LZA
Terminoloģijas komisijas lēmums Nr.91
Par paleoantropoloģijas terminiem
Pieņemts 03.05.2011.; prot.
Nr.3/1105
Lēmuma pamats: MK 28.11.2000.
noteikumu Nr.405 3.2. un 11.p.
LZA Terminoloģijas komisijā (TK) ir apspriesti un
vienotai lietošanai latviešu valodā apstiprināti Latvijas Dabas
muzeja vecākās antropoloģes Aili Marnicas apkopotie un
speciālistu darba grupā akceptētie paleoantropoloģijā lietotie 92
sugu un citu taksonu nosaukumi ar aprakstošiem skaidrojumiem.
Sarakstā iekļauti arī sistemātiskie nosaukumi, to sinonīmi un
ekvivalenti krievu valodā. Paleoantropoloģijas terminu - sugu un
citu taksonu nosaukumu - sarakstu sk. lēmuma
pielikumā.
LZA TK priekšsēdētāja
V.Skujiņa
LZA TK zinātniskā sekretāre
A.Butāne
LZA TK lēmuma Nr.91
pielikums
Paleoantropoloģijas termini latviešu
valodā
Sugu un citu taksonu
nosaukumi
Šis darbs ir skaidrojoša terminu vārdnīca, kurā apkopoti
92 paleoantropoloģijā lietoto sugu un citu taksonu nosaukumi
latviešu valodā kopā ar to skaidrojumiem. Šeit nav uzrādītas
visas izmirušo primātu sugas, bet tikai tās, kas ir biežāk
minētas literatūrā saistībā ar hominīdiem.
Sarakstā iekļauti A.Sūnas "Antropoloģijas terminu
vārdnīcā" dotie, bet vēlāk precizētie 12 termini (tie iezīmēti ar
*), kas minēti 1996.gadā izdevniecībā "Norden" izdotajā
"Svešvārdu vārdnīcā" un Latvijas antropologu biedrības
e-materiālos
(http://antropologubiedriba.wikidot.com/antropologijas-termini-latviesu-valoda),
kurus izstrādājusi RSU docente A.Lūse, bet tie nedaudz precizēti
un papildināti.
Ārzemju literatūrā nosaukumus mēdz veidot dažādi. Angļu
valodā pārsvarā lieto nosaukumus latīņu valodā vai nedaudz
pārveidotus (gramatiski angliskotā formā). Vairākām sugām doti
neoficiāli nosaukumi, kuri dažreiz ir vairāk pazīstami nekā
zinātniskie nosaukumi. Piemēram, Australopithecus
afarensis pazīstams kā Lūsija, Ardipithecus
ramidus - kā Ardi. Tāpēc piedāvātajā tabulā doti nevis
nosaukumi angļu valodā, bet neoficiālie nosaukumi, kas tiek
lietoti arī zinātniskajā literatūrā. Krievu literatūrā bieži tiek
izmantoti no latīņu valodas tulkoti nosaukumi.
Izvēloties nosaukumus latviešu valodā, tika ņemts vērā,
ka vairāki termini bija jau sen iegājuši apritē netulkoti,
piemēram, "australopitēki" un "pitekantropi", to skaitā arī
nosaukumi pēc sugu atrašanas vietām, piemēram, "kromanjonieši" un
"neandertālieši".
Vairākas sugas zināmas ar dažādiem nosaukumiem, kam
pamatā ir sistemātikas sakārtošana, jaunas informācijas iegūšana
u.c. Šajos gadījumos vienmēr vārdnīcā norādīti jaunie un vecie
nosaukumi, piemēram, Dryopithecus branco un
Rudapithecus hungaricus. Tāpēc ļoti svarīga tabulas daļa
ir aile "Sinonīmi", jo ir nepieciešams parādīt ne tikai tos
nosaukumu variantus, kas pašlaik ir pareizie, bet arī tos, kas
bija pareizie nesen, bet tika mainīti. Vairāki zinātnieki tos
lieto joprojām, arī visā pirms tam izdotajā literatūrā ir tieši
iepriekšējie, tagad par nepareiziem atzītie nosaukumi.
Piedāvātajā sarakstā var gan atrast pareizo nosaukumu, gan nonākt
pie tā, zinot nepareizo. Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka vairāki
zinātnieki paši turpina izmanot nosaukumus, kuri oficiāli jau ir
mainīti.
N.B.! Viena svarīga piezīme par uzradītajiem datējumiem.
Vecumi gadu tūkstošos vai miljonos, kas uzrādīti šajā tabulā, ar
laiku var mainīties. Notiek jauni atklājumi, tiek izmantotas
dažādas datēšanas metodes, tāpēc dažreiz literatūrā ir minēti
citi vecumi un arī nākotnē pēc jaunām analīzēm iespējamas
izmaiņas. Šajā darbā izmantoti dati, kas atbilst pašreizējai
situācijai un ir uzrādīti jaunākajā literatūrā.
Latvijas Dabas muzeja vecākā
antropoloģe Aili Marnica
Sistemātiskie nosaukumi
|
Sinonīmi
|
Nosaukumi
krievu valodā
|
Nosaukumi
latviešu valodā
|
Skaidrojumi
|
Aegyptopithecus |
|
египтопитеки |
eģiptopitēki |
Progresīvākie agrīnie pērtiķi no propliopitēku
dzimtas, zināmi arī kā Fajumas pērtiķu dzimta. Iespējams,
prokonsulu senči. Dzīvojuši oligocēnā pirms 33-27 milj.
gadu.
Nosaukums nozīmē 'Ēģiptes pērtiķi' - pēc pirmajiem
atradumiem Ēģiptē.
Literatūrā sastopami divos rakstības variantos: gan
Aegyptopithecus, gan Aegiptopithecus.
|
Aegyptopithecus zeuxis |
|
египтопитек |
starpposma
eģiptopitēks |
Agrīnais šaurdeguna pērtiķis. Sugas nosaukums pievērš
uzmanību tam, ka vairākas pazīmes līdzīgas puspērtiķu
pazīmēm, dažas līdzinās mērkaķiem, bet dažas zobu pazīmes
ir līdzīgas agrīno hominīdu pazīmēm, ar to
šie primāti pārstāv pārejas posmu starp dažādām pērtiķu
grupām, savieno šīs grupas (angļu val. linking Egyptian
ape).
|
Afropithecus (Leakey, 1986) |
|
афропитеки |
afropitēki |
Miocēna primāti, pirms 18-16 milj. gadu dzīvojuši
Āfrikā. Pagaidām zināmas divas sugas.
Lieli ķermeņa izmēri, svarā varēja sasniegt līdz 50 kg.
Salīdzinājumā ar prokonsuliem afropitēkiem zobi bija labi
pielāgoti rupjai barībai, ieskaitot riekstus, kas deva
viņiem vairākas priekšrocības izdzīvošanā un citu
teritoriju iekarošanā.
Eiropas grifopitēki bija afropitēku pēcteči.
Afropitēkiem ir līdzīgas pazīmes ar morotopitēkiem no
Kenijas un anojapitēkiem no Spānijas.
Nosaukumu ģintij iedeva Ričards Līkijs (Richard
Leakey) 1986. gadā par godu Āfrikai kā cilvēka
pirmdzimtenei.
Kaut tiešā tulkojumā ģints nosaukums ir "Āfrikas
pērtiķi", labāk lietot nosaukumu "afropitēki", lai nebūtu
pārpratumu un nejauktu šīs ģints pārstāvjus ar visiem
pārējiem pērtiķiem, kas dzīvo Āfrikā.
|
Afropithecus leakeyi |
Heliopithecus leakeyi |
афропитек,
афропитек Лики, хелиопитек |
Līkija
afropitēks |
Miocēna primāts, pirms 18-16 milj. gadu dzīvojis
Āfrikā.
Sejas daļa izstiepta, ar mazām acīm un lieliem ilkņiem.
Zobi bija labi pielāgoti rupjai barībai, ieskaitot
riekstus.
Nosaukums - pēc zinātnieka Ričarda Līkija (Richard
Leakey) vārda, kurš šo sugu atklāja.
Daži zinātnieki šo sugu izdala atsevišķā heliopitēku
ģintī.
|
Afropithecus turkanensis |
|
Турканский
афропитек |
Turkanas
afropitēks |
Miocēna primāts, pirms 18-16 milj. gadu dzīvojis
Āfrikā.
Sejas daļa izstiepta, ar lieliem ilkņiem. Platie,
plakanie priekšzobi un citi zobi bija pielāgoti rupjai
barībai, ieskaitot sēklas un riekstus.
Sugas nosaukums - pēc atrašanas vietas Turkanā, Afāras
apgabalā Austrumāfrikā.
|
Anoiapithecus brevirostris (Moya-Sola et al.,
2009) |
|
анойяпитек
короткомордый |
īspurna
anojapitēks |
Pirms 15 milj. gadu dzīvojis Eiropā, afropitēka
pēctecis - cilvēka un cilvēkpērtiķu sencis. Anojapitēkam
bija vairākas pazīmes, kas līdzīgas attīstītiem hominīdiem:
plats deguns, plakana, ļoti cilvēciska seja, bet pārāk
bieza zobu emalja, kas ir primitīvisma pazīme.
Pēc paleontologa Salvadora Moijas-Solas (Salvador
Moyà-Solà) publicētiem materiāliem var
secināt, ka šī suga varēja būt mūsdienu hominīdu sencis
pretstatā izplatītajai versijai par Āfriku kā pirmdzimteni,
tomēr ar Āfrikas saknēm (afropitēki).
Nosaukums - par godu atrašanas vietai Sant Sandurni
d'Anojas ciematam Katalonijā.
Zinātnieku vidū pazīstams ar neoficiālu vārdu
Lluc (Ļuks vai Lūks)
|
*Anthropoidea |
Simiae |
антропоиды,
высшие приматы |
antropoīdi |
Īstie pērtiķi
- augstākie primāti, apakškārta Anthropoidea jeb
Simiae. Pieder sausdeguna pērtiķu grupai -
Haplorhini. No mūsdienu primātiem šai apakškārtai
piederīgi platdeguna pērtiķi, kas dzīvo Dienvidu un
Centrālajā Amerikā, un šaurdeguna pērtiķi (mērkaķu un
hominoīdu virsdzimtas), kas dzīvo Āfrikā, Āzijā un Eiropā
(tikai Gibraltārā). |
Archanthropus |
. |
aрхантропы,
древнейшие люди |
arhantropi |
Arhantropi ir senāko cilvēku grupa, kurā ietilpst
vairākas sugas. Senākie pārstāvji dzīvojuši Āfrikā, nedaudz
jaunākie - Āzijā, tai skaitā - Homo erectus
variācijas. Parādījušies pirms 2,5 milj. gadu un dažādos
reģionos pastāvējuši, līdz izplatījās mūsdienu tipa
cilvēki.
Bieži sastopama kļūda - visus arhantropus saukt par
pitekantropiem.
Grieķu val. archáios 'sens, senākais',
ánthrōpos 'cilvēks'.
|
Ardipithecus (White et al., 1995) |
|
ардипитеки |
ardipitēki |
Viena no senāko hominīdu ģintīm, kas dzīvoja agrajā
pliocēnā pirms 5,8-4,4 milj. gadu.
Iespējams, viens no senākajiem cilvēka senčiem.
