Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.947

Rīgā 2010.gada 5.oktobrī (prot. Nr.51 4.§)
Karavīru un zemessargu militārās disciplīnas reglaments
Izdoti saskaņā ar Militārā dienesta likuma 9.panta otrās daļas 3.punktu
un Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 42.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka karavīru un zemessargu militāro disciplīnu un tās nodrošināšanas kārtību.

2. Šos noteikumus piemēro:

2.1. aktīvā dienesta karavīriem;

2.2. zemessargiem;

2.3. atvaļinātajiem karavīriem un bijušajiem zemessargiem, kuri valkā formas tērpu, ja viņiem ir piešķirtas šādas tiesības;

2.4. kara laikā arī personālsastāvam, kas ir to valsts un pašvaldības iestāžu dienestā, kuras mobilizācijas dēļ pakļautas tieši Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, vai kas ir bruņotajos spēkos, pamatojoties uz darba līgumu.

(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.308)

3. Karavīrs vai zemessargs, kas pārkāpis normatīvos aktus vai komandiera (priekšnieka) pavēlē vai rīkojumā noteiktās dienesta prasības, neatkarīgi no dienesta pakāpes un amata saucams pie disciplinārās, administratīvās vai kriminālatbildības, kā arī ir materiāli atbildīgs par nodarīto zaudējumu (kaitējumu).

4. Pie disciplinārās atbildības karavīru un zemessargu sauc šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Administratīvā soda uzlikšana vai kriminālsoda piespriešana, kā arī zaudējuma (kaitējuma) atlīdzināšana neizslēdz karavīra un zemessarga disciplināratbildību.

5. Ja karavīrs noteiktajā kārtībā pilda militāro dienestu citā valstī, viņš ciena un ievēro attiecīgās valsts likumus, sabiedriskās kārtības un pieklājības normas.

6. Ja zemessargs noteiktajā kārtībā pilda Zemessardzes uzdevumus citā valstī, viņš ciena un ievēro attiecīgās valsts likumus, sabiedriskās kārtības un pieklājības normas.

7. Katra komandiera (priekšnieka) pienākums ir nodrošināt militāro disciplīnu un dienesta kārtību pakļautajā vienībā (apakšvienībā), veicināt centību un priekšzīmīgu uzvedību, piešķirot apbalvojumus, kā arī taisnīgi sodīt par militārās disciplīnas pārkāpumiem.

8. Sodot karavīrus un zemessargus, komandieris (priekšnieks) nedrīkst pārkāpt šajos noteikumos noteiktās tiesības un pienākumus un pieļaut nepamatotu bardzību. Par šajos noteikumos piešķirtās disciplinārās varas pārsniegšanu vainīgo soda disciplināri, bet, ja dienesta stāvoklis ir izmantots ļaunprātīgi, komandieri (priekšnieku) var saukt pie kriminālatbildības.

9. Lai nodrošinātu militāro disciplīnu, komandieris (priekšnieks):

9.1. ir paraugs padotajiem morālo normu un militārās disciplīnas ievērošanā un dienesta pienākumu nevainojamā pildīšanā;

9.2. pastāvīgi kontrolē kaujas gatavību un militāro disciplīnu pakļautajās vienībās (apakšvienībās);

9.3. noskaidro militārās disciplīnas pārkāpuma iemeslus un apstākļus, kā arī trūkumus dienesta organizācijā, kas varētu būt par cēloni militārās disciplīnas pārkāpumiem, un veic pasākumus trūkumu novēršanai.

10. Ja karavīrs un zemessargs atklāti nepakļaujas vai pretojas militārai disciplīnai vai traucē dienesta kārtību, komandierim (priekšniekam), izmantojot šajos noteikumos un Militārā dienesta iekārtas reglamentā noteiktās tiesības un pienākumus, jāpanāk padotā karavīra un zemessarga paklausība.

11. Ja komandieris (priekšnieks) nav izpildījis pienākumus militārās disciplīnas un dienesta kārtības nodrošināšanai, viņu sauc pie atbildības šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

12. Katra karavīra un zemessarga pienākums ir ar cieņu izturēties pret komandieri (priekšnieku) un jebkuru karavīru un zemessargu gan dienestā, gan ārpus tā, bet katra komandiera (priekšnieka) pienākums – izturēties ar cieņu un godu pret padotajiem.

12.1 Karavīram un zemessargam ir pienākums piedalīties disciplīnas pārkāpuma izskatīšanā, lai tiktu noskaidroti ar to saistītie apstākļi. Karavīram, zemessargam, cietušajam, kā arī citai iesaistītajai personai ir pienākums pēc komandiera (priekšnieka) vai dienesta izmeklēšanas veicēja pieprasījuma sniegt paskaidrojumu. Ja uzaicinātā persona nevar ierasties vai iesniegt paskaidrojumu pieprasījumā norādītajā laikā, tās pienākums ir paziņot par to komandierim (priekšniekam) vai dienesta izmeklēšanas veicējam.

(MK 26.08.2014. noteikumu Nr.504 redakcijā)

13. Piemērojot šos noteikumus, štatā minētie amati disciplinārās varas pilnvarās pielīdzināti:

13.1. grupas (nodaļas) komandierim – ieroča (tehnikas, aparatūras) un kaprāļa pakāpes posteņa komandieris (priekšnieks);

13.2. vada seržantam – štatā noteiktās seržanta pakāpes kutera komandieris un par vadu augstākas apakšvienības ieroča (tehnikas, aparatūras) posteņa komandieris (priekšnieks);

13.3. rotas virsseržantam – baterijas virsseržants, kuģa bocmanis, štatā noteiktās bocmaņa, štāba bocmaņa pakāpes kutera komandieris, par rotu augstākas apakšvienības ieroča (tehnikas, aparatūras) komandieris (priekšnieks);

13.4. bataljona virsseržantam – eskadriļas, diviziona un tiem pielīdzinātās atsevišķās vienības virsseržants (bocmanis);

13.5. vada komandierim – štatā noteiktās virsleitnanta pakāpes kuģa komandieris, par vadu augstākas apakšvienības ieroča (tehnikas, aparatūras) komandieris (priekšnieks);

13.6. rotas komandierim – baterijas, aviācijas posma, atsevišķa vada komandieris, štatā noteiktās kapteiņleitnanta un komandleitnanta pakāpes kuģa komandieris;

13.7. bataljona komandierim – Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienības, Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona, diviziona, atsevišķas rotas (baterijas), tiem pielīdzinātās atsevišķās vienības komandieris (priekšnieks), štatā noteiktās komandkapteiņa pakāpes kuģa komandieris;

13.8. brigādes komandierim – Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles, Gaisa spēku Aviācijas bāzes, Sauszemes spēku Kājnieku brigādes, Mācību vadības pavēlniecības komandieris (Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors), Nodrošinājuma pavēlniecības, Militārās policijas un Zemessardzes novada komandieris;

13.9. regulāro spēku vienības un Zemessardzes komandierim – Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks un viņa vietnieki.

