Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.353

Rīgā 2012.gada 22.maijā (prot. Nr.28 18.§)
Ārstniecības iestādēs radušos atkritumu apsaimniekošanas prasības
Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 6.panta 6.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ārstniecības iestādēs (turpmāk – iestādes) radušos atkritumu apsaimniekošanas prasības.

2. Veicot darbības ar atkritumiem, iestāde ievēro šos noteikumus un citus normatīvos aktus atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī saskaņā ar normatīvajiem aktiem par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē izstrādātajā iestādes higiēniskā un pretepidēmiskā režīma plānā (turpmāk – plāns) noteiktās atkritumu apsaimniekošanas prasības.

3. Iestādes darbības rezultātā radušies atkritumi iedalāmi šādās grupās:

3.1. bīstamie atkritumi vai atkritumi, ar kuriem rīkojas kā ar bīstamajiem atkritumiem (turpmāk – bīstamie atkritumi):

3.1.1. asi priekšmeti (piemēram, adatas, šļirces, skalpeļi, saplēsts medicīniskais aprīkojums no stikla);

3.1.2. infekciozi atkritumi (atkritumi, kas satur vai var saturēt mikrobus, vīrusus, parazītus, sēnītes, piemēram, mikrobioloģiskie atkritumi, atkritumi, kas satur asinis vai citus ķermeņa šķidrumus, atkritumi no stingra izolācijas režīma palātas, atkritumi no infekciozas personas palātas, kas rada inficēšanās risku darbiniekiem vai citām personām);

3.1.3. anatomiski atkritumi (piemēram, cilvēka ķermeņa daļas, orgāni vai šķidrumi, atkritumi, kas rodas dzemdību vai aborta laikā, – placenta, nabas saite, auglis);

3.1.4. citotoksisku un citostatisku medikamentu atkritumi;

3.1.5. nekvalitatīvas vai nederīgas zāles, kuras netiek atdotas atpakaļ piegādātājiem;

3.1.6. bīstamas ķīmiskās vielas saturoši atkritumi (piemēram, laboratorijas reaģenti, fotorūpniecības procesu atkritumi, nederīgi vai nevajadzīgi dezinfekcijas līdzekļi, atkritumi, kas satur smagos metālus, – salauzti termometri, asinsspiediena mērīšanas aparāti);

3.2. radioaktīvi atkritumi, kas rodas radiodiagnostisko un radioterapeitisko procedūru rezultātā (tajā skaitā neizlietoti radiofarmaceitiskie preparāti, radioaktīvi piesārņoti instrumenti (piemēram, šļirces, adatas), tādu pacientu bioloģiskie izdalījumi, kuriem veiktas radiodiagnostiskās un radioterapeitiskās procedūras, radioaktīvi piesārņoti priekšmeti un materiāli (piemēram, tamponi, pārsienamie materiāli), citi priekšmeti un materiāli, kas nonākuši tiešā saskarē ar pacientiem);

3.3. sadzīves atkritumi;

3.4. videi kaitīgo preču atkritumi atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli (piemēram, bateriju un akumulatoru atkritumi, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi).

4. Ar radioaktīvajiem atkritumiem rīkojas atbilstoši prasībām, kas normatīvajos aktos noteiktas darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.

5. Ja iestādē, veicot darbības ar atkritumiem, tiek sajaukti sadzīves un bīstamie atkritumi, visi sajauktie atkritumi ir uzskatāmi par bīstamajiem atkritumiem. Sajauktus atkritumus atdalīt aizliegts.

6. Iestāde veic tajā radušos vai apsaimniekoto atkritumu uzskaiti atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtību.

II. Prasības iestādēs radušos bīstamo atkritumu savākšanas, uzglabāšanas un transportēšanas iepakojumam

7. Slēdzot līgumu ar bīstamo atkritumu apsaimniekotāju, iestāde vienojas par iepakojumu, ko izmanto iestādē radušos bīstamo atkritumu savākšanai, uzglabāšanai un transportēšanai, tajā skaitā par minētā iepakojuma marķēšanu, etiķetes izvietošanu uz iepakojuma un etiķetes aizpildīšanu.

8. Iestāde nodrošina, ka radušos bīstamos atkritumus vāc un šķiro speciāli bīstamo atkritumu vākšanai paredzētā atbilstoša izmēra iepakojumā (vienreiz lietojamā maisā, vienreiz vai atkārtoti izmantojamā tvertnē, kastē vai konteinerā), kurš ir ūdensnecaurlaidīgs, viegls un droši aiztaisāms un marķēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtību.

