Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.570

Rīgā 2012.gada 21.augustā (prot. Nr.48 12.§)
Derīgo izrakteņu ieguves kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm"
5.panta ceturtās daļas 1.punktu un 8.panta otrās daļas 3.punktu
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1424 redakcijā)
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. derīgo izrakteņu ieguves kārtību;

1.2. kārtību, kādā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) akceptē derīgo izrakteņu krājumus.

2. Noteikumi attiecas uz šo noteikumu 1.pielikumā minēto derīgo izrakteņu, kā arī pazemes ūdeņu ieguvi.

3. Ar derīgo izrakteņu izpēti un ieguvi saistītos darbos lieto topogrāfiskās kartes vai plānus (mērogā 1:500–1:50 000 atkarībā no atradnes platības, reljefa, ģeoloģiskajām īpatnībām), kā arī:

3.1. ievēro normatīvos aktus par ģeodēziskās atskaites sistēmas izveidi, izmantošanu un uzturēšanu, Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmu, EVRS realizāciju Latvijas teritorijā, kā arī par 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmas parametriem un piemērošanas kārtību;

3.2. ņem vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus;

3.3. karšu vai plānu pielikumos norāda zemes īpašumu, atradnes, licences laukuma un citu robežu lūzumpunktu, ģeoloģiskās izpētes izstrādņu – urbumu, zondējumu, skatrakumu, atsegumu un attīrījumu (turpmāk – ģeoloģiskās izpētes izstrādnes) koordinātas.

(Grozīts ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 563)

4. Topogrāfisko uzmērīšanu veic ģeodēzisko darbu veikšanai sertificēta persona.

5. Pirms derīgo izrakteņu ieguves uzsākšanas veic teritorijas ģeoloģisko izpēti, ja derīgo izrakteņu ieguvei paredzētā teritorija nav izpētīta tādā pakāpē, ka saskaņā ar šajos noteikumos noteikto var akceptēt A vai N kategorijas krājumus.

6. Pirms ģeoloģiskās izpētes izstrādā darba programmu un saskaņo to ar izpētes pasūtītāju. Darba programmā iekļauj šādu informāciju:

6.1. izpētāmā platība, tās atrašanās vieta un koordinātas, ģeomorfoloģiskais raksturojums;

6.2. iespējamais derīgo izrakteņu veids, apjoms, kvalitāte, paredzētais izpētes dziļums un izpētes kategorija;

6.3. izpētes darbu metodika un tiem nepieciešamais aprīkojums atbilstoši derīgo izrakteņu veidam un pētāmās teritorijas īpatnībām;

6.4. prasības derīgo izrakteņu kvalitātei un paraugu testēšanai;

6.5. urbumu seržu un paraugu uzglabāšana, apstrādāto un testēto paraugu dublikātu saglabāšanas termiņi.

2. Derīgo izrakteņu izpēte
2.1. Derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus) izpēte

7. Ģeoloģiskajā izpētē atbilstoši prasībām attiecīgās krājumu kategorijas akceptēšanai noskaidro šādus jautājumus:

7.1. pētāmās teritorijas ģeoloģisko apstākļu novērtējums:

7.1.1. vieta kopējā ģeoloģiskajā struktūrā;

7.1.2. ģeoloģiskais griezums, kurā norādīta iežu stratigrāfiskā piederība;

7.1.3. litoloģiskie un citi faktori, kas nosaka atradnes īpatnības;

7.1.4. derīgā izrakteņa iegulas morfoloģijas, izmēru, slāņu un starpslāņu sastāva un saguluma apstākļu (plānā un griezumā) raksturojums, kā arī iespējamais izplatības dziļums visā atradnes teritorijā;

7.1.5. segkārtas raksturojums (biezums, sastāvs, īpašības);

7.1.6. karsta, izskalojumu, dēdēšanas un citu eksogēno ģeoloģisko procesu novērtējums;

7.2. izpētīto derīgo izrakteņu novērtējums:

7.2.1. derīgo izrakteņu sastāvs un īpašības;

7.2.2. dažādu derīgo izrakteņu veidu (ja nepieciešams, arī paveidu) izdalīšana, ja tiem ir nozīme derīgo izrakteņu izmantošanā vai pārstrādes tehnoloģijā;

7.2.3. derīgo izrakteņu paveidu vai dažādu derīgo izrakteņu izvietojuma īpatnības, kas ļauj noteikt to ieguves kārtību (kopēja vai selektīva ieguve);

7.2.4. derīgo izrakteņu blīvums, ja to ieguves uzskaitē vai pārstrādes procesā izmanto aprēķinus masas vienībās;

7.2.5. izmantošanas iespējas atbilstoši izpētes pasūtītāja prasībām;

7.2.6. derīgo izrakteņu un tos ietverošo iežu jonizējošā starojuma novērtējums teritorijās, kurās pastāv iespēja konstatēt iežus ar paaugstinātu radioaktivitāti;

7.3. hidroģeoloģiskie apstākļi un to ietekme uz derīgo izrakteņu ieguves procesu, ūdens pieteces prognoze projektējamajā karjerā, kā arī iespējamie ūdens pieteces samazināšanas un novadīšanas pasākumi;

7.4. prognozējamās hidroģeoloģisko apstākļu izmaiņas atradnei piegulošajās teritorijās derīgā izrakteņa ieguves laikā, tai skaitā depresijas piltuves attīstība, ja ieguves gaitā paredzēta pazemes ūdens līmeņa pazemināšana;

7.5. inženierģeoloģisko un derīgo izrakteņu ieguves ģeoloģisko apstākļu raksturojums;

7.6. citi izpētes laikā atklātie derīgie izrakteņi, to kvalitāte un iespējamā izmantošana;

7.7. derīgo izrakteņu krājumi atbilstoši aprēķinam;

7.8. segkārtas un starpkārtas apjoma aprēķins, atsevišķi aprēķinot augsnes apjomu.

8. Ģeoloģiskās izpētes laikā:

8.1. veic ģeoloģiskās izpētes izstrādņu instrumentālu uzmērīšanu (piesaisti), kā arī nosaka to koordinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju vai saskaņā ar pasūtītāja prasībām;

8.2. dokumentē visas ģeoloģiskās izpētes izstrādnes. Urbumiem pa serdes pacēluma (urbšanas) intervāliem norāda iegūtās serdes apjomu centimetros vai metros un procentos, kā arī kopējo serdes pacēlumu urbumā procentos;

8.3. ģeoloģiskajā dokumentācijā norāda iežu nosaukumu un visas īpatnības, kam ir nozīme derīgā slāņa, starpslāņa, segkārtas un paslāņa izdalīšanā, kā arī derīgo izrakteņu iedalīšanā paveidos;

8.4. izpētē ar speciālajām metodēm (piemēram, ģeofizikālās, ģeoķīmiskās) iegūtos datus apstiprina ar kontroles urbumiem vai skatrakumiem un paraugu testēšanu;

8.5. izmanto ģeoloģiskās izpētes darbu tehnoloģiju, kas nodrošina nepieciešamo materiāla daudzumu paraugiem un datus par ģeoloģiskajiem apstākļiem;

8.6. derīgo izrakteņu veidu raksturojumam izmanto vienmērīgi iegūtus paraugus visā derīgā slāņa biezumā un izpētes dziļumā saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

9. Paraugu testēšanā nosakāmās derīgo izrakteņu īpašības un kvalitāti raksturojošos rādītājus izvēlas atbilstoši derīgo izrakteņu veidam un paredzamajai izmantošanai un saskaņo ar izpētes pasūtītāju. Paraugu testēšanu un nepieciešamās analīzes veic laboratorijā, kas akreditēta valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Nacionālajā akreditācijas birojā atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības".

10. Izpētes gaitā nodrošina krājumu aprēķinam izmantojamo parametru kontroli. Apvienotajiem un grupveida paraugiem saglabā vienādi apstrādātu paraugu dublikātus atbilstoši to ņemšanas intervālam. Paraugu dublikātus glabā, līdz akceptēti derīgā izrakteņa krājumi.

11. Aprēķinot derīgo izrakteņu krājumus, ņem vērā:

11.1. darba programmā norādītās izpētes pasūtītāja prasības, tai skaitā prasības izrakteņu parametriem, kvalitātei, daudzumam, atradnes izmantošanas apstākļiem, krājumu kategorijai;

11.2. šo noteikumu 2., 3. un 4.pielikumā noteiktās prasības atbilstoši atradnes īpatnībām.

12. Krājumus aprēķina visiem derīgo izrakteņu veidiem veiktās izpētes dziļumā.

13. Atsevišķi aprēķina dažādu derīgo izrakteņu veidu krājumus, kurus iespējams izmantot atšķirīgi vai iegūt selektīvi.

14. Derīgo izrakteņu krājumu aprēķinā norāda datumu, uz kuru attiecināts aprēķins.

15. Derīgo izrakteņu krājumu robežas norāda kartē vai plānā un ģeoloģiskajos griezumos.

16. Veicot krājumu aprēķinu, lieto ģeoloģiski pamatotus derīgo izrakteņu krājumu robežu noteikšanas principus un interpolācijas un ekstrapolācijas paņēmienus.

17. Ja atradnē iepriekš notikusi vai notiek derīgo izrakteņu ieguve, aprēķina atlikušos derīgo izrakteņu krājumus.

18. Veicot agrāk pētītās atradnes papildu ģeoloģisko izpēti, atradnes krājumus pārrēķina. Pārrēķina rezultātus apkopo pārskatā saskaņā ar šo noteikumu 75.punktu.

19. Ģeoloģiskās izpētes rezultātus apkopo pārskatā par ģeoloģisko izpēti (turpmāk šajā apakšnodaļā – pārskats). Pārskats satur visus datus, kas nodrošina iegūto rezultātu ticamības novērtēšanu, derīgo izrakteņu ieguves projekta sastādīšanu un derīgo izrakteņu izmantošanu. Pārskatā ietver:

19.1. informāciju par ģeoloģiskās izpētes mērķi, izpētes pasūtītāju, izpildītāju un izpildes laiku;

19.2. vispārīgas ziņas par izpētīto teritoriju:

19.2.1. administratīvā piederība;

19.2.2. ģeogrāfiskais novietojums (piesaiste);

19.2.3. robežas un platība;

19.2.4. informācija par zemes dzīļu izmantotāja tiesībām uz zemi;

19.2.5. ziņas par atradnes atklāšanu, agrākajiem izpētes darbiem (arī dati par izpētīto krājumu apjomu), atradnes izmantošanu, ja tāda notiek vai ir notikusi iepriekš;

19.3. izpētes darbu metodikas aprakstu:

19.3.1. izpētes darbu sastāvs, to secība un raksturojums (izmantotās metodes, tehniskie līdzekļi, izpētes dziļums, izpētes tīkls un tā blīvums);

19.3.2. izmantotie topogrāfiskie materiāli, izpildītie topogrāfiskie darbi, koordinātu un augstumu sistēma;

19.3.3. ģeofizikālo un citu specializēto metožu lietojums (pamatojums, metodika, izpildes tehnika, rezultāti un to izmantošana);

19.3.4. ģeoloģiskās izpētes izstrādņu veidi, to skaits, dziļums, diametrs vai šķērsgriezums, konstrukcijas, izpildes tehnoloģija, koordinātas un absolūtais augstums virs jūras līmeņa. Urbumiem norāda serdes ieguvumu procentos un tās stāvokli;

19.3.5. hidroģeoloģisko darbu veidi, metodika, apjomi, izpildes tehniskie līdzekļi, ziņas par urbumu likvidāciju;

19.3.6. paraugu ņemšanas veidi, metodika, apjomi, paraugu apstrādes shēmas, paraugu izvietojums, to intervāli;

19.3.7. derīgo izrakteņu sastāva un īpašību (piemēram, tekstūra, struktūra) pētījumi;

19.4. izpētītās teritorijas ģeoloģisko apstākļu raksturojumu:

19.4.1. vieta kopējā ģeoloģiskajā struktūrā;

19.4.2. slāņu griezums un ģeoloģiskais vecums;

19.4.3. slāņu saguluma apstākļi, derīgo izrakteņu iegulas izmēri, forma un sastāvs;

19.4.4. derīgās slāņkopas, segkārtas un paslāņa iežu raksturojums;

19.5. derīgo izrakteņu sastāva un tehnoloģisko īpašību raksturojumu:

19.5.1. derīgo izrakteņu veidi un paveidi;

19.5.2. sastāvs, tekstūras, struktūras un citas īpatnības;

19.5.3. selektīvas ieguves iespējas;

19.6. izpētītās teritorijas hidroģeoloģisko apstākļu raksturojumu:

19.6.1. sagaidāmās ūdens pieteces aprēķins, ja tas nepieciešams saskaņā ar hidroģeoloģiskajiem apstākļiem;

19.6.2. pazemes ūdeņu līmeņa pazemināšanas iespējas;

19.6.3. pazemes ūdeņu līmeņa pazemināšanas dēļ radušās depresijas piltuves potenciālā ietekme uz apkārtējo ekosistēmu un saimniecisko darbību;

19.7. atradnes izmantošanas inženierģeoloģisko apstākļu raksturojumu;

19.8. ziņas par atradnē konstatētajiem citiem derīgo izrakteņu veidiem;

19.9. derīgo izrakteņu krājumu aprēķinu:

19.9.1. izpētes pasūtītāja prasības krājumu aprēķinam;

19.9.2. krājumu aprēķina metodes apraksts;

19.9.3. krājumu kategoriju pamatojums, krājumu aprēķina bloku norobežošanas principi, interpolācijas un ekstrapolācijas paņēmiens, veidojot krājumu aprēķina blokus;

19.9.4. dati par ģeofizikālo, tehnoloģisko, inženierģeoloģisko un citu pētījumu rezultātu izmantošanu krājumu aprēķina bloku veidošanā;

19.9.5. dati par izpētes urbumiem un skatrakumiem, kurus neietver krājumu aprēķina blokos (šo izstrādņu neiekļaušana krājumu aprēķinos ir jāpamato);

19.9.6. krājumu aprēķina parametru vidējo lielumu un krājumu apjomu noteikšanas metodika;

19.9.7. krājumu iedalījums kategorijās, to daudzums atsevišķos izdalītajos blokos un atradnē kopumā;

19.9.8. krājumu aprēķina rezultāti;

19.9.9. citu izpētītās teritorijas robežās iegūstamo derīgo izrakteņu krājumu aprēķina rezultāti;

19.9.10. segkārtas un starpkārtas apjoma vai daudzuma aprēķina rezultāti.

20. Derīgo izrakteņu krājumu aprēķina metodi izvēlas atbilstoši atradnes īpatnībām, veiktās izpētes metodikai un paredzamajai derīgo izrakteņu izmantošanai.

21. Derīgo izrakteņu krājumu aprēķinu veic un noformē tā, lai būtu iespējams pārbaudīt aprēķinus bez aprēķina veicēja tiešas līdzdalības.

22. Pārskatā iekļauj šādus teksta pielikumus:

22.1. zemes dzīļu izmantošanas licences un tās pielikumu kopijas;

22.2. zemes īpašumu, atradnes, licences laukuma un citu robežu lūzumpunktu, kā arī ģeoloģiskās izpētes izstrādņu koordinātu sarakstu;

22.3. izstrādņu ģeoloģisko dokumentāciju;

22.4. paraugu testēšanas (piemēram, granulometriskā sastāva, ķīmiskā sastāva, fizikāli mehānisko īpašību un citu kvalitātes parametru) pārskata oriģinālu vai kopiju;

22.5. krājumu aprēķinam nepieciešamo vidējo parametru (piemēram, komponentu saturs, vidējais biezums, blīvums) aprēķinus;

22.6. krājumu bloku laukumu, derīgo izrakteņu un segkārtas apjomu vai daudzumu aprēķinu tabulas;

22.7. specializēto pētījumu (piemēram, hidroģeoloģisko, ģeofizikālo, tehnoloģisko, inženierģeoloģisko) darbu aprakstus un rezultātus, izpētes pārskatā sniedzot tikai kopsavilkumu un galarezultātu.

