Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.172

Rīgā 2012.gada 13.martā (prot. Nr.14 17.§)
Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 19.panta 3.1 daļu

1. Noteikumi nosaka uztura normas pirmsskolas izglītības programmas īstenojošo izglītības iestāžu izglītojamiem, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem, kā arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem.

2. Noteikumu mērķis ir nodrošināt veselīga un līdzsvarota uztura lietošanu pirmsskolas izglītības programmas īstenojošajās izglītības iestādēs, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un ārstniecības iestādēs.

3. Uztura normas pirmsskolas izglītības programmas īstenojošo izglītības iestāžu izglītojamiem ir noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā.

4. Uztura normas vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem ir noteiktas šo noteikumu 2.pielikumā.

5. Uztura normas ārstniecības iestāžu pacientiem un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem ir noteiktas šo noteikumu 3.pielikumā.

5.1 Šo noteikumu 3.pielikumā minētās uztura normas nepiemēro atsevišķās dzīvokļa tipa telpās, kuras izvietotas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un kurās klienti apgūst patstāvīgas dzīves iemaņas (jauniešu mājas, SOS ciemati), un institūcijās, kurās bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem tiek nodrošināta ģimeniska vide un kur ēdiena gatavošana nenotiek centralizētajā virtuves blokā.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1451 redakcijā)

6. Noteikumi stājas spēkā 2012.gada 1.jūnijā.

7. Noteikumu 3.pielikums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Ministru prezidenta vietā – labklājības ministre I.Viņķele

Veselības ministra vietā – zemkopības ministre L.Straujuma
1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 13.marta noteikumiem Nr.172
Uztura normas pirmsskolas izglītības programmas īstenojošo izglītības iestāžu izglītojamiem

(Pielikums MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1451 redakcijā)

1. Enerģētiskās vērtības un uzturvielu normas izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz 12 stundām dienā:

Vecums (gadi)

Vienas dienas vidējā enerģētiskā vērtība nedēļā
(kcal)

Enerģētiskās vērtības varietāte ikdienā
(kcal)

Olbaltumvielas
(g)

Tauki
(g)

Ogļhidrāti
(g)

1–2

1008

921–1099

36–42

33–39

120–145

3–6

1350

1221–1487

39–48

45–55

165–200

2. Ēdināšanu izglītības iestādē organizē tā, lai uzturvielas un enerģētiskā vērtība pa ēdienreizēm tiktu sadalīta fizioloģiski pareizi.

3. Enerģētiskās vērtības un uzturvielu normas izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas 24 stundas dienā (diennakts bērnudārzi):

Vecums (gadi)

Vienas dienas vidējā enerģētiskā vērtība nedēļā
(kcal)

Enerģētiskās vērtības varietāte ikdienā
(kcal)

Olbaltumvielas
(g)

Tauki
(g)

Ogļhidrāti
(g)

1–3

1300

1100–1500

33–49

43–51

162–179

4–6

1800

1700–2100

45–68

60–70

225–248

4. Ēdināšanu izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas 24 stundas dienā (diennakts bērnudārzos), organizē tā, lai uzturvielas un enerģētiskā vērtība pa ēdienreizēm tiktu sadalīta fizioloģiski pareizi, brokastīs uzņemot 25–30 %, pusdienās 35 %, launagā vai otrajās brokastīs 10–15 % un vakariņās 20–25 % no dienas normas.

5. Izglītojamo ēdienkartē katru dienu iekļauj:

5.1. pārtikas produktus, kas bagāti ar saliktajiem ogļhidrātiem (piemēram, rupjmaize, vārīti kartupeļi vai kartupeļu biezenis, vārīti griķi, rīsi vai citi putraimi, graudaugu pārslas, makaroni);

5.2. dārzeņus, augļus vai ogas, tai skaitā svaigā veidā (piemēram, dārzeņu salāti, dārzeņu zupa, svaigs auglis, kompots);

5.3. olbaltumvielām bagātus pārtikas produktus (piemēram, liesa gaļa, zivis (fileja), olas, biezpiens, siers, pākšaugi). Zivis ēdienkartē iekļauj vismaz reizi nedēļā;

5.4. pienu vai piena vai skābpiena produktus* (piemēram, kefīrs, jogurts).

