Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.220

Rīgā 2001.gada 29.maijā (prot. Nr.25 6.§)
Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu
Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 79.panta otro daļu
un 82.panta pirmo daļu, Izglītības likuma 14.panta 4.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts (turpmāk — kredīti) no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu (turpmāk — valsts galvojums).

2. Šajos noteikumos paredzētā kārtība attiecībā uz studiju kredītu piemērojama studējošajiem, kuri saskaņā ar līgumu starp augstskolu vai koledžu (turpmāk — augstākā izglītības iestāde) un studējošo studē par maksu.

II. Kredītu ņēmēji

3. Uz kredīta saņemšanu var pretendēt studējošie – Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kuriem izsniegta reģistrācijas apliecība vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība –, ja viņi sekmīgi apgūst valsts akreditētas studiju programmas.

(MK 29.04.2014. noteikumu Nr.230 redakcijā)

4. Kredītus var saņemt ne vairāk kā viena bakalaura grāda, viena maģistra grāda, viena doktora grāda vai augstākās profesionālās izglītības profesionālās kvalifikācijas un profesionālo grādu secīgai iegūšanai, turklāt ne ilgāk par attiecīgās studiju programmas apguvei paredzēto laiku. Studiju pārtraukums (akadēmiskais atvaļinājums) netiek ieskaitīts studiju programmas apguvei paredzētajā laikā. Kredītus šajā punktā minēto viena un tā paša līmeņa studiju programmu atkārtotai apguvei jau apgūtā vai citā specialitātē var saņemt, ja iepriekš izsniegtie kredīti ir atmaksāti.

(Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr.733)

4.1 Kredītus studijām katrā studiju semestrī var saņemt vienu reizi. Atkārtotām studijām vienā un tajā pašā studiju semestrī kredītus neizmaksā.

(MK 08.07.2003. noteikumu Nr.373 redakcijā)

4.2 Studiju laikā kredīta ņēmējs ir tiesīgs mainīt studiju programmu un augstākās izglītības iestādi, kurā tiek apgūta attiecīgā studiju programma.

(MK 08.07.2003. noteikumu Nr.373 redakcijā)

5. Studējošā kredītu var saņemt pilna laika studējošie.

6. Studiju kredītu var saņemt gan pilna laika, gan nepilna laika (vakara, neklātienes) studējošie.

7. Šo noteikumu 3.punktā minētās personas var saņemt kredītus studijām ārvalstīs — attiecīgās valsts atzītu (akreditētu) studiju programmu apguvei.

III. Kredīta devējs un procentu likme

8. Kredītus izsniedz un administrē kredītiestādes, kuras noteiktas pēc piedāvāto kredītu procentu likmju izsoles rezultātiem. Izsoli organizē Finanšu ministrijas izveidota komisija, kuras sastāvā ir Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts kases pārstāvji. Minētā komisija izsoles rezultātus izvērtē un apstiprina saskaņā ar finanšu ministra apstiprinātiem izsoles noteikumiem.

(Grozīts ar MK 31.10.2006. noteikumiem Nr.888)

9. Izsolē kredītiestāde piedāvā studiju un studējošā kredītu, kura apmērs atbilst likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajam apmēram. Kredītiestāde izsolē piedāvā kredītu līdzekļus ar savu procentu likmi.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1257 redakcijā)

9.1 Kredītiestādes procentu likme kredītiem ir mainīga. Izsoles dienā tā tiek fiksēta attiecīgā saimnieciskā gada pusgadam, pēc tam tā tiek fiksēta katra nākamā pusgada pirmā mēneša pirmajā darbdienā. Procentu likme tiek noteikta kā iepriekšējās nedēļas vidējā sešu mēnešu EURIBOR likme, kurai pieskaitīta vai atņemta kredītiestādes piedāvātā procentu likmes starpība ar minēto sešu mēnešu EURIBOR likmi procentu punktos (turpmāk – kredītiestādes procentu likme euro).

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1257 redakcijā)

9.2 (Svītrots ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1257)

10. Tās kredītiestādes nosaukumu, kura ir ieguvusi tiesības izsniegt studējošajiem kredītus ar valsts galvojumu, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 10 dienu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1257 redakcijā)

IV. Kredīta nodrošinājums

11. Šo noteikumu 10.punktā minētajai kredītiestādei tiek paredzēts šāds valsts galvojums:

11.1. kredīta ņēmējiem, kuriem ir kredīta nodrošinājums, — 90 procentu apmērā no kopējās izsniegto kredītu summas;

11.2. kredīta ņēmējiem – bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem līdz 24 gadu vecumam un personām ar I vai II invaliditātes grupu, kuri saskaņā ar šo noteikumu 13.1 punktu var saņemt kredītu bez kredīta nodrošinājuma, – 100 procentu apmērā no kopējās izsniegto kredītu summas.

(Grozīts ar MK 08.07.2003. noteikumiem Nr. 373; MK 05.11.2013. noteikumiem Nr. 1257; MK 15.12.2015. noteikumiem Nr. 728)

12. Valsts galvojuma līgumu ar kredītiestādi paraksta finanšu ministrs. Vienlaikus Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un kredītiestāde noslēdz valsts galvojuma apkalpošanas līgumu.

13. Kredītiestāde izsniedz studējošajam kredītu pēc tam, kad ir saņemts fiziskās personas vai pašvaldības galvojums, kā arī valsts galvojums.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.130 redakcijā)

13.1 Kredīta nodrošinājums nav nepieciešams kredītiem, kurus izsniedz bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem līdz 24 gadu vecumam un personām ar I vai II invaliditātes grupu.

(MK 15.12.2015. noteikumu Nr. 728 redakcijā)

14. Fiziskās personas galvojuma vietā kredīta pieprasītājs var piedāvāt ķīlā nekustamo īpašumu vai vērtspapīrus. Izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma novērtēšanu un apdrošināšanu, kā arī ar hipotēkas nostiprināšanu zemesgrāmatā, sedz kredīta pieprasītājs.

(Grozīts ar MK 06.01.2004. noteikumiem Nr.11, kas piemērojami ar 01.01.2004.)

15. Kredītiestāde noslēdz galvojuma līgumu ar galvinieku — pilngadīgu rīcībspējīgu fizisko personu, kurai ir regulāri ienākumi, kas mēnesī nav mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu.

(MK 06.01.2004. noteikumu Nr.11 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2004.)

15.1 Galvinieks, kurš atbilst šo noteikumu 15.punktā minētajiem nosa­cījumiem, var galvot par vairākiem savu bērnu kredītiem. Ja studējošie nav gal­vinieka bērni, galvinieks var galvot par vairākiem kredītiem, ja viņa ikmēneša ienākumi nav mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu, kura reizināta ar attiecīgo studējošo skaitu, par kuriem galvo. Persona, kura pati saņem vai atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem vai no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņemtu kredītu vai citus kredītus, var galvot par studējošo, ja attiecīgās personas ikmēneša kopējie maksājumi kredītsaistību dzēšanai nepārsniedz 40 procentu no kopējiem ikmēneša ienākumiem.

