Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.907

Rīgā 2010.gada 28.septembrī (prot. Nr.49 8.§)
Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām

(Noteikumu nosaukums MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

Izdoti saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta piekto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (turpmāk – dzīvojamā māja), tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta veikšanas kārtību un nosacījumus;

1.2. minimālās prasības dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

2. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju (turpmāk – inženierkomunikācijas) apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu (turpmāk – remonts) veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos.

3. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā pārbaudē. Pārbaudes faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

3.1 Dzīvokļu īpašumos sadalītā dzīvojamā mājā pārvaldnieks kopīpašuma daļā ietilpstošo iekārtu un inženierkomunikāciju daļas, kas atrodas atsevišķos īpašumos, vizuāli pārbauda pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībā. Ja dzīvokļa īpašnieks pārvaldniekam nenodrošina iespēju veikt vizuālo pārbaudi, minēto faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

4. Remontu veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju turpmāku ekspluatāciju. Remonts var būt:

4.1. ārpuskārtas remonts – šajos noteikumos minēto bojājumu savlaicīga novēršana;

4.2. plānotais remonts – bojājumu novēršana dzīvojamās mājas pārvaldītāja noteiktajā termiņā.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

5. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju piederības robežu nosaka normatīvie akti vai dzīvojamās mājas pārvaldītāja un attiecīgā pakalpojuma sniedzēja noslēgtie līgumi.

II. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehniskās apkopes intervāli un apsekošana

6. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi, vizuālo pārbaudi, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs.

7. Ja dzīvojamā mājā atrodas citām personām piederošas iekārtas un inženierkomunikācijas, dzīvojamās mājas pārvaldītājs nedrīkst liegt attiecīgās inženierkomunikācijas īpašniekam nodrošināt tās tehnisko apkopi, vizuālo pārbaudi un tehnisko apsekošanu.

8. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehniskās apkopes intervālus un tehniskās apkopes darbības nosaka ražotājs vai normatīvie akti. Ja nav pieejama ražotāja instrukcija vai minētos intervālus un darbības nenosaka normatīvie akti, tās nosaka dzīvojamās mājas pārvaldītājs.

8.1 Lai efektīvāk izmantotu siltumenerģiju, kā arī atvieglotu norēķinus, dzīvojamās mājas pārvaldītājs uzrauga un regulē siltumenerģijas režīmu atkarībā no diennakts laika un vasaras vai ziemas perioda.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 24.punktu)

9. Ja dzīvojamā mājā atrodas citām personām piederošas iekārtas un inženierkomunikācijas, to tehniskās apkopes intervālus un tehniskās apkopes darbības nosaka attiecīgās iekārtas vai inženierkomunikācijas īpašnieks, ja tos nav noteicis ražotājs vai normatīvie akti.

10. Piesaistītā zemesgabala vizuālās pārbaudes ietvaros tiek veiktas šādas darbības:

10.1. ietvēm un piebraucamajiem ceļiem, tiltiem, laipām un kāpnēm:

10.1.1. divas reizes gadā – lietusūdens noteces vizuālā pārbaude;

10.1.2. divas reizes gadā – seguma un malu stāvokļa vizuālā pārbaude;

10.2. apzaļumojumiem:

10.2.1. divas reizes gadā – koku lapotņu un sakņu stāvokļa vizuālā pārbaude;

10.2.2. divas reizes gadā – apzaļumojumu ietekmes uz dzīvojamo māju, tās iekārtām un inženierkomunikācijām vizuālā pārbaude;

10.3. sētām, žogiem, vārtiem, atbalsta mūriem:

10.3.1. divas reizes gadā – krāsojuma un citu veidu apstrādes vizuālā pārbaude;

10.3.2. divas reizes gadā – vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav notikusi nosēšanās;

10.3.3. divas reizes gadā – vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušies citi bojājumi;

10.4. divas reizes gadā – notekūdeņu krājtvertņu un individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, atkritumu konteineru un to laukumu vai atrašanās vietu vizuālā pārbaude.

11. Dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku pamatkonstrukciju profilaktiskās apsekošanas ietvaros reizi gadā tiek veiktas šādas darbības:

11.1. pamatu vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai:

11.1.1. nav notikusi nosēšanās;

11.1.2. nav radušās plaisas;

11.1.3. nav notikusi šuvju atvēršanās starp mājas elementiem (piemēram, pamata blokiem, paneļiem);

11.1.4. nav atlobījies apmetums;

11.1.5. aukstums un mitrums nav nodarījis bojājumus;

11.2. nesošo sienu, pārsegumu un kāpņu vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai:

11.2.1. nav notikusi nosēšanās;

11.2.2. nav notikusi šuvju atvēršanās starp mājas elementiem (piemēram, pamata blokiem, paneļiem);

11.2.3. nav radušās deformācijas (piemēram, nosvērumi, izliekumi);

11.2.4. nav radušies mitruma vai pelējuma plankumi, kondensāta radīti bojājumi, krāsojuma bojājumi;

11.3. jumta un jumta pārkares vizuālā pārbaude:

11.3.1. jumta nesošajām konstrukcijām;

11.3.2. jumta segumam;

11.3.3. jumta šuvēm;

11.3.4. jumta lūkām un savienojumiem;

11.3.5. ūdensnoteku tīrībai;

11.4. fasādes elementu vizuālā pārbaude:

11.4.1. fasādēm, balkoniem, cokoliem un karnīzēm;

11.4.2. logiem un durvīm, to rāmjiem, blīvēm, slēdzenēm, eņģēm, stiklojumam vai virsmai, kā arī koka logu un durvju rāmju pārklājumiem;

11.5. skursteņu un dūmvadu vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušās plaisas un mitruma radīti bojājumi;

11.6. pagraba telpu vizuālā pārbaude:

11.6.1. sienām, grīdām un griestiem, lai konstatētu, vai nav parādījušies mitruma vai pelējuma plankumi vai kondensāts;

11.6.2. lai konstatētu, vai nav radies kondensāts uz ūdensvada caurulēm vai citām konstrukcijām pagraba telpās;

11.6.3. lai konstatētu, vai neiesūcas ūdens.

