Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.940

Rīgā 2011.gada 6.decembrī (prot. Nr.72 19.§)
Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumu segšanas kārtību
Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta sesto, septīto un astoto daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā veic veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju;

1.2. medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai;

1.3. kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītāju nosūta uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai;

1.4. kārtību, kādā atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības personām, kurām ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai;

1.5. kārtību, kādā sedz transportlīdzekļu vadītāju pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumus.

2. Noteikumi neattiecas uz velosipēdu vadītājiem.

2. Kārtība, kādā veic veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības
2.1. Veselības pārbaudes mērķis un ārsti, kas to veic

(Apakšnodaļas nosaukums MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 9 redakcijā)

3. Pirmreizējās, kārtējās un pirmstermiņa veselības pārbaudes mērķis ir izvērtēt transportlīdzekļa vadītāja vai tās personas veselības stāvokli, kura vēlas iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības (turpmāk – pretendents), un noteikt, vai transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam nav šo noteikumu 1.pielikumā minēto medicīnisko pretindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai.

4. Šo noteikumu 7.punktā minētais ģimenes ārsts vai ārstu komisija, vai šo noteikumu 11.1.apakšpunktā minētā specializētā medicīniskā komisija, nosakot kārtējās veselības pārbaudes laiku, Ceļu satiksmes likumā noteikto veselības pārbaužu periodiskumu var samazināt, to attiecīgi pamatojot (piemēram, ir prognozējams konkrētas slimības uzliesmojums, veselības stāvokļa pasliktināšanās), taču tas nedrīkst būt īsāks par gadu.

5. Atkārtotu transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības pārbaudi, ja pirmreizējā, kārtējā vai pirmstermiņa veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, veic tajā ārstniecības iestādē, kurā tika konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents ir pārreģistrējies pie cita ģimenes ārsta un ir tā aprūpē vismaz sešus mēnešus vai attiecīgā ārstu komisija ir likvidēta. Ārstniecības iestāde, kurā ārstu komisija ir likvidēta, triju darbdienu laikā pēc likvidācijas par to paziņo Ceļu satiksmes drošības direkcijai un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai.

6. Persona ārsta vai komisijas lēmumu var apstrīdēt mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Veselības inspekcijā. Veselības inspekcijas lēmumu mēneša laikā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

2.2. Kārtība, kādā veic transportlīdzekļu vadītāju un pretendentu pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi

7. Transportlīdzekļa vadītāja un pretendenta pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi pēc viņa izvēles veic ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents ir reģistrēts un kura veselības aprūpē viņš ir vismaz sešus mēnešus (turpmāk – ārsts), vai ārstniecības iestādē izveidota ārstu komisija, kuru vada ģimenes ārsts vai internists un kuras sastāvā ir neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs vai traumatologs ortopēds, psihiatrs un narkologs.

8. Pirmreizējās vai kārtējās veselības pārbaudes laikā ārsts vai ārstu komisija:

8.1. izvērtē transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības stāvokli un medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai un, ja nepieciešams, nosūta transportlīdzekļa vadītāju vai pretendentu veikt papildu izmeklējumus, pieprasa citu specialitāšu ārstu atzinumus vai nosūta uz ārstu komisiju. Ārsts ņem vērā psihiatra un narkologa atzinumu par transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības stāvokli;

8.2. aizpilda transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības pārbaudes karti (2.pielikums). Aizpildīto veselības pārbaudes karti pievieno pacienta ambulatorajai kartei vai 15 gadus glabā ārstniecības iestādē, kuras izveidotā ārstu komisija veica transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi;

8.3. izdara transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā attiecīgu atzīmi, ja transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam nepieciešami redzes korekcijas vai aizsardzības līdzekļi, dzirdes palīgierīces, locekļu protēzes vai ortozes, kā arī pielāgots transportlīdzeklis. Ja ārsts vai ārstu komisija konstatē, ka personai nepieciešams pielāgots transportlīdzeklis, persona vēršas Sociālās integrācijas valsts aģentūrā. Sociālās integrācijas valsts aģentūra personai sniedz atzinumu, norādot konkrētu šo noteikumu 3.pielikumā minēto papildinformācijas vai ierobežojumu kodu.

9. Ārsts vai ārstu komisijas vadītājs divu darbdienu laikā pēc veselības pārbaudes atzinumu par transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta pirmreizējā vai kārtējā veselības pārbaudē konstatētajiem faktiem ievada transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.