23. Pārskatā iekļauj šādus grafiskos pielikumus:

23.1. izpētītās teritorijas izvietojumu topogrāfiskajā kartē mērogā no 1:10 000 līdz 1:50 000;

23.2. topogrāfisko plānu mērogā no 1:500 līdz 1:10 000;

23.3. krājumu aprēķina plānu ar krājumu aprēķina laukumu un bloku robežām, ģeoloģisko griezumu līnijām un ģeoloģiskās izpētes izstrādnēm. Izstrādnēm norāda izstrādnes numuru, absolūto augstumu, segkārtas un derīgā izrakteņa slāņkopas biezumu. Krājumu aprēķina plānu veido uz topogrāfiskā plāna;

23.4. ģeoloģiskos griezumus, kuros attēlotas krājumu aprēķinu robežas, ģeoloģiskās izpētes izstrādnes un paraugu ņemšanas intervāli. Griezuma mērogam ir jāatbilst izmantotajam krājumu aprēķina plāna mērogam;

23.5. zemes īpašuma vai zemes dzīļu izmantošanai paredzētās teritorijas robežu plānu. Ja zemes dzīļu izmantošanai paredzētā teritorija atrodas 20 metru no zemes īpašuma robežas vai tuvāk tai, īpašuma robežai jābūt instrumentāli uzmērītai Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā (turpmāk – koordinātu sistēma LKS-92 TM).

24. Krājumu aprēķina laukuma plānu sagatavo tādā pašā mērogā, kāds ir atradnes topogrāfiskajam plānam. Izpētītās teritorijas ģeoloģisko karti ar griezumiem apvieno ar izpētītās teritorijas vai krājumu aprēķina plānu.

2.2. Pazemes ūdeņu izpēte

25. Pazemes ūdeņu izpētes (turpmāk – hidroģeoloģiskā izpēte) laikā noskaidro šādu informāciju:

25.1. perspektīvais ūdens horizonts un tā atbilstība ūdens izmantošanas mērķiem;

25.2. izvēlētā horizonta raksturojums atbilstoši 3.pielikuma 1.punktam;

25.3. pazemes ūdeņu kvalitātes stāvoklis atbilstoši 3.pielikuma 3.punktam;

25.4. esošo ūdens ieguves urbumu tehniskais stāvoklis, urbumu ekspluatācijas debits un to izmantošana.

26. Hidroģeoloģiskās izpētes darbu apjomu paredz, ņemot vērā agrāk veiktos izpētes darbus. Hidroģeoloģiskās izpētes laikā:

26.1. nosaka esošo vai projektējamo ūdens ieguves urbumu koordinātas, precizē esošo ūdens ieguves urbumu atrašanās vietu dabā un paredz projektējamo urbumu izvietojumu plānā;

26.2. veic esošo urbumu tehniskā stāvokļa pārbaudi (urbuma konstrukciju un urbuma debitu izpētes laikā, statisko līmeni) un novērtē iespējas iekļaut urbumu krājumu aprēķinā;

26.3. ja projektējamā ūdensgūtne izvietota ģeoloģiski un hidroģeoloģiski vāji (bez esošiem urbumiem) pētītā reģionā, ierīko izpētes urbumu, lai izvērtētu ūdens horizontu perspektīvas, noskaidrotu urbumu iespējamo konstrukciju, debitu un skaitu, kā arī noteiktu ekspluatācijai paredzētā pazemes ūdeņu horizonta hidroģeoloģiskos parametrus, pamatojoties uz ticamiem izmēģinājuma atsūknēšanas datiem;

26.4. paraugu ņemšanas laikā veic fizikālo parametru – ūdeņraža jonu koncentrācijas (pH vērtības, kas izteikta kā ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvais decimāllogaritms), elektrovadītspējas un temperatūras mērījumus, pēc minēto fizikālo parametru stabilizācijas paņem ūdeņu paraugu testēšanai atbilstoši 3.pielikuma 3.punktam;

26.5. dokumentē visu lauka darbu (tajā skaitā atsūknēšanas, pazemes ūdeņu paraugošanas, lauka hidroķīmisko mērījumu) rezultātus.

27. Valsts vides dienests var pieprasīt veikt urbuma ģeofizikālo izpēti vai izpēti, izmantojot atsūknēšanu, ja plānotais pazemes ūdeņu ieguves debits no urbuma ir lielāks par 1,2 l/s vai urbums ierīkots pirms pieciem vai vairāk gadiem.

28. Pazemes ūdeņus klasificē atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtību.

29. Hidroģeoloģiskās izpētes rezultātus un Valsts ģeoloģijas fonda informāciju par pētāmās teritorijas hidroģeoloģiskajiem apstākļiem apkopo pārskatā par hidroģeoloģisko izpēti (turpmāk šajā apakšnodaļā – pārskats). Pārskats satur visus datus, kas nodrošina iegūto rezultātu ticamības novērtējumu. Pārskatā ietver:

29.1. situācijas vispārīgo raksturojumu:

29.1.1. informācija par izpētes mērķi, izpētes pasūtītāju, izpildītāju un izpildes laiku;

29.1.2. vispārīgas ziņas par izpētīto teritoriju:

29.1.2.1. administratīvā piederība;

29.1.2.2. ģeogrāfiskais novietojums (novietojums pārskata kartē);

29.1.2.3. informācija par zemes dzīļu izmantotāja tiesībām uz zemi;

29.2. darbu veida, apjoma un metodikas aprakstu:

29.2.1. izpētes darbu sastāvs, to secība un raksturojums (metodes);

29.2.2. ģeofizikālo un citu specializētu metožu (ja tādas ir izmantotas) apraksts;

29.3. pētāmās teritorijas ģeoloģiskās uzbūves un hidroģeoloģisko apstākļu raksturojumu:

29.3.1. ģeoloģiskās uzbūves apraksts;

29.3.2. hidroģeoloģisko apstākļu raksturojums un perspektīvā ūdens horizonta izvēles pamatojums:

29.3.2.1. hidroģeoloģisko apstākļu raksturojums;

29.3.2.2. perspektīvā ūdens horizonta apraksts;

29.3.2.3. alternatīvā ūdens ieguves horizonta vai horizontu apraksts;

29.4. ūdensgūtnes raksturojumu:

29.4.1. pazemes ūdeņu ieguves urbumu izvietojums kartē vai plānā;

29.4.2. esoša ūdens ieguves urbuma vai urbumu tehniskā stāvokļa novērtējums;

29.4.3. pazemes ūdeņu kvalitātes un tās izmaiņu ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā novērtējums;

29.4.4. projektējamai ūdensgūtnei vai atradnei – plānotā urbuma vai urbumu ģeoloģiski tehniskie griezumi un paredzamie raksturlielumi (debits, pazeminājums, statiskais līmenis);

29.5. pazemes ūdeņu ekspluatācijas krājumu aprēķinu:

29.5.1. ūdensgūtnes aprēķina shēma:

29.5.1.1. urbuma vai urbumu aprēķinātā debita pamatojums;

29.5.1.2. urbumu skaita pamatojums;

29.5.1.3. urbumu izkārtojuma pamatojums;

29.5.2. hidroģeoloģisko parametru aprēķini pēc izmēģinājuma atsūknēšanas datiem vai pieņemtie parametri atbilstoši reģionālajiem izpētes materiāliem;

29.5.3. pazemes ūdeņu ekspluatācijas krājumu aprēķins;

29.6. informāciju par pazemes ūdeņu aizsardzību:

29.6.1. ūdensgūtnes aizsargjoslu parametri, aizsargjoslu konfigurācija un to aprēķinu vai modelēšanas rezultāti;

29.6.2. ūdensgūtnes ķīmiskās aizsargjoslas apsekošanas rezultāti;

29.7. ieteikumus pazemes ūdeņu monitoringa sistēmas izveidei un monitoringa veikšanai.

30. Pārskatam pievieno šādus teksta pielikumus:

30.1. zemes dzīļu izmantošanas licences un tās pielikumu kopijas;

30.2. dokumentu par zemes dzīļu izmantotāja tiesībām uz zemi kopijas;

30.3. aktuāla zemes robežu plāna kopiju ar urbuma vai urbumu izvietojumu;

30.4. specializēto pētījumu (piemēram, ģeofizikālo, hidroģeoloģiskā eksperimenta) darbu aprakstu un rezultātus, izpētes pārskatā sniedzot tikai kopsavilkumu un galarezultātu;

30.5. lauka hidroķīmisko mērījumu urbumu atsūknēšanas gaitā iegūtos rezultātus (pirms pazemes ūdeņu paraugu paņemšanas);

30.6. pazemes ūdeņu paraugu ķīmisko un bakterioloģisko analīžu testēšanas pārskatus pazemes ūdeņu izpētes un ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā;

30.7. urbumu katalogu ar ūdensgūtnē esošajiem urbumiem, norādot centra datu bāzes numuru, lietotāja numuru, izmantošanas statusu, urbuma izmantotāju, zemes piederību, urbšanas gadu, dziļumu, ūdens horizontu, sūkni, urbuma aprīkojumu ūdens patēriņa un ūdens līmeņu mērījumiem, kā arī pazemes ūdeņu paraugu noņemšanai, stingra režīma aizsargjoslas esību, koordinātas, urbumu katalogu ar urbumiem, kas atrodas ķīmiskās aizsargjoslas robežās, norādot centra datubāzes numuru, urbšanas gadu, dziļumu, ūdens horizontu, urbuma statusu, stingra režīma aizsargjoslas esību, koordinātas;

30.8. prognozējamā pazemes ūdeņu patēriņa pieteikumu.

31. Pārskatam pievieno šādus grafiskos pielikumus:

31.1. izpētītās teritorijas izvietojumu kartē vai plānā un aizsargjoslu konfigurāciju;

31.2. urbumu izvietojumu kartē vai plānā, norādot urbuma statusu (piemēram, monitoringa urbums, paredzēts tamponēt, ekspluatācijas urbums);

31.3. izpētītās teritorijas hidroģeoloģisko griezumu, kurā attēlots iežu litoloģiskais sastāvs, slāņu ģeoloģiskie indeksi, pazemes ūdeņu līmenis, pieļaujamais pazemes ūdeņu līmeņa pazeminājums, prognozējamais pazemes ūdeņu līmeņa pazeminājums, esošie un projektējamie urbumi, filtru intervāli un cita nepieciešamā informācija, norādot vertikālo un horizontālo mērogu.

3. Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšana

32. Derīgo izrakteņu krājumu kategorijas (izņemot pazemes ūdeņus) atbilstoši izpētes detalitātei noteiktas šo noteikumu 4.pielikumā.

33. Pazemes ūdeņu krājumu kategorijas atbilstoši izpētes detalitātei noteiktas šo noteikumu 5.pielikumā.

34. Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanai centrā papīra formā un elektroniski iesniedz vienu no šādiem pārskatiem: derīgo izrakteņu ģeoloģiskās izpētes pārskatu, derīgo izrakteņu atlikušo krājumu aprēķina pārskatu, kūdras ieguves vietas inventarizācijas lietu, derīgo izrakteņu izpētīto krājumu aprēķina (pēc agrāk veikto pētījumu datiem) pārskatu.

35. Centrs mēneša laikā, ņemot vērā šajos noteikumos un to 2., 3., 4., 5. un 6.pielikumā ietvertos nosacījumus, kā arī zemes dzīļu izmantošanas licencē ģeoloģiskajai izpētei noteiktās prasības, izvērtē iesniegto pārskatu un veic vienu no šādām darbībām:

35.1. akceptē derīgo izrakteņu krājumus, piešķirot atradnes ģeoloģiskās izpētes detalitātei atbilstošu kategoriju;

35.2. nepieciešamo labojumu veikšanai nosūta pārskata iesniedzējam ģeoloģisko pārskatu, ja tas neatbilst prasībām, kas noteiktas šajos noteikumos un zemes dzīļu izmantošanas licencē ģeoloģiskajai izpētei, norādot trūkumus, kā arī informē izpētes pasūtītāju.

36. Pēc krājumu akceptēšanas viens pārskata eksemplārs tiek nodots Valsts ģeoloģijas fondā.

4. Derīgo izrakteņu ieguves projekts

37. Visu veidu derīgo izrakteņu ieguvei (izņemot pazemes ūdeņus) pirms derīgo izrakteņu ieguves izstrādā derīgo izrakteņu ieguves projektu (turpmāk – projekts).

38. Projekta izstrādei nepieciešami šādi dokumenti un grafiskie materiāli:

38.1. projekta pasūtītāja projektēšanas uzdevums, kas ietver galvenos derīgo izrakteņu ieguves vietas raksturlielumus (arī ieguves dziļumu un platību). Ja nepieciešams, norāda īpašos nosacījumus (piemēram, ieguves tehnoloģijas, prasības rekultivācijai vai konservācijai);

38.2. dokumenti par zemes dzīļu izmantotāja tiesībām uz zemi projektējamajā ieguves vietā un zemes robežu plāns, kuram pievienots robežpunktu koordinātu saraksts;

38.3. zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja;

38.4. Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu vai Valsts vides dienesta (turpmāk – dienests) izdotie tehniskie noteikumi, ja tādi jāsaņem atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā dienests izdod tehniskos noteikumus;

38.5. ģeoloģiskās izpētes pārskats;

38.6. ieguves vietas (visas atradnes vai atradnes daļas, kurā veic vai paredzēts veikt derīgo izrakteņu ieguvi) izvietojums kartē mērogā 1:10000–1:50000;

38.7. ieguves vietas topogrāfiskais plāns mērogā 1:500–1:5000 (kūdrai līdz 1:10000);

38.8. derīgo izrakteņu krājumu ģeoloģiskais plāns atradnē mērogā 1:500–1:5000 (kūdrai līdz 1:10000);

38.9. ģeoloģisko griezumu shēmas horizontālā mērogā 1:500–1:5000 (kūdras ieguvei – līdz 1:10000) un vertikālā mērogā 1:100–1:200;

38.10. shematisks hidroģeoloģiskais plāns mērogā 1:1000–1:5000 (izņemot kūdras ieguvi);

38.11. kūdras ieguvei – purva nosusināšanas un sagatavošanas projekts saskaņā ar hidromelioratīvo būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

39. Projektā iekļauj šādas sadaļas:

39.1. paskaidrojuma raksts, kurā ietver:

39.1.1. ievadu ar ziņām par projekta pasūtītāju un projekta sagatavotāju, par atradni (nosaukums, administratīvā piederība), zemes īpašumu, par bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju vai zemes dzīļu izmantošanas licenci;

39.1.2. atradnes ģeoloģiskās uzbūves raksturojumu;

39.1.3. atradnes hidroloģisko, hidroģeoloģisko un inženierģeoloģisko apstākļu raksturojumu;

39.1.4. derīgo izrakteņu kvalitātes raksturojumu;

39.1.5. informāciju par derīgo izrakteņu krājumiem;

39.2. ieguves vietas (izņemot kūdras ieguves vietu) sagatavošana ekspluatācijai, kurā ietver:

39.2.1. informāciju par darbiem pirms derīgā izrakteņa atsegšanas, tajā skaitā par atmežojamo platību un par koku un krūmu ciršanu;

39.2.2. derīgā izrakteņa atsegšanas kārtību, augsnes un segkārtas apjomu un noņemšanas secību, novietošanu, uzglabāšanu un izmantošanu;

39.2.3. ieguves darbiem nepieciešamo būvju iespējamo novietojumu;

39.3. ieguves vietas ekspluatācija, kurā ietver:

39.3.1. izstrādes sistēmas izvēli un tās pamatojumu;

39.3.2. ekspluatācijas zudumu un rūpnieciski iegūstamo derīgo izrakteņu krājumu raksturojumu;

39.3.3. derīgo izrakteņu ieguves paņēmienu aprakstu, norādot ieteicamo tehniku un iekārtu veidus, kā arī ceļus, elektrolīnijas un citus aspektus;

39.3.4. informāciju par iegūto derīgo izrakteņu iekraušanu, transportēšanu un novietošanu pagaidu uzglabāšanas vietās;

39.3.5. drupināšanas–šķirošanas un mazgāšanas iekārtu izvietojuma shēmu;

39.3.6. kāpļu un izstrādes nogāžu aprakstu, nepieciešamās atkāpes, nogāžu slīpumus, augstuma atzīmes un citus raksturīgos parametrus;

39.4. derīgo izrakteņu apstrādes tehnoloģiskā shēma, kā arī ieguves un apstrādes atlikumu novietošana, apsaimniekošana un, ja nepieciešams, to rekultivācija;

39.5. speciālās prasības (izņemot kūdras ieguvi), kurās ietver:

39.5.1. informāciju par pazemes ūdeņu monitoringa tīkla izveidi, ieteicamo monitoringa urbumu skaitu, izvietojumu un novērojumu biežumu;

39.5.2. informāciju par ūdeņu novadīšanu vai ūdeņu atsūknēšanu. Kūdras ieguvei sagatavo atsevišķu meliorācijas sistēmas projektu;

39.5.3. nepieciešamos pasākumus piegulošo zemes īpašumu mājsaimniecību ūdensapgādes nodrošināšanai;

39.6. vides aizsardzības pasākumi;

39.7. rekultivācijas veids un pasākumi;

39.8. darba aizsardzības pasākumi.

