(Rīcības plāns grozīts ar MK 12.02.2013. rīkojumu Nr.54)

SATURS

1. Kopsavilkums

2. Esošā situācija – būtiskākie izaicinājumi Latgales reģiona attīstībai

3. Stratēģiskais ietvars – rīcības grupas veiktais izvērtējums "Iespēju Latgale"

3.1. Priekšlikumu apkopošanas process

3.2. Izvērtējuma teorētiskais ietvars

3.3. Saņemto priekšlikumu izvērtējums darba grupās

4. Latgales reģiona uzņēmējdarbības veicināšanas rīcības plāns

4.1. Rīcības grupas izvirzītie rīcības virzieni

4.2. Ieviešanai sagatavotie pasākumi rīcības grupas izvirzīto rīcības virzienu īstenošanai

SAĪSINĀJUMI

ĀM – Ārlietu ministrija

CSP – Centrālā statistikas pārvalde

ELFLA – Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

EM – Ekonomikas ministrija

ERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES – Eiropas Savienība

ESF – Eiropas Sociālais fonds

FM – Finanšu ministrija

IeM – Iekšlietu ministrija

IKP – iekšzemes kopprodukts

IKVD – Izglītības kvalitātes valsts dienests

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

KM – Kultūras ministrija

LAD – Lauku atbalsta dienests

LDDK – Latvijas Darba devēju konfederācija

LDZ – Latvijas Dzelzceļš

LGA – Latvijas Garantiju aģentūra

LHZB – Latvijas Hipotēku un zemes banka

LIAA – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LLKA – Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija

LLKC – Latvijas Lauku konsultāciju centrs

LM – Labklājības ministrija

LPR – Latgales plānošanas reģions

LVC – Latvijas Valsts ceļi

NFI – Norvēģijas finanšu instruments

NEPLP – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

NKC – Nacionālais kino centrs

NVA – Nodarbinātības valsts aģentūra

SM – Satiksmes ministrija

TM –Tieslietu ministrija

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VIAA – Valsts izglītības attīstības aģentūra

VISC – Valsts izglītības satura centrs

VM – Veselības ministrija

VRAA – Valsts reģionālās attīstības aģentūra

ZM – Zemkopības ministrija

1. Kopsavilkums

Lai izpildītu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 96.uzdevumā noteikto – risināt ilglaicīgo negatīvo ekonomisko, sociālo un demogrāfisko tendenču kopumu Latgales reģionā un ieviest īpašu vidēja termiņa attīstības instrumentu saskaņā ar apstiprināto Latgales reģiona attīstības stratēģiju un programmu, nodrošinot ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti, tika izstrādāts Rīcības plāns Latgales reģiona izaugsmei 2012.–2013.gadā (turpmāk – rīcības plāns).

Latgale, tāpat kā citi reģioni daudzu gadu laika periodā, ir saņēmusi ievērojamas investīciju summas dažādu atbalsta instrumentu un atbalsta pasākumu ietvaros, t.sk. ES fondu 2007.–2013.gadam ietvaros veiktais investīciju apjoms sastāda 232,8 milj. LVL¹. Vienlaikus ir vairāki indikatori, kas liecina, ka sasniegtie rezultāti nav apmierinoši – iedzīvotāju skaita izmaiņu negatīvā tendence, emigrācijas pieaugums, bezdarba līmenis virs Latvijas vidējā, jaunu uzņēmumu nelielais skaits, ievērojams ēnu ekonomikas īpatsvars, iedzīvotāju negatīvs vērtējums reģionam kā dzīves un darba vietai (t.sk. reģiona negatīvs tēls citu reģionu iedzīvotāju skatījumā) u.c. Pie tam – dažādu investīciju veidu korelāciju analīze ar reģiona attīstības rādītājiem (sociāliem, ekonomiskiem u.c.) liecina, ka investīcijas infrastruktūrā nesniedz būtisku ieguldījumu reģiona attīstībā, to ietekme ir šaura un bieži vien tikai uz konkrēto finansējuma saņēmēju attiecināma.

Šie un vēl citi fakti liecina par nepieciešamību pārskatīt atbalsta veidus un instrumentus reģiona attīstībai, identificējot būtiskākos izaicinājumus Latgales attīstībai un potenciāli efektīvākos risinājumus tiem, t.sk. koncentrēt esošos resursus un atbalsta instrumentus uzņēmējdarbības attīstībai Latgalē. Līdz ar to rīcības plānā tiek izvirzīts mērķis: panākt aktīvāku iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, kā arī radīt labvēlīgākus nosacījumus privāto investīciju piesaistei Latgalei.

Ar 2012.gada 24.februāra Ministru prezidenta rīkojumu Nr.72 ir izveidota rīcības plāna izstrādes Vadības grupa, kuras sastāvā ir VARAM, LM, IZM, EM, SM, FM, KM, ZM ministri un Ministru prezidenta padomnieks I.Dālderis.

Vienlaikus, lai veiktu reģiona situācijas padziļinātu izvērtējumu, apkopotu idejas, ierosinājumus un piedāvājumus reģiona attīstībai, kā arī sagatavotu veicamo rīcības virzienu un pasākumu plānu, tika izveidota VARAM Rīcības grupa (grupu veido starpnozaru speciālisti, eksperti un VARAM darbinieki).

Kopumā VARAM Rīcības grupa saņēma vairāk kā 400 dažādus ierosinājumus aktivitātēm Latgales reģiona attīstībai. Latgales rīcības grupa strukturēja priekšlikumus atbilstoši uzņēmējdarbības tirgus un veicināšanas politikas shēmai – veicot analīzi darba grupās, tika izdalīti 3 galvenie pamatfaktori: sociālā struktūra; resursu pieejamība, uzņēmēju prasmes (priekšlikumus skatīt 3.nodaļā).

Izvērtējot saņemto priekšlikumu īstenošanas gatavību (t.sk. finansējuma pieejamība un īstermiņa realizācijas iespēja), tika sagatavoti pasākumi 2012.–2013.gadam ar kopējo finansējuma apjomu 83,5 milj. LVL apmērā, t.sk. papildus piesaistāms ES fondu finansējums 55,7 milj. LVL apmērā kā virssaistības un valsts budžeta 5,9 milj. LVL apmērā, kā arī 388 tūkst. LVL NFI ietvaros (skatīt 4.nodaļā).

Izstrādājot un vērtējot veicamo rīcību virzienu un pasākumu plānu, jāņem vērā vairāki būtiski faktori attiecībā uz Latgales reģiona situācijas specifiskumu:

– situācijas būtisku uzlabošanos nav iespējams panākt īstermiņā. Pozitīvas izmaiņas iespējamas ātrākais 2–3 gadu laikā;

– iespējams situāciju reģionā stabilizēt, bet nav iespējams panākt tūlītēju reģiona ‘līdzsvarotību’ un ‘vienlīdzīgumu’ ar citiem Latvijas reģioniem;

– Latgales reģions salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem ir vājāk attīstīts un tā apdzīvotība ļoti izkliedēta.

Jāuzsver, ka Latgales reģiona uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumi koncentrējas uz reģiona ekonomiskās sistēmas efektivitātes uzlabošanu, kam savukārt vajadzētu pozitīvi ietekmēt reģiona ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju vidējos ienākumus. Tas jāņem vērā, nosakot uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumu rezultatīvos rādītājus. Protams, virkne plānā ietverto pasākumu varētu netieši risināt arī ar sociālo nevienlīdzību saistītās problēmas, taču uzņēmējdarbības attīstība var sociālo nevienlīdzību arī palielināt. Lai risinātu reģiona labklājības un dzīves kvalitātes jautājumus, būtu nepieciešama valsts un pašvaldību līmeņa iejaukšanās, kas ir tieši vērsta uz sociālo integrāciju un nevienlīdzību mazināšanu.²

Jāakcentē, ka "Iespēju Latgale" ir visu Latvijas reģionu iespēja, un veiksmes gadījumā Latgales pieredze būtu pielietojama arī citos reģionos ar līdzīgām attīstības tendencēm un problemātiku.

2. Esošā situācija – būtiskākie izaicinājumi Latgales reģiona attīstībai

2011.gada decembra beigās CSP publicēja aktuālos IKP datus reģionu iedalījumā. IKP tiek plaši izmantots kā pamata rādītājs ekonomiskās attīstības un labklājības raksturošanai. Lai gan dati ir ar 2 gadu nobīdi, tie joprojām parāda, ka Latgales reģions pēc attīstības līmeņa savā attīstībā ievērojami atpaliek no pārējiem reģioniem un pēdējo 10 gadu laikā situācija nav uzlabojusies.

Ekonomikas recesija 2009.gadā visvairāk skāra tieši Rīgas un Pierīgas reģionus (lielāks IKP kritums), kas saistīts izaugsmes gados koncentrēto ekonomisko aktivitāti Rīgā un Pierīgā. Līdz ar to ir saglabājušās būtiskas atšķirības starp reģioniem – 2009.gadā Latgalē IKP uz 1 iedzīvotāju bija tikai 55% līmenī no Latvijas vidējā rādītāja un tikai 33% no IKP uz 1 iedzīvotāju Rīgas reģionā.

IKP uz 1 iedz. faktiskās cenās, Ls. Dati: CSP

CSP ir publiskojusi tautas skaitīšanas provizoriskos datus. Iedzīvotāju skaita izmaiņas būtiski ir ietekmējušas gan iedzīvotāju dabiskā pieauguma, gan starptautiskās migrācijas tendences. Kopš 2000.gada tautas skaitīšanas iedzīvotāju skaits valstī ir samazinājies par 309 tūkst. jeb par 13% – Latgales reģionu kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās ir skārusi visvairāk (iedzīvotāju skaits samazinājies par 21%).

