Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.325

Rīgā 2013.gada 18.jūnijā (prot. Nr.35 30.§)
Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanu mežā
Izdoti saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma
4.panta 18.punktu

1. Noteikumi nosaka kritērijus īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai mežā un atjaunošanas atļaujas izsniegšanas kārtību.

2. Īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošana mežā ir meža īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai to pilnvarotas personas (turpmāk – persona) plānveida darbība, ar ko mežā tiek atjaunots īpaši aizsargājamais biotops vai īpaši aizsargājamās sugas dzīvotne vai radīti priekšnoteikumi to atjaunošanās procesam (turpmāk – plānotā darbība).

3. Plānotā darbība (ja tā nav pretrunā ar vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem) ir atļauta, ievērojot normatīvajos aktos par dabas aizsardzību noteiktos ierobežojumus un meža apsaimniekošanu un izmantošanu, kā arī ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošo normatīvo aktu prasības. Ja īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai ir nepieciešama reljefa vai virszemes ūdens līmeņa maiņa, plānotā darbība veicama saskaņā ar būvniecību un meliorāciju regulējošiem normatīvajiem aktiem.

4. Plānotā darbība un tās sekas nedrīkst radīt ietekmi uz citiem īpašumiem, ja plānotā darbība nav saskaņota ar to īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.

5. Lai veiktu plānoto darbību, ar kuru platība tiks atmežota, vai meža kontrolētu dedzināšanu, atjaunojamā īpaši aizsargājamā biotopa vai īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes teritorijai jāatbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

5.1. atmežojamā teritorijā ir konstatētas sugas vai pazīmes, kas raksturo kādu no šo noteikumu 6.punktā minētajiem īpaši aizsargājamiem biotopiem;

5.2. meža kontrolētai dedzināšanai paredzētajā teritorijā ir konstatētas sugas vai pazīmes, kas raksturo īpaši aizsargājamos biotopus, – vecs vai dabisks boreālais mežs vai skujkoku mežs uz osveida reljefa formām;

5.3. teritorijā ir konstatēta šo noteikumu 7.punktā minētās īpaši aizsargājamās sugas klātbūtne vai arī pazīmes, kas raksturo tās klātbūtni;

5.4. teritorijā ar zinātnisko pētījumu vai vides monitoringa datiem ir pierādāmas īpaši aizsargājamā biotopa pazīmes vai tādas īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes pastāvēšana, kura ir izzudusi, platībai apmežojoties vai mainoties citiem vides apstākļiem.

6. Mežā, veicot atmežošanu, atjauno šādus īpaši aizsargājamos biotopus:

6.1. kadiķu audzes zālājos un virsājos;

6.2. piejūras zālājus;

6.3. smiltāju zālājus;

6.4. klajas iekšzemes kāpas;

6.5. lakstaugu pioniersabiedrības seklās kaļķainās augsnēs;

6.6. parkveida pļavas un ganības;

6.7. sausus zālājus kaļķainās augsnēs;

6.8. vilkakūlas zālājus (tukšaiņu zālājus);

6.9. mitrus zālājus periodiski izžūstošās augsnēs;

6.10. sugām bagātas ganības un ganītas pļavas;

6.11. eitrofas augsto lakstaugu audzes;

6.12. palieņu zālājus;

6.13. mēreni mitras pļavas;

6.14. upju straujteces un dabiskus upju posmus;

6.15. ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas;

6.16. daudzgadīgus augājus akmeņainās pludmalēs;

6.17. mitras starpkāpu ieplakas;

6.18. pelēkās kāpas ar ložņu kārklu Salix repens;

6.19. pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm;

6.20. avotus, kas izgulsnē avotkaļķus;

6.21. kaļķainus zāļu purvus;

6.22. kaļķainus zāļu purvus ar dižo aslapi;

6.23. pārejas purvus un slīkšņas;

6.24. karbonātisko pamatiežu atsegumus;

6.25. smilšakmens atsegumus;

6.26. Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausos virsājus;

6.27. sausos virsājus;

6.28. slapjus virsājus ar grīņa sārteni Erica tetralix.

7. Mežā, veicot atmežošanu, atjauno īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes, ja minētās sugas iekļautas Ministru kabineta noteiktajā īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

8. Ja pēc plānotās darbības veikšanas paredzēta teritorijas atmežošana, mežu var pārveidot par zemi, kuras lietošanas veids ir pļava, ganības, purvs, krūmājs, zeme zem ūdeņiem vai pārējā zeme atbilstoši kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par zemes lietošanas veidu klasifikāciju.

9. Lai veiktu plānoto darbību, ir jābūt spēkā esošai attiecīgās teritorijas meža inventarizācijai atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti.

10. Plānotajai darbībai, ar kuru tiks atmežota teritorija vai veikta meža kontrolēta dedzināšana, ir nepieciešama kompetentās iestādes izsniegta atļauja (turpmāk – atļauja).

11. Kompetentā iestāde ir:

11.1. Dabas aizsardzības pārvalde – atļaujas saņemšanai plānotajai darbībai, ar kuru tiks atmežota teritorija, un meža kontrolētas dedzināšanas atļaujas saņemšanai, ja plānotā darbība paredzēta īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā;

11.2. Valsts meža dienests – meža kontrolētas dedzināšanas atļaujas saņemšanai, ja pēc plānotās darbības veikšanas platību nav paredzēts atmežot un ja teritorija neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā.

12. Meža kontrolēta dedzināšana nav atļauta pilsētu un ciemu teritorijās.

13. Kompetentā iestāde atļauju izsniedz, pamatojoties uz attiecīgajā sugu vai biotopu grupā sertificēta sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta (turpmāk – eksperts) atzinumu, kas sagatavots atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturam. Eksperts atzinumā ietver izvērtējumu par īpaši aizsargājamā biotopa veida vai īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes atjaunošanas pamatotību (tai skaitā zinātnisko pētījumu vai vides monitoringa datus), tās atjaunošanās iespējamību, platību un izvietojumu.

14. Atļaujas saņemšanai persona iesniedz kompetentajā iestādē:

14.1. iesniegumu. Iesniegumā norāda:

14.1.1. teritorijas atrašanās vietu (nekustamā īpašuma nosaukumu, nekustamā īpašuma kadastra numuru, zemes vienības kadastra apzīmējumu, meža kvartāla numuru, meža nogabala numuru), atjaunojamā īpaši aizsargājamā biotopa veidu vai īpaši aizsargājamo sugu un tās dzīvotnes veidu un zemes lietošanas veidu pēc atmežošanas;

14.1.2. plānoto darbību sadalījumā pa plānoto darbu veidiem (koku ciršana, celmu raušana, grāvju aizbēršana, zemes rakšana, meža kontrolēta dedzināšana vai citi veidi);

14.1.3. atmežojamo platību sadalījumā pa meža nogabaliem, ja ar plānoto darbību teritorija tiks atmežota;

14.1.4. profilaktisko pasākumu aprakstu (informāciju par mineralizētu joslu esību vai ierīkošanu, par pieejamo ugunsdzēsības tehniku, dzēšanas līdzekļiem un citu informāciju), ja plānotā darbība ir meža kontrolēta dedzināšana;

14.2. šādus dokumentus (pievieno iesniegumam):

14.2.1. zemes vienības situācijas plānu, apvienoto zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānu vai zemes robežu plānu, ja tajā attēlotas zemes lietošanas veidu kontūras, ar iezīmētām atjaunojamā īpaši aizsargājamā biotopa vai īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes (atmežojamās meža zemes platības) robežām un atmežojamās platības skici (cirsmas skici), kas sagatavota atbilstoši normatīvajos aktos par koku ciršanu mežā noteiktajām prasībām cirsmas skicei;

14.2.2. eksperta atzinumu.

15. Persona iesniegumu kompetentajā iestādē var iesniegt papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā, ievērojot normatīvajos aktos noteikto elektronisko dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību.

16. Dabas aizsardzības pārvalde 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 14.punktā minētā iesnieguma un dokumentu saņemšanas izvērtē platības atbilstību kritērijiem īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai, eksperta atzinumā ietverto informāciju un plānotās darbības atbilstību dabas aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Ja platības atbilstības izvērtēšanai platība pārbaudāma apvidū, Dabas aizsardzības pārvalde to dara veģetācijas periodā vai bezsniega apstākļos. Par platības izvērtēšanas termiņa pagarināšanu Dabas aizsardzības pārvalde nekavējoties informē personu.

17. Ja platība atbilst kritērijiem īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai un plānotā darbība nav pretrunā ar dabas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām, Dabas aizsardzības pārvalde šo noteikumu 14.punktā minētos dokumentus nosūta Valsts meža dienestam un vietējai pašvaldībai (ja plānota darbība, ar kuru teritorija tiks atmežota).