(Grozīts ar MK 19.03.2013. noteikumiem Nr.150)

40. Projekta pielikumā pievieno šo noteikumu 38.1., 38.2., 38.3. un 38.4.apakšpunktā minēto dokumentu kopijas.

41. Projektam ir šādi grafiskie pielikumi:

41.1. šo noteikumu 38.6., 38.7., 38.9. un 38.10.apakšpunktā minētie plāni;

41.2. ieguves vietas topogrāfiskais plāns mērogā 1 : 1000 vai citā piemērotā mērogā ar atradnes robežu, licences laukuma robežu, ģeoloģiskās izpētes izstrādnēm un ģeoloģisko griezumu līnijām, bet, ja derīgo izrakteņu ieguve paredzēta mežā un plānota atmežošana, – arī atmežojamās platības robežu;

41.3. ieguves vietas sagatavošanas plāns;

41.4. ieguves vietas izstrādes plāns;

41.5. ģeoloģiskie griezumi, kur parāda licences laukuma robežu un izstrādes robežu un iezīmē izstrādes kāples;

41.6. derīgo izrakteņu apstrādes tehnoloģiskā shēma;

41.7. ūdens novadīšanas vai ūdens atsūknēšanas shēma, ja paredzēta ūdens novadīšana vai atsūknēšana;

41.8. rekultivācijas plāns.

(Grozīts ar MK 19.03.2013. noteikumiem Nr.150)

42. Šo noteikumu 39.3.5., 39.3.6., 39.4., 39.5.1., 39.5.2., 39.5.3., 41.6. un 41.7.apakšpunktā minētās darbības iekļauj projektā, ja, veicot derīgo izrakteņu ieguvi, šīs darbības ir nepieciešamas.

43. Ja licences laukuma robeža sakrīt ar zemes īpašuma robežu, projektā paredz drošības zonu, kas nodrošina, ka ieguvi neveic joslā, kas nav mazāka par 50 % no izstrādes kāples augstuma, līdz ieguves vietai piegulošajiem zemes īpašumiem.

44. Ja nepieciešams, projekta pasūtītājs var paplašināt šo noteikumu 39.punktā noteikto projekta saturu ar papildu nosacījumiem un savas prasības ietvert projektēšanas uzdevumā.

45. Projektu iesniedz dienestā saskaņošanai. Dienests mēneša laikā pieņem lēmumu par projekta saskaņošanu vai atteikumu saskaņot projektu, ja tas neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām. Vienu saskaņotā projekta eksemplāru glabā dienestā, otru dienests nodod glabāšanai valsts ģeoloģijas fondā, trešo glabā derīgo izrakteņu ieguvējs.

46. Ja projektu groza, to iesniedz dienestā saskaņošanai. Dienests mēneša laikā pieņem lēmumu par projekta grozījumu saskaņošanu vai atteikumu saskaņot projekta grozījumus.

47. Dienesta atteikumu saskaņot projektu vai projekta grozījumus var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

5. Derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošana

48. Pirms derīgo izrakteņu ieguves darbu uzsākšanas ieguvējs norīko par ieguves darbu norisi un iegūto derīgo izrakteņu apjoma vai daudzuma uzskaiti atbildīgo darbinieku.

49. Ja derīgo izrakteņu ieguve paredzēta meliorētajās zemēs, pirms derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošanas izpilda prasības, kas noteiktas meliorāciju reglamentējošajos normatīvajos aktos.

(MK 19.03.2013. noteikumu Nr.150 redakcijā)

49.1 Ja derīgo izrakteņu ieguve paredzēta mežā un plānota atmežošana, pirms derīgo izrakteņu ieguves darbu uzsākšanas:

49.1 1. ir samaksāta atmežošanas kompensācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību;

49.1 2. ir saņemts Valsts meža dienesta apliecinājums koku ciršanai (ja koku ciršana ir nepieciešama).

(MK 19.03.2013. noteikumu Nr.150 redakcijā)

50. Pirms derīgo izrakteņu ieguves darbu uzsākšanas saskaņā ar licences vai atļaujas pielikumu apvidū nosprauž licences laukuma robežas.

51. Kūdras ieguvei licences laukuma robežas apvidū nosprauž tikai gadījumā, ja tās nesakrīt ar izveidotajiem novadgrāvjiem.

52. Ja licences laukums sapropeļa ieguvei sakrīt ar ezera krasta līniju, licences laukuma robežas nenosprauž. Ja licences laukums aizņem daļu ezera, robežzīmes ūdenstilpē nostiprina ar bojām.

53. Licences laukuma robežas apvidū nosprauž ģeodēzisko darbu veikšanai sertificēta persona derīgo izrakteņu ieguvēja pārstāvja klātbūtnē. Par robežu nospraušanu sastāda aktu (7.pielikums).

54. Robežzīmes nostiprina ar sarkanu metāla vai cita piemērota materiāla cauruli vai stieni, kura augstums ir viens metrs virs zemes virsmas un diametrs ir līdz 50 mm. Augšgalā piestiprina baltu (izmērs – 200 x 150 mm) plāksnīti, kurā norādīts atļaujas vai licences numurs un robežzīmes numurs. Robežzīmes saglabā līdz ieguves darbu beigām.

55. Ēkas un būves, meliorācijas sistēmas un pievedceļus projektē un nodod ekspluatācijā saskaņā ar minēto objektu būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

56. Derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina pazemes ūdeņu monitoringa urbumu tīkla izveidi, ja tas ir paredzēts licencē vai projektā.

57. Ieguves vietas sagatavošanas darbus, kas nav minēti šo noteikumu 5.nodaļā, veic saskaņā ar projektu.

6. Derīgo izrakteņu ieguves vietas ekspluatācija

58. Derīgos izrakteņus iegūst saskaņā ar projektu, ievērojot normatīvos aktus par darba aizsardzības prasībām derīgo izrakteņu ieguvē. Spridzināšanas darbus veic saskaņā ar spridzināšanas darbus regulējošiem normatīvajiem aktiem.

59. Ieguves vietas ekspluatācijas laikā dienests pieprasa izveidot pazemes ūdeņu monitoringa urbumu tīklu, ja derīgo izrakteņu ieguve ietekmē vidi vai iedzīvotāju īpašumu, veselību vai drošību.

60. Līdz nākamā kalendāra gada 1.februārim derīgo izrakteņu ieguvējs šo noteikumu 59.punktā minētā monitoringa rezultātus iesniedz centrā.

61. Ja derīgo izrakteņu ieguvējs to ieguves laikā konstatē, ka krājumu daļa ir zaudējusi derīgo izrakteņu īpašības, tas iesniedz centrā pamatotu rakstisku iesniegumu par šo krājumu norakstīšanu no bilances. Iesniegumam pievieno aprēķinu par nederīgo krājumu apjomu. Iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus vai to kopijas iesniedz papīra vai elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Centrs pieņem lēmumu par krājumu norakstīšanu no bilances un rakstiski informē par to dienestu.

7. Iegūto derīgo izrakteņu uzskaite, atlikušo krājumu aprēķins un inventarizācija

62. Derīgo izrakteņu ieguvējs visā derīgo izrakteņu ieguves laikā nodrošina faktiski iegūto (atdalītu no dabiskās vides) derīgo izrakteņu apjoma vai daudzuma uzskaiti.

63. Iegūto derīgo izrakteņu apjomu vai daudzumu un derīgo izrakteņu krājumu atlikumu nosaka tādās mērvienībās un derīgo izrakteņu krājumu kategorijās, kā arī izmantojot tādu pašu mēroga noteiktību, kādā ir noteikti derīgo izrakteņu krājumi un piešķirts derīgo izrakteņu ieguves limits.

64. Līdz nākamā kalendāra gada 1.februārim zemes dzīļu izmantotājs iesniedz dienestā pārskatu par derīgo izrakteņu ieguvi (8.pielikums).

65. Dienests līdz nākamā kalendāra gada 1.aprīlim nosūta centram apkopotu informāciju par derīgo izrakteņu ieguvi par iepriekšējo kalendāra gadu derīgo izrakteņu krājumu bilances sagatavošanai.

7.1. Iegūto derīgo izrakteņu (izņemot kūdru) uzskaite un atlikušo krājumu aprēķins

66. Lai iegūtu datus par iegūto derīgo izrakteņu apjomu, derīgo izrakteņu ieguvējs uzskaita transportlīdzekļu kravas un datus reģistrē uzskaites žurnālā (9.pielikums) vai gada ceturkšņa beigās topogrāfiski uzmēra platību, kurā notikusi ieguve, aprēķina iegūto apjomu un par to sastāda derīgo izrakteņu ieguves apjoma aprēķina aktu (10.pielikums). Ja pēc gada pēdējās topogrāfiskās uzmērīšanas notiek ieguve, iegūto derīgo izrakteņu daudzumu attiecina uz nākamā gada pirmo ceturksni.

67. Uzskaitot derīgo izrakteņu transportlīdzekļa kravas, diennaktī iegūto derīgo izrakteņu apjomu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikuma 1.punktu.

68. Neatkarīgi no uzskaites veida derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina topogrāfisko uzmērīšanu un kalendāra gada laikā iegūtā apjoma aprēķināšanu (10.pielikums), ja iegūst:

68.1. dolomītu, kaļķakmeni vai ģipšakmeni;

68.2. vairāk par 50 000 kubikmetriem šo noteikumu 1.pielikumā minēto derīgo izrakteņu (izņemot šo noteikumu 68.1.apakšpunktā minētos derīgos izrakteņus un sapropeli) kalendāra gada laikā vienā ieguves vietā;

68.3. derīgos izrakteņus valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnē.

69. Ja derīgo izrakteņu ieguvējs kalendāra gada laikā ieguves vietā iegūst mazāk par 50 000 kubikmetriem derīgo izrakteņu, tad šo noteikumu 68.punktā minēto topogrāfisko uzmērīšanu un iegūto derīgo izrakteņu apjoma aprēķināšanu veic pēc šā ieguves apjoma sasniegšanas, bet ne retāk kā reizi piecos gados.

70. Šo noteikumu 66.punktā minēto derīgo izrakteņu apjoma aprēķinu izrakteņu ieguvējs iesniedz dienestā līdz nākamā kalendāra gada 1.februārim.

71. Iegūto sapropeļa apjomu aprēķina atbilstoši nosacītajam mitrumam (W = 60 %) saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikuma 2.punktu.

72. Ja, salīdzinot iegūto derīgo izrakteņu apjoma aprēķina rezultātus, kas iegūti, topogrāfiski uzmērot ieguves vietu, ar uzskaites rezultātiem, kas iegūti, uzskaitot transportlīdzekļu kravas, starpība ir lielāka par 5 %, dienests ir tiesīgs rakstiski pieprasīt uzskaiti veikt ar topogrāfisko uzmērīšanu.

73. Ja, iegūstot derīgos izrakteņus, nav uzskaitīts iegūto derīgo izrakteņu apjoms, dienests ir tiesīgs rakstiski pieprasīt, lai tiktu veikta ieguves vietas topogrāfiskā uzmērīšana un aprēķināts iegūtais apjoms.

74. Derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina atlikušo derīgo izrakteņu krājumu (izņemot kūdru) aprēķinu šādos gadījumos:

74.1. ne retāk kā reizi 10 gados, skaitot no pirmā ieguves gada;

74.2. pirms rekultivācijas veikšanas, ja rekultivācijas darbus veic pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas;

74.3. ja derīgo izrakteņu ieguve pārtraukta uz laikposmu, kas ilgāks par trim gadiem;

74.4. ja ir konstatēta derīgo izrakteņu ieguve un nav sniegts šo noteikumu 66.punktā minētais pārskats vai konstatēta nelikumīga derīgo izrakteņu ieguve atradnē.

75. Atlikušo krājumu aprēķina rezultātus apkopo pārskatā saskaņā ar šo noteikumu 12.pielikumu.

7.2. Iegūtās kūdras uzskaite un atlikušo kūdras krājumu inventarizācija

76. Iegūtās kūdras daudzumu uzskaita katru ieguves dienu un iegūtos datus reģistrē uzskaites žurnālos (13. un 14.pielikums).

77. Iegūtās kūdras apjomu aprēķina atbilstoši nosacītajam mitrumam (W = 40 %) saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikuma 2.punktu.

78. Derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina, lai ne retāk kā reizi septiņos gados tiktu veikta kūdras ieguves lauku inventarizācija. Inventarizācijas rezultātus apkopo kūdras ieguves vietas inventarizācijas lietā.

79. Kūdras ieguves lauku inventarizācijā veic:

79.1. kūdras lauku instrumentālo uzmērīšanu;

79.2. novadgrāvju, kartu grāvju, ugunsdzēsības baseinu un citu elementu uzmērīšanu un apsekošanu;

79.3. kūdras slāņa dziļuma, sastāva un krājumu noteikšanu.

