Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības civilstāvokļa aktu — laulības noslēgšanas, dzimšanas un miršanas faktu — reģistrācijas jomā.

2.pants. Civilstāvokļa akts

Civilstāvokļa akts ir fakts vai notikums personas dzīvē, kas rada, izmaina vai izbeidz ar personas radniecību saistītās ģimenes un citas mantiskās un nemantiskās tiesības un pienākumus.

3.pants. Civilstāvokļa akta reģistrācija

(1) Civilstāvokļa aktu reģistrē dzimtsarakstu iestāde, sastādot, aktualizējot vai atjaunojot laulības, dzimšanas vai miršanas reģistra ierakstu (turpmāk — civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts), uz kuru pamatojoties izsniedz civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošu dokumentu.

(2) Dzimtsarakstu iestāde šā likuma izpratnē ir pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa (turpmāk — dzimtsarakstu nodaļa) un Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība ārvalstī (turpmāk — pārstāvniecība).

(3) Dzimtsarakstu nodaļa reģistrē laulību, paziņoto dzimšanas un miršanas faktu, aktualizē un atjauno civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu.

(4) Pārstāvniecība pieņem pārsūtīšanai Tieslietu ministrijai iesniegumu par civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta aktualizēšanu vai atjaunošanu, kā arī reģistrē:

1) ārvalstīs dzīvojošu Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu laulību gadījumā, ja līgavaiņa vai līgavas dzīvību apdraud slimība, vai citos steidzamos gadījumos, ja laulības noslēgšana dzimtsarakstu nodaļā vai attiecīgajā ārvalstī nav iespējama;

2) paziņoto dzimšanas faktu;

3) paziņoto miršanas faktu.

(5) Reģistrējot civilstāvokļa aktu vai atkārtoti saņemot civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošu dokumentu, persona uzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu. Pieņemot iesniegumu par laulības noslēgšanu, reģistrējot laulību, paziņoto dzimšanas vai miršanas faktu, dzimtsarakstu iestāde sniegtās ziņas pārbauda Iedzīvotāju reģistrā. Ja dzimtsarakstu iestādei sniegtā informācija neatbilst elektroniski iegūtajiem datiem, šīs iestādes amatpersona attiecīgo informāciju vērtē atbilstoši uzrādītajiem vai iesniegtajiem dokumentiem.

(6) Civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu paraugus, civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu glabāšanas kārtību un to dokumentu paraugus, kurus izsniedz, pamatojoties uz civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem, nosaka Ministru kabinets.

(7) Valsts nodevas apmēru, maksāšanas kārtību un atvieglojumus par civilstāvokļa aktu reģistrāciju nosaka Ministru kabinets.

4.pants. Civilstāvokļa akta reģistrācijas atteikums

(1) Civilstāvokļa akta reģistrāciju atsaka, ja:

1) civilstāvokļa akta reģistrācija ir pretrunā ar šo likumu vai citiem likumiem;

2) dokumenti, kurus iesniedz vai uzrāda persona, neatbilst šajā likumā un citos likumos noteiktajām prasībām.

(2) Pēc tās personas lūguma, kurai atteikta civilstāvokļa akta reģistrācija, dzimtsarakstu iestādes amatpersona rakstveidā izsniedz pamatotu civilstāvokļa akta reģistrācijas atteikumu.

(3) Civilstāvokļa akta reģistrācijas atteikumu persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

5.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ieraksti

(1) Noslēgto laulību, paziņoto dzimšanas vai miršanas faktu reģistrē, veicot attiecīgu ierakstu laulības, dzimšanas vai miršanas reģistrā.

(2) Ziņas par laulības šķiršanu norāda laulības reģistra ierakstā.

(3) Ziņas par paternitātes atzīšanu, paternitātes noteikšanu, paternitātes fakta konstatēšanu, paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu, paternitātes atzīšanu par neesošu, adopcijas apstiprināšanu vai adopcijas atcelšanu norāda dzimšanas reģistra ierakstā.

(4) Civilstāvokļa aktu reģistrā ziņas ieraksta valsts valodā. Personvārdus ieraksta saskaņā ar latviešu literārās valodas normām par personvārdu rakstību un lietošanu. Ārzemnieka vārda un uzvārda oriģinālformu ieraksta latīņalfabētiskajā transliterācijā atbilstoši ierakstam derīgā personu apliecinošā dokumentā.

6.pants. Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem un atkārtoti pieprasīt civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus

(1) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona, darbinieks un karjeras konsulārā amatpersona pārstāvniecībā, veicot darba pienākumus, ievēro konfidencialitāti un iegūto informāciju nelikumīgi neizpauž.

(2) Saskaņā ar personas iesniegumu dzimtsarakstu iestāde vai Tieslietu ministrija atkārtoti izsniedz šā likuma 47.panta pirmajā daļā minētos dokumentus, ja civilstāvokļa akts reģistrēts dzimtsarakstu iestādē. Ja laulības šķiršana reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā līdz 1994.gada 31.augustam, dzimtsarakstu nodaļa vai Tieslietu ministrija izsniedz izziņu par laulības šķiršanu saskaņā ar ierakstu laulības šķiršanas reģistrā vai izziņu par laulības reģistrāciju vai laulības šķiršanu saskaņā ar ierakstu laulības reģistrā. Ja laulība šķirta pēc 1993.gada 31.augusta, dzimtsarakstu nodaļa vai Tieslietu ministrija izsniedz izziņu par laulības reģistrāciju vai laulības šķiršanu saskaņā ar ierakstu laulības reģistrā.

