Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums
I nodaļa. Likumā lietotie termini un tā mērķis

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atklāts konkurss — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumus;

2) būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumi — iepirkuma līgumi, kuri finansiālās interesēs rakstveidā noslēgti starp vienu vai vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem un kuru priekšmets ir:

a) būvdarbu līgumiem — šā likuma 1.pielikumā minēto būvdarbu veikšana vai šo būvdarbu veikšana kopā ar būvprojektēšanu, vai būve, kā arī jebkurš cits darījums, kura rezultātā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iegūst tiesības uz būvi, kas celta atbilstoši tā noteiktajām prasībām. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais šā likuma 1.pielikumā minēto būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būve kalpotu noteiktajam mērķim,

b) piegādes līgumiem — preces pirkums, nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām. Par piegādes līgumu tiek uzskatīts arī tāds līgums, kura priekšmets ir preču piegāde un kura nebūtiskā daļa ir preces iebūvēšana vai uzstādīšana,

c) pakalpojumu līgumiem — pakalpojumu, kas nav minēti šā likuma 1.pielikumā, sniegšana. Ja līguma priekšmets ir gan preces, gan pakalpojumu, kas nav minēti šā likuma 1.pielikumā, sniegšana un ja tajā iekļauto pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē pārsniedz preču vērtību, tad šādu līgumu uzskata par pakalpojumu līgumu. Ja līguma priekšmets ir pakalpojumu, kas nav minēti šā likuma 1.pielikumā, sniegšana un ja tajā iekļauta arī šā likuma 1.pielikumā minēto darbu veikšana, kas ir līguma priekšmeta nebūtiskā daļa, šādu līgumu uzskata par pakalpojumu līgumu;

3) centralizēto iepirkumu institūcija — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai jebkura cita persona, kas ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē un kas:

a) iepērk būvdarbus, preces vai pakalpojumus sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām vai

b) veic iepirkuma procedūras būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos noslēgšanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām;

4) dinamiskā iepirkumu sistēma — bieži lietojamiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši tehniskajām specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu;

5) elektroniskā izsole — lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām. Atsevišķi būvdarbu līgumi vai pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts;

6) elektroniskie līdzekļi — elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos;

7) iepirkuma identifikācijas numurs — apzīmējums, kurā iekļauts sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukuma saīsinājums (abreviatūra), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā. Iepirkuma identifikācijas numura beigu daļā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs norādīt arī citu informāciju;

8) iepirkuma nomenklatūra (CPV) — Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro iepirkuma procedūrās;

9) iepirkuma procedūra — procedūra (atklāts konkurss, slēgts konkurss, sarunu procedūra, metu konkurss), saskaņā ar kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izraugās piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus vai iegūst metu;

10) informatīvais piedāvājums — piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, bet kas nav saistošs pretendentam un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam;

11) kandidāts — piegādātājs, kurš iesniedzis pieteikumu slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā;

12) kopējās tehniskās specifikācijas — tehniskās specifikācijas, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstīs atzītu procedūru un ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

13) līgumcena — kopējā samaksa par līguma izpildi, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli;

14) metu konkurss — iepirkuma procedūra, kurā ir tiesīgi piedalīties visi ieinteresētie piegādātāji un kura sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam dod iespēju iegūt metu (plānu vai projektu), ko žūrijas komisija atzinusi par labāko konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes jomā;

15) piedāvājuma nodrošinājums — iepirkuma procedūras dokumentos paredzēts galvojums vai līdzvērtīgs nodrošinājums par noteiktu summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esībai;

16) piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona vai publiskā institūcija, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;

17) pircēja profils — internetā publiski pieejama sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja mājaslapa, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ievieto periodisko informatīvo paziņojumu, informāciju par izsludinātajiem vai plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, izbeigtajām vai pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju;

18) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu vai informatīvo piedāvājumu;

19) publiskā institūcija — valsts vai pašvaldības iestāde, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona vai tās institūcija, kā arī privāto tiesību juridiskā persona, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

a) ir nodibināta vai darbojas, lai apmierinātu sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura,

b) atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, pašvaldības, citas atvasinātas publiskas personas vai tās institūcijas padotībā vai izšķirošajā ietekmē vai šiem kritērijiem atbilstošas privāto tiesību juridiskās personas izšķirošajā ietekmē (šī ietekme izpaužas kā balsstiesību vairākums pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā), vai arī šīs privāto tiesību juridiskās personas darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona, tās institūcija vai cita šiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona;