(Grozīts ar MK 20.09.2011. noteikumiem Nr.720; MK 07.01.2014. noteikumiem Nr.4)

12. Reizi gadā veicama dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku iekštelpu grīdu, griestu un sienu virsmu vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušās plaisas, nosēdumi vai kondensāts, kā arī citi pelējumu veicinoši faktori vai pelējuma sēne.

13. Reizi mēnesī veicama inženierkomunikāciju vizuālā pārbaude:

13.1. apkures sistēmai;

13.2. ūdensapgādes sistēmai;

13.3. kanalizācijas sistēmai;

13.4. ventilācijas sistēmai un klimata iekārtām;

13.5. gāzesapgādes sistēmai.

13.1 Vizuālās pārbaudes ietvaros veicama inženierkomunikāciju ievadu hermētiskuma un koplietošanas telpās esošo logu, durvju, lūku, šahtu, kā arī citu iekārtu un elementu pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušies bojājumi vai citi apstākļi, kas rada siltuma noplūdi apkārtējā vidē. Vizuālās pārbaudes intervālus ziemas un vasaras periodam nosaka dzīvojamās mājas pārvaldītājs.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 24.punktu)

14. Papildus šo noteikumu 10., 11., 12., 13. un 13.1 punktā minētajām pārbaudēm vizuālo pārbaudi veic arī pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām, kas var radīt dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumus, kā arī pēc avārijas situācijām, kas var radīt apdraudējumu.

(Grozīts ar MK 20.09.2011. noteikumiem Nr.720)

15. Ja vizuālajā pārbaudē ir konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumi, pārvaldītājs:

15.1. lemj par ārpuskārtas remonta veikšanu, ja ir konstatēts kāds no šo noteikumu 17.punktā minētajiem bojājumiem;

15.2. lemj par darba uzdevuma sastādīšanu tehniskajai apsekošanai, plānotā remonta veikšanu un pārvaldīšanas darba plāna papildināšanu vai dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju, ja dzīvojamās mājas pārvaldītājs ir dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks, kas ir pilnvarots pieņemt šādu lēmumu;

15.3. sagatavo priekšlikumus dzīvojamās mājas īpašniekam (dzīvokļu īpašnieku kopībai) lēmuma pieņemšanai par darba uzdevuma sastādīšanu tehniskajai apsekošanai, nepieciešamā remonta veikšanu un pārvaldīšanas darba plāna papildināšanu vai dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju, ja dzīvojamo māju pārvalda pārvaldnieks, kas nav pilnvarots pieņemt šādu lēmumu.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

15.1 Ja vizuālajā pārbaudē ir konstatēti apstākļi, kas rada siltuma noplūdi apkārtējā vidē, pārvaldītājs nodrošina šo noteikumu 23.punktā minēto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 24.punktu)

16. Būves tehnisko apsekošanu veic, ja kopš dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku (būvju) nodošanas ekspluatācijā vai saskaņā ar attiecīgās dzīvojamās mājas kapitalitātes grupu (1.pielikums) attiecīgajai būves daļai vai iebūvētajam būvizstrādājumam ir pagājis šo noteikumu 2.pielikumā minētais vidējais kalpošanas ilgums.

16.1 Dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnāla paraugs norādīts šo noteikumu 3.pielikumā.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

III. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumu novēršanas termiņi

17. Ārpuskārtas remontu veic, ja ir konstatēti šādi dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumi:

17.1. jumta seguma caurtece;

17.2. ūdens notekcauruļu, piltuvju, līkumu un to piestiprināšanas ierīču bojājumi;

17.3. zudusi fasādes arhitektonisko elementu vai ķieģeļu sasaiste ar sienu;

17.4. apmetuma vai karnīžu elementu noslāņošanās;

17.5. izsisti logu vai durvju stikli, norautas logu rāmju vērtnes;

17.6. durvju vērtņu un aizverošo ierīču nenoturība;

17.7. caurtecējumi grīdu pārsegumos sanitāro mezglu vietās grīdas hidroizolācijas bojājumu dēļ;

17.8. plaisas un bojājumi krāsnīs vai dūmvados, kas var izraisīt cilvēku saindēšanos ar dūmgāzēm un apdraudēt mājas ugunsdrošību;

17.9. plaisas un neblīvumi dūmkanālos un to sajūguma vietās ar krāsnīm;

17.10. bojājumi cauruļvados un to sajūgumos ar veidgabaliem, armatūru un ierīcēm;

17.11. dzīvojamās mājas elektroapgādes kabeļa bojājumi, kas var radīt elektroenerģijas piegādes pārtraukumus apgaismei vai radīt ierīču un inženierkomunikāciju darbības traucējumus;

17.12. apkures sistēmas bojājumi apkures sezonā;

17.13. gāzesapgādes sistēmas bojājumi;

17.14. pelējuma sēne un pelējumu veicinoši apstākļi;

17.15. citi šajā punktā neminēti bojājumi, ja to neatliekamu novēršanu paredz normatīvie akti vai ja tie rada būtisku apdraudējumu;

17.16. inženierkomunikāciju ievadu hermetizācijas bojājumi.