80. Kūdras ieguves vietas inventarizācijas lieta sastāv no šādām sadaļām:

80.1. ieguves vietas vispārīgais raksturojums:

80.1.1. kūdras krājumi (izdala atsevišķi kopējo krājumu un ekspluatācijas krājumu daudzumu) un to īpašību raksturojums;

80.1.2. inventarizācijā veikto darbu raksturojums;

80.1.3. kūdras ieguves lauki (to platība un krājumi katrā no tiem);

80.1.4. kūdras ieguves lauku nosusināšanas sistēma;

80.1.5. infrastruktūras apraksts;

80.1.6. veikto ugunsdrošības pasākumu apraksts;

80.1.7. veikto vides aizsardzības pasākumu apraksts;

80.1.8. izmantoto kūdras ieguves tehnoloģiju uzskaitījums;

80.2. aprēķinu tabulas:

80.2.1. kūdras ģeoloģiskie krājumi;

80.2.2. ekspluatācijas krājumi, izdalot atsevišķi krājumus katrā ieguves laukā;

80.2.3. kūdras ieguves lauku platības, norādot krājumu aprēķina laukumu robežpunktu koordinātas;

80.2.4. kūdras sadalīšanās pakāpes vidējo rādītāju aprēķins pa slāņiem, pamatojoties uz testēšanas rezultātiem;

80.2.5. kūdras relatīvā mitruma vidējo rādītāju aprēķins pa slāņiem, pamatojoties uz testēšanas rezultātiem;

80.2.6. kūdras iegulas slāņu vidējā dziļuma aprēķins;

80.3. izmantoto reperu saraksts (repera numurs, absolūtā augstuma atzīme, atrašanās vieta);

80.4. kopsavilkums par kūdras ieguvi;

80.5. kūdras sastāva un īpašību laboratorijas testēšanas rezultāti;

80.6. ieguves vietas plāns mērogā 1:2000–1:10000, kurā attēlo:

80.6.1. novadgrāvju izvietojumu;

80.6.2. ugunsdzēsības baseinus;

80.6.3. kūdras dziļuma izolīnijas (metros);

80.6.4. infrastruktūru (ceļus, dzelzceļus);

80.6.5. paraugu ņemšanas vietas.

81. Derīgo izrakteņu ieguvējs kūdras ieguves vietas inventarizācijas lietu iesniedz centrā kūdras krājumu akceptēšanai.

8. Derīgo izrakteņu ieguves vietas konservācija vai rekultivācija

82. Konservācijas mērķis ir nodrošināt ieguves vietas un ar to saistīto urbumu un monitoringa tīkla saglabāšanu tādā stāvoklī, kas nerada draudus cilvēku veselībai un dzīvībai un apkārtējai videi, kā arī nodrošināt iespējamo ieguves darbu atsākšanu.

83. Derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina derīgo izrakteņu ieguves vietas konservāciju, ja ieguves darbus pārtrauc uz laikposmu, kas ilgāks par pieciem gadiem. Derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina ar derīgo izrakteņu ieguvi saistīto dokumentu glabāšanu.

84. Ja derīgo izrakteņu ieguve tiek pārtraukta sakarā ar zemes nomas līguma izbeigšanu, puses rakstveidā vienojas par to, kas veiks atlikušo derīgo izrakteņu krājumu inventarizāciju.

85. Rekultivācijas mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu ieguves vietas turpmāku izmantošanu pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas, novērst draudus cilvēku veselībai un dzīvībai un apkārtējai videi, kā arī sekmēt ieguves vietas iekļaušanos ainavā.

86. Rekultivāciju var veikt vienlaikus ar derīgo izrakteņu ieguvi. Rekultivācija jāuzsāk gada laikā pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas.

87. Rekultivācijas veidu saskaņo ar pašvaldību, izstrādājot šo noteikumu 39.punktā minēto projektu.

88. Ja rekultivācijas veids atšķiras no projektā paredzētā, pirms rekultivācijas uzsākšanas derīgo izrakteņu ieguvējs vietējās pašvaldības būvvaldē iesniedz rekultivācijas metu (brīvas formas pirmsprojekta materiālu, kas uzskatāmi ilustrē rekultivācijas ieceri). Būvvalde 10 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

88.1. apstiprina rekultivācijas metu;

88.2. apstiprina rekultivācijas metu ar noteikumiem.

89. Ja rekultivācijas sastāvā paredzēti būvdarbi, tos saskaņo atbilstoši būvniecību regulējošos normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem.

90. Derīgo izrakteņu (izņemot kūdru un sapropeli) ieguves vietas rekultivē:

90.1. sagatavojot izmantošanai lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā;

90.2. izveidojot ūdenstilpes;

90.3. sagatavojot rekreācijai;

90.4. sagatavojot izmantošanai citā veidā.

91. Kūdras ieguves vietas rekultivē:

91.1. veicot renaturalizāciju (purvam raksturīgās vides atjaunošanu);

91.2. sagatavojot izmantošanai lauksaimniecībā, piemēram, izveidojot ogulāju vai mētrāju audzēšanas laukus;

91.3. sagatavojot izmantošanai mežsaimniecībā;

91.4. izveidojot ūdenstilpes;

91.5. sagatavojot rekreācijai;

91.6. sagatavojot izmantošanai citā veidā.

92. Pabeigtos rekultivācijas darbus pieņem būvvaldes izveidota komisija, kuras sastāvā ir dienesta, attiecīgās pašvaldības, zemes īpašnieka un derīgo izrakteņu ieguvēja pārstāvji. Ja rekultivācija nesatur būvdarbus, tos pieņem ar darbu pieņemšanas aktu (15.pielikums). Vienu akta eksemplāru nosūta centram. Būvdarbus pieņem atbilstoši būvniecību regulējošos normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem.

9. Noslēguma jautājumi

93. Projekti, kas izstrādāti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, ir spēkā līdz to īstenošanas beigām, ja:

93.1. tie nav pretrunā ar zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas nosacījumiem;

93.2. derīgo izrakteņu ieguves darbi, kas veikti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, atbilst projektam.

94. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumus Nr.779 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 160.nr.; 2010, 41.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.augusta noteikumiem Nr.570
Derīgo izrakteņu veidi

1. Aleirīts – irdens, smalks drupiezis, kura sastāvā frakcijas 0,05–0,005 mm saturs ir 25–50 % robežās.

2. Dekoratīvais (apdares) dolomīts – dekoratīvs dolomīta paveids, kuru veido 80–100 % minerāls – dolomīts (CaMg(CO3)2), kurš satur ne mazāk par 17 % MgO, ir masīvs, mazplaisains, salturīgs un no kura iespējams iegūt apdares materiālu iekšējai un ārējai apdarei.

3. Dolomīts – nogulumiezis, kuru veido 80–100 % minerāls – dolomīts (CaMg(CO3)2), kas satur ne mazāk par 17 % MgO.

4. Dziednieciskās dūņas – organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas sastāv no minerāldaļiņām (< 0,01 mm – 30–50 %) un organiskās vielas (> 15 %), kas veidojas, anaerobos apstākļos sadaloties augu un mikroorganismu atliekām, un kam ir pierādīta balneoloģiska ietekme uz cilvēka organismu.

5. Ģipšakmens – nogulumiezis, kura sastāvā dominē ģipsis (CaSO4x2H2O).

6. Kaļķakmens – nogulumiezis, kas pārsvarā sastāv no organiskas vai neorganiskas izcelsmes kalcija (CaO saturs > 40 %).

7. Krāsu zeme – nogulumiezis ar paaugstinātu dzelzs savienojumu saturu, kas sastāv no irdeniem dzelzs hidroksīdu sakopojumiem.

8. Kūdra – organogēns nogulumiezis, kura sausne satur ne vairāk par 50 % minerālvielu un kas ir veidojies, paaugstināta mitruma un skābekļa nepietiekamības apstākļos sadaloties augu biomasai.

9. Kvarca smilts – smiltsieži, kuros kvarca (SiO2) saturs pārsniedz 90 %.

10. Laukakmeņi – ledāja pārvietotas iežu atlūzas, kuru diametrs ir > 63 mm.

11. Māls – plastisks zemjains nogulumiezis, kurā frakcijas 0,05–0,005 mm un frakcijas < 0,005 mm vai < 0,002 mm kopējais saturs ir lielāks par 50 % un kam samitrinātam piemīt plastiskas īpašības.

12. Mālsmilts – irdens drupiezis, kurā 70–90 % ir smilts (5–0,05 mm) un aleirīta (0,05–0,005 mm) frakcijas. Māla daļiņu (< 0,005 mm) saturs 3–10 %.

13. Pazemes ūdeņi – visi ūdeņi, kas atrodas zem zemes virsmas ar ūdeni piesātinātajā zonā un ir tiešā saskarē ar augsni vai nogulumiežiem.

14. Saldūdens kaļķiezis – nogulumiezis, kas pārsvarā sastāv no organiskas vai neorganiskas izcelsmes kalcija (CaO saturs > 40 %), ir irdens vai gabalains.

15. Sapropelis – organogēns nogulumiezis, kurā organisko vielu saturs ir 60–95 % un minerāldaļiņu < 0,25 mm piemaisījums ir vismaz 5 % un kas veidojies, stāvošos vai lēni caurtekošos ūdens baseinos sadaloties augu un mikroorganismu atliekām.

16. Smilts – irdens drupiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem un iežu atlūzām.

17. Smilšakmens – nogulumiezis, kuru veido cementēta smalkgraudaina smilts.

18. Smilšmāls – drupiezis, kurā daļiņu < 0,005 mm saturs ir 10–30 %, daļiņu < 0,01 mm saturs – 20–50 %.

19. Smiltsgrants – irdens drupiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem un iežu atlūzām un kurā frakcijas ar diametru > 5 mm (vai 5,6 mm, ja izmanto šāda izmēra sietu) saturs ir lielāks par 15 %.

20. Šūnakmens – porains nogulumiezis, kas pārsvarā sastāv no organiskas vai neorganiskas izcelsmes kalcija (CaO saturs > 40 %) un ir cementēts.

Piezīme. Šajā pielikumā minētais derīgo izrakteņu raksturojums neaizstāj spēkā esošos standartus, kas nosaka prasības būvmateriālu izejvielām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.augusta noteikumiem Nr.570
Prasības derīgo izrakteņu atradņu izpētei derīgo izrakteņu A kategorijas krājumiem

(Pielikums grozīts ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 563)

I. Prasības kaļķakmens, dolomīta, dekoratīvā dolomīta, ģipšakmens, krāsu zemes, māla, smilšakmens, saldūdens kaļķieža un šūnakmens atradņu izpētei

1. Ģeoloģiskā izpēte veikta saskaņā ar izsniegto zemes dzīļu izmantošanas licenci, licences laukuma robežās, izpildīti zemes dzīļu izmantošanas licences pielikumā minētie nosacījumi.

2. Ģeoloģiskās izpētes laukums un krājumu aprēķina laukums ir nodrošināts ar kvalitatīvu topoģeodēzisko pamatni mērogā no 1:500 līdz 1:10 000 atbilstoši koordinātu sistēmai LKS-92 TM un EVRS realizācijai Latvijas teritorijā, ir noteiktas krājumu aprēķina laukuma robežpunktu, ģeoloģiskās izpētes izstrādņu un krājumu aprēķina papildpunktu koordinātas.

3. Pārskats par ģeoloģiskās izpētes darbiem satur nepieciešamos datus par teritorijas infrastruktūru, ģeoloģiskajiem apstākļiem, ģeomorfoloģiskajām īpatnībām, derīgo izrakteni un segkārtu, par tehnisko aprīkojumu, kas izmantots izpētes gaitā. Izstrādņu ģeoloģiskā dokumentācija ir pilnīga, to aprakstos un ģeoloģiskajos griezumos ir izdalīti konstatētie iežu litoloģiskie tipi, no kuriem paņemti nepieciešamie paraugi. Pārskats satur nepieciešamos datus par atradnes inženierģeoloģiskajiem apstākļiem. Atradnes izpētes rezultātā ir iegūts pietiekams daudzums datu par mūsdienu ģeoloģisko (eksogēno) procesu (piemēram, karsts) izplatību krājumu aprēķina laukumā, to ietekmi uz derīgā izrakteņa kvalitāti, atsevišķi apzināts eksogēno procesu rezultātā izmainīto derīgo izrakteņu apjoms. Ģeoloģiskās izpētes gaitā un sagatavotajos materiālos izmantoti dati par ģeoloģisko izpēti un ieguvi tuvumā izvietotajās derīgo izrakteņu atradnēs.

4. Ģeoloģiskās izpētes izstrādnes izvietotas tīklā vidēji 100 x 100 m, kas vienmērīgi klāj visu izpētes teritoriju, izņemot:

4.1. atkarībā no ģeoloģiskā griezuma un reljefa sarežģītības pakāpes atsevišķos gadījumos attālumam starp urbumiem jābūt ne mazākam par 50 m;

4.2. ja reljefs nav saposmots un ģeoloģiskajā griezumā slāņi ir ar izturētiem biezumiem, attālums starp urbumiem var sasniegt līdz 150 m.

5. Derīgā izrakteņa kvalitātes raksturošanai izmantoti vienmērīgi iegūti paraugi visā derīgā slāņa biezumā un izpētes dziļumā:

5.1. paraugi ņemti no litoloģiski viendabīga slāņkopas intervāla;

5.2. paraugi ņemti nepārtraukti, raksturojot visu krājumu aprēķinā iekļauto derīgo slāņkopu, viena parauga ņemšanas intervāls nepārsniedz 5 m;

5.3. ja derīgajam izraktenim tiek izdalīti atsevišķi paveidi, kurus paredzēts iegūt vai izmantot selektīvi, paraugi noņemti tā, lai raksturotu katru paveidu;

5.4. paraugu apstrādi (drupināšanu, sasmalcināšanu) veic, ievērojot derīgo izrakteņu īpašību neviendabīgumu.

6. Derīgā izrakteņa kvalitāte raksturota, veicot šādu testēšanu (minimālie kvalitātes rādītāji, kas jānosaka):

6.1. kaļķakmenim – ķīmiskais sastāvs, blīvums;

6.2. dolomītam – blīvums, Losandželosas koeficients vai triecienizturība, salturības pārbaude, ja nepieciešams – ķīmiskais sastāvs, spiedes pretestība;

6.3. ģipšakmenim – ķīmiskais sastāvs, blīvums;

6.4. mālam – granulometriskais sastāvs, CO2 saturs, blīvums, plastiskuma skaitlis, papildus – ķīmiskais sastāvs;

6.5. smilšakmenim, kvarca smiltij – granulometriskais sastāvs, ķīmiskais sastāvs, blīvums;

6.6. saldūdens kaļķiezim – ķīmiskais sastāvs, blīvums;

6.7. šūnakmenim – spiedes stiprība, blīvums, papildus – ķīmiskais sastāvs.

7. Pēc testēšanas datiem aprēķināti vidējie derīgo slāni raksturojošie kvalitātes rādītāji, testēšanas dati izmantoti, sagatavojot ģeoloģiskos griezumus. Nav pretrunu starp kvalitātes rādītājiem tekstā, grafiskajos pielikumos un krājumu aprēķinos.

8. Hidroģeoloģiskajā izpētē noteikti pazemes ūdeņu horizonti, veikti ūdens līmeņa mērījumi urbumos, eksperimentālā atsūknēšana un to rezultātu apstrāde, kuras rezultātā:

8.1. noteikts pazemes ūdeņu līmenis katrā ģeoloģiskās izpētes izstrādnē;

8.2. noteikti pazemes ūdens horizontu raksturojošie lielumi;

8.3. noteikta paredzamā ūdens pieplūde karjerā (atkarībā no izstrādes dziļuma un platības);

8.4. noteiktas paredzamās depresijas piltuves robežas, veicot ūdens atsūknēšanu karjerā, un tās iespējamā ietekme uz pazemes ūdeņu režīmu un apkārtējām ūdens ņemšanas vietām.

9. Derīgā izrakteņa krājumu aprēķins veikts, izmantojot kādu no minētajām metodēm – vidēji svērto, vidēji aritmētisko, šķērsgriezumu, kartogrammas metodi vai licencētu datormodelēšanas programmu metodes, kā arī:

9.1. atsevišķi aprēķināti derīgā izrakteņa krājumi zem pazemes ūdeņu līmeņa;

9.2. atsevišķi aprēķināti krājumi aizsargjoslās un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

9.3. gadījumos, kad atradnes teritorija pārklājas ar agrāk izpētīto atradņu teritorijām, veikti nepieciešamie krājumu bilances pārrēķini.

