Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.52

Rīgā 2013.gada 22.janvārī (prot. Nr.5 25.§)
Noteikumi par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību
Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma
10.panta 4.punktu un 24.2 pantu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja reģistrācijas un tās anulēšanas kārtību;

1.2. prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem;

1.3. kārtību, kādā par izmēģinājuma projektu atbildīgajai personai izsniedz izmēģinājuma projekta atļauju un anulē to;

1.4. kārtību, kādā izsniedz, groza, atjauno un anulē izmēģinājuma projekta atļauju;

1.5. labturības prasības izmēģinājumu dzīvnieka iegūšanai, apzīmēšanai, audzēšanai, turēšanai, kopšanai, piegādei, izmantošanai;

1.6. to dzīvnieku sarakstu, kurus audzē izmantošanai procedūrās;

1.7. izmēģinājuma projekta izvērtēšanas kārtību;

1.8. prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja telpām, iekārtām, inventāram, aprīkojumam;

1.9. prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja darbiniekiem;

1.10. prasības dzīvnieku labturības struktūrai un struktūras uzdevumus;

1.11. izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanas metodes;

1.12. kārtību, kādā iesniedzami dokumenti izmēģinājuma projekta atļaujas saņemšanai dzīvnieka izmantošanai procedūrā;

1.13. prasības procedūru smaguma klasifikācijai;

1.14. prasības atkārtotai izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanai procedūrā;

1.15. informācijas reģistrēšanas, apkopošanas un pārskatu iesniegšanas, kā arī dokumentācijas glabāšanas kārtību;

1.16. kārtību, kādā savvaļā sagūstītos dzīvniekus, primātus, kas nav cilvēku ģints primāti, un apdraudēto dzīvnieku sugu dzīvniekus izmanto procedūrās.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. uzņēmums – stacionāras vai pārvietojamas iekārtas, ēkas, ēku grupas vai citas telpas, arī vieta, kas nav pilnībā norobežota vai nosegta;

2.2. pašuzturoša kolonija – primāti, kas nav cilvēku ģints primāti, kurus audzē kolonijā vai saņem no citām kolonijām un kuri tiek turēti tā, lai pieradinātu pie cilvēkiem, nevis savvaļā sagūstīti dzīvnieki;

2.3. lauka pētījumi – pētījumi, kas tiek veikti izmēģinājuma projekta laikā ārpus uzņēmuma telpām;

2.4. dzīvnieku labturības struktūra – konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sniegt izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam ieteikumus izmēģinājumu dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā.

3. Noteikumus piemēro gadījumos, kad dzīvniekus izmanto vai paredz izmantot procedūrās (tostarp sāpju, ciešanu vai ilgstoša kaitējuma novēršanai, izmantojot anestēziju, atsāpināšanu vai citas metodes) vai kad tos īpaši audzē, lai to orgānus vai audus varētu izmantot zinātniskiem mērķiem, līdz tos nogalina, izmitina jaunā mājvietā, palaiž brīvībā piemērotā dzīvotnē vai atdod atpakaļ sugai atbilstošā audzēšanas sistēmā.

4. Noteikumi attiecas uz:

4.1. dzīviem mugurkaulniekiem, kas nav cilvēki, tostarp:

4.1.1. kāpurveidīgām formām, kas barojas patstāvīgi;

4.1.2. zīdītāju augļa formām to normālas attīstības pēdējā trešdaļā;

4.2. dzīviem galvkājiem;

4.3. tādu izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanu procedūrā, kuri vēl nav sasnieguši šo noteikumu 4.1.1. vai 4.1.2.apakšpunktā minēto attīstības stadiju, ja dzīvniekam ļauj nodzīvot ilgāk par šo attīstības stadiju un veikto procedūru dēļ dzīvnieks var just sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, kad tas sasniedzis minēto attīstības stadiju.

5. Noteikumi neattiecas uz:

5.1. neeksperimentālo lauksaimniecību;

5.2. neeksperimentālo veterinārmedicīnisko praksi;

5.3. veterināro zāļu klīnisko izpēti, kas nepieciešama veterināro zāļu reģistrācijai;

5.4. atzītām lopkopības darbībām;

5.5. praktiskām darbībām, kuru galvenais mērķis ir dzīvnieku identifikācija;

5.6. praktiskām darbībām, kas neizraisa sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, kurš līdzvērtīgs vismaz adatas ievadīšanai atbilstoši labai veterinārmedicīniskai praksei.

6. Dzīvniekus, kas pieder pie apdraudētajām sugām, kuras minētas Padomes 1996.gada 9.decembra Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (turpmāk – Regula Nr. 338/97), A pielikumā un uz kuriem neattiecas šīs regulas 7.panta 1.punktā noteiktais, Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) var atļaut izmantot procedūrās, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

6.1. procedūrai ir viens no šādiem mērķiem:

6.1.1. praktisks vai lietišķs pētījums, kura nolūks ir nepieļaut, novērst, diagnosticēt vai ārstēt cilvēku un dzīvnieku vai augu slimības, veselības traucējumus vai citas anomālijas vai to izraisīto ietekmi;

6.1.2. praktisks vai lietišķs pētījums, kura nolūks ir zāļu, pārtikas, barības un citu vielu vai produktu izstrāde, ražošana vai kvalitātes, efektivitātes un drošības pārbaude;

6.1.3. pētījums dzīvnieku sugas saglabāšanai;

6.2. ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot sugas, kas nav minētas Regulas Nr. 338/97 A pielikumā.

7. Primātus, kas nav cilvēku ģints primāti (izņemot šo noteikumu 8.punktā minētos), dienests var atļaut izmantot procedūrās, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

7.1. procedūrai ir viens no šādiem mērķiem:

7.1.1. praktisks vai lietišķs pētījums, kura nolūks ir nepieļaut, novērst, diagnosticēt vai ārstēt cilvēku un dzīvnieku vai augu slimības, veselības traucējumus vai citas anomālijas vai to izraisīto ietekmi, un šo procedūru veic novājinošu vai potenciāli dzīvību apdraudošu cilvēka slimību novēršanai, profilaksei, diagnosticēšanai vai ārstēšanai;

7.1.2. praktisks vai lietišķs pētījums, kura nolūks ir zāļu, pārtikas, barības un citu vielu vai produktu izstrāde, ražošana vai kvalitātes, efektivitātes un drošības pārbaude, un šo procedūru veic novājinošu vai potenciāli dzīvību apdraudošu cilvēka slimību novēršanai, profilaksei, diagnosticēšanai vai ārstēšanai;

7.1.3. pamatpētījums;

7.1.4. pētījums dzīvnieku sugas saglabāšanai;

7.2. ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot citas sugas, nevis primātus, kas nav cilvēku ģints primāti.

8. Primātus, kuri nav cilvēku ģints primāti, kuri ir minēti Regulas Nr. 338/97 A pielikumā un uz kuriem neattiecas šīs regulas 7.panta 1.punktā noteiktais, dienests var atļaut izmantot procedūrās, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

8.1. procedūrai ir viens no šādiem mērķiem:

8.1.1. praktisks vai lietišķs pētījums, kura nolūks ir nepieļaut, novērst, diagnosticēt vai ārstēt cilvēku un dzīvnieku vai augu slimības, veselības traucējumus vai citas anomālijas vai to izraisīto ietekmi, un šo procedūru veic novājinošu vai potenciāli dzīvību apdraudošu cilvēka slimību novēršanai, profilaksei, diagnosticēšanai vai ārstēšanai;

8.1.2. praktisks vai lietišķs pētījums, kura nolūks ir zāļu, pārtikas, barības un citu vielu vai produktu izstrāde, ražošana vai kvalitātes, efektivitātes un drošības pārbaude, un šo procedūru veic novājinošu vai potenciāli dzīvību apdraudošu cilvēka slimību novēršanai, profilaksei, diagnosticēšanai vai ārstēšanai;

8.1.3. pētījums dzīvnieku sugas saglabāšanai;

8.2. ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot citas sugas, nevis primātus, kas nav cilvēku ģints primāti, un sugas, kas nav minētas Regulas Nr. 338/97 A pielikumā.

9. Dzīvniekus, kas sagūstīti savvaļā, dienests var atļaut izmantot procedūrās, ja ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nevar sasniegt, izmantojot tādus dzīvniekus, kas audzēti izmantošanai procedūrā.

10. Dienests var atļaut izmantot procedūrās cilvēkveidīgos pērtiķus, ja dienestam ir zinātniski pamatots iemesls uzskatīt, ka ir būtiski primātus, kas nav cilvēku ģints primāti, izmantot šo noteikumu 7.1.1.apakšpunktā minētajam mērķim attiecībā uz cilvēkiem, bet, ja šādas izmantošanas nolūks nav novājinošu vai potenciāli dzīvību apdraudošu cilvēka slimību novēršana, profilakse, diagnosticēšana vai ārstēšana, dienests atļauj šādu izmantošanu, ja attiecīgo mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot citas sugas, nevis primātus, kas nav cilvēku ģints primāti.

11. Ja dienestam ir pietiekams pamats uzskatīt, ka manipulācijai ir būtiska nozīme sugas saglabāšanā vai saistībā ar neparedzētu dzīvību apdraudošas vai novājinošas cilvēka slimības uzliesmojumu, dienests atļauj cilvēkveidīgos pērtiķus izmantot procedūrās, kuru mērķis ir noteikts Dzīvnieku aizsardzības likuma 25.panta 2.punkta "a" apakšpunktā, kā arī 3. un 5.punktā, ja procedūras mērķi nevar sasniegt, izmantojot citas sugas, kas nav cilvēkveidīgie pērtiķi, vai alternatīvas metodes. Atsauce uz Dzīvnieku aizsardzības likuma 25.panta 2.punkta "a" apakšpunktu neietver atsauci uz dzīvniekiem un augiem.

12. Ja ir zinātniski pamatots iemesls tam, ka nepieciešams veikt procedūru, kura saistīta ar stiprām sāpēm, ciešanām vai diskomfortu, kas var būt ilgstošs un nevar tikt samazināts, dienests izņēmuma kārtā var atļaut šādu procedūru. Dienests var izlemt neļaut šādā procedūrā izmantot primātus, kas nav cilvēku ģints primāti.

13. Procedūras drīkst veikt ar:

13.1. izmēģinājumu dzīvniekiem, kas iegūti no reģistrēta izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja un piegādātāja;

13.2. šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem dzīvniekiem, ja to audzēšanas mērķis ir izmantošana procedūrā;

13.3. šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem primātiem, kas nav cilvēku ģints primāti, ja tie ir nebrīvē audzētu primātu pēcteči vai ja tos ņem no pašuzturošām kolonijām, sākot ar šo noteikumu 2.pielikumā noteikto datumu.

14. Dienests atļauj izmēģinājuma projektā izmantot dzīvniekus, kas nav minēti šo noteikumu 13.2. un 13.3.apakšpunktā, ja tam ir zinātnisks pamatojums.

15. Dienests paziņo Eiropas Komisijai par procedūru, kura tiek plānota atbilstoši šo noteikumu 7. un 8.punktā minētajām prasībām un kura saistīta ar stiprām sāpēm, ciešanām vai diskomfortu, kas var būt ilgstošs un nevar tikt samazināts.

16. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, kas audzē primātus, kuri nav cilvēku ģints primāti, ir izstrādāta stratēģija, lai palielinātu to dzīvnieku proporciju, kas ir nebrīvē audzētu primātu, kuri nav cilvēku ģints primāti, pēcteči.

17. Procedūras drīkst veikt tikai izmēģinājumu dzīvnieka lietotāja uzņēmumā.

18. Procedūras drīkst veikt tikai saistībā ar izmēģinājuma projektu.

19. Dienests uzraudzības objektu reģistrā izveido un uztur izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju sarakstu (turpmāk – saraksts).

20. Sarakstā iekļauj šo noteikumu 21.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādīto informāciju un nodrošina saraksta publisku pieejamību saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajām prasībām.

II. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja reģistrācijas un tās anulēšanas kārtība

21. Pirms sākt izmēģinājumu dzīvnieku audzēšanu, piegādāšanu un lietošanu, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs dienestā iesniedz:

21.1. iesniegumu izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja reģistrācijai (3.pielikums);

21.2. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam vai lietotājam paredzētās telpas vai teritorijas nomas līguma kopiju un apsaimniekotāja rakstisku atļauju darbībām ar izmēģinājumu dzīvniekiem, ja telpa vai teritorija nav izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja īpašums.

22. Dienests 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 21.punktā minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas pārbauda izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja atbilstību šo noteikumu III nodaļas prasībām, pēc pārbaudes pieņemot vienu no šādiem lēmumiem:

22.1. reģistrēt izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju vai lietotāju;

22.2. atteikt izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja reģistrāciju.

23. Dienests triju darbdienu laikā pēc pārbaudes pieņemto lēmumu rakstiski paziņo izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam vai lietotājam.

24. Ja pieņemts lēmums reģistrēt izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju vai lietotāju, dienests to iekļauj sarakstā triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

25. Ja izmēģinājumu dzīvnieku lietotājs savās telpās audzē izmēģinājumu dzīvniekus izmantošanai procedūrās, tas nodrošina arī izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam šo noteikumu III nodaļā noteikto prasību izpildi, bet dienests to reģistrē tikai kā izmēģinājumu dzīvnieku lietotāju.

26. Ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja darbībā notiek izmaiņas, tas 10 darbdienu laikā pēc izmaiņu rašanās rakstiski iesniedz dienestā iesniegumu, kurā norāda informāciju:

26.1. par šo noteikumu 21.1.apakšpunktā minētā iesnieguma 1., 2., 3., 4. vai 5.punktā norādītās informācijas maiņu;

26.2. par tādām būtiskām izmaiņām uzņēmumā vai darbībā, kas varētu negatīvi ietekmēt izmēģinājumu dzīvnieku labturību;

26.3. par izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja darbības pārtraukšanu, reorganizāciju vai pārreģistrāciju.

27. Dienests 10 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 26.punktā minēto iesniegumu, pārbauda, vai izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs atbilst šo noteikumu III nodaļas prasībām, un:

27.1. pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

27.1.2. izdarīt nepieciešamās izmaiņas sarakstā;

27.1.3. anulēt izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja reģistrāciju;

27.2. triju darbdienu laikā rakstiski paziņo izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam pieņemto lēmumu un izdara attiecīgās izmaiņas sarakstā.

28. Ja dienests konstatē, ka izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs neatbilst šo noteikumu III nodaļas prasībām, tas nosaka termiņu neatbilstību novēršanai Veterinārmedicīnas likuma XII nodaļā noteiktajā kārtībā.

29. Dienests pieņem lēmumu par izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja reģistrācijas anulēšanu, ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs nav novērsis neatbilstības dienesta noteiktajā termiņā.

30. Dienests triju darbdienu laikā rakstiski paziņo izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam pieņemto lēmumu par reģistrācijas anulēšanu un izslēdz izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju no saraksta.

31. Ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja reģistrācija tiek anulēta, nav pieļaujama uzņēmumā mītošo izmēģinājumu dzīvnieku labturības pasliktināšanās. Dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs ar izmēģinājumu dzīvniekiem rīkojas atbilstoši dienesta norādījumiem.

III. Prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam, prasības telpām, izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības, kā arī prasības darbiniekiem

32. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam ir pienākums nodrošināt:

32.1. izmēģinājumu dzīvniekam mitekli, vidi, barību, ūdeni un kopšanu, kas ir piemērota izmēģinājumu dzīvnieka veselībai un labsajūtai;

32.2. izmēģinājumu dzīvnieka fizioloģisko un etoloģisko vajadzību minimālu apmierināšanu, nepieļaujot dzīvnieku nekontrolētu vairošanos, ja vien tas nav paredzēts izmēģinājuma projektā.

33. Izmēģinājumu dzīvnieka audzēšanas, turēšanas vai izmantošanas vides apstākļus atbilstoši šo noteikumu 4.pielikuma II nodaļas prasībām izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja atbildīgais darbinieks pārbauda katru dienu un iegūtos datus reģistrē.

34. Šo noteikumu 33.punktā minētos datus glabā vismaz piecus gadus un pēc pieprasījuma uzrāda dienestam.

35. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja atbildīgais darbinieks pēc iespējas drīz novērš konstatētos trūkumus vai izmēģinājumu dzīvniekam konstatētās sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, no kura iespējams izvairīties.

36. Izmēģinājumu dzīvnieku transportē atbilstoši prasībām, kas noteiktas Padomes 2004.gada 22.decembra Regulā Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97.

37. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam ir pienākums nodrošināt telpas, iekārtas, aprīkojumu un labturības prasības izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai, izmantošanai, aprūpei atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā minētajām prasībām.

38. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja iekārtas un aprīkojums ir piemērots izmēģinājumu dzīvnieka sugai un procedūrai. To plānojums, konstrukcija un darbība nodrošina efektīvu procedūras veikšanu, lai iegūtu konsekventus rezultātus, procedūrā izmantojot minimālu dzīvnieku skaitu un pēc iespējas samazinot tiem nodarītās sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu.

39. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam ir darbinieki, kuri ir apmācīti veikt šādas darbības:

39.1. procedūras ar izmēģinājumu dzīvniekiem;

39.2. procedūru un izmēģinājumu projektu plānošanu;

39.3. izmēģinājumu dzīvnieku kopšanu;

39.4. izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanu.

40. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs norīko atbildīgo personu, kas:

40.1. pārrauga audzējamo, turamo vai izmantojamo izmēģinājumu dzīvnieku labturību un kopšanu;

40.2. nodrošina, ka darbiniekiem, kas nodarbojas ar izmēģinājumu dzīvniekiem, ir pieejama informācija par izmitināto dzīvnieku sugu;

40.3. nodrošina, ka darbinieki ir atbilstoši izglītoti, kompetenti un nepārtraukti apmācīti, un tos uzrauga, līdz tie ir pierādījuši, ka viņiem ir nepieciešamā kompetence.

41. Par izmēģinājuma projektu atbildīgā persona ir tiesīga pildīt šo noteikumu 40.punktā minētos pienākumus, ja tā ir saņēmusi atļauju šo noteikumu IX nodaļā minētajā kārtībā.

42. Šo noteikumu 39.punktā minētie darbinieki ir apguvuši izmēģinājumu dzīvnieku labturības minimālās prasības šādās jomās:

42.1. normatīvie akti par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību, tai skaitā par to iegādi, audzēšanu, kopšanu un izmantošanu zinātniskiem mērķiem;

42.2. cilvēku un dzīvnieku attiecību ētika, dzīvības vērtība un argumenti par labu vai par sliktu dzīvnieku izmantošanai zinātniskiem mērķiem;

42.3. bioloģijas pamatelementi un konkrētām sugām raksturīgie bioloģijas elementi saistībā ar anatomiju, fizioloģiskajām īpatnībām, vaislu, ģenētiku un gēnu pārveidi;

42.4. dzīvnieku uzvedība, audzēšana un vides dažādošana;

42.5. attiecīgos gadījumos – izturēšanās metodes un procedūras, kas pielāgotas konkrētai sugai;

42.6. dzīvnieku veselības pārvaldība un higiēna;

42.7. izpratne par konkrētām laboratorijas dzīvnieku sugām raksturīgu diskomfortu, sāpēm un ciešanām;

42.8. anestēzija, sāpju mazināšanas metodes un izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšana;

42.9. humānu mērķa parametru izmantošana;

42.10. aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides prasības;

42.11. attiecīgos gadījumos – procedūru un izmēģinājumu projektu plānošana.

43. Šo noteikumu 39.punktā minētie darbinieki ar parakstu apliecina, ka ir apguvuši šo noteikumu 42.punktā noteiktās minimālās izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības atbilstošajās jomās.

44. Par visa izmēģinājuma projekta īstenošanu atbildīgā persona atbilstoši dienesta izsniegtajai izmēģinājuma projekta atļaujai dzīvnieka izmantošanai procedūrā nodrošina, ka:

44.1. tiek apturētas nevajadzīgas sāpes, ciešanas, diskomforts vai ilgstošs kaitējums, ko izmēģinājumu dzīvniekam sagādā jebkura procedūra;

44.2. izmēģinājuma projektu īsteno tikai saskaņā ar izsniegto izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā un, ja netiek ievēroti nosacījumi, veic un dokumentē attiecīgus pasākumus atbilstības nodrošināšanai.

45. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs nodarbina praktizējošu veterinārārstu, kam ir profesionāla pieredze darbā ar laboratorijas dzīvniekiem.

46. Dzīvniekus savvaļā sagūsta vienīgi kompetentas personas, izmantojot metodes, kas dzīvniekiem nesagādā sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, no kura iespējams izvairīties. Ja gūstīšanas laikā vai pēc tam atklājas, ka savvaļas dzīvnieks ir savainots vai nevesels, to izmeklē praktizējošs veterinārārsts vai cita kompetenta persona, un tiek veikti pasākumi, lai mazinātu dzīvnieka ciešanas.

IV. Procedūras un to smaguma klasifikācija

47. Par izmēģinājuma projektu atbildīgā persona vai cita tās uzraudzībā esoša persona procedūras veic:

47.1. izmēģinājumu dzīvnieka lietotāja uzņēmuma telpās;

47.2. ārpus izmēģinājumu dzīvnieka lietotāja uzņēmuma telpām, ja tam ir zinātnisks pamatojums.

48. Procedūras drīkst veikt tikai saistībā ar izmēģinājuma projektu, un tās klasificē pēc to smaguma pakāpes šādās grupās:

48.1. neatgriezeniskas;

48.2. vieglas;

48.3. mērenas;

48.4. smagas.

49. Procedūru pēc tās smaguma klasificē atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem kritērijiem.

50. Ja procedūra saistīta ar nopietniem ievainojumiem un var izraisīt stipras sāpes, izmēģinājumu dzīvniekam nodrošina anestēziju.

51. Procedūrās izmēģinājumu dzīvniekam nodrošina vispārējo vai vietējo anestēziju, izmantojot pretsāpju līdzekļus vai citu piemērotu metodi un nodrošinot, ka izmēģinājumu dzīvniekam sāpes, ciešanas un diskomforts tiek samazināti līdz minimumam, ja:

51.1. anestēzija izmēģinājumu dzīvnieku netraumē vairāk kā procedūra;

51.2. anestēzija nav pretrunā ar izmēģinājuma mērķi.

52. Ja nav veikta pietiekama anestēzija vai atsāpināšana, izmēģinājumu dzīvniekam nedod zāles, kas tam neļauj vai traucē izrādīt sāpes. Lietotājs sniedz dienestam zinātnisku pamatojumu un datus par anestēzijas vai atsāpināšanas režīmu.

53. Dzīvniekam, kas var just sāpes pēc anestēzijas iedarbības beigām, lieto profilaktisku vai pēcoperācijas atsāpināšanu vai izmanto citu piemērotu sāpju mazināšanas metodi, ja vien tas ir savienojams ar procedūras mērķi.

54. Tiklīdz ir sasniegts procedūras mērķis, tiek veiktas attiecīgas darbības, lai samazinātu dzīvnieka ciešanas.

55. Pēc iespējas izvairās no nāves kā procedūras mērķa parametra. To aizstāj ar agrīniem un humāniem mērķa parametriem, bet, ja procedūras mērķis ir nāve un nav iespējams izvairīties no nāves kā mērķa parametra, procedūru plāno tā, lai:

55.1. nobeigtos pēc iespējas mazāk dzīvnieku;

55.2. pēc iespējas samazinātu dzīvnieka ciešanu ilgumu, intensitāti un pēc iespējas nodrošinātu nesāpīgu nāvi.

V. Prasības atkārtotai izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanai procedūrā

56. Procedūrā izmanto izmēģinājumu dzīvnieku, ar kuru iepriekš nav veiktas procedūras.

57. Izmēģinājumu dzīvnieku, ar kuru iepriekš veiktas procedūras, jaunā procedūrā atļauts izmantot tikai tad, ja:

57.1. iepriekšējās procedūras faktiskais smagums bija klasificēts kā viegls vai mērens;

57.2. ir pierādīts, ka izmēģinājumu dzīvnieka vispārējais veselības un labsajūtas stāvoklis ir pilnībā atjaunojies;

57.3. nākamā procedūra ir klasificēta kā viegla, mērena vai neatgriezeniska;

57.4. par to lēmumu ir pieņēmis praktizējošs veterinārārsts ar īpašām zināšanām laboratorijas dzīvnieku medicīnā (turpmāk – veterinārārsts), ņemot vērā katra izmēģinājumu dzīvnieka iepriekšējo procedūru pieredzi.

58. Pēc tam kad veterinārārsts ir izmeklējis izmēģinājumu dzīvnieku, dienests var atļaut izmēģinājumu dzīvnieka lietotājam atkārtoti izmantot šo izmēģinājumu dzīvnieku procedūrā, neņemot vērā šo noteikumu 57.1.apakšpunktā minētos kritērijus, ja dzīvnieks pēc procedūras, kas rada ievērojamas sāpes, diskomfortu vai līdzīgas ciešanas, nav izmantots vairāk kā vienu reizi.

59. Procedūru uzskata par pabeigtu, kad vairs nav jāveic nekādi novērojumi par šo procedūru vai – attiecībā uz jaunām ģenētiski modificētu dzīvnieku līnijām – kad pēcnācējiem vairs netiek novērotas sāpes, ciešanas, diskomforts vai ilgstošs kaitējums vai tiem vairs nevajadzētu just sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, kurš līdzinās tam, ko izraisa adatas ievadīšana, vai ir stiprāks par to.

60. Procedūras beigās veterinārārsts lemj par to, vai izmēģinājumu dzīvnieks ir atstājams dzīvs. Izmēģinājumu dzīvnieku nogalina, ja uzskata, ka tas varētu turpināt just mērenas vai stipras sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu.

61. Ja izmēģinājumu dzīvnieku atstāj dzīvu, tas saņem veselības stāvoklim atbilstošu kopšanu un izmitināšanu.

VI. Izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanas metodes

62. Izmēģinājumu dzīvniekus nogalina izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja uzņēmumā praktizējošs veterinārārsts vai darbinieks, kas ir apmācīts veikt šo noteikumu 39.4.apakšpunktā minēto darbību.

63. Lauka pētījumos izmēģinājumu dzīvnieku var nogalināt ārpus uzņēmuma praktizējošs veterinārārsts vai atbilstoši apmācīts darbinieks.

64. Šo noteikumu 6.pielikumā minēto izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanai izmanto šajā pielikumā noteiktu atbilstošu nogalināšanas metodi, izņemot šādos gadījumos:

64.1. ja zinātnisks pamatojums apliecina, ka nogalināšanas metode, ko izvēlējies izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs, uzskatāma par vismaz tikpat humānu kā konkrētajam izmēģinājumu dzīvniekam noteiktā nogalināšanas metode;

64.2. ja zinātnisks pamatojums apliecina, ka procedūras mērķi nevar sasniegt, izmantojot konkrētajam izmēģinājumu dzīvniekam noteikto nogalināšanas metodi.

65. Šo noteikumu 62., 63. un 64.punktu nepiemēro, ja izmēģinājumu dzīvnieks nogalināms ārkārtas apstākļos dzīvnieka labturības, sabiedrības veselības un sabiedrības drošības aizsardzības, dzīvnieku veselības vai ar vides apsvērumiem saistītu iemeslu dēļ.

66. Nogalinātos izmēģinājumu dzīvniekus iznīcina atbilstoši normatīvajiem aktiem par tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apriti, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam.

67. Procedūrā izmantoto izmēģinājumu dzīvnieku vai tādu izmēģinājumu dzīvnieku, kas paredzēts izmantošanai procedūrā, bet nav tajā izmantots, var:

67.1. izmitināt jaunā mājvietā;

67.2. savvaļas dzīvnieku palaist brīvībā tam piemērotā dzīvotnē pēc iespējas tuvāk vietai, kur tas tika noķerts;

67.3. atdot atpakaļ sugai atbilstošā audzēšanas sistēmā.

68. Šo noteikumu 67.punktā minētos nosacījumus piemēro, ja:

68.1. to atļauj izmēģinājumu dzīvnieka veselības stāvoklis;

68.2. izmēģinājumu dzīvnieks neapdraud cilvēku vai citu dzīvnieku veselību, kā arī vidi;

68.3. ir veikti piemēroti pasākumi, lai sargātu dzīvnieka labsajūtu.

69. Ja tiek īstenotas šo noteikumu 67.1.apakšpunktā minētās prasības, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs to dara atbilstoši izstrādātajai jaunu mājvietu programmai, kas nodrošina izmitinātā dzīvnieka socializāciju.

70. Ja savvaļas dzīvnieku plānots palaist brīvībā savā dzīvotnē, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs, ja nepieciešams, pirms tam īsteno izmēģinājumu dzīvnieka rehabilitācijas programmu.

71. Izmēģinājumā izmantoto izmēģinājumu dzīvnieku aizliegts lietot pārtikā, izņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra Regulas (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām 3.panta 2.punktā minētajā gadījumā.

VII. Prasības dzīvnieku labturības struktūrai un struktūras uzdevumi

72. Katrs izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs izveido dzīvnieku labturības struktūru.

73. Dzīvnieku labturības struktūrā darbojas persona, kas atbild par izmēģinājumu dzīvnieku labturību un kopšanu. Izmēģinājumu dzīvnieku lietotājam tas ir zinātniskā personāla pārstāvis. Dzīvnieku labturības struktūrā darbojas arī praktizējošs veterinārārsts, kam ir profesionāla pieredze darbā ar laboratorijas dzīvniekiem.

74. Ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja darbības apjoms ir mazs, dzīvnieku labturības struktūras uzdevumu izpildi nodrošina, izmantojot citu izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju izveidoto dzīvnieku labturības struktūru.

