Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.202

Rīgā 2013.gada 15.janvārī (prot. Nr.103, 4.§)
Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā
Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3.panta otro daļu, 33.panta otro daļu, 35.panta trešo, ceturto
un piekto daļu, likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
14.panta sesto daļu, Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.299
"Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu"
19.4.apakšpunktu, Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumu Nr.75
"Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba
samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu
īstenotāju izvēles principiem
" 141.6punktu, Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija
noteikumu Nr.550 "Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts
garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību
"
6., 13., 15.punktu un Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.913
"Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni" 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. ģimenes, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojošas personas (turpmāk – ģimene (persona)) īpašumā esošās mantas veidus, kas netiek uzskatīti par īpašumu ģimenes (personas) atzīšanai par trūcīgu Rīgas pilsētas pašvaldībā;

1.2. maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanas kārtību;

1.3. Rīgas pilsētas pašvaldības sociālo pabalstu (turpmāk – pabalsti) veidus un apmēru;

1.4. personas, kurām ir tiesības saņemt pabalstus;

1.5. pabalstu pieprasīšanas, piešķiršanas un saņemšanas kārtību;

1.6. algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos prioritāri iesaistāmo bezdarbnieku kategorijas;

1.7. lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. ienākumus un materiālos resursus apliecinoši dokumenti – dokumenti, kas apliecina personas ienākumus, īpašumus, vērtspapīru esamību, uzkrājumus un noslēgtos uztura līgumus;

2.2. izdevumus apliecinoši dokumenti – kases čeka, stingrās uzskaites kvīts vai faktūrrēķina oriģināls vai internetbankas izdruka (apstiprināta bankā, ja dokuments nav apstiprināts ar elektronisko parakstu), kurā norādīts klienta vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis, samaksas summa un samaksas datums;

2.3. klients – šo saistošo noteikumu izpratnē ir persona un viņa ģimenes locekļi, kuri tieši vai ar pārstāvja palīdzību vēršas Rīgas Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests) un lūdz izvērtēt atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un/vai lūdz piešķirt pabalstus.

(Grozīts ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)

II. Ienākumu un materiālo resursu novērtēšana

3. Lai izvērtētu ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam vai saņemtu kādu no šo saistošo noteikumu 19.punktā minētajiem pabalstiem, klients vēršas Sociālajā dienestā, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un:

3.1. iesniedz rakstveida iesniegumu, kuru parakstot, pilngadīgās personas dod Sociālajam dienestam atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par sevi un ģimenes locekļiem;

3.2. iesniedz ienākumus un materiālos resursus apliecinošus dokumentus par sevi un ģimenes locekļiem. Pieprasot saistošo noteikumu 19.6. un 19.7.apakšpunktā minētos pabalstus, ienākumus un materiālos resursus apliecinoši dokumenti nav jāiesniedz.

4. Lai saņemtu saistošo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto pabalstu, klienta ienākumus un materiālos resursus ģimenēm, kurās ir personas darbspējīgā vecumā, vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā izvērtē ne retāk kā reizi trijos mēnešos, bet, ja ģimenē nav personu darbspējīgā vecumā, – ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

5. Mutvārdos izteiktu klienta iesniegumu Sociālā dienesta sociālā darba speciālists noformē rakstveidā un klients to paraksta.

6. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists pēc klienta iesnieguma, ienākumus un materiālos resursus apliecinošu dokumentu saņemšanas, pamatojoties uz klienta sniegto informāciju, iesniegtajiem dokumentiem un Rīgas domes vienotajā informācijas sistēmā par klientu pieejamo informāciju no valsts un pašvaldības datu reģistriem, elektroniski aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk – deklarācija), kas noteikta normatīvajā aktā par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu.

7. Pēc deklarācijas aizpildīšanas to izdrukā un paraksta Sociālā dienesta sociālā darba speciālists un deklarācijas iesniedzējs, apliecinot deklarācijā sniegtās informācijas pareizību.

8. Klientam ir tiesības iesniegt pašrocīgi aizpildītu, normatīvajā aktā par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, norādītu deklarācijas veidlapu, noformējot to atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

9. Klients deklarācijā norāda ienākumus saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu. Deklarācijas iesniedzējs, parakstot deklarāciju, ir atbildīgs par deklarācijā norādīto ziņu patiesumu, savu rīcību, kā arī par zaudējumu, kas Sociālajam dienestam radušies klienta vainas dēļ, ja klients sniedzis nepatiesas vai nepilnīgas ziņas, vai arī klienta nelikumīgas rīcības dēļ, atlīdzināšanu.