14. Visu komandieru (priekšnieku) vietnieku, vienību štābu priekšnieku un štatā noteikto ar komandieri (priekšnieku) vienlīdzīgo dienesta pakāpju karavīru disciplinārā vara ir par vienu pakāpi zemāka nekā viņu komandierim (priekšniekam).

15. Šajos noteikumos neminētu karavīru un zemessargu disciplinārās varas tiesības attiecībā uz viņiem pakļautajiem karavīriem un zemessargiem atbilst attiecīgajam amatam štatā noteiktajai dienesta pakāpei pielīdzināto komandieru disciplinārās varas tiesībām:

15.1. kaprāļa, seržanta tiesības – grupas (nodaļas) komandiera tiesībām;

15.2. virsseržanta (bocmaņa) tiesības – vada seržanta tiesībām;

15.3. štāba virsseržanta (štāba bocmaņa) tiesības – rotas virsseržanta tiesībām;

15.4. galvenā virsseržanta (galvenā bocmaņa) un augstākā virsseržanta (augstākā bocmaņa) tiesības – bataljona virsseržanta tiesībām;

15.5. leitnanta, virsleitnanta tiesības – vada komandiera tiesībām;

15.6. kapteiņa (kapteiņleitnanta), majora (komandleitnanta) tiesības – rotas komandiera tiesībām;

15.7. pulkvežleitnanta (komandkapteiņa), pulkveža (jūras kapteiņa) tiesības – bataljona komandiera tiesībām;

15.8. brigādes ģenerāļa (flotiles admirāļa) tiesības – brigādes komandiera tiesībām;

15.9. ģenerālmajora (kontradmirāļa), ģenerālleitnanta (viceadmirāļa) tiesības – regulāro spēku vienības un Zemessardzes komandiera tiesībām.

16. Augstākam komandierim (priekšniekam) ir visas zemāku komandieru (priekšnieku) disciplinārās varas tiesības.

17. Amata pagaidu izpildītājam ir tiesības izmantot attiecīgajam amatam šajos noteikumos noteiktās disciplinārās varas tiesības.

II. Militārās disciplīnas pārkāpumi un atbildība

18. Par militārās disciplīnas pārkāpumiem uzskatāma karavīra vai zemessarga rīcība (darbība vai bezdarbība), kas izdarīta, ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības pārkāpjot normatīvos aktus, militāros reglamentus, komandiera (priekšnieka) pavēles, rīkojumus vai norādījumus.

19. Militārās disciplīnas pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja karavīrs vai zemessargs, kas to izdarījis, ir paredzējis pārkāpuma sekas un vēlējies tās vai arī nav vēlējies, tomēr apzināti pieļāvis to iestāšanos.

20. Militārās disciplīnas pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja karavīrs vai zemessargs, kas to izdarījis, ir paredzējis pārkāpuma seku iespēju, tomēr vieglprātīgi paļāvies, ka tās varēs novērst, vai nav paredzējis pārkāpuma seku iespēju, kaut gan pēc pārkāpuma konkrētajiem apstākļiem viņam vajadzēja un viņš varēja tās paredzēt.

21. Par militārās disciplīnas pārkāpumu nav uzskatāma karavīra vai zemessarga rīcība, kas atbilst šo noteikumu 18.punktā minētajai rīcībai, bet ir izdarīta nepieciešamās aizstāvēšanās gadījumā, galējās nepieciešamības gadījumā, kā arī aiz pārliecības, ka, izpildot komandiera (priekšnieka) pavēli (rīkojumu), karavīrs vai zemessargs izdarītu normatīvā akta pārkāpumu.

22. Nepieciešamā aizstāvēšanās ir karavīra vai zemessarga rīcība, lai novērstu militārās disciplīnas pārkāpumu vai aizsargātu no bīstama apdraudējuma valsts iekārtu un sabiedrisko kārtību vai savas vai citas personas tiesības, nodarot apdraudētājam kaitējumu, bet nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, ja pārkāpumu vai apdraudējumu nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem. Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar apdraudējuma raksturu un bīstamību, kā dēļ tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu apdraudējumu.

23. Galējā nepieciešamība ir karavīra vai zemessarga rīcība, lai novērstu kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, karavīram, zemessargam vai citām personām, ja šo kaitējumu nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.

24. Disciplināratbildību mīkstinošie apstākļi:

24.1. pārkāpējs vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto;

24.2. pārkāpējs novērsis izdarītā pārkāpuma kaitīgās sekas, labprātīgi atlīdzinājis zaudējumu vai novērsis nodarīto kaitējumu;

24.3. pārkāpums izdarīts smagu personīgu vai ģimenes apstākļu dēļ vai stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē;

24.4. pārkāpums izdarīts vardarbības iespaidā;

24.5. pārkāpumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī;

24.6. pārkāpējs sniedz būtisku palīdzību cita militārās disciplīnas pārkāpuma atklāšanā.

25. Disciplināratbildību pastiprinošie apstākļi:

25.1. pārkāpums nav pārtraukts, un nav ievērota komandiera (priekšnieka) vai citu karavīru un zemessargu prasība to izbeigt;

25.2. pārkāpums izdarīts atkārtoti, īpaši, ja pārkāpums, par kuru karavīrs un zemessargs jau bijis disciplināri vai administratīvi sodīts, izdarīts atkārtoti triju mēnešu laikā vai ja agrāk jau izdarīti vairāki citi pārkāpumi;

25.3. pārkāpums izdarīts alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

25.4. pārkāpums izdarīts personu grupā;

25.5. pārkāpums izdarīts, pildot kaujas vai speciālo uzdevumu, sardzē (apsardzē) vai dežūras laikā;

25.6. pārkāpums izdarīts savtīgos nolūkos, mantkārīgu vai zemisku tieksmju dēļ;

25.7. pārkāpuma dēļ radušies nopietni militārās vai sabiedriskās kārtības traucējumi, materiālie zaudējumi vai iestājušās citas smagas sekas;

25.8. pārkāpums izdarīts pret nepilngadīgo, sievieti, vecu cilvēku vai personu, kas atrodas bezpalīdzības stāvoklī, kā arī izmantojot cietušās personas dienesta, materiālo vai citu atkarību no pārkāpēja;

25.9. pārkāpums saistīts ar cietušās personas cieņas un goda aizskaršanu;

25.10. pārkāpums izdarīts, piedaloties ārkārtējas situācijas vai dabas katastrofas seku likvidēšanas darbos.

