Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Teritorijas attīstības plānošanas likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) attīstības programma — vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidēja termiņa prioritātes un pasākumu kopums plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības attīstības stratēģijā izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko uzstādījumu īstenošanai;

2) ilgtspējīgas attīstības stratēģija — ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikts plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums, mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva;

3) funkcionālais zonējums — teritorijas iedalījums zonās, kurām ir atšķirīgas prasības atļautajai teritorijas izmantošanai un apbūvei;

4) publiskā infrastruktūra — tautsaimniecības teritoriālās struktūras sastāvdaļa, ko veido tehniskā (transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un vides objekti) un sociālā (izglītības, zinātnes, veselības un sociālās aprūpes, valsts pārvaldes, sabiedrisko pakalpojumu, kultūras un rekreācijas objekti) infrastruktūra;

5) tematiskais plānojums — teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā atbilstoši plānošanas līmenim risināti specifiski jautājumi, kas saistīti ar atsevišķu nozaru attīstību (piemēram, transporta infrastruktūra, veselības aprūpes iestāžu un izglītības iestāžu izvietojums) vai specifisku tematu (piemēram, inženiertīklu izvietojums, ainaviski vērtīgas teritorijas un riska teritorijas);

6) teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma — strukturēts informācijas tehnoloģiju un datubāzu kopums, kuru lietojot tiek nodrošināta teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un īstenošanai nepieciešamās informācijas radīšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, izmantošana un iznīcināšana;

7) nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai;

8) vietējās pašvaldības teritorijas plānojums — vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi un kuru izstrādā administratīvajai teritorijai vai tās daļai;

9) lokālplānojums — vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kuru izstrādā republikas pilsētas daļai, novada pilsētai vai tās daļai, ciemam vai tā daļai vai lauku teritorijas daļai kāda plānošanas uzdevuma risināšanai vai teritorijas plānojuma detalizēšanai vai grozīšanai;

10) detālplānojums — detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas daļas plānojums, kuru izstrādā, lai noteiktu prasības konkrētu zemes vienību izmantošanai un apbūves parametriem, kā arī precizētu zemes vienību robežas un aprobežojumus;

11) jūras plānojums — nacionālā līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikta jūras izmantošana, ņemot vērā funkcionāli ar jūru saistīto sauszemes daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2014.)

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir panākt, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku.

3.pants. Teritorijas attīstības plānošanas principi

Teritorijas attīstības plānošanā ievēro Attīstības plānošanas sistēmas likumā nostiprinātos principus, kā arī šādus principus:

1) ilgtspējības princips — teritorijas attīstību plāno, lai saglabātu un veidotu esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību;

2) pēctecības princips — jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, izvērtējot spēkā esošos attīstības plānošanas dokumentus un to īstenošanas praksi;

3) vienlīdzīgu iespēju princips — nozaru un teritoriālās, kā arī privātpersonu un sabiedrības intereses tiek vērtētas kopsakarībā ar mērķi veicināt attiecīgās teritorijas ilgtspējīgu attīstību;

4) nepārtrauktības princips — teritorijas attīstību plāno nepārtraukti, elastīgi un cikliski, uzraugot šo procesu un izvērtējot jaunāko informāciju, zināšanas, vajadzības un iespējamos risinājumus;

5) atklātības princips — teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu;

6) integrētas pieejas princips — ekonomiskie, kultūras, sociālie un vides aspekti tiek saskaņoti, atsevišķu nozaru intereses tiek koordinētas, teritoriju attīstības prioritātes tiek saskaņotas visos plānošanas līmeņos, sadarbība ir mērķtiecīga, un tiek novērtēta plānoto risinājumu ietekme uz apkārtējām teritorijām un vidi;

7) daudzveidības princips — teritorijas attīstību plāno, ņemot vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidību;

8) savstarpējās saskaņotības princips — teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, tos savstarpēji saskaņojot un izvērtējot citos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteikto.

4.pants. Sabiedrības līdzdalība teritorijas attīstības plānošanā

(1) Teritorijas attīstību plāno, iesaistot sabiedrību. Plānošanas līmenim atbilstošai institūcijai ir pienākums nodrošināt informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu, kā arī noskaidrot sabiedrības viedokli un organizēt sabiedrības līdzdalību attiecīgās teritorijas attīstības plānošanā, sniedzot pēc iespējas plašu un saprotamu informāciju.

