Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.764

Rīgā 2012.gada 13.novembrī (prot. Nr.64 19.§)
Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes nolikums
I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka Ministru kabineta izveidotas koleģiālas uzraudzības institūcijas – Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.–2018.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) īstenošanas uzraudzības padomes (turpmāk – padome) – kompetenci, sastāvu, darba organizāciju un lēmumu pieņemšanas kārtību.

II. Padomes funkcijas, uzdevumi un tiesības

2. Padomes funkcijas:

2.1. nodrošināt pamatnostādņu īstenošanas uzraudzību;

2.2. veicināt valsts pārvaldes un citu iesaistīto institūciju sadarbību pamatnostādņu īstenošanā.

3. Lai īstenotu šo noteikumu 2.punktā minētās funkcijas, padome veic šādus uzdevumus:

3.1. koordinē pamatnostādņu īstenošanu un iesaista to īstenošanā valsts institūcijas, pašvaldības, sociālos partnerus, nevalstiskās organizācijas, augstākās izglītības un pētniecības iestādes un ekspertus;

3.2. izskata Kultūras ministrijas apkopoto ikgadējo darba plānu pamatnostādņu īstenošanai un sniedz priekšlikumus Kultūras ministrijai un pārējām iesaistītajām institūcijām attiecībā uz prioritārajiem darbības virzieniem un pasākumiem kārtējam pamatnostādņu īstenošanas gadam;

3.3. izskata Kultūras ministrijas sagatavoto ikgadējo progresa pārskatu par pamatnostādņu īstenošanu un izvērtē ikgadējo prioritāšu izpildi;

3.4. pirms iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabinetā izvērtē Kultūras ministrijas sagatavotos informatīvos ziņojumus par pamatnostādņu rīcības plāna izpildi;

3.5. identificē problēmas, kas kavē pamatnostādņu īstenošanu, un sniedz Kultūras ministrijai priekšlikumus šo problēmu novēršanai un pamatnostādņu pasākumu aktualizēšanai.

4. Padomei ir tiesības:

4.1. sniegt Kultūras ministrijai priekšlikumus par pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamo politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādi, grozījumiem spēkā esošajos tiesību aktos un politikas plānošanas dokumentos;

4.2. lūgt iesaistītās nozaru ministrijas iesniegt ikgadējus darba plānus pamatnostādņu īstenošanai un pārskatus par to izpildi;

4.3. atbilstoši kompetencei pieprasīt un ar Kultūras ministrijas starpniecību saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām padomes darbam nepieciešamo informāciju;

4.4. veidot apakšpadomes un darba grupas;

4.5. iesaistīt padomes darbā neatkarīgus ekspertus;

4.6. sadarboties ar citām padomēm, komisijām un darba grupām, kuras izveidotas, lai īstenotu politiku atsevišķās pamatnostādnēs ietvertajās jomās;

4.7. atbilstoši kompetencei sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem.

III. Padomes sastāvs

5. Padomes sastāvā ietilpst padomes vadītājs un 23 padomes locekļi. Padomes locekļi pārstāv:

5.1. Ministru prezidenta biroju;

5.2. Aizsardzības ministriju;

5.3. Ārlietu ministriju;

5.4. Finanšu ministriju;

5.5. Iekšlietu ministriju;

5.6. Izglītības un zinātnes ministriju;

5.7. Kultūras ministriju;

5.8. Labklājības ministriju;

5.9. Satiksmes ministriju;

5.10. Tieslietu ministriju;

5.11. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju;

5.12. Valsts kanceleju;

5.13. (svītrots ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.439);

5.14. Sabiedrības integrācijas fondu;

5.15. Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi;

5.16. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību;

5.17. Latvijas Darba devēju konfederāciju;

5.18. Latvijas Pašvaldību savienību;

5.19. trīs augstākās izglītības un pētniecības iestādes, kuras piedalās sabiedrības procesu analizēšanā un pētīšanā;

5.20. trīs nevalstiskās organizācijas, kuru darbība saistīta ar kādu no pamatnostādņu 6.nodaļā minētajiem rīcības virzieniem (pilsoniskā sabiedrība un integrācija, nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa, saliedēta sociālā atmiņa).

(Grozīts ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.439)

6. Padomes vadītājs ir kultūras ministrs.

7. Ministriju deleģētie pārstāvji ir departamentu direktori vai augstāka līmeņa amatpersonas, citu valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji – atbilstoša līmeņa amatpersonas.

8. Šo noteikumu 5.19. un 5.20.apakšpunktā minēto pārstāvju izvirzīšanu darbam padomē atklātā procedūrā organizē Kultūras ministrija. Kultūras ministrija izstrādā un apstiprina konkursa nolikumu, kā arī izveido konkursa komisiju.

9. Augstākās izglītības un pētniecības iestāžu izvēles pamatkritēriji dalībai padomē ir šādi:

9.1. lietpratība un vismaz piecu gadu pieredze kādā no pamatnostādņu virzieniem un ar tiem saistītajās jomās;

9.2. atbilstoši pētījumi un publikācijas;

9.3. dalība nacionāla vai reģionāla līmeņa darba grupās un padomēs.