II. Prasības aleirīta, kvarca smilts, smilts–grants, smilts, smilšmāla un mālsmilts atradņu izpētei

10. Ģeoloģiskā izpēte veikta saskaņā ar izsniegto zemes dzīļu izmantošanas licenci, licences laukuma robežās, izpildīti zemes dzīļu izmantošanas licences pielikumā minētie nosacījumi.

11. Ģeoloģiskās izpētes laukums un krājumu aprēķina laukums ir nodrošināti ar kvalitatīvu topoģeodēzisko pamatni mērogā no 1:500 līdz 1:2000 atbilstoši koordinātu sistēmai LKS-92 TM un EVRS realizācijai Latvijas teritorijā, ir noteiktas krājumu aprēķina laukuma robežpunktu un ģeoloģiskās izpētes izstrādņu un krājumu aprēķina papildpunktu koordinātas.

12. Pārskats par ģeoloģiskās izpētes darbiem satur nepieciešamos datus par teritorijas infrastruktūru, ģeoloģiskajiem apstākļiem, ģeomorfoloģiskajām īpatnībām, derīgo izrakteni un segkārtu, par tehnisko aprīkojumu, kas izmantots izpētes gaitā. Izstrādņu ģeoloģiskā dokumentācija ir pilnīga, to aprakstos un ģeoloģiskajos griezumos ir izdalīti novērotie irdeno iežu tipi, no kuriem paņemti nepieciešamie paraugi. Pārskats satur nepieciešamos datus par atradnes inženierģeoloģiskajiem apstākļiem. Ģeoloģiskās izpētes gaitā un sagatavotajos materiālos izmantoti dati par ģeoloģisko izpēti un ieguvi tuvumā izvietotajās derīgo izrakteņu atradnēs.

13. Ģeoloģiskās izpētes izstrādnes izvietotas tīklā vidēji 100 x 100 m, kas vienmērīgi klāj visu izpētes teritoriju, izņemot:

13.1. atkarībā no ģeoloģiskā griezuma un reljefa sarežģītības pakāpes atsevišķos gadījumos attālumam starp urbumiem jābūt ne mazākam par 50 m;

13.2. ja reljefs nav saposmots un ģeoloģiskajā griezumā slāņkopas ir ar izturētiem biezumiem un izsekojamas starp griezumiem un atsevišķām ģeoloģiskās izpētes izstrādnēm, attālums starp urbumiem var sasniegt līdz 150 m.

14. Derīgā izrakteņa kvalitātes raksturošanai izmantoti vienmērīgi iegūti paraugi visā derīgā izrakteņa slāņkopas biezumā un izpētes dziļumā:

14.1. paraugi ņemti no katra atšķirīgas slāņkopas intervāla;

14.2. viena parauga ņemšanas intervāls nepārsniedz 5 m;

14.3. paraugi ņemti nepārtraukti, raksturojot visu krājumu aprēķinā iekļauto derīgā izrakteņa slāņkopu.

15. Derīgā izrakteņa kvalitāte raksturota, veicot šādu testēšanu (minimālie kvalitātes rādītāji, kas jānosaka):

15.1. smiltij un smiltij–grantij – granulometriskais sastāvs, tai skaitā atsijātam (< 5 mm) smilts materiālam filtrācijas koeficients;

15.2. smilšmālam, mālsmiltij – granulometriskais sastāvs, plastiskuma rādītāji;

15.3. aleirītam – granulometriskais sastāvs.

16. Pēc testēšanas datiem aprēķināti vidējie derīgo slāni raksturojošie kvalitātes rādītāji, testēšanas dati izmantoti, sagatavojot ģeoloģiskos griezumus. Nav pretrunu starp kvalitātes rādītājiem tekstā, grafiskajos pielikumos un krājumu aprēķinos.

17. Noteikts pazemes ūdeņu līmenis visās ģeoloģiskās izpētes izstrādnēs un aprēķināti katra veida (paveida) derīgā izrakteņa krājumi virs un zem pazemes ūdeņu līmeņa.

18. Derīgo izrakteņu krājumu aprēķins veikts, izmantojot kādu no minētajām metodēm – vidēji svērto, vidēji aritmētisko, šķērsgriezumu, kartogrammas metodi vai licencētu datormodelēšanas programmu metodes, kā arī:

18.1. atsevišķi aprēķināti derīgā izrakteņa krājumi zem pazemes ūdeņu līmeņa;

18.2. atsevišķi aprēķināti derīgā izrakteņa krājumi aizsargjoslās un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

18.3. ja atradnes teritorija pārklājas ar agrāk izpētīto atradņu teritorijām, veikts nepieciešamais krājumu bilances pārrēķins.

III. Prasības kūdras un dziedniecisko dūņu izpētei

19. Ģeoloģiskās izpētes laukums un krājumu aprēķina laukums ir nodrošināts ar kvalitatīvu topoģeodēzisko pamatni mērogā no 1:500 līdz 1:10000 atbilstoši koordinātu sistēmai LKS-92 TM un EVRS realizācijai Latvijas teritorijā, ir noteiktas krājumu aprēķina laukuma robežpunktu un ģeoloģiskās izpētes izstrādņu un krājumu aprēķina papildpunktu koordinātas.

Pētāmajā teritorijā nospraustai maģistrālei perpendikulāri izvieto profilus ik pēc 100 vai 200 m. Kūdras zondējuma tīkla blīvums atkarīgs no kūdras atradnes platības un iegulas ģeomorfoloģiskā izvietojuma. Zondēšanu veic izpētes tīkla piketos uz profila. Kūdras zondējuma tīkla blīvums atkarīgs no kūdras atradnes platības un iegulas ģeomorfoloģiskā izvietojuma. Līdz 300 ha lielām atradnēm ar ieapaļu formu zondēšanas tīkls ir 100 x 100 m, bet iegarenas vai izstieptas formas (garums trīs reizes pārsniedz platumu) tīkls ir 200 x 50 m. Atradnēm, kas lielākas par 300 ha, zondēšanas tīkls ir 200 x 100 m. Zondēšanu veic ar kūdras zondi. Var izmantot ģeofizikālās metodes, to rezultātus kontrolē, zondējot 15 % apjomā no kopējā zondēšanas punktu skaita. Precizitāte + 0,1 m.

20. Zondējumus veic zondēšanas tīkla katrā piketā, nosakot kūdras iegulas dziļumu līdz minerālgruntij, vienlaikus nosaka kūdras un sapropeļa slāņa robežu, kā arī iegulas "nulles" dziļuma robežu: 0,2–0,3 m kūdras slāņa dziļuma robežu.

21. Nosaka celmainību, zondējot 100 punktos uz profila ik pēc 1 m pie kūdras paraugu ņemšanas punkta.

21.1. augstā tipa atradnē – viens laukums uz 100 ha;

21.2. zemā tipa atradnē – viens laukums uz 400 ha, bet ne mazāk kā viens laukums katra tipa iecirknī.

22. Kūdras iegulas paraugus ņem katra kūdras tipa iecirkņa raksturīgākajās vietās:

22.1. paraugu ņemšanas punktus atradnē izvieto vienmērīgi atbilstoši zondējumu rezultātiem, to skaits atkarīgs no kūdras tipa iecirkņa platības;

22.2. paraugu ņemšanas punktu blīvums nepārsniedz 400 x 400 m, bet ne mazāk kā trīs paraugu ņemšanas punkti izpētes laukumā un katrā tipveida vai atsevišķi izdalītajā iecirknī; dziedniecības dūņu paraugu ņemšanas punktu ieteicamais blīvums ir 200 x 200 m;

22.3. paraugu ņemšanas intervāls ir 0,5 m visā izpētes dziļumā. Dziedniecības dūņām ieteicamais paraugu ņemšanas intervāls ir 0,25 m. Paraugus ņem, izmantojot speciālu zondi ar noslēdzamu kameru.

23. Akreditētā laboratorijā kūdrai nosaka vispārtehniskos rādītājus: botānisko sastāvu, sadalīšanās pakāpi, mitrumu, pelnainību, pH. Dziednieciskajām dūņām var noteikt papildu rādītājus saskaņā ar pasūtītāja prasībām.

24. Izpētes pārskatā iekļauj šādas tabulas:

24.1. kūdras sadalīšanās pakāpes vidējā rādītāja aprēķins pa slāņiem;

24.2. mitruma vidējā radītāja aprēķins pa slāņiem;

24.3. kūdras iegulas slāņa vidējā biezuma aprēķins.

25. Kūdras apjomu aprēķina tipveida iecirkņos pa slāņiem tūkstošos kubikmetru, bet krājumus – tūkstošos tonnu 40 % nosacītajā mitrumā, aprēķinā noteikto apjomu reizinot ar Sidjakina pārrēķina koeficientu.

26. Kūdras atradnes inženierģeoloģisko un hidroģeoloģisko apstākļu raksturojums satur visas ziņas par atradnes rajona ģeomorfoloģiju, ģeoloģisko uzbūvi, iegulas pamatnes iežiem, slēdzienu par atradnes nosusināšanas apstākļiem un nosusināšanas ietekmi uz apkārtējo teritoriju.

27. Aprēķinot krājumus, ņem vērā rūpniecisko krājumu robežu kūdras slāņa dziļumā, kas ir ne mazāks par 0,9 vai 0,7 m attiecīgi nenosusinātai un nosusinātai kūdras atradnei, kur kūdras vidējais biezums ir 1,0 m un lielāks.

IV. Prasības sapropeļa izpētei

28. Ģeoloģiskās izpētes laukums un krājumu aprēķina laukums ir nodrošināts ar kvalitatīvu topoģeodēzisko pamatni atbilstoši koordinātu sistēmai LKS-92 TM un EVRS realizācijai Latvijas teritorijā, ir noteiktas krājumu aprēķina laukuma robežpunktu un ģeoloģiskās izpētes izstrādņu un krājumu aprēķina papildpunktu koordinātas. Izmanto šādus topogrāfiskos plānus vai karti:

28.1. mērogā 1:2000, ja ezera platība mazāka par 50 ha;

28.2. mērogā 1:5 000, ja ezera platība ir 50–100 ha;

28.3. mērogā 1:10 000, ja ezera platība ir lielāka par 100 ha.

29. Pētāmajā teritorijā nospraustai maģistrālei perpendikulāri izvieto profilus ik pēc 100 m. Uz katra profila ik pēc 100 m ir pikets – zondējuma punkts. Ieteicamais zondējumu tīkls ir 100 x 100 m. Atkarībā no pētāmās teritorijas platības, formas un agrāk veikto meklēšanas darbu datiem zondējumu tīkls var mainīties. Var izmantot ģeofizikālās metodes, to rezultātus kontrolē ar rokas zondēšanu 15 % apjomā no kopējā zondēšanas punktu skaita. Precizitāte + 0,1 m.

30. Ja iespējams, ņemot vērā licences laukuma robežu, profilus pagarina 100–150 m ārpus ezera pārpurvotajā teritorijā. Veic papildu zondējumus "nulles" dziļuma robežas noteikšanai.

31. Sapropeļa paraugus ņem, izmantojot speciālu zondi ar noslēdzamo kameru, un paraugu ņemšanas biežums atkarīgs no iegulas viendabīguma un izplatības:

31.1. iegulai ar vienkāršu uzbūvi paraugu ņemšanas tīkls ir 200 x 200 m;

31.2. iegulai ar sarežģītu uzbūvi paraugu ņemšanas tīklu nosaka pēc zondēšanas rezultātiem, bet ne mazāk kā trīs punktos vienā ezerā;

31.3. paraugu intervāls ir 1,0 m vai pa atšķirīgiem slāņiem visā izpētes dziļumā.

32. Laboratorijā paraugiem nosaka bioloģisko sastāvu, dabīgo mitrumu, pelnainību, minerālās sastāvdaļas, pH, sapropeļa veidu, kalcija un dzelzs oksīdu saturu. Ņemot vērā pasūtītāja un izmantošanas prasības, nosaka arī citus raksturojošos rādītājus.

33. Pelnainības un mitruma vidējos rādītājus aprēķina atsevišķi katram slānim, sapropeļa klasei un tehnoloģiskajam iecirknim.

34. Izpētē nosaka:

34.1. ezera platību;

34.2. sapropeļa iegulas "nulles" robežu, ja tā ir mazāka par ezera platību;

34.3. sapropeļa iegulas rūpnieciski izmantojamo (1 m un biezāks slānis) platību;

34.4. tehnoloģisko iecirkņu laukumus (sapropeļa tipa, klases, veida izplatība).

35. Aprēķinātie sapropeļa apjomi tiek sadalīti pa klasēm vai veidiem proporcionāli paraugu skaitam, kas raksturo katru sapropeļa klasi vai veidu.

36. Sapropeļa krājumus tonnās pārrēķina, izmantojot šādu formulu:

P = V x 100–Wvid x q, kur
100–60

P – sapropeļa klases krājumi 60 % nosacītajā mitrumā katrai izdalītajai sapropeļa klasei vai veidam, tūkst. t;

V – sapropeļa klases vai veida apjoms tehnoloģiskā iecirkņa robežās, tūkst. m3;

Wvid – sapropeļa klases vai veida vidējais dabīgais mitrums tehnoloģiskā iecirkņa robežās, %;

q – sapropeļa tilpuma masa, t/m3 .

37. Katrai klasei vai veidam aprēķina sapropeļa krājumus (tūkst. tonnu) 60 % nosacītajā mitrumā, izmantojot šādu formulu:

P = V x

100–Wdab.

x q, kur

100–Wp

P – sapropeļa klases vai veida krājumi nosacītajā mitrumā, tūkst. t;

V – sapropeļa klases vai veida apjoms tehnoloģiskā iecirkņa robežās, tūkst. m3;

Wdab. – sapropeļa vidējais dabīgais mitrums tehnoloģiskā iecirkņa robežās, %;

WP – sapropeļa nosacītais mitrums, %;

q – sapropeļa tilpuma masa (nosaka pēc tabulas), t/m3.

38. Sapropeļa krājumus 60 % nosacītajā mitrumā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

P = V × q 60 %, kur

P – sapropeļa klases vai tipa krājumi nosacītajā mitrumā, tūkst. t;

V – sapropeļa klases vai tipa apjoms tehnoloģiskā iecirkņa robežās, tūkst. m3;

q 60 % – tiek noteikts pēc koeficientu tabulas, izmantojot sapropeļa vidējo dabīgo mitrumu.

39. Ģeoloģiskās izpētes pārskatā ietver:

39.1. ziņas par sapropeļa atradnes veidošanās apstākļiem un ģeomorfoloģiju, tuvākās apkārtnes ģeoloģisko uzbūvi un ģeomorfoloģiju;

39.2. ezera salu un krasta zonu raksturojumu, ūdens dziļumu un apjomu ezerā;

39.3. sapropeļa iegulas ģeoloģiskās uzbūves raksturojumu, arī starpkārtu raksturojumu;

39.4. sapropeļa iegulas kvalitātes un krājumu raksturojumu pa klasēm/tipiem/veidiem, tehnoloģiskajiem iecirkņiem un visai atradnei kopumā;

39.5. sapropeļa klašu agroķīmiskās un citas īpašības, kas nosaka iespējamo izmantošanas nozari;

39.6. datus par sapropeļa biezumu, apjomu, kvalitāti un krājumiem, kas nepieciešami atradnes ekspluatācijai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.augusta noteikumiem Nr.570
Pazemes ūdeņu raksturojums krājumu akceptēšanai

1. Izvēlētā ūdens horizonta raksturojumā iekļauj šādu informāciju:

1.1. pazemes ūdeņu līmeņu svārstības, to saistība ar meteoroloģiskajiem apstākļiem (ūdensgūtnēs, kurās izmanto gruntsūdeņus) un pazemes ūdeņu ieguvi;

1.2. pazemes ūdeņu plūsmas virziens un gradients (hidroizohipsu karte), kas sastādīts, ņemot vērā esošos apstākļus;

1.3. ūdens bilance horizontā, hidrauliskā saistība ar citiem ūdens horizontiem, ja iespējams – hidrauliskā saistība ar virszemes ūdensobjektiem;

1.4. ūdeni saturošie ieži, ūdens horizonta pilnais un efektīvais biezums. Norāda vismaz šādus hidroģeoloģiskos parametrus: iežu filtrācijas koeficients, ūdenscaurlaidība (ūdensvadāmība), iežu aktīvā porainība, slāņa spiediena izmaiņas un līmeņa izmaiņas koeficients, horizonta pazemes ūdeņu plūsmas virziens un gradients, kā arī pārējie hidroģeoloģiskie un citi rādītāji, kas izmantoti hidroģeoloģiskajā modelī (piemēram, iežu elastīgās ūdensatdeves koeficients, pārteces rādītājs atkarībā no hidroģeoloģiskā modeļa specifikas);

1.5. ūdens horizonta aizsargātības pakāpe, pārklājošo ūdeni vāji caurlaidīgo nogulumu biezums ūdensgūtnes ķīmiskās aizsargjoslas robežās;

1.6. pazemes ūdeņu kvalitātes izmaiņas ūdensgūtnē.