(2) Sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā atbilstoši plānošanas līmenim nodrošina attiecīgā valsts institūcija, plānošanas reģions vai vietējā pašvaldība saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros noteiktas prasības sabiedrības līdzdalībai.

(3) Lai nodrošinātu teritorijas plānojuma publisko apspriešanu, attiecīgā institūcija konsultējas ar sabiedrību pirms lēmumu pieņemšanas. Institūcija savā mājaslapā internetā publicē informāciju par teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādes uzsākšanu, publiskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, par to, kur un kad var iepazīties ar attiecīgās teritorijas plānojumu un tā grozījumiem un kā iesniedzami rakstveida priekšlikumi un atsauksmes.

(4) Sabiedrības līdzdalības procesā līdzsvaro privātpersonu un sabiedrības intereses ar teritorijas ilgtspējīgas attīstības iespējām.

(5) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar spēkā esošajiem un publiskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, piedalīties to publiskajā apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli un noteiktā termiņā iesniegt rakstveida priekšlikumus.

(6) Šā panta otrajā daļā minētajām institūcijām, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, ir pienākums līdzsvaroti izvērtēt izteiktos priekšlikumus un savus lēmumus pamatot, kā arī paziņot tos sabiedrībai un priekšlikumu iesniedzējiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2014.)

5.pants. Teritorijas attīstības plānošanas līmeņi un dokumenti

(1) Teritorijas attīstību plāno, izstrādājot šādus savstarpēji saskaņotus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:

1) nacionālajā līmenī — Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu;

2) reģionālajā līmenī — plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu;

3) vietējā līmenī — vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu.

(2) Visos līmeņos, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, nodrošina stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

6.pants. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma

(1) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un ar teritorijas plānošanu saistītās informācijas uzkrāšanu, apstrādi un publisku pieejamību. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma nodrošina piekļuvi citu valsts informācijas sistēmu datiem, kas tiek izmantoti teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.

(2) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas pārzinis ir par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija.

(3) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā ievietotie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti un dati ir publiski pieejami bez maksas, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(4) No teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas lejupielādētas ģeotelpisko datu kopas vai tādas ģeotelpisko datu kopas, kurām ir nodrošināta tieša piekļuve no citām informācijas sistēmām, izmanto atbilstoši ģeotelpisko datu kopas turētāja reglamentētajiem noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2014.)

II nodaļa
Publisko institūciju kompetence teritorijas attīstības plānošanā

7.pants. Ministru kabineta kompetence

(1) Ministru kabinets:

1) (izslēgts ar 13.02.2014. likumu);

2) apstiprina nacionālā līmeņa tematiskos plānojumus;

3) nosaka reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu, izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtību;

4) nosaka vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu, izstrādes un publiskās apspriešanas kārtību, lokālplānojuma un detālplānojuma finansēšanas kārtību un līgumā par lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādi un finansēšanu iekļaujamos nosacījumus;

5) nosaka prasības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādātājiem;

6) nosaka vispārīgās prasības vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei;

7) nosaka teritorijas izmantošanas veidu klasifikāciju;

8) nosaka teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas izveides, darbības, tai nepieciešamās informācijas iegūšanas, apstrādes un izplatīšanas kārtību un teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas datu saturu, kā arī kārtību, kādā veicama datu apmaiņa ar citām valsts informācijas sistēmām;

9) nosaka par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgo ministriju;

10) nosaka jūras plānojuma izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtību un apstiprina jūras plānojumu;

11) nosaka, izveido un apstiprina nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus, ja citos likumos nav paredzēts citādi.

(2) Ministru kabinets valsts budžetā kārtējam gadam paredz finansējumu nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un aktualizācijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2014.)

8.pants. Nacionālās attīstības padomes kompetence

(Izslēgts ar 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2014.)

9.pants. Par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgās ministrijas kompetence

Par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija:

1) izstrādā jūras plānojumu un nacionālos tematiskos plānojumus atbilstoši savai kompetencei;

2) metodiski vada un pārrauga teritorijas attīstības plānošanu reģionālajā un vietējā līmenī, tajā skaitā pārrauga publiskās apspriešanas organizēšanu;

3) sniedz atzinumus par plānošanas reģionu attīstības stratēģiju un attīstības programmu projektu atbilstību nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu prasībām;

4) izvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams šā likuma 26. un 27.pantā minēto darbību veikšanai;

5) nodrošina teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas uzturēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2014.)

