Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.711

Rīgā 2012.gada 16.oktobrī (prot. Nr.58 21.§)
Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem
Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma
7.panta pirmās daļas 4. un 5.punktu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. novada vai republikas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas, teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un to grozījumu, detālplānojuma un tematiskā plānojuma – saturu un to izstrādes kārtību;

1.2. kārtību, kādā organizē sabiedrības līdzdalību pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesā;

1.3. nosacījumus, kas iekļaujami līgumā par lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādi un finansēšanu;

1.4. prasības pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādātājiem.

2. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi organizē un vada ar pašvaldības domes lēmumu apstiprināts izstrādes vadītājs – pašvaldības amatpersona vai darbinieks. Izstrādes vadītāja pienākums ir nodrošināt sadarbību ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē iesaistītajām valsts un pašvaldības institūcijām, nepieciešamās informācijas, nosacījumu un atzinumu saņemšanu, attiecīgās informācijas pieejamību sabiedrībai, kā arī sagatavot un iesniegt pašvaldībai izskatīšanai teritorijas attīstības plānošanas dokumentu materiālus.

3. Pašvaldība lēmumus, kas saistīti ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, triju darbdienu laikā ievieto Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (turpmāk – TAPIS), pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī divu nedēļu laikā izziņo citos sabiedrībai pieejamos veidos.

4. Pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma grafisko daļu sagatavo vienā no minētajiem vektordatu datņu formātiem:

4.1. ģeogrāfiskās iezīmēšanas valodas (GML) datņu formātā;

4.2. Autodesk datorizētās projektēšanas (DWG) datņu formātā;

4.3. Autodesk datorizētās projektēšanas datu apmaiņas (DXF) datņu formātā;

4.4. Bentley Systems datorizētās projektēšanas (DGN) datņu formātā;

4.5. ESRI ģeotelpisko vektordatu (SHP) datņu formātā.

5. Apstiprinātos teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un ar to izstrādi saistītos dokumentus noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu noformēšanu, norādot šo dokumentu izstrādātājus (konkrētās fiziskās personas), atbilstoši normatīvo aktu prasībām ievieto TAPIS un pašvaldības tīmekļa vietnē un nodrošina to pieejamību pašvaldībā. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu grafiskās daļas pašvaldības tīmekļa vietnē ievieto portatīvā dokumenta (PDF) formātā vai digitāli saspiesta un kodēta attēla (JPEG un PNG) formātā.

6. Pašvaldība ar attiecīgā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes procesu saistītos dokumentus apkopo atsevišķā sējumā, nodrošinot tā elektronisku glabāšanu un pieejamību pašvaldībā.

7. Pašvaldība ikvienai personai nodrošina iespēju iepazīties ar tās teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

8. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei par informatīvu materiālu izmanto pastāvīgi aktualizējamu pašreizējās situācijas raksturojumu. Visus situācijas raksturojuma materiālus datē un apkopo atsevišķā sējumā. Ja teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes laikā tiek publiskoti tādi pētījumi vai situāciju raksturojoši dati, kuri būtiski ietekmē pašreizējās situācijas raksturojumu, pašvaldība izvērtē nepieciešamību grozīt teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes darba uzdevumu.

2. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturs
2.1. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas saturs

9. Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādā, ievērojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un attiecīgā plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktos ilgtermiņa attīstības mērķus un prioritātes.

10. Ilgtspējīgas attīstības stratēģija sastāv no:

10.1. stratēģiskās daļas, kurā ietverts ilgtermiņa attīstības redzējums (vīzija), mērķi, prioritātes un teritorijas specializācija;

10.2. telpiskās attīstības perspektīvas.

11. Telpiskās attīstības perspektīvā apraksta un brīvi izvēlētā veidā grafiski attēlo vēlamo teritorijas telpisko struktūru, ietverot:

11.1. nozīmīgākos esošos telpiskās struktūras elementus un vēlamās ilgtermiņa izmaiņas, galvenās funkcionālās telpas;

11.2. apdzīvojuma struktūru un publisko pakalpojumu klāstu;

11.3. galvenos transporta koridorus un infrastruktūru (piemēram, valsts galvenos un reģionālos autoceļus, dzelzceļus, ostas, lidostas), kā arī maģistrālos inženierkomunikāciju tīklus un objektus;

11.4. dabas teritoriju telpisko struktūru, tai skaitā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklu;

11.5. kultūrvēsturiski nozīmīgās teritorijas;

11.6. ainaviski vērtīgās un citas īpašas teritorijas;

11.7. prioritāri attīstāmās teritorijas.

12. Pašvaldība nodrošina ilgtspējīgas attīstības stratēģijas uzraudzību, regulāri novērtējot īstenošanas rezultātus.

2.2. Attīstības programmas saturs

13. Attīstības programmu izstrādā, ievērojot pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktos mērķus un prioritātes un izvērtējot nacionālā līmeņa, attiecīgā plānošanas reģiona un apkārtējo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

14. Attīstības programmā ietilpst:

14.1. stratēģiskā daļa, kurā ietvertas vidēja termiņa attīstības prioritātes un rīcības virzieni (pasākumu kopums);

14.2. rīcības un investīciju plāns;

14.3. īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas kārtība, kurā noteikti rezultatīvie rādītāji un uzraudzības pārskatu sniegšanas biežums un saturs.

15. Rīcības un investīciju plānu izstrādā ne mazāk kā triju gadu periodam, ietverot:

15.1. plānotās darbības un to izpildes termiņus;

15.2. investīciju projektus, to finansējuma apjomu un avotus;

15.3. plānoto darbību rezultātus;

15.4. īstenošanas periodu;

15.5. atbildīgos par rīcības un investīciju plāna īstenošanu.

16. Rīcības un investīciju plānu aktualizē ne retāk kā reizi gadā, ievērojot pašvaldības budžetu kārtējam gadam.

17. Uzraudzības pārskatu par attīstības programmas īstenošanas rezultātiem pašvaldība izstrādā ne vēlāk kā pusgadu pirms kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Tajā ietver informāciju par veiktajām aktivitātēm, rezultatīvo rādītāju izmaiņas, secinājumus un ieteikumus turpmākajai rīcībai, kā arī informāciju par atbilstību ilgtspējīgas attīstības stratēģijā izvirzītajiem mērķiem.

2.3. Teritorijas plānojuma saturs

18. Teritorijas plānojumu izstrādā, ievērojot pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un izvērtējot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, attiecīgā plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un nacionālā un reģionālā līmeņa tematiskajos plānojumos noteikto. Teritorijas plānojumu izstrādā visai pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļām – novada pagastiem, novada pilsētām un ciemiem vai lauku teritorijai, lietojot atšķirīgus mērogus ar atbilstošu detalizācijas pakāpi. Republikas pilsētas pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā visai pašvaldības administratīvajai teritorijai.

