Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.692

Rīgā 2012.gada 9.oktobrī (prot. Nr.56 15.§)
Noteikumi par aviācijas darbību dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
11.panta otrās daļas 17.punktu, 32.2 panta 4.1 daļas 3.punktu un 4.3 daļu,
32.3 panta 3.1 daļu, 45.panta pirmo un 7.1 daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā aviācijas darbības iekļauj Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;

1.2. emisijas kvotu daudzuma noteikšanas kārtību gaisa kuģu operatoriem un no īpašās rezerves piešķiramo emisijas kvotu daudzuma noteikšanas kārtību jauniem un strauji augošiem gaisa kuģu operatoriem;

1.3. kritērijus, kādiem atbilst jauni un strauji augoši gaisa kuģu operatori, kuri var saņemt emisijas kvotas no īpašās rezerves;

1.4. kārtību, kādā gaisa kuģu operatori izstrādā emisiju monitoringa plānu un tonnkilometru monitoringa plānu un atbilstoši tiem veic emisiju monitoringu un tonnkilometru monitoringu, kā arī plānu apstiprināšanas kārtību;

1.5. kārtību, kādā sagatavo, verificē, izvērtē un apstiprina gaisa kuģu operatoru tonnkilometru ziņojumu un emisiju ziņojumu;

1.6. sankcijas, ja gaisa kuģa operators nepilda šajos noteikumos noteiktās saistības, kā arī sankciju piemērošanas kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. jauns gaisa kuģa operators – gaisa kuģa operators, kurš sāk veikt darbības, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā, pēc otrā vai katra nākamā perioda tonnkilometru monitoringa gada un kura jaunās darbības pilnīgi vai daļēji neturpina cita gaisa kuģa operatora iepriekš veiktas aviācijas darbības;

2.2. strauji augošs gaisa kuģa operators – gaisa kuģa operators, kura tonnkilometru skaits gadā palielinās par vidēji vairāk nekā 18 % periodā no tonnkilometru monitoringa gada, par kuru saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu ir iesniegts un apstiprināts tonnkilometru ziņojums, līdz otrā un katra nākamā perioda otrajam kalendāra gadam un kura papildu darbības pilnīgi vai daļēji neturpina cita gaisa kuģa operatora iepriekš veiktās aviācijas darbības;

2.3. mazais emitētājs – gaisa kuģa operators, kas trijos secīgos četru mēnešu periodos veic mazāk par 243 lidojumiem katrā vai veic lidojumus, kuru kopējās emisijas nepārsniedz 10000 tonnas oglekļa dioksīda tirdzniecības perioda kalendāra gadā;

2.4. īpašā rezerve – emisijas kvotu rezerve, kas paredzēta jauniem vai strauji augošiem gaisa kuģu operatoriem, sākot ar otro tirdzniecības periodu;

2.5. monitoringa metode – pieeju kopums, ko gaisa kuģa operators izmanto aviācijas darbību tonnkilometru vai aviācijas darbību radīto emisiju noteikšanai;

2.6. tonnkilometru ziņojums – gaisa kuģa operatora sagatavots un verificētāja verificēts ziņojums par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas aviācijas darbību tonnkilometriem visiem lidojumiem, kurus attiecīgais gaisa kuģa operators ir veicis tonnkilometru monitoringa gadā;

2.7. emisiju ziņojums – gaisa kuģa operatora sagatavots un verificētāja verificēts ziņojums par gaisa kuģa operatora ekspluatēto gaisa kuģu tādu darbību datiem un emisijām iepriekšējā kalendāra gadā, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā;

2.8. verificētājs – kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm akreditēta kompetenta, neatkarīga atbilstības novērtēšanas institūcija, kas ir atbildīga par verifikācijas procesa veikšanu un ziņošanu, pilnībā atbild par savu darbību un verifikācijas laikā iegūtās informācijas neizpaušanu verifikācijas procesā neiesaistītām personām;

2.9. verifikācijas ziņojums – ņemot vērā verifikācijas laikā iegūto informāciju, verificētāja sagatavots ziņojums par gaisa kuģa operatora tonnkilometru vai emisiju ziņojumu verifikāciju un par šo ziņojumu atbilstību šiem noteikumiem.

3. Gaisa kuģa operators:

3.1. veic tonnkilometru monitoringu un sniedz ziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 1. un 3.pielikumā minētajiem nosacījumiem, izmantojot valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra) tīmekļa vietnē (www.caa.lv) pieejamās tonnkilometru monitoringa plāna un tonnkilometru ziņojuma veidlapas;

3.2. veic emisiju monitoringu un sniedz ziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 2. un 3.pielikumā minētajiem nosacījumiem, izmantojot Civilās aviācijas aģentūras tīmekļa vietnē (www.caa.lv) pieejamās emisiju monitoringa plāna un emisiju ziņojuma veidlapas;

3.3. šo noteikumu 9., 16., 19. un 24.punktā minēto informāciju iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā papīra veidā (parakstītu un apstiprinātu ar zīmogu) un elektroniskā veidā (Excel datņu formātā vai atvērtā biroja XML (Open Office XML) datnes formā).

4. Civilās aviācijas aģentūras un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmumus gaisa kuģa operators var apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

II. Tonnkilometru monitoringa un emisiju monitoringa kārtība

5. Emisiju monitoringu gaisa kuģa operators veic katru gadu.

6. Jauns gaisa kuģa operators emisiju monitoringu uzsāk ar dienu, kad tiek iekļauts gaisa kuģu operatoru sarakstā, kas noteikts Eiropas Komisijas 2009.gada 5.augusta Regulas Nr. 748/2009 par to gaisakuģu operatoru sarakstu, kuri 2006.gada 1.janvārī vai pēc minētā datuma ir veikuši Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās aviācijas darbības, katram gaisakuģa operatoram norādot administrējošo dalībvalsti pielikumā (turpmāk – Eiropas Komisijas saraksts), vai kad uzsāk darbības, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā.

7. Lai pieteiktos emisijas kvotu saņemšanai, gaisa kuģa operators veic tonnkilometru monitoringu kalendāra gadā, kas beidzas 24 mēnešus pirms likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta 4.2 daļas 2.punktā minētā katra perioda sākuma (turpmāk – tonnkilometru monitoringa gads). Periodam, kas sākas ar 2020.gada 1.janvāri (turpmāk – nākamais periods), tonnkilometru monitoringa gads ir 2017.gads.

8. Lai pieteiktos emisijas kvotu saņemšanai, jauns gaisa kuģa operators tonnkilometru monitoringu veic likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta 4.2 daļas 2.punktā minētā otrā perioda (turpmāk – otrais periods) un katra nākamā perioda otrajā kalendāra gadā.

9. Gaisa kuģa operators:

9.1. saskaņā ar šo noteikumu 3.2.apakšpunktu sagatavo emisiju monitoringa plānu, lai veiktu emisiju monitoringu šo noteikumu 5. un 6.punktā minētajā kārtībā;

9.2. saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšpunktu sagatavo tonnkilometru monitoringa plānu, lai veiktu tonnkilometru monitoringu šo noteikumu 7. un 8.punktā minētajā kārtībā.

10. Tonnkilometru monitoringa plānu šo noteikumu 7.punktā minētie gaisa kuģu operatori iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā vismaz četrus mēnešus pirms tonnkilometru monitoringa gada, bet šo noteikumu 8.punktā minētie gaisa kuģu operatori tonnkilometru monitoringa plānu iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā vismaz četrus mēnešus pirms otrā perioda vai katra nākamā perioda otrā kalendāra gada.

11. Emisiju monitoringa plānu šo noteikumu 5.punktā minētie gaisa kuģu operatori iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā vismaz četrus mēnešus pirms katra nākamā perioda tonnkilometru monitoringa gada sākuma.

12. Jauns gaisa kuģa operators emisiju monitoringa plānu iesniedz divu mēnešu laikā no dienas, kad tas ir uzsācis veikt darbības, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā, vai kad jauns gaisa kuģa operators ir iekļauts Eiropas Komisijas sarakstā.

13. Gaisa kuģa operators tonnkilometru monitoringa plānu vai emisiju monitoringa plānu iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā nekavējoties, ja šajos plānos noteiktajās monitoringa metodēs tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, norādot katras izmaiņas iemeslu un visus mainītos punktus, ņemot vērā, ka par būtiskām tiek uzskatītas šādas izmaiņas:

13.1. mainās gaisa kuģa operatora sniegtā gaisa satiksmes pakalpojuma statuss – no nekomerciālā uz komerciālo vai otrādi;

13.2. mainās gaisa kuģa operatora gaisa satiksmes pakalpojuma objekts – starp pasažieru, kravas vai pasta pārvadājumiem.

14. Civilās aviācijas aģentūra:

14.1. izvērtē saskaņā ar šo noteikumu 11., 12. un 13.punktu iesniegto emisiju monitoringa plānu un saskaņā ar šo noteikumu 10. un 13.punktu iesniegto tonnkilometru monitoringa plānu un mēneša laikā pieņem lēmumu par:

14.1.1. emisiju monitoringa plāna apstiprināšanu vai noraidīšanu, ja emisiju monitoringa plāns neatbilst šo noteikumu 2. un 3.pielikumā noteiktajām prasībām;

14.1.2. tonnkilometru monitoringa plāna apstiprināšanu vai noraidīšanu, ja tonnkilometru monitoringa plāns neatbilst šo noteikumu 1. un 3.pielikumā noteiktajām prasībām;

14.2. ja pieņemts lēmums par tonnkilometru monitoringa plāna vai emisiju monitoringa plāna noraidīšanu, lēmumā norāda termiņu trūkumu novēršanai;

14.3. divu nedēļu laikā pēc tam, kad gaisa kuģa operators ir novērsis lēmumā par tonnkilometru monitoringa plāna noraidīšanu vai lēmumā par emisiju monitoringa plāna noraidīšanu norādītos trūkumus un atkārtoti iesniedzis tonnkilometru monitoringa plānu vai emisiju monitoringa plānu, pieņem lēmumu par to apstiprināšanu vai noraidīšanu, ja emisiju monitoringa plānā vai tonnkilometru monitoringa plānā iepriekš konstatētie trūkumi nav novērsti, norādot papildu termiņu trūkumu novēršanai;

14.4. ja gaisa kuģa operators saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu ir iesniedzis grozījumus apstiprinātā tonnkilometru monitoringa plānā vai emisiju monitoringa plānā noteiktajā monitoringa metodē (konkrēti norādot punktus, kuros izdarīti grozījumi), mēneša laikā pieņem lēmumu par šo izmaiņu apstiprināšanu vai noraidīšanu;

14.5. divu mēnešu laikā pēc tonnkilometru gada sākuma informē Valsts vides dienestu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par tiem gaisa kuģu operatoriem, kuri šo noteikumu 10.punktā minētajā kārtībā nav iesnieguši tonnkilometru monitoringa plānu vai šo noteikumu 11. un 12.punktā minētajā kārtībā nav iesnieguši emisiju monitoringa plānu, vai kuru monitoringa plāni nav apstiprināti.

15. Šo noteikumu 9.punktā minētie plāni ir apstiprināti ar datumu, kurā Civilās aviācijas aģentūra ir nosūtījusi gaisa kuģa operatoram lēmumu par plānu apstiprināšanu.

III. Emisijas kvotu noteikšana gaisa kuģu operatoriem

16. Lai pieteiktos emisijas kvotu saņemšanai, gaisa kuģa operators vismaz 21 mēnesi pirms katra nākamā perioda sākuma iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā pieteikumu. Pieteikumā iekļauj:

16.1. apliecinājumu, ka gaisa kuģa operators atbilst likuma "Par piesārņojumu" 1.panta 3.2 daļā noteiktajiem nosacījumiem un ir tiesīgs saņemt emisijas kvotas;

16.2. verificētu tonnkilometru ziņojumu;

16.3. saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu sagatavotu verifikācijas ziņojumu par tonnkilometru ziņojuma atbilstību.