10. Klients deklarācijā ienākumus deklarē atbilstoši apmēram, kas veidojas pēc nodokļu samaksas.

11. Aprēķinot vidējos ienākumus, Sociālais dienests personas ienākumu apmēru samazina par summu, kādu persona maksā kā uzturlīdzekļus bērnam (bērniem), bet ne vairāk kā par valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru katram bērnam, izņemot gadījumu, kad uzturlīdzekļi tiek maksāti saskaņā ar tiesas spriedumu.

12. Izvērtējot klienta materiālo resursu atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un tiesības saņemt pabalstus, papildus normatīvajā aktā par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, noteiktajam par īpašumu netiek uzskatīts:

12.1. ģimenes (personas) īpašumā esoši šādi kustamie īpašumi (kuri nav iegādāti trīs mēnešu laikā pirms pabalstu pieprasīšanas vai sociālās palīdzības saņemšanas laikā): viena airu laiva; viens vieglais automobilis, kas nav jaunāks par 10 gadiem; viena vieglā automobiļa piekabe; motorollers (mopēds); viens velosipēds katram ģimenes loceklim;

12.2. viena garāža viena transportlīdzekļa novietošanai, ja ģimenei (personai) pieder automobilis, kurš atbilst šo saistošo noteikumu 12.1.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, un ja garāžā netiek veikta saimnieciskā darbība, tā netiek izīrēta vai iznomāta;

12.3. ģimenes, kurā ir pilngadīga persona ar invaliditāti, kurai ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumu noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, vai kurā aug bērns ar invaliditāti, īpašumā esošs viens vieglais automobilis;

12.4. personas, kurai ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei, īpašumā esošs speciāli pielāgots vieglais automobilis;

12.5. nekustamais īpašums vai tā daļa, kas pieder klientam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem un kur dzīvo ģimenes locekļu pirmās pakāpes radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums.

(Grozīts ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)

III. Ģimenes (personas) atzīšana par maznodrošinātu

13. Ģimenes (personas) ienākumi un materiālie resursi ģimenes (personas) atzīšanai par maznodrošinātu tiek izvērtēti saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, un šo saistošo noteikumu 12.punktā noteikto.

14. Ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona darbspējīgā vecumā atzīstama par maznodrošinātu, ja vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim (personai) mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 320 euro, izņemot gadījumus, kad dzīvoklī dzīvo viens vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs, kurš atzīstams par maznodrošinātu, ja viņa vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 400 euro un ir ievēroti pārējie šo saistošo noteikumu nosacījumi.

(Rīgas domes 16.12.2014. saistošo noteikumu Nr.130 redakcijā)

15. Ja persona, kura atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē, rakstveidā ir izteikusi vēlēšanos pārtraukt minētā pakalpojuma saņemšanu un Sociālajā dienestā lūdz izsniegt maznodrošinātas personas statusu apliecinošu izziņu, lai reģistrētos palīdzības reģistrā pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā, Sociālais dienests, sazinoties ar ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādi, izvērtē personas ienākumus un materiālos resursus un lemj par personas atbilstību vai neatbilstību maznodrošinātas personas statusam.

16. Maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes (personas) statuss ģimenei, kurā ir kaut viena persona darbspējīgā vecumā, vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā tiek piešķirts uz trim mēnešiem, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam vai arī ģimenei, kurā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā, tiek piešķirts uz sešiem mēnešiem.

(Grozīts ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)

17. Sociālais dienests lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam pieņem ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad saņemts klienta iesniegums un citi lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti.

17.1 Ģimene (persona) tiek atzīta par maznodrošinātu, sākot ar to mēnesi, kurā pieņemts lēmums par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu. Ja ģimene (persona) atbilst maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, Sociālais dienests izsniedz rakstveida izziņu par atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam.

(Rīgas domes 16.12.2014. saistošo noteikumu Nr.130 redakcijā)

IV. Pabalstu veidi

18. Pabalsti ir pašvaldības materiāls atbalsts naudas izteiksmē vai samaksa par pakalpojumu ģimenei (personai) situācijās, kad ģimene (persona) objektīvu iemeslu dēļ nespēj gūt ienākumus, lai nodrošinātu pamatvajadzības.

19. Rīgas pilsētas pašvaldība piešķir:

19.1. pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai;

19.2. dzīvokļa pabalstu;

19.3. pabalstu veselības aprūpei;

19.4. pabalstu izglītības ieguves atbalstam;

19.5. pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai;

19.6. vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā;

19.7. apbedīšanas pabalstu;

19.8. (svītrots ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130).

(Grozīts ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)

V. Personu tiesības uz pabalstiem

20. Šo saistošo noteikumu 19.1.apakšpunktā minēto pabalstu ģimenei (personai) piešķir saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību.

21. Tiesības saņemt šo saistošo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto pabalstu ir personām, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 284,57 euro katram ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā mēnesī, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam nepārsniedz 355,72 euro mēnesī, ja ir ievēroti pārējie šo saistošo noteikumu nosacījumi.