(MK 25.06.2009. noteikumu Nr.588 redakcijā)

15.2 Kredītiestāde var pieprasīt galvinieka nomaiņu, ja galvinieka mēneša ienākumi trīs mēnešus pēc kārtas ir mazāki par valstī noteikto minimālo mēneš­algu. Ja divu mēnešu laikā pēc kredītiestādes pieprasījuma netiek nomainīts galvinieks, kredītiestāde ir tiesīga apturēt kredītu izmaksu.

(MK 25.06.2009. noteikumu Nr.588 redakcijā)

15.3 Veikt galvinieka nomaiņu ierosina kredītiestāde. Kredīta ņēmējs ierosina noslēgt līgumu ar citu galvinieku, kurš atbilst šo noteikumu 15.punktā minētajiem nosacījumiem. Kredītiestāde noslēdz galvojuma līgumu ar minēto galvinieku un vienlaikus izbeidz agrāk noslēgto galvojuma līgumu.

(MK 06.01.2004. noteikumu Nr.11 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2004.)

16. Kredītiestāde ir tiesīga atteikt kredītu, ja, novērtējot galvinieka atbil­stību šo noteikumu 15. un 15.1 punktā minētajiem nosacījumiem vai novērtējot nekustamo īpašumu vai vērtspapīru ķīlu, kredītiestāde konstatē, ka piepra­sītajam kredītam kredīta nodrošinājums nav pietiekams. Kredītiestāde ir tiesīga atteikt kredītu, ja galviniekam ir izveidojies kredīta atmaksas parāds. Lēmumu par kredīta nodrošinājuma akceptēšanu pieņem kredītiestāde. Kredītiestāde noslēdz ar galvinieku galvojuma līgumu, ar ķīlas devēju – ķīlas līgumu.

(MK 25.06.2009. noteikumu Nr.588 redakcijā)

16.1 Ja kredīta pieprasītājam ir izveidojies kāda cita agrāk saņemta kredīta atmaksas parāds un kopējā parāda summa ir apmērā no divām līdz desmit valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām, bet kavējums pārsniedz 60 dienas, kredītiestāde ir tiesīga pieprasīt kredīta galvinieku, kura ikmēneša ienākumi nav mazāki par divām valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām. Ja kredīta pieprasītājam ir izveidojies kāda cita agrāk saņemta kredīta atmaksas parāds un kopējā parāda summa pārsniedz desmit valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, bet kavējums pārsniedz 60 dienas, kredītiestāde ir tiesīga atteikt kredītu.

(MK 29.04.2014. noteikumu Nr.230 redakcijā)

V. Kreditēšanas nosacījumi

17. Studiju kredīta apmērs vienam studējošajam nepārsniedz noteikto maksu par studijām. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka kredīta maksimālo apmēru katrai studiju programmai, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.

18. Kredīta apmēru studijām ārvalstīs nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota komisija kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs. Studiju kredīta apmēru nosaka, izvērtējot par studijām noteikto maksu. Studējošā kredīta apmēru nosaka, izvērtējot uzturēšanās izmaksas attiecīgajā valstī. Līdzekļu apmērs kredītiem, kas piešķirti studijām ārvalstīs, nepārsniedz četrus procentus no kopējā kreditēšanai paredzēto līdzekļu apmēra, par kuru tiek sniegts valsts galvojums.

(MK 29.04.2014. noteikumu Nr.230 redakcijā)

18.1 Kredītu kopējais apmērs studijām ārvalstīs vienam studējošajam vienas studiju programmas apguvei nepārsniedz 21344 euro, bet vairāku studiju programmu apguvei (kopā) – ne vairāk kā 28458 euro.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1257 redakcijā)

19. Studējošā kredīta apmērs vienam studējošajam mēnesī Latvijas augstākās izglītības iestādēs nepārsniedz 170,74 euro.

(MK 29.04.2014. noteikumu Nr.230 redakcijā)

20. Studiju laikā (studiju pārtraukumu ieskaitot) studiju kredīts ir bezprocentu kredīts. Šajā laikā procentus maksā no valsts budžeta līdzekļiem. Studiju kredīta procentus sāk aprēķināt ar divpadsmito mēnesi pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas, piemērojot kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolīto kredītiestādes procentu likmi euro. Ja minētā likme attiecīgajā laikposmā ir augstāka par pieciem procentiem gadā, kredīta ņēmējs maksā piecu procentu likmi gadā. Starpību starp likmēm sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1257 redakcijā)

20.1 (Svītrots ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1257)

21. Studējošā kredīta procentu likme kredīta ņēmējam ir kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā kredītiestādes procentu likme euro. Studējošā kredīta procentus sāk aprēķināt ar kredīta izmaksas dienu. Ja minētā likme attiecīgajā laikposmā ir augstāka par pieciem procentiem gadā, kredīta ņēmējs maksā piecu procentu likmi gadā. Starpību starp likmēm sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.130 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1257)

21.1 (Svītrots ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1257)

22. Kredītu procentus aprēķina katru mēnesi no kopējās attiecīgā kredīta summas atlikuma. Aprēķinātos procentus kredīta ņēmējs maksā katru mēnesi.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.130 redakcijā)

23. Ja kredīta ņēmējs nepabeidz studijas un tiek izslēgts no studējošo saraksta, kredīta ņēmējs, sākot ar nākamo mēnesi pēc izslēgšanas, maksā kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolīto kredītiestādes procentu likmi euro.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1257 redakcijā)

24. Kredītiestāde un kredīta ņēmējs noslēdz kredītlīgumu, kurā paredz izmaksāt kredītus visu studiju laiku par katru semestri atsevišķi. Ja kāda semestra studiju programma netiek sekmīgi apgūta un pēc attiecīgā semestra to apstiprina augstākās izglītības iestādes kredītu piešķiršanas komisija (turpmāk — izglītības iestādes komisija), kredītiestāde pārtrauc izmaksāt kredītus. Kredītu izmaksu atsāk pēc tam, kad studējošais sekmīgi apguvis attiecīgā semestra studiju programmu, un izmaksā arī aizkavētās kredītu summas.

(Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr.733; MK 24.01.2006. noteikumiem Nr.78)

25. Studiju kredītam paredzētās summas kredītiestāde ieskaita attiecīgās augstākās izglītības iestādes norēķinu kontā termiņos, kas norādīti kredīta ņēmēja un kredītiestādes noslēgtajā kredītlīgumā. Studiju kredīta summas studijām ārvalstīs kredītiestāde pēc kredīta ņēmēja pieprasījuma var izmaksāt kredīta ņēmējam. Studiju kredīta summas studijām ārvalstīs kredītiestāde pēc kredīta ņēmēja pieprasījuma var ieskaitīt augstākās izglītības iestādes kontā reizi gadā.

(Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr.733; MK 31.10.2006. noteikumiem Nr.888)

26. Studējošā kredītam paredzētās summas katru mēnesi desmit mēnešus gadā (izņemot jūliju un augustu) ieskaita kredīta ņēmēja norēķinu kontā vai norēķinu kartes kontā.

27. Kredītus pārtrauc izmaksāt studiju pārtraukuma laikā. Kredītu izmaksu var atjaunot pēc studiju pārtraukuma, ja kredīta ņēmējs sekmīgi turpina studijas.

