Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumus Nr. 1001 "Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība". Ministru kabineta noteikumi Nr.521
Rīgā 2011.gada 5.jūlijā (prot. Nr.41 15.§) Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Pilsonības likuma 17.panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka naturalizācijas iesnieguma (turpmāk – iesniegums) pieņemšanas un izskatīšanas kārtību. 2. Iesniegumu pieņem un izskata Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes struktūrvienība – Naturalizācijas pārvalde. 3. Persona, kura vēlas naturalizēties, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālās nodaļas (turpmāk – nodaļa) starpniecību personīgi iesniedz Naturalizācijas pārvaldē iesniegumu (1.pielikums) un šādus dokumentus: 3.1. apliecinājumu par legāla iztikas avota esību; 3.2. dokumentu par valsts nodevas samaksu vai dokumentu, pamatojoties uz kuru persona ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas; 3.3. fotogrāfiju (3 x 4 cm). 4. Ja persona ir Latvijas nepilsonis vai bezvalstnieks, tā, aizpildot iesniegumu, paraksta apliecinājumu, ka nav citas valsts pilsonis (pavalstnieks). 5. Aizpildot iesniegumu, persona paraksta solījumu par uzticību Latvijas Republikai (turpmāk – solījums). 6. Ja persona vēlas, lai saskaņā ar Pilsonības likuma 14.panta otro daļu iesniegums tiktu izskatīts ārpus vispārējās izskatīšanas secības, tā papildus šo noteikumu 3.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentu, kas apliecina personas atbilstību Pilsonības likuma 14.panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem. 7. Ja persona, kura naturalizējas vai kura ir ieguvusi Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, lūdz uzņemt pilsonībā savu nepilngadīgo bērnu līdz 15 gadu vecumam, viņa aizpilda arī iesniegumu par bērna naturalizāciju (2.pielikums) un uzrāda bērna dzimšanas apliecību, ja nodaļa citādi nevar pārliecināties par bērna pārstāvības tiesībām. Iesniegumu par bērna naturalizāciju paraksta abi vecāki vai persona uzrāda dokumentu, kas apliecina, ka personai ir tiesības realizēt aizgādības tiesības pār bērnu bez otra vecāka. Nepilngadīgais bērns (vecumā no 14 līdz 15 gadiem) paraksta apliecinājumu, ka neiebilst pret uzņemšanu Latvijas pilsonībā. 8. Ja šo noteikumu 7.punktā minēto iesniegumu neaizpilda nodaļā, bērna vecāku parakstus apliecina notariāli. 9. Ja Naturalizācijas pārvalde konstatē, ka personas nepilngadīgajam bērnam varētu būt izveidojusies tiesiska saikne ar citu valsti (dzimis, dzīvojis, viens no vecākiem ir citas valsts pilsonis), persona iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka tās nepilngadīgais bērns nav citas valsts pilsonis, vai dokumentāru apliecinājumu, ka šādu dokumentu nav iespējams iegūt. 10. Kad iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti ir iesniegti un persona ir parakstījusi solījumu un apliecinājumu, ka tā nav citas valsts pilsonis (pavalstnieks) (ja nepieciešams), personu nosūta uz latviešu valodas prasmes pārbaudi un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi, ja saskaņā ar Pilsonības likumu personai jākārto minētās pārbaudes. Personu nosūta tikai uz Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi, ja tā papildus šo noteikumu 3.punktā iesniegtajiem dokumentiem uzrāda vienu no dokumentiem, kas minēti Ministru kabineta noteikumos par Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi un kas dod tiesības nekārtot latviešu valodas prasmes pārbaudi. 11. Ja nav iesniegti visi šo noteikumu 3. vai 9.punktā minētie dokumenti, iesniegumā vai pievienotajos dokumentos sniegtā informācija neatbilst Pilsonības likumā noteiktajām prasībām, persona atsakās parakstīt solījumu vai nav izpildījusi šo noteikumu 4., 7. vai 8.punktā minētos nosacījumus, Naturalizācijas pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu izdot attiecīgo administratīvo aktu. Persona šo atteikumu var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam. 12. Persona, kurai saskaņā ar Pilsonības likuma 21.panta otro daļu ir noteikta īpaša zināšanu pārbaudes kārtība, papildus šo noteikumu 3.punktā minētajiem dokumentiem uzrāda I invaliditātes grupas apliecību (ja tāda ir personas rīcībā) vai iesniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu (ja tāds ir personas rīcībā), uz kura pamata attiecīgajai personai ir piešķiramas tiesības uz atvieglojumiem zināšanu pārbaudes kārtošanā vai atbrīvojums no pārbaudes. 