Ardipitēku pēdā ir kauls os perineum, kas ir
cilvēkam, bet nav mūsdienu cilvēkpērtiķiem.
Nosaukums dots pēc dzīves veida - dzīvo uz zemes, nevis
kokos. Afāru valodā ardis nozīmē 'zeme'.
|
Ardipithecus kadabba |
|
ардипитек
кадабба |
senākais
ardipitēks |
Senākais no zināmajiem ardipitēku pārstāvjiem,
atrasts 1997.-2000. gada ekspedīcijā Avašā (Etiopijā),
dzīvojis pirms 5,8-5,2milj. gadu. Pēc vairākām pazīmēm
līdzīgs Ardipithecus ramidus, bet bijis meža
iemītnieks.
Afāru valodā kadabba ir 'ģimenes senākais sencis,
cilts dibinātājs, pamatlicējs'.
|
Ardipithecus ramidus |
Homo antiquus praegens (Ferguson,
1989),
Australopithecus ramidus,
Australopithecus praegens
|
ардипитек
рамидус |
sākotnējais
ardipitēks |
Viens no senāko hominīdu - ardipitēku - pārstāvjiem,
5,5-3,9milj. gadu vecs. Pirmo reizi atrasts 1994. gadā
Etiopijā. Tagad jau ir atrasti 45% skeleta kaulu, kas ļauj
diezgan precīzi rekonstruēt ķermeņa uzbūvi. Zobi vairāk
līdzinās cilvēka nekā šimpanzes zobiem, bet tomēr tie vēl
bija pērtiķa zobi. Plaukstas uzbūve vairāk līdzinās cilvēka
nekā mūsdienu cilvēkpērtiķu plaukstai. Pret zemi
atbalstījās ar plaukstu nevis uz saliektiem pirkstiem, kā
to dara mūsdienu gorillas un šimpanzes. Dzīvojis pārsvarā
mežos, bet vairāk staigājis pa zemi, nevis lēkājis pa koku
zariem.
Daži zinātnieki uzskata šo būtni par australopitēku,
tāpēc dažreiz ir sastopams nosaukums Australopithecus
ramidus.
Afāru valodā ramid nozīmē 'sakne'. Nosaukumā
pievērsta uzmanība tam, ka šis radījums ir ļoti sens,
iespējams, ir cilvēciskās līnijas pamatlicējs, tās
sakne.
Zinātnieku vidū pazīstams arī ar neoficiālu vārduu
Ardi.
|
Atlanthropus |
|
атлантропы,
североафриканс-кие архантропы |
atlantropi |
Ziemeļāfrikas arhantropi, morfoloģiski līdzīgi
Homo erectus. Pirmo reizi atrasti 1954.-1955. gada
ekspedīcijas laikā Ziemeļāfrikā Alžīrijā, vēlāk arī
citur.
Dzīvojuši pirms 1,0-0,1 milj. gadu. Lielākās atradumu
daļas vecums ir 360 tūkst. gadu.
Bieži lieto nosaukumu atlantropi bez norādes uz
konkrētu sugu.
Nosaukums - pēc Atlasa kalnu reģiona Ziemeļāfrikā.
|
Atlanthropus mauritanicus (Arambourg,
1954) |
Pithecanthropus mauritanicus (Yakimov,
1956),
Homo atlanthropus
mauritanicus
|
атлантроп
мавританский |
Mauritānijas
atlantrops |
Kemila Aramburga (Camille Arambourg) un
Riharda Hofštetera (Richard Hofstetter) ekspedīcijas
atradumi Ziemeļāfrikā, Alžīrijā Ternifinas karjerā pie
Oranas 1954.-1955. gadā.
Dzīvojuši pirms 1,0-0,1 milj. gadu. Ticamākais vecums -
700 tūkst. gadu (pēc paleofaunas un paleomagnētisma
datiem), bet pēc jaunākajiem datiem - 1,3 milj. gadu.
Kemils Aramburgs sākumā iedeva sugai nosaukumu
Atlanthropus mauritanicus - pēc agrāka
Ziemeļāfrikas nosaukuma Mauritānija. Vēlāk tika atzīts, ka
tā ir Homo erectus variācija, nosaukumu nomainīja
pret Homo atlanthropus
mauritanicus.
Dažreiz šo sugu sauc arī par Atlanthropus
algericus vai Homo atlanthropus
algericus - pēc valsts nosaukuma
Alžīrija.
|
*Australopithecus |
|
австралопитеки |
*australopitēki |
Seno izmirušo augstāko primātu grupa. Sistemātikā
iekļauti hominīdu dzimtā kopā ar cilvēku un mūsdienu
cilvēkpērtiķiem kā atsevišķa ģints, kura izveidojās,
atdaloties no kopējās grupas mūsdienu cilvēkpērtiķu
senčiem. Parasti iedalīti divās grupās - gracilie (smalkās
uzbūves) un masīvie. Stabili pārvietojās uz divām kājām.
Zināmi kopš pliocēna pirms 4 milj. gadu.
Nosaukums nozīmē 'dienvidu pērtiķis', no latīņu val.
australis 'dienvidu' un sengrieķu θηκος
'pērtiķis'.
|
Australopithecus aethiopicus |
Paranthropus aethiopicus,
Australopithecus walkeri (Ferguson,
1989),
Paraustralopithecus aethiopicus (Arambourg et
Coppens, 1968)
|
австралопитек
эфиопский |
Etiopijas
australopitēks |
Atrasts Kenijā un Etiopijā.
Vecums - 2,5 milj. gadu.
Pieder pie masīvajiem australopitēkiem, kuru pareizais
nosaukums mūsdienās ir parantropi. Pārstāv senākus,
ne sevišķi masīvus parantropus.
Iespējams, cēlies no Australopithecus
afarensis.
Tagad to sauc par Paranthropus
aethiopicus, jo visi masīvie australopitēki izdalīti
atsevišķā parantropu ģintī.
Nosaukums aethiopicus - par godu Etiopijas
valstij.
Dažreiz sastopams ar nosaukumu
Australopithecus/Paranthropus walkeri, kas ir dots
par godu Alanam Volkeram (Alan Walker), kurš atrada
tā saucamo "melno galvaskausu".
|
Australopithecus afarensis |
|
австралопитек
афарский |
Afāras
australopitēks |
Vecums - līdz 4,2 milj. gadu. Viens no agrīnajiem
australopitēkiem. Pirmo reizi atrasts 1974. gadā Afāras
apgabalā Etiopijā amerikāņu antropologa Donalda Džohansona
(Donald Johanson) vadītās ekspedīcijas darba
rezultātā. Ļoti svarīgs atradums, jo saglabājies 40%
skeleta kaulu, pēc kā varēja izveidot ļoti pilnu
rekonstrukciju. Tika pierādīts, ka australopitēki
staigājuši uz divām kājām. Šis atradums zināms ar vārdu
Lūsija.
Vēlāk vulkāniskos pelnos Lētolī Tanzānijā tika atrasti
3,6 milj. gadu veci pēdu nospiedumi, kas apstiprināja
vertikālo staigāšanu.
Vēlāk tika atrasti vēl vairāki citi šīs sugas pārstāvju
skeleti, tai skaitā 2000. gada atradums - 3 gadīgas Lūsijas
meitas skelets. Tika konstatēts, ka šie australopitēki pa
zemes virsu varēja staigāt kā cilvēki, bet saglabāja arī
spēju kāpelēt pa kokiem kā pērtiķi.
|
Australopithecus anamensis (Leakey, Feibel &
MacDougall, 1995; Culotta, 1995) |
|
австралопитек
озерный, австралопитек анамский |
ezeru
australopitēks |
Viens no senākajiem zināmajiem australopitēkiem,
dzīvojis pirms 4,17-4,12 (pēc citiem datiem - pirms
4,2-3,9) milj. gadu Āfrikā, Kenijā un Etiopijā.
Pirmo reizi atrasts 1965. gadā Kanapoi pie Turkanas
ezera (agrāk - Rūdolfa ezers). Izrakumus veica Hārvardas
universitātes zinātnieki Braiena Patersona (Bryan
Patterson) vadībā. Aprakstīts tikai 1995. gadā. Tagad
ir vairāk nekā 20 atradumu.
Dažas zobu pazīmes ļauj domāt, ka šī suga ir
Australopithecus afarensis sencis. Dzīvojis sausajos
un savannas mežos. Pārvietojās uz divām kājām.
Turkanas valodā anam 'ezers', kas ir norāde uz
dzīves vietu pie ezera.
|
Australopithecus bahrelghazali (Brunete et al.,
1996) |
|
барельгазальский австралопитек |
Barelgazalas
australopitēks |
1995. gadā atrasta jauna australopitēku suga netālu
no Koro Toro Čadā senas upes gultnē. Tas ir vistālāk uz
rietumiem (2500 km no Riftu ielejas) atrastais
australopitēks. Līdzīgs Afāras australopitēkam, bet ar
atšķirīgu zobu uzbūvi - mazajiem dzerokļiem ir trīs saknes,
nevis viena līdz divas, kas ir svarīga pazīme.
Vecums - 3,5-3,0milj. gadu.
Nosaukums - pēc atrašanas vietas Bahr el Ghazal
upes senajā gultnē.
|
Australopithecus boisei |
Paranthropus boisei,
Zinjanthropus boisei (Leakey, 1959)
|
Бойсов
австралопитек |
Boisa
australopitēks |
Masīvākais australopitēks, ļoti liela auguma un
robustu uzbūvi. Pirmo reizi to atrada Mērija Līkija
(Mary Leakey) Olduvajas aizā Austrumāfrikā 1959.
gadā.
Spriežot pēc zobu uzbūves, iespējams, pārtika no rupjas
augu barības, bet žokļi nebija izvirzīti uz priekšu tik
stipri, kā mūsdienu cilvēkpērtiķiem.
Vecums - 2,5-1,0 (2,3-1,4) milj. gadu.
Sākumā šo hominīdu nosauca par zindžantropu, kas nozīmē
'Austrumu cilvēks'. Ričards Līkijs (Richard
Leakey) uzskatīja, ka zindžantrops pirmais sāka
izgatavot darbarīkus, bet ar laiku izrādījās, ka tā nav.
Vēl viens šī atraduma apzīmējums - "cilvēks-riekstkodis",
jo tam bija ļoti lieli zobi.
Vēlāk nosaukums nomainīts par godu pētījumu fonda
dibinātājam biznesmenim Čārlzam Boisam (Charles
Boise), kurš bija ekspedīcijas finansētājs.
Tagad šīs sugas pareizais nosaukums ir Paranthropus
boisei, jo visi masīvie australopitēki izdalīti
atsevišķā parantropu ģintī.
|
Australopithecus garhi (Asfaw et al.,
1999) |
|
удивительный
австралопитек |
brīnumainais
australopitēks |
Pirmo reizi atrasts 1997. gadā pie Bouri Avašas upes
vidustecē Etiopijā, aprakstīts 1999. gadā.
Vecums - 2,5 milj. gadu.
Zobi bija lielāki nekā pārējiem austalopitēkiem, līdzīgi
parantropu zobiem. Iespējams, tā bija pārejas forma starp
australopitēkiem un senākiem Homo.