(Grozīts ar MK 20.09.2011. noteikumiem Nr.720)

18. Tādu dzīvojamās mājas, tās iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumu novēršanu, kas nav minēti šo noteikumu 17.punktā, veic dzīvojamās mājas pārvaldītāja noteiktajā termiņā.

19. Ja vizuālajā pārbaudē vai tehniskajā apsekošanā ir konstatēti apstākļi, kas var radīt bojājumu rašanos, dzīvojamās mājas pārvaldītājs veic nepieciešamos pasākumus minēto apstākļu novēršanai.

IV. Prasības dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai

(Nodaļa MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

20. Dzīvojamās mājas pārvaldītājs organizē skaitītāja uzstādīšanu patērētās siltumenerģijas daudzuma uzskaitei, ja tāds nav uzstādīts dzīvojamai mājai, kurai siltumenerģiju piegādā persona, kas nav energoapgādes komersants.

21. Dzīvojamās mājas pārvaldītājs plāno energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tajā skaitā nomainot nolietojušos elementus vai konstrukcijas, ja dzīvojamai mājai, kurā siltumenerģija izmantota dzīvojamās mājas apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, vidējais siltumenerģijas patēriņš pēdējos trīs kalendāra gados pārsniedz 200 kWh/m2 gadā vai 150 kWh/m2 gadā, ja siltumenerģija izmantota tikai dzīvojamās mājas apkurei. Aprēķinot vidējo siltumenerģijas patēriņu pēdējos trīs kalendāra gados, ņem vērā ēkas apkurināmo lietderīgo platību.

(MK 07.01.2014. noteikumu Nr.4 redakcijā)

22. Plānojot dzīvojamās mājas renovāciju, dzīvojamās mājas pārvaldītājs veic energoefektivitātes pasākumus, kas:

22.1. nodrošina tādu dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņa samazinājumu, ka siltumenerģijas patēriņš ir mazāks par šo noteikumu 21.punktā minēto siltumenerģijas patēriņa līmeni;

22.2. nodrošina augstāko siltumenerģijas ietaupījumu attiecībā pret pasākuma īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem.

(Punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 24.punktu)

23. Ja konstatē apstākļus, kas veicina siltuma noplūdi apkārtējā vidē, pārvaldītājs veic šādus pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai:

23.1. aprīko ārdurvis ar aizvērējmehānismu;

23.2. nodrošina ar siltuma izolāciju apkures sistēmas cauruļvadus un karstā ūdens cauruļvadus, kuri atrodas neapkurināmās telpās;

23.3. nodrošina ar blīvējumu logus un ārdurvis.

(Punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 24.punktu)

23.1 Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu plānošanai pārvaldītājs var lemt par dzīvojamās mājas energosertifikācijas veikšanu.

(MK 07.01.2014. noteikumu Nr.4 redakcijā)

V. Noslēguma jautājums

(Nodaļa MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

24. Šo noteikumu 8.1, 13.1, 15.1, 21., 22. un 23.punkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars
1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.907
Dzīvojamo māju iedalījums kapitalitātes grupās atbilstoši lietotajiem materiāliem, konstrukcijām un vidējam kalpošanas ilgumam

Kapitalitātes grupa

Pamatu konstrukcija, materiāls

Nesošo sienu – bezkarkasa konstrukciju – materiāls;
nesošā karkasa konstrukciju materiāls

Pārsegumu konstrukcija, materiāls

Dzīvojamo māju vidējais kalpošanas ilgums gados

Piezīmes

I

Sevišķi kapitālas akmens mūra, monolītbetona un dzelzsbetona, t.sk. uz plātnes, gatavelementu vai pāļu pamatojuma mūra (ķieģeļu) vai lielbloku;

kolonnas un sijas (rīģeļi)

monolītā dzelzsbetona vai metāla siju ar monolītā betona aizpildījumu

150

 

II

Parastas akmens mūra, monolītbetona un dzelzsbetona, t.sk. uz plātnes, gatavelementu vai pāļu pamatojuma mūra (ķieģeļu), lielbloku vai lielpaneļu;

kolonnas un sijas (rīģeļi)

monolītā dzelzsbetona, dzelzsbetona gatavkonstrukciju vai metāla siju ar monolītā dzelzsbetona vai gatavkonstrukciju aizpildījumu

125

 

III

Atvieglota tipa akmens mūra, monolītbetona un dzelzsbetona, t.sk. uz plātnes, gatavelementu vai pāļu pamatojuma mūra (ķieģeļu), lielbloku vai lielpaneļu koka siju, metāla siju ar ķieģeļu mūra velvju aizpildījumu, ķieģeļu mūra velvju, jauktas konstrukcijas

100

 

IV

Masveida apbūves monolītbetona un dzelzsbetona, t.sk. uz plātnes, gatavelementu vai pāļu pamatojuma mūra (ķieģeļu) vai lielpaneļu dzelzsbetona gatavelementu

70

sērijas
1-316;
1-318;
119

V

Masveida apbūves monolītbetona un dzelzsbetona, t.sk. uz plātnes, gatavelementu vai pāļu pamatojuma paneļu un lielpaneļu dzelzsbetona gatavelementu

60

sērijas
103;
104;
1-464;
1-467A;
1-602;
602P

VI

Mazstāvu apbūves akmeņbetona, lentveida betona ķieģeļu mūra vai koka stāvbūves un guļbūves koka siju, dzelzsbetona gatavelementu, jauktas konstrukcijas

50

sērijas M3;
M4

Piezīme. Ģimenes mājām un vasarnīcām kapitalitātes grupu piemēro atbilstoši to tehniskajam raksturojumam.