(3) Personai ir pienākums atkārtoti pieprasīt civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošu dokumentu, ja tajā ir neprecizitātes vai bojājumi, kuru dēļ nav iespējams izlasīt norādīto informāciju, vai tas izsniegts dzimtsarakstu nodaļā LPSR Laulības un ģimenes kodeksā paredzētajā kārtībā un šo dokumentu nepieciešams uzrādīt vai iesniegt ārvalsts iestādei.

(4) Tiesības iepazīties ar laulības reģistra ierakstu un pieprasīt laulības apliecību, izziņu par laulības reģistrāciju vai laulības reģistra ieraksta kopiju ir personai, par kuru ieraksts izdarīts, vai tās pilnvarotai personai.

(5) Tiesības iepazīties ar dzimšanas reģistra ierakstu (izņemot reģistra ierakstu, kas saistīts ar adopciju) un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir personai, par kuru ieraksts izdarīts, vai tās pilnvarotai personai. Tiesības iepazīties ar nepilngadīgas personas dzimšanas reģistra ierakstu un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim.

(6) Tiesības iepazīties ar pilngadīgas adoptētas personas dzimšanas reģistra ierakstu un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir personai, par kuru ieraksts izdarīts. Tiesības iepazīties ar nepilngadīgas adoptētas personas dzimšanas reģistra ierakstu un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir adoptētājam vai bērna likumiskajam pārstāvim.

(7) Tiesības iepazīties ar miršanas reģistra ierakstu un pieprasīt miršanas apliecību, izziņu par miršanas reģistrāciju vai miršanas reģistra ieraksta kopiju ir mirušā radiniekam.

(8) Citai personai ir tiesības pieprasīt un saņemt izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju, ja tā pamato savu tiesisko ieinteresētību.

(9) Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta kopiju pēc pieprasījuma izsniedz tiesai, prokuratūrai, izziņas iestādei, Tieslietu ministrijai, dzimtsarakstu iestādei, bāriņtiesai un notāram.

II nodaļa
Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēma

7.pants. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēma

(1) Dzimtsarakstu iestāde, ievērojot šā likuma 3.panta trešo un ceturto daļu, ziņas par noslēgtajām laulībām, reģistrētajiem dzimšanas un miršanas faktiem iekļauj, aktualizē un atjauno Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā (turpmāk — vienotais civilstāvokļa aktu reģistrs).

(2) Vienotais civilstāvokļa aktu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

(3) Kārtību, kādā dzimtsarakstu iestāde, Tieslietu ministrija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde iekļauj, aktualizē un atjauno vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā ziņas par civilstāvokļa aktiem, kā arī šo ziņu apjomu un kārtību, kādā tās izsniedz no vienotā civilstāvokļa aktu reģistra, nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu uzskaite

Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu uzskaiti kārto atsevišķi pa civilstāvokļa aktu reģistru veidiem. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu numurus piešķir hronoloģiskā secībā atkarībā no attiecīgā fakta vai notikuma reģistrācijas brīža.

9.pants. Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta datorizdruka

(1) Dzimtsarakstu iestāde pēc šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušanas vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā sagatavo civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta datorizdruku.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto datorizdruku paraksta dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks un persona, uz kuru civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts attiecas, vai persona, kura ir attiecīgā fakta paziņotājs, un to apliecina ar valsts ģerboņzīmogu.

III nodaļa
Dzimtsarakstu nodaļa

10.pants. Dzimtsarakstu nodaļas izveidošana

(1) Dzimtsarakstu nodaļu izveido republikas pilsētas vai novada pašvaldība. Dzimtsarakstu nodaļas darbības teritorija ir attiecīgās republikas pilsētas vai novada administratīvā teritorija, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(2) Pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru pašvaldība vienā republikas pilsētā vai novadā var izveidot vairākas dzimtsarakstu nodaļas vai arī vairākas pašvaldības var izveidot kopīgu dzimtsarakstu nodaļu. Šādos gadījumos nosakāma katras dzimtsarakstu nodaļas darbības teritorija. Tieslietu ministrs var ierosināt pašvaldībai (pašvaldībām) izskatīt jautājumu par dzimtsarakstu nodaļas (nodaļu) reorganizāciju.

(3) Dzimtsarakstu nodaļas nosaukumu veido, attiecīgajam dzimtsarakstu nodaļas darbības administratīvās teritorijas nosaukumam pievienojot vārdus "dzimtsarakstu nodaļa".

(4) Informāciju par dzimtsarakstu nodaļas izveidošanu vai tās darbības teritorijas grozīšanu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgās pašvaldības mājaslapā internetā.

(5) Katrai dzimtsarakstu nodaļai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un dzimtsarakstu nodaļas pilnu nosaukumu.

(6) Finanšu līdzekļus dzimtsarakstu nodaļas darbībai piešķir attiecīgā pašvaldība.

11.pants. Dzimtsarakstu nodaļas uzraudzība

(1) Dzimtsarakstu nodaļas uzraudzību veic tieslietu ministrs.

(2) Tieslietu ministrija uzrauga normatīvo aktu ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā, kā arī metodiski vada dzimtsarakstu nodaļu.

12.pants. Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas un darbinieki

(1) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu un darbinieku pieņem darbā attiecīgā pašvaldība. Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu ieceļ amatā pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju.

(2) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas šā likuma izpratnē ir dzimtsarakstu nodaļas vadītājs un dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietnieks. Dzimtsarakstu nodaļā var būt ne vairāk kā divi dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietnieki.

(3) Par dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu var būt persona, kas:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) sasniegusi vismaz 25 gadu vecumu;

3) ieguvusi vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnē;

4) prot valsts valodu.

(4) Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīmi nosaka Ministru kabinets.

13.pants. Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu un darbinieku tiesības un pienākumi

(1) Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs ir atbildīgs par dzimtsarakstu nodaļas darbību.