6. Izglītojamo ēdienkartē katru nedēļu iekļauj šā pielikuma 5.punktā minētos produktus šādā daudzumā:

6.1. vismaz 300 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja);

6.2. vismaz 300 g (neto) kartupeļu;

6.3. vismaz 1000 g piena, kefīra, jogurta vai citu skābpiena produktu*;

6.4. vismaz 100 g (neto) ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers);

6.5. vismaz 250 g augļu vai ogu;

6.6. vismaz 500 g dārzeņu, no tiem 250 g svaigā veidā.

7. Šā pielikuma 6.1.apakšpunktā minētā liesā gaļa, ja tā ir cūkas vai liellopa gaļa, iegādājama tikai atdzesētā veidā.

8. Šā pielikuma 5. un 6.punktā minēto pārtikas produktu iepirkumā izvēlas tādus produktus, kuru ražošanā neizmanto sintētiskās krāsvielas un kas nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv no tiem un nav no tiem ražoti. Lai salīdzinātu, novērtētu un izvēlētos saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, paredz piešķirt vērtēšanas kritērijus (punktos) produktiem vai produktu grupai, kurā iekļauti produkti, kam izvirzītās kvalitātes prasības atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmu. Ja piedāvājumi ir līdzvērtīgi, neatkarīgi no iepirkumā piemērotā piedāvājuma izvēles kritērija iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir piedāvājuma iesniedzējam, kura piedāvājumā ir vairāk produktu, kas atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām.

9. Izglītojamo uzturā neiekļauj:

9.1. fritētus (frī) kartupeļus, kartupeļu kroketes un citus eļļā vārītus un analogus pārtikas produktus;

9.2. mehāniski atdalītu gaļu;

9.3. majonēzi, kečupu, tomātu mērci, krējuma izstrādājumus piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (ēdienu gatavošanā majonēzi, kečupu, tomātu mērci ir atļauts izmantot);

9.4. konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki.

10. Gaļas izstrādājumus (piemēram, desas, cīsiņus, sardeles), žāvētus, kūpinātus, sālītus gaļas un zivju produktus, gaļas un zivju konservus, rūpnieciski ražotus pelmeņus, belašus, saldētas rūpnieciski ražotas kotletes un frikadeles, zivju pirkstiņus, kalmāru gredzenus, burgerus izglītojamo uzturā iekļauj, ja tie atbilst šādām prasībām:

10.1. satur vismaz 70 % gaļas vai 60 % zivju;

10.2. nesatur pārtikas piedevas – garšas pastiprinātājus (E620–E650) un krāsvielas;

10.3. nesatur mehāniski atdalītu gaļu un izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem;

10.4. satur sāli mazāk par 1,25 g uz 100 g gaļas produkta un 1,5 g uz 100 g zivju produkta.

11. Šā pielikuma 10.punktā minētos pārtikas produktus izglītojamo uzturā iekļauj ne biežāk kā reizi nedēļā.

12. Ēdiena gatavošanā nelieto margarīnu (izņemot margarīnu, kas nesatur daļēji hidrogenētus augu taukus), vairākkārt karsētas un pārkarsētas taukvielas, krējuma izstrādājumus, buljona un zupu koncentrātus, garšvielu maisījumus, kas satur sāli, cukuru un pārtikas piedevas, kas ir garšas pastiprinātāji (E620 –E625), sausos ķīseļa koncentrātus, ātri pagatavojamas kartupeļu biezputras (pusfabrikātus), augu eļļu, kura ir ražota no ģenētiski modificētām izejvielām.

13. Gaļa maltās gaļas izstrādājumiem tiek malta izglītības iestādes ēdināšanas blokā.

14. Izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz 12 stundām dienā, ēdienam pievienojamā sāls daudzums nepārsniedz 2 g dienā, bet izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas 24 stundas dienā, ēdienam pievienojamā sāls daudzums nepārsniedz 3 g dienā.