Ekonomikas ministrs A.Kampars
2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.907
Konstruktīvo elementu, apdares un inženierietaišu vidējais kalpošanas ilgums

(Pielikums grozīts ar MK 07.01.2014. noteikumiem Nr.4)

Nr.
p.k.

Konstruktīvie elementi, apdare un inženierietaises

Vidējais normatīvais kalpošanas ilgums gados atkarībā no mājas kapitalitātes

I

II

III

IV

V

VI

1

2

3

4

5

6

7

8

1. Mājas elementi

1.1. Pamati

1.1.1. dzelzsbetona pāļu

150

125

100

70

60

1.1.2. koka pāļu, atrodoties nemainīgi zem ūdens

150

125

100

1.1.3. monolītā dzelzsbetona plātnes

150

125

100

1.1.4. betona un dzelzsbetona gatavelementu un monolītie lentveida

150

125

100

70

60

50

1.1.5. dabisko akmeņu mūra cementa javā – lentveida un stabveida

150

125

100

50

1.1.6. dabisko akmeņu mūra kaļķu javā – lentveida un stabveida

100

50

1.1.7. ķieģeļu mūra lentveida un stabveida

50

1.1.8. koka krēsli un gulšņi

50

1.2. Sienas un karkasi

1.2.1. Karkasi

1.2.1.1. monolītā dzelzsbetona karkasi

150

125

1.2.1.2. dzelzsbetona gatavelementu un tērauda karkasi

125

100

1.2.2. Sienas

1.2.2.1. monolītā dzelzsbetona vai betona

150

125

1.2.2.2. ķieģeļu vai dobo keramikas bloku mūra, nesošās 2,5 ķieģeļu biezumā un biezākas vai karkasa aizpildījuma pašneses mūra

150

125

1.2.2.3. ķieģeļu vai dobo keramikas bloku mūra, nesošās līdz 2,5 ķieģeļu biezumam

125

100

70

60

1.2.2.4. atvieglotā ķieģeļu vai dobo keramikas bloku mūra

100

1.2.2.5. lielpaneļu nesošās vai pašneses

70

60

1.2.2.6. iekārto paneļu

70

60

1.2.2.7. sīkbloku, monolītā keramzītbetona vai izdedžbetona

100

1.2.2.8. koka guļbūves, pildrežģu vai jauktas (mūra–koka) konstrukcijas

70

60

50

1.2.2.9. koka stāvbūves vai koka vairogu

70

60

1.2.2.10. atvieglotas konstrukcijas koka stāvbūves

50

1.2.2.11. gatavkonstrukciju sienu paneļu vai bloku saduršuves

10

10

1.2.2.12. ķieģeļu mūra un lielpaneļu ārsienu papildsiltinājums no putupolistirola ar plānkārtas apmetumu

40

40

40

40

40

1.2.2.13. ķieģeļu mūra un lielpaneļu ārsienu papildsiltinājums no akmens vates ar plānkārtas apmetumu

40

40

40

40

40

1.2.2.14. ķieģeļu mūra un lielpaneļu ārsienu papildsiltinājums no putupolistirola ar vēdināmu starpslāni un metāla skārda, akmens plātņu apšuvumu

75

75

75

70

60

1.2.2.15. ķieģeļu mūra un lielpaneļu ārsienu papildsiltinājums no akmens vates ar vēdināmu starpslāni un metāla skārda, akmens plātņu apšuvumu

100

100

100

70

60

1.2.2.16. koka ārsienu papildsiltinājums no putupolistirola ar plānkārtas apmetumu

50

1.2.2.17. koka ārsienu papildsiltinājums no akmens vates ar plānkārtas apmetumu

50

1.2.2.18. koka ārsienu papildsiltinājums no putupolistirola ar vēdināmu starpslāni un metāla skārda apšuvumu

50

1.2.2.19. koka ārsienu papildsiltinājums no akmens vates ar vēdināmu starpslāni un metāla skārda apšuvumu

50

1.2.2.20. monolītā dzelzsbetona ārsienas siltinājums no putupolistirola ar plānkārtas apmetumu

75

1.2.2.21. monolītā dzelzsbetona ārsienas siltinājums no akmens vates ar plānkārtas apmetumu

100

1.3. Balkoni, lodžijas, lieveņi

1.3.1. dzelzsbetona lielizmēra plātņu lodžijas un balkoni

100

100

60

50

60

1.3.2. metāla konsolsiju balkoni

70

70

50

1.3.3. lieveņi ar dzelzsbetona un betona pakāpieniem

70

70

50

40

40

1.3.4. lieveņi ar koka pakāpieniem

20

20

1.4. Pārsegumi

1.4.1. monolītā dzelzsbetona

150

125

100

1.4.2. dzelzsbetona gatavelementu klāji ēkās ar 2,5 ķieģeļu biezuma un biezākām sienām

150

125

1.4.3. dzelzsbetona gatavelementu klāji ēkās ar sienām līdz 2,5 ķieģeļu biezumam

125

100

70

1.4.4. dzelzsbetona gatavelementu pārsegumi lielpaneļu ēkās un ēkās ar atvieglota mūra sienām

