(Noteikumu nosaukums MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā vietējās pašvaldības izsniedz atļaujas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei (turpmāk – atļauja);

1.2. kārtību, kādā Valsts vides dienests (turpmāk – dienests) izsniedz zemes dzīļu izmantošanas licences (turpmāk – licence);

1.3. kārtību, kādā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) saskaņo ūdens ieguves urbuma un avota pasi;

1.4. gadījumus, kad attiecībā uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi licences vai atļaujas saņemšanai jārīko konkurss vai izsole par zemes nomas tiesībām un licences vai atļaujas saņemšanu;

1.5. gadījumus, kad licence izsniedzama zemes dzīļu izmantošanai visā Latvijas teritorijā;

1.6. valsts nozīmes derīgo izrakteņu (pazemes ūdeņu) izmantošanas kārtību;

1.7. valsts nozīmes derīgo izrakteņu (pazemes ūdeņu) izmantošanas kārtību gadījumos, kad zemesgabala un valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguves ietaišu īpašnieks nav viena un tā pati persona;

1.8. licenču un atļauju izsniegšanas konkursa vai izsoles vispārīgo kārtību;

1.9. valsts nozīmes atradņu izmantošanas kārtību;

1.10. derīgo izrakteņu atradnes pases saturu;

1.11. publiskai personai piederošas zemes iznomāšanas un nomas maksas aprēķināšanas kārtību, ja attiecīgo teritoriju (viena vai vairākas zemes vienības, kas savstarpēji robežojas vai veido vienu nomas objektu) iznomā zemes dzīļu izmantošanai (izņemot pazemes ūdeņu ieguvi un ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi) (turpmāk – zemesgabals);

1.12. nosacījumus un kārtību, kādā licence kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei saņemama bez konkursa;

1.13. kārtību, kādā zemes dzīļu izmantotājs iesniedz dienestam finanšu nodrošinājumu vai tā pagarinājumu, kā arī finanšu nodrošinājuma apmēra aprēķināšanas kārtību un minimālo apdrošinājuma summu.

(Grozīts ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163; MK 09.07.2024. noteikumiem Nr. 439)

2. Zemes dzīļu izmantošanai paredzētās teritorijas izvietojumu kartē vai plānā, zemes dzīļu izmantošanai paredzētā zemesgabala robežas, robežpunktu koordinātas, kā arī citu ģeotelpisko informāciju, kas saistīta ar licences vai atļaujas sagatavošanu un izsniegšanu, attēlo atbilstoši ģeotelpisko informāciju regulējošiem normatīvajiem aktiem, ievērojot Valsts zemes dienesta kadastra informācijas sistēmas datus.

3. Derīgo izrakteņu atradnes pasi un derīgo izrakteņu ieguves limitu sagatavo un licenci vai atļauju izsniedz, ja centrs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par derīgo izrakteņu ieguves kārtību ir akceptējis A vai N kategorijas derīgo izrakteņu krājumus atradnē.

4. Persona uz laiku līdz vienam gadam var saņemt licenci zemes dzīļu izmantošanai visā Latvijas teritorijā vai tās daļā, ja zemes dzīles paredzēts izmantot:

4.1. inženierģeoloģiskajai (ģeoloģijas zinātņu nozare, kas pēta grunts sastāvu, īpašības un dinamiku mijiedarbībā ar būvēm un to izmantošanu, tajā skaitā ar ģeotehniskajām metodēm) izpētei II grupas būvēm atbilstoši būvniecības procesam, ģeoekoloģiskajai vai ģeofizikālajai izpētei;

4.2. zemes dzīļu monitoringa sistēmas izveidei vai monitoringa veikšanai;

4.3. derīgo izrakteņu meklēšanai.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 547)

4.¹ Publiskas personas zemesgabala iznomātājs (turpmāk – iznomātājs) apstrādā un glabā šajos noteikumos minētos personas datus saskaņā ar personas datu apstrādi regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

5. Derīgo izrakteņu ieguvei (izņemot pazemes ūdeņus) dienests:

5.1. izsniedz derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus) atradnes pasi (1.pielikums), kurā iekļauta ģeoloģiskajā izpētē iegūtā pamatinformācija par derīgo izrakteņu atradni, akceptētajiem krājumiem, derīgo izrakteņu krājumu kvalitāti un izmantošanas iespējām;

5.2. nosaka derīgo izrakteņu ieguves limitu (2.pielikums) – maksimāli atļauto derīgo izrakteņu ieguves apjomu noteiktā termiņā derīgo izrakteņu atradnē vai atradnes daļā.

6. Lai saņemtu derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus) atradnes pasi vai noteikto derīgo izrakteņu ieguves limitu, dienestā iesniedz attiecīgu iesniegumu. Iesniegumā ietver šādu informāciju:

6.1. iesnieguma iesniegšanas datums un vieta;

6.2. iesniedzēja vārds, uzvārds un personas kods vai komersanta firma un reģistrācijas numurs komercreģistrā, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese;

6.3. pieprasītā dokumenta nosaukums;

6.4. derīgo izrakteņu atradnes administratīvā piederība un adrese (ja iespējams);

6.5. derīgo izrakteņu atradnes nosaukums saskaņā ar derīgo izrakteņu atradņu reģistru.

7. Šo noteikumu 6.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

7.1. ja iesniegumu neiesniedz zemes īpašnieks, – līguma kopiju, kas noslēgts ar zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai pilnvaroto personu par derīgo izrakteņu ieguvi;

7.2. ja limits tiek pieprasīts atradnes daļai, – plānu mērogā 1:10000 vai citā piemērotā mērogā, kurā uzskatāmi attēlotas derīgo izrakteņu ieguvei paredzētās teritorijas robežas un robežpunkti, kā arī pievienots robežpunktu koordinātu saraksts tabulas veidā.

8. Ja nav iesniegta visa šo noteikumu 6. un 7.punktā minētā informācija, dienests ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstiski pieprasa trūkstošo informāciju.

9. Šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minēto dokumentu kopiju dienests nodod Valsts ģeoloģijas fondā.

10. Pazemes ūdens ieguves urbuma ierīkošanai jāsaņem licence šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Pazemes ūdeņus iegūst saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē ūdens resursu lietošanas atļauju vai A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanas atļauju izsniegšanu.

11. Ja plānots iegūt vairāk par 100 m³ pazemes ūdeņu diennaktī, pazemes ūdeņu ieguvējam nepieciešama dienesta izsniegta pazemes ūdeņu atradnes pase (3.pielikums). Lai saņemtu pazemes ūdeņu atradnes pasi, dienestā iesniedz iesniegumu, kurā ietverta šāda informācija:

11.1. iesnieguma iesniegšanas datums un vieta;

11.2. iesniedzēja vārds, uzvārds un personas kods vai komersanta firma un reģistrācijas numurs komercreģistrā, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese;

11.3. pazemes ūdeņu atradnes administratīvā piederība un nosaukums.