Nosaukums - pēc vietējās afāru valodas: garhi
'brīnumainais'.
|
Australopithecus ramidus (White, Suwa, Asfaw,
1994; Rossion, 1994) |
Ardipithecus ramidus |
австралопитек
рамидус |
sākotnējais
australopitēks |
Tagad šī suga pieskaitāma pie ardipitēkiem, tāpēc
ieteicams lietot nosaukumu Ardipithecus
ramidus.
Vecums 5,5-3,9milj. gadu.
Pirmo reizi atrasts 1994. gadā Etiopijā. Tagad jau ir
atrasti 45% skeleta kaulu, kas ļauj diezgan precīzi
rekonstruēt ķermeņa uzbūvi. Zobi vairāk līdzinājās cilvēka
nekā šimpanzes zobiem, bet tomēr tie vēl bija pērtiķa zobi.
Plaukstas uzbūve vairāk līdzinājās cilvēka nekā mūsdienu
cilvēkpērtiķu plaukstai. Pret zemi atbalstījās ar plaukstu,
nevis uz saliektiem pirkstiem. Dzīvojis pārsvarā mežos, bet
vairāk staigājis pa zemi, nevis lēkājis pa koku zariem.
Afāru valodā ramid nozīmē 'sakne'. Nosaukumā
pievērsta uzmanība tam, ka šis radījums ir ļoti sens,
iespējams, ir cilvēciskās līnijas pamatlicējs, tās
sakne.
|
Australopithecus robustus |
Paranthropus
robustus,
Paranthropus crassidens (Broom, 1948)
|
массивный
австралопитек |
masīvais
australopitēks |
Masīvs australopitēks no Dienvidāfrikas. Ļoti spēcīgi
vaigu kauli un žokļi, bet priekšējie zobi ļoti sīki.
Visēdājs.
Vecums 2,5-0,9 milj. gadu, pēc citiem datiem - 2,0-1,5
milj. gadu.
Nosaukums - pēc raupjiem, spēcīgiem (robustiem)
vaibstiem un masīva galvaskausa ar izteiktu reljefu un
kaula seksti pakauša augšdaļā, pie kā stiprinājās spēcīgi
apakšžokļa muskuļi. Lai uzsvērtu masivitāti, bieži tiek
lietots nosaukums "robustais australopitēks".
Tagad pareizais nosaukums ir Paranthropus
robustus,
jo visi masīvie australopitēki izdalīti atsevišķā
parantropu ģintī.
|
Australopithecus sediba (Berger,
2010) |
Homo sediba |
австралопитек
седиба |
avotu
australopitēks |
2009. gadā pie Malapas (DĀR) atrasti vairāki
indivīdi, kas bija nokrituši sabrukušajā alā ar vairākiem
avotiem. Tā bija vienīgā vieta plašajā teritorijā, kur bija
pieejams ūdens.
Vecums - 1,95-1,78 milj. gadu.
Pazīmes - ķermeņa proporcijas līdzīgas cilvēka ķermeņa
proporcijām, ar garām kājām, cilvēkam līdzīgām locītavām un
degunu, maziem zobiem. Rokas daudz līdzīgākas cilvēka nekā
cilvēkpērtiķu rokām, ar īsiem, tomēr līkiem pirkstiem, kas
palīdzēja kāpt kokos.
Īsta pārejas forma. Sistemātikā - starp
Australopithecus afarensis un Homo
habilis.
Nosaukums - pēc atrašanas vietas pie sena avota. Sesoto
valodā (vienā no 11 DĀR valodām) sediba nozīmē
'avots, aka, strūklaka'.
Pēc Donalda Džohansona (Donald Johanson)
uzskatiem šo būtni var iekļaut Homo ģintī.
|
|
the Cro-Magnon
man,
the Man of the Cro-Magnon
|
кроманьонец |
*kromanjonietis |
Fosilais mūsdienu tipa cilvēks, pirmo reizi atrasts
1868. gadā Francijas teritorijā. Tā ir viena no senākām
Homo sapiens sapiens grupām Eiropā, dzīvojusi pirms
35-10 tūkst. gadu. No mūsdienu cilvēkiem atšķiras ar
masīvāku skeletu un ķermeni.
Izplatīta kļūda - visus neoantropus saukt par
kromanjoniešiem.
Nosaukums - pēc pirmā atraduma vietas Cro-Magnon
Francijā nozīmē 'Kromanjonas cilvēks'.
|
driomorfi |
|
дриоморфы,
древесные формы |
driomorfi |
Nosaukums attiecas uz visiem dzīvniekiem, kas dzīvo
kokos. Šajā gadījumā - Āfrikas pērtiķu zars, pie kura
pieskaitāmi kokos dzīvojušie senie cilvēkpērtiķi -
driopitēki un prokonsuli (mūsdienu Āfrikas cilvēkpērtiķu
senči).
Nosaukums - pēc dzīves veida: grieķu val. dryas
'koks, ozols'; morpha 'tips, veids'. Šajā gadījumā
dryas dots latīņu valodas transkripcijā.
|
Dryopithecus |
|
дриопитеки |
driopitēki |
Agrīnie cilvēkpērtiķi, pārstāv driopitēku dzimtu
Dryopithecidae, apakšdzimtu Dryopithecinae.
Cēlušies no eģiptopitēkiem un dzīvojuši miocēnā pirms
22-20milj. gadu Āfrikā un Eiropā. Cilvēka un mūsdienu
cilvēkpērtiķu senči.
Pirmo reizi driopitēka kaulus atrada franču zinātnieks,
ģeologs un arheologs Eduārds Lartē (Edouard Armand
Isidore Hippolyte Lartet) Francijā 1856. gadā.
Aprakstīts kā Dryopithecus fontani. Senākie atradumi
- Āfrikā Viktorijas ezera Rusingas salā.
Tagad pie driopitēkiem pieskaita oreopitēkus
Oreopithecus (Itālijā), uranopitēkus
Ouranopithecus un grekopitēkus Graecopithecus
(Grieķijā) u. c.
Nosaukuma pamatā nozīme 'koku pērtiķi': grieķu val.
dryas 'koks, ozols'; pithēkos 'pērtiķis'.
Ir pieļaujama arī forma Driopithecus, kas
precīzāk atbilst latīņu valodas transkripcijai.
|
Dryopithecus brancoi (Schlosser,
1901) |
Rudapithecus hungaricus,
Dryopithecus hungaricus
|
дриопитек
бранков |
Branko
driopitēks |
Miocēna cilvēkpērtiķis, kas dzīvojis pirms 11-10
milj. gadu. Staigāšana uz divām kājām attīstījās,
pārvietojoties pa koku zariem. Vēlajā miocēnā pirms
10-9milj. gadu cauri Tuvajiem Austrumiem aizceļoja uz
Āfriku kā divkājainas būtnes.
Iespējamais cilvēka, šimpanzes un gorillas
sencis.
Līdzīgās hominīdu formas šajā laikā dzīvoja arī
citur Eiropā, piemēram, Spānijā, Vācijā, Grieķijā, kā arī
Turcijā.
Pirmo reizi atsevišķu zobu 1898. gadā
Salmendingenā Vācijā atrada Branko (Branco), bet
1901. gadā to kā jaunu sugu, izmantojot arī citus
atradumus, aprakstīja Šlosers
(Schlosser).
Oriģinālais nosaukums bijis Anthropodus brancoi,
bet vēlāk pēc vairāku zinātnieku ierosinājuma šī suga tika
iekļauta Dryopithecus ģintī.
Daudzi jaunākie un labāk saglabājušies atradumi bija
zināmi kā Ungārijas rudapitēks, bet vēlāk tika atzīts, ka
tie ir piederīgi Dryopithecus brancoi sugai.
|
Dryopithecus laietanus |
Hispanopithecus laietanus |
испанопитек |
Laietanas
driopitēks |
Atradumi Can Llobateres Katalonijā tagadējā
Spānijas teritorijā. Līdzīgas formas tajā laikā dzīvojušas
arī citur Eiropā, piemēram, Ungārijā (sk. Dryopithecus
brancoi).
Miocēna cilvēkpērtiķis, kas dzīvojis pirms 9,5 milj.
gadu. Varēja pārvietoties pa koku zariem uz divām kājām
līdzīgi tam, kā to dara orangutani.
Ilgu laiku bija zināms kā hispanopitēks, bet tagad ir
atzīts, ka tā ir viena no driopitēku sugām.
Nosaukums - par godu Barselonas pilsētas daļai
Laietana, kuras tuvumā tika atrastas skeleta
paliekas.
|
Fayum primates |
|
фаюмские
обезьяны |
Fajumas
pērtiķi |
Seno primātu dzimta, kurai bija gan šaurdeguna, gan
platdeguna pērtiķu pazīmes. Šajā grupā iekļauti parapitēki,
propliopitēki un citi pirms 40-25 milj. gadu kokos
dzīvojušie senie primāti.
Vislabāk pārstāvētā senāko šaurdeguna un platdeguna
pērtiķu senču kolekcija sevišķi veiksmīgi papildināta
Amerikas paleontologa Elvina Saimonsa (Elwyn
Simons) ekspedīcijās.
Dzimtas nosaukums - pēc pirmajiem atradumiem Fajumas
oāzē Sahārā, Ēģiptē, angļu val. Fayum primates.
|
Griphopithecus (Abel, 1902) |
|
грифопитеки,
загадочные обезьяны |
grifopitēki |
Mūsdienās ģintī izdala trīs sugas - Griphopithecus
darwini (eks-Dryopithecus darwini),
Griphopithecus alpani (eks-Dryopithecus
alpani), Griphopithecus africanus (eks-
Kenyapithecus africanus), kas ir cilvēkpērtiķu
senči. Sākumā sugas piederēja citām ģintīm, bet vēlāk
jaunāko pētījumu rezultātā apvienoti grifopitēku
ģintī.
Deivids Begans (David R. Begun) no Toronto
universitātes (Kanādā) uzskata, ka vidējā miocēnā
dzīvojušais grifopitēks ir afropitēka pēctecis, kas pirms
16,5 milj. gadu parādījās Tuvajos Austrumos (Turcijā) un
Centrālajā Eiropā (Vācijā) (tolaik Eirāzija vēl nebija
atdalījusies no Afroarābijas).
Vēlāk izveidojās divas grupas. Āfrikā tās kļuva par
šimpanzes, gorillas un cilvēka senčiem, bet Āzijā - par
orangutana un gibona senčiem.
Nosaukums - no grieķu val. gripho 'noslēpums,
brīnums', nozīmē 'noslēpumainie pērtiķi'.
|
Griphopithecus africanus |
Kenyapithecus
africanus
|
кенийский грифопитек,
кенийская загадочная обезьяна
|
Kenijas
grifopitēks |
Sākumā šī suga tika nosaukta par Kenyapithecus
afrikanus ('Āfrikas keniapitēks'), tomēr tā
izrādījās primitīvāka salīdzinājumā ar īstajiem
keniapitēkiem un tāpēc tā tika pievienota grifopitēku
ģintij.
Nosaukums - no grieķu val. gripho 'noslēpums,
brīnums' un Āfrikas, konkrēti - Kenijas, kā vietas, kur šī
suga atrasta: 'Kenijas noslēpumainais pērtiķis'.
|
Hispanopithecus laietanus (Villalta &
Crusafont 1944) |
Dryopithecus laietanus |
испанопитек |
Laietanas
hispanopitēks |
Atradumi Can Llobateres Katalonijā tagadējā
Spānijas teritorijā. Līdzīgas formas šajā laikā dzīvojušas
arī citur Eiropā, piemēram, Ungārijā (sk. Dryopithecus
brancoi).
