Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.559

Rīgā 2012.gada 14.augustā (prot. Nr.45 20.§)
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums
Izdoti saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas dalību
Kioto protokola elastīgajos mehānismos
"
10.panta trešās daļas 1. un 2.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" (turpmāk – konkurss) nolikumu, tai skaitā vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas, kā arī finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

2. Konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, nodrošinot pāreju no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, uzlabojot komersantu ražošanas tehnoloģiskās iekārtas vai nomainot tās ar jaunām ražošanas tehnoloģiskām iekārtām un uzlabojot ēku energoefektivitāti.

(Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.661; MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250)

3. Projekta iesnieguma iesniedzējs (turpmāk – projekta iesniedzējs):

3.1. konkursa pirmajā kārtā – Latvijas Republikā reģistrēts komersants;

3.2. konkursa otrajā kārtā – komersants vai Latvijas Republikā reģistrēta valsts, pašvaldību vai citu juridisku vai fizisku personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kurai izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem (turpmāk – izglītības iestāde);

3.3. konkursa trešajā un turpmākajās kārtās, ja tādas tiek īstenotas:

3.3.1. komersants, tai skaitā ārstniecības iestāde, kura nesniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;

3.3.2. izglītības iestāde, tai skaitā valsts dibinātās militārās profesionālās izglītības iestādes, vai izglītības iestādes dibinātājs;

3.3.3. ārstniecības iestāde, kura sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;

3.3.4. kultūras institūcija, kura finansē kultūras aktivitātes un kuras darbības pamatmērķis ir kultūras vērtību radīšana, izplatīšana vai saglabāšana (turpmāk – kultūras institūcija).

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

4. Konkursu īsteno vairākās kārtās. Konkursa kārtas izsludina katru mēnesi, ja to īstenošanai ir pieejams pietiekams finansējums. Konkursa kārtās pieejamais finanšu instrumenta finansējuma apjoms tiek noteikts paziņojumā par konkursā pieejamo finansējumu, ko publicē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde) šo noteikumu 26.punktā noteiktajā kārtībā. Atbildīgā iestāde var noteikt ierobežojumu pieejamam finansējumam viena atjaunojamo energoresursu izmantojošu tehnoloģiju veida atbalstam.

4.1 Konkursa trešajā un turpmākajās kārtās, ja tādas tiek īstenotas, pieejamo finansējumu sadala šādā kārtībā:

4.1 1. komersantiem – 50 % no attiecīgajā konkursa kārtā pieejamā finansējuma, ievērojot šādus nosacījumus:

4.1 1.1. konkursa kārtas ietvaros prioritāri atbalsta un finansējumu piešķir tādiem komersantu projektu iesniegumiem, kuros aktivitātes plānots īstenot ražošanas ēkās;

4.1 1.2. ja konkursa kārtas ietvaros tādiem komersantu projektiem, kuros aktivitātes plānots īstenot ražošanas ēkās, piešķirts mazāks finansējuma apjoms, nekā noteikts šo noteikumu 4.1 1.apakšpunktā, finansējuma atlikumu var piešķirt tādiem komersantu projektu iesniegumiem, kuros plānots īstenot aktivitātes vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības ēkās un citās ēkās, kurās komersants veic šo noteikumu 12.4.apakšpunktā minēto saimniecisko darbību, vai uzņēmumu teritorijās, kurās atrodas projekta iesniedzēja ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un tehnoloģijas, ko plānots uzlabot vai nomainīt projekta īstenošanas laikā;

4.1 2. izglītības iestādēm un kultūras institūcijām – 25 % no attiecīgajā konkursa kārtā pieejamā finansējuma;

4.1 3. ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, – 25 % no attiecīgajā konkursa kārtā pieejamā finansējuma;

4.1 4. ja konkursa kārtas ietvaros komersantu projektu iesniegumos pieprasīts mazāks finansējums, nekā noteikts šo noteikumu 4.1 1.apakšpunktā, finansējuma atlikumu proporcionāli var piešķirt attiecīgajā konkursa kārtā iesniegto izglītības iestāžu, kultūras institūciju vai ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, projektu īstenošanai. Izglītības iestāžu un kultūras institūciju projektu īstenošanai piešķir 50 % no finansējuma atlikuma, bet ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, projektu īstenošanai – 50 % no finansējuma atlikuma;

4.1 5. ja konkursa kārtas ietvaros izglītības iestāžu un kultūras institūciju projektu iesniegumos pieprasīts mazāks finansējuma apjoms, nekā noteikts šo noteikumu 4.1 2.apakšpunktā, finansējuma atlikumu proporcionāli var piešķirt attiecīgajā konkursa kārtā iesniegto komersantu un ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, projektu īstenošanai. Komersantu iesniegto projektu īstenošanai piešķir 67 % no finansējuma atlikuma, bet ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, projektu īstenošanai – 33 % no finansējuma atlikuma;

4.1 6. ja konkursa kārtas ietvaros ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, projektu iesniegumos pieprasīts mazāks finansējums, nekā noteikts šo noteikumu 4.1 3.apakšpunktā, finansējuma atlikumu proporcionāli var piešķirt attiecīgajā konkursa kārtā iesniegto izglītības iestāžu, kultūras institūciju vai komersantu projektu īstenošanai. Komersantu iesniegto projektu īstenošanai piešķir 67 % no finansējuma atlikuma, bet izglītības iestāžu un kultūras institūciju projektu īstenošanai – 33 % no finansējuma atlikuma.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

4.2 Finansējuma atlikumu atbildīgā iestāde var izmantot citu finanšu instrumenta atklāto konkursu ietvaros īstenojamo projektu finansēšanai atbilstoši šo konkursu nolikumos ietvertajiem nosacījumiem.

(MK 17.02.2015. noteikumu Nr.79 redakcijā)

5. Ja konkursā pieejamo finansējumu palielina vai ja finansējums ir izmantots, atbildīgā iestāde publicē attiecīgu paziņojumu par konkursā pieejamo finansējumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv) un Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē (www.lvif.gov.lv).

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

6. Finansējumu konkursa ietvaros komersantam piešķir saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008.gada 9.augusts, Nr. L 214/3) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 800/2008), izņemot gadījumu, ja atbalsta saņēmējs ir:

6.1. juridisku vai fizisku personu dibināta izglītības iestāde, kura izpilda šajos noteikumos noteiktās prasības, kas attiecināmas uz izglītības iestādēm;

6.2. ārstniecības iestāde–komersants, kurš izpilda šo noteikumu prasības, kas attiecināmas uz ārstniecības iestādēm, kuras nesniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

6.1 Ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, finansējumu konkursa ietvaros piešķir, ja ir noslēgts līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" un līgumā ir ietverta:

6.1 1. valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas pienākumu būtība un ilgums, kas nepārsniedz 10 gadu darbības termiņu;

6.1 2. atsauce uz Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmumu 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

6.2 Ārstniecības iestādēm, kuras ir valsts budžeta iestādes un sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, finansējumu konkursa ietvaros piešķir, ja tām atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir deleģēta ārstniecības funkciju veikšana.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

7. Konkursa pirmās kārtas ietvaros apstiprinātā projekta aktivitātes īsteno līdz 2013.gada 30.aprīlim. Konkursa otrās kārtas ietvaros apstiprinātā projekta aktivitātes īsteno līdz 2013.gada 31.oktobrim. Konkursa trešās kārtas ietvaros apstiprinātā projekta aktivitātes īsteno līdz 2014.gada 30.jūnijam. Konkursa turpmāko kārtu ietvaros apstiprināto projektu aktivitāšu īstenošanas laiku atbildīgā iestāde nosaka, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv) un Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē (www.lvif.gov.lv).

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

7.1 Šo noteikumu 7. punktā minētajā kārtībā noteikto konkursa ceturtās un turpmāko kārtu ietvaros apstiprināto projektu aktivitāšu īstenošanas laiku atbildīgā iestāde var pagarināt, ievietojot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv) un Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē (www.lvif.gov.lv).

(MK 27.01.2015. noteikumu Nr.36 redakcijā)

8. Finansējumu piešķir projektu īstenošanai, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot:

8.1. ēkās, kurās komersants veic šo noteikumu 12.4.apakšpunktā minēto saimniecisko darbību un kurās vismaz divos pēdējos noslēgtajos kalendāra gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Vides investīciju fondā (piemēram, 2011. un 2012.gadā, ja projekta iesniegums tiek iesniegts 2013.gadā) ir veikta jebkāda saimnieciskā darbība, vai teritorijās, kurās atrodas projekta iesniedzēja ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un tehnoloģijas, ko plānots uzlabot vai nomainīt projekta īstenošanas laikā, un kurās vismaz divos pēdējos noslēgtajos kalendāra gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir veikta jebkāda saimnieciskā darbība;

8.2. ēkās un teritorijās, kuras izmanto izglītības iestāžu vajadzībām (piemēram, izglītības iestādes ēkas, sporta telpas vai dienesta viesnīcu ēkas);

8.3. ēkās un teritorijās, kuras izmanto ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, vajadzībām;

8.4. ēkās un teritorijās plašizklaides pasākumiem, muzejos un bibliotēkās un citās kultūras institūciju ēkās.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

9. Oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (turpmāk – efektivitātes rādītājs), kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projekta iesniegumā norādīto finanšu instrumenta finansējumu, nedrīkst būt mazāks par 0,42 kgCO2/euro gadā. Ja projekta iesniegumā plānotas aktivitātes vairākās ēkās, efektivitātes rādītājs nedrīkst būt mazāks par 0,42 kgCO2/euro gadā katrā ēkā. Oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam un norāda ēkas energoauditā. Projekta iesniegumā un energoaudita pārskatā oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu norāda kilogramos (kgCO2), skaitļus nenoapaļo un norāda ar divām zīmēm aiz komata.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1340; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

10. Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā.

II. Prasības projekta iesniedzējam

11. Projekta iesniedzējam katras konkursa kārtas ietvaros ir tiesības iesniegt vienu vai vairākus projekta iesniegumus, bet par vienu un to pašu ēku vai teritoriju ir tiesības iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu. Projekts var ietvert vienu aktivitāti vai vairākas šo noteikumu 19.punktā minētās aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vienā vai vairākās ēkās vai teritorijās.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

11.1 Ja projekta iesniegums ir noraidīts nepietiekama finansējuma dēļ, projekta iesniedzējam ir tiesības vērsties atbildīgajā iestādē ar iesniegumu par konkursa pirmajā kārtā iesniegtā projekta iesnieguma atzīšanu par iesniegtu konkursa otrajā vai turpmākajās kārtās.

(MK 25.09.2012. noteikumu Nr.661 redakcijā)

12. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

12.1. projekta iesniegums Vides investīciju fondā ir iesniegts noteiktajā termiņā;

12.2. projekta iesniedzējs ir komersants, kurš atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta definīcijai, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.pielikuma 2.pantā, vai lielā komersanta definīcijai, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 800/2008 2.panta 8.punktā (ja attiecināms);

12.3. ir ievērotas Komisijas regulas Nr. 800/2008 8.pantā noteiktās prasības (ja attiecināms);

12.4. projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība ietver aktivitātes, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodiem 10–33, 35.3, 45–47.99, 85.1–85.6, 86.1–86.9, 87.2 un 90–91.04, un projekta iesniedzējs saimniecisko darbību veic ēkā vai teritorijā, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes, vai plāno veikt minētajā ēkā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas (ja attiecināms);

12.5. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot uz zemes vai ēkās, kas ir projekta iesniedzēja īpašumā, ir nodotas projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā, vai arī projekta iesniedzējs ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu. Īpašumtiesības, valdījuma vai lietojuma, vai nomas tiesības ir nostiprinātas vai līdz projekta līguma noslēgšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas;

12.6. projekta iesniegumā plānotās attiecināmās izmaksas netiek un nav tikušas finansētas no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

12.7. normatīvajos aktos par energoefektivitātes aprēķina metodi noteiktajā kārtībā aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš uz apkurināmo telpu platību apkurei pēc projektā plānoto aktivitāšu īstenošanas:

12.7.1. ēkām, kurās komersants veic šo noteikumu 12.4.apakšpunktā minēto saimniecisko darbību un kurās plānots veikt projekta aktivitāti, nepārsniedz 80 kWh/m2. Ja telpas augstums pārsniedz 3,5 metrus, energoauditors pārrēķina siltumenerģijas patēriņu apkurei atbilstoši apkurināmo telpu platībai (ja attiecināms);

12.7.2. kultūras institūciju ēkām, izglītības iestāžu ēkām vai ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ēkām nepārsniedz 90 kWh/m2. Ja telpas augstums pārsniedz 3,5 metrus, energoauditors pārrēķina siltumenerģijas patēriņu apkurei atbilstoši apkurināmo telpu platībai (ja attiecināms);

12.7.3. ēkām, kurās komersants veic šo noteikumu 12.4.apakšpunktā minēto saimniecisko darbību, kā arī kultūras institūciju ēkām, izglītības iestāžu ēkām vai ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ēkām nepārsniedz 120 kWh/m2, ja tajās tiek īstenotas aktivitātes, kas nav saistītas ar siltumenerģijas samazināšanu apkurei vai arī ir saistītas ar siltumenerģijas samazināšanu apkurei, bet tiek finansētas no projekta iesniedzēja līdzekļiem. Ja telpas augstums pārsniedz 3,5 metrus, energoauditors pārrēķina siltumenerģijas patēriņu apkurei atbilstoši apkurināmo telpu platībai (ja attiecināms);

12.8. primāro energoresursu ietaupījums, ražojot enerģiju koģenerācijā, salīdzinot ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu atsevišķi, koģenerācijas stacijām ar elektroenerģijas ražošanas jaudu līdz 1 MW ir lielāks par 1 % un koģenerācijas stacijām ar elektroenerģijas ražošanas jaudu, lielāku par 1 MW, ir vismaz 10 % (ja attiecināms). To aprēķina, izmantojot šādas formulas:

12.8.1. primāro energoresursu ietaupījumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ηelCHP – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu elektriskās lietderības koeficients noteiktā laikposmā, ko aprēķina, izmantojot šo noteikumu 12.8.2.apakšpunktā minēto formulu;

ηthCHP – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu siltuma lietderības koeficients noteiktā laikposmā, ko aprēķina, izmantojot šo noteikumu 12.8.3.apakšpunktā minēto formulu;

ηthref – references lietderības koeficients atsevišķai siltumenerģijas ražo­šanai atkarībā no izmantotā siltumenerģijas izmantošanas veida un kurināmā veida (ja siltumenerģiju izmanto tvaika vai karsta ūdens veidā, koksnes biomasai – 0,86, pārējai biomasai un bioloģiski noārdāmiem atkritumiem – 0,80; ja siltumenerģiju tieši izmanto dūmgāzu veidā, koksnes biomasai – 0,78, pārējai biomasai un bioloģiski noārdāmiem atkritumiem – 0,72);

ηelref – references lietderības koeficients atsevišķai elektroenerģijas ražo­šanai atkarībā no izmantotā kurināmā veida (koksnes biomasai – 0,339, pārējai biomasai un bioloģiski noārdāmiem atkritumiem – 0,259);

12.8.2. koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu elektriskās lietderības koeficientu noteiktā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ECHP – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu saražotais elektroenerģijas daudzums attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh);

B – kopējais kurināmā daudzums, kas patērēts elektroenerģijas un liet­derīgās siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh);

12.8.3. koģenerācijas stacijas uzstādīto koģenerācijas iekārtu siltuma lietderības koeficientu noteiktā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

QCHP – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu saražotais lietderīgās siltumenerģijas daudzums attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh);

B – kopējais kurināmā daudzums, kas patērēts elektroenerģijas un lietde­rīgās siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh);

12.9. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kurā vismaz 85 % no ēkas platības nodrošina izglītības funkciju īstenošanu un, ja izglītības iestāde gūst ieņēmumus no saimnieciskās darbības veikšanas (piemēram, dienesta vies­nīcas nodrošināšana, ēdināšanas pakalpojumi), ieņēmumi tiek ieguldīti izglītības iestādes pamatdarbības nodrošināšanā (ja attiecināms);

12.10. projekta iesniedzējs ir kultūras institūcija atbilstoši Eiropas Komisijas lēmuma lietā SA.34462 (2012/N) par atbalsta programmu "Kultūra" ietvertajiem nosacījumiem.
(MK 25.09.2012. noteikumu Nr.661 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250)

13. Uz finansējumu projekta īstenošanai nevar pretendēt, ja:

13.1. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot iekārtās, kas ir iesaistītas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu";

13.2. projekta iesniedzējs ir komersants, kas ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju un plāno ražot enerģiju no lauksaimnieciskas vai mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas, paredzot pārdot biogāzi izmantojošajās koģenerācijas iekārtās saražoto elektroenerģiju;

13.3. projekta iesniedzējs ir kapitālsabiedrība, kuras dalībnieks ir juridiska persona, kas ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju, vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstības kritērijiem ir atzīta par atbilstīgu lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību un kuras biedri ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju, un kura plāno ražot enerģiju no lauksaimnieciskas vai mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas, paredzot pārdot biogāzi izmantojošajās koģenerācijas iekārtās saražoto elektroenerģiju;

13.4. projekta iesniedzēja interesēs fiziska persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

13.5. projekta iesniedzējam ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 142,29 euro;

13.6. pret projekta iesniedzēju ir vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām vai projektiem saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

13.7. projektā plānots siltumenerģiju un elektroenerģiju ražot ar tehnoloģijām, kurās paredzēts izmantot biogāzi, kas iegūta anaerobā procesā no lauksaimnieciskas vai mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas;

13.8. projekta iesniedzējs plāno īstenot projektu kādā no neatbalstāmajām nozarēm saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 3.punktu. Ja kāda no nozarēm, kurā darbojas projekta iesniedzējs, nav atbalstāma atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 3.punktam un projekta iesniedzējs pretendē uz projekta īstenošanu atbalstāmajā nozarē, projekta iesniedzējs nodrošina atbalstāmās nozares projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citu projekta iesniedzēja darbības nozaru finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc projekta īstenošanas;

13.9. sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants ir uzskatāms par grūtībās nonākušu, ja tas atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 7.punktā minētajiem nosacījumiem;

13.10. lielais komersants ir uzskatāms par grūtībās nonākušu, ja tam:

13.10.1. ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta;

13.10.2. projekta iesnieguma iesniegšanas dienā zaudējumi pārsniedz pusi no pamatkapitāla un pēdējo 12 mēnešu laikā – ceturtdaļu no pamatkapitāla, kā arī konstatējamas šo noteikumu 13.10.4.apakšpunktā minētās pazīmes;

13.10.3. projekta iesnieguma iesniegšanas dienā saskaņā ar pēdējo divu noslēgto finanšu gadu pārskatiem un pēdējo pieejamo operatīvo pārskatu uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir novērojamas grūtībās nonākuša komersanta pazīmes – zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, naudas plūsmas samazināšanās, parādu pieaugums, procentu maksājumu celšanās, gatavās produkcijas krājumu pieaugums, zems likviditātes koeficients, krītoša vai nulles aktīvu vērtība – un konstatējamas šo noteikumu 13.10.4.apakšpunktā minētās pazīmes;

13.10.4. nav iespēju nosegt zaudējumus no saviem līdzekļiem vai ar līdzekļiem, ko tas spēj iegūt no saviem biedriem, akcionāriem, dalībniekiem vai kreditoriem, un tas nespēj apturēt zaudējumus, kuri bez valsts iestāžu ārējās iejaukšanās īstermiņā vai vidējā termiņā novedīs komersantu līdz nespējai turpināt darbību;

13.11. projekta iesniegumā plānotās attiecināmās izmaksas tiek vai ir tikušas finansētas no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

13.12. Ekonomikas ministrija ir pieņēmusi lēmumu par tiesību piešķiršanu komersantam pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā vai par tiesību piešķiršanu tam saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

(Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.661; MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250; MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1340; grozījumi 13.5.apakšpunktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

III. Finansējuma apmēra noteikšana

14. Konkursa ietvaros viena projekta īstenošanai pieejamais maksimālais finanšu instrumenta finansējums ir 853 723,09 euro.

(Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.661; MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1340; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

15. Konkursa ietvaros finanšu instrumenta maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte no projekta iesniegumā norādītajām kopējām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz:

15.1. 65 % – sīkajiem (mikro) un mazajiem komersantiem;

15.2. 55 % – vidējiem komersantiem;

15.3. 45 % – lielajiem komersantiem;

15.4. (svītrots ar MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250);

15.5. 85 % – izglītības iestādēm neatkarīgi no iestādes juridiskā statusa;

15.6. 85% – ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ievērojot šo noteikumu 1.1 pielikumu. Ja minētā ārstniecības iestāde papildus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai veic arī citu saimniecisko darbību, tai skaitā sniedz maksas veselības aprūpes pakalpojumus, tad par daļu, kas neattiecas uz valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, piemēro atbalsta intensitāti, kas noteikta šo noteikumu 15.1., 15.2. vai 15.3.apakšpunktā;

15.7. 85 % – kultūras institūcijām. Ja kultūras institūcija papildus darbības pamatmērķim veic citu saimniecisko darbību, kas neattiecas uz kultūras institūcijas darbības pamatmērķi, piemēro atbalsta intensitāti, kas noteikta šo noteikumu 15.1., 15.2. vai 15.3.apakšpunktā.

(Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.661; MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250)

16. Finanšu instrumenta atbalsta intensitāte sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem par šo noteikumu 20.1.1. un 20.2.1.apakšpunktā norādītajām izmaksām ir 50 %, ievērojot Komisijas regulas Nr. 800/2008 26.panta nosacījumu. Lielajiem komersantiem minētās izmaksas ir neattiecināmas.

17. Šo noteikumu ietvaros piešķirto finansējumu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar apvienot ar de minimis atbalstu vai citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros piešķirto finansējumu.

18. Ja projekta īstenošanas gaitā projekta izmaksas pārsniedz apstiprinātās projekta kopējās attiecināmās izmaksas, šo starpību sedz no projekta iesniedzēja finanšu līdzekļiem.

IV. Konkursa ietvaros atbalstāmās projekta aktivitātes un nosacījumi

19. Konkursa ietvaros atbalstāmas ir šādas projekta aktivitātes:

19.1. ieguldījumi vides aizsardzībā, kas ļauj ietaupīt enerģiju:

19.1.1. ēku energoefektivitāti paaugstinoši rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas darbi;

19.1.2. energoefektivitāti paaugstinoši papildu ieguldījumi esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās;

19.1.3. iekārtas un sistēmas efektīvai siltuma otrreizējai izmantošanai;

19.1.4. energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana iekštelpās;

19.1.5. ēku automatizētās vadības un kontroles sistēmu uzstādīšana, kuras nodrošina enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu;

19.1.6. tehnoloģijas, kas atrodas uzņēmuma teritorijā un ir nepieciešamas tā darbībai, bet nav tieši piesaistītas ēkai;

19.2. ieguldījumi atjaunojamo energoresursu izmantošanai saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

19.2.1. papildu ieguldījumi pārejai (tai skaitā iepērkamā enerģijas apjoma samazināšana) no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehno­loģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus:

19.2.1.1. biomasu izmantojošas katlu iekārtas;

19.2.1.2. biomasu izmantojošas koģenerācijas stacijas;

19.2.1.3. energoavoti ar siltuma sūkņiem (transformācijas koeficients atbilst šo noteikumu 2.pielikuma 1.tabulā noteiktajam);

19.2.1.4. saules kolektori;

19.2.1.5. saules fotoelektriskie paneļi (saules baterijas);

19.2.1.6. vēja elektrostacijas;

19.2.1.7. tehnoloģijas, ar kurām atjaunojamo primāro energoresursu ar lielāku aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju var pārstrādāt lietderīgi izmanto­jamā atjaunojamā energoresursā ar mazāku aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju;

19.2.2. biomasas katlu iekārtu kopējā uzstādītā siltuma jauda nepārsniedz 3 MW, un biomasas koģenerācijas staciju kopējā uzstādītā siltuma jauda nepārsniedz 3 MW;

19.2.3. nomainot siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas, kopējā uzstādāmā siltuma jauda nedrīkst pārsniegt esošo siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju (kurās izmanto fosilos energoresursus) kopējo uzstādāmo siltuma jaudu, izņemot gadījumu, ja plānotā uzstādāmā siltumenerģijas ražošanas tehnoloģija nenodrošina nepieciešamo siltumenerģijas apjomu efektivitātes dēļ vai uzstādāmās siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas plānotais saražotais siltumenerģijas apjoms nepārsniedz siltumenerģijas apjomu, kādu projekta iesniedzējs ir iepircis no siltumenerģijas piegādātāja.

(Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.661; MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250)

19.1 Vadlīnijās projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai iekļauj kārtību attiecināmo izmaksu aprēķinam un oglekļa dioksīda (CO2) emisijas samazinājuma aprēķinam, tai skaitā gadījumos, kad projekta īstenošanas rezultātā, salīdzinot ar situāciju pirms projekta īstenošanas, ir palielinājusies ražošanas jauda.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

V. Konkursa ietvaros noteiktās attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

20. Konkursa ietvaros attiecināmas ir šādas projekta izmaksas:

20.1. šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētajai aktivitātei:

20.1.1. konsultāciju izmaksas sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem, kultūras institūcijām, izglītības iestādēm vai ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, energoaudita izmaksas, tehniskās apsekošanas atzinuma izmaksas, būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošanai un saskaņošanai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā paredzētās izmaksas, ražošanas tehnoloģisko iekārtu specifikāciju, tāmes, kā arī zvērināta revidenta atzinuma (ja attiecināms) sagatavošanas izmaksas par šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošanas attiecināmo izmaksu aprēķina pareizību un atbilstību Komisijas regulas Nr. 800/2008 21.pantam, kā arī ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta sastādīšanas izmaksas;

20.1.2. energoefektivitāti paaugstinoši papildu ieguldījumi – būvdarbu izmaksas ēkas norobežojošajās konstrukcijās;

20.1.3. ventilācijas sistēmas renovācijas darbu izmaksas;

20.1.4. efektīvai otrreizējai siltuma izmantošanai paredzēto iekārtu un sistēmu iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas;

20.1.5. apgaismojuma un elektroapgādes sistēmas rekonstrukcijas un izbūves izmaksas, ja rekonstrukcija vai izbūve saistīta ar enerģijas ietaupījumu un oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu;

20.1.6. citu iekšējo inženiertīklu izbūves izmaksas, ja šo iekšējo inženiertīklu izbūve tieši saistīta ar šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētajām atbalstāmajām aktivitātēm un norādīta šo noteikumu 28.5.apakšpunktā minētajos dokumentos un ēkas energoaudita pārskatā kā projekta mērķa sasniegšanai nepieciešamā aktivitāte;

20.1.7. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, ja tās tiek uzskaitītas par ieguldījumu izmaksām;

20.1.8. energoefektivitāti paaugstinošu iekārtu iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas;

20.2. šo noteikumu 19.2.apakšpunktā minētajai aktivitātei:

20.2.1. konsultāciju izmaksas būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošanai un saskaņošanai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī ēkas energoaudita izmaksas un ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta sastādīšanas izmaksas;

20.2.2. atjaunojamo energoresursu izmantojošu tehnoloģiju iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas;

20.2.3. būvdarbu izmaksas, kas tieši saistītas ar šo noteikumu 19.2.apakšpunktā noteiktajām atbalstāmajām aktivitātēm, tai skaitā siltumenerģijas pārvades un sadales trašu (kuru kopējais garums nepārsniedz 100 m) būvniecība un tādu tehnoloģiju pieslēgšana elektriskajai sistēmai, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, ja elektropārvades līnija, elektroietaises (un tamlīdzīgi) paliek projekta iesniedzēja īpašumā;

20.2.4. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, ja tās tiek uzskaitītas par ieguldījumu izmaksām.

(Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.661; MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250)

21. Projekta attiecināmajām izmaksām ir šādi nosacījumi:

21.1. šo noteikumu 20.1.1., 20.1.7., 20.2.1., 20.2.3. un 20.2.4.apakšpunktā minēto izmaksu summas īpatsvars nedrīkst pārsniegt 7 % no projekta iesniegumā plānotajām kopējām attiecināmajām izmaksām;

21.2. šo noteikumu 20.1.2., 20.1.6., 20.2.2. un 20.2.3.apakšpunktā minēto izmaksu pozīcijās neparedzēto izmaksu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 5 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

21.3. (svītrots ar MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250);

21.4. (svītrots ar MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250);

21.5. ja sīkais (mikro), mazais un vidējais komersants ir saņēmis riska kapitālu, tad projekta attiecināmās izmaksas nosaka, ievērojot Komisijas regulas Nr. 800/2008 7.panta 5.punkta "a" apakšpunkta nosacījumus.

(Grozīts ar MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250)

22. Šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētajā aktivitātē par attiecināmām izmaksām uzskata tikai projekta iesniedzēja papildu izmaksas atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 21.panta 3.punktam. Šo noteikumu 19.2.apakšpunktā minētajā aktivitātē par attiecināmām izmaksām uzskata tikai projekta iesniedzēja papildu izmaksas atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 22.panta 3.punktam un 23.panta 3.punktam. Attiecināmās izmaksas šo noteikumu 19.2.apakšpunktā minētajai aktivitātei aprēķina atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam (ja attiecināms).

(Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.661)

23. Izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja:

23.1. tās tieši saistītas ar papildu ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanā vai papildu ieguldījumiem pārejai uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, vai ieguldījumiem augstas efektivitātes koģenerācijā, kurā par kurināmo izmanto atjaunojamos energoresursus, vai papildu ieguldījumiem vides aizsardzībā, kas ļauj panākt enerģijas ietaupījumu (ja attiecināms);

23.2. tās atbilst šo noteikumu 20.punktā minētajām izmaksām un nepārsniedz šajos noteikumos noteiktos ierobežojumus;

23.3. tās ir nepieciešamas projekta ieviešanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un projekta līgumā;

23.4. projekta iesniedzējs, kurš izmanto šo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto tehnoloģiju, nodrošina, ka saražotais siltumenerģijas daudzums tiks izmantots apkurei vai karstajam ūdenim ēkā, kurā plānots īstenot projekta iesniegumā iekļautās aktivitātes, saimnieciskajai darbībai vai jebkuru citu produktu ražošanai;

23.5. tās ir radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, izņemot šo noteikumu 20.1.1. un 20.2.1.apakšpunktā minētās izmaksas, ja projekta iesniedzējs ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants;

23.6. tās ir radušās pēc projekta līguma noslēgšanas, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs ir lielais komersants;

23.6.1 tās ir radušās pēc 2012.gada 1.oktobra, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir izglītības iestāde;

23.6.2 tās ir radušās pēc 2013.gada 1.aprīļa, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir kultūras institūcija, ārstniecības iestāde, kura sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī komersants – ārstniecības iestāde, kura nesniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;

23.7. šo noteikumu 20.1.1. un 20.2.1.apakšpunktā minētās izmaksas ir radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;

23.8. tās ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām, ir pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai dokumentu oriģinālu atvasinājumiem, kuri izgatavoti atbilstoši lietvedību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

23.9. tās ir norādītas projekta starpposma vai noslēguma pārskatā, kam pievienotas projekta līgumā noteikto attaisnojošo dokumentu kopijas, tai skaitā projekta ietvaros noslēgtajiem līgumiem, darbu pieņemšanas un nodošanas aktiem, rēķiniem, maksājuma uzdevumiem;

23.10. tās ir iekļautas finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi, kuri:

23.10.1. vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas paliek finansējuma saņēmēja īpašumā vai atrodas finansējuma saņēmēja nomā, valdījumā vai lietojumā un nodalīti kā atsevišķas vienības;

23.10.2. paliek novadā vai pilsētā, kurā saņemts atbalsts;

23.10.3. tiek izmantoti projektā norādītajiem mērķiem.

(Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.661; MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250)

24. Konkursa ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas:

24.1. efektivitātes paaugstināšanas izmaksas siltumavotam (katlumājā, koģenerācijas stacijā), kurā pirms projekta īstenošanas tika izmantoti atjaunojamie energoresursi;

24.2. ēku un palīgēku būvniecības un būvkonstrukciju pilnveidošanas (izņemot šo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto tehnoloģiju montāžas vietas (laukuma, grīdas) būvdarbu izmaksas) izmaksas, kas neatbilst šo noteikumu 20.1.2., 20.1.3., 20.1.4., 20.1.5., 20.1.6. un 20.2.3. apakšpunkta nosacījumiem;

24.3. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie ir atgūstami no valsts budžeta;

24.4. projekta attiecināmās izmaksas, kas tiek segtas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

24.5. izmaksas, kas nav saistītas ar atbalstāmajām aktivitātēm;

24.6. izmaksas, kas pārsniedz apstiprinātajā projekta iesniegumā paredzēto kopējo attiecināmo izmaksu apmēru;

24.7. projekta iesniedzēja kārtējie uzturēšanas izdevumi;

24.8. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;

24.9. līzinga un nomas darījumu izmaksas;

24.10. muitas nodokļi un nodevas;

24.11. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu un citi tiešie finansiālie izdevumi;

24.12. izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma sagatavošanu, tai skaitā konsultāciju pakalpojumi un citi pakalpojumi, izņemot šo noteikumu 20.1.1. un 20.2.1.apakšpunktā minētās izmaksas;

24.13. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas;

24.14. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas, kā arī lietotu ražošanas tehnoloģisko iekārtu un tehnoloģiju iegādes izmaksas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus;

24.15. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu iegādi, nomu vai remontu, kuras paredzētas personu pārvadāšanai vai kuras izmanto iekraušanai, izkraušanai, pārkraušanai vai pārvadāšanai, izņemot šo noteikumu 20.1.8. un 20.2.2.apakšpunktā minētās izmaksas;

24.16. publicitātes izmaksas;

24.17. izmaksas, kas saistītas ar tādu tehnoloģiju iegādi, piegādi, būvniecību, uzstādīšanu un ieregulēšanu, kuras ražo siltumenerģiju vai elektroenerģiju, izmantojot fosilos energoresursus.

(Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.661; MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250)

VI. Konkursa izsludināšana

25. Konkursu izsludina 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

26. Atbildīgā iestāde izsludina konkursu un paziņo par projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa sākumu un beigām konkursa kārtu ietvaros, projektu iesniegumu iesniegšanas pārtraukšanu un konkursam pieejamo finansējuma apmēru, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv) un Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē (www.lvif.gov.lv). Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, konkursam pieejamo finansējuma apmēru, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku), vietu (Vides investīciju fonda adresi) un elektroniskā pasta adresi. Konkursa izsludināšanas dienā Vides investīciju fonda un atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē (www.lvif.gov.lv un www.varam.gov.lv) ievieto vadlīnijas projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

VII. Projekta iesnieguma saturs un iesniegšana

27. Projekta iesniegumu (aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (3.pielikums) un šo noteikumu 28.punktā noteiktos papildus iesniedzamos dokumentus) iesniedz papīra formā vai elektroniski. Projekta iesnieguma veidlapu, ko parakstījusi persona, kurai ir paraksta tiesības, un papildus iesniedzamos dokumentus papīra formā iesniedz vienā eksemplārā (oriģinālu vai projekta iesniedzēja apliecinātu kopiju) personīgi vai nosūta pa pastu, pievienojot identiski aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu un papildus iesniedzamos dokumentus elektronisko datu nesējā (CD, zibatmiņa). Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta formā nosūta pa elektronisko pastu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu.

28. Papildus iesniedzamie dokumenti:

28.1. atjaunojamos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas apraksts (šo noteikumu 19.2.1.apakšpunkts), kas ietver vismaz šādu informāciju:

28.1.1. projekta iesniegumā iekļauto tehnisko rādītāju pamatojums;

28.1.2. ekonomiskais pamatojums;

28.1.3. tehnoloģijas atrašanās vieta;

28.1.4. informācija par energoresursu un to raksturojošie rādītāji;

28.1.5. ja projekta ietvaros plānota koģenerācijas stacijas būvniecība, papildus minētajai informācijai norāda arī primāro energoresursu ietaupījuma aprēķinu atbilstoši šo noteikumu 12.8.apakšpunktam, koģenerācijas procesā plānoto saražoto siltumenerģijas un elektroenerģijas apjomu gadā megavatstundās (MWh), koģenerācijas procesā saražoto siltumenerģijas apjomu megavatstundās (MWh), kas tiks izmantots saimnieciskajā darbībā koģenerācijas stacijas ražošanas cikla nodrošināšanai, koģenerācijas procesā saražoto siltumenerģijas apjomu megavatstundās (MWh), kas tiks izmantots saimnieciskajā darbībā cita ražošanas cikla vai produktu ražošanas nodrošināšanai (katram ražošanas ciklam norāda nosaukumu un plānoto izmantoto siltumenerģijas apjomu megavatstundās (MWh)) (ja attiecināms);

28.2. sertificēta energoauditora izstrādāts ēkas energoaudits, kas veikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes aprēķina jomā un izstrādāts atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam (attiecināms uz komersantu) vai šo noteikumu 6.pielikumam (attiecināms uz kultūras institūciju, izglītības iestādi vai ārstniecības iestādi, kura sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus);

28.3. tehniskās apsekošanas atzinums atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, ja projekta aktivitātes īsteno ēkas norobežojošajās konstrukcijās;

28.4. būvniecības tāmes, tehnoloģisko iekārtu specifikācijas (ja attiecināms) un projekta aktivitāšu tāmes atbilstoši projekta iesniegumā un ēkas energoauditā paredzētajām aktivitātēm, kuras projekta iesniedzējs izvēlējies veikt projekta mērķa sasniegšanai, izmantojot finanšu instrumenta finansējumu;

28.5. būvvaldē akceptēts būvprojekts tehniskā projekta stadijā (kopija) par visiem projekta ietvaros plānotajiem būvdarbiem vai, ja paredzēta vienkāršota renovācija, būvvaldē saskaņota apliecinājuma karte par projektā veicamajiem darbiem (kopija), vai, ja paredzēta vienkāršotā inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūve, rekonstrukcija vai renovācija, būvvaldē saskaņota tehniskā shēma (kopija) atbilstoši ēkas energoauditā paredzētajām aktivitātēm, vai būvvaldes izziņa, ka projektā plānoto aktivitāšu īstenošanai nav nepieciešama būvvaldes atļauja vai šajā punktā minētie dokumenti;

28.6. apliecinājums par patērēto elektroenerģijas un saražoto, patērēto un pārdoto siltumenerģijas apjomu ēkā vai teritorijā, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz divos pēdējos noslēgtajos kalendāra gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)), un izmantoto kurināmā apjomu. Atbildīgajai iestādei un Vides investīciju fondam ir tiesības, ja nepieciešams, pieprasīt, lai pretendenti iesniedz vai uzrāda apliecinošu dokumentu (piemēram, rēķini, kurināmā pirkšanas izmaksas apliecinoši dokumenti) kopijas;

28.7. zvērināta revidenta atzinums par šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošanas attiecināmo izmaksu aprēķina pareizību un atbilstību Komisijas regulas Nr. 800/2008 21.pantam (ja attiecināms). Atzinumā iekļauj attiecināmo izmaksu aprēķinu;

28.8. projekta iesniedzēja – komersanta – lēmums par projekta īstenošanu:

28.8.1. kuru parakstījis projekta iesniedzēja paraksttiesīgs pārstāvis;

28.8.2. kurā norādītas projekta kopējās attiecināmās izmaksas (finanšu instrumenta finansējums un projekta iesniedzēja līdzfinansējums) un neattiecinā­mās izmaksas;

28.8.3. kurā norādīta persona, kas nodrošinās vai sniegs projekta līdzfi­nansējumu. Pievieno vienu no šādiem dokumentiem:

28.8.3.1. ja līdzfinansējumu nodrošina projekta iesniedzējs, – kredītiestādes izziņu, kas izdota ne agrāk kā vienu mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas termiņa un kas apliecina, ka projekta iesniedzēja rīcībā ir projekta līdzfinansēšanai (attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanai) nepieciešamais līdzekļu apjoms;

28.8.3.2. ja līdzfinansējumu sniedz kredītiestāde, – kredītiestādes lēmumu par to, ka kredītiestāde apņemas vai garantē projekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma piešķiršanu attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanai. Projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt šo kredītiestādes lēmumu līdz projekta līguma noslēgšanai;

28.8.3.3. ja līdzfinansējumu sniedz cita iestāde vai privātpersona, kas nav kredītiestāde, – kredītiestādes izziņu, kas izdota ne agrāk kā vienu mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas termiņa un kas apliecina, ka līdzfinansētāja rīcībā ir projekta līdzfinansēšanai (attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanai) nepieciešamais līdzekļu apjoms;

28.9. deklarācija par komercsabiedrības atbilstību sīkajai (mikro), mazajai vai vidējai komercsabiedrībai, kas aizpildīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši sīkajai (mikro), mazajai vai vidējai komercsabiedrībai (ja attiecināms);

28.10. pilnvara, kurā attiecīgā persona ir pilnvarota parakstīt projekta iesniegumu (ja attiecināms);

28.11. paziņojuma kopija par iepirkuma procedūras rezultātiem, ja iepirkums par darbiem projektā plānoto aktivitāšu īstenošanai ir veikts līdz projekta iesnieguma iesniegšanai Vides investīciju fondā (ja attiecināms);

28.12. ilgtermiņa nomas līgums (kopija), tai skaitā nomas līgums, kas pamato telpu izmantošanu valsts apmaksātu veselības pakalpojumu sniegšanai (ja attiecināms);

28.13. līgums par siltumenerģijas pārdošanu (kopija), ja projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība ietver aktivitātes, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodam 35.3 (ja attiecināms);

28.14. kultūras institūcijas, izglītības iestādes vai ārstniecības iestādes, kura sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, vai tās dibinātāja lēmums par projekta īstenošanu (ja attiecināms):

28.14.1. kuru parakstījis kultūras institūcijas, izglītības iestādes vai ārstniecības iestādes, kura sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, vai tās dibinātāja paraksttiesīgs pārstāvis;

28.14.2. kurā norādītas projekta kopējās izmaksas – projekta attiecināmās izmaksas (finanšu instrumenta finansējums un projekta iesniedzēja līdzfinansējums) un neattiecināmās izmaksas;

28.14.3. kurā ietverts apliecinājums, ka tās vai tās institucionālajā padotībā esošās kultūras institūcijas, izglītības iestādes vai ārstniecības iestādes, kura sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, projekta iesniegumā norādītajai ēkai, kurā plānotas projekta aktivitātes, attīstības un investīciju stratēģija ir saskaņota un ēkai vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas netiks mainīts lietošanas veids un tā netiks demontēta;

28.14.4. kurā ietverts apliecinājums, ka kultūras institūcija, izglītības iestāde vai ārstniecības iestāde, kura sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, vai tās dibinātājs nodrošinās projekta līdzfinansējumu. Ja šajā apakšpunktā minētās personas nesniedz projekta līdzfinansējumu, projekta iesniedzējs lēmumam pievieno vienu no šādiem dokumentiem:

28.14.4.1. ja līdzfinansējumu sniedz kredītiestāde, – kredītiestādes izziņu par to, ka kredītiestāde apņemas vai garantē nodrošināt projektam nepieciešamo līdzfinansējumu attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanai;

28.14.4.2. ja līdzfinansējumu sniedz cita iestāde vai privātpersona, kas nav kredītiestāde, – kredītiestādes izziņu, kas izdota ne agrāk kā vienu mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas termiņa un kas apliecina, ka līdzfinansētāja rīcībā ir projekta līdzfinansēšanai (attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanai) nepieciešamais līdzekļu apjoms;

28.15. ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, – līgums (kopija) par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu atbilstoši šo noteikumu 6.1 punktā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.661; MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250)

29. Par projekta iesnieguma iesniegšanas laiku uzskata:

29.1. pasta zīmogā norādīto nosūtīšanas datumu, ja projekta iesniegumu sūta pa pastu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad sūtījums nodots pastā. Ja Vides investīciju fonds apgalvo, ka projekta iesniegums nav saņemts, tā minēto apgalvojumu pamato;

29.2. Vides investīciju fonda spiedogā norādīto projekta saņemšanas datumu, ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi;

29.3. brīdi, kad projekta iesniegums ir nosūtīts pa elektronisko pastu, ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniski.

(Grozīts ar MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250)

30. Projekta iesniedzējs, gatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus:

30.1. projekta iesnieguma veidlapu un papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

30.2. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā, izņemot projekta iesnieguma veidlapas (3.pielikums) 2.2.2.apakšpunktu;

30.3. papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja tas nav iespējams, pievieno dokumentu tulkojumus latviešu valodā, kas apliecināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

30.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmantotā naudas vienība ir euro. Finansējuma apmēru nosaka euro un centos, summas norādot ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata, noapaļojot skaitli līdz tuvākajai simtdaļai uz leju, ja trešais cipars aiz komata ir līdz 5 (ieskaitot), vai uz augšu, ja trešais cipars aiz komata ir 6 vai lielāks;

30.5. projekta iesniegumam pievieno papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus vai kopijas;

30.6. projekta iesniegumu paraksta projekta iesniedzēja paraksttiesīgs pārstāvis;

30.7. ja projektu iesniedz papīra formā:

30.7.1. nosūtot projektu pa pastu vai iesniedzot to Vides investīciju fondā personīgi, to ievieto slēgtā iepakojumā ar norādi "Konkursam "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai"" un "Neatvērt pirms vērtēšanas uzsākšanas";

30.7.2. projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti ir identiski ar projekta iesniegumam pievienoto projekta iesnieguma veidlapu un papildus iesniedzamajiem dokumentiem elektroniskā formā;

30.7.3. projekta iesniegumam pievienota projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti elektroniskā formā (kompaktdiskā (CD) vai zibatmiņā), kas sagatavota DOC, DOCX, XLS, XLSX vai PDF datņu formātā;

30.7.4. projekta iesnieguma veidlapa ir cauršūta (caurauklota) kopā ar papildus iesniedzamajiem dokumentiem, saglabājot vienotu lappušu numerāciju;

30.8. ja projektu iesniedz elektroniski:

30.8.1. projekta iesniegumu noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti;

30.8.2. projekta iesnieguma veidlapu izstrādā teksta rediģēšanas lietotnes datņu formātā, rasējumus – PDF datnes formātā, papildus iesniedzamos dokumentus teksta rediģēšanas vai izklājlapas lietotnes, vai PDF datņu formātā;

30.8.3. projekta iesniegumu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus paraksta katru atsevišķi ar drošu elektronisku parakstu un apliecina ar laika zīmogu. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tos apliecina ar projekta iesniedzēja drošu elektronisku parakstu un laika zīmogu atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskiem dokumentiem un dokumentu juridisko spēku.

(Grozīts ar MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250; MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1340; 30.4.apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

31. Vides investīciju fonds reģistrē projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un 10 darbdienu laikā pēc attiecīgās konkursa kārtas projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz personīgi, projekta iesnieguma identifikācijas numuru piešķir un paziņo projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī.

(Grozīts ar MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250)

32. Vides investīciju fonds izskata tos projektu iesniegumus, kuri ir iesniegti Vides investīciju fondā vai nodoti pasta iestādē (pasta zīmogs) līdz konkursa sludinājumā norādītā termiņa beigām.

(Grozīts ar MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250)

33. Ja projekta iesniegumu saņem pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, Vides investīciju fonds informē projekta iesniedzēju par vietu un laiku, kad projekta iesniegumu neatvērtu var saņemt atpakaļ.

(Grozīts ar MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250)

VIII. Projekta iesnieguma izvērtēšana un lēmuma pieņemšana par finansējuma piešķiršanu

34. Projektu iesniegumu vērtēšanai atbildīgā iestāde izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija).

35. Vērtēšanas komisijas darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina ar atbildīgās iestādes rīkojumu.

36. Vērtēšanas komisiju vada atbildīgās iestādes pārstāvis. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti divi atbildīgās iestādes pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Vides investīciju fonda, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas un Veselības ministrijas.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

37. Vērtēšanas komisija pieaicinot ekspertus, kas izvēlēti konkursa kārtībā saskaņā ar publisko iepirkumu regulējošiem normatīvajiem aktiem, pārbauda projekta iesniegumā (3.pielikuma 2.11.apakšpunkts) norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projekta iesniegumā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai dokumentācijai. Pārbaudes laikā vērtēšanas komisija vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietu – zemi vai ēkas, kurās plānots īstenot projekta aktivitātes. Projekta iesniedzējs nodrošina vērtēšanas komisijas vai ekspertu piekļuvi projekta īstenošanas vietai.