15. Ēdienam pievienotā cukura daudzums nepārsniedz 20 g dienā.

16. Sastādot ēdienkarti, nodrošina, ka:

16.1. pusdienu ēdienkartē iekļauj pamatēdienu un attiecīgi zupu vai desertu;

16.2. ēdieni nedēļas ēdienkartē neatkārtojas (izņemot ēdienu piedevas un maizi).

17. Ja izglītojamam ir ārsta apstiprināta diagnoze (piemēram, celiakija, cukura diabēts, pārtikas alerģija vai nepanesība), kuras dēļ nepieciešama uztura korekcija, izglītojamam tiek nodrošināta atbilstoša ēdināšana saskaņā ar ārstniecības personas rakstiskiem norādījumiem.

18. Izglītības iestādē apmeklētājiem pieejamā vietā tiek izvietota nedēļas ēdienkarte, norādot ēdienkartē iekļauto ēdienu porcijas svaru, uzturvērtību un enerģētisko vērtību. Par ēdienkartes izvietošanu apmeklētājiem pieejamā vietā atbildīgs ir izglītības iestādes vadītājs.

Piezīme. * Ieskaitot tos produktus, kas tiek nodrošināti atbalsta programmā par piena produktu piegādi izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs.

2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 13.marta noteikumiem Nr.172
Uztura normas vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem

(Pielikums grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1451)

1. Enerģētiskās vērtības un uzturvielu normas komplekso pusdienu ēdienkartei vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, internātskolu un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem:

Izglītojamie

Enerģētiskā vērtība
(kcal)

Olbaltumvielas
(g)

Tauki
(g)

Ogļhidrāti
(g)

1.–4.klašu izglītojamie

700–800

18–30

24–31

88–110

5.–12.klašu izglītojamie vispārējās vidējās izglītības iestādēs, 1.–3.kursu izglītojamie profesionālās izglītības iestādēs

840–960

21–36

28–37

105–132

2. Enerģētiskās vērtības un uzturvielu dienas normas internātskolu izglītojamiem:

Izglītojamie

Vienas dienas vidējā enerģētiskā vērtība mēnesī
(kcal)

Enerģētiskās vērtības varietāte ikdienā
(kcal)

Olbaltumvielas
(g)

Tauki
(g)

Ogļhidrāti
(g)

1.–4.klašu izglītojamie

2000

1800–2200

45–83

60–86

225–302

5.–12.klašu izglītojamie

2400

2200–2600

55–98

73–101

275–357

3. Ēdināšanu internātskolās organizē tā, lai uzturvielas un enerģētiskā vērtība pa ēdienreizēm tiktu sadalīta fizioloģiski pareizi, brokastīs uzņemot 25–30 %, pusdienās 35 %, launagā vai otrajās brokastīs 10–15 % un vakariņās 20–25 % no dienas normas.

4. 1.–4.klašu izglītojamo ēdināšanu organizē saskaņā ar komplekso pusdienu ēdienkarti.

5. 5.–12.klašu izglītojamo ēdināšanu organizē saskaņā ar komplekso pusdienu ēdienkarti vai izvēles ēdienkarti. Izvēles ēdienkartē norāda ēdienu enerģētisko vērtību (kcal) un uzturvērtību.

6. Izglītojamo ēdienkartē katru dienu iekļauj:

6.1. pārtikas produktus, kas bagāti ar saliktajiem ogļhidrātiem (piemēram, rupjmaize vai pilngraudu maize, vārīti kartupeļi vai kartupeļu biezenis, vārīti griķi, rīsi vai citi putraimi, graudaugu pārslas, makaroni);

6.2. dārzeņus, augļus vai ogas*, tai skaitā svaigā veidā (piemēram, dārzeņu salāti, dārzeņu zupa, svaigs auglis, kompots);

6.3. olbaltumvielām bagātus pārtikas produktus (piemēram, liesa gaļa, zivis (fileja), olas, biezpiens, siers, pākšaugi);

6.4. pienu vai piena vai skābpiena produktus* (piemēram, kefīrs, jogurts).

7. Vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo kompleksajā ēdienkartē katru nedēļu iekļauj šā pielikuma 6.punktā minētos produktus šādā daudzumā:

7.1. vismaz 200 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja);

7.2. vismaz 450 g (neto) kartupeļu;

7.3. vismaz 250 g piena, kefīra, jogurta vai citu skābpiena produktu*;

7.4. vismaz 50 g (neto) ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers);

7.5. vismaz 500 g (neto) dārzeņu un augļu*.

8. Internātskolu izglītojamo kompleksajā ēdienkartē katru nedēļu (septiņas dienas) iekļauj šā pielikuma 6.punktā minētos produktus šādā daudzumā:

8.1. vismaz 490 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja);

8.2. vismaz 1400 g (neto) kartupeļu;

8.3. vismaz 1400 g piena, kefīra vai jogurta;

8.4. vismaz 210 g (neto) ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers);

8.5. vismaz 1400 g (neto) dārzeņu.

8.1 Šā pielikuma 7.1. un 8.1.apakšpunktā minētā liesā gaļa, ja tā ir cūkas vai liellopa gaļa, iegādājama tikai atdzesētā veidā.

9. Šā pielikuma 6., 7. un 8.punktā minēto pārtikas produktu iepirkumā izvēlas tādus produktus, kuru ražošanā neizmanto sintētiskās krāsvielas un kas nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv no tiem un nav no tiem ražoti. Lai salīdzinātu, novērtētu un izvēlētos saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, paredz piešķirt vērtēšanas kritēriju punktus produktiem vai produktu grupai, kurā iekļauti produkti, kam izvirzītās kvalitātes prasības atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmu. Ja piedāvājumi ir līdzvērtīgi, neatkarīgi no iepirkumā piemērotā piedāvājuma izvēles kritērija iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir piedāvājuma iesniedzējam, kura piedāvājumā ir vairāk produktu, kas atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām.

10. Izglītojamo uzturā neiekļauj:

10.1. fritētus (frī) kartupeļus, kartupeļu kroketes un citus eļļā vārītus un analogus pārtikas produktus;

10.2. mehāniski atdalītu gaļu;

10.3. majonēzi, kečupu, tomātu mērci, krējuma izstrādājumus piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (ēdienu gatavošanā majonēzi, kečupu, tomātu mērci ir atļauts izmantot);

10.4. konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki.

11. Gaļas izstrādājumus (piemēram, desas, cīsiņus, sardeles), žāvētus, kūpinātus, sālītus gaļas un zivju produktus, gaļas un zivju konservus, rūpnieciski ražotus pelmeņus, belašus, saldētas rūpnieciski ražotas kotletes un frikadeles, zivju pirkstiņus, kalmāru gredzenus, burgerus izglītojamo uzturā iekļauj, ja tie atbilst šādām prasībām:

11.1. satur vismaz 70 % gaļas vai 60 % zivju;

11.2. nesatur pārtikas piedevas – garšas pastiprinātājus (E620–E650) un krāsvielas;

11.3. nesatur mehāniski atdalītu gaļu;

11.4. nesatur izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem;

11.5. satur sāli mazāk par 1,25 g uz 100 g gaļas produkta un 1,5 g uz 100 g zivju produkta.

12. Šā pielikuma 11.punktā minētos pārtikas produktus izglītojamo uzturā iekļauj ne biežāk kā reizi nedēļā.

13. Ēdiena gatavošanā nelieto margarīnu (izņemot margarīnu, kas nesatur daļēji hidrogenētus augu taukus), vairākkārt karsētas un pārkarsētas taukvielas, krējuma izstrādājumus, buljona un zupu koncentrātus, garšvielu maisījumus, kas satur sāli, cukuru un pārtikas piedevas, kas ir garšas pastiprinātāji (E620–E625), sausos ķīseļa koncentrātus, ātri pagatavojamas kartupeļu biezputras (pusfabrikātus), augu eļļu, kas ir ražota no ģenētiski modificētām izejvielām.

