Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.113

Rīgā 2013.gada 26.februārī (prot. Nr.11 33.§)
Medību noteikumi
Izdoti saskaņā ar Medību likuma 3.panta ceturto un piekto daļu,
5.panta otro daļu, 8. un 9.pantu, 13.panta otro daļu
un 17. un 26.pantu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. medījamo dzīvnieku sugas, to medību termiņus, kā arī gadījumus, kādos iespējamas medības ārpus medību termiņiem;

1.2. medību pieteikšanas kārtību;

1.3. medību norises dokumentēšanas kārtību un medību iecirkņa plāna saturu;

1.4. medību vadītāja pienākumus un tiesības;

1.5. medību šaujamieroča un medību munīcijas izmantošanas kārtību, kā arī medību drošības prasības;

1.6. šķirnes medību suņu izmantošanu medībās;

1.7. kārtību, kādā rīkojas ar medījamiem dzīvniekiem, kuru bojāejas cēlonis nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē;

1.8. kārtību, kādā Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt zīdītāju medību termiņus, kā arī noteikt papildu ierobežojumus medību organizēšanai atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim, meteoroloģiskajiem apstākļiem un fenoloģiskajai situācijai.

2. Medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nosaka šie noteikumi, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, attiecīgo teritoriju individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un citi medības reglamentējošie normatīvie akti.

II. Medījamie dzīvnieki un to medību termiņi

3. Noteikti šādi limitētie un nelimitētie medījamie dzīvnieki un to medību termiņi:

3.1. limitētie medījamie dzīvnieki:

3.1.1. aļņi (Alces alces) – no 1.septembra līdz 15.decembrim;

3.1.2. staltbrieži (Cervus elaphus) – buļļi no 1.septembra līdz 31.janvārim, teļi (vecums līdz vienam gadam) un govis no 15.augusta līdz 31.decembrim;

3.1.3. stirnas (Capreolus capreolus) – āži no 1.jūnija līdz 30.novembrim, kazlēni (vecums līdz vienam gadam) un kazas no 15.augusta līdz 30.novembrim;

3.1.4. mežacūkas (Sus scrofa) – visu gadu;

3.1.5. lūši (Lynx lynx) – no 1.decembra līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas lielākā pieļaujamā apjoma medību platībās (turpmāk – nomedīšanas apjoms) izmantošanai, bet ne ilgāk par 31.martu;

3.1.6. medņi (Tetrao urogallus) – tikai gaiļi no 1.septembra līdz 31.oktobrim;

3.1.7. rubeņi (Tetrao tetrix) – no 1.septembra līdz 31.oktobrim;

3.1.8. vilki (Canis lupus) – no 15.jūlija līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk par 31.martu;

3.2. nelimitētie medījamie dzīvnieki:

3.2.1. raķeļi (Tetrao tetrix x Tetrao urogallus) – no 10.aprīļa līdz 10.maijam un no 1.septembra līdz 31.oktobrim;

3.2.2. pelēkie zaķi (Lepus europaeus) un baltie zaķi (Lepus timidus) – no 1.oktobra līdz 31.janvārim;

3.2.3. meža caunas (Martes martes), akmens caunas (Martes foina), seski (Mustela putorius) un ondatras (Ondatra zibethicus) – no 1.oktobra līdz 31.martam;

3.2.4. āpši (Meles meles) – no 1.augusta līdz 31.decembrim;

3.2.5. lapsas (Vulpes vulpes), Amerikas ūdeles (Mustela vison) un jenotsuņi (Nyctereutes procyonoides) – visu gadu;

3.2.6. mežirbes (Bonasia bonasia) – no 1.septembra līdz 31.janvārim;

3.2.7. fazāni (Phasianus colchicus) – no 1.augusta līdz 31.martam;

3.2.8. lauku baloži (Columba palumbus) – no 1.augusta līdz 15.novembrim;

3.2.9. mājas baloži (Columba livia) – no 1.augusta līdz 31.decembrim;

3.2.10. slokas (Scolopax rusticola) – no 1.augusta līdz 15.novembrim;

3.2.11. pelēkās vārnas (Corvus corone) un žagatas (Pica pica) – no 15.jūnija līdz 30.aprīlim;

3.2.12. sējas zosis (Anser fabalis), baltpieres zosis (Anser albifrons), Kanādas zosis (Branta canadensis), meža zosis (Anser anser) – no 15.septembra līdz 30.novembrim;