19. Teritorijas plānojumā ietilpst:

19.1. paskaidrojuma raksts;

19.2. grafiskā daļa;

19.3. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

20. Teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā ietver spēkā esošā teritorijas plānojuma, lokālplānojumu un detālplānojumu izvērtējumu, teritorijas plānojuma projekta risinājumu aprakstu un tā atbilstību ilgtspējīgas attīstības stratēģijai.

21. Grafisko daļu sagatavo uz LKS-92-TM koordinātu sistēmā izstrādātas topogrāfiskās kartes pamatnes, kura nav vecāka par pieciem gadiem, ar mēroga noteiktību no 1:2000 līdz 1:10 000. Grafiskās daļas izdrukas mērogu izvēlas pēc nepieciešamības.

22. Grafisko daļu veido teritorijas funkcionālā zonējuma karte un, ja nepieciešams, tematiskās kartoshēmas.

23. Grafiskajā daļā attēlo:

23.1. republikas pilsētu, novada pilsētu, novada pagastu un ciemu robežas;

23.2. teritorijas funkcionālo zonējumu;

23.3. esošo un plānoto publisko infrastruktūru;

23.4. valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu teritorijas;

23.5. nacionālo interešu objektus;

23.6. apgrūtinātās teritorijas un objektus, kuriem nosaka aizsargjoslas (ja attiecīgās aizsargjoslas iespējams attēlot izvēlētajā kartes mērogā);

23.7. ja nepieciešams, citas teritorijas un objektus.

24. Ja teritorijas plānojumā paredzēta pilsētas vai ciema paplašināšana, jaunas pilsētas vai ciema izveide vai to statusa atcelšana, paskaidrojuma rakstā papildus šo noteikumu 20.punktā noteiktajam ietver šādas nepieciešamības pamatojumu.

25. Grafisko daļu noformē, ievērojot normatīvajos aktos par dokumentu noformēšanu noteiktās prasības, norādot koordinātu sistēmu, koordinātu tīklu, kartes nosaukumu, kartes pamatnes mēroga un izdrukas mēroga noteiktību (ja tas atšķiras no kartes pamatnes mēroga), lietotos apzīmējumus ar skaidrojumiem un grafiskās daļas izstrādātāju.

26. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ietver spēkā esošo lokālplānojumu un detālplānojumu sarakstu un nosaka:

26.1. konkrētas prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā;

26.2. teritorijas plānojuma īstenošanas kārtību;

26.3. citas prasības, aprobežojumus un nosacījumus, ņemot vērā ainavu izvērtējumu, teritorijas īpatnības un specifiku.

2.4. Lokālplānojuma saturs

27. Lokālplānojumā ietilpst:

27.1. paskaidrojuma raksts;

27.2. grafiskā daļa;

27.3. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

28. Ja lokālplānojumu izstrādā teritorijas plānojuma detalizēšanai, paskaidrojuma rakstā ietver detalizācijas pamatojumu.

29. Ja lokālplānojums tiek izstrādāts, lai mainītu teritorijas plānojumā noteikto teritorijas izmantošanu, paskaidrojuma rakstā pamato teritorijas plānojuma grozījumu nepieciešamību un ietver lokālplānojuma risinājumu aprakstu un pamatojumu.

30. Lokālplānojuma grafiskajā daļā:

30.1. detalizē teritorijas plānojumā noteikto funkcionālo zonējumu teritorijas plānojuma atļautās izmantošanas ietvaros vai nosaka funkcionālo zonējumu, ievērojot pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un normatīvajos aktos par teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteiktās prasības;

30.2. precizē teritorijas plānojuma funkcionālā zonējuma robežas, ja tās mēroga noteiktības dēļ teritorijas plānojumā nav noteiktas precīzi;

30.3. ja nepieciešams, nosaka vai precizē novada pilsētu, novada pagastu, un ciemu robežas;

30.4. nosaka īpašās teritorijas un objektus;

30.5. nosaka un precizē transporta infrastruktūras risinājumus;

30.6. nosaka un precizē galvenās inženierkomunikācijas un galvenos inženiertīklu apgādes un meliorācijas risinājumus;

30.7. attēlo zemes vienības un, ja nepieciešams, zemes vienības daļas robežas;

30.8. precizē apgrūtinātās teritorijas un objektus, kuriem tiek noteiktas aizsargjoslas, kā arī nosaka ielu sarkanās līnijas.

31. Lokālplānojuma grafisko daļu sagatavo uz LKS-92 TM koordinātu sistēmā izstrādātas topogrāfiskās kartes pamatnes, kura nav vecāka par pieciem gadiem, ar mēroga noteiktību no 1:2000 līdz 1:10 000. Grafiskās daļas izdrukas mērogu izvēlas pēc nepieciešamības.

32. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos precizē vai nosaka teritorijas izmantošanas nosacījumus un apbūves parametrus, kā arī nosaka citas prasības, aprobežojumus un nosacījumus, ņemot vērā ainavu izvērtējumu, teritorijas īpatnības, specifiku un lokālplānojuma izstrādes uzdevumus.

2.5. Detālplānojuma saturs

33. Detālplānojumu izstrādā, lai īstenotu konkrētu attīstības priekšlikumu, detalizējot teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktās prasības.

34. Pilsētās un ciemos detālplānojumu izstrādā:

34.1. teritorijas plānojumā paredzētajos gadījumos;

34.2. zemes vienībām, kurās paredzēta teritorijas kompleksa apbūve, – plānošanas uzdevumā noteikts ar tehnoloģiskiem procesiem saistīts ēku, būvju, ielu vai ceļu un inženierkomunikāciju kopums, kuru plānots izbūvēt noteiktā secībā vai īstenot pa kārtām;

34.3. pirms jaunas būvniecības uzsākšanas, izņemot šādus gadījumus:

34.3.1. ja plānotās apbūves funkcija iederas attiecīgajā apbūves kvartālā un atbilst esošās apbūves parametriem un apbūves noteikumu prasībām un nav nepieciešama satiksmes infrastruktūras pārkārtošana, kas ietekmētu piegulošās teritorijas un publisko piekļuvi tām;

34.3.2. esošo ražošanas objektu paplašināšanai (tajā pašā zemes vienībā), ja netiek projektētas aizsargjoslas, kas apgrūtinātu blakus esošos nekustamos īpašumus, un nav nepieciešama satiksmes infrastruktūras pārkārtošana;

34.3.3. inženiertehnisko un aizsardzības būvju izbūvei, lai aizsargātu esošo apbūvi pret paliem vai plūdiem, kā arī aizturētu un savāktu dažādu veidu piesārņojumu;

34.3.4. tehniskās novērošanas punktu, laivu garāžu (eliņu), laivu, motorizēto ūdens transportlīdzekļu piestātņu, krasta stiprinājumu un molu būvniecībai, peldvietu ierīkošanai un to uzturēšanai nepieciešamās infrastruktūras un labiekārtojuma būvēm.