(Grozīts ar Rīgas domes 24.09.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.41)

22. Tiesības saņemt šo saistošo noteikumu 19.3., 19.4., 19.5.apakšpunktā minētos pabalstus ir personām, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā divpadsmit mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas, dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 192,09 euro katram ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā mēnesī, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam nepārsniedz 234,77 euro mēnesī, ja ir ievēroti pārējie šo saistošo noteikumu nosacījumi.

(Grozīts ar Rīgas domes 24.09.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.41; Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)

23. Tiesības saņemt šo saistošo noteikumu 19.6.apakšpunktā minēto pabalstu ir personām, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei un ārkārtas situācijas dēļ nespēj nodrošināt pamatvajadzības minimālā apmērā.

24. Tiesības saņemt šo saistošo noteikumu 19.7.apakšpunktā minēto pabalstu ir mirušās personas, kuras pēdējā deklarētā pamata dzīvesvieta bija Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, tuviniekam vai, ja mirušajai personai nav tuvinieku, kuri ir spējīgi mirušo apbedīt, personai, kura ģimenes vārdā uzņēmusies apbedīšanu, nonākusi ārkārtas situācijā un ar saviem spēkiem nespēj nodrošināt pamatvajadzības.

25. Saistošo noteikumu 19.1., 19.2., 19.3., 19.4., 19.5. apakšpunktā minētos pabalstus klientam nepiešķir, ja:

25.1. tam pieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums, izņemot saistošo noteikumu 12.punktā minētos īpašumus;

25.2. tas ir noslēdzis uztura līgumu;

25.3. tas saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai atrodas ieslodzījuma vietā;

25.4. persona darbspējīgā vecumā nav reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks, izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta pirmajā daļā minētos gadījumus;

25.5. persona darbspējīgā vecumā atsakās slēgt ar sociālo darbinieku vienošanos par līdzdarbību, nepilda noslēgtās vienošanās par līdzdarbību noteiktos pienākumus;

25.6. tas nepiekrīt dzīvesvietas apsekošanai vai nav noskaidrojama ģimenes (personas) patiesā dzīvesvieta un/vai ģimenes sastāvs;

25.7. ienākumi un materiālie resursi neatbilst normatīvajos aktos minētajam ienākumu un materiālā stāvokļa līmenim.

(Grozīts ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)

26. Saistošo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto pabalstu personai (ģimenei) nepiešķir, ja bez saistošo noteikumu 25.punktā minētajiem kritērijiem ir stājies spēkā tiesas spriedums par klienta izlikšanu no dzīvokļa, izņemot gadījumus, kad klients iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku.

VI. Klienta pienākumi un atbildība

27. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists nosaka klienta līdzdarbības pienākumus un par šo pienākumu veikšanu noslēdz vienošanos.

28. Papildus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 7.pantā noteiktajam klientam ir šādi pienākumi:

28.1. sniegt patiesas un pilnīgas ziņas par sevi un ģimenes locekļiem;

28.2. nekavējoties ziņot par izmaiņām apstākļos, kuri nosaka ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un/vai pabalsta saņemšanu un apmēru;

28.3. vienoties ar sociālo darbinieku par līdzdarbības pasākumiem savu sociālo problēmu risināšanai un mazināšanai, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

28.4. personai darbspējīgā vecumā:

28.4.1. kura ir bezdarbnieks:

28.4.1.1. piedalīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos un pašvaldības organizētajos darbos, t.sk. sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos un darbos pašvaldības administratīvajā teritorijā, slēdzot darba līgumu uz noteiktu laiku;

28.4.1.2. iesniegt Sociālajā dienestā pierādījumus par darba meklēšanas aktivitātēm;

28.4.2. ierasties Sociālajā dienestā, lai novērtētu līdzdarbības pienākumu izpildi;

28.5. pakļauties ārstēšanai un atveseļošanas pasākumiem, ja persona vēlas saņemt pabalstu sakarā ar slimību vai invaliditāti un ja paredzams, ka tas uzlabos minētās personas veselības stāvokli vai novērsīs tā pasliktināšanos;

28.6. iesaistīties individuālā sociālā rehabilitācijas plāna izpildē.

(Grozīts ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)

29. Sociālais dienests prioritāri algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaista bezdarbniekus, kuri saņem šo saistošo noteikumu 19.1. un/vai 19.2.apakšpunktā minētos pabalstus un kuriem ir tiesības piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos.

