Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.940

Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 95.§)
Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu
Izdoti saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4.panta 4. un 20.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu.

2. Ja mikroliegums tiek izveidots kādā no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, papildus šiem noteikumiem piemērojamas normas, kas regulē īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un apsaimniekošanu.

II. Mikroliegumu noteikšana

3. Īpaši aizsargājamo zīdītāju, abinieku, rāpuļu, bezmugurkaulnieku, vaskulāro augu, sūnu, aļģu, ķērpju un sēņu sugas, kuru aizsardzībai var izveidot mikroliegumus, noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā.

4. Īpaši aizsargājamās putnu sugas, kuru aizsardzībai var izveidot mikroliegumus un tām paredzētās mikroliegumu platības, noteiktas šo noteikumu 2.pielikumā.

5. Īpaši aizsargājamās zivju sugas, kuru aizsardzībai var izveidot mikroliegumus to nārsta vietās, noteiktas šo noteikumu 3.pielikumā.

6. Biotopi, kuru aizsardzībai var veidot mikroliegumus, noteikti normatīvajos aktos par īpaši aizsargājamo biotopu veidiem.

7. Mikroliegumu platības īpaši aizsargājamo dzīvnieku, augu, sēņu, ķērpju, aļģu sugu (izņemot putnu, zivju un citas ūdenstecēs un ūdenstilpēs dzīvojošas sugas) un biotopu saglabāšanai nosaka atbilstoši šo sugu dzīvotnēm un biotopu atrašanās vietas platībai 0,1–30 hektāru robežās.

8. Mikroliegumus īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietu un ūdenstecēs un ūdenstilpēs dzīvojošo īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu, kā arī saldūdeņu biotopu aizsardzībai nosaka atsevišķiem upju posmiem ne vairāk kā piecu kilometru garumā un ne vairāk kā 20 ha platībā un ezeru daļām vai ezeriem ne vairāk kā 20 ha platībā.

9. Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts meža dienests un Zemkopības ministrija (turpmāk katra – atbildīgā institūcija) ir atbildīgas par mikrolieguma izveidošanu atbilstoši savai kompetencei un saskaņā ar attiecīgās sugu un biotopu aizsardzības jomas sertificēta eksperta (turpmāk – eksperts) atzinumu:

9.1. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka mikroliegumus, tai skaitā mikroliegumus likumos noteiktajos dabas rezervātos un nacionālajos parkos, izņemot šo noteikumu 9.2. un 9.3.apakšpunktā minētos gadījumus;

9.2. Valsts meža dienests nosaka mikroliegumus meža zemēs ārpus likumos noteiktajiem dabas rezervātiem un nacionālajiem parkiem;

9.3. Zemkopības ministrija nosaka mikroliegumus īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās.

10. Mikroliegumam, kas tiek noteikts atsevišķām īpaši aizsargājamām putnu sugām, var noteikt buferzonu. Buferzonu attiecīgajā platībā nosaka šādu sugu mikroliegumiem:

10.1. līdz 500 hektāru platībā (ieskaitot mikrolieguma teritoriju) ap medņu riesta centru. Riesta centru nosaka attiecīgās sugas aizsardzības jomas eksperts un precīzi norāda mikrolieguma pieteikuma anketā;

10.2. līdz 300 hektāru platībā (ieskaitot mikrolieguma teritoriju) vidējā ērgļa, jūras ērgļa un klinšu ērgļa ligzdām;

10.3. līdz 100 hektāru platībā (ieskaitot mikrolieguma teritoriju) melnā stārķa ligzdām, zivju ērgļa, ūpja, lielā piekūna, mazā ērgļa, melnās klijas, sarkanās klijas, vistu vanaga, čūskērgļa, zaļās vārnas un meža baloža ligzdām.

11. Mikroliegumiem, kuri izveidoti, lai aizsargātu minerālvielām bagātus avotus un avoksnājus, staignāju mežus, aluviālas krastmalas un palieņu mežus, kā arī citus mežu biotopus ar paaugstinātu mitruma režīmu, var noteikt līdz 30 metru platu buferzonu.

III. Mikroliegumu izveidošanas kārtība

12. Priekšlikumu par mikrolieguma izveidošanu atbildīgajai institūcijai var iesniegt rakstiski jebkura persona, aizpildot īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketas (4.pielikums) pirmo daļu, kurai pievieno grafiski vai digitāli attēlotu paredzamo mikrolieguma teritoriju mērogā 1:5000 vai 1:10000. Persona, iesniedzot īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketas pirmo daļu, var tai pievienot eksperta sagatavotu īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketas otro daļu, kurā ietver sagatavoto informāciju par plānotā mikrolieguma teritoriju.

13. Atbildīgā institūcija pārbauda, vai plānotā mikrolieguma teritorija nepārklājas ar jau esošu mikrolieguma teritoriju vai īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, kuras aizsardzības un izmantošanas noteikumi nodrošina attiecīgās sugas vai biotopa (sugas vai biotopa, kura dēļ mikroliegums tiek plānots) aizsardzību. Atbildīgā institūcija izvērtē pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā paredzēto atļauto zemes izmantošanu potenciālajā mikrolieguma teritorijā. Ja teritorijas pārklājas, par to informē ekspertu, kurš izvērtē plānotā mikrolieguma nepieciešamību.

14. Ja priekšlikumam par mikrolieguma izveidošanu nav pievienots eksperta atzinums, atbildīgā institūcija 15 darbdienu laikā pēc mikrolieguma izveidošanas priekšlikuma saņemšanas lūdz sniegt attiecīgās biotopu grupas, sugas vai sugu grupas ekspertam atzinumu par plānotā mikrolieguma teritorijā esošajām sugām un biotopiem, slēdzot savstarpēju vienošanos. Atbildīgā institūcija piesaista ekspertu atzinuma sagatavošanai un nodrošina viņu ar tās rīcībā esošo informāciju un kartogrāfisko materiālu par mikrolieguma izveidošanas priekšlikumā minēto teritoriju.

15. Eksperts veic pārbaudi dabā un iesniedz atbildīgajai institūcijai atzinumu, kura saturs atbilst normatīvajiem aktiem sugu un biotopu aizsardzības jomā, kā arī mikrolieguma kartoshēmu digitālā veidā vektordatu formā (.gml, .dwg, .dxf, .dgn vai .shp datņu formā) LKS-92-TM koordinātu sistēmā. Eksperts atzinumā ietver šo noteikumu 13.punktā minēto izvērtējumu.

16. Ja plānotā mikrolieguma teritoriju nevar izvērtēt sugas vai biotopa bioloģiskā cikla dēļ:

16.1. atbildīgā institūcija Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā informē mikrolieguma izveidošanas priekšlikuma iesniedzēju par termiņa pagarināšanu lēmuma pieņemšanai par mikrolieguma izveidošanu;

16.2. eksperts veic pārbaudi dabā aktīvā veģetācijas periodā vai atbilstošās sugas vairošanās periodā un sniedz atzinumu 20 darbdienu laikā.

17. Atbildīgā institūcija 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemti eksperta vai, ja nepieciešams, cita speciālista ieteikumi, kas atbalsta mikrolieguma izveidošanu, nosūta tās rīcībā esošo izveidojamo mikroliegumu raksturojošo informāciju pašvaldībai un zemes īpašniekam vai, ja tāda nav, nomniekam, kurš nomas tiesības ieguvis atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta otrajai daļai (turpmāk – nomnieks), un tiesiskajam valdītājam, kura īpašumā tiek plānota mikrolieguma izveidošana. Pašvaldība un zemes īpašnieks vai, ja tāda nav, nomnieks vai tiesiskais valdītājs 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas sniedz atbildīgajai institūcijai viedokli par mikrolieguma izveidošanas priekšlikumu (par mikrolieguma izveidošanas pamatotību, aizņemto platību, atrašanās vietu). Atbildīgā institūcija, pieņemot lēmumu par mikrolieguma izveidošanu, izvērtē pašvaldības un zemes īpašnieka vai, ja tāda nav, nomnieka vai tiesiskā valdītāja viedokli un sabiedrībai nozīmīgas sociālās un ekonomiskās intereses.

18. Ja mikrolieguma un tā buferzonas ārējās robežas noteiktas bez robežpunktu uzmērīšanas dabā (robežpunktu koordinātas aprēķinātas bez to uzmērīšanas dabā), līdz mikrolieguma un tā buferzonas ārējās robežas precīzai uzmērīšanai pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši robežu aprakstam un dabā esošajām faktiskajām robežām.

19. Valsts zemes dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, tiešsaistes datu pārraides režīmā izsniedz Dabas aizsardzības pārvaldei Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus, kas nepieciešami mikroliegumu, kā arī īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu valsts reģistra izveidei un uzturēšanai.