70

60

1.4.5. mūra, betona vai dzelzsbetona velves

150

125

100

1.4.6. dzelzsbetona mazizmēra gatavelementu vai monolitēti gatavelementu pārsegumi

150

125

100

1.4.7. metāla siju pārsegumi ar dzelzsbetona gatavelementu, monolītā dzelzsbetona, betona vai mūra velvju aizpildījumu

125

100

1.4.8. apmesti metāla vai koka siju starpstāvu pārsegumi ar koka konstrukcijas aizpildījumu zem dzīvojamām telpām un palīgtelpām

60

60

1.4.9. apmesti metāla vai koka siju starpstāvu pārsegumi ar koka konstrukcijas aizpildījumu zem sanitārajiem mezgliem un virtuvēm

30

30

1.4.10. apmesti metāla vai koka siju bēniņu pārsegumi ar koka konstrukcijas aizpildījumu

30

30

1.4.11. neapmesti atvieglotas konstrukcijas koka siju pārsegumi

50

1.4.12. bēniņu pārsegumu papildsiltinājums no putupolistirola

70

70

70

70

60

50

1.4.13. bēniņu pārsegumu papildsiltinājums no akmens vates

100

100

100

70

60

50

1.4.14. pagraba pārsegumu (pagrabtelpas griestu), caurbrauktuvju papildsiltinājums no putupolistirola

60

60

60

60

60

1.4.15. pagraba pārsegumu (pagrabtelpas griestu), caurbrauktuvju papildsiltinājums no akmens vates

70

70

70

70

60

1.5. Jumtu nesošie elementi

1.5.1. dzelzsbetona gatavelementu klāji

150

125

100

70

60

1.5.2. dzelzsbetona un metāla nesošie gatavelementi (piemēram, spāres, kopturi)

100

100

100

70

1.5.3. koka nesošie elementi (piemēram, spāres, jumta krēsls, kopturi, jumta klājs, latojums)

100

100

80

70

50

1.6. Jumtu iesegumi

1.6.1. viļņotās un plakanās azbestcementa loksnes

40

40

40

40

1.6.2. šķiedrcementa loksnes

80

80

80

50

1.6.3. viļņotās sintētisko materiālu loksnes

50

50

1.6.4. viļņotās bitumenizēto materiālu loksnes

40

40

40

1.6.5. māla kārniņi

150

125

100

50

1.6.6. betona kārniņi

90

90

90

50

1.6.7. ruļļmateriālu ieseguma hidroizolācijas paklājs 3–4 kārtās

25

25

25

25

1.6.8. ruļļmateriālu ieseguma hidroizolācijas paklājs 1–2 kārtās

15

1.6.9. gumijota bitumena (šindeļu) iesegumi

50

50

50

1.6.10. stiegroti mastikas iesegumi

30

30

30

30

1.6.11. nestiegroti mastikas iesegumi

15

15

15

15

1.6.12. gludā cinkotā skārda iesegumi

40

40

40

40

40

1.6.13. gludā melnā skārda iesegumi

20

20

1.6.14. profilēto lielizmēra tērauda lokšņu iesegumi

50

50

50

50

1.6.15. profilēto mazizmēra tērauda elementu (piemēram, dakstiņu) iesegumi

40

40

40

40

1.6.16. niedru un salmu iesegumi

125

100

50

1.6.17. skaidu, jumstiņu un dēlīšu iesegumi

30

30

1.6.18. skārda iesegumu krāsojums (ne HAMMERIT tipa)

10

10

10

10

1.6.19. slīpo jumtu sniega barjeras

30

30

30

30

30

1.7. Jumtūdeņu novadsistēma

1.7.1. ārējās plastmasas teknes un novadcaurules

50

50

50

50

50

1.7.2. ārējās rūpnieciski pārklātās teknes un novadcaurules, fasāžu izvirzījumu iesegumi

50

50

50

50

50

1.7.3. ārējās cinkotā skārda teknes un novadcaurules, fasāžu izvirzījumu iesegumi

35

35

35

35

35

1.7.4. iekšējās ķeta novadcaurules

60

60

60

60

60

50

1.7.5. iekšējās polimērmateriāla novadcaurules

70

70

70

70

60

50

1.7.6. tekņu un novadcauruļu elektriskās apsildes sistēmas

20

20

20

20

1.8. Kāpnes

1.8.1. monolītā dzelzsbetona (nesošā daļa)

150

125

100

1.8.2. dzelzsbetona gatavelementu (nesošā daļa)

150

125

100

70

60

1.8.3. dzelzsbetona, betona, akmens pakāpienu uz dzelzsbetona un metāla laidsijām (nesošā daļa)

100

100

100

1.8.4. dzelzsbetona, betona, akmens, ķieģeļu mūra pakāpienu (virsma)