2. Ja ūdens kvalitātes vai kāda cita svarīga rādītāja izmaiņas plānā ietekmēs pazemes ūdeņu ekspluatācijas krājumu lielumu, sagatavo atbilstošu karti.

3. Pazemes ūdeņu kvalitātes stāvokļa raksturojumā ūdensgūtnē iekļauj šādu informāciju:

3.1. ūdens fizikālie rādītāji: temperatūra, norādot, kā tā mērīta, elektrovadītspēja, pH, Eh;

3.2. slāpekļa savienojumi: Nkop., NH4, NO2, NO3;

3.3. makrokomponenti: Ca, Mg, cietība (drīkst aprēķināt), N, K, HCO3, SO4, Cl;

3.4. mezokomponenti: F, Fe, Mn;

3.5. mikrokomponenti: As, Cd, Cr, Hg, Ni, Pb, Sb, Se;

3.6. kopējo izšķīdušo organisko vielu rādītāji: permanganāta indekss vai kopējais organiskais ogleklis;

3.7. mikrobioloģiskie rādītāji: kopējās koliformas un Escherichiacoli (drīkst izmantot arī ūdensapgādes uzņēmumā esošos datus, pievienojot attiecīgo testēšanas pārskatu);

3.8. sintētiskās piesārņojošās vielas: trihloretēns, tetrahloretēns;

3.9. ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā – ūdensgūtnēm, kas darbojas ilgāk par pieciem gadiem (drīkst izmantot arī ūdensapgādes uzņēmumā esošos datus, pievienojot attiecīgo testēšanas pārskatu);

3.10. atzinums par ūdens kvalitātes atbilstību dzeramā ūdens nekaitīguma prasībām;

3.11. atzinums par ūdens kvalitātes atbilstību dabiskajai kvalitātei ūdens horizontā, piesārņojuma pazīmju esība un, ja tās ir, – piesārņojuma iemesli un piesārņojuma pakāpes tendences un prognoze, kā arī detalizēti ūdens nekaitīguma izpētes rezultāti;

3.12. pazemes ūdeņu kvalitātes testēšanas pārskati un pazemes ūdeņu paraugu ņemšanas procedūras apraksts.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
4.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.augusta noteikumiem Nr.570
Derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus) krājumu kategorijas atbilstoši izpētes detalitātei

(Pielikums grozīts ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 563)

1. A kategorijas derīgo izrakteņu krājumi atbilst šādām prasībām:

1.1. derīgie izrakteņi atradnē izpētīti atbilstoši šajos noteikumos un to 2.pielikumā noteiktajām prasībām;

1.2. derīgo izrakteņu krājumu robežas noteiktas, pamatojoties uz regulārā izpētes tīklā izvietotās ģeoloģiskās izpētes izstrādnēs (turpmāk – izstrādnes) iegūtajiem datiem par derīgās slāņkopas un segkārtas biezumu, sastāvu un kvalitāti vai uz datiem, kas iegūti, lietojot citas ģeoloģiskās izpētes metodes, ja tie sniedz minētajai informācijai pielīdzināmu informāciju. A kategorijas derīgo izrakteņu krājumu kontūrā var iekļaut laukumus, pamatojoties uz attiecīgajās izstrādnēs iegūto datu ekstrapolāciju;

1.3. ir noteikta derīgā izrakteņa slāņkopas morfoloģija un uzbūve, kā arī to izmaiņu likumsakarības;

1.4. derīgo izrakteņu sastāvs, īpašības un kvalitāte ir izpētīta tādā pakāpē, ka ir iespējams izveidot derīgo izrakteņu pārstrādes tehnoloģisko shēmu;

1.5. derīgo izrakteņu atradnes hidroģeoloģiskie un inženierģeoloģiskie apstākļi izzināti tādā pakāpē, ka ir iespējams izstrādāt ieguves projektu.

2. N kategorijas derīgo izrakteņu krājumi atbilst šādām prasībām:

2.1. derīgo izrakteņu krājumu robežas noteiktas, pamatojoties uz neregulārā tīklā izvietotām ģeoloģiskās izpētes izstrādnēm (attālums starp izstrādnēm nepārsniedz 200–300 m), kā arī izmantojot citus ģeoloģiskos un ģeofizikālos datus, kas sniedz minētajai informācijai pielīdzināmu informāciju;

2.2. derīgā izrakteņa iegulas izmēri, forma un uzbūve novērtēta, pamatojoties uz ģeoloģiskajiem un ģeofizikālajiem datiem tādā apjomā, kas nodrošina ieguves projekta izstrādi;

2.3. derīgā izrakteņa kvalitāte un īpašības noteiktas, pamatojoties uz atsevišķu paraugu datiem, un pilnībā neraksturo derīgā izrakteņa kvalitāti;

2.4. derīgo izrakteņu atradnes hidroģeoloģiskie un inženierģeoloģiskie apstākļi ir izzināti tādā pakāpē, ka ir iespējams izstrādāt ieguves projektu;

2.5. ģeoloģiskās izpētes laukums un krājumu aprēķina laukums ir nodrošināts ar kvalitatīvu un izpētes brīdī aktuālu topoģeodēzisko pamatni mērogā no 1:500 līdz 1:5000 atbilstoši koordinātu sistēmai LKS-92 TM un EVRS realizācijai Latvijas teritorijā, ir noteiktas krājumu aprēķina laukuma robežpunktu un ģeoloģiskās izpētes izstrādņu un krājumu aprēķina papildpunktu koordinātas;

2.6. derīgā izrakteņa krājumu aprēķins veikts, izmantojot kādu no minētajām metodēm – vidēji svērto, vidēji aritmētisko, šķērsgriezumu, kartogrammas metodi vai licencētu datormodelēšanas programmu metodes, kā arī:

2.6.1. atsevišķi aprēķināti derīgā izrakteņa krājumi zem pazemes ūdeņu līmeņa;

2.6.2. atsevišķi aprēķināti krājumi aizsargjoslās un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

2.6.3. ja atradnes teritorija pārklājas ar agrāk izpētīto atradņu teritorijām, veikti nepieciešamie krājumu bilances pārrēķini;

2.7. ģeoloģiskā izpēte veikta un ģeoloģiskās izpētes pārskats sagatavots atbilstoši šo noteikumu 2.nodaļā minētajiem nosacījumiem.

3. P kategorijas derīgo izrakteņu resursi atbilst šādām prasībām:

3.1. derīgā izrakteņa iegulas izmēri un uzbūve, derīgo izrakteņu resursu robežas un apjoms noteikti, pamatojoties uz datiem, kas iegūti atsevišķās izstrādnēs vai pēc ģeoloģiskās kartēšanas, derīgo izrakteņu meklēšanas un citu ģeoloģisko pētījumu rezultātiem, kā arī ekstrapolējot izpētīto atradņu parametrus vai ņemot vērā apzinātos attiecīgā derīgā izrakteņa ģenēzei labvēlīgus ģeoloģiskos priekšnoteikumus;

3.2. derīgā izrakteņa kvalitāte un īpašības noteiktas pēc atsevišķiem paraugiem vai pēc analoģijas ar citām izpētītām tā paša derīgā izrakteņa atradnēm vai labāk izpētītām teritorijām;

3.3. hidroģeoloģiskie un iegulas dabiskā saguluma apstākļi novērtēti pēc analoģijas ar tuvākajām izpētītajām tā paša derīgā izrakteņa atradnēm vai ģeoloģiskās kartēšanas, derīgo izrakteņu meklēšanas un citu ģeoloģisko pētījumu rezultātiem;

3.4. derīgo izrakteņu resursu izpētei (meklēšanai) vai aprēķiniem izmantota darbu veikšanas laikā aktuāla piemērota mēroga topogrāfiskā karte (1:1000–1:10000), kā arī resursu krājumu aprēķina laukuma robežpunktu un ierīkoto ģeoloģisko izstrādņu koordinātas noteiktas atbilstoši koordinātu sistēmai LKS-92 TM un EVRS realizācijai Latvijas teritorijā;

3.5. derīgo izrakteņu meklēšanas darbu vai prognozēto resursu aprēķinu rezultāti apkopoti pārskatā, kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 2.nodaļā minētajiem nosacījumiem, attiecīgi piemērojot prognozēto resursu izpētei noteiktās prasības. Pārskatā nepieciešams uzskaitīt faktiskos materiālus, uz kuru pamata aprēķināti resursi – izpētes datus, ģeoloģiskos maršrutus, izstrādnes, to izvietojumu kartē, paraugošanas un paraugu testēšanas datus, pieņemtos derīgā izrakteņa slāņkopu parametrus, kā arī izmantotos iepriekšējo ģeoloģiskās izpētes darbu pārskatus.

4. Pārskatu par derīgo izrakteņu meklēšanas (izpētes) darbu vai prognozēto derīgo izrakteņu resursu aprēķinu rezultātiem iesniedz centrā izvērtēšanai papīra un elektroniskā formā, lai pieņemtu zināšanai informāciju par aprēķinātajiem derīgo izrakteņu resursiem un iekļautu prognozēto resursu laukumu derīgo izrakteņu atradņu reģistrā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
5.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.augusta noteikumiem Nr.570
Pazemes ūdeņu krājumu kategorijas atbilstoši izpētes detalitātei

1. A kategorijas jeb izpētītie pazemes ūdeņu krājumi atbilst šādām prasībām:

1.1. pazemes ūdens horizontu ieguluma raksturs, uzbūve, produktīvais biezums, litoloģiskais sastāvs, filtrācijas īpašības un ūdens līmeņu režīms, tā izmaiņas un savstarpējā mijiedarbība ģeoloģiskajā griezumā un vērsumā izpētīta tādā pakāpē, ka ļauj pamatoti novērtēt izmantojamo pazemes ūdens horizontu saistību ar virsūdeņiem, kā arī to barošanās avotus un aprēķinos pieņemtos hidroģeoloģiskos robežapstākļus;

1.2. pazemes ūdeņu krājumus raksturojošie parametri ir noteikti, pamatojoties uz pazemes ūdeņu atradnes ekspluatācijas vai pietiekami ilgstošas izmēģinājuma atsūknēšanas datiem. Ir novērtētas attiecīgo parametru izmaiņas atradnes laukumā un griezumā;

1.3. ir pierādīta pazemes ūdeņu kvalitātes atbilstība ūdens izmantošanas mērķim, kā arī ir pamatota ūdens kvalitātes stabilitāte un pieļaujamās atsevišķu komponentu koncentrācijas izmaiņas atradnes ekspluatācijas laikā;

1.4. rūpniecisko un termālo ūdeņu krājumi un kvalitāte ir izpētīta tādā pakāpē, ka iespējams izveidot attiecīgo komponentu ieguves tehnoloģisko shēmu;

1.5. pazemes ūdeņu atradnes ekspluatācijas īpatnības ir izpētītas tādā pakāpē, ka iespējams izveidot tās izmantošanas projektu;

1.6. pazemes ūdeņu krājumus aprēķina pēc faktiskā un aprēķinātā ekspluatācijas urbumu debita. Vienkāršos hidroģeoloģiskajos apstākļos krājumus papildus var aprēķināt pēc projektējamo ekspluatācijas urbumu debita, iegūtos datus ekstrapolējot tādā atradnes laukuma platībā, kādu pieļauj to pamatojums. Aprēķinot krājumus, jāņem vērā paredzamo ūdensgūtņu izvietojuma shēma un ekspluatācijas urbumu konstrukcija. Urbuma konstrukcijai jānodrošina nepieciešamā ūdens daudzuma ieguve. Nosaka, kāda var būt ūdensgūtnes pieļaujamā ietekme uz apkārtējo vidi tās ekspluatācijas laikā.

2. N kategorijas jeb novērtētie pazemes ūdeņu krājumi atbilst šādām prasībām:

2.1. ir vispārīgs ūdens horizontu, to litoloģiskā sastāva, produktīvā slāņa biezuma, filtrācijas īpašību un hidroģeoloģisko parametru raksturojums, kas iegūts, pamatojoties uz atsevišķu urbumu izpētes datiem vai pēc analoģijas ar tuvumā esošajām detālāk izpētītajām vai izmantojamām atradnēm;

2.2. pazemes ūdeņu kvalitāte un atbilstība izmantošanas mērķim ir noteikta, pamatojoties uz dažos urbumos paņemto paraugu analīzēm;

2.3. pazemes ūdeņu krājumi aprēķināti, pamatojoties uz atsevišķu izpētes urbumu datiem vai ekstrapolējot analogos hidroģeoloģiskos apstākļos tuvumā esošajās detāli izpētītajās A kategorijas pazemes ūdeņu krājumu atradnēs iegūtos datus.

3. P kategorijas jeb prognozētie pazemes ūdeņu resursi atbilst šādām prasībām:

3.1. ūdens horizonta raksturojums sniegts, pamatojoties uz teritorijas vispārējām hidroģeoloģiskajām likumsakarībām un teorētiskiem pieņēmumiem, kā arī uz atsevišķu attiecīgās teritorijas robežās veiktu hidroģeoloģiskās, ģeofizikālās un hidroķīmiskās izpētes darbu rezultātiem;

3.2. pazemes ūdeņu resursi novērtēti, izmantojot analogu ūdens horizontu ekspluatācijas pieredzi apgūtajās atradnēs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
6.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.augusta noteikumiem Nr.570
Prasības pazemes ūdeņu A kategorijas krājumu akceptēšanai

1. Hidroģeoloģiskā izpēte veikta saskaņā ar izsniegto zemes dzīļu izmantošanas licenci un atbilstoši ar pasūtītāju saskaņotai darbu programmai, izpildīti zemes dzīļu izmantošanas licences pielikumos minētie nosacījumi.

2. Pārskatā par hidroģeoloģisko izpēti iekļauta pilnīga hidroģeoloģisko apstākļu analīze, pietiekami pamatota perspektīvā ūdens horizonta izvēle, tas sniedz pilnīgu izvēlētā ūdens horizonta raksturojumu (norāda vismaz horizonta virsmas ieguluma dziļumu, horizonta biezumu, efektīvo biezumu, hidroģeoloģiskos parametrus, ūdens horizonta apūdeņotības rādītājus – urbumu debitus, īpatnējos debitus). Pārskats satur pilnīgu hidrodinamisko apstākļu (izmantoti reģionālo pētījumu materiāli) analīzi, kā arī pilnīgu hidroķīmisko apstākļu analīzi, it sevišķi pazemes ūdeņu ķīmiskā sastāva anomāliju gadījumos. Pazemes ūdeņu ķīmiskā sastāva anomāliju gadījumos izvērtēti reģionālie pētījumi, kas ļauj novērtēt anomāliju dabu. Hidroģeoloģiskās izpētes gaitā un sagatavotajos materiālos ir pietiekams projektēto urbumu debitu pamatojums. Pārskats satur korektu pieļaujamā ūdens līmeņa pazeminājuma aprēķinu, kā arī korektu pazemes ūdeņu krājumu aprēķinu ūdensgūtnē. Pārskatā norādīts krājumu sadalījums krājumu kategorijās.