12. Ja pazemes ūdeņu atradnē ir veikta papildizpēte un centrs akceptējis jaunus pazemes ūdeņu krājumus, sagatavo jaunu pazemes ūdeņu atradnes pasi.

13. Pēc ūdens ieguves urbuma izveides komersants sagatavo ūdens ieguves urbuma pasi (4.pielikums).

14. Pēc avota hidroģeoloģiskās izpētes komersants sagatavo avota pasi (5.pielikums).

15. Pazemes ūdeņus klasificē atbilstoši:

15.1. hidroģeoloģiskā griezuma stratifikācijai (6.pielikums);

15.2. pazemes ūdeņu ūdens horizontu klasifikācijai (7.pielikums);

15.3. ķīmiskajam sastāvam un specifiskajām īpašībām (8.pielikums).

16. Šo noteikumu 13. un 14.punktā minētās pases centrs saskaņo šādā kārtībā:

16.1. pārbauda visu nepieciešamo pielikumu, zīmogu, datumu, kā arī darba izpildītāja, komersanta, atbildīgās amatpersonas parakstu, zīmogu un darbu veikšanas datumu esību;

16.2. pārbauda urbuma ģeoloģiski tehniskā griezuma atbilstību esošajai ģeoloģiskajai situācijai:

16.2.1. nosaka ierīkotā urbuma atrašanās vietu piemērotā topogrāfiskajā kartē;

16.2.2. sagatavo karti, kurā norāda apkārt esošos urbumus;

16.2.3. analizē datus par apkārt esošajiem urbumiem;

16.2.4. novērtē ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus pēc Valsts ģeoloģijas fonda datiem;

16.2.5. ģeoloģisko griezumu apskatāmajā teritorijā salīdzina ar iesniegto ģeoloģiski tehnisko griezumu:

16.2.5.1. ģeoloģiski tehniskajam griezumam jāatbilst licences prasībām (ja urbums ierīkots citā horizontā vai izmainīta urbuma konstrukcija, jāpievieno zemes dzīļu izmantošanas licences grozījumi);

16.2.5.2. ģeoloģiskajam griezumam jāataino zemes dzīļu ģeoloģiskā uzbūve, pamatojoties uz konkrētā rajona ģeoloģisko uzbūvi, to detalizējot atbilstoši urbšanas gaitā iegūtajai informācijai;

16.2.5.3. ģeoloģiskā griezuma stratigrāfiskajam dalījumam un iežu litoloģiskajam aprakstam jāatbilst pieņemtajai ģeoloģiskā griezuma stratigrāfiskajai leģendai (1995.gads), hidroģeoloģiskā griezuma stratifikācijai un ūdens horizontu klasifikācijai (šo noteikumu 6. un 7.pielikumam);

16.3. saskaņojot avota pasi, urbuma konstrukciju vērtēšanu aizstāj ar avota kaptāžas vērtēšanu, kā arī analizē datus par apkārt esošajiem avotiem.

17. Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietu saskaņo ar Veselības inspekcijas attiecīgo filiāli pēc tam, kad centrs pārbaudījis aizsargjoslas aprēķinu un akceptējis pazemes ūdeņu krājumus.

18. Vienu saskaņotās šo noteikumu 13. un 14.punktā minētās pases eksemplāru glabā Valsts ģeoloģijas fondā, otru nodod urbuma vai izpētes pasūtītājam.

19. Ja zemes īpašuma un pazemes ūdeņu ieguves ietaišu īpašnieks nav viena un tā pati persona, zemes īpašnieks pazemes ūdeņu ieguves ietaišu īpašniekam nodrošina:

19.1. piekļuves iespēju pazemes ūdeņu ieguves ietaisei;

19.2. pazemes ūdeņu ieguves ietaišu izmantošanai nepieciešamās zemes lietošanas tiesības vismaz stingrā režīma aizsargjoslā.

20. Zemes īpašnieks citai personai piederošas pazemes ūdeņu ieguves ietaises izmanto saskaņā ar noslēgto līgumu par ietaišu izmantošanu.

21. Ja pazemes ūdeņu ieguvējs pārtrauc izmantot ūdens ieguves urbumu, tas nodrošina urbuma konservāciju vai likvidāciju. Par urbuma likvidāciju sastāda aktu (9.pielikums). Urbuma likvidācijas akta kopiju komersants nodod Valsts ģeoloģijas fondā.

22. Lai saņemtu licenci (10.pielikums), iesniedz dienestā iesniegumu licences saņemšanai. Iesniegumā ietver šādu informāciju:

22.1. iesnieguma iesniegšanas datums un vieta;

22.2. iesniedzēja vārds, uzvārds un personas kods vai komersanta firma, reģistrācijas numurs komercreģistrā, tālruņa un faksa numurs, elektroniskā pasta adrese;

22.3. zemes dzīļu izmantošanas veids;

22.4. zemes dzīļu izmantošanai paredzētās teritorijas administratīvā piederība un adrese (ja iespējams);

22.5. termiņš, uz kādu tiek pieprasīta licence.

23. Šo noteikumu 22.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

23.1. ja licenci vai atļauju pieprasa persona, kas nav zemes īpašnieks, – ar zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai pilnvaroto personu noslēgtā līguma kopiju par zemes dzīļu izmantošanu. Lai saņemtu licenci urbuma likvidācijai, iesniedz arī ar urbuma īpašnieku noslēgtā līguma kopiju, ja urbums nepieder zemes īpašniekam. Ja licenci pieprasa šo noteikumu 4.punktā minētajiem zemes dzīļu izmantošanas veidiem, līgums ar zemes īpašnieku nav jāiesniedz;

23.2. ziņas par personāla kvalifikāciju un darbu veikšanai paredzēto tehnisko nodrošinājumu atbilstoši iesniegumā norādītajam zemes dzīļu izmantošanas veidam;

23.3. ar darbu pasūtītāju saskaņotu darbu programmu (izņemot gadījumu, ja licenci vai atļauju pieprasa derīgo izrakteņu ieguvei);

23.4. ja licenci pieprasa ūdens ieguves urbuma ierīkošanai, – projektējamo urbuma ģeoloģiski tehnisko griezumu;

23.5. ja licenci pieprasa urbuma likvidācijai, – urbuma ģeoloģiski tehnisko griezumu;

23.6. ja licenci pieprasa zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai, ierīkojot siltumsūkņa kolektora urbumus, – informāciju par urbumu skaitu, dziļumu un attālumu starp tiem, urbumu ģeoloģiski tehnisko griezumu un pazemes ūdeņu aizsardzības pasākumu aprakstu;