(Grozīts ar MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250)

38. Projekta iesniegumu vērtē saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

39. Projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība:

39.1. vispirms vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 1.punktā minētajiem neprecizējamiem kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam šo noteikumu 5.pielikuma 1.punktā minētajam kritērijam, vērtēšanas komisija vērtēšanu neturpina un atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;

39.2. ja projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 5.pielikuma 1.punktā minētajiem kritērijiem, vērtēšanas komisija vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 2.punktā minētajiem kritērijiem;

39.3. ja tiek konstatēta neatbilstība jebkuram no šo noteikumu 5.pielikuma 2.punktā minētajiem kritērijiem, atbildīgā iestāde rakstiski informē projekta iesniedzēju par konstatētajām neatbilstībām un aicina precizēt projekta iesniegumu. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 10 darbdienas no dienas, kad atbildīgā iestāde ir informējusi projekta iesniedzēju par projekta iesnieguma neatbilstību kritērijiem;

39.4. ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, projekta iesniegumu vērtē atkārtoti, nosakot, vai tas atbilst šo noteikumu 5.pielikuma 1. un 2.punktā minētajiem kritērijiem un ir virzāms vērtēšanai atbilstoši šo noteikumu 5.pielikuma 3.punktā minētajiem kritērijiem;

39.5. ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst kaut vienam šo noteikumu 5.pielikuma 1. un 2.punktā minētajam kritērijam, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;

39.6. pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 5.pielikuma 3.punktā minētajiem kritērijiem vērtēšanas komisija sarindo projektu iesniegumus dilstošā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam. Ja vairāki projektu iesniegumi, kas vērtēti atbilstoši šo noteikumu 5.pielikuma 3.punktā minētajiem kritērijiem, saņem vienādu kopējo punktu skaitu, tad, sarindojot projektu iesniegumus, ievēro šādus principus:

39.6.1. priekšroku dod projekta iesniegumam, kurā ir paredzēts lielāks oglekļa dioksīda emisijas samazinājuma rādītājs;

39.6.2. ja vairākos projektu iesniegumos paredzēts vienāds oglekļa dioksīda emisijas samazinājuma rādītājs, priekšroku dod projekta iesniegumam, kuru īstenos teritorijā ar zemāku teritorijas attīstības indeksu;

39.6.3. ja vairākus projektu iesniegumus paredzēts īstenot teritorijā ar vienādu teritorijas attīstības indeksu, priekšroku dod projekta iesniegumam, kurā ir lielāks efektivitātes rādītājs;

39.6.4. ja vairākos projektu iesniegumos ir vienāds efektivitātes rādītājs, priekšroku dod sīkajam (mikro) komersantam, tad mazajam komersantam un beidzot vidējam komersantam (ja attiecināms).

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

40. Ja projekta iesniegumā nav informācijas, lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību kādam no šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem kritērijiem, kā arī ja minētā informācija nav salasāma vai nav norādīta iesniegtajos dokumentos, vērtēšanas komisija lemj, ka projekta iesniegums neatbilst attiecīgajam kritērijam, vai attiecīgajā kritērijā piešķir zemāko vērtējumu.

41. (Svītrots ar MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250)

41.1 Vērtēšanas komisija, izvērtējot iesniegto projektu iesniegumu atbilstību projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem, pieprasa no vērtēšanas komisijā iekļautajiem Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas un Veselības ministrijas pārstāvjiem apliecinājumu, ka projekta ietvaros plānotās aktivitātes netiek finansētas no Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas vai atbildīgās iestādes pārziņā esošo Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļiem un citiem finanšu instrumentiem.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

42. Atbildīgā iestāde, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas atzinumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ja projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 5.pielikuma 1., 2. un 3.punktā minētajiem kritērijiem un ja projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 39.6.apakšpunktā minētajā secībā ir pietiekams finansējums atbilstoši šo noteikumu 4.punktam.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

42.1 Komersantiem, kā arī izglītības iestādēm, kultūras institūcijām un ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 3.punktā minētajiem kritērijiem vērtē atsevišķi. Atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 3.punktā minētajiem kritērijiem vērtē atsevišķi komersantu projektu iesniegumiem, kuros plānots īstenot aktivitātes ražošanas ēkās, un projektu iesniegumiem, kuros plānots īstenot aktivitātes vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības ēkās un citās ēkās, kurās komersants veic šo noteikumu 12.4.apakšpunktā minēto saimniecisko darbību, vai uzņēmumu teritorijās, kurās atrodas projekta iesniedzēja ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un tehnoloģijas, ko plānots uzlabot vai nomainīt projekta īstenošanas laikā, ievērojot šo noteikumu 4.1 punktā minēto kārtību.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

43. (Svītrots ar MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250)

44. (Svītrots ar MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250)

45. (Svītrots ar MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250)

46. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai par projekta iesnieguma noraidīšanu Vides investīciju fonds triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta arī uz projekta iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

IX. Projekta līguma noslēgšanas un ieviešanas nosacījumi

47. Projekta iesniedzējs 20 darbdienu laikā pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu saņemšanas paraksta projekta līgumu ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

48. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu 20 darbdienu laikā pēc atbildīgās iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu saņemšanas vai neiesniedz šo noteikumu 50.punktā minēto informāciju, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt projekta līgumu.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

49. Ja šo noteikumu 48.punktā minēto iemeslu dēļ projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt projekta līgumu, atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds slēdz projekta līgumu ar to projekta iesniedzēju, kura iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja finanšu instrumenta finansējuma atlikums ir pietiekams šā projekta finansēšanai.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

50. Lai varētu noslēgt projekta līgumu un pēc tam veikt visus ar projekta īstenošanu saistītos maksājumus, projekta iesniedzējs 15 darbdienu laikā pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinuma par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz projekta līguma noslēgšanai rakstiski informē (pa pastu vai elektroniski) Vides investīciju fondu par bankas konta rekvizītiem. Pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu, bet ne vēlāk kā līdz projekta līguma noslēgšanai finansējuma saņēmējs, kas ir komersants, iesniedz Vides investīciju fondā lēmumu par kredītresursu vai citu finanšu līdzekļu (ja tādus ir paredzēts piesaistīt) piešķiršanu vai nodrošināšanu projektam ar lēmumā norādītu projektam piešķiramā finansējuma apmēru, ja tāds jau nav iesniegts ar projekta iesniegumu. Vides investīciju fonds pirms līguma noslēgšanas pārbauda, vai projekta iesniedzējs ir iesniedzis kredītiestādes lēmumu saskaņā ar šo noteikumu 28.8.3.2.apakšpunktu (ja attiecināms), un pārliecinās zemesgrāmatā, vai ir izpildīts šo noteikumu 12.5.apakšpunktā minētais nosacījums.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

50.1 Vides investīciju fonds pārbauda projektu ietvaros veikto iepirkumu dokumentācijas atbilstību normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

51. Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus finansējuma saņēmējs pamato ar grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem.

52. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, finansējuma saņēmējs:

52.1. ievieto savā tīmekļa vietnē (ja tāda ir) informāciju par projekta īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu;

52.2. izvieto informatīvu plāksni par projekta īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu pie katras ēkas, kurā veiktas projekta aktivitātes.

53. Projekta līguma darbības laikā par katru triju mēnešu periodu (turpmāk – projekta ceturksnis) līdz projekta ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam.

54. Finansējuma saņēmējs pēc projekta līgumā paredzēto aktivitāšu pabeigšanas, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc attiecīgā projekta līguma beigu termiņa iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par visu projekta īstenošanas periodu (turpmāk – noslēguma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Noslēguma pārskatam pievieno projekta aktivitāšu izpildi un samaksu apliecinošus dokumentus atbilstoši projekta līgumam.

54.1 Vides investīciju fonds saskaņā ar šo noteikumu 20., 21., 22. un 23.punktu uzrauga projektā ietverto attiecināmo izmaksu īpatsvara aprēķina atbilstību esošajai situācijai projekta īstenošanas laikā, tai skaitā pārbauda attiecināmo izmaksu īpatsvara aprēķina atbilstību esošajai situācijai pirms maksājuma uzdevuma sagatavošanas par noslēguma atmaksu finansējuma saņēmējam.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

55. (Svītrots ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.661)

56. Piecu gadu laikā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas finansējuma saņēmējs:

56.1. katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu un līdz nākamā gada 31.janvārim iesniedz Vides investīciju fondā projekta rezultātu monitoringa pārskatu atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam;

56.2. nodrošina, ka ēku, kurā veiktas projekta aktivitātes, ekspluatē, nemainot lietošanas veidu un ēkas klasifikāciju, un tehnoloģijas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus un ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, kas uzstādītas projekta aktivitātes ietvaros vai kurās ir veiktas projekta aktivitātes, nedemontē;

56.3. nodrošina, ka izglītības iestādes ēku, kurā īstenotas projekta aktivi­tātes, izmanto izglītības funkciju nodrošināšanai un ēkai netiek mainīts lietošanas veids un ēkas klasifikācija, un tehnoloģijas, kurās izmanto atjaunojamos energo­resursus, netiek demontētas;

56.4. nodrošina, ka valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus sniedzošas ārstniecības iestādes ēku, kurā īstenotas projekta aktivitātes, izmanto valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu vai pārējo veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai un ēkai netiek mainīts lietošanas veids un ēkas klasifikācija, un tehnoloģijas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, netiek demontētas;

56.5. nodrošina, ka kultūras institūcijas ēku, kurā īstenotas projekta aktivitātes, izmanto kultūras institūcijas pamatdarbības nodrošināšanai un ēkai netiek mainīts lietošanas veids un ēkas klasifikācija, un tehnoloģijas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, netiek demontētas.

(Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.661; MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250)

56.1 Finansējuma saņēmējam ir pienākums uzstādīt elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītājus projekta rezultātu monitoringa nodrošināšanai.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

57. Vides investīciju fondam ir tiesības starpposma un noslēguma pārskata vērtēšanas laikā pieaicināt ekspertu, lai pārbaudītu, vai projekta izmaksu tāmē norādītās attiecināmās izmaksas ir samērīgas un ekonomiski pamatotas, veikt pārbaudes projekta ieviešanas vietā un izvērtēt projekta rezultātu monitoringa pārskatu. Vides investīciju fonds reizi gadā piecu gadu periodā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas veic izlases veida pārbaudi projekta īstenošanas vietā.

(Grozīts ar MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.250)

57.1 Finansējuma saņēmējs atmaksā visu saņemto finanšu instrumenta finansējumu, ja konkursa trešajā vai turpmākajās kārtās apstiprinātā projekta aktivitātes nav īstenotas šo noteikumu 7.punktā minētajā termiņā.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

X. Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un to saņemšanas nosacījumi

58. Finansējuma saņēmējam ir pieejami šādi maksājumu veidi:

58.1. avansa maksājums līdz 15 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas;

58.2. viens vai divi starpposma maksājumi kopā līdz 75 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas;

58.3. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposmu maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprinātā kopējā finansējuma summu.

58.1 Ja finansējuma saņēmējs ir valsts dibināta vispārējās izglītības iestāde, profesionālās izglītības iestāde vai koledža, kultūras institūcija vai ārstniecības iestāde, kura ir valsts budžeta iestāde un sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, līdzfinansējumu nodrošina no valsts budžeta un maksājumus veic no līdzekļiem, kas finanšu instrumenta projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras padotībā ir attiecīgā valsts budžeta iestāde. Finanšu instrumenta līdzfinansējuma daļu projekta īstenošanai plāno kā saņemto transfertu no atbildīgās iestādes atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

59. Avansa maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā kredītiestādes avansa maksājuma summas atmaksāšanas garantijas vēstuli, kura izsniegta par labu atbildīgajai iestādei, un kredītiestādes izsniegtā garantija ir spēkā vismaz divus kalendāra mēnešus pēc projekta īstenošanas termiņa un satur nosacījumus par līdzekļu atmaksāšanu pēc pirmā pieprasījuma, ja finansējuma saņēmējs neizpilda šajos noteikumos vai projekta līgumā noteiktās saistības (attiecināms uz komersantiem un citu juridisku vai fizisku personu dibinātām izglītības iestādēm, kultūras institūcijām, kuras papildus pamatdarbībai veic citu saimniecisko darbību, un ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus (izņemot ārstniecības iestādes, kuras ir valsts budžeta iestādes un kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus)).

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

60. Starpposma maksājumu var saņemt, ja izpildīti šādi nosacījumi:

60.1. finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā starpposma maksājuma pieprasījumu un darbu izpildi un samaksu apliecinošus dokumentus atbilstoši projekta līgumam;

60.2. finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā starpposma pārskatu par iepriekšējo ceturksni, un Vides investīciju fonds to apstiprina;

60.3. finansējuma saņēmējs visus ar projektu saistītos maksājumus ir veicis un saņēmis projekta kontā.

61. Noslēguma maksājumu var saņemt, ja izpildīti šādi nosacījumi:

61.1. finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā noslēguma maksājuma pieprasījumu un darbu izpildi un samaksu apliecinošus dokumentus atbilstoši projekta līgumam;

61.2. finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu, un Vides investīciju fonds to apstiprina;

61.3. finansējuma saņēmējs visus ar projektu saistītos maksājumus ir veicis un saņēmis projekta kontā;

61.4. finansējuma saņēmējs ir pilnībā īstenojis projekta iesniegumā plānotās aktivitātes.

62. Atbildīgā iestāde veic maksājumus, pamatojoties uz Vides investīciju fonda atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto maksājumu pieprasījumu un apliecinājumu par finansējuma saņēmēja pārskata apstiprināšanu.

XI. Finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem

63. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta iesniegumā un projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu, tai skaitā par oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu.

64. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par pirmo ekspluatācijas gadu pēc projekta pabeigšanas konstatē, ka projekta iesniegumā plānotais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto samazinājumu, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstības apmēru un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju.

65. Finansējuma saņēmējs 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 64.punktā minētās informācijas saņemšanas iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu par oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstības novēršanu (turpmāk – plāns). Vides investīciju fonds var sniegt attiecīgus ieteikumus par plānu.

66. Plānu finanšu saņēmējs īsteno par saviem līdzekļiem gada laikā pēc šo noteikumu 64.punktā minētās informācijas saņemšanas.

67. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par otro gadu pēc projekta pabeigšanas atkārtoti konstatē, ka projekta iesniegumā plānotais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto samazinājumu, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstības apmēru un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta īstenošanai izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu projekta līgumā noteiktajā kārtībā.

68. Lai noteiktu atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstībai par otro gadu pēc projekta pabeigšanas, faktisko oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu dala ar projekta iesniegumā norādīto oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā. No vieninieka atņem dalījuma rezultātu un reizina ar piešķirto finansējumu no finanšu instrumenta, iegūtajam rezultātam piemēro Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmi, kas ir spēkā dienā, kad pieņemts lēmums par līdzekļu atgūšanu.

XII. Noslēguma jautājums

(Nodaļa MK 25.09.2012. noteikumu Nr.661 redakcijā)

69. Projektu iesniegumus, kuri iesniegti konkursa pirmajā kārtā līdz 2012.gada 1.oktobrim, izskata un īsteno atbilstoši to iesniegšanas brīdī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

70. Projektu iesniegumus, kuri iesniegti konkursa otrajā kārtā līdz 2012.gada 31.decembrim, īsteno atbilstoši to iesniegšanas brīdī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.augusta noteikumiem Nr.559
Oglekļa dioksīda emisijas samazinājuma aprēķins

(Pielikums MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā)

1. Oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) emisijas samazinājumu raksturo starpība starp CO2 emisijas ietaupījumu, kas sasniedzams, īstenojot projektu, un esošo situāciju ražošanas ēkā.

2. CO2 emisijas samazinājuma aprēķinā izmanto šādus emisijas faktorus:

2.1. CO2 emisijas ietaupījumu, kas iegūts, siltumenerģijas ražošanā pārejot no fosilos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām (tai skaitā centralizētās siltumapgādes sistēmas) uz atjaunojamos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām, nosaka atbilstoši CO2 emisijas faktoram – 0,264 kgCO2/kWh (turpmāk – vidējais emisijas faktors);

2.2. CO2 emisijas ietaupījumu, kas iegūts, no fosilajiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju aizstājot ar elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem, elektrotīklā nosaka atbilstoši CO2 emisijas faktoram – 0,397 kgCO2/kWh, kas raksturo CO2 ietaupījumu, aizvietojot pēdējo marginālo elektroenerģijas ražošanas vienību ar fosilajiem energoresursiem un pārvadītu saražoto elektroenerģiju gala patērētājam elektrotīklā.

3. Vidējais emisijas faktors raksturo, cik daudz CO2 tiek emitēts atmosfērā, saražojot 1 MWh siltumenerģijas. Vidējais emisijas faktors ir aprēķināts atbilstoši kopējām emisijām Latvijā pārveidošanas sektorā (katlumājas un koģenerācijas stacijas), kas attiecinātas pret centralizētās siltumenerģijas gala patēriņu – vidējo vērtību laikposmā no 2000.gada līdz 2007.gadam –, koriģējot indikatora vērtību par koģenerācijas stacijās izmantoto kurināmā daudzumu, kas patērēts elektroenerģijas ražošanai, t.i., neņemot vērā CO2 emisijas, kas radušās, ražojot elektroenerģiju.

4. Ja ēkai centralizēto siltumapgādi un karsto ūdeni nodrošina ar kurināmo, kam ir augstāks emisijas faktors nekā vidējā emisijas faktora noteiktā vērtība, var izmantot emisijas faktoru, ko nosaka siltumtīkla operators, izmantojot kurināmā emisijas faktorus atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai un zudumus tīklā. Projekta iesniedzējam ir dokumentāri jāpierāda šāda emisijas faktora izmantošana. Faktiskās emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

E – CO2 emisijas samazinājums gadā (kgCO2/gadā);

ECO2 – vidējais emisijas faktors 0,264 (kgCO2/kWh) vai emisijas faktors, kas noteikts atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai. Siltumsūknim emisijas faktoru aprēķina atbilstoši šā pielikuma 8.punktam;

Qpat – patērētais siltumenerģijas apjoms ēkā (kWh/gadā). Ja, īstenojot projektu, ir plānots aizstāt visu patērēto siltumenerģijas apjomu ēkā ar siltumenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, aprēķina patērētās siltumenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju. Ja, īstenojot projektu, ir plānots daļēji aizstāt patērēto siltumenerģijas apjomu ēkā ar siltumenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, norāda plānoto saražojamo siltumenerģijas apjomu.

5. Ja ēkā siltumapgādi un karsto ūdeni nodrošina autonomā (lokālā) apkure vai centralizētās siltumapgādes sistēmas operators veic siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju nomaiņu, pārejot no fosilos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām uz atjaunojamos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām, projekta iesniedzējs izmanto attiecīgā kurināmā CO2 emisijas faktoru atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai. Faktiskās emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

E – CO2 emisijas samazinājums gadā (kgCO2/gadā);

ECO2 – CO2 emisijas faktors (kgCO2/kWh) atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai. Siltumsūknim emisijas faktoru aprēķina atbilstoši šā pielikuma 8.punktam;

Qsar – saražotais siltumenerģijas apjoms (kWh/gadā). Ja, īstenojot projektu, ir plānots aizstāt visu saražoto siltumenerģijas apjomu ēkā ar siltumenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, aprēķina saražotās siltumenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju. Ja, īstenojot projektu, ir plānots daļēji aizstāt saražoto siltumenerģijas apjomu ēkā ar siltumenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, norāda plānoto saražojamo siltumenerģijas apjomu;

ŋ – aizvietojamās sadedzināšanas iekārtas (katlumājas, koģenerācijas stacijas) lietderības koeficients, kas ir 0,9, ja izmanto dabasgāzi vai dīzeļdegvielu, un 0,85, ja izmanto citus kurināmā veidus. Projekta iesniedzējs var izmantot zemāku lietderības koeficienta vērtību, ja tas tiek dokumentāri pierādīts.

6. Ja projektā paredzēta biomasas koģenerācijas stacijas, vēja elektrostacijas vai saules fotoelektrisko paneļu būvniecība vai uzstādīšana un plānoto saražoto elektroenerģijas apjomu paredzēts pārdot, tad CO2 emisijas ietaupījuma apjomu aprēķina arī par plānoto pārdoto elektroenerģijas apjomu. Nododot ekspluatācijā biomasas koģenerācijas staciju, vēja elektrostaciju vai saules fotoelektriskos paneļus, jābūt noslēgtam līgumam ar elektroenerģijas pircēju un iekārtām jābūt pieslēgtām elektrotīklam.

7. Ja projektā paredzēta biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība, tad CO2 emisijas ietaupījumu aprēķina tikai projektā iekļautās ēkas gan plānotajai aizstātajai siltumenerģijas daļai, kas saražota no fosilajiem energoresursiem, atbilstoši šā pielikuma 5.punktam, gan plānotajai aizstātajai elektroenerģijas daļai atbilstoši šā pielikuma 11.punktam.

8. Siltumenerģijas ražošanas emisijas faktoru siltumsūknim aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

ECO2 – CO2 emisijas faktors siltumsūknim (kgCO2/kWh);

ECO2silt – vidējais emisijas faktors 0,264 (kgCO2/kWh) vai emisijas faktors, kas noteikts atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai;

ECO2ee – elektroenerģijas ražošanas un pārvades CO2 emisijas faktors 0,397 (kgCO2/kWh);

k – siltumsūkņa transformācijas koeficients.

1.tabula

Oglekļa dioksīda emisijas faktors

Nr.
p.k.

Enerģijas iegūšanā izmantotā kurināmā veids

ECO2 (kgCO2/kWh)

1.

Dabasgāze

0,201

2.

Sašķidrinātā gāze (propāns, butāns)

0,225

3.

Kūdra (40 % mitrums)

0,374

4.

Kūdras briketes

0,342

5.

Akmeņogles

0,332

6.

Kokss

0,313

7.

Dīzeļdegviela

0,266

8.

Degvieleļļa (mazuts)

0,276

9.

Degakmens eļļa

0,272

10.

Autobenzīns

0,247

11.

Petroleja

0,257

9. Ja siltumenerģija tiek nodrošināta, izmantojot iekārtas (piemēram, elektriskie boileri, elektriskie radiatori), kurām elektroenerģiju ražo no fosilajiem energoresursiem, CO2 emisijas samazinājumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

E – CO2 emisijas samazinājums gadā (kgCO2/gadā);

ECO2 – elektroenerģijas ražošanas un pārvades CO2 emisijas faktors 0,397 (kgCO2/kWh);

Qe – iekārtu patērētais elektroenerģijas apjoms (kWh/gadā). Ja, īstenojot projektu, ir plānots aizstāt visu patērēto elektroenerģijas apjomu, aprēķina patērētās elektroenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju. Ja, īstenojot projektu, ir plānots daļēji aizstāt patērēto elektroenerģijas apjomu, norāda plānoto aizstājamo elektroenerģijas apjomu.

10. CO2 emisijas samazinājumu, kas iegūts no elektroenerģijas patēriņa samazināšanas, nomainot vai uzlabojot ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

E – CO2 emisijas samazinājums gadā (kgCO2/gadā);

ECO2 – elektroenerģijas ražošanas un pārvades CO2 emisijas faktors 0,397 (kgCO2/kWh);

Qee – plānotais elektroenerģijas samazinājums pēc ražošanas tehnoloģiskās iekārtas nomainīšanas vai uzlabošanas (kWh/gadā).

11. CO2 emisijas samazinājumu, kas iegūts, no fosilajiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju aizstājot ar elektroenerģiju, kuru plānots saražot no atjaunojamiem energoresursiem, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

E – CO2 emisijas samazinājums gadā (kgCO2/gadā);

ECO2 – elektroenerģijas ražošanas un pārvades CO2 emisijas faktors 0,397 (kgCO2/kWh);

Qeee – plānotais elektroenerģijas apjoms, kas saražojams no atjaunojamiem energoresursiem (kWh/gadā).

12. CO2 ekvivalentu biodegradablajiem atkritumiem aprēķina atbilstoši šā pielikuma 2.tabulai.

2.tabula

Oglekļa dioksīda ekvivalents biodegradablajiem atkritumiem

Nr.
p.k.

Atkritumu veids

Degradablā organiskā oglekļa daļa (DOC) atkritumos

DOC disimilētais (DOC(f))

CH4 atkritumu gāzē (F)

CH4 pussabrukšanas
periods (gadi)

Metāna rašanās koeficients (k)

1.

Nešķiroti sadzīves atkritumi

0,18

0,6

0,5

14

0,049510513

2.

Papīrs

0,4

0,5

0,5

23

0,030136834

3.

Dārzu, parku atkritumi

0,17

0,5

0,5

14

0,049510513

4.

Pārtikas atkritumi

0,15

0,5

0,5

12

0,057762265

5.

Koka atkritumi

0,4

0,5

0,5

14

0,049510513

6.

Tekstils

0,2

0,5

0,5

23

0,030136834

7.

Industriālie atkritumi

0,1

0,5

0,5

18

0,038508177

8.

Dūņas

0,185

0,5

0,5

14

0,049510513

Lo CH4_potencialā_emisija = MSWL × MCF × DOC × DOCF × F × 16/12;

CH4_radīts_gadā (t/gada) = Σx [(A × k × MSWL(x) × Lo (x))× e–k(t – x)];

CH4_gada_emisija(t) = [CH4(t) - R(t)] × (1 – OX);

CO2 = CH4_gada_emisija(t) × 21, kur

Lo – potenciālā ikgadējā metāna (CH4) emisija (t);

MSWL – ikgadējais apglabātais atkritumu daudzums (t);

MCF – metāna korekcijas faktors, kas atkarīgs no izgāztuves tipa. Apsaimniekotai izgāztuvei – 1;

DOC – degradablais organiskais ogleklis (0,18);

DOCF – DOC disimilētā frakcija (0,6);

F – metāna frakcija atkritumu gāzē (0,5);

R – atgūtais metāns (t);

CH4 – metāna reālā emisija (t);

A – normalizācijas faktors. A = (1-e-k)/k;

k – metāna rašanās koeficients (1/y) (0,05);

x – aprēķinu sākuma gads;

t – aprēķina gads;

R(t) – metāna atgūšana aprēķina gadā (t);

OX – oksidācijas faktors (noklusēti 0).

13. Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumu Nr.559 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai" nolikums" 19.2.1.7.apakšpunktā minētajai aktivitātei aprēķina kā siltumnīcefekta gāzu emisiju starpību starp aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju, izmantojot atjaunojamo energoresursu pārstrādes tehnoloģiju, un siltumnīcefekta gāzu emisiju, neizmantojot minēto tehnoloģiju.

14. CO2 emisijas samazinājums nedrīkst pārsniegt sākotnējos CO2 emisijas apjomus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.1pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.augusta noteikumiem Nr.559
Finansējuma aprēķināšanas un pārmērīgās kompensācijas kontroles nosacījumi ārstniecības iestādēm

(Pielikums MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1340; grozījumi pielikumā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

1. Ārstniecības iestāde (turpmāk - finansējuma saņēmējs) aprēķina proporciju, kādā projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru ir paredzēts izmantot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk – infrastruktūras izmantošanas proporcija). Infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķina atbalstāmajām aktivitātēm un piemēro projekta kopējam finansējumam, nosakot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apmēru, ņemot vērā, ka konkursa ietvaros atkarībā no projekta iesniedzēja veida var piemērot atšķirīgu finanšu instrumenta maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, atbilstoši šādam aprēķinam:

1. 1. projekta kopējo publisko jeb finanšu instrumenta izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:

Ipubl_kop =

∑Ipubl_x

, kur

x

x – gadu skaits, kuriem tika aprēķināts projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs;

Ipubl – attiecīgā gada publisko jeb finanšu instrumenta izmaksu maksimālais apmērs (euro);

1. 2. attiecīgā gada publisko jeb finanšu instrumenta izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:

Ipubl =

(Lv_y × Sy)

× 0,85 +

(Lm_y × Sy)

× AI

, kur

(Lv_y + Lm_y)

(Lv_y + Lm_y)

y – attiecīgā projekta ietvaros veicamo atbalstāmo aktivitāšu skaits;

S – attiecīgās atbalstāmās aktivitātes kopējās izmaksas (euro);

Lv – uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (stundas gadā);

Lm – uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks citu darbību veikšanai (stundas gadā);

AI – finanšu instrumenta maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte atbilstoši noteikumu 15.1., 15.2. vai 15.3.apakšpunktam;

1. 3. uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk – laika sadalījums)) izmantošanas laiku valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai nosaka, izmantojot šādu formulu:

Lv =

∑(Pz × Lz × Prv_z)

× L'max , kur

∑(Pz × Lz)

z – ar attiecīgo atbalstāmo aktivitāti saistītās infrastruktūras (kurai ir iespējams noteikt laika sadalījumu) skaits;

P – ar attiecīgo atbalstāmo aktivitāti saistītās infrastruktūras platība (m2);

L – ar attiecīgo atbalstāmo aktivitāti saistītās infrastruktūras (kurai ir iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas darba laiks gadā (stundas gadā);

Prv ar attiecīgo atbalstāmo aktivitāti saistītās infrastruktūras (kurai ir iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas proporcija (Lv/(Lv + Lm)) valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai (%);

L'max – attīstāmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas darba laiks gadā (stundas gadā), ko nosaka kā vidējo stundu skaitu no saistītās infrastruktūras izmantošanas darba laika sākuma agrākās diennakts stundas līdz darba laika beigu vēlākajai diennakts stundai, reizinot ar 365 dienām;

1.4. uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas laiku citu darbību veikšanai nosaka, izmantojot šādu formulu:

Lm = L'max – Lv, kur

L'max – attīstāmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas darba laiks gadā (stundas gadā), ko nosaka kā vidējo stundu skaitu no saistītās infrastruktūras izmantošanas darba laika sākuma agrākās diennakts stundas līdz darba laika beigu vēlākajai diennakts stundai, reizinot ar 365 dienām;

Lv – attīstāmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas laiks valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (stundas gadā).

2. Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu veic no konkursa trešās kārtas izsludināšanas dienas un 5 gadus pēc projekta īstenošanas, izmantojot iepriekšējo gadu datus par infrastruktūras izmantošanu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai. Infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu aktualizē ne retāk kā vienu reizi divos gados, izmantojot datus, sākot ar 2012.gada 1.janvāri.

3. Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinus apstiprina ar iekšējo normatīvo aktu, aprēķina rezultātus norāda atbilstoši šī pielikuma 9.punktā minētajai veidlapai un pievieno vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu pielikumā. Apstiprināto iekšējo normatīvo aktu finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondam:

3.1. pēc projekta pabeigšanas kā pielikumu pārskatam par visu projekta īstenošanas periodu (noslēguma pārskatam), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam;

3.2. pēc projekta pabeigšanas kopā ar attiecīgo ikgadējo projekta rezultātu monitoringa pārskatu.

4. Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, kas aprēķināts saskaņā ar šī pielikuma 1.punktu, kopējās projekta attiecināmās izmaksas netiek palielināts.

5. Ja tiek konstatēts, ka saskaņā ar šī pielikuma 1.punktu aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs ir mazāks par piešķirto kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru (turpmāk – pārmērīga kompensācija), tad:

5.1. ja pārmērīgas kompensācijas apmērs nepārsniedz piecus procentus, finansējuma saņēmējs var neveikt izmaiņas projektā monitoringa periodā (5 gadu periodā pēc projekta īstenošanas);

5.2. ja pārmērīgas kompensācijas apmērs pārsniedz piecus procentus, finansējuma saņēmējs mēneša laikā pēc pārmērīgas kompensācijas konstatēšanas iesniedz grozījumus projektā, nodrošinot, ka pārmērīgas kompensācijas apmērs nepārsniedz piecus procentus;

5.3. finansējuma saņēmējs kopā ar pēdējo monitoringa pārskatu iesniedz grozījumus projektā, nodrošinot, ka pārmērīgas kompensācijas nav.

6. Ja projekta ietvaros paredzēts attīstīt infrastruktūru, kuru finansējuma saņēmējs izīrē citai ārstniecības iestādei veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, šo noteikumu 19.punktā minētās atbalstāmās aktivitātes finansēšanai no publiskiem līdzekļiem ir atbalstāmas, ievērojot infrastruktūras izmantošanas proporcijas noteikšanas kārtību, ja kumulatīvi izpildās šādi nosacījumi:

6.1. finansējuma saņēmējam noteikts pienākums nodrošināt infrastruktūru citai ārstniecības iestādei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, par ko ir noslēgts līgums, ievērojot normatīvo aktu prasības par atlīdzības maksājumiem par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

6.2. infrastruktūras īres maksa noteikta, ievērojot šādus nosacījumus:

6.2.1. infrastruktūras īres maksas apmērs nepārsniedz saprātīgas peļņas un tādu ārstniecības iestādes izmaksu summu, kas netiek finansētas no publiskā finansējuma un kas tieši vai netieši saistītas ar infrastruktūras izīrēšanu;

6.2.2. saprātīga peļņa tiek aprēķināta tikai tām ārstniecības iestādes izmaksām, kas netiek finansētas no publiskā finansējuma;

6.2.3. saprātīgas peļņas aprēķināšanai tiek izmantota saprātīgas peļņas norma, kuru līdz kārtējā gada 1.janvārim Veselības ministrija publicē Veselības ministrijas mājaslapā internetā (http://esfondi.vm.gov.lv) un kura tiek noteikta, izmantojot šādu formulu:

Pnorma= PN-4+ PN-3+ PN-2 x 100%, kur
AN-4+ AN-3+AN-2

Pnorma – saprātīgas peļņas norma procentos;

PN-X – vidējais peļņas apmērs veselības aizsardzībā atbilstoši saimniecisko darbību statistiskai klasifikācijai (NACE 2.red) periodā no N-4 gada līdz N-2 gadam (euro);

AN-X – vidējais apgrozījuma apmērs veselības aizsardzībā atbilstoši saimniecisko darbību statistiskai klasifikācijai (NACE 2.red) periodā no N-4 gada līdz N-2 gadam (euro);

6.3. finansējuma saņēmējs ar attiecīgiem dokumentiem pamatoti un pārskatāmi var pierādīt infrastruktūras īres maksas aprēķinu.

7. Finansējuma saņēmējs nosaka darba laiku valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai projekta ietvaros attīstītajā infrastruktūrā (ja attiecīgo darba laiku var noteikt) un uzskaita minēto informāciju.

8. Finansējuma saņēmējs skaidri nodala valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu no citu darbību veikšanas (un ar tām saistītās finanšu plūsmas). Ienākumus, kas gūti projekta ietvaros, sniedzot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus vai nodrošinot infrastruktūru citai ārstniecības iestādei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, izmanto, lai segtu tikai tās izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Ja ienākumi tiek gūti projekta ietvaros, nodrošinot infrastruktūru citai ārstniecības iestādei, attiecīgajiem ienākumiem jāatbilst šī pielikuma 6.punktā minētajām prasībām. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka dokumentācija, kas saistīta ar šajā punktā minēto nosacījumu izpildi un attiecas uz projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru, tiek saglabāta desmit gadus pēc projekta aktivitāšu īstenošanas un ir pieejama Vides investīciju fondam, kas veic šī pielikuma 1.punktā minētā infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina kontroli.

9. Finanšu instrumenta izmaksu maksimālā un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma minimālā apjoma aprēķins (euro)

Kopējais finansējums (euro)

Maksimālais finanšu instrumenta finansējums (euro)

Minimālais projekta iesniedzēja līdzfinansējums (euro)

Atsauce uz finansējuma saņēmēja iekšējo normatīvo aktu, ar kuru apstiprināts informāciju pamatojošs aprēķins

1

2

3 = 1 – 2

4

2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.augusta noteikumiem Nr.559
Fosilos un atjaunojamos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju investīciju izmaksas

(Pielikums MK 19.11.2013. noteikumu Nr.1340 redakcijā; pielikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumu Nr.559 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai" nolikums" 22.punktu projekta attiecināmās izmaksas (I) šo noteikumu 19.2.apakšpunktā norādītajai aktivitātei aprēķina, izmantojot šādu formulu:

I = (IRESIfos) ×P, kur

IRES – projektā plānotās atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju investīcijas (euro/kWth vai euro/kWel), kas nepārsniedz maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas, atbilstoši jaudas diapazonam (1. un 2.tabula);

Ifos – fosilo energoresursu tehnoloģiju investīcijas (euro/kWth vai euro/kWel) atbilstoši jaudas diapazonam (3. un 4.tabula);

P – siltumenerģijas vai elektroenerģijas tehnoloģiju plānotā uzstādāmā jauda (kW). Koģenerācijas stacijām aprēķinā izmanto plānoto uzstādāmo elektrisko jaudu (kW).

2. Atjaunojamos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas (neietverot pievienotās vērtības nodokli):

2.1. siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas

1.tabula

Nr.
p.k.

Tehnoloģija

Kopējās maksimālās attiecināmās izmaksas, euro/kWth

Lietderības koeficients

Uzstādītās jaudas diapazons vienai tehnoloģijai vai tehnoloģiju sistēmai, MW

2.1.1. Biomasas katli
2.1.1.1. biomasas katls

483,78

≥ 0,80

līdz 0,25 (neieskaitot)

2.1.1.2. biomasas katls

462,43

≥ 0,80

no 0,25 līdz 0,5 (neieskaitot)

2.1.1.3. biomasas katls

369,95

≥ 0,82

no 0,5 līdz 1,0 (neieskaitot)

2.1.1.4. biomasas katls

313,03

≥ 0,82

≥ 1,0

2.1.2. Saules kolektori
2.1.2.1. plaknes absorbcijas saules kolektori

1280,58

≥ 0,501

 
2.1.2.2. vakuuma saules kolektori

1707,45

≥ 0,601

 
2.1.3. Siltuma sūkņi
2.1.3.1. ūdens/ūdens (W10/W35)

1394,41

≥ 5,0

.

2.1.3.2. tiešā iztvaikošana/ūdens (E4/W35)

1565,16

≥ 5,0

 
2.1.3.3. šķidrums/ūdens (B0/W35)

1565,16

≥ 5,0

 
2.1.3.4. šķidrums/ūdens (B0/W35)

1252,13

≥ 4,0

 
2.1.3.5. šķidrums/gaiss (B0/A32)

1252,13

≥ 3,0

 
2.1.3.6. gaiss/ūdens (A2/W35)

1252,13

≥ 3,0

 
2.1.3.7. gaiss/gaiss2 (A2/A20)

825,27

≥ 3,0

 

2.2. elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas

2.tabula

Nr.
p.k.

Tehnoloģija

Kopējās maksimālās attiecināmās izmaksas, euro/kWel

Uzstādītās jaudas diapazons vienai tehnoloģijai, MWel

2.2.1. Biomasas koģenerācijas stacija

4980,05

līdz 0,25 (neieskaitot)

2.2.2. Biomasas koģenerācijas stacija

4553,19

no 0,25 līdz 0,5 (neieskaitot)

2.2.3. Biomasas koģenerācijas stacija

4268,62

≥ 0,5 līdz 3 (neieskaitot)

2.2.4. Vēja elektrostacija

1707,45

līdz 0,5 (neieskaitot)

2.2.5. Vēja elektrostacija

1351,73

≥ 0,5

2.2.6. Saules elektrostacija (baterijas)

3984,04

 

3. Fosilos energoresursus izmantojošo (atsauces) tehnoloģiju investīciju izmaksas (neietverot pievienotās vērtības nodokli):

3.1. siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas

3.tabula

Nr.
p.k.

Tehnoloģija

Atsauces tehnoloģijas investīciju izmaksas, euro/kWth3

Uzstādītās jaudas diapazons vienai tehnoloģijai, MWth

3.1.1. Gāzes katls

116,68

līdz 0,05 (neieskaitot)

3.1.2 Gāzes katls

110,98

no 0,05 līdz 0,25 (neieskaitot)

3.1.3. Gāzes katls

85,37

no 0,25 līdz 0,5 (neieskaitot)

3.1.4. Gāzes katls

81,10

no 0,5 līdz 1,0 (neieskaitot)

3.1.5. Gāzes katls

59,76

≥ 1,0

3.2. elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas

4.tabula

Nr.
p.k.

Tehnoloģija (kombinētā cikla gāzes turbīna)

Atsauces tehnoloģijas investīciju izmaksas, euro/kWel3

Uzstādītās jaudas diapazons vienai tehnoloģijai, MWel

3.2.1. Gāzes dzinējs, dabasgāze

1920,88

līdz 0,25 (neieskaitot)

3.2.2. Gāzes dzinējs, dabasgāze

1565,16

no 0,25 līdz 0,5 (neieskaitot)

3.2.3. Gāzes dzinējs, dabasgāze

1394,41

≥ 0,5

3.2.4. Kombinētā cikla gāzes turbīna

711,44

atsauce attiecas uz saules elektrostacijām un vēja elektrostacijām

4. Projekta izmaksas, kuras ir lielākas par atjaunojamo energoresursu izmantojošo tehnoloģiju maksimāli pieļaujamām investīciju izmaksām, kas minētas šā pielikuma 1. un 2.tabulā, norāda kā neattiecināmas izmaksas, un tās sedz projekta iesniedzējs no saviem finanšu līdzekļiem.

5. Atjaunojamo energoresursu pārstrādes tehnoloģijas, kuras, izmantojot atjaunojamo primāro energoresursu ar lielāku aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju, var pārstrādāt lietderīgi izmantojamā atjaunojamā energoresursā ar mazāku aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju.

5.tabula

Nr.
p.k.

Tehnoloģija

Investīcijas, euro/kW (primārā energoresursa pārstrādes jauda)

Vienas iekārtas uzstādītās jaudas diapazons, MW

5.1.

Atjaunojamo energoresursu pārstrādes tehnoloģijas

3557,18

līdz 0,5 (neieskaitot)

5.2.

Atjaunojamo energoresursu pārstrādes tehnoloģijas

2276,59

no 0,5 līdz 1,0 (neieskaitot)

5.3.

Atjaunojamo energoresursu pārstrādes tehnoloģijas

1565,16

≥ 1

Piezīmes.

1 Lietderības koeficients ir noteikts atbilstoši Latvijas Republikas klimatiskajiem apstākļiem.

2 Gaiss–gaiss tipa siltuma sūkņus var uzstādīt, ja tie ir paredzēti darbam temperatūrā līdz –20 °C. Siltuma sūkņu iekārtu efektivitātei jābūt pārbaudītai neatkarīgā institūcijā un jābūt attiecīgo efektivitāti apliecinošam dokumentam.

3 Pamatojoties uz starptautisko avotu informāciju un Latvijas pieredzi.

3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.augusta noteikumiem Nr.559
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai" iesnieguma veidlapa

(Pielikums MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1340; grozījumi pielikumā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

Projekta nosaukums

Projekta iesniedzējs


Aizpilda Vides investīciju fonds

Projekta iesnieguma identifikācijas numurs

Projekta iesnieguma iesniegšanas datums


Projekta iesnieguma apstiprināšanas datums

Iesniedzamie dokumenti

Nr.
p.k.

Dokumenta nosaukums

Lappuse

Atzīmē nepieciešamo

1.

Aizpildīta projekta iesnieguma veidlapa (Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumu Nr.559 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai" nolikums" (turpmāk – noteikumi) 3.pielikums)

Papildus iesniedzamie dokumenti

2.

Atjaunojamos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas (noteikumu 19.2.1.apakšpunkts) apraksts, kas ietver vismaz projekta iesniegumā iekļauto tehnisko rādītāju pamatojumu, ekonomisko pamatojumu, informāciju par tehnoloģijas atrašanās vietu, informāciju par energoresursu un to raksturojošiem rādītājiem. Ja projekta ietvaros plānota koģenerācijas stacijas būvniecība, papildus minētajai informācijai norāda arī primāro energoresursu ietaupījuma aprēķinu atbilstoši noteikumu 12.8.apakšpunktam, koģenerācijas procesā plānoto saražoto siltumenerģijas un elektroenerģijas apjomu gadā megavatstundās (MWh), koģenerācijas procesā saražoto siltumenerģijas apjomu megavatstundās (MWh), kas tiks izmantots saimnieciskajā darbībā koģenerācijas stacijas ražošanas cikla nodrošināšanai, koģenerācijas procesā saražoto siltumenerģijas apjomu megavatstundās (MWh), kas tiks izmantots saimnieciskajā darbībā cita ražošanas cikla vai produktu ražošanas nodrošināšanai (katram ražošanas ciklam norāda nosaukumu un plānoto izmantoto siltumenerģijas apjomu megavatstundās (MWh)) (ja attiecināms)

3.

Sertificēta energoauditora izstrādāts ēkas energoaudits (kopija)

4.

Tehniskās apsekošanas atzinums atbilstoši būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, ja projekta aktivitātes īsteno ēkas norobežojošajās konstrukcijās

5.

Būvniecības tāmes, ražošanas tehnoloģisko iekārtu specifikācijas (ja attiecināms) un projekta aktivitāšu tāmes atbilstoši projekta iesniegumā un ēkas energoauditā paredzētajām aktivitātēm, kuras projekta iesniedzējs izvēlējies veikt projekta mērķa sasniegšanai, izmantojot finanšu instrumenta finansējumu

6.

Būvvaldē akceptēts būvprojekts tehniskā projekta stadijā (kopija) par visiem projekta ietvaros plānotajiem būvdarbiem vai, ja paredzēta vienkāršota renovācija, būvvaldē saskaņota apliecinājuma karte par projektā veicamajiem darbiem (kopija), vai, ja paredzēta vienkāršotā inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūve, rekonstrukcija vai renovācija, būvvaldē saskaņota tehniskā shēma (kopija) atbilstoši ēkas energoauditā paredzētajām aktivitātēm, vai būvvaldes izziņa, ka projektā plānoto aktivitāšu īstenošanai nav nepieciešama būvvaldes atļauja vai šajā punktā minētie dokumenti

7.

Apliecinoši dokumenti (kopijas) par vismaz divos pēdējos noslēgtajos kalendāra gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas patērēto elektroenerģijas un saražoto, patērēto un pārdoto siltumenerģijas apjomu ražošanas ēkā vai teritorijā, kurā plānotas projekta aktivitātes, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)). Iesniedz arī dokumentus (kopijas), kas apliecina izmantoto kurināmā apjomu, tai skaitā kurināmā pirkšanas izmaksas apliecinošus dokumentus

8.

Zvērināta revidenta atzinums par noteikumu 19.1.apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošanas attiecināmo izmaksu aprēķina pareizību un atbilstību Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulas (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008.gada 9.augusts, Nr. L 214/3) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 800/2008), 21.pantam (ja attiecināms). Atzinumā iekļauj attiecināmo izmaksu aprēķinu

9.

Lēmums par projekta īstenošanu un papildus iesniedzamie dokumenti saskaņā ar noteikumu 28.8. un 28.14.apakšpunktu

10.

Deklarācija par komercsabiedrības atbilstību sīkajai (mikro), mazajai vai vidējai komercsabiedrībai, kas aizpildīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību sīkajai (mikro), mazajai vai vidējai komercsabiedrībai (ja attiecināms)

11.

Pilnvara attiecīgajai personai parakstīt projekta iesniegumu (ja attiecināms)

12.

Paziņojuma kopija par iepirkuma procedūras rezultātiem, ja iepirkums par darbiem projektā plānoto aktivitāšu īstenošanai ir veikts līdz projekta iesnieguma iesniegšanai (ja attiecināms)

13.

Līgums par siltumenerģijas pārdošanu (kopija), ja projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība ietver aktivitātes, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodam 35.3 (ja attiecināms)

14.

Līgums (kopija) par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu atbilstoši noteikumu 61.punktā minētajām prasībām (ja attiecināms)


1.sadaļa – Pamatinformācija par projekta iesniedzēju

1.1. Projekta iesniedzējs

1.1.1. Projekta iesniedzēja nosaukums
1.1.2. Projekta iesniedzēja darbības forma sīkais (mikro) komersants

mazais komersants

vidējais komersants

lielais komersants

izglītības iestāde

ārstniecības iestāde

kultūras institūcija

1.1.3. PVN maksātājs

1.1.4. Nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs
1.1.5. Juridiskā adrese Iela, mājas numurs
Pilsēta, novads
Pasta indekss

1.2. Projekta iesniedzēja atbildīgā persona

1.2.1. Vārds, uzvārds
1.2.2. Amats
1.2.3. Tālrunis
1.2.4. Fakss
1.2.5. E-pasts

1.3. Projekta iesniedzēja kontaktpersona

1.3.1. Vārds, uzvārds
1.3.2. Amats
1.3.3. Tālrunis
1.3.4. Fakss
1.3.5. E-pasts

1.4. Projekta iesniedzēja atbilstība

Īsi aprakstīt projekta iesniedzēja atbilstību noteikumu prasībām, tai skaitā sniegt pamatojumu sīkā (mikro), mazā, vidējā vai lielā uzņēmuma definīcijas piemērošanai attiecībā uz konkrēto iesniedzēju, sniegt informāciju par komercdarbības periodu, norādīt projekta iesniedzēja saimnieciskās darbības aktivitātes, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas NACE kodiem 10–33, 35.3, 45–47.99, 85.1–85.6, 86.1–86.9, 87.2 un 90–91.04 un kuras projekta iesniedzējs veic ēkā/teritorijā, kurā plānotas projekta aktivitātes vai plāno veikt minētajā ēkā/teritorijā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas (ne vairāk kā 2000 zīmes)


2.sadaļa – Projekta apraksts

2.1. Konkursa ietvaros plānotā projekta aktivitāte

Ieguldījumu veikšana vides aizsardzībā, kas ļauj ietaupīt enerģiju (noteikumu 19.1.apakšpunkts)

Ieguldījumu veikšana atjaunojamo energoresursu izmantošanai (noteikumu 19.2.apakšpunkts)

2.1.1. Projekta mērķis

Formulēt projekta mērķi (ne vairāk kā 500 zīmes)

2.2. Projekta kopsavilkums

2.2.1. Projekta kopsavilkums latviešu valodā

Īsi aprakstīt projekta nepieciešamību un visas projekta aktivitātes un rezultātus (ne vairāk kā 1500 zīmes)

2.2.2. Projekta kopsavilkums angļu valodā

Īsi aprakstīt projekta mērķi, nepieciešamību un visas projekta aktivitātes un rezultātus (ne vairāk kā 1500 zīmes)

2.3. Projekta nepieciešamības un aktivitāšu piemērotības pamatojums

Nosaukt būtiskākās problēmas, kuras tiks risinātas, un pamatot to risināšanas aktualitāti. Nosaukt būtiskākās projekta plānotās darbības, raksturot projektā izmantojamās tehnoloģijas un materiālus, norādot to priekšrocības un trūkumus un pamatojot to piemērotību projekta mērķu sasniegšanai (ne vairāk kā 6000 zīmes)

2.4. Projekta aktivitāšu īstenošanai izmantojamie iepirkumi

Projektā plānoto publisko iepirkumu raksturojums

Nosaukt un aprakstīt projekta ietvaros plānotos iepirkumus un tajos izmantojamos kritērijus (ne vairāk kā 2000 zīmes)

2.5. Norādīt galveno ražošanas tehnoloģisko iekārtu un tehnoloģiju specifikāciju, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus

Katli, turbīnas, ģeneratori, tīklu ūdens sildītāji, tīklu ūdenssūkņi, kurināmā padeves iekārtas, saules kolektori, siltumsūkņi, palīgiekārtas pamatiekārtu darbināšanai

Nr.
p.k.