III. Disciplinārsodi

26. Disciplinārsods ir piespiedu līdzeklis, ko karavīram vai zemessargam, kas izdarījis pārkāpumu, uzliek šajā reglamentā noteiktajā kārtībā. Disciplinārsodu uzliek, lai karavīru vai zemessargu sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī audzinātu. Disciplinārsoda mērķis nav pazemot karavīra vai zemessarga cieņu, bet panākt, lai vainīgais, kā arī citi karavīri un zemessargi neizdarītu jaunus pārkāpumus.

27. Karavīram piemērojamie disciplinārsodi:

27.1. kareivim:

27.1.1. rājiens;

27.1.2. ārpuskārtas norīkojums (izņemot sardzi (apsardzi), vakti uz kuģa un kaujas dežūru) līdz trim reizēm;

27.1.3. aizliegums vai ierobežojums atstāt dienesta vietu līdz 15 diennaktīm;

27.1.4. stingrā uzraudzība līdz 15 diennaktīm;

27.1.5. arests līdz 10 diennaktīm;

27.1.6. brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;

27.1.7. mēneša algas samazināšana līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;

27.1.8. pazemināšana amatā;

27.1.9. miera laikā – atvaļināšana no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika;

27.2. instruktoram:

27.2.1. rājiens;

27.2.2. stingrā uzraudzība līdz 15 diennaktīm (izņemot augstāko instruktoru);

27.2.3. arests līdz 10 diennaktīm (izņemot augstāko instruktoru);

27.2.4. brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;

27.2.5. mēneša algas samazināšana līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;

27.2.6. pazemināšana amatā;

27.2.7. miera laikā – atvaļināšana no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika;

27.3. virsniekam:

27.3.1. rājiens;

27.3.2. brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;

27.3.3. mēneša algas samazināšana līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;

27.3.4. pazemināšana amatā;

27.3.5. miera laikā – atvaļināšana no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika.

28. Zemessargam piemērojamie disciplinārsodi ir noteikti Latvijas Republikas Zemessardzes likumā.

IV. Komandiera (priekšnieka) tiesības uzlikt disciplinārsodus

29. Grupas (nodaļas) komandierim ir tiesības izteikt rājienu.

30. Vada seržantam regulārajos spēkos ir tiesības:

30.1. izteikt rājienu;

30.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā vienu reizi.

31. Vada seržantam, rotas virsseržantam, bataljona virsseržantam un vada komandierim Zemessardzē ir tiesības izteikt rājienu.

32. Rotas virsseržantam regulārajos spēkos ir tiesības:

32.1. izteikt rājienu;

32.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā līdz divām reizēm;

32.3. noteikt kareivim ierobežojumu atstāt dienesta vietu līdz divām diennaktīm.

33. Bataljona virsseržantam regulārajos spēkos ir tiesības:

33.1. izteikt rājienu;

33.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā līdz trijām reizēm;

33.3. noteikt kareivim ierobežojumu atstāt dienesta vietu līdz trijām diennaktīm.

34. Vada komandierim regulārajos spēkos ir tiesības:

34.1. izteikt rājienu;

34.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā līdz trijām reizēm;

34.3. noteikt kareivim ierobežojumu atstāt dienesta vietu līdz piecām diennaktīm.

35. Rotas komandierim regulārajos spēkos ir tiesības:

35.1. izteikt rājienu;

35.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā līdz trijām reizēm;

35.3. noteikt kareivim ierobežojumu atstāt dienesta vietu līdz 10 diennaktīm;

35.4. piemērot kareivim, jaunākajam instruktoram un vecākajam instruktoram stingro uzraudzību līdz septiņām diennaktīm;

35.5. sodīt ar arestu:

35.5.1. kareivi – līdz septiņām diennaktīm;

35.5.2. jaunāko instruktoru un vecāko instruktoru – līdz trijām diennaktīm.

36. Rotas komandierim Zemessardzē ir tiesības:

36.1. izteikt rājienu;

36.2. sodīt ar arestu:

36.2.1. zemessargu, vecāko zemessargu – līdz septiņām diennaktīm;

36.2.2. jaunāko instruktoru un vecāko instruktoru – līdz trijām diennaktīm.

37. Bataljona komandierim regulārajos spēkos ir tiesības:

37.1. izteikt rājienu;

37.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā līdz trijām reizēm;

37.3. noteikt kareivim ierobežojumu atstāt dienesta vietu līdz 15 diennaktīm;

37.4. piemērot kareivim, jaunākajam instruktoram un vecākajam instruktoram stingro uzraudzību līdz 10 diennaktīm;

37.5. sodīt ar arestu:

37.5.1. kareivi – līdz 10 diennaktīm;

37.5.2. jaunāko un vecāko instruktoru – līdz piecām diennaktīm;

37.6. izteikt brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam kareivim, instruktoram un virsniekam (izņemot savu vietnieku un štāba priekšnieku);

37.7. pazemināt amatā kareivi, jaunāko un vecāko instruktoru;

37.8. miera laikā – atvaļināt kareivi no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika.

38. Bataljona komandierim Zemessardzē ir tiesības:

38.1. izteikt rājienu;

38.2. sodīt ar arestu:

38.2.1. zemessargu, vecāko zemessargu – līdz 10 diennaktīm;

38.2.2. jaunāko un vecāko instruktoru – līdz piecām diennaktīm;

38.3. izteikt brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam zemessargam, vecākajam zemessargam, jaunākajam un vecākajam instruktoram;

38.4. pazemināt amatā zemessargu, vecāko zemessargu, jaunāko un vecāko instruktoru;

38.5. izslēgt zemessargu, vecāko zemessargu no Zemessardzes.

39. Brigādes komandierim regulārajos spēkos papildus bataljona komandiera disciplinārajai varai ir tiesības:

39.1. piemērot kareivim, jaunākajam instruktoram un vecākajam instruktoram stingro uzraudzību līdz 15 diennaktīm;

39.2. sodīt jaunāko instruktoru un vecāko instruktoru ar arestu līdz 10 diennaktīm;

39.3. miera laikā – atvaļināt jaunāko instruktoru un vecāko instruktoru no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika;

39.4. izteikt brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam bataljona komandierim, bataljona komandiera vietniekam un bataljona štāba priekšniekam.

