz tām ziņām, kas ir viņa rīcībā. Ja kreditors vēlas, lai kreditora pretenzija tiktu atzīta lielākā apmērā, nekā aktā norādītais pretenzijas apmērs, kreditoram jāpierāda, ka parāda pieaugums atbilst laika periodam no kreditora pretenzijas pieteikšanas dienas mantojuma lietā līdz dienai, kad taisīts akts.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

6.⁹ Kreditors, kura pretenzija daļēji vai pilnā apmērā nav atzīta, var pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja darbības kreditora pieteiktās pretenzijas izvērtēšanā vai zvērināta tiesu izpildītāja atteikumu izvērtēt kādu no kreditora iesniegtajiem pierādījumiem pretenzijas pamatotībai, ja šīs darbības vai atteikums bija vai varēja būt par pamatu kreditora pretenzijas daļējai vai pilnīgai neatzīšanai. Kreditors var pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja darbības cita kreditora pieteiktas pretenzijas izvērtēšanā, ja, pēc viņa ieskata, pretenzija pilnībā vai daļā atzīta nepamatoti. Sūdzība iesniedzama Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Sūdzības iesniegšana nav šķērslis bezmantinieku mantas atsavināšanas uzsākšanai, ja papildus apstrīdētajai kreditora pretenzijai ir cita vismaz viena kreditora pretenzija, par kuru nepastāv strīds.

(MK 18.04.2023. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

6.¹⁰ Kreditora pretenziju, kas izriet no saistībām, kas nodibinātas pret citu personu, nevis mantojuma atstājēju, bet kuras nodrošināšanai ieķīlāta bezmantinieku manta, pilnā vai daļējā apmērā atzīst tad, ja kreditors pierāda, ka šīm saistībām ir iestājies samaksas termiņš un samaksa nav veikta.  Ja atbilstoši kreditora un mantojuma atstājēja starpā noslēgtajam līgumam vai izpildu dokumentam kreditoram ir tiesības uz sava prasījuma apmierināšanu no ķīlas tikai gadījumā, ja piedziņa no galvenā parādnieka nav iespējama, kreditora pretenziju pilnā vai daļējā apmērā atzīst tad, ja kreditors pierāda, ka prasījuma pilna vai daļēja apmierināšana no galvenā parādnieka nav iespējama. Kreditora pretenziju, kas izriet no saistībām, kas nodibinātas pret citu personu, nevis mantojuma atstājēju, bet kuras pastiprināšanai mantojuma atstājējs galvojis, pilnā vai daļējā apmērā atzīst tad, ja kreditors pierāda, ka prasījuma pilna vai daļēja apmierināšana no galvenā parādnieka nav iespējama, izņemot gadījumu, ja galvinieks saistību uzņēmies kā pats parādnieks. Ja galvenajam parādniekam pasludināts maksātnespējas process, līdzekļi tās summas apmērā, kāda kreditoram saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība, ieskaitāmi zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā un uzglabājami līdz galvenā parādnieka maksātnespējas procesa izbeigšanai. Šo noteikumu nepiemēro, ja mantojuma atstājējs saistību, par kuru galvojis, bija uzņēmies kā pats parādnieks vai arī ieķīlājis sev piederošo mantu citas personas saistību nodrošināšanai bez nosacījuma, ka piedziņa uz ķīlas priekšmetu var būt vērsta tikai tad, ja pilna vai daļēja piedziņa no galvenā parādnieka nav iespējama.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

6.¹¹ Kreditora pretenziju daļēji vai pilnībā neatzīst, ja kreditors šajos noteikumos noteiktajā termiņā nav iesniedzis zvērinātam tiesu izpildītājam dokumentus, kas pierāda viņa pretenzijas un tās apmēra pamatotību, vai ja zvērinātam tiesu izpildītājam iesniegtā vai pieejamā informācija nav pietiekama, lai izslēgtu saprātīgas šaubas par pretenzijas vai tās apmēra pamatotību.

(MK 18.04.2023. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

6.¹² Ja bezmantinieku mantā ietilpst nekustamais īpašums un kustamā manta, kas atrodas dažādu apgabaltiesu darbības teritorijā, zvērināts tiesu izpildītājs gādā par kustamās mantas nogādāšanu un atsavināšanu tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv. Ja kustamās mantas īpašību dēļ tās pārvietošanas izdevumi var pārsniegt šīs mantas atsavināšanas izdevumus atsevišķas lietas ietvaros, zvērināts tiesu izpildītājs attiecībā uz kustamo mantu rīkojas šo noteikumu 6.¹³ punktā noteiktajā kārtībā.

(MK 18.04.2023. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

6.¹³ Ja bezmantinieku mantā ietilpstošie nekustamie īpašumi atrodas vairāku apgabaltiesu darbības teritorijā, zvērināts tiesu izpildītājs pēc šajos noteikumos noteiktās kreditoru pretenziju pārbaudes pabeigšanas vai šo noteikumu 6.⁶ punktā minētajā gadījumā – pirms pārbaudes pabeigšanas  pēc vienošanās ar attiecīgās apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāju nosūta viņam lūgumu veikt apgabaltiesas teritorijā esošā nekustamā īpašuma atsavināšanu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā un atsavināšanā iegūtos līdzekļus, no kuriem atskaitīti zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība un izdevumi saistībā ar šīs mantas pārņemšanu (tai skaitā pārvaldīšanas izdevumi), mantas novērtēšanu un atsavināšanu, pārskaitīt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(MK 18.04.2023. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

6.¹⁴ Zvērināts tiesu izpildītājs, kurš veic bezmantinieku mantas atsavināšanu pēc cita zvērināta tiesu izpildītāja lūguma, šajos noteikumos noteiktās darbības veic patstāvīgi. Viņa darbības ir pārsūdzamas saskaņā ar šo noteikumu 5. un 6. punktu. Zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš lūdzis veikt bezmantinieku mantas atsavināšanu, un zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš izpilda šo lūgumu, ir tiesības sniegt un saņemt ziņas no otra zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā esošās lietas par bezmantinieku mantu.

(MK 18.04.2023. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

6.¹⁵ Ja šo noteikumu 10. punktā noteiktajā kārtībā zvērināts tiesu izpildītājs saņem lūgumu no valsts institūcijas sniegt informāciju par tā nekustamā īpašuma vērtību, kas atrodas citas apgabaltiesas darbības teritorijā, viņš nekavējoties pārsūta šo lūgumu zvērinātam tiesu izpildītājam, kas veic šī īpašuma atsavināšanu, un informē par to attiecīgo valsts institūciju.

(MK 18.04.2023. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

7. Pēc tam, kad izvērtēta kreditoru pretenziju pamatotība, zvērināts tiesu izpildītājs informē kreditorus, kuru pretenzijas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atzītas, par tiesībām 15 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas lūgt nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoles rīkošanu, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā apmērā.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

8. Drošības naudas apmēru veido zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība (izņemot amata atlīdzību kreditora pretenziju pamatotības izvērtēšanai lietā par bezmantinieku mantu), ar nekustamā īpašuma pārņemšanu (tai skaitā pārvaldīšanu un apsardzību), novērtēšanu un izsoles rīkošanu saistītie izdevumi, ko nosaka saskaņā ar noteikumiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību. Ja bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros tajā pašā lietā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā jau iemaksāta drošības nauda, zvērināts tiesu izpildītājs, nosakot drošības naudas apmēru, tajā atkārtoti neiekļauj amata atlīdzību. Procesa laikā kreditors pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildus nepieciešamos izdevumus. Ja kreditors zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā papildus nepieciešamos izdevumus, zvērināts tiesu izpildītājs var pārtraukt nekustamā īpašuma atsavināšanu un rīkoties šo noteikumu 14. punktā paredzētajā kārtībā.

(MK 18.04.2023. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

9. Ja zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka nekustamo īpašumu ir iespējams pārdot un no pārdošanas iegūstamā naudas summa var pārsniegt pārdošanas izmaksas, vai ja šo noteikumu 7.punktā paredzētajā kārtībā ir iesniegts kreditora lūgums rīkot nekustamā īpašuma izsoli un zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir iemaksāta drošības nauda, zvērināts tiesu izpildītājs organizē nekustamā īpašuma novērtēšanu.

10. Ja 18 dienu laikā pēc akta izraksta nosūtīšanas zvērināts tiesu izpildītājs saņem lūgumu no valsts institūcijas sniegt informāciju par nekustamā īpašuma vērtību, viņš attiecīgajai iestādei nosūta nekustamā īpašuma novērtējumu. Ja neviens no kreditoriem nav lūdzis nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoles rīkošanu un iemaksājis depozīta kontā drošības naudu, zvērināts tiesu izpildītājs informē attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par nepieciešamību iemaksāt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ar nekustamā īpašuma novērtēšanu saistītos izdevumus. Nekustamā īpašuma novērtēšana tiek veikta pēc tam, kad zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir iemaksāti ar nekustamā īpašuma novērtēšanu saistītie izdevumi. Ja šajā punktā noteiktajā termiņā neviens lūgums sniegt informāciju par nekustamā īpašuma vērtību netiek saņemts, uzskatāms, ka valsts atteikusies izmantot savas pirmtiesības uz nekustamo īpašumu.