17. Civilās aviācijas aģentūra:

17.1. šo noteikumu 16.punktā minētos pieteikumus izvērtē, ņemot vērā šo noteikumu 4.pielikuma V nodaļā noteiktos nosacījumus, un mēneša laikā pēc to saņemšanas pieņem lēmumu par šo pieteikumu apstiprināšanu vai noraidīšanu un attiecīgo lēmumu paziņo gaisa kuģa operatoram;

17.2. vismaz 18 mēnešus pirms nākamā perioda sākuma:

17.2.1. iesniedz Eiropas Komisijā saskaņā ar šo noteikumu 17.1.apakšpunktu apstiprinātos tonnkilometru ziņojumus un informāciju par kopējo visu gaisa kuģu operatoru tonnkilometru skaitu, kas iegūta, apkopojot tonnkilometru ziņojumos norādītos datus;

17.2.2. nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai šo noteikumu 17.2.1.apakšpunktā minēto kopējo gaisa kuģu operatoru tonnkilometru skaitu.

18. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija triju mēnešu laikā no dienas, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par emisijas kvotu aprēķinam izmantojamo līmeņatzīmi:

18.1. aprēķina katram gaisa kuģa operatoram, kura pieteikumi ir apstiprināti saskaņā ar šo noteikumu 17.1.apakšpunktu:

18.1.1. katra nākamā perioda emisijas kvotu kopskaitu, Eiropas Komisijas noteikto līmeņatzīmi reizinot ar tonnkilometru skaitu, kas norādīts tonnkilometru ziņojumā, kas apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu 17.1.apakšpunktu;

18.1.2. ikgadējo emisijas kvotu skaitu, šo noteikumu 18.1.1.apakšpunktā minēto katra nākamā perioda emisijas kvotu kopskaitu dalot ar gadu skaitu periodā, kad gaisa kuģa operators veiks darbības, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā;

18.2. ņemot vērā likuma "Par piesārņojumu" 32.7 panta nosacījumus, pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu gaisa kuģu operatoriem saskaņā ar šo noteikumu 18.1.apakšpunktu aprēķināto emisijas kvotu skaitu un informē par to gaisa kuģu operatorus un Civilās aviācijas aģentūru, kā arī minēto lēmumu publicē savā tīmekļa vietnē.

IV. Emisijas kvotu noteikšana gaisa kuģu operatoriem no īpašās rezerves

19. Lai pieteiktos emisijas kvotu saņemšanai no īpašās rezerves, jauns gaisa kuģa operators vai strauji augošs gaisa kuģa operators līdz otrā vai katra nākamā perioda trešā gada 30.jūnijam iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā pieteikumu. Pieteikumā iekļauj:

19.1. apliecinājumu, ka šajā punktā minētais gaisa kuģa operators atbilst šo noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un ir tiesīgs saņemt emisijas kvotas;

19.2. verificētu tonnkilometru ziņojumu par darbībām otrā vai katra nākamā perioda otrajā kalendāra gadā;

19.3. verifikācijas ziņojumu par tonnkilometru ziņojuma atbilstību;

19.4. strauji augošs gaisa kuģa operators – arī informāciju par:

19.4.1. procentuālo tonnkilometru skaita pieaugumu no tonnkilometru monitoringa gada līdz otrā vai katra nākamā perioda otrajam kalendāra gadam;

19.4.2. absolūto tonnkilometru skaita pieaugumu tonnkilometru izteiksmē no tonnkilometru monitoringa gada līdz otrā vai katra nākamā perioda otrajam kalendāra gadam;

19.4.3. absolūto tonnkilometru skaita pieaugumu tonnkilometru izteiksmē, par kādu ir pārsniegts šo noteikumu 2.2.apakšpunktā minētais procentuālais apjoms, no tonnkilometru monitoringa gada līdz otrā vai katra nākamā perioda otrajam kalendāra gadam.

20. Civilās aviācijas aģentūra:

20.1. šo noteikumu 19.punktā minētos pieteikumus izvērtē un mēneša laikā pēc pieteikumu saņemšanas pieņem lēmumu par to apstiprināšanu vai noraidīšanu, ja iesniegtie pieteikumi neatbilst no īpašās rezerves piešķiramo emisijas kvotu saņemšanas prasībām;

20.2. informē attiecīgos jaunos gaisa kuģu operatorus vai strauji augošos gaisa kuģu operatorus un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par šo noteikumu 20.1.apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanu.

21. Ne vēlāk kā līdz otrā vai katra nākamā perioda trešā gada beigām Civilās aviācijas aģentūra:

21.1. iesniedz Eiropas Komisijā saskaņā ar šo noteikumu 20.1.apakšpunktu apstiprinātos pieteikumus un par to informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju;

21.2. iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:

21.2.1. kopējo tonnkilometru skaitu, kas iegūts, apkopojot šo noteikumu 19.2.apakšpunktā minētajos tonnkilometru ziņojumos (apstiprināti saskaņā ar šo noteikumu 20.1.apakšpunktu) norādītos datus;

21.2.2. šo noteikumu 19.4.apakšpunktā minēto informāciju.

22. Ne vēlāk kā līdz otrā vai katra nākamā perioda ceturtā gada 30.jūlijam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katram gaisa kuģa operatoram, kura pieteikums ir iesniegts Eiropas Komisijā saskaņā ar šo noteikumu 21.1.apakšpunktu:

22.1. aprēķina:

22.1.1. jaunam gaisa kuģa operatoram – kopējo no īpašās rezerves piešķiramo emisijas kvotu apjomu, Eiropas Komisijas noteikto līmeņatzīmi reizinot ar tonnkilometru ziņojumā, kurš ir iekļauts pieteikumā, kas apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu 20.1.apakšpunktu, norādīto tonnkilometru skaitu;

22.1.2. strauji augošam gaisa kuģa operatoram – kopējo no īpašās rezerves piešķiramo emisijas kvotu apjomu, Eiropas Komisijas noteikto līmeņatzīmi reizinot ar absolūto tonnkilometru pieaugumu, kas ir lielāks par šo noteikumu 2.2.apakšpunktā noteikto procentuālo apjomu un kas ir minēts tonnkilometru ziņojumā, kurš ir iekļauts pieteikumā, kas apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu 20.1.apakšpunktu, ņemot vērā, ka periodā nedrīkst piešķirt vairāk par 1 000 000 emisijas kvotu;

22.2. aprēķina ikgadējo no īpašās rezerves piešķiramo emisijas kvotu apjomu, ko nosaka katram gaisa kuģa operatoram, saskaņā ar šo noteikumu 22.1.apakšpunktu aprēķinātās emisijas kvotas dalot ar visu kalendāra gadu skaitu otrajā vai katrā nākamajā periodā, uz ko tās attiecas.

23. Ne vēlāk kā līdz otrā vai katra nākamā perioda ceturtā gada 30.septembrim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

23.1. ņemot vērā likuma "Par piesārņojumu 32.7 panta nosacījumus, pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu jauniem gaisa kuģu operatoriem vai strauji augošiem gaisa kuģu operatoriem saskaņā ar šo noteikumu 22.punktu aprēķinātajiem emisijas kvotu apjomiem;

23.2. informē gaisa kuģu operatorus un Civilās aviācijas aģentūru par šo noteikumu 23.1.apakšpunktā minēto lēmumu pieņemšanu;

23.3. publicē savā tīmekļa vietnē šo noteikumu 23.1.apakšpunktā minēto lēmumu.

V. Emisiju ziņošanas kārtība

24. Gaisa kuģa operators katru gadu līdz 15.martam Civilās aviācijas aģentūrai iesniedz šādus dokumentus:

24.1. verificētu emisiju ziņojumu par iepriekšējā kalendāra gadā ekspluatēto gaisa kuģu radītajām emisijām;

24.2. saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu sagatavotu verifikācijas ziņojumu par emisiju ziņojuma atbilstību;

24.3. iesniegumu par to emisiju ziņojuma daļu, kurai gaisa kuģa operators ir piešķīris komercnoslēpuma statusu. Līdz ar to minētā ziņojuma daļa ir nepublicējama.

25. Civilās aviācijas aģentūra katru gadu līdz 31.martam izvērtē šo noteikumu 24.punktā minētos dokumentus un pieņem lēmumu par šo noteikumu 24.1.apakšpunktā minētā emisiju ziņojuma apstiprināšanu vai noraidīšanu, ja tas neatbilst šo noteikumu 4.pielikuma V nodaļā minētajiem nosacījumiem, norādot visas konstatētās neatbilstības.

26. Ja emisiju ziņojums, ko gaisa kuģa operators iesniedzis saskaņā ar šo noteikumu 24.punktu, līdz 31.martam nav apstiprināts šo noteikumu 25.punktā minētajā kārtībā:

26.1. Civilās aviācijas aģentūra 1.aprīlī vai nākamajā darbdienā pēc 1.aprīļa informē valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", kas saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.4 panta trešo daļu ir emisiju reģistra valsts administrators (turpmāk – valsts administrators), par attiecīgo gaisa kuģa operatoru;

26.2. valsts administrators, pamatojoties uz informāciju, ko Civilās aviācijas aģentūra iesniegusi saskaņā ar šo noteikumu 26.1.apakšpunktu, nekavējoties bloķē šā gaisa kuģa operatora kontu emisiju reģistrā.

27. Civilās aviācijas aģentūra nekavējoties informē valsts administratoru par pieņemto lēmumu apstiprināt šo noteikumu 26.1.apakšpunktā minētā gaisa kuģa operatora iesniegto emisiju ziņojumu, un valsts administrators vienas darbdienas laikā pēc šīs informācijas saņemšanas emisiju reģistrā atbloķē saskaņā ar šo noteikumu 26.2.apakšpunktu bloķēto gaisa kuģa operatora kontu.

28. Ja Civilās aviācijas aģentūra pieņem šo noteikumu 25.punktā minēto lēmumu par emisiju ziņojuma noraidīšanu, gaisa kuģa operators var precizēt noraidītos ziņojumus, labojot Civilās aviācijas aģentūras konstatētās neatbilstības, un līdz 15.aprīlim atkārtoti iesniegt šo noteikumu 24.punktā minētos dokumentus Civilās aviācijas aģentūrā.

29. Civilās aviācijas aģentūra katru gadu līdz 30.aprīlim izvērtē un pieņem lēmumu par šo noteikumu 28.punktā minēto precizēto un atkārtoti iesniegto emisiju ziņojumu apstiprināšanu vai noraidīšanu, ja iepriekš lēmumā par ziņojuma noraidīšanu norādītās konstatētās neatbilstības nav izlabotas.

30. Civilās aviācijas aģentūra katru gadu līdz 30.aprīlim publicē katra gaisa kuģa operatora iesniegtos ikgadējos emisiju ziņojumus un lēmumus, ko Civilās aviācijas aģentūra pieņēmusi par emisiju ziņojumiem, nodrošinot, ka netiek publicēta šo noteikumu 24.3.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītā informācija, kurai gaisa kuģa operators ir piešķīris komercnoslēpuma statusu.