3.2.13. lauči (Fulica atra), krīkļi (Anas crecca), pelēkās pīles (Anas strepera), platknābji (Anas clypeata), meža pīles (Anas platyrhynchos), prīkšķes (Anas querquedula), baltvēderi (Anas penelope), garkakļi (Anas acuta), brūnkakļi (Aythya ferina), cekulpīles (Aythya fuligula), ķerras (Aythya marila), tumšās pīles (Melanitta fusca), melnās pīles (Melanitta nigra), kākauļi (Clangula hyemalis), gaigalas (Bucephala clangula) – tikai lidojošie īpatņi no augusta otrās sestdienas pulksten 16.00 līdz 15.septembrim – trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 16.septembra līdz 30.novembrim – katru dienu;

3.2.14. klaiņojoši suņi un kaķi – visu gadu bez īpašnieka piekrišanas;

3.2.15. bebri (Castor fiber) – no 1.augusta līdz 30.aprīlim;

3.3. medņu un rubeņu medības atļautas saskaņā ar šo sugu aizsardzības plāniem;

3.4. izmantojot aļņu buļļa vai govs, staltbriežu buļļa vai govs un stirnu āža medību atļauju, šajos noteikumos noteiktajā medību termiņā neatkarīgi no dzimuma atļauts nomedīt atbilstošas sugas dzīvnieku, kas nav vecāks par gadu.

4. Ja medību platībā normatīvajos aktos par dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu noteiktajā kārtībā ir konstatēta epizootija, Valsts meža dienests pēc Pārtikas un veterinārā dienesta ierosinājuma, saskaņojot ar Dabas aizsardzības pārvaldi, tajā nosaka citus medīšanas termiņus un paņēmienus zīdītāju medībām vai aizliedz dažu sugu medījamo dzīvnieku medīšanu valstī vai tās daļā.

5. Ja konstatēti objektīvi apstākļi, Valsts meža dienests ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zīdītāju medību termiņu maiņu, kā arī noteikt papildu ierobežojumus medību organizēšanai atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim, meteoroloģiskajiem apstākļiem un fenoloģiskajai situācijai, par minētajiem lēmumiem nekavējoties informējot medību tiesību lietotājus.

6. Medības ar dzinējiem vai traucēšana (turpmāk – dzinējmedības) ir atļautas diennakts gaišajā laikā no 1.oktobra līdz 31.martam, bet mežacūku dzinējmedības – līdz 31.janvārim. Katru reizi saņemot Valsts meža dienesta atļauju, dzinējmedības atļautas arī šādos gadījumos:

6.1. dzīvnieku slimību un epizootiju apkarošanai – visu gadu;

6.2. medījot vilkus – no 15.jūlija līdz 30.septembrim.

7. Medījamo sugu zīdītāju medīšana, pārsniedzot Valsts meža dienesta noteikto nomedīšanas apjomu, kā arī medīšana ārpus noteiktā medību termiņa atļauta medījamo sugu zīdītāju nodarīto postījumu vietās, kurās ir veikti aizsardzības pasākumi pret šādiem postījumiem, ja par nodarītajiem postījumiem Valsts meža dienests ir sastādījis aktu.

III. Medību pieteikšanas kārtība

8. Medību tiesību lietotājs medības uz visu medību sezonu piesaka mutvārdos vai rakstveidā Valsts meža dienesta uzraugošajā struktūrvienībā.

9. Medību tiesību lietotājs ir atbildīgs par mednieku atrašanās vietas koordinēšanu medību laikā medību iecirknī. Medību tiesību lietotājs iesniedz Valsts meža dienesta uzraugošajā struktūrvienībā informāciju par atbildīgo personu vai personu, kas koordinē mednieku atrašanās vietas medību laikā medību iecirknī (turpmāk – atbildīgā persona), – vārdu, uzvārdu, adresi un kontakttālruņa numuru. Pēc kontrolējošo institūciju pieprasījuma atbildīgā persona sniedz informāciju par medībām attiecīgajā medību iecirknī.

10. Vienu dienu pirms plānotajām medībām, kuras notiks medību iecirknī vai tā daļā, kas atrodas pierobežas joslā, atbildīgā persona informē Valsts robežsardzes struktūrvienību.