28. Kredītu izmaksu pārtrauc kredīta ņēmējiem, kuri izslēgti no studējošo saraksta. Ja kredīta ņēmējs studijas šo noteikumu 4.punktā minētā grāda vai profesionālās kvalifikācijas ieguvei sekmīgi turpina citā studiju programmā, kredītu izmaksu atjauno ar to studiju semestri, par kuru kredīti netika izmaksāti.

(MK 08.07.2003. noteikumu Nr.373 redakcijā)

VI. Kredītu piešķiršanas kārtība

29. Augstākās izglītības iestādes iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā priekšlikumus par akreditētajām studiju programmām nepieciešamajiem kredītu līdzekļiem, par kuriem tiek sniegts valsts galvojums.

30. Izglītības un zinātnes ministrija izglītības un zinātnes ministra apstiprinātajā kārtībā nosaka šo noteikumu 29.punktā minēto kredītu līdzekļu sadalījumu augstākās izglītības iestādēm, ņemot vērā pieprasījumu pēc attiecīgajiem speciālistiem darba tirgū, studējošo skaitu studiju programmās, kuri var pretendēt uz kredītu saņemšanu, kā arī no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu studiju programmās.

31. Studējošo pieprasījumus kredītu piešķiršanai izskata izglītības iestādes komisija, kuras sastāvā ir attiecīgās izglītības iestādes administrācijas, akadēmiskā personāla un studējošo pašpārvaldes pārstāvji. Studējošo īpatsvars izglītības iestādes komisijā nav mazāks par 20 procentiem.

32. Pieprasījumā kredīta piešķiršanai studējošais norāda nepieciešamo kredītu un tā apmēru. Ja studējošais vēlas saņemt gan studējošā, gan studiju kredītu, viņš norāda kredīta apmēru katram kredīta veidam.

(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.130; MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1257)

33. Izglītības iestādes komisija, izskatot pieprasījumus kredītu piešķiršanai, izvērtē studējošā sekmes un sociālos apstākļus. Pirmajā kursā uzņemtajiem studējošajiem līdz pirmā studiju semestra beigām vērtē iestājpārbaudījumu rezultātus. Informācija par apstiprinātajiem kredītu pieprasījumiem ir atklāta.

(Grozīts ar MK 24.01.2006. noteikumiem Nr.78)

34. Lai varētu saņemt kredītu, studējošajam katrā akadēmiskā gada semestrī jāiegūst ne mazāk kā 75 procenti no studiju programmā attiecīgajam semestrim paredzēto kredītpunktu skaita. Minētie nosacījumi līdz pirmā studiju semestra beigām neattiecas uz pirmajā kursā uzņemtajiem studējošajiem.

(Grozīts ar MK 24.01.2006. noteikumiem Nr.78)

35. Izglītības iestādes komisija izskata iesniegtos pieprasījumus kredītu piešķiršanai un apstiprina kredītu piešķiršanu. Kredītu apmērs nedrīkst pārsniegt izglītības iestādei iedalītos kredītu līdzekļus, par kuriem tiek sniegts valsts galvojums. Izglītības iestādes komisija sagatavo kredītu pieprasītāju sarakstus atbilstoši veidlapas paraugam (1.pielikums) un apstiprinātos sarakstus iesniedz Studiju un zinātnes administrācijā.

(Grozīts ar MK 31.10.2006. noteikumiem Nr.888; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588; MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.130; MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1257)

36. Pieprasījumus kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs izskata Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota komisija kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs (turpmāk — ministrijas komisija), kuras sastāvā ir to ministriju pārstāvji, kuru pārziņā ir augstākās izglītības iestādes, kā arī Studiju un zinātnes administrācijas un Latvijas Studentu apvienības pārstāvji.

(Grozīts ar MK 24.01.2006. noteikumiem Nr.78; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

36.1 Studējošais iesniedz ministrijas komisijai šādus dokumentus:

36.1 1. pieprasījumu (iesniegumu), kurā ir norādīts studējošā vārds un uzvārds, dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas adrese, augstākās izglītības iestāde (norādot valsti un pilsētu) un studiju programma, kurā studējošais ir uzņemts vai studē, nepieciešamais kredīts, kā arī laikposms (studiju gadu skaits), kādam kredīts ir nepieciešams;

36.12. izziņu, kas apliecina, ka studējošais ir uzņemts vai studē augstākās izglītības iestādē, un kurā ir norādīts studējošajam noteiktais studiju maksas apmērs;

36.13. anketu (2.pielikums);

36.14. augstākās izglītības iestādes apstiprinātu sekmju izrakstu vai dokumenta par vidējo izglītību (atestāta, diploma) pielikuma kopiju - pirmajā kursā uzņemtie studējošie;

36.15. pases kopiju;

36.16. dzīves gaitu aprakstu (CV), rekomendācijas, dokumentus, kas apliecina papildu aktivitāti mācību jomā. (Minētos dokumentus var iesniegt papildus.);

36.17. (svītrots ar MK 29.04.2014. noteikumiem Nr.230).

(MK 31.10.2006. noteikumu Nr.888 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.130; MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1257)

36.2 Ministrijas komisija studējošā pieprasījumu un tam pievienotos šo noteikumu 36.1 punktā minētos dokumentus izskata mēneša laikā. Ja studējošais nav iesniedzis visus šo noteikumu 36.11., 36.12., 36.13., 36.14. un 36.15.apakšpunktā minētos dokumentus, ministrijas komisija studējošā pieprasījumu neizskata.

(MK 31.10.2006. noteikumu Nr.888 redakcijā)

37. Ministrijas komisija darbojas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu. Komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no komisijas locekļiem. Lēmumu par kredītu piešķiršanu apstiprina ar vienkāršu balsu vairākumu.

37.1 Ministrijas komisija, izskatot pieprasījumu kredīta piešķiršanai, izvērtē studējošā iesniegtos dokumentus, Akadēmiskās informācijas centra atzinumu par to, vai studiju programma (augstākās izglītības iestāde) attiecīgajā valstī ir valstiski atzīta (akreditēta).

(MK 31.10.2006. noteikumu Nr.888 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.04.2014. noteikumiem Nr.230)

37.2 Kredītus, kuru apmērs pārsniedz kredītu apmēru analogu studiju programmu apguvei Latvijas augstākās izglītības iestādēs, ministrijas komisija prioritārā secībā piešķir:

37.21. studējošajiem, kuri studē saskaņā ar starpvalstu līgumu;

37.22. studējošajiem, kuri studē saskaņā ar Latvijas augstākās izglītības iestādes un ārvalstu augstākās izglītības iestādes savstarpēji noslēgtu līgumu;

37.23. studējošajiem, kuri studē saskaņā ar darba devēja ierosinājumu, ja darba devējs nodrošina darba vietas saglabāšanu pēc izglītības ieguves;

37.24. studējošajiem, kuri apgūst augstāka līmeņa - maģistra vai doktora - studiju programmas.

(MK 31.10.2006. noteikumu Nr.888 redakcijā)

38. Ministrijas komisija sagatavo kredītu pieprasītāju sarakstus atbilstoši veidlapas paraugam (1. pielikums), ievērojot noteikto studējošā kredīta maksimālo apmēru studijām ārvalstīs (1.1 pielikums), un apstiprinātos sarakstus iesniedz Studiju un zinātnes administrācijā.