30. Sociālais dienests ar motivētu lēmumu klientam samazina pabalstu par tai personai piešķirto daļu (bet atsevišķi dzīvojošai personai izbeidz izmaksu), kura Nodarbinātības valsts aģentūrā ir ieguvusi bezdarbnieka statusu, bet nav izmantojusi Nodarbinātības valsts aģentūras vai pašvaldības piedāvātos nodarbinātību veicinošos pasākumus (iespēju strādāt subsidētajās darba vietās, algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, pašvaldības organizētajos darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos u.c.); bez attaisnojoša iemesla nepilda vienošanās par līdzdarbību pienākumus; nav ieradusies Sociālajā dienestā, lai novērtētu vienošanās par līdzdarbību pienākumu izpildi; atrodas prombūtnē ilgāk par vienu kalendāra mēnesi un saņem sociālo vai ārstniecības pakalpojumu, kura ietvaros tiek nodrošinātas personas pamatvajadzības, atrodas ieslodzījuma vietā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai citu pamatotu iemeslu dēļ nav iekļaujama ģimenes sastāvā.

31. Ja klients, aizpildot deklarāciju, ir sniedzis nepatiesas ziņas vai piešķirto pabalstu nav izmantojis atbilstoši paredzētajam mērķim, Sociālais dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārtrauc pabalsta izmaksu.

VII. Pabalstu piešķiršanas kārtība

32. Pabalstus klientam piešķir pēc ģimenes (personas) ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas.

33. Pieprasot saistošo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto pabalstu, klients papildus saistošo noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem uzrāda:

33.1. ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu maksājumu kvīšu oriģinālus (iesniedzot kopijas) par iepriekšējo vai kārtējo mēnesi;

33.2. īres līguma oriģinālu (iesniedzot kopiju);

33.3. apsaimniekošanas līguma, ja tāds ir noslēgts, oriģinālu (iesniedzot kopiju);

33.4. grupu mājas (dzīvokļa) vai īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojuma saņēmēji uzrāda līguma par sociālā pakalpojuma saņemšanu oriģinālu.

(Rīgas domes 16.12.2014. saistošo noteikumu Nr.130 redakcijā)

34. Pieprasot saistošo noteikumu 19.3.apakšpunktā minēto pabalstu, papildus šo saistošo noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem klients iesniedz izdevumus apliecinošus dokumentus. Izdevumus apliecinoši dokumenti Sociālajā dienestā iesniedzami ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no izdevumu rašanās brīža. Ja dokumentu iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, Sociālais dienests izvērtē personas tiesības saņemt pabalstu.

35. Pieprasot saistošo noteikumu 19.7.apakšpunktā minēto pabalstu, klients Sociālajā dienestā iesniedz:

35.1. iesniegumu;

35.2. personas miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

35.3. ja personas miršanas fakts reģistrēts citā valstī, – attiecīgās valsts izsniegta apliecinājuma par personas miršanas faktu kopiju (uzrādot oriģinālu) un likumā noteiktajā kārtībā apliecinātu šī dokumenta tulkojumu valsts valodā;

35.4. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegtu lēmuma kopiju (uzrādot oriģinālu) vai izziņu no citas institūcijas par to, vai par mirušo personu ir izmaksāts apbedīšanas pabalsts, kā arī par izmaksāto summu;

35.5. apbedīšanas pakalpojumu izdevumus apliecinošu dokumentu oriģinālus. Izdevumus apliecinoši dokumenti Sociālajā dienestā iesniedzami ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no izdevumu rašanās brīža. Ja dokumentu iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, Sociālais dienests izvērtē personas tiesības saņemt pabalstu.

(Grozīts ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)

36. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists pirms lēmuma pieņemšanas pārbauda klienta deklarācijā sniegtās ziņas, izmantojot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju vai pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privātpersonām un, ja nepieciešams, pieprasot arī ziņas apliecinošus dokumentus.

37. Ja klients Sociālajā dienestā vēršas pirmo reizi vai nav vērsies pēdējo divu gadu laikā, sociālā darba speciālists pirms lēmuma pieņemšanas papildus saistošo noteikumu 36.punktā minētajam novērtē arī klienta dzīves apstākļus, apsekojot klientu dzīvesvietā, un aizpilda normatīvajos aktos noteikto veidlapu par apsekošanu dzīvesvietā, ko paraksta abas puses.

38. Atkārtoti klienta dzīves apstākļus, apsekojot klientu dzīvesvietā, sociālā darba speciālists novērtē gadījumos, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, bet ne retāk kā reizi divos gados.

39. Pabalstu piešķir ar to mēnesi, kurā pieņemts Sociālā dienesta lēmums par pabalsta piešķiršanu.

40. Ja Sociālais dienests pieņem lēmumu piešķirt klientam šo saistošo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto pabalstu, ikmēneša pabalsta summu pārskaita pakalpojumu sniedzējiem (mājokļa īpašniekam, nama apsaimniekotājam, komunālo pakalpojumu sniedzējiem u.c.). Ja objektīvu apstākļu dēļ tas nav iespējams, pabalstu pārskaita klienta norādītajā norēķinu kontā vai izmaksā klientam skaidrā naudā, klienta lietā norādot izmaksas veida pamatojumu.