11. Mednieku pienākums ir pirms medībām informēt atbildīgo personu par plānotajām medībām un ievērot atbildīgās personas norādījumus par mednieku atrašanos medību laikā medību iecirknī. Vienas dienas laikā pēc medībām mednieki informē atbildīgo personu par medību laikā nomedītajiem vai ievainotajiem medījamiem dzīvniekiem.

12. Atbildīgā persona vienas dienas laikā reģistrē nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālā (pielikums) medību iecirknī nomedītos un ievainotos dzīvniekus. Nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnāls var būt gan papīra, gan elektroniskā formā. Mēneša laikā pēc medību sezonas beigām medību tiesību lietotājs iesniedz Valsts meža dienesta uzraugošajā struktūrvienībā informāciju par medību iecirknī iepriekšējā medību sezonā nomedītajiem un ievainotajiem medījamiem dzīvniekiem. Medījot individuāli publiskajās ūdenstilpēs, mednieks nomedītos nelimitētos medījamos dzīvniekus pats reģistrē nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālā. Nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnāls aizpildāms, identificējot nomedītos dzīvniekus pa sugām.

13. Individuāli medījot limitētos medījamos dzīvniekus, ar vienu medību atļauju atļauts medīt ne vairāk kā trim medniekiem.

14. Mežzinis vai viņa pilnvarota persona ir tiesīga aizliegt medības, ja:

14.1. saņemts valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojums par medību ierobežojumiem medību iecirknī vai tā daļā epizootijas, trakumsērgas vai liesas sērgas dēļ;

14.2. medības medību iecirknī ir pretrunā ar medības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

14.3. medību iecirknī vai tā daļā plānots ar medību tiesību lietotāju saskaņots masu pasākums vai Aizsardzības ministrijas struktūrvienību taktiskās mācības.

15. Ja mežzinis vai viņa pilnvarota persona saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu aizliedz medības, pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas par to nekavējoties paziņo medību tiesību lietotājam.

16. Valsts robežsardzes struktūrvienība aizliedz rīkot medības medību iecirknī vai tā daļā, kas atrodas pierobežas joslā, ja attiecīgajā pierobežas joslas teritorijā ir noteikta pastiprināta robežkontrole, ārkārtas situācija, izņēmuma stāvoklis vai Valsts robežsardze rīko taktiskās mācības.

17. Ja Valsts robežsardzes struktūrvienība saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu aizliedz medības, par to nekavējoties informē atbildīgo personu.

18. Medījamo dzīvnieku filmēšana un fotografēšana šo dzīvnieku riesta vietās un laikā atļauta pēc rakstveida saskaņošanas ar medību tiesību lietotāju.

IV. Medību norises dokumentēšanas kārtība un medību iecirkņa plāna saturs

19. Limitēto medījamo dzīvnieku medību, kā arī nelimitēto medījamo dzīvnieku dzinējmedību norisi dokumentē medību pārskatā. Arī individuāli medījot nelimitētos medījamos dzīvniekus, medību norisi dokumentē medību pārskatā, ja mednieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par ieroču apriti medību šaujamieroci dod lietošanai citam medniekam.

20. Medību pārskats ir dokuments, kurā reģistrē visus medību dalībniekus un to nomedītos dzīvniekus. Medību pārskatā norāda medību sākuma laiku (brīdi, kad mednieki ieradušies savā medību teritorijā un parakstījušies medību pārskatā par šo noteikumu ievērošanu) un medību beigu laiku, kā arī medību pārtraukumus, ko nosaka medību vadītājs. Ja mednieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par ieroču apriti medību šaujamieroci dod lietošanai citam medniekam, medību pārskatā norāda abu mednieku vārdu, uzvārdu, attiecīgā medību šaujamieroča numuru un glabāšanas atļaujas numuru.

21. Mednieka apliecība, medību šaujamieroča atļauja un mednieka sezonas karte medību laikā atrodas pie mednieka.

22. Ja Valsts meža dienests izsniedzis rakstisku sezonas atļauju, ar medību rīkiem atļauts medīt bebrus, meža caunas, akmens caunas, Amerikas ūdeles, seskus, ondatras, lapsas, jenotsuņus, āpšus, klejojošus suņus un kaķus, pelēkās vārnas un žagatas. Citus medījamos dzīvniekus ar medību rīkiem atļauts medīt, tikai katru reizi saņemot Valsts meža dienesta atļauju.

