1. Instrukcija nosaka kārtību, kādā valsts tiešās pārvaldes iestādes (turpmāk – pasūtītājs) izstrādā un slēdz piegādes līgumus, pakalpojumu līgumus un būvdarbu līgumus (turpmāk – līgums), kuru izpildi pilnībā vai daļēji finansē Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments, Norvēģijas finanšu instruments, Latvijas un Šveices sadarbības programma vai Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības programma (turpmāk – ārvalstu finanšu instrumenti).

1.¹ Pasūtītājam ir tiesības nepiemērot šīs instrukcijas 73. punktu, 2.9. un 2.13. apakšnodaļu, 177.7. apakšpunktu un 182. punktu, ja publisku piegāžu un pakalpojumu līgumu līgumcena ir mazāka par 42 000 euro vai publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir mazāka par 170 000 euro.

(MK 02.12.2014. instrukcijas Nr.11 redakcijā)

2. Instrukcijā noteikto līguma saturu pasūtītājs var papildināt ar citiem noteikumiem, ievērojot attiecīgā darījuma raksturu. Instrukciju piemēro vispārīgās vienošanās nosacījumiem Publisko iepirkumu likumā noteikto ierobežojumu ietvaros.

3. Līgumu izstrādā, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma un citu ārējo normatīvo aktu noteikumus, kuri regulē līgumā ietvertās tiesiskās attiecības.

4. Līgumu izstrādā, ievērojot juridisko terminoloģiju un valsts valodas literārās un gramatiskās normas.

5. Līgumu izstrādā, nedublējot ārējos normatīvos aktus, kas regulē līgumā ietvertās tiesiskās attiecības. Līgumā var iekļaut atsauces uz konkrētu normatīvajā aktā ietvertu tiesisko attiecību regulējumu, ja kāds no līdzējiem to uzskata par lietderīgu.

6. Ja līgumam piemēro citas valsts normatīvos aktus atbilstoši starptautisko privāttiesību nosacījumiem, pasūtītājs līgumu izstrādā tā, lai ikviens, kas nepārzina ārvalsts tiesību sistēmu un normatīvos aktus, no līguma teksta gūtu objektīvu priekšstatu par visām būtiskajām pasūtītāja un preces piegādātāja, pakalpojumu sniedzēja vai būvdarbu veicēja (turpmāk – piegādātājs) tiesībām un pienākumiem, kas izriet no līguma.

7. Pasūtītājs, izstrādājot līgumu, var izmantot konkrētajā preču, pakalpojumu vai būvdarbu tirgū vispārpieņemtus tipveida līguma paraugus (turpmāk – tipveida līgums), ja tas atvieglo vai optimizē preču, pakalpojumu vai būvdarbu iepirkumu vai darījuma noslēgšanu un ja pasūtītājs pārzina konkrēto tipveida līgumu, tā darbības mehānismu, no tā izrietošās tiesiskās sekas, kā arī līdzēju tiesību un pienākumu līdzsvaru, kas noteikts tipveida līgumā. Izmantojot tipveida līgumu, pasūtītāji nodrošina tā atbilstību šādiem tipveida līgumiem noteiktajām prasībām.

8. Pasūtītājs, izstrādājot līgumu, var izmantot starptautisko organizāciju un līguma priekšmeta jomā kompetentu profesionālo organizāciju izstrādātos tipveida darījumu noteikumus, ja tas vienkāršo līguma struktūru, atvieglo līguma sastādīšanu vai optimizē preču, pakalpojumu vai būvdarbu iepirkumu vai darījuma noslēgšanu un ja pasūtītājs pārzina konkrētos darījuma noteikumus, to darbības mehānismu, no tiem izrietošās tiesiskās sekas un līdzēju tiesību un pienākumu līdzsvaru, kas tajos noteikts.

8.¹ Pasūtītājs, slēdzot līgumus ar starptautiskām organizācijām, kuru dalībvalsts vai kandidātvalsts ir Latvija, ir tiesīgs izmantot šo organizāciju standartlīgumu veidlapas, tostarp arī tādas, kas neatbilst šīs instrukcijas prasībām, ja vien tas nav pretrunā ar citiem pasūtītājam saistošiem normatīvajiem aktiem.

(MK 02.12.2014. instrukcijas Nr.11 redakcijā)

9. Līgumu var iedalīt nodaļās, punktos un apakšpunktos. Līguma nodaļas secīgi numurē un nosauc atbilstoši nodaļas saturam. Līguma punktus un apakšpunktus secīgi numurē katras līguma nodaļas ietvaros.

10. Līgumam var pievienot pielikumus. Līguma pielikumus secīgi numurē. Līguma tekstā ietver atsauci uz līguma pielikumu vai iekļauj atsevišķu punktu, kurā secīgi uzskaita visus līguma pielikumus.

11. Līgumu izstrādā un noslēdz valsts valodā.

12. Papildus līgumam valsts valodā var izstrādāt un noslēgt līgumu arī citā valodā, ko pārzina pasūtītājs, šādos gadījumos:

12.1. līgumu izpilda ārvalstī;

12.2. piegādātājs ir ārvalsts persona vai personu apvienība, kurā ir viena vai vairākas ārvalsts personas;

12.3. līgumam piemērojami ārvalsts normatīvie akti.

13. Ja līgumu izstrādā un noslēdz valsts valodā un citā valodā, līgumā ietver atrunu par to, ka līguma noteikumu interpretācijā noteicošais līguma teksts ir valsts valodā.

14. Līgumu izstrādā un noslēdz saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kā arī līgumam piemēro Latvijas Republikas normatīvos aktus.

15. Līdzēji var vienoties, ka līgumam piemēro citas valsts normatīvos aktus šādos gadījumos:

15.1. līguma izpildes vieta ir ārvalsts;

15.2. pasūtītājs iepērk preces, pakalpojumu vai būvdarbus starptautiskajā tirgū, un saskaņā ar attiecīgajā tirgū pastāvošo praksi šajā tirgū slēgtiem darījumiem parasti tiek piemēroti ārvalsts normatīvie akti;

15.3. pasūtītājs slēdz tipveida līgumu, kam saskaņā ar darījumu slēgšanas praksi parasti tiek piemēroti ārvalsts normatīvie akti;

15.4. pastāv cits pamatots iemesls ārvalsts normatīvo aktu piemērošanai līguma izpildē.

16. Pasūtītājs iekļauj nosacījumu par līgumam piemērojamiem normatīvajiem aktiem visos līgumos:

16.1. kuru izpildes vai noslēgšanas vieta ir ārvalsts vai kas tiek slēgti ar ārvalsts personu vai personu apvienību, kurā ir vismaz viena ārvalsts persona;

16.2. ja līgumam saskaņā ar starptautisko privāttiesību nosacījumiem būtu piemērojams citas valsts likums.

17. Līgumā ietver vismaz šādu informāciju:

17.1. informācija par līdzējiem;

17.2. līguma preambula;

17.3. līguma priekšmeta apraksts;

17.4. līguma cena;

17.5. samaksas noteikumi un kārtība;

17.6. rēķinu nosūtīšanas un samaksas termiņš;

17.7. rēķinam pievienojamo dokumentu saraksts un forma;

17.8. līguma izpildes termiņš;

17.9. līguma izpildes kārtība;

17.10. izpildījuma pieņemšanas un pretenziju izteikšanas kārtība;

17.11. līdzēju konfidencialitātes saistības un publicitātes noteikumi;

17.12. līdzēju sadarbības kārtība un kontaktpersonas;

17.13. noteikumi attiecībā uz nepārvaramu varu;

17.14. līdzēju tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

17.15. līguma grozīšanas kārtība;

17.16. līguma atcelšanas un izbeigšanas kārtība;

17.17. strīdu izskatīšanas kārtība;

17.18. citi noteikumi, kuru iekļaušanu līgumā paredz normatīvie akti;

17.19. citi noteikumi, kas ir specifiski vai raksturīgi konkrētajam līguma veidam.

18. Šajā instrukcijā noteiktajos gadījumos līgumā ietver:

18.1. līgumā lietoto terminu skaidrojumu;

18.2. noteikumus par līguma izpildījuma nodrošinājumu;

18.3. noteikumus par līguma izpildījuma galvojumiem un garantijām;

18.4. noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesībām;

18.5. noteikumus par apdrošināšanas saistībām.

19. Ja kāds no līdzējiem to uzskata par nepieciešamu, līgumā ietver līdzēju apliecinājumus.

20. Līgumā ietver šādu informāciju par pasūtītāju:

20.1. iestādes nosaukums;

20.2. līguma parakstītāja vārds, uzvārds, amats un tiesiskais pamats šīs personas pilnvarojumam slēgt un parakstīt līgumu.

21. Līgumā ietver šādu informāciju par piegādātāju:

21.1. piegādātāja pilns nosaukums;

21.2. piegādātāja personas kods vai reģistrācijas numurs;

21.3. tās personas vārds, uzvārds un amats, kura slēdz līgumu piegādātāja vārdā, kā arī tiesiskais pamats šīs personas pilnvarojumam slēgt līgumu.

22. Līguma preambulā norāda līguma slēgšanas mērķi un ārvalstu finanšu instrumenta projekta nosaukumu un numuru, kura ietvaros slēdz attiecīgo līgumu.

