Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumus Nr. 691 "Noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai".
Ministru kabineta noteikumi Nr.1134

Rīgā 2010.gada 21.decembrī (prot. Nr.74 10.§)
Noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai
Izdoti saskaņā ar Muitas likuma 4.panta trešo daļu un
12.panta trešo daļu, likuma "Par pievienotās vērtības nodokli"
12.panta 2.3 daļu un likuma "Par akcīzes nodokli" 32.panta septīto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. muitas nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas un apmēra noteikšanas kārtību;

1.2. pievienotās vērtības nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas, apmēra noteikšanas, uzskaites un dzēšanas kārtību;

1.3. akcīzes nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas, administrēšanas un dzēšanas kārtību;

1.4. prasības personas atbrīvošanai no muitas nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas;

1.5. prasības personas atbrīvošanai no pievienotās vērtības nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas;

1.6. gadījumus, kad akcīzes nodokļa parāda galvojums nav jāiesniedz, un nosacījumus, kurus izpildot nodokļa maksātājam var samazināt galvojuma lielumu.

2. Preču muitošanā tiek izmantots galvojums, lai nodrošinātu nodokļu parādu, vai galvojums, lai nodrošinātu nodokļu parādu, kas var rasties.

3. Piemērojot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā, tiek izmantots:

3.1. galvojums nodokļu parāda nodrošināšanai. Nodokļu parāds ietver:

3.1.1. muitas nodokļa parādu;

3.1.2. pievienotās vērtības nodokļa parādu;

3.2. galvojums nodokļu parāda, kas var rasties, nodrošināšanai, ja kā galvojums tiek izmantota skaidras naudas iemaksa. Šādā gadījumā galvojums nodokļu parādam, kas var rasties, ietver:

3.2.1. muitas nodokļa parādu;

3.2.2. pievienotās vērtības nodokļa parādu;

3.2.3. akcīzes nodokļa parādu.

4. Piemērojot muitas procedūru – tranzīts, tiek izmantots galvojums nodokļu parādam, kas var rasties. Šādā gadījumā nodokļu parāds, kas var rasties, ietver:

4.1. muitas nodokļa parādu;

4.2. pievienotās vērtības nodokļa parādu;

4.3. akcīzes nodokļa parādu.

5. Piemērojot pārējās muitas procedūras (izņemot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā – un muitas procedūru – tranzīts), tiek izmantots galvojums nodokļu parādam, kas var rasties. Šādā gadījumā nodokļu parāds, kas var rasties, ietver:

5.1. muitas nodokļa parādu;

5.2. akcīzes nodokļa parādu.

6. Nodokļu parādu un nodokļu parādu, kas var rasties, var nodrošināt ar:

6.1. skaidras naudas iemaksu;

6.2. vienreizēju galvojumu;

6.3. vispārēju galvojumu.

7. Muitas procedūras – tranzīts – un pārējo muitas procedūru piemērošanai tiek izmantoti atsevišķi galvojumi. Galvojumu pārējo muitas procedūru piemērošanai izmanto arī preču pagaidu glabāšanas nodrošināšanai. Piemērojot šos noteikumus, uz preču pagaidu glabāšanu attiecināmi tie paši nosacījumi, kas uz pārējām muitas procedūrām, izņemot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā.

8. Galvojumu iesniedz parādnieks vai persona, kas ir vai var kļūt atbildīga par nodokļu parādu un nodokļu parādu, kas var rasties (turpmāk – atbildīgā persona).

9. Valsts ieņēmumu dienests galvojumu nepieņem un pieprasa papildināt galvojumu vai sniegt citu galvojumu, ja:

9.1. persona, kas izsniegusi galvojumu, nav ieguvusi galvotāja statusu;

9.2. vienreizējā galvojuma summa nesedz nodokļu parādu vai nodokļu parādu, kas var rasties;

9.3. vispārējais galvojums nav pietiekams, lai segtu nodokļu parādu vai nodokļu parādu, kas var rasties;

9.4. Eiropas Savienības normatīvajos aktos muitas lietās ir noteikts cits galvojuma veids;

9.5. galvojuma apliecību muitas iestādē iesniedz persona, kura nav atbildīgā persona vai atbildīgās personas pilnvarotā persona, kas norādīta vienreizējā galvojuma kredītiestādes galvojuma vēstules (1.pielikums) vai vienreizējā galvojuma apdrošināšanas polises (2.pielikums), vai vispārējā galvojuma apliecības (3.pielikums) otrā pusē.

10. Ja galvojums ir nepietiekams un atbildīgā persona atbilstoši Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – regula Nr. 2913/92) 198.pantam iesniedz papildu galvojumu, papildu galvojuma derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt iepriekšējā galvojuma derīguma termiņu.