11. Ja Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā termiņā pēc bezmantinieku mantā ietilpstošā nekustamā īpašuma novērtējuma nosūtīšanas valsts institūcijai:

11.1. netiek saņemta informācija par nekustamā īpašuma pārņemšanu, zvērināts tiesu izpildītājs veic nekustamā īpašuma atsavināšanu šo noteikumu 2.3.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā;

11.2. tiek saņemts Ministru kabineta lēmums par valsts institūcijas vai pašvaldības pirmtiesību īstenošanu un 10 dienu laikā no šīs informācijas nosūtīšanas brīža zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā tiek ieskaitīta naudas summa novērtējumā noteiktajā nekustamā īpašuma tirgus vērtības apmērā, zvērināts tiesu izpildītājs pārtrauc nekustamā īpašuma atsavināšanu. Šajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs no depozīta kontā ieskaitītajiem līdzekļiem kreditoriem atmaksā saņemto drošības naudu.

(Grozīts ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)

12. Ja neviens no kreditoriem nav lūdzis rīkot izsoli vai noteiktajā termiņā nav iemaksājis drošības naudu un valsts šo noteikumu 10. vai 11. punktā noteiktajā termiņā un kārtībā nav izmantojusi savas pirmtiesības uz nekustamo īpašumu, un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs piedāvā kreditoriem, kuru pretenzijas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā atzītas, paturēt nekustamo īpašumu sev par īpašumam noteikto kadastrālo vērtību. Ja nekustamais īpašums ir zeme, kas dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēta kā zeme, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tās funkcionālajā zonā (turpmāk – īpaši aizsargājama dabas teritorija), vai zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežu platība (turpmāk – meža zeme), zvērināts tiesu izpildītājs pirms piedāvājuma izteikšanas kreditoriem nosūta attiecīgi Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" aicinājumu izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" īsteno pirmtiesības šo noteikumu 40. punktā paredzētajā kārtībā.

(MK 18.04.2023. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

13. Kreditors, kas patur nekustamo īpašumu sev, sedz šo noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2.¹ apakšpunktā minētos izdevumus, ciktāl tādi radušies. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu kreditora pretenziju tās atzītajā apmērā. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība. Ja vairāki kreditori vēlas īpašumu paturēt sev, zvērināts tiesu izpildītājs šo noteikumu 29., 31. un 32. punktā paredzētajā kārtībā rīko izsoli, kurā piedalās šie kreditori. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs kreditoriem, kuri vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rakstiski paziņo septiņas dienas iepriekš. Šādā gadījumā solīšana sākas no īpašumam noteiktās kadastrālās vērtības.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

14. Ja divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 12. punktā minētā uzaicinājuma nosūtīšanas neviens kreditors nepiesakās paturēt nekustamo īpašumu sev vai ja šo noteikumu 12. punktā paredzētajā kārtībā vairāki kreditori vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, bet neviens no tiem neiemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pirkuma nodrošinājuma summu 10 procentu apmērā no īpašumam noteiktās kadastrālās vērtības, kā arī šo noteikumu 8. un 49. punktā minētajos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu par bezmantinieku mantu un par to paziņo:

14.1. Finanšu ministrijai, izņemot šo noteikumu 14.2., 14.3., 14.4., 14.5., 14.6. un 14.7.apakšpunktā minētos gadījumus;

14.2. attiecīgajai pašvaldībai, ja nekustamais īpašums sastāv no dzīvojamās mājas, dzīvokļa īpašuma vai to domājamās daļas, kā arī ēkas (būves), kas ir patstāvīgs īpašuma objekts un uzceltas uz zemes, kas piekrīt vai pieder pašvaldībai, vai nekustamais īpašums ir zeme, uz kuras ir pašvaldībai piederošas vai piekrītošas ēkas (būves), kas ir patstāvīgs īpašuma objekts;

14.3. Zemkopības ministrijai, ja nekustamais īpašums ir meža zeme;

14.4. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, ja nekustamais īpašums atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

14.5. Satiksmes ministrijai, ja nekustamais īpašums ir ostu, transporta un sakaru komunikāciju infrastruktūras zeme;

14.6. Ekonomikas ministrijai, ja nekustamais īpašums ir energoapgādes objekts;

14.7. sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", ja nekustamais īpašums ir tāds, par kuru Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5. pantā noteiktajā kārtībā ir iesniegts privatizācijas ierosinājums, un Ministru kabinets nav pieņēmis lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu privatizācijai vai atteikumu nodot privatizācijai.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

15. Ja nepieciešams, zvērināts tiesu izpildītājs veic nekustamā īpašuma apraksti.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

16. Par nekustamā īpašuma aprakstes laiku zvērināts tiesu izpildītājs paziņo kreditoriem.

17. Aprakstes aktā zvērināts tiesu izpildītājs norāda:

17.1. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

17.2. aktu, uz kuru pamatojoties ievesta lieta;

17.3. kreditoru vai viņu pilnvaroto personu vai pārstāvju vārdu un uzvārdu, ja tādi piedalās aprakstē;

17.4. liecinieku vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, ja tādi piedalās aprakstē;

17.5. nekustamā īpašuma atrašanās vietu;

17.6. no kādām daļām nekustamais īpašums sastāv;

17.7. uz zemesgrāmatas ierakstu pamata:

17.7.1. aprakstāmā nekustamā īpašuma vērtību, ja tāda ir norādīta, mantojuma masas atstājēju, apgrūtinājumus ar parādiem un to summu, kā arī aprobežojumus un apgrūtinājumus, kas uzlikti nekustamajam īpašumam;

17.7.2. ziņas par nekustamā īpašuma stāvokli un līgumiem, kas noslēgti attiecībā uz šo īpašumu, ja zvērinātam tiesu izpildītājam par tādiem ir zināms, kā arī ziņas par kustamo mantu, kura ir nekustamā īpašuma piederums.

18. Aprakstot tehnoloģiski savstarpēji saistītu iekārtu un ēku kopumu, zvērināts tiesu izpildītājs norāda arī to, kurās ēkās tas atrodas, aizņemto ēku lielumu, sastāvu, darba telpu skaitu, darbgaldu un citu iekārtu skaitu.

19. Aprakstot nekustamo īpašumu, piemērojams arī šo noteikumu 62. un 63. punkts.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

20. Zvērināts tiesu izpildītājs pēc kreditoru lūguma un uz to rēķina var pieprasīt no zemesgrāmatu nodaļas, Valsts zemes dienesta un citām valsts un pašvaldību institūcijām to dokumentu norakstus, kuri attiecas uz aprakstāmo nekustamo īpašumu. Šajā gadījumā norādīto dokumentu nesaņemšana neaptur apraksti.

21. Ja kreditors nav piedalījies nekustamā īpašuma aprakstē, zvērināts tiesu izpildītājs aprakstes aktu tam nosūta triju dienu laikā pēc aprakstes.

21.¹ Ja nekustamajā īpašumā jāiekļūst piespiedu kārtā, lai veiktu šajos noteikumos minētās darbības ar bezmantinieku mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu, zvērināts tiesu izpildītājs iekļūšanu nekustamajā īpašumā organizē kārtībā, kāda noteikta Tiesu izpildītāju likumā mantojuma apsardzības veikšanai.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

21.² Ja nepieciešams, zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, ieceļot nekustamā īpašuma pārvaldnieku pēc saviem ieskatiem. Pārvaldniekam ir pienākums aprakstīto nekustamo īpašumu saglabāt tādā stāvoklī, kāds tas bija aprakstes brīdī.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

22. Nekustamo īpašumu pēc zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījuma novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību.

23. Zvērināts tiesu izpildītājs kreditoram paziņo šo noteikumu 22. punktā paredzētajā kārtībā veikto nekustamā īpašuma novērtējumu, vienlaikus izskaidrojot tiesības 10 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas lūgt tā atkārtotu novērtēšanu, iemaksājot nepieciešamo naudas summu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

24. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa 10 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas nav iemaksāta, zvērināts tiesu izpildītājs lūgumu par nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu noraida.

25. Zvērināts tiesu izpildītājs nekustamā īpašuma izsoli organizē elektronisko izsoļu vietnē atbilstoši Civilprocesa likumā un elektronisko izsoļu vietnes darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

26. (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)

27. Sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli norāda:

27.1. kreditoru vārdu un uzvārdu, juridiskajām personām – nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi);

27.2. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

27.3. nekustamā īpašuma īsu aprakstu, atrašanās vietu un kadastra numuru;

27.3.¹ apbūves tiesību līguma datumu, priekšmetu un termiņu, ja tiek izsolītas apbūves tiesības;

27.4. nekustamā īpašuma novērtējumu;

27.5. (svītrots ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 22);

27.6. kura izsole pēc kārtas tā ir;

27.6.¹ izsoles sākumcenu un izsoles soli;

27.7. izsoles sākuma datumu un noslēguma datumu un laiku;

27.8. nodrošinājuma summu, kas iemaksājama zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā;

27.9. datumu, līdz kuram persona, kas vēlas piedalīties izsolē, var iemaksāt nodrošinājuma summu un lūgt zvērinātu tiesu izpildītāju autorizēt to dalībai izsolē;

27.10. norādi uz tīmekļvietni, kur pieejama informācija par izsoles kārtību un nosacījumiem, ar kādiem personas var reģistrēties dalībai izsolē un piedalīties solīšanā.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 22)

28. Par nekustamā īpašuma izsoli zvērināts tiesu izpildītājs vienlaikus ar nekustamā īpašuma izsoles sludinājuma nosūtīšanu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informē kreditorus.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