VI. Tādu pienākumu nepildīšana, kuri gaisa kuģa operatoram noteikti šajos noteikumos

31. Civilās aviācijas aģentūra katru gadu līdz 30.jūnijam iesniedz Valsts vides dienestā to gaisa kuģu operatoru sarakstu, kuri:

31.1. veic darbības, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā, un ir iekļauti Eiropas Komisijas sarakstā bez apstiprināta tonnkilometru monitoringa plāna un emisiju monitoringa plāna;

31.2. nav veikuši labojumus saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu iesniegtajā tonnkilometru monitoringa plānā vai saskaņā ar šo noteikumu 11. vai 12.punktu iesniegtajā emisiju monitoringa plānā, ja Civilās aviācijas aģentūra ir konstatējusi neatbilstības, kuru dēļ tonnkilometru monitoringa plāns vai emisiju monitoringa plāns nav apstiprināts;

31.3. nav pārskatījuši tonnkilometru monitoringa plānu vai emisiju monitoringa plānu un nav iesnieguši tonnkilometru monitoringa plāna vai emisiju monitoringa plāna izmaiņas šo noteikumu 13.punktā minētajā kārtībā;

31.4. nav iesnieguši šo noteikumu 24.punktā minētos dokumentus;

31.5. ir apzināti snieguši nepatiesu informāciju tonnkilometru monitoringa plānā vai emisiju monitoringa plānā, kā arī emisiju ziņojumā vai tonnkilometru ziņojumā.

32. Ja gaisa kuģa operators nav iesniedzis šo noteikumu 24.punktā minētos dokumentus, Civilās aviācijas aģentūra:

32.1. nosaka katra šāda gaisa kuģa operatora oglekļa dioksīda emisijas tonnas gadā, izmantojot Eiropas Komisijas apstiprināto Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eurocontrol) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas atbalsta rīku, un līdz 1.jūnijam nosūta šo gaisa kuģu operatoru sarakstu un aprēķinātās oglekļa dioksīda emisijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Valsts vides dienestam;

32.2. līdz 30.jūnijam publicē to gaisa kuģu operatoru sarakstu, kuri nav iesnieguši ikgadējo emisiju ziņojumu, un viņiem aprēķinātās oglekļa dioksīda emisijas.

33. Civilās aviācijas aģentūra likuma "Par piesārņojumu" 32.3 panta 3.1 daļā minētajā lūgumā Eiropas Komisijai pieņemt lēmumu par gaisa kuģa operatora darbības aizliegumu iekļauj:

33.1. pierādījumus, ka gaisa kuģa operators nav izpildījis likumā "Par piesārņojumu" un šajos noteikumos paredzētās saistības, ņemot vērā šo noteikumu 31.punktā un 32.1.apakšpunktā minēto sarakstu, kā arī likuma "Par piesārņojumu" 32.3 panta trešajā daļā minēto sarakstu;

33.2. informāciju par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Civilās aviācijas aģentūras vai Valsts vides dienesta veiktajām darbībām, lai nodrošinātu Latvijas administrēto gaisa kuģu operatoru saistību pildīšanu vai sankciju piemērošanu gadījumā, ja Latvijas administrētie gaisa kuģu operatori savas saistības nav pildījuši;

33.3. pamatojumu gaisa kuģa operatora darbības aizlieguma piemērošanai Eiropas Savienībā;

33.4. ieteikumu par to, cik plašam jābūt darbības aizliegumam Eiropas Savienībā, kā arī citus piemērojamos nosacījumus.

34. Ja Eiropas Komisija ir pieņēmusi šo noteikumu 33.punktā minēto lēmumu par gaisa kuģu darbības aizliegumu, Civilās aviācijas aģentūra nodrošina tā izpildi, piemērojot kādu no šādām iespējām:

34.1. tādas darbības aizliegšana, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu;

34.2. Civilās aviācijas aģentūras gaisa kuģa operatoram izsniegtās gaisa kuģa ekspluatanta apliecības anulēšana vai darbības apturēšana;

34.3. to gaisa kuģu operatoru saraksta publicēšana, kuriem kā administrējošā valsts ir noteikta Latvija un kuriem saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu ir noteikts darbības aizliegums Eiropas Savienībā.

VII. Emisijas kvotu nodošana

35. Lai izpildītu likuma "Par piesārņojumu" 32.3 panta pirmajā daļā noteikto prasību par emisijas kvotu nodošanu, gaisa kuģa operators var izmantot:

35.1. gaisa kuģa operatoram piešķirtās emisijas kvotas;

35.2. emisijas kvotas, ko gaisa kuģa operators ieguvis izsolēs vai iegādājies no cita emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas operatora vai gaisa kuģa operatora;

35.3. sertificētas emisijas samazināšanas vienības un emisijas samazināšanas vienības līdz 15 % no nododamo emisijas kvotu skaita, kas gaisa kuģa operatoram ir jānodod likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta 4.2 daļas 1.punktā minētajā periodā.

VIII. Noslēguma jautājums

36. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010.gada 20.jūlija noteikumus Nr.663 "Noteikumi par kārtību, kādā aviācijas darbības iekļauj Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 138.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīvas 2008/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 9.oktobra noteikumiem Nr.692
Aviācijas darbību tonnkilometru monitorings, monitoringa plāns un ziņošana

I. Tonnkilometru datu monitorings

1. Gaisa kuģu operatori veic tonnkilometru datu monitoringu un ziņo par tiem, izmantojot uz aprēķiniem balstītu metodi.

2. Tonnkilometru datus aprēķina, izmantojot šādu formulu:

tonnkilometri (t-km) = attālums (km) × komerckravas masa (t), kur

attālums – lielā loka attālums (definē kā īsāko attālumu starp diviem punktiem uz zemeslodes virsmas, kurus tuvina, izmantojot Čikāgas konvencijas 15.pielikuma 3.7.1.1.pantā minēto sistēmu (WGS 84)) starp izlidošanas lidlauku un ielidošanas lidlauku, kam pieskaitīts fiksēts papildu koeficients – 95 km;

komerckravas masa, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

komerckravas masa (t) = kravas un pasta svars (t) + pasažieru un reģistrētās bagāžas masa (t)

3. Komerckravas aprēķināšanai izmanto faktisko vai standarta masu, kas minēta attiecīgo lidojumu svara un līdzsvara dokumentācijā, bet tie gaisa kuģu operatori, kuriem nav jābūt svara un līdzsvara dokumentācijai, monitoringa plānā iekļauj kravas un pasta masas noteikšanai piemērotu metodi.

4. Faktiskajā kravas un pasta masā neiekļauj palešu un konteineru taras svaru, kas nav komerckrava, kā arī ekspluatācijai gatava gaisa kuģa svaru.

5. Pasažieru un reģistrētās bagāžas masas (neņemot vērā apkalpes locekļus) noteikšanai gaisa kuģu operatori var izmantot:

5.1. katra pasažiera un viņa reģistrētās bagāžas standartvērtību – 100 kg;

5.2. katra lidojuma svara un līdzsvara dokumentācijā norādīto pasažieru un reģistrētās bagāžas masu.

6. Vienā un tajā pašā tirdzniecības periodā izvēlēto līmeni piemēro visiem lidojumiem.

7. Aprēķinot tonnkilometru datus, gaisa kuģa operators ņem vērā galvenos nenoteiktību avotus.

II. Tonnkilometru monitoringa plāns

8. Gaisa kuģa operators tonnkilometra monitoringa nosacījumus iestrādā tonnkilometru monitoringa plānā, kurā definē katram gaisa kuģa tipam piemēroto monitoringa metodi, lai, ņemot vērā gaisa kuģa operatora veiktās darbības būtību un īpatnības, veiktu tonnkilometru monitoringu un ziņotu par gaisa kuģa tonnkilometriem.

9. Ja gaisa kuģa operators plāno izmantot nomātu gaisa kuģi vai citus gaisa kuģu tipus, kas vēl nebija iekļauti monitoringa plānā, to iesniedzot Civilās aviācijas aģentūrā, gaisa kuģa operators monitoringa plānā iekļauj tās procedūras aprakstu, kas tiks izmantota, lai definētu šiem papildu gaisa kuģu tipiem piemēroto monitoringa metodi.

10. Gaisa kuģa operators tonnkilometru monitoringa plānā iekļauj šādu informāciju:

10.1. gaisa kuģa operatora identifikācija un kontaktinformācija:

10.1.1. monitoringa plāna iesniegtā versija, plāna identifikators un iesniedzējs, kā arī visu iepriekš sagatavoto un iesniegto monitoringa plāna versiju saraksts;

10.1.2. uzskaitītās iepriekšējās monitoringa plāna versijas;

10.1.3. gaisa kuģa operatora nosaukums (ja tas atšķiras, – arī gaisa kuģa operatora nosaukums, kāds tas ir Eiropas Komisijas sarakstā);

10.1.4. gaisa kuģa operatora identifikators, kas minēts Eiropas Komisijas sarakstā;

10.1.5. unikālais Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) gaisa kuģa operatora identifikators, bet, ja tas nav pieejams, – ekspluatētā gaisa kuģa reģistrācijas zīmes;

10.1.6. gaisa kuģa operatora administrējošā dalībvalsts un kompetentā iestāde šajā dalībvalstī, kurā tiek iesniegts tonnkilometru monitoringa plāns;

10.1.7. gaisa kuģa operatora apliecības (AOC) numurs un dalībvalsts izsniegtās darbības licences numurs;

10.1.8. gaisa kuģa operatora kontaktinformācija un gaisa kuģa operatora kontaktinformācija administrējošajā dalībvalstī, ja tāda ir, gaisa kuģa operatora kontaktpersonas informācija un adrese korespondencei;

10.1.9. informācija par uzņēmuma īpašumtiesību struktūru un to, vai uzņēmumam ir meitas vai mātes uzņēmumi;

10.1.10. tādu gaisa kuģa operatoru darbību apraksts, uz kurām attiecas likuma "Par piesārņojumu" 1.1 pielikums, un, ja nepieciešams, arī plašāks savas darbības apraksts;

10.2. emisijas avoti un flotes raksturojums:

10.2.1. to gaisa kuģu tipu saraksts, kurus ekspluatē monitoringa plāna iesniegšanas laikā, kā arī to papildu gaisa kuģu tipu saraksts, ko paredzēts izmantot;

10.2.2. to procedūru apraksts, ko paredzēts izmantot, lai definētu monitoringa metodes vēl citiem gaisa kuģu tipiem;

10.2.3. informācija par sistēmām, procedūrām un pienākumiem, kas izmantoti, lai monitoringa gadā noteiktu (izmantoto gaisa kuģu) emisiju avotu saraksta pilnīgumu;

10.2.4. informācija par procedūrām, kuras izmanto, lai uzraudzītu to lidojumu saraksta pilnīgumu, ko veic lidostu pāris, ņemot vērā unikālo identifikatoru;

10.2.5. informācija par procedūrām, kuras izmanto, lai noteiktu, vai uz lidojumiem attiecas likuma "Par piesārņojumu" 1.1 pielikums, nodrošinot pilnīgumu un nepieļaujot dubultu uzskaiti;

10.3. tonnkilometru dati:

10.3.1. apstiprinājums, ka informācija par lidlauku platumu un garumu ir iegūta no lidlauka atrašanās vietas datiem, kas publicēti aeronavigācijas informatīvajos izdevumos (AII), vai no avota, kas izmanto šos AII datus;

10.3.2. to metodikas datu avotu apraksts, ko izmanto, lai noteiktu attālumu (lielā loka attālums + 95 km) starp lidlauku pāriem;

10.3.3. informācija par gaisa kuģa operatora rīcībā esošajām sistēmām un procedūrām, kuras izmanto, lai noteiktu informāciju par lidlauka atrašanās vietu;

10.3.4. informācija par gaisa kuģa operatora rīcībā esošajām sistēmām un procedūrām, kuras izmanto, lai noteiktu lielā loka attālumu starp lidlauku pāriem;

10.4. komerckrava:

10.4.1. metodes izvēle, kura tiks izmantota, lai noteiktu pasažieru un reģistrētās bagāžas masu;

10.4.2. ja ir izvēlēts 2.līmenis, – arī svara un līdzsvara dokumentācijas avoti (piemēram, kā paredz ES OPS (Regula (EK) Nr.3922/91) vai citi starptautiskie lidojumu noteikumi);

10.4.3. informācija par gaisa kuģa operatora rīcībā esošajām sistēmām un procedūrām, kuras izmanto, lai pārraudzītu pasažieru skaitu lidojumā;

10.4.4. informācija, vai attiecīgajiem lidojumiem ir vajadzīga svara un līdzsvara dokumentācija:

10.4.4.1. ja nav vajadzīga, – apraksts par ierosināto alternatīvo metodiku kravas un pasta masas noteikšanai;

10.4.4.2. ja ir vajadzīga, – kravas un pasta masas noteikšanai izmantojamās mērierīces apraksts;

10.4.5. apliecinājums, ka netiks iekļauta tāda palešu un konteineru taras masa, kas nav komerckrava, kā arī ekspluatācijai gatava gaisa kuģa masa;

10.4.6. informācija par gaisa kuģa operatora rīcībā esošajām procedūrām, kuras izmanto, lai noteiktu kravas un pasta masu lidojumā;

10.5. datu ieguves un apstrādes procedūras un kontroles darbības:

10.5.1. monitoringa un ziņošanas pienākumu informācija, kur jāiekļauj attiecīgo amatu nosaukumi (amatvietas), īss kopsavilkums par to funkcijām attiecībā uz monitoringu un ziņošanu;

10.5.2. nosaukumi un atsauces attiecībā uz datu iegūšanas un apstrādes procedūrām un kontroles darbībām, tostarp mērījumu aparatūras apkopi un kalibrēšanu;

10.5.3. informācija, vai gaisa kuģa operatoram ir dokumentēta kvalitātes pārvaldības sistēma. Ja kvalitātes pārvaldības sistēmu ir sertificējusi akreditēta organizācija, norāda atbilstošo standartu;

10.5.4. datu plūsmas diagramma, ko izmanto tonnkilometru datu aprēķināšanai. Norāda, kam ir pienākums iegūt un glabāt katru datu veidu.

