Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.988

Rīgā 2011.gada 20.decembrī (prot. Nr.75 33.§)
Kārtība, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus aitām un kazām
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 4.punktu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka brucelozes ierosinātāja Brucella melitensis (turpmāk – bruceloze) profilakses un apkarošanas kārtību aitu un kazu sugas dzīvniekiem (turpmāk – dzīvnieks).

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aizdomas par saslimšanu ar brucelozi – dzīvniekam novēro brucelozei raksturīgās klīniski patoloģiskās izmaiņas un, laboratoriski nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju attiecīgajam dzīvniekam ņemtajā paraugā, atkārtoti ir iegūts pozitīvs seroloģisko izmeklējumu rezultāts;

2.2. apstiprināta brucelozes diagnoze – diagnoze, ko apstiprina, ja, laboratoriski nosakot brucelozes ierosinātāju attiecīgajam dzīvniekam ņemtajā paraugā, iegūts pozitīvs rezultāts bakterioloģiskos izmeklējumos;

2.3. ar brucelozi slims dzīvnieks – dzīvnieks, kam apstiprināta brucelozes diagnoze;

2.4. pilnvarotais veterinārārsts – praktizējošs veterinārārsts, kuru Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) pilnvarojis īstenot brucelozes apkarošanas pasākumus;

2.5. skartais punkts – vieta (teritorija), kurā konstatētas aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar brucelozi vai dzīvniekam apstiprināta brucelozes diagnoze un kurā piemēro brucelozes apkarošanas pasākumus;

2.6. novietne – telpa, celtne, teritorija vai to daļa, vai iežogota platība, kurā audzē vai tur dzīvniekus;

2.7. klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugs – audu paraugi, kas paņemti brucelozes apkarošanas pasākumu laikā no dzīvnieka vai tā līķa, – asins serums, abortētais auglis, augļūdeņi, placenta, nedzīvi dzimušais vai jaundzimuša dzīvnieka līķis;

2.8. kontroles paraugs – asins seruma paraugs, kas paņemts no dzīvnieka profilakses pasākumu laikā, lai laboratorijā to izmeklētu seroloģiski, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju;

2.9. no brucelozes brīvas novietnes statuss – statuss, ko dienests piešķir un saglabā novietnei, ja tā vienu gadu ir brīva no brucelozes un pretendē uz oficiāli brīvas novietnes statusu, un tajā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus;

2.10. no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss – statuss, ko dienests piešķir un saglabā novietnei, ja tai divus gadus ir saglabāts no brucelozes brīvas novietnes statuss un tajā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus;

2.11. no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss – statuss, ko Eiropas Komisija piešķir un saglabā valstij, ja tajā 99,8 procentiem dzīvnieku novietņu ir no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss vai vismaz piecus gadus pēc kārtas ir sniegtas ziņas par situāciju valstī attiecībā uz brucelozes ierosinātāju un nav apstiprināta brucelozes diagnoze un valstī vismaz trīs gadus nav veikta dzīvnieku vakcinācija, kā arī tiek veikti brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumi.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 551)

3. Latvijā ir aizliegta dzīvnieku profilaktiskā vakcinācija un hiperimūno serumu lietošana pret brucelozi, kā arī brucelozes terapeitiskā ārstēšana.

4. Dienests atbilstoši šo noteikumu 5.punktam veic nepieciešamās darbības, lai Latvija saglabātu no brucelozes oficiāli brīvas valsts statusu, kas piešķirts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010.gada 17.novembra Lēmumu 2010/695/ES, ar ko groza Lēmuma 93/52/EEK pielikumus attiecībā uz Igaunijas, Latvijas un Baleāru salu autonomā apgabala Spānijā atzīšanu par oficiāli brīvu no brucelozes (B. melitensis) un ar ko groza Lēmuma 2003/467/EK I un II pielikumu attiecībā uz Igaunijas atzīšanu par oficiāli brīvu no tuberkulozes un brucelozes attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem (turpmāk – Komisijas lēmums 2010/695/ES).

5. Dienests:

5.1. izstrādā brucelozes uzraudzības un apkarošanas programmu;

5.2. līdz kārtējā gada 31.maijam sniedz Eiropas Komisijai ziņas par iepriekšējā gada situāciju attiecībā uz brucelozes ierosinātāju.

6. Dienests novietnei piešķir vai saglabā attiecīgo statusu, ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina un kārtējā gada laikā veic profilakses pasākumus saskaņā ar šo noteikumu 2.nodaļu.