41. Sociālais dienests klientam par kārtējo mēnesi piešķirto pabalstu izmaksu veic ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 10.datumam.

42. Ja klientam ir mainījies ģimenes sastāvs un/vai mainījusies materiālā vai sociālā situācija, Sociālais dienests, pamatojoties uz klienta no jauna iesniegto deklarāciju, izvērtē ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un/vai pabalstu saņemšanas nosacījumiem un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību/neatbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un/vai par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

VIII. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai

43. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) nodrošināšanai ir atbalsts ģimenei (personai), kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīta par trūcīgu un kuras pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi ir mazāki par šo saistošo noteikumu 44.punktā noteikto garantētā minimālā ienākumu līmeņa summas apmēru.

44. Garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērs mēnesī bērnam ir 64,03 euro, vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam – 128,06 euro, personai darbspējas vecumā – 56,91 euro.

(Grozīts ar Rīgas domes 24.09.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.41)

45. Ja persona ir sasniegusi valstī noteikto pensionēšanās vecumu vai personai ir noteikta invaliditāte, bet persona valsts noteikto pensiju vēl nesaņem, uzrādot Sociālajā dienestā apliecinājumu, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ir iesniegti dokumenti pensijas aprēķināšanai, līdz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmuma par pensijas piešķiršanu pieņemšanai garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērs personai mēnesī ir 128,06 euro.

(Grozīts ar Rīgas domes 24.09.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.41)

46. (Svītrots ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)

47. Ja ģimene ar bērnu (bērniem) saņem pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un pēc Sociālā dienesta rīcībā esošās informācijas (no Rīgas domes vienotās informācijas sistēmas) bērna vecāki (aizbildnis), kuru bērns apmeklē Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi, nav veikuši samaksu par ēdināšanas pakalpojumiem pirmsskolas izglītības iestādē, Sociālais dienests Ministru kabineta noteiktajos gadījumos daļu no pabalsta pārskaita Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes kontā.

IX. Dzīvokļa pabalsts

48. Dzīvokļa pabalsts ir Rīgas pilsētas pašvaldības pabalsts dzīvojamās telpas īres un/vai apsaimniekošanas maksas un/vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai.

49. Dzīvokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp klienta kopējo šo saistošo noteikumu 44.punktā noteikto garantētā minimālā ienākumu līmeņa summas apmēru, normatīvo izdevumu summu (nepārsniedzot šo saistošo noteikumu pielikumā noteiktos normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai) un klienta kopējiem ienākumiem:

P = GMI + K – I, kur

P – dzīvokļa pabalsta apmērs; GMI – garantētā minimālā ienākumu līmeņa summa klientam; K – normatīvie izdevumi par īri/apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem; I – klienta ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai).

50. Dzīvokļa pabalstu dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai klients pieprasa reizi trijos mēnešos, bet kurināmā iegādei – vienu reizi kalendārajā gadā.

51. Ja klients nelieto tam izīrēto pašvaldībai piederošo vai pašvaldības nomāto dzīvojamo telpu, bet īrē citu dzīvojamo telpu un lūdz dzīvokļa pabalstu par papildus īrēto dzīvojamo telpu, klientam dzīvokļa pabalstu par citu īrētu dzīvojamo telpu aprēķina tikai pēc pašvaldībai piederošās vai pašvaldības nomātās dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas vai tās lietošanas tiesību pārtraukšanas un īres līguma oriģināla (iesniedzot kopiju) par īrēto dzīvojamo telpu uzrādīšanas.

52. Ja klientam triju mēnešu laikā pēc iesnieguma par dzīvokļa pabalsta aprēķināšanu iesniegšanas mainās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, Sociālajam dienestam ir tiesības, pamatojoties uz klienta iesniegtajiem dokumentiem, veikt dzīvokļa pabalsta pārrēķinu par šo periodu atbilstoši faktiskajai situācijai.

(Rīgas domes 16.12.2014. saistošo noteikumu Nr.130 redakcijā)

53. Sociālajam dienestam ir tiesības lemt par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu palielinātā apmērā parāda par īri/apsaimniekošanu un par pakalpojumiem, kuri saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (turpmāk – dzīvokļa parāds), kas veidojies klientam iepriekš neparedzētu izdevumu dēļ (piemēram, smaga saslimšana, ar to saistītie izdevumi u.c.), pamatsummas nomaksai, ja:

53.1. ģimenē ir nepilngadīgi bērni;

53.2. ģimenē ir tikai vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji un nav nevienas personas darbspējīgā vecumā.