10.pants. Nozaru ministriju kompetence

(1) Nozaru ministrijas sagatavo priekšlikumus un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tos virza nacionālo interešu objektu noteikšanai un, ja nepieciešams, izstrādā tematiskos plānojumus.

(2) Nozaru ministrijas sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām un nodrošina informācijas sniegšanu vai nosacījumu izvirzīšanu visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2014.)

11.pants. Plānošanas reģiona kompetence

Plānošanas reģions:

1) izstrādā un apstiprina plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu, kā arī koordinē un uzrauga tās īstenošanu;

2) sniedz priekšlikumus nacionālā un vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei;

3) sniedz atzinumus par vietējo pašvaldību attīstības stratēģiju un attīstības programmu projektu atbilstību plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu prasībām;

4) koordinē un pārrauga vietējo pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu un lokālplānojumu izstrādi.

12.pants. Vietējās pašvaldības kompetence

(1) Vietējā pašvaldība izstrādā un apstiprina vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumus, detālplānojumus un tematiskos plānojumus.

(2) Vietējā pašvaldība sniedz priekšlikumus nacionālā un reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.

(3) Vietējā pašvaldība koordinē un uzrauga vietējās pašvaldības attīstības stratēģijas, attīstības programmas, teritorijas plānojuma, lokālplānojumu, detālplānojumu un tematisko plānojumu īstenošanu.

13.pants. Plānošanas reģiona un vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes finansēšana

(1) Plānošanas reģiona funkciju izpildi nodrošina finansējums no valsts budžetā kārtējam gadam plānošanas reģiona atbalstam paredzētajiem līdzekļiem un no citiem līdzekļiem.

(2) Vietējā pašvaldība savā budžetā paredz līdzekļus teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.

(3) Ja lokālplānojuma vai detālplānojuma ierosinātājs nav attiecīgā vietējā pašvaldība, to izstrādi un īstenošanu finansē ierosinātājs, par to noslēdzot līgumu ar vietējo pašvaldību. Šādā gadījumā vietējā pašvaldība var piedalīties lokālplānojuma vai detālplānojuma līdzfinansēšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

14.pants. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei nepieciešamo datu un informācijas sniegšana

(1) Visu veidu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei valsts un pašvaldību institūcijas bez maksas sniedz nepieciešamo informāciju, kuru minētās institūcijas sagatavo un uztur par budžeta līdzekļiem.

(2) Ja ģeotelpisko datu kopas veidošanai un uzturēšanai nepieciešamais finansējums nav nodrošināts no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem, šādu ģeotelpisko datu kopu izmanto (tajā skaitā nodrošinot tiešu piekļuvi) par maksu atbilstoši ģeotelpisko datu kopas turētāja maksas pakalpojumu cenrādim.

III nodaļa
Teritorijas attīstības plānošana nacionālajā līmenī

15.pants. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un Nacionālais attīstības plāns

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu izstrādā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

16.pants. Jūras plānojums

(1) Jūras plānojumā nosaka jūras izmantošanu, ņemot vērā ar jūru funkcionāli saistīto sauszemes daļu un saskaņojot dažādu nozaru un pašvaldību intereses jūras izmantošanā.

(2) Jūras plānojuma izstrādi organizē par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem un vietējām pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar jūru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2014.)

17.pants. Nacionālo interešu objektu noteikšana

(1) Priekšlikumu par nacionālo interešu objektu izveidošanu sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgās nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs nacionālo interešu objekts. Priekšlikumā ietver vietas izvēles pamatojumu un ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(2) Nacionālo interešu objektam nosaka tā funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju un aizsargjoslu, ja tāda paredzēta normatīvajos aktos, kā arī šā objekta izmantošanas nosacījumus.

(3) Ja netiek piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, attiecīgās nozares ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē sabiedrības informēšanu par priekšlikumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2014.)

IV nodaļa
Teritorijas attīstības plānošana reģionālajā līmenī

18.pants. Plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija

(1) Plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā nosaka plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģiskos mērķus, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu rakstveidā un grafiskā veidā.

(2) Plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādā atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktajiem valsts ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem, ņemot vērā blakus esošo plānošanas reģionu ilgtspējīgas attīstības stratēģijās noteiktos ilgtermiņa attīstības mērķus un izvērtējot attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošo vietējo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

(3) Plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju apstiprina ar plānošanas reģiona attīstības padomes lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2014.)