40. Zemessardzes novada komandierim Zemessardzē papildus bataljona komandiera disciplinārajai varai ir tiesības:

40.1. sodīt instruktoru ar arestu līdz 10 diennaktīm;

40.2. izslēgt no Zemessardzes jaunāko instruktoru un vecāko instruktoru;

40.3. izteikt brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam augstākajam instruktoram.

41. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšniekam un viņa vietniekiem regulārajos spēkos papildus brigādes komandiera disciplinārajai varai ir tiesības:

41.1. pazemināt amatā augstāko instruktoru;

41.2. miera laikā – atvaļināt augstāko instruktoru no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika;

41.3. izteikt brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam brigādes komandierim, brigādes komandiera vietniekam un brigādes štāba priekšniekam.

42. Zemessardzes komandierim Zemessardzē papildus brigādes komandiera disciplinārajai varai ir tiesības:

42.1. pazemināt amatā augstāko instruktoru;

42.2. izslēgt no Zemessardzes augstāko instruktoru;

42.3. izteikt brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam virsniekam.

43. Nacionālo bruņoto spēku komandierim regulārajos spēkos papildus Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka un viņa vietnieku disciplinārajai varai ir tiesības:

43.1. pazemināt amatā virsnieku, kuru viņam ir tiesības iecelt amatā;

43.2. miera laikā – atvaļināt no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika virsnieku, kuru viņam ir tiesības iecelt amatā;

43.3. izteikt brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzes, Jūras spēku flotiles, Sauszemes spēku Kājnieku brigādes, Militārās policijas, Nodrošinājuma pavēlniecības, Zemessardzes un Mācību vadības pavēlniecības komandiera vietniekam vai štāba priekšniekam;

43.4. samazināt karavīram mēneša algu līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem.

44. Nacionālo bruņoto spēku komandierim Zemessardzē papildus Zemessardzes komandiera disciplinārajai varai ir tiesības samazināt zemessargam kompensāciju vai mēnešalgu līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem.

(Grozīts ar MK 26.08.2014. noteikumiem Nr.504)

45. Aizsardzības ministram papildus Nacionālo bruņoto spēku komandiera disciplinārajai varai ir tiesības:

45.1. izteikt brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzes, Jūras spēku flotiles, Sauszemes spēku Kājnieku brigādes, Militārās policijas, Nodrošinājuma pavēlniecības, Zemessardzes un Mācību vadības pavēlniecības komandierim, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšniekam un tiem pielīdzinātam komandierim (priekšniekam);

45.2. pazemināt amatā virsnieku, kuru tikai viņam ir tiesības iecelt amatā;

45.3. atvaļināt no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika un izslēgt no Zemessardzes virsnieku, kuru viņam ir tiesības iecelt amatā.

46. Nacionālo bruņoto spēku virspavēlniekam (kara laikā) ir visa šajos noteikumos noteiktā disciplinārā vara pār visiem karavīriem un zemessargiem. Viņam nav tiesību pazemināt amatā savus vietniekus, Nacionālo bruņoto spēku komandieri, komandiera vietnieku, štāba priekšnieku un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles, Gaisa spēku Aviācijas bāzes, Sauszemes spēku Kājnieku brigādes, Mācību vadības pavēlniecības komandieri (Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektoru), Nodrošinājuma pavēlniecības, Zemessardzes un Militārās policijas komandierus.

47. Garnizona priekšniekam, nometnes priekšniekam un garnizona komandantam ir tiesības aizturēt pārkāpēju un uzlikt disciplinārsodus saskaņā ar disciplināro varu, kāda katram no viņiem piešķirta pār visiem pakļautajiem karavīriem un zemessargiem, kas atrodas garnizonā un nometnē, šādos gadījumos:

47.1. ja izdarītais pārkāpums traucē sabiedrisko kārtību;

47.2. ja izdarītais pārkāpums vērsts pret viņu izsludinātajiem rīkojumiem vai pret viņiem pašiem;

47.3. ja pārkāpums izdarīts, pildot viņu uzraudzībā esošos garnizona sardzes (apsardzes) vai citus dienesta pienākumus;

47.4. ja pārkāpumu izdarījis karavīrs vai zemessargs, kuram viņu pārziņā esošajā rajonā nav tiešā priekšnieka vai kurš atrodas arestā tādā vietā, kas nav karavīra un zemessarga tiešā priekšnieka pārziņā;

47.5. ja pārkāpumu izdarījis karavīrs vai zemessargs, kas atrodas atvaļinājumā vai komandējumā, neatkarīgi no pārkāpēja tiešo priekšnieku atrašanās vietas;

47.6. ja attiecīgajā teritorijā esošajam pārkāpēja tiešajam priekšniekam ir zemāka disciplinārā vara, nekā piešķirta viņiem.

48. Šo noteikumu 47.punktā noteiktās amatpersonas par pārkāpēja aizturēšanu un disciplinārsoda uzlikšanu ziņo attiecīgās vienības komandierim (priekšniekam).

49. Militārās medicīnas iestādes priekšniekam attiecībā uz tajā esošajiem karavīriem un zemessargiem (rotas komandieri ieskaitot) ir vienības komandiera disciplinārās varas tiesības.

50. No aktīvā dienesta atvaļinātajam karavīram un no Zemessardzes izslēgtajam zemessargam, ja pārkāpums izdarīts karavīra (zemessarga) formas tērpā ārpus dienesta laika, var uzlikt disciplinārsodu:

50.1. par nepieklājīgu uzvedību un sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpšanu;

50.2. par karavīra (zemessarga) formas tērpa valkāšanas noteikumu pārkāpšanu.

51. Uzlikt disciplinārsodu šo noteikumu 50.punktā minētajām personām, kā arī ierosināt atņemt viņām tiesības valkāt karavīra (zemessarga) formas tērpu ir tiesīgi garnizonu priekšnieki (komandanti), vienību komandieri un par viņiem augstāki priekšnieki saskaņā ar disciplināro varu, kāda katram ir piešķirta.

52. Šo noteikumu 51.punktā minētie komandieri (priekšnieki) par atvaļinātajiem karavīriem vai no Zemessardzes izslēgtajiem zemessargiem uzliktajiem sodiem paziņo Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites vienībai.

53. Ja dažādas vienības (apakšvienības) vai to karavīri vai zemessargi kopīgi pilda dienesta pienākumus, kā arī ja vienības (apakšvienības) vai to karavīri vai zemessargi, pildot dienesta pienākumus, nejauši sastopas, augstākā komandiera (priekšnieka) disciplinārā vara pilnā apjomā attiecas arī uz pārējo vienību (apakšvienību) karavīriem vai zemessargiem.