Iekārtas

Skaits

Svarīgākie tehniskie rādītāji

1.

2.

...

2.6. Aprakstīt, kā tiks nodrošināta projekta rezultātu uzturēšana pēc projekta pabeigšanas (vismaz piecus gadus)

(ne vairāk kā 6000 zīmes)

2.7. Ēku raksturojums (ja nepieciešams, tabulu var paplašināt)

Neattiecas uz projekta iesniedzēju, ja tas ir centralizētās siltumapgādes sistēmu operators, kā arī ja projektā plānota tikai karstā ūdens apgāde un papildu ieguldījumu veikšana atbilstoši noteikumu 19.1.2.apakšpunktam

Nr.
p.k.

Ēkas parametri

Raksturlielumi

1. Ēkas nosaukums
1.1. Adrese un kadastra numurs
1.2. Ēkas funkcija
1.3. Kopējā apsildāmā platība

m2

2. Kopējais siltumenerģijas patēriņš apkurei

kWh/gadā

3. Siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā uz 1 m2 apsildāmās platības

kWh/m2

4. Ēkas klasifikācija:
4.1. ēka, kurā komersants veic noteikumu 12.4.apakšpunktā minēto saimniecisko darbību (jānorāda ēkas kods saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju")

4.2. ēka, kuru izmanto izglītības iestāžu vajadzībām (izglītības iestādes telpas, sporta telpas, dienesta viesnīcas)

4.3. ēka, kurā nodrošina valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu

4.4. ēka un teritorija plašizklaides pasākumiem, muzejs, bibliotēka vai cita kultūras institūciju ēka

2.8. Projekta īstenošanas vieta – nekustamā īpašuma kadastra numurs, adrese

(ne vairāk kā 100 zīmes)

2.9. Projekta īstenošanas laiks

Plānotais projekta ieviešanas laiks pilnos mēnešos
Projekta pabeigšanas datums

2.10. Projekta īstenošanas laika grafiks

Norādīt projekta ietvaros plānoto aktivitāšu īstenošanas laiku (atzīmēt ar "x" atbilstošo gadu un mēnesi). Projekta īstenošanas pirmā gada pirmais mēnesis ir mēnesis, kad noslēgts projekta līgums. Indikatīvais projekta līguma noslēgšanas laiks konkursa trešajā kārtā ir 2013.gada augusts

Nr.
p.k.

Aktivitātes nosaukums

Gadi un mēneši

projekta īstenošanas pirmais gads
(2013)

projekta īstenošanas otrais gads
(2014)

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

1.
2.
3.
..

2.11. Projektā sasniedzamie rādītāji

Oglekļa dioksīda emisijas samazinājuma aprēķins par projekta aktivitātēm, kuras projekta iesniedzējs izvēlējies projekta mērķa sasniegšanai, jānorāda atbilstoši ēkas energoaudita pārskatam.

Finansējuma apmēru nosaka euro un centos, summas norādot ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata, noapaļojot skaitli līdz tuvākajai simtdaļai uz leju, ja trešais cipars aiz komata ir līdz "5" (ieskaitot), vai uz augšu, ja trešais cipars aiz komata ir "6" vai lielāks.

Projekta iesniegumā un energoaudita pārskatā oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu norāda kilogramos (kgCO2), skaitļus nenoapaļo un norāda ar divām zīmēm aiz komata.

Aprēķinos kwh/m2 gadā jānorāda gan uz faktisko ēkas augstumu, gan uz pārrēķināto ēkas augstumu (ja attiecināms pārrēķinātais).

Nr.
p.k.

Rādītājs

Rezultāts

Mērvienība

I.

Ēkas adrese:

1.

CO2 emisiju samazinājums gadā

kg CO2 gadā

2.

Efektivitātes rādītājs (attiecība starp CO2 emisiju samazinājumu gadā un projekta ēkai pieprasītā finanšu instrumenta līdzfinansējumu)*

kgCO2/euro gadā

3.

Siltumenerģijas patēriņš uz apkurināmo telpu platību apkurei (ja attiecināms)

kWh/m2

II.

Ēkas adrese:

1.

CO2 emisiju samazinājums gadā

kg CO2 gadā

2.

Efektivitātes rādītājs (attiecība starp CO2 emisiju samazinājumu gadā un projekta ēkai pieprasītā finanšu instrumenta līdzfinansējumu)*

kgCO2/euro gadā

3.

Siltumenerģijas patēriņš apkurei atbilstoši apkurināmo telpu platībai (ja attiecināms)

kWh/m2

Kopā:
projekta CO2 emisiju samazinājums gadā

kg CO2 gadā

projekta efektivitātes rādītājs (attiecība starp CO2 emisiju samazinājumu gadā un projektam pieprasītā finanšu instrumenta finansējumu)*

kgCO2/euro gadā

Piezīmes.
1. Ja nepieciešams, tabulu var papildināt.
2. * Ja projektā ir vairākas ēkas/teritorijas, efektivitātes rādītāju aprēķina katrai atsevišķi un norāda tabulas I daļas 2.punktā, II daļas 2.punktā, bet, aprēķinot projekta efektivitātes rādītāju kopā, CO2 emisiju samazinājuma summu gadā izdala ar kopējo pieprasītā finanšu instrumenta finansējumu.

2.12. Projekta ietvaros sasniedzamā oglekļa dioksīda emisijas samazinājuma pamatojums un aprēķins

Pamatot projekta ietvaros sasniedzamo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu un parādīt tā aprēķinu saskaņā ar noteikumu 1.pielikumā norādīto metodi (ne vairāk kā 5000 zīmes) un energoauditu vai parādīt to tabulas veidā, norādot gala rezultātu atbilstoši energoauditam

Enerģijas ietaupījums (kwh/gadā)

Emisijas faktors ECO2 (kgCO2/kWh)

Oglekļa dioksīda samazinājums (kg CO2)

Siltumerģija (kopā)
Elektroenerģija (kopā)
Citi

Aprēķins saskaņā ar noteikumu 1.pielikumā norādīto metodi (ne vairāk kā 5000 zīmes)

2.13. Finansējuma nepieciešamības pamatojums (aizpilda tikai lielie komersanti)

Nr.
p.k.

Finansējuma nepieciešamība

Skaidrojums
(ne vairāk kā 1000 zīmes)

2.13.1. projektam iztērētās kopsummas pieaugums: finansējuma saņēmēja projektā veikto ieguldījumu pieaugums; izmaiņas projekta budžetā (ja nenotiek atbilstošs budžeta samazinājums citos projektos); izmaiņas izdevumos, ko finansējuma saņēmējs velta projektam proporcionāli kopējam apgrozījumam
2.13.2. projekta apjoma pieaugums: no projekta sagaidāmo pakalpojumu pieaugums
2.13.3. projekta darbības jomas paplašināšanās: kopējo projekta izmaksu pieaugums (nesamazinoties finansējuma saņēmēja veiktajiem izdevumiem salīdzinājumā ar situāciju bez publiskā finansējuma); to cilvēku skaita pieaugums, kuriem uzdots strādāt ar projektu saistītā jomā
2.13.4. projekta izpildes ātruma pieaugums: nepieciešams īsāks laiks līdz projekta pabeigšanai salīdzinājumā ar to, ja šo pašu projektu izpildītu bez publiskā finansējuma


3.sadaļa – Projekta ieviešana

3.1. Projekta ieviešanas un vadības kapacitāte

Raksturot projekta iesniedzēja pieredzi atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju līdzīga mēroga un specifikas projektu ieviešanā, kā arī būvniecības darbu organizēšanā un vadīšanā. Norādīt pieredzi atjaunojamo energoresursu izmantošanas paaugstināšanas pasākumu īstenošanā un videi draudzīgas būvniecības darbu organizēšanā (ja tāda ir) (ne vairāk kā 2000 zīmes)

3.2. Projekta ieviešanas riski

Identificēt un raksturot iespējamos projekta ieviešanas riskus (ne vairāk kā 1000 zīmes)

3.3. Pasākumi projekta ieviešanas risku mazināšanai

Raksturot preventīvos pasākumus projekta ieviešanas risku mazināšanai (ne vairāk kā 1000 zīmes)

3.4. Projekta ietekme uz vidi

Novērtēt projekta ieviešanas ietekmi uz vidi, aprakstīt esošo vides stāvokli, norādīt, vai un kādā veidā projekta ieviešanas laikā tiks ietekmēta vide, kādā veidā tiks mazināta negatīvā ietekme, ja tāda tiek prognozēta (ne vairāk kā 1000 zīmes)

3.5. Projekta ietekme uz iedzīvotājiem

Novērtēt projekta ieviešanas ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem (ne vairāk kā 1000 zīmes)

3.6. Projektā paredzētie avansa un starpposmu maksājumi (neaizpilda valsts budžeta iestādes)

3.6.1. Avansa maksājums

Vai projekta ietvaros projekta iesniedzējs vēlēsies saņemt avansa maksājumu

3.6.2. Starpposma maksājums

Vai projekta ietvaros projekta iesniedzējs vēlēsies saņemt starpposma maksājumu


4.sadaļa – Publicitāte

4.1. Publicitātes pasākumu veidi

Atzīmēt, kāda veida publicitātes pasākumi tiks veikti projekta īstenošanas laikā

Ievieto savā tīmekļa vietnē (ja tāda ir) informāciju par projekta īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu
Izvieto informatīvu plāksni par projekta īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu pie katras ēkas, kurā veiktas projekta aktivitātes


5.sadaļa – Projekta finansēšanas rādītāji

5.1. Projekta iesniedzēja dati par finanšu apgrozījumu (attiecas uz komersantiem)

Nr.
p.k.

Gads

Neto apgrozījums (euro)

1.

2010

2.

2011

3.

2012

5.2. Projekta finansēšanas plāns

Gads

Kopējās izmaksas

Neattiecināmās izmaksas*

Attiecināmās izmaksas

Finanšu instrumenta finansējums

Projekta iesniedzēja līdzfinansējums

1 = 2 + 3

2

3 = 4 + 6

4

5 = 4 / 3 (%)

6

7 = 6 / 3 (%)

Ēka nr.1
Ēka nr.2

..**

2013
2014
Kopā

***

Piezīmes.
1. * Neattiecināmo izmaksu pozīcijā tiek iekļauts arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), ja to var atgūt no valsts budžeta, un izmaksas, kas rodas kā starpība, papildus veicot ieguldījumu izmaksu aprēķinus, kā arī izmaksas, kuru lielums pārsniedz noteikumu 21.3.apakšpunktā minēto lielumu.
2.** Par līgumu summām, kurās ir ietvertas vairākas ēkas, bet katrai ēkai nav atšifrētas summas, tiek pieņemts proporcionāls aprēķins.
3. *** Ja projekta ietvaros ir iekļautas konsultāciju izmaksas (noteikumu 20.1.1. un 20.2.1.apakšpunkts) kā attiecināmās izmaksas, tad aili neaizpilda (attiecas uz sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem).

5.3. Projekta izmaksu tāme

Sk. iesnieguma veidlapas 1.pielikumu

5.4. Tehniskā analīze

Sk. iesnieguma veidlapas 2.pielikumu


6.sadaļa – Apliecinājums

Projekta iesniedzēja

(projekta iesniedzēja nosaukums)

atbildīgā amatpersona

,

(vārds, uzvārds)

(amats)


Apliecinu, ka projekta iesniegšanas dienā :

(dd.mm.gggg.)

6.1. projektā un tā pielikumos iekļautā informācija ir patiesa un projekta ieviešanai pieprasītais finanšu instrumenta līdzfinansējums tiks izmantots saskaņā ar projekta aprakstu un ievērojot noteikumus;

6.2. projekta iesniedzējs – komersants – atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta definīcijai, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.pielikuma 2.punktā, vai lielā komersanta definīcijai, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 800/2008 2.panta 8.punktā, un lielā komersanta projekts atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 8.panta 3.punktā minētajiem kritērijiem (ja attiecināms);

6.3. projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēta izglītības iestāde vai tās dibinātājs (ja attiecināms);

6.4. projekta iesniedzējs ir ārstniecības iestāde, kas sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus (ja attiecināms);

6.5. projekta iesniedzējs ir kultūras institūcija, kura finansē kultūras aktivitātes un kuras darbības pamatmērķis ir kultūras vērtību radīšana, izplatīšana vai saglabāšana (ja attiecināms);

6.6. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkās vai uz zemes, kas ir projekta iesniedzēja īpašumā, ir nodotas projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā, vai arī projekta iesniedzējs ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu. Īpašumtiesības, valdījuma vai lietojuma tiesības ir nostiprinātas vai līdz līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas, vai arī projekta iesniedzējs līdz līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai iesniegs atbildīgajā iestādē ilgtermiņa nomas līgumu, kurā ir noteikts termiņš, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas;

6.7. projekta iesniedzējam ir pieejami brīvi finanšu līdzekļi vai projekta iesniedzējam būs pieejams kredīts projekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma apmērā;

6.8. projekta iesniegumu parakstījusi persona, kurai ir paraksta tiesības;

6.9. projekta iesniegumā plānotās finanšu instrumenta finansētās attiecināmās izmaksas netiek un nav tikušas finansētas no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, un nepārklājas ar aktivitātēm un attiecināmām izmaksām, kas tiek finansētas no finanšu instrumentiem;

6.10. projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība ietver aktivitātes, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodiem 10–33, 35.3 vai 45–47.99, 86.1–86.9 un 87.2, un projekta iesniedzējs saimniecisko darbību veic ēkā, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes, vai plāno veikt minētajā ēkā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas (ja attiecināms);

6.11. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot iekārtās, kas nav iesaistītas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu";

6.12. projekta iesniedzējs nav komersants, kas ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju un plāno ražot enerģiju no lauksaimnieciskas vai mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas, paredzot pārdot biogāzes koģenerācijas veidā saražoto elektroenerģiju;

6.13. projekta iesniedzējs nav kapitālsabiedrība, kuras dalībnieks ir juridiska persona, kas ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju, vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstības kritērijiem ir atzīta par atbilstīgu lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību un kuras biedri ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju, un kura plāno ražot enerģiju no lauksaimnieciskas vai mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas, paredzot pārdot biogāzes koģenerācijas veidā saražoto elektroenerģiju (ja attiecināms);

6.14. projekta iesniedzēja interesēs fiziska persona nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu nav piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

6.15. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot:

6.15.1. ēkās, kurās komersants veic noteikumu 12.4.apakšpunktā minēto saimniecisko darbību un kurās vismaz divus pēdējos noslēgtos kalendāra gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē ir veikta jebkāda saimnieciskā darbība, vai uzņēmumu teritorijās, kurās atrodas projekta iesniedzēja ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un tehnoloģijas, ko plānots uzlabot vai nomainīt projekta īstenošanas laikā (ja attiecināms);

6.15.2. ēkās vai teritorijās, kuras izmanto izglītības iestāžu vajadzībām (ja attiecināms);

6.15.3. ēkās vai teritorijās, kurās nodrošina valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu (ja attiecināms);

6.15.4. ēkās un teritorijās plašizklaides pasākumiem, muzejos un bibliotēkās un citās kultūras institūciju ēkās;

6.16. pret projekta iesniedzēju nav vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām vai projektiem saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

6.17. projektā paredzētās aktivitātes nav plānots īstenot kādā no neatbalstāmajām nozarēm atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 3.punktam. Ja kāda no nozarēm, kurā darbojas projekta iesniedzējs, ir neatbalstāma, projekta iesniedzējs nodrošinās atbalstāmās nozares projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citu projekta iesniedzēja darbības nozaru finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc projekta īstenošanas;

6.18. projekta iesniedzējs neatbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam un uz to neattiecas noteikumu 13.9. un 13.10.apakšpunktā minētie nosacījumi.

Apliecinu, ka tad, ja projekta iesniegums tiks apstiprināts:

6.19. projektā paredzētās aktivitātes nav un netiks iesniegtas līdzfinansēšanai citu finansējuma programmu vai individuālo atbalsta projektu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

6.20. izglītības iestādes projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kurā vismaz 85 % no ēkas platības nodrošina izglītības funkciju īstenošanu (ja attiecināms), un, ja izglītības iestāde gūst ieņēmumus no saimnieciskās darbības veikšanas (piemēram, dienesta viesnīcas nodrošināšana, ēdināšanas pakalpojumi), ieņēmumi tiek ieguldīti izglītības iestādes pamatdarbības nodrošināšanā;

6.21. ārstniecības iestādes, kura ir valsts budžeta iestāde, projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kurā vismaz 95 % no ēkas platības nodrošina valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un, ja ārstniecības iestāde gūst ieņēmumus no citas saimnieciskās darbības veikšanas attiecīgajā ēkā, ieņēmumi tiek ieguldīti ārstniecības iestādes pamatdarbības nodrošināšanā;

6.22. projekta iesniegumā norādītās attiecināmās izmaksas būs radušās, ievērojot noteikumu 23.5., 23.6., 23.6.1, 23.6.2 un 23.7.apakšpunktā minētos nosacījumus;

6.23. iepirkuma procedūras tiks veiktas konkurences apstākļos, bez slepenām norunām, atbilstoši ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības principiem;

6.24. projektā paredzētās attiecināmās izmaksas tiks veiktas un uzskaitītas finansējuma saņēmēja grāmatvedības uzskaitē, būs identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām un pārbaudāmas, tās apliecinās attiecīgu attaisnojuma dokumentu oriģināli vai dokumentu oriģinālu atvasinājumi, kuri izgatavoti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

6.25. jebkāds sadārdzinājums, kas radīsies projekta ieviešanas laikā, tiks finansēts no projekta iesniedzēja līdzekļiem, citas iestādes vai privātpersonas nodrošinātiem finanšu līdzekļiem;

6.26. būs pieejami brīvi finanšu līdzekļi vai kredīts projekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma apmērā (attiecas uz komersantiem).

Apliecinu, ka pēc projekta ieviešanas:

6.27. ja projekta ietvaros tiek finansēti būvdarbi vai ilgtermiņā lietojamu preču piegādes, attiecīgie projekta objekti atbilstoši projekta mērķiem tiks ekspluatēti ne mazāk kā piecus gadus pēc projekta beigām;

6.28. turpmāko piecu gadu laikā projekta iesniedzējs vai viņa pilnvarotā persona katru gadu līdz 31.janvārim iesniegs projekta rezultātu monitoringa pārskatu;

6.29. ēka, kurā veiktas projekta aktivitātes, piecus gadus tiks ekspluatēta, nemainot lietošanas veidu un ēkas klasifikāciju, un tehnoloģijas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus un ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, kuras uzstādītas projekta aktivitātes ietvaros vai kurās ir veiktas projekta aktivitātes, netiks demontētas;

6.30. piecus gadus izglītības iestādes ēkas, kurās tiks īstenotas projekta aktivitātes, izmantos izglītības funkciju nodrošināšanai, ēkām netiks mainīts lietošanas veids un ēkas klasifikācija, un tehnoloģijas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, netiks demontētas;

6.31. piecus gadus ārstniecības iestādes ēkas, kurā īstenotas projekta aktivitātes, izmantos valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un ēkai netiks mainīts lietošanas veids un ēkas klasifikācija, un tehnoloģijas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, netiks demontētas;

6.32. piecus gadus kultūras institūcijas ēkas, kurā īstenotas projekta aktivitātes, izmantos kultūras vērtību radīšanai, izplatīšanai vai saglabāšanai un ēkai netiks mainīts lietošanas veids un ēkas klasifikācija, un tehnoloģijas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, netiks demontētas.

Piekrītu, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieprasa izziņu par projekta iesniedzēja nodokļu parādiem, tai skaitā par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādiem.

Apzinos, ka projekta iesniegumu var neapstiprināt līdzfinansēšanai no finanšu instrumenta, ja projekta iesnieguma veidlapa, ieskaitot šo sadaļu, nav pilnībā un kvalitatīvi aizpildīta, kā arī ja normatīvajos aktos par finanšu instrumenta ieviešanu plānotais līdzfinansējums projekta iesnieguma apstiprināšanas brīdī ir izlietots.

Apzinos, ka tad, ja apliecinājumā sniegtā informācija būs nepatiesa, pret projekta iesniedzēju var tikt uzsāktas administratīva un finansiāla rakstura sankcijas.

Apliecinu, ka projekta iesniegumam pievienotās kopijas atbilst manā rīcībā esošiem dokumentu oriģināliem un projekta iesnieguma kopijas un elektroniskā versija atbilst projekta iesnieguma oriģinālam.

Paraksts
Datums

(dd.mm.gggg.)

Piezīme. Dokumenta rekvizītu "Paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.


Iesnieguma veidlapas 1.pielikums

Izmaksu tāme

Izmaksu tāmē izmaksas atspoguļo katrai ēkai atsevišķi (apakšailēs vai atsevišķās izmaksu tāmēs), ja projektā ir vairākas ēkas, un norāda izmaksu tāmi visam projektam kopā.

Finansējuma apmēru nosaka euro un centos, summas norādot ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata, noapaļojot skaitli līdz tuvākajai simtdaļai uz leju, ja trešais cipars aiz komata ir līdz "5" (ieskaitot), vai uz augšu, ja trešais cipars aiz komata ir "6" vai lielāks;

Nr.
p.k.

Izmaksu pozīcijas nosaukums

Vienības nosaukums

Vienību skaits

Vienības izmaksas, euro(bez PVN)

Izmaksas kopā, euro (bez PVN)

Izmaksas kopā, euro (ar PVN)

Izmaksas, euro

attiecināmās

neattiecināmās2 (t.sk. PVN)

bez PVN

ar PVN (aizpilda, ja nav atgūstams)

% no kopējām attiecināmajām izmaksām1

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

I.

Noteikumu 19.1.apakšpunktā minētajai aktivitātei
1. Tehniskās apsekošanas atzinuma izmaksas, izmaksas būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošanai un saskaņošanai būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ražošanas tehnoloģisko iekārtu specifikāciju un tāmes, kā arī zvērināta revidenta atzinuma sagatavošanas izmaksas
1.1. ...
2. Energoefektivitāti paaugstinoši papildu ieguldījumi – ēkas norobežojošo konstrukciju būvdarbu izmaksas

N/a

2.1. ...
3. Ventilācijas sistēmas renovācijas darbu izmaksas

N/a

3.1. ...
4. Iekārtu un sistēmu, kas paredzētas efektīvai siltuma otrreizējai izmantošanai, iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas

N/a

4.1. ...
5. Apgaismojuma un elektroapgādes sistēmas rekonstrukcijas un izbūves izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu

N/a

5.1. ...
6. Citu iekšējo inženiertīklu izbūves izmaksas, ja šo iekšējo inženiertīklu izbūve tieši saistīta ar noteikumu 19.1.apakšpunktā minētajām atbalstāmajām aktivitātēm un norādīta noteikumu 28.5.apakšpunktā minētajos dokumentos un ēkas energoaudita pārskatā kā projekta mērķa sasniegšanai nepieciešamā aktivitāte

N/a

6.1. ...
7. Būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, ja tās tiek uzskatītas par ieguldījumu izmaksām
7.1. ...
8. Energoefektivitāti paaugstinošu iekārtu iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas

n/a

8.1. ...
9. Neparedzētie izdevumi (izmaksu summa nedrīkst pārsniegt piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām)

II.

Noteikumu 19.2.apakšpunktā minētajai aktivitātei
1. Konsultāciju izmaksas būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošanai un saskaņošanai būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
1.1. ...
2. Atjaunojamo energoresursu izmantošanai paredzēto tehnoloģiju iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas

N/a

2.1. ...

N/a

3. Būvdarbu izmaksas, kas tieši saistītas ar atbalstāmajām aktivitātēm, tai skaitā siltumenerģijas pārvades un sadales trašu būvniecība, kuru kopējais garums nepārsniedz 100 m, un tādu tehnoloģiju pieslēgšana elektriskajai sistēmai, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, ja elektropārvades līnija, elektroietaises (un tamlīdzīgi) paliek projekta iesniedzēja īpašumā
3.1. ...
4. Būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, ja tās tiek uzskatītas par ieguldījumu izmaksām
4.1. ...
5. Neparedzētie izdevumi (izmaksu summa nedrīkst pārsniegt piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām)
Kopējās projekta izmaksas

N/a

Piezīmes.
1 Lūdzam ievērot noteikumu 21.punktā minētos attiecināmo izmaksu ierobežojumus.
2 Neattiecināmo izmaksu pozīcijā tiek iekļauts arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), ja to var atgūt no valsts budžeta, un izmaksas, kas rodas kā starpība, papildus veicot ieguldījumu izmaksu aprēķinus. Ja nepieciešams, projekta iesniedzējs var papildināt izmaksu pozīcijas.