20. Mikroliegumu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai izveido, ja ap pēdējos piecos gados vismaz reizi apdzīvotu ligzdu vai medņa riesta vietu (dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga meža teritorija, kurā medņi pulcējas vairošanās periodā) teritoriju ir attiecīgās sugas prasībām piemēroti ligzdošanas vai medņa riesta apstākļi.

21. Mikroliegumu īpaši aizsargājamo zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu, bezmugurkaulnieku, vaskulāro augu, sūnu, aļģu, ķērpju un sēņu sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai var izveidot alejās, koku rindās, parkos un skvēros (tai skaitā parkos un skvēros ciemos un pilsētās, muižu parkos un dendroloģiskajos stādījumos), ja mikrolieguma aizsardzības un apsaimniekošanas nosacījumi nav pretrunā ar konkrētās alejas, koku rindas, parka vai skvēra specifiku (piemēram, vēsture, parka plānojums, plānotā parka rekonstrukcija) un ieteikumiem, kurus atzinis par nepieciešamiem cits speciālists, kā arī nav pretrunā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izdotiem norādījumiem (ja objekts ir valsts kultūras piemineklis).

22. Šo noteikumu 21.punktā minētajos gadījumos atbildīgā institūcija 15 darbdienu laikā pēc eksperta atzinuma saņemšanas lūdz citu speciālistu sniegt atzinumu par plānotā mikrolieguma aizsardzību un apsaimniekošanas nosacījumu atbilstību konkrētās alejas, koku rindas, parka vai skvēra specifikai.

23. Mikroliegumu neveido:

23.1. ekspluatācijas, sanitārajās un drošības aizsargjoslās un objektos, kuriem noteikta attiecīgā aizsargjosla, ja mikrolieguma aizsardzības un apsaimniekošanas prasības ir pretrunā ar aizsargjoslas izveidošanas mērķiem;

23.2. pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos norādītajās esošās apbūves teritorijās ar izbūvētu infrastruktūru;

23.3. pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajās rūpniecības, transporta infrastruktūras, tehniskās apbūves teritorijās un inženiertehniskās apgādes objektos;

23.4. uz būvēm un būvēs;

23.5. kapsētās.

24. Mikroliegumus īpaši aizsargājamo zīdītāju, putnu, zivju, abinieku, rāpuļu, bezmugurkaulnieku, vaskulāro augu, sūnu, aļģu, ķērpju un sēņu sugu dzīvotnēm neveido, ja eksperta atzinumā norādīts, ka:

24.1. minēto sugu dzīvotne nesaglabāsies ilglaicīgi, arī nodrošinot tai mikrolieguma statusu un atbilstošu apsaimniekošanu;

24.2. īpaši aizsargājamās sugas klātbūtnei šajā vietā ir gadījuma raksturs, ko pierāda tas, ka konstatēti tikai atsevišķi šīs sugas indivīdi tiem neraksturīgā un nepiemērotā biotopā vai minētā suga ir dārzbēglis.

25. Mikroliegumus īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai neveido, ja:

25.1. īpaši aizsargājamais biotops ir degradēts un esošajos apstākļos attiecīgā īpaši aizsargājamā biotopa pastāvēšana nav ilgtspējīga;

25.2. īpaši aizsargājamā biotopa specifisko sugu klātbūtnei teritorijā ir gadījuma raksturs, ko pierāda tas, ka atrasts tikai atsevišķs šo sugu indivīds uz nepastāvīga substrāta, kas atrodas biotopā, kurā kopumā nav sugai ekoloģiski piemērotas biotopa struktūras pazīmes vai elementi un nav konstatētas citas biotopam raksturīgās sugas.

26. Mikroliegumu īpaši aizsargājamām zivju sugu nārsta vietām neveido nēģu taču vietās.

27. Atbildīgā institūcija divu mēnešu laikā no pašvaldības un zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanas brīža pieņem lēmumu:

27.1. par mikrolieguma izveidošanu, lēmumā nosakot aizsardzības un apsaimniekošanas prasības, atrašanās vietu un platību;

27.2. par lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu, izņemot šo noteikumu 16.1.apakšpunktā minēto gadījumu;

27.3. par mikrolieguma izveidošanas priekšlikuma noraidīšanu;

27.4. par mikrolieguma izveidošanas priekšlikuma pārskatīšanu (piemēram, plānotās robežas maiņu, apsaimniekošanas pasākumiem).

28. Atbildīgā institūcija nosūta mikrolieguma izveidošanas priekšlikuma iesniedzējam, zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, pašvaldībai un ekspertam lēmumu par mikrolieguma izveidošanu vai lēmumu par atteikumu izveidot mikroliegumu, vai šo noteikumu 27.2. vai 27.4.apakšpunktā minēto informāciju. Lēmumam par mikrolieguma izveidi pievieno īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketu ar eksperta slēdzienu, kurā ietverta informācija par mikrolieguma individuālajām apsaimniekošanas un aizsardzības prasībām.

29. Pēc lēmuma par mikrolieguma izveidi saņemšanas zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs informē zemes nomniekus vai lietotājus, ja tādi ir, par izveidoto mikroliegumu un sniedz informāciju par mikrolieguma individuālajām apsaimniekošanas un aizsardzības prasībām.

30. Valsts meža dienests par izveidoto mikroliegumu meža zemēs ārpus likumos noteiktajiem dabas rezervātiem un nacionālajiem parkiem un Zemkopības ministrija par izveidoto mikroliegumu īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās 15 darbdienu laikā informē Dabas aizsardzības pārvaldi, elektroniski nosūtot aizpildītu īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketu (4.pielikums), lēmumu par mikrolieguma izveidošanu, kā arī citu tās rīcībā esošo mikroliegumu raksturojošo informāciju un mikrolieguma kartoshēmu (.gml, .dwg, .dxf, .dgn vai .shp datņu formā).

31. Par izveidoto mikroliegumu meža zemēs likumos noteiktajos dabas rezervātos un nacionālajos parkos Dabas aizsardzības pārvalde informē Valsts meža dienestu, elektroniski nosūtot aizpildītu īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketu (4.pielikums), lēmumu par mikrolieguma izveidošanu, kā arī citu tās rīcībā esošo mikroliegumu raksturojošo informāciju un mikrolieguma kartoshēmu (.gml, .dwg, .dxf, .dgn vai .shp datņu formā).

32. Par izveidoto mikroliegumu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Dabas aizsardzības pārvalde informē Lauku atbalsta dienestu, elektroniski nosūtot aizpildītu īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketu (4.pielikums), lēmumu par mikrolieguma izveidošanu, kā arī citu tās rīcībā esošo mikroliegumu raksturojošo informāciju un mikrolieguma kartoshēmu (.gml, .dwg, .dxf, .dgn vai .shp datņu formā).

33. Par izveidoto mikroliegumu īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās Zemkopības ministrija informē Valsts vides dienestu, elektroniski nosūtot aizpildītu īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketu (4.pielikums), lēmumu par mikrolieguma izveidošanu, kā arī citu tās rīcībā esošo mikroliegumu raksturojošo informāciju un mikrolieguma kartoshēmu (.gml, .dwg, .dxf, .dgn vai .shp datņu formā).

34. Dabas aizsardzības pārvalde apkopo un uzkrāj informāciju par mikroliegumiem. Īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketas, lēmumus par mikrolieguma izveidošanu, aizsardzības un apsaimniekošanas prasības, kā arī mikroliegumus raksturojošo informāciju reģistrē mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu valsts reģistrā.

35. Dabas aizsardzības pārvalde atbilstoši prasībām un datu apjomam, kas noteikts normatīvajos aktos par apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību, izmantojot mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu valsts reģistru, sniedz Valsts zemes dienestam informāciju par reģistrēto mikrolieguma teritoriju.

36. Atbildīgā institūcija 10 dienu laikā pēc lēmuma par mikrolieguma izveidošanu stāšanās spēkā informāciju par attiecīgo lēmumu nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", norādot zemes vienības kadastra apzīmējumu, atrašanās vietu (novads, republikas pilsēta), datumu, kad pieņemts lēmums par mikrolieguma izveidošanu, un tā numuru, kā arī atsauci uz normatīvo aktu, kas nosaka mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas kārtību.