14. Gaļa maltās gaļas izstrādājumiem tiek malta izglītības iestādes ēdināšanas blokā.

15. Samazina ēdienam pievienojamā sāls daudzumu, aizstājot to ar garšvielām un garšaugiem. Pievienotā sāls daudzums gatavajā ēdienā nepārsniedz 0,4 g uz 100 g produkta. Pievienotā sāls daudzums ēdienā internātskolās nepārsniedz 5 g dienā. Ēdienam pievienotā cukura daudzums nepārsniedz 20 g pusdienās, internātskolās – 40 g dienā (neieskaitot to cukura daudzumu, kas tiek pievienots uz vietas gatavotiem miltu konditorejas izstrādājumiem).

16. Sastādot komplekso ēdienkarti, nodrošina, ka:

16.1. pusdienu ēdienkartē iekļauj pamatēdienu un attiecīgi zupu vai desertu;

16.2. ēdieni nedēļas ēdienkartē neatkārtojas (izņemot ēdienu piedevas un maizi).

17. Šā pielikuma 6., 10., 11., 12., 13. un 15.punkts attiecas uz izglītības iestāžu komplekso pusdienu ēdienkarti un izvēles ēdienkarti.

18. Ja izglītojamam ir ārsta apstiprināta diagnoze (piemēram, celiakija, cukura diabēts, pārtikas alerģija vai nepanesība), kuras dēļ nepieciešama uztura korekcija, izglītojamam tiek nodrošināta atbilstoša ēdināšana saskaņā ar ārstniecības personas rakstiskiem norādījumiem.

19. Izglītības iestādē apmeklētājiem pieejamā vietā tiek izvietota nedēļas komplekso pusdienu ēdienkarte un dienas izvēles ēdienkarte, norādot abās ēdienkartēs iekļauto ēdienu porcijas svaru, uzturvērtību un enerģētisko vērtību. Par ēdienkartes izvietošanu apmeklētājiem pieejamā vietā atbildīgs ir izglītības iestādes vadītājs.

Piezīme. * Ieskaitot tos produktus, kas tiek nodrošināti atbalsta programmā par piena produktu piegādi izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs un atbalsta programmā "Skolas auglis".

Veselības ministra vietā – zemkopības ministre L.Straujuma
3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 13.marta noteikumiem Nr.172
Uztura normas ārstniecības iestāžu pacientiem un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem

(Pielikums grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1451)

1. Enerģētiskās vērtības un uzturvielu normas pamatdiētai ārstniecības iestāžu pacientiem un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem:

Vecums (gadi)

Vienas dienas vidējā enerģētiskā vērtība nedēļā
(kcal)

Enerģētiskās vērtības varietāte ikdienā
(kcal)

Olbaltumvielas
(g)

Tauki
(g)

Ogļhidrāti
(g)

1–1,5

1200

1000–1400

18–35

39–70

112–210

1,5–3

1500

1300–1700

33–64

43–66

163–234

4–6

1800

1700–2100

45–68

60–70

225–248

7–10

2000

1800–2200

45–83

60–86

225–302

11–18

2400

2200–2600

55–98

73–101

275–357

Pieaugušie (no 19 gadu vecuma)

2000–2400

2000–2400

50–91

56–80

273–360

2. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās zīdaiņiem līdz viena gada vecumam enerģētiskās vērtības normas nodrošina atbilstoši bērna ķermeņa svaram:

2.1. 0–3 mēnešus veciem bērniem – 120–130 kcal dienā uz bērna svara kilogramu;

2.2. 4–9 mēnešus veciem bērniem – 115–125 kcal dienā uz bērna svara kilogramu;

2.3. 10–12 mēnešus veciem bērniem – 105–120 kcal dienā uz bērna svara kilogramu.

3. Ēdināšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un ārstniecības iestādēs organizē tā, lai uzturvielas un enerģētiskā vērtība pa ēdienreizēm tiktu sadalīta fizioloģiski pareizi, brokastīs uzņemot 25–30 %, pusdienās 35 %, launagā 10–15 % un vakariņās 20–25 % no dienas normas. Zīdaiņiem pirmajos trijos mēnešos ēdināšanu organizē 6–8 reizes dienā; 4–5 mēnešu vecumā 5–6 reizes dienā, 6–12 mēnešu vecumā 4–5 reizes dienā, uzturu ēdienreizēs sadalot aptuveni vienādi.