11. Lai piemērotu regulas Nr. 2913/92 189.panta piektajā daļā minēto muitas iestāžu atteikšanos no prasības sniegt galvojumu, ja garantējamā summa nepārsniedz EUR 500, atbildīgā persona kopā ar muitas deklarāciju iesniedz parakstītu aprēķinu par šo noteikumu 3.2.1.apakšpunktā minēto muitas nodokļa parādu, kas var rasties. Aprēķinā norāda preču pavaddokumenta numuru, tā izsniegšanas datumu un preces vērtību, no kuras tiek aprēķināts muitas nodokļa parāds, kas var rasties.

12. Galvojums par muitas nodokļa parādu, kas var rasties, nav jāsniedz, ja:

12.1. atbildīgā persona ir saņēmusi atzītā komersanta statusu saskaņā ar regulas Nr. 2913/92 un Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – regula Nr. 2454/93), nosacījumiem;

12.2. atbildīgā persona ir saņēmusi atbrīvojumu no galvojuma šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā.

13. Akcīzes nodokļa galvojums nav jāsniedz:

13.1. ja precēm piemēro atbrīvojumu no akcīzes nodokļa saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" V nodaļu;

13.2. akcīzes preču uzglabāšanai, kā arī citām atļautajām darbībām ar akcīzes precēm brīvās zonas vai brīvās noliktavas teritorijā;

13.3. par akcīzes precēm, kurām saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 8.panta trešo daļu neiesniedz galvojumu;

13.4. ja atbildīgā persona ir saņēmusi atzītā komersanta statusu saskaņā ar regulas Nr. 2913/93 un regulas Nr. 2454/92 nosacījumiem;

13.5. ja atbildīgā persona ir saņēmusi atbrīvojumu no galvojuma šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā.

14. Pievienotās vērtības nodokļa galvojums nav jāsniedz, ja:

14.1. atbildīgā persona, piemērojot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā, izmanto likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.3 pantā noteikto īpašo nodokļa režīmu;

14.2. atbildīgā persona ir saņēmusi atzītā komersanta statusu saskaņā ar regulas Nr. 2913/93 un regulas Nr. 2454/92 nosacījumiem un, piemērojot muitas procedūru – tranzīts, šo noteikumu 4.punktā minēto nodokļu parādu, kas var rasties, nodrošina ar vispārējo galvojumu.

15. Galvojumu par nodokļu parādu vai nodokļu parādu, kas var rasties, atlaiž regulas Nr. 2913/92 199.pantā noteiktajā kārtībā. Atbildīgā persona atlaisto galvojumu var izmantot, lai nodrošinātu citu nodokļu parādu vai nodokļu parādu, kas var rasties.

16. Ja galvojumu dod cita persona, nevis tā, no kuras tas tiek prasīts, tad galvojuma devējs neatkarīgi no pārstāvības veida galvojumu dod savā vārdā.

II. Galvotāja statusa piešķiršana kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām un tā zaudēšana

17. Kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība, kas vēlas iegūt galvotāja statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par galvotāja statusa piešķiršanu. Iesniegumā norāda datumu, kad izsniegta licence kredītiestādes darbībai vai licence apdrošināšanas darbībai, un licences numuru.

18. Valsts ieņēmumu dienests piešķir kredītiestādei vai apdrošināšanas sabiedrībai galvotāja statusu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

18.1. kredītiestādei vai apdrošināšanas sabiedrībai nav likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto valsts nodokļu (turpmāk – valsts nodokļi) parādu vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā un kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība pilda šo parādu saistības;

18.2. kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par galvotāja statusa piešķiršanu nav sodīta par nodokļu pārkāpumiem un nav pārkāpusi šo noteikumu 19.punktā minētās prasības;

18.3. apdrošināšanas sabiedrībai izsniegtā licence apdrošināšanas darbībai dod tiesības izsniegt saistību izpildes apdrošināšanas polisi galvojumam;

18.4. kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība ar Valsts ieņēmumu dienestu ir noslēgusi līgumu, kurā ir noteikti šo noteikumu 19.punktā minētie pienākumi.

19. Kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības (turpmāk – galvotājs) pienākumi:

19.1. ja galvotājs groza galvojuma nosacījumus, viņš par to rakstiski paziņo Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms grozījumu spēkā stāšanās dienas;

19.2. ja galvotājs pieņem lēmumu par galvojuma anulēšanu, viņš par to vienas darbdienas laikā informē Valsts ieņēmumu dienestu. Galvojums ir spēkā 10 darbdienas no dienas, kad tika pieņemts lēmums par galvojuma anulēšanu;

19.3. ja galvotājs ir anulējis galvojumu, tas neatbrīvo viņu no saistībām, kas uzsāktas pirms galvojuma anulēšanas;

19.4. galvojuma derīguma termiņa izbeigšanās neatbrīvo galvotāju no saistībām, kas uzsāktas pirms galvojuma derīguma termiņa beigām;

19.5. ja Valsts ieņēmumu dienests aptur darbības ar galvojumu vai anulē galvotāja statusu, tas neatbrīvo galvotāju no saistībām, kas uzsāktas pirms galvojuma darbību apturēšanas vai galvotāja statusa anulēšanas;

19.6. triju darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiskas prasības saņemšanas galvotājs sniedz informāciju un apstiprinātas dokumentu kopijas par tā izsniegtajiem galvojumiem;

19.7. 10 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemta Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska prasība samaksāt atbildīgās personas nodokļu parādu un nodokļu parādu, kas var rasties (turpmāk – saistības), galvotājs nodrošina atbildīgās personas saistību izpildi, nepārsniedzot izsniegtā galvojuma summu un ievērojot izsniegtā galvojuma termiņu.

20. Valsts ieņēmumu dienests mēneša laikā pēc galvotāja rakstiskas prasības saņemšanas sniedz ziņas par atsevišķām atbildīgās personas veiktajām vai neveiktajām darbībām, kas saistītas ar galvotāja izsniegtā galvojuma izpildi.

21. Ja atbildīgā persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā un pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska brīdinājuma nav izpildījusi šo noteikumu 19.7.apakšpunktā minētās saistības, Valsts ieņēmumu dienests nosūta galvotājam rakstisku prasību izpildīt atbildīgās personas saistības.

22. Galvotājs un šo noteikumu 16.punktā minētais galvojuma devējs atbild par atbildīgās personas saistībām tikai pamatparāda apjomā, kas neietver nokavējuma naudu un soda naudu.

23. Valsts ieņēmumu dienests anulē galvotāja statusu, ja konstatēts kāds no šādiem apstākļiem:

23.1. galvotājam ir valsts nodokļu parādi (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā ir pagarināti un persona šīs parāda saistības pilda);

23.2. zaudējusi spēku šo noteikumu 17.punktā minētā licence;

23.3. tiek pārkāptas šo noteikumu 19.punktā minētās prasības.

III. Skaidras naudas iemaksa

24. Ja atbildīgā persona muitas procedūru nodrošina ar skaidras naudas iemaksu (turpmāk – drošības nauda), drošības naudu iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā.

25. Drošības naudas apmērs atbilst 100 % no aprēķinātā nodokļu parāda, kas var rasties.

26. Ja Valsts ieņēmumu dienestam, veicot iesniegtajā muitas deklarācijā sniegto ziņu kontroli un pārbaudot muitas deklarāciju, tai pievienotos dokumentus un deklarētās preces, radušās šaubas par deklarācijā norādītajiem datiem, deklarētājs pēc muitas iestādes pieprasījuma iemaksā drošības naudu – starpību starp nodokļu summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz muitas deklarācijā sniegtajiem datiem, un nodokļu summu, kādu par precēm vajadzētu maksāt pēc to pārbaudes, – un iesniedz iesniegumu par drošības naudas atmaksu, norādot kredītiestādes kontu.

27. Ja Valsts ieņēmumu dienestam ir radušās šaubas par deklarācijā norādītajiem datiem, tas veic pārbaudi. Pēc pārbaudes veikšanas Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā vai atmaksāšanu deklarētājam.

28. Ja, piemērojot procedūru – laišana brīvā apgrozībā, deklarētāja pieprasītā tarifu kvota ir kritiska vai bloķēta, deklarētājs iemaksā drošības naudu – starpību starp:

28.1. muitas nodokļa summu, kas aprēķināta, piemērojot ievedmuitas tarifa pamatlikmi, un muitas nodokļa summu, kas aprēķināta, piemērojot samazināto vai nulles tarifa likmi;

28.2. pievienotās vērtības nodokļa summu, kuras aprēķinā ir izmantots muitas nodoklis, kas aprēķināts, piemērojot ievedmuitas tarifa pamatlikmi, un pievienotās vērtības nodokļa summu, kuras aprēķinā ir izmantots muitas nodoklis, kam piemērota samazinātā vai nulles tarifa likme.

29. Pēc atbildes saņemšanas par pieprasītās tarifu kvotas apjomu Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā vai atmaksāšanu deklarētājam.

30. Ja deklarētājs, piemērojot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā, nevar noteikt precīzu preču muitas vērtību (nav sniegtas ziņas, kas nepieciešamas preču muitas vērtības galīgai noteikšanai), deklarētājs iemaksā drošības naudu – starpību starp muitas deklarācijā norādīto muitas nodokļa summu un saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajām ziņām aprēķināto muitas nodokļa summu – un iesniedz iesniegumu par drošības naudas atmaksu, norādot kredītiestādes kontu.

31. Ja deklarētājs muitas iestādes noteiktajā termiņā nav iesniedzis visas ziņas vai dokumentus, kas nepieciešami preču muitas vērtības galīgai noteikšanai, vai iesniedzis ziņas, kas norāda, ka galīgā preču muitas vērtība neatbilst muitas deklarācijā norādītajai preču muitas vērtībai, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā vai daļēju atmaksāšanu deklarētājam.

32. Ja deklarētājs muitas iestādes noteiktajā termiņā iesniedzis visas ziņas vai dokumentus, kas nepieciešami preču muitas vērtības galīgai noteikšanai, un galīgā preču muitas vērtība atbilst muitas deklarācijā norādītajai preču muitas vērtībai, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu deklarētājam.

33. Ja, piemērojot procedūru – laišana brīvā apgrozībā, precēm piemēro pagaidu antidempinga nodevu vai pagaidu kompensācijas maksājumu, deklarētājs iemaksā drošības naudu pagaidu antidempinga nodevas vai pagaidu maksājuma apmērā un iesniedz iesniegumu par drošības naudas atmaksu, norādot kredītiestādes kontu.

34. Ja precēm, par kurām bija iemaksāta drošības nauda, piemēro galīgo antidempinga nodevu vai galīgo kompensācijas maksājumu, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem antidempinga un kompensācijas pasākumu jomā pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā, atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu deklarētājam.

35. Uzsākot muitas procedūru – tranzīts, atbildīgā persona nosūtītājā muitas iestādē uzrāda kredītiestādes izsniegtā drošības naudas maksājumu apliecinošā dokumenta oriģinālu un iesniedz iesniegumu par drošības naudas atmaksu, norādot kredītiestādes kontu.

36. Ja Valsts ieņēmumu dienests saņem pierādījumus, kas apstiprina muitas procedūras – tranzīts – pabeigšanas faktu, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu.

37. Ja muitas procedūra – tranzīts – nav pabeigta vai ir pabeigta, konstatējot neatbilstību starp precēm un muitas dokumentos norādītajām ziņām, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par neatbilstībai proporcionālas drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā.

38. Drošības naudas atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu Valsts ieņēmumu dienests veic 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu.

IV. Vienreizējais galvojums

39. Vienreizējo galvojumu piemēro, lai vienu reizi piemērotu vienu muitas procedūru.

40. Vienreizējo galvojumu muitas procedūrai – tranzīts – piemēro atbilstoši regulas Nr. 2454/93 345., 346., 347. un 348.pantā noteiktajai kārtībai. Vienreizējo galvojumu iesniedz galvojuma muitas iestādē atbilstoši regulas Nr. 2454/93 340."b" pantam.

41. Vienreizējo galvojumu pārējām muitas procedūrām (izņemot muitas procedūru – tranzīts) iesniedz, iesniedzot kredītiestādes vienreizējā galvojuma vēstuli (1.pielikums) vai vienreizējā galvojuma apdrošināšanas polisi (2.pielikums) Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādē, kurā tiek pieteikta muitas procedūra.

42. Atbildīgā persona var pilnvarot citu personu tās vārdā izmantot vienreizējo galvojumu. Fiziskā persona pilnvaro tās vārdā izmantot vienreizējo galvojumu ar notariālā kārtībā izdotu pilnvaru. Juridiska persona vienreizējā galvojuma kredītiestādes galvojuma vēstules (1.pielikums) vai galvojuma apdrošināšanas polises (2.pielikums) otrā pusē norāda personas, kuras pilnvarotas atbildīgās personas vārdā izmantot vienreizējo galvojumu. Atbildīgajai personai ir tiesības izdarīt grozījumus pilnvaroto personu sarakstā. Katras pilnvarotās personas iecelšanu vai pilnvaru atcelšanu atbildīgā persona apstiprina ar parakstu un zīmogu. Atbildīgā persona ir atbildīga par ierakstu patiesumu kredītiestādes galvojuma vēstulē vai galvojuma apdrošināšanas polisē.

43. Tikai atbildīgā persona vai tās pilnvarotā persona, kura norādīta vienreizējā galvojuma kredītiestādes galvojuma vēstules (1.pielikums) vai galvojuma apdrošināšanas polises (2.pielikums) otrā pusē, ir tiesīga parakstīt muitas iestādē iesniegto muitas deklarāciju vai iesniegt pirmsmuitošanas dokumentu.

44. Vienreizējais galvojums zaudē spēku, ja ir beidzies vienreizējā galvojuma derīguma termiņš vai galvotājs anulējis galvojumu.

45. Atbildīgā persona ir atbildīga par muitas procedūras izpildi, kas uzsākta pirms vienreizējā galvojuma derīguma termiņa beigām.

V. Vispārējais galvojums un vispārējā galvojuma apliecība

46. Atbildīgā persona vispārējo galvojumu var izmantot jebkuras muitas procedūras piemērošanai, ievērojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos muitas lietās vai citos normatīvajos aktos noteikto attiecīgās muitas procedūras piemērošanas kārtību.

47. Vispārējā galvojuma apmēru nosaka atbildīgā persona.

48. Lai saņemtu vispārējā galvojuma apliecību muitas procedūru (izņemot muitas procedūru – tranzīts) piemērošanai, atbildīgā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādus dokumentus:

48.1. Valsts ieņēmumu dienestam adresētu iesniegumu. Iesniegumā norāda:

48.1.1. muitas procedūras, kādām tiks piemērots vispārējais galvojums;

48.1.2. galvojuma apmēru, kāds tiks izmantots muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā – piemērošanai, un galvojuma apmēru pārējo muitas procedūru piemērošanai;

48.1.3. galvojuma apmēra aprēķinu atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā minētajām prasībām;

48.1.4. ziņas par atbildīgās personas darbiniekiem, kuriem ir paraksta tiesības (vārds, uzvārds, personas kods);

48.1.5. nepieciešamo vispārējā galvojuma apliecību skaitu;

48.2. kredītiestādes galvojuma vēstuli (4.pielikums) vai galvojuma apdrošināšanas polisi (5.pielikums) (oriģināls).

49. Lai saņemtu atļauju izmantot vispārējo galvojumu muitas procedūras – tranzīts – piemērošanai, atbildīgā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādus dokumentus:

49.1. Valsts ieņēmumu dienestam adresētu iesniegumu. Iesniegumā norāda:

49.1.1. informāciju par tranzīta procedūras piemērošanas pieredzi un plānoto tranzīta procedūru apjomu;

49.1.2. aprēķinu par šo noteikumu 4.punktā minēto nodokļu parādu, kas var rasties;

49.1.3. nepieciešamo vispārējā galvojuma apliecību skaitu;

49.2. galvotāja izsniegtu vispārējā galvojuma dokumentu (oriģināls).

50. Valsts ieņēmumu dienests atļauj izmantot vispārējo galvojumu muitas procedūru (izņemot muitas procedūru – tranzīts) piemērošanai, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

50.1. atbildīgajai personai vai tās darbiniekiem, kam ir paraksta tiesības, nav sodāmības par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā;

50.2. atbildīgajai personai nav valsts nodokļu parādu valsts budžetā vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā un atbildīgā persona pilda šo parādu saistības;

50.3. atbildīgā persona nav pasludināta par maksātnespējīgu.

51. Valsts ieņēmumu dienests atļauj izmantot vispārējo galvojumu muitas procedūras – tranzīts – piemērošanai, ja atbildīgā persona atbilst regulas Nr. 2524/93 373.pantā noteiktajām prasībām.

52. Valsts ieņēmumu dienests pēc šo noteikumu 48.punktā minētā iesnieguma saņemšanas izsniedz atbildīgajai personai vispārējā galvojuma apliecību vai pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt atļauju izmantot vispārējo galvojumu.

53. Valsts ieņēmumu dienests pēc šo noteikumu 49.punktā minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu piešķirt atbildīgajai personai atļauju izmantot vispārējo galvojumu un izsniedz vispārējā galvojuma apliecību vai pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt atļauju izmantot vispārējo galvojumu.

54. Atbildīgā persona var pilnvarot citu personu tās vārdā izmantot vispārējo galvojumu. Fiziskā persona pilnvaro tās vārdā izmantot vispārējo galvojumu ar notariālā kārtībā izdotu pilnvaru. Juridiska persona vispārējā galvojuma apliecības otrā pusē norāda personas, kuras pilnvarotas izmantot vispārējā galvojuma apliecību. Atbildīgajai personai ir tiesības izdarīt grozījumus pilnvaroto personu sarakstā. Katras pilnvarotās personas iecelšanu vai pilnvaru atsaukšanu atbildīgā persona apstiprina ar parakstu un zīmogu. Atbildīgā persona ir atbildīga par ierakstu patiesumu vispārējā galvojuma apliecībā.

55. Ja atbildīgā persona saskaņā ar šo noteikumu 9. un 10.punktu iesniedz papildu vispārējo galvojumu, Valsts ieņēmumu dienests izsniedz jaunu vispārējā galvojuma apliecību.

56. Vispārējā galvojuma apliecības derīguma termiņš atbilst galvojuma vēstules vai apdrošināšanas polises derīguma termiņam.

57. Tikai atbildīgā persona vai tās pilnvarotā persona, kura norādīta vispārējā galvojuma kredītiestādes galvojuma vēstules (1.pielikums) vai galvojuma apdrošināšanas polises (2.pielikums) otrā pusē, ir tiesīga parakstīt muitas iestādē iesniegto muitas deklarāciju vai iesniegt pirmsmuitošanas dokumentu.

58. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu apturēt atļaujas izmantot vispārējo galvojumu (izņemot vispārējo galvojumu muitas procedūras – tranzīts – piemērošanai) darbību, ja:

58.1. vispārējais galvojums nesedz nodokļu parādu;

58.2. atbildīgā persona neatbilst šo noteikumu 50.1. un 50.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

59. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu apturēt atļaujas izmantot vispārējo galvojumu muitas procedūras – tranzīts – piemērošanai darbību, ja atbildīgā persona neatbilst vispārējā galvojuma saņemšanas nosacījumiem.

60. Ja darbības ar vispārējo galvojumu tiek apturētas, atbildīgā persona ir atbildīga par to muitas procedūru pabeigšanu, kas uzsāktas, izmantojot attiecīgo galvojumu.

61. Ja atbildīgā persona mēneša laikā pēc darbību ar vispārējo galvojumu apturēšanas ir nodrošinājusi šo noteikumu 58.punktā minēto prasību izpildi, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par darbību ar vispārējo galvojumu atjaunošanu.

62. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par vispārējā galvojuma apliecības anulēšanu, ja atbildīgā persona:

62.1. neatbilst šo noteikumu 50.3.apakšpunktā minētajam nosacījumam;

62.2. mēneša laikā pēc darbību apturēšanas ar vispārējo galvojumu nav nodrošinājusi šo noteikumu 61.punktā noteikto prasību izpildi.

63. Ja galvotājs ir anulējis galvojumu, Valsts ieņēmumu dienests anulē vispārējā galvojuma apliecības, kas izsniegtas, pamatojoties uz anulēto galvojumu.

64. Ja Valsts ieņēmumu dienests anulē izsniegtās vispārējā galvojuma apliecības, atbildīgā persona ir atbildīga par to muitas procedūru vai preču pagaidu glabāšanas pabeigšanu, kas uzsāktas pirms vispārējā galvojuma apliecību anulēšanas.

65. Vispārējais galvojums zaudē spēku, ja:

65.1. ir beidzies vispārējā galvojuma termiņš;

65.2. Valsts ieņēmumu dienests ir anulējis izsniegto galvojuma apliecību;

65.3. galvotājs ir anulējis galvojumu.

66. Ja vispārējais galvojums zaudējis spēku, atbildīgā persona 15 darbdienu laikā nodod Valsts ieņēmumu dienestam visas vispārējā galvojuma apliecības.

67. Atbildīgā persona ir atbildīga par to muitas procedūru pabeigšanu, kas uzsāktas pirms vispārējā galvojuma termiņa beigām.

68. Atbildīgā persona informē Valsts ieņēmumu dienestu, ja vispārējā galvojuma apliecība ir pazaudēta vai nozagta. Valsts ieņēmumu dienests anulē nozagto vai nozaudēto vispārējā galvojuma apliecību.

69. Līdz brīdim, kad Valsts ieņēmumu dienestā tiek saņemta informācija par vispārējā galvojuma apliecības zādzību vai pazušanu, atbildīgā persona ir atbildīga par to muitas procedūru pabeigšanu, kas uzsāktas, izmantojot minēto vispārējā galvojuma apliecību.

VI. Vispārējā galvojuma apmēra aprēķināšana

70. Pirms vispārējā galvojuma apliecības saņemšanas atbildīgā persona aprēķina vispārējā galvojuma apmēru.

71. Muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā – piemērošanai atbildīgā persona aprēķina nodokļu parāda summu par kopējo preču apjomu, kas izlaists brīvam apgrozījumam pēdējos sešos mēnešos (pirms šo noteikumu 48.punktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas). Aprēķināto summu dala ar 6.

72. Muitas procedūras – glabāšana muitas noliktavā – piemērošanai atbildīgā persona aprēķina šo noteikumu 5.punktā minētā nodokļu parāda, kas var rasties, kopējo summu par preču atlikumu muitas noliktavā katra mēneša pēdējā datumā pēdējā pusgada laikā (pirms šo noteikumu 48.punktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas), kura būtu jāmaksā, ja attiecīgās preces laistu brīvā apgrozībā. Aprēķināto summu dala ar 6.

73. Preču pagaidu glabāšanai atbildīgā persona aprēķina šo noteikumu 5.punktā minētā nodokļu parāda, kas var rasties, summu par kopējo preču apjomu, kāds atradies pagaidu glabāšanā pēdējos sešos mēnešos (pirms šo noteikumu 48.punktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas), kura būtu jāmaksā, ja attiecīgās preces izlaistu brīvam apgrozījumam. Aprēķināto summu dala ar 6. Ja pagaidu uzglabāšanā novietotās preces pārvietotas, izmantojot vienkāršoto procedūru gaisa pārvadājumos, un nav iespējams aprēķināt nodokļu parāda summu, kas var rasties, atbildīgā persona iesniedz vispārējo galvojumu, kura apmērs nav mazāks par 100 000 latu.

74. Muitas procedūras – tranzīts – piemērošanai atbildīgā persona aprēķina šo noteikumu 4.punktā minētā nodokļu parāda, kas var rasties, summu atbilstoši regulas Nr. 2454/93 379., 380. un 381.pantā noteiktajai kārtībai.

75. Pārējām muitas procedūrām (izņemot šo noteikumu 72., 73. un 74.punktā minētās muitas procedūras) atbildīgā persona aprēķina šo noteikumu 5.punktā minētā nodokļu parāda, kas var rasties, summu par kopējo preču apgrozījumu pēdējos sešos mēnešos (pirms šo noteikumu 48.punktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas), kura būtu jāmaksā, ja attiecīgās preces izlaistu brīvam apgrozījumam. Aprēķināto summu dala ar 6.

76. Šo noteikumu 5.punktā minētā nodokļu parāda, kas var rasties, piemērojot muitas procedūras (izņemot muitas procedūru – tranzīts), summu, no kuras aprēķina vispārējā galvojuma apmēru, var samazināt:

76.1. par 50 procentiem, ja atbildīgā persona pēdējo 18 mēnešu laikā pirms samazinātā vispārējā galvojuma saņemšanas vidēji četras reizes mēnesī izmantojusi vienu vai vairākus no šādiem variantiem:

76.1.1. atļauju īpašā pievienotās vērtības nodokļa režīma piemērošanai;

76.1.2. atbrīvojumu no galvojuma iesniegšanas šo noteikumu 5.punktā minētajam nodokļu parādam, kas var rasties;

76.1.3. vispārējo galvojumu, lai nodrošinātu nodokļu parādu vai šo noteikumu 5.punktā minēto nodokļu parādu, kas var rasties;

76.2. par 70 procentiem, ja atbildīgā persona pēdējo 24 mēnešu laikā pirms samazinātā vispārējā galvojuma saņemšanas vidēji četras reizes mēnesī izmantojusi vienu vai vairākus no šādiem variantiem:

76.2.1. atļauju īpašā pievienotās vērtības nodokļa režīma piemērošanai;

76.2.2. atbrīvojumu no galvojuma iesniegšanas šo noteikumu 5.punktā minētajam nodokļu parādam, kas var rasties;

76.2.3. vispārējo galvojumu, lai nodrošinātu nodokļu parādu vai šo noteikumu 5.punktā minēto nodokļu parādu, kas var rasties;

76.3. par 90 procentiem, ja atbildīgā persona pēdējo 30 mēnešu laikā pirms samazinātā vispārējā galvojuma saņemšanas vidēji četras reizes mēnesī izmantojusi vienu vai vairākus no šādiem variantiem:

76.3.1. atļauju īpašā pievienotās vērtības nodokļa režīma piemērošanai;

76.3.2. atbrīvojumu no galvojuma iesniegšanas šo noteikumu 5.punktā minētajam nodokļu parādam, kas var rasties;

76.3.3. vispārējo galvojumu, lai nodrošinātu nodokļu parādu vai šo noteikumu 5.punktā minēto nodokļu parādu, kas var rasties.

77. Lai saskaņā ar regulas Nr. 2454/93 380. un 381.pantu un 1987.gada 20.maija Konvencijas par kopējo tranzīta procedūru 57.pantu saņemtu atļauju izmantot vispārējo galvojumu, kas samazināts līdz 30 vai 50 procentiem no atskaites summas, atbildīgā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu, kuram papildus šo noteikumu 49.punktā minētajiem dokumentiem pievieno dokumentu, kas apliecina tranzīta procedūrai pakļauto preču transporta pārvadājumu pārvaldīšanu.

VII. Atbrīvojums no galvojuma

78. Atbildīgo personu saskaņā ar tās iesniegumu atbrīvo no prasības iesniegt vispārējo galvojumu par šo noteikumu 5.punktā minēto nodokļu parādu, kas var rasties, piemērojot muitas procedūras, ja ir izpildītas šo noteikumu 50.punktā minētās prasības un atbildīgajai personai vismaz 10 gadus ir atļauja muitas brokera darbībai vai atbildīgā persona atbilst šādiem kritērijiem:

78.1. atbildīgā persona 36 mēnešus vidēji četras reizes mēnesī ir izmantojusi vispārējo galvojumu vai atļauju īpašā pievienotās vērtības nodokļa režīma piemērošanai;

78.2. atbildīgajai personai, kurai saskaņā ar šo noteikumu 72., 73. un 75.punktu (kopā) aprēķinātā nodokļu parāda, kas var rasties, summa pārsniedz 50 000 latu, ir stabils finansiālais stāvoklis un pietiekami finanšu resursi saistību izpildei, ko iespējams izvērtēt, pamatojoties uz iepriekšējā gada pārskatā norādītajiem datiem (ja kopš iepriekšējā sabiedrības gada pārskata bilances datuma ir pagājuši vairāk nekā seši mēneši, atbildīgā persona par šo laikposmu sagatavo un iesniedz finanšu pārskata sastāvdaļu – bilanci (ja iesniegums vispārējā galvojuma saņemšanai tiek iesniegts līdz kārtējā mēneša piecpadsmitajam datumam, bilances datums var atbilst tā mēneša pēdējai dienai, kas bija pirms iepriekšējā mēneša)):

78.2.1. uz likviditātes rādītāju, aprēķinot apgrozāmā kapitāla aprites koeficientu (apgrozāmo līdzekļu kopsumma/īstermiņa saistību kopsumma). Minētais koeficients nedrīkst būt mazāks par 1;

78.2.2. uz īstermiņa saistību īpatsvaru bilancē (īstermiņa saistību kopsumma/bilances kopsumma). Minētais rādītājs nedrīkst būt lielāks par 0,5.

79. Piemērojot muitas procedūru – tranzīts, atbildīgo personu atbrīvo no nodokļu parāda, kas var rasties, galvojuma regulas Nr. 2454/92 380.panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos. Atbildīgā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par atbrīvojumu no galvojuma par nodokļu parādu, kas var rasties.

80. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu piešķirt atbrīvojumu no galvojuma vai lēmumu par atteikumu piešķirt atbrīvojumu.

81. Atbrīvojums no galvojuma, piemērojot muitas procedūru – tranzīts, ir spēkā vienu gadu. Ja atbildīgā persona ir saņēmusi atzītā komersanta statusu saskaņā ar regulas Nr. 2913/92 un regulas Nr. 2454/93 nosacījumiem, atbrīvojums ir spēkā divus gadus.

82. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu apturēt atbrīvojumu no galvojuma, ja atbildīgā persona neatbilst šo noteikumu 78.punktā minētajām prasībām.

83. Ja atbildīgā persona mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbrīvojuma no galvojuma apturēšanu ir nodrošinājusi šo noteikumu 78.punktā minēto prasību izpildi, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu atjaunot atbrīvojumu no galvojuma.

84. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu anulēt atbrīvojumu no galvojuma, ja atbildīgā persona:

84.1. neatbilst šo noteikumu 50.3.apakšpunktā minētajam nosacījumam;

84.2. mēneša laikā pēc atbrīvojuma apturēšanas nav nodrošinājusi šo noteikumu 82.punktā minēto prasību izpildi.

85. Ja pieņemts lēmums anulēt atbrīvojumu no galvojuma, atbildīgo personu atkārtoti atbrīvot no galvojuma var ne agrāk kā 12 mēnešus pēc dienas, kad pieņemts lēmums anulēt atbrīvojumu no galvojuma.

VIII. Galvojumu uzskaite

86. Atbildīgā persona reģistrē katru darījumu, kuru veic, izmantojot galvojumu. Atbildīgā persona pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniedz visu informāciju par katru darījumu, kas veikts, izmantojot galvojumu, kā arī par to, vai nodokļu parāds un šo noteikumu 5.punktā minētais nodokļu parāds, kas var rasties, atbilst galvojuma apmēram. Šī prasība neattiecas uz muitas procedūru – tranzīts.

87. Atbildīgā persona informē Valsts ieņēmumu dienestu par vispārējā galvojuma apmēra sadalījuma starp muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā – un pārējām muitas procedūrām (izņemot muitas procedūru – tranzīts) maiņu.

IX. Noslēguma jautājumi

88. Vispārējā galvojuma apliecības, kas izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz tajās norādītā derīguma termiņa beigām.

89. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai pieņemtie lēmumi par atļaujas piešķiršanu izmantot samazināto vispārējo galvojumu nodokļu parādam, kas var rasties, ir spēkā līdz tajos norādītā derīguma termiņa beigām.

90. Līdz 2011.gada 1.martam ir tiesības izmantot apdrošināšanas polises, galvojuma vēstules un galvojuma apliecības, kas sagatavotas atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1005 "Noteikumi par muitas un akcīzes nodokļa parāda galvojuma piemērošanu Valsts ieņēmumu dienesta iestādēs" noteiktajām prasībām.

91. Norāde uz šo noteikumu izdošanas pamatojumu – likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta 2.3 daļu, kā arī šo noteikumu 14.punkts un 1.2., 3.1.2., 3.2.2., 4.2. un 28.2.apakšpunkts stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis

Finanšu ministrs A.Vilks
1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1134
Finanšu ministrs A.Vilks
2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1134
Finanšu ministrs A.Vilks
3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1134
Finanšu ministrs A.Vilks
4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1134
Finanšu ministrs A.Vilks
5.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1134
Finanšu ministrs A.Vilks
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 1134Pieņemts: 21.12.2010.Stājas spēkā: 29.12.2010.Zaudē spēku: 10.09.2011.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 204, 28.12.2010.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
223331
29.12.2010
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)