7. Lai nākamajā gadā veiktu nepieciešamos kontroles paraugu izmeklējumus dzīvniekiem, dienests līdz kārtējā gada 1.septembrim iesniedz valsts aģentūrā "Lauksaimniecības datu centrs" (turpmāk – datu centrs) informāciju par nepieciešamo kontroles paraugu skaitu un to atlases kritērijiem.

8. Datu centrs līdz kārtējā gada 31.oktobrim sagatavo un savā tīmekļa vietnē publicē informāciju dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem un dienestam par dzīvnieku reģistrā reģistrētajiem dzīvniekiem, kam ir nepieciešami kontroles paraugu izmeklējumi nākamajā gadā.

9. Kontroles paraugus ņem un laboratoriskai izmeklēšanai uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu (turpmāk – institūts) nosūta praktizējošais veterinārārsts.

10. Klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugus ņem un uz institūtu nosūta praktizējošs veterinārārsts, kas noslēdzis līgumu ar dienestu par klīniskā un patoloģiskā materiāla parauga ņemšanu, vai dienesta inspektors, vai pilnvarots veterinārārsts.

11. Institūts laboratoriski veic:

11.1. seroloģiskos izmeklējumus, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju ar šādām metodēm:

11.1.1. Roz-Bengala reakciju asins seruma paraugā (turpmāk – RBR);

11.1.2. komplementa saistīšanas reakciju asins seruma paraugā (turpmāk – KSR);

11.2. bakterioloģiskos izmeklējumus, nosakot brucelozes ierosinātāju klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugā.

12. Ja institūts laboratoriski veic seroloģiskos izmeklējumus dzīvnieka asins seruma paraugā ar RBR metodi un konstatē specifisko antivielu klātbūtni pret brucelozes ierosinātāju, paraugu izmeklē ar KSR metodi. KSR metodes rezultāts ir pozitīvs, ja izmeklējamā dzīvnieka asins seruma parauga vienā mililitrā konstatē vismaz 20 starptautisko specifisko antivielu vienību pret brucelozes ierosinātāju.

13. Ja, laboratoriski izmeklējot kontroles vai klīniskā materiāla paraugu ar KSR metodi, atkārtoti iegūst pozitīvu rezultātu, pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors ņem klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugu un nosūta institūtam bakterioloģisko izmeklējumu veikšanai. Lai paņemtu patoloģiskā materiāla paraugu bakterioloģiskai izmeklēšanai, dzīvnieku, ja nepieciešams, nogalina un izmanto, pārstrādā vai likvidē saskaņā ar šo noteikumu 41.2.apakšpunktu.

14. Institūts pēc parauga laboratoriskās izmeklēšanas nosūta izmeklējumu rezultātus:

14.1. datu centram – elektroniski;

14.2. personai, kas iesūtījusi paraugu, – rakstveidā;

14.3. dienestam un attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai – rakstveidā, ja iegūts pozitīvs rezultāts.

(MK 02.02.2016. noteikumu Nr. 75 redakcijā)

15. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs un institūts brucelozes laboratorisko izmeklējumu rezultātus glabā elektroniski vai papīra formā vismaz trīs gadus pēc to saņemšanas, bet izolēto brucelozes ierosinātāju no tā izolēšanas brīža institūts uzglabā tā, lai brucelozes ierosinātājs vismaz sešus mēnešus saglabātu bioloģiskās īpašības.

(MK 02.02.2016. noteikumu Nr. 75 redakcijā)

16. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs:

16.1. nodrošina kontroles paraugu ņemšanu un izmeklēšanu šo noteikumu 8. punktā minētajiem dzīvniekiem;

16.2. sedz izdevumus par kontroles paraugu ņemšanu, to nosūtīšanu uz institūtu un laboratorisko izmeklēšanu.

(MK 02.02.2016. noteikumu Nr. 75 redakcijā)

17. Lai dienests piešķirtu vai saglabātu novietnei attiecīgo statusu, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs veic šo noteikumu 2.nodaļā minētos profilaktiskos pasākumus. Līdz to izpildei:

17.1. ir aizliegta dzīvnieku pārvietošana, kā arī dzīvnieku un to produkcijas tirdzniecība;

17.2. dienests nepiešķir vai īslaicīgi aptur novietnei piešķirto statusu.

18. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, kurš nav veicis šo noteikumu 2.nodaļā minētos profilakses pasākumus, sedz visus ar brucelozes apkarošanas pasākumiem saistītos izdevumus – pilnvarota veterinārārsta, dienesta, institūta un to personu izdevumus, kuras ir iesaistītas tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu savākšanā un pārstrādē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam (turpmāk – blakusprodukti, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam) –, ja tiek konstatēts viens no šādiem gadījumiem:

18.1. ir apstiprināta brucelozes diagnoze;

18.2. ir aizdomas par saslimšanu ar brucelozes ierosinātāju;

18.3. ir aizdomas par dzīvnieka inficēšanos ar brucelozes ierosinātāju (turpmāk – aizdomas par inficēšanos ar brucelozi) vienā no šādiem gadījumiem:

18.3.1. dzīvnieks ir bijis kontaktā ar dzīvnieku, kas slims ar brucelozi, vai ar iespējamu brucelozes izcelsmes avotu (piemēram, ar abortētu augli, augļūdeņiem, placentu, nedzīvi dzimuša vai jaundzimuša dzīvnieka līķi, kontaminētu barību vai priekšmetu);

18.3.2. dzīvniekam novēro brucelozei raksturīgās klīniskās pazīmes – kustības traucējumus, abscesus, bursītu, tendinītu, artrītu, ķermeņa pakaļdaļas paralīzi, vīriešu kārtas dzīvniekam – orhītu, epididimīta pazīmes, sieviešu kārtas dzīvniekam – abortu, dzimumorgānu iekaisumu, mastīta pazīmes, neauglību;

18.3.3. ir laboratoriski iegūts pozitīvs seroloģisko izmeklējumu rezultāts, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju.

19. Ja ir aizdomas par inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi (izņemot šo noteikumu 18.punktā minētos gadījumus), Zemkopības ministrija no kārtējā gada budžetā piešķirtā finansējuma brucelozes profilakses un apkarošanas nodrošināšanai sedz šādas brucelozes apkarošanas pasākumu izmaksas:

19.1. pilnvarotajam veterinārārstam:

19.1.1. faktiskos transporta izdevumus;

19.1.2. darba samaksu (par veterinārārsta vizīti un dokumentu noformēšanu, par dzīvnieka līķa daļēju sekciju, klīniskā vai patoloģiskā materiāla parauga ņemšanu un iesaiņošanu, dzīvnieka klīnisko izmeklēšanu un dezinfekciju);

19.1.3. izlietoto dezinfekcijas līdzekļu iegādes izdevumus;

19.2. institūtam – izmaksas, kas saistītas ar laboratoriskiem izmeklējumiem (laboratoriski seroloģiskajiem (KSR, RBR) un bakterioloģiskajiem izmeklējumiem, kā arī testēšanas pārskatu noformēšanu).

20. Ja ir apstiprināta brucelozes diagnoze, zaudējumus, kas radušies brucelozes apkarošanas laikā, sedz saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā, ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir veicis profilakses pasākumus, lai novietnei piešķirtu vai saglabātu attiecīgu statusu.

21. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs izmanto, pārstrādā vai likvidē, piemērojot pārstrādes metodes un nosacījumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulā (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (turpmāk – regula Nr. 1069/2009), un Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra Regulā (EK) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – regula Nr. 142/2011).

(Grozīts ar MK 02.02.2016. noteikumiem Nr. 75)

21.1 Dienests novietnei atceļ no brucelozes brīvas novietnes vai no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu triju darbdienu laikā pēc tam, kad konstatēts viens no šādiem gadījumiem:

21.1 1. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnē ievieto dzīvniekus, kas neatbilst šo noteikumu 26., 29. vai 35. punktā noteiktajām prasībām;

21.1 2. dzīvnieki nav reģistrēti datu centra datubāzē vai to pārvietošana nav notikusi atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību;

21.1 3. nav izpildītas šo noteikumu 2. un 3. nodaļā noteiktās prasības;

21.1 4. pilnvarotajam veterinārārstam vai dienesta inspektoram ir aizdomas par saslimšanu ar brucelozi vai pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors ir apstiprinājis brucelozes diagnozi;

21.1 5. novietnē neaudzē vai netur dzīvniekus.

(MK 02.02.2016. noteikumu Nr. 75 redakcijā)

22. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ar svaigpienu, jaunpienu un svaigu gaļu, kas paredzēta cilvēku patēriņam, rīkojas saskaņā ar higiēnas un kontroles jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

2. Brucelozes profilakses pasākumi
2.1. Pasākumi, kas veicami, lai novietnei piešķirtu un saglabātu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja Latvijai ir piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss

23. Dienests visām novietnēm Latvijā piešķir no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, pamatojoties uz Komisijas lēmumu 2010/695/ES.