23.7. karti mērogā 1:10000–1:50000 vai citā piemērotā mērogā, kurā uzskatāmi attēlota zemes dzīļu izmantošanai paredzētā teritorija, izņemot gadījumus, ja licenci pieprasa šo noteikumu 4.punktā minētajiem zemes dzīļu izmantošanas veidiem. Ja licenci pieprasa ģeoloģiskai izpētei, norāda paredzētās teritorijas robežpunktu koordinātas. Ja licenci pieprasa urbuma ierīkošanai vai likvidācijai, iesniedz zemes robežu plānu, kurā attēlots urbumu izvietojums;

23.8. ja rīkots konkurss vai izsole par zemes nomas tiesībām un licences saņemšanu, – lēmumu par konkursa vai izsoles rezultātiem;

23.9. ja zemes dzīļu izmantošanai paredzētā teritorija atrodas valsts aizsargājama kultūras pieminekļa aizsargjoslā, – rakstisku saskaņojumu ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

(Grozīts ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163)

24. Pirms licences izsniegšanas ūdens ieguves urbuma ierīkošanai dienests, ja nepieciešams, pieprasa centra izziņu par ūdensapgādes iespējām teritorijā, kurā norādīts iespējamais ūdens horizonts un iespējamais debits.

25. Licences adresāts šo noteikumu 4.punktā minēto licenču darbības laikā pirms darbu uzsākšanas konkrētā objektā noslēdz līgumu ar zemes īpašnieku par tiesībām izmantot zemes dzīles, sagatavo darbu programmu un informē dienestu par paredzētajiem darbiem un to izpildes laiku.

26. Lai saņemtu atļauju (11.pielikums), iesniedz vietējā pašvaldībā iesniegumu atļaujas saņemšanai. Iesniegumā ietver šādu informāciju:

26.1. iesnieguma iesniegšanas datums un vieta;

26.2. iesniedzēja vārds, uzvārds un personas kods vai komersanta firma, reģistrācijas numurs komercreģistrā, adrese, tālruņa un faksa numurs, elektroniskā pasta adrese;

26.3. zemes dzīļu izmantošanai paredzētās teritorijas administratīvā piederība un adrese (ja iespējams).

27. Šo noteikumu 26.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

27.1. derīgo izrakteņu atradnes pasi;

27.2. dienesta izsniegto derīgo izrakteņu ieguves limitu;

27.3. dienesta attiecīgās reģionālās vides pārvaldes izdotos tehniskos noteikumus, ja tādi jāsaņem atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā dienests izdod tehniskos noteikumus, vai Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu;

27.4. ja atļauju pieprasa persona, kas nav zemes īpašnieks, – ar zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai pilnvaroto personu noslēgtā līguma kopiju par zemes dzīļu izmantošanu;

27.5. ziņas par personāla kvalifikāciju un darbu veikšanai paredzēto tehnisko nodrošinājumu;

27.6. ja bijis konkurss vai izsole par zemes nomas tiesībām un atļaujas saņemšanu un konkursa rīkotājs nav pašvaldība, – lēmumu par konkursa vai izsoles rezultātiem;

27.7. ja zemes dzīļu izmantošanai paredzētā teritorija atrodas valsts aizsargājama kultūras pieminekļa aizsargjoslā, – rakstisku saskaņojumu ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 547; MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163)

28. Ja nav iesniegta visa šo noteikumu 22., 23., 26. un 27.punktā minētā informācija, licences vai atļaujas izsniedzējs 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstiski pieprasa trūkstošo informāciju.

29. Ja šo noteikumu 22. vai 26.punktā minēto iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā, iesniedzējs iesniegumu un tam pievienoto papīra formā sagatavoto dokumentu elektroniskās kopijas apliecina ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, kā arī norāda, vai licenci vai atļauju vēlas saņemt elektroniska dokumenta formā.

30. Dienests vai pašvaldība elektronisko dokumentu apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā licenci vai atļauju var izsniegt elektroniska dokumenta formā, ja iesnieguma iesniedzējs ir izteicis šādu lūgumu.

31. Ja atklājas, ka iesnieguma iesniedzējs sniedzis nepatiesu informāciju, licences vai atļaujas izsniedzējs pieņem lēmumu neizsniegt licenci vai atļauju.

32. Licencei vai atļaujai ir šādi pielikumi:

32.1. zemes dzīļu izmantošanas nosacījumi (prasības, kuras jāievēro, izmantojot zemes dzīles);

32.2. licencei ģeoloģiskajai izpētei, licencei vai atļaujai derīgo izrakteņu ieguvei – karte vai plāns, kurā attēlotas licences vai atļaujas adresāta īpašumā vai lietojumā esošo zemesgabalu robežas un licences laukuma robeža ar robežpunktiem un kuram pievienota tabula ar robežpunktu koordinātām (izņemot šo noteikumu 4.punktā minētos gadījumus);

32.3. licencei vai atļaujai derīgo izrakteņu ieguvei (izņemot pazemes ūdeņus) – dienesta noteiktais derīgo izrakteņu ieguves limits.

33. Atļauju izsniedz uz laikposmu, kas noteikts derīgo izrakteņu ieguves limitā.

34. Ja licences vai atļaujas adresāts vēlas izdarīt grozījumus licencē vai atļaujā, tas licences vai atļaujas izsniedzējam iesniedz:

34.1. iesniegumu ar grozījumu nepieciešamības pamatojumu;

34.2. šo noteikumu 22. un 23.punktā vai 26. un 27.punktā minēto informāciju atbilstoši zemes dzīļu izmantošanas veidam, ja tā nepieciešama grozījumu izdarīšanai.

35. Licenci vai atļauju pagarina līdz likuma "Par zemes dzīlēm" 9.pantā norādītajiem termiņiem, skaitot no izsniegšanas datuma, ja to pieļauj ar zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai pilnvaroto personu noslēgtais līgums.

36. Licenci vai atļauju izsniedz šādā kārtībā:

36.1. licences vai atļaujas adresāts uzrāda:

36.1.1. fiziskā persona – personu apliecinošu dokumentu;

36.1.2. juridiskās personas pārstāvis – dokumentu, kas apliecina, ka pārstāvis ir pilnvarots saņemt licenci vai atļauju juridiskās personas vārdā, ja personai komercreģistrā nav reģistrētas juridiskās personas pārstāvības tiesības;

36.2. licences vai atļaujas izsniedzējs licenci vai atļauju reģistrē licenču izsniegšanas žurnālā vai atļauju izsniegšanas žurnālā papīra formā vai elektroniski;

36.3. vienu licences vai atļaujas eksemplāru izsniedz licences vai atļaujas adresātam, otru glabā licences vai atļaujas izsniedzējs.