3. Ģeoloģiskie un hidroģeoloģiskie dati (norāda vismaz ūdens horizontu un sprostslāņu biezumu, efektīvo biezumu, debitu) iegūti, izmantojot hidroģeoloģiskās izpētes laikā veikto darbu (piemēram, urbumu atsūknēšanas, ģeofizikālās izpētes) rezultātus un Valsts ģeoloģijas fonda materiālus.

4. Saskaņā ar testēšanas rezultātiem un kvalitātes izmaiņu novērojumu datiem ūdens atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām visam aprēķinātajam ūdens izmantošanas laikam.

5. Ūdensgūtnes aprēķina shēmā iekļauts:

5.1. galvenā ūdens horizonta izvēles pamatojums krājumu aprēķiniem;

5.2. pamatojoties uz urbumu tehniskās pārbaudes datiem un urbuma atsūknēšanas rezultātiem, – urbumu aprēķināto debitu pamatojums;

5.3. urbumu skaita pamatojums, kas izriet no ūdens pieprasījuma un urbumu aprēķinātā debita;

5.4. urbumu izkārtojuma shēmas pamatojums.

6. Urbumi kartēs un shēmās ir atlikti atbilstoši to koordinātām urbumu katalogā.

7. Attālums starp urbumiem kartēs un shēmās atbilst aprēķinos izmantotajam attālumam.

8. Visi pieņemtie vai aprēķinātie hidroģeoloģiskie rādītāji atbilst ekspluatācijas horizonta dabiskajiem nosacījumiem:

8.1. filtrācijas koeficients (k), slāņa spiediena izmaiņas un līmeņa izmaiņas koeficients (a, y) pieņemts vai aprēķināts pēc atsevišķu lielumu analīzēm, izstrādes un vidējiem eksperimentālajiem datiem novērošanas, izpētes un citos darbos, kas veikti ūdensgūtnes teritorijā;

8.2. efektīvais biezums (mef) pieņemts, nosakot vidējo lielumu ūdensgūtnes urbumos;

8.3. caurlaidība (ūdensvadāmība) (km) atbilstoši iegūtajiem k un m lielumiem;

8.4. ekspluatācijas horizonta pazemes ūdeņu plūsmas virziens (i) atbilst hidroizohipsu (hidroizopjēzu) kartei (kartēm).

9. Pazemes ūdeņu krājumu aprēķins veikts, izmantojot formulas, kas izriet no ekspluatācijas horizonta dabiskajiem nosacījumiem plānā, griezumā, kā arī urbumu izvietojuma shēmas ietvaros:

9.1. aprēķināti krājumi, kas parāda ūdens iegūšanas iespējas ūdensgūtnē nepieciešamajā daudzumā līdz aprēķinātā perioda beigām (parasti 25 gadi), nepārsniedzot pieļaujamo līmeņu pazemināšanu;

9.2. pēc izvēlētās aprēķinu shēmas katram ūdensgūtnes urbumam aprēķināts pieļaujamais ūdens līmeņa pazeminājums (Spiel), izmantojot esošo urbumu konstrukciju vai projektēto urbumu ekspluatācijas horizonta augšējās robežas ieguluma dziļumu. Nosakot Spiel, ir pieļaujama horizonta daļēja nosusināšana: spiedienūdeņiem – līdz 20 % no horizonta biezuma, bezspiediena ūdeņiem – līdz 50 % no horizonta biezuma;

9.3. aprēķināts ūdens līmeņa pazeminājums katrā urbumā (Sapr) aprēķina perioda beigās, tajā skaitā:

9.3.1. pazeminājums urbumā (So) pie aprēķinātā debita (Qapr);

9.3.2. pazeminājums, kas papildus veidojas urbuma nepilnību rezultātā (Δ S);

9.3.3. pazeminājums, kas veidojas mijiedarbībā ar citiem ūdensgūtnes urbumiem (S1);

9.4. aprēķināts kopējais ūdens līmeņa pazeminājums katrā urbumā Sapr = So + Δ S + S1:

9.4.1. pazeminājums urbumā aprēķināts pēc formulām, kas izvēlētas atbilstoši ekspluatācijas horizonta robežu shematizācijai (piemēram, horizonts neierobežots, daļēji norobežots, norobežots plānā, viena slāņa (izolēts) vai daudzslāņains);

9.4.2. pazeminājums, kas veidojas urbuma nepilnību rezultātā, noteikts pēc formulas, izmantojot urbuma hidrauliskās pretestības koeficientu (ξ);

9.4.3. pretestības koeficients noteikts pēc urbumu atsūknēšanas datiem. Ja aprēķinu shēma iekļauj projektētu urbumu ar citādu konstrukciju (piemēram, ar Džonsona filtru), aprēķinā izmantoti dati par ūdensgūtnes reģionā ierīkotiem urbumiem ar atbilstošu konstrukciju;

9.5. ja ūdens līmeņa pazeminājums katrā urbumā (Sapr) aprēķina perioda beigās aprēķināts, izmantojot modelēšanu, norādīti modelī izmantotie hidroģeoloģiskie un citi rādītāji (piemēram, horizonta caurlaidība (ūdensvadāmība), horizonta efektīvais biezums, iežu aktīvā porainība, iežu elastīgās ūdensatdeves koeficients, pārteces rādītājs, slāņa spiediena izmaiņas un līmeņa izmaiņas koeficients, horizonta pazemes ūdeņu plūsmas virziens un gradients atkarībā no hidroģeoloģiskā modeļa specifikas). Modelēšanas darbu apraksts un rezultāti, kā arī visi pieņemtie pamatdati atspoguļoti pārskatā;

9.6. aprēķinātais ūdens līmeņa pazeminājums (Sapr) katrā urbumā ūdensgūtnes ekspluatācijas beigās salīdzināts ar pieļaujamā ūdens līmeņa pazeminājuma lielumiem (Spiel). Krājumi ir nodrošināti, ja katram urbumam īstenojas nosacījums Sapr < Spiel.

10. Krājumu aprēķinā noteikti šādi rādītāji:

10.1. pieļaujamais līmeņa pazeminājums;

10.2. urbuma hidrauliskās pretestības koeficients;

10.3. aprēķinātais līmeņa pazeminājums katrā urbumā ūdensgūtnes ekspluatācijas beigās.

11. Veikts ūdensgūtnes aizsargjoslu aprēķins:

11.1. ekspluatācijas horizonta pazemes ūdeņu plūsmas virziens atbilst hidroizohipsu (hidroizopjēzu) kartei (kartēm);

11.2. noteikti stingra režīma, bakterioloģiskās un ķīmiskās aizsargjoslas lielumi;

11.3. ķīmiskā aizsargjosla attēlota piemērota mēroga kartē.

12. Raksturoti piesārņojuma avoti (vai pierādīta to neesība) ūdensgūtnes aprēķinātās ķīmiskās aizsargjoslas robežās, novērtēta to iespējamā ietekme uz ūdens kvalitāti ekspluatācijas horizontā. Piesārņojuma avoti pārbaudīti pēc centra datubāzes "Naftas bāzes un degvielas uzpildes stacijas" un datubāzes "Piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas" datiem. Ja piesārņojuma avotu ir daudz, var būt izvirzītas papildu prasības monitoringam ūdensgūtnē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
7.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.augusta noteikumiem Nr.570
Akts par derīgo izrakteņu ieguves vietas robežu nospraušanu apvidū

20____.gada___.______________

1. Atradne, kurā atrodas licences laukums:
1.1. nosaukums  
1.2. administratīvā vai teritoriālā piederība, adrese (ja iespējams)  
 

(pilsēta, novads, pagasts)

2. Derīgo izrakteņu ieguvējs  
 

(pašvaldības nosaukums, komersanta firma un reģistrācijas numurs vai fiziskās personas vārds, uzvārds)

3. Derīgo izrakteņu ieguves vietas robežu nospraušanā apvidū piedalījās:

3.1. derīgo izrakteņu ieguvēja pārstāvis  
 

(amats, vārds, uzvārds)

3.2. topogrāfisko darbu vai ģeodēzisko darbu veikšanai sertificēta persona  
 

(amats, vārds, uzvārds)

4. Derīgo izrakteņu ieguves vietas robežas ir nospraustas apvidū atbilstoši zemes dzīļu izmantošanas licencē vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu atļaujā Nr.____ (nevajadzīgo svītrot) minētajiem nosacījumiem vai derīgo izrakteņu ieguves projektā noteiktajiem robežpunktiem.

5. Robežu nospraušanā ir izmantotas _______ robežzīmes ar numuriem:
__________________________________________________________________________ .

Pielikumā: plāns vai karte mērogā 1:1000–1:10000 ar licences vai atļaujas laukuma robežpunktiem.

Derīgo izrakteņu ieguvēja pārstāvis  
 

(paraksts, vārds, uzvārds)

Topogrāfisko darbu vai ģeodēzisko darbu veikšanai sertificēta persona  
 

(paraksts, vārds, uzvārds)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
8.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.augusta noteikumiem Nr.570
Pārskats par derīgo izrakteņu ieguvi

 

.gadā

Zemes dzīļu izmantotājs  

 

(pašvaldības nosaukums, komersanta firma un reģistrācijas numurs vai fiziskās personas vārds, uzvārds)


Atradnes nosaukums, administratīvā vai teritoriālā piederība

Atļaujas vai licences numurs, darbības laiks un izsniedzējs

Derīgais izraktenis

Mērvienība

Ieguves limits gada sākumā pa kategorijām

Iegūtais derīgā izrakteņa daudzums

Ieguves limita atlikums gada beigās pa kategorijām

Informācija par iegūtā derīgā izrakteņa tālāko izmantošanu

 

 

 

 

A

N

 

A

N

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


Pārskatu sagatavoja  
 

(paraksts, vārds, uzvārds)


Datums  

Valsts vides dienesta atzīme par pārskata saņemšanu _______________________________

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
9.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.augusta noteikumiem Nr.570
Derīgo izrakteņu ieguves uzskaites žurnāls
1. Atradne, kurā atrodas licences laukums:
1.1.  nosaukums  
1.2. administratīvā vai teritoriālā piederība, adrese (ja iespējams)  
 

(pilsēta, novads, pagasts)

2. Derīgo izrakteņu ieguvējs  

(pašvaldības nosaukums, komersanta firma un reģistrācijas numurs vai fiziskās personas vārds, uzvārds)

 
 
3. Bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences numurs_________________
izsniegta _________.gada ______._________________ un derīga līdz ________.gada_______._____________
 

(bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences izsniedzējs) 


4. Par žurnāla aizpildīšanu atbildīgā persona  
 

(amats, vārds, uzvārds)

5. Ieguves apjoma kopsavilkums par 20___.gadu

Žurnāla 1.tabula

 Ceturksnis

 Mēnesis

 Iegūts (m3)

 Par uzskaiti atbildīgā darbinieka paraksts

 derīgie izrakteņi

        

 1

 2

 3

 4

 5

 6

 I

 Janvāris            
 Februāris            
 Marts            

          Kopā

           

 II

 Aprīlis            
 Maijs            
 Jūnijs            

            Kopā

           

 III

 Jūlijs            
 Augusts            
 Septembris            

       Kopā 

           

 IV

 Oktobris            
 Novembris            
 Decembris            
       Kopā            

Gadā

       Kopā            

Piezīme.  Tabulu aizpilda, izmantojot 2.tabulas datus.

6. Ieguves apjoma kopsavilkums par mēnesi

20___.gada ___________________(mēnesis)

Derīgo izrakteņu veids
  Pārrēķina koeficients  
   

Žurnāla 2.tabula

Datums

Transportlīdzekļa celtspēja,
t (Qt)

Transportlīdzekļa ietilpība,
m3 (Qc)

Piekrauto transportlīdzekļu skaits (n)

Iegūtā derīgā izrakteņa apjoms dienā – irdenā stāvoklī (Qcn)

Iegūto derīgo izrakteņu daudzums dienā – blīvā stāvoklī (V1,... Vn)

Iegūto derīgo izrakteņu daudzums mēnesī – blīvā stāvoklī (V)

1

2

3

4

5

6

7

             
           
           
           
           


Par uzskaiti atbildīgā persona  
 

(paraksts, vārds, uzvārds)

Piezīmes.

1. Žurnāla 2.tabulas 2.aili aizpilda tikai gadījumā, ja ikdienas uzskaiti veic tonnās, rezultātu pārrēķina kubikmetros, pārrēķinam izmantojot tilpumsvaru.

2. Žurnāla 2.tabulas aizpildīšanai izmanto 11.pielikuma 1.punkta formulas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
10.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.augusta noteikumiem Nr.570
Derīgo izrakteņu ieguves apjoma aprēķina akts

20__.gada ___.___________

1. Atradne, kurā atrodas licences laukums:
1.1. nosaukums  
1.2. administratīvā vai teritoriālā piederība, adrese (ja iespējams)  
 

(pilsēta, novads, pagasts)

2. Derīgo izrakteņu ieguvējs
 

(pašvaldības nosaukums, komersanta firma un reģistrācijas numurs vai fiziskās personas vārds, uzvārds)

3. Bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences numurs____________________
izsniegta _____.gada ____._____________ un derīga līdz _____.gada ____._____________
 

(bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences izsniedzējs) 

4. Derīgo izrakteņu ieguves apjoma akta sastādīšanā piedalās:

4.1. derīgo izrakteņu ieguvēja pārstāvis  
 

(amats, vārds, uzvārds)

4.2. derīgo izrakteņu ieguvēja pārstāvis  
 

(amats, vārds, uzvārds)

5. Topogrāfisko uzmērīšanu veica  
 

(ģeodēzisko darbu veikšanai sertificēta persona, sertifikāta numurs)

6. Laikposmā no ___________ līdz ____________  ir iegūts:

Derīgo izrakteņu veids

Iegūtais derīgā izrakteņa apjoms, m3

   
   
   

Pielikumā: Ieguves apjoma aprēķins uz _____ lapām.