19.pants. Plānošanas reģiona attīstības programma

(1) Plānošanas reģiona attīstības programmu izstrādā atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam un plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, pamatojoties uz attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošo vietējo pašvaldību attīstības programmām, kā arī ņemot vērā blakus esošo plānošanas reģionu attīstības programmas.

(2) Plānošanas reģiona attīstības programmā ietver pašreizējās situācijas analīzi, tendences un prognozes, kā arī informāciju par attīstības programmas izstrādes procesu un nosaka vidēja termiņa prioritātes, to īstenošanai paredzēto pasākumu kopumu un attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību.

(3) Plānošanas reģiona attīstības programmu apstiprina ar plānošanas reģiona attīstības padomes lēmumu.

V nodaļa
Teritorijas attīstības plānošana vietējā līmenī

20.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenti

Vietējai pašvaldībai ir šādi savstarpēji saskaņoti attīstības plānošanas dokumenti:

1) vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija;

2) vietējās pašvaldības attīstības programma;

3) vietējās pašvaldības teritorijas plānojums;

4) lokālplānojumi;

5) detālplānojumi;

6) tematiskie plānojumi.

21.pants. Vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija

(1) Vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā nosaka vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģiskos mērķus, attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu rakstveidā un grafiskā veidā, un šo stratēģiju izstrādā atbilstoši plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, izvērtējot blakus esošo vietējo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

(2) Telpiskās attīstības perspektīvā nosaka teritoriju attīstības vadlīnijas, kā arī nosaka un shematiski attēlo vietējās pašvaldības nozīmīgākās telpiskās struktūras, attīstības prioritātes un vēlamās ilgtermiņa izmaiņas.

(3) Vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju apstiprina ar pašvaldības domes lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2014.)

22.pants. Vietējās pašvaldības attīstības programma

(1) Vietējās pašvaldības attīstības programmu izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, izvērtējot nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, kā arī blakus esošo vietējo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

(2) Vietējās pašvaldības attīstības programmā ietver pašreizējās situācijas analīzi, tendences un prognozes, kā arī informāciju par attīstības programmas izstrādes procesu un nosaka vidēja termiņa prioritātes, rīcības un investīciju plānu, attīstības programmas īstenošanai nepieciešamo resursu apjomu un attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību.

(3) Vietējās pašvaldības attīstības programmu apstiprina ar pašvaldības domes lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2014.)

23.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums

(1) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā atbilstoši vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un ievērojot citus nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

(2) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka funkcionālo zonējumu, publisko infrastruktūru, reglamentē teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas nosacījumus un aprobežojumus.

(3) Pašvaldības lauku teritorijai, ievērojot normatīvos aktus, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, teritorijas izmantošanu var noteikt, pamatojoties uz vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un aktualizētās topogrāfiskās kartes informāciju.

(4) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktā funkcionālā zonējuma vai teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izmaiņas izstrādā kā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumus vai kā lokālplānojumu atbilstoši šā likuma 24.panta trešajai daļai.

(5) Ja spēkā stājas jauni ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ietveramo informāciju saistīti normatīvie akti ar augstāku juridisko spēku, vietējā pašvaldība izvērtē nepieciešamību izdarīt grozījumus tās teritorijas plānojumā. Ja vietējā pašvaldība neizdara grozījumus tās teritorijas plānojumā, pretrunu gadījumā piemēro tā normatīvā akta prasības, kuram ir augstāks juridiskais spēks.

(6) Inženierkomunikāciju tīklus un objektus atļauts ierīkot jebkurā teritorijas plānojumā noteiktajā funkcionālajā zonā, ievērojot šā likuma 7.panta 6.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu prasības.

(7) Ja spēkā stājas jauns augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, vietējā pašvaldība izvērtē tās teritorijas plānojumu un lemj par nepieciešamību izdarīt grozījumus tajā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2014.)

24.pants. Lokālplānojums

(1) Lokālplānojumu vietējā pašvaldība izstrādā pēc savas iniciatīvas un izmanto par pamatu turpmākai plānošanai, kā arī būvprojektēšanai.

(2) Lokālplānojumā var detalizēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Pēc vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas spēkā stāšanās lokālplānojumā var grozīt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, ciktāl lokālplānojums nav pretrunā ar vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

(3) Lokālplānojumā paredzētā funkcionālā zonējuma vai teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izmaiņas izstrādā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā kā lokālplānojuma grozījumus.

