Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.936

Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 47.§)
Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā
Izdoti saskaņā ar Meža likuma
37.pantu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā;

1.2. aprobežojumus aizsargjoslās ap purviem;

1.3. bioloģiski nozīmīgu meža struktūras elementu noteikšanas un saglabāšanas nosacījumus;

1.4. saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā.

2. Apsaimniekojot mežu, saglabā šādus bioloģiski nozīmīgus meža struktūras elementus:

2.1. mežaudzes ezeru salās;

2.2. mežaudzes purvu salās – meža platību, kuru no visām pusēm norobežo purva ekosistēma un kura atrodas ne mazāk kā 100 metru attālumā no citas meža platības;

2.3. meža pudurus – meža platību, kas mazāka par hektāru un atrodas ne mazāk kā 500 metru attālumā no citas meža platības, kura lielāka par hektāru;

2.4. mežaudzes ūdensteču un ūdenstilpju palienēs – ielejas daļā, kura periodiski applūst un kurā ir palienei raksturīgā veģetācija;

2.5. ģeoloģiskus un ģeomorfoloģiskus veidojumus – gravas (vismaz 15 metru dziļas un 10 metru platas ūdens erozijas veidotas gultnes, kuru nogāzes slīpums ir vismaz 30 grādu), kritenes, noslīdeņus, iežu atsegumus un vietējas un valsts nozīmes dižakmeņus un 10 metru platu teritoriju ap tiem;

2.6. avotus un avoksnājus – vietu, kurā izplūst avots un kurai ir raksturīga veģetācija, un 10 metru platu teritoriju ap to;

2.7. apaugumu mikroieplakās – veģetāciju, kas mežā raksturīga reljefa pazeminājumos ar izteikti palielinātu mitrumu;

2.8. mežmalas – pārejas joslu no meža uz lauksaimniecībā izmantojamu zemi, ūdenstilpi, purvu, lauci vai pārplūstošu klajumu, kuri lielāki par diviem hektāriem;

2.9. bioloģiski vērtīgas mežaudzes saskaņā ar šo noteikumu 18.punktu.

3. Apsaimniekojot šo noteikumu 2.punktā minētos bioloģiski nozīmīgos meža struktūras elementus un aizsargjoslas ap purviem, ievēro koku ciršanas ierobežojumus, kas noteikti normatīvajos aktos par koku ciršanu mežā.

4. Lai saglabātu ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus, pa tiem un 10 metru platā joslā no gravu, kriteņu, noslīdeņu un iežu atsegumu augšējās malas aizliegts pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, kā arī pārvietot un bojāt dižakmeņus.

5. Mežaudzēs aizliegts cirst un izvākt ekoloģiskos kokus, kokus ar putnu ligzdām, kuru diametrs pārsniedz 50 centimetru, kā arī koku rindu un pamežu ap tiem, dobumainus kokus, kuru dobuma diametrs pārsniedz 10 centimetru, sausos kokus un citus kokus, kas saglabāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā.

6. Lai saglabātu mežu ainavisko daudzveidību un barošanās vietas meža dzīvniekiem, laucēs, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces, ir aizliegta augsnes apstrāde un meža sēšana vai stādīšana.

7. Aizsargjoslās ap purviem ir aizliegts ierīkot jaunus meliorācijas grāvjus, ja tas nav nepieciešams purvu vai citu zemes lietojuma veidu (ārpus meža) teritoriju apsaimniekošanai.

8. Meža apsaimniekošanā izmanto paņēmienus, kas neizraisa augsnes eroziju (augsnes virskārtas pārvietošanos ūdens vai vēja iedarbības ietekmē), kura rada cilmieža atsegumus. Par šo noteikumu pārkāpumu nav uzskatāma erozija, kas notikusi vienlaidus ne vairāk kā 20 kvadrātmetru platībā, kā arī par eroziju nav uzskatāma augsnes sagatavošana meža atjaunošanai. Sagatavojot augsni meža atjaunošanai un izvedot meža materiālus, ņem vērā teritorijas reljefu un augsnes īpatnības, lai neizraisītu augsnes eroziju.

9. Veicot jebkuru darbību mežā, izvairās no ūdens noteces traucēšanas grāvjos, strautos un upēs. Ja ūdens notece tiek traucēta, darbības veicējs pēc darbības pabeigšanas atjauno ūdens noteci. Saimnieciskās darbības radīts ūdens noteces traucējums nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem gadā, un tas nedrīkst radīt ietekmi uz citiem īpašumiem.

10. Lai netraucētu dzīvniekus vairošanās sezonā:

10.1. no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam visos mežos aizliegta līdz 10 gadu vecu priežu un lapu koku un līdz 20 gadu vecu egļu mežaudžu kopšana, izņemot jaunaudzes, kur skuju koku vidējais augstums nepārsniedz 0,7 metrus, bet lapu koku vidējais augstums – vienu metru;

10.2. no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3., 2.4. un 2.9.apakšpunktā minētajās teritorijās un aizsargjoslās ap purviem neveic koku ciršanu, augsnes sagatavošanu un meža atjaunošanu ar motorizētu tehniku;

10.3. no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam aizliegta galvenā cirte pilsētas mežos;

10.4. no 1.aprīļa līdz 30.septembrim aizliegta galvenā cirte Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā.