35. Lauku teritorijā (teritorijā ārpus pilsētām un ciemiem) detālplānojumu izstrādā:

35.1. teritorijas plānojumā paredzētajos gadījumos;

35.2. ja plānotā zemes vienību sadalīšana vai apbūve rada nepieciešamību pēc kompleksiem transporta infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūves risinājumiem.

36. Ja pašvaldības teritorijā blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tādu objektu būvniecība, kuri rada specifisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuriem nav piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, pašvaldība iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai organizē publisko apspriešanu atbilstoši pašvaldības nolikumā noteiktajai kārtībai. Pašvaldība, izvērtējot ierosinātā objekta būvniecības ieceri, ņem vērā pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un publiskās apspriešanas rezultātus. Ja pašvaldība atbalsta būvniecības ieceri, tā pieņem lēmumu par detālplānojuma izstrādi, ja tāds ir nepieciešams saskaņā ar šo noteikumu 34. vai 35.punktu, vai būvniecības ieceri virza atbilstoši būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

37. Detālplānojumu izstrādā teritoriāli vienotai teritorijas daļai, par pamatu izmantojot zemes robežu plānu un ievērojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) reģistrēto informāciju par zemes vienības un zemes vienības daļas robežām.

38. Detālplānojuma izstrādi var apvienot ar būvprojekta izstrādi, iekļaujot tā sastāvā skiču projektu.

39. Detālplānojumā ietilpst:

39.1. paskaidrojuma raksts;

39.2. grafiskā daļa;

39.3. teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumi;

39.4. skiču projekts, ja tas paredzēts darba uzdevumā.

40. Paskaidrojuma rakstā ietver detālplānojuma risinājuma aprakstu un pamatojumu.

41. Detālplānojuma grafisko daļu izstrādā Latvijas 1992.gada ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS-92 TM uz augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas plāna pamatnes.

42. Grafisko daļu noformē, norādot koordinātu sistēmu, koordinātu tīkla krustpunktus, kartogrāfiskās pamatnes mērogu un izdrukas mērogu (ja tas atšķiras no kartes pamatnes mēroga), lietotos apzīmējumus ar skaidrojumiem un grafiskās daļas izstrādātāju.

43. Grafiskajā daļā nosaka un attēlo:

43.1. zemes vienības un zemes vienības daļas robežas un to kadastra apzīmējumus, kā arī plānotās zemes vienības robežas, paredzot piekļūšanas iespējas pie katras zemes vienības;

43.2. zemes vienību atļauto izmantošanu, tai skaitā:

43.2.1. plānotās apbūves, satiksmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju izvietojumu shēmu;

43.2.2. ielu un ceļu profilu shēmu un sarkanās līnijas;

43.2.3. apgrūtinātās teritorijas un objektus, kuriem nosaka aizsargjoslas;

43.2.4. publiskās ārtelpas teritorijas un piekļuvi tām;

43.3. adresācijas priekšlikumus;

43.4. ja nepieciešams, citu informāciju atbilstoši darba uzdevumam.

44. Ja detālplānojuma izstrādē piedalās zemes ierīcības darbos sertificēta persona, tad sertificētā persona ar parakstu detālplānojuma grafiskajā daļā apliecina, ka detālplānojuma izstrādē paredzētie zemes ierīcības darbi atbilst normatīvo aktu prasībām, kas regulē zemes ierīcības projekta izstrādi.

45. Ja detālplānojumu izstrādā kopā ar būvprojektu, būvprojekta sadaļu izstrādā būvniecības jomā sertificēta persona, kurai ir patstāvīgas prakses tiesības projektēšanā.

46. Detālplānojuma grafiskajā daļā esošās zemes vienības un zemes vienības daļas robežas attēlo, ievērojot specifikācijas prasības, kas noteiktas zemes ierīcību regulējošajos normatīvajos aktos.

47. Detālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumos ietver:

47.1. detalizētus teritorijas izmantošanas nosacījumus un apbūves parametrus;

47.2. vides pieejamības nosacījumus;

47.3. labiekārtojuma nosacījumus;

47.4. prasības inženiertehniskajam nodrošinājumam;

47.5. ja nepieciešams, prasības arhitektoniskiem risinājumiem, ievērojot ainavu izvērtējumu un citas prasības atbilstoši darba uzdevumam.

2.6. Tematiskā plānojuma saturs

48. Ja nepieciešams, pašvaldība izstrādā tematiskos plānojumus.

49. Tematiskajā plānojumā ietilpst:

49.1. paskaidrojuma raksts;

49.2. grafiskā daļa (kartes, shēmas, zīmējumi vai rasējumi).

50. Tematiskā plānojuma saturu pašvaldība nosaka darba uzdevumā.

3. Institūciju sadarbība teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē

51. Valsts un pašvaldības institūcijas (turpmāk – institūcijas) piedalās teritorijas attīstības plānošanā, konsultējot, sniedzot teksta un grafisko informāciju un saskaņojot attīstības plānošanas risinājumus par institūciju kompetencē esošajiem jautājumiem.

52. Pašvaldība, izmantojot TAPIS, par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes uzsākšanu informē institūcijas un pašvaldības, kuras var ietekmēt teritorijas attīstības plānošanas dokumentā ietvertie risinājumi, kā arī lūdz norādīt kontaktpersonu, lai varētu koordinēt datu izsniegšanu un nodrošināt institūciju līdzdalību.

53. Institūcija, saņemot informāciju par attiecīgā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes uzsākšanu, četru nedēļu laikā pašvaldībai:

53.1. izsniedz tās rīcībā esošos grafiskos un teksta datus vai norāda kārtību, kādā datus var saņemt;

53.2. sniedz nosacījumus teritorijas plānojuma, lokālplānojuma, to grozījumu vai detālplānojuma izstrādei, norādot konkrētās prasības teritorijai, kurai tiek izstrādāts attiecīgais teritorijas attīstības plānošanas dokuments, un informē par attiecīgās institūcijas darbības plāniem un interesēm, ja tās skar konkrēto pašvaldību.

54. Teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to grozījumu darba uzdevumā norāda to izstrādē iesaistāmās institūcijas, ietverot vismaz:

54.1. Valsts vides dienestu;

54.2. Dabas aizsardzības pārvaldi;

54.3. valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts ceļi";

54.4. Valsts meža dienestu;

54.5. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru.

55. Teritorijas plānojuma, lokālplānojuma, to grozījumu vai detālplānojuma izstrādātājs, iekļaujot attiecīgajā teritorijas attīstības plānošanas dokumentā citu institūciju sniegtos datus, nodrošina, lai tie netiktu mainīti. Ja nepieciešams, izmaiņas datos izstrādātājs saskaņo ar institūciju, kura ir izsniegusi datus.

56. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saskaņošanai, atzinuma pieprasīšanai un sniegšanai izmanto TAPIS. Pašvaldība elektroniski informē darba uzdevumā minētās institūcijas par izstrādāto teritorijas plānojuma, lokālplānojuma, to grozījumu vai detālplānojuma redakciju un pieprasa atzinumu par to.

57. Atzinumus par teritorijas plānojuma, lokālplānojuma, to grozījumu vai detālplānojuma redakciju institūcijas sniedz bez maksas četru nedēļu laikā no pašvaldības pieprasījuma saņemšanas. Atzinumā izvērtē:

57.1. institūcijas izsniegto datu nemainību;

57.2. attīstības plānošanas risinājumu atbilstību attiecīgo nozari reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem;

57.3. attīstības plānošanas risinājumu atbilstību institūcijas nosacījumiem.

58. Institūciju atzinumos nevar izvirzīt jaunus nosacījumus vai prasības, izņemot gadījumu, ja ir mainījusies tiesiskā vai faktiskā situācija.

59. Institūcijām šajos noteikumos noteiktā kārtībā saskaņošanai un atzinumu sniegšanai elektroniskā veidā saņemtos teritorijas attīstības plānošanas dokumentu datus bez atsevišķas atļaujas (licences) saņemšanas no attiecīgā ģeotelpisko datu kopas turētāja ir atļauts izmantot tikai teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saskaņošanai bez tiesībām tos izmantot savām vajadzībām citu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei, iekļaut pakalpojumos vai izplatīt trešajām personām.

60. Ja institūcija pēc pašvaldības pieprasījuma nesniedz atzinumus šo noteikumu 57.punktā norādītajā termiņā, tiek pieņemts, ka tai attiecīgajā administratīvajā teritorijā nav publisko interešu.

61. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē izmanto:

61.1. Kadastra informācijas sistēmas, Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas un Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datus, grafiskajā daļā norādot to izsniegšanas datumu;

61.2. Ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmas datus, norādot to aktualitātes datumu.

62. Detālplānojuma izstrādātājs detālplānojuma grafisko daļu iesniedz saskaņošanai Valsts zemes dienestā digitālā veidā vektordatu formā LKS-92 TM.

63. Ja detālplānojuma ierosinātājs nav pašvaldība, detālplānojuma izstrādei nepieciešamo informāciju no Kadastra informācijas sistēmas, Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas Valsts zemes dienests izsniedz un saskaņo par maksu atbilstoši Valsts zemes dienesta cenrādim.

64. Valsts zemes dienests iesniegtajā detālplānojuma grafiskajā daļā pārbauda attēloto zemes vienību un zemes vienību daļu kadastra apzīmējumu un robežu atbilstību aktuālajiem Kadastra informācijas sistēmas datiem. Ja kadastra apzīmējumi un robežas atbilst Kadastra informācijas sistēmas datiem, Valsts zemes dienests saskaņo grafiskās daļas datni, to elektroniski parakstot, bet, ja neatbilst, datni ar norādītajām kļūdām neparaksta un elektroniski nosūta detālplānojuma izstrādātājam.

65. Pašvaldība divu nedēļu laikā pēc attiecīgā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta apstiprināšanas iesniedz:

65.1. par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai (turpmāk – atbildīgā ministrija), lai nodrošinātu pašvaldību pārraudzības funkciju, – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas, teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un to grozījumu eksemplāru papīra formā;

65.2. Valsts zemes dienestam (izmantojot TAPIS), lai nodrošinātu Kadastra informācijas sistēmas, Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas darbību:

65.2.1. teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un to grozījumu grafiskās daļas karti, kurā attēlots funkcionālais zonējums, pilsētu, novada pagastu, ciemu robežas un apgrūtinātās teritorijas (vektordatu formā Latvijas 1992.gada ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS-92 TM), teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un pašvaldības lēmumu par plānojuma apstiprināšanu;

65.2.2. detālplānojuma un tā grozījumu grafiskās daļas karti, kurā attēlota teritorijas izmantošana, apgrūtinātās teritorijas un plānotās zemes vienību robežas (vektordatu formā Latvijas 1992.gada ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS-92 TM), teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un pašvaldības lēmumu par plānojuma apstiprināšanu.

4. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes kārtība
4.1. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādes kārtība

66. Pašvaldības dome, pieņemot lēmumu par ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas izstrādes uzsākšanu, apstiprina tās izstrādes vadītāju un darba uzdevumu, kurā iekļauts izstrādes procesa un sabiedrības līdzdalības plāns.

67. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas izstrādes procesā pašvaldība organizē sabiedrības līdzdalības pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par sabiedrības līdzdalības organizēšanu.

68. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas publiskās apspriešanas termiņš nav mazāks par četrām nedēļām.

69. Pašvaldība izstrādāto un apstiprināto ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas projektu nosūta attiecīgajam plānošanas reģionam, kas četru nedēļu laikā sniedz atzinumu par tā atbilstību normatīvo aktu prasībām.

70. Pašvaldība pēc plānošanas reģiona atzinuma saņemšanas:

70.1. izvērtē tajā izteiktos iebildumus un priekšlikumus un, ja nepieciešams, precizē saskaņošanai nosūtīto ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas projektu;

70.2. apstiprina precizēto ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai attīstības programmu.

71. Ja pašvaldība, izvērtējot plānošanas reģiona iebildumus un priekšlikumus, veic būtiskas izmaiņas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas projektā, tā nodrošina atkārtotu publisko apspriešanu, kas ilgst ne mazāk kā trīs nedēļas.

72. Ja nepieciešams veikt izmaiņas spēkā esošā ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, izstrādā jaunu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, ievērojot šajā nodaļā noteikto izstrādes kārtību.

73. Attīstības programmas aktualizē šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

74. Ilgtspējīgas attīstības stratēģija vai attīstības programma zaudē spēku, ja ir apstiprināta jauna pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija vai attīstības programma. Ja beidzies ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas darbības termiņš, tā paliek spēkā līdz jaunas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas apstiprināšanai.