IV. Mikroliegumu aizsardzība

37. Mikroliegumos, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, aizliegta jebkāda veida darbība (izņemot šo noteikumu 50.punktā minētās darbības), kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem, iznīcina vai traucē attiecīgo īpaši aizsargājamo sugu, bojā tās biotopu, tai skaitā:

37.1. mežsaimnieciskā darbība, izņemot mežsaimniecībā izmantotos biotehniskos pasākumus mikrolieguma apsaimniekošanai, kā arī meža ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumus;

37.2. grāvju un ceļu būvniecība;

37.3. grāvju un ceļu rekonstrukcija, ja nav saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, kas izdota, pamatojoties uz eksperta atzinumu;

37.4. medījamo dzīvnieku piebarošana no 1.marta līdz 30.jūnijam mikroliegumos, kas izveidoti medņa, melnā stārķa, jūras ērgļa, zivju ērgļa un klinšu ērgļa ligzdošanas vietu aizsardzībai;

37.5. medību torņu ierīkošana un izmantošana un medības no 1.februāra līdz 31.jūlijam mikroliegumos, kas izveidoti melnā stārķa, jūras ērgļa, zivju ērgļa, mazā ērgļa un klinšu ērgļa ligzdošanas vietu aizsardzībai;

37.6. citas darbības, kuras eksperts atzinis par nelabvēlīgām un norādījis savā atzinumā;

37.7. periodiskā ceļu uzturēšana no 1.februāra līdz 31.jūlijam;

37.8. pasākumi meža dabiskās atjaunošanas veicināšanai un jaunaudžu kopšana no 1.februāra līdz 31.jūlijam, izņemot gadījumus, ja eksperts šīs darbības ir atzinis par pieļaujamām.

38. Mikroliegumos, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, atļauta grāvju renovācija, ja ir saņemts eksperta atzinums, ka nepastāv darbības negatīva ietekme uz ligzdojošām putnu sugām.

39. Buferzonās ap medņu riestu mikroliegumiem aizliegts:

39.1. veikt grāvju būvniecību un rekonstrukciju;

39.2. veikt mežsaimniecisko darbību no 1.marta līdz 31.jūlijam, izņemot ugunsgrēku dzēšanu un meža atjaunošanu, ko veic, izmantojot tikai roku darbu;

39.3. atjaunojot mežu, stādīt vai sēt egles;

39.4. priežu audzēs veikt kailcirti, kas lielāka par 1 ha;

39.5. veicot koku ciršanu galvenajā cirtē izlases veidā, samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4, neskaitot sausus stāvošus kokus.

40. Mikrolieguma buferzonā ir aizliegtas visu veidu cirtes, kokmateriālu pievešana un augsnes mehanizēta sagatavošana šādos laikposmos:

40.1. ap melnā stārķa, melnās klijas, sarkanās klijas, zivju ērgļa, čūskērgļa, vidējā ērgļa, mazā ērgļa, lielā piekūna, ūpja, vistu vanaga, zaļās vārnas un meža baloža mikroliegumiem – no 1.marta līdz 31.jūlijam;

40.2. ap jūras ērgļa un klinšu ērgļa mikroliegumiem – no 1.februāra līdz 30.oktobrim.

41. No 1.augusta līdz 31.janvārim cauri mikroliegumiem, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, atļauts pievest kokmateriālus no cirsmām citās mežaudzēs tikai tādos gadījumos, ja nav iespējams cits izvešanas maršruts.

42. Mazā ērgļa aizsardzībai izveidotajos mikroliegumos ir atļauta kaitēkļu bojāto egļu izciršana pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kā arī sauso vai kritušo koku izvākšana 10 kubikmetru apjomā gada laikā īpašuma robežās no 1.oktobra līdz 31.martam. Īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās ietilpstošajos mazā ērgļa mikroliegumos konkrēto darbību veikšanai papildus ir nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

43. Mikroliegumos, kas izveidoti ūdenstilpēs, mežos, ūdenstecēs un purvos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, aizliegtas darbības, kas negatīvi ietekmē vai maina mikroliegumā esošās veģetācijas stāvokli (izņemot šo noteikumu 41.punktā minētos gadījumus), tai skaitā:

43.1. darbības, kas maina ūdens režīmu gruntsūdeņos, pazemes ūdeņos, ūdenstilpēs un ūdenstecēs (arī meliorācijas pasākumi, dambju, aizsprostu ierīkošana upēs), izņemot gadījumus, ja eksperts atzinis to nepieciešamību citu īpaši aizsargājamu sugu un biotopu aizsardzībai;

43.2. novadīt jebkādus notekūdeņus (iepludinot tieši vai ietekošajās ūdenstecēs), izņemot gadījumus, ja saskaņā ar Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiem norādītie pieļaujamie pēc attīrīšanas atlikušo piesārņojošo vielu daudzumi ilgtermiņā nevar būtiski pasliktināt īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājamā biotopa kvalitāti;

43.3. derīgo izrakteņu ieguve;

43.4. pārvietošanās ar motorizētiem transportlīdzekļiem, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai un kontrolei (izņemot pārvietošanos pa ceļiem);

43.5. tūrisma vai atpūtas objektu ierīkošana, brīvdabas atpūtas un sporta pasākumu organizēšana un norise;

43.6. citas darbības, kuras eksperts atzinis par nelabvēlīgām un norādījis savā atzinumā.

44. Mikroliegumos, kas izveidoti ūdenstilpēs un ūdenstecēs ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas no 1.augusta līdz 31.martam atļautas šādas darbības, ja tās neapdraud īpaši aizsargājamo sugu vai tās dzīvotni:

44.1. darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu (arī meliorācija);

44.2. derīgo izrakteņu ieguve;

44.3. pārvietošanās ar motorizētiem transportlīdzekļiem mikrolieguma sauszemes un ūdens teritorijā, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai un kontrolei.

45. Mikroliegumos, kas izveidoti zīdītāju, abinieku, rāpuļu, bezmugurkaulnieku, vaskulāro augu, sūnu, aļģu, ķērpju un sēņu sugu un biotopu aizsardzībai, aizliegta jebkāda veida darbība, kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem, iznīcina vai traucē attiecīgo īpaši aizsargājamo sugu, bojā vai iznīcina tās dzīvotni, bojā vai iznīcina īpaši aizsargājamo biotopu, negatīvi ietekmē ekosistēmas struktūru, tai skaitā:

45.1. darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu (arī meliorācija), izņemot gadījumus, ja ūdens līmeņa maiņa nepieciešama sugas vai biotopa uzturēšanai;

45.2. būvniecības darbi, ceļu, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju ierīkošana bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas;

45.3. darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

45.4. derīgo izrakteņu ieguve;

45.5. mežsaimnieciskā darbība, izņemot meža ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumus, kā arī īpaši aizsargājamās sugas dzīvotņu vai biotopa uzturēšanas vai atjaunošanas pasākumus, tai skaitā eksperta atzītas citas ar meža apsaimniekošanu saistītas darbības pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas;

45.6. pārvietošanās ar motorizētiem transportlīdzekļiem mikrolieguma sauszemes (izņemot pārvietošanos pa ceļiem) un ūdens teritorijā, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai un kontrolei;

45.7. tūrisma vai atpūtas objektu ierīkošana, atpūtas un sporta pasākumu organizēšana un norise, izņemot šo noteikumu 22.punktā minētās teritorijas;

45.8. peldvietu ierīkošana ūdenstilpēs un ūdenstecēs, izņemot eksperta norādītās vietas;

45.9. minerālmēslu, pesticīdu un bīstamo ķīmisko vielu lietošana;

45.10. darbības, kuru rezultātā mainās zemes lietošanas kategorija, izņemot gadījumus, ja tās nepieciešamas īpaši aizsargājamās sugas dzīvotņu vai biotopa uzturēšanai vai atjaunošanai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas;

45.11. specializētā zivkopība un mākslīgā zivju pavairošana;

45.12. grunts uzbēršana, zemes virskārtas nostumšana;

45.13. savvaļas sugu dzīvnieku piebarošana;

45.14. jebkādu notekūdeņu novadīšana (iepludinot tieši vai mikrolieguma teritorijā ietekošajās ūdenstecēs), izņemot gadījumus, ja saskaņā ar Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiem norādītie pieļaujamie pēc attīrīšanas atlikušo piesārņojošo vielu daudzumi ilgtermiņā nevar būtiski pasliktināt īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājamā biotopa kvalitāti;

45.15. citas darbības, kuras eksperts atzinis par nelabvēlīgām un norādījis savā atzinumā.