13. Uzskatāms, ka persona saskaņā ar Pilsonības likuma 17.panta otro daļu ir iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus, ja tā ir: 13.1. nokārtojusi latviešu valodas prasmes pārbaudi vai ir uzrādījusi šo noteikumu 10. vai 12.punktā minētos dokumentus; 13.2. nokārtojusi Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi vai uzrādījusi šo noteikumu 12.punktā minēto dokumentu; 13.3. iesniegusi šo noteikumu 16.punktā minēto dokumentu, ja tas ir nepieciešams. 14. Lai pārbaudītu personas sniegtās informācijas patiesumu un tās atbilstību Pilsonības likuma 11.pantā minētajām prasībām, Naturalizācijas pārvalde pieprasa informāciju no šādām iestādēm: 14.1. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra; 14.2. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra; 14.3. valsts drošības iestādēm. 15. Naturalizācijas pārvalde nepieciešamo informāciju var pieprasīt arī no citām valsts pārvaldes iestādēm. 16. Ja persona nav tiesīga iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā Pilsonības likuma 9.panta pirmās daļas vai 12.panta pirmās daļas 7.punktā minētā nosacījuma dēļ, attiecīgo personu uzaicina iesniegt ekspatriācijas atļauju, ja to paredz attiecīgās valsts likumi, vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu. 17. Naturalizācijas pārvalde iesnieguma izskatīšanu aptur šādos gadījumos: 17.1. persona tiek saukta pie kriminālatbildības; 17.2. ir ierosināta pārbaudes lieta par personas sadarbību ar bijušās PSRS (LPSR) Valsts drošības komiteju (turpmāk – drošības komiteja); 17.3. no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra ir saņemta atbilde, ka centra rīcībā ir informācija par to, ka persona ir bijusi drošības komitejas vai kādas citas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieks, informators, aģents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs; 17.4. persona sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 16.punktā minētā uzaicinājuma saņemšanas bez attaisnojoša iemesla neiesniedz pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu vai paziņojumu par atteikšanos no iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības), vai ekspatriācijas atļauju, ja to paredz attiecīgās valsts likumi. 18. Naturalizācijas pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu izdot attiecīgo administratīvo aktu šādos gadījumos: 18.1. pēc personas lūguma; 18.2. persona iesnieguma izskatīšanas laikā ir ieguvusi Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā vai par īpašiem nopelniem Latvijas labā; 18.3. ir pagājis gads, kopš apturēta iesnieguma izskatīšana šo noteikumu 17.3.apakšpunktā minētajā gadījumā un persona nav griezusies prokuratūrā ar pieteikumu, kurā lūdz pārbaudīt faktu par sadarbību ar drošības komiteju; 18.4. ir pagājis gads, kopš apturēta iesnieguma izskatīšana šo noteikumu 17.4.apakšpunktā minētā iemesla dēļ; 18.5. persona neierodas uz Pilsonības likumā paredzēto latviešu valodas prasmes vai Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi un divu mēnešu laikā neiesniedz dokumentus, kas apliecina, ka tā neieradās uz pārbaudi attaisnojoša iemesla dēļ; 18.6. persona trīs reizes nenokārto vai atsakās kārtot Pilsonības likumā paredzēto latviešu valodas prasmes vai Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi; 18.7. nepilngadīgais, kurš naturalizējas saskaņā ar Pilsonības likuma 15.pantu, ir sasniedzis 15 gadu vecumu, pirms Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā. 19. Naturalizācijas pārvalde pieņem lēmumu par naturalizācijas atteikumu, ja: 19.1. persona sniegusi nepatiesas ziņas; 19.2. izskatot iesniegumu, atklājas, ka nav likumīga pamata naturalizācijai vai tas ir zudis; 19.3. persona, kārtojot Pilsonības likumā noteikto Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu vai latviešu valodas prasmes pārbaudi, ir pārkāpusi pārbaudes noteikumus. 20. Ja persona atbilst visiem Pilsonības likuma 12.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, Naturalizācijas pārvalde sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par personas uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā un informē par to personu. 21. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumus Nr.34 "Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 32./33.nr.; 2000, 435./437.nr.; 2001, 7., 99.nr.; 2003, 63., 161.nr.; 2004, 20.nr.; 2005, 135.nr.; 2006, 128.nr.; 2010, 38.nr.). Ministru prezidents V.Dombrovskis
Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs, tieslietu ministrs A.Štokenbergs Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs, tieslietu ministrs A.Štokenbergs
Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs, tieslietu ministrs A.Štokenbergs
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība
Statuss:
Zaudējis spēku
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|