75. Lēmumu par ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas spēka zaudēšanu pieņem pašvaldības dome.

4.2. Teritorijas plānojuma un lokālplānojuma izstrādes kārtība

76. Pieņemot lēmumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, pašvaldība apstiprina tā izstrādes vadītāju un darba uzdevumu.

77. Darba uzdevumā teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādei ietver vismaz šādu informāciju un nosacījumus:

77.1. izstrādes pamatojumu un konkrētus uzdevumus;

77.2. kartogrāfiskā materiāla pamatnes mērogu;

77.3. institūcijas, kuru tīmekļa vietnēs publicētā informācija izmantojama teritorijas plānojuma izstrādei, un institūcijas, no kurām pieprasāmi nosacījumi vai informācija, kas nav pieejama publiskajā telpā;

77.4. plānotos sabiedrības līdzdalības veidus un pasākumus.

78. Izstrādes vadītājs sagatavo ziņojumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju un iesniedz to kopā ar teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju izskatīšanai pašvaldības domē. Pašvaldības dome pieņem lēmumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai.

79. Četru nedēļu laikā pēc šo noteikumu 78.punktā minētā lēmuma pieņemšanas izstrādes vadītājs organizē publisko apspriešanu.

80. Izstrādes vadītājs, izmantojot TAPIS, pieprasa no institūcijām atzinumus par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju.

81. Ja tiek grozītas pilsētu un ciemu robežas vai noteiktas jaunu ciemu robežas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, pašvaldība tās saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

82. Paziņojumu par publisko apspriešanu, kas ilgst ne mazāk par četrām nedēļām, pašvaldība ievieto savā tīmekļa vietnē un izziņo citos sabiedrībai pieejamos veidos. Paziņojumā norāda:

82.1. pašvaldības domes lēmumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai;

82.2. teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakcijas publiskās apspriešanas termiņu;

82.3. vietu, kur noteiktā laikā var iepazīties ar teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju;

82.4. sabiedrības līdzdalības pasākumu norises vietu un laiku;

82.5. apmeklētāju pieņemšanas un rakstisko priekšlikumu iesniegšanas vietu un laiku.

83. Teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju ievieto TAPIS, pašvaldības tīmekļa vietnē un izvieto sabiedrībai brīvi pieejamā vietā pašvaldības vai tās institūcijas telpās, kā arī nodrošina šo noteikumu 56.punkta izpildi.

84. Publiskās apspriešanas laikā nav pieļaujams veikt izmaiņas teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktajā funkcionālajā zonējumā un izmantošanas aprobežojumos.

85. Ja teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam tiek veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma un vides pārskata publisko apspriešanu var apvienot.

86. Pēc publiskās apspriešanas beigām pašvaldība apkopo tās rezultātus, veic nepieciešamos precizējumus teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakcijā un izstrādes vadītājs sagatavo ziņojumu, kurā ietver pārskatu par institūciju atzinumiem un privātpersonu saņemtajiem priekšlikumiem un iebildumiem, to vērā ņemšanu vai noraidīšanu, norādot noraidījuma pamatojumu.

87. Teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju un vides pārskatu, ja veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, institūciju atzinumus un ziņojumu par institūciju atzinumos un privātpersonu iesniegumos minēto priekšlikumu un iebildumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu izstrādes vadītājs iesniedz izskatīšanai tuvākajā pašvaldības domes sēdē. Pašvaldības dome pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

87.1. apstiprināt izstrādāto teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju;

87.2. pilnveidot teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju atbilstoši institūciju atzinumiem un publiskās apspriešanas rezultātiem;

87.3. noraidīt izstrādāto teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju un izstrādāt to no jauna atbilstoši jaunam darba uzdevumam.

88. Ja tiek pieņemts šo noteikumu 87.2.apakšpunktā minētais lēmums, pēc lēmuma izpildes teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma pilnveidoto redakciju iesniedz pašvaldības domē šo noteikumu 78.punktā minētajā kārtībā. Dome pieņem lēmumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma pilnveidotās redakcijas publisko apspriešanu, ievietojot to TAPIS un pašvaldības tīmekļa vietnē un izziņojot citos sabiedrībai pieejamos veidos, kā arī norādot termiņu, kas nav īsāks par trim nedēļām, kurā sabiedrība var izteikt viedokli par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma pilnveidoto redakciju.

89. Par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma pilnveidoto redakciju pašvaldība pieprasa atzinumus no darba uzdevumā minētajām institūcijām.

90. Pēc šo noteikumu 88.punktā minētā lēmuma pieņemšanas nav pieļaujams veikt izmaiņas teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktajā funkcionālajā zonējumā un izmantošanas aprobežojumos.

91. Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā sniegtās rekomendācijas par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu ir izvērtējamas un iestrādājamas teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma pilnveidotajā redakcijā līdz šo noteikumu 88.punktā minētās publiskās apspriešanas uzsākšanai.

92. Pēc publiskās apspriešanas un šo noteikumu 89.punktā minēto atzinumu saņemšanas pašvaldība izvērtē publiskās apspriešanas rezultātus un izstrādes vadītāja sagatavoto ziņojumu, kurā ietverts pārskats par institūciju atzinumiem un saņemtajiem priekšlikumiem un iebildumiem, to vērā ņemšanu vai noraidīšanu, kā arī noraidījuma pamatojums, veic nepieciešamos precizējumus teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma pilnveidotajā redakcijā un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

92.1. apstiprināt teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma galīgo redakciju un iepazīstināt ar to sabiedrību;

92.2. pilnveidot teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju atbilstoši institūciju atzinumiem un publiskās apspriešanas rezultātiem, ievērojot šo noteikumu 88., 89. un 90.punktā noteikto kārtību;

92.3. atcelt lēmumu par izstrādātās redakcijas apstiprināšanu un izstrādāt to no jauna atbilstoši jaunam darba uzdevumam, ievērojot šajā nodaļā noteiktās prasības.

93. Ja tiek pieņemts šo noteikumu 92.1.apakšpunktā minētais lēmums, pašvaldība nodrošina teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma galīgās redakcijas publiskošanu, ievietojot to TAPIS un pašvaldības tīmekļa vietnē un izziņojot citos sabiedrībai pieejamos veidos, kā arī norāda termiņu, kas nav īsāks par trim nedēļām, kurā sabiedrībai ir iespēja iepazīties ar teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma galīgo redakciju.