75. Dzīvnieku labturības struktūrā iekļauj šādus uzdevumus:

75.1. konsultēt darbiniekus, kas nodarbojas ar izmēģinājumu dzīvniekiem, par jautājumiem, kas ir saistīti ar šo dzīvnieku ieguvi, izmitināšanu, kopšanu un izmantošanu;

75.2. konsultēt darbiniekus par izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanas aizstāšanu, samazināšanu un pilnveidi un pastāvīgi viņus informēt par tehnikas un zinātnes atziņām saistībā ar minēto prasību piemērošanu;

75.3. konsultēt par jaunas mājvietas atrašanas programmām, arī par jaunā mājvietā izmitināmo izmēģinājumu dzīvnieku pienācīgu socializāciju, un nodrošināt informācijas apmaiņu ar citiem izmēģinājumu dzīvnieku lietotājiem un audzētājiem šajā jomā;

75.4. ieviest un pārskatīt iekšējos darbības procesus attiecībā uz uzraudzību, ziņošanu un pēckontroli saistībā ar uzņēmumā izmitinātā vai izmantotā izmēģinājumu dzīvnieka labturību;

75.5. kontrolēt izmēģinājumu projektu attīstību un rezultātus, ņemot vērā ietekmi uz izmantotajiem izmēģinājumu dzīvniekiem, nosakot elementus, kas veicina dzīvnieku izmantošanas aizstāšanu, samazināšanu un pilnveidi, un konsultēt par šiem elementiem;

75.6. izmēģinājumu dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā konsultēties ar Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomi;

75.7. vismaz trīs gadus saglabāt dokumentāciju par dzīvnieku labturības daļas sniegtajām konsultācijām un lēmumiem saistībā ar šīm konsultācijām.

76. Šo noteikumu 75.7.apakšpunktā noteikto dokumentāciju pēc pieprasījuma uzrāda dienestam.

VIII. Informācijas reģistrēšanas un apkopošanas, pārskatu iesniegšanas un dokumentācijas glabāšanas kārtība

77. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs glabā dokumentāciju par:

77.1. audzēto, iegūto, piegādāto, procedūrās izmantoto, procedūrās atkārtoti izmantoto, brīvībā palaisto vai jaunā mājvietā izmitināto izmēģinājumu dzīvnieku skaitu un sugu;

77.2. dzīvnieku izcelsmi (vai tie ir audzēti izmantošanai procedūrās);

77.3. dienu, kad dzīvnieki iegūti, piegādāti, palaisti brīvībā vai izmitināti jaunā mājvietā;

77.4. vietu, kur dzīvnieki ir iegūti;

77.5. dzīvnieku saņēmēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

77.6. katrā uzņēmumā nobeigušos un nogalināto izmēģinājumu dzīvnieku skaitu un sugu. Attiecībā uz izmēģinājumu dzīvniekiem, kas nobeigušies, norāda nāves cēloni, ja tas ir zināms;

77.7. izmēģinājumu dzīvnieku lietotāji – par izmēģinājumu projektiem, kuros izmēģinājumu dzīvnieki ir izmantoti.

78. Šo noteikumu 77.punktā minēto dokumentāciju glabā vismaz piecus gadus un pēc pieprasījuma uzrāda dienestam.

79. Par katru suni, kaķi un primātu, kas nav cilvēku ģints primāts, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs glabā šādus datus:

79.1. identitāte;

79.2. dzimšanas vieta un laiks (ja zināms);

79.3. vai dzīvnieks ir audzēts izmantošanai procedūrās;

79.4. par primātiem, kas nav cilvēku ģints primāti, – vai dzīvnieks ir nebrīvē audzētu primātu pēctecis.

80. Katram sunim, kaķim un primātam, kas nav cilvēku ģints primāts, izveido individuālu biogrāfiskās uzskaites kartīti, ko aizpilda, kamēr dzīvnieks tiek turēts Dzīvnieku aizsardzības likuma 25.pantā noteiktajiem mērķiem.

81. Biogrāfiskās uzskaites kartīti izveido dzimšanas brīdī vai iespējami drīz pēc tam, un tajā iekļauj būtiskas ziņas par konkrētā dzīvnieka vairošanos, veterināro aprūpi un socializāciju, kā arī par izmēģinājumu projektiem, kuros tas ticis izmantots.

82. Šo noteikumu 79. un 81.punktā minētos datus glabā vismaz trīs gadus pēc dzīvnieka nāves vai izmitināšanas jaunā mājvietā un pēc pieprasījuma uzrāda dienestam.

83. Ja dzīvnieks tiek izmitināts jaunā mājvietā, kopā ar dzīvnieku nosūta attiecīgo veterinārās aprūpes kartīti, sociālo informāciju no individuālās biogrāfiskās uzskaites kartītes un mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību.

84. Suni, kaķi vai primātu, kas nav cilvēku ģints primāts, izmantojot pēc iespējas nesāpīgāku paņēmienu, apzīmē ar pastāvīgu individuālu pazīšanas zīmi. Iezīmēšanu izdara līdz dzīvnieka atšķiršanai no mātes.

85. Ja suni, kaķi vai primātu, kas nav cilvēku ģints primāts, pirms atšķiršanas no mātes pārved no viena audzētāja, piegādātāja un lietotāja pie cita un ja nav lietderīgi to iepriekš iezīmēt, saņēmējs glabā dokumentāciju, kurā ir norādīta dzīvnieka māte, līdz dzīvnieks tiek attiecīgi iezīmēts.

86. Ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs saņem no mātes atšķirtu suni, kaķi vai primātu, kas nav cilvēku ģints primāts, dzīvnieku, cik drīz vien iespējams, apzīmē ar pastāvīgu pazīšanas zīmi, izmantojot pēc iespējas nesāpīgāku paņēmienu.

87. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs pēc kompetentās iestādes pieprasījuma paziņo iemeslus, kādēļ dzīvnieks nav apzīmēts.

88. Izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs visu dokumentāciju, tai skaitā izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā un izmēģinājuma projekta izvērtēšanas iznākumu, glabā vismaz trīs gadus pēc izmēģinājuma projekta atļaujas beigu datuma dzīvnieka izmantošanai procedūrā vai pēc šo noteikumu 105. vai 106.punktā minētā termiņa beigām un pēc pieprasījuma uzrāda dienestam.

89. Papildus šo noteikumu 88.punktā minētajām prasībām dokumentāciju par izmēģinājuma projektiem, kuriem veicama retrospektīva izvērtēšana, dienests glabā līdz attiecīgās retrospektīvās izvērtēšanas pabeigšanai.

IX. Kārtība, kādā par izmēģinājuma projektu atbildīgajai personai izsniedz izmēģinājuma projekta atļauju un anulē to

90. Lai saņemtu izmēģinājuma projekta atļauju, par izmēģinājuma projektu atbildīgā persona dienestā iesniedz:

90.1. iesniegumu, kurā norāda fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru;

90.2. izglītības dokumenta kopiju par vismaz akadēmisko grādu ar izmēģinājuma projektu saistītā jomā;

90.3. Eiropas Laboratorijas dzīvnieku zinātnes asociāciju federācijas dokumenta kopiju, kas apliecina C kategorijas apmācības kursa apgūšanu par izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasību ievērošanu.

91. Dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 90.punktā minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

91.1. izsniegt izmēģinājuma projekta atļauju;

91.2. atteikt izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu.

92. Dienests triju darbdienu laikā rakstiski paziņo pieņemto lēmumu par izmēģinājuma projektu atbildīgajai personai.

93. Ja pieņemts lēmums izsniegt izmēģinājuma projekta atļauju, dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izsniedz minēto atļauju par izmēģinājuma projektu atbildīgajai personai.

94. Dienests pieņem lēmumu anulēt izmēģinājuma projekta atļauju par izmēģinājuma projektu atbildīgajai personai, ja pārbaudes laikā konstatē, ka izmēģinājuma projekta īstenošana neatbilst izsniegtajai izmēģinājuma projekta atļaujai.

95. Dienests triju darbdienu laikā par izmēģinājuma projektu atbildīgajai personai rakstiski paziņo pieņemto lēmumu par izmēģinājuma projekta atļaujas anulēšanu.

X. Kārtība, kādā izsniedz, groza, atjauno un anulē izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā

96. Lai īstenotu izmēģinājuma projektu, izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs saņem no dienesta izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā.

97. Lai saņemtu izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā, par izmēģinājuma projektu atbildīgā persona vai par visa izmēģinājuma projekta īstenošanu atbildīgā persona (turpmāk – iesnieguma iesniedzējs) dienestā iesniedz iesniegumu, kurā norāda:

97.1. izmēģinājumu dzīvnieku lietotāju;

97.2. procedūras norises vietu (vai informāciju par vietu ārpus izmēģinājumu dzīvnieku lietotāja uzņēmuma telpām, kur notiks procedūra);

97.3. par izmēģinājuma projektu atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un izsniegtās atļaujas numuru;

97.4. to personu vārdus un uzvārdus, kuras veiks procedūrā minētās darbības;

97.5. par visa izmēģinājuma projekta īstenošanu atbildīgo personu;

97.6. procedūras sākuma un beigu datumu.

98. Šo noteikumu 97.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

98.1. izmēģinājuma projektu, kurā norāda:

98.1.1. izmēģinājuma projekta nosaukumu;

98.1.2. izmēģinājuma projekta procedūru nosaukumu;

98.1.3. izmēģinājuma projekta un procedūras mērķi;

98.1.4. izmēģinājuma projekta un procedūras nepieciešamības pamatojumu un aktualitāti;

98.1.5. paredzamos izmēģinājuma projekta zinātniskos rezultātus un izglītojošo vērtību;

98.1.6. izmēģinājumu dzīvnieku skaitu, sugu, dzīves posmu, izcelsmi, dzimšanas vietu;

98.1.7. izmēģinājumu dzīvnieku izmitināšanas, audzēšanas un kopšanas apstākļus;

98.1.8. izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanas pamatojumu un attaisnojamību, kā arī atkārtoti procedūrās izmantojamo dzīvnieku skaitu;

98.1.9. to procedūrās veikto darbību uzskaitījumu un aprakstu, kurām tiks pakļauti izmēģinājumu dzīvnieki;

98.1.10. ierosinātās procedūras smaguma pakāpi;

98.1.11. pierādījumus, kas ietver jau izvērtētās un noraidītās alternatīvās metodes, lai aizstātu, samazinātu un pilnveidotu dzīvnieku izmantošanu procedūrā;

98.1.12. aprakstu, kādi pasākumi veikti, lai izvairītos no procedūru dublēšanās;

98.1.13. pamatojumu izmēģinājumu dzīvnieku ciešanu samazināšanai, novēršanai un atvieglošanai no dzimšanas līdz nāvei;

98.1.14. plānotās anestēzijas, atsāpināšanas un citas sāpju mazināšanas metodes;

98.1.15. pamatojumu anestēzijas, atsāpināšanas un citas sāpju mazināšanas metodes neizmantošanai, ja procedūrā plānots izmēģinājumu dzīvnieku pakļaut ciešanām vai ilgstošām (stiprām) sāpēm;

98.1.16. pamatojumu, ja izmēģinājumu dzīvnieku paredzēts nogalināt, un plānotās nogalināšanas metodes;

98.1.17. pamatojumu izmēģinājumu dzīvnieku atkārtotai izmantošanai procedūrās un kumulatīvās ietekmes izvērtējumu;

98.1.18. stratēģiju (eksperimentālo vai novērojumu) un statistisko plānošanu, lai samazinātu dzīvnieku skaitu, sāpes, ciešanas, stresu un izmēģinājuma projekta ietekmi uz vidi, ja nepieciešams;

98.2. izmēģinājuma projekta netehnisku kopsavilkumu;

98.3. ja izmēģinājuma projektā paredzēts izmantot dzīvniekus, kas nav minēti šo noteikumu 13.2. un 13.3.apakšpunktā, – zinātnisku pamatojumu tam, kāpēc izmēģinājuma projektā nevar izmantot šo noteikumu 13.2. un 13.3.apakšpunktā minētos dzīvniekus.

99. Izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, izmēģinājuma projekta netehniskajā kopsavilkumā norāda:

99.1. informāciju par izmēģinājuma projekta nosaukumu, mērķiem, tostarp par paredzamajiem kaitējumiem izmēģinājumu dzīvniekiem un ieguvumiem, kā arī ziņas par izmantojamo dzīvnieku skaitu un sugu;

99.2. pierādījumus, kas ietver jau izvērtētās un noraidītās alternatīvās metodes, lai aizstātu, samazinātu un pilnveidotu dzīvnieku izmantošanu procedūrā;

99.3. aprakstu par pasākumiem, kas veikti, lai izvairītos no procedūru dublēšanās.

100. Izmēģinājuma projekta netehniskais kopsavilkums ir anonīms, un tajā nav iekļauti izmēģinājumu dzīvnieka lietotāja vai tā darbinieku vārdi vai nosaukumi un adreses.

101. Dienests triju darbdienu laikā pārbauda, vai iesniegumā norādīta visa šo noteikumu 97.punktā minētā informācija un ir iesniegti visi šo noteikumu 98.punktā minētie dokumenti, un iesnieguma iesniedzējam paziņo:

101.1. ka saņemti visi nepieciešamie dokumenti un iesniegums tiks izskatīts Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktajā termiņā;

101.2. ka piecu darbdienu laikā jāiesniedz nepieciešamie papildu dokumenti.

102. Ja iesnieguma iesniedzējs šo noteikumu 101.2.apakšpunktā noteiktajā termiņā dienestā neiesniedz nepieciešamos papildu dokumentus, dienests pieņem lēmumu neizsniegt izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā un minēto lēmumu triju darbdienu laikā rakstiski paziņo iesnieguma iesniedzējam.

103. Dienests izsniedz izmēģinājuma projekta atļauju tikai tām procedūrām, kurām ir:

103.1. veikta izmēģinājuma projekta izvērtēšana saskaņā ar šo noteikumu XI nodaļu un saņemts pozitīvs vērtējums;

103.2. noteikta procedūru smaguma klasifikācija saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu.

104. Dienests neizsniedz izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā, ja procedūra saistīta ar stiprām sāpēm, ciešanām vai diskomfortu, kas var būt ilgstošs un nevar tikt samazināts, izņemot šo noteikumu 12.punktā minēto gadījumu.

105. Dienests Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktajā termiņā izvērtē saskaņā ar šo noteikumu 97.punktu iesniegto iesniegumu un šo noteikumu 98.punktā minētos dokumentus un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

105.1. izsniegt izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā;

105.2. atteikt izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu dzīvnieka izmantošanai procedūrā.

106. Ja dienests pieņem lēmumu pagarināt Dzīvnieku aizsardzības likumā minēto iesnieguma izskatīšanas termiņu līdz 15 darbdienām, tas rakstiski par to informē iesnieguma iesniedzēju pirms pamattermiņa beigām.

107. Dienests triju darbdienu laikā rakstiski paziņo iesnieguma iesniedzējam pieņemto lēmumu.

108. Ja pieņemts lēmums izsniegt izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā, dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas to izsniedz iesnieguma iesniedzējam, norādot:

108.1. izmēģinājumu dzīvnieku lietotāju;

108.2. par visa izmēģinājuma projekta īstenošanu atbildīgo personu un izmēģinājuma projekta atbilstību izsniegtajai izmēģinājuma projekta atļaujai;

108.3. ja nepieciešams – uzņēmumu, kurā izmēģinājuma projekts tiks īstenots;

108.4. īpašus nosacījumus, ja tādi izriet no izmēģinājuma projekta izvērtēšanas, tostarp – vai projekts tiek izvērtēts retrospektīvi;

108.5. atļaujas darbības laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem.