Iesnieguma veidlapas 2.pielikums

Attiecināmo izmaksu aprēķins
(aktivitāte – ieguldījumu veikšana atjaunojamo energoresursu izmantošanai (noteikumu 19.2.apakšpunkts))

Siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas plānotā uzstādāmā jauda1, kW

Projektā plānotās siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas investīcijas bez PVN, euro

Projektā plānotās siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas investīcijas bez PVN2, euro/kWth vai euro/kWel

Atjaunojamos energoresursus izmantojošo siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas3, euro/kWth vai euro/kWel

Fosilos energoresursus izmantojošo siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju investīcijas4, euro/kWth vai euro/kWel

Attiecināmās izmaksas5, euro

1

2

3 = 2 / 1

4

5

6 = (3 vai 4 – 5) x 1

1.
2.
...

Piezīmes.
1 Ja projektā plānots uzstādīt vairākas siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas, informāciju aizpilda par katru no tām.
2 Rezultāts jānorāda ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.
3 Dati atbilstoši noteikumu 2.pielikuma 1. un 2.tabulai (euro/kWth vai euro/kWel).
4 Dati atbilstoši noteikumu 2.pielikuma 3. un 4.tabulai (euro/kWth vai euro/kWel).
5 Atbilstoši noteikumu 2.pielikuma 1.punktam tiek aprēķinātas attiecināmās izmaksas (euro). Aprēķinot attiecināmās izmaksas, tabulas 3.aile jāizmanto, ja projektā plānotās atjaunojamo energoresursu investīcijas bez PVN (euro/kWth vai euro/kWel) nepārsniedz maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas atbilstoši jaudas diapazonam (noteikumu 2.pielikuma 1. un 2.tabulas rādītāji). Tabulas 4.aile jāizmanto, ja projektā plānotās atjaunojamo energoresursu investīcijas (euro/kWth vai euro/kWel) pārsniedz maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas atbilstoši jaudas diapazonam (noteikumu 2.pielikuma 1. un 2.tabulas rādītāji).


Iesnieguma veidlapas 3.pielikums

Tehniskā analīze

1. Energoavota tehniskie rādītāji:

1.1. siltumenerģijas ražošanas iekārtām

Nr.
p.k.

Rādītājs

Mērvienība

Prognozētais lielums

Esošais lielums1

1. Uzstādītā siltuma jauda

kW

2. Lietderības koeficients:
2.1. apkures periodā

%

2.2. vasarā

%

3. Pieslēgto vidējo siltumslodžu summa:
3.1. apkures periodā

kW

3.2. vasarā

kW

4. Plānotie siltumnesēju parametri:
4.1. tvaikam:

4.1.1. spiediens

MPa

4.1.2. temperatūra

°C

4.2. tīklu ūdenim:
4.2.1. turpgaitas temperatūra

°C

4.2.2. atgaitas temperatūra

°C

5. Transformācijas koeficients siltumsūkņiem

6. Kurināmā veids

7. Kurināmā patēriņš

t vai m3

1.2. elektroenerģijas ražošanas iekārtām (koģenerācijas stacijām)

Nr.
p.k.

Rādītājs

Mērvienība

Prognozētais lielums

Esošais lielums1

1. Uzstādītā elektriskā jauda

kW

2. Lietderības koeficients

%

3. Spriegums tīklā, kuram plānots pieslēgt energoavotu

kV

4. Saražotais elektroenerģijas daudzums

kWh

2. Saražotais un patērētais enerģijas apjoms esošajās tehnoloģijās

Aizpilda, ja projekta ietvaros plānots aizstāt siltumenerģiju

Nr.
p.k.

Gads

Saražotais siltumenerģijas apjoms2, kWh

Patērētais siltumenerģijas apjoms2, kWh

Pārdotais siltumenerģijas apjoms2, kWh

1.

20__.

2.

20__.

3.

Vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējais rādītājs

Piezīmes.
1 Aizvietojamās siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas vismaz divu jebkuru iepriekšējo gadu vidējie rādītāji.
2 Jāpievieno apliecinoši dokumenti (kopijas) par vismaz divos pēdējos noslēgtajos kalendāra gados saražoto, patērēto un pārdoto siltumenerģijas apjomu ražošanas ēkā, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes, norādot datus pa mēnešiem (kilovatstundas). Pievieno arī dokumentus (kopijas), kas apliecina izmantoto kurināmā apjomu, tai skaitā kurināmā pirkšanas izmaksas apliecinošus dokumentus (noteikumu 28.6.apakšpunkts).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

4.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.augusta noteikumiem Nr.559
Ēkas un ražošanas tehnoloģisko iekārtu energoaudita pārskats

(Pielikums MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1340; grozījums pielikuma 1.nodaļas piezīmē stājas spēka 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

adrese

(Objekta fotofiksācija)

1. Vispārīgā informācija

1.1. Ēkas identifikācija

1.1.1. Adrese
1.1.2. Ēkas kadastra numurs
1.1.3. Ēkas klasifikācija
1.1.4. Ēkas daļa (paskaidro, ja novērtējums veikts ēkas daļai)

1.2. Ēkas īpašnieks/nomnieks

1.2.1. Nosaukums
1.2.2. Darbības sfēra
1.2.3. Produkcijas veids
1.2.4. Darbinieku skaits
1.2.5. Reģistrācijas numurs
1.2.6. Juridiskā adrese
1.2.7. Kontaktpersona
1.2.8. Kontakttālrunis
1.2.9. Cita informācija

1.3. Energoauditors

1.3.1. Vārds, uzvārds
1.3.2. Sertifikāta numurs
1.3.3. Uzņēmums*
1.3.4. Uzņēmuma reģistrācijas numurs*
1.3.5. Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts, adrese)

Piezīme. * Nenorāda ja energoauditors ir fiziska persona.

1.4. Dati par energoauditu

1.4.1. Ēkas apsekošanas datums
1.4.2. Energoaudita pārskata numurs

1.5. Energoefektivitātes novērtējuma robežas

Vienības nosaukums

Laukums, tilpums (ja attiecināms)

Īss procesu apraksts

Enerģijas nesēju sadalījums un enerģijas plūsmas **

Novērtētais saražotās/patērētās enerģijas apjoms

kWh gadā

% no kopējā*

Kopā

Piezīme. Ja energoefektivitātes novērtējumā un energoaudita pārskatā ir iekļauta informācija par daļu uzņēmuma, kurā nav atsevišķa energoresursu uzskaite, šajā daļā jāuzrāda visaptveroša uzņēmuma enerģijas bilance, norādot visas loģiskās vienības, kas atrodas energoresursu uzskaites robežās un kurās tiek patērēta/saražota enerģija, izņemot tā transporta vajadzībām patērētā enerģija, kas netiek patērēta ražošanas ēkās vai ražošanas kompleksa robežās. Jāiekļauj enerģijas bilancē arī vienība, par kuru sastādīts pārskats.
* kā daļa (%) no kopējā enerģijas nesēja patēriņa apjoma uzskaites robežās
** – ieteicams pievienot sagatavotu shematisku enerģijas plūsmu attēlojumu pa ēkām un procesiem uzskaites robežās.

PIEZĪME. Ja ēkā tiek veikta tikai apgaismojuma iekštelpās un ražošanas tehnoloģisko iekārtu energoefektivitātes uzlabošana, kuru darbība būtiski neietekmē ēkas energoefektivitātes novērtējumu un nomaināmo/uzlabojamo iekārtu esošais elektroenerģijas patēriņš nepārsniedz 20% no kopējā izmērītā elektroenerģijas patēriņa gadā, kā arī projektā plānotais kopējais finansējums nepārsniedz 28 456,44 euro energoaudita pārskatā aizpildīt vismaz šādas sadaļas: 1.daļa – attiecināma visu sadaļu aizpildīšana, 2.daļa – attiecināma visu sadaļu aizpildīšana, 3.daļa – attiecināms aizpildīt 3.1. tabulu, 4.daļa – nav jāaizpilda, 5.daļa – nav jāaizpilda, 6.daļa – daļā 6.1. attiecināms aizpildīt 6.1.5., 6.1.6.un 6.1.7. punktu un to veidojošās kopsummas 6.1.8.punktā, kā arī aizpildīt 6.1.9.punktu. 6.3.5.punktā attiecināma visu sadaļu aizpildīšana. Pārējie punkti 6.daļā nav attiecināmi, 7.daļa – attiecināma visu sadaļu aizpildīšana, 8.daļa – attiecināms aizpildīt 8.5., 8.6.un 8.7.punku un to veidojošās kopsummas 8.8.punktā, 9.daļa- nav jāaizpilda, Pielikums 1.daļa – attiecināma visu sadaļu aizpildīšana, Pielikums 2.daļa – nav jāaizpilda, Pielikums 3.daļa – attiecināma visu sadaļu aizpildīšana). Citās pārskata daļās informācijas uzrādīšana nav obligāta. Ja projekts nekvalificējas šiem nosacījumiem, jāveic aprēķini un jāaizpilda visas energoaudita pārskata daļas.

2. Pamatinformācija par ražošanas tehnoloģisko procesu

2.1. Īsa ražošanas procesa anotācija (ietver informāciju par objektu, kurā plānoti energoefektivitātes pasākumi)

2.2. Informācija par ēkas noslogotību*

Darbības stundu skaits diennaktī Darbības diennakšu skaits nedēļā
Darbības nedēļu skaits gadā Darbības mēnešu skaits gadā

Piezīme. *Var norādīt dažādus laikus dažādiem procesiem.

2.3. Informācija par tehnoloģijām*

2.3.1. Ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un gaismekļi (dati par iekārtu elektroenerģijas patēriņu)

Nr.
p.k.

Iekārtas nosaukums, tips (var grupēt līdzīgas iekārtas, ja to darbība ir vienlaicīga (piemēram, apgaismojuma grupas), norādot kopējo nominālo un kopējo vidējo svērto jaudu)

Ražošanas gads

Nominālā jauda**, kW

Vidējā svērtā jauda**, kW

Darba stundu skaits gadā, h

Enerģijas patēriņš, kWh

Daļa no kopējā elektroenerģijas patēriņa, %

1

2

3

...

KOPĀ

Piezīme. * Norāda visas iekārtas, kurās tiek patērēta un saražota enerģija. Ja iekārtā tiek enerģija saražota, gan patērēta, iekārtu jāuzrāda tabulās 2.3.1 un 2.3.2, to vienādi identificējot.
** Norāda iekārtas patērēto jaudu

2.3.2. Tehnoloģiskās iekārtas (dati par iekārtām, kurās tiek patērēti citi energonesēji)

Nr.
p.k.

Iekārtas nosaukums, tips

Ražošanas gads

Nominālā jauda, kW

Izmantotais energonesējs

Darba stundu skaits gadā, h

Energonesēja patēriņš gadā (uzrādīt apjomu un mērvienību)

Iekārtas lietderības koeficients

Energonesēja patēriņš gadā (kWh)

Daļa no kopējā dotā energonesēja patēriņa, %

1

2

3

...

KOPĀ

3. Pamatinformācija par ēku

3.1. Vispārīgā informācija

3.1.1. Konstruktīvais risinājums
3.1.2. Ekspluatācijā nodošanas gads
3.1.3. Stāvi 3.1.3.1. pagrabs _______ (ir/nav)
3.1.3.2. tipveida stāvi _______ (skaits)
3.1.3.3. tehniskie stāvi _______ (skaits)
3.1.3.4. mansarda stāvs _______ (ir/nav)
3.1.3.5. jumta stāvs _______ (ir/nav)
3.1.4. Kopējā aprēķina platība (m2)
3.1.5. Ēkas ārējie izmēri (ja ēkai ir neregulāra forma, pielikumā pievieno skici) garums (m)
platums (m)
augstums (m)
3.1.6. Iepriekš veiktie energoefektivitātes pasākumi

N.p.k.

Gads

Pasākums

3.1.7. Cita informācija
3.1.8. Ēkas apsekošanas fotodokumentācija vai termogrammas pielikumā uz ____ lp.

3.2. Informācija par aprēķina zonām un telpu grupām

Aprēķina parametri apkures periodā*

Aprēķina parametri dzesēšanas periodā*

Nr.
p.k

Zonas numurs un nosaukums

Iekļautās telpas/telpu grupas nosaukums

Aprēķina Platība

Augstums, vidējais

Aprēķina tilpums

Temperatūra

Perioda ilgums

Gaisa apmaiņa

Aprēķina temperatūra

Perioda ilgums

Gaisa apmaiņa

Aprēķina

Āra gaisa

Aprēķina

Āra gaisa

m2

m

m3

°C

°C

dienas

1/h

°C

°C

dienas

1/h

ZONA 1

ZONA 2

ZONA...

Kopā

Vidēji

Piezīme: * norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus

4. Ēkas norobežojošās konstrukcijas

4.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

ZONA 1

Nr.
p.k.

Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i)

Biezums

Laukums

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

mm

m2

W/(m2 K)

K

W/K

Nr.
p.k.

Termiskie tilti Nosaukums

Garums

Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ),

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

m

W/(mK)

K

W/K

Kopā ZONA 1

ZONA 2

Nr.
p.k.

Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i)

Biezums

Laukums

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

mm

m2

W/(m2 K)

K

W/K

Nr.
p.k.

Termiskie tilti Nosaukums

Garums

Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ),

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

m

W/(mK)

K

W/K

Kopā

ZONA …

Nr.
p.k.

Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i)

Biezums

Laukums

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

mm

m2

W/(m2 K)

K

W/K

Nr.
p.k.

Termiskie tilti Nosaukums

Garums

Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ),

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

m

W/(mK)

K

W/K

Kopā ZONA ...

PAVISAM KOPĀ (konstrukcijas un termiskie tilti), HT (faktiskais) (W/K)

Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HTR normatīvais*(W/K)

Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumiem Nr.495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".

5. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums

5.1. Ventilācijas sistēmas ēkas zonās

5.1.1. Aprēķina parametri

Nr.p.k

Zonas numurs un nosaukums

Aprēķina. Tilpums

Aprēķina temperatūra

Gaisa apmaiņa*

Vent. siltuma zudumu koeficients Hve, (W/K)

Ventilācijas sistēmas veids

Darbības ilgums

Enerģijas atgūšana, vidēji

m3

°C

1/h

W/K

h

%

Parametri apkures periodā
ZONA 1, režīms 1**
ZONA 1, režīms 2**
ZONA 2

ZONA ...

Parametri dzesēšanas periodā
ZONA 1
ZONA 2
ZONA ...
Cita informācija:

Piezīme: * iekļaujot infiltrāciju
** ja zona tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un venilācijas režīmos norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus

5.1.2. Gaisa kondicionēšana – dati par iekārtām

N.p.k.

Iekārtas nosaukums, modelis

Ražošanas gads

Saražotās enerģijas daudzums (kWh/gadā)

Pārbaudes akts*

Pievienots (jā/nē)

Datums

Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", veicot energosertifikāciju ēkā, ir jāveic pārbaude un jāsastāda akts par dzesēšanas iekārtu pārbaudi saskaņā ar noteikumu 5.pielikumu.

5.1.3. Cita informācija

5.2. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā *

5.2.1. Aprēķina parametri

Nr.p.k

Zonas numurs un nosaukums

Iekšējie siltuma ieguvumi

Saules siltuma ieguvumi

Ieguvumu izmantošanas koeficients

Kopējie siltuma ieguvumi **

Metaboliskie

No apgaismojuma ierīcēm

No karstā ūdens sistēmas

No/uz AVK sistēmām

No/uz procesiem, priekšmetiem

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh gadā

Parametri apkures periodā

ZONA 1, režīms 1**

ZONA 1, režīms 2**

ZONA 2

ZONA ...

Parametri dzesēšanas periodā
ZONA 1
ZONA 2
ZONA ...

Piezīme: * sadalījums saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 25.jūnija noteikumu Nr.348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode" 94.punktu.
** - kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi dotajā periodā/režīmā.

5.2.2. Cita informācija

5.3. Siltuma piegāde/ražošana un pārvade

5.3.1. Siltumenerģijas ražošanas iekārtas

Iekārtas nosaukums, modelis

Ražošanas gads

Kurināmā veids

Kurināmā patēriņš (vidēji gadā), norādīt arī mērvienību

Lietderības koeficients

Saražotās enerģijas daudzums (kWh/gadā)

Pārbaudes akts*

Pievienots (jā/nē)

Datums

Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", veicot energosertifikāciju ēkā, ir jāveic pārbaude un jāsastāda akts par apkures katlu pārbaudi saskaņā ar noteikumu 4.pielikumu.

5.3.2. Siltumenerģijas piegādes sistēma centralizēta siltumapgāde
Atkarīgā pieslēguma shēma
Neatkarīgā pieslēguma shēma
lokāla siltumapgāde
5.3.3. Informācija par uzņēmuma energobilancē esošajiem, teritorijā izvietotajiem ārējiem siltumpārvades tīkliem (tīklu garums, cauruļu un siltumizolācijas parametri, tehniskais stāvoklis)
5.3.4. Cita informācija

5.4. Siltuma sadale – apkures sistēma*

5.4.1. Apkures sistēma

vienas caurules

divu cauruļu
cita tipa (norādīt: _____)

5.4.2. Siltumenerģijas piegādes regulēšana, kontrole un uzskaite zonās
5.4.3. Kopējais siltumtrases garums
5.4.4. Cauruļu izolācijas tehniskais stāvoklis
5.4.5. Cita informācija

Piezīme: * ja situācija atšķiras dažādās ēkas zonās, var norādīt atsevišķā tabulā katrai zonai.

5.5. Karstā ūdens sadales sistēma

5.5.1. Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra (oC)
5.5.2. Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra (oC)
5.5.3. Karstā ūdens sagatavošana sagatavošana siltummezglā
centralizēta apgāde
individuālā
5.5.4. Karstā ūdens sadales sistēmas tips bez cirkulācijas
ar cirkulāciju
5.5.5. Kopējais sadales shēmas cauruļu garums
5.5.6. Cauruļu izolācijas tehniskais stāvoklis
5.5.7. Cita informācija

6. Enerģijas patēriņš un uzskaite

6.1. Enerģijas patēriņa sadalījums (pamatojoties uz aprēķinātajiem datiem)

Enerģijas patēriņa sadalījums*3

Izmērītie dati*1

Vidējais koriģētais*2 (kWh gadā)

Īpatnējais koriģētais*2 (kWh/m2 gadā)

Aprēķinātie dati *3

Siltumenerģija, vidējais kWh

Elektroenerģija, vidējais kWh

Kopējais vidējais (kWh gadā)

Īpatnējais (kWh/m2 gadā)

Siltumenerģija, vidējais kWh

Elektroenerģija, vidējais kWh

Kopējais vidējais (kWh gadā)

Īpatnējais (kWh/m2 gadā)

CO2 izmešu daudzums gadā kg

1

2

1+2=3

4=3/kopējā plat.

5

6

7

8

7+8=9

10=9/kopējā plat.

6.1.1. Apkurei
6.1.2. Karstā ūdens sagatavošanai
6.1.3. Dzesēšanai
6.1.4. Mehāniskajai ventilācijai
6.1.5. Apgaismojumam
6.1.6. Ražošanas procesu nodrošināšanai
6.1.7. Citi patērētāji*4
6.1.8. Kopā
6.1.9. Paskaidrojumi par enerģijas patēriņa sadalījumu sistēmām ar kopīgu skaitītāju

Piezīme.
*1 uzrāda vidējos patēriņa datus par pēdējiem diviem gadiem (2011. un 2012.gadu) no tabulām 6.3.daļā. Ja nav izmērīto datu, uzrāda aprēķinātos datus no tabulām 6.3.daļā. Ja ir kopēja uzskaite, datus uzrāda vienā ailē, paskaidrojot 6.1.9.daļā.
*2 Norāda enerģijas patēriņu, kas ir koriģēts atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem, korekcija nedrīkst pārsniegt 10% salīdzinot ar izmērītajiem vidējiem datiem.
*3 jāveic sadalījuma aprēķins pa pozīcijām arī ja nav dalīta uzskaite.
*4 - norāda citus patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami, bet kopā nesastāda vairāk kā 10% no kopējā vidējā izmērītā elektroenerģijas vai siltumenerģijas patēriņa apjoma.

6.2. Kurināmā patēriņš*norādīt visus kurināmā veidus, kas tiek patērēti ražošanas, apkures, vai citu procesu nodrošināšanai sadalīti pa energoresursiem (ja nav skaitītāju rādījumi, norādīt aprēķināto daudzumu un sadalījumu pa mēnešiem – pēc patēriņa, nevis iepirkšanas apjomiem).

Gads

Sadalījums pa energoresursiem

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Kopā

Kurināmā veids

Mērvienība

Emisijas faktors

Zemākais sadegšanas siltums

20__
20__
20__

Piezīme: iekļaut degvielu, kas patērēta procesu nodrošināšanai ražošanas telpās un ražošanas teritorijā, neiekļauj transporta vajadzībām patērēto degvielu materiālu transportēšanai ārpus ražošanas teritorijas.

6.3. Enerģijas patēriņa dati

6.3.1. Siltumenerģijas patēriņš apkures nodrošināšanai

Gads

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Kopā

2011 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2012 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
Kopējais vidējais (kWh gadā)
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

6.3.2. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai

Gads

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Kopā

2011 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2012 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
Kopējais vidējais (kWh gadā)
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

6.3.3. Aukstā ūdens patēriņš

Gads

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Kopā

2011 Aukstā ūdens patēriņš, m3
2012 Aukstā ūdens patēriņš, m3
Kopējais vidējais (m3 gadā)
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
Aukstā ūdens patēriņš, m3
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

6.3.4. Karstā ūdens patēriņš

Gads

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Kopā

2011 Karstā ūdens patēriņš, m3
2012 Karstā ūdens patēriņš, m3
Kopējais vidējais (m3gadā)
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
Karstā ūdens patēriņš, m3
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

6.3.5. Elektroenerģijas patēriņš

Gads

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Kopā

2011 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2012 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
Kopējais vidējais (kWh gadā)
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

7. Energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi

7.1. Enerģijas un oglekļa dioksīda ietaupījumi

Nr.
p.k.

Pasākums*

Piegādātās enerģijas ietaupījums, kWh/gadā *

Oglekļa dioksīda ietaupījumi, nomainot tehnoloģijas, kurās izmanto fosilos energoresursus, pret tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus

Apkurei

Dzesēšanai

Karstā ūdens sagatavošanai

Mehāniskajai ventilācijai

Apgaismojumam

Ražošanas procesu nodrošināšanai

Citi patērētāji

enerģijas ietaupījums, kWh/gadā

Emisijas faktors **

enerģijas ietaupījums, kWh/gadā

Emisijas faktors **

enerģijas ietaupījums, kWh/gadā

Emisijas faktors **

enerģijas ietaupījums, kWh/gadā

Emisijas faktors **

enerģijas ietaupījums, kWh/gadā

Emisijas faktors **

enerģijas ietaupījums, kWh/gadā

Emisijas faktors **

enerģijas ietaupījums, kWh/gadā

Emisijas faktors **

Aizvietotās/saražotās enerģijas daudzums***

Emisijas faktors **

1

2

...

KOPĀ

* Aprēķinātais enerģijas ietaupījums, ko dod energoefektivitātes pasākuma ieviešana. Atbilstoši ja kāds energoefektivitātes pasākums samazina viena energonesēja patēriņu, bet palielina cita energonesēja patēriņu – tas detalizēti jānorāda. Ja energoefektivitātes pasākums dotajā pozīcijā palielina enerģijas patēriņu, norāda negatīvu ietaupījumu.
** - ja Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumu Nr.559 1.pielikuma 1.tabulā noteiktās CO2 faktoru vērtības ir koriģētas saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumu Nr.559 1.pielikuma 5. vai 7.punktu, izmantoto emisijas faktoru aprēķins jāuzrāda 7.2.daļā.
*** - Ja tiek veikti energoefektivitātes pasākumi un arī fosilās enerģijas aizvietošana, aizvietotās fosilās enerģijas daudzumu aprēķina no enerģijas daudzuma, kas aprēķināts pēc pārējo energoefektivitātes pasākumu aprēķināšanas

7.2. Izmantotie emisijas faktori (norādīt kādi emisijas faktori izmantoti katram kurināmajam, iekārtai. Ja veikts emisijas faktora aprēķins saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumu Nr.559 1.pielikuma 5. vai 7.punktu, uzrādīt emisijas faktora aprēķinu.)

7.3. Papildu pasākumi

Pasākumi, kurus sertificēts arhitekts vai sertificēts būvinženieris uzskata par nepieciešamiem papildus energoaudita pārskatā norādītajiem pasākumiem un kuri tieši neietekmē sasniedzamo CO2 emisiju samazinājumu (izmaksas obligāti iekļaujamas projektā kā neattiecināmās izmaksas).

