1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma "Ventas un Šķerveļa ieleja" (turpmāk – dabas liegums) aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās izveidošanas un lietošanas kārtību.

2. Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamus biotopus un sugas (tajā skaitā nogāžu un gravu mežus, nogulumiežu atsegumus, upju straujteces, pļavas), kā arī nodrošinātu dabas un kultūrvēsturiskās ainavas aizsardzību un veicinātu teritorijas ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

3. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

3.1. dabas lieguma zona;

3.2. neitrālā zona.

4. Dabas lieguma platība ir 1459 hektāri. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma ir noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, funkcionālo zonu robežu apraksts – šo noteikumu 2.pielikumā.

5. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi, kuras paraugs, izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par aizsargājamā teritorijā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 10.punktā un 12.15.2. un 12.16.apakšpunktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

8. Visā dabas liegumā aizliegts:

8.1. ierīkot atkritumu poligonus;

8.2. izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

8.3. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs (izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai);

8.4. bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, informācijas stendus, kā arī citus publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus;

8.5. veikt darbības, kuru dēļ tiek mainīta ūdensteču krasta līnija un gultne (izņemot darbības dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanai).

9. Dabas lieguma teritorijā var noteikt aizliegumus un ierobežojumus ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti.

10. Visā dabas liegumā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

10.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk par 60 cilvēkiem (izņemot pasākumus, kas tiek organizēti šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās);

10.2. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, skatu torņus, atpūtas vietas, ugunskuru vietas, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);

10.3. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu (izņemot bebru aizsprostu nojaukšanu);

10.4. ierīkot ūdenstransporta līdzekļu bāzes un piestātnes.

11. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu aizsardzību īpaši aizsargājamiem nogāžu un gravu mežiem, nogulumiežu atsegumiem, upju straujtecēm, pļavām un citiem īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām, kā arī veicinātu dabas un kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanu.

12. Dabas lieguma zonā aizliegts:

12.1. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem pa meža un lauksaimniecības zemēm (izņemot pārvietošanos pa maršrutiem, kuri speciāli izveidoti teritorijas apmeklētājiem, vai pārvietošanos, kas saistīta ar šo zemju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu);

12.2. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos (izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par ugunsdrošību);

12.3. dedzināt sausās zāles un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

12.4. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju, pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes) uz krūmāju vai mežu;

12.5. nosusināt purvus, mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;

12.6. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;

12.7. uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru darba rata diametrs ir lielāks par pieciem metriem vai augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu;

12.8. pārvietoties pa virszemes ūdensobjektiem ar kuģošanas un citiem peldošiem līdzekļiem, kuru mehāniskā dzinēja vai motora jauda pārsniedz 3,7 kW. Aizliegums neattiecas uz valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām, kuras pilda dienesta pienākumus, kā arī pilnvarotajām personām, kuras veic vides normatīvo aktu ievērošanas kontroli (tajā skaitā zvejas kontroli);

12.9. pārvietoties ar ūdens motocikliem;

12.10. rīkot autosacensības, motosacensības un velosacensības, rallijus, treniņbraucienus, izmēģinājuma braucienus, kā arī rīkot ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības;

12.11. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) palieņu un terašu pļavas;

12.12. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;

12.13. iegūt derīgos izrakteņus. Aizliegums neattiecas uz pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

12.14. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību. Aizliegums neattiecas uz augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām;

12.15. mainīt zemes lietošanas kategoriju. Aizliegums neattiecas uz:

12.15.1. dabiski apmežojušās vai lauksaimniecības zemes lietošanas kategorijas maiņu uz kategoriju "mežs" vai "krūmājs";

12.15.2. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

12.15.2.1. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanu;

12.15.2.2. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanu;

12.15.2.3. ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju un rekonstrukciju, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

12.16. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to rekonstrukciju un renovāciju, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams, lai novērstu teritoriju applūšanu ārpus aizsargājamās teritorijas, un gadījumus, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja:

12.16.1. upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;

12.16.2. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanas pasākumu veikšanai;

12.17. ierīkot lauksaimniecības dzīvnieku – ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu dzīvnieku – audzētavas, kā arī iežogotas platības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

12.18. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus. Aizliegums neattiecas uz bīstamiem kokiem (kokiem, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus).

13. Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai.

14. Meža zemēs aizliegts:

14.1. veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot:

14.1.1. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

14.1.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

14.2. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

14.3. cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot sausos kokus), ja valdaudzes vecums pārsniedz:

14.3.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;

14.3.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;

14.3.3. apšu audzēm – 30 gadu;

14.4. atzarot augošus kokus mežaudzēs. Aizliegums neattiecas uz koku atzarošanu skatupunktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

14.5. ierīkot mežsaimniecības (komersantu) ceļus;

14.6. atjaunot mežu stādot vai sējot;

14.7. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju, uzturēt mežā sietveida nožogojumus, kuri nav apzīmēti ar dzīvniekiem pamanāmiem materiāliem (piemēram, zariem, lentēm);

14.8. iegūt sūnas un ķērpjus, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;

14.9. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) meža pļavas un lauces (izņemot Meža valsts reģistrā reģistrētās medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces);

14.10. ierīkot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces, kā arī ievest un izgāzt dabas lieguma teritorijā lauksaimniecības un pārtikas produktus. Ja tas nepieciešams dzīvnieku skaita regulēšanai, pieļaujama automātisko barotavu izmantošana vietās, kur tas neapdraud dabisko biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu.

15. Dabas lieguma zonā sanitārā cirte pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma atļauta, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

16. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.

17. Sausos kokus un kritalas šo noteikumu 16.punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.

18. Uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvāktas, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

19. Kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

20. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu un attīstību.

21. Dabas liegumā ir šādi dabas pieminekļi:

21.1. aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem izmēriem);

21.2. ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi – "Ātraiskalns", "Šķerveļa akmens", "Šķerveļa lejteces dolomīta atsegums", "Zoslēnu atsegumi", "Gobdziņu klintis", "Plieņu atsegums" un "Ketleru atsegums", kā arī dižakmeņi (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 kubikmetru un vairāk).

22. Aizsargājamo koku vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) aizliegts:

22.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā vai kultūrvēsturiskā nozīme;

22.2. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

22.3. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koku barošanās režīmu;

22.4. iznīcināt dabisko zemsedzi.

23. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metrus platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā.

24. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai tad, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

25. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē.

26. Ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijā, kā arī 10 metrus platā joslā ap dižakmeņiem aizliegts:

26.1. rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļa un to pārveidot;

26.2. būvēt pazemes būves;

26.3. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

26.3.1. rīkot nodarbības un sacensības klinšu kāpšanā;

26.3.2. veikt dabas pieminekļa apsaimniekošanas pasākumus.