9.1 Par spēkā esošu ir uzskatāms pēdējais sniegtais atzinums par transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 9 redakcijā)

2.3. Kārtība, kādā veic transportlīdzekļu vadītāju pirmstermiņa veselības pārbaudi

10. Uz pirmstermiņa veselības pārbaudi nosūta transportlīdzekļa vadītāju, kuram ir izsniegta Latvijas Republikas transportlīdzekļa vadītāja apliecība, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.

11. Pirmstermiņa veselības pārbaudi veic:

11.1. ārstniecības iestādē izveidota specializēta medicīniskā komisija, ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli ir vadījis alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Komisijas sastāvā ir:

11.1.1. divi narkologi;

11.1.2. psihiatrs;

11.1.3. ģimenes ārsts vai internists;

11.1.4. neirologs;

11.1.5. oftalmologs;

11.1.6. otorinolaringologs;

11.1.7. ķirurgs vai traumatologs ortopēds;

11.2. šo noteikumu 7.punktā minētā ārstu komisija, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.

(Grozīts ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr.489)

12. Transportlīdzekļa vadītāja pirmstermiņa veselības pārbaudi specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija papildus šo noteikumu 11.punktā noteiktajam gadījumam veic, arī pamatojoties uz transportlīdzekļa vadītāja lūgumu.

13. Lai pirmstermiņa veselības pārbaudē noskaidrotu, vai transportlīdzekļa vadītājam nav medicīnisko pretindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai, ārstu komisija veic šo noteikumu 8.punktā minētās darbības, bet specializētā medicīniskā komisija (papildus šo noteikumu 8.punktā minētajām darbībām):

13.1. nodrošina transportlīdzekļa vadītāja narkoloģisko apskati;

13.2. novērtē psihisko stāvokli;

13.3. transportlīdzekļa vadītājam, kas transportlīdzekli ir vadījis alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, ja nepieciešams, veic psiholoģiskos un psihodiagnostiskos testus, kā arī bioķīmiskos izmeklējumus, alkohola koncentrācijas kontroli izelpas gaisā un ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu noteikšanai bioloģiskajās vidēs;

13.4. transportlīdzekļa vadītājam, kas transportlīdzekli atkārtoti ir vadījis alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, veic psiholoģiskos un psihodiagnostiskos testus, kā arī bioķīmiskos izmeklējumus, alkohola koncentrācijas kontroli izelpas gaisā un ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu noteikšanai bioloģiskajās vidēs.

(Grozīts ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr.489)

13.1 Transportlīdzekļa vadītājam, kurš sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, veic pārbaudi pie narkologa, lai izvērtētu nepieciešamību nodrošināt narkoloģisko ārstēšanu. Ja narkologs transportlīdzekļa vadītājam konstatē kādu šo noteikumu 1. pielikuma III nodaļā minēto medicīnisko pretindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai, transportlīdzekļa vadīšanas tiesības var atgūt tikai pēc ārstēšanās, objektīvi pierādot vismaz vienu gadu stabilu remisiju, ko apliecina ārstējošā narkologa atzinums. Atzinumu persona iesniedz specializētajā medicīniskajā komisijā.

(MK 19.08.2014. noteikumu Nr.489 redakcijā)

14. Atzinumu par transportlīdzekļa vadītāja veselības stāvokli ārstu komisija vai specializētā medicīniskā komisija sniedz 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo izmeklējumu veikšanas.

(MK 19.08.2014. noteikumu Nr.489 redakcijā)

15. Ārstu komisijas vadītājs vai specializētās medicīniskās komisijas vadītājs atzinumu par transportlīdzekļa vadītāja pirmstermiņa veselības pārbaudē konstatētajiem faktiem ievada transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā divu darbdienu laikā pēc veselības pārbaudes.

15.1 Par spēkā esošu ir uzskatāms pēdējais sniegtais atzinums par transportlīdzekļa vadītāja pirmstermiņa veselības pārbaudi.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 9 redakcijā)

3. Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītāju nosūta uz pirmstermiņa veselības pārbaudi

16. Tiesības nosūtīt transportlīdzekļa vadītāju uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, ir Valsts policijas teritoriālās pārvaldes priekšniekam vai viņa vietniekam.

17. Ja Valsts policijas amatpersona pieņem lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, to noformē uz noteikta parauga veidlapas (4.pielikums) divos eksemplāros. Viens eksemplārs paliek institūcijā, kuras amatpersona pieņēmusi lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, otrs – pie transportlīdzekļa vadītāja, kuru nosūta uz pirmstermiņa veselības pārbaudi.

18. Lēmumā par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi Valsts policijas amatpersona norāda tā pamatojumu.

19. Valsts policijas amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, nodrošina, lai informācija par lēmumu divu darbdienu laikā (saskaņā ar vienošanos starp Valsts policiju, Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru par informācijas apmaiņu) pēc lēmuma pieņemšanas tiktu ievadīta Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras uzturētajā traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.

20. Transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir ierasties uz pirmstermiņa veselības pārbaudi mēneša laikā pēc tam, kad saņemts lēmums par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, izņemot gadījumu, ja administratīvā pārkāpuma lietā uzlikts administratīvais sods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

(Grozīts ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr.489)

21. (Svītrots ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr.489)

4. Kārtība, kādā sedz transportlīdzekļu vadītāju pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumus

22. Transportlīdzekļa vadītājs vai trešā persona (fiziskā vai juridiskā persona, kura transportlīdzekļa vadītāja vietā veic maksājumus ārstniecības iestādei) pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumus sedz šādos gadījumos:

22.1. ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli ir vadījis alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

22.2. ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai;

22.3. ja pirmstermiņa veselības pārbaude tiek veikta, pamatojoties uz transportlīdzekļa vadītāja lūgumu.

(Grozīts ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr.489)

23. Maksājuma apmēru par veselības pirmstermiņa pārbaudi nosaka saskaņā ar ārstniecības iestādes apstiprinātu cenrādi. Transportlīdzekļa vadītājs vai trešā persona pirms pārbaudes uzsākšanas samaksā par veselības pirmstermiņa pārbaudi un saņem stingrās uzskaites kvīti. Kvītī norāda ārstniecības iestādes rekvizītus, transportlīdzekļa vadītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī pakalpojuma veidu un maksājuma apmēru.

24. Ja šo noteikumu 22.2.apakšpunktā minētajā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam netiek konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, viņam ir tiesības prasīt atlīdzinājumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

5. Kārtība, kādā atņem transportlīdzekļa vadīšanas tiesības personām, kurām ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai

25. Ja transportlīdzekļa vadītājam ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, pamatojoties uz ārsta, ārstu komisijas vai specializētās medicīniskās komisijas sniegto informāciju (šo noteikumu 9. un 15.punkts), kā arī Ceļu satiksmes likuma 29.panta trešo daļu, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai attiecīgi traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā izdara ierakstu par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu konkrētai personai.

26. Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra triju darbdienu laikā pēc tam, kad informācija par konstatētajām pretindikācijām ievadīta reģistrā un informatīvajā sistēmā, paziņo attiecīgajam transportlīdzekļa vadītājam par to, ka, pamatojoties uz ārsta, ārstu komisijas vai specializētās medicīniskās komisijas sniegto informāciju par transportlīdzekļa vadītājam konstatētajām pretindikācijām un Ceļu satiksmes likuma 29.panta trešo daļu, viņam ir atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

27. Ja transportlīdzekļa vadītāja veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, bet transportlīdzekļa vadītāja apliecība atrodas pie transportlīdzekļa vadītāja, viņa pienākums ir 10 dienu laikā no dienas, kad ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, nodot nederīgo transportlīdzekļa vadītāja apliecību Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā.

28. Ja, pamatojoties uz veselības pārbaudē konstatētajām medicīniskajām pretindikācijām transportlīdzekļa vadīšanai, Valsts policija transportlīdzekļa vadītājam atņem vadītāja apliecību, to nodod Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā.

29. Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra šo noteikumu 27. un 28.punktā minētajā kārtībā saņemtās transportlīdzekļa vadītāja apliecības iznīcina.

30. Persona, kurai veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, atjaunot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības un saņemt vadītāja apliecību var tikai pēc tam, kad attiecīgā specializētā medicīniskā komisija, ārstu komisija vai ārsts ir veicis veselības pārbaudi un tajā nav konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.

6. Noslēguma jautājums
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Grozīta ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 9)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1991.gada 29.jūlija Direktīvas 91/439/EEK par vadītāju apliecībām;

2) Komisijas 2009.gada 25.augusta Direktīvas 2009/112/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/439 EEK par vadītāju apliecībām;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/126/EK par vadītāju apliecībām;

4) Komisijas 2009.gada 25.augusta Direktīvas 2009/113/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām;

5) Komisijas 2014. gada 1. jūlija Direktīvas 2014/85/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Satiksmes ministrs A.Ronis
1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.decembra noteikumiem Nr.940
Medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai

(Pielikums grozīts ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr. 489; MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 9)

I. Neiroloģiskās slimības un obstruktīvās miega apnojas sindroms

1. Neiroloģiskās slimības.

Nopietnas neiroloģiskas slimības, neiroloģiski traucējumi, procesi vai pārciestu slimību un operāciju sekas, kas ietekmē centrālo vai perifēro nervu sistēmu, izraisot sensorisku vai motorisku nepietiekamību un ietekmējot līdzsvara sajūtu un koordināciju, un izpaužas šādi:

1.1. kustību funkciju traucējumi:

1.1.1. centrālās un perifērās parēzes;

1.1.2. ataksijas;

1.1.3. pārkinsonisms, hiperkinēzes (ekstrapiramidāli traucējumi);

1.1.4. nervu muskuļu sistēmas bojājumu sindromi (miopātija, miastēnija, miotonija);

1.2. izteikti jušanas traucējumi;

1.3. augstāko nervu sistēmas funkciju traucējumi (demence, afāzija, agnozija un citi traucējumi).

Piezīmes:

a) atļauts vadīt transportlīdzekli, ņemot vērā traucējumu lokalizāciju, plašumu un pakāpi, ja tā neietekmē ceļu satiksmes drošību. Var noteikt ierobežojumus, norādot transportlīdzekļa modifikācijas tipu, ortopēdiskās palīgierīces, kas var tikt lietotas. Ja pastāv stāvokļa pasliktināšanās risks, atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc regulārām medicīniskām pārbaudēm;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņiem ir šā pielikuma 1.1. un 1.3. apakšpunktā minētās pretindikācijas. Ja ir šā pielikuma 1.2. apakšpunktā minētās pretindikācijas, atļauts vadīt transportlīdzekli, ņemot vērā traucējumu lokalizāciju, plašumu un pakāpi, ja tā neietekmē ceļu satiksmes drošību. Nepieciešams neirologa atzinums (izņēmums neattiecas uz pasažieru sabiedriskā transportlīdzekļa vadītājiem).

1.1 Obstruktīvās miega apnojas sindroms.

Personas, attiecībā uz kurām ir aizdomas par mērenu vai smagu obstruktīvās miega apnojas sindromu, šo noteikumu 7. punktā minētais ārsts vai komisija nosūta atzinuma saņemšanai par obstruktīvās miega apnojas sindroma pakāpi pie sertificēta ārsta, kas apmācīts polisomnogrāfijas veikšanā. Līdz atzinuma saņemšanai šīm personām iesaka atturēties no transportlīdzekļa vadīšanas.

Personām, kurām ir mērens vai smags obstruktīvās miega apnojas sindroms, var atļaut vadīt transportlīdzekli, ja tās kontrolē slimību un ievēro ārstēšanas nosacījumus, kā arī ja miegainības mazināšanos apliecina atzinums, ko izsniedzis sertificēts ārsts, kas apmācīts polisomnogrāfijas veikšanai.

Piezīmes:

a) mērens obstruktīvās miega apnojas sindroms ir vairākas apnojas un hipoapnojas stundā (apnojas–hipoapnojas indekss) – no 15 līdz 29, bet smags obstruktīvas miega apnojas sindroms atbilst apnojas– hipoapnojas indeksam, kas ir ne mazāks par 30. Gan mērens, gan smags obstruktīvās miega apnojas sindroms ir saistīts ar pastiprinātu miegainību dienas laikā;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 1. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem ar mērenu vai smagu obstruktīvās miega apnojas sindromu, kuri ārstējas, ne retāk kā reizi trijos gados, bet Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem ne retāk kā reizi gadā jāveic kārtējā veselības pārbaude, kurā tiek novērtēti ārstēšanas rezultāti un veselības stāvokļa izmaiņas, kā arī nepieciešamība turpināt ārstēšanos.

2. Epilepsijas lēkmes (divas vai vairākas epilepsijas lēkmes laikposmā, kas mazāks par pieciem gadiem) un citas samaņas un apziņas traucējumu lēkmes.

Piezīmes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc kompetenta speciālista veiktiem izmeklējumiem un regulārām medicīniskām pārbaudēm. Neirologs izvērtē epilepsijas vai citu samaņas vai apziņas traucējumu norisi, to klīnisko formu un ārstēšanas efektivitāti:

1) transportlīdzekļa vadītāju, kas slimo ar epilepsiju, novēro tik ilgi, līdz lēkmes nav bijušas vismaz piecus gadus;

2) ja gada laikā personai nav bijušas epilepsijas lēkmes, viņa drīkst vadīt transportlīdzekli;

3) ja personai ir bijusi provocēta epilepsijas lēkme – epilepsijas lēkmi izraisījis pazīstams faktors, kas, visticamāk, neatkārtosies, vadot transportlīdzekli, pēc neirologa atzinuma saņemšanas atļauts vadīt transportlīdzekli;