37. Vietējā pašvaldība katru gada ceturksni līdz tam sekojošā mēneša divdesmitajam datumam informē dienestu par izsniegtajām un anulētajām atļaujām.

38. Ja licences vai atļaujas darbības laikā ir mainījusies informācija, kas norādīta izsniegtajā licencē vai atļaujā (komersanta nosaukums (firma) vai juridiskā adrese), komersants 10 darbdienu laikā pēc attiecīgo izmaiņu stāšanās spēkā iesniedz licences vai atļaujas izsniedzējam iesniegumu par nepieciešamajiem grozījumiem licencē vai atļaujā. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina tajā minētos faktus. Licences vai atļaujas izsniedzējs pārreģistrē licenci vai atļauju uz jaunā licences vai atļaujas adresāta vārda saskaņā ar komercreģistrā reģistrētajām izmaiņām.

39. Informāciju par izsniegtajām licencēm vai atļaujām to izsniedzējs ievieto savā tīmekļvietnē (12. pielikums). Licences vai atļaujas izsniedzējs savā tīmekļvietnē ievieto arī informāciju par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu, apturēšanu, licenču vai atļauju atcelšanu (13. pielikums).

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

39.¹ Dienests zemes dzīļu izmantotājam licenci kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei izsniedz bez konkursa, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

39.¹1. ģeoloģiskās izpētes tiesības iegūtas atklāta konkursa procedūrā;

39.¹2. kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģiskā izpēte veikta, izmantojot tikai privātu finansējumu;

39.¹3. ir izpildīti visi ģeoloģiskās izpētes licences nosacījumi;

39.¹4. zemes dzīļu izmantotājs savā profesionālajā darbībā nav izdarījis noziedzīgus nodarījumus, kā arī nav pieļāvis tādus būtiskus administratīvos un civiltiesiskos pārkāpumus, kuru dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība izpildīt zemes dzīļu izmantošanas licences nosacījumus atbilstoši normatīvajiem aktiem zemes dzīļu izmantošanas jomā;

39.¹5. zemes dzīļu izmantotājs nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā un tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta;

39.¹6. zemes dzīļu izmantotājam nav neizpildītu saistību nodokļu jomā saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

39.² Lai bez konkursa saņemtu licenci kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei, zemes dzīļu izmantotājs iesniedz dienestā:

39.²1. šo noteikumu 22. punktā minēto iesniegumu;

39.²2. brīvas formas rakstisku apliecinājumu par to, ka zemes dzīļu izmantotājs atbilst šo noteikumu 39.¹ punktā minētajiem nosacījumiem, tai skaitā, ka zemes dzīļu izmantotājs veicis līdzšinējo kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģisko izpēti, izmantojot tikai privātu finansējumu un nesaņemot nekādu valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas atbalstu, kas konkrētajam zemes dzīļu izmantotājam sniegtu priekšrocības iegūt zemes dzīļu izmantošanas tiesības.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

(Nodaļa svītrota ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163)

40. (Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163)

41. (Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163)

42. (Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163)

43. (Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163)

44. (Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163)

45. (Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163)

46. (Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163)

47. (Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163)

48. (Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163)

49. (Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163)

50. (Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163)

51. (Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163)

52. (Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163)

53. (Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163)

54. (Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163)

55. (Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163)

56. (Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 163)

(Nodaļa MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.¹ Iznomātājs rīko konkursu vai konkursu ar tam sekojošu izsoli (turpmāk – izsole) par zemesgabala nomas tiesībām zemes dzīļu izmantošanas licences vai atļaujas saņemšanai, ja publiskas personas īpašumā esošā zemesgabala platība, kurā paredzēts izmantot zemes dzīles:

56.¹1. ir lielāka par 150 ha – kūdrai;

56.¹2. ir lielāka par 25 ha – pārējiem derīgajiem izrakteņiem, izņemot pazemes ūdeņus, ogļūdeņražus un kristāliskā pamatklintāja iežus;

56.¹3.  neatkarīgi no platības – kristāliskā pamatklintāja iežiem.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

56.² Izvērtējot lietderības apsvērumus, iznomātājs var pieņemt lēmumu rīkot konkursu vai izsoli par nomas tiesībām tādam zemesgabalam, kura derīgo izrakteņu ieguves platība ir mazāka par šo noteikumu 56.¹ punktā minēto.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.³ Ja atradnes neapgūtā platība vai tās daļa ir ģeoloģiski izpētīta, paplašināmajā licences laukuma platībā ir akceptēti A vai N kategorijas derīgo izrakteņu krājumi un atradnes neapgūtā platība ir mazāka par 100 % no esošā licences laukuma un tam pieguļ, tad, paplašinot licences laukumu derīgo izrakteņu atradnē, konkursu vai izsoli var nerīkot.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.⁴ Iznomātājs izveido konkursa komisiju (turpmāk – komisija) vismaz triju personu sastāvā. Komisija izstrādā un apstiprina konkursa nolikumu. Nolikumā iekļauj:

56.⁴ 1. informāciju par konkursa priekšmetu (zemes dzīļu izmantošanas veids, konkursa objekta nosaukums un apraksts, konkursa rīkotāja rekvizīti, ģeoloģiskās informācijas apkopojums par zemes dzīļu uzbūvi, derīgo izrakteņu īpašībām un krājumiem, kuru konkursa rīkotājs var pasūtīt centrā, teritorijas plānojumā ietvertie pašvaldības nosacījumi zemesgabala izmantošanai);

56.⁴ 2. komisijas tiesības un pienākumus;

56.⁴ 3. informāciju par piedāvājuma iesniegšanas un atvēršanas vietu, datumu, laiku un kārtību;

56.⁴ 4. prasības piedāvājuma noformējumam un iesniegšanai;

56.⁴ 5. iesniegto piedāvājumu vērtēšanas kritērijus un kārtību;

56.⁴ 6. zemes nomas līguma projektu;

56.⁴ 7. izsoles kārtību;

56.⁴ 8. rezultātu pārsūdzēšanas kārtību;

56.⁴ 9. sākuma nomas maksu, ko nosaka atbilstoši šo noteikumu 56.¹⁸ punktam, un nomas maksu par zemesgabalu, kuru iznomā teritorijas uzturēšanai (ja tāds zināms), atbilstoši šo noteikumu 56.²⁴ punktam.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.⁵ Nolikumā nosaka šādus pretendentu vērtēšanas kritērijus:

56.⁵ 1. finansiālās iespējas;

56.⁵ 2. personāla kvalifikācija un tehniskais nodrošinājums derīgā izrakteņa ieguvei;

56.⁵ 3. pieredze derīgā izrakteņa ieguvē;

56.⁵ 4. derīgā izrakteņa racionālas ieguves plāns;

56.⁵ 5. vides aizsardzības pasākumu plāns;

56.⁵ 6. darba aizsardzības pasākumu plāns;