Analīze rāda, ka atsevišķos novados iedzīvotāju skaita zaudējums ir līdz (–30%).

Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas. Dati: tautas skaitīšana

Latgales reģionā arī 2011.gadā saglabājusies iepriekšējos gados novērojamā tendence, ka Latgales reģionā ir izteikti lielāks reģistrētā bezdarba līmenis nekā pārējos reģionos, kas liecina ne tikai par darba vietu trūkumu, bet arī par nevēlamu sociālo situāciju.

Iedzīvotāju dzīves līmenis pēc aktuālākās datu analīzes ievērojami atšķiras. Latgales reģiona strādājošo mēneša ienākumi no Rīgas reģiona strādājošo ienākumiem atšķiras 1,5 reizes un vidēji par 100 LVL mazāk kā vidēji Latvijā. Tai pat laikā – nelegālā nodarbinātība, kontrabanda un ēnu ekonomika tiek uztverta kā norma.

Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa Ls (neto). Dati: CSP

Lielākā daļa iedzīvotāju koncentrējušies Daugavpilī un Rēzeknē, kur dzīvo 139 tūkst. jeb 41% no visiem Latgales reģiona iedzīvotājiem. Pilsētās dzīvo 59% iedzīvotāju, bet salīdzinoši liels iedzīvotāju blīvums ir arī Preiļu, Līvānu, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Viļānu novados. Darbspējas vecuma iedzīvotāji veido 66,4%, bet līdz darbspējas vecumam ir 12,9% iedzīvotāji. Ekonomiski aktīvo cilvēku skaits veido 238 tūkstošus jeb gandrīz 70% no iedzīvotāju kopskaita. No visiem reģiona iedzīvotājiem 66% ir vidusskolas vai vidējā profesionālā izglītība un 18 % – augstākā izglītība.

Par būtiskākajām Latgales reģiona attīstības problēmām ir uzskatāmas:

1. Zema uzņēmējdarbības aktivitāte (t.sk. jaunu uzņēmumu dibināšanas aktivitāte). Salīdzinot uzņēmumu skaitu, Latgales reģionā ir 2. mazākais uzņēmumu skaits (Latgalē 48 ekonomiski aktīvās vienības uz 1000 iedz., salīdzinājumam – Rīgas reģionā 62 (2009.gads)) un vismazākais jaundibināto uzņēmumu skaits (Latgalē 3 jauni uzņēmumi uz 1000 iedz., salīdzinājumam – Rīgas reģionā 12 (2011.gads), kamēr Latvijā vidēji tie bija 8 jauni uzņēmumi uz 1000 iedz. (Lursoft dati)). Izteikti augsts Latgalē ir pašnodarbināto personu īpatsvars, savukārt zems komercsabiedrību īpatsvars. Pie tam reģiona iedzīvotājiem raksturīgs plānveida ekonomikas sentiments un viedoklis par publisko pārvaldi kā darba vietu radītāju.

2. Latgales reģionam ir zemākie rādītāji investīciju piesaistē. Latgales reģionam nepiesaistot vairāk investīcijas savai izaugsmei, palielināsies reģionālās attīstības atšķirības (attīstīsies tie reģioni, kas labāk spēs piesaistīt privātā sektora investīcijas).

Nefinanšu investīcijas uz 1 iedz., LVL, 2010.g. Dati: CSP

3. Latgalē ir mazs to cilvēku īpatsvars, kas ir gatavi uzsākt savu uzņēmējdarbību. Tirgus un sociālo pētījumu centra SKDS 2011.gada pētījums liecina, ka 54% iedzīvotāju, lai nodrošinātu sev darba iespējas un ienākumus ilgtermiņā, vēlas strādāt kā darba ņēmēji (Latvijā vidēji – 39%), savukārt veidot savu uzņēmumu plānojuši tikai 6% (Latvijā vidēji – 9%). Ņemot vērā Latgales reģionā pastāvošos augstos bezdarba rādītājus (2011.gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latgales reģionā bija 19,8%, Rīgas reģionā – 8,3%, NVA dati), jaunu uzņēmumu izveide reģionā, radot jaunas darbavietas, ir izšķiroši svarīga.

4. Zems sociālā kapitāla līmenis. 2012.gada martā tirgus un sociālo pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka Latgalē ir izteikti augstāki savstarpējās neuzticēšanās rādītāji kā citos reģionos.

5. Latgales iedzīvotāji ir vairāk orientēti pamest savu dzīvesvietu – pēc SKDS 2011.gada pētījuma datiem no Latgales reģiona iedzīvotājiem pārcelties uz citu apdzīvotu vietu Latvijā vai ārzemēs plāno 22% (Latvijā vidēji – 17%), uz citu apdzīvoto vietu pārcelties neplāno 64% (Latvijā vidēji – 73%).Viens no būtiskākajiem iemesliem minētajiem rādītājiem ir brīvo darbvietu trūkums Latgales reģionā, kā rezultātā pieaug nepieciešamība iedzīvotājiem pilnveidot savas zināšanas, prasmes un profesionālo kvalifikāciju.

6. ievērojami samazinājusies jauniešu motivācija iegūt izglītību un iedzīvotāju vēlme iesaistīties neformālās izglītības programmās un profesionālās kvalifikācijas uzlabošanā. SKDS 2011.gada pētījums liecina, ka, lai nodrošinātu sev darba iespējas un ienākumus ilgtermiņā, 13% Latgales iedzīvotāju vēlas mācīties, lai paaugstinātu savu kvalifikāciju, savukārt 11% – mācīties, lai pārkvalificētos.

7. Reģiona ievērojamais neefektīvo mazo lauku saimniecību skaits. Šādas saimniecības uztur iedzīvotāju nabadzību, nodrošinot eksistencei pietiekamo minimumu, vienlaicīgi traucējot augt lielākajām un ienesīgākajām saimniecībām zemes trūkuma dēļ. Šiem cilvēkiem tai pašā laikā nav vietas darba tirgū, jo arī pilsētas nepiedāvā darbavietas. Ir nepieciešama pakāpeniska, bet pēc iespējas mērķtiecīga darbaspēka novirzīšana no laukiem uz nodarbinātību pilsētās.

Latgales reģions laikā no 2005.–2009.gadam no ES fondiem saņēmis ievērojamu finansējumu, t.sk. cilvēkresursu attīstībai un nodarbinātības veicināšanai 44,20 LVL uz vienu iedzīvotāju (3.vieta starp statistiskajiem reģioniem), infrastruktūras attīstībai – 499,97 LVL uz vienu iedzīvotāju (2.vieta starp statistiskajiem reģioniem), uzņēmējdarbības attīstībai – 33,41 LVL uz vienu iedzīvotāju (5.vieta starp statistiskajiem reģioniem).

Apskatot aktivitāšu finansējumu uz vienu iedzīvotāju reģionos, redzams, ka lielāko finansējuma apjomu uz vienu iedzīvotāju aktivitātēs ar reģionāla un vietēja līmeņa ietekmi piesaistījis Kurzemes reģions – 652 LVL, savukārt mazāko – Rīgas reģions – 267 LVL. Vidzemes reģions, kas ir pēc iedzīvotāju skaita mazākais, uz vienu iedzīvotāju ir saņēmis 633 LVL, bet Latgales un Zemgales reģioni ir saņēmuši attiecīgi 542 un 536 LVL uz vienu iedzīvotāju.

Vērtējot atbalsta apjomu uz vienu aktīvo uzņēmumu, Latgales esošie uzņēmumi ir spējuši piesaistīt finansējuma apjomu līdzīgi citiem reģioniem (līdzīgi vidējam Latvijā), kas liecina par to potenciālu izaugsmei. Vienlaikus ES fondu zemā piesaiste darbības programmā "Uzņēmējdarbībā un inovācijās" ir saistīta ar uzņēmumu trūkumu Latgalē (mazo skaitu), kas spētu veidot pietiekoši lielu kritisko masu kopējā investīciju apguvē.

Atbalsta apjoms uz katru aktīvo uzņēmumu reģionā. Dati: LIAA dati

Rezultātā esošie ieguldījumi nav būtiski palielinājuši Latgales spēju piesaistīt privātās investīcijas (nefinanšu investīciju un ārvalstu tiešo investīciju piesaistē Latgalei ir zemākie rādītāji). Latgales reģiona nelabvēlīgās attīstības tendences liecina, ka pieejamo ES finansējumu nepieciešams izmantot efektīvāk, radot lielāku atdevi reģiona attīstībai.

Kā norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)⁵, "lai nodrošinātu reģionu attīstības politiku efektivitāti, jāņem vērā specifiski vietējo situāciju raksturojoši faktori un uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi jāpieskaņo vietējiem apstākļiem". Reģionu attīstības statistiskā analīze liecina – būtiskākais faktors izaugsmē ir produktivitāte. Pat pie negatīviem dažādiem citiem faktoriem – iedzīvotāju skaita samazināšanās, augsts bezdarbs u.c. – produktivitāte spēj nodrošināt reģiona attīstību. Inovācija, cilvēkkapitāla kvalitāte, zināšanu un izglītības kvalitāte, darbaspēka kvalifikācija un sociālā aktivitāte – tie ir reģiona attīstības dzinējspēki.

Jaunās paaudzes reģionālā politika, kas rietumvalstīs attīstījusies kopš 20.gs. 90.gadiem un kas pakāpeniski tiek ieviesta Latvijā, paredz, ka reģionālās politikas uzdevums ir piedāvāt katrai valsts teritorijai tās specifiskajai situācijai atbilstošus attīstības instrumentus un risinājumus.