46. Mikroliegumos, kas izveidoti īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietu, kā arī citu ūdenstecēs un ūdenstilpēs dzīvojošu īpaši aizsargājamo sugu aizsardzībai, aizliegta jebkāda veida darbība, kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem, iznīcina vai bojā attiecīgo sugu vai biotopu, negatīvi ietekmē ūdens ekosistēmas struktūru, tai skaitā:

46.1. jebkādu mehānisku šķēršļu veidošana un darbības, kas izmaina ūdensrežīmu ūdenstilpēs un ūdenstecēs;

46.2. derīgo izrakteņu ieguve;

46.3. būvniecības darbi (arī laivu piestātņu būvniecība, ceļu, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju ierīkošana) bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas;

46.4. ūdens ņemšanas vietu ierīkošana ūdenstilpēs un ūdenstecēs;

46.5. rūpnieciskā zveja un zemūdens medības;

46.6. jebkādu notekūdeņu novadīšana (iepludinot tieši vai ietekošajās ūdenstecēs), izņemot gadījumus, ja saskaņā ar Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiem norādītie pieļaujamie pēc attīrīšanas atlikušo piesārņojošo vielu daudzumi ilgtermiņā nevar būtiski pasliktināt īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājamā biotopa kvalitāti;

46.7. pārvietošanās ar motorizētiem transportlīdzekļiem mikrolieguma sauszemes (izņemot pārvietošanos pa ceļiem) un ūdens teritorijā, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai un kontrolei;

46.8. ūdensaugu dedzināšana, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai;

46.9. ūdens mājputnu saimnieciska audzēšana;

46.10. citas darbības, kuras eksperts atzinis par nelabvēlīgām un norādījis savā atzinumā.

47. No 1.decembra līdz 29.februārim mikroliegumos, kas izveidoti īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietu aizsardzībai, atļautas šo noteikumu 46.5. un 46.7.apakšpunktā noteiktās darbības, ja tās neapdraud nārstu, pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.

V. Mikroliegumu apsaimniekošanas kārtība

48. Mikroliegumus apsaimnieko, lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības stāvokli tām sugām vai biotopiem, kam izveidots mikroliegums.

49. Mikroliegumus var apsaimniekot zemes īpašnieks vai, ja tāda nav, nomnieks vai tiesiskais valdītājs, vai to nolīgta persona, pašvaldība vai Dabas aizsardzības pārvalde saskaņā ar eksperta atzinumu. Eksperta atzinums nav nepieciešams zāles pļaušanai un izvākšanai.

50. Lai nodrošinātu mikroliegumu apsaimniekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, var veikt šādas darbības, kuras eksperts norādījis atzinumā, ja tās nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību:

50.1. niedru pļaušana un izvākšana vai kontrolēta dedzināšana;

50.2. īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu uzturēšanai vai atjaunošanai – koku, tai skaitā gāzto un lauzto koku, krūmu un sīkkrūmu ciršana un izvākšana;

50.3. ligzdas nostiprināšana, ja ligzdas koks ir bojāts vai nestabils;

50.4. mākslīgās ligzdas būve līdzās esošai ligzdai, ja ligzdas nostiprināšana nenodrošina tās stabilitāti;

50.5. darbības, lai uzturētu putnu pielidošanas koridorus ligzdām;

50.6. zivju nārsta vietu atjaunošana;

50.7. zivju sugu uzskaite (monitorings) un pavairošana;

50.8. virsāju, pļavu, zālāju un meža kontrolēta dedzināšana;

50.9. pasākumi ūdens režīma saglabāšanai un atjaunošanai;

50.10. citas darbības, kuras eksperts atzinis par nepieciešamām.

51. Zinātniskos pētījumus mikroliegumos veic pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas. Zinātnisko pētījumu veikšana nedrīkst pasliktināt mikrolieguma stāvokli. Zinātnisko pētījumu veicējs iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei rakstisku iesniegumu par plānotajiem zinātniskajiem pētījumiem mikroliegumos, norādot paredzamos darbus, to apjomu, veikšanas laiku un vietu. Zinātnisko pētījumu veicējs informē zemes īpašnieku vai, ja tāda nav, nomnieku vai tiesisko valdītāju par zinātnisko pētījumu veikšanu mikroliegumā.

52. Šajos noteikumos minētā Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja nav nepieciešama, ja attiecīgo darbību veic Dabas aizsardzības pārvalde, lai īstenotu tai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.

53. Izstrādājot pašvaldības teritorijas plānojumu vai detālplānojumu, veicot zemes ierīcības darbus, meža inventarizāciju un visu veidu projektēšanu un plānošanu, ievēro mikroliegumu izvietojumu un to aizsardzības un apsaimniekošanas prasības.

54. Zemes īpašnieka vai, ja tāda nav, nomnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu, kā arī ziņot:

54.1. Valsts meža dienestam – par meža zemēs (izņemot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas) izveidoto mikroliegumu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem un to rezultātā notikušajām izmaiņām;

54.2. Dabas aizsardzības pārvaldei – par īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un pārējā valsts teritorijā izveidoto mikroliegumu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem un to rezultātā notikušajām izmaiņām.

55. Mikroliegumu aizsardzības valsts kontroli atbilstoši kompetencei īsteno Valsts meža dienests un Dabas aizsardzības pārvalde.

56. Dabas aizsardzības pārvalde pēc valsts un pašvaldību institūcijas, zemes īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja vai nomnieka pieprasījuma bez maksas sniedz šādu informāciju par izveidotajiem mikroliegumiem (ja šī informācija nav pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā internetā):

56.1. mikrolieguma izveidošanas mērķis, pamatojums, konkrētās sugas un biotopa precīza atrašanās vieta;

56.2. mikrolieguma un tā buferzonas robežas;

56.3. mikrolieguma aizsardzības un apsaimniekošanas prasības;

56.4. cita informācija tādā apjomā, kas nevar kaitēt tās sugas vai biotopa aizsardzībai, kura dēļ mikroliegums izveidots.

57. Dabas aizsardzības pārvalde pēc biedrības un nodibinājuma, zinātniskās institūcijas vai eksperta pieprasījuma sniedz šādu informāciju par izveidotajiem mikroliegumiem (ja tā ir nepieciešama dabas aizsardzības plānu izstrādei, zinātnisko pētījumu veikšanai vai sugu un biotopu monitoringam un nav pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā internetā):

57.1. mikrolieguma izveidošanas mērķis, pamatojums, konkrētās sugas un biotopa precīza atrašanās vieta;

57.2. mikrolieguma un tā buferzonas robežas;

57.3. mikrolieguma aizsardzības un apsaimniekošanas prasības;

57.4. cita informācija tādā apjomā, kas nevar kaitēt tās sugas vai biotopa aizsardzībai, kura dēļ mikroliegums izveidots.

58. Informāciju par mikroliegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un biotopu atrašanās vietu var izplatīt tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju. Persona, kura vēlas izplatīt informāciju par mikroliegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un biotopu atrašanās vietu, iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei iesniegumu par plānoto informācijas izplatīšanu, norādot izplatāmās informācijas apjomu, informācijas ievietošanas vietu un tās publisko pieejamību. Dabas aizsardzības pārvaldei ir tiesības neizsniegt atļauju, ja tā konstatē iespējamo īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu apdraudējumu.

59. Valsts meža dienests meža zemēs izveidoto mikroliegumu, tai skaitā buferzonas, reģistrē Meža valsts reģistrā.

VI. Mikrolieguma teritorijas precizēšana vai tā statusa atcelšana

60. Jebkura persona atbildīgajai institūcijai rakstiski var iesniegt pamatotu priekšlikumu par mikrolieguma teritorijas precizēšanu vai mikrolieguma statusa atcelšanu. Mikrolieguma teritorijas precizēšanu veic atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai par jauna mikrolieguma izveidi.

61. Mikrolieguma statusu atceļ, ja tas neatgriezeniski zaudējis savu nozīmi attiecīgās sugas vai biotopa aizsardzībai un tajā nav citu īpaši aizsargājamu sugu vai īpaši aizsargājamu biotopu veidu vai mikroliegums iekļauts īpaši aizsargājamas dabas teritorijas funkcionālajā zonā, kuras noteikumi pilnībā nodrošina tās sugas vai biotopa aizsardzību un apsaimniekošanu, kuras dēļ mikroliegums izveidots.

62. Ja daļa no mikroliegumā esošās īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājamā biotopa atrašanās vietas ir iznīcināta, to no mikrolieguma platības izslēdz, ja teritorijā neatrodas kāda cita īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops. Mikroliegumā esošās īpaši aizsargājamās sugas vai īpaši aizsargājamā biotopa iznīcināšanas apmēru novērtē eksperts.

63. Lēmumu par mikrolieguma statusa atcelšanu pieņem tā atbildīgā institūcija, kura pieņēmusi lēmumu par mikrolieguma izveidošanu, izvērtējot mikrolieguma atbilstību izveidošanas pamatojumam (kritērijiem) un tā eksperta sniegto atzinumu, kas veicis pārbaudi dabā. Atbildīgā institūcija, piesaistot ekspertu atzinuma sagatavošanai, nodrošina ekspertu ar tās rīcībā esošo informāciju un kartogrāfisko materiālu par mikroliegumu un tā aizņemto platību.