56.⁵ 7. citi kritēriji, kurus komisija uzskata par nepieciešamiem.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.⁶ Iznomātājs uzaicinājumu piedalīties konkursā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ne vēlāk kā oficiālās publikācijas dienā arī savā tīmekļvietnē. Lai informācija sasniegtu pēc iespējas plašāku nomas tiesību pretendentu loku, var izmantot arī citus informācijas paziņošanas veidus. Uzaicinājumā norāda:

56.⁶ 1. iznomātāja nosaukumu;

56.⁶ 2. informāciju par zemesgabalu;

56.⁶ 3. zemesgabala iznomāšanas mērķi;

56.⁶ 4. sākuma nomas maksu;

56.⁶ 5. saiti uz konkursa nolikumu;

56.⁶ 6. pretendentu piedāvājumu iesniegšanas un atvēršanas vietu, datumu, laiku un kārtību;

56.⁶ 7. kontaktpersonas adresi un tālruņa numuru papildinformācijas saņemšanai;

56.⁶ 8. citu informāciju, kuru iznomātājs uzskata par nepieciešamu.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.⁷ Piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 10 darbdienām pēc uzaicinājuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.⁸ Lai komisija varētu izvērtēt pretendentus saskaņā ar šo noteikumu 41.¹ punktu, pretendenti iesniedz šādus dokumentus:

56.⁸ 1. ziņas par personāla kvalifikāciju un darbu tehnisko nodrošinājumu zemes dzīļu izmantošanā;

56.⁸ 2. informāciju par pretendenta pieredzi zemes dzīļu izmantošanā atbilstoši konkrētajam izmantošanas mērķim;

56.⁸ 3. zemesgabala izmantošanas darba programmu, kurā ietverts derīgā izrakteņa ieguves tehnoloģijas apraksts, vides aizsardzības pasākumu apraksts un darba aizsardzības pasākumu apraksts;

56.⁸ 4. izrakstu no pretendenta bilances par pieejamiem naudas līdzekļiem vai, ja bilance neatspoguļo finanšu resursus, pretendenta garantijas apliecinājumu par zemesgabala izmantošanā ieguldāmajiem līdzekļiem.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.⁹ Komisija, izvērtējot piedāvājumus, pretendentu izslēdz no turpmākās dalības, ja:

56.⁹ 1. Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē konstatē, ka pretendents pasludināts par maksātnespējīgu, atrodas likvidācijas procesā, tā saimnieciskā darbība ir apturēta vai pārtraukta vai nodokļu un nodevu parāds kopsummā pārsniedz 150 euro piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā;

56.⁹ 2. iestājies kāds no šo noteikumu 56.¹⁷ punktā norādītajiem apstākļiem.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.¹⁰ Pretendents ir tiesīgs iesniegt attiecīgās kompetentās institūcijas izsniegtu izziņu vai citu dokumentu par šo noteikumu 56.⁹ 1. apakšpunktā minēto faktu, ja komisijas konstatētā situācijai neatbilst faktiskajai.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.¹¹ Komisija ir tiesīga pieprasīt papildinformāciju, ja pretendenta iesniegtā informācija nav pilnīga. Ja pretendents to nesniedz norādītajā termiņā, kas nevar būt īsāks par divām darbdienām, vai sniedz nepatiesu informāciju, pretendentu izslēdz no turpmākās dalības.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.¹² Piedāvājumus konkursā izvērtē atbilstoši piecu punktu sistēmai par katru nolikumā noteikto kritēriju saskaņā ar šo noteikumu 56.⁵ punktā minētajiem pretendentu vērtēšanas kritērijiem.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.¹³ Ja konkursā piedalās viens pretendents, komisija šo pretendentu var atzīt par konkursa uzvarētāju, ja pretendenta piedāvājuma vidējais galīgais vērtējums ir lielāks par 60 % no maksimāli iespējamās punktu summas.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.¹⁴ Zemesgabala nomas tiesības izsolē piešķir, ja konkursa rezultātā ir atlasīti divi vai vairāki pretendenti, kuru iesniegto piedāvājumu vidējais galīgais vērtējums ir lielāks par 60 % no maksimāli iespējamās punktu summas. Pretendentus uz izsoli uzaicina rakstveidā.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.¹⁵ Konkurss uzskatāms par izbeigtu bez rezultāta, ja nav pieteicies neviens pretendents vai neviena pretendenta piedāvājuma vidējais galīgais vērtējums nav lielāks par 60 % no maksimāli iespējamās punktu summas.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.¹⁶ Iznomātāja lēmumu par konkursa rezultātiem var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.¹⁷ Zemesgabalu pretendentam neiznomā, ja pēdējo piecu gadu laikā no piedāvājuma iesniegšanas dienas iznomātājs ir vienpusēji izbeidzis ar šo pretendentu noslēgto līgumu par īpašuma lietošanu tāpēc, ka pretendents nav pildījis līgumā noteiktos pienākumus, pretendentam ir nenokārtotas maksājuma saistības pret iznomātāju vai stājies spēkā tiesas nolēmums, uz kura pamata tiek izbeigts ar iznomātāju noslēgts līgums par īpašuma lietošanu pretendenta rīcības dēļ.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.¹⁸ Ja zemesgabalu zemes dzīļu izmantošanai iznomā, rīkojot konkursu vai izsoli par zemesgabala nomas tiesībām, sākuma nomas maksu nosaka atbilstoši sertificēta vērtētāja noteiktajai zemesgabala tirgus nomas maksai. Nomnieks kompensē iznomātājam pieaicinātā sertificētā vērtētāja atlīdzības summu. Nomas maksas apmēru par zemesgabalu, kuru iznomā teritorijas uzturēšanai (ja tāds noteikts), nosaka atbilstoši šo noteikumu 56.²⁴ punktam, un par to solīšana nenotiek.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.¹⁹ Ja zemesgabalu zemes dzīļu izmantošanai iznomā, nerīkojot konkursu vai izsoli par zemesgabala nomas tiesībām, nomas maksu nosaka atbilstoši sertificēta vērtētāja noteiktajai zemesgabala tirgus nomas maksai. Nomnieks kompensē iznomātājam pieaicinātā sertificētā vērtētāja atlīdzības summu. Nomas maksas apmēru par platību, kuru iznomā teritorijas uzturēšanai, nosaka atbilstoši šo noteikumu 56.²⁴ punktam.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.²⁰ Līdz dienai, kad nomniekam tiek izsniegta licence vai atļauja derīgo izrakteņu ieguvei, nomas maksa gadā ir 1,5 % apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības. Nomas līgumā nosaka termiņu, līdz kuram nomniekam ir jāveic vai jāuzsāk normatīvajos aktos noteiktās darbības, lai saņemtu licenci vai atļauju derīgo izrakteņu ieguvei, bet ne ilgāku par trim gadiem.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.²¹ Zemesgabala minimālā nomas maksa ir 6 % apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības. To piemēro, ja sertificēta vērtētāja noteiktā tirgus nomas maksa ir mazāka par 6 % no zemesgabala kadastrālās vērtības.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.²² Nomas līgumā norāda:

56.²² 1. nomas līguma priekšmetu – zemesgabala platību, kadastra apzīmējumu un zemesgrāmatu nodalījuma numuru, kā arī tā iznomāšanas mērķi;

56.²² 2. iznomātāju un nomnieku, norādot personu identificējošus datus;

56.²² 3. nomas līguma termiņu;

56.²² 4. nomas maksu un citu saistīto maksājumu apmēru, samaksas termiņu un kārtību, nokavējuma procentus, kas nav mazāki par 0,1 % no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu, kā arī nomas maksas pārskatīšanas kārtību;

56.²² 5. līdzēju tiesības un pienākumus, tajā skaitā ar rekultivāciju saistītos nosacījumus un maksājumus;

56.²² 6. līdzēju atbildību par līguma neizpildīšanu;

56.²² 7. līguma izbeigšanas nosacījumus;

56.²² 8. strīdu izšķiršanas kārtību;

56.²² 9. citus noteikumus.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.²³ Nomas līgumā paredz, ka nomnieks papildus nomas maksai maksā iznomātājam normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, kuri attiecināmi uz iznomāto zemesgabalu, vai to kompensāciju.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.²⁴ Iznomātājs, izvērtējot lietderības apsvērumus vai pamatojoties uz nomnieka ierosinājumu par uzturošās platības izmaiņām, nomas maksu pārskata un maina, ņemot vērā, ka uzturošajai platībai, kura ir funkcionāli saistīta ar derīgo izrakteņu ieguves teritoriju, bet kurā nav iespējama vai nav atļauta to ieguve un kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, nomas maksa gadā ir 1,5 % apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.²⁵ Nomas līgumā paredz, ka nomas maksu palielina, piemērojot koeficientu 1,5, uz laiku līdz šajā punktā norādīto apstākļu novēršanai, ja:

56.²⁵ 1. nomnieks likumā noteiktajā termiņā no licences vai atļaujas spēkā stāšanās dienas nav uzsācis zemes dzīļu izmantošanu atbilstoši izsniegtajā licencē vai atļaujā norādītajiem nosacījumiem;

56.²⁵ 2. nomnieks zemes dzīles izmantojis, pārkāpjot izsniegtās licences vai atļaujas nosacījumus, vai veicis citas nelikumīgas darbības;

56.²⁵ 3. nomnieks zemes nomas līguma darbības laikā uz zemesgabala ir veicis nelikumīgu būvniecību.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.²⁶ Iznomātājs pārskata zemesgabala nomas maksu un, ja nepieciešams, maina:

56.²⁶1. uzturošajai platībai, kura ir funkcionāli saistīta ar derīgo izrakteņu ieguves teritoriju, bet kurā nav iespējama vai nav atļauta to ieguve un kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, ja attiecīgajam zemesgabalam tiek mainīta tā kadastrālā vērtība;

56.²⁶2. ne retāk kā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajā termiņā. Nomnieks kompensē iznomātājam pieaicinātā sertificētā vērtētāja atlīdzības summu.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

56.²⁷ Pārskatītā un mainītā nomas maksa stājas spēkā iznomātāja paziņojumā norādītajā termiņā.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

56.²⁸ Nomniekam ir tiesības zemesgabalā būvēt inženierbūves un nedzīvojamās ēkas, kas nepieciešamas nomas līgumā noteiktajam zemesgabala izmantošanas mērķim, un pienākums tās uzturēt visā nomas līguma darbības laikā, ja šāda tiesība nomniekam piešķirta, slēdzot nomas līgumu. Ja, slēdzot zemes nomas līgumu par zemesgabala izmantošanu, šāda tiesība nav piemērota, nepieciešams iznomātāja rakstveida saskaņojums. Nomniekam ir pienākums nedzīvojamās ēkas un inženierbūves nojaukt iznomātāja norādītajā termiņā, ja līgumslēdzēji nevienojas citādi.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.²⁹ Ja zemesgabals zemes dzīļu izmantošanai ir iznomāts, rīkojot konkursu vai izsoli par zemes nomas tiesībām, atbilstoši šo noteikumu 56.²⁶ 2. apakšpunktam pārskatītā nomas maksa nevar būt zemāka par konkursā vai izsolē nomnieka piedāvāto, papildus ņemot vērā šo noteikumu 56.²⁴ punktā un 56.²⁶ 1. apakšpunktā noteikto.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.³⁰ Iznomātājam ir tiesības, nosūtot nomniekam rakstisku paziņojumu, vienpusēji mainīt nomas maksu bez grozījumu izdarīšanas līgumā:

56.³⁰1. šo noteikumu 56.20, 56.24 un 56.26 punktā minētajos gadījumos;

56.³⁰2. ja publiska persona iznomā zemesgabalu zemes dzīļu izmantošanai un normatīvie akti paredz citu nomas maksas aprēķināšanas kārtību.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

56.³¹ Iznomātājam ir tiesības nomas līguma darbības laikā, pamatojoties uz nomnieka ierosinājumu, pārskatīt un, ja nepieciešams, mainīt nomas maksu, nosūtot nomniekam rakstisku paziņojumu, ja:

56.³¹1. notikušas izmaiņas starpvalstu vai starptautiskajās saistībās, kas būtiski maina vai pasliktina derīgo izrakteņu tirgus nosacījumus;

56.³¹2. iznomātajā zemesgabalā vai tā daļā derīgā izrakteņa rūpnieciska ieguve nav iespējama un nomnieks par to iesniedz iznomātājam ģeoloģisko un zemes dzīļu izmantošanas dokumentāciju (pirms tam iesniedzamās dokumentācijas veidu saskaņojot ar iznomātāju).