4) personai, kurai bijusi pirmreizējā neprovocētā epilepsijas lēkme, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja sešu mēnešu laikā tai nav bijušas epilepsijas lēkmes un ja ir atbilstošs medicīnisks novērtējums. Personai, kurai ir labi prognostiskie indikatori, atsākt vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut arī agrāk;

5) personai, kurai epilepsijas lēkmes ir bijušas tikai miegā, vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu. Ja tiek konstatētas lēkmes nomodā, vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut tikai tādā gadījumā, ja lēkmes nav atkārtojušās viena gada laikā;

6) personai, kurai ir bijušas epilepsijas lēkmes, kas neietekmē apziņu vai spēju rīkoties un nerada funkcionālus traucējumus, vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu. Ja tiek konstatētas citu veidu lēkmes, vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut tikai tādā gadījumā, ja lēkmes nav atkārtojušās viena gada laikā;

7) ja personai ir bijušas epilepsijas lēkmes, ko izraisa ārsta norīkotas epilepsijas terapijas izmaiņas vai samazināšana (ārsta ieteiktajā periodā pārtrauc lietot vai maina medikamentus), vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut ne agrāk kā trīs mēnešus pēc iepriekš noteiktās efektīvās ārstēšanas metodes atsākšanas;

8) ja personai ir bijuši citi bezsamaņas gadījumi, tie ir jāizvērtē, ņemot vērā atkārtošanās iespējamību, vadot transportlīdzekli;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc kompetenta speciālista veiktiem izmeklējumiem un regulārām medicīniskām pārbaudēm. Neirologs izvērtē epilepsijas vai citu samaņas vai apziņas traucējumu norisi, to klīnisko formu un ārstēšanas efektivitāti:

1) atsākt vadīt transportlīdzekli atļauts personām, kurām 10 gadu nav bijušas epilepsijas lēkmes un šajā laikposmā netika lietoti pretepilepsijas medikamenti un kurām ir labi prognostiskie indikatori. Šī norma attiecas arī uz personām, kuras vēlas iegūt Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Noteikti traucējumi (piemēram, arteriovenozā malformācija vai intracerebrālā hemorāģija) var palielināt lēkmes draudus, pat ja lēkmes vēl nav bijušas. Šāda situācija ir jāizvērtē. Lai atļautu vadīt transportlīdzekli, lēkmju riskam jābūt ne lielākam kā 2 % gadā;

2) persona noteiktajā laikposmā, kad nav epilepsijas lēkmju, nedrīkst lietot pretepilepsijas medikamentus. Veicot plašu neiroloģisko izmeklēšanu, netiek konstatēta attiecīgā cerebrālā patoloģija un elektroencefalogrammā netiek fiksētas epileptiskas formas aktivitātes. Pēc epilepsijas lēkmēm jāveic elektroencefalogramma un neiroloģisks novērtējums;

3) personai, kurai ir bijusi provocēta epilepsijas lēkme – epilepsijas lēkmi izraisījis pazīstams faktors, kas, visticamāk, neatkārtosies, vadot transportlīdzekli, pēc neirologa atzinuma saņemšanas atļauts vadīt transportlīdzekli. Pēc epilepsijas lēkmēm jāveic elektroencefalogramma un neiroloģisks novērtējums. Personai, kurai ir 2.grupas strukturāls intracerebrāls bojājums, kas palielina lēkmju risku, aizliegts vadīt transportlīdzekli, kamēr epilepsijas risks ir samazinājies vismaz līdz 2 % gadā;

4) personai, kurai ir bijusi vienīgā vai pirmreizējā neprovocētā epilepsijas lēkme, vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut, ja piecu gadu laikā viņai nav bijušas lēkmes, viņa nav lietojusi pretepilepsijas medikamentus un ja ir atbilstošs neiroloģiskā stāvokļa novērtējums. Tiem vadītājiem, kuriem ir labi prognostiskie indikatori, atsākt vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut arī agrāk;

5) ja personai ir bijuši citi bezsamaņas gadījumi, tie ir jāizvērtē, ņemot vērā atkārtošanās iespējamību, vadot transportlīdzekli. Lēkmju atkārtošanās biežumam jābūt ne lielākam kā 2 % gadā.

II. Garīgie traucējumi

3. Smagi garīgi traucējumi, kas radušies endogēnu vai eksogēnu organisku izmaiņu dēļ.

4. Garīga atpalicība.

5. Ar vecumu vai personības traucējumiem saistītas smagas uzvedības problēmas, kuru dēļ ir nopietni pazeminātas spriešanas, reakcijas un adaptācijas spējas.

Piezīme.