94. Pēc šo noteikumu 93.punktā minēto prasību izpildes pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem apstiprina teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un grafisko daļu – funkcionālo zonējumu, novada pilsētu, novada pagastu un ciemu robežas.

95. Pašvaldība, ņemot vērā teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā ietverto lokālplānojumu un detālplānojuma izvērtējumu, saistošo noteikumu noslēguma jautājumos var noteikt lokālplānojumus un detālplānojumus, kuri zaudē spēku, kā arī paredzēt termiņu atsevišķu detālplānojumu īstenošanas uzsākšanai, ja par detālplānojuma īstenošanu nav noslēgts Teritorijas attīstības plānošanas likuma 31.pantā noteiktais administratīvais līgums.

96. Šo noteikumu 82., 88. un 93.punktā minētais termiņš sākas ne agrāk kā piecas dienas pēc attiecīgā paziņojuma publicēšanas pašvaldības tīmekļa vietnē.

97. Pēc pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apstiprināšanas pašvaldība nodrošina šo noteikumu 5. un 65.punktā minēto prasību izpildi.

98. Teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktā funkcionālā zonējuma un teritorijas izmantošanas aprobežojumu izmaiņas izstrādā kā pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumus vai lokālplānojumu, vai lokālplānojuma grozījumus šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

4.3. Detālplānojuma izstrādes kārtība

99. Lai ierosinātu detālplānojuma izstrādi, detālplānojuma izstrādes ierosinātājs – fiziska vai juridiska persona – iesniedz iesniegumu pašvaldībā. Iesniegumā:

99.1. norāda teritoriju, kurai nepieciešams izstrādāt detālplānojumu;

99.2. apraksta attīstības priekšlikumu, tai skaitā būvniecības ieceri, ja nepieciešams;

99.3. pievieno īpašumtiesības apliecinošo dokumentu kopijas, kā arī, ja ierosinātājs nav tās teritorijas īpašnieks, kurai ierosināts detālplānojums, notariāli apliecinātu pilnvaru no detālplānojumā iekļaujamo nekustamo īpašumu īpašniekiem. Notariāli apliecinātu pilnvaru nepievieno, ja detālplānojuma ierosinātājs ir valsts vai pašvaldības iestāde.

100. Detālplānojuma uzsākšanu, izstrādi un apstiprināšanu pašvaldības dome var deleģēt pašvaldības iestādei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

101. Pašvaldība pieņem lēmumu par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu, apstiprina darba uzdevumu un izstrādes vadītāju. Lēmumā norāda, vai vienlaikus ar detālplānojumu veicama būvprojektēšana atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

102. Detālplānojuma izstrādes darba uzdevumā norāda:

102.1. detālplānojuma izstrādes mērķi, uzdevumus un pamatojumu;

102.2. detālplānojuma teritoriju un, ja nepieciešams, teritoriju ārpus detālplānojuma robežām, kuru var būtiski ietekmēt detālplānojuma īstenošana, pievienojot shematisku attēlu;

102.3. prasības detālplānojuma grafiskās daļas izstrādei izmantojamā kartogrāfiskā materiāla pamatnei un mērogam, izvērtējot inženierkomunikāciju blīvumu, detālplānojuma izstrādes mērķi un apbūves intensitāti;

102.4. institūcijas, no kurām saņemami nosacījumi, atzinumi vai saskaņojumi;

102.5. plānotos publiskās apspriešanas pasākumus;

102.6. ja nepieciešams, prasības veikt detālplānojuma teritorijas papildu izvērtējumu vai analīzi;

102.7. pašvaldības nosacījumus administratīvajam līgumam par detālplānojuma īstenošanu, ja tos ir iespējams izvirzīt pirms detālplānojuma redakcijas izstrādes.

103. Darba uzdevuma derīguma termiņš ir divi gadi. Ja nav mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata ir izdots darba uzdevums, pašvaldība var pieņemt lēmumu par darba uzdevuma derīguma termiņa pagarināšanu.

104. Detālplānojuma izstrādes ierosinātājam ir tiesības izvēlēties detālplānojuma izstrādātāju, izņemot gadījumu, ja detālplānojumu izstrādā pašvaldība.

105. Četru nedēļu laikā pēc šo noteikumu 101.punktā minētā lēmuma pieņemšanas izstrādes vadītājs nosūta paziņojumu tiem detālplānojuma teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kas nav detālplānojuma ierosinātāji, un to nekustamo īpašumu īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kuru īpašumā (valdījumā) esošie nekustamie īpašumi robežojas ar detālplānojuma teritoriju, ievieto paziņojumu pašvaldības tīmekļa vietnē un izziņo citos sabiedrībai pieejamos veidos.

106. Šo noteikumu 105.punktā minētajā paziņojumā norāda:

106.1. pašvaldības lēmumu par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu;

106.2. detālplānojuma teritoriju;

106.3. detālplānojuma izstrādes mērķi un attīstības priekšlikumu;

106.4. detālplānojuma izstrādātāju.

107. Detālplānojuma izstrādātājs detālplānojuma projektu iesniedz izstrādes vadītājam, kurš to izskata četru nedēļu laikā un sagatavo atzinumu. Ja detālplānojuma izstrāde ir apvienota ar būvprojektēšanu, detālplānojumam pievieno plānotā objekta skiču projektu, kas izstrādāts saskaņā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

108. Izstrādes vadītājs izskatīšanai pašvaldībā iesniedz detālplānojuma projektu, pievienojot savu atzinumu. Pašvaldība divu nedēļu laikā pēc detālplānojuma projekta saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

108.1. nodot detālplānojuma projektu publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai no institūcijām, nosakot publiskās apspriešanas termiņu ne īsāku par trim un ne garāku par sešām nedēļām;

108.2. precizēt detālplānojuma projektu atbilstoši izstrādes vadītāja atzinumam.

109. Divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par detālplānojuma projekta nodošanu publiskajai apspriešanai izstrādes vadītājs kopā ar detālplānojuma izstrādātāju organizē publisko apspriešanu un pieprasa no darba uzdevumā minētajām institūcijām atzinumus par detālplānojuma projektu. Ja objektam, kas plānots detālplānojumā, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, detālplānojuma publisko apspriešanu var apvienot ar ziņojuma par ietekmes uz vidi novērtējuma publisko apspriešanu.