III. Tonnkilometru ziņojums

11. Gaisa kuģa operators tonnkilometru ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

11.1. iesniegtā ziņojuma versija un pārskata gads;

11.2. gaisa kuģa operatora nosaukums (ja tas atšķiras, – arī gaisa kuģa operatora nosaukums, kāds tas ir Eiropas Komisijas sarakstā);

11.3. gaisa kuģa operatora identifikators, kas minēts Eiropas Komisijas sarakstā;

11.4. unikālais Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) gaisa kuģa operatora identifikators, bet, ja tas nav pieejams, – ekspluatētā gaisa kuģa reģistrācijas zīmes;

11.5. gaisa kuģa operatoru administrējošā dalībvalsts un kompetentā iestāde šajā dalībvalstī, kurā tiek iesniegts tonnkilometru ziņojums;

11.6. gaisa kuģa operatora apliecības (AOC) numurs un dalībvalsts izsniegtās darbības licences numurs;

11.7. gaisa kuģa operatora kontaktinformācija un gaisa kuģa operatora kontaktinformācija administrējošajā dalībvalstī, ja tāda ir, gaisa kuģa operatora kontaktpersonas informācija un adrese korespondencei;

11.8. verificētāja identifikācija:

11.8.1. verificētāja nosaukums un adrese, tā kontaktpersona;

11.8.2. informācija par verificētāja akreditāciju, akreditācijas dalībvalsts un akreditācijas iestādes izsniegtais reģistrācijas numurs;

11.9. apstiprinātā tonnkilometru monitoringa plāna atsauce, plāna versijas numurs;

11.10. informācija, vai ziņošanas gada laikā ir bijušas kādas atkāpes no apstiprinātā monitoringa plāna. Ja ir bijušas, – informācija par visām attiecīgām izmaiņām darbībās un atkāpes no apstiprinātā monitoringa plāna, kā arī informācija par katru atkāpi un to, kā tas ietekmē tonnkilometru aprēķina rezultātus;

11.11. informācija par katru gaisa kuģa operatora gaisa kuģi, kas izmantots gadā, uz kuru attiecas šis ziņojums, un darbībām, uz kurām attiecas likuma "Par piesārņojumu" 1.1 pielikumā minētās darbības:

11.11.1. gaisa kuģa tips (ICAO gaisa kuģa tipa identifikators);

11.11.2. gaisa kuģa apakštips (kā norādīts monitoringa plānā);

11.11.3. gaisa kuģa reģistrācijas numurs;

11.11.4. gaisa kuģa īpašnieks (ja zināms), ja gaisa kuģis ir nomāts, – iznomātājs;

11.11.5. ja gaisa kuģis nav ietilpis flotē visu ziņošanas gadu, – arī ekspluatācijas sākuma datums un beigu datums;

11.12. tonnkilometru datu informācija par vienu lidlauku pāri:

11.12.1. lidlauku pāris (izmantojot ICAO identifikatoru);

11.12.2. attālums;

11.12.3. kopējais lidojumu skaits uz vienu lidlauku pāri;

11.12.4. kopējais pasažieru skaits;

11.12.5. kopējā pasažieru un reģistrētās bagāžas masa;

11.12.6. kopējā kravas un pasta masa.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 9.oktobra noteikumiem Nr.692
Aviācijas darbību emisiju monitorings, monitoringa plāns un ziņošana

I. Emisiju monitorings

1. Emisiju monitoringa plānā gaisa kuģa operators nosaka emisiju aprēķina metodi. Emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

CO2 emisijas = degvielas patēriņš × emisijas faktors.

2. Katra lidojuma un katra degvielas veida degvielas patēriņu (ieskaitot degvielu, ko patērējusi jaudas palīgiekārta) nosaka, ja iespējams, izmantojot katra lidojuma faktisko degvielas patēriņu, kuru aprēķina, izmantojot vienu no šādām aprēķina metodēm:

2.1. degvielas daudzums (tonnās) gaisa kuģa degvielas tvertnēs brīdī, kad ir iepildīta visa lidojumam, kuram degvielas patēriņš tiek aprēķināts, nepieciešamā degviela, mīnus degvielas daudzums (tonnās) gaisa kuģa tvertnēs pēc tā lidojuma veikšanas, kuram degvielas patēriņš tiek aprēķināts (brīdī, kad ir uzpildīta visa nākamajam lidojumam nepieciešamā degviela), plus nākamajam lidojumam uzpildītais degvielas daudzums (tonnās);

2.2. degvielas daudzums (tonnās), kas ir atlicis gaisa kuģa degvielas tvertnēs gaisa kuģa bremžu paliktņu uzlikšanas brīdī iepriekšējā lidojuma beigās, plus lidojumam, kuram degvielas patēriņš tiek aprēķināts, nepieciešamais uzpildītās degvielas daudzums (tonnās), mīnus degvielas daudzums (tonnās) gaisa kuģa degvielas tvertnēs gaisa kuģa bremžu paliktņu uzlikšanas brīdī tā lidojuma beigās, kuram degvielas patēriņš tiek aprēķināts.

3. Ja iepildītās degvielas daudzumu vai degvielas tvertnēs atlikušās degvielas daudzumu nosaka tilpuma vienībās (litri vai m3), gaisa kuģa operators šo daudzumu no tilpuma vienībām pārvērš masas vienībās, izmantojot faktiskās blīvuma vērtības:

3.1. faktiskais blīvums ir blīvums, kas izteikts kā kg/litrā un noteikts piemērojamajai temperatūrai attiecībā uz konkrētu mērījumu;

3.2. ja nav iespējams izmantot gaisa kuģī esošās mērīšanas sistēmas, faktiskais blīvums ir blīvums, ko degvielas piegādātājs ir noteicis degvielas uzpildes laikā un kas fiksēts degvielas rēķinā vai pavadzīmē;

3.3. ja šāda informācija nav pieejama, faktisko blīvumu nosaka atbilstoši degvielas temperatūrai uzpildes laikā, ko paziņo degvielas piegādātājs vai precizē attiecībā uz lidlauku, kurā tiek veikta degvielas uzpilde, izmantojot standarta blīvuma un temperatūras atbilstības tabulas;

3.4. ja gaisa kuģa operators var pierādīt, ka faktiskās vērtības nav pieejamas, piemēro standarta blīvuma koeficientu 0,8 kg/litrā.

4. CO2 emisiju aprēķinā katram lidojumam un tajā patērētajai degvielai gaisa kuģa operators var izmantot:

4.1. uz savu piesārņojošo darbību īpaši attiecināmus emisiju faktorus, kas ir noteikti neatkarīgās akreditētās laboratorijās, izmantojot apstiprinātas analītiskas metodes, ja tādas ir pieejamas;

4.2. standarta emisijas faktorus, ja gaisa kuģa operatoram nav pieejami šā pielikuma 4.1.apakšpunktā minētie emisiju faktori, šādām komerciālām aviācijas degvielām:

4.2.1. petrolejas tipa reaktīvo dzinēju degvielai – 3,15 (tonnas CO2/tonnu degvielas) vai 71,5 (tonnas CO2/TJ degvielas), ja degvielas zemākā sadegšanas siltuma vērtība ir 44,1 (TJ/Gg);

4.2.2. benzīna tipa reaktīvo dzinēju degvielai – 3,10 (tonnas CO2/tonnu degvielas) vai 70,0 (tonnas CO2/TJ degvielas), ja degvielas zemākā sadegšanas siltuma vērtība ir 44,3 (TJ/Gg);

4.2.3. aviācijas benzīnam – 3,10 (tonnas CO2/tonnu degvielas) vai 70,0 (tonnas CO2/TJ degvielas), ja degvielas zemākā sadegšanas siltuma vērtība ir 44,3 (TJ/Gg);

4.3. biomasas emisijas faktoru – 0.

5. Gaisa kuģa operators veic monitoringu un ziņo arī par emisijām no alternatīvas degvielas veida izmantošanas, ja šīs degvielas fizikālķīmiskie rādītāji – zemākais sadegšanas siltums, oksidācijas faktors, kā arī emisijas faktors – ir noteikti akreditētā laboratorijā un gaisa kuģa operators var apliecināt veiktās kvalitātes kontroles procedūras.

6. Eiropas Komisijas apstiprināto Eurocontrol izstrādātu vienkāršoto instrumentu degvielas patēriņa aprēķinam gaisa kuģu operatoriem, kas ir izmantojams bez maksas un elektroniskā formātā lejupielādēšanai ir pieejams Eurocontrol tīmekļa vietnē (www.eurocontrol.int), degvielas patēriņa un oglekļa dioksīda emisiju aprēķinam ikgadējā emisiju ziņojuma sagatavošanai var izmantot:

6.1. gaisa kuģa operators, kurš ir mazais emitētājs;

6.2. gaisa kuģa operators, kuram to atļauj emisiju monitoringa plāns, kas apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu 14.1.apakšpunktu;

6.3. gaisa kuģa operators, ja no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ oglekļa dioksīda emisiju monitoringam nepieciešamo datu nav un ja šos aprēķinus nav iespējams veikt ar alternatīvu metodi, kas noteikta gaisa kuģa operatora sagatavotajā un Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātajā monitoringa plānā.

7. Ja šā pielikuma 6.punktā minētais gaisa kuģa operators pārsniedz mazajiem emitētājiem noteikto lidojumu skaitu vai ikgadējo emisiju līmeni, ziņošanas gadā šo faktu nekavējoties ziņo Civilās aviācijas aģentūrai. Ja gaisa kuģa operators uzskatāmi nepierāda, ka robeža netiks atkārtoti pārsniegta no nākamā ziņošanas perioda un turpmāk, gaisa kuģa operators atjaunina monitoringa plānu, lai tiktu ievērotas visas šo noteikumu 1.pielikumā minētās monitoringa prasības. Pārskatīto monitoringa plānu nekavējoties iesniedz apstiprināšanai Civilās aviācijas aģentūrā.