(2) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona reģistrē laulību un atjauno civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu. Dzimšanas un miršanas faktu reģistrēt un civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu aktualizēt var dzimtsarakstu nodaļas darbinieks.

(3) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona vai darbinieks neveic civilstāvokļa aktu reģistrāciju, ja tā attiecas uz pašu amatpersonu vai darbinieku, viņa laulāto, radiniekiem līdz ceturtajai pakāpei un svaiņiem līdz trešajai pakāpei, viņa adoptētājiem vai adoptētajiem, uz amatpersonas vai darbinieka un viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai arī amatpersona vai darbinieks ir reģistrējamā fakta paziņotājs.

(4) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas vai darbinieka faktisko rīcību ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

14.pants. Dzimtsarakstu nodaļas uzdevumi

Dzimtsarakstu nodaļa veic šādus uzdevumus:

1) reģistrē laulību, paziņotos dzimšanas un miršanas faktus un pie Civillikuma 51.pantā norādīto konfesiju garīdzniekiem noslēgtās laulības;

2) izsniedz civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus;

3) kārto civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu aktualizēšanas un atjaunošanas lietas;

4) aktualizē un atjauno civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus;

5) kārto vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas lietas;

6) saglabā dzimtsarakstu nodaļas arhīva fondu.

15.pants. Pienākums sniegt ziņas un iesniegt dokumentus dzimtsarakstu nodaļai

(1) Visām personām un institūcijām ir pienākums bez maksas sniegt dzimtsarakstu nodaļai ziņas, kas nepieciešamas civilstāvokļa aktu reģistrācijai, kā arī nodrošināt dzimtsarakstu nodaļu ar attiecīgiem dokumentiem.

(2) Par nepatiesu ziņu sniegšanu dzimtsarakstu nodaļai persona saucama pie likumā noteiktās atbildības.

16.pants. Dzimtsarakstu nodaļas pienākums sniegt ziņas

(1) Dzimtsarakstu nodaļa paziņo bāriņtiesai:

1) par bērna piedzimšanu nepilngadīgai personai;

2) ja, reģistrējot miršanas faktu, kļūst zināms, ka mirušā nepilngadīgie bērni palikuši bez aizgādības.

(2) Dzimtsarakstu nodaļa paziņo Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam par ārzemnieka (izņemot personu, kura atzīta par bezvalstnieku Latvijas Republikā) miršanas fakta reģistrāciju.

IV nodaļa
Laulības reģistrācija

17.pants. Laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti

(1) Personas, kuras vēlas noslēgt laulību, personīgi iesniedz dzimtsarakstu iestādei noteikta parauga abu parakstītu kopīgu iesniegumu. Iesniedzot iesniegumu, tās uzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu.

(2) Personas, kuras agrāk bijušas citā laulībā un ziņas par laulības šķiršanu nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, uzrāda vienu no šādiem dokumentiem:

1) bijušā laulātā miršanas apliecību;

2) dzimtsarakstu nodaļas vai zvērināta notāra izsniegtu laulības šķiršanas apliecību;

3) likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu;

4) izrakstu vai izziņu no laulības šķiršanas reģistra vai laulības reģistra ar ziņām par laulības šķiršanu.

(3) Ja persona, kas vēlas noslēgt laulību, ir nepilngadīga, iesniegumam pievieno šīs personas vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstveida atļauju.

(4) Ja personai, kas vēlas noslēgt laulību, nav iespējams iegūt šā panta otrajā daļā minēto dokumentu, to aizstāj ar tiesas spriedumu par attiecīgā fakta konstatēšanu.

(5) Ja personas vēlas noslēgt laulību nevis tajā dzimtsarakstu iestādē, kurā tās iesniedza iesniegumu par laulības noslēgšanu, bet gan citā dzimtsarakstu iestādē vai pie garīdznieka, dzimtsarakstu iestāde, kurā iesniegts iesniegums par laulības noslēgšanu, izsniedz tām izziņu par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi. Izziņa ir derīga sešus mēnešus no tās izsniegšanas dienas.

18.pants. Ārzemnieka tiesības noslēgt laulību

(1) Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai citas valsts pilsonis, bezvalstnieks, bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura laulības noslēgšanas brīdī ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, var noslēgt laulību ar Latvijas pilsoni, Latvijas nepilsoni, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoni vai citas valsts pilsoni, bezvalstnieku, bēgli vai personu, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura laulības noslēgšanas brīdī ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā.

(2) Ārzemnieks papildus šā likuma 17.pantā minētajiem dokumentiem iesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentās institūcijas izsniegtu dokumentu par ģimenes stāvokli.

(3) Ja personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, nav nepieciešamo dokumentu un tos nav iespējams iegūt, attiecīgos dokumentus aizstāj ar minētās personas rakstveida deklarāciju par tās ģimenes stāvokli.

(4) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona ir tiesīga noteikt citu laulības reģistrācijas laiku, kas ir ne mazāks par mēnesi, bet ne ilgāks par sešiem mēnešiem no iesnieguma pieņemšanas dienas, lai veiktu uzrādīto un iesniegto dokumentu pārbaudi.

19.pants. Laulības reģistrācija

(1) Laulību reģistrē dzimtsarakstu iestādē noteiktā dienā, klātesot personām, kuras vēlas noslēgt laulību, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem, ja nav kļuvuši zināmi Civillikuma 32., 35., 37. un 38.pantā norādītie šķēršļi laulības noslēgšanai.

(2) Pēc personu lūguma dzimtsarakstu nodaļas amatpersona var reģistrēt laulību citā piemērotā vietā, ja personas, kuras vēlas noslēgt laulību, nodrošina laulības reģistrācijai piemērotus vai atbilstošus apstākļus.

(3) Dzimtsarakstu iestāde nodrošina svinīgu laulības reģistrāciju, ja personas to vēlas. Laulības reģistrācijas laikā dzimtsarakstu nodaļas amatpersona uzliek amata zīmi.

(4) Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis noslēdz laulību ārpus Latvijas Republikas, ievērojot tās ārvalsts likumus, kuras teritorijā laulība noslēgta, šī laulība ir spēkā Latvijas Republikā, ja ievēroti Civillikuma 32., 35., 37. un 38.panta noteikumi.

(5) Laulības reģistrācijas kārtību ieslodzījuma vietā nosaka Ministru kabinets.

20.pants. Pie garīdznieka noslēgtās laulības reģistrācija

(1) Dzimtsarakstu nodaļa reģistrē arī laulības, kas noslēgtas pie Civillikuma 51.pantā norādīto konfesiju garīdzniekiem.

(2) Ja pie garīdznieka laulību noslēgušas personas, kurām uz laulības noslēgšanas brīdi tiek konstatēti Civillikuma 32., 35., 37. un 38.pantā norādītie šķēršļi laulības noslēgšanai, dzimtsarakstu nodaļa izdara laulības reģistra ierakstu un paziņo par to teritoriāli piekritīgajai Valsts policijas pārvaldei.

(3) Civillikuma 51.pantā norādīto konfesiju garīdznieki, reģistrējot laulību, ievēro visus šā likuma noteikumus par laulības reģistrēšanu un valsts nodevu.

21.pants. Laulības reģistra ierakstā iekļaujamās ziņas

(1) Laulības reģistra ierakstā norāda šādas ziņas:

1) laulības noslēgšanas datumu;

2) tās dzimtsarakstu iestādes nosaukumu, kura reģistrē laulību;

3) laulības noslēgšanas vietu;

4) laulāto vārdu, uzvārdu pirms laulības noslēgšanas, uzvārdu pēc laulības noslēgšanas, personas kodu (ja tāds ir piešķirts), ģimenes stāvokli, dzīvesvietu, dzimšanas datumu un vietu, valstisko piederību, tautību;

5) kurā laulībā (pēc skaita) stājas katrs laulātais;

6) dokumentu, kas apliecina iepriekšējās laulības izbeigšanos, ja persona bijusi laulībā;

7) liecinieku vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu;

8) laulības apliecības numuru.

(2) Laulības reģistra ieraksta datorizdruku paraksta laulātie, liecinieki un dzimtsarakstu iestādes amatpersona. Laulības reģistra ieraksta datorizdruku apliecina ar valsts ģerboņzīmogu.

22.pants. Laulības apliecības izsniegšana

Pēc laulības reģistrācijas dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai garīdznieks laulātajiem izsniedz laulības apliecību.

23.pants. Papildinājumi laulības reģistrā

(1) Laulības reģistra ierakstu papildina ar ziņām par laulības šķiršanu, laulības atzīšanu par neesošu, laulātā vārda, uzvārda, tautības ieraksta, personas koda, valstiskās piederības vai dzimuma maiņu.

(2) Laulības reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz tiesas spriedumu, ārvalsts tiesas sprieduma norakstu, kas atbilst nosacījumiem, pēc kuriem var konstatēt tā autentiskumu, kā arī uz Padomes regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un sprieduma atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu 39.pantā minēto apliecību, pievienojot normatīvos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu attiecīgo dokumentu tulkojumu valsts valodā, un uz notāra paziņojumu par laulības šķiršanu.

V nodaļa
Dzimšanas fakta reģistrācija

24.pants. Paziņojums par bērna piedzimšanu

(1) Par bērna piedzimšanu paziņo dzimtsarakstu iestādei mēneša laikā pēc bērna piedzimšanas.

(2) Paziņojot par bērna piedzimšanu, iesniedz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegtu medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu.

25.pants. Personas, kurām ir pienākums paziņot par bērna piedzimšanu

(1) Pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir bērna tēvam vai mātei. Bērna tēvs un māte var likumā noteiktajā kārtībā pilnvarot citu personu paziņot par bērna piedzimšanu.

(2) Ja bērna vecāki ir miruši vai citu iemeslu dēļ nevar paziņot par bērna piedzimšanu, pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir ārstniecības personai vai citai personai, kas bijusi klāt dzemdībās.

(3) Ja bērns piedzimis patversmē vai ieslodzījuma vietā, attiecīgās iestādes vadītājam ir pienākums par to rakstveidā paziņot. Dzimšanas reģistra ierakstā nenorāda bērna piedzimšanu un viņa vecāku atrašanos ieslodzījuma vietā.

(4) Ja par bērna piedzimšanu nav paziņojusi neviena no šajā pantā minētajām personām un pašvaldībai kļuvis zināms par bērna piedzimšanu, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par to dzimtsarakstu nodaļai.

26.pants. Dzimšanas fakta reģistrācija

(1) Dzimtsarakstu nodaļa nodrošina svinīgu bērna dzimšanas fakta reģistrāciju, ja vecāki to vēlas. Svinīgas dzimšanas fakta reģistrācijas brīdī dzimtsarakstu nodaļas amatpersona uzliek amata zīmi.

(2) Dzimtsarakstu nodaļa var reģistrēt bērna dzimšanas faktu arī ārstniecības iestādē, kas nodrošina dzemdību palīdzību.

(3) Pēc dzimšanas fakta reģistrācijas dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks bērna vecākiem vai personai, kas paziņojusi par dzimšanas faktu, izsniedz dzimšanas apliecību.

27.pants. Dvīņu un vairāku bērnu dzimšanas reģistrācija

Ja piedzimuši dvīņi vai vairāki bērni, katra bērna piedzimšanu reģistrē atsevišķi. Dzimšanas reģistra ierakstā norāda, kādā secībā bērni piedzimuši.

28.pants. Nedzīvi piedzimuša vai dzemdībās miruša bērna reģistrācija

(1) Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas pienākums ir paziņot par to dzimtsarakstu nodaļai astoņu dienu laikā.

(2) Reģistrējot nedzīvi piedzimušu vai dzemdībās mirušu bērnu, viņa dzimšanas reģistra ierakstā norāda: "Bērns piedzimis nedzīvs." vai "Bērns miris dzemdībās." Miršanas fakta reģistrāciju šādā gadījumā neveic. Šā likuma 26.panta trešajā daļā minētajām personām izsniedz izziņu par dzimšanas reģistrāciju.

(3) Ja bērns pēc piedzimšanas dzīvojis neilgu laiku (dažas minūtes), reģistrē gan viņa dzimšanas, gan miršanas faktu. Šajā gadījumā šā likuma 26.panta trešajā daļā minētajām personām izsniedz izziņu par dzimšanas reģistrāciju un miršanas apliecību.

29.pants. Atradeņa dzimšanas fakta reģistrācija

(1) Atradenis ir atrasts bērns, kura vecāki nav zināmi.

(2) Persona, kas atradusi šā panta pirmajā daļā minēto bērnu, nekavējoties par to paziņo teritoriāli piekritīgajai Valsts policijas pārvaldei.

(3) Attiecīgā pašvaldības iestāde sadarbībā ar ārstniecības iestādi nosaka bērna varbūtējo dzimšanas laiku un vietu, dod bērnam vārdu un uzvārdu un paziņo par to dzimtsarakstu nodaļai.

(4) Ja bērns ticis ievietots glābējsilītē, ārstniecības iestāde nosaka bērna varbūtējo dzimšanas laiku un vietu, dod bērnam vārdu un uzvārdu un paziņo par to dzimtsarakstu nodaļai.

(5) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajā gadījumā dzimšanas reģistra ierakstā norāda: "Atradenis, vecāki nezināmi."

30.pants. Nokavēts paziņojums par bērna piedzimšanu

(1) Ja paziņojuma sniegšana par bērna piedzimšanu nokavēta ilgāk par mēnesi, bērna dzimšanas faktu drīkst reģistrēt pēc nokavējuma apstākļu noskaidrošanas. Dzimšanas faktu reģistrē, pamatojoties uz viena vai abu vecāku, vai citu ieinteresēto personu iesniegumu.

(2) Dzimšanas faktu pilngadīgai personai reģistrē, pamatojoties uz attiecīgās pilngadīgās personas iesniegumu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos dzimtsarakstu iestādei iesniedz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegtu medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu.

31.pants. Dzimšanas reģistra ierakstā iekļaujamās ziņas

(1) Dzimšanas reģistra ierakstā norāda šādas ziņas:

1) bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir piešķirts), dzimumu, tautību, valstisko piederību (ja tāda ir noteikta) un dzīvesvietas adresi. Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, vārdu var nerakstīt;

2) bērna dzimšanas laiku un vietu;

3) vecāku vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir piešķirts), dzimšanas datumu, dzīvesvietas adresi, tautību un valstisko piederību;

4) vecāku personu apliecinoša dokumenta numuru, izdevējiestādi un izdošanas datumu, ja bērna vecāki nav Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi;

5) dokumentu, uz kuru pamatojoties ierakstītas ziņas par bērna tēvu (laulības reģistra numuru, sastādīšanas datumu un vietu vai paternitātes atzīšanas iesnieguma numuru, iesniegšanas datumu un vietu, vai likumīgā spēkā esoša tiesas sprieduma numuru, datumu un tiesu, kas spriedumu taisījusi);

6) par bērna piedzimšanu paziņojušās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu, ja personai nav piešķirts personas kods, un saistību ar bērnu (piemēram, tēvs, māte, ārstniecības persona, iestādes vadītājs);

7) dzimšanas apliecības numuru;

8) datumu, kad ārstniecības iestāde vai ārstniecības persona izsniegusi medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu, un minētās apliecības numuru.

(2) Dzimšanas reģistra ieraksta datorizdruku paraksta persona, kas paziņojusi par bērna piedzimšanu, un dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks. Ja saņemts iestādes rakstveida paziņojums, norāda, ka dzimšanas reģistra ieraksts izdarīts, pamatojoties uz attiecīgo paziņojumu. Dzimšanas reģistra ieraksta datorizdruku apliecina ar valsts ģerboņzīmogu.

32.pants. Bērna vārds, uzvārds un tautība

(1) Bērna vārdu ieraksta saskaņā ar vecāku norādījumu. Ja vecāki nevar vienoties, bērna vārdu ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu. Bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus.

(2) Bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši vecāku uzvārdam. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar abu vecāku vienošanos ieraksta tēva vai mātes uzvārdu. Ja vecāki nevar vienoties, bērna uzvārdu ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu.

(3) Ja līdz bērna piedzimšanai bērna māte nav noslēgusi laulību vai bērna paternitāte nav atzīta, bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši mātes uzvārdam.

(4) Bērna tautību saskaņā ar vecāku vienošanos var neierakstīt vai ieraksta bērna radinieku tautību tiešā augšupējā līnijā divu paaudžu robežās. Ja vecāki nevar vienoties, bērna tautību ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu.

33.pants. Bērna dzīvesvietas adrese

Bērna dzīvesvietas adresi ieraksta pēc šā likuma 25.pantā minēto personu norādījuma.

34.pants. Ziņas par bērna vecākiem

(1) Ziņas par bērna māti ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegtu medicīnas apliecību, kas apliecina bērna dzimšanas faktu.