70

70

70

70

60

1.8.5. koka konstrukcijas virszemes daļā

40

40

50

1.8.6. koka konstrukcijas pagrabos

30

30

40

1.9. Starpsienas

1.9.1. transformējamās

50

50

50

50

1.9.2. dzelzsbetona

70

60

1.9.3. ķieģeļu mūra, betona un keramikas bloku

150

125

100

70

1.9.4. stiklbloku vai profilētā stikla

70

70

70

1.9.5. ģipšbetona lielpaneļu, ģipšbetona vai gāzbetona plātņu vai bloku

70

70

70

60

1.9.6. koka vairogu un koka, apmestas, starp istabām

50

50

50

1.9.7. koka vairogu un koka, apmestas, sanitārajos mezglos un virtuvēs

20

20

20

1.9.8. koka karkasa, pildiņu, galdnieku

40

40

40

1.9.9. metāla karkasa, ar ģipškartona lokšņu apšuvumu

50

50

50

50

50

50

1.10. Grīdas

1.10.1. betona klons

50

50

50

50

1.10.2. cementa klons

30

30

30

30

30

1.10.3. teraco klons

60

60

60

1.10.4. ķieģeļu klons

50

1.10.5. mastikas (polivinilacetāta)

15

15

15

70

60

1.10.6. mastikas (piemēram, poliesteru, poliuretāna)

20

20

20

20

1.10.7. cementa, keramikas un akmens masas flīžu

70

70

70

70

60

50

1.10.8. polimērmateriāla plātnīšu (piemēram, polivinilhlorīda)

10

10

10

10

10

1.10.9. linoleja vai relīna

20

20

20

20

20

20

1.10.10. dēļu uz grunts

20

20

20

1.10.11. dēļu uz pārsegumiem

30

30

30

30

1.10.12. ģipškartona grīdu pamatnes

70

70

70

70

60

50

1.10.13. kokšķiedru plākšņu

15

15

15

15

1.10.14. kokskaidu plātņu grīdu pamatnes

40

40

40

40

40

40

1.10.15. gabalparketa

80

80

80

70

60

50

1.10.16. parketa dēļu, mozaīkas parketa vai parketa vairogu, cietkoksnes laminātparketa

70

70

70

70

60

50

1.10.17. laminātparketa

25

25

25

25

25

25

1.10.18. saplākšņa grīdu pamatnes

40

40

40

40

40

40

1.10.19. paklājveida – tekstila

15

15

15

15

15

15

1.11. Apkures ierīces

1.11.1. Stacionārās un centrālās apkures ierīces

1.11.1.1. krāsnis ar cieto kurināmo

100

100

100

70

60

50

1.11.1.2. kamīni ar cieto kurināmo

100

100

100

70

60

50

1.11.1.3. pavardi ar cieto kurināmo

50

50

50

50

1.11.1.4. pavardi ar sildmūri ar cieto kurināmo

50

50

50

50

1.11.1.5. grīdu apkures sistēma ar polimērmateriāla cauruļvadiem

40

40

40

40

40

1.11.1.6. grīdu elektroapkures vadu sistēma

40

40

40

40

40

1.11.2. Pārvietojamās apkures ierīces

1.11.2.1. pārvietojamie pavardi, krāsniņas un kamīni ar cieto kurināmo

20

20

20

20

20

1.12. Logi un durvis

1.12.1. koka rāmja logi un balkona durvis

20

20

20

20

20

20

1.12.2. stikla pakešu logi plastmasas rāmjos

20

20

20

20

20

20

1.12.3. stikla pakešu logi līmēta koka rāmjos

20

20

20

20

20

20

1.12.4. stikla pakešu logi alumīnija/koka rāmjos

20

20

20

20

20

20

1.12.5. durvis dzīvokļu telpās

40

40

40

40

40

40

1.12.6. dzīvokļu ieejas durvis

40

40

40

40

40

40

1.12.7. ēku koka ārdurvis

30

30

30

30

30

30

1.12.8. ēku tērauda ārdurvis

50

50

50

50

50

50

1.12.9. ēku stikla pakešu ārdurvis plastmasas rāmjos

10

10

10

10

10

10

1.12.10. ēku stikla pakešu ārdurvis alumīnija rāmjos

25

25

25

25

25

25

1.12.11. ārdurvju aizvērējmehānismi

15

15

15

15

15

15

1.12.12. garāžas vārti (durvis)

30

1.13. Iekšējā apdare

1.13.1. mūra virsmu apmetums

60

60

60

50

50

1.13.2. koka virsmu apmetums – sienu, griestu, uz skaliņu režģojuma

40

40

40

40

1.13.3. keramikas flīžu apdare

60

60

50

50

50

50

1.13.4. ģipškartona lokšņu apdare

30

30

30

30

30

30

1.13.5. krāsojums ar ūdens krāsām

5

5

5

5

5

5

1.13.6. krāsojums ar emulsijas krāsām

7

7

7

7

7

7

1.13.7. krāsojums ar eļļas vai sintētiskajām krāsām, emaljām un lakām

10

10

10

10

10

10

1.13.8. apdare ar tapetēm vai audumu

10

10

10

10

10

10

1.14. Ārējā apdare

1.14.1. dabiskā akmens apdare

150

125

100

1.14.2. apdare ar cementa (MINERIT tipa) vai keramikas plātnēm

70

70

70

60

1.14.3. apdare ar paklājmozaīkas plātnītēm

30

30

30

30

1.14.4. cēlapmetums

70

50

50

1.14.5. ķieģeļu mūra apmetums jauktā javā

70

50

50

50

1.14.6. ķieģeļu mūra apmetums kaļķu javā

50

50

1.14.7. betona vai apmetuma kaļķu krāsojums

20

20

1.14.8. betona vai apmetuma silikātkrāsojums

20

20

20

1.14.9. betona vai apmetuma polimērkrāsojums

20

20

20

1.14.10. betona vai apmetuma silīcijorganiskais krāsojums

25

25

25

1.14.11. plānkārtas apmetums uz sietu pa ārējās efektīvās siltumizolācijas slāni

40

40

40

30

30

1.14.12. koka virsmu eļļas krāsojums (dienvidu fasādēs)