109. Ja izmēģinājuma projektā ievieš tādas izmaiņas, kas var negatīvi ietekmēt izmēģinājumu dzīvnieku labturību, vai mainījusies informācija, kas dienestam iesniegta saskaņā ar šo noteikumu 97. un 98.punktu, par izmēģinājuma projektu atbildīgā persona vai par visa izmēģinājuma projekta īstenošanu atbildīgā persona dienestā iesniedz iesniegumu, kurā norāda attiecīgās izmaiņas.

110. Dienests 10 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 109.punktā minēto iesniegumu un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

110.1. grozīt izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā, ja iesniegumā norādītās izmaiņas nav tieši attiecināmas uz izmēģinājuma projektu (piemēram, par visa izmēģinājuma projekta īstenošanu atbildīgās personas uzvārda maiņa);

110.2. atjaunot izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā, ja iesniegumā norādītās izmaiņas tieši attiecas uz izmēģinājuma projektu, kā arī var negatīvi ietekmēt izmēģinājumu dzīvnieku labturību un ja, vērtējot izmaiņas šo noteikumu XI nodaļā noteiktajā kārtībā, saņemts pozitīvs vērtējums;

110.3. atteikt grozīt vai atjaunot izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā.

111. Dienests triju darbdienu laikā rakstiski paziņo izmēģinājumu dzīvnieka lietotājam pieņemto lēmumu un, ja pieņemts šo noteikumu 110.1. vai 110.2.apakšpunktā minētais lēmums, groza vai atjauno izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā.

112. Ja izmēģinājuma projekta īstenošana neatbilst izsniegtajai izmēģinājuma projekta atļaujai, dienests pieņem lēmumu anulēt izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā un triju darbdienu laikā rakstiski paziņo izmēģinājumu dzīvnieka lietotājam pieņemto lēmumu.

113. Ja dienests pieņem lēmumu anulēt izsniegto izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā, nav pieļaujama izmēģinājuma projektā izmantoto vai izmantošanai paredzēto izmēģinājumu dzīvnieku labturības pasliktināšanās.

XI. Izmēģinājuma projekta izvērtēšana

114. Lai izsniegtu izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā, dienests izvērtē izmēģinājuma projektu, nodrošinot izvērtēšanas procesa pārskatāmību.

115. Izmēģinājuma projektu izvērtē tik detalizēti, cik tas ir nepieciešams attiecīgajam izmēģinājuma projekta veidam, un pārliecinās par izmēģinājuma projekta atbilstību šādiem kritērijiem:

115.1. vai izmēģinājuma projekts ir pamatots no zinātnes vai izglītības viedokļa, vai arī tā īstenošana noteikta normatīvajos aktos par zinātnisko darbību;

115.2. vai izmēģinājuma projekta mērķi attaisno dzīvnieku izmantošanu;

115.3. vai izmēģinājuma projekts plānots tā, lai procedūras būtu iespējams veikt pēc iespējas humāni un videi nekaitīgi.

116. Lai izvairītos no procedūru dublēšanās, dienests atzīst citu dalībvalstu datus, kas iegūti, izmantojot atzītas testa metodes, kuras minētas Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos kā atzītas procedūras, izņemot gadījumus, kad sabiedrības veselības, drošības vai vides aizsardzības nolūkā attiecībā uz šiem datiem jāveic papildu procedūras.

117. Izmēģinājuma projekta izvērtējumā iekļauj:

117.1. izmēģinājuma projekta mērķa izvērtējumu, paredzamos zinātniskos rezultātus un ietekmi uz vidi vai izglītojošo vērtību;

117.2. izvērtējumu par to, kā izmēģinājuma projektā ievērota prasība par dzīvnieku izmantošanas aizstāšanu, samazināšanu un pilnveidi;

117.3. procedūru smaguma klasifikācijas izvērtējumu un kategoriju piešķiršanu;

117.4. izmēģinājuma projekta kaitējuma un ieguvumu analīzi, lai izvērtētu, vai dzīvniekiem nodarītais kaitējums ir attaisnojams ar gaidāmo rezultātu, ievērojot ētiskos apsvērumus, un vai tas var dot labumu cilvēkiem, dzīvniekiem vai videi;

117.5. šo noteikumu 52.punktā, 47.2., 57.2., 64.2. un 98.3.apakšpunktā minētā pamatojuma izvērtējumu;

117.6. vai un kad izmēģinājuma projekts būtu izvērtējams retrospektīvi.

118. Dienests izmēģinājuma projekta izvērtēšanā var piesaistīt ekspertus (pētniekus), īpaši ar zināšanām šādās pētījumu jomās:

118.1. alternatīvo metožu ieviešanas iespējas, lai aizstātu, samazinātu un pilnveidotu esošās metodes;

118.2. izmēģinājumu projektu plānošana, tostarp statistika, ja nepieciešams;

118.3. veterinārmedicīnas prakse izmēģinājumu (laboratorijas) dzīvnieku zinātnē vai veterinārmedicīnas prakse savvaļas dzīvnieku zinātnē, ja nepieciešams;

118.4. dzīvnieku audzēšana un kopšana saistībā ar sugu, kuras īpatņus paredzēts izmantot.

119. Projekta izvērtēšanā ievēro intelektuālā īpašuma un komercnoslēpumu aizsardzību.

120. Atbilstoši šo noteikumu 117.6.apakšpunktam dienests retrospektīvi izvērtē visus izmēģinājuma projektus, kuros:

120.1. izmanto primātus, kas nav cilvēku ģints primāti;

120.2. ietvertās procedūras klasificētas kā smagas, saistītas ar stiprām sāpēm, ciešanām vai diskomfortu, kas var būt ilgstošs un nevar tikt samazināts.

121. Par izmēģinājuma projektu atbildīgā persona 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 120.punktā minēto izmēģinājuma projektu attiecīgās procedūras beigām dienestā iesniedz:

121.1. informāciju, kas skaidro izvirzītā izmēģinājuma projekta mērķi un sasniegšanu;

121.2. analītisku aprakstu par nodarīto kaitējumu izmēģinājumu dzīvniekam, ja tas atšķiras no iesniegumā minētā, kā arī izmantoto izmēģinājumu dzīvnieku skaitu, sugu un procedūru smagumu;

121.3. informāciju par īstenotajiem pasākumiem, kas veicinājuši dzīvnieku izmantošanas aizstāšanu, samazināšanu un pilnveidi.

122. Dienests, pamatojoties uz šo noteikumu 121.punktā minētajiem dokumentiem, izmēģinājuma projektu izvērtē retrospektīvi, konstatējot:

122.1. vai tika sasniegti izmēģinājuma projekta mērķi;

122.2. kāds kaitējums tika nodarīts dzīvniekiem, tostarp izmantoto izmēģinājumu dzīvnieku skaitu, sugu un procedūru smagumu;

122.3. pasākumus, kas veicinājuši dzīvnieku izmantošanas aizstāšanu, samazināšanu un pilnveidi.

123. Dienests retrospektīvi neizvērtē izmēģinājuma projektus, kuros izmanto tikai tādas procedūras, kas klasificētas kā vieglas vai neatgriezeniskas.

XII. Uzraudzība un kontrole

124. Dienests regulāri pārbauda izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju atbilstību šo noteikumu II, III, IV, V, VI un VII nodaļas prasībām.

125. Dienests pielāgo inspekciju biežumu, izvērtējot katra izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja riska analīzi un ņemot vērā:

125.1. izmitināto dzīvnieku skaitu un sugu;

125.2. to, kā izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs ir pildījis normatīvo aktu prasības zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības jomā;

125.3. attiecīgā izmēģinājumu dzīvnieku lietotāja īstenoto izmēģinājumu projektu skaitu un veidu;

125.4. jebkuru informāciju, kas varētu liecināt par neatbilstību.

126. Katru gadu pārbauda vismaz trešdaļu izmēģinājumu dzīvnieku lietotāju atbilstoši šo noteikumu 125.punktā minētajai riska analīzei. Ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs nodarbojas ar primātiem, kas nav cilvēku ģints primāti, to pārbauda vismaz reizi gadā.

127. Daļu no pārbaudēm veic bez iepriekšēja brīdinājuma.

128. Visu pārbaudes dokumentāciju glabā vismaz piecus gadus.

129. Dienests reizi gadā savā tīmekļa vietnē publicē statistiku par:

129.1. procedūrās izmantoto izmēģinājumu dzīvnieku sugu un skaitu;

129.2. procedūru faktisko smagumu;

129.3. procedūrās izmantoto primātu, kas nav cilvēku ģints primāti, izcelsmi un sugu.

130. Dienests savā tīmekļa vietnē publicē atļautā izmēģinājuma projekta netehnisko kopsavilkumu un tā atjauninājumu.

XIII. Noslēguma jautājumi

131. Šo noteikumu 4.pielikumā minētās prasības sprostiem stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.

132. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs, kas reģistrēts dienestā pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, saglabā iepriekš piešķirto statusu, ja tas līdz 2013.gada 1.jūlijam iesniedz dienestā iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.

133. Izmēģinājumu projektiem, kam atļaujas par dzīvnieku izmantošanu procedūrā izsniegtas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, piemērojami normatīvie akti par izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju reģistrāciju, par kārtību, kādā veicamas darbības ar izmēģinājumu dzīvniekiem, un par izmēģinājumu dzīvniekiem nodrošināmām labturības prasībām.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 22.septembra Direktīvas Nr.2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma
1.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 22.janvāra
noteikumiem Nr.52
Procedūrās izmantojamie dzīvnieki, ko atļauts iegūt tikai no izmēģinājumu dzīvnieku audzēšanas uzņēmuma

Nr.p.k.

Dzīvnieku suga

Latīniskais nosaukums

1. Pele Mus musculus
2. Žurka Rattus norvegicus
3. Jūras cūciņa Cavia porcellus
4. Zeltainais kāmis Mesocricetus auratus
5. Ķīnas kāmis Cricetulus griseus
6. Smilšu pele Meriones unguiculatus
7. Trusis Oryctolagus cuniculus
8. Suns Canis familiaris
9. Kaķis Felis catus
10. Visu sugu primāti, kas nav cilvēku ģints primāti  
11. Varde Xenopus (laevis, tropicalis)

Rana (temporaria, pipiens)

12. Zebras zivs Danio rerio
Zemkopības ministre L.Straujuma
2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 22.janvāra
noteikumiem Nr.52
Procedūrās izmantojamie primāti, kas nav cilvēku ģints primāti

Nr.p.k.

Suga

Datums

1. Parastais kalitrikss (Callithrix jacchus) 2013.gada 1.janvāris
2. Garastes makaks (Macaca fascicularis) 2022.gada 10.novembris
3. Rēzus pērtiķis (Macaca mulata) 2022.gada 10.novembris
4. Citi primāti, izņemot cilvēku ģints primātus 2022.gada 10.novembris
Zemkopības ministre L.Straujuma
3.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 22.janvāra
noteikumiem Nr.52
Iesniegums izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja reģistrācijai

1. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs

 

(juridiskās personas nosaukums/fiziskās personas vārds un uzvārds)


 

(reģistrācijas Nr. Uzņēmumu reģistrā)

(fiziskai personai – personas kods)


 

(juridiskā adrese/fiziskai personai – deklarētās dzīvesvietas adrese)

 

(faktiskās atrašanās vietas adrese)


 

(tālruņa numurs)

(faksa numurs)

 (e-pasta adrese)


2. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja pārstāvis

           

         

(personas kods)


 

(vārds un uzvārds)

 

(tālruņa numurs)


3. Par izmēģinājumu dzīvniekiem un darbiniekiem atbildīgā persona

           

         

(personas kods)


 

(vārds un uzvārds)

 

(specialitāte)


 

 (tālruņa numurs)


4. Praktizējošs veterinārārsts

           

         

(personas kods)


 

(vārds un uzvārds)

 

(tālruņa numurs)


5. Darbības veidi

Nr. p.k.

Darbības veids

Dzīvnieku

sugas

skaits

5.1.

Izmēģinājumu dzīvnieku audzēšana    

5.2.

Izmēģinājumu dzīvnieku piegāde    

5.3.

Izmēģinājumu dzīvnieku lietošana    

6. Vēlos saņemt reģistrācijas apliecību:

         


    .     .         .    

(datums)

 

 (vārds un uzvārds)

(paraksts)


7. Iesnieguma reģistrācija (aizpilda Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieks)

     

(datums)

(amats/vārds un uzvārds)

(paraksts)

Piezīmes.

Dokumenta rekvizītus "paraksts", "datums" un 7.punktu "Iesnieguma reģistrācija" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti.

Zemkopības ministre L.Straujuma
4.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 22.janvāra
noteikumiem Nr.52
Prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem

I. Telpas

1. Visas telpas projektē tā, lai radītu vidi, kurā ievērotas tajās turamās sugas dzīvnieku fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības. Telpas projektē un apsaimnieko tā, lai novērstu nepiederošu personu piekļūšanu un dzīvnieku iekļūšanu vai izkļūšanu.

2. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem ir apkopes programma, lai novērstu un izlabotu defektus ēkās un aprīkojumā.

3. Turēšanas telpas:

3.1. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem ir regulārs un efektīvs telpu tīrīšanas grafiks, lai telpās uzturētu apmierinošus higiēnas standartus;

3.2. sienas un grīdu klāj ar virsmas materiālu, kurš izturīgs pret stipru nolietošanos, ko rada izmēģinājumu dzīvnieki un tīrīšana. Materiāls nekaitē izmēģinājumu dzīvnieku veselībai un ir tāds, lai izmēģinājumu dzīvnieki nevarētu savainoties. Papildus aizsargā aprīkojumu vai ierīces, lai izmēģinājumu dzīvnieki tās nevarētu sabojāt vai paši savainoties;

3.3. nesaderīgas sugas, piemēram, plēsoņas un medījamos izmēģinājumu dzīvniekus, un izmēģinājumu dzīvniekus, kam ir vajadzīgi atšķirīgi vides apstākļi, neizmitina vienā telpā, bet plēsoņas un medījamos izmēģinājumu dzīvniekus – arī saredzamā, saožamā vai sadzirdamā attālumā.

4. Vispārējiem un īpašiem mērķiem paredzētās procedūru telpas:

4.1. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem, ja nepieciešams, ir pieejams tāds laboratorijas aprīkojums, lai varētu veikt vienkāršas diagnosticējošas pārbaudes, pēcnāves apskati un tādu paraugu noņemšanu, kuru plašāku laboratorisku izmeklēšanu veic citur. Vispārējiem un īpašiem mērķiem paredzētās telpas ir pieejamas, kad procedūras vai novērojumus nav vēlams veikt izmēģinājumu dzīvnieku turēšanas telpās;

4.2. jauniegūtus izmēģinājumu dzīvniekus iespējams izolēt, līdz var noteikt to veselības stāvokli un novērtēt un līdz minimumam samazināt iespējamo veselības apdraudējumu pārējiem dzīvniekiem;

4.3. slimus vai ievainotus izmēģinājumu dzīvniekus iespējams turēt atsevišķi.