4. Ārstniecības iestāžu pacientiem un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem, kuriem diagnozes vai veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama diētas korekcija, nodrošina ārstējošā ārsta noteiktu diētu, ko sastādījis par diētu izstrādi atbildīgais speciālists, ietverot ēdienreižu biežumu, uzturvielu palielināšanu vai samazināšanu, ēdiena konsistenci, ēdiena gatavošanas tehnoloģijas un citus parametrus.

5. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem ārstējošais ārsts var noteikt papildu uzturu pie pamatdiētas, ja tas nepieciešams diagnozes vai veselības stāvokļa dēļ.

6. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības iestāžu pacientu pamatdiētas ēdienkartē katru dienu iekļauj:

6.1. pārtikas produktus, kas bagāti ar saliktajiem ogļhidrātiem (piemēram, rupjmaize vai pilngraudu maize, vārīti kartupeļi vai kartupeļu biezenis, vārīti griķi, rīsi vai citi putraimi, graudaugu pārslas, makaroni);

6.2. dārzeņus, augļus vai ogas, tai skaitā svaigā veidā (piemēram, dārzeņu salāti, dārzeņu zupa, svaigs auglis, kompots);

6.3. olbaltumvielām bagātus pārtikas produktus (piemēram, liesa gaļa, zivis (fileja), olas, biezpiens, siers, pākšaugi);

6.4. pienu vai piena vai skābpiena produktus (piemēram, kefīrs, jogurts).

7. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības iestāžu pacientu vecumā no 1–6 gadiem pamatdiētas ēdienkartē katru nedēļu (septiņas dienas) iekļauj šā pielikuma 6.punktā minētos produktus šādā daudzumā:

7.1. vismaz 400 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja);

7.2. vismaz 500 g (neto) kartupeļu;

7.3. vismaz 1400 g piena, kefīra, jogurta vai citu skābpiena produktu;

7.4. vismaz 200 g (neto) ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers);

7.5. vismaz 1000 g (neto) dārzeņu un augļu, no tiem vismaz 250 g svaigā veidā.

8. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības iestāžu pacientu vecumā no 7 gadiem pamatdiētas ēdienkartē katru nedēļu (septiņas dienas) iekļauj šā pielikuma 6.punktā minētos produktus šādā daudzumā:

8.1. vismaz 490 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja);

8.2. vismaz 1400 g (neto) kartupeļu;

8.3. vismaz 2800 g piena, kefīra, jogurta vai citu skābpiena produktu;

8.4. vismaz 350 g (neto) ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers);

8.5. vismaz 2000 g (neto) dārzeņu un augļu, no tiem vismaz 500 g svaigā veidā.

8.1 Šā pielikuma 7.1. un 8.1.apakšpunktā minētā liesā gaļa, ja tā ir cūkas vai liellopa gaļa, iegādājama tikai atdzesētā veidā.

9. Šā pielikuma 6., 7. un 8.punktā minēto pārtikas produktu iepirkumā izvēlas tādus produktus, kuru ražošanā neizmanto sintētiskās krāsvielas un kas nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv no tiem un nav no tiem ražoti. Lai salīdzinātu, novērtētu un izvēlētos saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, paredz piešķirt vērtēšanas kritēriju punktus produktiem vai produktu grupai, kurā iekļauti produkti, kam izvirzītās kvalitātes prasības atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmu. Ja piedāvājumi ir līdzvērtīgi, neatkarīgi no iepirkumā piemērotā piedāvājuma izvēles kritērija iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir piedāvājuma iesniedzējam, kura piedāvājumā ir vairāk produktu, kas atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām.