(MK 29.04.2014. noteikumu Nr.230 redakcijā)

38.1 Pieprasījumus kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs ministrijas komisija pieņem un izskata, ņemot vērā šim mērķim paredzēto līdzekļu apmēru atbilstoši šo noteikumu 18.punktam.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.130 redakcijā)

39. Izglītības iestādes komisija informē kredītu pieprasītājus par apstiprinātajiem kredītu pieprasījumiem un kredītiestādi, kura apkalpo attiecīgo izglītības iestādi. Ministrijas komisija informē kredītu pieprasītājus studijām ārvalstīs par apstiprinātajiem pieprasījumiem un kredītiestādi, kura apkalpo attiecīgos kredītu pieprasītājus.

40. Studiju un zinātnes administrācija izskata izglītības iestāžu komisiju un ministrijas komisijas iesniegtos kredītu pieprasītāju sarakstus un pārbauda pieprasītāju un viņiem piešķirto kredītu apmēra atbilstību šo noteikumu prasībām, kā arī reģistrē apstiprinātos kredītu pieprasītāju sarakstus datu bāzē.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

41. Kredītiestāde ir tiesīga noslēgt kredītlīgumus ar tiem studējošajiem, par kuriem Studiju un zinātnes administrācija ir iesniegusi kredītiestādei apstiprinātus kredītu pieprasītāju sarakstus.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

42. Lai noslēgtu kredītlīgumu, kredīta pieprasītājs iesniedz kredītiestādē pieprasījumu kredīta piešķiršanai un uzrāda savu pasi. Kredītiestāde pārbauda, vai kredīta pieprasītājs ir iekļauts kredītu pieprasītāju sarakstā.

43. Kredītiestāde noslēdz galvojuma līgumu ar kredīta galvinieku vai ķīlas līgumu ar ķīlas devēju.

(MK 06.01.2004. noteikumu Nr.11 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2004.)

44. Lai noslēgtu galvojuma līgumu, galvinieks iesniedz kredītiestādē ienākumus apliecinošus dokumentus un pases kopiju.

(MK 08.07.2003. noteikumu Nr.373 redakcijā)

45. Ja kredīta pieprasītājs vēlas saņemt kredītu bez kredīta nodrošinājuma, viņš iesniedz kredītiestādē dokumentus, kas apliecina bāreņa statusu vai bez vecāku gādības palikuša bērna statusu, vai personas ar I vai II invaliditātes grupu statusu.

(MK 15.12.2015. noteikumu Nr. 728 redakcijā)

46. Par kredīta pieprasījuma sākotnējo izskatīšanu un izvērtēšanu kredītiestāde var noteikt komisijas maksu. Komisijas maksa nedrīkst pārsniegt 4,27 euro, un to sedz kredīta pieprasītājs.

(Grozīts ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1257)

VII. Kredītu atmaksas kārtība

47. Kredītus (kredītu pamatsummu) sāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas vai ar trešo mēnesi pēc kredīta ņēmēja izslēgšanas no studējošo saraksta.

(MK 08.07.2003. noteikumu Nr.373 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr.733)

47.1 Ja kredīta ņēmējs ir secīgi apguvis vairākas šo noteikumu 4.punktā minētās studiju programmas un pārtraukums starp vienas studiju programmas beigu termiņu un citas studiju programmas sākuma termiņu nepārsniedz 11 mēnešus, studijām saņemtie kredīti jāsāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc pēdējās studiju programmas pabeigšanas.

(MK 27.09.2005. noteikumu Nr.733 redakcijā)

47.2 Ja kredīta ņēmējs ir secīgi apguvis vairākas šo noteikumu 4.punktā minētās studiju programmas un pārtraukums starp vienas studiju programmas beigu termiņu un citas studiju programmas sākuma termiņu pārsniedz 11mēnešus, pēdējās studiju programmas apguvei saņemtie kredīti jāsāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc šīs studiju programmas pabeigšanas, bet iepriekšējo studiju programmu apguvei saņemtie kredīti — ar trešo mēnesi pēc pēdējās studiju programmas pabeigšanas.

(MK 27.09.2005. noteikumu Nr.733 redakcijā)

48. Kredītus, kuru kopējā summa pārsniedz 1423 euro, kredīta ņēmējs atmaksā kredītiestādei 10 gadu laikā, katru gadu atmaksājot vienu desmito daļu no kopējās kredītu summas un kredītu procentus.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1257 redakcijā)

49. Kredītus, kuru kopējā summa nepārsniedz 1423 euro, kredīta ņēmējs atmaksā kredītiestādei piecu gadu laikā, katru gadu atmaksājot vienu piekto daļu no kopējās kredītu summas un kredītu procentus.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1257 redakcijā)

50. Maksājumi veicami katru mēnesi.

51. Kredīta ņēmējs kredītus un kredītu procentus var atmaksāt pirms kredītlīgumā noteiktā termiņa. Kredītus var atmaksāt kredīta ņēmējs vai cita fiziskā vai juridiskā persona.

52. Kredītlīgumā nosaka, ka kredīta ņēmējs maksā līgumsodu 0,1 procenta apmērā no termiņā nesamaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu.

53. Kredītiestāde veic izsniegto kredītu grāmatvedības uzskaiti un kārto kredītu lietas.

54. Kredītiestāde saskaņā ar noslēgto valsts galvojuma apkalpošanas līgumu likumā noteiktajā kārtībā piedzen neatmaksātos kredītus. Kredītiestāde trīs darbdienu laikā ieskaita Valsts kases norādītajā kontā 90 procentus no piedzītās summas saskaņā ar galvojuma līguma nosacījumiem.

55. Ja kredīta ņēmējs sešu mēnešu laikā nav veicis regulārus kredīta pamatsummas un kredīta procentu maksājumus, kredītiestāde piedzen visu neatmaksāto summu.

56. Valsts galvojuma saistības iestājas, pamatojoties uz Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā izdotu dokumentu, ar kuru konstatēts, ka kredīta ņēmēja vai galvinieku rīcībā nav pietiekamu līdzekļu, lai atmaksātu kredītu noteiktajā apmērā.

(MK 31.10.2006. noteikumu Nr.888 redakcijā)

VIII. Kredītu dzēšana

57. Uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmēji, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par nodarbinātajiem valsts vai pašvaldību institūcijās, kā arī ārstniecības iestādēs, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta, un nevalstiskā sektora institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Uz studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmēji, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par nodarbinātajiem privātās pirmsskolas izglītības iestādēs. Profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, ņemot vērā attiecīgo ministriju ierosinājumu, katru gadu ar rīkojumu apstiprina Ministru kabinets.

(MK 06.01.2009. noteikumu Nr.8 redakcijā)

57.1 Uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmēji, kuri pēc ārvalstīs iegūtas augstākās akadēmiskās vai augstākās profesionālās izglītības atbilstoši iegūtajai izglītībai kļūst par nodarbinātajiem valsts vai pašvaldību institūcijās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās, publiski privātās kapitālsabiedrībās vai privātās kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās profesijās. Profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, ņemot vērā attiecīgo ministriju ierosinājumu, katru gadu ar rīkojumu apstiprina Ministru kabinets.