8. Aprēķinot emisijas, gaisa kuģa operatoram jāzina galvenie nenoteiktību avoti, piemēram, degvielas patēriņa mērījumu iekārtu nenoteiktība, mērīšanas sistēmas nenoteiktības līmenis, emisijas faktora noteikšanas nenoteiktība, bet, ja nenoteiktību avoti un ar tiem saistītie nenoteiktības līmeņi tiek uzskatāmi identificēti, šo noteikumu 3.pielikumā noteiktais detalizētais nenoteiktības novērtējums nav jāveic.

9. Gaisa kuģu operatori emisiju monitoringa plānā nosaka maksimālo pieļaujamo nenoteiktību, ņemot vērā, ka:

9.1. ja uzpildītās degvielas daudzumu nosaka, pamatojoties tikai uz rēķinā norādīto degvielas daudzumu vai citu attiecīgo degvielas piegādātāja sniegto informāciju, piemēram, pavadzīmes par degvielu, kas uzpildīta vienam lidojumam, papildu pierādījums par saistīto nenoteiktības līmeni nav vajadzīgs;

9.2. ja uzpildītā degvielas daudzuma noteikšanai izmanto gaisa kuģī esošās sistēmas, ar degvielas mērījumiem saistītās nenoteiktības pamato ar kalibrēšanas sertifikātiem. Ja šādu sertifikātu nav, gaisa kuģa operators iesniedz:

9.2.1. gaisa kuģa ražotāja specifikācijas, kurās noteikti gaisa kuģī esošo degvielas mērīšanas sistēmu nenoteiktības līmeņi;

9.2.2. pierādījumus, kas apliecina, ka regulāri tiek veiktas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka degvielas mērīšanas sistēmas darbojas bez kļūmēm;

9.3. ja gaisa kuģa operatora gada vidējās ziņotās emisijas iepriekšējā periodā ir vienādas vai mazākas par 50 kilotonnām, attiecībā uz lielajām avotu plūsmām patērētās degvielas daudzumu nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas ir mazāka par ± 5 %;

9.4. visi pārējie gaisa kuģu operatori (izņemot šā pielikuma 9.3.apakšpunktā minēto gadījumu) attiecībā uz lielajām avotu plūsmām patērētās degvielas daudzumu nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas ir mazāka par ± 2,5 %.

10. Gaisa kuģa operators regulāri pārbauda un salīdzina rēķinā norādīto uzpildītās degvielas daudzumu un gaisa kuģa mērīšanas sistēmas uzrādīto uzpildītās degvielas daudzumu un, ja tiek konstatētas neatbilstības (jebkura tīša vai netīša darbība vai bezdarbība attiecībā uz verificējamo gaisa kuģa operatoru, kas ir pretrunā prasībām apstiprinātā monitoringa plānā), veic labojumus.

11. Gaisa kuģa operators veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu datu nepilnības, īstenojot piemērotas kontroles darbības.

12. Ja gaisa kuģa operatoram nav pieejami kādi dati, kas ir jāizmanto emisiju aprēķinam, izmanto datus no reprezentatīvām iekārtām vai gaisa kuģa operatoriem, kas veic tādas pašas vai līdzīgas darbības, un koriģē atbilstoši to jaudai.

13. Gaisa kuģa operators izveido, dokumentē, ievieš un uztur efektīvu kontroles sistēmu, lai nodrošinātu, ka gada emisiju ziņojumā nebūtu būtisku nepatiesu apgalvojumu (apgalvojumi (izlaidumi, nepatiesas interpretācijas un kļūdas, izņemot pieļaujamo nenoteiktību) emisiju ziņojumā, kas saskaņā ar verificētāja profesionālo spriedumu varētu ietekmēt Civilās aviācijas aģentūras attieksmi pret emisiju ziņojumu, piemēram, ja nepatiesais paziņojums pārsniedz būtiskuma līmeni), un tas būtu saskaņā ar apstiprināto monitoringa plānu.

II. Emisiju monitoringa plāns

14. Gaisa kuģa operators emisiju monitoringa nosacījumus iestrādā emisiju monitoringa plānā, kurā iekļauj visus emisijas avotus un avotu plūsmas no darbībām, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā, un definē katram gaisa kuģa tipam piemēroto monitoringa metodi, lai, ņemot vērā gaisa kuģa operatora veiktās darbības būtību un īpatnības, veiktu emisiju monitoringu un ziņotu par ikgadējiem emisiju datiem.

15. Ja gaisa kuģa operators plāno izmantot nomātu gaisa kuģi vai citus gaisa kuģu tipus, kas vēl nebija iekļauti monitoringa plānā, to iesniedzot Civilās aviācijas aģentūrā, gaisa kuģa operators monitoringa plānā iekļauj tās procedūras aprakstu, kas tiks izmantota, lai definētu šiem papildu gaisa kuģu tipiem piemēroto monitoringa metodi.

16. Šo noteikumu 11. un 12.punktā minētajā emisiju monitoringa plānā noteiktās emisiju monitoringa metodes būtiskās izmaiņas, pēc kuru ieviešanas ir nekavējoties jāiesniedz apstiprinātā monitoringa plāna izmaiņas, ir šādas:

16.1. izmaiņas gada vidējās paziņotajās emisijās, kuru dēļ gaisa kuģa operatoram jāpiemēro cits ikgadējo emisiju aprēķina līmenis;

16.2. izmaiņas attiecībā uz lidojumu skaitu vai kopējām gada emisijām, kuru dēļ gaisa kuģa operators pārsniedz mazajiem emitētājiem noteikto robežu;

16.3. būtiskas izmaiņas attiecībā uz izmantoto degvielu veidiem.

17. Gaisa kuģa operators emisiju monitoringa plānā iekļauj šādu informāciju:

17.1. gaisa kuģa operatora identifikācija un kontaktinformācija:

17.1.1. monitoringa plāna iesniegtā versija, plāna identifikators un iesniedzējs, kā arī visu iepriekš sagatavoto un iesniegto monitoringa plāna versiju saraksts;

17.1.2. uzskaitītās iepriekšējās monitoringa plāna versijas;

17.1.3. gaisa kuģa operatora nosaukums (ja tas atšķiras, arī gaisa kuģa operatora nosaukums, kāds tas ir Eiropas Komisijas sarakstā);

17.1.4. gaisa kuģa operatora identifikators, kas minēts Eiropas Komisijas sarakstā;

17.1.5. unikālais Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) gaisa kuģa operatora identifikators, bet, ja tas nav pieejams, tad ekspluatētā gaisa kuģa reģistrācijas zīmes;

17.1.6. gaisa kuģa operatoru administrējošā dalībvalsts un kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā tiek iesniegts emisiju monitoringa plāns;

17.1.7. gaisa kuģa operatora apliecības (AOC) numurs un dalībvalsts izsniegtās darbības licences numurs;

17.1.8. gaisa kuģa operatora kontaktinformācija un gaisa kuģa operatora kontaktinformācija administrējošajā dalībvalstī, ja tāda ir, gaisa kuģa operatora kontaktpersonas informācija un adrese korespondencei;

17.1.9. informācija par uzņēmuma īpašumtiesību struktūru un to, vai uzņēmumam ir meitas vai mātes uzņēmumi;

17.1.10. tādu gaisa kuģa operatoru darbību apraksts, uz kurām attiecas likuma "Par piesārņojumu" 1.1 pielikums, un, ja nepieciešams, arī plašāks savas darbības apraksts;

17.2. emisijas avoti un flotes raksturojums:

17.2.1. to gaisa kuģa tipu saraksts, kurus ekspluatē monitoringa plāna iesniegšanas laikā, kā arī to papildu gaisa kuģu tipu saraksts, ko paredzēts izmantot;

17.2.2. to procedūru apraksts, ko paredzēts izmantot, lai definētu monitoringa metodes vēl citiem gaisa kuģu tipiem;

17.2.3. informācija par sistēmām, procedūrām un pienākumiem, kas izmantoti, lai monitoringa gadā noteiktu (izmantoto gaisa kuģu) emisiju avotu saraksta pilnīgumu;

17.2.4. informācija par procedūrām, kuras izmanto, lai uzraudzītu to lidojumu saraksta pilnīgumu, ko veic lidostu pāris, ņemot vērā unikālo identifikatoru;

17.2.5. informācija par procedūrām, kuras izmanto, lai noteiktu, vai uz lidojumiem attiecas likuma "Par piesārņojumu" 1.1 pielikums, nodrošinot pilnīgumu un nepieļaujot dubultu uzskaiti;

17.2.6. aprēķins vai prognoze par gada kopējām CO2 emisijām likuma "Par piesārņojumu" 1.1 pielikumā minētajām darbībām;

17.3. darbības dati:

17.3.1. metodika, kas tiek izmantota, lai izmērītu degvielas patēriņu katram gaisa kuģa tipam;

17.3.2. ja izvēlētā metode netiek piemērota visiem gaisa kuģu tipiem, pamatojums šādai pieejai;

17.3.3. informācija par sistēmām un procedūrām, kuras izmanto, lai veiktu monitoringu gan īpašumā esošo, gan nomāto gaisa kuģu degvielas patēriņam katrā lidojumā;

17.3.4. metode, kas tiek izmantota uzpildītās un degvielas tvertnēs esošās degvielas blīvuma noteikšanai katram gaisa kuģa tipam, ja nepieciešams, arī blīvuma un temperatūras atbilstības tabulu avots;

17.3.5. informācija par procedūrām uzpildītās un degvielas tvertnēs esošās degvielas blīvuma mērīšanai gan īpašumā esošos, gan nomātos gaisa kuģos;

17.3.6. izveidotais saraksts, kurā uzskaitītas atkāpes no vispārējām metodēm, kuras izmanto, lai noteiktu uzpildītās degvielas daudzumu/degvielas tvertnē esošās degvielas daudzumu un blīvumu attiecībā uz konkrētiem lidlaukiem (ja tāds ir vajadzīgs);

17.4. emisijas faktori:

17.4.1. apstiprinājums, ka tiks izmantoti šā pielikuma 4.2.apakšpunktā minētie standarta emisijas faktori komerciālām aviācijas degvielām;

17.4.2. to procedūru apraksts, ko izmanto, lai noteiktu alternatīvo degvielu (avotu plūsmu) emisijas faktorus, zemāko sadegšanas siltumu un biomasas saturu;

17.4.3. to pieeju apraksts, kuras izmanto paraugu ņemšanai no alternatīvo degvielu partijām;

17.4.4. to pieeju apraksts, kuras izmanto alternatīvo degvielu (tostarp biodegvielu) analīzē zemākā sadegšanas siltuma, emisijas faktoru un biomasas satura noteikšanai;

17.4.5. laboratoriju saraksts, kuras izmanto analīzes veikšanai, un informācija, vai laboratorija ir akreditēta veikt šo analīzi saskaņā ar standartu ISO 17025, bet, ja tādas nav, esošo kvalitātes nodrošināšanas pasākumu apraksts;

17.5. vienkāršotās procedūras mazajiem emitētājiem:

17.5.1. apstiprinājums, ka tiek veikts mazāk par 243 lidojumiem trijos četru mēnešu periodos pēc kārtas vienā periodā vai arī lidojumu kopējās CO2 emisijas gadā ir mazākas par 10000 tonnām. Ja ir šāds apstiprinājums, – informācija, vai degvielas patēriņa aprēķināšanai tiek plānots izmantot vienkāršotas procedūras, kā arī informācija, lai pamatotu gaisa kuģa operatora tiesības izmantot vienkāršotas aprēķina procedūras;

17.5.2. degvielas patēriņa aprēķinam izmantotā rīka nosaukums, īss tā apraksts, kā arī apliecinājums, ka šo rīku ir apstiprinājusi Eiropas Komisija;

17.5.3. apliecinājums, ja emisijas aprēķiniem tiks izmantoti šā pielikuma 4.2.apakšpunktā minētie standarta emisijas faktori komerciālām aviācijas degvielām;