54. Dzīvokļa parādu sedz tikai gadījumos, ja klients ir šī dzīvokļa īpašnieks vai ar nama apsaimniekotāju noslēdzis dzīvojamās telpas īres līgumu un dzīvo dzīvoklī, kura normatīvā platība nepārsniedz šo saistošo noteikumu pielikumā noteiktos normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai.

55. Lai tiktu izskatīts jautājums par pabalstu dzīvokļa parāda samaksai, klients iesniedz Sociālajā dienestā:

55.1. iesniegumu, kurā norādīts dzīvokļa parāda veidošanās iemesls un klienta iespējamie resursi situācijas uzlabošanai;

55.2. ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu maksājumu kvīšu oriģinālus (iesniedzot kopijas) par iepriekšējiem trim mēnešiem;

55.3. dokumentu, kas apliecina klienta neparedzētos izdevumus dzīvokļa parāda veidošanās laikā.

56. Ja ar pašvaldībai piederoša vai pašvaldības nomāta labiekārtota dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu dzīvokļa parāds pārsniedz 284,57 euro vienai personai vai arī pašvaldībai piederoša vai pašvaldības nomāta dzīvokļa bez ērtībām dzīvokļa parāds pārsniedz 142,29 euro vienai personai, Sociālais dienests pieprasa Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes atzinumu par dzīvokļa parāda apmaksas lietderību.

(Grozīts ar Rīgas domes 24.09.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.41)

57. Sociālā dienesta lēmums par pabalsta piešķiršanu dzīvokļa parāda apmaksai ir pamats trīspusēja līguma "Par dzīvokļa parāda atmaksu" noslēgšanai starp Sociālo dienestu, nama apsaimniekotāju un personu, kura noslēgusi īres vai apsaimniekošanas līgumu ar nama apsaimniekotāju.

58. Sociālais dienests, sniedzot klientam atbalstu un konsultācijas, var atkārtoti noslēgt trīspusējo līgumu "Par dzīvokļa parāda atmaksu" ar nosacījumu, ka klients pats atmaksā dzīvokļa parādu atbilstoši sastādītajam maksājumu grafikam, bet nama apsaimniekotājs līguma darbības laikā neceļ tiesā prasību par parāda piedziņu un klienta izlikšanu no dzīvojamās telpas.

X. Pabalsts veselības aprūpei

59. Lai nodrošinātu palīdzību veselības aprūpei, Sociālais dienests piešķir šādus pabalstus:

59.1. personai, kura saņem vecuma vai invaliditātes pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, – pabalstu pacienta iemaksu segšanai, kopsummā nepārsniedzot 71,14 euro kalendārajā gadā. Šo pabalstu nepiešķir personai, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbrīvota no pacienta iemaksas;

59.2. pabalstu kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu daļas samaksai;

59.3. personām ar invaliditāti un pensionāriem ar slimību izraisītu vidēju un smagu inkontinenci, kuriem nav tiesību šos līdzekļus saņemt kā kompensētās medicīniskās ierīces, – pabalstu inkontinences līdzekļu un/vai urīnceļu katetru iegādei, kopsummā nepārsniedzot 341,49 euro kalendārajā gadā.

(Grozīts ar Rīgas domes 24.09.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.41; Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)

60. Lai saņemtu pabalstu inkontinences līdzekļu un/vai urīnceļu katetru iegādei, klients reizi sešos mēnešos iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un ārsta speciālista atzinumu par nepieciešamību lietot inkontinences līdzekļus un/vai urīnceļu katetrus.

(Rīgas domes 16.12.2014. saistošo noteikumu Nr.130 redakcijā)

XI. Pabalsts izglītības ieguves atbalstam

(Nodaļas nosaukums Rīgas domes 16.12.2014. saistošo noteikumu Nr.130 redakcijā)

61. Pabalstu izglītības ieguves atbalstam, uzsākot mācību gadu, piešķir vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības iestādes audzēknim, kurš nav sasniedzis 20 gadu vecumu. Sociālās korekcijas klašu audzēkņiem pabalstu piešķir bez vecuma ierobežojuma.

(Grozīts ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)

62. Pabalsta izglītības ieguves atbalstam apmērs ir 35,57 euro.

(Rīgas domes 16.12.2014. saistošo noteikumu Nr.130 redakcijā)

63. Sociālais dienests klienta iesniegumu par pabalstu izglītības ieguves atbalstam pieņem no 1.jūnija līdz 31.oktobrim.

(Grozīts ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)

XII. Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai

64. Lai novērstu vai mazinātu klienta invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības, vardarbības vai citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas klienta dzīvē, nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, sociālā darba speciālists pēc klienta individuālo vajadzību izvērtēšanas lemj par:

64.1. materiālā atbalsta nepieciešamību;

64.2. personas individuālā sociālās rehabilitācijas plāna sastādīšanas nepieciešamību.