Miocēna cilvēkpērtiķis, kas dzīvojis pirms 9,5 milj.
gadu. Varēja pārvietoties pa koku zariem uz divām kājām
līdzīgi tam, kā to dara orangutani.
Sākumā suga bija zināma ar šo nosaukumu, bet vēlāk tika
atzīta par piederīgu driopitēku ģintij. Tagad tās pareizais
nosaukums ir Dryopithecus laietanus ('Laietanas
driopitēks'). Sugas nosaukums saglabāts par godu Barselonas
pilsētas daļai Laietana.
|
*Hominidae |
|
гоминиды |
*hominīdi |
Zool. - pēc pēdējo gadu pētījumiem konstatēts, ka
cilvēks un cilvēkpērtiķi ir tik radniecīgi, ka tos var
apvienot kopējā hominīdu dzimtā.
Antrop. - apvieno cilvēku un cilvēka senčus pēc
cilvēkpērtiķu atdalīšanās.
|
Homininae |
|
гоминины |
hominīni |
Apakšdzimta,
Hominidae dzimtas sastāvā, kurā ir tikai cilvēks un tā
senči, pēc atdalīšanās no cilvēkpērtiķiem. |
Hominoidea |
|
гоминоиды |
hominoīdi |
Hominoīdu
virsdzimta, kura apvieno cilvēku, cilvēkpērtiķus un gibonus,
kā arī izmirušos kopējos senčus. |
Homo altaiensis |
|
aлтайский человек,
денисовский человек
|
Altaja
cilvēks |
Altaja cilvēka pētījumus kopš 1983. gada veic
Krievijas ZA Arheoloģijas institūta Sibīrijas nodaļas
speciālisti akadēmiķa Anatolija Derevjanko (Анатолий
Деревянко) vadībā. Pašlaik ir atklātas 9 alas un 10
atklātās apmetnes 100 km rādiusā no pirmo atradumu vietas
Deņisova alā.
Labi izpētīta grupa, par kuru sabiedrība pagaidām nav
informēta.
Pastāv teorija ar vairākiem lietišķiem un ģenētiskiem
pierādījumiem (ģenētiskās analīzes veiktas Svante Paabo
laboratorijā Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas
institūtā Vācijā), ka bez Homo sapiens un Homo
neanderthalensis pastāvējusi vēl viena suga, kura pirms
800 tūkst. gadu caur Kaukāzu izplatījās uz Sibīriju.
Klimata pasliktināšanas dēļ pirms 500 tūkst. gadu šie
cilvēki bija spiesti atkāpties uz dienvidiem, bet pirms 300
tūkst. gadu atkal atgriezās.
Pirmā atraduma (mazas meitenes pirksta falanga) kodolu
DNS analīzes liecina par denisoviešu lielāku radniecību ar
neandertāliešiem nekā ar sapiensiem. Kopš tā laika kultūras
nepārtraukti attīstījās. Uz 50./40. tūkst. gadu robežas
šeit izveidojās vēlīnā paleolīta kultūra, kas ir raksturīga
mūsdienu tipa cilvēkiem.
Nosaukums - pēc atradumiem Deņisova alā Altajā.
|
Homo
antecessor (Bermudez de Castro, Arsuaga & Carbonell,
1997) |
|
гомо
антецессор, человек предшественник |
priekšcilvēks |
Suga izdalīta pēc 1997.gada atradumiem. Šī suga ir
viens no drošākiem kandidātiem uz Homo sapiens senča
vietu. Āfrikas Homo ergaster ir attīstītākais
pēcteсis, vecums 1,2 milj. gadu.
Pirmais mēģinājis apdzīvot Eiropu. Par to liecina
780-800 tūkst. gadu veci atradumi vairākās alās Atapuerkā
Spānijā. Atradumi datēti ar ģeomagnētisku metodi.
Neparasts pazīmju sajaukums: neandertāliešiem līdzīga
galvaskausa forma ar zemu velvi, izstieptu pakausi, uzacu
valnīšiem, masīvu apakšžokli bez zoda un ar lieliem zobiem,
bet seja plakana, līdzīga mūsdienu cilvēka sejai, liels
smadzeņu apjoms ~ 1000 cm3.
Sugas nosaukums antecessor nozīmē 'sencis,
priekšgājējs, pamatlicējs'.
|
Homo
atlanthropus mauritanicus |
Atlanthropus mauritanicus,
Pithecanthropus mauritanicus (Yakimov,
1956) |
атлантроп
мавританский |
Mauritānijas
atlantrops |
Atrasti Kemila Aramburga (Camille Arambourg)
un Riharda Hofštetera (Richard Hoffstetter)
ekspedīcijas laikā 1954.-1955. gadā Ziemeļāfrikā Alžīrijā
pie Oranas Ternifinas karjerā.
Dzīvojuši no 1,0-0,7 līdz 0,2-0,1 milj. gadu, lielākā
atradumu daļa ir 360 tūkst. gadu veca. Ticamākais vecums -
700 tūkst. gadu (datējums pēc paleofaunas un
paleomagnētisma), bet jaunākie dati - 1,3 milj. gadu.
Kemils Aramburgs sākumā sugai iedeva nosaukumu
Atlanthropus mauritanicus - pēc agrāka
Ziemeļāfrikas nosaukuma Mauritānija. Vēlāk tika atzīts, ka
tā ir Homo erectus variācija un nosaukumu apmainīja
pret Homo atlanthropus
mauritanicus.
Dažreiz šo sugu sauc arī par Atlanthropus
algericus vai Homo atlanthropus
algericus - pēc valsts nosaukuma
Alžīrija.
|
*Homo
erectus (Dubois, 1894) |
Sinanthropus pekinensis (Black, 1927),
Pithecanthropus leakeyi (Herberer, 1963),
Meganthropus palaeojavanicus (Koenigswald,
1941),
Atlanthropus mauritanicus (Arambourg,
1955)u.c.
|
человек прямоходящий, человек выпрямившийся,
эректус,
питекантроп
|
stāvstājas cilvēks
|
Homo erectus - Āzijas pitekantropa
sistemātiskais nosaukums, tāpēc šo sugu var saukt par
pitekantropu jeb pērtiķcilvēku. Atklāšanas brīdī tā bija
vienīgā zināmā senāko cilvēku suga Āzijā. Raksturīga pazīme
- pārvietojās, turot ķermeni vertikālā stāvoklī,
iztaisnojies. Ar šo īpašību saistīts nosaukums.
Agrāk senākos atradumus no Āfrikas arī sauca par Homo
erectus, tagad tiem visiem ir savi nosaukumi. Āfrikas
atradumu vecums ir senāks nekā Āzijas pārstāvjiem. Ir
pieņemts, ka tieši no Homo ergaster sugas pirms 1,6
milj. gadu ir cēlies Homo erectus, kas vēlāk
apdzīvojis Āziju. Jaunākie šīs sugas pārstāvji datēti ar 50
tūkst. gadu.
Primitīvās pazīmes saistītas ar galvaskausa uzbūvi.
Ķermenim ir lielāka līdzība ar mūsdienu cilvēku.
|
Homo erectus javanensis |
Pithecanthropus javanensis |
питекантроп,
яванский человек
|
Javas
stāvstājas cilvēks |
Ar atradumu skaita palielināšanos sugā Homo
erectus tika izdalītas vairākas pasugas. Šajā pasugā
iekļauti pirmie atradumi Javā (sk. Homo erectus) -
Javas pitekantropi.
Nosaukums - pēc atrašanas vietas Javas salā.
Dažreiz literatūrā sastopams nosaukums citā
transkripcijā: Homo erectus jawanensis.
|
Homo erectus lantjanensis |
Pithecanthropus lantjanensis |
лантяньский
питекантроп |
Laņtjaņas
stāvstājas cilvēks |
Viens no senākiem Homo erectus pārstāvjiem -
senākais sinantrops, Homo erectus pasuga, ko var
saukt arī pār Laņtjaņas pitekantropu. Vecums 1,15-1,13milj.
gadu.
Ķermenis ir vairāk līdzīgs mūsdienu cilvēkam nekā Javas
pitekantropam. Vecums ~ 1,5 milj. gadu. Pirmo reizi atrasts
Danau Juņnaņas provincē Ķīnas dienvidaustrumos.
Nosaukums - pēc Laņtjaņas provinces Centrālajā Ķīnā, kur
bijis lielākais atradumu skaits.
|
Homo erectus pekinensis |
Sinanthropus pekinensis |
cинантроп,
китайский человек |
* Pekinas
cilvēks |
Šīs Homo erectus pasugas pārstāvju lielākais
atradumu skaits, ~ 300 indivīdu, atrasts Čžou-kou-djaņas
alā netālu no Pekinas. Viņi zināmi arī kā Ķīnas cilvēki jeb
sinantropi.
Vienota viedokļa par nosaukumu un vietu sistemātikā
joprojām nav.
|
Homo erectus soloensis |
Pithecanthropus soloensis |
солоенский
питекантроп, человек с реки Соло |
Solo
stāvstājas cilvēks |
Homo erectus pasuga, klasisko Javas
pitekantropu pēctecis, ko var saukt arī par Solo
pitekantropu. Vecums ~ 100 tūkst. gadu.
Nosaukums - pēc atraduma vietas Solo upes Javas
salā.
|
Homo
ergaster (Groves et Mazak, 1975) |
Homo kenyanensis,
Homo okotensis,
Homo georgicus (Gabunia, Vekua, de Lumley et
Lordkipanidze, 2002)
|
эргастер,
человек-мастер,
человек работающий
|
darbīgais
cilvēks |
Austrumāfrikas atradumi pie Turkanas (agrāk -
Rūdolfa) ezera Kenijā, Olduvajā Tanzānijā, Omo upes ielejā
un citās vietās Etiopijā. Vecums 1,9 (2,5)-1,6 milj.
gadu.
Bija zināms kā Turkanas zēns, jo pirmais
atrastais skelets piederēja pusaudzim. Ilgus gadus bija
grūti noteikt tā vietu sistemātikā, jo atradumiem ir pārāk
progresīvas pazīmes, kas parasti nav raksturīgas tik senām
sugām.
Agrāk Āfrikas senākie cilvēki bija zināmi kā Olduvajas
pitekantropi, tos uzskatīja par Homo erectus sugas
sastāvdaļu. Pašlaik tos izdala atsevišķā grupā - Homo
ergaster. Viņi ir senāki par Āzijas pārstāvjiem un
uzskatāmi par Homo erectus senčiem, bet ar
progresīvākām pazīmēm.
Iespējams, šī suga var būt Homo habilis un
Homo rudolfensis nākamais attīstības posms. Viņiem
ir daudz plānāki galvaskausa kauli, mazāk izvirzīta pakauša
daļa, salīdzinājumā ar Āzijas formām tiem palielinājušies
ķermeņa izmēri. Iespējams, tieši šie cilvēki izgudroja
abpusēji asus cirvjus un sāka izmantot ugunskurus.