(4) Lokālplānojuma teritorijā ir spēkā lokālplānojumā noteiktais funkcionālais zonējums un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Ja spēkā stājas jauni ar lokālplānojumā noteikto funkcionālo zonējumu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem saistīti normatīvie akti ar augstāku juridisko spēku, vietējā pašvaldība izvērtē nepieciešamību izdarīt grozījumus lokālplānojumā.

25.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma pieņemšana un stāšanās spēkā

(1) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un lokālplānojumu apstiprina ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc attiecīga paziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Paziņojumu par saistošo noteikumu pieņemšanu vietējā pašvaldība divu nedēļu laikā pēc saistošo noteikumu apstiprināšanas publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, vietējā laikrakstā un ievieto pašvaldības mājaslapā internetā. Lēmumu par saistošo noteikumu apstiprināšanu un tam pievienotos dokumentus vietējā pašvaldība ievieto savā mājaslapā internetā.

(3) Lēmumu par saistošo noteikumu apstiprināšanu un tam pievienotos dokumentus vietējā pašvaldība nosūta par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai.

(4) Šajā pantā minētie saistošie noteikumi nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas šā likuma 27.panta trešajā daļā minētās darbības.

(5) Līdz šajā pantā minēto saistošo noteikumu īstenošanas uzsākšanai pašvaldība piemēro saistošos noteikumus, ar kuriem tika apstiprināts iepriekšējais teritorijas plānojums, lokālplānojums vai to grozījumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.05.2012. un 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2014.)

26.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma darbības apturēšana pēc ministra iniciatīvas

(1) Ja konstatēti vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgais ministrs (turpmāk — ministrs) ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma stāšanās spēkā izdod rīkojumu apturēt saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai lokālplānojums, vai šo saistošo noteikumu daļu.

(2) Ja ministrs ir izdevis šā panta pirmajā daļā un šā likuma 27.panta trešajā daļā minēto rīkojumu, vietējās pašvaldības domes priekšsēdētājs divu nedēļu laikā pēc rīkojuma spēkā stāšanās sasauc pašvaldības domes ārkārtas sēdi, kurā dome lemj par saistošo noteikumu vai to daļas atcelšanu vai par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesā.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais rīkojums aptur vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbību rīkojumā norādītajā daļā līdz dienai, kad stājas spēkā vietējās pašvaldības domes lēmums par saistošo noteikumu vai to daļas atcelšanu vai Satversmes tiesas spriedums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2014.)

27.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma pārsūdzēšana

(1) Divu mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums vai lokālplānojums, persona par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai var iesniegt iesniegumu par vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu.

(2) Desmit dienu laikā pēc tam, kad beidzies šā panta pirmajā daļā noteiktais iesniegumu iesniegšanas termiņš, par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija informē vietējo pašvaldību par saņemtajiem iesniegumiem un, ja iespējams, norāda, kādā apjomā vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumus var īstenot līdz dienai, kad tiks izdots ministra rīkojums vai, ja iesniegumi nav saņemti, informē par to vietējo pašvaldību, norādot dienu, kad pašvaldība var uzsākt attiecīgo saistošo noteikumu īstenošanu.

(3) Mēneša laikā no dienas, kad beidzies iesniegumu iesniegšanas termiņš, par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija izvērtē šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā iesniegtos iesniegumus. Ja, izskatot iesniegumu, tiek konstatēti teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to daļas izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, ministrs izdod rīkojumu apturēt saistošos noteikumus, informējot par to iesnieguma iesniedzēju. Ja pārkāpumi nav konstatēti, par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija sniedz atbildi uz iesniegumu. Uz iesniegumu dotā atbilde nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā. Par to, ka pārkāpumi nav konstatēti, par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija informē arī vietējo pašvaldību un vienlaikus nosaka dienu, kad var uzsākt attiecīgo saistošo noteikumu īstenošanu.

(4) Persona ir tiesīga likumā noteiktajā kārtībā iesniegt Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību par pašvaldības saistošo noteikumu atbilstību augstāka juridiskā spēka normām, ja pirms tam tā iesniegusi iesniegumu saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

(5) Ja iesniegums nav iesniegts šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā, to izskata saskaņā ar Iesniegumu likumu un uz to neattiecas šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktais. Nokavēto termiņu neatjauno.