(MK 29.04.2014. noteikumu Nr.230 redakcijā)

58. Ministrijas sagatavo un iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā priekšlikumus par to speciālistu skaitu, kuriem kredītu jāsāk dzēst attiecīgajā gadā. Sagatavojot minētos priekšlikumus, ministrijas ņem vērā pašvaldību iesniegtos priekšlikumus par pašvaldību institūcijās strādājošajiem speciālistiem, kā arī izvērtē nodrošinājumu ar speciālistiem katrā profesijā.

59. Izglītības un zinātnes ministrija, ņemot vērā ministriju priekšlikumus, katru gadu sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par kredītu dzēšanu. Ministru kabinets katru gadu apstiprina profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem kredītu sāks dzēst no valsts budžeta līdzekļiem šajās profesijās.

60. Ņemot vērā Ministru kabineta apstiprināto speciālistu skaitu, kuriem kredītu sāk dzēst no valsts budžeta līdzekļiem, ministrijas sagatavo un iesniedz izskatīšanai Kredītu dzēšanas komisijā priekšlikumus par attiecīgo speciālistu skaitu un darba vietām.

61. Kredītu dzēšanas komisiju izveido izglītības un zinātnes ministrs. Komisijā iekļauj attiecīgo nozaru ministriju deleģētos pārstāvjus, Studiju un zinātnes administrācijas pārstāvjus, kā arī Latvijas Studentu apvienības pārstāvi.

(Grozīts ar MK 24.01.2006. noteikumiem Nr.78; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

62. Kredītu dzēšanas komisija izvērtē ministriju priekšlikumu par speciālistu skaitu un darba vietām atbilstību Ministru kabineta apstiprinātajam profesiju sarakstam un speciālistu skaitam, kuriem kredītu sāks dzēst no valsts budžeta līdzekļiem. Ja ministriju iesniegtie priekšlikumi neatbilst Ministru kabineta apstiprinātajam profesiju sarakstam vai speciālistu skaitam, Kredītu dzēšanas komisija ierosina attiecīgajām ministrijām precizēt priekšlikumus un pēc precizēto priekšlikumu saņemšanas izvērtē to atbilstību.

63. To darba vietu un speciālistu sarakstu, kuriem kredītu sāks dzēst no valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk — saraksts), kredītu dzēšanas komisija apstiprina ar vienkāršu balsu vairākumu. Kredītu dzēšanas komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no komisijas locekļiem.

64. Ministrijas nosūta sarakstu augstākās izglītības iestādēm, kuras sagatavo sarakstā minētos speciālistus, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām, kurās atrodas sarakstā norādītās darba vietas.

65. Ja sarakstā nepieciešams izdarīt grozījumus, kas attiecas uz norādītajām darba vietām (saglabājot nemainīgu sarakstā noteikto speciālistu skaitu), ministrijas saskaņo grozījumus ar Kredītu dzēšanas komisiju.

66. Institūcijas, kuru darbavietas ir minētas sarakstā, izsludina konkursu speciālistiem, kuriem sāks dzēst kredītu no valsts budžeta līdzekļiem attiecīgajā gadā. Konkursa nosacījumus un kritērijus, pēc kuriem vērtē speciālistus, nosaka konkursa izsludinātājs, paredzot, ka galvenie kritēriji ir atbilstoša akadēmiskā vai profesionālā izglītība un pieredze darbā attiecīgajā profesijā, bet veselības aprūpes jomas speciālistiem – atbilstoša akadēmiskā vai profesionālā izglītība, iegūtā profesija (specialitāte) un paredzamā darbavieta (ārstniecības iestāde). Ja institūcijas, kuru darbavietas ir minētas sarakstā, nenorāda konkursā noteikto speciālistu prioritāro secību, kādā tie pretendē uz kredīta dzēšanu, to nosaka Kredītu dzēšanas komisija, izvērtējot katra speciālista darba stāžu institūcijā attiecīgajā profesijā.

(MK 29.04.2014. noteikumu Nr.230 redakcijā)

67. Kredītus dzēš, ja kredīta ņēmēja pamatdarba vieta ir iekļauta sarakstā, kā arī ievērojot šādus nosacījumus:

67.1. ja kredīta ņēmējam kredīts saskaņā ar šo noteikumu 48.punktā minētajiem nosacījumiem jāatmaksā 10 gadu laikā, par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas kredīta ņēmējam dzēš 10 procentus no kopējās kredīta summas. Ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas viņam dzēš daļu no attiecīgajā gadā atmaksājamās kredīta summas proporcionāli darba laikam;

67.2. ja kredīta ņēmējam kredīts saskaņā ar šo noteikumu 49.punktā minētajiem nosacījumiem jāatmaksā piecu gadu laikā, par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas kredīta ņēmējam dzēš 20 procentus no kopējās kredīta summas. Ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas viņam dzēš daļu no attiecīgajā gadā atmaksājamās kredīta summas proporcionāli darba laikam;

67.3. ja kredīta ņēmējs ir pedagogs, par katru profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas kredīta ņēmējam dzēš 20 procentus no kopējās kredīta summas. Ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas viņam dzēš daļu no šajā apakšpunktā noteiktās dzēšamās summas proporcionāli darba laikam.

(MK 08.07.2003. noteikumu Nr.373 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.130; MK 29.04.2014. noteikumiem Nr.230)

68. Kredīta ņēmējs iesniedz Studiju un zinātnes administrācijā izziņu (3.pielikums) un sniedz ziņas par saņemtā un atmaksātā kredīta un kredīta procentu summu.

(Grozīts ar MK 31.10.2006. noteikumiem Nr.888; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

69. Studiju un zinātnes administrācija izskata šo noteikumu 68.punktā minētos dokumentus un mēneša laikā no to iesniegšanas dienas rakstiski sniedz atzinumu iesniedzējam.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

70. Studiju un zinātnes administrācija reizi ceturksnī iesniedz kredītiestādē to kredīta ņēmēju sarakstu, kuriem kredīts tiks dzēsts no valsts budžeta līdzekļiem. Sarakstā norāda attiecīgajā gadā dzēšamo kredīta summas daļu.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

71. Ja kredīta ņēmējam studiju laikā vai kredīta atmaksas laikā piedzimst bērni, pēc augstākās izglītības iestādes beigšanas kredīta ņēmējam studējošā kredītu dzēš no valsts budžeta līdzekļiem 30 procentu apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu. Ja abi vecāki ir kredīta ņēmēji, minētais nosacījums attiecas tikai uz vienu no viņiem (pēc izvēles). Studējošā kredīts tiek dzēsts arī par bērniem, kuri ir adoptēti studiju laikā vai kredīta atmaksas laikā. Tiesības pretendēt uz studējošā kredīta dzēšanu rodas no astotās bērna dzīvības dienas.

(Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr.733; MK 29.04.2014. noteikumiem Nr.230)

72. Kredīti, kredītu procenti un līgumsodi tiek dzēsti, ja kredīta ņēmējs ir miris vai kļuvis par pirmās vai otrās grupas invalīdu.

(Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr.733)

73. Kredītiestāde reizi ceturksnī iesniedz Studiju un zinātnes administrācijā to kredītu ņēmēju sarakstu, kuriem kredīts tiek dzēsts saskaņā ar šo noteikumu 71. un 72.punktu. Sarakstā norāda dzēšamo kredīta, kredīta procentu un līgumsoda summu.

(Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr.733; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

74. Studiju un zinātnes administrācija ieskaita kredītiestādes kontā kredītu dzēšanai nepieciešamos līdzekļus saskaņā ar Kredītu dzēšanas komisijas apstiprināto pieprasījumu sarakstu, kā arī saskaņā ar kredītiestādes iesniegto šo noteikumu 73.punktā minēto kredītu ņēmēju sarakstu.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

74.1 Pēc augstskolas absolvēšanas kredīta ņēmējam studējošā kredīta neatmaksāto summu pilnā apmērā dzēš no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem šo noteikumu 74.3 punktā noteiktajā kārtībā, ja kredīta ņēmējs:

74.11. pēc augstskolas absolvēšanas ir sekmīgi apguvis virsnieka vai virsnieka speciālista pamatkursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, ieguvis leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa dienesta pakāpi un noslēdzis profesionālā dienesta līgumu uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem;

74.12. studiju laikā augstskolā speciālās militārās apmācības kursa (turpmāk - militārās mācības) ietvaros ir apguvis virsnieka pamatkursu vai virsnieka speciālista (ārsta) pamatkursu un saskaņā ar līgumu pilda dienestu Zemessardzē vai ir noslēdzis profesionālā dienesta līgumu uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem.

(MK 26.02.2008. noteikumu Nr.113 redakcijā)

74.2 Pēc augstskolas absolvēšanas kredīta ņēmējam studējošā kredītu piecdesmit procentu apmērā no neatmaksātās summas dzēš no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem šo noteikumu 74.3 punktā noteiktajā kārtībā, ja kredīta ņēmējs studiju laikā augstskolā militāro mācību ietvaros ir apguvis jaunākā instruktora kursu un saskaņā ar līgumu pilda dienestu Zemessardzē vai ir noslēdzis profesionālā dienesta līgumu uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem.

(MK 26.02.2008. noteikumu Nr.113 redakcijā)

74.3 Virsnieka pamatkursu vai virsnieka speciālista pamatkursu beigušajiem par katru pilnu gadu profesionālajā dienestā vai dienestā Zemessardzē Aizsardzības ministrija dzēš kredītu desmit procentu apmērā no kopējās studējošā kredīta summas, ja kredīta ņēmējam kredīts saskaņā ar šo noteikumu 48.1.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem jāatmaksā desmit gadu laikā, vai divdesmit procentu apmērā no kopējās studējošā kredīta summas par katru pilnu gadu profesionālajā dienestā vai dienestā Zemessardzē, ja kredīta ņēmējam kredīts saskaņā ar šo noteikumu 48.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem jāatmaksā piecu gadu laikā. Kredīta ņēmējam, kas militāro mācību ietvaros apguvis jaunākā instruktora kursu, par katru pilnu gadu profesionālajā dienestā vai dienestā Zemessardzē Aizsardzības ministrija kredītu dzēš piecu procentu apmērā no kopējās studējošā kredīta summas, ja kredīta ņēmējam kredīts saskaņā ar šo noteikumu 48.1.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem jāatmaksā desmit gadu laikā, vai desmit procentu apmērā no kopējās studējošā kredīta summas par katru pilnu gadu profesionālajā dienestā vai dienestā Zemessardzē, ja kredīta ņēmējam kredīts saskaņā ar šo noteikumu 48.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem jāatmaksā piecu gadu laikā.

(MK 26.02.2008. noteikumu Nr.113 redakcijā)

74.4 Informāciju kredītiestādēm un Studiju un zinātnes administrācijai par kredīta ņēmējiem, kuriem studējošā kredītu dzēš no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, sniedz Aizsardzības ministrija.

(MK 26.02.2008. noteikumu Nr.113 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

74.5 Studējošā kredīta dzēšanai nepieciešamos līdzekļus Aizsardzības ministrija ieskaita kredītiestādes kontā.

(MK 26.02.2008. noteikumu Nr.113 redakcijā)

IX. Kredītu atmaksas termiņa pagarināšana

75. Kredītu un kredītu procentu atmaksas termiņš tiek pagarināts un procenti kredīta ņēmējam netiek uzskaitīti par laiku, kamēr kredīta ņēmējs:

75.1. (svītrots ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.130);

75.2. ir grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā;

75.3. ir bērna kopšanas atvaļinājumā līdz pusotram gadam un nestrādā pilnu darba laiku.

(Grozīts ar MK 08.07.2003. noteikumiem Nr.373; MK 06.01.2004. noteikumiem Nr.11, kas piemērojami ar 01.01.2004.)

76. Studiju kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts un procenti netiek uzskaitīti par laiku, kamēr kredīta ņēmējs turpina studijas bakalaura, maģistra, doktora grāda vai augstākās profesionālās izglītības profesionālās kvalifikācijas, profesionālā grāda ieguvei un studijas rezidentūrā.

(MK 08.07.2003. noteikumu Nr.373 redakcijā)

77. Studējošā kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts par laiku, kamēr kredīta ņēmējs turpina studijas bakalaura, maģistra, doktora grāda vai augstākās profesionālās izglītības profesionālās kvalifikācijas, profesionālā grāda ieguvei un studijas rezidentūrā.

(MK 08.07.2003. noteikumu Nr.373 redakcijā)

78. Ja kredīta ņēmējam ir piešķirts bezdarbnieka statuss, kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts par faktisko bezdarba laiku, bet ne ilgāk kā par diviem gadiem.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.130 redakcijā)

79. Kredītiestāde pagarina kredītu atmaksas termiņu, pamatojoties uz kredīta ņēmēja iesniegtajiem dokumentiem, kas apliecina šo noteikumu 75., 76., 77. vai 78.punktā noteikto kredīta atmaksas termiņa pagarinājuma pamatotību.

80. Kredītu procentus, kurus kredītiestāde aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 75. un 76.punktu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

(Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr.733)

X. Pārskatu sniegšanas kārtība

81. Kredītiestāde izveido un uztur datu bāzi par studējošajiem, kuriem tā ir izsniegusi kredītus. Datu bāzē ir informācija par izsniegtajiem kredītiem, kā arī par kredītu un kredītu procentu atmaksu. Minētā datu bāze ir pieejama Studiju un zinātnes administrācijai.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

82. Studiju un zinātnes administrācija izveido un uztur datu bāzi par kredītu pieprasītājiem, kredītu saņēmējiem un to statusa maiņu. Datu bāzē reģistrē kredītiestāžu sniegto informāciju par izsniegtajiem kredītiem, par kredītu un kredītu procentu atmaksu, par galvinieku — fizisko personu — saistību izpildi, par dzēstajām kredītsaistībām, kā arī par piedziņas gaitu, ja kredītsaistības netiek pildītas.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

83. Izglītības iestādes komisija reizi mēnesī, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā mēneša pēdējam datumam paziņo Studiju un zinātnes administrācijai par grozījumiem studiju un studējošo kredītu saņēmēju sarakstā vai apstiprina, ka grozījumu nav. Studiju un zinātnes administrācija grozījumus studiju un studējošo kredītu saņēmēju sarakstā ievada datu bāzē un nosūta kredītiestādei.