23. Ja līgumu slēdz saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, līguma preambulā norāda informāciju par attiecīgo iepirkumu – iepirkuma procedūras veidu, iepirkuma nosaukumu un identifikācijas numuru.

24. Līgumā skaidro tos terminus, kam līgumā ir piešķirta īpaša nozīme vai kas tiek lietoti tādā nozīmē, kas atšķiras no vispārpieņemtās vai ārējā normatīvajā aktā lietotās nozīmes.

25. Termina skaidrojums ir ieteicams, ja šis termins ārējos normatīvajos aktos vai pasūtītājam zināmajā darījumu slēgšanas praksē tiek lietots vairākās nozīmēs un var rasties šaubas par nozīmi, kādā konkrētais termins tiek lietots līgumā.

26. Terminus var skaidrot, lai vienkāršotu līguma tekstu, novēršot nepieciešamību līguma tekstā ietvert atsauces uz citiem līguma punktiem vai atkārtot apzīmējumus, kas sastāv no vairākiem vārdiem (frāzes) vai ietver atsauci uz citu līguma punktu vai citu avotu.

27. Līguma pārskatāmībai terminu skaidrojumus var ietvert atsevišķā nodaļā.

28. Ja līgumā netiek ietverta atsevišķa nodaļa terminu skaidrojumiem, terminus var skaidrot līguma tekstā.

29. Līguma priekšmeta aprakstā norāda tā darījuma būtību, par kuru līgums tiek slēgts. Ja nepieciešams, līgumā norāda arī līguma objekta aprakstu.

30. Līguma priekšmets ir darbība, par kuras izpildi līgums tiek slēgts (piegādes līgumā – piegādāt vai pārdot preci, pakalpojumu līgumā – izpildīt darbu vai sniegt pakalpojumu, būvdarbu līgumā – veikt būvdarbus). Līguma objekts ir lieta vai tiesība, kuru pasūtītājs vēlas saņemt līguma priekšmetā norādītās darbības izpildes rezultātā.

31. Ja līgums tiek slēgts, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu, nodaļā "līguma priekšmets" norāda precīzu līguma priekšmeta un objekta aprakstu. Ja līgums tiek slēgts, piemērojot Publisko iepirkumu likumu, rīkojas šīs instrukcijas 36.punktā noteiktajā kārtībā.

32. Līguma objekta aprakstā norāda ziņas, kas precīzi un nepārprotami identificē pasūtītājam nepieciešamo līguma izpildījumu, tā saturu, apjomu (daudzumu) un kvalitāti:

32.1. piegādes līgumā norāda precīzu piegādājamo preču aprakstu ar atsauci uz preču tehnisko specifikāciju, kas pievienojama līgumam kā pielikums, preču kvalitātes prasību aprakstu (atbilstība standartiem vai pasūtītāja noteiktiem kvalitātes kritērijiem) un skaitu;

32.2. pakalpojumu līgumā norāda precīzu nepieciešamo pakalpojumu veidu un tehnisko specifikāciju, kas pievienojama līgumam kā pielikums, iekļaujot pēc iespējas detalizētāku pakalpojumu aprakstu, pakalpojumu kvalitātes kritērijus, kā arī pakalpojumu apmēru;

32.3. būvdarbu līgumā norāda precīzu veicamo būvdarbu aprakstu ar atsauci uz būvprojekta tehnisko dokumentāciju, kas pievienojama līgumam kā pielikums standartiem, kuri noteikti būvnormatīvos.

33. Preču piegādes līgumos papildus šīs instrukcijas 35.punktā noteiktajam norāda:

33.1. vietu, kur preces tiek piegādātas un nodotas pasūtītājam;

33.2. iepirkuma mērķi, ja ar to saistāmas precei nepieciešamās īpašības.

34. Pakalpojumu līgumos precīzi formulē:

34.1. darbu vai pakalpojumu, kas piegādātājam jāizpilda vai jāsniedz pasūtītājam pēc līguma izpildes vai līguma izpildes gaitā;

34.2. sniedzamo pakalpojumu, ja pakalpojumu līguma priekšmets ir viena darbība, vienveidīgas darbības veikšana vai vienveidīga pakalpojuma sniegšana ilgstošā laika periodā un tas nav saistīts ar nodevumu izstrādi.

35. Līguma objektu apraksta tā, lai līdzējiem līguma izpildes gaitā nerastos šaubas par līguma objektu, izpildījuma veidu, apjomu, kvalitāti, īpašībām un citiem raksturlielumiem, kam ir nozīme līguma izpildē.

36. Definējot līguma objektu, līgumam pievieno iepirkuma tehnisko specifikāciju vai piegādātāja iesniegto tehnisko piedāvājumu.

37. Iepirkuma tehnisko specifikāciju un piegādātāja iesniegto tehnisko piedāvājumu līgumā var izvērst un precizēt tikai saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.

38. Līguma priekšmeta un līguma objekta aprakstā ietver visas lietas, darbus un pakalpojumus, kas nepieciešami līguma mērķa sasniegšanai.

39. Līguma objekta aprakstā var ietvert arī citu iepriekš neminētu informāciju.

40. Ja līguma objektu pamatotu iemeslu dēļ nav iespējams formulēt precīzi un izsmeļoši, līgumā nosaka kārtību, kādā līdzēji līguma izpildes gaitā precizē līguma objektu un saskaņo ar to saistītus jautājumus.

41. Risku par līgumā neparedzētām piegādēm, darbiem un pakalpojumiem, kas nepieciešami līguma pilnīgai izpildei (turpmāk – neparedzēti darbi), uzņemas piegādātājs. Līgumā nosaka, ka šo risku uzņemas pasūtītājs, ja:

41.1. neparedzēto darbu nepieciešamība ir radusies tādu no līdzēju gribas neatkarīgu apstākļu dēļ, kurus līdzēji, slēdzot līgumu, nevarēja paredzēt;

41.2. neparedzētie darbi ir ierosināti pēc pasūtītāja iniciatīvas, pasūtītājam precizējot vai papildinot līguma priekšmetu vai līguma objektu;

41.3. līgums objektīvu, no piegādātāja gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav izpildāms, ja netiek veikti neparedzētie darbi.

42. Ja risku par līgumā neparedzētām piegādēm, darbiem un pakalpojumiem uzņēmies piegādātājs, neparedzētu darbu izpilde negroza līguma cenu. Ja risku par līgumā neparedzētām piegādēm, darbiem un pakalpojumiem uzņēmies pasūtītājs, līguma cena tiek grozīta Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

43. Slēdzot līgumu, pasūtītājs ņem vērā, ka grozīt līguma priekšmetu, ietverot tajā piegādes, pakalpojumus un būvdarbus, kas nav paredzēti līgumā, kā arī izslēdzot no tā piegādes, pakalpojumus un būvdarbus, kas paredzēti līgumā, pasūtītājs var tikai tad, ja šāda iespēja ir skaidri un nepārprotami noteikta līgumā, norādot gadījumus, kad saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu līguma priekšmets var tikt grozīts, kā arī pieļaujamo grozījumu apjomu un būtību, vai ja saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma nosacījumiem par līguma grozījumiem ir piemērota sarunu procedūra, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu.

44. Līguma cenu, ietverot piemērojamos nodokļus (izņemot pievienotās vērtības nodokli), nosaka kā kopējo samaksu, ko piegādātājs ir tiesīgs saņemt no pasūtītāja par līguma izpildi. Līguma cenā ietver visus piegādātāja izdevumus, kas tam rodas saistībā ar līguma izpildi vai kas piegādātājam jāmaksā vai pasūtītājam jāietur no maksājumiem, ko tas veic piegādātājam saskaņā ar līgumu.

45. Līguma cenu nosaka kā vienotu fiksētu kopsummu par līguma pilnīgu izpildi (turpmāk – gabaldarba līgums) vai, ja līguma objekts ietver vairāku vienību iepirkumu, atsevišķu līguma objekta vienību cenu kopsummu (turpmāk – vienības cenas līgums).

46. Pakalpojumu līgumos atļauts līguma cenu noteikt, piesaistot to līgumā noteiktai izcenojuma vienībai – piegādātāja stundas vai dienas likmei vai citai līgumā noteiktai aprēķina vienībai, kuru ir iespējams objektīvi definēt un pārbaudīt (turpmāk – mainīgās cenas līgums). Šādā gadījumā līgumā norāda izcenojuma vienību (piemēram, stundu likmi), bet, ja šādas vienības ir vairākas, norāda arī izcenojuma vienības izvēles nosacījumus katrā konkrētajā gadījumā.

47. Pasūtītājs var slēgt mainīgās cenas līgumu šādos gadījumos:

47.1. līguma slēgšanas laikā nav iespējams precīzi noteikt nepieciešamo pakalpojumu apmēru;

47.2. saskaņā ar darījumu slēgšanas praksi pakalpojums parasti tiek sniegts, izcenojot to atbilstoši aprēķina vienībām, kuru daudzums tiek noteikts tikai pakalpojuma sniegšanas laikā vai pēc tam;

47.3. konkrētais pakalpojums par fiksētu maksu pakalpojumu tirgū nav pieejams, un maksas noteikšana sadārdzina līguma cenu vai negatīvi ietekmē pakalpojuma kvalitāti.