11. Līdz Valsts meža dienesta lēmuma pieņemšanai par mikrolieguma izveidošanu vai īpaši aizsargājama meža iecirkņa statusa atcelšanu vai līdz atkārtotas meža inventarizācijas veikšanai tiek saglabāti šādi Meža valsts reģistrā reģistrēti īpaši aizsargājami meža iecirkņi, kam saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem nav noteikti šo noteikumu 20.1. vai 20.2.apakšpunktā minētie aprobežojumi vai stingrāki aprobežojumi:

11.1. meži gravu nogāzēs;

11.2. ūdens vai vēja erozijas apdraudēti meži;

11.3. meži ap ārstniecības iestādēm;

11.4. medņu riestu meži;

11.5. aizsargājami botāniskie liegumi;

11.6. aizsargājami dzērvenāju liegumi;

11.7. aizsargājami zooloģiskie liegumi;

11.8. aizsargājami dabas parki;

11.9. aizsargājami parki;

11.10. parku stādījumi;

11.11. aizsargājami kompleksie liegumi;

11.12. aizsargājami purvu liegumi;

11.13. aizsargājami meža biotopi;

11.14. aizsargājamu augu sugu meža biotopi;

11.15. aizsargājamu sēņu sugu meža biotopi;

11.16. aizsargājamu dzīvnieku sugu meža biotopi;

11.17. saudzes kvartāli;

11.18. etalonaudzes;

11.19. meža augšanas apstākļu tipu etalonaudzes;

11.20. ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko liegumu meži;

11.21. citi ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko objektu meži;

11.22. audzes ar izciliem kokiem;

11.23. dižkoku audzes;

11.24. īpatnēju koku audzes.

12. Valsts meža dienests pieņem lēmumu par mikrolieguma izveidošanu vai lēmumu par īpaši aizsargājama meža iecirkņa statusa atcelšanu saskaņā ar tādas īpaši aizsargājamu meža iecirkņu izvērtēšanas rezultātiem, ko veicis sertificēts eksperts sugu un biotopu aizsardzības jomā.

13. Īpaši aizsargājamus meža iecirkņus izvērtē pēc meža īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai cita ierosinātāja pieprasījuma par attiecīgā ierosinātāja vai citiem līdzekļiem.

14. Īpaši aizsargājamus meža iecirkņus izvērtē atbilstoši sugai vai biotopam, kura aizsardzībai izveidots īpaši aizsargājams meža iecirknis. Informāciju par sugām un biotopiem, kuru aizsardzībai izveidots īpaši aizsargājams meža iecirknis, izsniedz Valsts meža dienests mēneša laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas.

15. Ja Valsts meža dienesta rīcībā nav informācijas par sugām, kuru aizsardzībai izveidots īpaši aizsargājams meža iecirknis, vai ja minētajā objektā netiek izveidots attiecīgo sugu mikroliegums, izvērtē, vai ir izveidojams mikroliegums īpaši aizsargājamam meža biotopam.

16. Ja pēc īpaši aizsargājamu meža iecirkņu izvērtēšanas mikroliegums šo noteikumu 11.punktā minētajos objektos netiek izveidots, Valsts meža dienests, pamatojoties uz atzinumu, ko sniedzis sertificēts eksperts sugu un biotopu aizsardzības jomā, atceļ īpaši aizsargājama meža iecirkņa statusu. Valsts meža dienests par pieņemto lēmumu paziņo meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.

17. Ja pēc īpaši aizsargājamu meža iecirkņu izvērtēšanas šo noteikumu 11.punktā minētie objekti atbilst mikroliegumu izveidošanas kritērijiem, mikroliegumus nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mikroliegumu izveidošanas kārtību.

18. Veicot atkārtotu meža inventarizāciju, meža īpašnieks var neizvērtēt īpaši aizsargājamā meža iecirkņa atbilstību mikrolieguma statusam. Šādā gadījumā īpaši aizsargājamu meža iecirkni Meža valsts reģistrā saglabā kā bioloģiski vērtīgu mežaudzi, uz kuru attiecas šo noteikumu 20.1.apakšpunktā minētie aprobežojumi.

19. Bioloģiski vērtīgās mežaudzes statusu var atcelt, ja:

19.1. mežaudzei tiek noteikts mikrolieguma statuss vai šo noteikumu 20.1. vai 20.2.apakšpunktā minētie mežsaimnieciskās darbības aprobežojumi saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

19.2. Valsts meža dienests, pamatojoties uz atzinumu, ko sniedzis sertificēts eksperts meža biotopu aizsardzības jomā un putnu sugu aizsardzības jomā, ir pieņēmis lēmumu par to, ka mežaudze neatbilst mikrolieguma izveidošanas kritērijiem.

20. Līdz Valsts meža dienesta lēmuma pieņemšanai par mikrolieguma izveidošanu vai par īpaši aizsargājama meža iecirkņa statusa atcelšanu šo noteikumu 11.punktā minētajos objektos ir aizliegts:

20.1. veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus un koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai šo noteikumu 11.4., 11.5., 11.7., 11.11., 11.14., 11.15., 11.16., 11.17., 11.23. un 11.24.apakšpunktā minētajos objektos;

20.2. veikt galveno cirti un rekonstruktīvo cirti šo noteikumu 11.1., 11.2., 11.3., 11.6., 11.8., 11.9., 11.10., 11.12., 11.13., 11.18., 11.19., 11.20., 11.21. un 11.22.apakšpunktā minētajos objektos;

20.3. lietot minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus;

20.4. veikt darbības, kuru rezultātā paredzama atmežošana, ja tās nav nepieciešamas autoceļu, dzelzceļu, elektrolīniju, sakaru līniju un cauruļvadu būvniecībai vai parku ierīkošanai.

21. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 936Pieņemts: 18.12.2012.Stājas spēkā: 01.01.2013. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 203 (4806), 28.12.2012.OP numurs: 2012/203.43
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
253758
01.01.2013
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)