54. Ja starp karavīriem vai zemessargiem nav savstarpēju dienesta attiecību un augstākas dienesta pakāpes karavīra vai zemessarga klātbūtnē karavīrs vai zemessargs pārkāpj noteikto dienesta kārtību un militāro disciplīnu, kā arī neievēro militāro pieklājību vai sabiedrisko kārtību, augstākas dienesta pakāpes karavīrs vai zemessargs brīdina pārkāpēju. Ja pārkāpējs brīdinājumu neievēro, augstākas dienesta pakāpes karavīram vai zemessargam jāveic visi pasākumi pārkāpuma novēršanai. Šādos gadījumos pārkāpēju norīko atgriezties savā vienībā (apakšvienībā) vai nosūta uz komandantūru. Ja pārkāpējs nepilda šo rīkojumu, augstākas dienesta pakāpes karavīram vai zemessargam ir tiesības pārkāpēju aizturēt un personīgi nogādāt uz vienību, komandantūru vai izsaukt Militārās policijas pārstāvjus.

55. Visos gadījumos augstākas dienesta pakāpes karavīrs vai zemessargs vai augstākā amatā esošs karavīrs vai zemessargs, kas konstatējis karavīra vai zemessarga pārkāpumu, par to nekavējoties ziņo pārkāpēja komandierim (priekšniekam) vai garnizona priekšniekam (komandantam), kurš pieņem lēmumu par pārkāpēja sodīšanu. Garnizona priekšnieks (komandants) pēc šāda ziņojuma saņemšanas par to ziņo atbilstošās vienības komandierim (priekšniekam).

56. Karavīru vai zemessargu aiztur un nogādā (nosūta) uz dienesta vietu vai garnizona komandantūru, ja viņš:

56.1. atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

56.2. agresīvi uzvedas vai pārkāpj sabiedrisko kārtību un tādējādi ar savu uzvedību var nodarīt kaitējumu citu personu dzīvībai (veselībai) vai radīt būtiskus materiālos zaudējumus;

56.3. ir karavīra formas tērpā bez karavīra statusu apliecinoša dokumenta;

56.4. ir zemessarga formas tērpā bez zemessarga statusu apliecinoša dokumenta;

56.5. pārkāpj karavīra vai zemessarga formas tērpa valkāšanas noteikumus un atsakās izpildīt komandiera (priekšnieka), augstākas dienesta pakāpes karavīra vai zemessarga vai patruļdienesta prasības novērst pārkāpumu;

56.6. ir izdarījis pārkāpumu ar noziedzīga nodarījuma pazīmēm.

57. Aizturēt karavīru vai zemessargu par pārkāpumu ir tiesīgs tikai tāds karavīrs vai zemessargs, kura dienesta pakāpe ir augstāka par pārkāpēja dienesta pakāpi. Zemākā dienesta pakāpē (amatā) esošais karavīrs vai zemessargs par konstatēto augstākā dienesta pakāpē (amatā) esošā karavīra vai zemessarga pārkāpumu nekavējoties ziņo Militārajai policijai.

58. Karavīru vai zemessargu par militārās disciplīnas pārkāpumu var aizturēt ne ilgāk par trijām stundām.

59. Karavīrs vai zemessargs, kas neievēro augstākas dienesta pakāpes karavīra vai zemessarga aizrādījumu vai neklausa viņa pavēlei atgriezties vienībā vai komandantūrā, atbild par nepaklausību.

V. Disciplinārsodu uzlikšana

60. Disciplinārsodu atbilstoši savai disciplinārajai varai saskaņā ar šiem noteikumiem uzliek vienīgi karavīra vai zemessarga tiešais komandieris (priekšnieks) (izņemot šo noteikumu 47., 49., 50., 51. un 53.punktā minētos gadījumus).

61. Militārās disciplīnas pārkāpumus izskata komandieris (priekšnieks).

62. Ja komandieris (priekšnieks) konstatē militārās disciplīnas pārkāpumu vai saņem informāciju par to, viņš nekavējoties noskaidro lietas būtību. Komandieris (priekšnieks) pārliecinās par pakļautā karavīra vai zemessarga vainu, noskaidro pārkāpuma apstākļus un pieprasa tā karavīra vai zemessarga paskaidrojumu, kurš ir izdarījis disciplīnas pārkāpumu.

(Grozīts ar MK 26.08.2014. noteikumiem Nr.504)

63. Izskatot sarežģītus un smagus pārkāpumus, var veikt dienesta izmeklēšanu.

64. Militārās disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas mērķis ir noskaidrot pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un tā raksturu, pārkāpumā iesaistītās personas, pārkāpumā iesaistītās personas vainu, kā arī disciplināratbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Izskatīšanai jābūt neitrālai un objektīvai, ietverot visu informāciju (pozitīvu un negatīvu) par pārkāpumu un pārkāpēju.

65. Komandieris pēc dienesta izmeklēšanas atzinuma saņemšanas un pirms disciplinārsoda uzlikšanas rakstiski informē karavīru vai zemessargu par viņa tiesībām iepazīties ar militārās disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas materiāliem (tai skaitā viņa vainas pierādījumiem) un sniegt paskaidrojumus un pierādījumus sevis aizstāvēšanai vai atbildības mīkstināšanai.

(Grozīts ar MK 26.08.2014. noteikumiem Nr.504)

66. Komandieris (priekšnieks), pamatojoties uz militārās disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas (dienesta izmeklēšanas) rezultātiem, pieņem lēmumu par pārkāpēja sodīšanu, nosakot soda veidu. Ja tas ir ārkārtējs gadījums vai pārkāpumam ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, vienības komandieris (priekšnieks) nekavējoties par to ziņo augstākam komandierim (priekšniekam) un Militārajai policijai. Pārkāpumus, kas uzskatāmi par ārkārtējiem gadījumiem, nosaka aizsardzības ministrs.

67. Komandieris (priekšnieks) rakstiskā pavēlē par disciplinārsoda uzlikšanu norāda pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību un piemērotās tiesību normas (norādot normatīvā akta nosaukumu un attiecīgo tiesību normu), kā arī disciplinārsoda apstrīdēšanas iespējas un termiņu tā apstrīdēšanai.

68. Disciplinārsodu uzliek atbilstoši pārkāpuma izraisīto vai iespējamo seku smagumam. Nosakot disciplinārsoda veidu un apmēru, ņem vērā pārkāpuma raksturu, apstākļus, kādos tas izdarīts, pārkāpēja līdzšinējo uzvedību, kā arī disciplināratbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus.

69. Par karavīra vai zemessarga izdarītu pārkāpumu soda tikai pārkāpuma izdarītāju, uzliekot vienu disciplinārsodu. Ja karavīri vai zemessargi pārkāpumu ir izdarījuši grupā, piemērojot disciplinārsodus, izvērtē katra pārkāpēja vainas pakāpi. Par katru pārkāpumu piemēro atsevišķu disciplinārsodu.