48. Ja tiek slēgts vienības cenas līgums, pasūtītājs:

48.1. nosaka maksimālo līguma cenu par konkrēta darba vai pakalpojuma izpildi vai paredz mehānismu, kādā šī cena tiek noteikta vai saskaņota līdzēju starpā;

48.2. paredz piegādātāja pienākumu informēt pasūtītāju, tiklīdz piegādātāja izmaksas sasniedz līgumā noteikto summu, vai arī piegādātāja pienākumu apturēt pakalpojumu sniegšanu, tiklīdz piegādātāja izmaksas sasniedz līgumā noteikto summu, un saskaņot turpmāko rīcību;

48.3. paredz pasūtītāja tiesības izbeigt līgumu, ja pasūtītāja izmaksas sasniedz līgumā noteikto kopsummu.

49. Līguma tāmi, kurā tiek atšifrēta līguma cenas veidošanās, pievieno šādiem līgumiem:

49.1. būvdarbu līgumiem;

49.2. līgumiem, kuru izpilde ir sadalīta posmos;

49.3. vienības cenas līgumiem;

49.4. līgumiem, kas papildus pirkuma maksai paredz piegādātāja izdevumu samaksu;

49.5. līgumiem, kas paredz līguma cenas indeksāciju.

50. Piegādes līgumos, kas paredz vairāku galveno lietu piegādi, tāmē norāda līguma cenu atbilstoši katrai galvenajai lietai. Pasūtītājs var prasīt piegādātājam tāmē detalizēt galvenās lietas blakus lietu cenas.

51. Līguma cenu nosaka euro. Līguma cenu var izteikt citas valsts valūtā pakalpojumu līgumos, ja piegādātājs ir ārvalsts persona vai pakalpojums tiek sniegts ārvalstī.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. instrukciju Nr.17)

52. Ja līguma cenu izsaka citas valsts valūtā, līgumā nosaka maksājumu aprēķināšanai izmantojamās valūtas maiņas likmi vai kārtību, kādā šī likme tiek noteikta.

53. Pasūtītājs neuzņemas valūtas kursa svārstību risku.

54. Izstrādājot un slēdzot līgumu, pasūtītājs ņem vērā, ka līguma cena var tikt indeksēta tikai būvdarbu līgumos.

55. Ja līgumā ir paredzēta cenas indeksācijas iespēja, līgumā nosaka gadījumus, kārtību un robežas, kādās var tikt indeksēta līguma cena.

56. Būvdarbu līguma cenu indeksē, lai tā atbilstu objektīvam izmaksu pieaugumam vai samazinājumam līguma darbības laikā.

57. Būvdarbu līguma cenu var indeksēt ne agrāk kā gadu pēc būvdarbu līguma noslēgšanas dienas. Nav pieļaujama būvdarbu līguma cenas indeksēšana attiecībā uz tiem maksājumiem, piegādēm vai darbiem, kuru samaksas vai izpildes termiņš iestājas pirms būvdarbu līguma cenas grozījumu spēkā stāšanās dienas.

58. Ja būvdarbu līgumā tiek paredzēta cenas indeksācijas iespēja, būvdarbu līgumā nosaka:

58.1. nosacījumus un apstākļus, kādos tiek veikta būvdarbu līguma cenas indeksācija;

58.2. indeksācijas objektus jeb tāmes pozīcijas, kas var tikt indeksētas;

58.3. indeksācijas metodiku;

58.4. salīdzināmos statistikas datus, kas tiek izmantoti indeksācijā, un to ieguves avotus;

58.5. indeksācijā izmantotos indeksus;

58.6. būvdarbu līguma cenas indeksācijas procedūru un spēkā stāšanās kārtību;

58.7. pieļaujamo būvdarbu līguma cenas indeksācijas biežumu;

58.8. maksimālo būvdarbu līguma cenas pieaugumu vai samazinājumu vienā būvdarbu līguma cenas indeksācijas reizē.

59. Līgumā nosaka, ka neparedzētus izdevumus, kas nav iekļauti līguma cenā, bet nepieciešami pilnīgai līguma izpildei, sedz piegādātājs, ja risku par līgumā neparedzētām piegādēm, darbiem un pakalpojumiem, kas nepieciešami līguma pilnīgai izpildei, nav uzņēmies pasūtītājs, kā tas noteikts šīs instrukcijas 41.punktā.

60. Līgumā nosaka, ka pasūtītājs līgumā noteikto cenu samaksā tikai pēc pilnīgas līguma izpildes un izpildījuma pieņemšanas līgumā noteiktajā kārtībā un pilnā apjomā.

61. Šīs instrukcijas 60.punktā minēto nosacījumu atļauts neievērot šādos gadījumos:

61.1. būvniecības līgumos;

61.2. ja līguma izpilde tiek veikta pa posmiem;

61.3. ja līguma priekšmets ietver vairākas savstarpēji nesaistītas darbības, kuru cenu iespējams noteikt atsevišķi;

61.4. vienības cenas līgumos;

61.5. līgumos, kuru izpildi nodrošina trešās personas galvojums vai garantija vai cits saistības pastiprinājums, kas nav saistīts ar preces vai pakalpojuma piegādātāja maksātnespējas risku;

61.6. pakalpojumu līgumos, kuru priekšmets ir noteiktas vienveidīgas darbības veikšana vai vienveidīga pakalpojuma sniegšana ilgstošā laika periodā, kas nav saistīta ar nodevumu izstrādi un nodošanu pasūtītājam.

62. Ja samaksa tiek veikta pa daļām pirms pilnīgas līguma izpildes:

62.1. līgumā iekļauj starpmaksājuma nosacījumus un samaksas kārtību, ņemot vērā, ka pasūtītājs starpmaksājumu veic tikai par izpildītu piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu daļu;

62.2. no katras starpmaksājumu summas pasūtītājs ietur līgumā noteikto summu, ko tas samaksā piegādātājam tikai pēc pilnīgas līguma izpildes;

62.3. līgumā paredz piegādātāja saistību pilnībā vai daļēji atmaksāt saņemto starpmaksājumu, ja līgums netiek izpildīts pilnībā.

63. Ja samaksa tiek veikta pa daļām, līgumā norāda konkrētu nodevumu, izpildes mērķi vai starpmērķi, kas ir starpmaksājuma nosacījums.

64. Šīs instrukcijas 62.2. un 62.3.apakšpunktā minētos nosacījumus līgumā var neiekļaut, ja izpildījums, ko pasūtītājs saņem kā starpmaksājuma nosacījumu, ir pasūtītājam derīgs un var tikt lietots līgumā noteiktajiem mērķiem arī tad, ja līgums netiktu izpildīts pilnībā un ja šī izpildījuma vērtība nav atkarīga no tā, vai līgums tiek izpildīts pilnībā.

65. Ja līguma izpilde tiek veikta pa posmiem vai līguma priekšmets ietver vairākas savstarpēji nesaistītas darbības, samaksu var veikt pēc katra posma vai darbības pabeigšanas, ko apliecina līgumā norādītie dokumenti, un, ja to paredz līgums, arī pēc nodošanas pasūtītājam.

66. Vienības cenas līgumos samaksu var veikt atsevišķi par katru piegādes partiju, izņemot gadījumu, ja piegādātās vienības nav izmantojamas līgumā minētajiem mērķiem (pilnībā vai daļēji) bez citām vienībām, kas vēl nav piegādātas.

67. Mainīgās cenas līgumos samaksu var veikt periodiski par faktiski sniegto pakalpojumu apjomu. Šādā gadījumā piegādātājs iesniedz pasūtītājam pārskatu, kurā norāda sniegtos pakalpojumus un to izcenojumu.

68. Pakalpojumu līgumos, kuru priekšmets ir noteiktas vienveidīgas darbības veikšana vai vienveidīga pakalpojuma sniegšana ilgstošā laika periodā, kas nav saistīta ar nodevumu izstrādi, samaksu var veikt periodiski līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos. Šiem līgumiem nav piemērojams šīs instrukcijas 66. un 67.punkts.

69. Samaksu pamatojošs dokuments ir:

69.1. nodošanas un pieņemšanas akts vai cits dokuments, kas apliecina samaksas nosacījuma iestāšanos;

69.2. piegādātāja rēķins, kurā detalizēti norādīti sniegtie pakalpojumi;

69.3. pakalpojumu līgumos, kas paredz viena veida pakalpojumu sniegšanu ilgāk par diviem gadiem vai viena veida darbības izpildi regulāri, ilgstoši vai pastāvīgi līguma termiņa laikā, – piegādātāja rēķins.

70. Līgumā nosaka, ka līguma cenas galīgo samaksu var veikt, ja līgums ir pilnībā izpildīts un to apliecina līdzēju parakstīts pieņemšanas un nodošanas akts vai cits līgumā minēts dokuments, kas apliecina līguma izpildi.