Atļauts vadīt transportlīdzekli izņēmuma gadījumā saskaņā ar psihiatra atzinumu, bet ne ilgāk par vienu gadu, veicot regulāras pārbaudes pie psihiatra.

III. Alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu (izņemot tabaku) pārmērīga, kaitējoša lietošana vai atkarība

6. Narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīga, kaitējoša lietošana.

Piezīme.

Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc objektīvi pierādīta viena gada atturības perioda, ja ir veikta pārbaude pie narkologa un citas speciālās medicīniskās pārbaudes.

7. Narkotisko vai psihotropo vielu atkarība.

Piezīme.

Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc ārstēšanās un objektīvi pierādīta viena gada atturības perioda, ja ir veikta pārbaude pie narkologa un citas speciālās medicīniskās pārbaudes.

8. Alkohola atkarība vai pārmērīga, kaitējoša lietošana.

Piezīme.

Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc ārstēšanās un objektīvi pierādīta viena gada atturības perioda.

IV. Iekšķīgās slimības

9. Cukura diabēts.

Piezīmes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņš lieto antidiabētiskos medikamentus un ne retāk kā reizi piecos gados veic regulāras medicīniskās pārbaudes, kā arī regulāru dinamisku novērošanu pie endokrinologa (ne retāk kā reizi 12 mēnešos). Vadīt transportlīdzekli aizliegts personām, kurām konstatēta atkārtota smaga hipoglikēmija vai (un) nepietiekama šīs problēmas apzināšanās. Personai, kurai ir cukura diabēts, jāpierāda, ka viņa apzinās hipoglikēmijas risku, pazīst hipoglikēmijas simptomus un spēj adekvāti kontrolēt cukura līmeni asinīs;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli atsevišķos izņēmuma gadījumos, pamatojoties uz kompetentas medicīnas iestādes atzinumu un regulārām medicīniskām pārbaudēm, kuru intervāls nepārsniedz trīs gadus. Ja lieto medikamentus, kas var izraisīt hipoglikēmiju, jāņem vērā šādi kritēriji:

1) pēdējā gada laikā nav konstatēti nopietni hipoglikēmijas gadījumi, kad ir bijusi vajadzīga citas personas palīdzība;

2) transportlīdzekļa vadītājs pilnībā saprot un apzinās hipoglikēmijas risku, atpazīst hipoglikēmijas simptomus un ir apguvis pašaprūpes iemaņas;

3) transportlīdzekļa vadītājs kontrolē savu veselības stāvokli, regulāri – vismaz divreiz dienā –, kā arī pirms transportlīdzekļa vadīšanas mēra glikozes saturu asinīs;

4) transportlīdzekļa vadītājam nav citu cukura diabēta radītu komplikāciju, kas traucētu vadīt transportlīdzekli;

c) transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir ziņot par nopietnu hipoglikēmijas gadījumu, ja ir bijusi nepieciešama citas personas palīdzība. Tas var būt iemesls aizliegumam vadīt transportlīdzekli.

10. Q-miokarda infarkts pēdējo triju mēnešu laikā. IV klases slodzes un miera stenokardija, nestabilās stenokardijas epizodes (biežāk nekā divas reizes gadā).

11. Sirds ritma traucējumi ar bezsamaņas lēkmēm. Pacienti ar implantētiem kardioverteriem – defibrilatoriem, kuriem sirds ritma korekcijai nepieciešama elektroimpulsu terapija.

12. Arteriālās hipertensijas 2. un 3.pakāpe ar biežām hipertensīvām krīzēm (vairāk nekā četras pēdējā gada laikā vai hipertensīvās krīzes ar smadzeņu asinsrites traucējumiem pēdējā pusgadā).

13. Jebkura cita iekšķīga slimība, ja ir pamatota prognoze, ka slimības norises smagums vai stāvokļa pēkšņa pasliktināšanās var izraisīt galvas smadzeņu darbības traucējumus vai citādi apdraudēt ceļu satiksmes drošību, kā arī orgānu transplantācija vai implantācija, kas ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli.

Piezīmes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 1. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem veikta orgānu transplantācija vai implantācija, kas ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja to apstiprina atzinums un atbilstoši nepieciešamībai tiek veiktas regulāras veselības pārbaudes;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājam nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja asins un asinsrades orgānu slimības norit ar anēmisko vai hemorāģisko sindromu vai hroniskas nieru slimības norit ar nieru mazspēju, kas izpaužas ar urēmisku intoksikāciju.