64. Atbildīgās institūcijas pieaicinātais eksperts atzinumu mikrolieguma statusa atcelšanai sniedz šo noteikumu 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.punktā noteiktajā kārtībā.

65. Lēmumu par mikrolieguma statusa atcelšanu nosūta šo noteikumu 28., 29., 30., 31., 32. un 33.punktā noteiktajā kārtībā.

66. Atbildīgā institūcija 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par mikrolieguma statusa atcelšanu, informāciju par attiecīgo lēmumu nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", norādot zemes vienības kadastra apzīmējumu, atrašanās vietu (novads, republikas pilsēta), datumu, kad pieņemts lēmums par mikrolieguma statusa atcelšanu, un tā numuru, kā arī atsauci uz Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumus.

67. Persona lēmumu par mikrolieguma izveidi vai lēmumu par mikrolieguma statusa atcelšanu var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoram vai Valsts meža dienesta ģenerāldirektoram. Attiecīgās iestādes ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Zemkopības ministrijas lēmumu par mikrolieguma izveidi vai lēmumu par mikrolieguma statusa atcelšanu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

VII. Noslēguma jautājumi

68. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumus Nr.45 "Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 19.nr.; 2005, 88.nr.).

69. Lēmumi par mikroliegumu izveidošanu, kuri pieņemti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā. Šo noteikumu 23.punkts neattiecas uz mikroliegumiem, kuri ir izveidoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

70. Šo noteikumu 35.punkts stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Līdz minētajam termiņam atbildīgā institūcija sniedz Valsts zemes dienestam informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kadastra objekta reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju.

71. Tāda mikrolieguma statusu, par kura izveidošanu lēmumu līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai pieņēmusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, var atcelt Dabas aizsardzības pārvalde šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

72. Noteikumu 14.punkts attiecībā uz ekspertu finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

73. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1992.gada 21.maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – labklājības ministre I.Viņķele
1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.940
Īpaši aizsargājamo zīdītāju, abinieku, rāpuļu, bezmugurkaulnieku, vaskulāro augu, sūnu, aļģu, ķērpju un sēņu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi

1. Zīdītāji

1.1. Lidvāvere / Pteromys volans

1.2. Susuris, lielais / Glis glis

1.3. Susuris, meža / Dryomys nitedula

2. Abinieki

2.1. Krupis, smilšu / Bufo calamita

2.2. Ugunskrupis, sarkanvēdera / Bombina bombina

2.3. Tritons, lielais / Triturus cristatus

3. Bezmugurkaulnieki

3.1. Briežvabole, bērzu / Ceruchus chrysomelinus

3.2. Dēle, medicīnas / Hirudo medicinalis

3.3. Dižkoksngrauzis, lielais / Ergates faber

3.4. Dižkoksngrauzis, skujkoku / Tragosoma depsarium

3.5. Kamene, lielacu / Bombus confusus

3.6. Pumpurgliemezis, četrzobu / Vertigo geyeri

3.7. Pumpurgliemezis, slaidais / Vertigo angustior

3.8. Pumpurgliemezis, spožais / Vertigo genesii

3.9. Racējlapsene, garlūpas / Bembix rostrata

3.10. Strautuspāre / Cordulegaster annulata

3.11. Sveķotājkoksngrauzis, priežu / Nothorina punctata

3.12. Torņgliemezis, lielais / Ena montana

3.13. Upespērlene, ziemeļu / Margaritifera margaritifera

3.14. Vārpstiņgliemezis, asribu / Clausilia cruciata

3.15. Vārpstiņgliemezis, skrajribu / Macrogastra latestriata

3.16. Vīngliemezis, lēcveida / Helicigona lapicida

3.17. Vīngliemezis, liellūpas / Isognomostoma isognomostoma

3.18. Airvabole, divjoslu / Graphoderus bilineatus

3.19. Airvabole, platā / Dytiscus latissimus

3.20. Briežvabole, dižā / Lucanus cervus cervus

3.21. Ēnvabole, dzeltenkrūšu / Phryganophilus ruficollis

3.22. Īsspārnis, Mannerheima / Oxyporus mannerheimii

3.23. Koksngrauzis, lielais ozolu / Cerambyx cerdo

3.24. Māņskorpions, dobumu / Anthrenochernes stellae

3.25. Mizmīlis, Šneidera / Boros schneideri

3.26. Plakanis, sarkanais / Cucujus cinnaberinus

3.27. Pļavraibenis, ošu / Hypodryas maturna

3.28. Pļavraibenis, skabiosu / Euphydryas aurinia

3.29. Praulgrauzis, blāvais / Gnorimus variabilis

3.30. Praulgrauzis, lapkoku / Osmoderma eremita

3.31. Praulgrauzis, spīdīgais / Gnorimus nobilis

3.32. Sīkspāre / Nehalennia speciosa

3.33. Sisenis, īsspārnu / Podisma pedestris

3.34. Perlamutrene, biezā / Unio crassus

3.35. Pumpurgliemezis, resnais / Vertigo moulinsiana

4. Vaskulārie augi un paparžaugi

4.1. Akmeņlauzīte, dzeltenā / Saxifraga hirculus L.

4.2. Āmulis, baltais / Viscum album L.

4.3. Asinszāle, pūkainā / Hypericum hirsutum L.

4.4. Auzene, meža / Festuca altissima All.

4.5. Bezgale, prūšu / Laserpitium prutenicum L.

4.6. Bitene, sarmatainā / Geum hispidum Fr.

4.7. Brūngalvīte, lielziedu / Prunella grandiflora (L.) Scholler

4.8. Brūnkāte, bālziedu / Orobanche pallidiflora Wimm. et Grab.

4.9. Brūnkāte, lielā / Orobanche elatior Sutton

4.10. Brūnvālīte, ārstniecības / Sanguisorba officinalis L.

4.11. Cefalantēra, sarkanā / Cephalanthera rubra (L.) Rich.

4.12. Cekuliņš, piramidālais / Ajuga pyramidalis L.

4.13. Cekuliņš, Ženēvas / Ajuga genevensis L.

4.14. Cietpaparde, Brauna / Polystichum braunii (Spenn.) Feé

4.15. Cietpaparde, daivainā / Polystichum aculeatum (L.) Roth

4.16. Cietpiene, krūmu / Crepis praemorsa (L.) Tausch

4.17. Cietpiene, mīkstā / Crepis mollis (Jacq.) Asch.

4.18. Cietsēkle, ārstniecības / Lithospermum officinale L.

4.19. Cinna, platlapu / Cinna latifolia (Trevir.) Griseb.

4.20. Cīrulītis, dobais / Corydalis cava (L.) Schweigg. et Körte

4.21. Cīrulītis, vidējais / Corydalis intermedia (L.) Mérat

4.22. Cirvene, šaurlapu / Alisma lanceolatum With.

4.23. Cirvene, zālainā / Alisma gramineum Lej.

4.24. Cūknātre, spārnainā / Scrophularia umbrosa Dumort.

4.25. Dedestiņa, kalnu / Lathyrus linifolius (Reichard) Bässler

4.26. Dedestiņa, melnā / Lathyrus niger (L.) Bernh.

4.27. Dedestiņa, zirņveida / Lathyrus pisiformis L.

4.28. Dievkrēsliņš, purva / Euphorbia palustris L.

4.29. Dižmeldrs, brūnais / Cyperus fuscus L.

4.30. Dobziede, zaļā / Coeloglossum viride (L.) Hartm.

4.31. Donis, kūdrāja / Juncus stygius L.

4.32. Donis, sīpoliņu / Juncus bulbosus L.

4.33. Drudzene, krustlapu / Gentiana cruciata L.

4.34. Drudzene, tumšzilā / Gentiana pneumonanthe L.

4.35. Drudzenīte, rūgtā / Gentianella amarella (L.) Börner

4.36. Dzegužkurpīte, dzeltenā / Cypripedium calceolus L.

4.37. Dzegužpirkstīte, asinssarkanā / Dactylorhiza cruenta (O. F. Müll.) Soó

4.38. Dzegužpirkstīte, Rusova / Dactylorhiza russowii (Klinge) Holub

4.39. Dzegužpuķe, bruņcepuru / Orchis militaris L.

4.40. Dzegužpuķe, deguma / Orchis ustulata L.

4.41. Dzegužpuķe, vīru / Orchis mascula (L.) L.

4.42. Dzegužpuķe, zalkšu / Orchis morio L.

4.43. Efeja, Baltijas / Hedera helix var. baltica Rehder

4.44. Embotiņš, ķiploku / Teucrium scordium L.

4.45. Ēnpaparde, vārpu / Blechnum spicant (L.) Roth

4.46. Epipogija, bezlapainā / Epipogium aphyllum Sw.

4.47. Esparsete, smiltāju / Onobrychis arenaria (Kit.) DC.

4.48. Ežgalvīte, kamolainā / Sparganium glomeratum (Laest.) Neuman

4.49. Gaiļpiesis, augstais / Delphinium elatum L.

4.50. Gladiola, jumstiņu / Gladiolus imbricatus L.

4.51. Grīslis, akotainais / Carex atherodes Spreng.

4.52. Grīslis, divsēklu / Carex disperma Dewey

4.53. Grīslis, knābja / Carex rhynchophysa C. A. Mey.

4.54. Grīslis, kūdrāja / Carex heleonastes Ehrh.

4.55. Grīslis, Ligeras / Carex ligerica J. Gay

4.56. Grīslis, Makenzija / Carex mackenziei V. I. Krecz.

4.57. Grīslis, matainais / Carex pilosa Scop.

4.58. Grīslis, palu / Carex paupercula Michx.

4.59. Grīslis, pēdveida / Carex rhizina Blytt ex Lindblom

4.60. Grīslis, pleznveida / Carex ornithopoda Willd.

4.61. Grīslis, Reihenbaha / Carex reichenbachii Bonnet

4.62. Grīslis, Skandināvijas / Carex scandinavica E. W. Davies

4.63. Grīslis, ūdeņu / Carex aquatilis Wahlenb.

4.64. Grīslis, vizuļu / Carex brizoides L.

4.65. Gundega, sīpoliņu / Ranunculus bulbosus L.

4.66. Gundega, villainā / Ranunculus lanuginosus L.

4.67. Ģipsene, garkātu / Gypsophila fastigiata L.

4.68. Hermīnija, vienguma / Herminium monorchis (L.) R. Br.

4.69. Īve, parastā / Taxus baccata L.

4.70. Jāņeglīte, dižā / Pedicularis sceptrum-carolinum L.

4.71. Jāņeglīte, meža / Pedicularis sylvatica L.

4.72. Kāpumiezis, Eiropas / Hordelymus europaeus (L.) Harz

4.73. Kazroze, tumšzaļā / Epilobium obscurum Schreb.

4.74. Klintene, melnā / Cotoneaster niger (Wahlb.) Fr.

4.75. Klintene, Skandināvijas / Cotoneaster scandinavicus B. Hylmö

4.76. Knīdija, mānīgā / Cnidium dubium (Schkuhr) Thell.

4.77. Koraļsakne, trejdaivu / Corallorrhiza trifida Châtel.

4.78. Kosa, lielā / Equisetum telmateia Ehrh.

4.79. Kosa, meldru / Equisetum scirpoides Michx.

4.80. Kurpīte, dzeltenā / Aconitum lasiostomum Rchb.

4.81. Ķekarpaparde, plūksnu / Botrychium multifidum (S. G. Gmel.) Rupr.

4.82. Ķekarpaparde, vienkāršā / Botrychium simplex E. Hitchc.

4.83. Ķekarpaparde, Virdžīnijas / Botrychium virginianum (L.) Sw.

4.84. Ķekarpaparde, zarainā / Botrychium matricariifolium A. Braun ex W. D. J. Koch

4.85. Ķērsa, izlocītā / Cardamine flexuosa With.

4.86. Ķērsa, pūkainā / Cardamine hirsuta L.

4.87. Ķiverene, šķēplapu / Scutellaria hastifolia L.

4.88. Lakacis, šaurlapu / Pulmonaria angustifolia L.

4.89. Laksis / Allium ursinum L.

4.90. Linlape, Alpu / Thesium alpinum L.

4.91. Linlape, pļavas / Thesium ebracteatum Hayne

4.92. Madara, Šultesa / Galium schultesii Vest

4.93. Madara, trejziedu / Galium triflorum Michx.

4.94. Mārsmilga, dienvidu / Hierochloe australis (Schrad.) Roem. et Schult.

4.95. Mātsakne, purva / Angelica palustris (Besser) Hoffm.

4.96. Mēlziede, Sibīrijas / Ligularia sibirica (L.) Cass.

4.97. Mēnesene, daudzgadīgā / Lunaria rediviva L.

4.98. Miķelīte, jūrmalas / Aster tripolium L.

4.99. Mugurene, mieturu / Polygonatum verticillatum (L.) All.

4.100. Nārbulis, sekstainais / Melampyrum cristatum L.

4.101. Neļķe, Fišera / Dianthus fischeri Spreng.

4.102. Neļķe, krāšņā / Dianthus superbus L.

4.103. Neotiante, cepurainā / Neottianthe cucullata (L.) Schltr.

4.104. Ofrīda, mušu / Ophrys insectifera L.

4.105. Pameldrs, sīkais / Eleocharis parvula (Roem. et Schult.) Bluff, Nees et Schauer

4.106. Plakanstaipeknis, parastais / Diphasiastrum complanatum (L.) Holub

4.107. Plakanstaipeknis, trejvārpu / Diphasiastrum tristachyum (Pursh.) Holub

4.108. Plaukšķene, sīkziedu / Silene borysthenica (Gruner) Walters

4.109. Pukcinelija, matveida / Puccinellia capillaris (Lilj.) Jansen

4.110. Pūķgalve, Ruiša / Dracocephalum ruyschiana L.

4.111. Pundurgrimonis, Zviedrijas / Chamaepericlymenum suecicum (L.) Asch. et Graebn.

4.112. Pūslene, gaišdzeltenā / Utricularia ochroleuca R. W. Hartm.

4.113. Raganzālīte, lielā / Circaea lutetiana L.

4.114. Rasene, vidējā / Drosera intermedia Hayne

4.115. Retējs, Kranca / Potentilla crantzii (Crantz) Beck ex Fritsch

4.116. Rūgtene, ārstniecības / Gratiola officinalis L.

4.117. Rūgtlape, Igaunijas / Saussurea esthonica Baer ex Rupr.

4.118. Sārtene, grīņa / Erica tetralix L.

4.119. Saulrietenis, atvašu / Jovibarba sobolifera (L.Sims) Opiz

4.120. Septiņvīre, apaļā / Phyteuma orbiculare L.

4.121. Silpurene, meža / Pulsatilla patens (L.) Mill.

4.122. Skalbe, Sibīrijas / Iris sibirica L.

4.123. Skarene, skrajziedu / Poa remota Forselles

4.124. Smiltenīte, zāļlapu / Arenaria procera Spreng.

4.125. Staipeknītis, palu / Lycopodiella inundata (L.) Holub

4.126. Suņburkšķis, spožais / Anthriscus nitida (Wahlenb.) Hazsl.

4.127. Sūrene, vairvasiņu / Polygonum viviparum L.

4.128. Tofīldija, kauslapu / Tofieldia calyculata (L.) Wahlenb.

4.129. Tragantzirnis, nokarenais / Astragalus penduliflorus Lam.

4.130. Ūdenszāle, Lietuvas / Glyceria lithuanica (Gorski) Gorski

4.131. Ūdenszāle, svītrainā / Glyceria striata (Lam.) Hitchc.

4.132. Vairoglape, parastā / Hydrocotyle vulgaris L.

4.133. Veronika, kalnu / Veronica montana L.

4.134. Vijolīte, augstā / Viola elatior Fr.

4.135. Vīrcele, Lēzeļa / Linaria loeselii Schweigg.

4.136. Zaķauza, Benekena / Bromopsis benekenii (Lange) Holub

4.137. Zeltlape, krāsu / Serratula tinctoria L.

4.138. Zeltstarīte, iesārtā / Gagea erubescens (Besser) Schult. et Schult. f.

4.139. Ziemciete, vidējā / Pyrola media Sw.

4.140. Zobainīte, sīpoliņu / Dentaria bulbifera L.

4.141. Asinszāle, kalnu / Hypericum montanum L.

4.142. Brūnkāte, zilganā / Orobanche coerulescens Stephan

4.143. Dzegužpirkstīte, iedzeltenā / Dactylorhiza ochroleuca (Wüstnei ex Boll) Holub

4.144. Lipare, Lēzeļa / Liparis loeselii (L.) Rich.

4.145. Sūnene, purva / Hammarbya paludosa (L.) Kuntze

5. Sūnas

5.1. Apaļlape, kailā / Odontoschisma denudatum (Nees) Dum

5.2. Bacānija, trejdaivu / Bazzania trilobata (L.) S. Grey

5.3. Bārkstlape, tūbainā / Trichocolea tomentella (Ehrh.) Dumort

5.4. Buksbaumija, zaļā / Buxbaumia viridis (Moug.ex Lam.& DC) Brid.ex Moug. & Nestl.

5.5. Frulānija, tamariska / Frullania tamarisci (L.)Dum.

5.6. Jungermannija, gludkausiņa / Jungermannia leiantha Grolle

5.7. Ķīļlape, Hellera / Anastrophyllum hellerianum (Lindenb.) Schust.

5.8. Lāpstīte, birztalu / Scapania nemorea (L.)Grolle

5.9. Leženeja, doblapu / Lejeunea cavifolia (Ehrh.)Lindb.

5.10. Nekera, viļņainā / Neckera crispa Hedw.

5.11. Smaillape, astīšu / Lophozia ascendens (Warnst.)Schust.

5.12. Stardzīslene, nokarenā / Antitrichia curtipendula (Hedw.)Brid.

5.13. Stāvaine, ēnāja / Hylocomium umbratum (Hedw.)B.,S.& G.

5.14. Šķībvācelīte, nemanāmā / Plagiothecium latebricola B.,S.&G.

5.15. Zemessomenīte, smaržīgā / Geocalyx graveolens (Schrad.)Nees

5.16. Āķīte, Lapzemes / Hamatocaulis lapponicus (Norrl.) Hedenäs

5.17. Āķīte, spīdīgā / Hamatocaulis vernicosus (Mitt.) Hedenäs

5.18. Dumbrene, apaļlapu / Calliergon trifarium (Web. et Mohr) Kindb.

5.19. Dzīparene, spurainā / Paludella squarrosa (Hedw.) Brid.

5.20. Krāčsūna, Donavas / Cinclidotus danubicus Schiffn. et Baumg.

5.21. Merkija, Īrijas / Moerckia hibernica (Hook.) Gott.

5.22. Mēzija, trīsrindu / Meesia triquetra (Richter) Ångstr.

5.23. Ričijvācelīte, peldošā / Ricciocarpos natans (L.) Corda

5.24. Bārdlape, sašaurinātā / Barbilophozia attenuata (Mart.) Loeske

5.25. Pārzobe, Baumgartnera / Zygodon baumgartneri Malta

5.26. Pārzobe, košzaļā / Zygodon viridissimus (Dicks.)Brid.

6. Ķērpji

6.1. Alektorija, atvasainā / Alectoria sarmentosa (Ach. ) Ach.

6.2. Artonija, sīkpunktainā / Arthonia byssacea

6.3. Baktrosporas / Bactrospora spp.

6.4. Briorija, divkrāsainā / Bryoria bicolor (Ehrh.) Brodo et D. Hawksw.

6.5. Cetrēlija, olīvzaļā / Cetrelia olivetorum (Nyl.) W. L. Culb. et C. F. Culb.

6.6. Gialekta, gobu / Gyalecta ulmi (Sw.) Zahlbr.

6.7. Hipogimnija, lentveida / Hypogymnia vittata (Ach.) Parrique

6.8. Kladonija, lapveida / Cladonia foliacea (Huds.) Willd.

6.9. Kladonija, paresninātā / Cladonia incrassata Flörke

6.10. Kollemas / Collema spp.

6.11. Ksantoparmēlija / Mužo Xanthoparmelia mougeotii (Schaer. ex D. Dieter) Hale

6.12. Menegacija, caurumainā / Menegazzia terebrata (Hoffm.) A. Massal.

6.13. Opegrafa, izlocītā / Opegrapha vermicellifera (Kunze) J.R. Laundon

6.14. Parmeliella, koraļļveida / Parmeliella triptophylla

6.15. Piknotēlija, knupjveida / Pycnothelia papillaria (Ehrh.) Dufour

6.16. Plaukšķēpis, dobumainais / Lobaria scrobiculata (Scop.) DC.

6.17. Telotrēma, zvīņainā / Thelotrema lepadinum (Ach.) Ach.

6.18. Umbilikārija, daudzlapu / Umbilicaria polyphylla (L.) Baumg.

6.19. Akrokordija, dobumainā / Acrocordia cavata (Ach.) R.Harris

6.20. Artonija, artonijveida / Arthonia arthonioides (Ach.) A.L.Sm.

6.21. Bacīdija, bālā / Bacidia rosella (Pers.) De Not.

6.22. Biatora, lodveida / Biatora sphaeroides (Dicks.) Körb.

6.23. Evernija, izplestā / Evernia divaricata (L.) Ach.

6.24. Henotēka, brūngalvainā / Chaenotheca phaeocephala (Turner) Th. Fr.

6.25. Henotēka, zaļganā / Chaenotheca chlorella (Ach.) Müll. Arg.

6.26. Kalīcija, apsarmotā / Calicium adspersum Pers.

6.27. Kalīcija, ozolu / Calicium quercinum Pers.

6.28. Kladonija, parazītiskā / Cladonia parasitica (Hoffm.) Hoffm.

6.29. Leptoģijs / Leptogium spp. (Ach.) Gray

6.30. Mikoblasts, asinssārtais / Mycoblastus sanguinarius (L.) Norman

6.31. Nefromas / Nephroma spp. Ach.

6.32. Parmelīna, liepu / Parmelina tiliacea (Hoffm.) Hale

6.33. Pertuzārija, caurumainā / Pertusaria pertusa (Weigel) Tuck.

6.34. Ramalīna, trauslā / Ramalina thrausta (Ach.) Ach.

6.35. Skleroforas / Sclerophora spp.

7. Sēnes

7.1. Cietpiepe, melnsvītras / Phellinus nigrolimitatus (Rom.)Bourd.

7.2. Piepe, rožainā / Fomitopsis rosea (Alb.Et.Schw.:Fr.)P.Karst

7.3. Plakanpiepe, lakas / Ganoderma lucidum (Curt.: Fr.) P. Karst.

7.4. Rūsassēne, sarainā / Asterodon ferruginosus Pat.

7.5. Rūtaine, plaisājošā / Xylobolus frustulatus (Pers.: Fr.) Boidin

7.6. Samtbeka, parazītiskā / Xerocomus parasiticus (Bull.: Fr.) Quél.

7.7. Sārtaine, vēdekļa / Rhodotus palmatus (Bull.: Fr.) Maire

7.8. Skropstzvaigzne, milzu / Trichaster melanocephalus Czern.

7.9. Tintene, kāpu / Coprinus dunarum Stoll

7.10. Zeltpore, košā / Hapalopilus croceus (Pers.:Fr.) Murr.

7.11. Zemestauki, Hadriāna / Phallus hadriani Vent.: Pers.

7.12. Zvīņbeka, melnā / Strobilomyces floccopus (Vahl: Fr.) P. Karst

8. Rāpuļi

8.1. Bruņrupucis, purva / Emys orbicularis

8.2. Čūska, gludenā / Coronella austriaca

9. Aļģes

9.1. Nitella, caurspīdīgā / Nitella translucens (Persoon) Agardh

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – labklājības ministre I.Viņķele
2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.940
Īpaši aizsargājamās putnu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi, un mikroliegumu platība

1. Putnu sugas, kurām izveidojami liegumi ligzdošanas vai riesta vietās

Nr.p.k.

Putnu suga

Mikroliegums un tā platība

1.1.

 Apodziņš / Glaucidium passerinum  Ligzdošanas vietā (dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā putnu suga ligzdo) 2–10 hektāru platībā

1.2.

Apogs, bikšainais / Aegolius funereus  Ligzdošanas vietā 2–10 hektāru platībā

1.3.

 Balodis, meža / Columba oenas  Ligzdošanas vietā 2–10 hektāru platībā

1.4.

Dzenis, baltmuguras / Dendrocopos leucotos  Ligzdošanas vietā 2–10 hektāru platībā

1.5.

 Čūskērglis / Circaetus gallicus  Ligzdošanas vietā 10–30 hektāru platībā

1.6.

Dumpis, lielais / Botaurus stellaris  Ligzdošanas vietā 2–10 hektāru platībā, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju

1.7.

 Dzenis, vidējais / Dendrocopos medius  Ligzdošanas vietā 2–10 hektāru platībā

1.8.

 Dzenis, trīspirkstu / Picoides tridactylus Ligzdošanas vietā 2–10 hektāru platībā

1.9.

 Dzilna, zaļā / Picus viridis  Ligzdošanas vietā 2–10 hektāru platībā

1.10.

 Ērglis, jūras / Haliaeetus albicilla  Ligzdošanas vietā 5–60 hektāru platībā

1.11.

 Ērglis, vidējais / Aquila clanga  Ligzdošanas vietā 10–200 hektāru platībā

1.12.

 Ērglis, klinšu / Aquila chrysaetos  Ligzdošanas vietā 50–200 hektāru platībā

1.13.

 Ērglis, mazais / Aquila pomarina  Ligzdošanas vietā 5–30 hektāru platībā

1.14.

Vanags, vistu / Accipiter gentilis Ligzdošanas vietā 5–30 hektāru platībā

1.15.

 Gulbis, ziemeļu / Cygnus cygnus  100 metru rādiusā ap ligzdošanas vietu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju

1.16.

 Klija, melnā / Milvus migrans  Ligzdošanas vietā 10–30 hektāru platībā

1.17.

 Klija, sarkanā / Milvus milvus  Ligzdošanas vietā 10–30 hektāru platībā

1.18.

Mednis / Tetrao urogallus  Riesta vietā (dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā putnu sugas īpatņi pulcējas vairošanās periodā) 60–200 hektāru platībā

1.19.

 Piekūns, lielais / Falco peregrinus  Ligzdošanas vietā 10–30 hektāru platībā

1.20.

 Stārķis, melnais / Ciconia nigra  Ligzdošanas vietā 10–30 hektāru platībā

1.21.

 Ūpis / Bubo bubo  Ligzdošanas vietā 20–40 hektāru platībā

1.22.

 Zaļā vārna / Coracias garrulus  Ligzdošanas vietā 2–10 hektāru platībā

1.23.

 Zivjērglis / Pandion haliaetus Ligzdošanas vietā 2–10 hektāru platībā

2. Putnu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi to koloniju vietās

Nr.p.k.

Putnu suga

Mikroliegums un tā platība

2.1.

 Ķīris, lielais / Larus ridibundus  100 metru rādiusā ap kolonijas (pastāvīga teritorija, kur vienas vai vairāku putnu sugu ligzdojošo indivīdu skaits vairošanās periodā nav mazāks par 20 pāriem) ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju

2.2.

 Ķīris, mazais / Larus minutus  100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju

2.3.

 Zīriņš, baltspārnu / Chlidonias leucopterus  100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju

2.4.

 Zīriņš, baltvaigu / Chlidonias hybrida  100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju

2.5.

 Zīriņš, jūras / Sterna paradisaea  100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju

2.6.

 Zīriņš, mazais / Sterna albifrons  100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju

2.7.

 Zīriņš, melnais / Chlidonias niger  100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju

2.8.

 Zīriņš, upes / Sterna hirundo  100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – labklājības ministre I.Viņķele
3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.940
Īpaši aizsargājamās zivju sugas, kuru nārsta vietām izveidojami mikroliegumi

1. Alata / Thymallus thymallus

2. Lasis / Salmo salar

3. Nēģis, upes / Lampetra fluviatilis

4. Sīga / Coregonus lavaretus

5. Taimiņš / Salmo trutta

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – labklājības ministre I.Viņķele
4.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.940
Īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketa

I daļa

(aizpilda mikrolieguma izveidošanas ierosinātājs)

 1.  Mikrolieguma objekts   
 1.1.  suga  
 1.2.  biotops  
 1.3.  suga un biotops  
        
 2.  Nosaukums   
     

 (sugas nosaukums latīņu un latviešu valodā vai biotopa nosaukums latviešu valodā)

 3.  Citas īpaši aizsargājamās sugas   
 4.  Citi īpaši aizsargājamie biotopi   
 5.  Atrašanās vieta   
     

 (novads, pagasts, republikas pilsēta)

 6.  Ūdensteces vai ūdenstilpes nosaukums   
 7.  Teritorijas apraksts   
     

 (vispārīgs teritorijas un piegulošo platību apraksts,

    
  

 infrastruktūras objekti un  citi piesaistes punkti)

 
 
 
 
 

8. Meža zemes

Nr.
p.k.

Nekustamā īpašuma nosaukums

Kadastra numurs

Virsmežniecība

 Meža inventarizācijas gads

 Kvartāls  Nogabali  Platība

8.1.

                   

8.2.

                   

8.3.

                   
 ...                    

9. Citas zemes (izņemot meža zemes)

Nr.
p.k.

Nekustamā īpašuma nosaukums

 Zemes lietošanas veids

Platība

9.1.

       

9.2.

       

9.3.

       

...

       


10.

 Mikrolieguma platības pamatojums

  

 
    
    
    
 


 11.  Piezīmes   
  
  
  
  

Pielikumā:

Mikrolieguma shēma mērogā 1:5000 vai 1:10 000 ar norādītām robežām.

 Iesniedzējs   
  

(fiziskajai personai – vārds, uzvārds, juridiskajai personai – nosaukums)

     

 (adrese, tālrunis)

  
       

 (datums)

  

 (paraksts*, vārds, uzvārds)

Piezīme. * Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

 II daļa

(aizpilda atbildīgā institūcija; pielikumu sagatavo eksperts)

 1.  Zemes, ūdensteces vai ūdenstilpes īpašnieks vai, ja tāda nav, nomnieks vai tiesiskais valdītājs
 1.1.  valsts   
 1.2.  novads, pagasts   
 1.3.  fiziskā persona   
 1.4.  juridiskā persona   
 2. Ūdensteces vai ūdenstilpes apsaimniekotājs  
   

 (norādīt)

 3.  Zivju resursu pārzinātājs      
     

 (norādīt)

  


 4.  Zemes vai ūdenstilpes izmantošanas veids   
 4.1.  lauksaimniecība   
 4.2.  mežsaimniecība   
 4.3.  ūdenssaimniecība   
 4.4.  ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde   
 4.5.  zvejniecība, zivjaudzētavu un zivsaimniecību darbībai izmantotās teritorijas   
 4.6.  apbūves teritorijas   
 4.7.  satiksmes infrastruktūras objekti   
 4.8.  inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti   
 4.9. parks vai skvērs (tai skaitā parks un skvērs ciemu un pilsētu administratīvajās teritorijās, muižas parks, dendroloģiskais stādījums)
4.10. meliorācijas grāvji, ceļi, kvartālstigas, caurtekas

 5. Informācija par zemes vienībām

Nr. p.k.

Nekustamā īpašuma nosaukums

Īpašnieka vai, ja tāda nav, nomnieka vai tiesiskā valdītāja (valsts, pašvaldība, fiziskā vai juridiskā persona) vārds, uzvārds (juridiskai personai – nosaukums) un adrese

Zemes vienības kadastra apzīmējums

Platība mikroliegumā

Piezīmes

                               
                               
                               
                               
 Mikrolieguma platība (ha)    


Nr. p.k.

Nekustamā īpašuma nosaukums

Īpašnieka vai, ja tāda nav, nomnieka vai tiesiskā valdītāja (valsts, pašvaldība, fiziskā vai juridiskā persona) vārds, uzvārds (juridiskai personai – nosaukums) un adrese

Zemes vienības kadastra apzīmējums

Platība buferzonā

Piezīmes

                               
                               
                               
                               
 Buferzonas platība (ha)    

6. Informācija par mikroliegumam piegulošajām zemes vienībām, ja mikroliegumu izveido ūdenstecei un ūdenstilpei vai to daļām

Nr. p.k.

Nekustamā īpašuma nosaukums

Īpašnieka vai, ja tāda nav, nomnieka vai tiesiskā valdītāja (valsts, pašvaldība, fiziskā vai juridiskā persona) vārds, uzvārds (juridiskai personai – nosaukums) un adrese

Zemes vienības kadastra apzīmējums

                           
                           
                           
                           


 7.  Aizsardzības statuss
 7.1.  īpaši aizsargājama dabas teritorija   
 7.2.  aizsargjosla   
 7.3.  kultūras pieminekļi   
  
  
 

8. Infrastruktūras objekti, ja tādi ir iekļauti mikrolieguma teritorijā, norādot nosacījumus ceļu un meliorācijas sistēmu atjaunošanai

  
  
 

Pielikumā:

1) eksperta atzinums, kurā ir norādītas mikrolieguma apsaimniekošanas un aizsardzības prasības;

2) mikrolieguma un buferzonas kartoshēma* atbilstoši normatīvajiem aktiem sugu un biotopu aizsardzības jomā, norādot:

a) ligzdas atrašanās vietu, ja mikroliegums plānots īpaši aizsargājamai putnu sugai, LKS 92 koordinātu sistēmā;

b) īpaši aizsargājamās augu, ķērpju, sēņu sugas atradnes vai aizsargājamā biotopa robežas, ja tas neaizņem visu plānotā mikrolieguma teritoriju.

       

 (datums)

  

 (paraksts**, vārds, uzvārds)

 

Piezīmes.

1. * Kartoshēmu iesniedz .gml, .dwg, .dxf, .dgn vai .shp datņu formātā.

2. ** Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – labklājības ministre I.Viņķele
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 940Pieņemts: 18.12.2012.Stājas spēkā: 01.01.2013. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 203 (4806), 28.12.2012.OP numurs: 2012/203.47
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Citi saistītie dokumenti
253746
01.01.2013
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)