5. Palīgtelpas:

5.1. noliktavas telpas projektē, izmanto un uztur tā, lai nodrošinātu barības un pakaišu kvalitāti. Šīs telpas, ciktāl tas iespējams, ir aizsargātas pret parazītiem un kukaiņiem. Citus materiālus, kurus var piesārņot vai kuri var radīt apdraudējumu izmēģinājumu dzīvniekiem vai apkalpojošam personālam, glabā atsevišķi;

5.2. tīrīšanas un mazgāšanas vietas ir pietiekami plašas, lai tajās izvietotu lietotā aprīkojuma tīrīšanas un dezinfekcijas iekārtas. Tīrīšanas procesu organizē tā, lai nošķirtu tīrā un netīrā aprīkojuma plūsmu un novērstu tikko notīrītā aprīkojuma piesārņošanu;

5.3. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs nodrošina nobeigušos izmēģinājumu dzīvnieku un izmēģinājumu dzīvnieku atkritumu higiēnisku uzglabāšanu un drošu iznīcināšanu. Ja iznīcināšana attiecīgajā uzņēmumā nav iespējama vai nav nepieciešama, to nodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam;

5.4. ja nepieciešams ķirurģiskas procedūras veikt sterilos apstākļos, nodrošina vienu vai vairākas pienācīgi aprīkotas telpas, kā arī pēcoperācijas atveseļošanās telpas.

II. Vide un tās kontrole

6. Vēdināšana un temperatūra:

6.1. izolācija, apsilde un ventilācija turēšanas telpās ir tāda, lai gaisa cirkulāciju, putekļu daudzumu un gāzu koncentrāciju uzturētu tādā līmenī, kas ir izmēģinājumu dzīvniekiem nekaitīgs;

6.2. temperatūru un relatīvo mitrumu turēšanas telpās pielāgo sugai un vecuma grupai, ko tajās izmitina. Temperatūru mēra un reģistrē katru dienu;

6.3. izmēģinājumu dzīvniekus nedrīkst turēt ārā tādos klimatiskos apstākļos, kas tiem var radīt diskomfortu.

7. Apgaismojums:

7.1. ja dabiskais apgaismojums nenodrošina piemērotu gaismas vai tumsas ciklu, ierīko kontrolētu apgaismojumu, lai apmierinātu izmēģinājumu dzīvnieku bioloģiskās vajadzības un nodrošinātu apmierinošu darba vidi;

7.2. apgaismojums atbilst izmēģinājumu dzīvnieku audzēšanas procedūru un dzīvnieku apskates vajadzībām;

7.3. nodrošina sugai pielāgotus regulārus fotoperiodus un apgaismojuma intensitāti;

7.4. turot albīnus izmēģinājumu dzīvniekus, apgaismojumu regulē, ņemot vērā to jutīgumu pret gaismu.

8. Troksnis:

8.1. trokšņa līmenis, tostarp ultraskaņa, nedrīkst negatīvi ietekmēt izmēģinājumu dzīvnieku labturību;

8.2. uzņēmumu signalizācijas sistēmu radītās skaņas neietilpst izmēģinājumu dzīvnieku dzirdes diapazonā, ja tas neierobežo to sadzirdamību cilvēkiem;

8.3. turēšanas telpas, ja nepieciešams, aprīko ar skaņas izolācijas un slāpēšanas materiāliem.

9. Signalizācijas sistēmas:

9.1. uzņēmumos, kuros izmanto elektriskas un mehāniskas iekārtas vides kontrolei un aizsardzībai, ir rezerves sistēma, lai uzturētu galvenos pakalpojumus un avārijas apgaismojuma sistēmas un lai nodrošinātu, ka signalizācijas sistēmas pašas spēj darboties bez atteices;

9.2. apkures un ventilācijas sistēmas aprīko ar kontrolierīcēm un signālierīcēm;

9.3. instrukcijas par rīcību ārkārtas gadījumos ir novietotas labi redzamā vietā.

III. Dzīvnieku kopšana

10. Veselība:

10.1. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs ir izveidojis stratēģiju, lai nodrošinātu, ka tiek uzturēts tāds izmēģinājumu dzīvnieku veselības stāvoklis, kas nodrošina izmēģinājumu dzīvnieku labturību un atbilst zinātniskajām prasībām. Šajā stratēģijā ietilpst:

10.1.1. regulāras veselības pārbaudes;

10.1.2. mikrobioloģiskās uzraudzības programma;

10.1.3. plāni rīcībai veselības traucējumu gadījumā;

10.1.4. veselības parametri un procedūras jaunu dzīvnieku ieviešanai;

10.2. izmēģinājumu dzīvniekus vismaz reizi dienā pārbauda kompetenta persona, kas identificē visus slimos vai ievainotos izmēģinājumu dzīvniekus un veic attiecīgus pasākumus.

11. Savvaļā sagūstīti dzīvnieki:

11.1. sagūstīšanas vietās ir pieejami konkrētajai sugai piemēroti pārvadāšanas konteineri un transportlīdzekļi, ja dzīvnieki jāpārvieto izmeklēšanas vai ārstēšanas vajadzībām;

11.2. īpašu uzmanību pievērš un veic attiecīgus pasākumus savvaļā sagūstītu dzīvnieku aklimatizēšanai, karantīnai, izmitināšanai, audzēšanai un kopšanai, kā arī, ja nepieciešams, nosaka kārtību to palaišanai brīvībā pēc procedūru pabeigšanas.

12. Izmitināšana un vides dažādošana:

12.1. izmēģinājumu dzīvniekus, kas pēc dabas nav vienpatņi, izmitina kopā ar citiem īpatņiem stabilās saderīgu īpatņu grupās. Izmēģinājumu dzīvnieku iekļaušanu vai atkārtotu iekļaušanu jau izveidotās grupās rūpīgi novēro, lai izvairītos no nesaderības problēmām un sociālo attiecību traucējumiem;

12.2. visiem izmēģinājumu dzīvniekiem nodrošina telpu, kas ir pietiekami daudzveidīga, lai būtu iespējamas dažādas normālas uzvedības izpausmes. Izmēģinājumu dzīvniekiem ļauj daļēji kontrolēt un izvēlēties vidi, lai mazinātu stresa izraisītas uzvedības izpausmes;

12.3. uzņēmumos ir piemērotas vides dažādošanas metodes, lai paplašinātu izmēģinājumu dzīvniekiem pieejamo darbību klāstu un palielinātu to spējas pielāgoties dzīvei nebrīvē, tostarp iespējas nodoties fiziskām nodarbēm, barības meklēšanai, manipulācijām un izziņas darbībām atkarībā no sugas. Vides dažādošanas aprīkojumu izmēģinājumu dzīvnieku sprostos pielāgo dzīvnieku sugai un individuālajām vajadzībām. Dažādošanas stratēģijas uzņēmumos regulāri pārskata un atjaunina.

13. Dzīvnieku sprosti:

13.1. izmēģinājumu dzīvnieku sprosti ir gatavoti no dzīvnieku veselībai nekaitīgiem materiāliem. To uzbūve un konstrukcija ir tāda, lai izmēģinājumu dzīvnieki nevarētu savainoties. Tie izgatavoti no izturīga materiāla, kas piemērots tīrīšanai un dezinfekcijai, ja vien tie nav paredzēti vienreizējai lietošanai;

13.2. izmēģinājumu dzīvnieku sprostu grīdas konstrukcija ir piemērota sugai un vecumam un veidota tā, lai būtu vieglāk izvākt ekskrementus.

14. Barošana:

14.1. barības forma, saturs un pasniegšanas veids atbilst izmēģinājumu dzīvnieku uztura un uzvedības vajadzībām;

14.2. izmēģinājumu dzīvnieku uzturs ir kvalitatīvs un nepiesārņots. Izvēloties izejvielas, izgatavojot, sagatavojot un pasniedzot barību, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs veic pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu ķīmisko, fizikālo un mikrobioloģisko piesārņojumu;

14.3. barības iepakojums, pārvadāšana un uzglabāšana ir tāda, lai izvairītos no piesārņojuma, bojāšanās vai iznīcināšanas. Visas barības piltuves, siles vai citus barošanas piederumus regulāri tīra un, ja nepieciešams, sterilizē;

14.4. katram izmēģinājumu dzīvniekam nodrošina iespēju piekļūt barībai un pietiekami plašu barošanās vietu, lai mazinātu sacensību.

15. Dzirdīšana:

15.1. visiem izmēģinājumu dzīvniekiem ir pieejams nepiesārņots dzeramais ūdens;

15.2. ja izmanto automātiskās dzirdīšanas sistēmas, tās regulāri pārbauda, veic to apkopi un skalošanu. Ja izmanto būrus ar vienlaidu grīdu, novērš applūšanas risku;

15.3. veic pasākumus, lai ūdens piegādi akvārijiem un tvertnēm pielāgotu katras zivju, abinieku un rāpuļu sugas vajadzībām un panesībai.

16. Atpūtas vietas un guļvietas:

16.1. nodrošina sugai piemērotus guļvietas materiālus vai konstrukcijas, tostarp migas materiālus vai konstrukcijas vaislas izmēģinājumu dzīvniekiem;

16.2. sprostā atbilstoši sugas vajadzībām nodrošina tādu grīdas segumu, lai visiem izmēģinājumu dzīvniekiem būtu stabila un ērta atpūtas vieta. Nodrošina, lai visas guļvietas būtu tīras un sausas.

17. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs īsteno izmēģinājumu dzīvnieku pieradināšanas un apmācības programmas, kas piemērotas procedūrām un projekta ilgumam.

IV. Sprosti

18. Pelēm, žurkām, smilšu pelēm kāmjiem un jūrascūciņām sprosta augstums ir vertikālais attālums no sprosta grīdas līdz sprosta augšējai horizontālajai daļai, un vairāk nekā 50 % sprosta minimālās platības pirms vides dažādošanai paredzētu ierīču pievienošanas ir šādā augstumā. Plānojot procedūras, ņem vērā dzīvnieku iespējamo augšanu, lai visā pētījuma laikā būtu nodrošināta pietiekama platība:

18.1. peles

Nr.p.k.

Peles

Ķermeņa masa (g)

Minimālā sprosta platība (cm2)

Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)

Minimālais sprosta augstums (cm)

18.1.1. Krājumos un procedūru laikā līdz 20

330

60

12

virs 20 un līdz 25

330

70

12

virs 25 un līdz 30

330

80

12

virs 30

330

100

12

18.1.2. Vaislai  

330

Monogāmam pārim (autbrīdings/inbrīdings) vai trio (inbrīdings). Par katru papildu mātīti, kurai ir metiens, to palielina par 180 cm2

 

12

18.1.3. Krājumos pie audzētājiem(*), ja sprosta lielums 950 cm2 līdz 20

950

40

12

18.1.4. Krājumos pie audzētājiem(*), ja sprosta lielums 1500 cm2 līdz 20

1500

30

12

(*) Peles pēc atšķiršanas var turēt šādā lielākā blīvumā īsajā periodā no atšķiršanas līdz izvešanai ar nosacījumu, ka dzīvniekus tur lielākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi un šie izmitināšanas apstākļi nedrīkst pasliktināt dzīvnieku labklājību, piemēram, izraisīt agresijas, saslimstības un mirstības līmeņa pieaugumu, stereotipu uzvedību un citus uzvedības trūkumus, svara zudumu vai citādu fizioloģisku vai uzvedības reakciju uz stresu.

 

18.2. žurkas

Nr.p.k.

Žurkas

Ķermeņa masa (g)

Minimālā sprosta platība (cm2)

Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)

Minimālais sprosta augstums (cm)

18.2.1. Krājumos un procedūru laikā(*) līdz 200

800

200

18

virs 200 un līdz 300

800

250

18

virs 300 un līdz 400

800

350

18

virs 400 un līdz 600

800

450

18

virs 600

1500

600

18

18.2.2. Vaislai  

800

Mātīte un metiens. Par katru papildu pieaugušo dzīvnieku, ko pastāvīgi iemitina sprostā, to palielina par 400 cm2

 

18

18.2.3. Krājumos pie audzētājiem(**), ja sprosta lielums 1500 cm2 līdz 50

1500

100

18

virs 50 un līdz 100

1500

125

18

virs 100 un līdz 150

1500

150

18

virs 150 un līdz 200

1500

175

18

18.2.4. Krājumos pie audzētājiem(**), ja sprosta lielums 2500 cm2 līdz 100

2500

100

18

virs 100 un līdz 150

2500

125

18

virs 150 un līdz 200

2500

150

18

(*) Ilgtermiņa pētījumos, ja katram dzīvniekam atvēlētā telpa, tuvojoties pētījuma beigām, kļūst mazāka par norādīto, prioritāra ir stabilu sociālo struktūru saglabāšana.

(**) Žurkas pēc atšķiršanas var turēt šādā lielākā blīvumā īsajā periodā no atšķiršanas līdz izvešanai ar nosacījumu, ka dzīvniekus tur lielākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi un šie izmitināšanas apstākļi nedrīkst pasliktināt dzīvnieku labklājību, piemēram, izraisīt agresijas, saslimstības un mirstības līmeņa pieaugumu, stereotipu uzvedību un citus uzvedības trūkumus, svara zudumu vai citādu fizioloģisku vai uzvedības reakciju uz stresu.

 

18.3. smilšu peles

Nr.p.k.

Smilšu peles

Ķermeņa masa (g)

Minimālā sprosta platība (cm2)

Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)

Minimālais sprosta augstums (cm)

18.3.1. Krājumos un procedūru laikā līdz 40

1200

150

18

virs 40

1200

250

18

18.3.2. Vaislai  

1200

Monogāms pāris vai trio ar mazuli

 

18

 

18.4. kāmji

Nr.p.k.

Kāmji

Ķermeņa masa (g)

Minimālā sprosta platība (cm2)

Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)

Minimālais sprosta augstums (cm)

18.4.1. Krājumos un procedūru laikā līdz 60

800

150

14

virs 60 un līdz 100

800

200

14

virs 100

800

250

14

18.4.2. Vaislai  

800

Mātīte vai monogāms pāris ar metienu

 

14

18.4.3. Krājumos pie audzētājiem(*) līdz 60

1500

100

14

(*) Kāmjus pēc atšķiršanas var turēt šādā lielākā blīvumā īsajā periodā no atšķiršanas līdz izvešanai ar nosacījumu, ka dzīvniekus tur lielākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi un šie izmitināšanas apstākļi nedrīkst pasliktināt dzīvnieku labklājību, piemēram, izraisīt agresijas, saslimstības un mirstības līmeņa pieaugumu, stereotipu uzvedību un citus uzvedības trūkumus, svara zudumu vai citādu fizioloģisku vai uzvedības reakciju uz stresu.

 

18.5. jūrascūciņas

Nr.p.k.