20) publiskās institūcijas uzņēmums — jebkurš komersants, kas atrodas publiskās institūcijas tiešā vai netiešā izšķirošajā ietekmē uz līdzdalības vai līguma pamata. Publiskajai institūcijai jo īpaši ir izšķirošā ietekme, ja tai tieši vai netieši pieder lielākā daļa (vairāk nekā 50 procentu) no kapitālsabiedrības parakstītā pamatkapitāla vai ja tā kontrolē balsu vairākumu, kas saistīts ar emitētajām kapitāla daļām (akcijām), vai tā ir tiesīga iecelt vairāk nekā pusi no pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļiem;

21) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:

a) publiskā institūcija vai publiskās institūcijas uzņēmums, kas veic šā likuma II nodaļā minētās darbības šā likuma II nodaļā minētajās jomās,

b) jebkurš privāto tiesību subjekts, kas veic šā likuma II nodaļā minētās darbības šā likuma II nodaļā minētajās jomās vai jebkurā to kombinācijā, pamatojoties uz īpašām vai izņēmuma tiesībām, ko piešķīrusi kompetenta iestāde uz tādu normatīvo vai administratīvo aktu pamata, kuru normas ierobežo darbību veikšanu iepriekš minētajās jomās, dodot tikai vienam subjektam vai dažiem subjektiem tiesības veikt darbības kādā no šīm jomām, un kas ievērojami ietekmē citu subjektu iespējas darboties šajās jomās;

22) sarunu procedūra — iepirkuma procedūra, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs apspriežas ar paša izraudzītajiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par līguma noteikumiem;

23) slēgts konkurss — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus ir tiesīgi iesniegt tikai tie kandidāti, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina;

24) tehniskā atsauce — jebkurš Eiropas standartizācijas institūciju produkts, izņemot oficiālos standartus, kas noteikti saskaņā ar tirgus vajadzībām pielāgotām procedūrām;

25) vispārīgā vienošanās — tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu);

26) ziņojums — pārskats, kas atspoguļo iepirkuma procedūras norisi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.)

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt:

1) iepirkuma atklātumu;

2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;

3) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un publisko personu līdzekļu efektīvu izmantošanu.

II nodaļa. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības jomas

3.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība siltumapgādes, gāzes apgādes un elektroenerģijas apgādes jomā

(1) Siltumapgādes un gāzes apgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas gāzes vai siltumenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai, kā arī gāzes vai siltumenerģijas piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad gāzes vai siltumenerģijas ražošana ir publiskās institūcijas uzņēmuma vai šā likuma 1.panta 21.punkta “b” apakšpunktā minētā privāto tiesību subjekta šajā pantā vai šā likuma 4., 5., 6. vai 7.pantā neminēta darbības veida neatņemamas sekas un publiskās institūcijas uzņēmums vai šā likuma 1.panta 21.punkta “b” apakšpunktā minētais privāto tiesību subjekts piegādi publiskās lietošanas tīklam veic tikai tādēļ, lai saimnieciski izmantotu šādā darbībā iegūto gāzi vai siltumenerģiju. Turklāt šīs piegādes apjoms naudas izteiksmē nepārsniedz 20 procentus no attiecīgā publiskās institūcijas uzņēmuma vai šā likuma 1.panta 21.punkta “b” apakšpunktā minētā privāto tiesību subjekta apgrozījuma, ņemot vērā vidējo apgrozījumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.

(2) Elektroenerģijas apgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales tīklu nodrošināšanai un apsaimniekošanai, kā arī elektroenerģijas piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad elektroenerģijas ražošana ir nepieciešama publiskās institūcijas uzņēmumam vai šā likuma 1.panta 21.punkta “b” apakšpunktā minētajam privāto tiesību subjektam, lai nodrošinātu elektroenerģijas patēriņu šajā pantā vai šā likuma 4., 5., 6. vai 7.pantā neminētā darbības veidā, un piegāde publiskās lietošanas tīklam ir atkarīga tikai no elektroenerģijas pašpatēriņa un nepārsniedz 30 procentus no saražotās elektroenerģijas daudzuma, ņemot vērā vidējo saražoto elektroenerģijas daudzumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.