24. Novietnei saglabā no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs:

24.1. nodrošina šo noteikumu 25.punktā minēto kontroles paraugu izmeklējumus;

24.2. izpilda šo noteikumu 26.punktā minētās prasības.

25. Dienests izlases veidā nosaka nepieciešamos kontroles paraugu izmeklējumus tā, lai:

25.1. pirmajā gadā 10 procentu dzīvnieku, kas vecāki par sešiem mēnešiem, ir seroloģiski izmeklēti atbilstoši šo noteikumu 11.punktā minētajām metodēm, iegūstot negatīvus rezultātus (turpmāk – seroloģiski izmeklēti);

25.2. otrajā gadā un turpmākajos gados seroloģiski izmeklēti ir pieci procenti dzīvnieku, kas vecāki par sešiem mēnešiem. Dzīvniekiem, kas atrodas novietnē, kurai piešķirts no Maedi-Visna oficiāli brīvas novietnes statuss, kontroles parauga izmeklējuma periods atbilst normatīvajā aktā par kārtību, kādā aitu sugas dzīvniekiem veic slimības Maedi-Visna uzraudzību, kontroli un apkarošanu, minētajam kontroles parauga izmeklējuma periodam, kas noteikts, lai saglabātu no Maedi-Visna oficiāli brīvas novietnes statusu.

(Grozīts ar MK 02.02.2016. noteikumiem Nr. 75)

26. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnē, kurai ir no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, var ievietot dzīvniekus no novietnes ar tādu pašu statusu vai no novietnes, kurai ir no brucelozes brīvas novietnes statuss, ja novietnē:

26.1. dzīvnieki ir identificējami;

26.2. dzīvnieki pret brucelozi nav vakcinēti, izņemot gadījumus, ja:

26.2.1. dzīvniekiem vakcinācija veikta divus gadus pirms pārvietošanas;

26.2.2. sieviešu kārtas dzīvnieki, kas vecāki par diviem gadiem, pret brucelozi vakcinēti līdz septiņu mēnešu vecumam;

26.3. dzīvnieki pirms pārvietošanas ir turēti izolēti un vismaz ar sešu nedēļu intervālu divas reizes ir seroloģiski izmeklēti.

2.2. Pasākumi, kas veicami, lai novietnei piešķirtu un saglabātu no brucelozes brīvas novietnes statusu un mainītu tās statusu, piešķirot no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja Latvijai apturēts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss
2.2.1. No brucelozes brīvas novietnes statusa piešķiršana

27. Ja Latvijai apturēts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietni var pieteikt no brucelozes brīvas novietnes statusa piešķiršanai, ja tas izpildījis šo noteikumu 3.2.apakšnodaļā minētos apkarošanas pasākumus.

28. Dienests novietnei piešķir no brucelozes brīvas novietnes statusu, ja novietnē:

28.1. dzīvniekiem pēdējo 12 mēnešu laikā nav novērotas brucelozes klīniskās pazīmes;

28.2. pret brucelozi vakcinētie dzīvnieki, kas vecāki par 18 mēnešiem, vismaz ar sešu mēnešu intervālu divas reizes ir seroloģiski izmeklēti;

28.3. pret brucelozi nevakcinētie dzīvnieki, kas vecāki par sešiem mēnešiem, vismaz ar sešu mēnešu intervālu divas reizes ir seroloģiski izmeklēti;

28.4. pēc seroloģiskajiem izmeklējumiem, kas veikti atbilstoši šo noteikumu 28.2. un 28.3.apakšpunktā minētajām prasībām, atrodas dzīvnieki, kas tajā ir dzimuši vai ievesti no citas novietnes saskaņā ar šo noteikumu 29.punktu.

29. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnē drīkst ievietot dzīvniekus no citas novietnes, kurai piešķirts no brucelozes brīvas vai no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, vai no novietnes, kurai nav piešķirts no brucelozes brīvas novietnes statuss un kura pretendē uz attiecīgo statusu, un kurā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus, un kurā:

29.1. dzīvnieki ir identificējami;

29.2. dzīvniekiem pēdējo 12 mēnešu laikā nav konstatētas brucelozes klīniskās pazīmes;

29.3. dzīvnieki pēdējo divu gadu laikā pret brucelozi nav vakcinēti, izņemot gadījumus, ja dzīvnieki pret brucelozi vakcinēti līdz septiņu mēnešu vecumam. Dzīvniekus pret brucelozi var vakcinēt ne mazāk kā 15 dienas pirms pārvietošanas;

29.4. šo noteikumu 29.3.apakšpunktā minētie nevakcinētie dzīvnieki pirms pārvietošanas ir turēti izolēti un tajā laikā vismaz ar sešu nedēļu intervālu divas reizes ir seroloģiski izmeklēti.