70. Ja pārkāpēju soda ar dienesta vietas atstāšanas ierobežojumu, stingro uzraudzību vai arestu, obligāti nosaka soda termiņu un paziņo to pārkāpējam.

71. Par pārkāpumiem, kas izdarīti, pildot dienestu visu veidu diennakts norīkojumos (kaujas dežūrā), karavīru vai zemessargu soda pēc diennakts norīkojuma (kaujas dežūras) maiņas vai pēc atstādināšanas (nomaiņas) no diennakts norīkojuma pienākumu izpildes.

72. Ja karavīrs vai zemessargs ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē, paskaidrojumu pieprasīšanu un soda uzlikšanu atliek līdz viņa atskurbšanai. Līdz tam laikam viņu var aizturēt un, nodrošinot apsardzību, ievietot atsevišķā kazarmas telpā vai virssardznes aresta telpās.

73. Ja komandieris (priekšnieks) uzskata, ka pārkāpuma smaguma dēļ viņa disciplinārā vara karavīra vai zemessarga sodīšanai nav pietiekama, viņš lūdz augstākam komandierim (priekšniekam) sodīt militārās disciplīnas pārkāpēju.

74. Disciplinārsodu karavīram vai zemessargam uzliek ne vēlāk kā mēneša laikā, kopš komandierim (priekšniekam) kļuvis zināms par izdarīto pārkāpumu, bet, ja nepieciešama dienesta izmeklēšana, – ne vēlāk kā mēneša laikā, kopš apstiprināts dienesta izmeklēšanas atzinums. Disciplinārsoda uzlikšanas termiņu var pagarināt Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Karavīra vai zemessarga slimošanas laiku un prombūtnes laiku citu iemeslu dēļ neieskaita disciplinārsoda uzlikšanas laikā.

(MK 02.02.2016. noteikumu Nr. 71 redakcijā)

75. Disciplinārsodu neuzliek, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas vai pārkāpuma pabeigšanas dienas līdz tā atklāšanai pagājuši divi gadi.

76. Par karavīram vai zemessargam uzlikto disciplinārsodu paziņo viņam personīgi (ar rakstisku pavēli) vai līdzīgas vai augstākas dienesta pakāpes karavīru vai zemessargu klātbūtnē (ierindas priekšā, dienesta sanāksmē).

77. Par komandierim (priekšniekam) uzlikto disciplinārsodu aizliegts paziņot viņa padoto klātbūtnē.

78. Sodītais karavīrs vai zemessargs par augstāka komandiera (priekšnieka) uzlikto disciplinārsodu nekavējoties ziņo savam tiešajam komandierim (priekšniekam).

79. Komandieris (priekšnieks) par uzliktajiem disciplinārsodiem pakļautības kārtībā ziņo:

79.1. grupas (nodaļas) komandieris – katru dienu vada seržantam;

79.2. vada seržants par personīgi un nodaļu komandieru uzliktajiem sodiem – katru dienu rotas virsseržantam un vada komandierim;

79.3. rotas virsseržants par personīgi uzliktajiem sodiem – katru dienu attiecīgā vada komandierim un rotas komandierim;

79.4. vada komandieris par personīgi uzliktajiem sodiem un citu komandieru (priekšnieku) uzliktajiem sodiem visiem vada karavīriem vai zemessargiem – reizi nedēļā rotas komandierim;

79.5. rotas komandieris par visiem rotas karavīriem vai zemessargiem uzliktajiem sodiem – reizi nedēļā bataljona komandierim;

79.6. bataljona komandieris par visiem bataljona karavīriem vai zemessargiem uzliktajiem sodiem – reizi mēnesī brigādes (novada) komandierim vai tiešajam priekšniekam;

79.7. brigādes (novada) komandieris un visi augstāki priekšnieki reizi mēnesī pilnu informāciju iesniedz augstākam štābam (priekšniekam).

VI. Dienesta izmeklēšana

80. Komandieris (priekšnieks) dienesta izmeklēšanu var veikt pats vai uzdot veikt sev padotai amatpersonai vai komisijai (turpmāk – izmeklēšanas veicējs), nosakot dienesta izmeklēšanas atzinuma iesniegšanas termiņu. Veikt dienesta izmeklēšanu uzdod ar rakstisku pavēli.

81. Izmeklēšanas veicējs pavēlē doto uzdevumu izpildē ir tieši pakļauts komandierim (priekšniekam), kurš izdevis pavēli par dienesta izmeklēšanu, un dienesta izmeklēšanā par noskaidrojamiem apstākļiem viņam ir šo noteikumu 80.punktā minētā komandiera tiesības.

82. Izmeklēšanas veicējs atzinuma sniegšanai var pieaicināt speciālistu, ja objektīvas izmeklēšanas nodrošināšanai nepieciešamas speciālas zināšanas atsevišķā darbības jomā vai specialitātē.

83. Ja izmeklēšanas veicējs ir tieši vai netieši ieinteresēts dienesta izmeklēšanas iznākumā vai pastāv citi apstākļi, kas liedz veikt dienesta izmeklēšanu, viņš iesniedz pamatotu ziņojumu komandierim (priekšniekam), kurš izdevis šo noteikumu 80.punktā minēto pavēli. Ziņojuma iesniegšana neatbrīvo izmeklēšanas veicēju no pienākuma veikt dienesta izmeklēšanu.

84. Pēc šo noteikumu 83.punktā minētā ziņojuma izvērtēšanas, kā arī gadījumā, ja komandieris (priekšnieks) dienesta izmeklēšanu veic pats, komandieris (priekšnieks) var:

84.1. noteikt citu izmeklēšanas veicēju vai papildu izmeklēšanas veicēju;

84.2. iesniegt pamatotu ziņojumu augstākam komandierim (priekšniekam).