(MK 08.07.2003. noteikumu Nr.373 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

84. (Svītrots ar MK 06.01.2004. noteikumiem Nr.11, kas piemērojami ar 01.01.2004.)

85. Ārvalstīs studējošie sniedz ziņas par studiju programmas apguvi Studiju un zinātnes administrācijai reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.septembrim. Pamatojoties uz saņemtajām ziņām, Studiju un zinātnes administrācija izdara grozījumus ārvalstīs studējošo kredītu saņēmēju sarakstā vai apstiprina, ka grozījumu nav, un paziņo par to kredītiestādei.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

86. Ja kredītiestāde šo noteikumu 83., 84. vai 85.punktā minēto informāciju nav saņēmusi, tā aptur attiecīgo kredītu izmaksu.

87. Kredītiestāde reizi mēnesī iesniedz Studiju un zinātnes administrācijai pārskatu par izsniegtajiem kredītiem, par kredītu un kredītu procentu atmaksu, par aizkavētajiem maksājumiem, kā arī par izmantoto valsts galvojuma apmēru un valsts galvojuma atlikumu atbilstoši finanšu ministra apstiprinātam veidlapas paraugam.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

88. Studiju un zinātnes administrācija reizi mēnesī atbilstoši finanšu ministra apstiprinātam veidlapas paraugam iesniedz Finanšu ministrijā pārskatu par izsniegtajiem kredītiem, par kredītu un kredītu procentu atmaksu un par izmantoto valsts galvojuma apmēru.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

89. Kredītiestāde reizi mēnesī iesniedz Studiju un zinātnes administrācijā informāciju par kredīta ņēmējiem, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā nav veikuši regulārus kredīta un kredīta procentu maksājumus.

(MK 25.06.2009. noteikumu Nr.588 redakcijā)

90. Kredītiestāde reizi pusgadā iesniedz Studiju un zinātnes administrācijai pārskatu par izsniegtajiem kredītiem, par kredītu un kredītu procentu atmaksu, par galvinieku — fizisko personu — saistību izpildi, par dzēstajām kredītsaistībām, kā arī par piedziņas gaitu, ja kredītsaistības netiek pildītas.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

91. Studiju un zinātnes administrācija reizi pusgadā informē izglītības iestādes komisiju par noslēgtajiem kredītlīgumiem un ministrijas komisiju — par noslēgtajiem kredītlīgumiem ar ārvalstīs studējošajiem.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

XI. Kreditēšanas līdzekļi un to administrēšana

92. Izglītības un zinātnes ministrija, izstrādājot valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu kārtējam gadam, plāno izsniedzamo valsts galvojumu apmēru, līdzekļus studiju un studējošo kredītu procentu starpības segšanai, studiju un studējošo kredītu dzēšanai nepieciešamo līdzekļu apmēru, studiju un studējošo kredītu atmaksas, kā arī līdzekļus studiju un studējošo kreditēšanas administrēšanai.

93. Studiju un zinātnes administrācija nodrošina to valsts budžeta līdzekļu administrēšanu, kas paredzēti studiju un studējošo kredītu procentu starpības segšanai un studiju un studējošo kredītu dzēšanai.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

XII. Noslēguma jautājumi

94. (Svītrots ar MK 03.07.2001. noteikumiem Nr.303.)

95. Studējošajiem, kuri noslēdz kredītlīgumu par kredītu saņemšanu no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts galvojumu, tiek pārtraukta valsts kredīta studējošajiem vai studiju kredīta izmaksa no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši kredītlīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija noteikumiem Nr.251 "Studējošo kreditēšanas noteikumi" vai saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumiem Nr.86 "Studiju kreditēšanas noteikumi".

96. Šo noteikumu 18.1punktā minētie nosacījumi piemērojami studējo­šajiem, kuri uzsāk studiju programmu apguvi, sākot ar 2005./2006.akadēmisko gadu.

(MK 27.09.2005. noteikumu Nr.733 redakcijā)

97. Šo noteikumu 20., 21. un 22.punktā minētie nosacījumi piemērojami kredīta ņēmējiem, kuri noslēdz kredītlīgumus, sākot ar 2007.gada 1.janvāri.

(MK 31.10.2006. noteikumu Nr.888 redakcijā)

98. Šo noteikumu 74.2 punktā minētos nosacījumus piemēro studējoša­jiem, kuri militārās mācības uzsākuši, sākot ar 2007./2008.akadēmisko gadu.

(MK 26.02.2008. noteikumu Nr.113 redakcijā)

99. Šo noteikumu 59.punktā minēto Ministru kabineta rīkojumu, ar kuru apstiprina profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem attiecīgajā gadā uzsāks kredīta dzēšanu, sagatavo, kā arī šo noteikumu 58., 59. un 60.punktā minētās darbības ministrija veic sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.130 redakcijā)

100. Kredīta ņēmējiem, kuri kredītlīgumus ir noslēguši līdz 2010.gada 1.janvārim, kredītu izmaksas kredītiestāde veic saskaņā ar noslēgtajiem kredītlīgumiem. Kredīta ņēmēji veic kredītu atmaksu saskaņā ar minētajiem līgumiem līdz to darbības termiņa beigām.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.130 redakcijā)

101. Kredīta ņēmējiem, kuri kredītlīgumus ir noslēguši līdz 2014.gada 1.janvārim, no 2014.gada 1.janvāra kredītu izmaksā euro saskaņā ar noslēgtajiem kredītlīgumiem atbilstoši Eiropas Savienības Padomes noteiktajam euro maiņas kursam. Kredīta ņēmēji kredītu atmaksā saskaņā ar minētajiem līgumiem līdz to darbības termiņa beigām. Ja, veicot latos izsniegto kredītu denomināciju no latiem uz euro, procentu likme, kas jāmaksā kredīta ņēmējiem saskaņā ar noslēgtajiem kredītlīgumiem, kļūst negatīva, kredītiestāde piemēro nulles likmi.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1257 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 27.09.2005. noteikumu Nr.733 redakcijā)

Noteikumos ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1993.gada 29.oktobra Direktīvas 93/96/EEK par studentu uzturēšanās tiesībām;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu Nr. 1612/68/EEK un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 77/148/EEK, 77/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK, 93/96/EEK.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns
1.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220

(Pielikums MK 09.02.2010. noteikumu Nr.130 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1257)

Kredīta pieprasītāju saraksts

I. Kredītu piešķiršanas komisijas apstiprinātais studējošā kredīta pieprasītāju saraksts
_____________________________________
(augstākās izglītības iestādes nosaukums)
_____/_____ akadēmiskā gada __ semestrim

1. Augstākās izglītības iestādes kods
2. Akadēmiskais gads
3. Akadēmiskais semestris
4. Apstiprinājuma numurs
5. Apstiprinājuma datums
6. Kredītiestādes kods

Kredītiestādes nosaukums

7. Valūta (euro)


Nr.p.k.