4.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība ūdensapgādes jomā

(1) Dzeramā ūdens apgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas dzeramā ūdens iegūšanas, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai vai dzeramā ūdens piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad publiskās institūcijas uzņēmumam vai šā likuma 1.panta 21.punkta “b” apakšpunktā minētajam privāto tiesību subjektam dzeramā ūdens iegūšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu dzeramā ūdens patēriņu šajā pantā vai šā likuma 3., 5., 6. vai 7.pantā neminētā darbības veidā, un piegāde publiskās lietošanas tīklam ir atkarīga tikai no dzeramā ūdens pašpatēriņa un nepārsniedz 30 procentus no iegūtā dzeramā ūdens daudzuma, ņemot vērā vidējo iegūto dzeramā ūdens daudzumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.

(2) Šo likumu piemēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kas veic kādu no šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām, arī iepirkumiem, kas saistīti ar hidrobūvju projektiem, lauksaimniecības zemju apūdeņošanu vai meliorāciju, ievērojot nosacījumu, ka piegādātā dzeramā ūdens daudzums pārsniedz 20 procentus no kopējā hidrobūves ierīkošanas, lauksaimniecības zemju apūdeņošanas vai drenāžas rezultātā iegūtā ūdens daudzuma, un iepirkumiem, kas saistīti ar notekūdeņu aizvadīšanu vai attīrīšanu.

5.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība transporta pakalpojumu jomā

(1) Transporta pakalpojumu jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas dzelzceļa, automatizētu sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu un trošu ceļu transporta tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai vai to pakalpojumu nodrošināšanai.

(2) Šā panta izpratnē transporta tīkls eksistē, ja transporta pakalpojumus sniedz saskaņā ar šos pakalpojumus regulējošas institūcijas izdotajiem noteikumiem, tajā skaitā noteikumiem par apkalpojamiem maršrutiem, pārvadājamiem apjomiem vai pārvadājumu biežumu.

6.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība pasta pakalpojumu jomā

Pasta pakalpojumu jomā šo likumu piemēro universālajam pasta pakalpojumam, uz kuru tā sniedzējam ir rezervētas īpašas tiesības saskaņā ar Pasta likumu, un citiem pasta pakalpojumiem, kurus sniedz šis universālā pasta pakalpojuma sniedzējs.

7.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība teritorijas izmantošanas jomā

Teritorijas izmantošanas jomā šo likumu piemēro attiecībā uz noteiktas teritorijas izmantošanu naftas, gāzes vai cietā kurināmā meklēšanai vai iegūšanai, kā arī uz lidostu vai ostu pārvaldīšanu.

8.pants. Līgumi, kas ietver vairākas darbības vairākās jomās

(1) Ja līgums attiecas uz darbībām vairākās jomās, iepirkuma procedūras regulē tās jomas normas, uz kuru attiecas līguma būtiskākā daļa.

(2) Ja līgums attiecas uz darbībām vairākās jomās, to nedrīkst sadalīt vairākos līgumos katrā jomā atsevišķi (un slēgt katrai jomai atsevišķu līgumu), lai izvairītos no šā likuma vai Publisko iepirkumu likuma piemērošanas.

(3) Ja līgums attiecas uz darbībām gan šā likuma, gan Publisko iepirkumu likuma piemērošanas jomā un objektīvi nav iespējams noteikt, uz kuru jomu attiecas līguma būtiskākā daļa, iepirkuma procedūra veicama saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.

(4) Ja līgums attiecas uz darbībām gan šā likuma piemērošanas jomā, gan uz citām darbībām, kas nav ietvertas ne šajā likumā, ne Publisko iepirkumu likumā, un objektīvi nav iespējams noteikt, uz kuru jomu attiecas līguma būtiskākā daļa, iepirkuma procedūra veicama saskaņā ar šo likumu.