9. Ja bīstamo atkritumu savākšanai izmanto maisu, iestāde nodrošina, ka:

9.1. maisa tilpums atbilst atkritumu vākšanas konteineru tilpumam vai maisa turētāja izmēram;

9.2. infekciozu vai anatomisku atkritumu vākšanā izmanto speciāli šim nolūkam izgatavotus maisus;

9.3. bīstamo atkritumu vākšanai paredzēta maisa aizsiešanai vai aiztaisīšanai neizmanto metāla stieples vai metāla skavas.

10. Vācot bīstamos atkritumus, iestāde nodrošina, ka bīstamo atkritumu vākšanai paredzēto maisu aizpilda līdz divām trešdaļām no maisa tilpuma, tad cieši aizsien vai aiztaisa un nogādā šo noteikumu V nodaļā minētajā centrālajā atkritumu vākšanas telpā, šo noteikumu 35.punktā minētajā atkritumu vākšanas vietā vai atkritumu priekšapstrādes iekārtu iestādē (ja tāda ir un attiecīgos atkritumus paredzēts apstrādāt iestādē).

11. Ja bīstamo vai sadzīves atkritumu savākšanai paredzētais iepakojums ir no ārpuses notraipīts ar asinīm vai citiem bioloģiskiem šķidrumiem, iestāde nodrošina, ka attiecīgo iepakojumu pirms pārvadāšanas ievieto maisā, kuru cieši aizsien. Šajā gadījumā atkritumi kopā ar iepakojumu ir uzskatāmi par bīstamajiem atkritumiem.

12. Šo noteikumu 7.punktā minētās personas nodrošina, ka bīstamo atkritumu vākšanas maisu, tvertni, kasti vai konteineru, kas ir paredzēts bīstamo atkritumu transportēšanai, marķē atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo kravu pārvadājumiem.

13. Ja bīstamo atkritumu vākšanai iestāde izmanto vairākkārt izmantojamu tvertni, kasti vai konteineru, kurš nonāk saskarē ar bīstamajiem atkritumiem, iestāde nodrošina minētā iepakojuma dezinfekciju, lai novērstu draudus cilvēka dzīvībai un veselībai, kā arī videi.

14. Iestāde nodrošina, ka asu priekšmetu vākšanai izmanto stingru, neplīstošu, necaurduramu, ūdensnecaurlaidīgu konteineru, kurš ir marķēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtību. Asos priekšmetus aizliegts vākt viegli caurduramā vai saplēšamā tvertnē (piemēram, kartona kastē, maisā, stikla traukā).

15. Iestāde nodrošina, ka, vācot asos priekšmetus, to vākšanai paredzēto konteineru aizpilda līdz divām trešdaļām no konteinera tilpuma, pēc tam to cieši aizver un nodrošina tā nogādāšanu centrālajā atkritumu vākšanas telpā vai uz atkritumu priekšapstrādes iekārtu, ja iestādē tiek veikta atkritumu priekšapstrāde. Ja aso priekšmetu vākšanai paredzētais konteiners ir caurdurts, to ievieto citā konteinerā, kurš ir marķēts atbilstoši šo noteikumu 8.punktā minētajām prasībām. Speciāli aso priekšmetu vākšanai ražoto konteineru aizpilda atbilstoši ražotāja instrukcijai.

16. Iestāde nodrošina, ka lietotos vienreizlietojamos asos priekšmetus vāc nekavējoties pēc to izlietošanas konteinerā, kas marķēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtību. Konteineru izlietoto vienreizlietojamo aso priekšmetu savākšanai novieto iespējami tuvu procedūras veikšanas vietai, neradot apdraudējumu pacientam.

17. Iestāde nodrošina, ka infekciozos atkritumus, kuri nav asi priekšmeti vai asu priekšmetu atkritumi, ievieto izturīgā, ūdensnecaurlaidīgā atšķirīgas krāsas maisā (pēc iespējas izmantojot maisu dzeltenā, sarkanā vai oranžā krāsā). Infekciozus asus priekšmetus vai šķidrus infekciozus atkritumus ievieto ūdensnecaurlaidīgā konteinerā vai tvertnē, nodrošinot, ka atkritumi nevar izlīt vai izkrist. Infekciozo atkritumu savākšanai paredzēto maisu vai konteineru marķē atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtību.

18. Iestāde nodrošina, ka anatomiskus atkritumus vāc izturīgā, ūdensnecaurlaidīgā iepakojumā un nodrošina to nogādāšanu centrālajā atkritumu vākšanas telpā vai patoloģijas nodaļā ar morgu vai telpām mirušo uzglabāšanai (ja iestādē tāda ir).