71. Ja līgums paredz līguma cenas samaksu pa daļām, līgumā nosaka galējā norēķina kārtību un nosacījumus.

72. Avansa maksājumu līdz 20 % no līguma summas var paredzēt pakalpojumu līgumos, būvdarbu līgumos un līgumos, kuros līguma izpildes uzsākšanai nepieciešami ievērojami paša piegādātāja sākotnējie ieguldījumi un avansa maksājums nepieciešams šo izmaksu pilnīgai vai daļējai segšanai, izņemot gadījumus, kad avansa maksājums un tā apmērs ir noteikts normatīvajos aktos par attiecīgā ārvalstu finanšu instrumenta īstenošanu.

(MK 02.12.2014. instrukcijas Nr.11 redakcijā)

73. Šīs instrukcijas 72.punktā noteiktais avansa maksājums ir pieļaujams, ja tas ir nodrošināts šīs instrukcijas 2.9.nodaļā paredzētajā kārtībā.

74. Ja saskaņā ar šīs instrukcijas 72.punktu tiek noteikts avansa maksājums, līgumā nosaka maksimālo avansa maksājuma apmēru, gadījumus, kad pasūtītājs ir tiesīgs atprasīt samaksāto avansa maksājumu, avansa atmaksāšanas kārtību, procentus par avansa lietošanu laikposmā līdz tā atmaksai un nokavējuma sankcijas, ja avanss netiek atmaksāts līgumā noteiktajā termiņā. Piegādātājs par atbilstoši šīs instrukcijas 72.punktam noteikto avansa maksājumu sniedz pasūtītājam pamatojumu, ka avanss izlietots sākotnējo izmaksu pilnīgai vai daļējai segšanai.

75. Līgumā paredz nosacījumu, ka gadījumā, ja saistības netiek pildītas, avanss atmaksājams pilnā apmērā.

76. Līguma izpildes termiņu nosaka visos līgumos neatkarīgi no līguma priekšmeta.

77. Līgumā, kas paredz vairāku nesaistītu darbību veikšanu, izpildes termiņu nosaka atsevišķi katrai darbībai.

78. Līgumā paredz gadījumus, kad pasūtītājs var atkāpties no līguma ar iepriekšēju uzteikumu piegādātājam.

79. Pasūtītājs līgumu slēdz uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Garāku līguma termiņu var paredzēt Publisko iepirkumu likumā vai citā ārējā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

80. Būvdarbu līgumos un citos līgumos, kuru izpilde ir ilgāka par diviem gadiem un līguma cena pārsniedz 42 000 euro, papildus līguma izpildes termiņam nosaka izpildījuma starptermiņus.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. instrukciju Nr.17)

81. Līgumos paredz kritērijus un kārtību, kā pasūtītājs izvērtē līguma izpildes gaitu, termiņu un starptermiņu ievērošanu.

82. Ievērojot Publisko iepirkumu likumā noteikto, līgumā var paredzēt noteikumus līguma izpildes termiņa pagarināšanai. Pasūtītājs var piekrist līguma izpildes termiņa pagarināšanai šādos gadījumos:

82.1. ja izpildes termiņa pagarināšanas nepieciešamība ir radusies vai ir nepieciešama nepārvaramas varas dēļ vai tai ir cits objektīvs, no piegādātāja gribas neatkarīgs iemesls, kuru piegādātājs iepriekš nevarēja paredzēt un novērst;

82.2. ja izpildes termiņa pagarināšanas nepieciešamība ir radusies pasūtītāja vainas dēļ, kā arī ja līguma izpildes kavējums ir radies saistībā ar cita līguma (kuru pasūtītājs noslēdzis ar citu piegādātāju) izpildes kavējumu vai pārkāpumu;

82.3. ir pārtraukta vai kavēta pasūtītāja īstenota ārvalstu finanšu instrumenta finansēta projekta ieviešana, kura ietvaros noslēgts līgums;

82.4. ir pārtraukta vai kavēta citas iestādes īstenota ārvalstu finanšu instrumenta finansēta projekta ieviešana, un tas ir saistīts ar līguma izpildi.

83. Līgumā neparedz noteikumus par automātisku līguma termiņa vai izpildes termiņa pagarināšanu.

84. Līgumā nosaka kārtību, kādā tiek veikta līguma izpilde.

85. Pakalpojumu līgumos nosaka līguma izpildes vietu un laiku vai nodevuma nodošanas vietu, ja tam ir nozīme līguma izpildē.

86. Līgumā norāda līdzēju pienākumus, kas ir būtiski līguma izpildei un neizriet no ārēja normatīvā akta vai citiem līguma noteikumiem.

87. Attiecībā uz pasūtītāju līgumā var ietvert šādus pienākumus:

87.1. pienākumus attiecībā uz līguma izpildei nepieciešamo materiālu, informācijas un resursu sagādi, kā arī izpildes vietas piešķiršanu, ja to paredz līgums;

87.2. pienākumu sniegt vai pamatoti atteikt līgumā paredzētos saskaņojumus un izdarīt līgumā paredzētās izvēles;

87.3. pienākumu pieņemt un apstiprināt līguma izpildījumu līgumā paredzētajā kārtībā un termiņā, ja līguma izpildījums atbilst līgumam un tajā noteiktajiem līguma izpildes kritērijiem, kā tas noteikts šīs instrukcijas 81.punktā;

87.4. pienākumus attiecībā uz trešajām personām, kas ir iesaistītas līguma izpildē vai ietekmē tā izpildi.

88. Līgumā paredz šādas pasūtītāja tiesības:

88.1. dot piegādātājam saistošus norādījumus attiecībā uz līguma izpildi;

88.2. saņemt no piegādātāja informāciju un paskaidrojumus par līguma izpildes gaitu un citiem līguma izpildes jautājumiem;

88.3. apturēt līguma izpildi ārējā normatīvajā aktā vai šajā instrukcijā noteiktajos gadījumos;

88.4. apturēt un atlikt līgumā paredzētos maksājumus ārējā normatīvajā aktā vai šajā instrukcijā noteiktajos gadījumos;

88.5. atkāpties no līguma ārējā normatīvajā aktā vai šajā instrukcijā noteiktajos gadījumos;

88.6. aizstāt pasūtītāju kā līdzēju ar citu iestādi, ja pasūtītāju kā iestādi reorganizē vai mainās tā kompetence.

89. Līgumā paredz šādus piegādātāja pienākumus:

89.1. saskaņot ar pasūtītāju līgumā minētos jautājumus, kas saistīti ar līguma izpildi;

89.2. laikus informēt pasūtītāju par iespējamiem vai paredzamiem kavējumiem līguma izpildē un apstākļiem, notikumiem un problēmām, kas ietekmē līguma precīzu un pilnīgu izpildi vai tā izpildi noteiktajā laikā, bet ilgtermiņa un liela apjoma līgumos, kuru līguma cena pārsniedz 42 000 euro, – arī par līgumā minētiem apstākļiem un notikumiem, kuru dēļ var tikt ietekmēta līguma precīza un pilnīga izpilde vai tā izpilde noteiktajā laikā;

89.3. (svītrots ar MK 02.12.2014. instrukciju Nr.11).

(Grozīts ar MK 10.12.2013. instrukciju Nr.17)

90. Piegādātājs līguma izpildi veic ar saviem spēkiem, resursiem un līdzekļiem, ja līgumā atbilstoši šai instrukcijai nav noteikts citādi.

91. Ja piegādātājs līguma izpildē iesaista apakšuzņēmējus vai maina līguma izpildē iesaistīto personālu un apakšuzņēmējus, piegādātājs ievēro Publisko iepirkumu likumā noteikto kārtību un nosacījumus.

92. Līgumos, kuriem netiek piemērots Publisko iepirkumu likums, paredz, ka apakšuzņēmēju iesaisti līguma izpildē piegādātājs saskaņo ar pasūtītāju, ja katram apakšuzņēmējam individuāli un apakšuzņēmējiem kopumā tiek nodota līguma priekšmeta daļas izpilde, kuras veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir 20 procentu no kopējās iepirkuma līguma vērtības vai lielāka.

93. Būvdarbu līgumos un citos līgumos, kuru izpilde ir ilgāka par diviem gadiem un līguma cena pārsniedz 42 000 euro, pasūtītājs paredz kārtību, kādā tiks kontrolēta līguma izpildes gaita. Kontroles kārtība ietver piegādātāja un trešo personu pārskatus un ziņojumus par līguma izpildes gaitu, līguma izpildes sanāksmes, pasūtītāja pārbaudes tiesības un citus mehānismus, kas ļauj pasūtītājam gūt priekšstatu par līguma izpildes gaitu.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. instrukciju Nr.17)

94. Būvdarbu līgumos un citos līgumos, kuru izpilde ir ilgāka par diviem gadiem un līguma cena pārsniedz 42 000 euro, pasūtītājs paredz līguma izpildījuma posmus un nosaka līguma izpildījuma starptermiņus, kā arī tehnoloģiskos pārtraukumus (ja tādi ir paredzēti), kas ļauj pasūtītājam gūt pārliecību par līguma izpildes gaitu un līguma izpildes gala termiņa ievērošanu.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. instrukciju Nr.17)

95. Līgumā var paredzēt kārtību, kādā līguma izpildes gaitā var precizēt līguma priekšmetu. Šādi precizējumi nevar grozīt līguma priekšmeta būtību.