7. Aktu parakstīja:

7.1. derīgo izrakteņu ieguvēja pārstāvis  
 

(vārds, uzvārds, paraksts)

7.2. derīgo izrakteņu ieguvēja pārstāvis  
 

(vārds, uzvārds, paraksts)

8. Ja derīgo izrakteņu ieguves apjomu aprēķina, pamatojoties uz topogrāfisko uzmērīšanu, derīgo izrakteņu ieguves apjoma aprēķina aktam pievieno šādus pielikumus:

8.1. paskaidrojumu, kurā iekļauts iegūto derīgo izrakteņu ieguves apjoma darbu sastāvs, to secība un raksturojums (izmantotās metodes, tehniskie līdzekļi) un iegūto derīgo izrakteņu ieguves apjoma aprēķins;

8.2. iegūto derīgo izrakteņu ieguves apjoma kopsavilkuma tabulu par šā akta 6.punktā minēto laikposmu;

8.3. ieguves vietas topogrāfisko plānu ar situāciju pirms un pēc derīgā izrakteņa ieguves. Topogrāfiskajā plānā attēlo zemes īpašuma robežu, licences laukuma robežu, atradnes robežu, ieguves vietas robežu saskaņā ar projektu, ģeoloģiskās izpētes izstrādnes, ģeoloģisko griezumu līnijas, iegūto derīgo izrakteņu ieguves apjoma aprēķina laukuma izvietojumu plānā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
11.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.augusta noteikumiem Nr.570
Iegūtā derīgā izrakteņa apjoma aprēķināšana

1. Faktiski iegūto (atdalītu no dabiskās vides) derīgo izrakteņu (izņemot kūdru) apjomu mēnesī aprēķina, izmantojot šādu formulu:

V = V1 + V2 +...... Vn, kur

V1, Vn – diennaktī iegūtā derīgā izrakteņa apjoms, kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

V1 =

Qc n

, kur

k

V1 – diennaktī iegūtais derīgā izrakteņa ieguves apjoms (kubikmetros);

Qc – transportlīdzekļa ietilpība (kubikmetros)

(ja ikdienas uzskaiti veic tonnās, tad Qc aprēķināšanai izmanto šādu formulu:

Qc = Qt q, kur

Qt – transportlīdzekļa celtspēja (tonnās);

q – iegūtā derīgā izrakteņa tilpumsvars (m3/t));

n – piekrauto transportlīdzekļu skaits;

k – pārrēķina koeficients, kas norādīts tabulā:

Derīgais izraktenis

Ieteicamais pārrēķina koeficients

aleirīts, smilts

1,1

smilts–grants

1,2

mālsmilts

1,17

smilšmāls

1,28

māls

1,3

smilšakmens, dolomīts, kaļķakmens, ģipsis

1,6

Ja akreditētajā laboratorijā vai laboratorijā, kura piedalījusies starplaboratoriju salīdzinošajā testēšanā un saņēmusi apliecinājumu attiecīgā materiāla testēšanai, ir noteikts irdenības koeficients, tad ieteicamā pārrēķina koeficienta vietā var izmantot irdenības koeficientu.

2. Iegūtās kūdras (atbilstoši nosacītajam mitrumam W = 40 %) vai sapropeļa (atbilstoši nosacītajam mitrumam W = 60 %) daudzumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

P = VGnos., kur

P – iegūtās kūdras daudzums (tonnās);

V – iegūtās kūdras tilpums (kubikmetros);

Gnos. – iegūtās kūdras nosacītais tilpumsvars, kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Gnos.= Gd (100 – Wd) , kur
(100 – Wnos.)

Gnos. – iegūtās kūdras nosacītais tilpumsvars;

Gd – tilpumsvars dabīgā mitrumā;

Wd – dabīgais mitrums procentos;

Wnos. – nosacītais mitrums – 40 % (kūdrai) vai 60 % (sapropelim).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
12.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.augusta noteikumiem Nr.570
Prasības atlikušo krājumu aprēķina pārskatam būvmateriālu izejvielu (smilts-grants, smilts, kaļķakmens, dolomīta, ģipšakmens, māla, kvarca smilts) atradnēs

(Pielikums grozīts ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 563)

1. Atlikušo krājumu aprēķina (pārrēķina) pārskats satur visus datus, kas nodrošina iegūto rezultātu ticamības novērtēšanu. Pārskatā ietver:

1.1. karti vai plānu koordinātu sistēmā LKS-92 TM, kurā attēloti izpētes urbumi, izpētīto krājumu aprēķina laukums, atlikušo krājumu aprēķina laukums;

1.2. kartē vai plānā attēloto izpētes urbumu, izpētīto krājumu aprēķina laukuma robežpunktu koordinātas, kā arī atlikušo krājumu aprēķina laukuma robežpunktu koordinātas koordinātu sistēmā LKS-92 TM;

1.3. ģeoloģiskos griezumus, kuros atainots izpētes laikā urbumos atsegtais derīgā slāņa biezums (ņemot vērā augstumu starpību) un atlikušais derīgā slāņa biezums topogrāfiskās uzmērīšanas laikā, parādot arī derīgo izrakteņu (piemēram, smilts-grants un smilts) vai to paveidu sadalījumu;

1.4. paskaidrojuma tekstu, kurā ietverta informācija par derīgā izrakteņa apjomu, tai skaitā norāda vidējo atlikušo slāņu biezumu (atsevišķi katram derīgajam izraktenim un tā paveidam), kvalitāti (pēc izpētes datiem) un hidroģeoloģiskos apstākļus. Ja derīgie izrakteņi ieguļ zem pazemes ūdens līmeņa vai aizsargjoslās un īpaši aizsargājamās teritorijās, atsevišķi aprēķina derīgo izrakteņu atlikušos krājumus zem pazemes ūdens līmeņa, aizsargjoslās un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

1.5. atlikušo krājumu aprēķina metodikas aprakstu.

2. Ja izpētes materiālos lietota nosacītā augstumu sistēma, nosaka augstumu starpību ar EVRS realizāciju Latvijas teritorijā.

3. Atlikušo krājumu aprēķinu noformē tā, lai to varētu pārbaudīt bez aprēķina veicēja klātbūtnes.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
13.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.augusta noteikumiem Nr.570
Frēzkūdras ieguves uzskaites žurnāls
1. Atradne, kurā atrodas licences laukums:
1.1.  nosaukums  
1.2. administratīvā vai teritoriālā piederība, adrese (ja iespējams)  
 

(pilsēta, novads, pagasts)

2. Derīgo izrakteņu ieguvējs  
 

(pašvaldības nosaukums, komersanta firma un reģistrācijas numurs vai fiziskās personas vārds, uzvārds)

3. Zemes dzīļu izmantošanas licences numurs ________________,  
izsniegta _______.gada ______.______________ un derīga līdz ______.gada_______.___________
 

(zemes dzīļu izmantošanas licences izsniedzējs)

4. Par žurnāla aizpildīšanu atbildīgā persona  
 

(amats, vārds, uzvārds)

5. Frēzkūdras ieguves uzskaite laukam Nr.___

1.tabula

Datums

Lauka Nr.

Lauka novācamā platība (ha)

Savākto bunkuru skaits (gab.)

Kūdras daudzums bunkurā (m3)

Savāktie kubikmetri

Kūdras iznākums tonnās no 1 m3 (nosacītais mitrums W = 40 %)

Tonnas (nosacītais mitrums W = 40 %)

diennaktī savāktais daudzums (m3 )

no mēneša sākuma savāktais daudzums (m3)

no sezonas sākuma savāktais daudzums (m3 )

dienā

no mēneša sākuma

no sezonas sākuma

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

                       
                       
                       
                       

Piezīmes.

1. Bunkurā savāktās kūdras vidējā tilpuma, kūdras tilpumsvara, faktiskā mitruma un aprēķinātā tilpumsvara (nosacītā mitrumā) lielumus sk. 3.tabulā.

2. Ja bunkuros savāktais kūdras daudzums attiecināts uz vienu hektāru novācamās platības, tabulā var izmantot arī platības, nevis bunkurus, ja laukiem regulāri pārbauda no viena hektāra savācamās kūdras daudzumu.

Atbildīgā darbinieka paraksts ___________________________________

Valsts vides dienesta amatpersonas atzīmes ________________________________________

6. Frēzkūdras ieguves uzskaites kopsavilkums pa laukiem

2.tabula

Datums

Lauka numurs

Iegūts (m3)

Iegūts (tonnas)

Izvesta iegūtā kūdra
(tonnas) (W = 40 %)

dienā

no mēneša sākuma

no sezonas sākuma

dienā

no mēneša sākuma

no sezonas sākuma

1

2

3

4

5

6

7

8

9

                 
                 

Piezīme. Tabulu aizpilda, izmantojot 1.tabulas datus.

Atbildīgā darbinieka paraksts___________________________________

7. Bunkurā savāktās kūdras vidējā tilpuma, kūdras tilpumsvara, faktiskā mitruma un aprēķinātā tilpumsvara noteikšana nosacītā mitrumā

20____.gada

 
 

(mēnesis)

3.tabula

Lauka numurs

Bunkurā savāktās kūdras tilpums (m3)

Dabīgi mitras kūdras tilpumsvars (g d)

Dabīgais mitrums (%)

Tilpumsvars nosacītā mitrumā (W = 40 %)
(G nos.)

mērījumiem izbērto bunkuru skaits (gab.)

noteiktā vidējā bunkura kubatūra

paraugu skaits

vidējais tilpumsvars (t/m3)

1

2

3

4

5

6

7

             
             

Piezīmes.

1. Mitrums noteikts _______________________________ laboratorijā.

2. Bunkurā savāktās kūdras tilpums noteikts ar ______ m3 tilpuma tvertni vai veikti no bunkura izbērtās kūdras izveidotās bērtnes mērījumi un aprēķini (4.tabula).

3. Tilpumsvara noteikšanai izmantoti ___________ svari un ________ tilpuma __________.

Atbildīgā darbinieka paraksts___________________________________

8. Frēzkūdras tilpuma noteikšana bunkurā

20____.gada

 
 

(mēnesis)

4.tabula

Bērtnes (lauka) numurs

Aprēķinā izmantotā bunkura kārtas numurs

Garums (m)

Apakšmalas platums (m)

Augstums (m)

Vidējais kūdras tilpums bunkurā (m3)
½ x Bv x Hv x Lv

apakšmala

augšmala

vidējais

L 1

L 2

L 3

L v

B 1

B 2

B v

H 1

H 2

H v

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

                         
                         

Piezīmes.

1. Līdzenā vietā no kūdras, kas izbērta no savācējmašīnas bunkura, izveido bērtni ar trijstūrveida šķērsgriezumu un veic mērījumus.

2. Aprēķina bunkura tilpumu.

3. Nosakot savākumu no viena hektāra savācamās (neto) platības, veic mērījumus no noteiktas platības savāktajai kūdrai un aprēķina savākumu uz hektāru.

Par uzskaiti atbildīgā persona  
 

(paraksts, vārds, uzvārds)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
14.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.augusta noteikumiem Nr.570
Grieztās sūnu kūdras (gabalkūdras) ieguves uzskaites žurnāls
1. Atradne, kurā atrodas licences laukums:
1.1. nosaukums  
1.2. administratīvā vai teritoriālā piederība, adrese (ja iespējams)  
 

(pilsēta, novads, pagasts)

2. Derīgo izrakteņu ieguvējs  
 

(pašvaldības nosaukums, komersanta firma un reģistrācijas numurs vai fiziskās personas vārds, uzvārds)

3. Zemes dzīļu izmantošanas licences numurs ________________  
izsniegta _________.gada ______._________________ un derīga līdz ________.gada_______._____________
 

(zemes dzīļu izmantošanas licences izsniedzējs)

4. Par žurnāla aizpildīšanu atbildīgā persona  
 

(amats, vārds, uzvārds)

5. Grieztās sūnu kūdras (gabalkūdras) uzskaites lauks Nr._____

1.tabula

Datums

Kartas numurs
Tranšejas kārtas numurs kartā

Izrakts diennaktī

Kūdras iznākums tonnās no 1 m3 (W = 40 %)

Izrakts (m3)

Tonnas (W = 40 %)

Izvesta iegūtā kūdra (tonnas)
(W = 40 %)

garums (m)

šķērsgriezums (m2)

apjoms (m3)

dienā

no mēneša sākuma

dienā

no mēneša sākuma

no sezonas sākuma

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

                       

Piezīmes.

1. Tabulas 2.ailē norāda arī kartā izraktās tranšejas kārtas numuru.

2. Tabulas 3.ailē norāda faktiski izrakto kopgarumu diennaktī.

3. Tabulas 4.ailē grieztajai kūdrai (atskaitot zudumus, piemēram, no celmiem, iebrukumiem) norāda izraktās tranšejas vidējo šķērsgriezumu, bet gabalkūdrai – šķērsgriezumu, kādu konkrētā mašīna izklāj gājienā.

4. Tabulas 6.ailē norāda tilpumsvaru (tonnās) pārrēķinam no dabīgā uz nosacīto mitrumu (pēc tehnoloģiskās projektēšanas normām, lauku inventarizācijas materiāliem vai laboratorijas analīzēm).

5. Tabulas piezīmēs norāda nosacītos zudumus (procentos vai kubikmetros).

Par uzskaiti atbildīgā persona  
 

(paraksts, vārds, uzvārds)

6. Grieztās kūdras (gabalkūdras) uzskaites kopsavilkums pa laukiem

2.tabula

Datums

Lauka numurs

Iegūts (m3)

Iegūts (tonnas) (W = 40 %)

Izvesta iegūtā kūdra (tonnas) (W = 40 %)

dienā

no mēneša sākuma

no sezonassākuma

dienā

no mēneša sākuma

no sezonas sākuma

1

2

3

4

5

6

7

8

9

                 
                 
Par uzskaiti atbildīgā persona  
 

(paraksts, vārds, uzvārds)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
15.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.augusta noteikumiem Nr.570
Akts
par derīgo izrakteņu ieguves vietas
rekultivāciju (konservāciju)

(izvēlas vajadzīgo)

20__.gada ___. _________

1. Atradne, kurā atrodas licences laukums:
1.1.  nosaukums  
1.2. administratīvā vai teritoriālā piederība, adrese (ja iespējams)  
 

(pilsēta, novads, pagasts)

2. Derīgo izrakteņu ieguvējs  
 

(pašvaldības nosaukums, komersanta firma un reģistrācijas numurs vai fiziskās personas vārds, uzvārds)

3. Komisijas sastāvs:

3.1. komisijas priekšsēdētājs (pašvaldības pilnvarotais pārstāvis)  
 

(amats, vārds, uzvārds)

3.2. Valsts vides dienesta pārstāvis  
 

(amats, vārds, uzvārds)

3.3. derīgo izrakteņu ieguvēja pārstāvis  
 

(amats, vārds, uzvārds)

3.4. zemes īpašnieks (vai tā pilnvarotā persona)  
 

(vārds, uzvārds)

3.5. citi komisijas locekļi  
 

(amats, vārds, uzvārds)

Komisija, veicot derīgo izrakteņu ieguves vietas apskati, konstatēja:
1. Darbus veica  
 

(derīgo izrakteņu ieguvēja nosaukums)

2. Darbi izpildīti saskaņā ar šādiem dokumentiem:  

 
 
   

3. Darbi uzsākti    un pabeigti  
 

(datums)

 

 (datums)

4. Darbi veikti _____________ ha platībā.

5. Darbu apraksts  
 
 
 
 

6. Darbu gaitā novirzes no projekta/shēmas ir/nav (nevajadzīgo svītrot) pieļautas. Pieļautās novirzes saskaņotas ar ___________________________________

Komisijas lēmums  
 

Komisijas priekšsēdētājs (pašvaldības pilnvarotais pārstāvis)

   
 

(vārds, uzvārds, paraksts)

Valsts vides dienesta pārstāvis  
 

(vārds, uzvārds, paraksts)

Derīgo izrakteņu ieguvēja pārstāvis  
 

(vārds, uzvārds, paraksts)

Zemes īpašnieks (vai tā pilnvarotā persona)  
 

(vārds, uzvārds, paraksts)

Citi komisijas locekļi  
 

(vārds, uzvārds, paraksts)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 570Pieņemts: 21.08.2012.Stājas spēkā: 25.08.2012. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 134 (4737), 24.08.2012.OP numurs: 2012/134.1
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
251021
{"selected":{"value":"09.10.2015","content":"<font class='s-1'>09.10.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"09.10.2015","iso_value":"2015\/10\/09","content":"<font class='s-1'>09.10.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"14.12.2013","iso_value":"2013\/12\/14","content":"<font class='s-1'>14.12.2013.-08.10.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.03.2013","iso_value":"2013\/03\/23","content":"<font class='s-1'>23.03.2013.-13.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.08.2012","iso_value":"2012\/08\/25","content":"<font class='s-1'>25.08.2012.-22.03.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
09.10.2015
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)