28.¹ (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)

29. Nodrošinājumu, ko iemaksājusi persona, kura izsolē nopirkusi nekustamo īpašumu, ieskaita pirkuma maksā. Pārējiem izsoles dalībniekiem iemaksāto nodrošinājumu pēc izsoles nekavējoties izsniedz atpakaļ. Pēdējam pārsolītajam solītājam viņa iemaksāto nodrošinājumu atdod divu darbdienu laikā pēc tam, kad nosolītājs samaksājis pilnu nosolīto summu. Ja nekustamo īpašumu pēc nenotikušas izsoles patur sev pēdējais pārsolītais solītājs, viņa iemaksāto nodrošinājumu ieskaita pirkuma maksā.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 22 redakcijā)

30. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

31. Izsoles aktā zvērināts tiesu izpildītājs norāda:

31.1. izsoles sākuma un noslēguma datumu un laiku;

31.2. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

31.3. aktu, kurā norādīti kreditoru prasījumi, kuru apmierināšanai tiek rīkota izsole;

31.4. kāds nekustamais īpašums tiek izsolīts un izsoles sākumcenu;

31.5. personas, kas autorizētas dalībai izsolē;

31.6. izsolē solītās cenas un solītāja vārdu un uzvārdu vai firmu (nosaukumu);

31.7. augstāko nosolīto cenu, nosolītāja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru un adresi;

31.8. apgrūtinājumus, ja nekustamo īpašumu pārdod ar nosacījumu, ka tie atstājami.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

31.¹ Nekustamais īpašums paliek tam, kas solījis augstāku cenu nekā citi. Nosolītājs viena mēneša laikā pēc izsoles samaksā visu nosolīto summu un Civilprocesa likumā noteiktās nodevas. Nosolītājam atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu kreditora pretenziju tās atzītajā apmērā. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

31.² (Svītrots ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 22)

32. Pēc tam, kad nekustamā īpašuma nosolītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, zvērināts tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem iesniedz pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda rajona (pilsētas) tiesā un lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda. Ja nekustamais īpašums ir īpaši aizsargājama dabas teritorija vai meža zeme, zvērināts tiesu izpildītājs pirms pieteikuma par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda iesniegšanas tiesā attiecīgi Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" nosūta aicinājumu izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu par izsolē nosolīto augstāko cenu. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" īsteno pirmtiesības šo noteikumu 40. punktā paredzētajā kārtībā.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

32.¹ Ja atsavināts bezmantinieku mantā ietilpstošs nekustamais īpašums, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā mantojuma masas atstājējs šādam nekustamajam īpašumam reģistrēts ar statusu "īpašnieks" vai "tiesiskais valdītājs" (šo noteikumu 6.¹ punkts), zvērināts tiesu izpildītājs šo noteikumu 32. punktā noteiktajā kārtībā vienlaikus ar lūgumu par izsoles akta apstiprināšanu lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda, ja lietas ietvaros iegūtie dokumenti un ziņas tiesu izpildītāja ieskatā ir pietiekamas īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā. Pirms tam nekustamā īpašuma nosolītājs samaksā kancelejas nodevu un normatīvajos aktos noteiktajā gadījumā – valsts nodevu.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 22 redakcijā; sk. 137. punktu)

33. Ja nosolītājs noteiktā termiņā nesamaksā visu no viņa pienākošos summu, zvērināts tiesu izpildītājs iemaksāto nodrošinājumu pievieno kopējai summai, kas saņemta par īpašumu, un sadala tādā pašā kārtībā kā minēto summu. Iemaksāto nodrošinājumu pievieno pie kopējās summas arī tad, ja tiek konstatēts, ka nosolītājam nebija tiesību piedalīties izsolē, kā arī tad, ja pēdējais pārsolītais solītājs nav paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par savu augstāko solīto cenu vai ir atteicies to paturēt sev. Par normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 22 redakcijā)

34. Lai apstiprinātu nekustamā īpašuma izsoles aktu, aktu par nekustamā īpašuma nodošanu valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" vai Dabas aizsardzības pārvaldei (šo noteikumu 41. punkts), kā arī aktu par to, ka nekustamo īpašumu patur pēdējais pārsolītais solītājs vai kreditors, zvērināts tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem iesniedz pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda rajona (pilsētas) tiesā un lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

35. Ja tiek atsavināts bezmantinieku mantā ietilpstošs nekustamais īpašums, izsoles aktu apstiprina saskaņā ar Civilprocesa likuma normām par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu.

36. Zvērināts tiesu izpildītājs izsoli atzīst par nenotikušu, ja:

36.1. izsolei nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks;

36.2. neviens no dalībniekiem, kas autorizēti izsolei, nepārsola sākumcenu;

36.3. nosolītājs noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas;

36.4. izsoles norises laikā, izņemot Civilprocesa likumā noteikto gadījumu, kad izsoles laiks tiek pagarināts, vai 24 stundu laikā pēc izsoles noslēguma saņemts elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

37. Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šo noteikumu 36.1. vai 36.2. un 36.4. apakšpunktā minētajos gadījumos, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo kreditoriem. Personām, kas autorizētas dalībai izsolē, paziņojumu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni. Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šo noteikumu 36.3.apakšpunktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam un kreditoriem.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

38. Ja izsole atzīta par nenotikušu:

38.1. šo noteikumu 36.1. vai 36.2. apakšpunktā minētajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties uzaicina visus kreditorus, kuru pretenzijas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā atzītas, un nekustamā īpašuma līdzīpašniekus paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu, par nekustamā īpašuma paturēšanu sev paziņojot zvērinātam tiesu izpildītājam divu nedēļu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas. Ja nekustamais īpašums ir īpaši aizsargājama dabas teritorija vai meža zeme, zvērināts tiesu izpildītājs pirms piedāvājuma izteikšanas nosūta attiecīgi Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" aicinājumu izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu par nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" īsteno pirmtiesības šo noteikumu 40. punktā paredzētajā kārtībā;

38.2. šo noteikumu 36.3. apakšpunktā minētajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties uzaicina pēdējo pārsolīto solītāju paturēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu, par nekustamā īpašuma paturēšanu sev paziņojot zvērinātam tiesu izpildītājam divu nedēļu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas;

38.3. šo noteikumu 36.4. apakšpunktā minētajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs pārtrauc izsoli un izsoles norises laikā ievieto par to paziņojumu elektronisko izsoļu vietnē, ja elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums saņemts izsoles laikā, kā arī nekavējoties izsludina atkārtotu izsoli.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.04.2023. noteikumiem Nr. 193)

39. Pēc tam, kad pēdējais pārsolītais solītājs viena mēneša laikā iemaksājis zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā visu summu, ko viņš nosolījis, un Civilprocesa likumā noteiktās nodevas, zvērināts tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem iesniedz pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda rajona (pilsētas) tiesā un lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda. Ja nekustamais īpašums ir īpaši aizsargājama dabas teritorija vai meža zeme, zvērināts tiesu izpildītājs pirms pieteikuma par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda iesniegšanas tiesā attiecīgi Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" nosūta aicinājumu izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu par pēdējā pārsolītā solītāja izsolē nosolīto cenu. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" īsteno pirmtiesības šo noteikumu 40. punktā paredzētajā kārtībā.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

40. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" 14 dienu laikā pēc aicinājuma nosūtīšanas informē zvērinātu tiesu izpildītāju par pirmtiesību izmantošanu, vienlaikus iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā aicinājumā norādīto naudas summu.

41. Ja šo noteikumu 40.punktā noteiktajā termiņā Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" informē par pirmtiesību izmantošanu un iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā aicinājumā norādīto summu, zvērināts tiesu izpildītājs:

41.1. sastāda aktu par nekustamā īpašuma nodošanu Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" un šo noteikumu 34. punktā paredzētajā kārtībā iesniedz to apstiprināšanai rajona (pilsētas) tiesā;

41.2. informē kreditorus par pirmtiesību izmantošanu un šo noteikumu 32. un 39.punktā minētajā gadījumā informē nekustamā īpašuma nosolītāju vai pēdējo pārsolīto solītāju un atdod viņa iemaksāto naudas summu. Kreditoriem, kas lūguši nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoles rīkošanu, pēc zvērināta tiesu izpildītāja izsniegtā aprēķina pārsūdzības termiņa beigām atdod viņu iemaksāto drošības naudu.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 22; MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)

42. Ja šo noteikumu 40.punktā noteiktajā termiņā un kārtībā informācija no Dabas aizsardzības pārvaldes vai valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" par pirmtiesību izmantošanu nav saņemta, zvērināts tiesu izpildītājs:

42.1. rīkojas šo noteikumu 12.punktā paredzētajā kārtībā – ja aicinājums izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu bija par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību;

42.2. rīkojas šo noteikumu 32.punktā paredzētajā kārtībā – ja aicinājums izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu bija par izsolē nosolīto augstāko cenu;

42.3. rīkojas šo noteikumu 38.1.apakšpunktā vai 43.punktā paredzētajā kārtībā – ja aicinājums izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu bija par nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu;

42.4. rīkojas šo noteikumu 39.punktā paredzētajā kārtībā – ja aicinājums izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu bija par pēdējā pārsolītā solītāja izsolē nosolīto cenu.

43. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav šo noteikumu 38.2. apakšpunktā paredzētajā termiņā paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu vai atteicies paturēt nekustamo īpašumu, zvērināts tiesu izpildītājs izziņo atkārtotu tās pašas kārtas izsoli.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

44. Kreditors, kas patur nekustamo īpašumu sev, sedz šo noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2.¹ apakšpunktā noteiktos izdevumus. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu kreditora pretenziju tās atzītajā apmērā. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

45. Pēc tam, kad persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, mēneša laikā ir iemaksājusi zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā visu nepieciešamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs iesniedz rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz nosolītāja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda un par zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

46. Ja šo noteikumu 38.1. apakšpunktā minētajā gadījumā vairākas personas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, zvērināts tiesu izpildītājs rīko izsoli, kurā piedalās šīs personas, turklāt solīšana sākas no nenotikušās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs personām, kuras vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rakstiski paziņo septiņas dienas iepriekš. Personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par atteikšanos no tiesībām piedalīties solīšanā. Ja uz izsoli ierodas viena persona, tā var paturēt sev nekustamo īpašumu par rīkotās izsoles sākumcenu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

47. Zvērināts tiesu izpildītājs nosaka 10 dienu termiņu, kurā kreditori, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu, var lūgt rīkot otro izsoli:

47.1. ja uz šo noteikumu 46.punktā noteiktajā kartībā organizēto izsoli neviens neierodas;

47.2. ja šo noteikumu 46.punktā paredzētajā kārtībā vairākas personas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, bet neviena no tām neiemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pirkuma nodrošinājuma summu 10 procentu apmērā no nenotikušās izsoles sākumcenas;

47.3. ja nekustamais īpašums netiek pārdots pirmajā izsolē un kreditori un nekustamā īpašuma līdzīpašnieki (attiecīgos gadījumos valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" vai Dabas aizsardzības pārvalde) nepiesakās to paturēt par izsoles sākumcenu.

48. Zvērināts tiesu izpildītājs otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus. Nekustamā īpašuma solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no pirmās izsoles sākumcenas.

48.¹ Ja otro izsoli zvērināts tiesu izpildītājs atzīst par nenotikušu šo noteikumu 36.1. vai 36.2. apakšpunktā minētajā gadījumā un kreditori un nekustamā īpašuma līdzīpašnieki vai, ja nekustamais īpašums ir īpaši aizsargājama dabas teritorija vai meža zeme, attiecīgi valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" vai Dabas aizsardzības pārvalde šajos noteikumos paredzētajā termiņā nepiesakās to paturēt sev par izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs nosaka 10 dienu termiņu, kurā kreditori, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu, var lūgt rīkot trešo izsoli. Trešā izsole tiek rīkota, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 60 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 22 redakcijā; punkts stājas spēkā 29.06.2022., sk. 138. punktu)

49. Ja pirmā vai otrā izsole atzīta par nenotikušu un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā zvērinātam tiesu izpildītājam nav iesniegts lūgums rīkot attiecīgi otro vai trešo izsoli, un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka arī nākamās kārtas izsolē nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūto naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu par bezmantinieku mantu un paziņo par to šo noteikumu 14. punktā minētajai institūcijai.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

50. Pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas zvērināts tiesu izpildītājs no nekustamā īpašuma valdītāja vai pārvaldnieka saņem norēķinu par nekustamā īpašuma pārvaldīšanas laiku un pēc pārvaldīšanas laikā gūto ienākumu saņemšanas tos pievieno summai, no kuras šo noteikumu 5.nodaļā noteiktajā kārtībā apmierināmi kreditoru prasījumi vai kura ieskaitāma valsts budžetā.

51. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

(Nodaļas nosaukums MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

(Apakšnodaļas nosaukums MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

51.¹ Ja akta izrakstā norādītie bezmantinieku mantā ietilpstošie naudas līdzekļi atrodas pie trešās personas, zvērināts tiesu izpildītājs dod šai personai rīkojumu naudas līdzekļus pārskaitīt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Ja par vienīgo bezmantinieku mantu atzīti naudas līdzekļi, kuru apmērs ir mazāks par zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību un citiem paredzamajiem ar lietas vešanu saistītajiem izdevumiem, zvērināts tiesu izpildītājs lietu neieved, bet akta izrakstu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

52. Pēc lietas ievešanas zvērināts tiesu izpildītājs apzina aktā norādīto kustamo mantu.

52.¹ Ja akta izrakstā norādīts, ka kustamā manta atrodas pie trešās personas, zvērināts tiesu izpildītājs apzina un apķīlā šo mantu šajos noteikumos paredzētajā kārtībā. Ja telpās un glabātavās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas bezmantinieku manta, jāiekļūst piespiedu kārtā, lai veiktu šajos noteikumos minētās apskates vai apķīlāšanas darbības, zvērināts tiesu izpildītājs iekļūšanu telpās un glabātavās organizē kārtībā, kāda noteikta Tiesu izpildītāju likumā mantojuma apsardzības veikšanai.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

52.² Ja manta nav atrodama vai tā ir nederīga atsavināšanai, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda par to aktu un nosūta aktu kreditoram un Valsts ieņēmumu dienestam, norādot, ka šo aktu var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā. Pēc tam, kad izbeidzies zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā akta pārsūdzēšanas termiņš, bet, ja tas pārsūdzēts, – pēc tā tiesas nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā, ar kuru akts nav atcelts, zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu par bezmantinieku mantu un paziņo par to Valsts ieņēmumu dienestam.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

52.³ (Svītrots ar MK 18.04.2023. noteikumiem Nr. 193)

53. Ja akta izrakstā norādītas lietas, kuras ātri bojājas (piemēram, pārtikas produkti), bet kuras to realizācijas termiņā būtu iespējams pārdot, zvērināts tiesu izpildītājs var pieņemt lēmumu par šo lietu pārdošanu konkrētai personai (pircējam) bez izsoles. Zvērināta tiesu izpildītāja lēmumu nosūta kreditoriem, kuri to var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur mantas pārdošanu. Cena, par kādu atļauts pārdot lietas, kas ātri bojājas (pirkuma cena), nedrīkst būt zemāka par zvērināta tiesu izpildītāja noteikto piespiedu pārdošanas vērtību, bet, ja pieaicināts eksperts, – par eksperta noteikto piespiedu pārdošanas vērtību. Šādos gadījumos kreditori nevar lūgt atkārtotu novērtēšanu. Zvērināts tiesu izpildītājs paziņo pircējam termiņu, kādā pirkuma cena ieskaitāma zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Minētais termiņš nevar būt ilgāks par septiņām dienām. Pēc tam, kad pirkuma cena pilnā apmērā saņemta depozīta kontā, zvērināts tiesu izpildītājs lietas nodod pircējam, sastādot par to aktu.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

54. Ja aktā norādīta manta, kura nav pārdodama šo noteikumu 53. punktā paredzētajā kārtībā, zvērināts tiesu izpildītājs informē kreditorus, kuru pretenzijas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atzītas, par tiesībām 15 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas lūgt kustamās mantas novērtēšanu un izsoles rīkošanu, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā apmērā.

(MK 18.04.2023. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

55. Drošības naudas apmēru veido zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība (izņemot amata atlīdzību kreditora pretenziju pamatotības izvērtēšanai lietā par bezmantinieku mantu) un ar kustamās mantas apķīlāšanu un izsoles rīkošanu saistītie izdevumi, ko nosaka saskaņā ar noteikumiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību. Ja bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros tajā pašā lietā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā jau iemaksāta drošības nauda, zvērināts tiesu izpildītājs, nosakot drošības naudas apmēru, tajā atkārtoti neiekļauj amata atlīdzību. Procesa laikā kreditors pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildu summu nepieciešamo izdevumu segšanai. Zvērināts tiesu izpildītājs var pārtraukt kustamās mantas atsavināšanu, izbeigt lietu par bezmantinieku mantu un paziņot par to Valsts ieņēmumu dienestam, ja kreditors zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā papildu summu nepieciešamo izdevumu segšanai.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

56. Ja zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka kustamo mantu ir iespējams pārdot un no pārdošanas iegūstamā naudas summa var pārsniegt pārdošanas izmaksas, vai ja šo noteikumu 54.punktā paredzētajā kārtībā ir iesniegts kreditora lūgums rīkot kustamās mantas izsoli un zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir iemaksāta drošības nauda, zvērināts tiesu izpildītājs apķīlā kustamo mantu.