10. Ēdiena gatavošanā nelieto margarīnu (izņemot margarīnu, kas nesatur daļēji hidrogenētus augu taukus), vairākkārt karsētas un pārkarsētas taukvielas, krējuma izstrādājumus, buljona un zupu koncentrātus, garšvielu maisījumus, kas satur sāli, cukuru un pārtikas piedevas, kas ir garšas pastiprinātāji (E620–E625), sausos ķīseļa koncentrātus, ātri pagatavojamas kartupeļu biezputras (pusfabrikātus), augu eļļu, kas ir ražota no ģenētiski modificētām izejvielām.

11. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības iestāžu pacientu līdz 18 gadu vecumam uzturā neiekļauj:

11.1. fritētus (frī) kartupeļus, kartupeļu kroketes un citus eļļā vārītus un analogus pārtikas produktus;

11.2. mehāniski atdalītu gaļu;

11.3. majonēzi, kečupu, tomātu mērci, krējuma izstrādājumus piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (ēdienu gatavošanā majonēzi, kečupu, tomātu mērci ir atļauts izmantot);

11.4. konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki.

12. Gaļas izstrādājumus (piemēram, desas, cīsiņus, sardeles), žāvētus, kūpinātus, sālītus gaļas un zivju produktus, gaļas un zivju konservus, rūpnieciski ražotus pelmeņus, belašus, saldētas rūpnieciski ražotas kotletes un frikadeles, zivju pirkstiņus, kalmāru gredzenus, burgerus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības iestāžu pacientu līdz 18 gadu vecumam uzturā iekļauj, ja tie atbilst šādām prasībām:

12.1. satur vismaz 70 % gaļas vai 60 % zivju;

12.2. nesatur pārtikas piedevas – garšas pastiprinātājus (E620–E650) un krāsvielas;

12.3. nesatur mehāniski atdalītu gaļu;

12.4. nesatur izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem;

12.5. satur sāli mazāk par 1,25 g uz 100 g gaļas produkta un 1,5 g uz 100 g zivju produkta.

13. Šā pielikuma 12.punktā minētos pārtikas produktus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības iestāžu pacientu līdz 18 gadu vecumam uzturā iekļauj ne biežāk kā reizi nedēļā.

14. Ēdienam pievienotā sāls daudzums nepārsniedz 5 g dienā, bērniem līdz 6 gadu vecumam – 3 g dienā.

15. Ēdienam pievienotā cukura daudzums nepārsniedz:

15.1. ārstniecības iestādēs – 40 g dienā vai 20 g pusdienās, bērniem līdz 6 gadu vecumam – 20 g dienā;

15.2. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās – 40 g dienā vai 20 g pusdienās, bērniem līdz 6 gadu vecumam – 20 g dienā, neieskaitot to cukura daudzumu, kas tiek pievienots uz vietas gatavotiem miltu konditorejas izstrādājumiem.

16. Sastādot ēdienkarti, nodrošina, ka:

16.1. pusdienu ēdienkartē iekļauj pamatēdienu un attiecīgi zupu vai desertu;

16.2. ēdieni nedēļas ēdienkartē neatkārtojas (izņemot ēdienu piedevas un maizi).

17. Ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās ārstniecības persona (dietologs, diētas māsa vai uztura speciālists) izstrādā ēdienkarti vienai līdz divām nedēļām, ņemot vērā veselīga uztura principus, un saskaņo to ar iestādes vadītāju. Ēdināšana iestādē tiek organizēta saskaņā ar ēdienkarti.

18. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem jānodrošina iespēja saņemt informāciju par ēdienkartē iekļauto ēdienu porcijas svaru, uzturvērtību un enerģētisko vērtību. Informācijas pieejamību nodrošina iestādes vadītājs.

Veselības ministra vietā – zemkopības ministre L.Straujuma
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 172Pieņemts: 13.03.2012.Stājas spēkā: 01.06.2012.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 43 (4646), 15.03.2012.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Tiesību aktu skaidrojumi
245300
{"selected":{"value":"17.12.2013","content":"<font class='s-1'>17.12.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"17.12.2013","content":"<font class='s-1'>17.12.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2012","content":"<font class='s-1'>01.06.2012.-16.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
17.12.2013
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)