Jūrascūciņas

Ķermeņa masa (g)

Minimālā sprosta platība (cm2)

Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)

Minimālais sprosta augstums (cm)

18.5.1. Krājumos un procedūru laikā līdz 200

1800

200

23

virs 200 un līdz 300

1800

350

23

virs 300 un līdz 450

1800

500

23

virs 450 un līdz 700

2500

700

23

virs 700

2500

900

23

18.5.2. Vaislai  

2500

Pāris ar metienu. Katrai papildu vaislas mātītei to palielina par 1000 cm2

 

23

 

19. Trušu turēšana lauksaimniecības pētījumu laikā, kad pētījuma mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus komercsaimniecībās, atbilst vismaz standartiem, kas noteikti normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgām labturības prasībām. Sprostā izvieto paaugstinājumus. Paaugstinājums ir tāds, lai dzīvnieks varētu uz tā gulēt un sēdēt un zem tā brīvi kustēties, un tas nedrīkst nosegt vairāk par 40 % grīdas platības. Ja ārkārtēju zinātnisku vai veterināru iemeslu dēļ paaugstinājumu nevar lietot, sprosta platību palielina par 33 % vienam trusim un par 60 % diviem trušiem. Ja paaugstinājumu ierīko trušiem, kas ir jaunāki par 10 nedēļām, paaugstinājuma platība ir vismaz 55 × 25 cm un augstums no grīdas ir tāds, lai dzīvnieki to varētu izmantot:

19.1. truši, kas vecāki par 10 nedēļām

Nr.p.k.

Galīgā ķermeņa masa (kg)

Minimālā grīdas platība vienam vai diviem dzīvniekiem, kas labi sadzīvo (cm2)

Minimālais augstums (cm)

Optimālais izmērs paaugstinājumiem sprostos

Optimālais lielums (cm x cm)

Optimālais augstums no sprosta grīdas (cm)

19.1.1. Līdz 3

3500

45

55 x 25

25

19.1.2. Virs 3 līdz 5

4200

45

55 x 30

25

19.1.3. Virs 5

5400

60

60 x 35

30

Tabula attiecas gan uz būriem, gan aplokiem. Papildu grīdas platība vienam trusim ir vismaz 3000 cm2 trešajam, ceturtajam, piektajam un sestajam trusim, bet, ja to ir vairāk, par katru trusi papildus pievieno vismaz 2500 cm2 lielu platību.

19.2. trušu māte un metiens

Nr.p.k.

Trušu mātes masa (kg)

Sprosta minimālā platība (cm2)

Papildplatība migām (cm2)

Minimālais augstums (cm)

19.2.1. Līdz 3

3500

1000

45

19.2.2. Virs 3 līdz 5

4200

1200

45

19.2.3. Virs 5

5400

1400

60

19.3. truši, kas jaunāki par 10 nedēļām

Nr.p.k.

Vecums

Minimālā sprosta platība (cm2)

Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)

Minimālais augstums (cm)

19.3.1. No atšķiršanas līdz 7 nedēļām

4000

800

40

19.3.2. No 7 līdz 10 nedēļām

4000

1200

40

Tabula attiecas gan uz būriem, gan aplokiem.

20. Kaķus neizmitina pa vienam ilgāk kā 24 stundas pēc kārtas. Kaķus, kas vairākkārt ir bijuši agresīvi pret citiem kaķiem, izmitina atsevišķi tikai tad, ja tiem nevar atrast piemērotu sabiedroto. Visus īpatņus, kas izvietoti pa pāriem vai grupās, vismaz reizi nedēļā novēro, vai neveidojas sociālais stress. Kaķenes ar kaķēniem, kas nav sasnieguši četru nedēļu vecumu, vai kaķenes grūsnības pēdējās divās nedēļās var izmitināt atsevišķi. Minimālā platība, kurā var turēt kaķeni ar kaķēniem, ir platība, kāda piemērota vienam kaķim, un to pakāpeniski paplašina tā, lai līdz četru mēnešu vecumam kaķēni būtu pārvietoti, ievērojot telpas prasības pieaugušiem kaķiem. Attālums starp barošanas vietām un pakaišu paplātēm nav mazāks par 0,5 m, un tās nedrīkst mainīt vietām.

Nr.p.k.

Kaķi

Grīda (*) (m2)

Plaukti (m2)

Augstums (m)

20.1. Minimums vienam pieaugušam dzīvniekam

1,5

0,5

2

20.2. Katram papildu dzīvniekam pieskaita vēl

0,75

0,25

(*) Grīdas platība bez plauktiem.

21. Suņiem, ja iespējams, nodrošina āra aplokus. Suņus neizmitina pa vienam ilgāk kā četras stundas pēc kārtas. Iekšējais sprosts aizņem vismaz 50 % no minimālās platības, kas jāatvēl sunim saskaņā ar 21.1.apakšpunktu. Telpas lieluma pamatā ir prasības, kas noteiktas dzinējsuņu turēšanai, bet lielākiem šķirnes suņiem, kā sanbernārs vai īru vilku suns, jāatvēl lielāka platība, nekā norādīts 21.1.apakšpunktā. Citām šķirnēm, kas nav laboratorijas dzinējsuņi, atvēlamo telpu nosaka, konsultējoties ar veterinārārstu. Suņus, kurus tur pāros vai grupās, var izmitināt platībā, kas ir puse no kopējās paredzētās platības (2 m2 sunim līdz 20 kg, 4 m2 sunim virs 20 kg), kad ar tiem veic šajos noteikumos minētās procedūras, ja zinātniskiem mērķiem tādai nošķiršanai ir būtiska nozīme. Periods, kad suns tiek šādi izmitināts, nedrīkst pārsniegt četras stundas pēc kārtas. Barojošai kucei ar kucēniem atvēl tādu pašu platību kā vienai tāda paša svara kucei. Aizgaldu kucei ar kucēniem projektē tā, lai kuce varētu pārvietoties uz papildu nodalījumu vai paaugstinājumu prom no kucēniem:

21.1. suņi

Nr.p.k.

Masa (kg)

Minimālā sprosta platība (m2)

Minimālā grīdas platība vienam vai diviem dzīvniekiem (m2)

Katram papildu dzīvniekam vēl vismaz (m2)

Minimālais augstums (m)

21.1.1. Līdz 20

4

4

2

2

21.1.2. Virs 20

8

8

4

2

21.2. suņu saime pēc atšķiršanas no mātes

Nr.p.k.

Suņa masa (kg)

Minimālā sprosta platība (m2)

Minimālā grīdas platība vienam (m2)

Minimālais augstums (m)

21.2.1. Līdz 5

4

0,5

2

21.2.2. Virs 5 un līdz 10

4

1,0

2

21.2.3. Virs 10 un līdz 15

4

1,5

2

21.2.4. Virs 15 un līdz 20

4

2

2

21.2.5. Virs 20

8

4

22. Baltie seski

Nr.p.k.

Baltie seski

Minimālā sprosta platība (cm2)

Minimālā grīdas platība vienam (cm2)

Minimālais augstums (cm)

22.1. Dzīvnieki ar ķermeņa masu līdz 600 g

4500

1500

50

22.2. Dzīvnieki ar ķermeņa masu virs 600 g

4500

3000

50

22.3. Pieauguši tēviņi

6000

6000

50

22.4. Mātīte un metiens

5400

5400

50

23. Jaunus primātus, kas nav cilvēku ģints primāti, no mātes neatšķir no 6 līdz 12 mēnešu vecumam (atkarībā no sugas). Vide, kurā šie primāti atrodas, ir tāda, kas dod tiem iespēju īstenot virkni sarežģītu ikdienas darbību. Sprosts sniedz tiem drošības izjūtu, kā arī nodrošina pietiekami dažādu vidi, lai būtu iespējama daudzveidīga uzvedība – dzīvnieks varētu skriet, staigāt, rāpties un lēkt:

23.1. parastie kalitriksi un tamarīni. Parastos kalitriksus un tamarīnus no mātes neatšķir līdz astoņu mēnešu vecumam

Nr.p.k.

Parastie kalitriksi un tamarīni

Minimālā sprosta grīdas platība vienam(*) vai diviem dzīvniekiem kopā ar mazuļiem vecumā līdz pieciem mēnešiem (m2)

Minimālā kubatūra vienam papildu dzīvniekam, kas vecāks par pieciem mēnešiem (m3)

Minimālais sprosta augstums (m)(**)

23.1.1. Parastie kalitriksi

0,5

0,2

1,5

23.1.2. Tamarīni

1,5

0,2

(*) Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos.

(**) Sprosta augšai jābūt vismaz 1,8 m no grīdas.

23.2. vāverpērtiķi (saimiri). Vāverpērtiķus no mātes neatšķir līdz sešu mēnešu vecumam

Minimālā grīdas platība vienam (*) vai diviem dzīvniekiem (m2)

Minimālais tilpums uz papildu dzīvnieku, kas vecāks par sešiem mēnešiem (m3)

Minimālais sprosta augstums (m)

2,0

0,5

1,8

(*) Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos.

23.3. makaki un zaļie pērtiķi. Makakus un zaļos pērtiķus no mātes neatšķir līdz astoņu mēnešu vecumam

Nr.p.k.

Makaki un zaļie pērtiķi(*)

Minimālā sprosta platība (cm2)

Minimālā sprosta kubatūra (m3)

Minimālā kubatūra vienam dzīvniekam (m3)

Minimālais sprosta augstums (m)

23.3.1. Dzīvnieki, kas jaunāki par trim gadiem(**)

2,0

3,6

1,0

1,8

23.3.2. Dzīvnieki no triju gadu vecuma(***)

2,0

3,6

1,8

1,8

23.3.3. Dzīvnieki, ko tur vaislai (****)

3,5

2,0

(*) Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos.

(**) Sprostā ar minimālu izmēru var turēt ne vairāk par trim dzīvniekiem.

(***) Sprostā ar minimālu izmēru var turēt ne vairāk par diviem dzīvniekiem.

(****) Audzēšanas kolonijās papildu vieta/kubatūra nav vajadzīga dzīvnieku mazuļiem līdz divu gadu vecumam, kurus izmitina kopā ar māti.

23.4. paviāni. Paviānus no mātes nenošķir līdz astoņu mēnešu vecumam

Nr.p.k.

Paviāni(*)

Minimālā sprosta platība (m2)

Minimālā sprosta kubatūra (m3)

Minimālā kubatūra vienam dzīvniekam (m3)

Minimālais sprosta augstums (m)

23.4.1. Dzīvnieki, kas jaunāki par četriem gadiem (**)

4,0

7,2

3,0

1,8

23.4.2. Dzīvnieki no četru gadu vecuma (**)

7,0

12,6

6,0

1,8

23.4.3. Dzīvnieki, ko tur vaislai (***)

12,0

2,0

(*) Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos.

(**) Sprostā ar minimālu izmēru var turēt ne vairāk par diviem dzīvniekiem.

(***) Audzēšanas kolonijās papildu vieta/kubatūra nav vajadzīga dzīvnieku mazuļiem līdz divu gadu vecumam, kurus izmitina kopā ar māti.

24. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšana lauksaimniecības pētījumu laikā, kad pētījuma mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus komercsaimniecībās, atbilst vismaz standartiem, kas noteikti normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgām labturības prasībām, par teļu labturības prasībām un cūku labturības prasībām:

24.1. liellopi

Nr.p.k.

Ķermeņa masa (kg)

Minimālā sprosta platība (m2)

Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m2/dzīvnieks)

Siles platība neierobežotai tādu liellopu barošanai, kuru ragi ir apzāģēti (m/dzīvnieks)

Siles platība ierobežotai tādu liellopu barošanai, kuru ragi ir apzāģēti (m/dzīvnieks)

24.1.1. Līdz 100

2,50

2,30

0,10

0,30

24.1.2. Virs 100 un līdz 200

4,25

3,4

0,15

0,50

24.1.3. Virs 200 un līdz 400

6,00

4,80

0,18

0,60

24.1.4. Virs 400 un līdz 600

9,00

7,50

0.21

0,70

24.1.5. Virs 600 un līdz 800

11,00

8,75

0,24

0,80

24.1.6. Virs 800

16,00

10,00

0,30

1,00

24.2. aitas un kazas

Nr.p.k.

Ķermeņa masa (kg)

Minimālā sprosta platība (m2)

Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m2/dzīvnieks)

Minimālais šķērssienas augstums (m)

Siles platība neierobežotai barošanai (m/dzīvnieks)

Siles platība ierobežotai barošanai (m/dzīvnieks)

24.2.1. Līdz 20

1,0

0,7

1,0

0,10

0,25

24.2.2. Virs 20 un līdz 35

1,5

1,0

1,2

0,10

0,30

24.2.3. Virs 35 un līdz 60

2,0

1,5

1,2

0,12

0,40

24.2.4. Virs 60

3,0

1,8

1,5

0,12

0,50

24.3. cūkas un pundurcūkas

Nr.p.k.

Dzīvsvars (kg)

Minimālā sprosta platība(*) (m2)

Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m2/dzīvnieks)

Minimālā guļamā platība vienam dzīvniekam (termiski neitrālos apstākļos) (m2/dzīvnieks)

24.3.1. Līdz 5

2,0

0,20

0,10

24.3.2. Virs 5 un līdz 10

2,0

0,25

0,11

24.3.3. Virs 10 un līdz 20

2,0

0,35

0,18

24.3.4. Virs 20 un līdz 30

2,0

0,50

0,24

24.3.5. Virs 30 un līdz 50

2,0

0,70

0,33

24.3.6. Virs 50 un līdz 70

3,0

0,80

0,41

24.3.7. Virs 70 un līdz 100

3,0

1,0

0,53

24.3.8. Virs 100 un līdz 150

4,0

1,35

0,70

24.3.9. Virs 150

5,0

2,50

0,95

24.3.10. Pieauguši (parastie) kuiļi

7,5

1,3

(*) Cūkas var īsu laiku turēt mazākā sprostā, piemēram, sadalot galveno sprostu ar starpsienām, ja tam ir veterināri vai eksperimentāli iemesli, piemēram, ja ir vajadzīga individuāla barības uzņemšana.

24.4. zirgi. Sprostu īsākajai malai jābūt vismaz 1,5 reizes augstākai par dzīvnieka skausta augstumu. Iekštelpu sprostu augstums ir tāds, lai dzīvnieki varētu saslieties pakaļkājās pilnā augumā

Nr.p.k.

Skausta augums (m)

Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m2/dzīvnieks)

Minimālais sprosta augstums (m)

katram dzīvniekam, ko tur pa vienam vai grupās līdz trim dzīvniekiem

katram dzīvniekam, ko tur grupās pa četriem vai vairāk dzīvniekiem

atnešanās steliņģis/ķēve ar kumeļu

24.4.1. No 1,00 līdz 1,40

9,0

6,0

16

3,00

24.4.2. Virs 1,40 un līdz 1,60

12,0

9,0

20

3,00

24.4.3. Virs 1,60

16,0

(0 x WH)2 (*)

20

3,00

(*) Lai nodrošinātu pietiekami daudz vietas, atvēlēto vietu katram dzīvniekam aprēķina, ņemot vērā tā skausta augstumu.

25. Putnu turēšana lauksaimniecības pētījumu laikā, kad pētījuma mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus komercsaimniecībās, atbilst vismaz standartiem, kas noteikti normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgajām labturības prasībām, normatīvajos aktos par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību un normatīvajos aktos par labturības prasībām cāļu turēšanai un izmantošanai gaļas ražošanai:

25.1. mājas vistas. Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu. Šādos apstākļos putnus var izmitināt mazākās novietnēs ar piemērotiem uzlabojumiem un minimālo grīdas platību 0,75 m2

Nr.p.k.