85. Dienesta izmeklēšanas atzinumu veido:

85.1. ievaddaļa, kurā norāda:

85.1.1. komandiera – šo noteikumu 80.punktā minētās pavēles izdevēja – apstiprinājuma uzrakstu, amata nosaukumu, dienesta pakāpi, vārdu, uzvārdu, parakstīšanas vietu un datumu (ja komandieris (priekšnieks) dienesta izmeklēšanu veic pats, šo informāciju nenorāda);

85.1.2. dienesta izmeklēšanas atzinuma sastādīšanas vietu un datumu;

85.1.3. izmeklēšanas veicēju, pavēli, ar kuru saskaņā tas darbojas, un pavēlē doto uzdevumu;

85.2. konstatējošā daļa, kurā norāda:

85.2.1. pārkāpuma izdarīšanas laiku, vietu, veidu un citus apstākļus;

85.2.2. pārkāpuma būtību un tā izklāstu hronoloģiskā secībā;

85.2.3. paskaidrojumu, argumentu un pierādījumu izklāstu un analīzi;

85.2.4. pārkāpumu izdarījušā karavīra vai zemessarga īpašības, aktīvā dienestā un amatā pavadīto laiku, piešķirtos apbalvojumus un uzliktos disciplinārsodus, atestāciju rezultātus un jebkuru citu informāciju, kas raksturo personu;

85.2.5. tos normatīvos aktus un normas, kas saistītas ar pārkāpumu;

85.2.6. disciplināratbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus;

85.3. secinājumi, kuros norāda:

85.3.1. pārkāpuma juridisko kvalifikāciju;

85.3.2. iespējamos pasākumus pārkāpuma, tā seku, cēloņu un veicinošo apstākļu novēršanai, kā arī izmeklēšanas materiālu tālāko virzību;

85.4. parakstu daļa (to veido norāde uz izmeklēšanas veicēju un viņa apstiprinājuma uzraksts).

86. Dienesta izmeklēšanas atzinumā nenorāda uzliekamo disciplinārsodu.

87. Dienesta izmeklēšana ir pabeigta, ja šo noteikumu 80.punktā minētais komandieris ir apstiprinājis dienesta izmeklēšanas atzinumu.

VII. Disciplinārsodu apstrīdēšana

88. Disciplinārsodu karavīrs vai zemessargs var apstrīdēt Aizsardzības ministrijas Apelācijas komisijā (turpmāk – Apelācijas komisija). Apelācijas komisijas sastāvu un darba reglamentu apstiprina aizsardzības ministrs.

89. Disciplinārsodu karavīrs vai zemessargs var apstrīdēt mēneša laikā no dienas, kad tas viņam ir paziņots, iesniedzot rakstisku iesniegumu Apelācijas komisijā (pielikums).

90. Ja karavīrs vai zemessargs iesniedzis iesniegumu Apelācijas komisijā, disciplinārsoda izpilde tiek apturēta līdz Apelācijas komisijas lēmuma pieņemšanai. Uzlikto disciplinārsodu izpilda nekavējoties pēc pavēles izdošanas par disciplinārsoda uzlikšanu, ja:

90.1. karavīram uzlikts disciplinārsods – pazemināšana amatā vai (miera laikā) atvaļināšana no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika;

90.2. zemessargam uzlikts disciplinārsods – pazemināšana amatā vai izslēgšana no Zemessardzes.

(MK 26.08.2014. noteikumu Nr.504 redakcijā)

91. Apelācijas komisija izskata iesniegumu un pieņem lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā.

92. Apelācijas komisija pēc militārās disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas materiāliem novērtē uzliktā disciplinārsoda pamatotību un atbilstību izdarītajam pārkāpumam. Apelācijas komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju, kas saistīta ar militārās disciplīnas pārkāpumu, un uzklausīt personas, kuras var sniegt nepieciešamo informāciju.

93. Apelācijas komisija ir tiesīga:

93.1. noraidīt iesniegumu un atstāt spēkā komandiera (priekšnieka) uzlikto disciplinārsodu;

93.2. apmierināt iesniegumu un pilnīgi atcelt uzlikto disciplinārsodu;

93.3. daļēji apmierināt iesniegumu un piemērot vieglāku disciplinārsodu par karavīram vai zemessargam uzlikto.

94. Karavīram vai zemessargam ir tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt tiesā Apelācijas komisijas lēmumu, ja tas nepamatoti ierobežo viņa tiesības.

95. Ja Apelācijas komisija izmanto šo noteikumu 93.2. vai 93.3.apakšpunktā minētās tiesības, tā vienlaikus ar lēmumu pieņem blakus lēmumu, kurā norāda konstatētos trūkumus un pasākumus to novēršanai.

VIII. Disciplinārsodu izpilde

96. Disciplinārsodu izpilda triju mēnešu laikā pēc tā uzlikšanas. Pēc minētā termiņa disciplinārsodu neizpilda, bet disciplinārsoda neizpildīšanā vainīgo amatpersonu sauc pie disciplināratbildības.

97. Ja disciplinārsodu uzlicis augstāks komandieris (priekšnieks), viņš nosaka, vai rīkojumu (pavēli) par soda izpildīšanu izdos pats vai vainīgā karavīra vai zemessarga tiešais komandieris (priekšnieks).

98. Ja no aktīvā dienesta atvaļināmais karavīrs kādu iemeslu dēļ nav izcietis viņam uzlikto arestu, viņu atvaļina tikai pēc disciplinārsoda izciešanas. Aresta laikā viņš saņem tikai karavīra uzturdevu.

99. Ārpuskārtas norīkojumu karavīrs izpilda no dienesta brīvajā laikā. Šo norīkojumu var uzdot pildīt arī naktī, paredzot sodītajam četras stundas nakts atpūtai, bet tas nedrīkst ilgt trīs naktis pēc kārtas. Ārpuskārtas norīkojumu pilda papildus paredzētajiem kārtējiem norīkojumiem. Diennakts ārpuskārtas norīkojumos karavīru nedrīkst norīkot nepārtraukti trīs reizes pēc kārtas. Attiecīgā disciplinārsoda izpildi kontrolē rotas virsseržants, un uzskaiti veic vada seržants vai rotas virsseržants.

100. Ierobežojums atstāt dienesta vietu tiek izpildīts pēc tam, kad komandieris (priekšnieks), kuram ir tiesības šo disciplinārsodu uzlikt, nosaka laiku, kad sodītajam kareivim katru dienu jāatrodas dienesta vietā, un kārtību, kādā viņš drīkst to atstāt (parasti no vakara atsauces līdz rīta celšanās laikam), kā arī laiku, kad viņam jāatrodas savā deklarētajā dzīvesvietā vai citā noteiktā vietā. Šī disciplinārsoda laikā kareivis nedrīkst apmeklēt sabiedriskās atpūtas vietas.

(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.308)

101. Stingrā uzraudzība ir speciāls dienesta režīms, kura laikā karavīrs veic pienākumus komandiera vai viņa norīkotas personas tiešā uzraudzībā. Stingrās uzraudzības laikā uz karavīru attiecināms ierobežojums atstāt dienesta vietu.

102. Arests ir disciplināri sodītā karavīra vai zemessarga piespiedu ievietošana virssardznes aresta telpās Militārā dienesta iekārtas reglamentā, Garnizona reglamentā un Sardzes reglamentā noteiktajā kārtībā. Aresta laikā karavīrs un zemessargs saņem tikai karavīra vai zemessarga bezmaksas uzturdevu.