19. Iestāde nodrošina, ka bīstamas ķīmiskas vielas saturošus atkritumus vāc konteinerā vai tvertnē atbilstoši atkritumu agregātstāvoklim, lai novērstu atkritumu radīto apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī videi. Bīstamas ķīmiskas vielas saturošu konteineru vai tvertni marķē atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtību. Atkritumus, kas nesatur šķidrumus (piemēram, fotofilmas, fotoplates un fotopapīru), var vākt kartona kastēs, ja tas ir paredzēts šo noteikumu 7.punktā minētajā līgumā.

III. Prasības bīstamo atkritumu apsaimniekošanai

20. Apsaimniekojot asus priekšmetus vai to atkritumus, iestāde nodrošina, ka tiek ievērotas šādas prasības:

20.1. neatkarīgi no tā, vai asie priekšmeti vai to atkritumi ir inficēti, ar tiem rīkojas kā ar bīstamajiem atkritumiem;

20.2. ir aizliegts no izlietotas šļirces ar rokām noņemt vai nolauzt adatu vai locīt adatu. Izlietotas šļirces adatu no šļirces drīkst atdalīt tikai tad, ja šļirces konstrukcija pieļauj vai paredz adatas atdalīšanu, vai tad, ja iestādē ir pieejama speciāla ierīce adatas atdalīšanai. Ir aizliegts uz izlietoto šļirču adatām novietot uzgaļus, izņemot gadījumu, ja uzgaļa nenovietošana uz izlietotās šļirces adatas var radīt draudus cilvēka dzīvībai un veselībai, kā arī videi;

20.3. aso priekšmetu priekšapstrādi veic atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā minētajām prasībām.

21. Apsaimniekojot infekciozus atkritumus (izņemot asus priekšmetus vai to atkritumus), ievēro šādas prasības:

21.1. infekciozos atkritumus pēc to savākšanas un iepakošanas nogādā centrālajā atkritumu vākšanas telpā atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā minētajām prasībām vai uz atkritumu priekšapstrādes iekārtu atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā minētajām prasībām, vai ievieto transportēšanai paredzētos konteineros, kas atbilst normatīvo aktu prasībām par bīstamo kravu pārvadājumiem;

21.2. ja iestādē veic infekciozo atkritumu priekšapstrādi atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā minētajām prasībām, atkritumu priekšapstrādes procesā iegūtos atkritumus, ja tie atbilst šo noteikumu 55.punktā minētajām prasībām, klasificē kā sadzīves atkritumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru, un tos apsaimnieko kā sadzīves atkritumus;

21.3. ja iestādē neveic infekciozo atkritumu priekšapstrādi, tos nodod bīstamo atkritumu apsaimniekotājam, ar kuru iestāde ir noslēgusi līgumu par šo atkritumu apsaimniekošanu un kurš ir saņēmis normatīvajos aktos par piesārņojumu noteikto atļauju A vai B kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai.

22. Apsaimniekojot anatomiskus atkritumus, ievēro šādas prasības:

22.1. neatkarīgi no tā, vai anatomiskie atkritumi ir infekciozi, ar tiem rīkojas kā ar bīstamajiem atkritumiem;

22.2. anatomiskos atkritumus nodod kremācijai vai veic to priekšapstrādi ar ķīmiskām metodēm (piemēram, ar audu sadalīšanas iekārtu), vai nodod bīstamo atkritumu apsaimniekotājam, ar kuru iestāde ir noslēgusi līgumu par šo atkritumu apsaimniekošanu un kuram ir atļauja nodarboties ar šādu atkritumu apsaimniekošanu.

23. Atkritumi, kas satur citotoksiskās un citostatiskās zāles, ir bīstami atkritumi atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus. Šos atkritumus nodod bīstamo atkritumu apsaimniekotājam, ar kuru iestāde ir noslēgusi līgumu par šo atkritumu apsaimniekošanu un kuram ir atļauja nodarboties ar šādu atkritumu apsaimniekošanu.

24. Ar nekvalitatīvām vai nederīgām zālēm (izņemot šo noteikumu 26.punktā minētās zāles) rīkojas atbilstoši normatīvajiem aktiem par zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtību ārstniecības iestādēs.

25. Amalgamas atkritumus apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.

26. Biopsijas audu, zobu un nelielu audu materiālu atkritumus zobārstniecības kabinetos līdz to nodošanai atkritumu apsaimniekotājam uzglabā cieši noslēgtos plastmasas traukos ar ūdensnecaurlaidīgu noslēgumu dezinficējošā šķīdumā (piemēram, 10 % formalīna šķidrumā vai 2,5 % nātrija hipohlorīda šķīdumā).