23. Valsts meža dienests izsniedz šādus dokumentus:

23.1. ārvalstu medniekam paredzētu medību atļauju Latvijas teritorijā, mednieka sezonas karti, medību atļauju, sezonas atļauju medīt ar medību rīkiem;

23.2. medību pārskatu un attiecīgos aktus.

24. Medību iecirkņa plāns ir medību tiesību lietotāja sagatavots un Valsts meža dienestam iesniegts dokuments. Medību iecirkņa plāns satur šādu informāciju:

24.1. robežu plāns ar iezīmētām medību platībām, par kurām ir noslēgti medību tiesību līgumi;

24.2. platību sadalījums pa zemes lietošanas veidiem;

24.3. medību tiesības apliecinošu dokumentu kopijas.

25. Ja medību iecirknis atrodas vairāku Valsts meža dienesta teritoriālo struktūrvienību teritorijā, Valsts meža dienests nosaka atbildīgo teritoriālo struktūrvienību medību resursu uzraudzībai un kontrolei medību iecirknī.

26. Medību iecirkni uzskata par vienlaidu medību platību, ja viena medību tiesību lietotāja medību platības neatrodas tālāk par 100 metriem viena no otras. Medību iecirkni uzskata par vienlaidu medību platību arī tad, ja to sadala infrastruktūras objekti.

V. Medību vadītāja pienākumi un tiesības

27. Par medību vadītāju dzinējmedībās var būt persona, kas Valsts meža dienestā nokārtojusi zināšanu pārbaudi un saņēmusi medību vadītāja apliecību. Medību atļauja, medību pārskats un medību vadītāja apliecība atrodas pie medību vadītāja. Bez medību vadītāja aizliegts organizēt dzinējmedības.

28. Ja medībās medījamo dzīvnieku gaida, tam pieiet, to pievilina vai ar medību šķirnes suni medī limitētos medījamos dzīvniekus (turpmāk – individuālās medības), par medību vadītāju uzskata personu, pie kuras ir medību pārskats un medību atļauja. Individuālo medību vadītājam medību vadītāja apliecība nav nepieciešama.

29. Medību vadītājam ir šādi pienākumi un tiesības:

29.1. nodrošināt medību organizāciju un norisi;

29.2. noteikt medību sākuma laiku, beigu laiku un medību pārtraukumus;

29.3. noteikt, ar kādu munīciju šaut medījamos dzīvniekus;

29.4. pirms medībām pārbaudīt medību dalībnieku medību dokumentus un medību ieročus;

29.5. ja izdarīts pārkāpums, pārtraukt medības vai aizliegt tās turpināt atsevišķiem medību dalībniekiem;

29.6. pārtraukt vai aizliegt medības sliktas redzamības apstākļos un vētras laikā;

29.7. pirms medībām instruēt medību dalībniekus par medību drošības prasībām, informēt par medību kārtību, operatīvo dienestu izsaukšanu un pirmās palīdzības sniegšanas iespējām;

29.8. saņemt un aizpildīt medību dokumentāciju (vietā, kur nomedīts vai ievainots limitētais medījamais dzīvnieks, medību vadītājs aizpilda medību atļauju un medību dienas beigās aizpilda medību pārskatu, norādot nomedīto medījamo dzīvnieku skaitu);

29.9. ja nomedīts vilks vai lūsis, sastādīt aktu un nākamās darbdienas laikā par to paziņot Valsts meža dienestam;

29.10. noskaidrot katra šāviena rezultātu un organizēt ievainoto dzīvnieku izsekošanu. Ja ievainotais dzīvnieks atstājis reģistrēto medību iecirkni, medību vadītājs, saskaņojot ar medību tiesību lietotāju, kura medību teritorijā iebēdzis ievainotais dzīvnieks, organizē ievainotā dzīvnieka izsekošanu, piedaloties ne vairāk kā trim medniekiem. Ja ievainotā dzīvnieka izsekošanai nepieciešams medību šķirnes suns, tā izmantošanu saskaņo ar attiecīgo medību tiesību lietotāju. Ja ar viņu nav iespējams sazināties, ievainoto dzīvnieku izseko Valsts meža dienesta amatpersonas pavadībā;

29.11. paziņot Valsts meža dienestam par medību laikā pieklīdušiem medību šķirnes suņiem;