3

3

3

3

3

3

1.14.13. koka virsmu eļļas krāsojums (ziemeļu fasādēs)

10

10

10

10

10

10

2. Inženierkomunikācijas un ar tām saistītās inženierietaises

2.1. Aukstā ūdens ūdensvads un kanalizācija

2.1.1. cinkoto cauruļu (ar vītņu savienojumiem) cauruļvadi (nav ieteicami cinkotie cauruļvadi)

30

30

30

30

30

30

2.1.2. cauruļvadi no melnām tērauda gāzes vadu caurulēm

15

15

15

15

15

15

2.1.2.1. daudzslāņu cauruļvadi

15–20

15–20

15–20

15–20

15–20

15–20

2.1.2.2. plastmasas (ar hloru sastāvā) cauruļvadi

15–20

15–20

15–20

15–20

15–20

15–20

2.1.3. kanalizācijas cauruļvadi ar ķeta cauruļu veidgabaliem

60

60

60

60

60

60

2.1.4. kanalizācijas cauruļvadi ar plastmasas cauruļu veidgabaliem

70

70

70

70

70

70

2.1.5. tualetes krāni

30

30

30

30

30

30

2.1.6. keramikas roku mazgātnes

30

30

30

30

30

30

2.1.7. keramikas klozetpodi, bidē

30

30

30

30

30

30

2.1.8. skalošanas tvertnes

150

125

100

70

60

50

2.1.9. polimērmateriāla vannas

30

30

30

30

30

30

2.1.10. emaljētas ķeta vannas

60

60

60

60

60

60

2.1.11. emaljētas metāla vannas

50

50

50

50

50

50

2.1.12. dušas kabīnes ar emaljēta metāla paliktņiem

30

30

30

30

30

30

2.1.13. trauku mazgātnes un virtuves izlietnes no nerūsošā tērauda

40

40

40

40

40

40

2.1.14. ķeta aizbīdņi un ventiļi

40

40

40

40

40

40

2.1.15. misiņa ventiļi

40

40

40

40

40

40

2.2. Karstā ūdens ūdensvads

2.2.1. cinkoto cauruļvadu (tikai ar vītņu savienojumiem) sistēmās ar atgaisošanu un ūdens attīrīšanu (nav ieteicami cinkotie cauruļvadi)

20

20

20

20

20

20

2.2.2. cinkoto cauruļvadu (tikai ar vītņu savienojumiem) sistēmās bez ūdens sagatavošanas (nav ieteicami cinkotie cauruļvadi)

15

15

15

15

15

15

2.2.2.1. daudzslāņu cauruļvadi

15–20

15–20

15–20

15–20

15–20

15–20

2.2.2.2. plastmasas (ar hloru sastāvā) cauruļvadi

15–20

15–20

15–20

15–20

15–20

15–20

2.2.2.3. melnās tērauda gāzes vada caurules

10

10

10

10

10

10

2.2.3. jaucējkrāni (lodveida)

30

30

30

30

30

30

2.2.4. dvieļu žāvētāji (cinkoto cauruļu, niķelētie, tikai ar vītņu savienojumiem, uz karstā ūdens cauruļvadiem)

30

30

30

30

30

30

2.2.5. ķeta aizbīdņi un ventiļi
2.2.6. misiņa ventiļi un konuskrāni

40

40

40

40

40

40

2.2.7. vannas krāsnis (ar cieto kurināmo)

25

25

25

25

25

25

2.3. Centrālapkure

2.3.1. radiatori (ķeta)

50

50

50

50

50

50

2.3.2. kaloriferi kāpņu telpās

40

40

40

40

40

2.3.3. konvektori

40

40

40

40

40

40

2.3.4. stāvvadi

40

40

40

40

40

40

2.3.4.1. sildelementu pieslēgumvadi, vara stāvvadi

50

50

50

50

50

50

2.3.4.2. sildelementu pieslēgumvadi, daudzslāņu stāvvadi

50

50

50

50

50

50

2.3.5. maģistrālie vadi (polimērmateriāla)

50

50

50

50

50

50

2.3.6. iekšējie maģistrālie vadi, tērauda, rūpnieciski izolēti

50

50

50

50

50

50

2.3.7. maģistrālie vadi (polimērmateriāla)

50

50

50

50

50

50

2.3.8. cauruļvadu izolācija (akmens vates)

50

50

50

50

50

50

2.3.9. aizbīdņi

40

40

40

40

40

40

2.3.10. ventiļi

40

40

40

40

40

40

2.3.11. individuālā siltuma mezgla apkures siltummainis

40

40

40

40

40

40

2.3.12. individuālā siltuma mezgla karstā ūdens siltummainis

40

40

40

40

40

40

2.3.13. individuālā siltuma mezgla automātiskā regulētājiekārta

40

40

40

40

40

40

2.4. Telpu vēdināšana un ventilācija

2.4.1. elektriskie ventilatori

40

40

40

40

40

40

2.4.2. vēdināšanas kanāli (sienās)