57. Ja neviens no kreditoriem nav lūdzis rīkot izsoli vai noteiktajā termiņā nav iemaksājis drošības naudu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka kustamo mantu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs piedāvā kreditoriem, kuru pretenzijas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atzītas, paturēt mantu sev par zvērināta tiesu izpildītāja mantai noteikto vērtību. Kreditors, kas patur mantu sev, sedz šo noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2.¹ apakšpunktā minētos izdevumus. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu kreditora pretenziju tās atzītajā apmērā. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

58. Ja šo noteikumu 57. punktā minētajā kārtībā vairāki kreditori vēlas mantu paturēt sev, zvērināts tiesu izpildītājs šajos noteikumos paredzētajā kārtībā rīko izsoli, kurā piedalās šie kreditori. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs kreditoriem, kuri vēlas paturēt mantu sev, rakstiski paziņo septiņas dienas iepriekš. Šādā gadījumā solīšana sākas no zvērināta tiesu izpildītāja noteiktās mantas vērtības. Personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par atteikšanos no tiesībām piedalīties solīšanā. Ja uz izsoli ierodas viena persona, tā var paturēt sev mantu par rīkotās izsoles sākumcenu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

59. Zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu par bezmantinieku mantu un paziņo par to Valsts ieņēmumu dienestam:

59.1. ja neviens no kreditoriem šo noteikumu 57. punktā minētajā gadījumā vai pēc otrās izsoles, kas atzīta par nenotikušu, pamatojoties uz šo noteikumu 87.1. vai 87.2. apakšpunktu, nepiesakās paturēt mantu sev;

59.2. ja šo noteikumu 58. vai 93. punktā paredzētajā kārtībā vairāki kreditori vēlas paturēt kustamo mantu sev, bet neviens no tiem neiemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pirkuma nodrošinājuma summu 10 procentu apmērā no mantai noteiktās vērtības, neviens no tiem neierodas uz izsoli vai šajos noteikumos paredzētajā kārtībā nesamaksā nosolīto summu.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

60. Kustamo mantu zvērināts tiesu izpildītājs apķīlā atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai kārtībai, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi. Pie kustamās mantas apķīlāšanas policijas vai pašvaldības pārstāvjus nepieaicina.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

61. (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)

61.¹ (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)

61.² Par finanšu instrumentu kontos iegrāmatotu akciju vai citu finanšu instrumentu apķīlāšanu zvērināts tiesu izpildītājs pieņem lēmumu, kurā norāda apķīlātos finanšu instrumentus un to tirgus cenu, kāda šiem instrumentiem lēmuma pieņemšanas brīdī norādīta regulētā tirgus organizētāja tīmekļvietnē. Pieņemot lēmumu par apķīlāšanu, zvērināts tiesu izpildītājs vienlaikus dod kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai rīkojumu, ar kuru aizliedz atsavināt, ieķīlāt vai kā citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām akta izrakstā norādītos finanšu instrumentus. Lēmumu zvērināts tiesu izpildītājs triju dienu laikā nosūta kreditoriem.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

62. Mantas aprakstes aktā norāda:

62.1. mantas aprakstes akta sastādīšanas laiku un vietu;

62.2. zvērināta tiesu izpildītāja amata vietu un prakses vietu, viņa vārdu un uzvārdu;

62.3. aktu, uz kuru pamatojoties ievesta lieta;

62.4. kreditoru vai mantas aprakstē klātesošo viņa pilnvarotā pārstāvja vārdu un uzvārdu;

62.5. katra aprakstītā priekšmeta nosaukumu, tā īpašās pazīmes (Civilprocesa likuma 576. pants), katra priekšmeta novērtējumu atsevišķi un visu priekšmetu kopējo vērtību;

62.6. tās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, – dzīvesvietu, kurai aprakstītā manta nodota glabāšanā, vai tās juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un šīs juridiskās personas pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu, deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, – dzīvesvietu, kurai aprakstītā manta nodota glabāšanā;

62.6.¹ mantas glabāšanas vietu;

62.7. to, ka kreditoriem izskaidrota zvērināta tiesu izpildītāja rīcības pārsūdzēšanas kārtība un termiņš;

62.8. to, ka personai, kurai zvērināts tiesu izpildītājs mantu nodevis glabāšanā, izskaidrota aprakstītās mantas glabāšanas kārtība, personas civiltiesiskā atbildība, kā arī kriminālatbildība, ja glabāšanā nodoto mantu izšķērdē, atsavina, slēpj vai apmaina;

62.9. kreditora vai citu mantas aprakstē klātesošo personu izteiktās piezīmes un iebildumus;

62.10. ja mantas aprakstīšanā pieaicināti liecinieki, – liecinieku vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet amatpersonai – vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545; MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)

62.¹ Fotoattēlus glabā Izpildu lietu reģistrā un pievieno mantas aprakstes aktam kā akta pielikumu tikai pēc kreditora lūguma.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

63. Mantas aprakstes aktu paraksta zvērināts tiesu izpildītājs, kreditori, mantas glabātājs un citas personas, kuras piedalījušās mantas aprakstē. Ja kreditori vai viņu pārstāvji mantas aprakstes aktu neparaksta, zvērināts tiesu izpildītājs par to aktā izdara atzīmi. Mantas aprakstes aktu triju dienu laikā pēc aprakstes pabeigšanas nosūta kreditoriem, kas aprakstē nav piedalījušies.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

64. Pēc kustamās mantas aprakstes zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties nodrošina tās glabāšanu, ieceļot mantas glabātāju. Kustamo mantu zvērināts tiesu izpildītājs nodod glabāšanā fiziskajai personai pret parakstu. Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos kustamo mantu var nodot glabāšanā arī juridiskajai personai pret tās pārstāvja parakstu.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

64.¹ Ja kustamās mantas glabātājs nevar nodrošināt tās apsardzību tajā adresē, kur tā aprakstīta, zvērināts tiesu izpildītājs kustamo mantu izņem un nodod mantas glabātājam, mantas aprakstes aktā norādot adresi, kurā mantas glabātājs apņēmies mantu glabāt. Mantas glabātājs var mainīt mantas glabāšanas vietu, pirms tam saskaņojot to ar zvērinātu tiesu izpildītāju. Mantas glabātājs pēc zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījuma uzrāda viņam glabāšanā nodoto mantu, ja nepieciešams, nogādājot to zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā vietā.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

64.² Zvērināts tiesu izpildītājs jebkurā brīdī ir tiesīgs pieņemt lēmumu par kustamās mantas glabātāja nomaiņu, ja glabātājs nevar turpināt savu pienākumu pildīšanu, nenodrošina pienācīgu kustamās mantas glabāšanu vai nepilda zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

64.³ Atceļot apķīlājumu vai nomainot mantas glabātāju, zvērināts tiesu izpildītājs dod rīkojumu glabātājam zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā laikā un vietā nodot glabāšanā nodoto mantu rīkojumā norādītajai personai. Par mantas nodošanu zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu. Ja mantas glabātājs nepilda zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu vai nav nodrošinājis pienācīgu mantas glabāšanu, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda par to aktu un nosūta prokuroram jautājuma izlemšanai par mantas glabātāja atbildību.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

65. (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)

66. Kustamā mantā ietilpstošo naudu zvērināts tiesu izpildītājs izņem un, norādot izņemtās naudas daudzumu, iemaksā savā depozīta kontā.

67. Kustamo mantu, ievērojot tās nolietojuma pakāpi, novērtē zvērināts tiesu izpildītājs, nosakot mantas piespiedu pārdošanas vērtību pēc šai apvidū esošajām cenām. Ja lietas vai tās īpašību dēļ novērtējuma veikšanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē vai mākslā vai novērtējami dārgakmeņi, dārgmetāli un to izstrādājumi, zvērināts tiesu izpildītājs lietu piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai pieaicina ekspertu. Zvērināts tiesu izpildītājs lietu piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai var pieaicināt ekspertu arī citos gadījumos. Ja nav iespējams ekspertu pieaicināt mantas aprakstes dienā, tiesu izpildītājs mantas aprakstes aktā norāda paša noteikto mantas vērtību, kas pēc tam tiek aizvietota ar eksperta novērtējumu.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

68. Ja mantas novērtēšanai pieaicināts eksperts, zvērināts tiesu izpildītājs kreditoram paziņo eksperta noteikto kustamās mantas novērtējumu.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

69. Ja 10 dienu laikā no mantas aprakstes dienas, mantas aprakstes akta nosūtīšanas dienas vai šo noteikumu 61.² punktā minētā lēmuma nosūtīšanas dienas kreditors ir lūdzis zvērinātu tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai mantas novērtēšanai, pirms eksperta pieaicināšanas zvērināts tiesu izpildītājs rakstiski paziņo par novērtēšanas izdevumu apmēru kreditoram, kurš lūdzis ekspertu pieaicināt.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

70. Ja 10 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas novērtēšanai nepieciešamā naudas summa nav iemaksāta zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, lūgumu pieaicināt ekspertu noraida.

71. (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)

72. Zvērināts tiesu izpildītājs aprakstīto mantu pārdod Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

73. (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)

74. (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)

75. Ja bezmantinieku mantā ietilpst krājobligācijas, kuras reģistrētas Nasdaq CSD, zvērināts tiesu izpildītājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts vērtspapīru izlaišanu vēršas Nasdaq CSD. Nasdaq CSD reģistrēto krājobligāciju dzēšana un naudas līdzekļu izmaksa notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts vērtspapīru izlaišanu.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

76. Zvērināts tiesu izpildītājs var izņemt kustamo mantu:

76.1. pirms pārdošanas izsolē, ja tas nepieciešams;

76.2. lai šajos noteikumos noteiktajos gadījumos to nodotu šo noteikumu 53. punktā minētajam pircējam, kustamās mantas nosolītājam vai kreditoram.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

77. Zvērināts tiesu izpildītājs kustamās mantas pirmo izsoli rīko atbilstoši Civilprocesa likumā paredzētajai kārtībai, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

78. Sludinājumā par kustamās mantas izsoli norāda:

78.1. pārdodamo lietu un tās novērtējumu;

78.2. nodrošinājuma summu, kas iemaksājama zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā;

78.3. izsoles sākuma datumu un noslēguma datumu un laiku;

78.4. kura izsole pēc kārtas tā ir;

78.5. izsoles sākumcenu un izsoles soli;

78.6. mantojuma masas atstājēja vārdu un uzvārdu;

78.7. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

78.8. datumu, līdz kuram persona, kas vēlas piedalīties izsolē, var lūgt tiesu izpildītāju autorizēt to dalībai izsolē un iemaksāt nodrošinājuma summu;

78.9. norādi uz tīmekļvietni, kur pieejama informācija par izsoles kārtību un nosacījumiem, ar kādiem personas var reģistrēties dalībai izsolē un piedalīties solīšanā.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 22 redakcijā)

79. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

80. Zvērināts tiesu izpildītājs par izsoli paziņo kreditoriem.

81. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

82. (Svītrots ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 22)

83.  Kuģa vai valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētas peldošās konstrukcijas izsoli rīko kārtībā, kāda šajos noteikumos noteikta nekustamā īpašuma izsolei. Paziņojumu par kuģa vai Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētas peldošās konstrukcijas izsoli nosūta arī Jūras kodeksa 55. pantā noteiktajām personām.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 22 redakcijā)

84. Persona, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu, 14 dienu laikā pēc izsoles samaksā pilnu nosolīto summu. Nosolītājam atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu kreditora pretenziju tās atzītajā apmērā. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

85. Kad izsolē nosolītā summa samaksāta pilnā apmērā, nopirktie priekšmeti nododami nosolītājam, un zvērināts tiesu izpildītājs par to sastāda aktu.