Pasākuma nosaukums

Pamatojums un apraksts

Informācija par papildu pasākumu saskaņošanu ar projekta iesniedzēju, kā arī par papildu pasākumu finansēšanas avotu

8. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi īstenošanas

Enerģijas patēriņa sadalījums*

Esošā situācija (Aprēķinātie dati no 6.1. tabulas)

Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas (saskaņā ar 7. sadaļu)

Starpība – CO2 emisiju samazinājums**

Kopējais patēriņš (kWh gadā)

Īpatnējais (kWh/m2 gadā)

CO2 emisija kgCO2 gadā

Kopējais patēriņš (kWh gadā)

Īpatnējais (kWh/m2 gadā)

CO2 emisija kgCO2 gadā

PATĒRIŅA SAMAZINĀJUMS

8.1. Apkurei
8.2. Karstā ūdens sagatavošanai
8.3. Dzesēšanai
8.4. Mehāniskajai ventilācijai
8.5. Apgaismojumam
8.6. Ražošanas procesu nodrošināšanai
8.7. Citi patērētāji***

8.8. Kopā

AIZVIETOTĀ ENERĢIJA NO FOSILAJIEM RESURSIEM

Aizvietotās enerģijas daudzums (kWh gadā)

Īpatnējais (kWh/m2 gadā)

CO2 emisiju samazinājums**

8.9. Oglekļa dioksīda ietaupījumi, nomainot tehnoloģijas, kurās izmanto fosilos energoresursus, pret tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus

8.10. Pavisam kopā


Energoauditors

_____________________________________________
(vārds, uzvārds)

_____________________________
(paraksts)

___________________________
(datums)

Piezīme Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjomu aprēķina, balstoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" publicētajiem emisijas faktoriem, kas izmantoti pēdējā siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijā atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 27.marta noteikumiem Nr.217 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu".
* datiem precīzi jāsakrīt ar aprēķinātajiem datiem šīm pozīcijām, kas uzrādīti citās energoaudita pārskata sadaļās.
** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms un CO2 emisiju samazinājums nevar pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumiem.

9. Apkures patēriņa korekcija (ja vidējais telpas augstums aprēķina zonās pārsniedz 3,5 m energoauditors veic siltumenerģijas patēriņa pārrēķinu apkurei uz augstumu 3,5 m visām zonām)

Kopējais aprēķina tilpums

Kopējais aprēķina tilpums dalīts ar 3,5

Enerģijas patēriņa prognoze apkurei (no 8.daļas "Apkurei")

Pārrēķinātais patēriņš apkurei uz laukuma vienību ar augstumu 3,5m (3.kolonna dalīta ar 2.kolonnu).

PIELIKUMS

1. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas

2. Ēkas norobežojošās konstrukcijas un tehniskās sistēmas sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas

2.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

ZONA 1

Nr. p.k.

Norobežojošā konstrukcija

Materiāls (-i)

Biezums

Laukums

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

mm

m2

W/(m2 K)

K

W/K

Nr. p.k.

Termiskie tilti Nosaukums

Garums

Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ),

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

m

W/(mK)

K

W/K

Kopā

ZONA 2

Nr. p.k.

Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i)

Biezums

Laukums

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

mm

m2

W/(m2 K)

K

W/K

Nr. p.k.

Termiskie tilti Nosaukums

Garums

Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ),

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

m

W/(mK)

K

W/K

Kopā

ZONA …

Nr. p.k.

Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i)

Biezums

Laukums

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

mm

m2

W/(m2 K)

K

W/K

Nr. p.k.

Termiskie tilti Nosaukums

Garums

Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ),

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

m

W/(mK)

K

W/K

Kopā

PAVISAM KOPĀ (konstrukcijas un termiskie tilti), HT (prognozētais)

Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HTR normatīvais*(W/K)

Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumiem Nr.495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".

2.2. Ventilācija ēkas zonās – sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanas

2.2.1. Aprēķina parametri

Nr.
p.k

Zonas numurs un nosaukums

Aprēķina. Tilpums

Aprēķina temperatūra

Gaisa apmaiņa*

Vent. siltuma zudumu koeficients Hve, (W/K)

Ventilācijas sistēmas veids

Darbības ilgums

Enerģijas atgūšana, vidēji

m3

°C

1/h

W/K

h

%

Parametri apkures periodā
ZONA 1, režīms 1**
ZONA 1, režīms 2**
ZONA 2

ZONA ...

Parametri dzesēšanas periodā
ZONA 1
ZONA 2
ZONA ...

Piezīme: * iekļaujot infiltrāciju
** ja zona tiek ventilēta dažādos režīmos norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus

2.2.2. Ventilācija un gaisa kondicionēšana – dati par uzstādāmajām iekārtām

N.p.k.

Iekārtas nosaukums, modelis

Iekārtas elektriskā jauda (kW)

Iekārtas ražība m3/h

Siltuma atgūšanas efektivitāte (%)

Plānotais patērētās enerģijas daudzums (kWh/gadā)

Plānotais saražotās enerģijas daudzums (kWh/gadā)

Plānotais darba stundu skaits gadā

2.3. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā *

Nr.
p.k

Zonas numurs un nosaukums

Iekšējie siltuma ieguvumi

Saules siltuma ieguvumi

Ieguvumu izmantošanas koeficients

Kopējie siltuma ieguvumi **

Metaboliskie

No apgaismojuma ierīcēm

No karstā ūdens sistēmas

No/uz AVK sistēmām

No/uz procesiem, priekšmetiem

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh gadā

Parametri apkures periodā
ZONA 1, režīms 1**

ZONA 1, režīms 2**
ZONA 2

ZONA ...

Parametri dzesēšanas periodā
ZONA 1
ZONA 2
ZONA ...
Cita informācija

Piezīme: * sadalījums saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 25.jūnija noteikumu Nr.348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode" 94.punktu.
** - kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi dotajā periodā/režīmā.

3. Tehnoloģiskās iekārtas un apgaismojuma iekārtas pirms un pēc renovācijas pasākumu veikšanas*

Nr.
p.k.

Iekārtas nosaukums, tips (var grupēt līdzīgas iekārtas, ja to darbība ir vienlaicīga (piemēram, apgaismojuma grupas), norādot kopējo nominālo un kopējo vidējo svērto jaudu)**

Pirms energoefektivitātes pasākumiem

Pēc energoefektivitātes pasākumiem

Starpība

Nominālā jauda, kW

Vidējā svērtā jauda, kW

Darba stundas gadā

Energo-patēriņš,
kWh

Nominālā Jauda, kW

Vidējā svērtā jauda, kW

Darba stundas gadā

Energopatēriņš, kWh

Energo-patēriņš, kWh

KOPĀ

* nenorāda iekārtas, kuru darbība un energoresursu patēriņš netiek ietekmēts projekta ieviešanas rezultātā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

5.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.augusta noteikumiem Nr.559
Projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji

(Pielikums MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1340; grozījumi pielikumā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

1. NEPRECIZĒJAMIE PROJEKTA IESNIEGUMA ATBILSTĪBAS un administratīvie KRITĒRIJI

Vērtēšanas sistēma

Jā – atbilst
Nē – neatbilst
NA – vērtēšana nav attiecināma

N – kritērijs nav precizējams. Atbilstību kritērijam vērtē uz projekta iesniegšanas dienu. Ja saņemts negatīvs vērtējums, projektu noraida

1.1. Ir iesniegta projekta iesnieguma veidlapa atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumu Nr.559 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums" (turpmāk – noteikumi) 3.pielikumam

N

1.2. Projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēts komersants vai Latvijas Republikā reģistrēta kultūras institūcija, izglītības vai ārstniecības iestāde vai iestādes dibinātājs.

N

1.3. Projekta iesniegums iesniegts papīra dokumenta formā, kas ievietots slēgtā iepakojumā, vai elektroniska dokumenta formā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un apliecināts ar laika zīmogu

N

1.4. Papildus iesniedzamo dokumentu oriģināli ir parakstīti katrs atsevišķi ar autora drošu elektronisko parakstu un ir apliecināti ar laika zīmogu. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tie ir apliecināti ar projekta iesniedzēja drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu (attiecas uz projektiem, kas iesniegti elektroniska dokumenta formā)

N

1.5. Projekts ir iesniegts atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā

N

1.6. Projekts atbilst konkursa mērķim, un projekta iesniegumā norādītās aktivitātes plānots īstenot noteikumu 7.punktā norādītajā termiņā

N

1.7. Projekts un tajā iekļautās aktivitātes atbilst noteikumu 11. un 19.punktā minētajām prasībām. To projekta aktivitāšu īstenošana, kurām nepieciešami vasaras klimatiskie apstākļi, netiek plānota ziemas mēnešos

N

1.8. Projekts tiks īstenots Latvijas Republikas teritorijā, un projekta iesnieguma veidlapā ir norādīts nekustamā īpašuma kadastra numurs un adrese

N

1.9. Projekta iesniegums atbilst noteikumu 12.punktam (nevērtē atbilstību noteikumu 12.5.apakšpunktam; sk. 2.8.kritēriju)

N

1.10. Uz projekta iesniedzēju neattiecas noteikumu 13.punktā minētie nosacījumi (nevērtē atbilstību noteikumu 13.5.apakšpunktam; sk. 2.2.kritēriju)

N


2. PRECIZĒJAMIE PROJEKTA IESNIEGUMA ATBILSTĪBAS UN ADMINISTRATĪVIE KRITĒRIJI

VĒRTĒŠANAS SISTĒMA

Jā – atbilst
Nē – neatbilst
NA – vērtēšana nav attiecināma

P – kritērijs ir precizējams.

Projekta atbilstības kritēriji
2.1. Projekta iesniegumu ir parakstījis projekta iesniedzēja paraksta tiesīgs pārstāvis. Projekta iesniegumam pievienota pilnvara, kurā attiecīgā persona ir pilnvarota parakstīt projektu (ja attiecināms). Projekta iesnieguma veidlapa ir pilnībā aizpildīta.

P

2.2. Projekta iesniedzējam nav nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 142,29 euro

P

2.3. Sniegts projekta nepieciešamības un aktivitāšu piemērotības pamatojums, nosaukti un raksturoti projekta aktivitāšu īstenošanai izmantojamie iepirkumi, ir norādīta galveno iekārtu specifikācija un aprakstīts, kā tiks nodrošināta projekta sasniegto rezultātu uzturēšana pēc projekta pabeigšanas (vismaz piecus gadus)

P

2.4. Projekta iesniegumā ir norādīts projekta īstenošanas laiks (mēnešos) un īstenošanas laika grafiks

P

2.5. Projekta iesniegumā ir raksturota projekta ieviešanas un vadības kapacitāte

P

2.6. Projekta iesniegumā ir identificēti un raksturoti projekta ieviešanas riski un pasākumi projekta ieviešanas risku mazināšanai

P

2.7. Projekta iesniegumā ir raksturoti plānotie publicitātes pasākumi, un tie atbilst noteikumu 52.punktam

P

2.8. Projekta iesniegums atbilst noteikumu 12.5.apakšpunkta prasībām

P

2.9. Projektā sasniedzamie rādītāji (projekta CO2 emisiju samazinājums gadā un efektivitātes rādītājs (attiecība starp CO2 emisiju samazinājumu gadā un projektam pieprasītā finanšu instrumenta līdzfinansējumu)) ir aprēķināti atbilstoši noteikumu 9.punktam, kā arī ir sniegts oglekļa CO2 samazinājuma aprēķins un pamatojums projekta iesnieguma veidlapā un ēkas energoauditā.

P

2.10. CO2 emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs, kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu, nav mazāks par 0,42 kgCO2/euro gadā. Ja projekta iesniegumā plānotas aktivitātes vairākās ēkās, efektivitātes rādītājs nedrīkst būt mazāks par 0,42 kgCO2/euro gadā katrā ēkā

P

2.11. Projekta iesniegumā norādītais finanšu instrumenta līdzfinansējums nav lielāks kā 853 723,09 euro

P

2.12. Pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nepārsniedz noteikumu 15.punktā minēto lielumu

P

2.13. Projekta iesniegumā iekļautās attiecināmās izmaksas un to ierobežojumi atbilst noteikumu 20., 21., 22. un 23.punktam

P

2.14. Projekta attiecināmo izmaksu aprēķins ir atbilstošs noteikumu prasībām

P

2.15. Projekta iesnieguma veidlapā ir sniegta informācija par projekta iesniedzēja finanšu apgrozījumu

P

Papildus iesniedzamie dokumenti (2.17. precizējams kritērijs, ja dokuments ir iesniegts, bet konstatētas kļūdas dokumentā)
2.16. Atjaunojamos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas (noteikumu 19.2.1.apakšpunkts) apraksts, kas ietver vismaz šādu informāciju: projekta iesniegumā iekļauto tehnisko rādītāju pamatojums, ekonomiskais pamatojums, tehnoloģijas atrašanās vieta, informācija par energoresursu un to raksturojošie rādītāji. Ja projekta ietvaros plānota koģenerācijas stacijas būvniecība, papildus norāda arī primāro energoresursu ietaupījuma aprēķinu atbilstoši noteikumu 12.8.apakšpunktam, koģenerācijas procesā plānoto saražoto siltumenerģijas un elektroenerģijas apjomu gadā megavatstundās (MWh), koģenerācijas procesā saražoto siltumenerģijas apjomu megavatstundās (MWh), kas tiks izmantots saimnieciskajā darbībā koģenerācijas stacijas ražošanas cikla nodrošināšanai, koģenerācijas procesā saražoto siltumenerģijas apjomu megavatstundās (MWh), kas tiks izmantots saimnieciskajā darbībā cita ražošanas cikla vai produktu ražošanas nodrošināšanai (katram ražošanas ciklam norāda nosaukumu un plānoto izmantoto siltumenerģijas apjomu megavatstundās (MWh) (ja attiecināms)

P

2.17. Sertificēta energoauditora izstrādāts ēkas energoaudita pārskats (kopija), kas veikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķinu un izstrādāts, ievērojot noteikumu 4.pielikumu (attiecināms uz komersantu) vai 6.pielikumu (attiecināms uz kultūras institūciju, izglītības un ārstniecības iestādi)

P

2.18. Tehniskās apsekošanas atzinums atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, ja projekta aktivitātes īsteno ēkas norobežojošajās konstrukcijās

P

2.19. būvniecības tāmes, tehnoloģisko iekārtu specifikācijas (ja attiecināms) un projekta aktivitāšu tāmes atbilstoši projekta iesniegumā un ēkas energoauditā paredzētajām aktivitātēm, kuras projekta iesniedzējs izvēlējies veikt projekta mērķa sasniegšanai izmantojot finanšu instrumenta finansējumu

P

2.20. būvvaldē akceptēts būvprojekts tehniskā projekta stadijā (kopija) par visiem projekta ietvaros plānotajiem būvdarbiem vai, ja paredzēta vienkāršota renovācija, būvvaldē saskaņota apliecinājuma karte par projektā veicamajiem darbiem (kopija), vai, ja paredzēta vienkāršotā inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūve, rekonstrukcija vai renovācija, būvvaldē saskaņota tehniskā shēma (kopija) atbilstoši ēkas energoauditā paredzētajām aktivitātēm, vai būvvaldes izziņa, ka projektā plānoto aktivitāšu īstenošanai nav nepieciešama būvvaldes atļauja vai šajā punktā norādītie dokumenti

P

2.21. patērētās elektroenerģijas un saražotās, patērētās un pārdotās siltumenerģijas apjomu apliecinoši dokumenti (kopijas) par pēdējos vismaz divos noslēgtajos kalendārajos gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas patērēto elektroenerģijas un saražoto, patērēto un pārdoto siltumenerģijas apjomu ēkā, kurā plānotas projekta aktivitātes, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)). Iesniedz arī dokumentus (kopijas), kas apliecina izmantoto kurināmā apjomu, tai skaitā kurināmā pirkšanas izmaksas apliecinošus dokumentus

P

2.22. Zvērināta revidenta atzinums par noteikumu 19.1.apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošanas attiecināmo izmaksu aprēķina pareizību un atbilstību Komisijas regulas Nr. 800/2008 21.pantam. Atzinumā iekļauj attiecināmo izmaksu aprēķinu

P

2.23. Lēmums par projekta īstenošanu un papildu dokumenti saskaņā ar noteikumu 28.8. un 28.14.apakšpunktu

P

2.24. Deklarācija par komercsabiedrības atbilstību sīkajai (mikro), mazajai vai vidējai komercsabiedrībai, kas aizpildīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši sīkajai (mikro), mazajai vai vidējai komercsabiedrībai (ja attiecināms)

P

2.25. Paziņojums (kopija) par iepirkuma procedūras rezultātiem, ja iepirkums veikts līdz projekta iesniegšanai (ja attiecināms)

P

2.26. Līgums par siltumenerģijas pārdošanu (kopija), ja projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība ietver aktivitātes, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodam 35.3 (ja attiecināms)

P

Projekta noformējuma atbilstības kritēriji
2.27. Projekta iesniegumā nav neatrunātu labojumu (dzēsumu, svītrojumu, aizkrāsojumu un papildinājumu)

P

2.28. Papildus iesniedzamie dokumenti ir sagatavoti latviešu valodā vai arī tiem ir pievienots apliecināts tulkojums latviešu valodā

P

2.29. Papildus iesniedzamie dokumenti ir oriģināleksemplāri vai arī to kopijas, kas sagatavotas un apliecinātas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

P

2.30. Projekta iesniegums ir sagatavots datorrakstā

P

2.31. Projekta iesnieguma veidlapa ir sagatavota latviešu valodā, izņemot projekta iesnieguma veidlapas (noteikumu 3.pielikums) 2.2.2.apakšpunktu

P

2.32. Projekta iesniegumā lietotā naudas vienība ir euro

P

Prasības, kas attiecas tikai uz tiem projektu iesniegumiem, kas iesniegti papīra formā
2.33. Projekta iesniegums un papildus iesniedzamie dokumenti sagatavoti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un to kopijas apliecinātas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

P

2.34. Projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti papīra formā ir identiski ar projekta iesnieguma veidlapu un papildus iesniedzamiem dokumentiem elektroniskā formā, kas pievienoti datu nesējā (kompaktdisks, kopnes USB saskarnes atmiņas ierīces) un sagatavoti teksta rediģēšanas vai izklājlapas lietotnes, vai PDF datņu formātā

P

2.35. Projekta iesniegums un papildus iesniedzamie dokumenti ir cauršūti (cauraukloti), un projekta iesnieguma un papildus iesniedzamo dokumentu lapas ir numurētas

P

2.36. Projekta iesnieguma veidlapa ir pilnībā aizpildīta

P

Prasības, kas attiecas tikai uz tiem projekta iesniegumiem, kas iesniegti elektroniska dokumenta formā
2.37. Elektroniskais dokuments ir sagatavots, teksta rediģēšanas vai izklājlapas lietotnes, PDF vai digitāli saspiesta un kodēta attēla (JPEG, TIFF vai PNG) formātā

P


3. KVALITĀTES KRITĒRIJI

VĒRTĒŠANAS SISTĒMA

Iespējamais punktu skaits

Faktiskais vērtējums

3.1. CO2 emisiju samazinājums gadā (kgCO2 gadā).
Projekta CO2 emisiju samazinājumu gadā (kgCO2) aprēķina atbilstoši noteikumu 1.pielikumam. Vērtējumu par šā pielikuma 1.punktā minēto kvalitātes kritēriju aprēķina šādi:
– aprēķina vidējo rādītāju (vidējo aritmētisko), kas norādīts projektos, kuri atbilst neprecizējamajiem projekta atbilstības un administratīvās vērtēšanas kritērijiem un nodoti kvalitātes vērtēšanai:
Rvid (1.1. vai 1.2.) = R(1.projekts) + …….+R(n projekts)/n - nosaka projekta R nobīdi no vidējā aritmētiskā rādītāja:
Nobīde no vidējā = ((R (projekta)/Rvid) – 1) x 100 %

0–10

3.1.1. nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja mazāk par –95 % (neieskaitot)

0

3.1.2. nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no –95 % līdz –75 % (neieskaitot)

1

3.1.3. nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no –75 % līdz –55 % (neieskaitot)

2

3.1.4. nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no –55 % līdz –35 % (neieskaitot)

3

3.1.5. nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no –35 % līdz –15 % (neieskaitot)

4

3.1.6. nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no –15 % līdz 15 % (neieskaitot)

5

3.1.7. nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no 15 % līdz 35 % (neieskaitot)

6

3.1.8. nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no 35 % līdz 55 % (neieskaitot)

7

3.1.9. nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no 55 % līdz 75 % (neieskaitot)

8

3.1.10. nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no 75 % līdz 95 % (neieskaitot)

9

3.1.11. nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja vairāk par 95 %

10

3.2. Projekta sagaidāmais CO2 izmešu samazinājuma efektivitātes rādītājs (kgCO2/euro gadā)

1–10

 
3.2.1. no 4,92 un vairāk kgCO2/euro gadā

10

 
3.2.2. no 4,22 līdz 4,92 kgCO2/euro gadā (neieskaitot)

7

 
3.2.3. no 3,51 līdz 4,22 kgCO2/euro gadā (neieskaitot)

6

 
3.2.4. no 2,81 līdz 3,51 kgCO2/euro gadā (neieskaitot)

5

 
3.2.5. no 2,11 līdz 2,81 kgCO2/euro gadā (neieskaitot)

4

 
3.2.6. no 1,41 līdz 2,11 kgCO2/euro gadā (neieskaitot)

3

 
3.2.7. no 0,70 līdz 1,41 kgCO2/euro gadā (neieskaitot)

2

 
3.2.8. no 0,42 līdz 0,70 kgCO2/euro gadā (neieskaitot)

1

 
3.3. Pieprasītā finanšu instrumenta finansējuma apjoms no maksimāli pieļaujamās atbalsta intensitātes (konkursa ietvaros finanšu instrumenta maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām noteikta noteikumu 15.punktā)

1–5

3.3.1. no 20 % un vairāk zem maksimāli pieļaujamās atbalsta intensitātes

5

3.3.2. no 15 līdz 20 % (neieskaitot) zem maksimāli pieļaujamās atbalsta intensitātes

4

3.3.3. no 10 līdz 15 % (neieskaitot) zem maksimāli pieļaujamās atbalsta intensitātes

3

3.3.4. no 5 līdz 10 % (neieskaitot) zem maksimāli pieļaujamās atbalsta intensitātes

2

3.3.5. no 0 līdz 5 % (neieskaitot) zem maksimāli pieļaujamās atbalsta intensitātes

1

3.4. Projekta iesniedzēja finansiālais stāvoklis (ja attiecināms)

0–2

3.4.1. projekta iesniedzēja iepriekšējo triju gadu neto apgrozījums gadā ir vairāk nekā trīs reizes lielāks par projekta kopējām izmaksām

2

3.4.2. projekta iesniedzēja iepriekšējo triju gadu neto apgrozījums gadā ir līdz trim reizēm lielāks par projekta kopējām izmaksām

1

3.4.3. projekta iesniedzēja iepriekšējo triju gadu neto apgrozījums gadā ir mazāks nekā projekta kopējās izmaksas vai projekta iesniedzējs ir izveidots pēdējo divu noslēgto kalendāro gadu laikā

0

3.5. Projekta īstenošanas gatavība

5–10

3.5.1. pirms projekta iesniegšanas ir būvvaldē saskaņots būvprojekts tehniskā projekta stadijā (kopija) par visiem projekta ietvaros plānotajiem būvdarbiem vai, ja paredzēta vienkāršota renovācija, ir būvvaldē saskaņota apliecinājuma karte par projektā veicamajiem darbiem (kopija), vai, ja paredzēta vienkāršotā inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūve, rekonstrukcija vai renovācija, ir būvvaldē saskaņota tehniskā shēma (kopija), vai, ja projekta aktivitāšu īstenošanai nav nepieciešami būvvaldes akceptēti dokumenti un atļaujas vai citas normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, projekta aktivitātes nekavējoties var tikt īstenotas

5

3.5.2. pirms projekta iesniegšanas ir būvvaldē saskaņots būvprojekts tehniskā projekta stadijā (kopija) par visiem projekta ietvaros plānotajiem būvdarbiem (ja attiecināms) vai, ja paredzēta vienkāršota renovācija, ir būvvaldē saskaņota apliecinājuma karte (kopija) par projektā veicamajiem darbiem, vai, ja paredzēta vienkāršotā inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūve, rekonstrukcija vai renovācija, ir būvvaldē saskaņota tehniskā shēma (kopija) (ja attiecināms) un publicēts paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem, kas publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav pārsūdzēts

10

KOPĀ

37

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

6.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.augusta noteikumiem Nr.559
Ēkas energoaudita pārskats

(Pielikums MK 13.05.2013. noteikumu Nr.250 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1340; grozījumi pielikuma 1.nodaļas piezīmē stājas spēka 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

adrese

(Objekta fotofiksācija)

1. Vispārīgā informācija

1.1. Ēkas identifikācija

1.1.1. Adrese
1.1.2. Ēkas kadastra numurs
1.1.3. Ēkas klasifikācija
1.1.4. Ēkas daļa (paskaidro, ja novērtējums veikts ēkas daļai)

1.2. Pamatinformācija par ēkas īpašnieku vai turētāju

1.2.1. Nosaukums/vārds, uzvārds
(ja īpašnieks vai turētājs ir fiziska persona)
1.2.2. Reģistrācijas numurs
1.2.3. Juridiskā adrese
1.2.4. Kontaktpersona
1.2.5. Kontakttālrunis

1.3. Energoauditors

1.3.1. Vārds, uzvārds
1.3.2. Sertifikāta numurs
1.3.3. Uzņēmums*
1.3.4. Uzņēmuma reģistrācijas numurs*
1.3.5. Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts, adrese)

Piezīme. * Nenorāda ja energoauditors ir fiziska persona.