100

100

70

70

60

50

2.4.3. stacionārie kondicionieri

40

40

40

40

40

40

2.4.4. ventilācijas gaisa vadi, skārda, rūpnieciski izgatavoti

50

50

50

50

50

50

2.5. Sausie atkritumvadi

2.5.1. atkritumu lūkas, vārsti, aizbīdņi

30

30

2.5.2. atkritumu savākšanas kamera

70

60

2.5.3. ventilācija

30

30

2.5.4. šahta

70

60

2.6. Dabasgāzes un sašķidrinātās gāzes iekārtas

2.6.1. dabasgāzes spiediena pazeminātājiekārta

50

50

50

50

50

50

2.6.2. iekšējie cauruļvadi

50

50

50

50

50

50

2.6.3. gāzes pavardi

20

20

20

20

20

20

2.6.4. gāzes ūdenssildītāji

15

15

15

15

15

15

2.6.5. gāzes apkures ierīces

20

20

20

20

20

20

2.7. Elektroiekārtas

2.7.1. elektroapgādes ievada sadalnes ierīces

40

40

40

40

40

40

2.7.2. elektroapgādes maģistrālie tīkli no vara kabeļiem

40

40

40

40

40

40

2.7.3. dzīvokļu elektroapgādes tīkli no vara vadiem

40

40

40

40

40

40

2.7.4. koplietošanas telpu dežūrapgaismojuma elektroapgādes tīkls

30

30

30

30

30

30

2.7.5. ražošanas un tehnisko telpu apgaismojuma tīkls

40

40

40

40

40

40

2.7.6. liftu un pacēlāju barošanas tīkls

30

30

30

30

30

30

2.7.7. iebūvēto iekārtu barošanas tīkli

40

40

40

40

40

40

2.7.8. sadzīves elektropavardi

30

30

30

30

30

30

2.8. Vājstrāvas ietaises

2.8.1. mājas iekšējo sakaru un apsardzes, ugunsdzēsības signalizācijas tīklu instalācija

30

30

30

30

30

30

2.8.2. mājas iekšējo sakaru un apsardzes, ugunsdzēsības signalizācijas tīklu sadales, sensori, mēraparāti u.tml.

30

30

30

30

30

30

2.8.3. namruņu tīklu instalācija

30

30

30

30

30

30

2.8.4. namruņu sarunu iekārtas dzīvokļos

30

30

30

30

30

30

2.8.5. namruņu portālās sarunu iekārtas (pie ieejām)

30

30

30

30

30

30

2.8.6. namruņu instalācijas elektriskās slēdzenes

30

30

30

30

30

30

2.8.7. mājvadības sistēma (Building management system (BMS))

50

50

50

50

50

50

2.9. Pasažieru lifti

2.9.1. pasažieru lifti

30

30

30

30

30

2.10. Ārējie ūdensvada, kanalizācijas un siltumapgādes inženiertīkli

2.10.1. ūdensvada ievads, ķeta cauruļu

40

40

40

40

40

40

2.10.2. ūdensvada ievads, tērauda cauruļu

40

40

40

40

40

40

2.10.3. ūdensvada ievads, polimērmateriāla cauruļu

50

50

50

50

50

50

2.10.4. pagalma saimnieciskā, lietusūdens kanalizācija un kanalizācijas izlaides, ķeta cauruļu

40

40

40

40

40

40

2.10.5. pagalma saimnieciskā, lietusūdens kanalizācija un kanalizācijas izlaides, keramikas, polimērmateriāla vai azbestcementa cauruļu

50

50

50

50

50

50

2.10.6. ūdens izdales krāni

35

35

35

35

35

35

2.10.7. centralizētās siltumapgādes trase

35

35

35

35

35

35

2.10.8. pagalma gāzesvads

50

50

50

50

50

50

2.10.9. pamatu drenāža

50

50

50

50

50

50

2.11. Ārējais labiekārtojums

2.11.1 brauktuvju asfaltbetona segums

20

20

20

20

20

20

2.11.2. ietvju asfaltbetona segums, noklājs pa ēkas perimetru

20

20

20

20

20

20

2.11.3. laukumi un celiņi ar šķembu segumu

10

10

10

10

10

10

2.11.4. laukumi un celiņi ar betona flīžu segumu

35

35

35

35

35

35

Piezīme. Dzīvojamo māju, to konstruktīvo elementu, apdares un inženierietaišu vidējais normatīvais kalpošanas ilgums norādīts ekspluatācijai normālos apstākļos. Agresīvas vides iedarbībai pakļauto elementu, apdares un inženierietaišu vidējais normatīvais kalpošanas ilgums piemērojams ar koeficientu 0,8 – vāji agresīvā, 0,6 – vidēji agresīvā un 0,4 – ļoti agresīvā vidē.

Ekonomikas ministrs A.Kampars
3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.907
Dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnāls

(Pielikums MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

Nr.p.k.

Apsekošanas datums

Apsekojamais objekts (dzīvojamā māja vai tās daļa, iekārtas vai elementa nosaukums, inženierkomunikāciju veids)

Apsekošanas rezultāts

Nepieciešamās darbības bojājumu novēršanai (ja konstatēti bojājumi)

Apsekotājs (juridiskās personas nosaukums, fiziskās personas vārds, uzvārds)

Paraksts

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 907Pieņemts: 28.09.2010.Stājas spēkā: 02.10.2010. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 156 (4348), 01.10.2010.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Skaidrojumi
218831
{"selected":{"value":"10.01.2014","content":"<font class='s-1'>10.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"10.01.2014","iso_value":"2014\/01\/10","content":"<font class='s-1'>10.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2012","iso_value":"2012\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-09.01.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.09.2011","iso_value":"2011\/09\/30","content":"<font class='s-1'>30.09.2011.-31.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.10.2010","iso_value":"2010\/10\/02","content":"<font class='s-1'>02.10.2010.-29.09.2011.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
10.01.2014
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)