V. Redzes traucējumi

14. Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem:

14.1. binokulārās redzes asums zemāks par 0,5 (arī ar redzi koriģējošām lēcām), skatoties ar abām acīm vienlaikus;

14.2. redzes horizontālais lauks mazāks par 120 grādiem, tā plašums mazāks par 50 grādiem laterāli un 20 grādiem mediāli, redzes traucējumi 20 centrālo grādu rādiusā;

14.3. vienīgajā redzīgajā acī redzes asums zemāks par 0,5 (arī ar redzi koriģējošām lēcām). Kompetentai medicīnas iestādei jāapstiprina, ka šis monokulārās redzes stāvoklis ir pastāvējis pietiekami ilgi, lai būtu notikusi pielāgošanās, un ka šīs acs redzes lauks atbilst šā pielikuma 14.2.apakšpunktā minētajām prasībām.

Piezīmes:

a) ja ir konstatēta vai atzīta progresējoša acu slimība, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja persona regulāri veic pārbaudes kompetentā medicīnas iestādē;

b) ja nesen konstatēta diplopija vai vienas acs redzes zudums, transportlīdzekli aizliegts vadīt sešus mēnešus. Pēc minētā laikposma beigām saņemt atļauju vadīt transportlīdzekli var tikai pēc oftalmologa labvēlīga atzinuma saņemšanas.

15. Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem:

15.1. redzes asums labāk redzošajai acij zemāks par 0,8 un sliktāk redzošajai acij – zemāks par 0,1 (arī ar redzi koriģējošām lēcām);

15.2. abu acu horizontālais redzes lauks mazāks par 160 grādiem, tā plašums mazāks par 70 grādiem laterāli un 30 grādiem mediāli, redzes traucējumi 30 centrālo grādu rādiusā;

15.3. kontrastjutības traucējumi vai diplopija.

Piezīmes:

a) ja šā pielikuma 15.1.apakšpunktā minētā redzes asuma (0,8 un 0,1) sasniegšanai tiek lietotas redzi koriģējošās lēcas, tas ir jāpanāk, to koriģējot ar brillēm, kuru stiprums nepārsniedz plus astoņas dioptrijas, vai ar kontaktlēcām. Korekcijai jābūt viegli panesamai;

b) ja ir būtisks vienas acs redzes zudums, transportlīdzekli aizliegts vadīt sešus mēnešus. Pēc minētā laikposma beigām saņemt atļauju vadīt transportlīdzekli var tikai pēc oftalmologa labvēlīga atzinuma saņemšanas.

VI. Dzirdes traucējumi

16. Pilnīgs kurlums vienai ausij un runas balss nedzirdēšana ar otru ausi triju metru attālumā, čukstus balss nedzirdēšana metra attālumā vai runas balss nedzirdēšana ar katru ausi divu metru attālumā.

17. Hronisks vienpusējs vai abpusējs strutains, nelabvēlīgs vidusauss iekaisums ar holesteatomu, granulācijām vai polipu.

18. Hronisks strutains mastoidīts, sarežģījumi pēc mastoidektomijas (cista, fistulas).

Piezīmes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli, ņemot vērā traucējumu smaguma pakāpi, kā arī nosakot veselības pārbaužu periodiskumu pēc viena diviem gadiem. Atļauts vadīt transportlīdzekli pēc operācijām, kas izdarītas iekaisuma dēļ, ja strutošana nav bijusi vismaz pusgadu.

VII. Traumas un to sekas

19. Mazkustīgas rētas un ievainojumi, kuru dēļ ir traucētas roku vai kāju kustības, ļoti izteikti kakla kustības ierobežojumi, nepareizi saauguši lūzumi, noturīgas izmaiņas lielajās locītavās, kuru dēļ ievērojami traucētas kāju un roku kustības, kā arī noturīgas izmaiņas mugurkaulā, kuru dēļ ir traucētas tā kustības.

20. Vienas rokas vai kājas, kā arī plaukstas vai pēdas deformācijas, kuru dēļ ir ievērojami traucētas to kustības.

21. Divu vai vairāku pirkstu trūkums labajai rokai vai labās rokas nekustīgums, vai fleksijas kontraktūra ar pilnīgu viena pirksta saliekumu.

22. Triju vai vairāku pirkstu trūkums kreisajai rokai vai kreisās rokas nekustīgums, vai kontraktūra ar pilnīgu vismaz viena pirksta saliekumu, kā arī kājas saīsinājums vairāk par 10 cm.