17.5.4. ja tiek izmantota alternatīvā degviela (tostarp biodegviela), vispārīgs apraksts par ierosinātajiem emisijas faktoriem un zemāko sadegšanas siltumu un izmantotās metodes pamatojums;

17.6. nenoteiktība:

17.6.1. nenoteiktība, kas saistīta ar gaisa kuģī esošu mērījumu aparatūru, ja uzpildītās degvielas daudzuma un tvertnē atlikušās degvielas daudzuma noteikšanai tiek izmantotas gaisa kuģī esošas sistēmas;

17.6.2. galvenie nenoteiktības avoti un saistītie nenoteiktības līmeņi degvielas patēriņa mērījumiem;

17.6.3. informācija par nenoteiktības robežvērtību, kuru ir plānots sasniegt attiecībā uz katru avota plūsmu (degvielas veidu);

17.6.4. informācija par procedūru, ko izmanto, lai nodrošinātu degvielas mērījumu kopējās nenoteiktības atbilstību izvēlētā līmeņa prasībām;

17.6.5. informācija par procedūru, ko izmanto, lai nodrošinātu, ka rēķinā norādītais uzpildītās degvielas daudzums un gaisa kuģa mērīšanas sistēmas uzrādītais uzpildītās degvielas daudzums regulāri tiek savstarpēji salīdzināts;

17.7. nepilnīgi dati:

17.7.1. nosaukums un īss apraksts rīkam, ko izmantos degvielas patēriņa aprēķinam, ja trūkst datu, kā arī apliecinājums, ka šo rīku ir apstiprinājusi Eiropas Komisija;

17.7.2. īss to metožu apraksts, ko izmanto, ja ir nepilnīgi dati, bez degvielas patēriņa ņemot vērā citus parametrus;

17.8. datu ieguves un apstrādes procedūras un kontroles darbības:

17.8.1. monitoringa un ziņošanas pienākumu informācija, kurā iekļauti attiecīgo amatu nosaukumi (amatvietas), īss kopsavilkums par to funkcijām attiecībā uz monitoringu un ziņošanu;

17.8.2. nosaukumi un atsauces attiecībā uz datu iegūšanas un apstrādes procedūrām un kontroles darbībām, tostarp mērījumu aparatūras apkopi un kalibrēšanu;

17.8.3. informācija, vai gaisa kuģa operatoram ir dokumentēta kvalitātes pārvaldības sistēma. Ja kvalitātes pārvaldības sistēmu ir sertificējusi akreditēta organizācija, norāda atbilstošo standartu;

17.8.4. datu plūsmas diagramma, ko izmanto tonnkilometru datu aprēķināšanai. Norāda, kam ir pienākums iegūt un glabāt katru datu veidu.

III. Emisiju ziņojums

18. Gaisa kuģa operators ziņojumā, ko iesniedz saskaņā ar šo noteikumu 24.punktu, iekļauj šādu informāciju:

18.1. ziņojuma iesniegtā versija un pārskata gads;

18.2. gaisa kuģa operatora nosaukums (ja tas atšķiras, arī gaisa kuģa operatora nosaukums, kāds tas ir Eiropas Komisijas sarakstā);

18.3. gaisa kuģa operatora identifikators, kas minēts Eiropas Komisijas sarakstā;

18.4. unikālais Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) gaisa kuģa operatora identifikators, bet, ja tas nav pieejams, tad ekspluatētā gaisa kuģa reģistrācijas zīmes;

18.5. gaisa kuģa operatoru administrējošā dalībvalsts un kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā tiek iesniegts emisiju ziņojums;

18.6. gaisa kuģa operatora apliecības (AOC) numurs un dalībvalsts izsniegtās darbības licences numurs;

18.7. gaisa kuģa operatora kontaktinformācija un gaisa kuģa operatora kontaktinformācija administrējošajā dalībvalstī, ja tāda ir, gaisa kuģa operatora kontaktpersonas informācija un adrese korespondencei;

18.8. verificētāja identifikācija:

18.8.1. verificētāja nosaukums un adrese, tā kontaktpersona;

18.8.2. informācija par verificētāja akreditāciju, akreditācijas dalībvalsts un akreditācijas iestādes izsniegtais reģistrācijas numurs;

18.9. apstiprinātā emisiju monitoringa plāna atsauce, plāna versijas numurs;

18.10. informācija, vai ziņošanas gada laikā ir bijušas kādas atkāpes no apstiprinātā monitoringa plāna;

18.11. ja atkāpes ir bijušas, – informācija par visām attiecīgām izmaiņām darbībās un atkāpēm no apstiprinātā monitoringa plāna, kā arī informācija par katru atkāpi un to, kā tā ietekmē tonnkilometru aprēķina rezultātus;

18.12. kopējais lidojumu skaits ziņošanas gadā;

18.13. izmantotās degvielas veidi un katra degvielas veida patēriņš, kā arī degvielas patēriņš pēc gaisa kuģa tipa:

18.13.1. izmantotās degvielas zemākais sadegšanas siltums;

18.13.2. biomasas saturs;

18.13.3. CO2 emisijas faktors;

18.13.4. aprēķinātās CO2 emisijas;

18.14. informācija, vai ir izmantota vienkāršotā pieeja, kas pieļaujama mazajiem emitētājiem, ņemot vērā, ka vienkāršoto pieeju drīkst izmantot tikai gaisa kuģa operators, kuram emisijas nepārsniedz 10 000 tonnu CO2 un kurš četru mēnešu laikā ir veicis vairāk nekā 243 lidojumus:

18.14.1. apliecinājums par tiesībām izmantot vienkāršoto pieeju, ņemot vērā, ka, ja gada emisijas pārsniedz 10000 tonnu CO2 un četru mēnešu periodā ir veikti 243 vai vairāk lidojumu, nepieciešams sazināties ar Civilās aviācijas aģentūru, lai pārstrādātu monitoringa plānu;

18.14.2. informācija par kopējo lidojumu skaitu, uz kuriem attiecas likuma "Par piesārņojumu" 1.1 pielikums, katrā četru mēnešu periodā ziņošanas gadā;

18.14.3. kopējās emisijas ziņošanas gadā;

18.15. emisiju daudzums, kam ir izmantota vienkāršotā pieeja, ja ir nepilnīgi dati;

18.16. izmantotās biomasas veids, daudzums, kā arī no biomasas emitētais CO2, ja biomasa ir izmantota ziņošanas gadā;

18.17. CO2 emisijas no visiem lidojumiem, uz kuriem attiecas likuma "Par piesārņojumu" 1.1 pielikums katram degvielas veidam, ņemot vērā izlidošanas un ielidošanas dalībvalsti:

18.17.1. viena un tā pati izlidošanas un ielidošanas dalībvalsts (iekšzemes lidojumi);

18.17.2. visi pārējie lidojumi (starptautiskie lidojumi Eiropas Ekonomikas zonā un ārpus tās);

18.17.3. emisijas no visiem lidojumiem, kas no katras dalībvalsts izlido uz citu dalībvalsti vai trešo valsti;

18.17.4. emisijas no visiem lidojumiem, kas katrā dalībvalstī ielido no trešās valsts;

18.18. informācija par katru gaisa kuģa operatora gaisa kuģi, kas izmantots gadā, uz kuru attiecas šis ziņojums, un darbībām, uz kurām attiecas likuma "Par piesārņojumu" 1.1 pielikumā minētās darbības:

18.18.1. gaisa kuģa tips (ICAO gaisa kuģa tipa identifikators);

18.18.2. gaisa kuģa apakštips (kā norādīts monitoringa plānā);

18.18.3. gaisa kuģa reģistrācijas numurs;

18.18.4. gaisa kuģa īpašnieks (ja zināms), ja gaisa kuģis ir nomāts, – iznomātājs;

18.18.5. ja gaisa kuģis nav ietilpis flotē visu ziņošanas gadu, – arī ekspluatācijas sākuma datums un beigu datums;

18.19. informācija par to, vai šajā pielikumā iekļautie dati ir komercnoslēpums;

18.20. informācija par vienu lidlauku pāri:

18.20.1. lidlauku pāris (izmantojot ICAO identifikatoru);

18.20.2. kopējais lidojumu skaits uz vienu lidlauku pāri;

18.20.3. kopējās emisijas uz vienu lidlauku pāri;

18.21. nenoteiktība.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 9.oktobra noteikumiem Nr.692
Gaisa kuģu operatoru kvalitātes kontroles/kvalitātes nodrošināšanas prasības tonnkilometru un emisiju monitoringam un ziņošanai

I. Nenoteiktības noteikšana

1. Šo noteikumu izpratnē nenoteiktība ir parametrs, kas saistīts ar daudzuma noteikšanas rezultātu un raksturo vērtību izkliedi, kuru pamatoti varētu attiecināt uz konkrēto lielumu, ņemot vērā sistemātisko un nejaušo faktoru ietekmi, ko izsaka procentos un kas apraksta vidējās vērtības ticamības intervālu ar 95 % varbūtību, ņemot vērā vērtību sadalījuma asimetriju.

2. Tonnkilometru un emisiju aprēķināšanai gaisa kuģa operatoram jābūt izpratnei par galvenajiem nenoteiktību avotiem.

3. Nenoteiktība, ko mērīšanas sistēmai nosaka emisiju aprēķina metodē, kas balstīta uz līmeņiem – atšķirīgas pieejas, lai noteiktu šādus mainīgos lielumus: darbības datus (sastāv no diviem mainīgajiem lielumiem – degvielas un zemākās siltumspējas), emisijas faktorus, datus par sastāvu, oksidācijas un pārrēķināšanas koeficientus un komerckravu, ietver izmantoto mērīšanas instrumentu norādīto nenoteiktību, kalibrēšanas nenoteiktību un papildu nenoteiktības, kas saistītas ar mērīšanas instrumentu praktisku izmantošanu. Noteiktās robežvērtības līmeņu sistēmā attiecas uz nenoteiktību, kas saistīta ar vērtību vienā ziņošanas periodā.

4. Komerciālām aviācijas degvielām gaisa kuģa operators sniedz rakstiskas liecības par nenoteiktības līmeni, kas saistīts ar darbības datu noteikšanu katrai avota plūsmai, lai parādītu, ka ir ievērotas šo noteikumu 2.pielikuma 9.3. un 9.4.apakšpunktā minētās nenoteiktības robežvērtības.

5. Gaisa kuģa operators pamato aprēķinu ar specifikācijām, ko sniedzis mērīšanas instrumentu piegādātājs. Ja specifikācijas nav pieejamas, gaisa kuģa operators sniedz mērīšanas instrumenta nenoteiktības novērtējumu. Abos gadījumos jāņem vērā nepieciešamās korekcijas minētajās specifikācijās tādu faktiskās izmantošanas ietekmju dēļ kā novecošana, fiziskās vides apstākļi, kalibrēšana un apkope. Korekcijās var iekļaut konservatīvu eksperta slēdzienu.

6. Ja izmanto mērīšanas sistēmas, gaisa kuģa operators ņem vērā visu mērīšanas sistēmas sastāvdaļu kumulatīvo ietekmi uz gada darbības datu nenoteiktību, izmantojot nenoteiktības izplatīšanās likumu, kas sniedz divus piemērotus noteikumus nekorelējošu nenoteiktību apvienošanai, saskaitot vai reizinot attiecīgos konservatīvos tuvinājumus, ja nenoteiktības ir savstarpēji saistītas.

7. Gaisa kuģa operators aprēķina nenoteiktību, izmantojot šādas metodes:

7.1. summas nenoteiktība (piemēram, individuālajiem ieguldījumiem gada vērtībā):

7.1.1. nekorelējošām nenoteiktībām:

7.1.2. savstarpēji saistītām nenoteiktībām:

kur

Utotal – procentos izteikta summas nenoteiktība;

xi un Ui – attiecīgās vērtības un ar tām saistītās relatīvās nenoteiktības, kas izteiktas procentos;

7.2. reizinājuma nenoteiktība (piemēram, dažādiem parametriem, ko izmanto mēriekārtas rādījumu pārvēršanai masas plūsmas datos):

7.2.1. nekorelējošām nenoteiktībām:

7.2.2. savstarpēji saistītām nenoteiktībām:

kur

Utotal – procentos izteikta reizinājuma nenoteiktība;

Ui – procentos izteiktas relatīvās nenoteiktības, kas saistītas ar attiecīgajām vērtībām.