86. Pēc izsoles slēgšanas zvērināts tiesu izpildītājs sagatavo izsoles aktu, kurā norāda šo noteikumu 31.1., 31.2., 31.3., 31.5., 31.6., 31.7. un 31.8. apakšpunktā minēto informāciju, kā arī pārdodamās lietas nosaukumu.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 22 redakcijā)

86.¹ Elektronisko izsoļu vietnē elektroniski sagatavots izsoles akts ir derīgs bez zvērināta tiesu izpildītāja paraksta.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 22 redakcijā)

87. Zvērināts tiesu izpildītājs pasludina izsoli par nenotikušu, ja:

87.1. izsolei nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks;

87.2. neviens no dalībniekiem, kas autorizēti izsolei, nepārsola sākumcenu;

87.3. nosolītājs šo noteikumu 84. punktā noteiktajā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas;

87.4. izsoles norises laikā, izņemot Civilprocesa likuma 587. panta ceturtajā daļā minēto gadījumu, vai 24 stundu laikā pēc izsoles noslēguma saņemts elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, vai par sistēmas drošības pārkāpumu.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 22 redakcijā)

88. Šo noteikumu 87.3. apakšpunktā noteiktajā gadījumā iemaksātais nodrošinājums netiek atmaksāts, bet pievienojams kopējai par mantu saņemtajai summai. Iemaksātais nodrošinājums pievienojams kopējai summai arī tad, ja tiek konstatēts, ka nosolītājam nebija tiesību piedalīties izsolē, vai ja pēdējais pārsolītais solītājs nav paziņojis par mantas paturēšanu sev par viņa augstāko solīto cenu vai atteicies to paturēt. Par normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz noteikta veida kustamās mantas iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki.

(MK 18.04.2023. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

89. Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu šo noteikumu 87.1. vai 87.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo kreditoriem. Dalībniekiem, kas autorizēti dalībai izsolē, paziņojumu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni. Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu šo noteikumu 87.3. apakšpunktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam un kreditoriem. Ja šo noteikumu 87.4. apakšpunktā minētais paziņojums saņemts izsoles norises laikā, zvērināts tiesu izpildītājs pārtrauc izsoli un ievieto par to paziņojumu elektronisko izsoļu vietnē. Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu šo noteikumu 87.4. apakšpunktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo kreditoriem. Dalībniekiem, kas autorizēti dalībai izsolē, paziņojumu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 22 redakcijā)

90. Ja izsole pasludināta par nenotikušu šo noteikumu 87.1. un 87.2. apakšpunktā minēto iemeslu dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to kreditoriem, kuru pretenzijas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atzītas, uzaicinot viņus paturēt mantu par izsoles sākumcenu. Kreditoriem ir tiesības divu nedēļu laikā pēc tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas rakstiski paziņot tiesu izpildītājam par mantas paturēšanu sev par rīkotās izsoles sākumcenu.

(MK 18.04.2023. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

91. Kreditors, kurš patur mantu sev un kurš nav lūdzis kustamās mantas novērtēšanu un izsoles rīkošanu, sedz šo noteikumu 120.1., 120.2 un 120.2.¹ apakšpunktā noteiktos izdevumus. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu kreditora pretenziju tās atzītajā apmērā. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

92. Ja izsole pasludināta par nenotikušu šo noteikumu 87.3. apakšpunktā minētā iemesla dēļ, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to pēdējam pārsolītajam solītājam, uzaicinot viņu paturēt apķīlāto mantu sev par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības divu nedēļu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas rakstveidā paziņot zvērinātam tiesu izpildītājam par apķīlātās mantas paturēšanu sev. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav šajā punktā noteiktajā termiņā paziņojis par apķīlātās mantas paturēšanu vai atteicies to paturēt sev, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina atkārtotu tās pašas kārtas izsoli.

(MK 18.04.2023. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

93. Ja vairāki kreditori vēlas paturēt kustamo mantu sev par izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs šajos noteikumos paredzētajā kārtībā rīko izsoli, kurā piedalās kreditori, kas vēlas paturēt mantu sev par sākumcenu. Solīšana sākas no nenotikušās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs rakstiski paziņo kreditoriem septiņas dienas iepriekš.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 22)

94. Persona, kas patur sev apķīlāto mantu, samaksu veic šo noteikumu 84.punktā paredzētajā kārtībā.

95. Ja neviens kreditors nav pieteicies paturēt mantu sev, zvērināts tiesu izpildītājs nosaka 10 dienu termiņu, kurā kreditori, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu, var lūgt rīkot otro izsoli.

(MK 18.04.2023. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

96. Ja kreditori šo noteikumu 95.punktā minētajā gadījumā lūdz rīkot otro izsoli un zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā iemaksā depozīta kontā drošības naudu vai ja zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka kustamo mantu ir iespējams pārdot un no pārdošanas iegūstamā naudas summa var pārsniegt pārdošanas izmaksas, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties nosaka otro izsoli. Otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana otrajā izsolē tiek uzsākta no summas, kas atbilst 75 procentiem no pirmās izsoles sākumcenas.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

97. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

98. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

99. Ja kreditori šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nelūdz rīkot otro izsoli vai zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā depozīta kontā drošības naudu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka kustamo mantu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu par bezmantinieku mantu un paziņo par to Valsts ieņēmumu dienestam.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

100. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

101. Ja kustamā manta ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tās pircējs informē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, kura īsteno Civillikuma 416.panta sestajā daļā minēto izvērtējumu saskaņā ar kārtību, kādā valsts izmanto pirmpirkuma tiesības, ja tiek atsavināts valsts nozīmes kultūras piemineklis.

101.¹ Šo noteikumu 55., 59. un 99. punktā paredzētajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs Valsts ieņēmumu dienestam nodod aktu.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

102. Pēc lietas ievešanas zvērināts tiesu izpildītājs komercreģistra iestādei un attiecīgajai komercsabiedrībai uz tās juridisko adresi paziņo par pamatkapitāla daļu (akciju) atzīšanu par bezmantinieku mantu. Ja komercsabiedrībā ir bijis tikai viens dalībnieks (akcionārs), kura daļas (akcijas) ir atzītas par bezmantinieku mantu un kurš bijis vienīgais komercsabiedrības valdes loceklis, informāciju komercsabiedrībai nesūta.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

103. Zvērināts tiesu izpildītājs paziņo kreditoriem, kuru pretenzijas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atzītas, par iespēju 15 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas lūgt izsoles rīkošanu, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā apmērā.

(MK 18.04.2023. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

104. Drošības naudas apmēru veido zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība (izņemot amata atlīdzību kreditora pretenziju pamatotības izvērtēšanai lietā par bezmantinieku mantu) un ar pamatkapitāla daļu (akciju) izsoles rīkošanu saistītie izdevumi, ko nosaka saskaņā ar noteikumiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību. Ja bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros tajā pašā lietā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā jau iemaksāta drošības nauda, zvērināts tiesu izpildītājs, nosakot drošības naudas apmēru, tajā atkārtoti neiekļauj amata atlīdzību. Procesa laikā kreditors pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildus nepieciešamos izdevumus. Zvērināts tiesu izpildītājs var izbeigt lietu par bezmantinieku mantu un nosūtīt komercreģistra iestādei un attiecīgajai komercsabiedrībai paziņojumu par to, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) pāriet komercsabiedrībai, ja kreditors zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā papildus nepieciešamos izdevumus.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

105. Ja neviens no kreditoriem nav lūdzis rīkot izsoli vai noteiktajā termiņā nav iemaksājis drošības naudu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta komercreģistra iestādei un attiecīgajai komercsabiedrībai paziņojumu par to, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) pāriet komercsabiedrībai, un izbeidz lietu par bezmantinieku mantu. Ja komercsabiedrībā ir bijis tikai viens dalībnieks (akcionārs), kura daļas (akcijas) ir atzītas par bezmantinieku mantu un kurš bijis vienīgais komercsabiedrības valdes loceklis, informāciju komercsabiedrībai nesūta.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

106. Ja šo noteikumu 103.punktā paredzētajā kārtībā ir iesniegts kreditora lūgums veikt pamatkapitāla daļu (akciju) izsoli un zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir iemaksāta drošības nauda vai ja zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) ir iespējams pārdot un no pārdošanas iegūstamā naudas summa var pārsniegt pārdošanas izmaksas, zvērināts tiesu izpildītājs šo noteikumu 3.2.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā, ciktāl tas nav pretrunā šajā nodaļā noteiktajam, organizē pamatkapitāla daļu (akciju) izsoli.