III nodaļa. Likuma piemērošanas izņēmumi

9.pants. Likuma piemērošanas vispārīgie izņēmumi

(1) Šo likumu nepiemēro, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu par:

1) zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem. Šis izņēmums neattiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu un kas noslēgti pirms vai pēc pirkšanas vai nomas līguma noslēgšanas vai vienlaikus ar pirkšanas vai nomas līguma noslēgšanu;

2) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai;

3) finanšu pakalpojumiem, kas saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu citām personām, tajā skaitā naudas līdzekļu vai kapitāla piesaistīšanu;

4) aizņēmumu no starptautiskām finanšu organizācijām, kuru dalībvalsts ir Latvija;

5) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem;

6) zinātniskās pētniecības pakalpojumiem, izņemot tādus pētniecības pakalpojumus, par kuriem pilnībā samaksā un kurus izmanto paša vajadzībām vienīgi sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs;

7) pakalpojumiem, kurus sniedz publiskā institūcija, kam saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu;

8) koncesijām saskaņā ar likumu, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu, lai koncesionārs veiktu šā likuma 3., 4., 5., 6. un 7.pantā minētās darbības;

9) būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja mērķis ir līguma priekšmetu pārdot vai iznomāt trešajām personām peļņas nolūkā, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav īpašu vai izņēmuma tiesību pārdot vai iznomāt šādu līguma priekšmetu un ka citi privāto tiesību subjekti ir tiesīgi to pārdot vai iznomāt atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par visām produktu vai darbību kategorijām, uz kurām attiecina šo izņēmumu;

10) līguma priekšmetu, kura mērķis nav šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minēto darbību nodrošināšana, vai ar mērķi veikt šīs darbības valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — trešā valsts), ievērojot nosacījumu, ka šim mērķim netiek izmantots Eiropas Savienības publiskās lietošanas tīkls vai Eiropas Savienībā ietilpstoša teritorija. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par visām darbībām, uz kurām attiecina šo izņēmumu;

11) līguma priekšmetu, kura mērķis ir šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minēto darbību nodrošināšana, ja saskaņā ar šā likuma XVI nodaļā minēto kārtību atzīts, ka šāda darbība tiek veikta brīvas konkurences apstākļos;

12) ūdens piegādi, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai apsaimnieko publiskās lietošanas dzeramā ūdens iegūšanas, transportēšanas vai sadales tīklus vai piegādā dzeramo ūdeni šādiem tīkliem;

13) enerģijas vai kurināmā piegādi enerģijas ražošanai, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai apsaimnieko publiskās lietošanas gāzes, siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklus vai piegādā gāzi, siltumenerģiju vai elektroenerģiju šādiem tīkliem, vai izmanto noteiktu teritoriju naftas, gāzes vai cietā kurināmā meklēšanai vai iegūšanai.

(2) Šo likumu nepiemēro, ja līgumus slēdz atbilstoši citiem procedūru noteikumiem un to slēgšanas tiesības piešķir:

1) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ko atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem noslēgusi Eiropas Savienības dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešajām valstīm, par būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem vai metiem, lai nolīgumu parakstījušās valstis varētu piedalīties kāda kopīga projekta īstenošanā vai tā rezultātu izmantošanā. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs par visiem šādiem nolīgumiem paziņo Eiropas Komisijai;

2) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kas attiecas uz karaspēka izvietošanu un Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmumiem vai trešās valsts uzņēmumiem;

3) saskaņā ar kādas starptautiskas organizācijas īpašu procedūru.

(3) Šo likumu nepiemēro, ja:

1) Ministru kabinets saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem informāciju par līgumu vai tā izpildi atzinis par valsts noslēpumu;

2) tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets.

(4) Šo likumu nepiemēro, ja saskaņā ar likumu, kas reglamentē iepirkumus aizsardzības un drošības jomā, tiek slēgts iepirkuma līgums, kura priekšmets ir:

1) militāra rakstura preces, kas minētas īpašā sarakstā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 346.pantu;

2) preces, kas paredzētas drošības mērķiem un ietver, apstrādā vai citā veidā ir saistītas ar tādu informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem atzīta par valsts noslēpumu;

3) būvdarbi, preces vai pakalpojumi, kas tieši saistīti ar šīs daļas 1. un 2.punktā minētajām precēm jebkurā to aprites cikla posmā;

4) būvdarbi vai pakalpojumi, kas tieši paredzēti militāriem mērķiem vai tādām būvēm, vai tādu pakalpojumu sniegšanai, informācija par kuriem saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem atzīta par valsts noslēpumu.