2.2.2. No brucelozes brīvas novietnes statusa saglabāšana un mainīšana, lai piešķirtu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu

30. Novietnei saglabā no brucelozes brīvas novietnes statusu, ja:

30.1. novietnē dzīvniekus ievieto saskaņā ar šo noteikumu 29.punktu;

30.2. novietnē katru gadu dzīvniekiem, kas vecāki par sešiem mēnešiem, izlases veidā ņem kontroles paraugus atbilstoši šo noteikumu 31.punktā minētajām prasībām un dzīvnieki ir seroloģiski izmeklēti.

31. Piešķirot novietnei no brucelozes brīvas novietnes statusu, dienests izlases veidā nosaka nepieciešamos kontroles paraugu izmeklējumus:

31.1. no visiem pret brucelozi nevakcinētajiem vīriešu kārtas nekastrētajiem dzīvniekiem, kas vecāki par sešiem mēnešiem;

31.2. no visiem pret brucelozi vakcinētajiem vīriešu kārtas nekastrētajiem dzīvniekiem, kas vecāki par 18 mēnešiem;

31.3. no visiem pēc iepriekšējās izmeklēšanas novietnē ievestajiem dzīvniekiem;

31.4. 25 procentiem no dzimumgatavību sasniegušajiem vai slaucamajiem sieviešu kārtas dzīvniekiem, ja novietnē ir vismaz 50 šādu dzīvnieku, vai visiem dzīvniekiem, ja novietnē ir mazāk nekā 50 šādu dzīvnieku.

32. Dienests no brucelozes brīvas novietnes statusu var mainīt, piešķirot tai no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja:

32.1. ir pagājuši divi gadi, kopš novietnei piešķirts no brucelozes brīvas novietnes statuss;

32.2. attiecīgajā novietnē divu gadu laikā nav turēti pret brucelozi vakcinēti dzīvnieki;

32.3. novietnē dzīvnieki ir ievietoti saskaņā ar šo noteikumu 29.punktu;

32.4. otrā gada beigās visi novietnē esošie dzīvnieki, kas vecāki par sešiem mēnešiem, ir seroloģiski izmeklēti.

2.3. Pasākumi, kas veicami, lai novietnei piešķirtu un saglabātu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja Latvijai apturēts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss
2.3.1. No brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusa piešķiršana

33. Ja Latvijai apturēts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietni var pieteikt no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusa piešķiršanai, ja tas izpildījis šo noteikumu 3.2.apakšnodaļā noteiktos brucelozes apkarošanas pasākumus.

34. Dienests novietnei piešķir no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja tajā:

34.1. pēdējo 12 mēnešu laikā dzīvniekiem nav novērotas brucelozes klīniskās pazīmes;

34.2. dzīvnieki pret brucelozi nav vakcinēti, izņemot tos, kam vakcinācija veikta divus gadus, pirms novietnei piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss;

34.3. dzīvnieki, kas vecāki par sešiem mēnešiem, vismaz ar sešu mēnešu intervālu divas reizes ir seroloģiski izmeklēti;

34.4. atrodas dzīvnieki, kas šajā novietnē ir dzimuši vai ievietoti no citas novietnes saskaņā ar šo noteikumu 35.punktu un ir seroloģiski izmeklēti atbilstoši šo noteikumu 34.3.apakšpunktā minētajām prasībām.

35. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnē, kurai piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, drīkst ievietot dzīvniekus no tāda paša statusa novietnes vai no novietnes, kurai piešķirts no brucelozes brīvas novietnes statuss, ja tajā:

35.1. dzīvnieki ir identificējami;

35.2. dzīvnieki pret brucelozi nav vakcinēti, izņemot gadījumus, ja:

35.2.1. dzīvniekiem vakcinācija veikta divus gadus pirms to pārvietošanas;

35.2.2. sieviešu kārtas dzīvnieki, kas vecāki par diviem gadiem, pret brucelozi vakcinēti līdz septiņu mēnešu vecumam;

35.3. dzīvnieki pirms pārvietošanas ir turēti izolēti un tajā laikā vismaz ar sešu nedēļu intervālu divas reizes ir seroloģiski izmeklēti.