Nosaukums saistīts ar vārdu ergon, kas grieķu
valodā nozīmē 'darbs'.
|
Homo floresiensis |
|
человек с
острова Флорес |
Floresas
cilvēks |
Atrasts 2004. gadā. Vecums 38-14 tūkst. gadu, tātad
dzīvojis vienā laikā ar mūsdienu tipa cilvēkiem.
Ļoti maza auguma dēļ tos bieži sauc par Floresas salas
pundurcilvēkiem. Iespējams, viņu senči bija pitekantropi
Homo erectus, kuri parādījās uz salas pirms 850
tūkst. gadu, bet ar laiku sala apstākļos viņu augums
samazinājies. Tas pats bija raksturīgs arī bifeļiem,
degunradžiem, ziloņiem un citiem zīdītājiem, kuru atliekas
atrastas uz salas.
Vairāki zinātnieki uzskata, ka tas ir sugas Homo
erectus sānzars, salu variants - pundurforma (ķermeņa
garums - 1 m). Saskaņā ar citu viedokli: pundurformas ir
adaptīvie varianti pēc vulkāna Tobo izvirduma, kad uz ilgu
laiku iestājās ļoti skarbi dabas apstākļi. Vienota viedokļa
joprojām nav.
Nosaukums - pēc atraduma vietas Floresas salā
Indonēzijā.
|
Homo
georgicus (Lordkipanidze et al., 2007) |
|
человек из Дманиси,
человек грузинский, «Георгиец»
|
Gruzijas
cilvēks |
2001. gadā pie Dmanisi pilsētas Gruzijā atrasti trīs
galvaskausi un vairāki skeleta kauli, kas aprakstīti 2002.
gadā.
Senākā un primitīvākā Homo suga ārpus Āfrikas.
Vecums - 1,86 milj. gadu. Iespējams, tā ir pārejas forma
starp Homo habilis un Homo ergaster, kā tas
atbilst teorijai par izplatīšanos no Āfrikas austrumu
virzienā. Darbarīki - nedaudz progresīvāki nekā
habilis formai.
Dažreiz tos sauc par "erektusiem" vai "habilisiem", bet
tie ir kļūdaini nosaukumi. Vairāki zinātnieki Gruzijas
cilvēku uzskata par pārejas formu no australopitēkiem uz
Homo habilis.
Nosaukums - pēc atraduma vietas par godu Gruzijai.
|
*Homo
habilis (Leakey et al.,1964) |
Australopithecus
habilis,
Homo erectus habilis (Campbell, 1965),
"Prezinjanthropus",
Homo microcranous (Ferguson, 1995),
Telanthropus capensis (Broom, 1947)
|
человек
умелый, хабилис |
prasmīgais
cilvēks |
Senākā cilvēka pārstāvis, ilgu laiku tika uzskatīts
par senāko darbarīku izgatavotāju (Olduvajas kultūra).
Pirmo reizi atrasts Olduvajas aizā 1960. gadā, aprakstīts
1964. gadā. Vēlāk - vairāki atradumi Austrumu un
Dienvidāfrikā. Vecums 2,4 (2,1)-1,5 (1,85-1,9) milj.
gadu.
Raksturīgākā īpašība - pēc smadzeņu nospiedumiem uz
galvaskausa iekšējās virsmas konstatēts Brokā zonas
palielinājums, kas liecina par runas attīstības
pirmsākumiem.
Pirmais nosaukums - prezindžantrops (tas, kas
dzīvoja pirms zindžantropa).
Vēlāk dots cits nosaukums - lai uzsvērtu, ka tieši šis
cilvēks bijis pirmais prasmīgais darbarīku
izgatavotājs.
|
Homo
heidelbergensis (Schoetensack, 1908) |
Cyphanthropus
rhodesiensis
(Woodward, 1921),
Javanthropus soloensis (Oppenoorth, 1932)
|
гейдельбергский человек,
человек из Мауэра,
ранний архаичный сапиенс
|
Heidelbergas
cilvēks |
Pārejas forma starp Homo antecessor un Homo
sapiens, tāpēc bieži tiek lietots nosaukums "agrīnais
arhaiskais Homo sapiens". Senāko Āfrikas atradumu
vecums - 800 tūkst. gadu.
Pirms 600-500tūkst. gadiem sadalījās divās grupās -
neandertāliešos un iespējamos cilvēka senčos (vēlīnie
arhaiskie Homo sapiens). Āzijā šīs grupas pārstāvji
nav atrasti.
Nosaukums - pēc pirmā atraduma vietas pie Heidelbergas
pilsētas Vācijā.
Šis atradums ir zināms arī kā cilvēks no Maueras (pēc
precīzās atrašanas vietas - mazā pilsētiņā Mauerā
Heidelbergas tuvumā).
|
Homo
helmei (Dreyer, 1935) |
Homo sapiens helmei,
Homo sapiens archaicus
|
хелмеи,
человек Хелме,
пресапиенс
|
Helmes
cilvēks |
Tipiskais paraugs - galvaskauss no Florisbades,
atrasts netālu no Blomfonteinas Dienvidāfrikā 1932. gadā.
Sākumā tas bija datēts ar 40 tūkst. gadu, bet jauno
pētījumu rezultātā noteikts daudz lielākais vecums - 259
tūkst. gadu.
Līdzīgi atradumi Ileretā (Guomdē, Kenijā) - 270 tūkst.
gadu, Džebel-Irhudā (Marokā) - 200 tūkst. gadu, Omo II -130
tūkst. gadu, Letolī 18-120 tūkst. gadu u. c.
Pazīmes: dolihokrānija, zemas orbītas, labi pamanāms
uzacu reljefs, zema seja, alveolārais prognātisms.
Eiropā līdzīgas pazīmes konstatētas Mladečas sērijā.
Pagaidām nevar precizēt, vai tie bijuši vietējie varianti,
kas attīstījušies vienā virzienā, vai to attīstību sekmēja
plaša migrācija no Āfrikas.
Āzijā šis komplekss pastāvēja pirms mongoloīdo pazīmju
izveidošanās.
Vairāki antropologi uzskata, ka tas ir īstais
protoaustraloīdais komplekss. To apstiprina galvaskausi,
kas atrasti Austrālijā (Kau Swemp, Kohuna, Talgaja), Ķīnā
(Mapa, Dali), Vjetnamā, Indonēzijā (Ngangonga, Vadjaka),
Indijā (Narmada) un Tuvajos Austrumos (Zuttie).
Mūsdienās tas ir raksturīgs australoīdiem un daļēji -
hotentotiem Āfrikā.
Nosaukums - par godu kapteinim R. Helmem (R. E.
Helme), kurš atrada pirmo galvaskausu.
|
Homo
neanderthalensis (King, 1864) |
Homo sapiens neanderthalensis
(Campbell, 1966),
Homo sapiens krapinensis
(Goryanovic-Kramberger, 1902),
Homo mousteriensis (Klaatsch et Hauser,
1909),
Paleoanthropus palestinensis (Keith et Mc Cown,
1939) u. c.
|
неандерталец |
*
neandertālietis |
Seno cilvēku suga, izveidojās, atdaloties no
Homo heidelbergensis, pirms 600-500 tūkst.
gadu un dzīvoja pirms 500-28 (24,5) tūkst. gadu, tātad
vienlaicīgi ar cilvēka senčiem un pat ar mūsdienu tipa
cilvēkiem Homo sapiens.
Saprātīga suga, ar ļoti šauru specializāciju -
pielāgošanos dzīves apstākļiem tuvu ledājam. Viņu
izplatības areāls ir noteikts kā šaura josla no Spānijas
līdz Altajam un Vidusāzijai gar ledāja malu. Pārtikā
lietoja gandrīz tikai lielo dzīvnieku gaļu.
Īpašas pazīmes - specifiska zobu forma, ļoti masīvs
galvaskauss ar izstieptu pakauša daļu, zemu velvi (nav
attīstītas deniņu un paura smadzeņu daļas) un neattīstītu
zodu (pat mazāk, nekā Heidelbergas cilvēkam), kā arī - no
Homo sapiens ļoti atšķirīgas ķermeņa
proporcijas.
Pretrunīga ģenētiskā informācija: daži zinātnieki
apgalvo, ka neandertālieši nevarēja krustoties ar Homo
sapiens, jaunākie dati apstiprina tādu iespējamību un
apgalvo, ka mūsdienu cilvēkos var būt līdz 4%
neandertāliešu gēnu.
Nosaukums - pēc pirmā atraduma vietas Neanderes upes
ielejā Vācijā 1856. gadā, nozīme - 'Neandertāles
cilvēks'.
Runājot par neandertāliešiem kā par sugu, nevis par
indivīdu, bieži tiek lietota daudzskaitļa forma.
|
Homo rhodesiensis |
|
родезийский
человек |
Rodēzijas
cilvēks |
Iespējams, tā ir Heidelbergas cilvēka Āfrikas forma,
viens no senākajiem Heidelbergas cilvēka attīstības
posmiem, pirms viņš migrēja no Āfrikas. Vecums > 800
tūkst. gadu.
Raksturīga pazīme - uz attīstītas (progresīvas) sejas
izdalās lieli uzacu valnīši.
Nosaukums - pēc valsts nosaukuma Rodēzija.
|
Homo
rudolfensis (Alexejev, 1978) |
Kenyanthropus rudolfensis |
человек с
озера Рудольфа |
Rūdolfa
cilvēks |
Pirmā atraduma vieta - uz austrumiem no Rūdolfa ezera
Kenijā, atklāja Ričarda Līkija (Richard Leakey)
1972. gada ekspedīcijā.
Senāko atradumu vecums ir 2,5-1,5 milj. gadu, bet
lielākā daļa - 1,8 milj. gadu.
Vairāki zinātnieki apgalvo, ka šis cilvēks dzīvojis
tikai 20 000 gadu (pirms 1,88 milj. gadu).
Sākumā bija iekļauts sugā Homo habilis,
bet 1986. gadā Valērijs Aļeksejevs (Валерий
Алексеев) izdalīja to kā atsevišķu sugu. Pamatojums -
lielākais smadzeņu apjoms (775 cm3), mazi uzacu
valnīši. Plakanā seja padara šo sugu līdzīgu
Kenyanthropus platyops, kas dažiem zinātniekiem ļāva
izvirzīt hipotēzi par cilvēka senču "ķēdi" bez
australopitēkiem.
Nosaukums - pēc Rūdolfa ezera Kenijā Austrumāfrikā.
Tagad šī ezera nosaukums ir Turkanas ezers.
|
*Homo
sapiens |
Neoanthropus fossilis, Homo
africanthropus helmei (Dreyer, 1935) |
ископаемый человек современного типа,
человек разумный, сапиенс
|
*saprātīgais
cilvēks |
Anatomiski mūsdienu tipa cilvēka fosilo (izmirušo)
formu sistemātiskais nosaukums, tāpēc bieži lieto nosaukumu
"fosilais mūsdienu tipa cilvēks", lai uzsvērtu, ka tas
tomēr atšķiras no mūsdienās dzīvojošiem cilvēkiem.
Šī tipa cilvēki parādījās pirms 200-195 tūkst. gadu
Āfrikas austrumos Etiopijā - Ričarda Līkija 1967. gada
ekspedīcijas atradums (Omo II). Vēlāk pazīstami tālāk gan
uz dienvidiem, gan uz ziemeļiem, pirms 90 tūkst. gadu
sasniedzot Rietumāziju.