8. Gaisa kuģa operators, izmantojot kvalitātes nodrošināšanas un pārvaldības procedūras, nosaka un samazina emisiju ziņojumā iekļaujamo emisijas datu nenoteiktības.

II. Informācijas glabāšana

9. Gaisa kuģa operators attiecībā uz visiem emisiju avotiem un/vai avotu plūsmām no darbībām, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā, dokumentē un arhivē monitoringa datus par gaisa kuģa operatora radīto siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijām, kuras norādītas saistībā ar šīm darbībām.

10. Dokumentētie un arhivētie monitoringa dati ir pietiekams pamatojums, lai verificētu gada emisiju ziņojumu.

11. Dati, kas nav jāiekļauj emisiju ziņojumā, nav jāziņo vai citādi jādara zināmi sabiedrībai.

12. Lai verificētājs varētu reproducēt emisiju noteikšanu, gaisa kuģa operators vismaz 10 gadus pēc ziņojuma iesniegšanas glabā šādu informāciju:

12.1. visu to avotu plūsmu saraksts, kurām veikts monitorings;

12.2. emisiju aprēķinos izmantotie darbības dati;

12.3. dokumenti, kas pamato monitoringa metodes izvēli, un dokumenti, kas pamato Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātās pagaidu vai pastāvīgās monitoringa metodes izmaiņas;

12.4. monitoringa metodes dokumentācija un darbībai raksturīgo emisijas faktoru izstrādāšanas rezultāti, un biomasas daļu oksidācijas un pārrēķināšanas koeficienti visiem kurināmā veidiem, kā arī liecības par Civilās aviācijas aģentūras apstiprinājumu;

12.5. darbības datu vākšanas procesu dokumentācija attiecībā uz gaisa kuģa operatoru un attiecīgajām avotu plūsmām;

12.6. dokumentēta informācija par pienākumu sadali attiecībā uz emisiju monitoringu;

12.7. emisiju ziņojums;

12.8. visa pārējā informācija, kas identificēta kā nepieciešama ikgadējā emisiju ziņojuma pārbaudei;

12.9. īpašumā esošo un nomāto gaisa kuģu saraksts, kā arī nepieciešamie pierādījumi par šā saraksta pilnīgumu;

12.10. katrā ziņošanas periodā ietverto lidojumu saraksts, kā arī nepieciešamie pierādījumi par minētā saraksta pilnīgumu;

12.11. komerckravas un attāluma noteikšanai izmantotie dati, kas attiecas uz gadiem, par kuriem tonnkilometru dati tiek ziņoti;

12.12. ja nepieciešams, – dokumenti attiecībā uz metodi, ko izmanto, ja dati ir nepilnīgi, un dati, kas izmantoti konstatēto nepilnību novēršanai.

III. Kontrole

13. Gaisa kuģa operators izveido, dokumentē, ievieš un uztur efektīvas datu vākšanas un apstrādes darbības ("datu plūsmas darbības") emisiju monitoringam un ziņošanai saskaņā ar apstiprinātu monitoringa plānu un šo pielikumu. Pie šīm datu plūsmas darbībām pieskaitāmi mērījumi, monitorings, datu analīze, reģistrācija, apstrāde un parametru aprēķināšana, lai ziņotu par emisijām.

14. Gaisa kuģa operators izveido, dokumentē, ievieš un uztur efektīvu kontroles sistēmu, lai nodrošinātu, ka emisiju ziņojumā, kas sagatavots, veicot datu plūsmas darbības, nebūtu nepatiesu apgalvojumu un tas būtu saskaņā ar apstiprināto monitoringa plānu.

15. Gaisa kuģa operatora kontroles sistēmu veido procesi, kuru mērķis ir efektīvs monitorings un ziņošana.

16. Kontroles sistēmai ir šādas sastāvdaļas:

16.1. paša gaisa kuģa operatora veikts vērtēšanas process par raksturīgo un kontroles risku attiecībā uz kļūdām, nepatiesu interpretāciju vai izlaidumiem (nepatiesiem apgalvojumiem) emisiju ziņojumā un neatbilstību apstiprinātajam monitoringa plānam;

16.2. kontroles darbības, kas palīdz mazināt identificētos riskus, kur gaisa kuģa operators novērtē un uzlabo savu kontroles sistēmu, lai nodrošinātu, ka emisiju ziņojumā nav nepatiesu apgalvojumu vai neatbilstību. Vērtēšana iekļauj kontroles sistēmas un paziņoto datu iekšējos auditus.

17. Gaisa kuģa operators veic pienākumu sadali attiecībā uz visām datu plūsmas darbībām un visām kontroles darbībām. Nesavienojamus pienākumus, tostarp attiecībā uz apstrādes un kontroles darbībām, cik iespējams, nošķir vai izmanto citas kontroles metodes.

18. Gaisa kuģa operators rakstiski dokumentē datu plūsmas darbības, iekļaujot:

18.1. datu vākšanas un apstrādes darbību secību un savstarpējo iedarbību, tostarp izmantotās aprēķinu un mērīšanas metodes;

18.2. definētā riska vērtējumu un kontroles sistēmas vērtējumu;

18.3. izmantojamo mērīšanas ierīču un (ja izmanto) informācijas tehnoloģijas kvalitātes nodrošinājumu:

18.3.1. gaisa kuģa operators nodrošina, lai attiecīgās mērīšanas ierīces būtu kalibrētas, noregulētas un regulāri pārbaudītas, tostarp arī pirms lietošanas, un pārbaudītas ar mērīšanas standartiem, kas izsekojami līdz starptautiskajiem mērīšanas standartiem, ja tie ir pieejami;

18.3.2. ja mērīšanas instrumenta sastāvdaļas nav iespējams kalibrēt, gaisa kuģa operators to norāda monitoringa plānā un ierosina alternatīvas kontroles darbības, kurām vajadzīgs Civilās aviācijas aģentūras apstiprinājums;

18.3.3. ja ir konstatēts, ka iekārta neatbilst prasībām, gaisa kuģa operators nekavējoties sāk nepieciešamās korektīvās darbības. Kalibrēšanas rezultātu pierakstus un apstiprinājuma dokumentus glabā 10 gadus;

18.3.4. ja gaisa kuģa operators izmanto informācijas tehnoloģijas, tostarp procesu datorizētu vadību, to plāno, dokumentē, pārbauda, ievieš, kontrolē un uztur tā, lai tiktu nodrošināta ticama, precīza un savlaicīga datu apstrāde. Tas attiecas arī uz monitoringa plānā esošo aprēķina formulu pareizu izmantošanu. Informācijas tehnoloģijas kontrolē ir iekļauta pieejas kontrole, dublēšana, izgūšana, nepārtrauktības plānošana un drošība;

18.4. paziņoto datu iekšējo kontroli:

18.4.1. datu plūsmas pārvaldībai gaisa kuģa operators izstrādā un ievieš datu pārbaudi un validāciju;

18.4.2. darbības līmenī vienkāršu un efektīvu datu pārbaudi var izdarīt ar monitoringa vērtību salīdzināšanu, izmantojot vertikālo un horizontālo pieeju:

18.4.2.1. pēc vertikālās pieejas salīdzina monitoringā iegūtos viena un tā paša gaisa kuģa operatora emisiju datus dažādos gados, un monitoringa kļūda ir iespējama, ja atšķirības starp atsevišķo gadu datiem nevar izskaidrot;

18.4.2.2. pēc horizontālās pieejas salīdzina vērtības, kas iegūtas no dažādām datu vākšanas sistēmām;

18.5. ārējo avotu procesus:

18.5.1. ja gaisa kuģa operators izvēlas kādam datu plūsmas procesam izmantot ārēja avota pakalpojumus, viņš kontrolē attiecīgo procesu kvalitāti;

18.5.2. gaisa kuģa operators definē attiecīgās prasības attiecībā uz rezultātiem, metodēm un pārbauda tā nodrošināto kvalitāti;

18.6. korekcijas un korektīvās darbības:

18.6.1. ja ir konstatēts, ka kāda datu plūsmas vai kontroles darbības daļa (piemēram, ierīce, aprīkojums, personāla loceklis, piegādātājs, procedūra) efektīvi nedarbojas vai darbojas ārpus noteiktajām robežām, gaisa kuģa operators tūlīt izdara attiecīgās korekcijas un izlabo brāķētos datus;

18.6.2. gaisa kuģa operators novērtē veikto pasākumu rezultātu piemērotību, nosaka nepareizas darbības vai kļūdas galveno cēloni un veic atbilstošu koriģējošu darbību;

18.7. pierakstus un dokumentāciju:

18.7.1. lai varētu parādīt un nodrošināt atbilstību un rekonstruēt ziņotos emisijas datus, gaisa kuģa operators vismaz 10 gadus glabā pierakstus par visām kontroles darbībām (tostarp kuģu un informācijas tehnoloģijas kvalitātes nodrošināšanu/kvalitātes kontroli, datu pārbaudi, validāciju un korekcijām) un visu informāciju, kas norādīta šā pielikuma II nodaļā;

18.7.2. gaisa kuģa operators nodrošina, ka attiecīgie dokumenti ir pieejami vienmēr, kad tie nepieciešami datu plūsmas darbību, kā arī kontroles darbību veikšanai;

18.7.3. gaisa kuģa operatoram ir procedūra minēto dokumentu versiju identifikācijai, sagatavošanai, izplatīšanai un kontrolei.

19. Katrā no šā pielikuma 18.punktā minētajām procedūrām (attiecīgajā gadījumā), kurām jābūt piemērotām identificēto risku mazināšanai, paredz šādus elementus:

19.1. atbildības sadalījumu;

19.2. pierakstus (elektroniskos un fiziskos, kas ir izmantojami un piemēroti);

19.3. izmantojamās informācijas sistēmas (attiecīgajā gadījumā);

19.4. ievadi, izvadi un skaidru saistību ar iepriekšējo un nākamo darbību;

19.5. biežumu (attiecīgajā gadījumā).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
4.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 9.oktobra noteikumiem Nr.692
Aviācijas darbību radīto emisiju un tonnkilometru verifikācija un izvērtēšana

I. Vispārīgie principi

1. Ikgadējo emisiju ziņojumu verificēšanu visām darbībām, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā, ņemot vērā tonnkilometru un emisiju ziņojumus un monitoringa plānos noteiktos monitoringa pasākumus iepriekšējā gadā, veic vides verificētāji:

1.1. kurus ir akreditējis Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, izmantojot Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja noteikumus un rekomendācijas;

1.2. kas ir neatkarīgi no gaisa kuģa operatora;

1.3. kas pārzina:

1.3.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, prasības, kā arī Eiropas Komisijas 2007.gada 18.jūlija Lēmuma, ar ko nosaka pamatnostādnes siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai par tām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, prasības;

1.3.2. Latvijas likumdošanas aktos noteiktās prasības attiecībā uz verificējamām darbībām;

1.3.3. informācijas sagatavošanu attiecībā uz katru emisijas avotu iekārtā, īpaši attiecībā uz datu apkopošanu, mērīšanu, aprēķiniem un ziņojuma sniegšanu.

2. Ir jāverificē monitoringa sistēmu ticamība un precizitāte, kā arī iesniegtie dati un informācija par emisiju, jo īpaši:

2.1. iesniegtie darbības dati un attiecīgie mērījumi un aprēķini;

2.2. emisijas faktoru izvēle un izmantošana;

2.3. kopējās emisijas noteikšanai veiktie aprēķini;

2.4. ja izmantoti mērījumi, – mērīšanas metožu izvēle un lietošanas pamatojums.