29.12. pēc medībām organizēt medījumu pirmapstrādi un, ja nepieciešams, sagatavot gaļas paraugu veterinārajai ekspertīzei;

29.13. noteikt un nodrošināt kārtību medījumu apstrādes vietās, kā arī nodrošināt medību uzraugošo un kontrolējošo dienestu brīvu piekļuvi medījumu apstrādes vietām kontroles veikšanai;

29.14. noformēt aktu par nelaimes gadījumiem un medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem un nākamās darbdienas laikā to iesniegt Valsts meža dienestā;

29.15. mēneša laikā pēc medībām nodot aizpildīto medību atļauju, aktu par vilka vai lūša nomedīšanu, nelimitēto medījamo dzīvnieku dzinējmedību un limitēto medījamo dzīvnieku medību pārskatu Valsts meža dienestā, kā arī saņemt aizpildītu medību atļauju par vilka un lūša nomedīšanu;

29.16. nodrošināt pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamos pārsienamos materiālus;

29.17. ja medībās noticis nelaimes gadījums:

29.17.1. nekavējoties pārtraukt medības;

29.17.2. organizēt pirmās palīdzības sniegšanu notikuma vietā un, ja nepieciešams, izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai organizēt cietušā nogādāšanu ārstniecības iestādē. Par nelaimes gadījumu nekavējoties ziņot Valsts policijai un Valsts meža dienestam;

29.17.3. nodrošināt notikuma vietas norobežošanu, kā arī pēdu un pierādījumu saglabāšanu. Sastādīt notikuma vietas shēmu (shēmā norāda visas mednieku stāvvietas mednieku līnijā, attālumus starp tām, masta dzīšanas virzienu un citu informāciju, kas raksturo notikumu) un noformēt aktu pēc Valsts meža dienesta noteikta parauga;

29.17.4. pieprasīt no nelaimes gadījuma lieciniekiem rakstisku paskaidrojumu;

29.17.5. ja cietušā veselības stāvoklis to atļauj, viņu iztaujāt un pierakstīt cietušā liecību (liecību ar parakstu apliecina divi liecinieki);

29.18. noteikt medījuma un medību trofeju piederību;

29.19. zināt medību iecirkņa robežas;

29.20. neatļaut dzinējmedībās piedalīties medniekam, kam nav oranžas vai dzeltenas luminiscējošas krāsas vestes, cepures vai apģērba elementu – vismaz triju centimetru platas cepures lentes vai lentes ap piedurkņu augšdaļām –, un dzinējam, kam nav apģērba, kas spilgti izceļas uz apkārtnes fona.

30. Ja medību vadītājs nepilda šo noteikumu 29.punktā noteiktos pienākumus, virsmežzinis, kura uzraugāmajā teritorijā notiek medības, ir tiesīgs anulēt medību vadītāja apliecību.

VI. Medību šaujamieroča un medību munīcijas izmantošanas kārtība un drošības prasības medībās

31. Medību laikā aizliegts:

31.1. medību platībās atrasties ar lietošanai sagatavotu medību šaujamieroci (izņemot ūdensputnu medības publiskajās ūdenstilpēs) vai medību rīkiem, ja nav saņemta medību tiesību lietotāja atļauja;

31.2. izmantot lietošanā dotu medību šaujamieroci, ja tā došana un saņemšana nav reģistrēta šo noteikumu 20.punktā noteiktajā kārtībā un ja ieroča īpašnieks nepiedalās šajās medībās;

31.3. lietot medību šaujamieroci ar tehniskiem defektiem.

32. Medību šaujamieroci atļauts izmantot tikai šaušanai.

33. Mednieks ar medību šaujamieroci jebkuros apstākļos rīkojas kā ar pielādētu.

34. Pielādētu medību šaujamieroci aizliegts pasniegt citai personai.

35. Ja medību šaujamieroci nav iespējams nogādāt tā glabāšanas vietā, to uz laiku novieto vietā, kas atbilst normatīvajos aktos par ieroču apriti noteiktajām prasībām.

36. Pirms un pēc medībām medību šaujamierocis ir izlādēts – patronu padošanas mehānismā (aptverē vai cilindrā) un patrontelpā munīcija nav ielādēta – un iesaiņots. Medību iecirkņa teritorijā pārvadā izlādētu medību šaujamieroci.