110. Paziņojumu par publisko apspriešanu nosūta detālplānojuma teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kas nav detālplānojuma ierosinātāji, un to nekustamo īpašumu īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kuru īpašumā (valdījumā) esošie nekustamie īpašumi robežojas ar detālplānojuma teritoriju, ievieto pašvaldības tīmekļa vietnē un izziņo citos sabiedrībai pieejamos veidos. Paziņojumā norāda:

110.1. pašvaldības lēmumu par detālplānojuma projekta nodošanu publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai;

110.2. publiskās apspriešanas termiņu;

110.3. vietu, kur noteiktā laikā var iepazīties ar detālplānojuma projektu;

110.4. sabiedrības līdzdalības pasākumu norises vietu un laiku;

110.5. apmeklētāju pieņemšanas un rakstisko priekšlikumu iesniegšanas vietu un laiku.

111. Publisko apspriešanu organizē pašvaldības iestādes vai tās institūcijas telpās, kā arī nodrošina iespēju personām iepazīties ar detālplānojuma projektu pašvaldības tīmekļa vietnē.

112. Pēc publiskās apspriešanas beigām detālplānojuma izstrādātājs kopā ar izstrādes vadītāju apkopo publiskās apspriešanas materiālus un institūciju atzinumus, un, ja nepieciešams, detālplānojuma izstrādātājs precizē detālplānojuma projektu.

113. Detālplānojuma izstrādātājs sagatavo kopsavilkumu par detālplānojuma izstrādes procesu. Kopsavilkumā ietver:

113.1. paziņojumus un publikācijas presē;

113.2. pasta apliecinājumu par šo noteikumu 105. un 110.punktā minēto paziņojumu nosūtīšanu;

113.3. publiskās apspriešanas pasākumu sarakstu;

113.4. ziņojumu par vērā ņemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un iebildumiem, pievienojot pamatojumu noraidījumam;

113.5. sabiedriskās apspriedes protokolus, kas noformēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu;

113.6. ziņojumu par institūciju atzinumiem.

114. Izstrādāto detālplānojuma projektu ar šo noteikumu 113.punktā minēto kopsavilkumu, kā arī administratīvā līguma projektu par detālplānojuma īstenošanu detālplānojuma izstrādātājs iesniedz izstrādes vadītājam.

115. Ja detālplānojumā ietvertie risinājumi skar nekustamos īpašumus, kuru īpašnieki nav detālplānojuma ierosinātāji, pirms detālplānojuma apstiprināšanas jāsaņem viņu rakstiska piekrišana un uz detālplānojuma grafiskās daļas kartes lapas jābūt šo nekustamo īpašumu īpašnieku parakstam, izņemot gadījumu, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek piemērota nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšana.

116. Ja ir saskaņoti administratīvā līguma nosacījumi par detālplānojuma īstenošanu un panākta vienošanās, pašvaldība četru nedēļu laikā pēc šo noteikumu 114.punktā minēto dokumentu saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

116.1. par detālplānojuma projekta apstiprināšanu un vispārīgā administratīvā akta izdošanu, kuram pievieno administratīvo līgumu par detālplānojuma īstenošanu;

116.2. par detālplānojuma projekta pilnveidošanu, norādot lēmuma pamatojumu;

116.3. par atteikumu apstiprināt detālplānojumu, norādot lēmuma pamatojumu.

117. Strīdi starp pašvaldību un detālplānojuma ierosinātāju attiecībā uz administratīvo līgumu par detālplānojuma īstenošanu ir risināmi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

118. Ja pašvaldība pieņem šo noteikumu 116.2.apakšpunktā minēto lēmumu, izstrādes vadītājs nodrošina detālplānojuma projekta pilnveidošanu atbilstoši šajā nodaļā noteiktajai kārtībai.

119. Ja detālplānojuma izstrāde apvienota ar būvprojektēšanu, pēc detālplānojuma apstiprināšanas pašvaldība lemj par būvprojekta tālāku virzību atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

120. Detālplānojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad paziņojums par detālplānojuma apstiprināšanu publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Paziņojumu ievieto arī vietējā laikrakstā un pašvaldības tīmekļa vietnē un izziņo citos sabiedrībai pieejamos veidos.

121. Detālplānojuma ierosinātājam un detālplānojuma teritorijā ietilpstošo nekustamo īpašumu īpašniekiem (valdītājiem) vispārīgo administratīvo aktu par detālplānojuma apstiprināšanu paziņo Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

122. Ja spēkā esošajā detālplānojumā ir nepieciešams veikt izmaiņas sarkanajās līnijās, būvlaidēs, piekļūšanā pie zemes vienības un līdzīgas izmaiņas un šīs izmaiņas skar tikai vienu zemes vienību, detālplānojuma izstrādātājs sagatavo attiecīgās izmaiņas detālplānojuma grafiskajā daļā un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (ja nepieciešams), ievērojot šo noteikumu prasības attiecībā uz detālplānojuma grafisko materiālu, saskaņo ar zemes vienības īpašnieku un iesniedz to apstiprināšanai pašvaldībā, kas pieņem lēmumu atbilstoši šo noteikumu 116.punktam. Ja ierosinātās izmaiņas skar citus detālplānojuma teritorijā ietverto zemes vienību īpašniekus, pirms izmaiņu apstiprināšanas nepieciešams saņemt rakstiskus saskaņojumus ar attiecīgajiem īpašniekiem.

4.4. Tematisko plānojumu izstrādes kārtība

123. Uzsākot tematiskā plānojuma izstrādi, pašvaldības dome pieņem lēmumu par tematiskā plānojuma izstrādi, apstiprina tā izstrādes vadītāju un darba uzdevumu.

124. Tematiskā plānojuma darba uzdevumā norāda:

124.1. izstrādes mērķus un uzdevumus;

124.2. ja nepieciešams, institūcijas, no kurām saņemama informācija, nosacījumi un atzinumi, kā arī ekspertus, kurus nepieciešams pieaicināt;

124.3. plānotos sabiedrības līdzdalības pasākumus.

125. Paziņojumu par tematiskā plānojuma izstrādes uzsākšanu ievieto pašvaldības tīmekļa vietnē un izziņo citos sabiedrībai pieejamos veidos. Pašvaldība nodrošina iespēju sabiedrībai iepazīties ar izstrādāto tematisko plānojumu.

126. Tematisko plānojumu apstiprina ar pašvaldības domes lēmumu.

5. Līgumā par lokālplānojuma un detālplānojuma izstrādi un finansēšanu ietveramie nosacījumi

127. Ja lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādi pilnībā vai daļēji finansē privātpersona, pašvaldības lēmumam par lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādes uzsākšanu pievieno līguma projektu par lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādi un finansēšanu. Līguma projektā norāda:

127.1. lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādātāju;

127.2. lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādes finansēšanas avotus, finansējuma apmēru un finansēšanas kārtību;

127.3. pušu tiesības, pienākumus un atbildību.