(6) Papildus šajā pantā noteiktajam, ja nav ievēroti tajā minētie termiņi, Satversmes tiesa likumā noteiktajā kārtībā var izvērtēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un lokālplānojumu arī tādā gadījumā, ja Satversmes tiesā vēršas vispārējās jurisdikcijas tiesa vai administratīvā tiesa, tajā skaitā arī pēc procesa dalībnieku viedokļu uzklausīšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2014.)

28.pants. Detālplānojums

(1) Detālplānojumā atbilstoši mēroga noteiktībai detalizē un konkretizē teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktajā funkcionālajā zonējumā paredzētos teritorijas izmantošanas veidus un aprobežojumus, nosakot prasības katras zemes vienības teritorijas izmantošanai un apbūvei.

(2) Vietējās pašvaldības lauku teritorijas daļai, kurai nav izstrādāts funkcionālais zonējums, detālplānojumu izstrādā atbilstoši vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai. Detālplānojuma darba uzdevumā izvirza prasības un nosacījumus, ievērojot normatīvajos aktos un augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteikto, kā arī konkrētās situācijas specifiku.

(3) Detālplānojumu izstrādā pirms jaunas būvniecības uzsākšanas vai zemes vienību sadalīšanas, ja tas rada nepieciešamību pēc kompleksiem risinājumiem un ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(4) Detālplānojuma izstrādes nepieciešamību un tā detalizācijas pakāpi, ņemot vērā izstrādes pamatojumu, nosaka vietējā pašvaldība darba uzdevumā. Detālplānojuma izstrādi noteiktā apjomā var apvienot ar būvprojektēšanu, nodrošinot publisko apspriešanu atbilstoši normatīvajiem aktiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2014.)

29.pants. Detālplānojuma apstiprināšana

Vietējā pašvaldība detālplānojumu apstiprina ar vispārīgo administratīvo aktu, attiecinot to uz zemes vienību, un tas stājas spēkā pēc paziņošanas. Detālplānojums ir spēkā, līdz to atceļ vai atzīst par spēku zaudējušu. Detālplānojums zaudē spēku arī tad, ja ir beidzies termiņš, kurā bija jāuzsāk tā īstenošana, un gada laikā pēc šā termiņa izbeigšanās tas nav pagarināts. Paziņojumu par detālplānojuma apstiprināšanu publicē tādā pašā kārtībā kā paziņojumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apstiprināšanu, izņemot termiņu, kādā publicējami pašvaldības saistošie noteikumi.

30.pants. Detālplānojuma pārsūdzēšana

(1) Detālplānojumu var Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt administratīvajā tiesā mēneša laikā pēc tam, kad ir publicēts paziņojums par detālplānojuma apstiprināšanu, un neatkarīgi no tā, vai detālplānojumā norādīta tā pārsūdzēšanas kārtība un termiņš.

(2) Līdz pārsūdzēšanas termiņa beigām, kā arī detālplānojuma darbības apturēšanas gadījumā vietējā pašvaldība nav tiesīga pieņemt ar detālplānojuma īstenošanu saistītus lēmumus.

(3) Detālplānojuma pārsūdzēšana aptur detālplānojuma darbību līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas spriedums. Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos var lūgt atjaunot apturētā detālplānojuma darbību.

31.pants. Detālplānojuma īstenošanas kārtība

(1) Detālplānojumu īsteno saskaņā ar administratīvo līgumu, kas noslēgts starp vietējo pašvaldību un detālplānojuma izstrādes īstenotāju.

(2) Līgumā, ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus, iekļauj dažādus nosacījumus, termiņus un atcelšanas atrunas, kā arī prasības attiecībā uz objektu būvdarbu uzsākšanas termiņu, detālplānojuma teritorijas un publiskās infrastruktūras apsaimniekošanu, izbūves kārtām un to secību.

(3) Vietējā pašvaldība var noteikt termiņu, kurā uzsākama detālplānojuma īstenošana — detālplānojuma teritorijas izbūve (izmantošana) atbilstoši detālplānojuma risinājumam un noteiktajām prasībām. Zemes vienību sadalīšana vai apvienošana saskaņā ar detālplānojumu nav uzskatāma par detālplānojuma īstenošanu.

(4) Ja pašvaldība, izvērtējusi attiecīgu lūgumu, to noraida, nepagarina detālplānojuma īstenošanas termiņu un savu lēmumu motivē, to var apstrīdēt un pārsūdzēt.