(2) Ziņas par bērna tēvu ieraksta, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

1) laulības apliecību vai citu dokumentu, kas apliecina laulības noslēgšanu, ja bērna māte līdz bērna piedzimšanai ir noslēgusi laulību;

2) paternitātes atzīšanas iesniegumu, ja bērna tēvs un māte nav noslēguši savstarpēju laulību, bet dzimtsarakstu nodaļā ir iesnieguši kopīgu paternitātes atzīšanas iesniegumu;

3) bērna mātes, bērna mātes vīra vai bērna mātes bijušā vīra un bērna bioloģiskā tēva kopīgu paternitātes atzīšanas iesniegumu ar lūgumu par bērna tēvu dzimšanas reģistrā ierakstīt bērna bioloģisko tēvu, nevis bērna mātes vīru vai bijušo vīru;

4) laulības apliecību vai citu dokumentu, kas apliecina laulības noslēgšanu, un dokumentu, kas apliecina šīs laulības izbeigšanās pamatu, ja bērna mātes un viņas vīra laulība ir šķirta vai atzīta par neesošu vai laulātais ir miris un no laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu vai laulātā miršanas dienas līdz bērna piedzimšanai nav pagājušas vairāk kā 306 dienas.

(3) Ja bērna māte šā panta otrās daļas 4.punktā minētajā laikā pēc laulības izbeigšanās ir stājusies jaunā laulībā, ziņas par bērna tēvu ieraksta saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu.

(4) Ja bērna māte nav laulībā un līdz dzimšanas fakta reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, dzimšanas reģistrā ieraksta ziņas tikai par viņa māti.

35.pants. Dzimšanas reģistra ieraksta papildināšana pēc paternitātes atzīšanas, noteikšanas vai paternitātes fakta konstatēšanas

(1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina ar ziņām par bērna tēvu, ja bērnam paternitāte ir atzīta, noteikta vai paternitātes fakts konstatēts Civillikuma 154., 155., 157. un 158.pantā paredzētajā kārtībā.

(2) Kopēju paternitātes atzīšanas iesniegumu un citus dokumentus, kas apliecina Civillikumā paredzēto personu piekrišanu paternitātes atzīšanai, bērna vecāki iesniedz dzimtsarakstu iestādei. Paternitātes atzīšanas iesniegumu var iesniegt viens no vecākiem, ja klāt neesošā tēva vai mātes paraksta īstumu paternitātes atzīšanas iesniegumā apliecinājusi dzimtsarakstu iestādes amatpersona, zvērināts notārs, bāriņtiesa vai karjeras konsulārā amatpersona.

36.pants. Dzimšanas reģistra ieraksta papildināšana pēc adopcijas apstiprināšanas vai atcelšanas

(1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu:

1) par adopcijas apstiprināšanu, ja adopcija apstiprināta Civillikuma 171.pantā paredzētajā kārtībā;

2) par adopcijas atcelšanu, ja adopcija atcelta Civillikuma 175.pantā paredzētajā kārtībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādīto tiesas spriedumu bērna vecāki iesniedz Tieslietu ministrijai. Tieslietu ministrija var iegūt šo spriedumu, izmantojot Tiesu informācijas sistēmas datubāzi.

(3) Dzimšanas reģistra ierakstā adoptētājus neieraksta kā vecākus, ja tas noteikts tiesas spriedumā.

(4) Dzimšanas reģistra ierakstā maina bērna personas kodu, ja tas noteikts tiesas spriedumā vai bērna vecāki izsaka vēlēšanos mainīt viņa personas kodu sakarā ar adopciju vai adopcijas atcelšanu.

37.pants. Citi papildinājumi dzimšanas reģistra ierakstā

(1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja:

1) persona maina vārdu, uzvārdu, personas kodu, valstisko piederību, tautības ierakstu vai dzimumu;

2) kāds no personas vecākiem maina vārdu, uzvārdu, personas kodu, valstisko piederību, tautības ierakstu vai dzimumu;

3) apstiprināta adopcija, atcelta adopcija, anulēts ieraksts par personas tēvu vai māti, atradenim kļuvuši zināmi vecāki, vecākiem atņemtas aizgādības tiesības vai svītrots ieraksts par tēvu, ja tas izdarīts LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58.pantā paredzētajā kārtībā.

(2) Dzimšanas reģistru papildina, pamatojoties uz tiesas spriedumu, bāriņtiesas lēmumu, administratīvo aktu, medicīnas apliecību vai citu dokumentu, kas apliecina dzimuma maiņu, vai personas iesniegumu.

VI nodaļa
Miršanas fakta reģistrācija

38.pants. Paziņojums par miršanas faktu

Par miršanas faktu paziņo dzimtsarakstu iestādei ne vēlāk kā sešu darbdienu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts.

39.pants. Personas, kurām ir pienākums paziņot par miršanas faktu

(1) Pienākums paziņot par miršanas faktu ir laulātajam, citam ģimenes loceklim vai citai personai, kurai kļuvis zināms par personas miršanas faktu.

(2) Ja persona mirusi ārstniecības iestādē, sociālās aprūpes vai rehabilitācijas iestādē, pansionātā vai ieslodzījuma vietā un par miršanas faktu nav paziņojušas šā panta pirmajā daļā minētās personas, attiecīgās ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes vai rehabilitācijas iestādes, pansionāta vai ieslodzījuma vietas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums rakstveidā paziņot par miršanas faktu.

(3) Ja par miršanas faktu nav paziņojušas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas un par personas nāvi kļuvis zināms pašvaldībai, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par miršanas faktu.

(4) Ja sakarā ar personas nāvi notiek izmeklēšana, izmeklēšanas vai izziņas iestādes pienākums ir rakstveidā paziņot par miršanas faktu.