103. Ja karavīram vai zemessargam piemērots arests, viņš nepilda dienesta pienākumus, izņemot ierindas un militāro reglamentu apmācību.

104. Par arestēto karavīru vai zemessargu uzturu atbild tās vienības (apakšvienības) komandieris, kurā atrodas aresta telpas.

105. Arests nedrīkst ilgt mazāk par vienu diennakti. Nākamo arestu var izpildīt ne ātrāk kā pēc trijām dienām, kopš karavīrs vai zemessargs izcietis iepriekš uzlikto arestu.

106. Ikviens šajos noteikumos noteiktais disciplinārsods, kas uzlikts karavīram vai zemessargam, ir spēkā, kamēr to neatceļ vai kamēr nav beidzies šo noteikumu 107., 108. vai 109.punktā minētais termiņš.

107. Disciplinārsods (izņemot pazemināšanu amatā vai atvaļināšanu no dienesta pirms noteiktā laika) profesionālā dienesta karavīram ir spēkā sešus mēnešus no soda uzlikšanas dienas. Ja šajā laikā karavīrs izdarījis jaunu pārkāpumu, iepriekšējā disciplinārsoda laiks tiek pagarināts līdz jaunā soda termiņa beigām, ja iepriekšējais sods nav atcelts agrāk.

108. Disciplinārsods (izņemot pazemināšanu amatā vai izslēgšanu no Zemessardzes) zemessargam ir spēkā sešus mēnešus no soda uzlikšanas dienas. Ja šajā laikā zemessargs izdarījis jaunu pārkāpumu, iepriekšējā disciplinārsoda laiks tiek pagarināts līdz jaunā soda termiņa beigām, ja iepriekšējais sods nav atcelts agrāk.

109. Profesionālā dienesta karavīru vai zemessargu, kurš pazemināts amatā, var atjaunot iepriekšējā amatā ne agrāk kā pēc gada.

110. Komandieris (priekšnieks), kas uzlicis disciplinārsodu, vai sodītā karavīra vai zemessarga tiešie komandieri (priekšnieki), kuru disciplinārā vara ir augstāka par sodu uzlikušā komandiera (priekšnieka) disciplināro varu, var atcelt disciplinārsodu. Attiecīgais komandieris (priekšnieks) ar rakstisku pavēli var atcelt disciplinārsodu pirms termiņa (bet ne agrāk kā 60 dienas pēc disciplinārsoda uzlikšanas), ja ir pārliecināts, ka karavīrs vai zemessargs ir apzinājies uzlikto sodu un tas viņu ietekmējis, un sodītais karavīrs vai zemessargs ar savu uzvedību pierādījis, ka ir labojies.

111. Sodītajam karavīram vai zemessargam par disciplinārsoda atcelšanu paziņo tādā pašā kārtībā kā par soda uzlikšanu. Ja sods nav atcelts pirms termiņa, sodītajam karavīram vai zemessargam paziņo par soda termiņa izbeigšanos.

IX. Disciplinārsodu uzskaites kārtība

112. Disciplinārsodu uzskaiti karavīra personas lietā un automatizētajā personālsastāva uzskaites sistēmā veic Nacionālo bruņoto spēku vienības personāla struktūrvienība, kurā glabājas karavīra personas lieta. Ja karavīrs uz laiku pārvietots uz civilu valsts iestādi, valsts drošības iestādi vai norīkots uz Eiropas Savienības institūciju, disciplinārsodu uzskaiti karavīra personas lietā veic attiecīgās institūcijas personāla struktūrvienība, kurā glabājas karavīra personas lieta.

113. Disciplinārsodu uzskaiti zemessarga personas lietā un automatizētajā personālsastāva uzskaites sistēmā veic Nacionālo bruņoto spēku vienības personāla struktūrvienība, kurā glabājas zemessarga personas lieta.

114. Ja karavīram vai zemessargam uzliktais disciplinārsods ir atcelts, karavīra vai zemessarga personas lietā un automatizētajā personālsastāva uzskaites sistēmā izdara atzīmi, kad un kāda amatpersona to veikusi. Ja sods netiek atcelts, karavīra vai zemessarga personas lietā un automatizētajā personālsastāva uzskaites sistēmā izdara atzīmi par soda termiņa izbeigšanos.

115. (Svītrots ar MK 02.02.2016. noteikumiem Nr. 71)

116. Vienības komandieris (priekšnieks) pakļautajā štābā un apakšvienībās ne retāk kā divas reizes gadā pārbauda personālsastāva sodīšanas atbilstību un sodu atbilstību noteiktajām prasībām un izdara par to attiecīgus ierakstus karavīra vai zemessarga personas lietā.

117. Augstākais komandieris (priekšnieks) personālsastāva sodīšanas atbilstību un uzskaiti pakļautajās vienībās pārbauda periodiski, bet ne retāk kā reizi gadā tiešās pakļautības štābā (militārajā iestādē).

118. Inspekciju pārbaudēs personālsastāva sodīšanas atbilstību un uzskaiti pārbauda inspekcijas (pārbaudes) priekšnieks vai viņa noteiktā amatpersona.

119. Katru karavīru vai zemessargu vismaz reizi gadā iepazīstina ar karavīra vai zemessarga personas lietā un automatizētajā personālsastāva uzskaites sistēmā izdarītajiem ierakstiem. Karavīrs vai zemessargs personas lietā ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar minētajiem ierakstiem.

X. Noslēguma jautājums

120. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumus Nr.231 "Karavīru militārās disciplīnas reglaments" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 52., 111.nr.; 2007, 165.nr.; 2008, 24.nr.; 2009, 103., 161.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Aizsardzības ministrs, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs I.V.Lieģis
Pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 5.oktobra noteikumiem Nr.947
Aizsardzības ministrs, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs I.V.Lieģis
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 947Pieņemts: 05.10.2010.Stājas spēkā: 15.10.2010. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 163 (4355), 14.10.2010.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
219493
{"selected":{"value":"05.02.2016","content":"<font class='s-1'>05.02.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"05.02.2016","iso_value":"2016\/02\/05","content":"<font class='s-1'>05.02.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"29.08.2014","iso_value":"2014\/08\/29","content":"<font class='s-1'>29.08.2014.-04.02.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.06.2013","iso_value":"2013\/06\/14","content":"<font class='s-1'>14.06.2013.-28.08.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.10.2010","iso_value":"2010\/10\/15","content":"<font class='s-1'>15.10.2010.-13.06.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
05.02.2016
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)