Raksturīga galvaskausa forma ar kupolveida galvaskausu,
taisnu pieri, bez uzacu valnīšiem. Lielas smadzenes ar labi
attīstītām pieres, paura un deniņu daļām. Vidējais smadzeņu
apjoms 1300 cm3, bet individuālās variācijās -
no 900 līdz 2000 cm3. Nelieli zobi, tāpēc
apakšžoklis nav masīvs. Labi attīstīts zods.
Daži zinātnieki uzskata, ka nosaukums Homo
sapiens attiecināms uz tā zara pārstāvjiem, kuri vienā
laikā ar neandertāliešiem atdalījušies no senajiem
Heidelbergas cilvēkiem un ar to viņu vecums ir 500 tūkst.
gadu, bet šo viedokli vairākums zinātnieku neatbalsta.
Visas grupas, kas migrēja uz ziemeļiem, neizdzīvoja,
tikai dažas no tām ir atstājušas pēcnācējus. Agrāk
Rietumeiropas atradumi skaitījās senākie, tomēr ir
konstatēts, ka Austrumeiropā Kostjonku apmetnē un Altajā
šie cilvēki parādījās vismaz par 2000 gadu agrāk.
Nosaukums bieži izmantots arī, runājot par dzīvajiem
mūsdienu tipa cilvēkiem.
|
Homo sapiens archaicus |
Homo helmei |
поздний
архаичный сапиенс |
vēlīnais
Heidelbergas cilvēks |
Heidelbergas cilvēku progresīvais zars, kas
izveidojās pēc neandertāliešu atdalīšanās un tālāk
attīstījās kā Homo sapiens senči. Bieži
sastopams nosaukums vēlīnais arhaiskais Homo
sapiens. Vecums - 500-200 tūkst. gadu.
Daži zinātnieki šai grupai pieskaita visus vidējā
paleolīta cilvēkus, arī Homo rhodesiensis un Homo
neanderthalensis, tātad gandrīz visus Homo
pārstāvjus, ja viņi dzīvojuši tajā laikā.
Dažreiz tos sauc par Homo helmei, iekļaujot šajā
sugā visus atradumus, kas sistemātikā ieņem vietu starp
Homo ergaster un Homo
sapiens. Nosaukums presapiens rāda, ka šis
attīstības posms attiecas uz cilvēkiem, kuri dzīvojuši
tieši pirms Homo sapiens.
Nosaukums liecina, ka šie cilvēki, kaut arī bija
saprātīgi, tomēr tiem saglabājušās vairākas primitīvas
(senas jeb arhaiskas) pazīmes, kas tos tuvina senākām
formām.
|
Homo sapiens idaltu |
Homo helmei,
Homo idaltu
|
человек
разумный старейший |
senākais
saprātīgais cilvēks |
Anatomiski - mūsdienu tipa cilvēks no Austrumāfrikas,
pirmo Homo sapiens pēctecis. Iespējams, tas
bijis kāds sānzars. Vecums 160-140 tūkst. gadu.
1997. gadā atrasts Afārā Etiopijā, kur strādāja
Kalifornijas universitātes paleontologu grupa Tima Vaita
(Tim D. White) vadībā. Aprakstīts 2003. gadā.
Sistemātiskais nosaukums rāda, ka šajā gadījumā tā ir
Homo sapiens pasuga. Daži zinātnieki šo
atradumu iekļauj sugas Homo helmei sastāvā kā
piederīgu arhaiskajiem Homo sapiens.
Afāru valodā idaltu nozīmē 'vecākais,
senākais'.
|
Homo
sapiens neanderthalensis |
Homo
neanderthalensis |
неандерталец |
*neandertālietis |
Tā neandertāliešus dēvē zinātnieki, kuri uzskata, ka
neandertālieši ir nevis patstāvīga suga, bet Homo
sapiens pasuga. Mūsdienās vairāki ģenētiski pētījumi
liecina par krustošanos starp neandertāliešiem un
cilvēkiem, un runā par labu šim apgalvojumam.
Runājot par sugu nevis par indivīdu, parasti tiek
lietota daudzskaitļa forma.
|
*Homo
sapiens sapiens (Linnaeus, 1758) |
|
современный
человек разумный, человек разумнейший |
*mūsdienu
saprātīgais cilvēks |
Mūsdienu cilvēks, kas kopš vēlā paleolīta pirms 50-40
tūkst. gadu apdzīvoja gandrīz visu sauszemi. Austrumeiropā
parādījās pirms 45 tūkst. gadu, bet Rietumeiropā pirms ~ 40
tūkst. gadu.
Pārstāvēts ar vairākām rasēm, kas ir vienas sugas
adaptīvie tipi, kuri pielāgojušies dažādiem klimatiskajiem
apstākļiem. Pagaidām tā ir vienīgā zināmā mūsdienu cilvēka
suga. Starp zinātniekiem nav vienota viedokļa par
vecumu.
Bieži nosaukums tiek lietots neprecīzā vienkāršotā formā
- Homo sapiens.
|
Kenyanthropus platyops (Leakey et al.,
2001) |
|
плосколицый
человек из Кении |
plakansejas
keniantrops |
Pirmo reizi atrasts 1998. gadā Kenijā pie Turkanas
ezera, kur strādāja ekspedīcija Meivas Līkijas
(Meave G. Leakey) vadībā. 1999. gadā
atrasts ļoti labi saglabājies galvaskauss, vecums
3,5-3,2milj. gadu.
Zobu uzbūve liecina par mīkstas barības lietošanu. Zobi
un žokļi kļuvuši daudz mazāki nekā australopitēkiem. Tas
ļāva keniantropiem dzīvot līdzās Afāras australopitēkiem,
nekonkurējot ar viņiem barības dēļ. Viņa pēctecis bijis
Homo ergaster.
Smadzeņu izpētē pierādīts, ka keniantropiem bija
attīstīta žestu valoda un sāka attīstīties runas spējas.
Cilvēciskās pazīmes ir daudz labāk izteiktas sejas daļā,
bet smadzenes ir mazas. Patlaban uzskatāms par iespējamu
cilvēka senci.
Nosaukums dots pēc atraduma Kenijā un ņemot vērā svarīgo
pazīmi - plakanu seju, daudz plakanāku nekā citām sugām.
Kopumā tas nozīmē 'Kenijas cilvēks ar plakanu seju' jeb
'plakansejas cilvēks'.
|
Kenyapithecus |
Kenyapithecus wickeri (Leakey, 1962) |
кениапитеки,
кенийские обезьяны
|
keniapitēki |
1961. gadā atrasts Fort Ternanā Kenijā Lūisa Līkija
(Louis Leakey) ekspedīcijas laikā. Vēlāk atrasts arī
Eiropā. Miocēna cilvēkpērtiķis no driopitēku grupas
(iespējams, no prokonsuliem).
Dzīvojis pirms 14 milj. gadu. Ļoti līdzīgs Āzijas
ramapitēkam.
Zināma tikai viena suga - Kenyapithecus wickeri,
tāpēc pagaidām, kamēr nav atrasta vēl kāda suga, ir
vienalga, kādu nosaukumu lietot: Kenyapithecus vai
Kenyapithecus wickeri.
Nosaukums - pēc senākiem atradumiem Kenijā.
|
Kenyapithecus africanus |
Griphopithecus |
кениапитек
африканский |
Āfrikas
keniapitēks |
Salīdzinājumā ar īstajiem keniapitēkiem tā ir
primitīvāka suga, tāpēc tagad tā izslēgta no keniapitēku
ģints un iekļauta Griphopithecus ģints sastāvā ar
nosaukumu grifopitēks 'noslēpumainais pērtiķis', bet
literatūrā joprojām var sastapt arī veco nosaukumu.
Pēc Kanādas zinātnieka Deivida Begana (David
Begun) slēdziena grifopitēks ir afropitēka pēctecis,
kas parādījās Turcijā un Vācijā pirms 16,5 milj. gadu,
pirms Eirāzija atdalījās no Afroarābijas.
|
Kenyapithecus wickeri (Leakey, 1962) |
Kenyapithecus |
кениапитек |
Vikera
keniapitēks |
Keniapitēku ģints vienīgā suga, tāpēc bieži to sauc
vienkārši par keniapitēku. 1961. gadā atrasts
Fort Ternanā Kenijā (Lūisa Līkija ekspedīcijā), vēlāk - arī
Eiropā.
Āfrikas cilvēkpērtiķis no driopitēku grupas (iespējams,
no prokonsuliem), ļoti līdzīgs Āzijas ramapitēkam. Dzīvojis
pirms 14 milj. gadu. Iespējams, mūsdienu Āfrikas
cilvēkpērtiķu sencis, krūmaino ainavu iemītnieks.
Zobu uzbūve ar biezāku emaljas kārtu liecina par rupjāku
barību nekā tā, ko lieto šimpanzes. Jaunam indivīdam augums
~ 168 cm.
Nosaukums - pēc pirmā atraduma Kenijā un par godu
atklājējam Fredam Vikeram (Fred Wicker).
|
Morotopithecus (Gebo et al., 1997) |
|
моротопитеки |
morotopitēki |
Pirmo reizi atrasts 1961.-1963. gadā Moroto Ugandas
austrumos Āfrikā. Jaunākie atradumi 1994.-1995. gadā
papildināja informāciju par šiem primātiem, kas dzīvojuši
agrīnajā vai vidējā miocēnā.
1997. gadā tika aprakstīta jauna ģints un suga.
Mūsdienās ir atrasti sejas kauli, vairāki zobi un daži
skeleta kauli.
Nosaukums dots pēc atrašanas vietas Moroto Ugandā un
nozīmē 'Moroto pērtiķi'.
|
Morotopithecus bishopi |
|
моротопитек
Бишопа |
Bišopa
morotopitēks |
Pagaidām vienīgā zināmā morotopitēku suga. Vecums
~20,6 milj. gadu.
Lielu izmēru hominīds.
Pēc skeleta uzbūves var secināt, ka šie primāti bija
pielāgojušies dzīvei mežā, pārtika no augļiem.
Viņiem sāka attīstīties vertikālā gaita uz divām kājām.
Skriemeļu uzbūve liecina, ka morotopitēka pēcteči varēja
attīstīties tikai kā būtnes ar taisnu muguru un staigāšanu
uz divām kājām.
Nosaukums - pēc pirmo atradumu vietas Moroto Ugandā un
atklājēja, ekspedīcijas vadītāja britu ģeologa Viljama
Bišopa (William Bishop) vārda, kurš pirmais atrada
šīs sugas kaulus.
|
Nakalipithecus (Kunimatsu et al.,
2007) |
|
накалипитеки |
nakalipitēki |
2005. gadā kopējās Kenijas un Japānas paleontologu
ekspedīcijas laikā pirmo reizi atrasti vairāki zobi un
apakšžoklis.
Vecums ~ 9,9-9,8 milj. gadu. Nakalipitēki ir vieni no
senākajiem zināmajiem hominīniem. Iespējams, vieni no
cilvēka un cilvēkpērtiķu kopējiem senčiem.
2007. gadā tos aprakstīja ekspedīcijas vadītājs Jutaka
Kunimatss (Yutaka Kunimatsu) no Kioto
universitātes.