107. Pamatkapitāla daļu piespiedu pārdošanas vērtību nosaka zvērināts tiesu izpildītājs pēc šai apvidū esošajām cenām, bet ne zemāku par pamatkapitāla daļas nominālvērtību. Zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas var pieaicināt sertificētu ekspertu pamatkapitāla daļu (akciju) novērtēšanai. Ja kreditors ir lūdzis zvērinātu tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai pamatkapitāla daļu (akciju) novērtēšanai, pirms eksperta pieaicināšanas zvērināts tiesu izpildītājs rakstiski paziņo par novērtēšanas izdevumu apmēru kreditoram, kurš lūdzis pieaicināt ekspertu. Ja 10 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas novērtēšanai nepieciešamā naudas summa nav iemaksāta zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, lūgumu pieaicināt ekspertu noraida.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

108. Ja izsole pasludināta par nenotikušu, jo izsolei nav autorizēts neviens dalībnieks, vai neviens no izsoles dalībniekiem, nesola vairāk par izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta komercsabiedrībai uz tās juridisko adresi rīkojumu, kurā komercsabiedrības valdei uzdod nekavējoties informēt komercsabiedrības dalībniekus (akcionārus) par tiesībām 20 dienu laikā pēc zvērināta tiesu izpildītāja rīkojuma nosūtīšanas informēt zvērinātu tiesu izpildītāju un komercsabiedrības valdi par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu, vienlaikus iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pamatkapitāla daļu (akciju) izsoles sākumcenu.

(Grozīts ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 22)

109. Ja izsole pasludināta par nenotikušu, jo nosolītājs, ievērojot šo noteikumu 84.punktā minēto, noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to pēdējam pārsolītajam solītājam, uzaicinot viņu paturēt pamatkapitāla daļas (akcijas) par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības 14 dienu laikā pēc tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas rakstiski paziņot tiesu izpildītājam par pamatkapitāla daļu (akciju) paturēšanu sev par savu nosolīto augstāko cenu.

110. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav šo noteikumu 109.punktā minētajā termiņā paziņojis par pamatkapitāla daļu (akciju) paturēšanu vai atteicies tās paturēt, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta komercsabiedrībai uz tās juridisko adresi rīkojumu, kurā komercsabiedrības valdei uzdod nekavējoties informēt komercsabiedrības dalībniekus (akcionārus) par tiesībām 20 dienu laikā pēc zvērināta tiesu izpildītāja rīkojuma nosūtīšanas informēt zvērinātu tiesu izpildītāju un komercsabiedrības valdi par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu, vienlaikus iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pamatkapitāla daļu (akciju) izsoles sākumcenu.

111. Šo noteikumu 108. un 110.punktā minētajā rīkojumā zvērināts tiesu izpildītājs uzdod komercsabiedrības valdei 10 dienu laikā pēc tam, kad pēdējais komercsabiedrības dalībnieks (akcionārs) izteicis paziņojumu par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu:

111.1. proporcionāli dalībniekiem (akcionāriem) piederošajām pamatkapitāla daļām (akcijām) sadalīt bezmantinieku mantā ietilpstošās pamatkapitāla daļas (akcijas) starp komercsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), kuri paziņojuši par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu;

111.2. informēt zvērinātu tiesu izpildītāju par šo noteikumu 111.1.apakšpunktā paredzētajā kārtībā veikto pamatkapitāla daļu (akciju) procentuālo sadalījumu starp komercsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), kuri paziņojuši par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu.

112. Ja šo noteikumu 111. punktā noteiktajā termiņā komercsabiedrības valde zvērinātam tiesu izpildītājam nepaziņo par bezmantinieku mantā ietilpstošo pamatkapitāla daļu (akciju) procentuālo sadalījumu starp komercsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), kuri paziņojuši par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu, vai ja šo noteikumu 108. un 110. punktā noteiktajā termiņā dalībnieki (akcionāri), kuri paziņojuši par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu, nav zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā iemaksājuši pamatkapitāla daļu (akciju) izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs uzaicina kreditorus, kuru pretenzijas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atzītas, paturēt pamatkapitāla daļas (akcijas) par izsoles sākumcenu.

(MK 18.04.2023. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

113. Ja komercsabiedrībā ir bijis tikai viens dalībnieks (akcionārs), kura daļas (akcijas) ir atzītas par bezmantinieku mantu, un izsole ir pasludināta par nenotikušu, zvērināts tiesu izpildītājs uzaicina kreditorus, kuru pretenzijas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atzītas, paturēt pamatkapitāla daļas (akcijas) par izsoles sākumcenu.

(MK 18.04.2023. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

114. Kreditoriem ir tiesības 14 dienu laikā pēc zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas rakstiski paziņot tiesu izpildītājam par pamatkapitāla daļu (akciju) paturēšanu sev par rīkotās izsoles sākumcenu. Kreditors, kas patur pamatkapitāla daļas (akcijas) sev un nav lūdzis izsoles rīkošanu, sedz šo noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2.¹ apakšpunktā noteiktos izdevumus. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu kreditora pretenziju tās atzītajā apmērā. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

115. Ja vairāki kreditori vēlas pamatkapitāla daļas (akcijas) paturēt par izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs nosaka 10 dienu termiņu, kurā kreditori, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu, var lūgt rīkot otro izsoli.

116. Zvērināts tiesu izpildītājs šo noteikumu 3.2.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā, ciktāl tas nav pretrunā šajā apakšnodaļā noteiktajam, organizē pamatkapitāla daļu (akciju) otro izsoli.

117. Ja kreditori šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nelūdz rīkot otro izsoli vai zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā depozīta kontā drošības naudu otrās izsoles rīkošanai, vai nevēlas pamatkapitāla daļas (akcijas) paturēt par izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta komercreģistra iestādei un attiecīgajai komercsabiedrībai paziņojumu par to, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) pāriet komercsabiedrībai, un izbeidz lietu par bezmantinieku mantu. Ja komercsabiedrībā ir bijis tikai viens dalībnieks (akcionārs), kura daļas (akcijas) ir atzītas par bezmantinieku mantu un kurš bijis vienīgais komercsabiedrības valdes loceklis, informāciju komercsabiedrībai nesūta.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

118. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

119. Pēc tam, kad pamatkapitāla daļu (akciju) nosolītājs vai pēdējais pārsolītais solītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, viņš Komerclikumā noteiktajā kārtībā nosūta paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu komercsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) ar pirmpirkuma tiesībām.

120. Bezmantinieku mantas atsavināšanā gūtie ienākumi, kā arī nekustamā īpašuma pārvaldīšanas laikā gūtie ienākumi glabājas zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Visi lietā gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā:

120.1. zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība un izdevumi saistībā ar bezmantinieku mantas pārņemšanu (tai skaitā pārvaldīšanas izdevumi), mantas novērtēšanu un atsavināšanu;

120.2. zvērināta notāra izdevumi un amata atlīdzība saistībā ar akta sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu, pamatojoties uz zvērināta notāra iesniegto rēķinu;

120.2.¹ izdevumi, kuri radušies kreditoram vai citai aktā norādītajai ieinteresētajai personai saistībā ar zvērinātam notāram iesniegto iesniegumu par mantojuma atklāšanās izsludināšanu un kurus apliecina zvērināta notāra izrakstīta kvīts vai rēķins, kas iesniegta zvērinātam tiesu izpildītājam, kā arī izdevumi, ko kreditors, kura pretenzija pilnā apmērā vai daļēji atzīta, iemaksājis zvērinātam tiesu izpildītājam saistībā ar viņa pretenzijas pamatotības vērtēšanu;

120.3. kreditoru prasījumi to atzītajā apmērā.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545; MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)

120.¹ Atsavinot bezmantinieku mantā ietilpstošu nekustamo īpašumu – zemes gabalu, kuru vai kura daļu mantojuma masas atstājējs ieguvis zemes reformas ietvaros, pamatojoties uz likumā noteiktās institūcijas lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, un mantojuma masas atstājējs ir noslēdzis šā īpašuma zemes izpirkuma līgumu (šo noteikumu 6.¹ 4. apakšpunkts), gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā:

120.¹ 1. šo noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2.¹ apakšpunktā minētie izdevumi;

120.¹ 2. sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" paziņojumā par nesamaksāto zemes izpirkuma līguma maksu norādītā nesegtā līguma summa;

120.¹ 3. pārējie prasījumi šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 22 redakcijā)

121. Ja no gūtajiem ienākumiem, atskaitot šo noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2.¹ apakšpunktā minētos izdevumus, nav iespējams apmierināt visu kreditoru prasījumus, gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā:

121.1. prasījumi par uzturlīdzekļu piedziņu, par darba samaksas piedziņu, prasījumi personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

121.2. prasījumi par nodokļu un nenodokļu maksājumiem valsts vai pašvaldības budžetā;

121.3. fizisko personu prasījumi par zaudējumu atlīdzināšanu, kas to mantai nodarīti ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu;