(Rīgas domes 16.12.2014. saistošo noteikumu Nr.130 redakcijā)

65. Lēmumu par pabalsta sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai piešķiršanu klientam pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darba speciālista sniegto atzinumu, veicot klienta sociālās situācijas izvērtējumu vai pamatojoties uz personai sastādītā individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izpildi.

(Rīgas domes 16.12.2014. saistošo noteikumu Nr.130 redakcijā)

XIII. Vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā

66. Lai saņemtu vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā pamatvajadzību nodrošināšanai, klients mēneša laikā pēc ārkārtas situācijas rašanās iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu), kas apliecina ārkārtas situācijas faktu.

67. Sociālais dienests lēmumu par pabalsta piešķiršanu un tā apmēru pieņem, pamatojoties uz sociālā darba speciālista sniegto atzinumu, izvērtējot klienta sociālo situāciju, klienta spēju apmierināt savas pamatvajadzības, ņemot vērā ārkārtas situācijas izraisītās sekas, materiālos zaudējumus, kas radušies ārkārtas situācijas izraisīto seku rezultātā, kā arī īpašuma un mantas apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

XIV. Apbedīšanas pabalsts

68. Apbedīšanas pabalsta maksimālais apmērs ir 426,86 euro, bet ne vairāk par faktiskajiem izdevumiem mirušās personas apbedīšanai.

(Grozīts ar Rīgas domes 24.09.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.41)

69. Pabalsta apmēru samazina par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai citas institūcijas izmaksātā apbedīšanas pabalsta apmēru.

XV. Pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai

(Nodaļa svītrota ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)

70. (Svītrots ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)

71. (Svītrots ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)

72. (Svītrots ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)

73. (Svītrots ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)

74. (Svītrots ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)

XVI. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

75. Sociālā dienesta pieņemto lēmumu par trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa un/vai pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un faktisko rīcību klients normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā.

76. Rīgas domes Labklājības departamenta lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību klients var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

XVII. Noslēguma jautājumi

77. Saistošie noteikumi publicējami oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas.

78. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2007.gada 3.jūlija saistošos noteikumus Nr.84 "Noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības sociālajiem pabalstiem" (Latvijas Vēstnesis, 2007, Nr.127; 2008, Nr.8, Nr.55; 2009, Nr.19, Nr.94, Nr.160; 2010, Nr.6, Nr.101; 2012, Nr.25).

79. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2004.gada 17.februāra saistošos noteikumus Nr.56 "Par dzīvokļa pabalstu Rīgas iedzīvotājiem" (Latvijas Vēstnesis, 2004, Nr.31; 2005, Nr.42; 2007, Nr.13, Nr.126; 2008, Nr.8; 2009, Nr.95; 2010, Nr.5, Nr.101).

80. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2005.gada 22.februāra saistošos noteikumus Nr.86 "Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par maznodrošinātu" (Latvijas Vēstnesis, 2005, Nr.39; 2007, Nr.127; 2010, Nr.5, Nr.101).

81. Atcelt Rīgas domes 2012.gada 6.novembra saistošos noteikumus Nr.192 "Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā".

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
Pielikums
Rīgas domes 2013.gada 15.janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr.202
Dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamie normatīvie izdevumi

(Pielikums grozīts ar Rīgas domes 24.09.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.41; Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)

Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, izmantojami šādi normatīvie izdevumi:

1. Par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanas izdevumiem un par apkuri, kas nodrošināta visam namam:

1.1. par dzīvokļa kopējās platības 32 m2 vienai personai un 18 m2 katrai nākamajai personai;

1.2. pabalstu aprēķina par visu platību, ja:

1.2.1. tas ir vienistabas dzīvoklis vai istaba kopējā dzīvoklī;

1.2.2. divistabu dzīvoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi (-šas) persona (-as), kurai (-ām) noteikta I vai II grupas invaliditāte vai kura (-as) saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, vai viena vai vairākas personas, kura (-as) vecāka (-as) par 65 gadiem un kurai (-ām) nav taisnās līnijas radinieku (bērni);

1.3. (svītrots ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130);

1.4. par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanas izdevumiem saskaņā ar:

1.4.1. noslēgtā īres vai apsaimniekošanas līguma nosacījumiem vai komunālo maksājumu kvītī norādīto summu mēnesī, bet ne vairāk kā 4,27 euro par 1 m2;

1.4.2. noslēgto līgumu par sociālā pakalpojuma saņemšanu – grupu mājas (dzīvokļa) vai īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojuma saņēmējiem, bet ne vairāk kā 4,27 euro par 1 m2;

1.5. ja dzīvoklis, kura lietošanas izdevumu segšanai tiek pieprasīts dzīvokļa pabalsts, ir klienta atsevišķi dzīvojošu radinieku (līdz otrajai radniecības pakāpei) vai to laulāto īpašumā vai lietošanā un starp klientu un dzīvokļa īpašnieku ir noslēgts īres vai apakšīres līgums, aprēķinot dzīvokļa pabalstu, netiek ņemta vērā līgumā noteiktā īres maksa.