2.3.2. No brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusa saglabāšana

36. Novietnei saglabā no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja:

36.1. novietnē dzīvniekus ievieto saskaņā ar šo noteikumu 35.punktu;

36.2. novietnē katru gadu dzīvniekiem, kas vecāki par sešiem mēnešiem, izlases veidā ņem kontroles paraugus atbilstoši šo noteikumu 37.punktā minētajām prasībām un dzīvnieki ir seroloģiski izmeklēti.

37. Piešķirot novietnei no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, dienests izlases veidā nosaka nepieciešamos kontroles paraugu izmeklējumus:

37.1. no visiem vīriešu kārtas nekastrētajiem dzīvniekiem, kas vecāki par sešiem mēnešiem;

37.2. no visiem pēc iepriekšējās izmeklēšanas novietnē ievestajiem dzīvniekiem;

37.3. 25 procentiem no dzimumgatavību sasniegušajiem vai slaucamajiem sieviešu kārtas dzīvniekiem, ja novietnē ir vismaz 50 šādu dzīvnieku, vai visiem dzīvniekiem, ja novietnē ir mazāk nekā 50 šādu dzīvnieku.

38. Ja Latvijai nav piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss, bet tajā ir vairāk nekā 99 procenti aitu un kazu novietņu ar oficiāli brīvas novietnes statusu, dienests nosaka, ka šajās novietnēs reizi trijos gados nepieciešams veikt dzīvnieku seroloģisko izmeklēšanu, un novietnēs, kurām nav piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, tiek veikti brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumi.

3. Brucelozes apkarošanas pasākumi

39. Dzīvniekus aizliegts pārvietot ārpus novietnes līdz diagnozes noteikšanai vai ārpus skartā punkta laikā (vismaz sešus mēnešus), kad veic brucelozes apkarošanas pasākumus (turpmāk – ierobežojumu laiks), izņemot dzīvnieku pārvietošanu uz kautuvi tūlītējai nokaušanai.

40. Dzīvnieku, par kuru ir aizdomas, ka tas inficējies vai saslimis ar brucelozi, novietnē tur izolēti no citiem dzīvniekiem, pasargājot tos no inficēšanās vai saslimšanas ar brucelozi.

41. Dzīvnieku, par kuru ir aizdomas, ka tas:

41.1. inficējies ar brucelozi, pēc nokaušanas var izmantot dzīvnieku barības vai pārtikas ražošanai, kautproduktus termiski apstrādājot tā, lai iznīcinātu brucelozes ierosinātāju;

41.2. saslimis ar brucelozi vai tam ir apstiprināta brucelozes diagnoze, nogalina un izmanto, pārstrādā vai likvidē saskaņā ar dienesta inspektora norādījumiem, piemērojot regulā Nr. 1069/2009 un regulā Nr. 142/2011 noteiktās pārstrādes metodes un nosacījumus.

3.1. Pasākumi, kas veicami, ja ir aizdomas par inficēšanos ar brucelozi

42. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs diennakts laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu, informē praktizējošu veterinārārstu vai attiecīgo dienesta teritoriālo struktūrvienību, ja ir aizdomas par inficēšanos ar brucelozi.

43. Ja praktizējošais veterinārārsts nav pilnvarots veikt brucelozes apkarošanas pasākumus, tas pēc šo noteikumu 42.punktā minētās informācijas saņemšanas nekavējoties ziņo attiecīgajai dienesta teritoriālajai struktūrvienībai.

44. Dienesta teritoriālā struktūrvienība diennakts laikā pēc šo noteikumu 42.punktā minētās informācijas saņemšanas, izmantojot jebkuru saziņas veidu:

44.1. informē dzīvnieku īpašnieku vai turētāju par pilnvaroto veterinārārstu vai dienesta inspektoru, kurš veiks brucelozes apkarošanas pasākumus;

44.2. nodod šo informāciju pilnvarotajam veterinārārstam vai dienesta inspektoram.

45. Pilnvarotais veterinārārsts, saņemot šo noteikumu 42.punktā minēto informāciju, diennakts laikā informē dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību par brucelozes apkarošanas pasākumu sākšanu vai par to, ka nevar veikt brucelozes apkarošanas pasākumus, norādot iemeslu.

46. Pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors, uzsākot brucelozes apkarošanas pasākumus, diennakts laikā dzīvnieka turēšanas vietā klīniski izmeklē dzīvnieku, novērtē epizootoloģisko situāciju un pārbauda, vai ir veikti nepieciešamie kontroles paraugu izmeklējumi.

47. Pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors pēc šo noteikumu 46.punktā minētajām darbībām paņem klīnisko vai patoloģiskā materiāla paraugu, nosūta laboratoriskai izmeklēšanai uz institūtu brucelozes diagnozes noteikšanai un rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu.

48. Dienests, saņemot šo noteikumu 11.punktā minēto laboratorisko izmeklējumu pozitīvo rezultātu, darbdienas laikā aptur no brucelozes brīvas vai no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu līdz diagnozes noteikšanai un pēc diagnozes noteikšanas piešķir vai pilnībā atceļ novietnes statusu.

3.2. Pasākumi, kas veicami, ja ir aizdomas par saslimšanu ar brucelozi vai ir apstiprināta brucelozes diagnoze

49. Dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība, saņemot informāciju par aizdomām par saslimšanu ar brucelozi, darbdienas laikā veic epizootoloģiskās situācijas izpēti.

50. Dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība, saņemot informāciju par aizdomām par saslimšanu ar brucelozi vai apstiprinātu brucelozes diagnozi, darbdienas laikā nosaka:

50.1. un apstiprina brucelozes apkarošanas pasākumu plānu saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu;

50.2. brucelozes skarto punktu saskaņā ar šo noteikumu 53.punktu.

51. Dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība divu darbdienu laikā par šo noteikumu 50.punktā minētajiem pasākumiem informē:

51.1. attiecīgo pašvaldību;

51.2. pilnvaroto veterinārārstu;

51.3. Slimību profilakses un kontroles centru.

(Grozīts ar MK 27.03.2012. noteikumiem Nr.212)

52. Brucelozes apkarošanas pasākumu plānā nosaka brucelozes apkarošanas pasākumus skartajā punktā, norādot apkarošanas pasākumu secību (kurš nodrošinās brucelozes apkarošanas pasākuma kontroli, epidemioloģisko izmeklēšanu un cilvēku novērošanu, rīcību ar dzīvniekiem, svaigpienu, jaunpienu, svaigu gaļu, kautproduktiem un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam), kā arī ierobežojuma laiku un citus pasākumus.

53. Skarto punktu nosaka, ņemot vērā:

53.1. epizootoloģiskās situācijas izpētes rezultātus konkrētajā teritorijā, noskaidrojot brucelozes ierosinātāja izcelsmes vietu, izplatīšanās ceļus un iespējamos inficētos objektus;

53.2. ģeogrāfiskās un administratīvās robežas;

53.3. sociālos faktorus un dzīvnieku populācijas blīvumu.

54. Dienests pēc šo noteikumu 49. un 50.punktā minēto darbību izpildes:

54.1. vienas dienas laikā ziņo Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par konstatētajām aizdomām par dzīvnieku saslimšanu ar brucelozi vai apstiprinātu brucelozes diagnozi;

54.2. vienas darbdienas laikā atceļ no brucelozes brīvas vai no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu;

54.3. savā tīmekļa vietnē vienas darbdienas laikā ievieto informāciju par apstiprināto brucelozes gadījumu, norādot:

54.3.1. datumu, kad apstiprināta brucelozes diagnoze;

54.3.2. dzīvnieku sugu;

54.3.3. dzīvnieku skaitu;

54.3.4. brucelozes skarto punktu;

54.3.5. ierobežojumu laiku.

55. Dienests:

55.1. pieņem lēmumu par skartajā punktā ar brucelozi slimo dzīvnieku un to dzīvnieku nogalināšanu, par kuriem ir aizdomas par saslimšanu ar brucelozi, kā arī visu pret brucelozi uzņēmīgo dzīvnieku nosūtīšanu nokaušanai saskaņā ar šo noteikumu 56.punktu;

55.2. pastāvīgi informē Eiropas Komisiju un citas Eiropas Savienības dalībvalstis par situāciju brucelozes apkarošanā un tās attīstību.

56. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 55.1.apakšpunktā minētā dienesta lēmuma pieņemšanas nodrošina:

56.1. skartajā punktā ar brucelozi slimo dzīvnieku un to dzīvnieku nogalināšanu, par kuriem ir aizdomas par saslimšanu ar brucelozi, kā arī to izmantošanu, pārstrādi vai likvidēšanu saskaņā ar dienesta inspektora norādījumiem, piemērojot regulā Nr. 1069/2009 un regulā Nr. 142/2011 noteiktās pārstrādes metodes un nosacījumus;

56.2. visu pret brucelozi uzņēmīgo dzīvnieku nosūtīšanu nokaušanai uz kautuvi.