32.pants. Tematiskie plānojumi

(1) Visos teritorijas attīstības plānošanas līmeņos var izstrādāt tematiskos plānojumus, kuru darbības termiņu nosaka institūcija, kas apstiprina attiecīgo tematisko plānojumu.

(2) Tematiskos plānojumus ievēro, izstrādājot citus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

33.pants. Apgrūtināto teritoriju, objektu un tiem noteikto aizsargjoslu attēlošana

Apgrūtinātās teritorijas, kā arī objektus un tiem noteiktās aizsargjoslas teritorijas attīstības plānošanas dokumentos attēlo Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Teritorijas plānošanas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 13.nr.; 2003, 10.nr.; 2005, 5.nr.; 2007, 10., 24.nr.; 2008, 24.nr.; 2010, 40.nr.).

2. Ministru kabinets:

1) līdz 2012.gada 31.maijam izdod šā likuma 7.panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus;

2) līdz 2012.gada 31.decembrim izdod šā likuma 7.panta pirmās daļas 10.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus;

3) līdz 2014.gada 1.septembrim izdod šā likuma 7.panta pirmās daļas 8.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2014.)

3. Jūras plānojuma izstrādi uzsāk ne vēlāk kā līdz 2014.gada 1.janvārim. Līdz jūras plānojuma spēkā stāšanās dienai lēmumus par teritoriālo ūdeņu, kontinentālā šelfa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas izmantošanu pieņem Ministru kabinets, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

4. Līdz šajā likumā noteiktajā kārtībā izstrādātā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma apstiprināšanai attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijā vai tās daļā paliek spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, kas apstiprināts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

5. Uz nacionālo interešu objektiem, kuri izveidoti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, neattiecas šajā likumā izvirzītās prasības nacionālo interešu objektu noteikšanai.

6. Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības programmu izstrāde, kas uzsākta pirms šā likuma spēkā stāšanās, pabeidzama atbilstoši to normatīvo aktu prasībām, kuri bija spēkā, kad tika uzsākta minēto attīstības programmu izstrāde.

7. Vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni līdz 2014.gada 31.decembrim nodrošina ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādi vai aktualizāciju saskaņā ar šo likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2014.)

8. Ja līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai vietējās pašvaldības teritorijas plānojums vai teritorijas plānojuma grozījumi ir izstrādes procesā, vietējā pašvaldība pieņem lēmumu, kurā norāda normatīvos aktus, saskaņā ar kuriem tās teritorijas plānojuma vai teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde pabeidzama.

9. Detālplānojumi, kuru izstrāde uzsākta pirms šā likuma spēkā stāšanās, pabeidzami atbilstoši to normatīvo aktu prasībām, kuri bija spēkā detālplānojumu izstrādes uzsākšanas dienā, bet ne vēlāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim.

10. Pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā detālplānojumi, kas:

1) apstiprināti ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem;

2) izstrādāti šo pārejas noteikumu 9.punktā noteiktajā kārtībā.

11. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumi Nr.1148 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”;

2) Ministru kabineta 2005.gada 5.aprīļa noteikumi Nr.236 “Plānošanas reģiona teritorijas plānošanas noteikumi”.

12. Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumi Nr.121 “Kārtība, kādā piešķir mērķdotāciju plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu izstrādei” piemērojami līdz minētajos noteikumos noteiktā piešķirtās mērķdotācijas apguves termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

13. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.977 “Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 31.maijam.

14. Līdz 2015.gada 31.decembrim spēkā esošos teritorijas attīstības plānošanas dokumentus vietējās pašvaldības ievieto teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2014.)

15. Līdz dienai, kad spēkā stājas grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likuma 12.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, kā arī grozījums par minētā panta piektās daļas izslēgšanu, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Nacionālā attīstības plāna izstrādi koordinē par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija.

16. Šā likuma 27.pants stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Satversmes tiesas likumā.

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.decembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 13.oktobrī.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2011.gada 2.novembrī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 13.10.2011.Stājas spēkā: 01.12.2011. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Pašvaldības, Vides tiesībasPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 173 (4571), 02.11.2011.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
238807
{"selected":{"value":"12.03.2014","content":"<font class='s-1'>12.03.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"12.03.2014","iso_value":"2014\/03\/12","content":"<font class='s-1'>12.03.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"07.06.2012","iso_value":"2012\/06\/07","content":"<font class='s-1'>07.06.2012.-11.03.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2012","iso_value":"2012\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-06.06.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2011","iso_value":"2011\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2011.-31.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
12.03.2014
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)