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Programmas kods

Programmas nosaukums

Grāds vai kvalifikācija (B, P, M, R, D)1

Studiju veids
(P, N)2

Kredīta apjoms

Studiju gads

Studiju beigu gads

Kredīta kopējā summa, euro3

semestrī, euro

mēnesī, euro

Kopsumma

Piezīmes.
1
B – bakalaurs, P – profesionālā studiju programma, M – maģistrants, R – rezidents, D – doktorants.

2 P – pilna laika studijas, N – nepilna laika studijas.

3 Kopējā kredīta summa grāda vai kvalifikācijas ieguvei.

Komisijas priekšsēdētājs

(vārds, uzvārds)

(paraksts)

Augstākās izglītības iestādes rektors (direktors) vai cita pilnvarota persona

(vārds, uzvārds)

(paraksts)

Z.v.

(datums)

II. Kredītu piešķiršanas komisijas apstiprinātais studiju kredīta pieprasītāju saraksts
______________________________
(augstākās izglītības iestādes nosaukums)
_____/_____ akadēmiskā gada __ semestrim

1. Augstākās izglītības iestādes kods
2. Akadēmiskais gads
3. Akadēmiskais semestris
4. Izglītības tematiskās jomas kods

Izglītības tematiskā joma

5. Apstiprinājuma numurs
6. Apstiprinājuma datums
7. Kredītiestādes kods

Kredītiestādes nosaukums

8. Valūta (euro)


Nr.
p.k.

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Programmas kods

Programmas nosaukums

Grāds vai kvalifikācija (B,P,M,
R,D)1

Studiju veids (P,N)2

Kredīta apjoms semestrī

Studiju gads

Studiju beigu gads

Kredīta kopējā summa, euro3

1.studiju gadā, euro

2.studiju
gadā, euro

3.studiju gadā, euro

4.studiju gadā, euro

5.studiju gadā, euro

6.studiju gadā, euro

1

2

3

Kopsumma

Piezīmes.
1
B – bakalaurs, P – profesionālā studiju programma, M – maģistrants, R – rezidents, D – doktorants.

2 P – pilna laika studijas, N – nepilna laika studijas.

3 Kopējā kredīta summa grāda vai kvalifikācijas ieguvei.

Komisijas priekšsēdētājs

(vārds, uzvārds)

(paraksts)

Augstākās izglītības iestādes rektors (direktors) vai cita pilnvarota persona

(vārds, uzvārds)

(paraksts)

Z.v.

(datums)

1.1 pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220

(Pielikums MK 29.04.2014. noteikumu Nr.230 redakcijā)

Studējošā kredīta maksimālais apmērs studijām ārvalstīs

Nr.p. k.

Valsts

Summa mēnesī (euro)

1.

Austrija

680

2.

Beļģija

640

3.

Bulgārija

401

4.

Čehija

539

5.

Dānija

858

6.

Francija

743

7.

Grieķija

607

8.

Igaunija

484

9.

Islande

648

10.

Itālija

682

11.

Īrija

698

12.

Kipra

536

13.

Lielbritānija

860

14.

Lietuva

464

15.

Lihtenšteina

939

16.

Luksemburga

640

17.

Malta

526

18.

Nīderlande

666

19.

Norvēģija

939

20.

Polija

493

21.

Portugāle

544

22.

Rumānija

445

23.

Slovākija

512

24.

Slovēnija

573

25.

Somija

764

26.

Spānija

625

27.

Šveice

939

28.

Ungārija

507

29.

Vācija

607

30.

Zviedrija

759

31.

Pārējās valstis

859

2.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220

(Pielikums MK 31.10.2006. noteikumu Nr.888 redakcijā)

Anketa

1. Vārds, uzvārds
2. Personas kods

3. Studiju vieta:

3.1. valsts

3.2. pilsēta

3.3. augstākās izglītības iestāde

3.4. struktūrvienība

3.5. specialitāte

3.6. studiju gads

4. Studiju programma (bakalaura, maģistra, doktoranta, profesionālo studiju, rezidentūra), tās ilgums, studiju beigu termiņš ________________________

5. Izglītība:

5.1. kad un kāda vidējās izglītības iestāde pabeigta

.

.

5.2. kad un kāda augstākās izglītības iestāde pabeigta (ja nav pabeigta, cik pilni
studiju gadi pabeigti)

.

6. Studiju pamatojums:

6.1. mācos pēc savas iniciatīvas

.

6.2. konkursa kārtībā esmu ieguvis(-usi) tiesības studēt

.

.
6.3. studēju saskaņā ar starptautisko līgumu

.

(līguma nosaukums)

6.4. studēju saskaņā ar līgumu starp augstākās izglītības iestādēm

.

(līguma nosaukums)

6.5. studēju saskaņā ar darba devēja ierosinājumu

.

6.6. cits

7. Piešķirtais finansiālais atbalsts:

7.1. ārvalsts stipendija (nosaukums, kad un uz cik ilgu laiku piešķirta, apmērs)
.
7.2. fondu atbalsts (fonda nosaukums, kad un uz cik ilgu laiku piešķirts finansējums, apmērs)
.
7.3. cits

.

8. Kā plānojat izmantot ārvalstīs iegūtās zināšanas un pieredzi Latvijā:

8.1. līgums ar darba devēju

.

8.2. cits

8.3. konkrēta plāna nav

9. Anketas iesniedzēja adrese ārvalstī, tālrunis, fakss, elektroniskais pasts
.
10. Anketas iesniedzēja adrese Latvijā, tālrunis, fakss, elektroniskais pasts
.

 

Datums ____________________ ______________________
  (paraksts)
3. Pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220

(Pielikuma numerācija grozīta ar MK 31.10.2006. noteikumiem Nr.888)

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 220Pieņemts: 29.05.2001.Stājas spēkā: 11.07.2001. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 97 (2484), 22.06.2001.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Izdoti saskaņā ar
  • Tulkojums
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
25577
{"selected":{"value":"31.12.2015","content":"<font class='s-1'>31.12.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"31.12.2015","iso_value":"2015\/12\/31","content":"<font class='s-1'>31.12.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"14.05.2014","iso_value":"2014\/05\/14","content":"<font class='s-1'>14.05.2014.-30.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-13.05.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.02.2010","iso_value":"2010\/02\/20","content":"<font class='s-1'>20.02.2010.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-19.02.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.01.2009","iso_value":"2009\/01\/10","content":"<font class='s-1'>10.01.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2008","iso_value":"2008\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2008.-09.01.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.11.2006","iso_value":"2006\/11\/04","content":"<font class='s-1'>04.11.2006.-29.02.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.02.2006","iso_value":"2006\/02\/01","content":"<font class='s-1'>01.02.2006.-03.11.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.10.2005","iso_value":"2005\/10\/05","content":"<font class='s-1'>05.10.2005.-31.01.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.01.2004","iso_value":"2004\/01\/10","content":"<font class='s-1'>10.01.2004.-04.10.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.07.2003","iso_value":"2003\/07\/17","content":"<font class='s-1'>17.07.2003.-09.01.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.04.2002","iso_value":"2002\/04\/27","content":"<font class='s-1'>27.04.2002.-16.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.07.2001","iso_value":"2001\/07\/11","content":"<font class='s-1'>11.07.2001.-26.04.2002.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
31.12.2015
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)