57. Novietnēs, kas ir epizootoloģiski saistītas ar skarto punktu, visiem uzņēmīgajiem dzīvniekiem, kas vecāki par sešiem mēnešiem, paņem klīniskā materiāla paraugus un divas reizes seroloģiski izmeklē ar vismaz triju mēnešu intervālu.

58. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs dienesta inspektora vai pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā, izmantojot metodes, kas nodrošina brucelozes ierosinātāju iznīcināšanu, apstrādā kūtsmēslus, kas bijuši saskarē ar seroloģiski pozitīvajiem dzīvniekiem vai brucelozes ierosinātāju izcelsmes avotiem, un izmanto, pārstrādā vai likvidē tos saskaņā ar dienesta inspektora norādījumiem, piemērojot regulā Nr. 1069/2009 un regulā Nr. 142/2011 noteiktās pārstrādes metodes un nosacījumus.

59. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs pēc šo noteikumu 56.punktā minēto darbību izpildes novietni, tās aprīkojumu, inventāru, transportlīdzekļus, ar kuriem tiek pārvadāti uzņēmīgie dzīvnieki, rampas un pārejas tīra, mazgā un dezinficē ar līdzekļiem, kas iznīcina brucelozes ierosinātāju.

60. Dienesta inspektors pēc dezinfekcijas paņem dezinfekcijas kvalitātes kontroles paraugus un nosūta institūtam.

61. Dienesta teritoriālā struktūrvienība skartajā punktā aizliedz rīkot dzīvnieku izstādes, sacensības un citus pasākumus ar dzīvnieku piedalīšanos.

62. Attiecīgā pašvaldība informē savas administratīvās teritorijas iedzīvotājus par brucelozes ierobežošanas pasākumiem.

63. Slimību profilakses un kontroles centrs skartajā punktā nodrošina to personu epidemioloģisko izmeklēšanu, kuras bijušas kontaktā ar dzīvnieku, kas slims ar brucelozi, vai tā līķi, kā arī organizē šo personu laboratorisko izmeklēšanu un medicīnisko novērošanu saskaņā ar normatīvo aktu par kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtību.

(Grozīts ar MK 27.03.2012. noteikumiem Nr.212)

64. Divu darbdienu laikā pēc brucelozes apkarošanas pasākumu plāna izpildes pilnvarotais veterinārārsts par to rakstiski informē dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību, bet Slimību profilakses un kontroles centrs informē dienestu par epidemioloģiskās izmeklēšanas un pretepidēmijas pasākumu rezultātiem.

(Grozīts ar MK 27.03.2012. noteikumiem Nr.212)

65. Dienesta teritoriālā struktūrvienība pēc šo noteikumu 64.punktā minētās informācijas izvērtēšanas lemj par skartā punkta statusa saglabāšanu vai atcelšanu.

66. Dienests ziņo Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par veiktajiem pasākumiem skartajā punktā.

67. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sešus mēnešus pēc skartā punkta ierobežojumu atcelšanas drīkst ievietot novietnē dzīvniekus saskaņā ar šo noteikumu 26., 29. vai 35.punktā minētajām prasībām, ievērojot to, vai Latvijai ir saglabāts vai apturēts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss.

4. Noslēguma jautājumi

68. Lai 2012.gadā veiktu nepieciešamos kontroles paraugu izmeklējumus, dienests līdz 2012.gada 1.februārim datu centrā iesniedz informāciju par nepieciešamo kontroles paraugu skaitu un to atlases kritērijiem.

69. Datu centrs līdz 2012.gada 31.martam sagatavo un publicē savā tīmekļa vietnē informāciju dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem un dienestam par dzīvnieku reģistrā reģistrētajiem dzīvniekiem, kam ir nepieciešami kontroles paraugu izmeklējumi 2012.gadā.

70. Noteikumi stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1991.gada 28.janvāra Direktīvas 91/68/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 988Pieņemts: 20.12.2011.Stājas spēkā: 01.01.2012.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 204 (4602), 29.12.2011.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
242025
{"selected":{"value":"19.08.2016","content":"<font class='s-1'>19.08.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"19.08.2016","iso_value":"2016\/08\/19","content":"<font class='s-1'>19.08.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"05.02.2016","iso_value":"2016\/02\/05","content":"<font class='s-1'>05.02.2016.-18.08.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2012","iso_value":"2012\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2012.-04.02.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2012","iso_value":"2012\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-31.03.2012.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
19.08.2016
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva