Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.12

Rīgā 2011.gada 4.janvārī (prot. Nr.1 36.§)
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums
Izdoti saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas dalību
Kioto protokola elastīgajos mehānismos
"
10.panta trešās daļas 1. un 2.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" (turpmāk – konkurss) nolikumu, tai skaitā vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas un īstenošanas kārtību.

2. Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, ieviešot tehnoloģijas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, kā arī nodrošinot pāreju no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus.

3. Projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikas pilsētu vai novadu pašvaldības domes (turpmāk – pašvaldības), tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes un Latvijas Republikā reģistrēti komersanti (turpmāk – komersanti).

4. Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums (turpmāk – finansējums) ir 39 437 561,54 euro, tai skaitā:

4.1. pašvaldībām un tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm – 5 691 487,24 euro;

4.2. komersantiem – 33 746 074,30 euro.

(Grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1339; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

4.1 Finanšu instrumenta finansējumu pievieno atklātā konkursā "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" pieejamam finanšu instrumenta finansējumam, ja:

4.1 1. projekta iesniedzējs zaudējis tiesības slēgt projekta līgumu;

4.1 2. projekta iesniegumā, kas ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu, norādīto aktivitāšu īstenošanai nav pietiekams finansējuma atlikums un ir pieņemts lēmums par projekta iesnieguma noraidīšanu;

4.1 3. konkursa īstenošanas laikā tiek izbeigts ar finansējuma saņēmēju noslēgtais projekta līgums;

4.1 4. projekta īstenošanas laikā, grozot ar finansējuma saņēmēju noslēgto projekta līgumu, tiek samazināta šā projekta līguma ietvaros pieejamā finanšu instrumenta finansējuma summa;

4.1 5. pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas un gala maksājuma pārskaitīšanas tiek konstatēts, ka finansējuma saņēmējs nav izmantojis visu projekta ietvaros pieejamo finanšu instrumenta finansējumu.

(MK 25.09.2012. noteikumu Nr.666 redakcijā)

5. Viena veida atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jomai, kura minēta šo noteikumu 22.punktā, kopējais atbalsts nepārsniedz 40 % no konkursam pieejamā finansējuma. Atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju joma siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām, kuras atbilst šo noteikumu 22.6.apakšpunktam, tiek noteikta atbilstoši siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijai, kurai projekta ietvaros ir paredzēts lielāks plānotais saražotās enerģijas daudzums gadā.

6. Komersantiem finansējumu sniedz saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008.gada 9.augusts, Nr. L214/3) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 800/2008).

7. Finansējumu konkursa ietvaros piešķir, ja ievērotas Komisijas regulas Nr. 800/2008 8.pantā noteiktās prasības.

8. Konkursa ietvaros apstiprinātajos projektos paredzētās aktivitātes īsteno līdz 2012.gada 1.jūlijam.

9. Oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (turpmāk – efektivitātes rādītājs), kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu, nedrīkst būt mazāks par 0,42 kgCO2/euro gadā. Oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

(Grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1339; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

10. Ja pašvaldības, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes projekta iesniegums kvalificējams kā komercdarbības atbalsta projekts, atbildīgā iestāde piemēro šo noteikumu nosacījumus, kas attiecas uz komersantiem.

11. Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā.

II. Prasības projekta iesniedzējam

12. Projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu. Projekta iesniegums var ietvert vairākas aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vairākās ēkās vai teritorijās.

13. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

13.1. projekta iesniedzējs atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta definīcijai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.pielikumam vai lielā komersanta kategorijai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 2.panta 8.punktam;

13.2. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkās vai uz zemes, kas ir projekta iesniedzēja īpašumā, valdījumā vai lietojumā vai par ko projekta iesniedzējs ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu. Īpašumtiesības, valdījuma vai lietojuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas, vai arī ilgtermiņa nomas līgumā ir noteikts termiņš, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas;

13.3. projekta iesniedzējam ir pieejami brīvi finanšu līdzekļi vai tas ir apliecinājis, ka tam būs pieejams kredīts projekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma apmērā (attiecas uz komersantiem);

13.4. projekta iesniegums atbildīgajā iestādē ir iesniegts noteiktajā termiņā un to ir parakstījusi:

13.4.1. atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarotā persona, ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai pašvaldība;

13.4.2. persona, kurai ir paraksta tiesības, ja projekta iesniedzējs ir komersants;

13.5. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir sniedzis patiesu informāciju;

13.6. projekta iesniedzējs par finanšu instrumenta finansētajām attiecināmajām izmaksām nav saņēmis vai nepretendē saņemt līdzfinansējumu citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

13.7. projekta iesniedzējs ir saņēmis vides aizsardzības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās atļaujas un dokumentus vai apliecina, ka tie tiks saņemti līdz tehnoloģiju būvniecības vai uzstādīšanas brīdim;

13.8. hidroelektrostacijām projekta ietvaros ir paredzēts uzstādīt (uzbūvēt) jaunas turbīnas, nomainīt vai modernizēt novecojušās turbīnas ar efektīvākām, videi draudzīgām (darbojošās upes caurteces režīmā) turbīnām un izveidot zivju ceļus (ja tādi ir nepieciešami saskaņā ar vides aizsardzības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem) vai arī hidroelektrostacijām nav paredzēts veidot uzpludinājumu (brīvās plūsmas hidroelektrostacijas);

13.9. primāro energoresursu ietaupījums, ražojot elektroenerģiju un siltumenerģiju koģenerācijā, salīdzinot ar atsevišķu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu, ir lielāks par 1 %. Primāro energoresursu ietaupījumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

ηelCHP – koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu ražotāja deklarētais elektroenerģijas ražošanas lietderības koeficients;

ηthCHP – koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu ražotāja deklarētais siltuma lietderības koeficients;

ηthref – references lietderības koeficients atsevišķai siltumenerģijas ražošanai atkarībā no izmantotā siltumenerģijas izmantošanas veida un kurināmā veida (ja siltumenerģiju izmanto tvaika vai karsta ūdens veidā: koksnes biomasai – 0,86, pārējai biomasai un bioloģiski noārdāmiem atkritumiem – 0,80; ja siltumenerģiju tieši izmanto dūmgāzu veidā: koksnes biomasai – 0,78, pārējai biomasai un bioloģiski noārdāmiem atkritumiem – 0,72);

ηelref – references lietderības koeficients atsevišķai elektroenerģijas ražošanai atkarībā no izmantotā kurināmā veida (koksnes biomasai – 0,339, pārējai biomasai un bioloģiski noārdāmiem atkritumiem – 0,259).

14. Uz finansējumu projekta īstenošanai nevar pretendēt, ja:

14.1. projekta iesniedzējs ir komersants, kura iekārtas ir iesaistītas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu";

14.2. projekta iesniedzējs ir komercsabiedrība, kurai ir licence siltumenerģijas ražošanai un pārvadei vai sadalei;

14.3. projekta iesniedzējs ir komersants, kas ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju un plāno ražot enerģiju no lauksaimnieciskas vai mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas, paredzot pārdot biogāzes koģenerācijas veidā saražoto elektroenerģiju;

14.4. projekta iesniedzējs ir kapitālsabiedrība, kuras dalībnieks ir juridiska persona, kas ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju, vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstības kritērijiem ir atzīta par atbilstīgu lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību un kuras biedri ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju, un kura plāno ražot enerģiju no lauksaimnieciskas vai mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas, paredzot pārdot biogāzes koģenerācijas veidā saražoto elektroenerģiju;

14.5. projekta iesniedzējs ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīts par vainīgu vides aizsardzības, konkurences, darba tiesību vai kukuļošanas pārkāpumā (attiecas, ja projekta iesniedzējs ir juridiska persona);

14.6. projekta iesniedzējam ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 142,29 euro;

14.7. projekta iesniedzējs ir komersants, kas nonācis finansiālās grūtībās un:

14.7.1. ar tiesas lēmumu ir pasludināts par maksātnespējīgu, tai skaitā atrodas sanācijas vai tiesiskās aizsardzības procesā, tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai saskaņā ar komercreģistrā pieejamo informāciju tas atrodas likvidācijas procesā;

14.7.2. zaudējis vairāk par pusi no pamatkapitāla un vairāk nekā ceturtdaļa no šiem pamatkapitāla zaudējumiem ir radušies pēdējo 12 mēnešu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. Šo nosacījumu nepiemēro sīkajiem (mikro), mazajiem vai vidējiem komersantiem, kas ir reģistrēti mazāk nekā pirms trim gadiem kopš projekta iesnieguma iesniegšanas dienas;

14.8. pret projekta iesniedzēju ir vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām vai projektiem saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

14.9. projekta iesniedzēja interesēs fiziska persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi (attiecas, ja projekta iesniedzējs ir juridiska persona);

14.10. projekta iesniedzējs plāno īstenot projektu kādā no neatbalstāmajām nozarēm saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 3.punktu.

(Grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1339; grozījumi 14.6.apakšpunktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

III. Finansējuma apmēra noteikšana

15. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais maksimālais finanšu instrumenta finansējums ir 2 134 307,72 euro.

(Grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1339; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

16. Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz:

16.1. 75 % – pašvaldībām un tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm;

16.2. 65 % – sīkiem (mikro) un maziem komersantiem;

16.3. 55 % – vidējiem komersantiem;

16.4. 45 % – lielajiem komersantiem;

16.5. 35 % – komersantiem, ja tie līdz projekta iesniegšanai atbildīgajā iestādē ir ieguvuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā vai tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

17. Ja projekta iesniedzējs ir pašvaldība vai tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, tad siltumenerģiju un elektroenerģiju, kas projekta ietvaros tiek saražota ar atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām, izmanto tikai pašu vajadzībām. Ja projekta ietvaros ir paredzēts ar siltumenerģiju un elektroenerģiju nodrošināt citus patērētājus, pārdodot tiem saražoto enerģiju, tad, aprēķinot attiecināmās izmaksas, ņem vērā pārdoto enerģijas daudzumu, t.i., attiecināmās izmaksas aprēķina proporcionāli enerģijas daudzumam, kas tiek izmantots pašu vajadzībām, un pārdotajam enerģijas daudzumam.

18. Šo noteikumu ietvaros piešķirto finansējumu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar apvienot ar de minimis atbalstu vai citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros piešķirto finansējumu.

19. Ja projekta īstenošanas gaitā projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz apstiprinātās projekta attiecināmās izmaksas, šo starpību sedz no projekta iesniedzēja finanšu līdzekļiem. Valsts budžeta iestādēm neattiecināmās izmaksas sedz šo noteikumu 76.punktā noteiktajā kārtībā.

IV. Konkursa ietvaros atbalstāmās projekta aktivitātes

20. Konkursa ietvaros atbalstāmas ir šādas projekta aktivitātes:

20.1. siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde, būvniecības darbi, uzstādīšana, rekonstrukcija vai nomaiņa, lai fosilos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas varētu aizvietot ar atjaunojamos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām atbilstoši šo noteikumu 22.punktam;

20.2. elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde, būvniecības darbi, uzstādīšana, rekonstrukcija vai nomaiņa elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem atbilstoši šo noteikumu 22.punktam;

20.3. koģenerācijas elektrostacijā uzstādāmo koģenerācijas iekārtu iegāde, būvniecības darbi, uzstādīšana, rekonstrukcija vai nomaiņa elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem atbilstoši šo noteikumu 22.punktam;

20.4. tehnoloģiju iegāde, būvniecība un uzstādīšana, kuras izmantojot atjaunojamo primāro energoresursu ar lielāku aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju var pārstrādāt lietderīgi izmantojamā atjaunojamā energoresursā ar mazāku aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju.

21. Konkursa ietvaros ir atbalstāma jaunu un kapitāli rekonstruētu (ar ražotāja vai licencēta pārstāvja garantiju) siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde. Lielajiem komersantiem siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām jābūt jaunām.

22. Konkursa ietvaros tiek atbalstītas šādas atjaunojamo energoresursu jomas un tehnoloģijas (nosacījums par tehnoloģiju kopējo uzstādīto jaudu attiecas uz tehnoloģijām, kuras paredzēts uzstādīt vienā ēkā vai projekta iesniegumā norādītajā teritorijā):

22.1. saules enerģija:

22.1.1. saules elektrostacijas (baterijas) ar kopējo uzstādīto jaudu 10 kW vai lielāku;

22.1.2. saules kolektoru sistēmas ar kopējo uzstādīto jaudu 25 kW vai lielāku;

22.2. vēja enerģija – vēja elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 10 kW vai lielāku;

22.3. ūdens enerģija – hidroelektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 50 kW vai lielāku;

22.4. biomasa:

22.4.1. šķeldas, biomasas granulu, salmu un biogāzes tehnoloģijas (katla lietderības koeficients ir noteikts šo noteikumu 2.pielikuma 1.tabulas 3.ailē) ar kopējo uzstādīto jaudu, kas nepārsniedz 3 MW (ieskaitot);

22.4.2. šķeldas, biomasas granulu, salmu un biogāzes koģenerācijas elektrostaciju koģenerācijas iekārtas ar kopējo uzstādīto siltuma jaudu, kas nepārsniedz 3 MW (ieskaitot);

22.4.3. atjaunojamo energoresursu pārstrādes tehnoloģijas, kuras izmantojot atjaunojamo primāro energoresursu ar lielāku aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju var pārstrādāt lietderīgi izmantojamā atjaunojamā energoresursā ar mazāku aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju;

22.5. energoavoti ar siltuma sūkņiem (transformācijas koeficients atbilst šo noteikumu 2.pielikuma 1.tabulā noteiktajam) ar kopējo uzstādīto jaudu 50 kW vai lielāku;

22.6. vairāku šajā punktā minētu tehnoloģiju kombinēta izmantošana. Ja tehnoloģijas tiek kombinētas, vismaz vienai no projektā plānotajām tehnoloģijām kopējā uzstādītā jauda atbilst šo noteikumu 22.1., 22.2., 22.3., 22.4. vai 22.5.apakšpunktā noteiktajai jaudai.

23. Nomainot siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas, kopējā uzstādāmā siltuma jauda nedrīkst pārsniegt esošo siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju (kurās izmanto fosilos energoresursus) kopējo uzstādāmo siltuma jaudu, izņemot, ja plānotā uzstādāmā siltumenerģijas ražošanas tehnoloģija nenodrošina nepieciešamo siltumenerģijas apjomu tehnoloģiju efektivitātes dēļ vai arī nenodrošina siltumenerģijas apjomu, kādu projekta iesniedzējs ir iepircis no siltumenerģijas piegādātāja. Ja siltumenerģija tiek izmantota ēkas apkurei, plānotais siltumenerģijas patēriņš nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 31.punktā minēto rādītāju.

24. Projekta iesniedzējs, kurš izmanto šo noteikumu 22.4.2.apakšpunktā minētās tehnoloģijas, nodrošina, ka vismaz 50 % no koģenerācijas procesā saražotā siltumenerģijas daudzuma tiks pārdots siltumenerģijas lietotājam vai izmantots saimnieciskai darbībai ražošanas cikla vai jebkuru citu produktu ražošanas nodrošināšanai.

V. Konkursa ietvaros noteiktās attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

25. Konkursa ietvaros attiecināmas ir šādas projekta izmaksas atbilstoši šo noteikumu 20.punktā minētajām aktivitātēm:

25.1. konsultācijas būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošanai un saskaņošanai būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

25.2. atjaunojamo energoresursu izmantošanai paredzēto tehnoloģiju iegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, kas tieši saistītas ar to darbības nodrošināšanu (tai skaitā projekta ietvaros piesaistīto speciālistu apmācība, ja speciālistu apmācības izmaksas sastāda daļu no pamatlīdzekļa vērtības (tās grāmato kopā ar pamatlīdzekli)), un tehnoloģiju pieslēgšana elektriskajai sistēmai, ja elektropārvades līnija, elektroietaises (un tamlīdzīgi) paliek projekta iesniedzēja īpašumā;

25.3. patenttiesību un licenču izmaksas tehnoloģiju darbības nodrošināšanai;

25.4. būvdarbu veikšanas izmaksas, kas tieši saistītas ar atbalstāmajām aktivitātēm:

25.4.1. šo noteikumu 22.2.apakšpunktā minētajām tehnoloģijām – pamata būvniecības izmaksas;

25.4.2. šo noteikumu 22.3. un 22.4.apakšpunktā minētajām tehnoloģijām – ierīkošanas būvdarbu izmaksas;

25.4.3. šo noteikumu 22.5.apakšpunktā minētajām tehnoloģijām – ierīkošanas būvdarbu izmaksas, tai skaitā urbšanas darbu izmaksas;

25.4.4. šo noteikumu 22.6.apakšpunktā minētajām tehnoloģijām – izmaksas atbilstoši šo noteikumu 25.4.1., 25.4.2. un 25.4.3.apakšpunktam;

25.5. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie nav atgūstami no valsts budžeta.

26. Projekta attiecināmajām izmaksām ir noteikti šādi nosacījumi:

26.1. šo noteikumu 25.1. un 25.3.apakšpunktā minēto izmaksu summa nedrīkst pārsniegt 7 % no projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām izmaksām;

26.2. šo noteikumu 25.2. un 25.4.apakšpunktā minēto izmaksu pozīcijām neparedzēto izmaksu summa nedrīkst pārsniegt 5 % no projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām izmaksām;

26.3. komersantiem šo noteikumu 25.1.apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas 50 % apmērā, ievērojot Komisijas regulas Nr. 800/2008 26.panta 2. un 3.punkta nosacījumus;

26.4. ja sīkais (mikro), mazais un vidējais komersants ir saņēmis riska kapitālu, tad projekta attiecināmās izmaksas nosaka, ievērojot Komisijas regulas Nr. 800/2008 7.panta 5.punkta "a" apakšpunkta nosacījumus.

27. Šo noteikumu 20.punktā minētajām aktivitātēm par attiecināmām izmaksām, kas noteiktas šo noteikumu 25.punktā, uzskata tikai projekta iesniedzēja papildu izmaksas (atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 22.panta 3.punkta un 23.panta 3.punkta prasībām), kas radušās no starpības starp izmaksām, pārejot uz apkures sistēmu vai elektrostaciju, kurā izmanto atjaunojamos energoresursus, un jaunas fosilo energoresursu apkures sistēmas vai elektrostacijas izveidošanas izmaksām (bez atbalsta vides jomā). Attiecināmajās izmaksās netiek iekļauti saimnieciskie ieguvumi un tehnoloģijas darbības izmaksas. Attiecināmās izmaksas aprēķina atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.

28. Šo noteikumu 27.punkts neattiecas uz pašvaldībām un tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, bet, aprēķinot attiecināmās izmaksas, jāņem vērā atjaunojamo energoresursu izmantojošo tehnoloģiju maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas, kas nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 2.pielikumā noteiktos rādītājus.

29. Izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja tās tieši saistītas ar papildu ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanā vai papildu ieguldījumiem pārejai uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kā arī:

29.1. atbilst šo noteikumu 25.punktā minētajām izmaksām, ievērojot šajos noteikumos noteiktos ierobežojumus;

29.2. ir nepieciešamas projekta ieviešanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un projekta līgumā;

29.3. ir radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām. Projekta īstenošanai šo noteikumu 25.1.apakšpunktā minētajā gadījumā izmaksas ir uzskatāmas par attiecināmām pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;

29.4. ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām, ir pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai dokumentu oriģinālu atvasinājumiem, kuri izgatavoti atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

29.5. ir norādītas projekta starpposma vai noslēguma pārskatā, pievienojot projekta līgumā noteikto attaisnojošo dokumentu kopijas, tai skaitā projekta ietvaros noslēgtajiem līgumiem, darbu pieņemšanas un nodošanas aktiem, rēķiniem, maksājuma uzdevumiem;

29.6. ir iekļautas kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi komersanta, pašvaldības vai tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes aktīvos, kuras uzskaitē atrodas projektā iekļautā ēka vai zeme, un vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas paliek finansējuma saņēmēja īpašumā.

30. Konkursa ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas:

30.1. efektivitātes paaugstināšanas izmaksas siltumavotam (katlumājā, koģenerācijas elektrostacijā), kurā pirms projekta īstenošanas tika izmantoti atjaunojamie energoresursi;

30.2. būvniecības izmaksas, kas saistītas ar siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas ēku un palīgēku būvniecību, būvkonstrukciju pilnveidošanu, siltumenerģijas pārvades un sadales trašu būvniecību, un citas būvniecības izmaksas, kas neatbilst šo noteikumu 25.4.apakšpunkta nosacījumiem;

30.3. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie ir atgūstami no valsts budžeta;

30.4. izmaksas, kas tiek segtas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

30.5. izmaksas, kas radušās pirms noteiktā projekta iesnieguma iesniegšanas termiņa vai arī pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, izņemot šo noteikumu 25.1.apakšpunktā minētās izmaksas;

30.6. izmaksas, kas nav tieši saistītas ar atbalstāmajām aktivitātēm;

30.7. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 26.punktā noteiktos izmaksu ierobežojumus;

30.8. izmaksas, kas pārsniedz apstiprinātajā projektā paredzēto attiecināmo izmaksu apmēru;

30.9. izmaksas, kuras, īstenojot projektu, ir saistītas ar investīcijām finanšu ieņēmumu gūšanai, ja projekta iesniedzējs ir pašvaldība vai tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde;

30.10. projekta iesniedzēja kārtējie uzturēšanas izdevumi;

30.11. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;

30.12. līzinga un nomas darījumu izmaksas;

30.13. muitas nodokļi un nodevas;

30.14. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu un citi tiešie finansiālie izdevumi;

30.15. izmaksas, kas saistītas ar projekta sagatavošanu, tai skaitā konsultāciju pakalpojumi un citi pakalpojumi, izņemot šo noteikumu 25.1.apakšpunktā minētās izmaksas;

30.16. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas;

30.17. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;

30.18. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu iegādi, nomu vai remontu, kuras paredzētas personu pārvadāšanai vai kuras izmanto iekraušanai, izkraušanai, pārkraušanai vai pārvadāšanai, izņemot šo noteikumu 25.2.apakšpunktā minētās izmaksas;

30.19. citas izmaksas, kas nav noteiktas kā attiecināmas.

31. Ēkām, kuru siltumapgādi nodrošina autonomā apkure vai centralizētā siltumapgāde un kurās paredzēts uzstādīt, rekonstruēt vai nomainīt siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas, kas minētas šo noteikumu 22.4., 22.5. un 22.6.apakšpunktā, aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei, uzsākot projekta īstenošanu, nepārsniedz 150 kWh/m2 gadā. Siltumenerģijas patēriņu gadā aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes aprēķina metodi.

VI. Konkursa izsludināšana

32. Konkursu izsludina 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās par visu šo noteikumu 4.punktā noteikto finansējumu. Ja konkursā nav izmantots viss pieejamais finansējums, konkursa nākamo kārtu izsludina ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem pēc iepriekšējā konkursa īstenošanas.

33. Atbildīgā iestāde izsludina konkursu, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē un Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē. Konkursa izsludināšanas dienā atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē ievieto vadlīnijas projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai.

(Grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1339)

34. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku), vietu (atbildīgās iestādes adresi) un elektroniskā pasta adresi.

35. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir divi mēneši pēc konkursa izsludināšanas. Atbildīgā iestāde var pagarināt projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu uz laiku līdz vienam mēnesim, publicējot sludinājumu par projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē un Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē.

(Grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1339)

VII. Projekta iesnieguma saturs un iesniegšana

36. Projekta iesniegumu (projekta iesnieguma veidlapu un šo noteikumu 37.punktā minētos papildus iesniedzamos dokumentus) iesniedz papīra formā vai elektroniski. Projekta iesniegumu papīra formā iesniedz divos eksemplāros (oriģinālu un projekta iesniedzēja apliecinātu kopiju) personīgi vai nosūta pa pastu, pievienojot identiski aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā formā kompaktdiskā (CD). Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta formā nosūta pa elektronisko pastu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu.

37. Papildus iesniedzamo dokumentu saraksts:

37.1. ja projekta iesniedzējs ir komersants, tas iesniedz vienu no šādiem dokumentiem:

37.1.1. projekta iesniedzēja apliecinājumu par projektam nepieciešamā līdzfinansējuma nodrošināšanu, norādot juridisko vai fizisko personu, kurai pieprasīts naudas aizdevums. Ja projekta līdzfinansējumu nodrošina juridiska vai fiziska persona, kura nav kredītiestāde vai krājaizdevumu sabiedrība, projekta iesniedzējs iesniedz dokumentus, kas pierāda, ka līdzfinansētāja rīcībā ir projekta līdzfinansēšanai nepieciešamie līdzekļi;

37.1.2. projekta iesniedzēja apliecinājumu par projektam nepieciešamā līdzfinansējuma nodrošināšanu no pašu līdzekļiem. Projekta iesniedzējs iesniedz dokumentus, kas pierāda, ka līdzfinansētāja rīcībā ir projekta līdzfinansēšanai nepieciešamie līdzekļi. Jaundibināti komersanti iesniedz gada operatīvo pārskatu;

37.2. pašvaldības vai tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes apliecinājums, ka tās vai tās institucionālajā padotībā esošās iestādes projekta iesniegumā norādītajai ēkai, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz piecus gadus pēc projekta ieviešanas netiks mainīts lietošanas veids un tā netiks demontēta, un iestādes attīstības un investīciju stratēģija ēkā ir saskaņota;

37.3. projekta iesniedzēja lēmums par projekta īstenošanu, kuru ir parakstījis komersanta augstākās lēmējinstitūcijas (valde vai padome) pārstāvis, pašvaldības pārstāvis, pastarpinātās pārvaldes iestādes vadītājs vai tās ministrijas atbildīgā amatpersona, kuras padotībā ir tiešās pārvaldes iestāde un kurā norādītas projekta kopējās attiecināmās izmaksas un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjoms, vai minētā lēmuma izraksts;

37.4. deklarācija par komercsabiedrības atbilstību sīkajai (mikro), mazajai vai vidējai komercsabiedrībai, kas aizpildīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši sīkajai (mikro), mazajai vai vidējai komercsabiedrībai (ja attiecināms);

37.5. pilnvara, kurā attiecīgā persona ir pilnvarota parakstīt projekta iesniegumu (ja attiecināms);

37.6. paziņojuma kopija par šo noteikumu 38.punktā norādītās iepirkuma procedūras rezultātiem, ja iepirkums veikts līdz projekta iesnieguma iesniegšanai (ja attiecināms);

37.7. tehnoloģijas apraksts, kas ietver vismaz šādu informāciju, – projekta iesniegumā iekļauto tehnisko rādītāju pamatojums, principiālā shēma, ekonomiskais pamatojums, tehnoloģijas atrašanās vieta, informācija par energoresursu un to raksturojošie rādītāji. Ja projekta ietvaros plānota koģenerācijas elektrostacijas būvniecība, tad papildus minētajai informācijai norāda arī to, kur tiks izmantoti vismaz 50 % no koģenerācijas procesā saražotā siltumenerģijas daudzuma;

37.8. Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes (turpmāk – kredītiestāde) garantijas vēstule, kas izsniegta par labu atbildīgajai iestādei atbilstoši šo noteikumu 45.punktam (attiecas uz komersantiem).

38. Iepirkumus, kas nepieciešami projekta sagatavošanai un īstenošanai, projekta iesniedzējs vai finansējuma saņēmējs veic saskaņā ar publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

39. Atbildīgā iestāde projekta iesnieguma iesniegšanas laiku nosaka saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

39.1. ja projekta iesniegumu sūta pa pastu, par tā iesniegšanas laiku uzskata pasta zīmogā norādīto nosūtīšanas datumu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad sūtījums nodots pastā. Ja atbildīgā iestāde apgalvo, ka projekta iesniegums nav saņemts, tā minēto apgalvojumu pamato;

39.2. ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi, par tā iesniegšanas laiku uzskata atbildīgās iestādes spiedogā norādīto projekta iesnieguma saņemšanas datumu;

39.3. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniski, par tā iesniegšanas brīdi uzskata laiku, kad projekta iesniegums ir nosūtīts pa elektronisko pastu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad projekta iesniegums ir nosūtīts. Ja atbildīgā iestāde apgalvo, ka projekta iesniegums nav saņemts, tā minēto apgalvojumu pamato.

40. Projekta iesniedzējs, gatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus:

40.1. projekta iesniegumu sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

40.2. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā, izņemot projekta iesnieguma veidlapas (šo noteikumu 3.pielikums) 2.2.2.apakšpunktu;

40.3. papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja tas nav iespējams, tiem pievieno dokumentu tulkojumus latviešu valodā, kas apliecināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

40.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmantotā naudas vienība ir euro;

40.5. projekta iesniegumā nedrīkst būt neatrunātu svītrojumu, dzēsumu, aizkrāsojumu, labojumu un papildinājumu;

40.6. projekta iesniegumam pievieno papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus vai kopijas, uz kurām ir attiecīgās institūcijas apliecinājums par kopijas atbilstību oriģinālam;

40.7. projekta iesniegumu paraksta atbilstoši šo noteikumu 13.4.apakšpunktam;

40.8. ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā:

40.8.1. projekta iesnieguma veidlapa ir identiska ar projekta iesniegumam pievienoto projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā formā;

40.8.2. projekta iesniegumam pievienota projekta iesnieguma veidlapa elektroniskā formā (kompaktdiskā (CD)), kas sagatavota DOC, DOCX, XLS, XLSX vai PDF datņu formātā;

40.8.3. projekta iesnieguma veidlapa ir cauršūta (caurauklota) kopā ar papildu iesniedzamiem dokumentiem, saglabājot vienotu lappušu numerāciju;

40.9. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniski:

40.9.1. projekta iesniegumu noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti;

40.9.2. projekta iesniegumu izstrādā šādā datņu formātā: iesnieguma veidlapu – DOC vai DOCX formātā; rasējumus – PDF formātā, tāmi un laika grafiku – XLS vai XLSX formātā;

40.9.3. projekta iesnieguma veidlapu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus paraksta katru atsevišķi ar autora drošu elektronisku parakstu un apliecina ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tos apliecina ar projekta iesniedzēja drošu elektronisku parakstu un laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskiem dokumentiem un dokumentu juridisko spēku.

(Grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1339; grozījums 40.4.apakšpunktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

41. Nosūtot projekta iesniegumu pa pastu vai iesniedzot to atbildīgajā iestādē personīgi, to ievieto slēgtā iepakojumā ar norādi "Konkursam "Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai"" un "Neatvērt pirms vērtēšanas uzsākšanas".

42. Atbildīgā iestāde reģistrē projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un septiņu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz personīgi, projekta iesnieguma identifikācijas numurs tiek piešķirts un paziņots projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī.

43. Atbildīgā iestāde izskata tos projektu iesniegumus, kuri ir iesniegti atbildīgajā iestādē vai nodoti pasta iestādē (pasta zīmogs) līdz konkursa sludinājumā norādītā termiņa beigām.

44. Ja projekta iesniegumu saņem pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, atbildīgā iestāde informē iesnieguma iesniedzēju par vietu un laiku, kad projekta iesniegumu neatvērtu var saņemt atpakaļ.

VIII. Kredītiestādes konkursa nodrošinājuma garantijas vēstule

45. Ja projekta iesniedzējs ir komersants, tas iesniedz atbildīgajā iestādē kredītiestādes vēstuli par konkursa nodrošinājuma summas izmaksas garantēšanu (turpmāk – garantijas vēstule).

46. Konkursa nodrošinājuma summa ir:

46.1. 2845,74 euro, ja projektam pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir no 1 600 732,21 euro līdz 2 134 307,72 euro;

46.2. 2134,31 euro, ja projektam pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir no 1 067 155,28 euro līdz 1 600 730,79 euro;

46.3. 1422,87 euro, ja projektam pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir no 533 578,35 euro līdz 1 067 153,86 euro;

46.4. 711,44 euro, ja projektam pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir līdz 533 576,93 euro.

(MK 19.11.2013. noteikumu Nr.1339 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

47. Garantijas vēstulē norādītais garantijas termiņš ir vismaz pieci mēneši no projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas.

48. Garantijas vēstulē norādītais garantijas termiņš pirms šo noteikumu 47.punktā noteiktā termiņa izbeidzas šādos gadījumos:

48.1. ja atbildīgā iestāde pēc projekta iesnieguma vērtēšanas ir pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;

48.2. ja atbildīgā iestāde pēc projekta iesnieguma vērtēšanas ir pieņēmusi lēmumu apstiprināt projektu, uzaicinājusi projekta iesniedzēju noslēgt projekta līgumu un projekta iesniedzējs noteiktajā termiņā ir parakstījis projekta līgumu.

49. Garantijas vēstulē norādīto summu kredītiestāde izmaksā pēc pirmā atbildīgās iestādes pieprasījuma, kurā norādīts, ka atbildīgā iestāde ir pieņēmusi lēmumu apstiprināt projektu un uzaicinājusi projekta iesniedzēju noslēgt projekta līgumu, bet projekta iesniedzējs noteiktajā termiņā projekta līgumu nav parakstījis.

50. Šo noteikumu 49.punktā noteiktajā kārtībā iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

IX. Projekta iesnieguma izvērtēšana un lēmuma pieņemšana par finansējuma piešķiršanu

51. Projektu iesniegumu vērtēšanai atbildīgā iestāde izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija).

52. Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina ar atbildīgās iestādes rīkojumu.

53. Vērtēšanas komisiju vada atbildīgās iestādes pārstāvis. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti trīs atbildīgās iestādes pārstāvji un divi pārstāvji no Ekonomikas ministrijas.

54. Projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanu veic atbilstoši precizējamiem un neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 4.pielikumā. Atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē ar "Jā", "Nē" vai "NA" ("Jā" – atbilst, "Nē" – neatbilst, "NA" – nav attiecināms) šādā secībā:

54.1. vispirms tiek vērtēta projekta iesnieguma atbilstība šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, vērtēšanu neturpina un atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;

54.2. ja projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, vērtē tā atbilstību šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem un 5.pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

55. Ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde rakstiski informē projekta iesniedzēju par konstatētajām neatbilstībām un aicina projekta iesniegumu precizēt. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 10 darbdienas no atbildīgās iestādes informācijas saņemšanas par projekta iesnieguma atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem.

56. Ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, to atbilstoši administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē atkārtoti, nosakot, vai projekta iesniegums atbilst noteiktajām prasībām.

57. Ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai arī pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst kaut vienam administratīvās vērtēšanas kritērijam, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma neatbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem un iesnieguma noraidīšanu.

58. Projekta iesnieguma kvalitāti vērtē atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 5.pielikumā. Maksimālais vienam projektam piešķiramais punktu skaits ir 52 punkti.

59. Vērtēšanas komisija, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, kas izvēlēti atklātā konkursā, pārbauda projekta iesniegumā (šo noteikumu 3.pielikuma 2.11.apakšpunkts) norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai dokumentācijai. Pārbaudes ietvaros vērtēšanas komisija vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietu – zemi vai ēkas, kurās plānots īstenot projekta aktivitātes. Projekta iesniedzējs nodrošina ekspertu piekļuvi projekta īstenošanas vietai.

60. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir sniedzis nepatiesu informāciju, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

61. Pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēšanas komisija tos sarindo dilstošā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam.

62. Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dod projekta iesniegumam ar augstāku oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu gadā saskaņā ar projekta iesnieguma veidlapas (šo noteikumu 3.pielikums) 2.11.apakšpunktā minēto pirmo rādītāju.

63. Atbildīgā iestāde lemj par projekta iesnieguma apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

63.1. projekta iesniegums atbilst visiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

63.2. projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 61.punktā minētajā secībā ir pietiekams finansējums atbilstoši šo noteikumu 4.punktam.

X. Projekta līguma noslēgšanas un ieviešanas nosacījumi

64. Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu un septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta to projekta iesniedzējam. Ja lēmums ir pozitīvs, atbildīgā iestāde uzaicina projekta iesniedzēju noslēgt projekta līgumu ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu.

65. Projekta iesniedzējs 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts atbildīgās iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noslēdz projekta līgumu ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu, izņemot gadījumu, ja projekta iesniedzēja līdzfinansējums tiek nodrošināts saskaņā ar šo noteikumu 76.punktu. Ja šo noteikumu 76.punktā minētajā kārtībā finansējums netiek nodrošināts 60 dienu laikā, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt projekta līgumu.

66. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu 30 dienu laikā no atbildīgās iestādes lēmuma saņemšanas dienas vai neiesniedz šo noteikumu 68.punktā minētos dokumentus, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt projekta līgumu.

67. Ja šo noteikumu 66.punktā minēto iemeslu dēļ projekta līgums ar projekta iesniedzēju netiek noslēgts, atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds slēdz projekta līgumu ar to iesnieguma iesniedzēju, kura iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja finanšu instrumenta finansējuma atlikums ir pietiekams šā projekta finansēšanai atbilstoši šo noteikumu 4.punktam.

68. Pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu, bet ne vēlāk kā līdz projekta līguma noslēgšanai finansējuma saņēmējs:

68.1. ja tas ir komersants:

68.1.1. iesniedz Vides investīciju fondā lēmumu par kredītresursu vai citu finanšu līdzekļu (ja tādus ir paredzēts piesaistīt) piešķiršanu vai nodrošināšanu projektam, norādot finansējuma apmēru;

68.1.2. iesniedz paziņojumu par norēķinu konta numuru Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē (turpmāk – projekta konts). Finansējuma saņēmēji, kas nav valsts budžeta iestādes, atver norēķinu kontu Valsts kasē atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību un informē par to Vides investīciju fondu, lai varētu saņemt finansējumu, kā arī pēc projekta līguma noslēgšanas veikt visus ar projekta īstenošanu saistītos maksājumus;

68.2. ja tā ir valsts budžeta iestāde – iesniedz atbildīgajā iestādē apliecinājumu par finanšu līdzekļu pieejamību.

69. Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus finansējuma saņēmējs pamato ar rakstiskiem līgumiem un grāmatvedības dokumentiem.

70. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, finansējuma saņēmējs:

70.1. ievieto savā tīmekļa vietnē (ja tāda ir) informāciju par projekta īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu;

70.2. projekta īstenošanas laikā noorganizē vismaz vienu publisku pasākumu, kurā tas informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;

70.3. veic citus publicitātes pasākumus pēc saviem ieskatiem.

71. Projekta līguma darbības laikā par katru triju mēnešu periodu (turpmāk – projekta ceturksnis) līdz projekta ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam.

72. Finansējuma saņēmējs pēc projekta līgumā paredzēto aktivitāšu pabeigšanas, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc attiecīgā projekta līguma beigu termiņa iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par visu projekta īstenošanas periodu (turpmāk – noslēguma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Noslēguma pārskatam pievieno projekta aktivitāšu izpildi un samaksu apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā.

73. Piecus gadus pēc projekta īstenošanas termiņa beigām finansējuma saņēmējs katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu un līdz nākamā gada 31.janvārim iesniedz Vides investīciju fondā projekta rezultātu monitoringa pārskatu atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam.

74. Vides investīciju fondam ir tiesības starpposma un noslēguma pārskata vērtēšanas laikā pieaicināt ekspertu, lai pārbaudītu, vai projekta izmaksu tāmē norādītās attiecināmās izmaksas ir samērīgas un ekonomiski pamatotas.

75. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka projektā paredzētās aktivitātes nav iespējams veikt paredzētajā termiņā, tas ne vēlāk kā mēnesi līdz projekta līgumā noteiktā termiņa beigām var pieprasīt projekta īstenošanas termiņa pagarinājumu. Šādā gadījumā finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā iesniegumu, norādot apstākļus (piemēram, tehnoloģiju piegādes termiņš), kas kavē projekta īstenošanu un ko nevarēja paredzēt projekta pieteikšanas laikā. Ja atbildīgā iestāde iesniegumā minētos apstākļus atzīst par pamatotiem, finansējuma saņēmējs, atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds noslēdz rakstisku vienošanos par grozījumiem projekta līgumā, pagarinot projekta īstenošanas termiņu uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem. Minētā projekta līguma termiņu drīkst pagarināt vienu reizi.

XI. Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un to saņemšanas nosacījumi

76. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde, līdzfinansējumu nodrošina no valsts budžeta un maksājumus veic no līdzekļiem, kas finanšu instrumenta projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras padotībā ir attiecīgā valsts budžeta iestāde. Finanšu instrumenta finansējuma daļu projekta īstenošanai plāno kā saņemto transfertu no atbildīgās iestādes atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā.

77. Finansējuma saņēmējam, kas nav valsts budžeta iestāde, ir pieejami šādi maksājumu veidi:

77.1. avansa maksājums līdz 15 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas, ja projekta iesniedzējs ir komersants;

77.2. avansa maksājums līdz 50 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas, ja projekta iesniedzējs ir pašvaldība, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde;

77.3. viens starpposma maksājums līdz 75 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas, ja projekta iesniedzējs ir komersants;

77.4. viens starpposma maksājums līdz 40 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas, ja projekta iesniedzējs ir pašvaldība, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde;

77.5. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposmu maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprinātā kopējā finansējuma summu.

78. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde, var saņemt avansa maksājumu, ja izpildīti šādi nosacījumi:

78.1. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā avansa maksājuma pieprasījumu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam;

78.2. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā kredītiestādes avansa maksājuma garantijas vēstuli par pilnu avansa summu, kura izsniegta par labu atbildīgajai iestādei, un kredītiestādes garantijas termiņš nav īsāks par projekta īstenošanas termiņu, kā arī satur nosacījumus par līdzekļu atmaksāšanu pēc pirmā pieprasījuma un par garantijas termiņa pagarināšanas iespēju (neattiecas uz pašvaldībām un tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm).

79. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde, var saņemt starpposma maksājumu, ja izpildīti šādi nosacījumi:

79.1. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis darbu izpildi un to samaksu apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā;

79.2. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma pārskatu par iepriekšējo ceturksni un Vides investīciju fonds to ir apstiprinājis;

79.3. finansējuma saņēmējs pievienojis starpposma maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam;

79.4. finansējuma saņēmējs visus ar projektu saistītos maksājumus ir veicis un saņēmis projekta kontā.

80. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde, var saņemt noslēguma maksājumu, ja izpildīti šādi nosacījumi:

80.1. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis darbu izpildi un to samaksu apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā;

80.2. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu un Vides investīciju fonds to ir apstiprinājis;

80.3. finansējuma saņēmējs pievienojis noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam;

80.4. finansējuma saņēmējs visus ar projektu saistītos maksājumus ir veicis un saņēmis projekta kontā;

80.5. finansējuma saņēmējs ir pilnībā īstenojis projektā plānotās aktivitātes;

80.6. finansējuma saņēmējs, nododot ekspluatācijā tehnoloģijas, ir noslēdzis līgumu ar siltumenerģijas lietotāju par siltumenerģijas pārdošanu un pieslēdzis iekārtas, lai siltumenerģiju varētu izmantot apkurei, karstajam ūdenim vai saimnieciskajai darbībai ražošanas cikla vai jebkuru citu produktu ražošanas nodrošināšanai. Siltumenerģijas lietotājam pārdotais vai saimnieciskajai darbībai izmantotais siltumenerģijas daudzums pēc iekārtas nodošanas ekspluatācijā ir vismaz 50 % no koģenerācijas procesā saražotā siltumenerģijas daudzuma (attiecas uz projekta iesniedzēju, kurš izmanto šo noteikumu 22.4.2.apakšpunktā minētās tehnoloģijas).

81. Ja finansējuma saņēmējs nav valsts budžeta iestāde, kurai finanšu instrumenta līdzekļus plāno atbilstoši šo noteikumu 76.punktam, maksājumus veic atbildīgā iestāde, pamatojoties uz Vides investīciju fonda atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto maksājumu pieprasījumu un apliecinājumu par finansējuma saņēmēja pārskata apstiprināšanu.

XII. Finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem

82. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta iesniegumā un projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu, tai skaitā par oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu.

83. Ja projekta iesniedzējs izmanto atjaunojamos energoresursus – vēju un ūdeni –, tad pirmo monitoringa pārskatu iesniedz ceturtajā gadā pēc projekta pabeigšanas:

83.1. projekta iesniedzējs, kas izmanto ūdens enerģiju, pirmajam monitoringa pārskatam vidējo oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā aprēķina, izvēloties trīs no četriem darbības gadiem pēc projekta pabeigšanas. Monitoringa pārskatā norādītajam oglekļa dioksīda emisiju samazinājumam pieļaujamā nobīde ir 10 % no projekta iesniegumā norādītā oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma;

83.2. projekta iesniedzējs, kas izmanto vēja enerģiju, vidējo oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu aprēķina par četriem gadiem pēc projekta pabeigšanas. Monitoringa pārskatā norādītajam oglekļa dioksīda emisiju samazinājumam pieļaujamā nobīde ir 20 % no projekta iesniegumā norādītā oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma.

84. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par pirmo ekspluatācijas gadu pēc projekta pabeigšanas konstatē, ka projekta iesniegumā plānotais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto samazinājumu, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstība) un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju.

85. Finansējuma saņēmējs 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 84.punktā minētās informācijas saņemšanas iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Vides investīciju fonds var sniegt attiecīgus ieteikumus.

86. Plānu finanšu saņēmējs īsteno par saviem līdzekļiem gada laikā pēc šo noteikumu 84.punktā minētās informācijas saņemšanas.

87. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par otro gadu pēc projekta pabeigšanas atkārtoti konstatē, ka projekta iesniegumā plānotais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto samazinājumu, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstības apmēru un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu projekta līgumā noteiktajā kārtībā, ja finansējuma saņēmējs ir komersants. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde, atbildīgā iestāde ziņo Ministru kabinetam, un tai ir tiesības ierosināt valsts budžeta asignējuma apturēšanu.

88. Lai noteiktu atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstībai par otro gadu pēc projekta pabeigšanas, faktisko oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā dala ar projekta iesniegumā norādīto oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā. No vieninieka atņem dalījuma rezultātu un reizina ar piešķirto finansējumu no finanšu instrumenta, iegūtajam rezultātam piemēro Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmi, kas ir spēkā dienā, kad pieņemts lēmums par līdzekļu atgūšanu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs J.Dūklavs
1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 4.janvāra noteikumiem Nr.12
Oglekļa dioksīda emisijas samazinājuma aprēķins

1. Oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) emisijas samazinājumu raksturo attiecība starp CO2 emisijas ietaupījumu, kas sasniedzams, īstenojot projektu, un gada laikā saražoto enerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus.

2. CO2 emisijas samazinājuma aprēķinā izmanto šādus emisijas faktorus:

2.1. CO2 emisijas ietaupījumu, kas iegūts, siltumenerģijas ražošanā pārejot no fosilos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām uz atjaunojamos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām, nosaka atbilstoši CO2 emisijas faktoram – 0,264 tCO2/MWh (turpmāk – vidējais emisijas faktors);

2.2. CO2 emisijas ietaupījumu, kas iegūts, no fosilajiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju aizstājot ar elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem, elektrotīklā nosaka atbilstoši CO2 emisijas faktoram – 0,397 tCO2/MWh, kas raksturo CO2 ietaupījumu, aizvietojot pēdējo marginālo elektroenerģijas ražošanas vienību uz fosilajiem energoresursiem un pārvadītu saražoto elektroenerģiju gala patērētājam elektrotīklā.

3. Vidējais emisijas faktors raksturo, cik daudz CO2 tiek emitēts atmosfērā, saražojot 1 MWh siltumenerģijas. Vidējais emisijas faktors ir aprēķināts atbilstoši kopējām emisijām Latvijā pārveidošanas sektorā (katlumājas un koģenerācijas stacijas), kas attiecinātas pret centralizētās siltumenerģijas gala patēriņu – vidējo vērtību laikposmā no 2000.gada līdz 2007.gadam –, koriģējot indikatora vērtību par koģenerācijas stacijās izmantoto kurināmā daudzumu, kas patērēts elektroenerģijas ražošanai, t.i., neņemot vērā CO2 emisijas, kas radušās, ražojot elektroenerģiju.

4. Ja ēkai centralizēto siltumapgādi un karsto ūdeni nodrošina ar kurināmo, kam ir augstāks emisijas faktors nekā noteiktā vidējā emisijas faktora vērtība, var izmantot emisijas faktoru, ko nosaka siltumtīkla operators, izmantojot kurināmā emisijas faktorus atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai un zudumus tīklā. Projekta iesniedzējam ir dokumentāri jāpierāda šāda emisijas faktora izmantošana. Faktiskās emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E = ECO2 × Qpat , kur

E – CO2 emisijas samazinājums gadā (tCO2/gadā);

ECO2 – vidējais emisijas faktors – 0,264 (tCO2/MWh) – vai emisijas faktors, kas noteikts atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai. Siltuma sūknim emisijas faktoru aprēķina atbilstoši šā pielikuma 6.punktam;

Qpat – patērētais siltumenerģijas apjoms ēkā (MWh/gadā). Ja, īstenojot projektu, ir plānots aizstāt visu patērēto siltumenerģijas apjomu ēkā ar siltumenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, aprēķina patērētās siltumenerģijas pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju. Ja, īstenojot projektu, ir plānots daļēji aizstāt patērēto siltumenerģijas apjomu ēkā ar siltumenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, norāda plānoto siltumenerģijas apjomu.

5. Ja ēkā siltumapgādi un karsto ūdeni nodrošina autonomā apkure vai centralizētās siltumapgādes sistēmas operators veic siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju nomaiņu, pārejot no fosilos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām uz atjaunojamos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām, projekta iesniedzējs izmanto attiecīgā kurināmā CO2 emisijas faktoru atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai. Faktiskās emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E = ECO2 × Qsar , kur
η

E – CO2 emisijas samazinājums gadā (tCO2/gadā);

ECO2 – CO2 emisijas faktors (tCO2/MWh) atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai. Siltuma sūknim emisijas faktoru aprēķina atbilstoši šā pielikuma 6.punktam;

Qsar – saražotais siltumenerģijas apjoms (MWh/gadā). Ja, īstenojot projektu, ir plānots aizstāt visu saražoto siltumenerģijas apjomu ēkā ar siltumenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, aprēķina saražotās siltumenerģijas pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju. Ja, īstenojot projektu, ir plānots daļēji aizstāt saražoto siltumenerģijas apjomu ēkā ar siltumenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, norāda plānoto siltumenerģijas apjomu;

η – aizvietojamās sadedzināšanas iekārtas (katlumājas, koģenerācijas stacijas) lietderības koeficients, kas ir 0,9, ja izmanto dabasgāzi vai dīzeļdegvielu, un 0,85, ja izmanto citus kurināmā veidus. Projekta iesniedzējs var izmantot zemāku lietderības koeficienta vērtību, ja tas tiek dokumentāri apstiprināts.

6. Siltumenerģijas ražošanas emisijas faktoru siltuma sūknim aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ECO2 = k× ECO2silt – ECO2ee)/ k , kur

ECO2 – CO2 emisijas faktors siltuma sūknim (tCO2/MWh);

ECO2silt – vidējais emisijas faktors – 0,264 (tCO2/MWh) – vai emisijas faktors, kas noteikts atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai;

ECO2ee – elektroenerģijas ražošanas un pārvades CO2 emisijas faktors (0,397 t/MWh);

k – siltuma sūkņa transformācijas koeficients.

1.tabula

Oglekļa dioksīda emisijas faktors

Nr.p.k.

Enerģijas iegūšanā izmantotā kurināmā veids

ECO2 (tCO2/MWh)

1. Dabasgāze

0,201

2. Sašķidrinātā gāze (propāns, butāns)

0,225

3. Kūdra (40 % mitrums)

0,374

4. Kūdras briketes

0,342

5. Akmeņogles

0,332

6. Kokss

0,313

7. Dīzeļdegviela

0,266

8. Degvieleļļa (mazuts)

0,276

9. Degakmens eļļa

0,272

10. Autobenzīns

0,247

11. Petroleja

0,257

7. CO2 emisijas samazinājumu, kas iegūts, no fosilajiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju aizstājot ar elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E = ECO2 × Qee , kur

E – CO2 emisijas samazinājums gadā (tCO2/gadā);

ECO2 – elektroenerģijas ražošanas un pārvades emisijas faktors – 0,397 (tCO2/MWh);

Qee – plānotais saražojamais elektroenerģijas apjoms, kas saražots no atjaunojamiem energoresursiem (MWh/gadā).

8. Aizvietojamai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijai aprēķina pēdējo piecu darbības gadu vidējo rādītāju.

9. Ja projekta ietvaros ir paredzēta elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju modernizācija (aizvietošana), par CO2 samazinājumu uzskata starpību starp plānotās elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas sagaidāmo CO2 emisiju un esošo elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas CO2 emisiju.

10. CO2 ekvivalentu biodegradablajiem atkritumiem aprēķina atbilstoši šā pielikuma 2.tabulai.

2.tabula

Oglekļa dioksīda ekvivalents biodegradablajiem atkritumiem

Nr.p.k.

Atkritumu veids

Degradablā organiskā oglekļa daļa (DOC) atkritumos

DOC disimilētais (DOC(f))

CH4 atkritumu gāzē (F)

CH4 pussabrukšanas periods (gadi)

Metāna rašanās koeficients (k)

1. Nešķiroti sadzīves atkritumi

0,18

0,6

0,5

14

0,049510513

2. Papīrs

0,4

0,5

0,5

23

0,030136834

3. Dārzu, parku atkritumi

0,17

0,5

0,5

14

0,049510513

4. Pārtikas atkritumi

0,15

0,5

0,5

12

0,057762265

5. Koka atkritumi

0,4

0,5

0,5

14

0,049510513

6. Tekstils

0,2

0,5

0,5

23

0,030136834

7. Industriālie atkritumi

0,1

0,5

0,5

18

0,038508177

8. Dūņas

0,185

0,5

0,5

14

0,049510513

Lo  CH4_potenciala_emisija = MSW× MCF × DOC × DOC× F × 16/12;

CH4_radits_gada(t / gada) = Σx [(A × k × MSWL(x) × Lo (x))× e–k(t–x)];

CH4_gada_emisija(t) = [CH4(t) – R(t) ] × (1 OX);

CO2 =CH4_gada_emisija(t) × 21, kur

Lo – potenciālā ikgadējā metāna (CH4) emisija (t);

MSW– ikgadēji apglabātais atkritumu daudzums (t);

MCF – metāna korekcijas faktors, kas atkarīgs no izgāztuves tipa. Apsaimniekota izgāztuve – 1;

DOC – degradablais organiskais ogleklis (0,18);

DOC– DOC disimilētā frakcija (0,6);

F – metāna frakcija atkritumu gāzē (0,5);

R – atgūtais metāns (t);

CH4 – metāna reālā emisija (t);

A – normalizācijas faktors. A = (1-e-k)/k;

k – metāna rašanās koeficients (1/y) (0,05);

x – aprēķinu sākuma gads;

t – aprēķina gads;

R(t) – metāna atgūšana aprēķina gadā (t);

OX – oksidācijas faktors (noklusēti 0).

11. Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu šo noteikumu 20.4.apakšpunktā minētajai aktivitātei aprēķina kā siltumnīcefekta gāzu emisiju starpību starp aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju, izmantojot atjaunojamo energoresursu pārstrādes tehnoloģiju, un siltumnīcefekta gāzu emisiju, neizmantojot to.

Zemkopības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs J.Dūklavs
2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 4.janvāra noteikumiem Nr.12
Fosilos un atjaunojamos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju investīciju izmaksas

(Pielikums MK 19.11.2013. noteikumu Nr.1339 redakcijā; pielikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 4.janvāra noteikumu Nr.12 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums" 27.punktu projekta attiecināmās izmaksas (I) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

I = (IRES –Ifos ) × P, kur

IRES – projektā plānotās atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju investīcijas (euro/kWth vai euro/kWel), kas nepārsniedz maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas, atbilstoši jaudas diapazonam (1. un 2.tabula);

Ifos – fosilo energoresursu tehnoloģiju investīcijas (euro/kWth vai euro/kWel) atbilstoši jaudas diapazonam (4. un 5.tabula);

P – siltumenerģijas vai elektroenerģijas tehnoloģiju plānotā uzstādāmā jauda (kW). Koģenerācijas elektrostacijām aprēķinā izmanto plānoto uzstādāmo elektrisko jaudu (kW).

2. Atjaunojamos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas (neietverot pievienotās vērtības nodokli):

2.1. siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas

1.tabula

Nr.
p.k.

Tehnoloģija

Kopējās maksimālās attiecināmās izmaksas, euro/kWth

Lietderības koeficients

Uzstādītās jaudas diapazons vienai tehnoloģijai, MW

2.1.1. Biomasas katli
2.1.1.1. šķeldas vai salmu biomasas katls

426,86

≥ 0,80

no 0,05 līdz 0,25 (neieskaitot)
2.1.1.2. šķeldas vai salmu biomasas katls

398,40

≥ 0,80

no 0,25 līdz 0,5 (neieskaitot)
2.1.1.3. šķeldas vai salmu biomasas katls

348,60

≥ 0,80

no 0,5 līdz 1,0 (neieskaitot)
2.1.1.4. šķeldas vai salmu biomasas katls

298,80

≥ 0,82

≥ 1,0
2.1.1.5. biomasas granulu katls

483,78

≥ 0,80

no 0,05 līdz 0,25 (neieskaitot)
2.1.1.6. biomasas granulu katls

462,43

≥ 0,80

no 0,25 līdz 0,5 (neieskaitot)
2.1.1.7. biomasas granulu katls

369,95

≥ 0,82

no 0,5 līdz 1,0 (neieskaitot)
2.1.1.8. biomasas granulu katls

313,03

≥ 0,82

≥ 1,0

2.1.2. Saules kolektori
2.1.2.1. plaknes absorbcijas saules kolektori

1280,58

≥ 0,501

≥ 0,025

2.1.2.2. vakuuma saules kolektori

1707,45

≥ 0,601

≥ 0,025

2.1.3. Siltuma sūkņi
2.1.3.1. ūdens/ūdens (W10/W35)

1394,41

≥ 5,0

≥ 0,05

2.1.3.2. tiešā iztvaikošana/ūdens (E4/W35)

1565,16

≥ 5,0

≥ 0,05

2.1.3.3. šķidrums/ūdens (B0/W35)

1565,16

≥ 5,0

≥ 0,05

2.1.3.4. šķidrums/ūdens (B0/W35)

1252,13

≥ 4,0

≥ 0,05

2.1.3.5. šķidrums/gaiss (B0/A32)

1252,13

≥ 3,0

≥ 0,05

2.1.3.6. gaiss/ūdens (A2/W35)

1252,13

≥ 3,0

≥ 0,05

2.1.3.7. gaiss/gaiss2 (A2/A20)

825,27

≥ 3,0

≥ 0,05

Piezīmes.

Lietderības koeficients ir noteikts atbilstoši Latvijas Republikas klimatiskajiem apstākļiem.

Gaiss–gaiss tipa siltuma sūkņus var uzstādīt, ja tie ir paredzēti darbam –20 °C.

2.2. elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas

2.tabula

Nr.
p.k.

Tehnoloģija

Investīcijas,
euro/kWel

Vienas iekārtas uzstādītās jaudas diapazons, MWel

2.2.1. Vēja elektrostacija

1707,45

no 0,05 līdz 0,5 (neieskaitot)
2.2.2. Vēja elektrostacija

1351,73

≥ 0,5

2.2.3. Saules elektrostacija (baterijas)

3984,04

≥ 0,01

2.2.4. Hidroelektrostacija (brīvas plūsmas)

3884,44

≥ 0,05

2.2.5. Hidroelektrostacija (ar uzpludinājumu un zivju ceļu)

3272,61

≥ 0,05

2.2.6. Biomasas koģenerācijas elektrostacija

4980,05

no 0,05 līdz 0,25 (neieskaitot)
2.2.7. Biomasas koģenerācijas elektrostacija

4553,19

no 0,25 līdz 0,5 (neieskaitot)
2.2.8. Biomasas koģenerācijas elektrostacija

4268,62

≥ 0,5


2.3. Atjaunojamo energoresursu pārstrādes tehnoloģijas, kuras izmantojot atjaunojamo primāro energoresursu ar lielāku aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju var pārstrādāt lietderīgi izmantojamā atjaunojamā energoresursā ar mazāku aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju

3.tabula

Nr.
p.k.

Tehnoloģija

Investīcijas,
euro/kW3

Vienas iekārtas uzstādītās jaudas diapazons, MW

2.3.1. Atjaunojamo energoresursu pārstrādes tehnoloģijas

3557,18

līdz 0,5 (neieskaitot)
2.3.2. Atjaunojamo energoresursu pārstrādes tehnoloģijas

2276,59

no 0,5 līdz 1,0 (neieskaitot)
2.3.3. Atjaunojamo energoresursu pārstrādes tehnoloģijas

1565,16

≥ 1

Piezīme. Primārā energoresursa pārstrādes jauda.

3. Fosilos energoresursus izmantojošo (atsauces) tehnoloģiju investīciju izmaksas (neietverot pievienotās vērtības nodokli):

3.1. siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas

4.tabula

Nr.
p.k.

Tehnoloģija

Atsauces tehnoloģijas investīciju izmaksas,
euro/kWth4

Vienas iekārtas uzstādītās jaudas diapazons, MWth

3.1.1. Gāzes katls

116,68

līdz 0,05 (neieskaitot)
3.1.2. Gāzes katls

110,98

no 0,05 līdz 0,25 (neieskaitot)
3.1.3. Gāzes katls

85,37

no 0,25 līdz 0,5 (neieskaitot)
3.1.4. Gāzes katls

81,10

no 0,5 līdz 1,0 (neieskaitot)
3.1.5. Gāzes katls

59,76

≥ 1,0

Piezīme. 4 Pamatojoties uz starptautisko avotu informāciju un Latvijas pieredzi.

3.2. elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas

5.tabula

Nr.
p.k.

Tehnoloģija

Atsauces tehnoloģijas investīciju izmaksas,
euro/kWel5

Vienas iekārtas uzstādītās jaudas diapazons, MWel

3.2.1. Kombinētā cikla gāzes turbīna

711,44

atsauce attiecas uz saules elektrostacijām, vēja elektrostacijām un hidroelektrostacijām
3.2.2. Gāzes dzinējs, dabasgāze

1920,88

no 0,05 līdz 0,25 (neieskaitot)
3.2.3. Gāzes dzinējs, dabasgāze

1565,16

no 0,25 līdz 0,5 (neieskaitot)
3.2.4. Gāzes dzinējs, dabasgāze

1394,41

≥ 0,5

Piezīme. 5 Pamatojoties uz starptautisko avotu informāciju un Latvijas pieredzi.

4. Projekta izmaksas, kuras ir lielākas par atjaunojamo energoresursu izmantojošo tehnoloģiju maksimāli pieļaujamām investīciju izmaksām, kas minētas šā pielikuma 1., 2. un 3.tabulā, norāda kā neattiecināmas izmaksas, un tās sedz projekta iesniedzējs no saviem finanšu līdzekļiem.

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 4.janvāra noteikumiem Nr.12

(Pielikums grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1339; grozījumi pielikumā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

Zemkopības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs J.Dūklavs
4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 4.janvāra noteikumiem Nr.12
Administratīvās vērtēšanas kritēriji

(Pielikums grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1339; grozījumi pielikumā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

Nr.p.k.

Kritērijs

NA*

P/N**

1. Projekta atbilstības kritēriji
1.1. ir iesniegta projekta iesnieguma veidlapa (atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 4.janvāra noteikumu Nr.12 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums" (turpmāk – noteikumi) 3.pielikumam)

N

1.2. projekta iesniedzējs ir:

N

1.2.1. Latvijas Republikas pilsētas vai novada pašvaldības dome

N

1.2.2. tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde

N

1.2.3. Latvijas Republikā reģistrēts komersants saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula)

N

1.3. projekta iesniegums ir iesniegts:
1.3.1. papīra dokumenta formā un to ir parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona, kurai ir paraksta tiesības, ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, vai pilnvarota persona, kurai ir paraksta tiesības, ja projekta iesniedzējs ir komersants

N

1.3.2. elektroniska dokumenta formā, uz kura ir drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs

N

1.4. projekta iesniegums ir ievietots slēgtā iepakojumā (attiecināms, ja projekta iesniegums iesniegts papīra dokumenta formā)

N

1.5. projekta iesniegums ir iesniegts atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā

N

1.6. projekts atbilst konkursa mērķim

N

1.7. projekts tiks īstenots Latvijas Republikas teritorijā, un projekta iesnieguma veidlapā ir norādīta projekta īstenošanas vieta

N

1.8. projekta iesniedzējs atbilst noteikumu 14.punkta nosacījumiem

N

1.9. sniegts projekta nepieciešamības un aktivitāšu piemērotības pamatojums, nosaukti un raksturoti projekta aktivitāšu īstenošanai izmantojamie iepirkumi, ir norādīta galveno iekārtu specifikācija un ir aprakstīts, kā tiks nodrošināta projekta sasniegto rezultātu uzturēšana pēc projekta pabeigšanas (vismaz piecus gadus)

P

1.10. sniegts ēku raksturojums, kuras nodrošina ar siltumapgādi no rekonstruētā vai nomainītā siltumenerģijas ražošanas avota, un aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz 150 kWh/m2 gadā

P

1.11. nomainot siltumenerģijas ražošanas iekārtas, kopējā uzstādāmā siltuma jauda nedrīkst pārsniegt esošo siltumenerģijas ražošanas iekārtu (kurās izmanto fosilos energoresursus) kopējo uzstādāmo siltuma jaudu vai arī siltumenerģijas apjomu, kādu projekta iesniedzējs ir iepircis no siltumenerģijas piegādātāja. Ja siltumenerģija tiek izmantota ēkas apkurei, plānotais siltumenerģijas patēriņš nedrīkst pārsniegt noteikumu 31.punktā minēto rādītāju.

P

1.12. projekta iesniegumā ir norādīts projekta īstenošanas laiks (mēnešos) un īstenošanas laika grafiks

P

1.13. projektā paredzētās aktivitātes plānots īstenot līdz 2012.gada 1.jūlijam

P

1.14. projekta iesnieguma veidlapā ir norādīti projektā sasniedzamie rādītāji un sniegts oglekļa dioksīda samazinājuma pamatojums un aprēķins

P

1.15. oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs, kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu, nav mazāks par 0,42 kgCO2/euro gadā

N

1.16. projekta iesnieguma veidlapā ir raksturota projekta ieviešanas un vadības kapacitāte

P

1.17. projekta iesnieguma veidlapā ir identificēti un raksturoti projekta ieviešanas riski un pasākumi projekta ieviešanas risku mazināšanai

P

1.18. projekta iesnieguma veidlapā ir atzīmēti publicitātes pasākumu veidi

P

1.19. projekta iesnieguma veidlapā ir sniegta informācija par projekta iesniedzēja finanšu apgrozījumu

P

1.20. projektam pieprasītais finanšu instrumenta līdzfinansējums nav lielāks kā 2 134 307,72 euro

N

1.21. pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nepārsniedz noteikumu 16.punktā noteikto lielumu

P

1.22. projektā iekļautās attiecināmās izmaksas un to ierobežojumi atbilst noteikumu 25., 26., 29. un 30.punktam

P

1.23. projekta attiecināmo izmaksu aprēķins ir veikts atbilstoši noteikumu 17., 27., 28.punktam un 2.pielikumam

P

1.24. projektā plānotās aktivitātes tiks īstenotas kādā no noteikumu 20.punktā minētajām aktivitātēm

P

1.25. projekta iesniedzējs, kurš projekta ietvaros plāno šķeldas, biomasas granulu, salmu vai biogāzes koģenerācijas elektrostacijas būvniecību, ir norādījis, ka vismaz 50 % no koģenerācijas procesā saražotā siltumenerģijas daudzuma tiks pārdots siltumenerģijas lietotājam vai izmantots komercdarbībai vai saimnieciskai darbībai ražošanas cikla vai jebkuru citu produktu ražošanas nodrošināšanai

P

1.26. projektā plānotās tehnoloģijas atbilst noteikumu 21. un 22.punkta nosacījumiem

P

Papildus iesniedzamie dokumenti
1.27. ja projekta iesniedzējs ir komersants, tam jāiesniedz viens no šādiem dokumentiem:
1.27.1. projekta iesniedzēja apliecinājums par projektam nepieciešamā līdzfinansējuma nodrošināšanu, norādot juridisko vai fizisko personu, kurai naudas aizdevums pieprasīts. Ja projekta līdzfinansējumu nodrošina juridiska vai fiziska persona, kura nav kredītiestāde vai krājaizdevumu sabiedrība, projekta iesniedzējs iesniedz dokumentus, kas pierāda, ka līdzfinansētāja rīcībā ir projekta līdzfinansēšanai nepieciešamais līdzekļu apjoms

P

1.27.2. projekta iesniedzēja apliecinājums par projektam nepieciešamā līdzfinansējuma nodrošināšanu no pašu līdzekļiem. Projekta iesniedzējs iesniedz dokumentus, kas pierāda, ka līdzfinansētāja rīcībā ir projekta līdzfinansēšanai nepieciešamais līdzekļu apjoms. Jaundibināti komersanti iesniedz gada operatīvo pārskatu

P

1.28. pašvaldības vai tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes apliecinājums, ka tās vai tās institucionālajā padotībā esošās iestādes projekta iesniegumā norādītajai ēkai, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz piecus gadus pēc projekta ieviešanas netiks mainīts lietošanas veids un tā netiks demontēta, un iestādes attīstības un investīciju stratēģija ēkā ir saskaņota

P

1.29. projekta iesniedzēja lēmums par projekta īstenošanu, kuru ir parakstījis komersanta augstākās lēmējinstitūcijas (valde vai padome) pārstāvis, pašvaldības pārstāvis, pastarpinātās pārvaldes iestādes vadītājs vai tās ministrijas atbildīgā amatpersona, kuras padotībā ir tiešās pārvaldes iestāde un kurā norādītas projekta kopējās attiecināmās izmaksas un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjoms, vai minētā lēmuma izraksts

P

1.30. deklarācija par komercsabiedrības atbilstību sīkajai (mikro), mazajai vai vidējai komercsabiedrībai, kas aizpildīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši sīkajai (mikro), mazajai vai vidējai komercsabiedrībai (ja attiecināms)

P

1.31. pilnvara, kurā attiecīgā persona ir pilnvarota parakstīt projekta iesniegumu (ja attiecināms)

N

1.32. paziņojuma kopija par noteikumu 38.punktā norādītās iepirkuma procedūras rezultātiem, ja iepirkums veikts līdz projekta iesnieguma iesniegšanai (ja attiecināms)

P

1.33. tehnoloģijas apraksts, kas ietver vismaz šādu informāciju: projekta iesniegumā iekļauto tehnisko rādītāju pamatojums, principiālā shēma, ekonomiskais pamatojums, tehnoloģijas atrašanās vieta, informācija par energoresursu un to raksturojošie rādītāji. Ja projekta ietvaros plānota koģenerācijas elektrostacijas būvniecība, papildus minētajai informācijai norāda arī, kur tiks izmantoti vismaz 50 % no koģenerācijas procesā saražotā siltumenerģijas daudzuma

P

1.34. Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes garantijas vēstule, kas izsniegta par labu atbildīgajai iestādei atbilstoši noteikumu 45.punktam (attiecas uz komersantiem)

P

2. Projekta iesnieguma noformējuma atbilstības kritēriji
2.1. projekta iesniegums ir sagatavots datorrakstā

N

2.2. projekta iesnieguma veidlapa ir pilnībā aizpildīta

N

2.3. projekta iesniegumā nav neatrunātu labojumu (dzēsumu, svītrojumu, aizkrāsojumu un papildinājumu)

P

2.4. projekta iesnieguma veidlapa ir sagatavota latviešu valodā, izņemot projekta iesnieguma veidlapas (noteikumu 3.pielikums) 2.2.2.apakšpunktu

N

2.5. papildus iesniedzamie dokumenti ir sagatavoti latviešu valodā vai arī, ja tie nav latviešu valodā, tiem ir pievienots apliecināts tulkojums latviešu valodā

P

2.6. papildus iesniedzamie dokumenti ir oriģināleksemplāri vai arī to kopijas, kas sagatavotas un apliecinātas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

P

2.7. projekta iesniegumā lietotā naudas vienība ir euro

N

2.8. prasības, kas attiecas tikai uz tiem projekta iesniegumiem, kas iesniegti papīra formā:
2.8.1. ir iesniegts projekta iesnieguma oriģināleksemplārs un viena kopija, tie sagatavoti un apliecināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

P

2.8.2. projekta iesnieguma veidlapa papīra formā ir identiska ar projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā formā, kas pievienota kompaktdiskā (CD) un sagatavota DOC, DOCX, XLS, XLSX vai PDF datņu formātā

P

2.8.3. projekta iesnieguma oriģināleksemplārs un tā kopija ir cauršūti (cauraukloti)

P

2.8.4. visas projekta iesnieguma oriģināleksemplāra un tā kopijas lapas ir numurētas

P

2.9. prasības, kas attiecas tikai uz projekta iesniegumiem, kas iesniegti elektroniska dokumenta formā:
2.9.1. uz elektroniskā dokumenta ir drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs, papildus iesniedzamo dokumentu oriģināli ir parakstīti katrs atsevišķi ar autora drošu elektronisko parakstu un ir apliecināti ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu pieņemšanas termiņa beigām. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tie ir apliecināti ar projekta iesniedzēja drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu pirms projektu iesniegumu pieņemšanas termiņa beigām

P

2.9.2. elektroniskais dokuments ir sagatavots DOC, DOCX, XLS, XLSX, PDF vai JPG datņu formātā

P

Piezīmes.

1. * Nav attiecināms.

2. ** P – kritērijs ir precizējams; N – kritērijs nav precizējams.

Zemkopības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs J.Dūklavs
5.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 4.janvāra noteikumiem Nr.12
Kvalitātes vērtēšanas kritēriji

(Pielikums grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1339; grozījumi pielikumā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

Nr.p.k.

Kritērijs

Kritērija rādītāji

Iespējamais punktu skaits

Faktiskais vērtējums

1. CO2 emisijas samazinājums CO2 emisiju samazinājums gadā (tCO2 gadā)

0–10

2. Projekta sagaidāmais CO2 emisijas samazinājuma efektivitātes rādītājs (kgCO2/euro gadā)  

1–10

 
2.1.   no 4,92 un vairāk kgCO2/euro gadā

10

 
2.2.   no 4,22 līdz 4,92 kgCO2/euro gadā (neieskaitot)

7

 
2.3.   no 3,51 līdz 4,22 kgCO2/euro gadā (neieskaitot)

6

 
2.4.   no 2,81 līdz 3,51 kgCO2/euro gadā (neieskaitot)

5

 
2.5.   no 2,11 līdz 2,81 kgCO2/euro gadā (neieskaitot)

4

 
2.6.   no 1,41 līdz 2,11 kgCO2/euro gadā (neieskaitot)

3

 
2.7.   no 0,70 līdz 1,41 kgCO2/euro gadā (neieskaitot)

2

 
2.8.   no 0,42 līdz 0,70 kgCO2/euro gadā (neieskaitot)

1

 
3. Projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjoms no attiecināmajām izmaksām (kritēriju piemēro komersantiem)

1–5

3.1. no 20 % un vairāk virs minimālā

5

3.2. no 15 līdz 20 % virs minimālā (neieskaitot)

4

3.3. no 10 līdz 15 % virs minimālā (neieskaitot)

3

3.4. no 5 līdz 10 % virs minimālā (neieskaitot)

2

3.5. no 0 līdz 5 % virs minimālā (neieskaitot)

1

4. Projekta iesniedzēja finansiālais stāvoklis (kritēriju piemēro komersantiem)

0–2

4.1. projekta iesniedzēja iepriekšējo triju gadu vidējais finanšu apgrozījums gadā ir vairāk nekā trīs reizes lielāks par projekta kopējām izmaksām

2

4.2. projekta iesniedzēja iepriekšējo triju gadu vidējais finanšu apgrozījums gadā ir līdz trim reizēm lielāks par projekta kopējām izmaksām

1

4.3. projekta iesniedzēja iepriekšējo triju gadu vidējais finanšu apgrozījums gadā ir mazāks nekā projekta kopējās izmaksas vai projekta iesniedzējs ir izveidots pēdējo divu gadu laikā

0

5. Tehnisko ilgtspēju izvērtējums (riski tehnoloģijas darbības pārtraukumam tehnoloģijas dzīves laikā)

1–5

5.1. tehnoloģiskai iekārtai nepieciešami papildu materiālie vai finansiālie ieguldījumi darbības periodā virs 20 gadiem

5

5.2. tehnoloģiskai iekārtai nepieciešami papildu materiālie vai finansiālie ieguldījumi darbības periodā no 15 līdz 20 gadiem (neieskaitot)

4

5.3. tehnoloģiskai iekārtai nepieciešami papildu materiālie vai finansiālie ieguldījumi darbības periodā no 10 līdz 15 gadiem (neieskaitot)

3

5.4. tehnoloģiskai iekārtai nepieciešami papildu materiālie vai finansiālie ieguldījumi darbības periodā no 5 līdz 10 gadiem (neieskaitot)

2

5.5. tehnoloģiskai iekārtai nepieciešami papildu materiālie vai finansiālie ieguldījumi darbības periodā līdz 5 gadiem (neieskaitot)

1

6. Papildpunkti projekta vērtējumam vienas tehnoloģijas jomā ja projekts katrā no Ministru kabineta 2011.gada 4.janvāra noteikumu Nr.12 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums" (turpmāk – noteikumi) 22.1., 22.2., 22.3., 22.4., un 22.5.apakšpunktā minēto tehnoloģiju jomām saņēmis 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. vai 10.augstāko vērtējumu (punktu summu) atbilstoši šā pielikuma 1.–5.kritērijam, tam tiek piešķirti attiecīgi 20, 18, 16, 14, 12, 10, 8, 6, 4 vai 2 papildpunkti. Ja iesniegtais projekts atbilst noteikumu 22.6.apakšpunktam, projekta piederību konkrētai tehnoloģiju jomai nosaka tehnoloģija ar lielāko plānoto saražoto enerģijas apjomu (MWh) gadā

0–20

KOPĀ

52

Piezīmes.

1. Projekta CO2 emisiju samazinājumu gadā (tCO2) aprēķina atbilstoši noteikumu 1.pielikumam.

2. Vērtējumu par šā pielikuma 1.punktā minēto kvalitātes kritēriju aprēķina šādi:

2.1. aprēķina vidējo rādītāju (vidējo aritmētisko), kas norādīts projektu iesniegumos, kuri atbilst administratīvās vērtēšanas kritērijiem un nodoti kvalitātes vērtēšanai:

Rvid (1.1. vai 1.2.) = R(1.projekts) + …….+ R(n projekts)/n

2.2. nosaka projekta R nobīdi no vidējā aritmētiskā rādītāja:

Nobīde no vidējā = ((R (projekta)/Rvid) – 1) x 100 %

2.3. piešķir vērtējumu pēc skalas:

Nr.p.k.

Nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja

Punktu skaits

2.3.1. mazāk par –95 % (neieskaitot)

0

2.3.2. no –95 % līdz –75 % (neieskaitot)

1

2.3.3. no –75 % līdz –55 % (neieskaitot)

2

2.3.4. no –55 % līdz –35 % (neieskaitot)

3

2.3.5. no –35 % līdz –15 % (neieskaitot)

4

2.3.6. no –15 % līdz 15 % (neieskaitot)

5

2.3.7. no 15 % līdz 35 % (neieskaitot)

6

2.3.8. no 35 % līdz 55 % (neieskaitot)

7

2.3.9. no 55 % līdz 75 % (neieskaitot)

8

2.3.10. no 75 % līdz 95 % (neieskaitot)

9

2.3.11. vairāk par 95 %

10

Zemkopības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs J.Dūklavs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 12Pieņemts: 04.01.2011.Stājas spēkā: 21.01.2011. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 11 (4409), 20.01.2011.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
224551
{"selected":{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"23.11.2013","iso_value":"2013\/11\/23","content":"<font class='s-1'>23.11.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.10.2012","iso_value":"2012\/10\/05","content":"<font class='s-1'>05.10.2012.-22.11.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.01.2011","iso_value":"2011\/01\/21","content":"<font class='s-1'>21.01.2011.-04.10.2012.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2014
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)