40.pants. Miršanas faktu apliecinoši dokumenti

(1) Miršanas faktu reģistrē, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

1) ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību par nāves cēloni;

2) tiesas spriedumu par miršanas fakta konstatēšanu vai personas izsludināšanu par mirušu;

3) reabilitācijas iestāžu paziņojumu par represētās personas nāvi.

(2) Pēc miršanas fakta reģistrācijas dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks pēc pieprasījuma izsniedz miršanas apliecību tai personai, kura paziņojusi par miršanas faktu.

41.pants. Miršanas reģistrā iekļaujamās ziņas

(1) Miršanas reģistra ierakstā norāda šādas ziņas:

1) mirušā vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds piešķirts), valstisko piederību (ja tāda ir noteikta) un dzīvesvietu;

2) miršanas vietu un laiku;

3) mirušā dzimšanas datumu un vietu;

4) mirušā ģimenes stāvokli (ja mirušais bijis precējies, — viņa laulātā vārdu un uzvārdu);

5) mirušā vecāku vārdu, uzvārdu un personas kodu;

6) nāves cēloni;

7) tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu, kura paziņojusi par miršanas faktu, kā arī šīs personas saistību ar mirušo;

8) mirušā personu apliecinoša dokumenta numuru, izdevējiestādi un izdošanas datumu;

9) miršanas apliecības numuru;

10) medicīnas apliecības par nāves cēloni izdevējiestādi (ārstniecības iestādi vai ārstniecības personu), šīs apliecības izdošanas datumu un numuru.

(2) Miršanas reģistra ieraksta datorizdruku paraksta persona, kas paziņojusi par miršanas faktu, un dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks. Ja saņemts iestādes rakstveida paziņojums, norāda, ka ieraksts izdarīts, pamatojoties uz attiecīgo paziņojumu. Miršanas reģistra ieraksta datorizdruku apliecina ar valsts ģerboņzīmogu.

42.pants. Nezināmas personas miršanas fakta reģistrācija

(1) Nezināmas (neidentificētas) personas miršanas faktu apliecina ar ārstniecības iestādes izsniegtu medicīnas apliecību par nāves cēloni.

(2) Ja mirušo identificē vēlāk, trūkstošās ziņas ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes izdotu izziņu par personas (līķa) atpazīšanu, izziņas iestādes lēmumu vai tiesas spriedumu.

VII nodaļa
Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu glabāšana, aktualizēšana un atjaunošana

43.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu glabāšana

(1) Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus glabā papīra formā vienā eksemplārā un elektroniski vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā.

(2) Dzimtsarakstu nodaļa, kas veikusi civilstāvokļa aktu reģistrāciju, civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus papīra formā glabā 100 gadus un pēc tam nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam.

44.pants. Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta aktualizēšana

(1) Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta aktualizēšana ir iepriekš izdarīta civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta labošana, papildināšana vai anulēšana.

(2) Dzimtsarakstu nodaļa civilstāvokļa aktu reģistra ierakstā labo kļūdas un ieraksta trūkstošās vai jaunas ziņas saskaņā ar ieinteresētās personas iesniegumu, ja civilstāvokļa akts reģistrēts dzimtsarakstu iestādē, ja ieraksta labošanai vai papildināšanai ir pietiekams pamats un ja nav strīda starp ieinteresētajām personām.

(3) Ja dzimtsarakstu nodaļai nav pietiekama pamata labot vai papildināt civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu vai starp ieinteresētajām personām ir strīds, vai civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts ir izdarīts ārvalstī, civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu labo vai papildina, pamatojoties uz tiesas spriedumu vai bāriņtiesas lēmumu.

(4) Saskaņā ar mātes vai pilngadīgas personas iesniegumu ierakstu par bērna tēvu, ja tas izdarīts LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58.pantā paredzētajā kārtībā, anulē, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas atzinumu.

(5) Civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu anulē, pamatojoties uz tiesas spriedumu. Nepamatoti atjaunoto vai atkārtoti sastādīto civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu anulē, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas lēmumu.

45.pants. Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta atjaunošana

(1) Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta atjaunošana ir iepriekš reģistrēta, bet bojā gājuša vai pazuduša civilstāvokļa akta pārreģistrācija.

(2) Dzimtsarakstu nodaļa atjauno civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu, pamatojoties uz tās personas iesniegumu, par kuru civilstāvokļa akta reģistru ieraksts bijis sastādīts, un dokumentiem, kas apstiprina, ka attiecīgais civilstāvokļa akts bijis reģistrēts. Miršanas reģistra ierakstu atjauno, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

(3) Ja civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta atjaunošanai nav pietiekama pamata, dzimtsarakstu nodaļas amatpersona izsniedz personai rakstveida atteikumu atjaunot civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu. Šādā gadījumā civilstāvokļa akta reģistra ierakstu atjauno, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

(4) Ārvalstīs reģistrētu civilstāvokļa aktu atjauno Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

VIII nodaļa
Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu un reģistrāciju apliecinošo dokumentu tiesiskais spēks

46.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu un reģistrāciju apliecinošo dokumentu pierādījuma spēks

(1) Civilstāvokļa aktu reģistru ieraksti vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā un papīra formā un uz to pamata izsniegtie reģistrāciju apliecinošie dokumenti pierāda laulības noslēgšanu, dzimšanas un miršanas faktu reģistrāciju un citas civilstāvokļa aktu reģistru ierakstos norādītās ziņas.

(2) Ja parakstītais un apstiprinātais civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts papīra formā un attiecīgais ieraksts vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā satur pretrunīgas ziņas, priekšroka dodama attiecīgajam ierakstam papīra formā.