37. Pielādējot vai izlādējot medību šaujamieroci, tā stobram jābūt vērstam uz augšu vai uz leju. Pēc medību ieroča pielādēšanas to nodrošina ar drošinātāju.

38. Pielādējot medību šaujamieroci, mednieks pārliecinās, vai stobra kanāls ir brīvs.

39. Rīkojoties ar medību šaujamieroci, aizliegts:

39.1. lietot patronas ar kapselēm, kas nav līdz galam iespiestas čaulītes kapseles ligzdā;

39.2. šaut no vairākiem stobriem vienlaikus;

39.3. turēt divus pirkstus uz abām medību šaujamieroča mēlītēm vienlaikus;

39.4. šaut uz neskaidri redzamu mērķi, piemēram, tumsā, pret sauli, uz dzīvnieku, ko aizsedz koku un krūmu zari, zāle;

39.5. šaut valsts robežas virzienā, ja izšautā lode saskaņā ar medību šaujamieroča tehnisko raksturojumu tiešā tēmējumā var trāpīt valsts robežas joslā vai šķērsot valsts robežu.

40. Ja šaujot patrona nesprāgst, medību šaujamieroci atļauts atvērt ne ātrāk kā pēc astoņām sekundēm.

41. Kāpjot medību tornī un nokāpjot no tā, kā arī pirms šķēršļa (piemēram, grāvja, žoga, strauta) pārvarēšanas medību šaujamieroci izlādē.

42. Mednieks pirms šāviena pārliecinās, vai šaušanas virzienā neatrodas cilvēki, mājdzīvnieki, transportlīdzekļi, ēkas vai ceļi, pa kuriem pārvietojas cilvēki un transportlīdzekļi. Šos nosacījumus ievēro arī, tēmējot ar nepielādētu ieroci.

43. Aizliegts bojāt meža un medību infrastruktūras elementus (piemēram, medību torņus, barotavas, laipas, tiltus), kā arī traucēt medību norisi.

44. Medības aizliegtas sliktas redzamības apstākļos un vētras laikā.

45. Medības ar medību šaujamieročiem diennakts tumšajā laikā (stundu pēc saulrieta vai stundu pirms saullēkta) atļautas tikai no paaugstinājuma (mednieka stāvēšanas vai sēdēšanas platforma atrodas vismaz 2,5 metru augstumā virs zemes), izņemot medņu un staltbriežu buļļu medības riesta laikā. Medības ar medību šaujamieročiem nav atļautas, ja dabiskais apgaismojums nenodrošina mērķa izšķiršanu, izņemot lapsu un jenotsuņu medības, kā arī medības mežacūku, staltbriežu govju un teļu postījumu vietās, izmantojot mākslīgos gaismas avotus.

46. Persona, kas vada dzinējus, pārzina mednieku līnijas izvietojumu. Dzinējiem aizliegts atrasties mastā ar pielādētiem medību šaujamieročiem un šaut uz medījamo dzīvnieku, izņemot gadījumus, kad viens vai divi mednieki izseko sašautu dzīvnieku, kā arī vilku, lūšu un mežacūku medības, kad dzinējs ir tikai viens mednieks ar suņiem. Šajā gadījumā dzinējam jāpārzina masts un mednieku līnijas izvietojums.

47. Mežacūku, kas vecāka par gadu, alni un staltbriedi atļauts šaut:

47.1. ar vītņstobra medību šaujamieroci, kura šāviņa enerģija stobra galā nav mazāka par 3000 džouliem, un ekspansīvas iedarbības lodi;

47.2. ar 20.–10.kalibra medību šaujamieroci, kas lietojams ar gludstobra munīciju, izmantojot medību lodi.

48. Dzinējmedībās medniekiem pie virsdrēbju augšdaļas ir spilgtas krāsas elementi, bet dzinēji dzīšanas laikā ir apģērbā, kas spilgti izceļas uz apkārtējā fona.

49. Pēc šāviena pie krituša aļņa, staltbrieža, meža cūkas vai stirnas pieiet ar pielādētu ieroci, tuvojoties dzīvniekam no mugurpuses.

50. Aizliegts veidot mednieku līniju uz 1. un 2.šķiras valsts autoceļiem, kā arī uz šo autoceļu ceļu zemes nodalījuma joslas.