Nosaukums - pēc atraduma vietas Nakali Kenijā
Austrumāfrikas rifta zonā, kur agrāk bija uzieti vairāki
citi atradumi, un nozīmē 'Nakali pērtiķi'.
|
Nakalipithecus nakayamai |
|
накалипитек
Накаямы |
Nakajamas
nakalipitēks |
Vienīgā suga ģintī, 2007. gadā to aprakstīja
ekspedīcijas vadītājs - prof. Jutaka Kunimatss (Yutaka
Kunimatsu) no Kioto universitātes.
Vecums ~ 9,9-9,8 milj. gadu. Iespējams, viens no cilvēka
un cilvēkpērtiķu kopējiem senčiem.
Nosaukums - pēc atraduma vietas Nakali Kenijā,
Austrumāfrikas rifta zonā (kur agrāk bija uzieti vairāki
citi atradumi), kā arī par godu Japānas ģeologam prof. K.
Nakajamam (Katsuhiro).
|
Neoanthropus |
|
неоантропы |
neoantropi |
Anatomiski - mūsdienu tipa cilvēku grupa, kas apvieno
dažādas mūsdienu cilvēku formas neatkarīgi no izplatības
areāla. Kopējs fosilo un dzīvojušo cilvēku grupu nosaukums.
Tipiskie fosilo neoantropu pārstāvji -
kromanjonieši.
Senākie pārstāvji bija masīvāki, līdz neolīta laikmetam
tie ieguvuši nedaudz smalkāku ķermeņa uzbūvi un mūsdienu
rasu pazīmes.
Raksturīgās pazīmes - liela kupolveidīga galvaskausa
smadzeņu daļa, lielas smadzenes, vertikāla piere bez uzacu
valnīšiem, labi attīstīts zods.
Nosaukums nozīmē 'jaunie cilvēki', sengrieķu neos
'jauns' un anthrōpos 'cilvēks'.
|
Oreopithecus |
|
ореопитеки |
oreopitēki |
Dzīvei kokos īpaši pielāgotas formas. Bija izplatīti
miocēnā tropu purvu mežos, tāpēc ir vēl viens nosaukums -
"purva pērtiķi". Uzskatāmi par sānzaru, kas attīstījās
vienā laikā ar driopitēkiem. Mēģinājuši staigāt uz divām
kājām.
Izzuduši apmēram pirms 9 milj. gadu vides pārmaiņu dēļ,
kad klimats kļuvis aukstāks.
Pirmo sugu Oreopithecus bambolii atrada Francijas
paleontologs Pols Gerveiss (Paul Gervais) 1872.
gadā. Vēlāk citas sugas atrastas gan Āfrikā, gan Eiropā,
sevišķi daudz - Itālijā.
Nosaukums - darināts no grieķu valodas vārdiem
oros un pithēkos, kas nozīmē 'pakalnu
pērtiķis'.
|
Orrorin
tugenensis (Senut et al., 2001) |
Praeanthropus tugenensis |
тугенский
oррорин, тудженский oррорин
|
Tugenas
ororīns |
Ororīnu ģints, pagaidām pārstāvēta ar vienu zināmu
sugu. Viens no hominīnu senčiem, bieži viņu pieskaita pie
agrīnajiem australopitēkiem.
2000. gadā Baringo Kenijā Āfrikā atrasti piecu indivīdu
skeleta kauli. Tie atradās starp diviem vulkānisko pelnu
slāņiem. Vecums - līdz 6,2-5,6milj. gadu, pēc citiem datiem
- 7,0 milj. gadu.
Dzīvoja sausos tropu mežos. 1,4 m gara būtne, kas
staigāja pa zemi uz divām kājām. Gurna kauls ļoti līdzīgs
cilvēka gurna kaulam. Joprojām veikli pārvietojās pa
lieliem koku zariem, par ko liecina saliekti roku pirksti.
Arī zobi diezgan līdzīgi cilvēka zobiem.
Daži zinātnieki uzskata, ka ororīns bija cilvēka sencis.
Tādā gadījumā ardipitēki un australopitēki ir strupceļa
zari.
Cits viedoklis ir Braienam Ričmondam (Brian G.
Ricgmond), kurš iekļauj ororīnus cilvēciskās "ķēdes"
sākumā, neizslēdzot australopitēkus u. c.
Orrorin Tugenas dialektā nozīmē 'sākotnējais'
jeb 'pirmais cilvēks'. Oficiāli vārds cilvēks šajā
nosaukumā netiek lietots, lai nebūtu pārpratumu par šīs
būtnes attīstību un vietu senču ķēdē.
Atrasts tūkstošgadu mijā, tāpēc tam bieži dots
neoficiāls nosaukums Millenium man, kas nozīmē
'milēniuma cilvēks' jeb 'tūkstošgades cilvēks'.
Sugas nosaukums - pēc Tugen Hills Kenijā 'pirmais
cilvēks, kas dzīvojis Tugenā' jeb 'Tugenas
pirmcilvēks'.
|
Paleoanthropus |
|
палеоантропы,
древние люди |
paleoantropi |
Seno cilvēku grupa, kas apvieno pārejas formas starp
senākiem un mūsdienu tipa cilvēkiem. Bieži tiek saukti par
arhaiskajiem Homo sapiens jeb presapiensiem. Pie šīs
grupas pieder senākie un jaunākie Heidelbergas cilvēki,
neandertālieši un citas grupas. Ir zināmi atradumi Āfrikā,
Eiropā un Āzijas rietumos.
Vecums - 800-28 tūkst. gadu.
Nosaukums - no grieķu val. paleo 'sens, vecs',
anthropos 'cilvēks'.
|
Paranthropus |
|
парантропы |
parantropi |
Literatūrā bieži minēti kā Australopithecus,
jo tā ir australopitēkiem ļoti līdzīga grupa. Daži
zinātnieki uzskata tos par masīvajiem (robustajiem)
australopitēkiem, kas ir agrīno australopitēku pēcteči.
Dzīvoja kā Homo paralēls zars. Pārvietojās
iztaisnojušies.
Vecums - ne vairāk kā 2,7 milj. gadu, toties dzīvoja
veselu 1 milj. gadu kopā ar senākajiem Homo, izzuda
~ pirms 1 milj. gadu.
Nosaukums - no grieķu val. para 'līdzās, blakus',
anthrōpos 'cilvēks', tātad - 'līdzās cilvēkam,
līdzcilvēki'.
|
Paranthropus aethiopicus (Arambourg et Coppens,
1968) |
Australopithecus aethiopicus,
Australopithecus walkeri (Ferguson,
1989),
Paraustralopithecus aethiopicus (Arambourg et
Coppens, 1968)
|
эфиопский
парантроп |
Etiopijas
parantrops |
Viens no senākajiem parantropiem, ne sevišķi masīvs.
Vecums - 2,5 milj. gadu. Iespējams, cēlies no
Australopithecus afarensis un ir Paranthropus
boisei sencis. Atradumi - Kenijā un Etiopijā.
Nosaukums - par godu Etiopijas valstij.
Literatūrā bieži saukts par Australopithecus
aethiopicus ('Etiopijas robustais
australopitēks').
|
Paranthropus boisei |
Australopithecus boisei,
Zinjanthropus boisei (Leakey, 1959)
|
Бойсов
парантроп |
Boisa
parantrops |
Masīvākais parantrops, ļoti liela auguma un robustu
uzbūvi. Pirmo reizi atrasts 1959. gadā Olduvajas aizā
Austrumāfrikā.
Spriežot pēc zobu uzbūves, iespējams, pārtika no rupjas
augu barības, bet žokļi nebija izvirzīti uz priekšu tik
stipri, kā mūsdienu cilvēkpērtiķiem. Ļoti spēcīgo žokļu dēļ
nosaukts par "riekstkodi".
Vecums - 2,5-1,0 (2,3-1,4) milj. gadu.
Sākumā šo hominīdu nosauca par zindžantropu, kas nozīmē
'Austrumu cilvēks'. Ričards Līkijs (Richard Leakey)
uzskatīja, ka zindžantrops pirmais sāka izgatavot
darbarīkus, bet ar laiku izrādījās, ka tā nav.
Vēlāk nosaukums mainīts par godu pētījumu fonda
dibinātājam Čārlzam Boisam (Charles Boise), kurš
bija ekspedīcijas finansētājs.
Literatūrā bieži saukts par Australopithecus
boisei. Tagad kopā ar citiem masīvajiem
australopitēkiem iekļauts parantropu ģintī.
|
Paranthropus robustus |
Australopithecus robustus,
Paranthropus crassidens (Broom, 1948)
|
массивный
парантроп |
masīvais
parantrops |
Masīvs parantrops no Dienvidāfrikas. Ļoti spēcīgi
vaigu kauli un žokļi, bet priekšējie zobi ļoti sīki.
Visēdājs.
Vecums 2,5-0,9, pēc citiem datiem - 2,0-1,5 milj.
gadu.
Nosaukums - pēc raupjiem, spēcīgiem (robustiem)
vaibstiem un masīva galvaskausa ar izteiktu reljefu un
kaula seksti pakauša augšdaļā, pie kā piestiprināti spēcīgi
apakšžokļa muskuļi.
Literatūrā bieži saukts par Australopithecus
robustus. Tagad kopā ar citiem masīvajiem
australopitēkiem iekļauts parantropu ģintī.
|
Parapithecus (Schlosser, 1911) |
|
парапитеки |
parapitēki |
Pirmo reizi atrasti 1911. gadā Fajumas oāzē Ēģiptē.
Propliopitēku senči. Dzīvojuši agrajā oligocēnā pirms 30
milj. gadu.
Primātu dzimta, kurā apvienoti apidiumi un parapitēki -
nelieli pērtiķi, kas uzturējās kokos un atgādināja mūsdienu
Amerikas pērtiķus saimirus. Amerikas kontinentā tie bija
ieradušies no Vecās pasaules pa sauszemes tiltiem un salām,
kad ūdens līmenis bijis daudz zemāks nekā mūsdienās.
|
Pierolapithecus catalaunica |
|
пиеролапитек |
Katalonijas
pjerolapitēks |
2004. gadā atklāta suga, anojapitēka pēctecis.
Atradums apstiprināja paleontologa S. Moija-Solas
(Salvador Moyà-Solà) teoriju par vidējā
miocēnā pirms 13 milj. gadu Eiropā dzīvojušajiem hominīdiem
- cilvēka senčiem. Vēlāk dažas grupas varēja atgriezties
Āfrikā.
Tas bijis ļoti liela auguma tēviņš ar lielu krūškurvi,
lieliem plaukstu pamatiem un plakanu seju.
Nosaukums - pēc atrašanas vietas
Els-Ostalets-de-Pjerolla netālu no Barselonas,
Katalonijas provincē Spānijā.
Zinātnieku vidū šis atradums pazīstams ar neoficiālu
vārdu Pau.
|
Pithecanthropus |
|
питекантропы,
обезьянолюди
|
pitekantropi |
Viena no senākajām cilvēku grupām. Tieši šīs grupas
pārstāvis bija pirmais atrastais senākais cilvēks. To
atklāja kara ārsts Eižens Dibuā (Eugène Dubois)
1887. gadā Javas salā Indonēzijā. Vēlāk atrasti vēl 40
indivīdi.
Raksturīgākā pazīme - ļoti masīvi uzacu valnīši, ļoti
izstiepts galvaskauss ar zemu velvi.