96. Līgumā nosaka prasības piegādātāja personālam, iekārtām un materiāliem, ja tam ir nozīme līguma izpildē.

97. Lai novērstu pasūtītāja zaudējumu vai nelabvēlīgu seku iestāšanās risku līguma neizpildes vai nokavējuma gadījumā piegādātāja vainas dēļ, pasūtītājs līgumā iekļauj nodrošinājuma nosacījumus.

98. Nodrošinājuma nosacījumus līgumā iekļauj, ja konstatējams vismaz viens no šiem apstākļiem:

98.1. avansa summa ir 14 000 euro vai lielāka. Šī norma neattiecas uz vispārīgo vienošanos;

98.2. pasūtītājs līguma cenu maksā pa daļām pirms līguma pilnīgas izpildes, un līgumā ir noteiktas pasūtītāja tiesības atprasīt samaksāto līguma cenu noteiktos gadījumos;

98.3. nepieciešams nodrošināt garantijas laika saistību izpildes ievērošanu.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. instrukciju Nr.17; MK 02.12.2014. instrukciju Nr.11)

99. Nodrošinājums garantē gan pasūtītāja prasījumus par līgumcenas samaksu, gan arī visus iespējamos blakus prasījumus, kuri izriet no līguma.

100. Paredzot nodrošinājumu, līgumā iekļauj nosacījumu, ka nodrošinājumam pēc formas un satura jābūt pieņemamam pasūtītājam vai jāatbilst līgumā noteiktajām pasūtītāja prasībām, vai līgumam pievieno līdzēju saskaņotus nodrošinājuma dokumentu projektus.

101. Pasūtītājs atsaka pieņemt nodrošinājumu, ja konstatējams vismaz viens no šiem apstākļiem:

101.1. nodrošinājuma dokumentā ir noteikts nodrošinātā prasījuma cesijas vai nodrošinājuma izlietošanas tiesību aizliegums;

101.2. nodrošinājums var tikt izlietots, tikai ceļot prasību tiesā vai šķīrējtiesā;

101.3. nodrošinājuma dokumenta noteikumi ierobežo, apgrūtina vai novilcina pasūtītāja iespēju izlietot tajā paredzēto nodrošinājumu vai nodrošinājuma izlietošana ir saistīta ar nepamatoti īsu termiņu vai citiem pasūtītāju ierobežojošiem nosacījumiem;

101.4. nodrošinājuma dokuments paredz nodrošinājuma devēja tiesības atkāpties no nodrošinājuma dokumenta bez pasūtītāja piekrišanas (vienpusēji atcelt nodrošinājuma dokumentu);

101.5. nodrošinājums vai nodrošinājuma dokuments neatbilst līgumam;

101.6. nodrošinājuma dokumentam vai tajā paredzētajam nodrošinājumam ir piemērojami ārvalstu normatīvie akti;

101.7. pasūtītājam ir cits pamatots iemesls atteikt nodrošinājuma pieņemšanu.

102. Nodrošinājums pēc pasūtītāja ieskata garantē:

102.1. pasūtītāja prasījumus pret piegādātāju saistībā ar līguma neizpildi, pārkāpumu vai atcelšanu;

102.2. līguma pilnīgu izpildi saskaņā ar līguma noteikumiem.

103. Līgumā var noteikt šādus nodrošinājuma veidus:

103.1. ķīla;

103.2. kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības galvojums;

103.3. trešās personas galvojums;

103.4. ieturējums;

103.5. apdrošināšana;

103.6. apdrošināšanas atlīdzības cesija.

104. Ja ķīlas priekšmets ir kustama manta, pasūtītājs pielīgst tiesības izlietot ķīlu bez tiesas starpniecības un izsoles.

105. Ķīlu kā nodrošinājumu pasūtītājs izvēlas, ja nav pieejams cits nodrošinājuma veids vai cita nodrošinājuma izmaksas piegādātājam ir neproporcionāli lielas vai pārmērīgi sadārdzina līguma summu.

106. Pasūtītājs var pieņemt trešās personas galvojumu kā līguma nodrošinājumu, ja pasūtītājam ir pieejams vai iesniegts pamatojums galvinieka kredītspējai, tai skaitā spējai izpildīt galvojumā pielīgtās maksājuma saistības.

(MK 02.12.2014. instrukcijas Nr.11 redakcijā)

107. Izšķir divu veidu galvojumus:

107.1. samaksas galvojums, ar kuru saskaņā galvinieks galvo par līgumā noteikto maksājuma saistību izpildi;

107.2. izpildījuma galvojums, ar kuru saskaņā galvinieks apņemas izpildīt līgumā noteiktu saistību piegādātāja vietā, ja piegādātājs pats to nepilda saskaņā ar līgumu, vai nodrošināt, ka piegādātājs izpilda līgumu.

108. Ja līguma neizpilde vai nokavējums pasūtītājam var radīt zaudējumus, līguma izpildījuma nodrošinājumu var papildināt ar vienu no šādiem līdzekļiem:

108.1. līgumsodu vai citu saistību pastiprinājumu;

108.2. līguma cenas daļas ieturējumu līdz līguma saistību pilnīgai izpildei. Šajā gadījumā pasūtītājs ietur ne mazāk kā 10 % no līguma cenas.

(MK 02.12.2014. instrukcijas Nr.11 redakcijā)

109. Ja līguma cena pārsniedz 50 % no piegādātāja iepriekšējā noslēgtā finanšu gada apgrozījuma, šīs instrukcijas 108.1.apakšpunktā minētajā gadījumā līgumā nosaka aizliegumu apgrūtināt piegādātāja mantu bez pasūtītāja piekrišanas.

(Grozīts ar MK 02.12.2014. instrukciju Nr.11)

110. Šīs instrukcijas 108.2. apakšpunktā minētajā gadījumā līgumā nosaka arī:

110.1. kārtību, kādā pasūtītājs izlieto ieturēto summu, ja līguma saistības netiek izpildītas;

110.2. ka ieturētā summa netiek izmaksāta piegādātājam, ja pasūtītājs atkāpjas no līguma pirms saistību termiņa beigām.

(MK 02.12.2014. instrukcijas Nr.11 redakcijā)

111. Līgumā nosaka, ka nodrošinājums paliek spēkā un ir realizējams līdz brīdim, kad piegādātājs ir izpildījis visus ar attiecīgo nodrošinājumu saistītos no līguma izrietošos pienākumus.

(MK 02.12.2014. instrukcijas Nr.11 redakcijā)

112. Piegādātāja pienākumu apdrošināt līguma objektu paredz vismaz šādos līgumos:

112.1. būvdarbu līgumos būvniecības laikā (izņemot gadījumu, ja pasūtītājs samaksu par līguma izpildi veic tikai pēc līguma izpildes);

112.2. piegādes līgumos, kuru līguma cena pārsniedz 42 000 euro, ja preču īpašumtiesības pasūtītājam pāriet pirms preču saņemšanas;

112.3. līgumos, kuru līguma cena pārsniedz 42 000 euro, par lietu izgatavošanu, ja pasūtītājs līguma cenu maksā pa daļām pirms izgatavotās lietas saņemšanas.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. instrukciju Nr.17)

113. Ja pasūtītājs nodod piegādātājam pasūtītāja iekārtas vai materiālus (izejvielas, apstrādājamas, pārveidojamas lietas), piegādātājam ir pienākums tos apdrošināt.

114. Apdrošināšanas noteikumus piegādātājs saskaņo ar pasūtītāju. Pasūtītājs nosaka piegādātāja pienākumu norādīt apdrošināšanas polisē pasūtītāju kā apdrošināto, līdzapdrošināto vai labuma guvēju.

115. Līgumā nosaka piegādātāja pienākumu laikus iesniegt pasūtītājam dokumentus, kas apliecina līgumā paredzēto apdrošināšanas saistību izpildi.

116. Līgumā nosaka, ka pasūtītājam ir tiesības noslēgt apdrošināšanas līgumu piegādātāja vietā un uz viņa rēķina, ja piegādātājs kavē, nepilda vai pienācīgi nepilda līgumā noteiktās apdrošināšanas saistības.

117. Pasūtītājs paredz piegādātāja pienākumu iesniegt pasūtītājam dokumentus par piegādātāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu visos profesionālās darbības pakalpojumu līgumos, ja normatīvajos aktos noteikta attiecīgās profesionālās darbības veicēju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas nepieciešamība.

118. Līgumā paredz, ka līguma izpildījums tiek nodots pasūtītājam, līdzējiem parakstot nodošanas un pieņemšanas aktu. Līgumā detalizē nodošanas un pieņemšanas akta saturu, kā arī sastādīšanas un parakstīšanas kārtību.

119. Nodošanas un pieņemšanas akts negroza līgumu, un tajā nevar iekļaut noteikumus, kas ierobežo vai izslēdz pasūtītāja tiesības celt pretenzijas par līguma izpildījumu pēc nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas, izņemot noteikumus attiecībā uz trūkumiem, kas tieši norādīti nodošanas un pieņemšanas aktā.

120. Līgumā nosaka pasūtītāja pienākumu pirms nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas pārbaudīt līguma izpildījuma kvalitāti un atbilstību noteiktajām prasībām.