128. Pašvaldība nav tiesīga saņemt maksu par lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādes vadīšanu.

129. Ja lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādātājs nav pašvaldība, pašvaldība līgumā par lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādi un finansēšanu ir tiesīga paredzēt maksu par šo noteikumu 82., 105. un 110.punktā minēto paziņojumu izstrādāšanu un nosūtīšanu, kā arī administratīvā līguma par detālplānojuma īstenošanu izstrādāšanu, ja līgumu izstrādā pašvaldība.

130. Pašvaldība ir tiesīga noteikt lielāku lokālplānojuma vai detālplānojuma teritoriju, nekā norādīts lokālplānojuma vai detālplānojuma ierosinātāja iesniegumā, ja iecerētā apbūve rada nepieciešamību pēc kompleksiem risinājumiem plašākā teritorijā. Šādā gadījumā lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādes ierosinātāja un pašvaldības finansējuma apjoms tiek noteikts proporcionāli izstrādei nepieciešamajiem izdevumiem. Ja lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādes ierosinājums ir saistīts ar sabiedrībai nozīmīgiem objektiem, pašvaldība var palielināt savu līdzfinansējuma apjomu lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādē.

6. Prasības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādātājiem

131. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentus var izstrādāt personas, kuras ir ieguvušas vismaz otrā līmeņa augstāko vai akadēmisko izglītību vides, dabas, sociālo vai inženierzinātņu jomā un kurām ir atbilstošas zināšanas, prasmes un praktiskā darba pieredze.

132. Teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un detālplānojuma grafisko daļu var izstrādāt personas, kas atbilst Ģeotelpiskās informācijas likuma 10.panta piektajā daļā minētajām prasībām.

133. Tematisko plānojumu izstrādē pašvaldība var pieaicināt atbilstošās nozares speciālistus.

134. Ja detālplānojuma ietvaros tiek veikti Zemes ierīcības likuma 3.pantā minētie zemes ierīcības darbi, tos veic zemes ierīcības darbos sertificēta persona atbilstoši zemes ierīcību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

135. Praktiskā darba pieredzi teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē apliecina izstrādātie dokumenti vai dalība to izstrādē, kā arī pieredze valsts vai pašvaldības institūcijās, izstrādājot un īstenojot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

136. Atbildīgā ministrija informatīviem mērķiem publisko TAPIS teritorijas attīstības plānošanas speciālistu sarakstu.

7. Noslēguma jautājumi

137. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumus Nr.1148 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 161., 178.nr.; 2011, 140.nr.).

138. Šajos noteikumos noteiktās prasības par TAPIS izmantošanu stājas spēkā pēc TAPIS darbības uzsākšanas, bet ne vēlāk kā 2015.gada 1.janvārī.

139. Līdz TAPIS darbības uzsākšanai šajos noteikumos noteikto lēmumu un paziņojumu nosūtīšanai piemēro šādu kārtību:

139.1. lēmumus par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu vai to grozījumu izstrādes uzsākšanu vai apstiprināšanu pašvaldība divu nedēļu laikā pēc to pieņemšanas elektroniski nosūta atbildīgajai ministrijai un attiecīgajam plānošanas reģionam. Atbildīgā ministrija attiecīgos pašvaldības lēmumus publicē savā tīmekļa vietnē;

139.2. šajos noteikumos noteiktos lēmumus par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi pašvaldība triju darbdienu laikā ievieto pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī divu nedēļu laikā izziņo citos sabiedrībai pieejamos veidos;

139.3. šo noteikumu 52.punktā, 56. un 80.punktā noteiktās darbības veic, nosūtot attiecīgajām institūcijām elektroniskos paziņojumus. Pēc institūcijas elektroniska pieprasījuma pašvaldība tai elektroniski nosūta attiecīgā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta redakciju portatīvā dokumenta (PDF) datņu formātā vai digitāli saspiesta un kodēta attēla (JPEG un PNG) datņu formātā;

139.4. šo noteikumu 57.punktā minēto atzinumu institūcijas nosūta pašvaldībai elektroniski.

140. Līdz TAPIS darbības uzsākšanai pašvaldība divu nedēļu laikā pēc attiecīgā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta apstiprināšanas elektroniski iesniedz:

140.1. atbildīgajai ministrijai pašvaldību pārraudzības funkcijas nodrošināšanai – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas, teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un to grozījumu eksemplāru papīra formā un elektroniski portatīvā dokumenta (PDF) datņu formātā vai digitāli saspiesta un kodēta attēla (JPEG un PNG) datņu formātā;

140.2. attiecīgajam plānošanas reģionam teritorijas attīstības plānošanas vajadzībām – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas, teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un to grozījumu eksemplāru elektroniski portatīvā dokumenta (PDF) datņu formātā vai digitāli saspiesta un kodēta attēla (JPEG un PNG) datņu formātā;

140.3. Valsts zemes dienestam Kadastra informācijas sistēmas, Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai – šo noteikumu 65.2.1. un 65.2.2.apakšpunktā minēto informāciju.

141. Līdz TAPIS darbības uzsākšanai pašvaldība publiskajai apspriešanai nodoto teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu redakcijas saglabā elektroniskā formātā – portatīvā dokumenta (PDF) datņu formātā vai digitāli saspiesta un kodēta attēla (JPEG un PNG) datņu formātā un pievieno pārskatam par teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādi.

142. Līdz TAPIS darbības uzsākšanai institūcija var attiecīgajam ģeotelpisko datu kopas turētājam pieprasīt teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma grafiskajā daļā ietilpstošos datus vektordatu datņu formātā, ievērojot normatīvo aktu prasības par ģeotelpisko datu kopas izmantošanas atļaujas saņemšanu.

143. Informāciju no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izsniedz Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā termiņā.

144. Grozījumus spēkā esošajos detālplānojumos, kas ir apstiprināti ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem, apstiprina un paziņo vispārīgā administratīvā akta veidā.

145. Ja teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrāde ir uzsākta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas izstrādi uzrauga īpaši šim nolūkam izveidota vadības grupa, kas apstiprina ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas izstrādes darba uzdevumu, šo noteikumu 66.punktā noteiktās prasības par darba uzdevuma apstiprināšanu netiek piemērotas.

146. Pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumiem Nr.977 "Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām" atrodas nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas, tās attēlo teritorijas plānojuma grafiskajā daļā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 711Pieņemts: 16.10.2012.Stājas spēkā: 19.10.2012.Zaudē spēku: 01.05.2015. Statuss:
zaudējis spēku
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 165 (4768), 18.10.2012.OP numurs: 2012/165.9
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
252164
19.10.2012
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)