10. Nevalstisko organizāciju izvēles pamatkritēriji dalībai padomē ir šādi:

10.1. attiecīgā organizācija ir biedrība vai nodibinājums, kura apliecinājusi sevi izvēlētajā darbības jomā (vēlams – valsts mērogā) vai kura ārpus Latvijas robežām darbojas Latvijai piederīgo cilvēku latviešu valodas prasmes veicināšanā un latviskās identitātes saglabāšanā;

10.2. tā ir reģistrēta Latvijas Republikā;

10.3. tā vismaz trīs gadus darbojas jomā, kas saistīta ar vismaz vienu no šo noteikumu 5.20.apakšpunktā minētajiem rīcības virzieniem.

11. Padomes personālsastāvu pēc saskaņošanas ar attiecīgajām institūcijām ar rīkojumu apstiprina Ministru kabinets.

12. Padomes vadītājs, padomes locekļi un padomes sekretariāts atlīdzību par darbu padomē nesaņem.

IV. Padomes darbība

13. Padomes sēdes sasauc un vada padomes vadītājs, padomes vadītāja prombūtnē vai uzdevumā – viņa deleģēta persona no padomes locekļu vidus.

14. Padomes vadītājs:

14.1. plāno un organizē padomes darbu, atbild par padomes uzdevumu izpildi;

14.2. sasauc un vada padomes sēdes, apstiprina padomes sēdes darba kārtību;

14.3. kontrolē padomes uzdevumu izpildi;

14.4. paraksta padomes sēžu protokolu un mēneša laikā pēc padomes sēdes nosūta to visiem padomes locekļiem;

14.5. pēc savas iniciatīvas vai padomes locekļu ierosinājuma uzaicina ekspertus darbam padomē.

15. Padomes locekļi:

15.1. piedalās padomes sēdēs, lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā;

15.2. informē citus padomes locekļus par viņu pārstāvētās iestādes plānotajām aktivitātēm saistībā ar pamatnostādņu darbības virzieniem;

15.3. ierosina uzaicināt padomes darbā ekspertus.

16. Padomes sēdes organizē padomes sekretariāts, un tā darbību nodrošina Kultūras ministrija.

17. Padomes sēdes tiek sasauktas ne retāk kā trīs reizes gadā.

18. Padomes sēdes ir atklātas.

19. Sēdes darba kārtību un citus ar darba kārtību saistītos materiālus padomes sekretariāts piecas darbdienas pirms kārtējās sēdes elektroniski nosūta visiem padomes locekļiem.

20. Ārkārtas sēdes notiek, ja to pieprasa padomes vadītājs vai vismaz trīs padomes locekļi. Ārkārtas sēdes padomes sekretariāts izziņo trīs darbdienas pirms sēdes.

21. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse padomes locekļu.

22. Ja padomes sēde nav lemttiesīga, padomes vadītājs triju dienu laikā sasauc nākamo padomes sēdi. Atkārtoti sasauktās padomes sēdes laiku nosaka ne ātrāk kā divas nedēļas un ne vēlāk kā četras nedēļas pēc nenotikušās padomes sēdes.

23. Padome lēmumus pieņem, koleģiāli vienojoties, bet domstarpību gadījumā – balsojot. Priekšlikums ir atbalstīts, ja par to ir nobalsojis vairākums no klātesošajiem padomes locekļiem. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir padomes vadītāja balss.

24. Sekretariāts nodrošina padomes sēžu sagatavošanu un norisi, informācijas un dokumentu apriti starp padomes locekļiem, sagatavo izskatīšanai padomē iesniegtos dokumentus, paziņo padomes locekļiem sēžu norises vietu un laiku, sagatavo sēdes protokolu, kā arī pēc pieprasījuma sniedz informāciju par padomes sēdē pieņemtajiem lēmumiem.

25. Padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda sēdes norises vietu un laiku, darba kārtības jautājumus, sēdes dalībniekus un personas, kuras izteikušās par attiecīgo jautājumu, kā arī pieņemtos lēmumus. Sēdes protokolus noformē 10 darbdienu laikā pēc attiecīgās sēdes un nosūta saskaņošanai padomes locekļiem, kuri piedalījušies sēdē. Ja piecu darbdienu laikā pēc sēdes protokola nosūtīšanas netiek saņemti iebildumi, sēdes protokols uzskatāms par saskaņotu. Sēžu protokolus paraksta padomes vadītājs. Padomes loceklim ir tiesības pievienot protokolam savu rakstiski iesniegto atsevišķo viedokli.

26. Uz padomes sanāksmēm uzaicinātie eksperti var piedalīties diskusijās ar padomdevēja tiesībām, bet tiem nav balsstiesību.

27. Informāciju par padomes darbību, tās svarīgākajiem priekšlikumiem un ierosinājumiem publicē Kultūras ministrijas un Ministru kabineta mājaslapā internetā.

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Pabriks

Kultūras ministra vietā – tieslietu ministrs J.Bordāns
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 764Pieņemts: 13.11.2012.Stājas spēkā: 16.11.2012.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 181 (4784), 15.11.2012.OP numurs: 2012/181.10
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
252754
{"selected":{"value":"02.08.2013","content":"<font class='s-1'>02.08.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"02.08.2013","content":"<font class='s-1'>02.08.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"16.11.2012","content":"<font class='s-1'>16.11.2012.-01.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
02.08.2013
87
1
Saite uz tiesību aktu Atsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)