121. Nodošanas un pieņemšanas akts nav nepieciešams:

121.1. pakalpojumu līgumos, ja līgumā tiek noteikts piegādātāja pienākums iesniegt pārskatus vai ziņojumus par sniegto pakalpojumu pakalpojuma maksas saņemšanai;

121.2. pakalpojumu līgumos, kas paredz viena veida pakalpojuma sniegšanu ilgāk par diviem gadiem vai viena veida darbības izpildi regulāri, ilgstoši vai pastāvīgi līguma termiņa laikā.

122. Līgumā nosaka, ka pasūtītājs ir tiesīgs atteikt vai atsaka pieņemt līguma izpildījumu, ja:

122.1. izpildījums neatbilst līgumam;

122.2. izpildījums ir nepilnīgs;

122.3. izpildījums nav kvalitatīvs.

123. Uzskata, ka izpildījums neatbilst līgumam arī tad, ja līguma izpildes gaitā pasūtītājs ir devis piegādātājam konkrētus norādījumus saistībā ar izpildījumu, bet tie nav ievēroti, pasūtītājam nav nodrošinātas līgumā paredzētās garantijas, kā arī citos līdzīgos gadījumos.

124. Līgumā nošķir:

124.1. daļēju nepieņemšanu, ja izpildījums tiek nodots atpakaļ, lai novērstu trūkumus;

124.2. pilnīgu nepieņemšanu, ja līgums tiek uzskatīts par neizpildītu un pasūtītājs no tā atkāpjas līgumā vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

125. Atkarībā no līguma apjoma un rakstura līgumā nosaka ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu. Ja nepieciešams, var paredzēt neatkarīga eksperta vai mediatora iesaisti atsevišķu ar līguma izpildi saistītu jautājumu risināšanā. Līgumā nosaka līdzēju, kurš sedz izdevumus par neatkarīga eksperta vai mediatora iesaisti.

(MK 02.12.2014. instrukcijas Nr.11 redakcijā)

126. Līgumā nosaka kārtību un termiņus pretenziju izteikšanai saistībā ar līguma izpildi. Līgumā nosaka neizpildīto darbu, trūkumu un defektu novēršanas kārtību un termiņus, kā arī sekas, kas iestājas, ja šie termiņi netiek pildīti.

127. Lai novērstu neatbilstoši veiktu izmaksu risku ārvalstu finanšu instrumenta finansētā projektā, pasūtītājs līgumā paredz tiesības apturēt līguma izpildi uz laiku šādos gadījumos:

127.1. Ministru kabinetā ir ierosināta attiecīgā ārvalstu finanšu instrumenta plānošanas perioda prioritāšu un aktivitāšu pārskatīšana, un saistībā ar to pasūtītājam var tikt samazināts vai atsaukts ārvalstu finanšu instrumenta finansējums, ko pasūtītājs gribēja izmantot līgumā paredzēto maksājuma saistību segšanai;

127.2. saskaņā ar ārvalstu finanšu instrumenta vadībā iesaistītas iestādes vai Ministru kabineta lēmumu;

127.3. (svītrots ar MK 02.12.2014. instrukciju Nr.11).

128. Līgumā iekļauj šīs instrukcijas 127.punktā minētās tiesības, ja līguma apturēšana uz laiku pasūtītājam nerada nelabvēlīgākas sekas par neatbilstoši veikto izmaksu apmēra kopsummu. Izstrādājot līgumu un formulējot pret sevi vērstus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, pasūtītājs ņem vērā šīs instrukcijas 130.punktā minētos nosacījumus.

129. Galvojumu un garantiju saistības iekļauj šādos līgumos:

129.1. būvdarbu līgumā;

129.2. piegādes līgumā, ja preces iegādes līgumcena ir 134 000 euro vai lielāka;

129.3. citos gadījumos, ja pasūtītājs to uzskata par nepieciešamu.

(Grozīts ar MK 02.12.2014. instrukciju Nr.11)

130. Ja līgumā paredzēts iekļaut garantijas, pasūtītājs nodrošina, ka tās faktiski nesašaurina to garantiju apjomu, kas pasūtītājam jau ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

131. Līgumā neparedz iespēju pasūtītājam atteikties no normatīvajos aktos paredzētajām garantijām, kā arī sašaurināt to apjomu. Izstrādājot līgumu, pasūtītājs ņem vērā, ka šāda atteikšanās var būt arī netieša, piemēram, ja līgumā tiek ietverts nosacījums, ka piegādātājs sniedz tikai tās garantijas, kas tieši minētas līgumā.

132. Izšķir vismaz šādu veidu galvojumus:

132.1. saistību izpildes galvojums;

132.2. avansa atgriešanas galvojums;

132.3. garantijas laika galvojums;

132.4. līguma garantijas rezerves jeb ieturējuma naudas galvojums;

132.5. trūkumu novēršanas galvojums;

132.6. lietošanas galvojums;

132.7. trešo personu tiesību nepārkāpšanas galvojums.

133. Saistību izpildes galvojums nodrošina pasūtītājam līgumā paredzēto sankciju samaksu visos līgumā paredzētajos gadījumos, kas saistīti ar saistību neizpildi no piegādātāja puses. Šo galvojumu var izmantot arī, lai saņemtu kompensāciju par laikā neiesniegtu garantijas laika galvojumu.

134. Saistību izpildes galvojuma nodrošinājumu būvdarbu līgumos nosaka vismaz 10 % apmērā no līguma summas.

135. Avansa atmaksas galvojums nodrošina avansa atmaksu pasūtītājam, ja piegādātājs nepilda savas saistības saskaņā ar līgumu. Avansa atmaksas galvojums stājas spēkā tikai avansa saņemšanas brīdī.

136. Garantijas laika galvojums nodrošina kompensāciju saņemšanu, ja piegādātājs nenovērš precei vai objektam radušos defektus garantijas perioda laikā.

137. Līguma garantijas rezerves galvojums sniedz pasūtītājam drošību par priekšlaicīgi samaksātās ieturējuma naudas summas atmaksu, ja paredzētajā laika periodā atklājas būtiski defekti nodotajā objektā. Šis galvojums stājas spēkā tikai maksājuma saņemšanas brīdī.

138. Piegādātāja atteikšanās no atbildības par lietas trūkumiem ir pielīdzināma atteikumam uzņemties garantijas saistības.

139. Ja līgumā ir paredzēts pasūtītāja pienākums pārbaudīt izpildījumu pirms tā pieņemšanas, piegādātājs var atteikties no atbildības par lietas trūkumiem, kas pasūtītājam nevarēja palikt nezināmi izpildījuma pārbaudes, apskates vai pieņemšanas laikā.

140. Izpildījuma pieņemšana ierobežo piegādātāja atbildību par trūkumiem, kas minēti nodošanas un pieņemšanas aktā vai nevarēja palikt pasūtītājam nezināmi, pieņemot izpildījumu, tikai tādā gadījumā, ja tas ir tieši noteikts līgumā.

141. Līgumā neparedz piegādātāja garantijas saistību aprobežojumus noteiktas summas apmērā. Par šādu aprobežojumu neuzskata līguma nosacījumu, ar kuru saskaņā piegādātāja garantijas saistības nepārsniedz līguma cenu.

142. Ja vairāk nekā pusi no līguma summas veido samaksa par iekārtām, materiāliem, precēm vai tiesībām, ko piegādātājs iepērk vai iegūst no trešās personas (ražotāja vai starpnieka), līgumā nosaka piegādātāja pienākumu nodrošināt pasūtītājam iespēju vērsties tieši pie ražotāja ar garantijas prasījumu ražotāja izsniegtās garantijas ietvaros (ja tāda ir).

143. Formulējot galvojuma saistības, nepieciešams noteikt:

143.1. riskus, kurus galvojums sedz;

143.2. galvojuma termiņu;

143.3. nosacījumus par prasības saņemšanu galvojuma saistības darbības laikā.

144. Izstrādājot galvojuma saistības un lemjot par to termiņu un tām nepieciešamo nodrošinājumu, pasūtītājs ņem vērā:

144.1. vai pasūtītājam ir pieejami alternatīvi piegādātāji trūkumu novēršanai, kā arī apkopes un uzturēšanas pakalpojumiem;

144.2. vai pasūtītājam ir pieejami alternatīvi piegādes avoti rezerves daļu un aprīkojuma iegādei;

144.3. piegādātājam piemītošos riskus;

144.4. ka galvojuma saistības izbeidzas, ja galvojumā noteiktajā laikā piegādātājs nav saņēmis samaksas prasību atbilstoši galvojuma saistībā norādītajiem nosacījumiem (šīs instrukcijas 144.3.apakšpunkts);

144.5. galvojuma saistības izbeidzas līdz ar galvojuma termiņa beigām, bet, ja iestājies galvojuma gadījums, galvojuma saistības izbeidzas pēc tam, kad piegādātājs ir izpildījis galvojuma saistībās noteiktos pienākumus.

145. Intelektuālā īpašuma tiesības, kas rodas vai tiek radītas līguma izpildes laikā, pieder pasūtītājam. Līgumā nav pieļaujams atteikties no pasūtītāja intelektuālā īpašuma tiesībām.

146. Līgumā nosaka, ka piegādātājs, pildot līgumu, nodod pasūtītājam intelektuālā īpašuma tiesības, kas piegādātājam rodas uz normatīvo aktu pamata.