Ķermeņa masa (g)

Minimālā sprosta platība (m2)

Minimālā platība vienam putnam (m2)

Minimālais augstums (cm)

Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)

25.1.1. Līdz 200

1,00

0,025

30

3

25.1.2. Virs 200 un līdz 300

1,00

0,03

30

3

25.1.3. Virs 300 un līdz 600

1,00

0,05

40

7

25.1.4. Virs 600 un līdz 1200

2,00

0,09

50

15

25.1.5. Virs 1200 un līdz 1800

2,00

0,11

75

15

25.1.6. Virs 1800 un līdz 2400

2,00

0,13

75

15

25.1.7. Virs 2400

2,00

0,21

75

15

25.2. mājas tītari. Visu sprosta malu garums ir vismaz 1,5 m. Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu. Tādos apstākļos putnus var turēt mazākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi, minimālo grīdas platību 0,75 m2 un minimālo augstumu 50 cm putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 0,6 kg, 75 cm – putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 4 kg, un 100 cm – putniem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 4 kg. Šajos sprostos var izmitināt mazas putnu grupas, ievērojot tabulā norādīto atvēlamo telpu

Nr.p.k.

Ķermeņa masa (kg)

Minimālā sprosta platība (m2)

Minimālā platība vienam putnam (m2)

Minimālais augstums (cm)

Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)

25.2.1. Līdz 0,3

2,00

0,13

50

3

25.2.2. Virs 0,3 un līdz 0,6

2,00

0,17

50

7

25.2.3. Virs 0,6 un līdz 1

2,00

0,30

100

15

25.2.4. Virs 1 un līdz 4

2,00

0,35

100

15

25.2.5. Virs 4 un līdz 8

2,00

0,40

100

15

25.2.6. Virs 8 un līdz 12

2,00

0,50

150

20

25.2.7. Virs 12 un līdz 16

2,00

0,55

150

20

25.2.8. Virs 16 un līdz 20

2,00

0,60

150

20

25.2.9. Virs 20

3,00

1,00

150

20

25.3. paipalas

Nr.p.k.

Ķermeņa masa (g)

Minimālā sprosta platība (m2)

Platība vienam putnam, izmitinot pārī (m2)

Platība vienam putnam, izmitinot grupā (m2)

Minimālais augstums (cm)

Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)

25.3.1. Līdz 150

1,00

0,5

0,10

20

4

25.3.2. Virs 150

1,00

0,6

0,15

30

4

25.4. pīles un zosis. Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu. Šādos apstākļos putnus var izmitināt mazākās novietnēs ar piemērotiem uzlabojumiem un minimālo grīdas platību 0,75 m2. Šajos sprostos var izmitināt mazas putnu grupas, ievērojot 25.4.tabulā norādīto atvēlamo telpu

Nr.p.k.

Ķermeņa masa (g)

Minimālā sprosta platība (m2)

Platība vienam putnam (m2)(*)

Minimālais augstums (cm)

Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)

25.4.1. Pīles  
25.4.1.1. līdz 300

2,00

0,10

50

10

25.4.1.2. virs 300 un līdz 1200(**)

2,00

0,20

200

10

25.4.1.3. virs 1200 un līdz 3500

2,00

0,25

200

15

25.4.1.4. virs 3500

2,00

0,50

200

15

25.4.2. Zosis
25.4.2.1. līdz 500

2,00

0,20

200

10

25.4.2.2. virs 500 un līdz 2000

2,00

0,33

200

15

25.4.2.3. virs 2000

2,00

0,50

200

15

(*) Ietver dīķi ar minimālo platību 0,5 m2 uz 2 m2 sprosta platības un minimālo dziļumu 30 cm. Dīķis var aizņemt līdz pat 50 % no sprosta minimālās platības.

(**) Putnus pirms apspalvošanās var turēt sprostos ar minimālo augstumu 75 cm.

25.5. dīķa minimālais izmērs(*) pīlēm un zosīm

Nr.p.k.

Putni

Platība (m2)

Dziļums (cm)

25.5.1.

Pīles

0,5

30

25.5.2.

Zosis

0,5

no 10 līdz 30

(*) Dīķa lielums 2 m2 sprostam. Dīķis var aizņemt līdz pat 50 % no sprosta minimālās platības.

25.6. baloži. Sprosti ir gari un šauri (piemēram, 2 × 1 m), nevis kvadrātveida, lai putni varētu veikt īsus lidojumus

Nr.p.k.

Grupas lielums

Minimālā sprosta platība (m2)

Minimālais augstums (cm)

Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)

Minimālais laktas garums vienam putnam (cm)

25.6.1. Līdz 6

2

200

5

30

25.6.2. Virs 6 un līdz 12

3

200

5

30

25.6.3. Katram papildu putnam, kad skaits pārsniedz 12

0,15

5

30

25.7. svītrainās žubītes (amadīni). Sprosti ir gari un šauri, piemēram, 2 × 1 m, lai putni varētu veikt īsus lidojumus. Vairošanās procesu izpētes nolūkā putnu pārus var izmitināt mazākās novietnēs ar pietiekami daudzveidīgu vidi, minimālo grīdas platību 0,5 m2 un minimālo augstumu 40 cm. Izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu

Nr.p.k.

Grupas lielums

Minimālā sprosta platība (m2)

Minimālais augstums (cm)

Minimālais barības trauku skaits

25.7.1. Līdz 6

1,0

100

2

25.7.2. Virs 6 un līdz 12

1,5

200

2

25.7.3. Virs 12 un līdz 20

2,0

200

3

25.7.4. Katram papildu putnam, kad skaits pārsniedz 20

0,05

1 uz sešiem putniem

26. Bezastainie abinieki:

26.1. ūdens astainie abinieki

Nr.p.k.

Ķermeņa garums(*) (cm)

Minimālā ūdens virsmas platība (cm2)

Minimālā ūdens platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)

Minimālais ūdens dziļums (cm)

26.1.1. Līdz 10

262,5

50

13

26.1.2. Virs 10 un līdz 15

525

110

13

26.1.3. Virs 15 un līdz 20

875

200

15

26.1.4. Virs 20 un līdz 30

1837,5

440

15

26.1.5. Virs 30

3150

800

20

(*) Mēra no mutes līdz kloākai.

26.2. ūdens bezastainie abinieki(*)

Nr.p.k.

Ķermeņa garums(**) (cm)

Minimālā ūdens virsmas platība (cm2)

Minimālā ūdens platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)

Minimālais ūdens dziļums (cm)

26.2.1. Līdz 6

160

40

6

26.2.2. Virs 6 līdz 9

300

75

8

26.2.3. Virs 9 un līdz 12

600

150

10

26.2.4. Virs 12

920

230

12,5

(*) Šie nosacījumi attiecas uz turēšanas (t.i., audzēšanas) tvertnēm, bet ne uz tvertnēm, ko izmanto dabiskai pārošanai un superovulācijai efektivitātes labad, jo šīm procedūrām vajadzīgas mazākas atsevišķas tvertnes. Vajadzīgā telpas platība noteikta pieaugušu īpatņu lieluma kategorijām; jaunuļus un kurkuļus vai nu neieskaita, vai izmēru pielāgo saskaņā ar noteikto mērogu.

(**) Mēra no mutes līdz kloākai.

26.3. daļēji ūdenī dzīvojoši bezastainie abinieki

Nr.p.k.

Ķermeņa garums(*) (cm)

Minimālā sprosta platība(**) (cm2)

Minimālā platība katram papildu dzīvniekam, kuru tur grupā (cm2)

Minimālais sprosta augstums(***) (cm)

Minimālais ūdens dziļums (cm)

26.3.1. Līdz 5,0

1500

200

20

10

26.3.2. Virs 5,0 un līdz 7,5

3500

500

30

10

26.3.3. Virs 7,5

4000

700

30

15

(*) Mēra no mutes līdz kloākai.

(**) Viena trešdaļa sauszemes un divas trešdaļas ūdens, kas ir pietiekami, lai dzīvnieki varētu ienirt.

(***) Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.

26.4. daļēji uz sauszemes dzīvojoši bezastainie abinieki

Nr.p.k.

Ķermeņa garums(*) (cm)

Minimālā sprosta platība (**) (cm2)

Minimālā platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)

Minimālais sprosta augstums(***) (cm)

Minimālais ūdens dziļums (cm)

26.4.1. Līdz 5,0

1500

200

20

10

26.4.2. Virs 5,0 un līdz 7,5

3500

500

30

10

26.4.3. Virs 7,5

4000

700

30

15

(*) Mēra no mutes līdz kloākai.

(**) Viena trešdaļa sauszemes un viena trešdaļa ūdens, kas ir pietiekami, lai dzīvnieki varētu ienirt.

(***) Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.

26.5. koku bezastainie abinieki

Nr.p.k.

Ķermeņa garums(*) (cm)

Minimālā sprosta platība(**) (cm2)

Minimālā platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)

Minimālais sprosta augstums (***) (cm)

26.5.1. Līdz 3,0

900

100

30

26.5.2. Virs 3,0

1500

200

30

(*) Mēra no mutes līdz kloākai.

(**) Divas trešdaļas sauszemes un viena trešdaļa baseina, kas ir pietiekami, lai dzīvnieki varētu ienirt.

(***) Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.

27. Rāpuļi:

27.1. ūdens bruņrupuči

Nr.p.k.

Ķermeņa garums (*) (cm)

Minimālā ūdens virsmas platība (cm2)

Minimālā ūdens virsmas platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)

Minimālais ūdens dziļums (cm)

27.1.1. Līdz 5

600

100

10

27.1.2. Virs 5 un līdz 10

1600

300

15

27.1.3. Virs 10 un līdz 15

3500

600

20

27.1.4. Virs 15 un līdz 20

6000

1200

30

27.1.5. Virs 20 un līdz 30

10000

2000

35

27.1.6. Virs 30

20000

5000

40

(*) Mēra taisnā līnijā no bruņu priekšējās malas līdz aizmugurējai malai.

27.2. sauszemes čūskas

Nr.p.k.

Ķermeņa garums (*) (cm)

Minimālā grīdas platība (cm2)

Minimālā platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)

Minimālais sprosta augstums(**) (cm)

27.2.1. Līdz 30

300

150

10

27.2.2. Virs 30 un līdz 40

400

200

12

27.2.3. Virs 40 un līdz 50

600

300

15

27.2.4. Virs 50 un līdz 75

1200

600

20

27.2.5. Virs 75

2500

1200

28

(*) Mēra no mutes līdz astes galam.

(**) Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.

28. Zivis:

28.1. ūdensapgāde un kvalitāte. Nodrošina, lai zivju tvertnēs pastāvīgi būtu pieejami atbilstošas kvalitātes ūdens krājumi pietiekamā daudzumā. Nodrošina pietiekamu ūdens plūsmu recirkulācijas sistēmās vai filtros un pieļaujamam līmenim atbilstošus ūdens kvalitātes parametrus. Ja nepieciešams, ūdens krājumus attiecīgi filtrē vai attīra, lai nepieļautu, ka tajos nokļūst zivīm kaitīgas vielas. Ūdens kvalitātes parametrus pastāvīgi uztur pieļaujamās robežās, kas nodrošina konkrētai zivju sugai un attīstības stadijai normālu aktivitāti un fizioloģiju. Ūdens plūsmai jābūt tādai, lai zivis varētu normāli peldēt un saglabāt normālas uzvedības izpausmes. Paredz pietiekamu laiku, lai zivis aklimatizētos un pielāgotos mainīgiem ūdens kvalitātes apstākļiem;

28.2. skābeklis, slāpekļa savienojumi, pH un sāļums. Skābekļa koncentrācijai jābūt atbilstošai attiecīgās sugas vajadzībām un situācijai, kādā šīs zivis atrodas. Ja nepieciešams, zivju tvertnēs nodrošina ūdens papildu bagātināšanu ar skābekli. Uztur zemu slāpekļa savienojumu koncentrāciju.

Atbilstoši sugas vajadzībām pielāgo pH līmeni un uztur to cik vien iespējams stabilu. Sāļumu pielāgo attiecīgās zivju sugas vajadzībām un to attīstības stadijai. Sāls koncentrāciju maina pakāpeniski;

28.3. temperatūra, apgaismojums, troksnis. Temperatūru uztur optimālās robežās atbilstoši attiecīgās zivju sugas vajadzībām un cik vien iespējams stabilu. Temperatūru maina pakāpeniski. Zivis tur piemērota fotoperiodisma apstākļos. Līdz minimumam samazina trokšņa līmeni un, ja iespējams, aprīkojumu, kas rada troksni vai vibrāciju, piemēram, jaudas ģeneratorus vai filtrācijas sistēmas, novieto atsevišķi no zivju tvertnēm;

28.4. turēšanas blīvums un vides dažādība. Zivju turēšanas blīvumu nosaka konkrēto zivju vajadzības attiecībā uz vidi, veselību un labturību. Zivīm nodrošina pietiekamu ūdens daudzumu normālai peldēšanai, ņemot vērā zivju izmēru, vecumu, veselības stāvokli un barošanas metodes. Zivīm nodrošina daudzveidīgu vidi, piemēram, slēptuves vai substrātu tvertnes apakšdaļā, ja vien uzvedības īpatnības neliecina, ka tas nav nepieciešams;

28.5. barošana un apkope. Zivis baro saskaņā ar atbilstošām barības vielu normām un biežumu. Īpašu uzmanību pievērš zivju kāpuru barošanai ikreiz, kad notiek pāreja no dabiskā uztura uz mākslīgo. Zivju apkopes manipulācijas samazina līdz minimumam.

Zemkopības ministre L.Straujuma
5.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 22.janvāra
noteikumiem Nr.52
Prasības izmēģinājumu dzīvnieku procedūru veidam un to smaguma klasifikācijai

I. Procedūru veidi

1. Neatgriezeniska procedūra – procedūra, kuru veic vispārējā anestēzijā un kuras beigās izmēģinājumu dzīvnieks neatgūst samaņu.

2. Viegla procedūra – procedūra, kurā dzīvnieks jūt īslaicīgas nelielas sāpes, ciešanas, ievainojumu vai nelielu diskomfortu, kā arī procedūras bez būtiska kaitējuma dzīvnieka vispārējam stāvoklim.

3. Mērena procedūra – procedūra, kurā dzīvnieks var just īslaicīgas mērenas sāpes, ciešanas vai diskomfortu vai ilgstošas vieglas sāpes, ciešanas vai diskomfortu, kā arī procedūras, ar ko var nodarīt mērenu kaitējumu dzīvnieka labsajūtai vai vispārējam stāvoklim.

4. Smaga procedūra – procedūra, kurā dzīvnieks var just stipras sāpes, ciešanas vai diskomfortu vai ilgstošas mērenas sāpes, ciešanas vai diskomfortu, kā arī procedūras, ar ko var nodarīt smagu kaitējumu dzīvnieka labsajūtai vai vispārējam stāvoklim.

II. Procedūru smaguma kategoriju piešķiršanas kritēriji

5. Procedūras smaguma kategoriju nosaka atkarībā no paredzamās sāpju, ciešanu, diskomforta vai ilgstoša kaitējuma pakāpes, ko katrs dzīvnieks jūt procedūras laikā.