(3) Reģistrētos faktus var apstrīdēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

47.pants. Civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošie dokumenti

(1) Pamatojoties uz civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem, dzimtsarakstu iestāde un Tieslietu ministrija izsniedz šādus civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus:

1) laulības, dzimšanas vai miršanas apliecību;

2) izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju;

3) civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu, kas attiecīgajā iestādē glabājas papīra formā (kopiju);

4) civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta datorizdruku.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus paraksta dzimtsarakstu iestādes amatpersona un apliecina ar valsts ģerboņzīmogu.

(3) Tieslietu ministrija nodrošina veidlapu izgatavošanu laulības apliecībām, kuras izsniedz garīdznieks.

48.pants. Laulības apliecība

Laulības apliecībā norāda šādas ziņas:

1) laulāto vārdu, pirmslaulības un laulības uzvārdu, personas kodu (ja tāds piešķirts);

2) laulāto dzimšanas datumu un vietu;

3) laulāto valstisko piederību;

4) vietu, kur noslēgta laulība, laulības noslēgšanas datumu un laulības reģistra numuru;

5) laulības apliecības izsniedzēju un apliecības izsniegšanas datumu.

49.pants. Dzimšanas apliecība

(1) Dzimšanas apliecībā norāda šādas ziņas:

1) bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds piešķirts) un tautību;

2) bērna dzimšanas laiku un vietu;

3) vecāku vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds piešķirts), valstisko piederību un tautību;

4) dzimšanas fakta reģistrācijas iestādi, datumu un dzimšanas reģistra numuru;

5) iestādi, kas izsniegusi dzimšanas apliecību, un apliecības izsniegšanas datumu.

(2) Ja bērna māte vai tēvs nav zināms, dzimšanas apliecības attiecīgās ailes netiek aizpildītas.

(3) Adoptēta bērna dzimšanas apliecībā adoptētājus par vecākiem neieraksta, ja tas noteikts tiesas spriedumā par adopcijas apstiprināšanu.

50.pants. Miršanas apliecība

Miršanas apliecībā norāda šādas ziņas:

1) mirušā vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds piešķirts);

2) mirušā dzimšanas datumu un vietu;

3) miršanas datumu un vietu;

4) iestādi, kas reģistrējusi miršanas faktu, miršanas fakta reģistrēšanas datumu un miršanas reģistra numuru;

5) iestādi, kas izsniegusi miršanas apliecību, un apliecības izsniegšanas datumu.

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu Civilstāvokļa aktu likumu (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 8.nr.; 2006, 12.nr.; 2009, 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 183.nr.).

2. Ministru kabinets ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās izdod šā likuma 3.panta sestajā un septītajā daļā, 7.panta trešajā daļā, 12.panta ceturtajā daļā un 19.panta piektajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.457 "Noteikumi par valsts nodevas par civilstāvokļa aktu reģistrāciju apmēru un maksāšanas kārtību";

2) Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.477 "Noteikumi par dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīmi";

3) Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.486 "Laulības noslēgšanas kārtība brīvības atņemšanas vietā";

4) Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumi Nr.904 "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, civilstāvokļa aktu reģistru paraugiem, reģistru glabāšanas kārtību un termiņiem, kā arī to dokumentu paraugiem, kurus izsniedz, pamatojoties uz reģistru ierakstiem".

3. Šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušanu vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā uzsāk 2013.gada 1.janvārī.

4. Šā likuma 12.panta trešās daļas 3.punktā minētā prasība neattiecas uz dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu, kura darba attiecības uzsākusi līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

5. Vienotais civilstāvokļa aktu reģistrs aizstāj līdzšinējos civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus papīra formā, saglabājot likumā noteiktos datus. Līdzšinējos civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus un alfabētiskos rādītājus papīra formā glabā dzimtsarakstu nodaļas arhīvā 100 gadus un pēc tam nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam.

6. Līdz dienai, kad tiek uzsākta šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušana vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā:

1) dzimtsarakstu nodaļa civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu izdara papīra formā divos eksemplāros — vienu eksemplāru glabā dzimtsarakstu nodaļā, otru eksemplāru dzimtsarakstu nodaļa ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piektajam datumam nodod Centrālajai statistikas pārvaldei. Gadam beidzoties, Centrālā statistikas pārvalde civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu nodod glabāšanā Tieslietu ministrijai;

2) pārstāvniecība civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu izdara papīra formā divos eksemplāros — vienu eksemplāru katra ceturkšņa beigās ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta starpniecību nosūta Tieslietu ministrijai, kas to pārbauda un nodod glabāšanā Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļai, bet otru eksemplāru nosūta Centrālajai statistikas pārvaldei. Gadam beidzoties, Centrālā statistikas pārvalde civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu nodod glabāšanā Tieslietu ministrijai.

7. Līdz dienai, kad tiek uzsākta šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušana vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā, dzimtsarakstu nodaļa un Tieslietu ministrija aktualizē un atjauno civilstāvokļa aktu reģistra ierakstus līdzšinējā kārtībā.

8. Ja līdz dienai, kad tiek uzsākta šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušana vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā izdarītais civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta eksemplārs pilnīgi vai daļēji gājis bojā, to aizstāj ar attiecīgā civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta otrā eksemplāra kopiju.

9. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus, kas izdarīti līdz dienai, kad tiek uzsākta šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušana vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā, un glabājas dzimtsarakstu iestādēs, pakāpeniski pēc to pilnīguma un pareizības pārbaudīšanas iekļauj vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā.

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2012.gada 29.novembrī.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2012.gada 14.decembrī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 29.11.2012.Stājas spēkā: 01.01.2013. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 197 (4800), 14.12.2012.OP numurs: 2012/197.1
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
253442
01.01.2013
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)