2. Par gāzi – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā:

2.1. dzīvoklī ar gāzes plīti – 6 m3 izmaksas mēnesī vienai personai un 3 m3 izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē;

2.2. dzīvoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot gāzi, – papildus 2.1.apakšpunktā noteiktajam 3 m3 izmaksas mēnesī personai.

3. Par elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā:

3.1. 60 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un 30 kWh izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē, bet ne vairāk kā 180 kWh izmaksas mēnesī ģimenei;

3.2. ja dzīvoklī ir stacionārā elektriskā plīts –100 kWh izmaksas mēnesī personai, bet ne vairāk kā 240 kWh izmaksas mēnesī ģimenei;

3.3. dzīvoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot elektroenerģiju, – papildus 3.1. un 3.2.apakšpunktā noteiktajam 50 kWh izmaksas mēnesī personai.

4. Par auksto ūdeni un karsto ūdeni – atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai arī komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai vai, ja dzīvoklī ir ūdens skaitītāji, izmaksas atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 m3 izmaksas mēnesī vienai personai, no kurām ne vairāk kā 2 m3 karstā ūdens izmaksas mēnesī vienai personai.

5. Apkures nodrošināšanai dzīvoklī (mājoklī):

5.1. ar malku – piecu steru izmaksas kalendārajā gadā dzīvoklim (mājoklim), kurā ir viena krāsns, par katru nākamo krāsni – divu steru izmaksas, bet, ja dzīvoklī (mājoklī) ēdiena gatavošanai izmanto tikai malkas plīti, – papildus trīs steru izmaksas kalendārajā gadā, bet ne vairāk kā desmit steru izmaksas kalendārajā gadā dzīvoklim (mājoklim); dzīvokļa pabalsta aprēķinā viena mēneša izdevumos iekļauj kopējo malkas iegādes izmaksu summu;

5.2. ar cita veida cieto kurināmo (oglēm, briketēm) – divu tonnu izmaksas kalendārajā gadā vienistabas vai divistabu dzīvoklim (mājoklim), bet ne vairāk kā četru tonnu izmaksas kalendārajā gadā lielākiem dzīvokļiem (mājokļiem); dzīvokļa pabalsta aprēķinā viena mēneša izdevumos iekļauj kopējo cietā kurināmā veida izmaksu summu;

5.3. ar gāzi – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,71 euro par dzīvokļa 1 m2 mēnesī papildus šī pielikuma 2.punktā noteiktajam;

5.4. ar elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,71 euro par dzīvokļa 1 m2 sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus šī pielikuma 3.punktā noteiktajam.

6. Par citiem pakalpojumiem:

6.1. atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai mēnesī par citiem ar dzīvokļa apsaimniekošanu saistītajiem izdevumiem (t.sk. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšana; zemes nomas maksa; nekustamā īpašuma nodokļa samaksa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā personai noteiktos nodokļa atvieglojumus);

6.2. par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu vai pārbaudi – līdz 11,38 euro, bet ne vairāk kā norādīts izdevumus apliecinošā dokumentā;

6.3. par pirts pakalpojumiem, ja dzīvoklī nav siltā ūdens apgādes vai ūdens uzsildīšanas ierīču, nav vannas vai dušas telpas, – līdz 4,27 euro mēnesī vienai personai;

6.4. par gāzes balonu (-iem) (ar tilpumu ne vairāk kā 60 litri) – iegādes izmaksas summa reizi divos mēnešos vienai personai un ne vairāk kā reizi mēnesī ģimenei;

6.5. par fiksētās tālruņa līnijas abonēšanu – līdz 5,69 euro mēnesī atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam, kā arī ģimenei, kurā nav personu darbspējīgā vecumā.

7. Normatīvajos izdevumos dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai netiek ieskaitīta maksa par kabeļtelevīziju un izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma apdrošināšanu un maksu par autostāvvietas izmantošanu.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Rīgas domeVeids: saistošie noteikumiNumurs: 202Pieņemts: 15.01.2013.Stājas spēkā: 22.01.2013. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 14 (4820), 21.01.2013.OP numurs: 2013/14.9
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
254202
{"selected":{"value":"23.12.2014","content":"<font class='s-1'>23.12.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"23.12.2014","iso_value":"2014\/12\/23","content":"<font class='s-1'>23.12.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-22.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.01.2013","iso_value":"2013\/01\/22","content":"<font class='s-1'>22.01.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
23.12.2014
424
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)