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

56.³² Šo noteikumu 56.²⁶ 2. apakšpunktā un 56.³¹ punktā minētajos gadījumos nomas maksu zemesgabalam nosaka atbilstoši sertificēta vērtētāja noteiktajai tirgus nomas maksai. Nomnieks kompensē iznomātājam pieaicinātā sertificētā vērtētāja atlīdzības summu.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.³³ Iznomātājs, izvērtējot lietderības apsvērumus, var pieņemt lēmumu pagarināt nomas līguma termiņu (nerīkojot konkursu vai izsoli). Nomas līgumu var pagarināt, ievērojot nosacījumu, ka nomas līguma kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt likumā "Par zemes dzīlēm" noteikto bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences termiņu

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.³⁴ Pagarinot nomas līguma termiņu (nerīkojot konkursu vai izsoli), iznomātājs nomas maksu nosaka atbilstoši sertificēta vērtētāja noteiktajai tirgus nomas maksai, ja vien tā nav zemāka par šo noteikumu 56.²¹ punktā minēto. Nomnieks kompensē iznomātājam pieaicinātā sertificētā vērtētāja atlīdzības summu.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.³⁵ Konkursa vai izsoles rezultātus iznomātājs publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā tīmekļvietnē 10 darbdienu laikā pēc komisijas lēmuma paziņošanas adresātam. Iznomātājs papildus var izmantot arī citus informācijas paziņošanas veidus.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

56.³⁶ Iznomātājs 10 darbdienu laikā pēc dienas, kad stājas spēkā nomas līgums vai vienošanās par nomas līguma termiņa pagarināšanu, publicē informāciju iznomātāja tīmekļvietnē. Iznomātājs papildus var izmantot arī citus informācijas paziņošanas veidus.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

57. Derīgo izrakteņu ieguvei valsts nozīmes atradnē jāsaņem zemes dzīļu izmantošanas licence neatkarīgi no derīgo izrakteņu veida.

58. Normatīvajos aktos par valsts nozīmes atradnēm noteiktajās atradnēs licences laukums nedrīkst būt mazāks par 25 % no atradnes neapgūtās platības. Dolomīta atradnē "Birži–Pūteļi" licences laukums nedrīkst būt mazāks par 10 % no atradnes neapgūtās platības.

(Nodaļa MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

58.¹ Zemes dzīļu izmantotājs, lai saņemtu vai pagarinātu licenci kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei, iesniedz dienestam finanšu nodrošinājumu vai tā pagarinājumu.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

58.² Finanšu nodrošinājumu dienestam iesniedz uz laikposmu no viena gada līdz trim gadiem saskaņā ar šo noteikumu 14. vai 15. pielikumu.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

58.³ Zemes dzīļu izmantotājs finanšu nodrošinājumu uztur spēkā visu licences darbības laiku.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

58.⁴ Dienests ir tiesīgs pieprasīt finanšu nodrošinājuma atlīdzību pilnā vai daļējā apmērā, lai segtu izdevumus gadījumā, ja:

58.⁴1. zemes dzīļu izmantotājs iegūtos derīgos izrakteņus vai to blakusproduktus nav nogādājis tiem paredzētajā vietā un ir jānodrošina attiecīgo derīgo izrakteņu vai to blakusproduktu savākšana, pārvadāšana, uzglabāšana vai pārstrāde;

58.⁴2. zemes dzīļu izmantotājs nav nodrošinājis derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju pēc ieguves pabeigšanas un ir jānodrošina teritorijas rekultivācija;

58.⁴3. ir noticis smags negadījums un ir nodarīts vai var tikt nodarīts kaitējums videi, kurš ir jānovērš.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

58.⁵ Dienests pieņem lēmumu par neizpildītajām saistībām, nosaka zemes dzīļu izmantotājam termiņu lēmuma labprātīgai izpildei un brīdina par finanšu nodrošinājuma izmantošanu, ja zemes dzīļu izmantotājs neizpilda lēmumu labprātīgi. Ja zemes dzīļu izmantotājs lēmumu nepilda, dienests pieņem lēmumu par finanšu nodrošinājuma izmantošanu un nosūta lēmumu arī finanšu nodrošinājuma izsniedzējam.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

58.⁶ Ja 30 dienu laikā no šo noteikumu 58.⁵ punktā minētā lēmuma par saistību labprātīgu izpildi paziņošanas dienas zemes dzīļu izmantotājs nav izpildījis saistības, dienests pieprasa, lai finanšu nodrošinājuma izsniedzējs 30 dienu laikā no dienesta pieprasījuma saņemšanas izmaksā finanšu nodrošinājumu.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

58.⁷ Ja dienesta lēmumā norādīts, ka ir iestājies viens no šo noteikumu 58.⁴ punktā minētajiem gadījumiem, kas rada vai var radīt tādu kaitējumu videi, kurš nekavējoties jānovērš, dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību pieprasa, lai finanšu nodrošinājuma izsniedzējs izmaksā finanšu nodrošinājumu pilnā vai daļējā apmērā piecu darbdienu laikā, neņemot vērā šo noteikumu 58.⁶ punktā minēto kārtību par labprātīgu saistību izpildi 30 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

58.⁸ Ja dienests pieprasa finanšu nodrošinājumu tā darbības laikā, zemes dzīļu izmantotājs viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas iesniedz dienestam finanšu nodrošinājuma atjaunojumu.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

58.⁹ Ja finanšu nodrošinājums tā darbības laikā netiek pieprasīts, zemes dzīļu izmantotājs trīs nedēļas pirms finanšu nodrošinājuma termiņa beigām iesniedz dienestam finanšu nodrošinājuma pagarinājumu uz nākamo periodu vai iesniedz jaunu finanšu nodrošinājumu.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

58.¹⁰ Finanšu nodrošinājuma apmēru aprēķina pēc šādiem kritērijiem:

58.¹⁰1. derīgo izrakteņu ieguves apjomam līdz 100 000 tonnām – 25 000 euro gadā;

58.¹⁰2. derīgo izrakteņu ieguves apjomam 100 001–200 000 tonnas – 50 000 euro gadā;

58.¹⁰3. derīgo izrakteņu ieguves apjomam 200 001–300 000 tonnas – 75 000 euro gadā;

58.¹⁰4. derīgo izrakteņu ieguves apjomam vairāk par 300 000 tonnām – 100 000 euro gadā.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

58.¹¹ Apdrošinājuma summu, kas nevar būt mazāka par šo noteikumu 58.¹⁰ apakšpunktā noteikto finanšu nodrošinājuma apmēru, norāda apdrošināšanas polisē.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

58.¹² Apdrošināšanas polises kopiju zemes dzīļu izmantotājs iesniedz dienestā.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

59. Licences vai atļaujas, kas izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz tajās norādītā termiņa beigām.

60. Derīgo izrakteņu atradnes pases, kas izsniegtas līdz 2007.gada 24.aprīlim, ir derīgas līdz 2015.gada 20.jūnijam.

61. Zemes dzīļu izmantošanas licences inženierģeoloģiskās izpētes veikšanai, kas izsniegtas līdz dienai, kad stājušies spēkā grozījumi šo noteikumu 4.1. apakšpunktā attiecībā uz licencēm inženierģeoloģiskajai izpētei II grupas būvēm atbilstoši būvniecības procesam, ir spēkā līdz licencē noteiktā termiņa beigām.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 547 redakcijā)