51. Masta dzīšanas laikā medniekam vai dzinējiem aizliegts iziet uz stigas vai ceļa vai to pretējā pusē, ja tur atrodas mednieku līnija, kā arī patvarīgi mainīt vai atstāt atrašanās vietu, nenogaidot dzīšanas beigu signālu.

52. Katram medniekam, atrodoties norādītajā vietā, jāzina mednieku līnijas izvietošanas virziens un blakus esošo mednieku atrašanās vieta.

53. Atļauts šaut tikai sektorā, kurš nepārsniedz 70 grādu uz abām pusēm no perpendikula pret mednieku līniju mastā vai ārpus masta. Aizliegta šaušana pa mednieku līniju (tas ir, lādiņš vai tā daļa nedrīkst lidot tuvāk par 15 metriem no mednieka).

54. Medībās ar dzinējiem šaušana uz medījamo dzīvnieku atļauta mastā vai, ja medījamais dzīvnieks šķērsojis mednieku līniju, ārpus masta. Šaušanu mastā pārtrauc, ja dzinēji atrodas tuvāk par 200 metriem no mednieku līnijas.

55. Ar gludstobra medību šaujamieroci drīkst šaut uz medījamo dzīvnieku, kas atrodas tuvāk par 50 metriem no šāvēja.

56. Atļauts šaut uz medījamo dzīvnieku attālumā, kas ir puse no attāluma starp blakus stāvošiem medniekiem, nepārsniedzot maksimālo šaušanas attālumu.

57. Šaut uz medījamo dzīvnieku blakus stāvoša mednieka šaušanas sektorā atļauts tikai tad, ja blakus stāvošais mednieks izšāvis visas medību šaujamierocī ietilpstošās patronas.

58. Aizliegts pielādēt medību šaujamieroci pirms norādītā medību sākuma laika.

59. Dzinējmedībās medību šaujamieroci atļauts pielādēt, tikai nostājoties norādītajā stāvvietā un tikai pēc tam, kad garām pagājuši visi medību dalībnieki. Medniekam, lencot medījamo dzīvnieku, atļauts pārvietoties ar pielādētu medību šaujamieroci, ja nav klāt citu medību dalībnieku.

60. Medījot individuāli, aizliegts pielādēt medību šaujamieroci, pirms mednieks sasniedzis medību platības robežas.

61. Medību šaujamieroci izlādē pirms aiziešanas no mednieka stāvvietas. Pārgājienā medību šaujamieroci nes tikai izlādētu, ar stobru uz augšu, uz leju vai atvērtu.

62. Aizliegts iekāpt transportlīdzekļa kravas kastē vai piekabē un izkāpt no tās, turot rokā vai plecā medību šaujamieroci.

63. Individuālajās medībās katrs mednieks rīkojas patstāvīgi un personīgi atbild par drošības prasību ievērošanu medībās.

64. Individuālo medību dalībnieki ievēro medību iecirkņa robežas, kurās pieteiktas medības, un pārējo medību dalībnieku atrašanās vietas.

65. Bez medību vadītāja atļaujas aizliegts sekot ievainotam medījamam dzīvniekam. Suņa aprietam ievainotam dzīvniekam drīkst tuvoties tikai viens vai divi medību vadītāja norīkoti mednieki.

66. Aizliegts šaut uz lidojošu medījamo ūdensputnu, ja tas lido leņķī, kas ir mazāks par 30 grādiem no ūdens virsmas un ja pārskatāmība šaušanas virzienā ir mazāka par 150 metriem.

67. Aizliegts šaut medījamo ūdensputnu uz ūdens, izņemot ievainota putna šaušanu (piešaušanu), ja šāviena virzienā līdz 150 metru attālumam teritorija nav pārskatāma un tajā atrodas cilvēki.

68. Ūdensputnu medībās medību šaujamieroci atļauts pielādēt, ja:

68.1. medījot pieejot vai brienot, sasniegta medību platību robeža;

68.2. medījot no laivas "uz celšanu", ieņemts stabils stāvoklis laivā;

68.3. mednieki ieņēmuši vietu stacionārā stāvvietā vai noenkurotā laivā.

69. Ūdensputnu medībās no laivas "uz celšanu" medību šaujamieroci atļauts lietot tikai vienam no laivā esošajiem medniekiem, kurš nestumj laivu.

70. Ūdensputnu medībās, noliekot medību šaujamieroci, to izlādē.