18. Valsts meža dienests un vietējā pašvaldība 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 17.punktā minēto dokumentu saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz Dabas aizsardzības pārvaldei atzinumu par plānotās darbības atbilstību meža apsaimniekošanu un izmantošanu, kā arī ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

19. Kompetentā iestāde Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā un kārtībā pieņem lēmumu par:

19.1. atļaujas izsniegšanu;

19.2. par atļaujas izsniegšanas termiņa pagarināšanu, ja nepieciešama platības atbilstības pārbaude apvidū;

19.3. atteikumu izsniegt atļauju, ja platība neatbilst kritērijiem īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai vai plānotā darbība ir pretrunā ar šo noteikumu 3.punktu.

20. Šo noteikumu 19. un 26.punktā minēto kompetentās iestādes pieņemto lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

21. Atļaujas derīguma termiņš ir:

21.1. trīs gadi – plānotajai darbībai, ar kuru teritorija tiks atmežota;

21.2. līdz kalendāra gada beigām – meža kontrolētai dedzināšanai.

22. Dabas aizsardzības pārvalde pēc personas pieprasījuma saņemšanas, ja tajā minēti pamatoti iemesli, kādēļ atļaujas derīguma laikā nav veikta plānotā darbība, šo noteikumu 21.1.apakšpunktā minēto atļaujas derīguma termiņu var pagarināt par trim gadiem. Atļaujas derīguma termiņa pagarinājumu var pieprasīt, kamēr nav beidzies atļaujas derīguma termiņš.

23. Par izsniegto atļauju vai atļaujas termiņa pagarinājumu plānotajai darbībai, ar kuru platība tiks atmežota, Dabas aizsardzības pārvalde informē Valsts meža dienestu un vietējo pašvaldību, elektroniski nosūtot atļauju un šo noteikumu 14.2.1.apakšpunktā minēto kartogrāfisko materiālu par atmežošanai paredzēto platību.

24. Persona var uzsākt plānoto darbību, ar kuru platība tiks atmežota, ja:

24.1. ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja;

24.2. dabā ir ierīkotas atmežojamās platības robežas atbilstoši šo noteikumu 14.2.1.apakšpunktā minētajai atmežojamās platības cirsmas skicei;

24.3. ir saņemts Valsts meža dienesta apliecinājums koku ciršanai (ja nepieciešama koku ciršana).

25. Persona mēneša laikā pēc atļaujas derīguma termiņa beigām kompetentajā iestādē iesniedz pārskatu par veiktajām darbībām īpaši aizsargājamā biotopa vai īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes atjaunošanai.

26. Dabas aizsardzības pārvalde izvērtē, vai darbi, ar kuriem teritorija ir atmežota, ir veikti atbilstoši atļaujas nosacījumiem un vai tie radījuši priekšnoteikumus īpaši aizsargājamā biotopa vai īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes atjaunošanās procesam, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

26.1. atmežošana ir veikta atbilstoši īpaši aizsargājamā biotopa vai īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes mērķim;

26.2. darbi nav veikti atbilstoši atļaujas nosacījumiem vai tie nav radījuši priekšnoteikumus īpaši aizsargājamā biotopa vai īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes atjaunošanās procesam.

27. Ja Dabas aizsardzības pārvalde pieņēmusi šo noteikumu 26.2.apakšpunktā minēto lēmumu un:

27.1. teritorija ir atmežota, persona valstij kompensē ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību;

27.2. teritorija nav atmežota, bet platībā ir nocirsti koki, persona atlīdzina mežam nodarītos zaudējumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtību.

28. Dabas aizsardzības pārvalde šo noteikumu 26.punktā minēto lēmumu nosūta Valsts meža dienestam un vietējai pašvaldībai. Valsts meža dienests šo noteikumu 25.punktā minēto pārskatu nosūta Dabas aizsardzības pārvaldei.

29. Platībā, kurā zemes lietošanas veids mainīts saskaņā ar šiem noteikumiem, turpmāka zemes lietošanas veida maiņa ir atļauta ne agrāk kā pēc 10 gadiem, izņemot gadījumu, ja zemes lietošanas veids tiek mainīts cita īpaši aizsargājamā biotopa veida vai īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes atjaunošanai vai ja valstij tiek atlīdzināta atmežošanas kompensācija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību.

30. Valsts meža dienests atbilstoši normatīvajiem aktiem par kadastra datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā datu aktualizācijai iesniedz informāciju par zemes lietošanas veida "mežs" platību un citu saistīto zemes lietojuma veidu maiņu zemes vienībā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 325Pieņemts: 18.06.2013.Stājas spēkā: 22.06.2013. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 119 (4925), 21.06.2013.OP numurs: 2013/119.11
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Citi saistītie dokumenti
257685
22.06.2013
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)