1.4. Dati par energoauditu

1.4.1. Ēkas apsekošanas datums
1.4.2. Energoaudita pārskata numurs

1.5. Energoefektivitātes novērtējuma robežas

Vienības nosaukums

Laukums, tilpums (ja attiecināms)

Īss procesu apraksts

Enerģijas nesēju sadalījums un enerģijas plūsmas **

Novērtētais saražotās/patērētās enerģijas apjoms

kWh gadā

% no kopējā*

Kopā

Piezīme. Ja energoefektivitātes novērtējumā un energoaudita pārskatā ir iekļauta informācija par ēku, kurā nav atsevišķa energonesēju uzskaite, bet ēka ir viena no vairākām ēkām ar kopīgu energoresursu uzskaiti, šajā daļā jāuzrāda visaptveroša sistēmas enerģijas bilance, norādot visas loģiskās vienības, kas atrodas energoresursu uzskaites robežās un kurās tiek patērēta/saražota enerģija. Jāiekļauj enerģijas bilancē arī vienība, par kuru sastādīts pārskats.
* kā daļa (%) no kopējā enerģijas nesēja patēriņa apjoma uzskaites robežās
** - ieteicams pievienot sagatavotu shematisku enerģijas plūsmu attēlojumu starp ēkām un procesiem.

PIEZĪME. Ja ēkā tiek veikta tikai apgaismojuma iekštelpās uzlabošana, kuru darbība būtiski neietekmē ēkas energoefektivitātes novērtējumu un nomaināmo/uzlabojamo iekārtu esošais elektroenerģijas patēriņš nepārsniedz 20% no kopējā izmērītā elektroenerģijas patēriņa gadā, kā arī projektā plānotais kopējais finansējums nepārsniedz 28 456,44 euro energoaudita pārskatā aizpildīt vismaz šādas sadaļas: 1.daļa – attiecināma visu sadaļu aizpildīšana, 2.daļa – attiecināma visu sadaļu aizpildīšana, 3.daļa – nav jāaizpilda, 4.daļa – nav jāaizpilda, 5.daļa – daļā 5.1. attiecināms aizpildīt 5.1.5. un 5.1.6.punktu un to veidojošās kopsummas 5.1.7.punktā, 5.3.5.punktā attiecināma visu sadaļu aizpildīšana. Pārējie punkti 5.daļā nav attiecināmi, 6.daļa – attiecināma visu sadaļu aizpildīšana, 7.daļa – attiecināms aizpildīt 7.5. un 7.6.punktu un to veidojošās kopsummas 7.7.punktā, 8.daļa – nav attiecināms, Pielikums 1.daļa – attiecināma visu sadaļu aizpildīšana, Pielikums 2.daļa – nav jāaizpilda, Pielikums 3.daļa – attiecināma visu sadaļu aizpildīšana, Pielikums 4.daļa – attiecināma visu sadaļu aizpildīšana).

2. Pamatinformācija par ēku

2.1. Vispārīgā informācija

2.1.1. Konstruktīvais risinājums
2.1.2. Ekspluatācijā nodošanas gads
2.1.3. Stāvi 2.1.3.1. pagrabs _______ (ir/nav)
2.1.3.2. tipveida stāvi _______ (skaits)
2.1.3.3. tehniskie stāvi _______ (skaits)
2.1.3.4. mansarda stāvs _______ (ir/nav)
2.1.3.5. jumta stāvs _______ (ir/nav)
2.1.4. Kopējā aprēķina platība (m2)
2.1.5. Ēkas ārējie izmēri (ja ēkai ir neregulāra forma, pielikumā pievieno skici) garums (m)
platums (m)
augstums (m)
2.1.6. Iepriekš veiktie energoefektivitātes pasākumi

N.p.k.

Gads

Pasākums

2.1.7. Cita informācija
2.1.8. Ēkas apsekošanas fotodokumentācija vai termogrammas pielikumā uz ____ lp.

2.2. Informācija par aprēķina zonām un telpu grupām

Aprēķina parametri apkures periodā*

Aprēķina parametri dzesēšanas periodā*

Nr.p.k

Zonas numurs un nosaukums

Iekļautās telpas/telpu grupas nosaukums

Aprēķina Platība

Augstums, vidējais

Aprēķina tilpums

Temperatūra

Perioda ilgums

Gaisa apmaiņa

Aprēķina temperatūra

Perioda ilgums

Gaisa apmaiņa

Aprēķina

Āra gaisa

Aprēķina

Āra gaisa

m2

m

m3

°C

°C

dienas

1/h

°C

°C

dienas

1/h

ZONA 1

ZONA 2

ZONA...

Kopā

Vidēji

Piezīme: * norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus

3. Ēkas norobežojošās konstrukcijas

3.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

ZONA 1

Nr. p.k.

Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i)

Biezums

Laukums

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

mm

m2

W/(m2 K)

K

W/K

Nr. p.k.

Termiskie tilti Nosaukums

Garums

Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ),

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

m

W/(mK)

K

W/K

Kopā ZONA 1

ZONA 2

Nr. p.k.

Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i)

Biezums

Laukums

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

mm

m2

W/(m2 K)

K

W/K

Nr. p.k.

Termiskie tilti Nosaukums

Garums

Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ),

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

m

W/(mK)

K

W/K

Kopā ZONA 2

ZONA …**

Nr. p.k.

Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i)

Biezums

Laukums

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

mm

m2

W/(m2 K)

K

W/K

Nr. p.k.

Termiskie tilti Nosaukums

Garums

Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ),

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

m

W/(mK)

K

W/K

Kopā ZONA ...

Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT faktiskais(W/K)
normatīvais*(W/K)

Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumiem Nr.495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".
**Ja nepieciešams papildināt pēc zonu skaita.

4. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums

4.1. Ventilācijas sistēmas ēkas zonās

4.1.1. Aprēķina parametri

Nr.
p.k

Zonas numurs
un nosaukums

Aprēķina. Tilpums

Aprēķina temperatūra

Gaisa apmaiņa*

Vent. siltuma zudumu koeficients Hve, (W/K)

Ventilācijas sistēmas veids

Darbības ilgums

Enerģijas atgūšana, vidēji

m3

°C

1/h

W/K

h

%

Parametri apkures periodā
ZONA 1, režīms 1**
ZONA 1, režīms 2**
ZONA 2

ZONA ...

Parametri dzesēšanas periodā
ZONA 1
ZONA 2
ZONA ...
Cita informācija:

Piezīme: * iekļaujot infiltrāciju
** ja zona tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un ventilācijas režīmos norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus.

4.1.2. Gaisa kondicionēšana – dati par iekārtām

N.p.k.

Iekārtas nosaukums, modelis

Ražošanas gads

Saražotās enerģijas daudzums (kWh/gadā)

Pārbaudes akts*

Pievienots (jā/nē)

Datums

Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", veicot energosertifikāciju ēkā, ir jāveic pārbaude un jāsastāda akts par dzesēšanas iekārtu pārbaudi saskaņā ar noteikumu 5.pielikumu.

4.1.3. Cita informācija

4.2. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*

4.2.1. Aprēķina parametri

Nr.p.k

Zonas numurs un nosaukums

Iekšējie siltuma ieguvumi

Saules siltuma ieguvumi

Ieguvumu izmantošanas koeficients

Kopējie siltuma ieguvumi **

Metaboliskie

No apgaismojuma ierīcēm

No karstā ūdens sistēmas

No/uz AVK sistēmām

No/uz procesiem, priekšmetiem

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

Parametri apkures periodā
ZONA 1, režīms 1**

ZONA 1, režīms 2**

ZONA 2

ZONA ...

Parametri dzesēšanas periodā
ZONA 1
ZONA 2
ZONA ...

Piezīme: * sadalījums saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 25.jūnija noteikumu Nr.348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode" 94.punktu.
** - kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi dotajā periodā/režīmā.

4.2.2. Cita informācija

4.3. Siltuma piegāde/ražošana un pārvade

4.3.1. Siltumenerģijas ražošanas iekārtas

Iekārtas nosaukums, modelis

Ražošanas gads

Kurināmā veids

Kurināmā patēriņš (vidēji gadā), norādīt arī mērvienību

Lietderības koeficients

Saražotās enerģijas daudzums (kWh/gadā)

Pārbaudes akts*

Pievienots (jā/nē)

Datums

Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", veicot energosertifikāciju ēkā, ir jāveic pārbaude un jāsastāda akts par apkures katlu pārbaudi saskaņā ar noteikumu 4.pielikumu.

4.3.2. Siltumenerģijas piegādes sistēma centralizēta siltumapgāde
Atkarīgā pieslēguma shēma
Neatkarīgā pieslēguma shēma
lokāla siltumapgāde
4.3.3. Informācija par energobilancē esošajiem, teritorijā izvietotajiem ārējiem siltumpārvades tīkliem (tīklu garums, cauruļu un siltumizolācijas parametri, tehniskais stāvoklis)
4.3.4. Cita informācija

4.4. Siltuma sadale – apkures sistēma*

4.4.1. Apkures sistēma vienas caurules
divu cauruļu
cita tipa (norādīt: _____)
4.4.2. Siltumenerģijas piegādes regulēšana, kontrole un uzskaite zonās
4.4.3. Kopējais siltumtrases garums
4.4.4. Cauruļu izolācijas tehniskais stāvoklis
4.4.5. Cita informācija

Piezīme: * ja situācija atšķiras dažādās ēkas zonās, var norādīt atsevišķā tabulā katrai zonai.

4.5. Karstā ūdens sadales sistēma

4.5.1. Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra (oC)
4.5.2. Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra (oC)
4.5.3. Karstā ūdens sagatavošana sagatavošana siltummezglā
centralizēta apgāde
individuālā
4.5.4. Karstā ūdens sadales sistēmas tips bez cirkulācijas
ar cirkulāciju
4.5.5. Kopējais sadales shēmas cauruļu garums
4.5.6. Cauruļu izolācijas tehniskais stāvoklis
4.5.7. Cita informācija

5. Enerģijas patēriņš un uzskaite

5.1. Enerģijas patēriņa sadalījums (pamatojoties uz aprēķinātajiem datiem)

Enerģijas patēriņa sadalījums*3

Izmērītie dati*1

Vidējais koriģētais*2 (kWh gadā)

Īpatnējais koriģētais*2 (kWh/m2 gadā)

Aprēķinātie dati *3

Siltumenerģija, vidējais kWh

Elektroenerģija, vidējais kWh

Kopējais vidējais (kWh gadā)

Īpatnējais (kWh/m2 gadā)

Siltumenerģija, vidējais kWh

Elektroenerģija, vidējais kWh

Kopējais vidējais (kWh gadā)

Īpatnējais (kWh/m2 gadā)

CO2 izmešu daudzums gadā

1

2

1+2=3

4=3/kopējā plat.

5

6

7

8

7+8=9

10=9/kopējā plat.

5.1.1. Apkurei
5.1.2. Karstā ūdens sagatavošanai
5.1.3. Dzesēšanai
5.1.4. Mehāniskajai ventilācijai
5.1.5. Apgaismojumam
5.1.6. Citi patērētāji*4
5.1.7. Kopā
5.1.8. Paskaidrojumi par enerģijas patēriņa sadalījumu sistēmām ar kopīgu skaitītāju

Piezīme.
*1 uzrāda vidējos patēriņa datus par pēdējiem diviem gadiem (2011. un 2012.gadu) no tabulām 6.3.daļā. Ja nav izmērīto datu, uzrāda aprēķinātos datus no tabulām 6.3.daļā. Ja ir kopēja uzskaite, datus uzrāda vienā ailē, paskaidrojot 6.1.9.daļā.
*2 norāda enerģijas patēriņu, kas ir koriģēts atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem, korekcija nedrīkst pārsniegt 10% salīdzinot ar izmērītajiem vidējiem datiem.
*3 jāveic sadalījuma aprēķins pa pozīcijām arī ja nav dalīta uzskaite.
*4 norāda citus patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami, bet kopā nesastāda vairāk kā 10% no kopējā vidējā izmērītā elektroenerģijas vai siltumenerģijas patēriņa apjoma.

5.2. Kurināmā patēriņš*norādīt visus kurināmā veidus, kas tiek patērēti apkures vai citu procesu nodrošināšanai sadalīti pa energoresursiem (ja nav skaitītāju rādījumi, norādīt aprēķināto daudzumu un sadalījumu pa mēnešiem – pēc patēriņa, nevis iepirkšanas apjomiem).

Gads

Sadalījums pa energoresursiem

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Kopā

Kurināmā veids

Mērvienība

Emisijas faktors

Zemākais sadegšanas siltums*

20__
20__
20__

Piezīme: neiekļauj transporta vajadzībām patērēto degvielu.

* norādīt aprēķinā izmantoto zemāko sadegšanas siltumu (kWh/mērvienība)

5.3. Enerģijas patēriņa dati

5.3.1. Siltumenerģijas patēriņš apkures nodrošināšanai

Gads

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Kopā

2011 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2012 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
Kopējais vidējais (kWh gadā)
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

5.3.2. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai

Gads

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Kopā

2011 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2012 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
Kopējais vidējais (kWh gadā)
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

5.3.3. Aukstā ūdens patēriņš

Gads

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Kopā

2011 Aukstā ūdens patēriņš, m3
2012 Aukstā ūdens patēriņš, m3
Kopējais vidējais (m3 gadā)
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
Aukstā ūdens patēriņš, m3
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

5.3.4. Karstā ūdens patēriņš

Gads

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Kopā

2011 Karstā ūdens patēriņš, m3
2012 Karstā ūdens patēriņš, m3
Kopējais vidējais (m3gadā)
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
Karstā ūdens patēriņš, m3
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

5.3.5. Elektroenerģijas patēriņš

Gads

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Kopā

2011 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2012 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
Kopējais vidējais (kWh gadā)
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

6. Energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi

6.1. Enerģijas un oglekļa dioksīda ietaupījumi

Nr.
p.k.

Pasākums*

Piegādātās enerģijas ietaupījums*

Oglekļa dioksīda ietaupījumi, nomainot tehnoloģijas, kurās izmanto fosilos energoresursus, pret tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus

Apkurei

Dzesēšanai

Karstā ūdens sagatavošanai

Mehāniskajai ventilācijai

Apgaismojumam

Citi patērētāji

enerģijas ietaupījums, kWh/gadā

Emisijas faktors **

enerģijas ietaupījums, kWh/gadā

Emisijas faktors **

enerģijas ietaupījums, kWh/gadā

Emisijas faktors **

enerģijas ietaupījums, kWh/gadā

Emisijas faktors **

enerģijas ietaupījums, kWh/gadā

Emisijas faktors **

enerģijas ietaupījums, kWh/gadā

Emisijas faktors **

Aizvietotās/saražotās enerģijas daudzums***

Emisijas faktors **

1

2

...

KOPĀ

* Aprēķinātais enerģijas ietaupījums, ko dod energoefektivitātes pasākuma ieviešana. Atbilstoši ja kāds energoefektivitātes pasākums samazina viena energonesēja patēriņu, bet palielina cita energonesēja patēriņu – tas detalizēti jānorāda. Ja energoefektivitātes pasākums dotajā pozīcijā palielina enerģijas patēriņu, norāda negatīvu ietaupījumu.
** ja Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumu Nr.559 1.pielikuma 1.tabulā noteiktās CO2 faktoru vērtības ir koriģētas saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumu Nr.559 1.pielikuma 5. vai 8.punktu, izmantoto emisijas faktoru aprēķins jāuzrāda 6.2.daļā.
*** Ja tiek veikti energoefektivitātes pasākumi un arī fosilās enerģijas aizvietošana, aizvietotās fosilās enerģijas daudzumu aprēķina no enerģijas daudzuma, kas aprēķināts pēc pārējo energoefektivitātes pasākumu aprēķināšanas

6.2. Izmantotie emisijas faktori (norādīt kādi emisijas faktori izmantoti katram kurināmajam, iekārtai. Ja veikts emisijas faktora aprēķins saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumu Nr.559 1.pielikuma 5. vai 8.punktu, uzrādīt emisijas faktora aprēķinu.)

6.3. Papildu pasākumi

Pasākumi, kurus sertificēts arhitekts vai sertificēts būvinženieris uzskata par nepieciešamiem papildus energoaudita pārskatā norādītajiem pasākumiem un kuri tieši neietekmē sasniedzamo CO2 emisiju samazinājumu (izmaksas obligāti iekļaujamas projektā kā neattiecināmās izmaksas).

Pasākuma nosaukums

Pamatojums un apraksts

Informācija par papildu pasākumu saskaņošanu ar projekta iesniedzēju, kā arī par papildu pasākumu finansēšanas avotu

7. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi īstenošanas

Enerģijas patēriņa sadalījums*

Esošā situācija (Aprēķinātie dati no 5.1.tabulas)

Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas (saskaņā ar 7.sadaļu)

Starpība – CO2 emisiju samazinājums**

Kopējais patēriņš (kWh gadā)

Īpatnējais (kWh/m2 gadā)

CO2 emisija kgCO2gadā

Kopējais patēriņš (kWh gadā)

Īpatnējais (kWh/m2 gadā)

CO2 emisija kgCO2gadā

Patēriņa samazinājums
7.1. Apkurei
7.2. Karstā ūdens sagatavošanai
7.3. Dzesēšanai
7.4. Mehāniskajai ventilācijai
7.5. Apgaismojumam
7.6. Citi patērētāji***
7.7. Kopā
7.8. Oglekļa dioksīda ietaupījumi, nomainot tehnoloģijas, kurās izmanto fosilos energoresursus, pret tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus
7.9. Pavisam kopā-

Piezīme Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjomu aprēķina, balstoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" publicētajiem emisijas faktoriem, kas izmantoti pēdējā siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijā atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 27.marta noteikumiem Nr.217 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu".
* datiem precīzi jāsakrīt ar aprēķinātajiem datiem šīm pozīcijām, kas uzrādīti citās energoaudita pārskata sadaļās.
** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms un CO2 emisiju samazinājums nevar pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumiem.
*** norāda citus patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami, bet kopā nesastāda vairāk kā 10% no kopējā vidējā izmērītā elektroenerģijas vai siltumenerģijas patēriņa apjoma. Kopsummu „7.6. Citi patērētāji” jāsadala pa pozīcijām, ja tajā iekļautas iekārtas, kuru energoefektivitāte tiek izmainīta projekta ietvaros, uzrādot šīs iekārtas un to enerģijas patēriņa rādītājus atsevišķi.

Energoauditors

_____________________________________________
(vārds, uzvārds)

_____________________________
(paraksts)

___________________________
(datums)

8. Apkures patēriņa korekcija (ja vidējais telpas augstums aprēķina zonās pārsniedz 3,5 m energoauditors veic siltumenerģijas patēriņa pārrēķinu apkurei uz augstumu 3,5 m visām zonām)

Kopējais aprēķina tilpums

Kopējais aprēķina tilpums dalīts ar 3,5

Enerģijas patēriņa prognoze apkurei (no 7.daļas "Apkurei")

Pārrēķinātais patēriņš apkurei uz laukuma vienību ar augstumu 3,5m (3.kolonna dalīta ar 2.kolonnu).

PIELIKUMS

1. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas

2. Ēkas norobežojošās konstrukcijas un tehniskās sistēmas sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas

2.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

ZONA 1

Nr. p.k.

Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i)

Biezums

Laukums

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

mm

m2

W/(m2 K)

K

W/K

Nr. p.k.

Termiskie tilti Nosaukums

Garums

Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ),

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

m

W/(mK)

K

W/K

Kopā ZONA 1

ZONA 2

Nr. p.k.

Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i)

Biezums

Laukums

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

mm

m2

W/(m2 K)

K

W/K

Nr. p.k.

Termiskie tilti Nosaukums

Garums

Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ),

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

m

W/(mK)

K

W/K

Kopā ZONA 2

ZONA …**

Nr. p.k.

Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i)

Biezums

Laukums

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

mm

m2

W/(m2 K)

K

W/K

Nr. p.k.

Termiskie tilti Nosaukums

Garums

Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ),

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

m

W/(mK)

K

W/K

Kopā ZONA ...

Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT prognozētais (W/K)

normatīvais*(W/K)

Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumiem Nr.495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".
**Ja nepieciešams papildināt pēc zonu skaita.

2.2. Ventilācija ēkas zonās – sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanas

2.2.1. Aprēķina parametri

Nr.p.k

Zonas numurs un nosaukums

Aprēķina. Tilpums

Aprēķina temperatūra

Gaisa apmaiņa*

Vent. siltuma zudumu koeficients Hve, (W/K)

Ventilācijas sistēmas veids

Darbības ilgums

Enerģijas atgūšana, vidēji

m3

°C

1/h

W/K

h

%

Parametri apkures periodā
ZONA 1, režīms 1**
ZONA 1, režīms 2**
ZONA 2

ZONA ...

Parametri dzesēšanas periodā
ZONA 1
ZONA 2
ZONA ...

Piezīme: * iekļaujot infiltrāciju
** ja zona tiek ventilēta dažādos režīmos norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus

2.2.2. Ventilācija un gaisa kondicionēšana – dati par uzstādāmajām iekārtām

N.p.k.

Iekārtas nosaukums, modelis

Iekārtas elektriskā jauda (kW)

Iekārtas ražība m3/h

Siltuma atgūšanas efektivitāte (%)

Plānotais patērētās enerģijas daudzums (kWh/gadā)

Plānotais saražotās enerģijas daudzums (kWh/gadā)

Plānotais darba stundu skaits gadā

Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", veicot energosertifikāciju ēkā, ir jāveic pārbaude un jāsastāda akts par dzesēšanas iekārtu pārbaudi saskaņā ar noteikumu 5.pielikumu.

2.3. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*

Nr.
p.k

Zonas numurs un nosaukums

Iekšējie siltuma ieguvumi

Saules siltuma ieguvumi

Ieguvumu izmantošanas koeficients

Kopējie siltuma ieguvumi **

Metaboliskie

No apgaismojuma ierīcēm

No karstā ūdens sistēmas

No/uz AVK sistēmām

No/uz procesiem, priekšmetiem

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/
m2

kWh gadā

Parametri apkures periodā
ZONA 1, režīms 1**

ZONA 1, režīms 2**
ZONA 2

ZONA ...

Parametri dzesēšanas periodā
ZONA 1
ZONA 2
ZONA ...
Cita informācija

Piezīme: * sadalījums saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 25.jūnija noteikumu Nr.348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode" 94.punktu.
** - kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi dotajā periodā/režīmā.

3. Apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņš

Nr.
p.k.

Telpa/vai telpu grupa

Esošā situācija

Prognoze

Starpība

Apgaismojuma iekārtas*

Apgaismojuma līmenis (vid.) lx

Kopējā jauda W

Stundas gadā h

Patēriņš kWh/gadā

Apgaismojuma iekārtas*

Apgaismojuma līmenis (vid.) lx

Kopējā jauda W

Stundas gadā h

Patēriņš kWh/gadā

Energopatēriņš, kWh

Kopā

* - norāda gaismekļa tipu, spuldžu tipu, spuldzes jaudu, kopējo spuldžu skaitu.

4. Enerģijas patēriņš pirms un pēc renovācijas pasākumu veikšanas citas iekārtas*

Nr.
p.k.

Iekārtas tips

Pirms energoefektivitātes pasākumiem

Pēc energoefektivitātes pasākumiem

Starpība

Nominālā jauda, kW

Vidējā svērtā jauda, kW

Darba stundas gadā

Energopatēriņš, kWh

Nominālā Jauda, kW

Vidējā svērtā jauda, kW

Darba stundas gadā

Energopatēriņš, kWh

Energopatēriņš, kWh

KOPĀ

* nenorāda iekārtas, kuru darbība un energoresursu patēriņš netiek ietekmēts projekta ieviešanas rezultātā.

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 559Pieņemts: 14.08.2012.Stājas spēkā: 30.08.2012. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 136 (4739), 29.08.2012.OP numurs: 2012/136.3
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Latvijas standarti
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
251098
{"selected":{"value":"19.02.2015","content":"<font class='s-1'>19.02.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"19.02.2015","iso_value":"2015\/02\/19","content":"<font class='s-1'>19.02.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"30.01.2015","iso_value":"2015\/01\/30","content":"<font class='s-1'>30.01.2015.-18.02.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-29.01.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.11.2013","iso_value":"2013\/11\/26","content":"<font class='s-1'>26.11.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.06.2013","iso_value":"2013\/06\/14","content":"<font class='s-1'>14.06.2013.-25.11.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.10.2012","iso_value":"2012\/10\/05","content":"<font class='s-1'>05.10.2012.-13.06.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.08.2012","iso_value":"2012\/08\/30","content":"<font class='s-1'>30.08.2012.-04.10.2012.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
19.02.2015
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)