121.4. pārējie prasījumi šajos noteikumos noteiktajā secībā.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

122. Katras nākamās kārtas prasījumi tiek apmierināti pēc iepriekšējās kārtas prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Ja gūto ienākumu nepietiek, lai apmierinātu visus vienas kārtas prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

123. Ja no ienākumiem, kas gūti, atsavinot bezmantinieku mantā ietilpstošo kustamo mantu, kas apgrūtināta ar ķīlu, tai skaitā daļas (akcijas), kuras ieķīlātas saskaņā ar Komercķīlas likuma noteikumiem, atskaitot šo noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2.¹ apakšpunktā minētos izdevumus, nav iespējams apmierināt visu kreditoru prasījumus, gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā:

123.1. ar ķīlu nodrošinātie prasījumi pēc to pirmtiesības;

123.2. pārējie prasījumi šajos noteikumos noteiktajā secībā.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

124. Ja no ienākumiem, kas gūti, atsavinot bezmantinieku mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu, kas apgrūtināts ar hipotēku, atskaitot šo noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2.¹ apakšpunktā noteiktos izdevumus, nav iespējams apmierināt visu kreditoru prasījumus, gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā:

124.1. to darbinieku prasījumi par darba algu izmaksu, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, un ar viņu darba algām saistītie sociālās apdrošināšanas maksājumi;

124.2. prasījumi par nodokļu maksājumiem, kas maksājami par šo nekustamo īpašumu;

124.3. zemesgrāmatā ierakstītās reālnastas, kurām pienācis samaksas termiņš;

124.4. ar šā nekustamā īpašuma ķīlu nodrošinātie prasījumi pēc to pirmtiesības;

124.5. pārējie prasījumi šajos noteikumos noteiktajā secībā.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

125. Ja ir vairāki kreditori un ja no bezmantinieku mantas atsavināšanā un nekustamā īpašuma pārvaldīšanas laikā iegūtās summas nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus prasījumus, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu naudas sadalīšanai starp kreditoriem un izsniedz vai nosūta to viņiem un Valsts ieņēmumu dienestam.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

126. Ja persona šajos noteikumos noteiktajā termiņā un kārtībā izteikusi vēlēšanos paturēt bezmantinieku mantu sev, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, lai noteiktu summu, kāda pienākas no šīs personas.

127. Par visām šo noteikumu 120.1. apakšpunktā minētajām summām zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu un nosūta to kreditoriem.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

128. Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītos aprēķinus Civilprocesa likuma 632.pantā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

129. Ja viena bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros viens vai vairāki kreditori iemaksājuši drošības naudu, tā viņiem tiek atmaksāta no gūtajiem ienākumiem. Izdevumus, to skaitā zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību, par kreditora pretenzijas pamatotības izvērtēšanu atlīdzina tiem kreditoriem, kuru pretenzijas daļējā vai pilnā apmērā atzītas.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

130. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

131. Ja lietā par bezmantinieku mantu pēc naudas līdzekļu sadales šajos noteikumos noteiktajā kārtībā paliek nesadalīti ienākumi no bezmantinieku mantas atsavināšanas vai bezmantinieku mantā ietilpstoši naudas līdzekļi, zvērināts tiesu izpildītājs tos ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

132. Nekustamā īpašuma valdītājam, kurš valstij piekrītošo bezmantinieku mantu – nekustamo īpašumu – ieguvis līdz 2013.gada 30.jūnijam, vai minētā īpašuma pārvaldītājam zvērināts tiesu izpildītājs no nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem atlīdzina izdevumus (samaksāto nekustamā īpašuma nodokli, komunālos maksājumus un maksājumus, kas saistīti ar īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā uz valsts vārda) pēc šo noteikumu 120.1. un 120.2.apakšpunktā minēto izdevumu segšanas.

133. Bezmantinieku mantas lietās, kuras uzsāktas līdz 2013.gada 30.jūnijam un kuras saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma Pārejas noteikumu 16.punktu tiek nodotas zvērinātam tiesu izpildītājam, par kreditoru šo noteikumu izpratnē uzskatāma arī persona, kuras labā nostiprināta hipotēka, ķīlas tiesība vai aizlieguma atzīme. Lietās, kuras uzsāktas par mantu, kas līdz 2013. gada 30. jūnijam atzīta par valstij piekrītošu bezmantinieku mantu, kreditoram, kura prasījums ir ietverts notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu, nav nepieciešams iesniegt zvērinātam tiesu izpildītājam spriedumu, ar kuru atzīts viņa prasījums. Kreditora prasījums tiek atlīdzināts atbilstoši šajos noteikumos paredzētajai kārtībai.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

134. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

135. Ja akta izrakstā, uz kura pamata lieta par bezmantinieku mantu uzsākta līdz 2016. gada 31. augustam, norādītas kreditoru saistības, kas nav atzītas ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu, zvērināts tiesu izpildītājs šajos noteikumos paredzētās darbības veic atbilstoši kārtībai, kāda attiecībā uz rīcību ar šādām saistībām bija spēkā līdz 2016. gada 31. augustam. Kreditors, kura pretenzijas iekļautas aktā, lai gan mantojuma lietas izbeigšanas brīdī saistības, ar kurām tās pamatotas, nav atzītas ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu, līdz 2016. gada 31. decembrim zvērinātam tiesu izpildītājam iesniedz dokumentus, kas apliecina faktu, ka tiesas tiesvedībā atrodas lieta akta izrakstā ietverto pretenziju pamatojošo saistību atzīšanai. Ja kreditors nav iesniedzis zvērinātam tiesu izpildītājam dokumentus, kas apliecina faktu, ka tiesas tiesvedībā atrodas lieta akta izrakstā ietverto pretenziju pamatojošo saistību atzīšanai, zvērināts tiesu izpildītājs bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros gūtos ienākumus pēc 2016. gada 31. decembra sadala šajos noteikumos paredzētajā kārtībā, neņemot vērā tās akta izrakstā norādītās kreditoru pretenzijas, par kurām kreditors nav iesniedzis šajā punktā noteiktos dokumentus.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

136. Izsoles, kuras zvērināts tiesu izpildītājs izziņojis līdz 2016. gada 31. augustam, notiek atbilstoši kārtībai, kāda bija spēkā līdz 2016. gada 31. augustam.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

137. Šo noteikumu 6.¹, 6.², 6.³, 32.¹ un 120.¹ punktu par rīcību ar bezmantinieku mantā ietilpstošu nekustamo īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā un kuram Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā mantojuma masas atstājējs reģistrēts ar statusu "īpašnieks" vai "tiesiskais valdītājs", piemēro visām zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā esošajām un vēl nepabeigtajām lietām par bezmantinieku mantu, ja pēc bezmantinieku mantas realizācijas un gūto ienākumu sadales lietā tās pabeigšanas brīdī visu kreditoru pretenzijas nav segtas vai tās nav segtas pilnībā un akts vai tiesas spriedums par mantas atzīšanu par bezmantinieku mantu taisīts līdz 2022. gada 1. janvārim. Rīcībai ar bezmantinieku mantā ietilpstošu nekustamo īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā un kuram Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā mantojuma masas atstājējs reģistrēts ar statusu "īpašnieks" vai "tiesiskais valdītājs", zvērināts tiesu izpildītājs ieved lietu par bezmantinieku mantu arī pēc Valsts ieņēmumu dienesta iesniegta lūguma atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajai informācijai par lietām par bezmantinieku mantu, kurās pabeigšanas brīdī visu kreditoru pretenzijas nav segtas vai tās nav segtas pilnībā un akts vai tiesas spriedums par mantas atzīšanu par bezmantinieku mantu taisīts līdz 2022. gada 1. janvārim.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

138. Šo noteikumu 48.¹ punkts, kā arī grozījumi šo noteikumu 49. punktā, kas paredz bezmantinieku mantā ietilpstoša nekustamā īpašuma pārdošanai rīkot trešo izsoli, stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta vienpadsmitajā daļā par nekustamā īpašuma, kurš atzīts par bezmantinieku mantu saskaņā ar Civillikuma 416. pantu, pārdošanu, neprasot Ministru kabineta atļauju arī gadījumā, ja lietā par bezmantinieku mantu zvērināts tiesu izpildītājs nav rīkojis trešo izsoli vai šāda izsole atzīta par nenotikušu.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 22 redakcijā)

139. Šo noteikumu normas, kas paredz kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs veic kreditoru pretenziju pamatotības izvērtējumu, kā arī normas, kas nosaka zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu, kas atrodas citas apgabaltiesas darbības teritorijā, un šo noteikumu 14.2. apakšpunktu, kas paredz, ka nekustamo īpašumu, kurš sastāv no dzīvojamās mājas, dzīvokļa īpašuma vai to domājamās daļas, kā arī ēkas (būves), kas ir patstāvīgs īpašuma objekts un uzcelts uz zemes, kas piekrīt vai pieder pašvaldībai, un zemi, ja uz tās ir pašvaldībai piederošas vai piekrītošas ēkas (būves), kas ir patstāvīgs īpašuma objekts, zvērināts tiesu izpildītājs nodod attiecīgās pašvaldības valdījumā, piemēro lietām par bezmantinieku mantu, kas ievestas, pamatojoties uz notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, kas taisīts pēc 2023. gada 1. janvāra.

(MK 18.04.2023. noteikumu Nr. 193 redakcijā)