62. Ja nomnieks pienācīgi pildījis sākotnēji noslēgtajā līgumā, licencē vai atļaujā ietvertos nosacījumus, iznomātājs, izvērtējot lietderības apsvērumus, var pagarināt termiņu nomas līgumam, kas noslēgts līdz šo noteikumu V¹ nodaļas spēkā stāšanās brīdim, nerīkojot konkursu vai izsoli. Nomas līgumu pagarinot, piemēro šajos noteikumos ietverto regulējumu un ievēro nosacījumu, ka nomas līguma kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt likumā "Par zemes dzīlēm" noteikto bieži sastopamās derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences termiņu. Līguma termiņu skaita no sākotnējā līguma noslēgšanas dienas.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

63. Nomas līgumiem zemes dzīļu izmantošanai, kuri noslēgti līdz 2014. gada 20. maijam un kuriem ar 2015. gada 1. janvāri bija jāuzsāk nomas maksas indeksācija, iznomātājs turpina katru gadu vienpusēji indeksēt nomas maksu ar nosacījumu, ka nomas maksas pieaugums katrā indeksācijas reizē nepārsniedz 20 %, līdz nomas maksa sasniedz sertificēta vērtētāja noteikto zemesgabala tirgus nomas maksu. Kad nomas maksa minētajos līgumos ir sasniegusi sertificēta vērtētāja noteikto zemesgabala tirgus nomas maksu, kā arī nomas līgumiem zemes dzīļu izmantošanai, kuri slēgti no 2014. gada 20. maija līdz šo noteikumu V¹ nodaļas spēkā stāšanās dienai, nomas maksu pārskata, piemērojot šo noteikumu V¹ nodaļā minēto nomas maksas pārskatīšanas kārtību.

(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

64. Ja nomas līgumi zemes dzīļu izmantošanai noslēgti līdz 2014. gada 20. maijam un to nomas maksa tiek indeksēta saskaņā ar šo noteikumu 63. punktu, nomas maksai trīs gadu periodā kopš nomas maksas pārskatīšanas brīža, ieskaitot kārtējo gadu, par kuru aprēķināta nomas maksa, jāsasniedz sertificēta vērtētāja noteiktā zemesgabala tirgus nomas maksa. Ja saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.¹ panta 1.¹ daļu ir iestājies noteiktais termiņš, tiek veikta zemesgabala nomas maksas pārskatīšana. Nomas līgumam nepiemēro šo noteikumu 63. punktā noteikto indeksācijas apmēra ierobežojumu 20 % apmērā, ja indeksācijas apmēra ierobežojuma dēļ sertificēta vērtētāja noteiktā tirgus nomas maksa šajā punktā noteiktajā termiņā nav sasniedzama. Ja šo noteikumu 63. punktā noteiktais indeksācijas apmēra ierobežojums netiek piemērots, katras indeksācijas apmēru, ieskaitot nomas maksas indeksāciju kārtējā gadā, nosaka tā, lai nomas maksas pieaugums būtu proporcionāls atlikušajam termiņam, līdz kuram nomas maksai jāsasniedz sertificēta vērtētāja noteiktā pārskatītā tirgus nomas maksa.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

65. Nomniekam šo noteikumu 64. punktā minēto atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, kas ir starpība starp nomniekam piemēroto nomas maksu un sertificēta vērtētāja noteikto zemesgabala tirgus nomas maksu, piešķir atbilstoši Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulai (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2023. gada 15. decembris, Nr. L 2023/2831) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831), ievērojot, ka:

65.1. de minimis atbalstu nepiešķir, ja nomniekam ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai tam pasludināts maksātnespējas process;

65.2. lai saņemtu de minimis atbalstu, nomnieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem kopā ar pieteikumu iesniedz iznomātājam de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotās veidlapas izdruku vai norāda de minimis sistēmā izveidotās un apstiprinātās atbalsta pretendenta veidlapas identifikācijas numuru;

65.3. de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 piešķir, ievērojot Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbību ierobežojumus. Ja nomnieks vienlaikus darbojas vienā vai vairākās Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā minētajās nozarēs, atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja nomnieks nodrošina šo nozaru darbību vai uzskaites nodalīšanu, lai saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 2. punktu darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šiem noteikumiem;

65.4. pēdējo triju gadu periodā, skaitot no de minimis atbalsta piešķiršanas dienas, nomniekam piešķirtais de minimis atbalsta apmērs kopā ar plānoto apmēru nepārsniedz Komisijas regulas Nr.  2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam. Viens vienots uzņēmums šo noteikumu izpratnē atbilst Komisijas regulas Nr.  2023/2831 2. panta 2. punktā noteiktajai viena vienota uzņēmuma definīcijai;

65.5. ja nomnieka iesniegtā informācija, dokumenti un pieteikums ir atbilstošs de minimis atbalsta piešķiršanai saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831, iznomātājs piešķir de minimis atbalstu saskaņā ar šo noteikumu 65. punktu;

65.6. de minimis atbalstu uzskata par piešķirtu no brīža, kad iznomātājs un nomnieks noslēdz līgumu par de minimis atbalsta piešķiršanu;

65.7. iznomātājs uzskaita de minimis atbalstu, ievērojot normatīvos aktus par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem;

65.8. šo noteikumu ietvaros piešķirto de minimis atbalstu nedrīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu, kā arī nedrīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam;

65.9. iznomātājs un nomnieks reģistrēto informāciju par de minimis atbalstu glabā 10 fiskālos gadus no atbalsta piešķiršanas dienas;

65.10. ja nomnieks nomas objektu izmanto gan darbībai, kurai samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, gan darbībai, kurai samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, un šīs darbības ir iespējams nodalīt, šajā punktā noteiktās de minimis atbalsta piešķiršanas prasības tiek piemērotas tikai tai darbībai, kurai atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Ja darbības nav iespējams nodalīt, šajā punktā noteiktās de minimis atbalsta piešķiršanas prasības tiek piemērotas abām darbībām kopā;

65.11. ja tiek pārkāpti nosacījumi, kas izriet no Komisijas regulas Nr. 2023/2831, nomniekam ir pienākums atmaksāt iznomātājam šo noteikumu ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)

66. Ja nomnieks neiesniedz pieteikumu iznomātājam par de minimis atbalsta  piešķiršanu, kas ir starpība starp nomniekam piemēroto nomas maksu un sertificēta vērtētāja noteikto zemesgabala tirgus nomas maksu, vai nomnieks neatbilst šo noteikumu 65. punktā minētajiem nosacījumiem de minimis atbalsta saņemšanai, nomas maksas pārskatīšanas gadījumā nomas maksa tiek piemērota pilnā apmērā atbilstoši sertificēta vērtētāja noteiktajai tirgus nomas maksai, ņemot vērā sešu gadu iestāšanās periodu pret iepriekšējo sertificēta vērtētāja noteikto tirgus nomas maksas piemērošanas dienu.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 439 redakcijā)