147. Datubāzes, kas tiek radītas, izmantojot no pasūtītāja saņemtos vai pasūtītāja uzdevumā savāktos vai apkopotos datus, neatkarīgi no līguma priekšmeta pieder pasūtītājam.

148. Ja līguma izpilde vai nodevums ir saistīts ar trešo personu intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu, pasūtītājs līgumā ietver piegādātāja apliecinājumu, ka piegādātājam ir līguma izpildei nepieciešamās licences un ka piegādātājs var nodrošināt visu nepieciešamo licenču saņemšanu, kas var būt nepieciešamas nodevuma lietošanai, kā arī paredz papildu mehānismus, kā pasūtītājs pārliecinās par šo apliecinājumu patiesumu.

149. Līgumos, kam ir raksturīgs trešo personu intelektuālo tiesību aizskāruma risks, pasūtītājs paredz šādus nosacījumus:

149.1. piegādātāja pienākumu bez maksas nekavējoties novērst jebkādu trešo personu tiesību aizskārumu;

149.2. pēc pasūtītāja pieprasījuma uz sava rēķina aizstāvēt pasūtītāju trešo personu prasībās par intelektuālo tiesību aizskārumu;

149.3. segt pasūtītāja izdevumus un zaudējumus, kas rodas saistībā ar trešo personu intelektuālo tiesību aizskārumu vai trešo personu celtajām prasībām par intelektuālo tiesību aizskārumu.

150. Šīs instrukcijas 149.punktā minētais pienākums netiek ierobežots ne laikā, ne atbildības apjomā.

151. Līgumos par programmatūras izstrādi, licencēšanu, uzturēšanu, datubāzu un informācijas sistēmu izveidi, apkalpošanu, uzturēšanu un citos līdzīgos līgumos pasūtītājs paredz noteikumus, kas nodrošina, ka pēc līguma izbeigšanas pasūtītājs var tiesiski un faktiski pārņemt līguma izpildi un turpināt līgumā paredzētās darbības pats vai nodot tās citam piegādātājam.

152. Līgumā paredz nosacījumus, atbilstoši kuriem pasūtītājs iegūst un kļūst tiesīgs izmantot programmatūras pirmkodu un citas intelektuālā īpašuma tiesības, ja tas ir nepieciešams, lai pasargātu pasūtītāju pret riskiem, kas tam rodas piegādātāja maksātnespējas vai likvidācijas dēļ.

153. Līdzēju apliecinājumus līgumā iekļauj, ja līguma izpilde ir saistīta ar piegādātāja specifiskām zināšanām, pieredzi vai citiem būtiskiem apstākļiem, kuriem neesot pasūtītājs līgumu nebūtu slēdzis.

154. Apliecinājumus līgumā iekļauj, sasaistot tos ar piegādātāja atbildību par apliecinājumu patiesumu un precizitāti.

155. Līgumā var iekļaut konfidencialitātes saistības un publicitātes noteikumus, ja līguma izpildes gaitā viens līdzējs saņem ierobežotas pieejamības informāciju vai komercnoslēpumu no otra līdzēja.

156. Līgumā paredz pasūtītāja tiesības sniegt visas ar līguma noslēgšanu un izpildi saistītās ziņas citām iestādēm, kurām ir tiesības pieprasīt un saņemt šīs ziņas saistībā ar ārējā normatīvajā aktā noteikto uzdevumu vai funkciju izpildi.

157. Līgumā iekļauj noteikumus par līdzēju sadarbības kārtību un kontaktpersonām, ja līdzēju sadarbība līguma izpildē ir ilgstoša. Šajā gadījumā līgumā ir ieteicams noteikt līdzēju kontaktpersonu kompetences un pilnvarojuma apjomu, lai novērstu risku, ka līguma izpildes gaitā līgums faktiski tiek grozīts.

158. Līdzēji normatīvajos aktos un līgumā noteiktajā kārtībā atbild viens otram par līguma pārkāpuma dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

159. Līgumā nav pieļaujams samazināt normatīvajos aktos noteikto piegādātāja zaudējumu atlīdzības pienākumu, kā arī grozīt normatīvajos aktos paredzētos zaudējumu atlīdzības priekšnoteikumus.

160. Šīs instrukcijas 158.punktā minēto nosacījumu atļauts neievērot šādos gadījumos:

160.1. piegādātāja zaudējumu atlīdzības pienākuma aprobežojums būtiski samazina līguma cenu. Šajā gadījumā ir atļauts ierobežot piegādātāja zaudējumu atlīdzības pienākumu līguma cenas apmērā;

160.2. ir atļauts aprobežot piegādātāja vainu ar rupju neuzmanību un ļaunu nolūku.

161. Šīs instrukcijas 160.punktā minētie atbildības ierobežojumi līgumā ir atļauti, ja tādi paši atbildības ierobežojumi tiek paredzēti arī pasūtītāja atbildībai.

162. Atbildība netiek ierobežota par šādiem pasūtītājam nodarītajiem zaudējumiem:

162.1. zaudējumi, kas rodas, nepildot vai pārkāpjot līgumu ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības;

162.2. zaudējumi lietas (līguma objekta) attiesājuma gadījumā;

162.3. zaudējumi trešo personu prasībās par trešo personu intelektuālā īpašuma vai citu tiesību pārkāpumiem;

162.4. noziedzīga nodarījuma radīti zaudējumi;

162.5. zaudējumi, kas rodas, atceļot līgumu piegādātāja vainas dēļ;

162.6. zaudējumi, kas rodas, pasūtītājam izlietojot normatīvajos aktos vai līgumā noteiktu tiesību, izņemot gadījumu, ja tiesa atzīst tiesības izlietošanu par apzināti nepamatotu.

163. Līgumā nesamazina normatīvajos aktos noteiktos prasības noilguma termiņus.

164. Pasūtītājs neatbild par piegādātāja zaudējumiem, kas rodas cēloņsakarībā ar:

164.1. līguma atcelšanu šīs instrukcijas 2.19.sadaļā noteiktajos gadījumos;

164.2. piegādātāja paša darbību vai bezdarbību.

165. Papildus zaudējumu atlīdzības pienākumam līgumā var paredzēt citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus (turpmāk – papildu aizsardzības līdzekļi), tai skaitā:

165.1. līgumsodu;

165.2. nokavējuma procentus;

165.3. tiesības prasīt līguma cenas samazinājumu;

165.4. atteikuma tiesības;

165.5. atprasījuma tiesības;

165.6. atkāpšanos no līguma;

165.7. līguma darbības apturēšanu.

166. Līgumā nelieto terminu "soda nauda", "nokavējuma nauda" un citus terminus, kas var apgrūtināt līguma iztulkošanu.

167. Līgumā piegādātājs var pielīgt pret pasūtītāju vērstus papildu tiesiskās aizsardzības līdzekļus par:

167.1. samaksas nokavējumu;

167.2. izpildījuma pieņemšanas nepamatotu nokavējumu, tai skaitā nepamatotu atteikumu pieņemt izpildījumu;

167.3. citu būtisku līgumā paredzētu pienākumu nepildīšanu vai pārkāpumu (precīzi norādot šos pienākumus).

168. Līgumā pasūtītājs var pielīgt pret piegādātāju vērstus papildu tiesiskās aizsardzības līdzekļus par:

168.1. izpildījuma vai samaksas nokavējumu;

168.2. nepilnīgu, nekvalitatīvu vai citādi līgumam neatbilstošu izpildījumu;

168.3. plaģiātismu, trešo personu intelektuālā īpašuma vai citu tiesību aizskārumu;

168.4. nepatiesu vai nepilnīgu ziņu sniegšanu;

168.5. līguma atcelšanu piegādātāja vainas dēļ;

168.6. normatīvo aktu pārkāpumu vai normatīvajiem aktiem neatbilstošu rīcību līguma izpildē;

168.7. citu būtisku līgumā paredzētu pienākumu nepildīšanu vai pārkāpumu (precīzi norādot šos pienākumus).

169. Līgumā nosaka, ka tiesiskās aizsardzības līdzekļus (izņemot tiesiskās aizsardzības līdzekļus par nokavējumu) var piemērot, ja līdzējs ir ticis brīdināts par līguma pārkāpumu, bet pārkāpumu izbeidzis un nav novērsis tā radītās sekas līgumā noteiktā saprātīgā termiņā.

170. Līgumā pret pasūtītāju vērstie tiesiskās aizsardzības līdzekļi vienmēr ir ierobežoti summā. Kopējā pasūtītāja atbildība pret piegādātāju saskaņā ar līgumu nepārsniedz līguma cenas summu, ja līgums tiek atcelts, bet, ja līgums tiek izpildīts, – 10 % no līguma cenas. Šis nosacījums neierobežo līgumā paredzēto nokavējuma procentu aprēķināšanu, uzkrāšanu un piedziņu.

171. Līgumā pret pasūtītāju vērstie tiesiskās aizsardzības līdzekļi nedrīkst liegt vai kavēt pasūtītājam izlietot normatīvajos aktos vai līgumā paredzētās tiesības, tai skaitā atkāpties no līguma vai apturēt līguma izpildi vai darbību līgumā paredzētajos gadījumos.

172. Ja pasūtītājam tiek atmaksāta jebkāda naudas summa, tai skaitā izmaksātais avanss, līgumā var paredzēt nosacījumu, ka piegādātājs maksā Civillikumā noteiktos likumiskos procentus, ja līdzēji līgumā nav vienojušies par citu piemērojamo normatīvo aktu vai procentu likmi.

(MK 02.12.2014. instrukcijas Nr.11 redakcijā)

173. Nepārvarama vara nozīmē jebkādu neparedzamu ārkārtas situāciju vai notikumu, kas ir ārpus līdzēju kontroles un nav radies to kļūdas vai nevērīgas rīcības dēļ vai kas kavē vienu no līdzējiem veikt kādu no līgumā noteiktajiem pienākumiem un no kura nav bijis iespējams izvairīties, veicot pienācīgus piesardzības pasākumus.

174. Līgumā par nepārvaramas varas apstākļiem atzīst notikumu:

174.1. no kura nav iespējams izvairīties un kura sekas nav iespējams pārvarēt;

174.2. kuru līguma slēgšanas brīdī nebija iespējams paredzēt;

174.3. kas nav radies līdzēja vai tās kontrolē esošas personas rīcības dēļ;

174.4. kas padara saistību izpildi ne tikai apgrūtinošu, bet neiespējamu.

175. Izstrādājot līgumu, pasūtītājs ņem vērā, ka līdzējs, kurš nav spējis pildīt savas saistības, par nepārvaramas varas apstākļiem nevar minēt iekārtu vai materiālu defektus vai to piegādes kavējumus (ja vien minētās problēmas neizriet tieši no nepārvaramas varas), darba strīdus vai streikus.

176. Līgumā nosaka, ka līdzēju nevar vainot par līgumsaistību nepildīšanu, ja to izpildi kavē nepārvaramas varas apstākļi.

177. Līgumā nosaka pasūtītāja tiesības atkāpties no līguma šādā gadījumā:

177.1. piegādātājs ir nokavējis izpildījuma vai starpizpildījuma termiņu;

177.2. izpildījums neatbilst līgumam, un šī neatbilstība nav vai nevar tikt novērsta līgumā paredzētajā termiņā;

177.3. piegādātājs līguma noslēgšanas vai līguma izpildes laikā sniedzis nepatiesas vai nepilnīgas ziņas vai apliecinājumus;

177.4. piegādātājs līguma noslēgšanas vai līguma izpildes laikā veicis prettiesisku darbību;

177.5. (svītrots ar MK 02.12.2014. instrukciju Nr.11);

177.6. ir pasludināts piegādātāja maksātnespējas process vai iestājas citi apstākļi, kas liedz vai liegs piegādātājam turpināt līguma izpildi saskaņā ar līguma noteikumiem vai kas negatīvi ietekmē pasūtītāja tiesības, kuras izriet no līguma;

177.7. ir zudis, zaudējis spēku, atcelts vai kļuvis nerealizējams līguma nodrošinājums, un tas pēc pasūtītāja pieprasījuma nav aizstāts ar citu līdzvērtīgu nodrošinājumu uz pasūtītājam pieņemamiem noteikumiem;

177.8. piegādātājs pārkāpj vai nepilda citu būtisku līgumā paredzētu pienākumu;

177.9. piegādātājs pasūtītājam nodarījis zaudējumus;

177.10. ārvalstu finanšu instrumenta vadībā iesaistīta iestāde saistībā ar piegādātāja darbību vai bezdarbību ir noteikusi ārvalstu finanšu instrumenta finansēta projekta izmaksu korekciju vairāk nekā 25 % apmērā no līguma summas;

177.11. piegādātājs ir patvaļīgi pārtraucis līguma izpildi, tai skaitā ja piegādātājs nav sasniedzams juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietas adresē;

177.12. citos līgumā noteiktajos gadījumos;

177.13. ārvalstu finanšu instrumenta vadībā iesaistītā iestāde ir konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus līguma noslēgšanas vai izpildes gaitā, un to dēļ tiek piemērota līguma izmaksu korekcija 100 % apmērā.

(Grozīts ar MK 02.12.2014. instrukciju Nr.11)

178. Papildus šīs instrukcijas 177. punktā minētajiem nosacījumiem līgumā nosaka, ka līgums var tikt izbeigts šādos gadījumos:

178.1. turpmāku līguma izpildi padara neiespējamu nepārvarama vara;

178.2. (svītrots ar MK 02.12.2014. instrukciju Nr.11);

178.3. Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par attiecīgā struktūrfondu plānošanas perioda prioritāšu pārskatīšanu, un tādēļ pasūtītājam ir būtiski samazināts vai atņemts ārvalstu finanšu instrumenta finansējums, ko pasūtītājs gribēja izmantot līgumā paredzēto maksājuma saistību segšanai.

(Grozīts ar MK 02.12.2014. instrukciju Nr.11)

179. Līguma neizdevīgums, pārmērīgi zaudējumi, būtiskas nelabvēlīgas izmaiņas izejmateriālu, iekārtu, darbaspēka un citā tirgū, izpildes grūtības un citi līdzīgi apstākļi nav pamats līguma atcelšanai no piegādātāja puses.

180. Līgums tiek atcelts paziņojuma kārtībā. Līgums ir uzskatāms par atceltu, ja paziņojuma adresāts līgumā noteiktajā termiņā neceļ iebildumus.

181. Līgumā nosaka, ka tiesību atkāpties no līguma vai prasīt līguma atcelšanu var izlietot, ja līdzējs ir ticis brīdināts par iespējamo vai plānoto līguma atcelšanu un nav novērsis līguma atcelšanas pamatu līgumā noteiktajā termiņā.

182. Katrs no līdzējiem ir tiesīgs ar vienpusēju rakstisku paziņojumu apturēt līguma darbību, kamēr tiek izšķirts strīds par līguma atcelšanu.

183. Atbilstoši līguma saturam tajā nosaka šādas līguma izbeigšanas sekas:

183.1. zaudējumu atlīdzības pienākumu vai citus papildu aizsardzības līdzekļus;

183.2. restitūcijas (iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas) pienākumu;

183.3. piegādātāja pienākumu atdot pasūtītājam saņemto līguma cenu pilnībā vai daļēji;

183.4. pasūtītāja tiesības paturēt un lietot saņemto preci vai pakalpojumu;

183.5. pasūtītāja tiesības nodot līguma turpmāku izpildi citai personai;

183.6. pasūtītāja pienākumu samaksāt par faktiski saņemto preci vai pakalpojumu.

184. Restitūcijas pienākumu līgumā neiekļauj, ja līgums tiek atcelts, pamatojoties uz šīs instrukcijas 177.5. un 177.7.apakšpunktu, vai ja iepriekšējo stāvokli nav iespējams atjaunot citu iemeslu dēļ.

185. Līgumu groza tikai ar līdzēju rakstisku vienošanos, kas noformēta kā līguma grozījumu dokuments.

186. Visi līguma grozījumi tiek numurēti.

187. Izstrādājot un slēdzot līgumu, pasūtītājs ņem vērā, ka gadījumā, ja līgumā nav paredzēta grozījumu iespēja un kārtība, līgumu var grozīt tikai tad, ja līguma grozījumi ir nebūtiski vai ja līguma grozījumu iespēja ir paredzēta Publisko iepirkumu likumā.

188. Ja pasūtītājs vēlas saglabāt iespēju grozīt līgumu, pasūtītājs līgumā norāda gadījumus, kad ir pieļaujami līguma grozījumi, kā arī nosaka pieļaujamo līguma grozījumu apjomu un kārtību.

189. Līguma grozījumu būtiskumu pasūtītājs izvērtē, ņemot vērā Publisko iepirkumu likuma noteikumus un publisko iepirkumu jomā kompetentu iestāžu izstrādātos metodiskos norādījumus un vadlīnijas.

190. Līgumā paredz Latvijas Republikas tiesu piekritību, ja nepastāv pamatoti iemesli ārvalsts tiesas piekritības noteikšanai.

191. Līgumos, kuru izpilde ir ilgāka par diviem gadiem un līguma cena pārsniedz 42 000 euro, paredz pirmstiesas strīdu izšķiršanas kārtību un mehānismus.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. instrukciju Nr.17)

192. Ja pasūtītājam ir nepieciešams izvērtēt līguma izpildījuma kvalitāti un atbilstību līguma nosacījumiem jomā, kurā tam nav atbilstošu vai pietiekamu zināšanu vai pieredzes, pasūtītājs var iegūt trešo personu atzinumu. Lai nodrošinātu līguma izpildes kvalitāti, līgumā norāda, kādos gadījumos pasūtītājs vai piegādātājs iegūst trešo personu atzinumus par līguma izpildes gaitu vai rezultātu.

(Nodaļas nosaukums MK 10.12.2013. instrukcijas Nr.17 redakcijā)

193. Šo instrukciju piemēro līgumiem, kas tiek slēgti vai par kuru noslēgšanu publiskais iepirkums tiek uzsākts pēc instrukcijas spēkā stāšanās dienas.

194. Instrukcijas grozījumus, kas attiecas uz latu konvertāciju euro, piemēro līgumiem, kas tiek slēgti vai par kuru noslēgšanu publiskais iepirkums tiek uzsākts pēc 2014.gada 1.janvāra.

(MK 10.12.2013. instrukcijas Nr.17 redakcijā)