71. Ūdensputnu medībās no laivas "uz celšanu" mednieki, mainoties vietām, medību šaujamieroci izlādē un noliek laivā, lai tas nekristu un neslīdētu. Tikai pēc tam, kad mednieki no jauna ieņēmuši savas vietas, medību šaujamieroci pasniedz šāvējam. Pasniedzot medību šaujamieroci, tā stobram jābūt vērstam uz augšu. Parādoties medījamam ūdensputnam, mednieks, kas stumj laivu, pārtrauc laivas virzīšanu uz priekšu, nodrošinot šāvējam iespējami stabilu stāvokli.

72. Ūdensputnu medībās, ja laiva noenkurota kā slēpnis, atļauts šaut abiem laivā esošajiem medniekiem pēc iepriekšējas vienošanās par šaušanas sektoriem. Laivā stāvošam vai sēdošam medniekam aizliegts šaut pāri otra mednieka galvai.

73. Medniekam medību laikā aizliegts būt alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu iespaidā.

VII. Šķirnes medību suņu izmantošana medībās

74. Medīt atļauts tikai ar šķirnes medību suņiem, kuri reģistrēti un vakcinēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par suņu reģistrācijas un turēšanas kārtību.

75. Pie personas, kura izmanto šķirnes medību suni medībās, atrodas suņa šķirni un vakcināciju apliecinoši dokumenti.

76. Aļņu, staltbriežu, mežacūku un stirnu individuālajās medībās šķirnes medību suni atļauts izmantot tikai ievainotu dzīvnieku atrašanai.

77. Medījot ar šķirnes medību suni alās, tās atļauts atrakt, tikai lai izceltu suņa noturēto dzīvnieku. Pēc medībām atrakumi aizrokami un nolīdzināmi.

78. Šķirnes medību suņa īpašnieks ievēro normatīvajos aktos par dzīvnieku labturību noteiktās prasības.

VIII. Kārtība, kādā rīkojas ar medījamiem dzīvniekiem, kuru bojāejas cēlonis nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē

79. Par atrastu bojā gājušu vai ievainotu medījamo dzīvnieku tā atradējs paziņo Valsts meža dienestam. Ja konstatēta vairāk nekā divu medījamo dzīvnieku vienlaicīga bojāeja vai bojā gājušā medījamā dzīvnieka pazīmes liecina par infekcijas slimības izplatīšanos, Valsts meža dienests par šo faktu nekavējoties informē Pārtikas un veterināro dienestu:

79.1. ja bojā gājis viens vai divi medījamie dzīvnieki un bojā gājušā dzīvnieka pazīmes neliecina par infekcijas slimības izplatīšanos, Valsts meža dienesta amatpersona sastāda aktu un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar dzīvnieka līķi;

79.2. ja bojā gājuši vairāk nekā divi medījamie dzīvnieki vai bojā gājušā dzīvnieka pazīmes liecina par infekcijas slimības izplatīšanos, Valsts meža dienesta amatpersona sadarbībā ar Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoru sastāda aktu un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar dzīvnieka līķi.

80. To medījamo dzīvnieku savākšana, kuru bojāejas iemesls nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē, notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem par bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu.

81. Ja saņemta informācija par ievainotu medījamo dzīvnieku, Valsts meža dienesta amatpersona pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar atrasto ievainoto medījamo dzīvnieku (piemēram, tā ārstēšanu, imobilizāciju, likvidāciju), novērtē ievainotā medījamā dzīvnieka bīstamību sabiedrības drošībai, kā arī ievainojuma radītos draudus medījamā dzīvnieka dzīvībai.

IX. Noslēguma jautājums

82. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumus Nr.760 "Medību noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 183.nr.; 2004, 48.nr.; 2008, 67.nr.; 2009, 200.nr.; 2010, 80., 156.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1992.gada 21.maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministra vietā – aizsardzības ministrs A.Pabriks
Pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 26.februāra noteikumiem Nr.113
Nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnāls
Zemkopības ministra vietā – aizsardzības ministrs A.Pabriks
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 113Pieņemts: 26.02.2013.Stājas spēkā: 08.03.2013.Zaudē spēku: 01.08.2014. Statuss:
zaudējis spēku
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 47 (4853), 07.03.2013.OP numurs: 2013/47.7
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Citi saistītie dokumenti
255234
08.03.2013
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)