Senākie atradumi ir ~ 1,6 milj., jaunākie - 50-40 tūkst.
gadu veci, tātad pitekantropi izzuda laikā, kad viņu
teritorijas sāka iekarot mūsdienu tipa cilvēki.
Ar šo grupu ir saistīta izplatīta kļūda - visus senākos
cilvēkus saukt par pitekantropiem.
Nosaukums - Pithecanthropus nozīmē
'pērtiķcilvēks', grieķu val. pithēcos 'pērtiķis',
anthrōpos 'cilvēks'.
|
Pithecanthropus erectus |
Homo erectus |
питекантроп, человек прямоходящий, человек
выпрямившийся,
эректус
|
stāvstājas
pitekantrops |
Pirmais
pitekantropu atradums (1887. gadā) aprakstīts kā
Pithecanthropus erectus. Tagad pareizais
sistemātiskais nosaukums ir Homo erectus, bet bieži
lieto nosaukumus pitekantrops un pērtiķcilvēks,
kas nav kļūda. Iespējams, cēlies no Āfrikas Homo
ergaster. |
Ponginae |
|
человекообразные обезьяны, понгины |
pongīni |
Mūsdienu
cilvēkpērtiķu apakšdzimta hominīdu dzimtā Hominidae -
cilvēkpērtiķi. Tās sastāvā ietilpst gorillas, šimpanzes un
orangutani. |
*Primates |
|
приматы |
*primāti |
Viena no progresīvākajām zīdītāju kārtām, kuras
pārstāvjiem raksturīgas lielas smadzenes, binokulāra redze,
labi attīstīti priekšējo ekstremitāšu (roku) pirksti ar
plakaniem nagiem, ar kuriem spēj satvert priekšmetus u.
c.
Nosaukums - no vārda prima, kas latīņu valodā
nozīmē 'pirmais, augstākais'.
|
Proconsul |
|
проконсулы |
prokonsuli |
Miocēna primāti, kas pirms 27-17milj. gadu dzīvojuši
Āfrikas tropu mežos un pirmo reizi atrasti 1909.
gadā.
Mērkaķu un cilvēkpērtiķu pazīmju sajaukums. Daži
zinātnieki uzskata tos par agrīnajiem cilvēkpērtiķiem, citi
- par Vecās pasaules pērtiķu senčiem pirms zemāko un
augstāko pērtiķu zaru atdalīšanās.
Nosaukums - dots, uzskatot, ka šī suga bija šimpanžu
sencis (Consul - 20. gadsimta sākumā izplatīts
dresēto šimpanžu vārds).
|
Propliopithecus |
|
проплиопитеки |
propliopitēki |
Dzimtā apvienoti vairāki senie primāti - senākie
antropoīdi: oligopitēki, katopitēki, propliopitēki,
eģiptopitēki un citi, kas dzīvojuši agrajā oligocēnā pirms
30 milj. gadu. Atrasti kopā ar parapitēkiem Fajumas oāzē
Ēģiptē.
Iespējams, parapitēku pēcteči vai paralēlā grupa.
|
ramamorfi |
|
рамаморфы |
ramamorfi |
Hominoīdu Āzijas zars, kurā apvienotas ramapitēkiem
līdzīgas sugas. Vēlāk šajā grupā iekļauti arī sivapitēki un
gigantopitēki. Līdzīgi Āfrikas keniapitēkiem, bet
nedaudz jaunāki. No mūsdienu cilvēkpērtiķiem tiem visvairāk
līdzinās orangutani, īpaši pēc zobiem.
Nosaukums dots pēc pirmās šīs grupas ģints
Ramapithecus un nozīmē 'ramapitēku tipa'.
|
Ramapithecus |
|
рамапитеки |
ramapitēki |
Miocēna cilvēkpērtiķi, pirms 8-14 milj. gadu
dzīvojuši vairākās vietās Āzijā.
Agrāk par ramapitēkiem uzskatīja arī atradumus Eiropā
(rudapitēki Ungārijā, grekopitēki Grieķijā, keniapitēki
Austrumāfrikā) u. c. Tagad tos uzskata par orangutana
senčiem, kas ir līdzīgi sivapitēkiem.
Nosaukums dots par godu hinduistu dievam Rāmam un nozīmē
'Rāmas pērtiķi' .
|
Ramapithecus
brevirostris
(Levis, 1934)
|
Sivapithecus brevirostris |
рамапитек
короткорылый |
īspurna
ramapitēks |
Pirmais ramapitēks atrasts 1932. gadā Indijas
ziemeļos (Siwalic Hills, tagad - Pakistānas
teritorija), vairāk attīstīts nekā sivapitēki. Iespējams,
pārvietojās uz divām kājām un aktīvi izmantoja priekšmetus
kā darbarīkus.
Ir viedoklis, ka īstenībā ramapitēks ir sivapitēka
mātīte, nevis atsevišķa suga.
Sugas nosaukums brevirostris nozīmē 'ar īso
purnu', kas norāda uz to, ka sejas daļa bija maza, uz
priekšu neizvirzīta.
|
Rudapithecus hungaricus |
Dryopithecus hungaricus,
Dryopithecus brancoi
|
pудапитек
венгерский |
Ungārijas
rudapitēks |
Miocēna cilvēkpērtiķis, kas pirms 11-10 milj. gadu
dzīvojis Eiropā tagadējās Ungārijas teritorijā. Šeit
attīstījās divkāju staigāšana, pārvietojoties pa koku
zariem.
Iespējamais cilvēka, šimpanzes un gorillas
sencis.
Nosaukums - pēc atraduma vietas pie pilsētas
Rudabanya Ungārijā. No pārējiem driopitēku
atradumiem atšķīrās ar labi saglabātiem kauliem.
Tagad tas ir iekļauts driopitēku ģints sugā
Dryopithecus brancoi, kuras nosaukums ir vecāks nekā
rudapitēks: driopitēka zobu 1898. gadā Salmendingenā Vācijā
atrada Branko (Branco), bet Šlosers
(Schlosser) to aprakstīja kā jaunu sugu 1901.
gadā.
|
Sahelanthropus tchadensis (Brunet et al.,
2002) |
|
сахеланроп чадский, прaчеловек из Чада,
Тумаи
|
Čadas
sāhelantrops |
Viens no senākajiem hominīdiem, 7-6milj. gadu
vecs.
Atrasts 2001. gadā sāhela zonā Čadas ziemeļos uz
dienvidiem no Sahāras, tāpēc bieži tiek saukts par "sāhela
cilvēku". Pierādījums tam, ka interesanti atradumi mēdz būt
ne tikai Austrumāfrikā.
Pārvietojās uz divām kājām. Iespējams, ir cilvēka un
cilvēkpērtiķu kopējais sencis.
Nosaukums dots pēc atrašanas vietas Čadas sāhelā un
nozīmē 'Čadas sāhela cilvēks'.
Zinātnieku vidū pazīstams ar neoficiālu nosaukumu
"Tumajs" (Toumai), kas nozīmē 'dzīvības cerība'.
|
*Sinanthropus |
Homo erectus pekinensis |
cинантропы,
китайский человек |
*sinantropi |
Pirmo reizi sinantropus kā atsevišķu grupu 1927. gadā
aprakstīja Deividsons Bleks (Davidson Black).
Iespējams, ka tie ir 770-400 tūkst. gadu veci attīstītākie
Homo erectus pēcteči. Sistemātiskais nosaukums -
Homo erectus pekinensis.
Nosaukums dots pēc vecā Ķīnas nosaukuma Sina un
nozīmē 'Ķīnas cilvēki', bieži sastopams literatūrā.
|
Sivapithecus (Pilgim, 1910) |
|
cивапитеки,
шивапитеки
|
sivapitēki |
Pirmais atradums - Indijā Sivalikas kalnos
(Siwalic Hills). Vēlāk - Pakistānā un vairākās citās
vietās Āzijā. Cilvēkpērtiķu ģints, kas dzīvojusi miocēnā
pirms 12,5-8,5 milj. gadu.
Raksturīgākā pazīme - ļoti bieza zobu emalja.
Nosaukums - pēc atraduma vietas Sivalikas kalnos
(Siwalic Hills) un par godu hinduistu dievam Šivam,
tas nozīmē 'Šiva pērtiķi', tāpēc tos bieži sauc par
"šivapitēkiem", nevis "sivapitēkiem".
|
Udabnopithecus |
|
удабнопитеки |
udabnopitēki |
Ģints izdalīta pēc 1939. gadā atrastiem diviem
zobiem. Vieni no Eiropas izmirušajiem driopitēku grupas
cilvēkpērtiķiem, kas līdzīgi grifopitēkiem.
Dzīvojuši pirms 2 milj. gadu. Sākumā atradumi bija
datēti ar vecumu 14-12milj. gadu, bet vēlāk precīzāko
metožu lietošana pamatīgi mainīja priekšstatu par šo
atradumu vecumu un vietu evolūcijā.
Nosaukums dots pēc atrašanas vietas miestiņā Udabno 60
km no Tbilisi Gruzijā un nozīmē 'Udabnas pērtiķi'.
|
Udabnopithecus garedziensis
(Burčak-Abramovič et Gabašvili,
1949) |
Dryopithecus garedziensis |
удабнопитек
грузинский |
Gruzijas
udabnopitēks |
Suga aprakstīta 1949. gadā pēc diviem zobiem (sk.
Udabnopithecus), kas atrasti 1939. gadā. Vienīgā
udabnopitēku suga.
Vecums - 2 milj. gadu.
Daži zinātnieki apgalvo, ka īstenībā nebija nekādu
atradumu. Tie bija izdomāti, lai izdabātu Staļinam un
pasludinātu Gruziju par cilvēces pirmdzimteni.
Nosaukums - pēc atrašanas vietas miestiņā Udabno 60 km
no Tbilisi Gruzijā un gruzīnu tautas nosaukuma senajā
persiešu valodā gurdž jeb gardž.
|
Victoriapithecus |
|
викториапитеки |
viktoriapitēki |
Senākie, 20 milj. gadu vecie "īstie" mērkaķu dzimtas
pārstāvji. No šiem primātiem ir cēlušies kolobi un
mērkaķi.
Atradumu vecums Eiropā - 11 milj. gadu, Afganistānā un
Indijā - 7-6 milj. gadu, Ķīnā un Indonēzijā - vēl
jaunāki.
Nosaukums - pēc pirmo atradumu vietas uz Maboko salas
Viktorijas ezerā Tanzānijā, Āfrikā.
|
Victoriapithecus macinnesi (Fleagle,
1988) |
|
викториапитек
Макинна |
Makinna
viktoriapitēks |
Āfrikas viktoriapitēku pārstāvji, dzīvojuši vidējā
miocēnā pirms 20 milj. gadu. Senākie ģints
pārstāvji.
Nosaukums - pēc pirmo atradumu vietas Mabuko
(Maboko) salā Viktorijas ezerā Kenijā un skotu
zinātnieka Donalda Makinna (Donald MacInn) vārda
(uzvārds - pēc skotu klana MacInn).
|
|
|
Statuss:
spēkā esošs
Izdevējs: LZA Terminoloģijas komisija
Veids:
lēmums
Numurs: 91Pieņemts: 03.05.2011.Stājas spēkā: 03.05.2011.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 136, 31.08.2011.
|