3. Stratēģiskais ietvars – rīcības grupas veiktais izvērtējums "Iespēju Latgale"

3.1. Priekšlikumu apkopošanas process

Lai apzinātu visas idejas un redzējumus reģiona attīstībai, kas jau līdz šim definēti dažādos attīstības plānošanas dokumentos, VARAM Rīcības grupa sagatavoja pārskatu par reģiona un konkrētu novadu attīstības dokumentos minētajām veicamajām aktivitātēm.

Savus konkrētu aktivitāšu piedāvājumus reģiona attīstībai tika lūgtas sagatavot nozaru ministrijas, kā arī Latgales reģiona pašvaldības. Kopumā no ministrijām un pašvaldībām tika saņemti vairāk kā 200 priekšlikumi.

Paralēli valsts un pašvaldību institūciju ierosinājumu apkopošanai VARAM izsludināja atvērtu ideju iesūtīšanu, aicinot ikvienu interesentu VARAM mājas lapā aizpildīt ideju Latgales attīstībai anketu. Anketa tika strukturēta pēc identificētajiem aktivitāšu virzieniem: (a) cilvēkkapitāls, (b) uzņēmējdarbība, (c) infrastruktūra, (d) pārvalde. No iedzīvotājiem, NVO un iniciatīvu grupām tika saņemti kopumā 150 priekšlikumi.

Lai iegūtu informāciju par aktuālākajām uzņēmējdarbības problēmām nepastarpināti no uzņēmējiem, VARAM Rīcības grupa devās vairākās darba vizītēs uz Latgali, tiekoties un diskutējot kopumā ar vairāk kā 30 vietējiem uzņēmējiem, jauniešiem, NVO, pašvaldību un biznesa inkubatoru pārstāvjiem u.c.

Kopumā VARAM Rīcības grupa saņēma vairāk kā 400 dažādus ierosinājumus aktivitātēm Latgales reģiona attīstībai. Visas idejas un ierosinājumi tika strukturēti uzņēmējdarbības veicināšanas politikas instrumentu grupās, identificējot, kādas tieši tirgus nepilnības tās atrisinātu. Skaitliski visvairāk ierosinājumu un piedāvājumu attiecās uz nodokļu sistēmas maiņu reģionālā mērogā, kā arī ievērojamiem atvieglojumiem finanšu resursu pieejamībā Latgales reģiona uzņēmējiem. VARAM Rīcības grupa uzskata, ka nodokļu sistēmas vai atsevišķu tās elementu maiņa ir nacionālā līmenī kompleksi risināms jautājums, ko nevar izdalīt un izvērtēt tikai viena reģiona kontekstā. Savukārt finanšu resursu pieejamību nevar uzskatīt par būtiskāko problēmu un vienīgo risinājumu uzņēmējdarbības attīstībai, ko apliecina fakts, ka līdz šim reģionā ieguldīto finanšu līdzekļu efektivitāte ir bijusi zema.

Visas iegūtās idejas, ierosinājumi un piedāvājumi tika apkopoti trīs tematiskās sadaļās:

· konkrēti ierosinājumi un idejas – priekšlikumi, kuros minēti konkrēti veicamie pasākumi. Kopumā vairāk kā 250;

· vispārīgi ierosinājumi un idejas – priekšlikumi, kuros sniegts problēmu izklāsts, vispārīgs redzējums par reģiona attīstību u.tml. Kopumā vairāk kā 150;

· individuālu vajadzību, konkrētu projektu ierosinājumi – priekšlikumi, kuros tiek lūgts atbalsts konkrētiem projektiem, uzsāktai vai idejas stadijā esošai uzņēmējdarbībai u.tml. Kopumā vairāk kā 20.

Saņemtos ierosinājumus, idejas un piedāvājumus Latgales reģiona attīstībai VARAM Rīcības grupa strukturēja atbilstoši uzņēmējdarbības tirgus un veicināšanas politikas shēmai (skatīt nodaļu 3.2. Izvērtējuma teorētiskais ietvars), kur priekšlikumi padziļināti tika analizētas ekspertu izvērtējuma grupās (skatīt nodaļu 3.3. Saņemto priekšlikumu izvērtējums darba grupās).

3.2. Izvērtējuma teorētiskais ietvars

Atšķirībā no uzņēmējiem sabiedrība un līdz ar to arī valsts ekonomiskās politikas veidotāji nav ieinteresēti veiksmīgos uzņēmējdarbības projektos pašos par sevi, bet gan to radītajos labumos, kas ir noderīgi visai sabiedrībai kopumā. Piemēram, Valtera Capa un Riharda Jirgena radītais un sākotnēji Valsts elektrotehniskajā fabrikā (VEF) ražotais Minox fotoaparāts vai Lerija Peidža un Sergeja Brina izstrādātais Google meklētājs atnesa uzņēmējiem gan peļņu, gan slavu un zināmā mērā arī varu, taču sabiedrības būtiskākais ieguvums bija šo uzņēmēju radītie produkti, kas ļāva pilnvērtīgāk vai efektīvāk realizēt cilvēku vajadzības.

Arī mūsdienu Latvijā ir šādi uzņēmējdarbības piemēri, kas liecina, ka uzņēmējdarbības projekti var gan nest peļņu un atpazīstamību to ieviesējiem, gan radīt kopēju labumu visai sabiedrībai.

– Sociālais portāls draugiem.lv, kura radītājs Lauris Liberts veiksmīgi īstenoja zināšanu pārnesi, adaptējot friendster.com (viens no pirmajiem sociālajiem portāliem pasaulē, arī šobrīd plaši izplatīts Āzijā) formātu Latvijai, pie tam veicot to ar minimālu starta kapitālu.

– Aerodium, kurš spēja veiksmīgi pielāgot militāro infrastruktūru brīvā laika pavadīšanas un citām civilajām vajadzībām un, iegādājoties uzņēmumu Kanādā, kurš izgudroja pirmo vēja tuneli, kļūt par vienīgajiem pasaulē, kuri pēc konkrētās tehnoloģijas ražo vēja tuneļus.

– Sabiedrības iniciatīvu platforma manabalss.lv, kuru idejas autori Kristofs Blaus un Jānis Erts izveidoja bez sākotnējā finansējuma un pirmo divu darbības nedēļu laikā tajā iesaistījās 10% Latvijas iedzīvotāju.

– Stendera Ziepju fabrika, kuru izstrādātais preču un pārdošanas koncepts franšīzēs pārdots vairāk kā 150 veikalos pasaulē.

– Liepājas Karostas cietuma viesnīca, kuru 2007. gadā "The Guardian" atzina par trešo labāko cietuma viesnīcu pasaulē, bet "The Lonely Planet" nosauca par vienu no diviem Baltijā noteikti apmeklējamiem tūrisma objektiem.

Viens no nozīmīgākajiem pētniekiem, kas veicinājis izpratni par uzņēmējdarbības procesu, ir 20.gs. pirmajā pusē dzīvojušais austriešu ekonomists Jozefs Šumpēters (Joseph Schumpeter). Viņa uzņēmējs ir novators, kurš nodarbojas ar "radošo postīšanu" (creative destruction) un kurš tirgū pielieto jaunas kombinācijas – ievieš jaunas preces vai pakalpojumus, izmanto jaunas ražošanas metodes, atklāj jaunus tirgus, piesaista jaunus piegādātājus vai restrukturizē nozari, piemēram, panākot savam uzņēmumam monopola stāvokli. Šumpētera uzņēmēja dzinulis ir peļņa, kas īslaicīgi var būt ievērojami augstāka nekā konkurentiem. Ilgtermiņa periodā konkurenti mēģina uzņēmēja jaunievedumus imitēt, tādejādi uzņēmēja peļņu samazinot. Līdz ar to Šumpētera uzņēmējs, lai saglabātu augsto peļņu, nekad nevar pārtraukt meklēt jaunas iespējas un risinājums, nekad nevar zaudēt savu novatora garu. Protams, Šumpēters apzinājās, ka reti kurš uzņēmums ir novatorisks ilgtermiņā, tādēļ procesa līmenī viņš stingri nošķīra uzņēmējdarbību no uzņēmuma pārvaldes. Šumpētera izpratnē indivīds ar uzņēmējdarbību nodarbojas tikai tad, kad viņš vai viņa patiešām ievieš jaunas resursu kombinācijas, bet pēcāk, tās ekspluatējot, jau nodarbojas ar uzņēmuma pārvaldi.⁶

Vēlāk gan Šumpēters ar skepsi raudzījās uz novatoriskas uzņēmējdarbības iespējamību attīstīta kapitālisma sistēmā. Viņš paredzēja jaunrades procesa nozīmīguma samazināšanos un tā pārvēršanos rutīnā, ar ko pārsvarā nodarbotos lielas starptautiskas korporācijas un ko administrētu šo korporāciju birokrātiskais aparāts.⁷ Empīriskie novērojumi zināmā mērā apstiprina Šumpētera prognozes – lielās korporācijas patiešām veic lielāko daļu no produktu uzlabojumiem un kontrolē jaunrades procesu attīstītās un stabilās nozarēs (piemēram, ķīmijas, farmācijas, elektrisko iekārtu u.c.), taču daudzus no nozīmīgiem 20. gs. jaunievedumiem (lidmašīnu, FM radio, konveijeru, nierakmeņu lāzeru u.c.) ir radījuši un ieviesuši neatkarīgi uzņēmēji. Tikai vēlāk, pateicoties šiem jauninājumiem, viņi nereti ir varējuši attīstīt savus uzņēmumus un kļūt par būtiskiem spēlētājiem attiecīgajās nozarēs. ⁸

Pēc Otrā pasaules kara ekonomiskā izaugsme tika saistīta ar kapitāla akumulāciju. Valstis mēģināja attīstīt kapitālietilpīgas ražošanas nozares un piesaistīt tiešās investīcijas šo nozaru lielajiem uzņēmumiem. Savukārt mazie un vidējie uzņēmumi, kas visvairāk saistās ar Šumpētera novatorisko uzņēmējdarbību, tika uzskatīti par luksusa preci, kurus varbūt ir nepieciešams saglabāt ilgtermiņa periodā, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas decentralizāciju, bet kuri kopumā ir neefektīvi un ierobežo ekonomisko izaugsmi. Turpinot pētīt ekonomikas izaugsmes procesu, ekonomisti drīz nonāca pie secinājuma, ka ilgtermiņa periodā ekonomisko izaugsmi var nodrošināt tikai tehnoloģiskais progress, un valstu ekonomiskajā politikā kā prioritāte parādījās ieguldījumi zināšanās, taču arī tie pārsvarā tika saistīti ar lielajiem uzņēmumiem. Uzņēmējdarbības veicināšanas politika parādījās 1990tajos gados, kad globalizācijas rezultātā liela daļa ražošanas pārcēlās no attīstītajām uz mazāk attīstītajām valstīm, bet sākotnējie ieguldījumi zināšanās nedeva plānotos rezultātus. Šajā situācijā uz uzņēmējiem (jaundibināto mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekiem) sāka skatīties gan kā uz potenciālajiem darba devējiem, gan kā uz izgudrojumu komercializētājiem un no ekonomiskās politikas viedokļa to nozīmība būtiski palielinājās.⁹

Mazāk attīstītajās un pārejas ekonomikas valstīs pēdējo divdesmit gadu laikā (īpaši 1990to gadu sākumā) ekonomikas politikas galvenās prioritātes ir bijušas valsts lomas samazināšana ekonomikā (privatizācija, tirgus liberalizācija utt.) un tirgus ekonomikai labvēlīgas institucionālās vides iedibināšana (piemēram, īpašuma tiesību un līgumsaistību ievērošanas nodrošināšana). Diemžēl tās ne vienmēr ir izrādījušās pietiekamas, lai nodrošinātu dinamiskas un efektīvas tirgus ekonomikas attīstību. Vairāki autori kā papildus priekšnosacījumu izdala nepieciešamību atrisināt arī virkni uzņēmējdarbību ierobežojošu tirgus nepilnību. Piemēram, pastāv uzskats, ka mazāk attīstīto valstu ekonomiskai izaugsmei nepieciešama ekonomikas diversifikācija un līdz ar to uzņēmēji, kas ir gatavi riskēt un attīstīt jaunus produktus un valstij netradicionālas nozares. Taču nepietiekamas investīcijas jaunu produktu ražošanas procesu izpētē, kas saistītas ar samērā lēto veiksmīgi pielāgoto ražošanas procesu imitāciju, kā rezultātā atdeve no investīcijām pētniecībā katram konkrētam uzņēmējam ir ievērojami zemāka nekā sabiedrībai kopumā, kavē jauno produktu un netradicionālo nozaru attīstību.¹⁰ Savukārt starp pārejas ekonomikas valstīm veiksmīgāk attīstījušās tās, kurās līdz ar ekonomiskajām reformām uzplaukusi uzņēmējdarbība un līdzās privatizētajiem un ārvalstu uzņēmumiem parādījušies sekmīgi jaundibināti vietējie uzņēmumi.¹¹

Lai labāk saprastu, kad un kā valstis, reģioni vai pašvaldības var veicināt uzņēmējdarbību, mēs esam mēģinājuši strukturēt gan nosacīto uzņēmējdarbības tirgu, gan uzņēmējdarbības veicināšanas politikas instrumentus (skatīt 1. attēlu)¹².

Pieprasījumu (lodziņš "Pieprasījums" 1. attēlā) pēc uzņēmējiem nosaka potenciālās uzņēmējdarbības iespējas. Tās vēl nav materializējušās jaunos uzņēmumos vai ieviestos jauninājumos jau esošajos uzņēmumos, taču tās nav arī zinātniski izgudrojumi bez komerciāla pielietojuma. Citiem vārdiem sakot, tās ir uzņēmējdarbības iespējas, kuras kādam vēl ir jāatklāj. Lai tas notiktu, potenciālajiem uzņēmējiem (lodziņš "Piedāvājums" 1. attēlā) tās ir jāidentificē un, izmantojot savas spējas un nepieciešamos resursus, jārealizē dzīvē.

Uzņēmējdarbības iespējas nerodas vakuumā, bet gan ir cieši saistītas ar sabiedrības politekonomisko struktūru, zinātnes attīstību un citiem procesiem (lodziņš "Avoti" 1. attēlā). Uzņēmējdarbības iespēju avoti ir gan zinātniskie izgudrojumi, gan izmaiņas preču un pakalpojumu tirgos un cilvēku vajadzībās, gan dažādi ārējie šoki.

Savukārt potenciālo uzņēmēju piedāvājumu ietekmē gan sabiedrība kopumā (lodziņš "Sociālā struktūra" 1. attēlā), gan uzņēmējiem pieejamie resursi (lodziņš "Resursi" 1. attēlā). Sociālā struktūra sevī ietver tās sabiedrību raksturojošās iezīmes, kas tieši neietekmē katru konkrēto potenciālo uzņēmēju, bet raksturo kopējo piedāvājumu. Piemēram, sabiedrības demogrāfiskā struktūra un kulturāli noteiktā pārliecība par to, kam ir pieņemami nodarboties ar uzņēmējdarbību, iespaido kopējo potenciālo uzņēmēju sastāvu. Līdzīgi sociālā struktūra ietekmēs arī daļu no uzņēmējdarbībai nepieciešamajiem resursiem (īpaši cilvēkresursus). Taču resursi ir būtiski arī paši par sevi un ietver visu, kas nepieciešams, lai potenciālie uzņēmēji varētu realizēt savus uzņēmējdarbības projektus. Tajos ietilpst ekonomiskais kapitāls, cilvēkresursi, zināšanas, izejvielas, uzņēmēju sadarbības tīklojumi utt.

Izvērtējot uzņēmējdarbības iespējas, potenciālie uzņēmēji gala rezultātā izdara izvēli – mēģināt realizēt kādu no produktīvās uzņēmējdarbības iespējām vai nodarboties ar kādu no alternatīvām (lodziņš "Izvēles iespējas" 1. attēlā). Ieguvumus un risku, kas saistīti ar dažādajām alternatīvām, noteiks potenciālo uzņēmēju spējas un iemaņas, pieejamie resursi, kā arī dažādi citi ārējie faktori. Savukārt izvēle būs atkarīga no potenciālo uzņēmēju vēlmēm un attieksmes pret risku.

Kamēr daļa no valsts iedzīvotājiem izvēlas kļūt par uzņēmējiem, citi no uzņēmējiem pārkvalificējas par algotiem darbiniekiem vai izvēlas kādu citu no alternatīvām (lodziņš "DE" 1. attēlā). Šīs izmaiņas nosaka kopējo produktīvo uzņēmēju skaitu, kas apzīmēts ar E (lodziņš "Produktīvā uzņēmējdarbība" 1. attēlā).

Savukārt E* ir vairākas interpretācijas. Pirmkārt, to var uzskatīt par optimālo produktīvās uzņēmējdarbības līmeni, kas nodrošina valsts ekonomisko izaugsmi. Ja faktiskais produktīvo uzņēmēju skaits (E) ir mazāks nekā optimālais (E*), labi funkcionējošā tirgū vajadzētu būt pastiprinātam pieprasījumam pēc uzņēmējiem (E–E*0), labi funkcionējošā tirgū pastiprināta konkurence produktīvo uzņēmēju starpā piespiestu daļu no tiem izvēlēties kādu citu nodarbošanos. Tā rezultātā faktiskais produktīvo uzņēmēju skaits samazinātos līdz sasniegtu optimālo. Šī tirgus darbība 1. attēlā ir atspoguļota kā atgriezeniskā saite (bultiņa no "Produktīvās uzņēmējdarbības" lodziņa uz "Pieprasījuma" lodziņu). Otrkārt, E* var interpretēt nevis kā tirgus noteiktu optimālo produktīvās uzņēmējdarbības līmeni, bet kā optimālo jeb plānoto produktīvās uzņēmējdarbības līmeni no valsts ekonomiskās politikas veidotāju skatu punkta.

Uzņēmējdarbības veicināšanas politika nav viendabīga, bet ietver sevī dažādus instrumentus. Iepriekš aprakstītā uzņēmējdarbības tirgus struktūra ļauj dažādos uzņēmējdarbības veicināšanas instrumentus sadalīt septiņās nosacītās grupās (aplīši "I0" – "I6" 1. attēlā).

Valsts ekonomiskās politikas un līdz ar to arī uzņēmējdarbības veicināšanas politikas pamatā ir sabiedrības izvēle par to, cik lielā mērā valstij ir jāiejaucas tirgus procesos ("I0" aplītis 1. attēlā). Dažādu valstu iejaukšanās līmenis atšķiras (piemēram, Skandināvijas valstu ekonomiskajā modelī valsts loma ir ievērojami lielāka nekā ASV). Teorētiski valsts loma ekonomikā ir atkarīga no tā vai eksistē tirgus nepilnības (market failures) un vai tās ir iespējams mazināt ar valsts ekonomiskās politikas palīdzību. Piemēram, daudzas valstis aktīvi iesaistās ceļu infrastruktūras izveidē, pamatojot to ar brīvā tirgus nespēju nodrošināt no sabiedrības viedokļa optimālu investīciju līmeni šajā jomā. Attiecībā uz uzņēmējdarbību sabiedrības izvēle par valsts lomu ekonomikā noteiks arī optimālo jeb plānojamo produktīvās uzņēmējdarbības līmeni (E*) un uzņēmējdarbības veicināšanas politika tiks vērsta uz to, lai faktiskais produktīvas uzņēmējdarbības līmenis sakristu ar plānoto. Valsts loma ekonomikā parasti tiek noteikta nacionālajā līmeni, taču arī plānojot reģionālā un pašvaldību līmeņa aktivitātes (šajā gadījumā ar uzņēmējdarbības veicināšanu saistītās) būtiski ir izvērtēt kādas tirgus nepilnības tās mazinās.

Ja faktiskais produktīvās uzņēmējdarbības līmenis ir zemāks nekā optimālais, viens no iemesliem var būt nepietiekamas uzņēmējdarbības iespējas un to ir iespējams risināt, attīstot uzņēmējdarbības avotus ("I1" aplītis 1. attēlā). Valsts var līdzfinansēt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā vai veikt tiešos ieguldījumus dažādos pētniecības institūtos, veicinot tehnoloģisko attīstību, kas paver iespējas jauniem uzņēmējdarbības projektiem. Tāpat valsts var arī veicināt vietējo iedzīvotāju pieeju citur radītajiem izgudrojumiem un jauninājumiem, kurus iespējams pārvērst vietējos uzņēmējdarbības projektos. Savukārt valsts patēriņa un fiskālā politika ietekmē relatīvās cenas un tādejādi var gan veicināt, gan ierobežot produktīvas uzņēmējdarbības iespēju rašanos.

1. attēls. Uzņēmējdarbības tirgus un veicināšanas politikas struktūra.

Faktiskā un optimālā produktīvās uzņēmējdarbības līmeņa neatbilstība var būt saistīta arī ar potenciālo uzņēmēju piedāvājumu. Makro līmenī valstij ir iespējas ietekmēt sociālo struktūru, attiecīgi palielinot vai samazinot potenciālo un nākotnes uzņēmēju skaitu ("I2" aplītis 1. attēlā). Imigrācijas politika var tikt vērsta uz to, lai valstij kopumā vai kādam atsevišķam reģionam piesaistītu potenciālos uzņēmējus, labi izglītotus speciālistus vai lētu darbaspēku. Šīs grupas uzņēmējdarbības veicināšanas instrumenti ietver arī izglītības politiku, kurā var paredzēt uzņēmējdarbībai nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvi sākot jau ar pamatskolu, kā arī pasākumus, kas vērsti uz uzņēmēju prestiža veicināšanu (piemēram, dažādus uzņēmējdarbības konkursus).

Viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai potenciālie uzņēmēji varētu sākt izvērtēt dažādās uzņēmējdarbības iespējas ir resursu pieejamība ("I3" aplītis 1. attēlā). Uzņēmējdarbības veicināšanas instrumenti, kas ietilpst šajā grupā, nereti sakrīt ar politikas instrumentiem, kas domāti visas ekonomikas attīstības veicināšanai. Informācijas asimetrija finanšu tirgos var būtiski ierobežot finanšu līdzekļu pieejamību potenciālajiem uzņēmējiem. Lai risinātu šo problēmu, valsts var iesaistīties dažādās finanšu atbalsta programmās (piemēram, izsniegt kredītu garantijas vai veidot riska kapitāla fondus). Valsts var palielināt sabiedrības ekonomisko kapitālu arī veicot tiešos ieguldījumus dažādos infrastruktūras izveides vai uzlabošanas projektos. Izmantojot imigrācijas un izglītības politiku, valsts var ietekmēt arī uzņēmējiem nepieciešamo cilvēkresursu pieejamību.

Pieprasījumu pēc uzņēmējiem var stimulēt, ne tikai attīstot uzņēmējdarbības avotus, bet arī padarot uzņēmējdarbības iespējas pieejamākas plašākam potenciālo uzņēmēju lokam ("I4" aplītis 1. attēlā). Piemēram, valsts var izmantot konkurences politiku, neļaujot lielajiem uzņēmējiem iegūt pārāk lielu kontroli pār to pārstāvētās nozares tirgu, tajā pašā laikā samazinot dažādus ierobežojumus mazajiem uzņēmumiem.

Savukārt uzņēmēju piedāvājumu var mēģināt ietekmēt ne tikai makro, bet arī indivīda līmenī ("I5" aplītis 1. attēlā). Sniedzot dažādas konsultācijas un veicot apmācību, ir iespējams gan palielināt potenciālo uzņēmēju zināšanu bāzi, gan uzlabot uzņēmuma dibināšanai un vadīšanai nepieciešamās prasmes un iemaņas.

Visbeidzot valsts var ietekmēt cilvēku nodarbošanās izvēli, attiecīgi palielinot vai samazinot ar dažādajām nodarbošanās alternatīvām saistītos ieguvumus un riskus ("I6" aplītis 1. attēlā). Šim nolūkam var izmantot nodokļu politiku (piemēram, aplikt ar nodokļiem neproduktīvu uzņēmējdarbību, tādejādi palielinot salīdzinošos ieguvumus no produktīvas uzņēmējdarbības), darba tirgu regulējošo likumdošanu (piemēram, atvieglojot vai ierobežojot uzņēmēju darbā pieņemšanas un atlaišanas tiesības) utt.

3.3. Saņemto priekšlikumu izvērtējums darba grupās

Kopumā VARAM Rīcības grupa saņēma vairāk kā 400 dažādus ierosinājumus aktivitātēm Latgales reģiona attīstībai. Visas idejas un ierosinājumi tika strukturēti uzņēmējdarbības veicināšanas politikas instrumentu grupās, identificējot, kādas tieši tirgus nepilnības tās atrisinātu. Skaitliski visvairāk ierosinājumu un piedāvājumu attiecās uz nodokļu sistēmas maiņu reģionālā mērogā, kā arī ievērojamiem atvieglojumiem finanšu resursu pieejamībā Latgales reģiona uzņēmējiem. VARAM Rīcības grupa uzskata, ka nodokļu sistēmas vai atsevišķu tās elementu maiņa ir nacionālā līmenī kompleksi risināms jautājums, ko nevar izdalīt un izvērtēt tikai viena reģiona kontekstā. Savukārt finanšu resursu pieejamību nevar uzskatīt par būtiskāko problēmu un vienīgo risinājumu uzņēmējdarbības attīstībai, ko apliecina fakts, ka līdz šim reģionā ieguldīto finanšu līdzekļu efektivitāte ir bijusi zema.

Ierosinājumi un idejas reģiona attīstībai uzņēmējdarbības veicināšanas politikas struktūras kontekstā tika padziļināti analizētas ekspertu izvērtējuma grupās (kopumā – 3), kā arī individuālās konsultācijās ar ekspertiem, kuri nevarēja piedalīties klātienē izvērtējuma grupās. Izvērtējuma grupās un individuālās konsultācijās kā eksperti piedalījās – Liesma Ose (ekspertīzes joma – izglītība, sociālā saliedētība), Neils Balgalis (uzņēmējdarbība), Jevgēnija Butņicka (reģionālā attīstība, valsts atbalsta instrumenti), Klāvs Sedlenieks (ekonomikas antropoloģija), Sandris Mūriņš (ilgtspējīga attīstība, radošums), Anita Līce (izglītība), Mārtiņš Kazāks (ekonomika), Olga Pavuk (ekonomika), Jurijs Kondratenko (uzņēmējdarbība), Jānis Brizga (ilgtspējīga attīstība), Pauls Lūsiņš (uzņēmējdarbība), Zanda Kalniņa–Lukaševica (reģionālā attīstība, ilgtspējīga attīstība, valsts atbalsta instrumenti), Raivis Bremšmits (reģionālā attīstība, valsts atbalsta instrumenti), Neils Kalniņš (uzņēmējdarbība), Marina Skļara (izglītība), Elita Benga (reģionālā attīstība, lauku attīstība), Andris Strazds (ekonomika), Anna Pavlina (valsts atbalsta instrumenti, reģionālā attīstība), Skaidrīte Baltace (uzņēmējdarbība). Katras izvērtējuma grupas sastāvs tika veidots iespējami dažāds, lai darba grupā būtu pārstāvēti dažādu ekspertīzes jomu speciālisti (ekonomisti, sociālo zinātņu pārstāvji, valsts pārvaldes profesionāļi, izglītības jomas speciālisti, stratēģiskās plānošanas eksperti u.c.). Izvērtējuma grupās eksperti analizēja, cik būtiskas ir konkrētas tirgus nepilnības tieši Latgales reģionā un kādas konkrētas aktivitātes spētu šīs nepilnības mazināt.

Pirmās izvērtējuma grupas pārstāvji uzskatīja, ka reģionā netrūkst uzņēmējdarbības iespēju un tās ir pat ļoti daudzveidīgas un potenciāli ienesīgas, bet kaut kādu iemeslu dēļ tās nerealizējas konkrētos uzņēmējdarbības projektos. Par visbūtiskāko problēmjomu šīs grupas eksperti uzskatīja sociālo struktūru – reģionā valdošie kulturālie priekšstati par uzņēmējdarbību (ātru peļņu nesoša, ne pārāk prestiža nodarbošanās, saistīta ar nelegālām aktivitātēm u.tml.), sociālās problēmas (alkoholisms, sociālo pabalstu konkurēšana ar darba algām, nevēlēšanās strādāt, uzskatot, ka valstij jānodrošina ikviena indivīda noteikts dzīves līmenis), profesionālās izglītības un ‘vienkāršo’ profesiju zemais prestižs, kā arī Latgales kā atpalikuša un bezperspektīva reģiona stigmatizācija.

Eksperti īpaši norādīja arī uz faktu, ka sabiedrībā valda daudzi aizspriedumi, ‘mīti’ par dažādiem sociāli ekonomiskās jomas faktiem – iedzīvotāji bieži vien uzskata, ka Latvijā ir visaugstākais nodokļu slogs, viszemākie sociālie pabalsti, sarežģītākā birokrātija u.tml. Arī šādi aizspriedumi kļūst par būtisku barjeru uzņēmējdarbības iniciatīvām.

Kā būtiska Latgales reģiona īpatnība tika izcelts fakts, ka liela daļa reģiona iedzīvotāju ir faktiski nošķirti no Latvijas informatīvās telpas, jo ikdienā patērē tikai tuvāko pierobežas valstu medijus un nereti Latvijas mediji viņiem nav pat pieejami. Tam ir ne tikai informatīvās nošķirtības sekas, bet arī tieša ietekme uz gatavību un iespējām uzņēmējdarbības vai sabiedriskām iniciatīvām un aktivitātēm.

Zemo uzņēmējdarbības aktivitāti eksperti skaidroja arī ar potenciālo uzņēmēju zemo informētības un kompetenču līmeni, norādot, ka reģiona esošajiem un potenciālajiem uzņēmējiem ne tik daudz nepieciešamas praktiskas uzņēmumu vadības zināšanas un kompetences, cik vispārīgas zināšanas par uzņēmējdarbības iespēju daudzveidību – dažādām lauksaimniecības formām un praksēm, radošiem uzņēmējdarbības piemēriem u.tml. Sekojoši – eksperti uzskatīja, ka nepieciešams plašāk sniegt uzņēmējiem informāciju un konsultācijas tieši par uzņēmējdarbības iespējām – veikt pētījumus par potenciāli peļņu nesošām uzņēmējdarbības nozarēm un to rezultātus publiskot, veidot starpdisciplināras sadarbības platformas dažādu nozaru un disciplīnu zinātniekiem un praktiķiem u.tml.

Analizējot uzņēmējdarbības resursus, izvērtējuma grupas dalībnieki uzskatīja, ka finanšu resursi visumā reģionā ir plaši pieejami, tomēr to ieguldījumu efektivitāte ir apšaubāma. Tai pat laikā eksperti uzskata, ka, iespējams, reģionā trūkst finanšu atbalsta tieši uzņēmējdarbības ideju izstrādes un uzņēmējdarbības uzsākšanas fāzēs.

Resursu aspektā kā būtiska problēma tika identificēts darbaspēka apmācību programmu pārāk lielais uzsvars uz teorētisku zināšanu apguvi un nespēju sniegt praktiskas iemaņas un prasmes. Izvērtējuma grupas dalībnieki viennozīmīgi uzskatīja, ka izglītības un apmācību programmas ir pārskatāmas un radikāli maināmas.

Arī otrā ekspertu izvērtējuma grupa par būtiskākajām problēmjomām uzskatīja sociālo struktūru un uzņēmējdarbības resursus. Papildus jau iepriekš minētajam, šajā darba grupā tika norādīts uz faktu, ka reģionā ir ļoti vājš sociālais kapitāls – uzticēšanās starp iedzīvotājiem ir izteikti zema, kas liedz veidot sekmīgas sadarbības, kooperācijas (kas ir īpaši būtiskas situācijā, kad Latgales reģionam raksturīgas nelielas piemājas saimniecības, kurām nav ekonomiski izdevīgi katrai savu produkciju realizēt atsevišķi). Produktīvās uzņēmējdarbības attīstībā īpaši nozīmīga barjera Latgales reģionā ir ēnu ekonomikas kā normas sociāla akceptēšana plašā iedzīvotāju lokā.

Arī šīs izvērtējuma grupas pārstāvji norādīja uz faktu, ka nepieciešamas būtiskas izmaiņas izglītības un apmācību programmās, uzsvaru liekot uz praktiskām zināšanām un prasmēm, nevis teoriju. Tāpat eksperti uzskata, ka būtiskas izmaiņas veicamas profesionālās izglītības jomā – pārskatot gan saturu, gan arī risinot profesionālās izglītības prestiža jautājumu kopumā.

Sociālais kapitāls uzņēmējdarbībā, pēc izvērtējuma grupas dalībnieku domām, sekmējams ar ārējiem stimuliem, trešās puses iesaisti.

Šīs darba grupas pārstāvji kā Latgales specifiku identificēja faktu, ka reģiona iedzīvotājiem lielā mērā ir atšķirīgi ideoloģiski priekšstati par valsts lomu ekonomikā (padomju sentiments, tuvāko kaimiņvalstu prakse). Atbilstoši tam tika izteikti ierosinājumi, ka, iespējams, Latgales reģionā būtu jāļauj pašvaldībām dibināt savus uzņēmumus, jo tas atbilstu lielas daļas iedzīvotāju ekspektācijām.

Trešā izvērtējuma grupa akcentēja vairākus priekšnosacījumus Latgales reģiona attīstībai –iedzīvotāju aglomerācija reģionālajos attīstības centros (stimulējot no laukiem pārcelties uz pilsētām un/vai nodrošinot reģionālo iedzīvotāju mobilitāti), infrastruktūras koncentrācija attīstības centros, nevis visā reģiona teritorijā, ārvalstu investoru un dažu lielu ražošanas uzņēmumu piesaiste reģionam (ap kuriem veidotos mazo un vidējo uzņēmumu tīkls).

Šīs izvērtējuma grupas pārstāvji kā būtisku faktoru reģiona attīstībā saskatīja arī mērķtiecīgu reģiona tēla veidošanu – gan attiecībā uz investoru piesaisti, gan tūrisma attīstību, gan reģiona kā pievilcīgas dzīves vides attīstīšanu.

Uzņēmējdarbības resursu kontekstā būtiskākie izaicinājumi ir infrastruktūras nodrošināšana – gan attiecībā uz ceļu tīkla (eksperti kā prioritāru minēja reģionālo centru savienojumus ar Rīgu, lai galvaspilsēta būtu sasniedzama 2h laikā), gan industriālo infrastruktūru kvalitāti (veidojot industriālos parkus, teritorijas).

Šajā darba grupā izskanēja arī aicinājumi pēc izmaiņām nodokļu sistēmā – veidot Latgali kā brīvo ekonomisko zonu vai piešķirot dažādus nodokļu atvieglojumus Latgalē strādājošajiem.

Apkopojot visās izvērtējuma grupās paustos ekspertu viedokļus un vērtējumus, kā būtiskākie Latgales reģiona uzņēmējdarbības veicināšanas aspekti identificējami – sociālā struktūra (I2 uzņēmējdarbības veicināšanas instrumentu shēmā), resursu pieejamība (I3) un uzņēmēju prasmes (I5).

Sociālā struktūra (potenciālo un nākotnes uzņēmēju īpatsvars) kā viena no būtiskām makro līmeņa barjerām (tirgus nepilnībām) uzņēmējdarbības attīstībai reģionā. Reģionā valdošie kulturālie priekšstati lielā mērā ierobežo uzņēmējdarbības attīstības potenciālu.

– Priekšstati par veiksmīgu uzņēmējdarbību kā tādu, kas nes tūlītēju peļņu, kā arī rezervēta vai negatīva attieksme pret uzņēmējdarbību kopumā.

– Latgales kā atpalikuša un bezperspektīva reģiona stigmatizācija (gan pašu Latgales iedzīvotāju skatījumā, gan publiskajā telpā valdošajos priekšstatos).

– Dažādi mīti un priekšstati par Latvijas ekonomiku kopumā, piemēram – ka Latvijā ir augstākais nodokļu slogs, ka Latvijā ir zemākie sociālie pabalsti, ka Latvijā ir lielākais birokrātiskais slogs u.tml.

– Ēnu ekonomika kā sociāli pieņemama uzņēmējdarbības forma.

– Latvijas valsts piederības sajūtas trūkums valodas un informatīvās telpas nošķirtības dēļ.

– Laika gaitā (subjektīvu un objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, sociālo pabalstu sistēma, padomju laika pieredze u.c.) izveidojies priekšstats par valsts lomu individuālā dzīves līmeņa nodrošināšanā.

– Alkoholisms kā būtiskākā sociālā problēma.

– Profesionālās izglītības kā neveiksminieku izvēles stigmatizācija, sekojoši – zemais prestižs jauniešu vidū.

– Aizspriedumi pret t.s. ‘vienkāršajām profesijām’ (traktoristi, slaucēji u.c.), uzskatot, ka tās ir atpalikušas, nesaistītas ar augsto tehnoloģiju un inovāciju iespējām.

Uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamo resursu nodrošinājums kā tirgus nepilnība Latgales reģionā iekļauj gan subjektīvus, gan objektīvus resursu pieejamības ierobežojumu vērtējumus. Subjektivitāte galvenokārt attiecas uz zemu informētības vai zināšanu līmeni, kas determinē uzskatu par resursu ierobežotību. Tai pat laikā pastāv arī virkne objektīvu resursu pieejamības faktoru.

– Cilvēkkapitāls kā resurss (problēmas kvalificēta darbaspēka piesaistē): (a) darbaspēka apmācību programmas ir pārāk teorētiskas, nesniedzot praktiskās iemaņas apgūstamajā profesijā; (b) jaunieši izvēlas apgūt tās profesijas, pēc kurām reģionā darba tirgū nav pieprasījums (sociālās zinātnes, jurisprudence, ekonomika u.tml.); (c) problemātiski piesaistīt speciālistus no citiem reģioniem.

– Sociālais kapitāls kā resurss (savstarpējā neuzticēšanās kā problēma) – sadarbības un kooperācijas zemā sociālā vērtība, kas liedz veidot produktīvas un efektīvas sadarbības (piemēram, produktu un preču piegāžu loģistikā, zinātnieku un uzņēmēju kooperācijā u.tml.).

– Kapitāla pieejamība kā resurss: (a) neefektīva un nepilnīga pieejamo finanšu resursu izmantošana; (b) ierobežota finanšu resursu pieejamība ideju izstrādes (pirmsinkubācijas periods) un uzņēmējdarbības uzsākšanas fāzē.

– Infrastruktūra kā resurss: (a) autoceļu sliktā kvalitāte; (b) industriālo teritoriju sakārtošana; (c) zemes pieejamība.

Par būtisku tirgus nepilnību veiktā analīze ļauj identificēt arī uzņēmēju prasmes.

– Vājas zināšanas un prasmes identificēt potenciāli sekmīgas uzņēmējdarbības idejas.

– Vāja sadarbība starp uzņēmējiem un zinātniekiem (universitātēm).

– Vājas zināšanas esošo valsts atbalsta instrumentu izmantošanā.

– Nepietiekamas prasmes uzņēmumu efektīvā pārvaldībā, mārketingā, produktivitātes celšanā.

4. Latgales reģiona uzņēmējdarbības veicināšanas rīcības plāns

Ņemot vērā Latgales reģiona izaicinājumus, par Latgales rīcības plāna mērķi tiek izvirzīts panākt aktīvāku iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, kā arī radīt labvēlīgākus nosacījumus privāto investīciju piesaistei Latgalei.

Mērķa īstenošanas novērtēšanai tiek izvirzīti divi mērķa rādītāji:

– Latgalē pieaug jaunradīto uzņēmumu skaits uz 1000 iedz. (2011.g. 3 uzņēmumi uz 1000 iedz.);

– Latgalē pieaug nefinanšu investīcijas uz 1 iedz. (2010.g. 534 LVL uz 1 iedz.).

Katrā no iepriekš minētajiem uzņēmējdarbības veicināšanas aspektiem rīcības grupa identificēja potenciāli efektīvākos rīcības virzienus. Konkrēti rīcības virzieni tika definēti, balstoties šādos pamatprincipos:

– reāli paveicami rīcības virzieni esošajā sociāli ekonomiskajā un budžeta situācijā;

– prioritāri ir īstermiņa rīcības virzieni (2012.–2013.g.), kā arī tādi, kuru ietekme sagaidāma ilgtermiņā, bet to uzsākšana nepieciešama neatliekami;

– prioritāri ir tādi rīcības virzieni, kas ir specifiski nepieciešami tieši Latgales reģionam.

– uzsvars uz rīcības virzieniem ar pozitīvu multiplicējošu efektu;

– uzsvars uz rīcības virzieniem, kuru kompleksa realizācija dotu lielāku atdevi kā individuāli, atsevišķi pasākumi.

4.1. Rīcības grupas izvirzītie rīcības virzieni

Rīcības virzieni – tieša ietekme – netieša ietekme	Ietekme uz uzņēmējdarbības tirgus struktūru (par būtiskākajiem identificētajos uzņēmējdarbības veicināšanas aspektos)			Atbildīgās, iesaistītās institūcijas (kur iespējams precīzi identificēt)
	Sociālā struktūra (I2)	Resursu pieejamība (I3)	Uzņēmēju prasmes (I5)
Sociālā struktūra – potenciālo un nākotnes uzņēmēju īpatsvars (makro līmenis)
R1.1.13 Nodokļu, pabalstu un aktivizācijas pasākumu savstarpējās ietekmes izvērtēšana un priekšlikumu izstrāde motivējošai sociālās palīdzības sistēmai, par prioritāti izvirzot maksimāli ātru atgriešanos darba tirgū un novēršot sociālo pabalstu un darba algu ‘konkurenci’				LM
R1.2. Vispārējās (īpaši mazo) un profesionālās izglītības iestāžu attīstība par daudzfunkcionāliem izglītības centriem, kuros tiek īstenotas neformālās un profesionālās pilnveides izglītības programmas iedzīvotājiem pamatprasmju un profesionālo prasmju uzlabošanai, palielinot pieaugušo dalību izglītības procesā saskaņā ar mūžizglītības principu				IZM, LM, VARAM
R1.3. Pasākumu īstenošana Latgales reģiona kā pievilcīgas dzīves, darba un atpūtas vietas, kā arī investīcijām pievilcīga reģiona popularizēšanai: R1.3.1. Latgales kā investīcijām pievilcīga reģiona mārketinga stratēģija R1.3.2. Mainīt vai diversificēt atsevišķu Latgales pilsētu identitāti, pozicionējot tās kā radošām industrijām draudzīgas vietas (līdzīgi kā Detroita ASV vai Kārdifa Lielbritānijā) R1.3.3. Sabiedriskais pasūtījums sabiedriskajiem medijiem un reģionālajiem medijiem Latgales reģiona aktualitāšu atspoguļošanai, akcentējot vietējās iniciatīvas (piemēram, sociāli atbildīga TV seriāla filmēšana Latgalē un par Latgali)14				LPR, VARAM, EM, VRAA, LIAA, NEPLP
R1.4. Sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu īstenošana ar mērķi kliedēt ‘mītus’ par Latvijas sociāli ekonomisko situāciju (viegli uztverama informācija + konkrēti, praktiski piemēri par nodokļu sistēmu, sociālo pabalstu sistēmu, administratīvo slogu u.c.)15				LM, IZM, VARAM, EM, FM, LIAA
R1.5. Pasākumu īstenošana iedzīvotāju aktivizēšanai uzņēmējdarbībai (saglabājot informēšanas dimensiju, bet uzsvaru liekot uz iedvesmošanu): R1.5.1. Radošās domāšanas nodarbības, semināri, nometnes R1.5.2. Konkrētu, praktisku, t.sk. vietējo, labo piemēru (iedvesmojošu ‘stāstu’) popularizēšana R1.5.3. Atbalsta pasākumi vietējo neformālo līderu apmācībām, informēšanai, pieredzes apmaiņai, lai viņus stimulētu kļūt par ideju ģeneratoriem, iedzīvotāju iniciatīvu atbalstītājiem un mentoriem savā pašvaldībā R1.5.4. Pieredzes apmaiņas pasākumi, jaunu uzņēmējdarbības veidu attīstīšanā ieinteresētos nodrošinot ar pieredzes apmaiņas iespējām citos reģionos un/ vai ārvalstīs R1.5.5. Latgales un citu reģionu NVO, biedrībām, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm, iedzīvotājiem utt. atvērti projektu konkursi ar balvām konkrētu reģionālo valsts un pašvaldību pārziņā esošu problēmjautājumu risinājumiem (piemēram, profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanai)				IZM, VARAM, LPR, EM, LIAA, pašvaldības
R1.6. Pasākumu īstenošana sadarbības veicināšanai: R1.6.1. Sadarbības labo piemēru popularizēšana R1.6.2. Atbalsta programmas sadarbības tīklu (kooperatīvu) izveidei, piemēram, Latgales reģiona lauksaimnieku saražotās produkcijas tirdzniecībai Rīgā R1.6.3. Jauniešu informēšana par sadarbību un uzņēmējdarbību laukos, organizējot profesionālās izglītības skolās informācijas dienas, kooperatīvu vadītājiem stāstot par iespējām lauksaimnieku kopīgai attīstībai, labās prakses piemēriem				VARAM, LPR, ZM,
R1.7. Pasākumu īstenošana uzņēmējdarbības prasmju integrēšanai izglītības saturā: R1.7.1. Uzņēmējspējas un radošuma neformālās izglītības programmas jauniešiem un pieaugušajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, kā arī jauniešu un pieaugušo izglītības centros R1.7.2. Uzņēmējdarbības un ekonomikas jautājumu integrēšana dažādu mācību priekšmetu programmu paraugu saturā R1.7.3. Uzņēmējdarbības konkursi vispārējās izglītības iestādēs skolēniem un skolotājiem (Gada labākais uzņēmējdarbības skolotājs, Gada labākā skolēnu uzņēmējdarbības ideja u.tml.)				IZM, EM, LIAA, NVO
R1.8. Pasākumu īstenošana alkoholisma kā būtiskas sociālas problēmas risināšanai				VM, LM, pašvaldības
Resursu pieejamība – uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamo resursu nodrošinājums
R2.1. NVA sniegto apmācību koriģēšana, orientējot to uz praktiskām apmācībām, apmācībām atbilstoši reģiona specifiskajām vajadzībām				NVA, LM, EM, IZM
R2.2. Atbalsta pasākumu ieviešana jauno speciālistu piesaistei darbam Latgales reģionā: R2.2.1. Studiju un studējošo kredīta dzēšana, ja pēc studijām absolvents strādā Latgalē publiskajā sektorā vai izveido Latgalē strādājošu uzņēmumu R2.2.2. Jauno un repatriējušo (no ārzemēm atgriezušos) speciālistu nodrošināšana ar dzīvojamo platību uz atvieglotiem nosacījumiem (tai skaitā, nodrošināt informāciju par speciālistiem pieejamo dzīvojamo fondu konkrētās pašvaldībās)				IZM, FM, pašvaldības, VARAM
R2.3. Reģionālās mobilitātes pasākumu īstenošana bezdarbnieku atbalstam nokļūšanai līdz darba vietai (terminēts atbalsts uz darba uzsākšanas sākotnējo periodu)				LM
R2.4. Reģionālās attīstības aģentūras (RAA) kā vienas pieturas aģentūras uzņēmējdarbības atbalstam (konsultēšana, informēšana, finansiāls atbalsts) izveide, t.sk. filiāļu tīkla pārklājums visā reģionā (ar regulāru speciālistu pieejamību arī novadu centros un, kur nepieciešams, bijušajos pagastu centros)				VARAM, VRAA, ZM, LLKC, EM, LIAA, LHZB, LGA, LPR
R2.5. Profesionālās izglītības programmu pārskatīšana, piesaistot maksimāli plašu nozaru ekspertu loku, t.sk. nozaru ekspertu padomes, primāri sasaistot ar reģiona darba tirgus vajadzībām				IZM, ZM
R2.6. Atbalsts pašvaldībām – nacionālās un reģionālās nozīmes centriem – uzņēmējdarbības infrastruktūras sakārtošanai (ražošanas teritorijām pieguļoši ceļi un komunikācijas)				VARAM
R2.7. Vietējās satiksmes atļaujas pierobežā – atviegloti nosacījumi pierobežā dzīvojošajiem robežas šķērsošanai				ĀM, IeM, Robežsardze
R2.8. Mikroaizdevumi un mikrokredīti uzņēmējiem, paredzot labvēlīgākus nosacījumus uzņēmējiem, t.sk. uzsācējiem, finanšu resursu pieejamības veicināšanai				EM, LIAA, LGA
R2.9. Atbalsts ceļu infrastruktūras uzlabošanai (primāri nodrošinot reģionālo centru sasaisti ar Rīgu, kā arī uzlabojot saikni starp reģionālajiem un nacionālajiem centriem pašā Latgalē, kā arī starp novadu un reģionālajiem centriem)				SM, LVC
Uzņēmēju prasmes (mikro līmenis)
R3.1. Atbalsta pasākumu ieviešana uzņēmējdarbības uzsākšanā ieinteresēto aktivizēšanai un informēšanai: R3.1.1. Informēšanas un atbalsta pasākumi R3.1.2. Informatīvi semināri par būtiskākajiem uzņēmējdarbības neveiksmju iemesliem, to izvērtējums un analīze R3.1.3. Mentoringa programma uzņēmējdarbības uzsācējiem (>1 gads) R3.1.4. Jauniešu apmācības (palīdzība biznesa ideju formulēšanā, biznesa aprēķinos, idejas īstenošanā), kuru rezultātā tiek izstrādāti biznesa plāni, kurus savukārt iespējams iesniegt finansējuma piesaistei, lai veidotu jaunus uzņēmumus R3.1.5. Reģionālie konkursi inovatīvo biznesa ideju atbalstam – novada/ reģiona "Ideju kauss" (grantu konkursi) R3.1.6. Ideju laboratorijas, kurās kompetenti konsultanti palīdz izvērtēt un izstrādāt uzņēmējdarbības idejas				EM, ZM, VARAM, LIAA
R3.2. Atbalsta pasākumu ieviešana esošo uzņēmēju informēšanai un konsultēšanai: R3.2.1. Atbalsta programmas tehnoloģiskā audita veikšanai esošajos uzņēmumos un uzņēmumu efektivitātes celšanas pasākumu izstrādei R3.2.2. Pašvaldību darbinieku apmācības uzņēmējdarbības atbalsta sniegšanā. ‘Zināšanu eņģeļi’ pašvaldībās R3.2.3. Konsultanti administratīvo un birokrātisko procedūru kārtošanā R3.2.4. Reģionā strādājošo uzņēmumu (apstrādes rūpniecība, IT, radošās industrijas, pārtikas rūpniecība u.c.) attīstības projektu apzināšana un regulāra konsultēšana par tiem pieejamajiem atbalsta instrumentiem				VARAM, LIAA

4.2. Ieviešanai sagatavotie pasākumi rīcības grupas izvirzīto rīcības virzienu īstenošanai

Tabulā ir iekļauti nozaru ministriju ieviešanai sagatavotie pasākumi, kuri atbilst identificētajiem uzņēmējdarbības veicināšanas aspektiem, ir pakārtoti rīcības grupas izvirzītajiem rīcības virzieniem un kuru īstenošana tieši nodrošina rīcības grupas izvirzīto rīcību virzienu praktisku īstenošanu (tabulas ailē "atsauce uz rīcības virzienu" ir norādīts rīcības virziena nr., kura izpilde tiks nodrošināta ar konkrēta pasākuma īstenošanu). Rīcības virzieni, kas netiks pilnībā īstenoti plāna ietvaros, būtu risināmi Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam ietvaros.

Papildus rīcības plāna pielikumā zināšanai ir iekļauta informācija par citiem nozaru ministriju pasākumiem, kuri nav tieši saistīti ar rīcības grupas izvirzītajiem rīcības virzieniem.

¹ Uz 27.01.2012. projektu īstenotājiem kopējais izmaksātais finansējums ES fondos 2007.–2013.gadam.

² Skatīt, piemēram, Barca, Fabrizio (2009). An Agenda for A Reformed Cohesion Policy: A place–based approach to meeting European Union challenges and expectations. Uz nepieciešamību dzīves kvalitātes jautājumus risināt papildus un nošķirti no uzņēmējdarbības veicināšanas norādīja arī vairāki plāna izstrādē iesaistītie eksperti.

³ Neiekļauj Rīgas datus

⁴ Projekta īstenošanu nevar attiecināt uz kādu konkrētu reģionu.

⁵ Organisation for Economic Co–Operation and Development (2005). Local Governance and the Drivers of Growth.

⁶ Schumpeter, Joseph A. (1911 [1983]). The Theory of Economic Development: An Inquiry into Profits, Capital, Credit, Interest, and the Business Cycle. Trans. Redvers Opie (1934). New Brunswick and London: Transaction Publishers.

⁷ Schumpeter, Joseph A. (1942 [1994]). Capitalism, Socialism and Democracy. London and New York: Routledge.

⁸ Baumol, William J. (2004). Education for Innovation: Entrepreneurial Breakthroughs vs. Corporate Incremental Improvements. NBER Working Paper Series, No. 10578; Hewitt–Dundas, Nola (2006). Resource and Capability Constraints to Innovation in Small and Large Plants. Small Business Economics, Vol. 26, 257–277.

⁹ Audretsch, David B. (2007). Entrepreneurship Capital and Economic Growth. Oxford Review of Economic Policy, Vol. 23 (1), 63–78; Audretsch, David B. and Iris Beckmann (2007). From Small Business to Entrepreneurship Policy. In David B. Audretsch, Isabel Grilo and A. Roy Thurik (Eds.). Handbook of Research on Entrepreneurship Policy. Northampoton, MA: Edward Elgar Publishing.

¹⁰ Iyigun, Murat and Dani Rodrik (2004). On the Efficacy of Reforms: Policy Tinkering, Institutional Change, and Entrepreneurship. NBER Working Paper Series, No. 10455.

¹¹ McMillan, John and Christopher Woodruff (2002). The Central Role of Entrepreneurs in Transition Economies. Journal of Economic Perspectives, Vol. 16 (3), 153–170.

¹² Šī struktūra ir balstīta uz Deivida Audritča un viņa kolēģu ieteikumiem, kā praksē izvērtēt uzņēmējdarbības veicināšanas iespējas (skatīt Audretsch, David B., Isabel Grilo and A. Roy Thurik (2007). Explaining Entrepreneurship and the Role of Policy: A Framework. In David B. Audretsch, Isabel Grilo and A. Roy Thurik (Eds.). Handbook of Research on Entrepreneurship Policy. Northampoton, MA: Edward Elgar Publishing).

¹³ Rīcības virzienu numerācijai nav prioretizējošas nozīmes!

¹⁴ TV seriāli, kas cita starpā atspoguļo un risina sabiedrībai būtiskas sociālas problēmas, ir pozitīvi ietekmējuši gan iedzīvotāju lasīt un rakstīt prasmi Latīņamerikā, gan izpratni par AIDS izplatību Āfrikā, taču ar TV seriālu palīdzību ir mēģināts arī vērsties pret antiamerikānismu un popularizēt terorisma apkarošanu. Skatīt, piemēram, Rosin, Hanna (2006). Life Lessons: How Soap Operas Can Change the World. The New Yorker, Vol. 82 (16), 40–45

¹⁵ Šī rīcības virziena izpildē ir nepieciešams ņemt vērā Pasaules Bankas nodokļu, pabalstu un aktivizācijas pasākumu savstarpējās ietekmes veiktā izvērtējuma rezultātus un priekšlikumus motivējošai sociālās palīdzības sistēmai.

¹⁶ Profesionālo izglītības iestāžu skaits, kā arī projektu plānotais finansējums tiks norādīts pēc darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.1.1.aktivitātes "Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu apstiprināšanas.

¹⁷ Aktivitāte tiks īstenota atklātā projektu iesniegumu kārtībā, līdz ar to precīzu finansējuma apjomu Latgales reģionam varēs pateikt pēc konkursa organizēšanas. Vienlaikus kritēriji paredz lielāku punktu piešķiršanu projektiem, kas tiek īstenoti teritorijās ar augstu bezdarba līmeni, kas lielākoties arī ir Latgales reģionā.

¹⁸ MK 08.05.2012. prot., Nr.25, 26.§ "Informatīvais ziņojums "Valsts budžeta virssaistību iespējas Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013.gada plānošanas perioda aktivitātēs"" 3.5.2.apakšpunkts – "virssaistības 3.6.2.1.aktivitātei "Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai" 17 876 000 latu apmērā Balvu, Krāslavas, Ludzas, Preiļu, Daugavpils, Rēzeknes novada pašvaldību projektu īstenošanai".

¹⁹ Virssaistības tiks sadalītas konkursa kārtībā, ievērojot šādus sadales principus: papildus punkti tiks doti Latgales reģionā īstenotajiem projektiem, tiks vērtēta projektu gatavības pakāpe, risku līmenis, ietekme uz saimnieciskās darbības attīstību.

(Pielikums grozīts ar MK 12.02.2013. rīkojumu Nr.54)

¹ LDZ investīcijas RSS vai LDZ pasūtījums un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas investīcijas.