3. Emisiju ziņojumus var apstiprināt tikai tad, ja ir ticami dati un informācija, kas ļauj noteikt emisiju ar augstu ticamības pakāpi.

4. Verificētājam ir tiesības piekļūt jebkuram objektam un jebkurai informācijai saistībā ar veicamo verifikāciju.

5. Verificētājs var ņemt vērā:

5.1. vai gaisa kuģa operators ir reģistrēts Eiropas Savienības Vides vadības un audita sistēmā (EMAS) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra Regulu Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu;

5.2. jebkuru efektīvo riska vadības metodi, ko izmanto gaisa kuģa operators, lai samazinātu kļūdas iespējamību.

II. Metodoloģija

6. Verificētājs plāno un veic pārbaudi ar profesionālu piesardzību, atzīstot, ka var pastāvēt apstākļi, kuru dēļ tonnkilometru vai emisiju ziņojumā esošā informācija ir būtiski nepatiesa.

7. Verificētājs veic šādus pasākumus (kas ir verifikācijas procesa daļa):

7.1. veic stratēģijas analīzi, lai varētu veikt riska analīzi, un:

7.1.1. pārbauda, vai monitoringa plānu ir apstiprinājusi Civilās aviācijas aģentūra un vai tā ir pareizā versija. Ja tā nav, verificētājs drīkst turpināt verifikāciju tikai tiem elementiem, kurus neapstiprināšana acīmredzami neietekmē;

7.1.2. zina katru gaisa kuģa operatora veikto darbību, emisijas avotus, avotu plūsmas gaisa kuģa operatora veiktajās aviācijas darbībās, darbības datu monitoringam vai noteikšanai izmantotās mērierīces, emisijas faktoru un oksidācijas faktoru izcelsmi un izmantošanu, visus citus datus, ko izmanto emisiju aprēķināšanai vai noteikšanai, un vidi, kurā gaisa kuģa operators darbojas;

7.1.3. noskaidro un pārbauda operatora monitoringa plānu, datu plūsmu un tās kontroles sistēmu, tostarp vispārējo organizāciju attiecībā uz monitoringu un ziņošanu;

7.1.4. izmanto būtiskuma līmeni (kvantitatīva robeža vai punkts, ko izmanto, lai sniegtu attiecīgo verifikācijas atzinumu par emisijas ziņojumā sniegtajiem emisiju datiem), kas gaisa kuģa operatoram, kura gada emisijas ir vienādas ar 500 kilotonnām CO2 vai mazākas par tām, ir 5 %, bet gaisa kuģa operatoram, kura gada emisijas ir lielākas par 500 kilotonnām CO2, – 2 %;

7.2. veic riska analīzi, kad verificētājs:

7.2.1. analizē raksturīgos un kontroles riskus, kas attiecas uz operatora darbību un emisijas avotu un avotu plūsmu darbības jomu un sarežģītību un kas varētu radīt būtiskus nepatiesus apgalvojumus un neatbilstības;

7.2.2. sagatavo verifikācijas plānu, kas ir samērīgs ar riska analīzi, kurā:

7.2.2.1. apraksta veidu, kā ir veicamas verifikācijas darbības;

7.2.2.2. iekļauj verifikācijas programmu un datu atlases plānu;

7.2.2.3. apraksta darbību būtību, to veikšanas termiņus un darbības jomas, lai izpildītu verifikācijas plānu;

7.2.2.4. datu atlases plānā norāda, kādi dati ir jāpārbauda, lai nonāktu pie verifikācijas atzinuma;

7.2.3. pamatojoties uz riska analīzi, identificē gaisa kuģa operatora gaisa kuģus, kuru emisijas noteikšana saistīta ar paaugstinātu risku, un citus monitoringa un ziņošanas procedūras aspektus, kuru dēļ kopējo emisiju lielumu var noteikt kļūdaini. Īpaši tas attiecas uz emisijas faktoru izvēli un aprēķiniem, kas nepieciešami, lai noteiktu emisijas līmeni no atsevišķiem gaisa kuģiem, bet uzmanība jāpievērš paaugstināta riska emisijai no gaisa kuģiem un minētajiem monitoringa procedūras aspektiem;

7.3. veic verifikāciju, kuras laikā verificētājs, ja nepieciešams, dodas vizītē uz vietas, lai verificētu mērinstrumentu un monitoringa sistēmu darbību, izdarītu aptaujas un savāktu pietiekamu informāciju un liecības, turklāt verificētājs:

7.3.1. īsteno verifikācijas plānu, vācot datus saskaņā ar noteiktām paraugu ņemšanas metodēm, izdarot aptverošus testus, dokumentu pārskatu, analītiskās procedūras un datu izskatīšanas procedūras, iekļaujot visus papildu pierādījumus, uz kuriem pamatosies verificētāja atzinums;

7.3.2. apstiprina informācijas derīgumu, kas izmantota nenoteiktības līmeņa aprēķināšanai, kā noteikts apstiprinātajā monitoringa plānā;

7.3.3. verificē apstiprinātā monitoringa plāna īstenošanu un cenšas noteikt, vai monitoringa plāns ir aktualizēts;

7.3.4. prasa operatoram sniegt trūkstošos datus vai aizpildīt trūkstošās audita rezultātu daļas, izskaidrot emisijas datu mainīšanos vai pārskatīt aprēķinus, vai koriģēt paziņotos datus pirms galīgā verifikācijas atzinuma;

7.3.5. jebkurā formā ziņo operatoram par visām konstatētajām neatbilstībām un nepatiesiem apgalvojumiem;

7.3.6. visā verifikācijas procesā nosaka nepatiesos apgalvojumus un neatbilstības, novērtējot, vai:

7.3.6.1. monitoringa plāns ir ieviests tā, lai veicinātu neatbilstību noteikšanu;

7.3.6.2. ir skaidri un objektīvi pierādījumi, kas iegūti, vācot datus, kuri pamato nepatiesu apgalvojumu konstatēšanu;

7.4. verifikācijas procesa beigās sagatavo iekšējo verifikācijas pārskatu:

7.4.1. kurā ieraksta pierādījumus, kas norāda, ka stratēģiskā analīze, riska analīze un pārbaudes plāns ir pilnīgi izpildīts, un sniedz pietiekamu informāciju verifikācijas atzinumu sagatavošanai;

7.4.2. kas atvieglo Civilās aviācijas aģentūrai un akreditācijas iestādei audita potenciālo novērtēšanu;

7.4.3. un, pamatojoties uz tajā konstatētajiem faktiem, verificētājs spriež par to, vai ziņojumā ir kādi būtiski nepatiesi apgalvojumi, būtiskas neatbilstības (nav ievērotas prasības, kas noteiktas apstiprinātā monitoringa plānā, kā rezultātā Civilās aviācijas aģentūra gaisa kuģa operatoram var noteikt citu monitoringa režīmu) vai citi jautājumi, kas attiecas uz verifikācijas atzinumu.

8. Verifikācijas ziņojumu adresē gaisa kuģa operatoram un kopā ar ziņojumu iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā. Verifikācijas ziņojumā norāda pārbaudes metodoloģiju, konstatētos faktus un verifikācijas atzinumu:

8.1. emisiju ziņojums ir verificēts kā pietiekams, ja kopējās emisijas nav būtiski nepatiesi apgalvojumi un ja atbilstīgi verificētāja atzinumam nav būtisku neatbilstību;

8.2. verificētājs var iekļaut verifikācijas ziņojumā nebūtiskas neatbilstības un nebūtiskus nepatiesus apgalvojumus ("verificēts kā pietiekams ar nebūtiskām neatbilstībām vai nebūtiskiem nepatiesiem apgalvojumiem"), bet verificētājs tos var arī paziņot ar atsevišķu rakstu;

8.3. verificētājs var secināt, ka emisiju ziņojums nav verificēts kā pietiekams vai nav verificēts vispār:

8.3.1. ja verificētājs konstatē būtiskas neatbilstības vai būtiskus nepareizus apgalvojumus (ar būtiskām neatbilstībām vai bez tām);

8.3.2. ja ir bijis darbības jomas ierobežojums (ja aizkavē apstākļi vai ir uzlikts ierobežojums, kas kavē verificētāju iegūt vajadzīgos pierādījumus, lai līdz pieņemamam līmenim samazinātu pārbaudes risku) un/vai būtiskas kļūdas.

III. Papildu nosacījumi emisiju ziņojuma verifikācijai

9. Verificētājs īpaši pārliecinās, vai:

9.1. ir ņemti vērā visi lidojumi, kas atbilst likuma "Par piesārņojumu" 1.1 pielikumā minētajām aviācijas darbībām. Verificētājs izmanto informāciju, kas minēta grafikos, un citu informāciju par gaisa kuģa operatora veiktajiem gaisa pārvadājumiem, arī informāciju, ko minētais operators lūdzis no Eurocontrol;

9.2. informācija par kopējo degvielas patēriņu atbilst informācijai par degvielu, kas iegādāta vai kā citādi piegādāta attiecīgajam gaisa kuģim, kas veic aviācijas darbības.

IV. Papildu nosacījumi tonnkilometru datu verifikācijai

10. Šajā pielikumā minētos pamatprincipus un metodes attiecībā uz emisiju verificēšanu, ja nepieciešams, piemēro, lai atbilstoši verificētu aviācijas tonnkilometru datus.

11. Verificētājs:

11.1. īpaši pārliecinās, vai gaisa kuģa operatora ziņojumā ir ņemti vērā tikai lidojumi, kas ir faktiski notikuši un kas atbilst likuma "Par piesārņojumu" 1.1 pielikumā minētajām aviācijas darbībām, par kurām ir atbildīgs gaisa kuģa operators;

11.2. izmanto informāciju, kas minēta grafikos, un citu informāciju par gaisa kuģa operatora veiktajiem pārvadājumiem, arī informāciju, ko minētais operators lūdzis no Eurocontrol;

11.3. pārliecinās, ka gaisa kuģa operatora norādītā kravas masa atbilst attiecīgajā drošības vajadzībām sagatavotajā dokumentācijā minētajai kravas masai.

V. Aviācijas darbību radīto tonnkilometru un emisiju ziņojumu izvērtēšana un apstiprināšana

12. Civilās aviācijas aģentūra saskaņā ar šo noteikumu 16. un 19.punktu gaisa kuģu operatoru iesniegtos tonnkilometru ziņojumus un saskaņā ar šo noteikumu 24.punktu iesniegtos emisiju ziņojumus izvērtē, ņemot vērā šādus nosacījumus:

12.1. ziņojumiem ir jābūt iesniegtiem šajos noteikumos noteiktajos termiņos;

12.2. ziņojumiem ir jābūt sagatavotiem šo noteikumu 3.punktā noteiktajā formātā;

12.3. ziņojumiem ir jābūt iesniegtiem šo noteikumu 3.3.apakšpunktā noteiktā formātā;

12.4. verificētāja slēdzienam verifikācijas ziņojumā par tonnkilometru vai emisiju ziņojumu ir jābūt pozitīvam;

12.5. ja verifikācijas ziņojumā ir norādīts, ka tonnkilometru ziņojumā vai emisiju ziņojumā ir konstatētas būtiskas nepilnības, Civilās aviācijas aģentūra izvērtē, vai šīs nepilnības ir pietiekamas tonnkilometru vai emisiju ziņojuma noraidīšanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 692Pieņemts: 09.10.2012.Stājas spēkā: 12.10.2012.Zaudē spēku: 13.07.2013.Statuss:
zaudējis spēku
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 161 (4764), 11.10.2012.OP numurs: 2012/161.13
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Citi saistītie dokumenti
252029
12.10.2012
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)