6. Lai pilnvērtīgi noteiktu procedūras smaguma kategoriju, jāņem vērā papildu faktori, izskatot katru gadījumu atsevišķi:

6.1. izmēģinājumu dzīvnieka sugas un genotipa veidu;

6.2. izmēģinājumu dzīvnieka briedumu, vecumu un dzimumu;

6.3. izmēģinājumu dzīvnieka apmācības pieredzi saistībā ar procedūru;

6.4. ja izmēģinājumu dzīvnieks tiek izmantots vairākkārt, – iepriekšējo procedūru faktisko smagumu;

6.5. metodes, ko izmanto, lai mazinātu sāpes, ciešanas un diskomfortu, tostarp turēšanas, audzēšanas un aprūpes apstākļu pilnveidi;

6.6. humānus mērķa parametrus.

7. Piešķirot smaguma kategoriju attiecīgai procedūrai, ņem vērā katru iejaukšanos vai manipulāciju ar izmēģinājumu dzīvnieku šīs procedūras laikā. To piešķir, pamatojoties uz smagākajām sekām, ko individuāli var izjust dzīvnieks pēc tam, kad būs piemēroti visi attiecīgie dzīvnieka pašsajūtas uzlabošanas paņēmieni.

8. Piešķirot procedūrai attiecīgu smaguma kategoriju, ņem vērā procedūras veidu un vairākus citus faktorus. Visus minētos faktorus apsver katrā gadījumā atsevišķi.

9. Procedūras ietver:

9.1. manipulācijas veidu un izturēšanos pret dzīvnieku;

9.2. procedūras (visu elementu) izraisīto sāpju, ciešanu, diskomforta vai ilgstoša kaitējuma raksturu un intensitāti, ilgumu, izmantoto metožu biežumu un skaitu;

9.3. kumulatīvas ciešanas procedūras gaitā;

9.4. dabiskās izturēšanās izpausmju nepieļaušanu, tostarp ierobežojumus attiecībā uz turēšanas, audzēšanas un kopšanas standartiem.

III. Procedūru veidiem piešķirtās smaguma kategorijas, pamatojoties uz faktoriem, kas saistīti ar attiecīgo procedūras veidu

10. Šajā nodaļā minēti procedūru veidu piemēri, kam piešķirtas smaguma kategorijas, pamatojoties uz faktoriem, kas saistīti ar attiecīgo procedūru veidu. Tie sniedz norādi, kāda klasifikācija būtu vairāk piemērota konkrēta veida procedūrām.

11. Viegla procedūra:

11.1. anestēzijas ievadīšana, izņemot vienīgi nogalināšanas nolūkā;

11.2. farmakokinētiski pētījumi, kad tiek ievadīta tikai viena deva un ņemti ierobežota skaita asins paraugi (kopā < 10 % cirkulācijas tilpuma), un nav paredzams, ka attiecīgā viela varētu izraisīt jebkādas novērojamas nelabvēlīgas sekas;

11.3. neinvazīva dzīvnieku skenēšana (piemēram, magnētiskās rezonanses attēlveidošana), lietojot piemērotu sedāciju vai anestēziju;

11.4. virspusējas procedūras, piemēram, auss vai astes biopsijas, minisūkņu un transponderu zemādas implantācija bez ķirurģiskas iejaukšanās;

11.5. ārēju telemetrisku ierīču lietošana, kas dzīvniekiem izraisa tikai nelielu kaitējumu vai paredz nelielu iejaukšanos to normālajā aktivitātē un uzvedībā;

11.6. vielu ievadīšana zemādā, intramuskulāri, intraperitoniāli, mākslīgi barojot un intravenozi pa virspusējiem asinsvadiem, ja vielai ir viegla ietekme uz dzīvnieku un ievadītais tilpums atbilst attiecīgiem ierobežojumiem atkarībā no dzīvnieka lieluma un sugas;

11.7. audzēja vai spontāna audzēja ierosināšana, kas neizraisa nekādas novērojamas nelabvēlīgas klīniskas sekas (piemēram, mazi, neinvazīvi zemādas mezgliņi);

11.8. ģenētiski pārveidotu dzīvnieku audzēšana, kā rezultātā rodas vieglas fenotipa izmaiņas;

11.9. pārmainīta sastāva ēdināšana, kas neatbilst visām dzīvnieka ēdināšanas vajadzībām un fizioloģijai un izraisa vieglas klīniskās novirzes pētījuma norises laikā;

11.10. īstermiņa (< 24 stundas) ievietošana metabolisma būros;

11.11. pētījumi, kuros paredzēts pieaugušas žurkas vai peles (tādas šķirnes, kurām nepieciešama sabiedrība) īslaicīgi nošķirt no sociālajiem partneriem vai ievietot pa vienai būros;

11.12. metodes, kas saistītas ar dzīvnieku pakļaušanu traucējošiem stimuliem, kuri īslaicīgi izraisa nelielas sāpes, ciešanas vai diskomfortu un no kuriem dzīvnieki var veiksmīgi izvairīties;

11.13. turpmāk minēto piemēru kombinācija vai akumulācija, ja procedūru var klasificēt kā vieglu:

11.13.1. ķermeņa uzbūves izpēte ar neinvazīvām metodēm un minimālu ierobežošanu;

11.13.2. elektrokardiogrāfiskā novērošana, izmantojot neinvazīvas metodes, minimāli vai nemaz neierobežojot pieradinātu izmēģinājumu dzīvnieku;

11.13.3. ārēju telemetrisku ierīču lietošana, kas sociāli adaptīviem izmēģinājumu dzīvniekiem neizraisīs kaitējumu un neiejauksies to normālajā aktivitātē un uzvedībā;

11.13.4. ģenētiski pārveidotu izmēģinājumu dzīvnieku audzēšana, ja nav sagaidāmas klīniski novērojamas nelabvēlīgas fenotipa pārmaiņas;

11.13.5. inertu marķieru pievienošana barībai, lai novērotu gremošanas norisi;

11.13.6. pieaugušām žurkām – ēdināšanas pārtraukšana ne vairāk kā 24 stundas;

11.13.7. pārbaudes atklātā laukā.

12. Mērena procedūra:

12.1. testēšanas vielu bieža ievadīšana, kas izraisa mērenas klīniskas sekas, un asins paraugu ņemšana (> 10 % cirkulācijas tilpuma) pie samaņas esošam izmēģinājumu dzīvniekam ar dažu dienu starplaiku, neveicot tilpuma aizvietošanu;

12.2. akūtas devas diapazona noteikšanas pētījumi, hroniskas toksicitātes/kancerogenitātes testi ar neletāliem mērķa parametriem;

12.3. ķirurģiska iejaukšanās, izmantojot vispārējo anestēziju un attiecīgus pretsāpju līdzekļus, saistībā ar pēcoperācijas sāpēm, ciešanām vai kaitējumu vispārējam stāvoklim. Piemēram, torakotomija, kraniotomija, laparotomija, orhidektomija, limfadenektomija, tireoidotomija, ortopēdiska ķirurģiska iejaukšanās ar efektīvu stabilizāciju un brūču apkopi, orgānu transplantācija ar efektīvu atgrūšanas kontroli, katetru vai biomedicīnisku ierīču (piemēram, telemetrisku raidītāju, minisūkņu utt.) ķirurģiska implantācija;

12.4. metodes audzēja vai spontāna audzēja ierosināšanai, kas izraisīs mērenas sāpes vai diskomfortu vai mērenus normālas uzvedības traucējumus;

12.5. apstarošana vai ķīmijterapija ar subletālu devu vai citādi – letālu devu, tomēr nodrošinot imūnsistēmas atjaunošanos. Paredzams, ka nelabvēlīgā ietekme būs viegla vai mērena un nebūs ilgstoša (ne vairāk kā piecas dienas);

12.6. ģenētiski pārveidotu dzīvnieku audzēšana, ja radīsies fenotips ar mērenām sekām;

12.7. ģenētiski pārveidotu izmēģinājumu dzīvnieku radīšana, izmantojot ķirurģiskas procedūras;

12.8. izmēģinājumu dzīvnieku ievietošana metabolisma būros, kura izraisīs mērenus kustību ierobežojumus ilgstošā periodā (līdz piecām dienām);

12.9. pētījumi ar pārmainīta sastāva barību, kas neatbilst visām dzīvnieku ēdināšanas vajadzībām un izraisīs mērenas klīniskās novirzes pētījuma norises laikā;

12.10. pieaugušām žurkām – ēdināšanas pārtraukšana uz 48 stundām;

12.11. bēgšanas vai izvairīšanās reakciju izraisīšana apstākļos, kādos izmēģinājumu dzīvnieks nespēj izbēgt vai izvairīties no stimula, kā rezultātā radīsies mērens diskomforts.

13. Smaga procedūra:

13.1. toksicitātes testi, kur nāve ir mērķa parametrs vai būs bojāejas gadījumi un tiek izraisīti smagi patofizioloģiski stāvokļi. Piemēram, vienreizējās devas toksicitātes pārbaude;

13.2. ierīces testēšana, kas defekta gadījumā izmēģinājumu dzīvniekam var izraisīt smagas sāpes, diskomfortu vai nāvi (piemēram, sirdsdarbības veicināšanas ierīces);

13.3. vakcīnas iedarbības testēšana, kurai raksturīgs paliekošs kaitējums izmēģinājumu dzīvnieka stāvoklim, progresējoša slimība, kuras rezultātā iestājas nāve, saistībā ar ilgstošām mērenām sāpēm, ciešanām vai diskomfortu;

13.4. apstarošana vai ķīmijterapija ar letālu devu bez imūnsistēmas atjaunošanās vai ar atjaunošanos, izraisot transplantāta atgrūšanas slimību;

13.5. metodes audzēja vai spontāna audzēja ierosināšanai, kuru rezultātā izraisīsies progresīva letāla slimība, saistīta ar ilgstošām mērenām sāpēm, ciešanām vai diskomfortu. Piemēram, audzēji, kas izraisa kaheksiju, invazīvi kaulu audzēji, audzēji, kuru rezultātā notiek metastāžu izplatīšanās, un audzēji, kas var radīt čūlošanu;

13.6. ķirurģiska iejaukšanās un citas manipulācijas ar izmēģinājumu dzīvniekiem, izmantojot vispārējo anestēziju, kuru rezultātā dzīvniekiem tiks radītas smagas vai mērenas un nepārejošas pēcoperācijas sāpes, ciešanas vai diskomforts vai smags un nepārejošs kaitējums to vispārējam stāvoklim. Nestabilu lūzumu radīšana, torakotomija, neveicot pietiekamu atsāpināšanu, vai traumas, lai izraisītu multiplu orgānu mazspēju;

13.7. orgānu transplantācija, ja orgānu atgrūšana var radīt smagu diskomfortu vai kaitējumu dzīvnieka vispārējam stāvoklim (piemēram, ksenotransplantācija);

13.8. vaislas dzīvnieki ar ģenētiskām pārmaiņām, kuriem tiks nodarīts smags un nepārejošs kaitējums vispārējam stāvoklim, piemēram, Hantingtona slimība, muskuļu distrofija, hroniska atkārtota neirīta formas;

13.9. ievietošana metabolisma būros, kas paredz smagus kustību ierobežojumus ilgstošā periodā;

13.10. elektrošoks, no kura nav iespējams izvairīties (piemēram, lai panāktu iemācītu bezpalīdzību);

13.11. sociālo sugu, piemēram, suņu un primātu, kas nav cilvēkveidīgie primāti, ilgstoša pilnīga izolācija;

13.12. imobilizācijas stress, lai izraisītu kuņģa čūlu vai sirds mazspēju žurkām;

13.13. piespiedu peldināšanas vai fizisko vingrinājumu testi, kuru mērķa parametrs ir spēku izsīkums.

Zemkopības ministre L.Straujuma
6.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 22.janvāra
noteikumiem Nr.52
Izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanas metodes

1. Nogalinot izmēģinājumu dzīvniekus, izmanto tabulā minētās metodes. Metodes, kuras nav minētajā sarakstā, drīkst izmantot:

1.1. dzīvniekiem, kas ir bezsamaņā, ja dzīvnieks pirms nāves neatgūst samaņu;

1.2. dzīvniekiem, ko izmanto lauksaimniecības pētījumos, ja projekta mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus komercsaimniecībās. Šādus dzīvniekus var nogalināt atbilstoši Padomes 2009.gada 24.septembra Regulas (EK) Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā I pielikumā noteiktajām prasībām.

2. Dzīvnieku nogalināšana var beigties ar:

2.1. apstiprinājumu, ka neatgriezeniski izbeigusies asins cirkulācija;

2.2. smadzeņu iznīcināšanu;

2.3. kakla dislocēšanu;

2.4. atasiņošanu;

2.5. apstiprinājumu, ka sāk iestāties rigor mortis.

Nr.p.k.

Metodes

Dzīvnieki

zivis

abinieki

rāpuļi

putni

grauzēji

truši

suņi, kaķi, baltie seski, lapsas

lielie zīdītājdzīvnieki

primāti, kas nav cilvēku ģints primāti

1.

Anestēzijas līdzekļu pārdozēšana

(1)

(1)

(1)

(1)

(1)

(1)

(1)

(1)

(1)

2.

Kaušanas pistole

X

X

(2)

X

X

 

X

 

X

3.

Oglekļa dioksīds

X

X

X

 

(3)

X

X

X

X

4.

Kakla skriemeļu dislokācija

X

X

X

(4)

(5)

(6)

X

X

X

5.

Kontuzēšana/spēcīgs sitiens pa galvu      

(7)

(8)

(9)

(10)

X

X

6.

Galvas nociršana

X

X

X

(11)

(12)

X

X

X

X

7.

Elektriska apdullināšana

(13)

(13)

X

(13)

X

(13)

(13)

(13)

X

8.

Cēlgāzes (Ar, N2)

X

X

X

   

X

X

(14)

X

9.

Nošaušana ar piemērotām šautenēm, pistolēm, munīciju

X

X

(15)

X

X

X

(16)

(15)

X

Piezīmes.

(1) Ja nepieciešams, izmanto ar iepriekšēju sedāciju.

(2) Izmanto tikai lieliem rāpuļiem.

(3) Izmanto, tikai ievadot kamerā pakāpeniski. Neizmanto grauzēju augļa formām un jaundzimušajiem.

(4) Izmanto putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 1 kg. Putnus, kas smagāki par 250 g, iemidzina.

(5) Izmanto grauzējiem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 1 kg. Grauzējus, kas smagāki par 150 g, iemidzina.

(6) Izmanto trušiem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 1 kg. Trušus, kas smagāki par 150 g, iemidzina.

(7) Izmanto putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 5 kg.

(8) Izmanto grauzējiem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 1 kg.

(9) Izmanto trušiem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 5 kg.

(10) Izmanto tikai jaundzimušajiem.

(11) Izmanto putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 250 g.

(12) Izmanto tikai tad, ja nevar izmantot citas metodes.

(13) Vajadzīgs īpašs aprīkojums.

(14) Izmanto tikai cūkām.

(15) Izmanto tikai pieredzējuši šāvēji lauka apstākļos.

(16) Izmanto tikai pieredzējuši šāvēji lauka apstākļos, ja citas metodes nav iespējams izmantot.

(X) Neizmanto.

Zemkopības ministre L.Straujuma
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 52Pieņemts: 22.01.2013.Stājas spēkā: 05.02.2013. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 24 (4830), 04.02.2013.OP numurs: 2013/24.4
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Citi saistītie dokumenti
254532
05.02.2013
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)