Piezīmes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atsevišķos gadījumos atļauts vadīt transportlīdzekli. Transportlīdzekli var vadīt ar vienu amputētu apakšstilbu, ja amputācijas stumbrs ir vismaz 1/3 apakšstilba un amputētās kājas ceļa locītavā ir pilnīgi saglabātas kustības, bet ar kāju saīsinājumu –, ja kāja nav atrofiska un nav kaulu, muskuļu, mīksto audu un locītavu defektu, un ir saglabāts kustību apjoms. Kāju kopējam garumam jābūt ne mazākam par 75 cm (no papēža kaula līdz augšstilba kaula lielā izauguma vidum);

b) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja ir kustību trūkums vai ievērojams abu roku kustību ierobežojums – abu roku delmu un pirkstu locītavu kontraktūras, ankilozes, kas ierobežo aptveri un priekšmetu noturēšanu, kontraktūras vai ankilozes (arī funkcionāli izdevīgā stāvoklī) abām plecu, elkoņu un delmu locītavām, pirmā un otrā pirksta trūkums abām plaukstām, vienas rokas trūkums, kā arī kājas saīsinājums par 10 cm.

Satiksmes ministrs A.Ronis
2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.decembra noteikumiem Nr.940
Veselības pārbaudes karte
Satiksmes ministrs A.Ronis
3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.decembra noteikumiem Nr.940
Papildinformācija un ierobežojumu kodi

Papildinformācija un ierobežojumu kodi, kas nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam ir jālieto:

1. Redzes korekcijas vai aizsardzības līdzekļi (piemēram, brilles, kontaktlēcas) (01).

2. Dzirdes palīgierīces (02).

3. Locekļu protēzes/ortozes (03).

4. Attiecīgi pielāgots transportlīdzeklis:

4.1. pielāgota transmisija (10);

4.2. pielāgots sajūgs (15);

4.3. pielāgota bremžu sistēma (20);

4.4. pielāgots akselerators (25);

4.5. pielāgota bremžu sistēma un akselerators (30);

4.6. pielāgotas papildierīces (piemēram, gaismu, logu tīrītāju/mazgātāju, skaņas signāla, virziena rādītāju slēdži) (35);

4.7. pielāgots stūres mehānisms (40);

4.8. pielāgots atpakaļskata spogulis (spoguļi) (42);

4.9. pielāgots vadītāja sēdeklis (43);

4.10. pielāgots motocikls (apakškodu lietošana obligāta):

4.10.1. atsevišķi darbināmas bremzes (44.01);

4.10.2. pielāgotas ar roku darbināmas priekšējā riteņa bremzes (44.02);

4.10.3. pielāgotas ar kāju darbināmas pakaļējā riteņa bremzes (44.03);

4.10.4. pielāgots akseleratora rokturis (44.04);

4.10.5. pielāgota ar roku darbināma transmisija un sajūgs (44.05);

4.10.6. pielāgots atpakaļskata spogulis (spoguļi) (44.06);

4.10.7. pielāgoti brīdinājuma signāli (piemēram, gaismas virzienrādītāji, bremžu ugunis) (44.07);

4.10.8. vadītāja sēdeklis novietots tādā augstumā, lai, sēžot uz motocikla, vienlaikus abas kājas varētu turēt uz zemes (44.08);

4.11. atļauts vadīt tikai motociklu ar blakusvāģi (45);

4.12. atļauts vadīt transportlīdzekli ar konkrētu transportlīdzekļa/šasijas numuru (transportlīdzekļa identifikācijas numurs, VIN) (50);

4.13. atļauts vadīt transportlīdzekli ar konkrētu valsts reģistrācijas numura zīmi (51).

Satiksmes ministrs A.Ronis
4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.decembra noteikumiem Nr.940
Lēmums par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi

Otrā puse

1. Transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir ierasties uz pirmstermiņa veselības pārbaudi mēneša laikā pēc tam, kad saņemts lēmums par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi.

2. Ja transportlīdzekļa vadītājs Ceļu satiksmes likuma 30.pantā un Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumu Nr.940 "Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumu segšanas kārtību" noteiktajā kārtībā un termiņā nav veicis kārtējo veselības pārbaudi vai pirmstermiņa veselības pārbaudi, atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrās daļas 4.punktam transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts līdz veselības pārbaudei izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.

3. Persona šo lēmumu mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts policijas priekšniekam. Valsts policijas priekšnieka lēmumu mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Satiksmes ministrs A.Ronis
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 940Pieņemts: 06.12.2011.Stājas spēkā: 21.12.2011. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 199 (4597), 20.12.2011.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
241587
{"selected":{"value":"15.01.2016","content":"<font class='s-1'>15.01.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"15.01.2016","iso_value":"2016\/01\/15","content":"<font class='s-1'>15.01.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"27.08.2014","iso_value":"2014\/08\/27","content":"<font class='s-1'>27.08.2014.-14.01.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.12.2011","iso_value":"2011\/12\/21","content":"<font class='s-1'>21.12.2011.-26.08.2014.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
15.01.2016
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)