IV. Prasības darbībām ar sadzīves atkritumiem un to iepakojumam

27. Ja sadzīves atkritumu savākšanai izmanto maisu, iestāde nodrošina, ka tā tilpums atbilst atkritumu vākšanas konteinera tilpumam vai maisa turētāja izmēram. Sadzīves atkritumu vākšanai paredzēta maisa aizsiešanai vai aiztaisīšanai aizliegts izmantot metāla stieples vai metāla skavas.

28. Sadzīves atkritumu vākšanas maisu aizpilda tā, lai būtu iespējams to aizsiet.

29. Savāktos sadzīves atkritumus nogādā centrālajā atkritumu vākšanas telpā vai uz sadzīves atkritumu konteineriem atbilstoši iestādes un atkritumu apsaimniekotāja noslēgtajam līgumam par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

30. Pārtikas atkritumus no iestādēm:

30.1. savāc, transportē un pārstrādā saskaņā ar prasībām, ko nosaka:

30.1.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regula Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002;

30.1.2. Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra Regula Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai;

30.2. savāc un ar tiem rīkojas kā ar infekciozajiem atkritumiem, ja tie radušies infekcioza pacienta uzņemšanas, izvietošanas vai aprūpes laikā, vai piemērojot izolācijas režīmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē.

31. Atkritumus, kuri nesatur bīstamas ķīmiskas vielas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, apsaimnieko kā sadzīves atkritumus.

V. Atkritumu savākšana un uzglabāšana iestādes teritorijā

32. Darbinieki, kas iestādē ir iesaistīti atkritumu vākšanā un pārvietošanā (transportēšanā), minēto darbu veikšanas laikā lieto cimdus atbilstoši normatīvajiem aktiem par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē. Pārvietojot bīstamos atkritumus iestādes teritorijā, lieto individuālos aizsardzības līdzekļus atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām.

33. Bīstamo atkritumu pārvietošanai iestādes teritorijā paredzēto aprīkojumu ir aizliegts lietot cita veida vielu vai priekšmetu pārvietošanai. Bīstamo atkritumu pārvietošanai paredzēto aprīkojumu mazgā un dezinficē tā, lai nodrošinātu atkritumu savākšanu un pārvietošanu tādā veidā, kas neapdraud cilvēka dzīvību un veselību, kā arī vidi.

34. Iestādes atkritumu tvertnes izvieto speciāli tam paredzētās viegli tīrāmās vietās vai telpās. Iestāde nodrošina atkritumu tvertņu regulāru iztukšošanu, kā arī mazgāšanu un dezinficēšanu, lai nodrošinātu atkritumu savākšanu un pārvietošanu tādā veidā, kas neapdraud cilvēka dzīvību un veselību, kā arī vidi.

35. Ambulatorajās iestādēs, kurās ir ne vairāk kā pieci ārstniecības un diagnostikas kabineti, var neierīkot atkritumu vākšanas telpu, bet gan vietu atkritumu vākšanai, nodrošinot šo noteikumu 36.punktā minētā uzraksta izvietošanu.

36. Iestādes atkritumu vākšanas telpām pie ieejas ir uzraksts ar telpas nosaukumu, kā arī brīdinājums par to, ka telpā atrodas bīstamie atkritumi.

37. Visām atkritumu vākšanas telpām iestādē jābūt aizslēdzamām.

38. Iestādes centrālajā atkritumu vākšanas telpā nodrošina:

38.1. viegli tīrāmas virsmas;

38.2. apgaismojumu;

38.3. ventilāciju;

38.4. ūdensnecaurlaidīgu pārsegumu, lai novērstu laikapstākļu ietekmi;

38.5. pasākumus, lai novērstu cilvēku neatļautu piekļuvi un dzīvnieku piekļuvi.

39. Ja atkritumu vākšanas telpā vai vietā tiek uzglabāti gan sadzīves, gan bīstamie atkritumi, nodrošina minēto atkritumu uzglabāšanu tādā veidā, lai atkritumi netiktu sajaukti.

40. Atkritumu vākšanas telpu vai vietu tīra un dezinficē pēc katras atkritumu izvešanas, lai nodrošinātu atkritumu novietošanu atkritumu vākšanas telpā vai vietā vai atkritumu izvešanu no atkritumu vākšanas telpas vai vietas, neapdraudot cilvēku dzīvību un veselību, kā arī vidi.

41. Atkritumus uzglabā atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām.

42. Ir aizliegts šķirot infekciozus atkritumus. Ja infekciozi atkritumi ir sajaukti ar citu veidu atkritumiem, visus atkritumus uzskata par infekcioziem atkritumiem.

VI. Atkritumu priekšapstrāde

43. Ārstniecības atkritumu priekšapstrāde ir atkritumu īpašību mainīšana, lai ar tiem veiktu jebkuras citas pārstrādes vai reģenerācijas darbības (atkritumu pārstrādes un reģenerācijas veids R12 atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem), vai atkritumu fizikāli ķīmiska apstrāde, pēc kuras rodas savienojumi vai maisījumi, kuri tiek apglabāti (atkritumu apglabāšanas veids D9 atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem).

44. Ja iestādei ir atbilstošs aprīkojums atkritumu priekšapstrādes veikšanai un tā ir saņēmusi atļauju A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu, iestāde veic atkritumu priekšapstrādi, lai mazinātu atkritumu bīstamību (piemēram, dezinficējot) vai mainītu atkritumu izskatu (padarītu atkritumus neatpazīstamus, piemēram, sasmalcinot).

45. Ja iestāde neveic atkritumu priekšapstrādi, tā atkritumus nodod atkritumu apsaimniekotājam, ar kuru noslēgts šo noteikumu 7.punktā minētais līgums un kurš ir saņēmis atļauju attiecīgo atkritumu apsaimniekošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu vai par atkritumu apsaimniekošanu.

46. Bīstamo atkritumu pārvadājumus uz priekšapstrādes iekārtām, kuras neatrodas iestādē, veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo kravu pārvadājumiem.

47. Priekšapstrādei drīkst pieņemt tikai tādus atkritumus, kas minēti šo noteikumu 44. vai 45.punktā minētajā atļaujā.

48. Infekciozo atkritumu priekšapstrādi veic tādā veidā, lai nodrošinātu, ka atkritumu priekšapstrādes procesā iegūtie atkritumi atbilst šo noteikumu 55.punktā minētajām prasībām.

49. Anatomiskos atkritumus priekšapstrādes procesā apstrādā, līdz tie kļūst neatpazīstami.

50. Atkritumu priekšapstrādi veic telpās, kas aprīkotas ar noteces savākšanas iekārtām un ūdensnecaurlaidīgu grīdas segumu.

51. Ja nepieciešams, pirms atkritumu priekšapstrādes nodrošina atkritumu uzglabāšanu to priekšapstrādes vietā tādā veidā, lai novērstu atkritumu savstarpēju sajaukšanu. Atkritumus (arī maisos ievietotos atkritumus) pirms to priekšapstrādes uzglabā aizvērtos izturīgos, ūdensnecaurlaidīgos konteineros.

52. Iestāde vai atkritumu apsaimniekotājs, kas veic infekciozo atkritumu priekšapstrādi, ievēro iekārtas darbināšanas instrukcijas un nodrošina atkritumu priekšapstrādi atbilstoši A vai B piesārņojošajai darbībai izsniegtās atļaujas prasībām.

53. Iestāde vai atkritumu apsaimniekotājs, kurš veic infekciozo atkritumu priekšapstrādi, nodrošina infekciozo atkritumu priekšapstrādes iekārtas darbības pārbaudi reizi mēnesī. Lai pārbaudītu iekārtas darbību, ņem priekšapstrādes procesā radušos atkritumu paraugus un pārbauda to atbilstību šo noteikumu 55.punktā minētajām prasībām. Akreditētā laboratorijā veic paraugu sterilitātes (infekciozitātes) testus, lai pārbaudītu, vai iekārtas darbība nodrošina atkritumu bīstamības novēršanu.

54. Šo noteikumu 53.punktā minēto atkritumu paraugu ņemšanu un atbilstības pārbaudi veic laboratorijas, kuras ir akreditētas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" un par kurām Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk – laboratorija), vai laboratorijas un institūcijas, kam attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts kompetentās institūcijas atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktajām normām ir izsniegušas apliecinājumu vai apstiprinājumu, ka attiecīgie pētījumi ir veikti un tiek uzraudzīti atbilstoši labas laboratorijas prakses prasībām.

55. Atkritumus neuzskata par bīstamiem, ja tajos esošās baktērijas, sēnītes, vīrusi, parazīti un mikobaktērijas ir inaktivētas līdz 6 log10 vai augstākā līmenī vai Geobacillus stearothermophilus vai Bacillus atrophaeus sporas ir inaktivētas līdz 4 log10 vai augstākā līmenī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2010.gada 10.maija Direktīvas 2010/32/ES, ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto Pamatnolīgumu par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē.

Ministru prezidenta vietā – labklājības ministre I.Viņķele

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 353Pieņemts: 22.05.2012.Stājas spēkā: 25.05.2012. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 81 (4684), 24.05.2012.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Latvijas standarti
248085
25.05.2012
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)