10.pants. Līgumi, kurus slēdz ar saistīto uzņēmumu, kopīgo uzņēmumu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, kas ir daļa no kopīgā uzņēmuma

(1) Šā panta izpratnē par saistīto uzņēmumu uzskata kapitālsabiedrību, kurā saskaņā ar Koncernu likumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir izšķirošā ietekme vai kurai ir izšķirošā ietekme sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā, vai kapitālsabiedrību, kurā izšķirošā ietekme ir citai kapitālsabiedrībai, kam vienlaikus ir izšķirošā ietekme sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā.

(2) Ievērojot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minēto, šo likumu nepiemēro būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz ar saistīto uzņēmumu vai ko kopīgais uzņēmums, kuru izveidojuši vairāki sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādas no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētajām darbībām, slēdz ar kāda no šo sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem saistīto uzņēmumu.

(3) Šā panta otro daļu piemēro:

1) būvdarbu līgumiem, ja vismaz 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par pēdējos trijos gados veiktajiem būvdarbiem veido būvdarbi tiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

2) piegāžu līgumiem, ja vismaz 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par pēdējos trijos gados veiktajām piegādēm veido piegādes tiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

3) pakalpojumu līgumiem, ja vismaz 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par pēdējos trijos gados sniegtajiem pakalpojumiem veido pakalpojumi tiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts.

(4) Ja saistītais uzņēmums dibināts vēlāk un attiecīgi nav nosakāms apgrozījums par pēdējiem trim gadiem, šā panta otrā daļa piemērojama, ja vismaz 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par tā darbības periodā veiktajiem būvdarbiem vai piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem veido attiecīgi būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi tiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts, un minētais uzņēmums plāno, ka vismaz 80 procentus no apgrozījuma veidos attiecīgi būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi saistītajiem uzņēmumiem.

(5) Ja vairāk nekā viens ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju saistīts uzņēmums veic vienādus vai līdzīgus būvdarbus vai piegādes vai sniedz vienādus vai līdzīgus pakalpojumus, šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētos procentus aprēķina, ņemot vērā kopējo apgrozījumu, ko attiecīgi veido šādu saistīto uzņēmumu veiktie būvdarbi vai piegādes vai sniegtie pakalpojumi.

(6) Šo likumu nepiemēro, ja kopīgais uzņēmums, ko izveidojuši vairāki sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādas no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētajām darbībām, slēdz līgumu ar kādu no šiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

(7) Šo likumu nepiemēro, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu ar kopīgo uzņēmumu, kura daļa tas ir un kurš izveidots, lai veiktu kādu no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētajām darbībām vismaz trīs gadus, ievērojot nosacījumu, ka katrs sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir kopīgā uzņēmuma daļa vismaz šajā periodā.

(8) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par saistītajiem uzņēmumiem un kopīgajiem uzņēmumiem, kuri slēdz līgumus, piemērojot šajā pantā minētos izņēmumus, par līguma priekšmetu un līgumcenu, kā arī iesniedz Eiropas Komisijai nepieciešamos pierādījumus, ka attiecības starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un saistīto uzņēmumu vai kopīgo uzņēmumu atbilst šā panta noteikumiem.

IV nodaļa. Iepirkuma procedūru piemērošanas vispārīgie noteikumi

11.pants. Iepirkuma procedūru veidi un piemērošana

(1) Šo likumu attiecina uz iepirkuma procedūrām, ja būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs piemērot šo likumu arī tad, ja būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir zemāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām.

(2) Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs izvēlēties atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot dalības uzaicinājumu. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veido dinamisko iepirkumu sistēmu, tas piemēro atklāta konkursa noteikumus tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs izvēlēties sarunu procedūru, nepublicējot dalības uzaicinājumu, šādos gadījumos:

1) nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi iepirkuma procedūrai, par kuru bijis publicēts dalības uzaicinājums, vai ir iesniegti iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi un iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā paredzētajām līguma izpildei nepieciešamajām prasībām;

2) līgums ir paredzēts tikai pētniecībai, izmēģinājumiem vai izstrādei bez nolūka gūt peļņu vai segt pētniecības vai izstrādes izmaksas, ievērojot nosacījumu, ka šāds līgums neietekmē brīvu konkurenci attiecībā uz turpmāko līgumu slēgšanu;

3) tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var noslēgt tikai ar konkrētu piegādātāju;

4) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot dalības uzaicinājumu, — ciktāl tas ir nepieciešams, lai novērstu ārkārtas situāciju;

5) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas papildu piegādes no sākotnējā preču piegādātāja (ražotāja), lai papildinātu vai daļēji nomainītu tā rīcībā jau esošās preces vai iekārtas, jo, izvēloties citu preču piegādātāju (ražotāju), sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vajadzētu iepirkt preces, kuras tehniski atšķirtos no tā rīcībā jau esošajām precēm, un šāda atšķirība radītu ar preču vai iekārtu uzturēšanu un ekspluatāciju saistītas grūtības;

6) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir nepieciešami papildu būvdarbi vai pakalpojumi, kuri sākotnēji netika iekļauti līgumā vai būvniecības projektā, bet neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, un tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) nepieciešamos papildu būvdarbus veic vai pakalpojumus sniedz iepriekš noslēgtā līguma izpildītājs,

b) papildu būvdarbus vai pakalpojumus nevar tehniski vai ekonomiski nodalīt no iepriekš noslēgtajā līgumā paredzētajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem, neradot ievērojamas grūtības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, vai arī papildu būvdarbi vai pakalpojumi ir būtiski nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, kaut arī tos iespējams nodalīt no šajā līgumā paredzētajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem;

7) līguma priekšmets ir atkārtota iepriekš noslēgtajā līgumā paredzēto būvdarbu veikšana, kas tiek uzticēta šā līguma izpildītājam, un atkārtoti nepieciešamie būvdarbi atbilst iepriekš noslēgtā līguma pamatā esošajam projektam. Šis nosacījums attiecas uz gadījumiem, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sākotnējo būvdarbu līgumu noslēdzis tādas iepirkuma procedūras rezultātā, par kuru ir publicēts dalības uzaicinājums, dalības uzaicinājumā ir paredzēta atkārtota līgumu slēgšana un, nosakot paredzamo līgumcenu, ir ņemta vērā arī atkārtoti nepieciešamo būvdarbu vērtība;

8) līguma priekšmets ir tādu preču piegāde, kuras tiek kotētas un kuras sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pērk preču biržā;

9) slēdzot līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros;

10) ir iespēja iepirkt preces ar īpaši izdevīgiem noteikumiem:

a) laikposmā, kas ir īsāks par šajā likumā noteiktajiem pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņiem, par cenām, kas ir ievērojami zemākas par tirgus cenām, vai

b) no preču piegādātāja, kurš, izbeidzot savu komercdarbību, rīko izpārdošanu, vai no likvidatoriem vai maksātnespējas procesa administratoriem, kuri rīko bankrotējuša komersanta mantas izpārdošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

11) slēdzot pakalpojumu līgumu ar metu konkursa uzvarētāju vai kādu no uzvarētājiem, ja metu konkurss rīkots saskaņā ar šā likuma prasībām. Ja metu konkursā noteikti vairāki uzvarētāji, visus uzvarētājus uzaicina uz sarunām.

(31) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piemēro sarunu procedūru saskaņā ar šā panta trešās daļas 6.punktu, tas paziņojumā par iepirkuma procedūras rezultātiem norāda informāciju par sākotnēji noslēgtā līguma līgumcenu un kopējo līgumcenu pēc izmaiņu izdarīšanas līgumā.

(4) Metu konkursu piemēro šā likuma X nodaļā minētajos gadījumos un kārtībā.

(5) Ja līgumu slēdz par šā likuma 2.pielikumā minētajiem pakalpojumiem un paredzamā līgumcena nepārsniedz 1 000 000 euro, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var nepiemērot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, izņemot šā likuma 20., 32., 56., 59. un 60.pantā noteiktās prasības. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pirms iepirkuma veikšanas publicē paziņojumu par attiecīgo iepirkumu savā mājaslapā internetā, norādot piedāvājumu iesniegšanas termiņu un vietu, kur pieejamas tehniskās specifikācijas. Ja līgumu slēdz par šā likuma 2.pielikumā minētajiem pakalpojumiem un paredzamā līgumcena pārsniedz 1 000 000 euro, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras.

(6) Tiesības noslēgt iepirkuma līgumu, kura priekšmets ir divi vai vairāki iepirkuma veidi (būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes), piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami iepirkuma veidam, kurš ir attiecīgā iepirkuma līguma galvenais priekšmets. Iepirkuma līgumiem, kuru priekšmets daļēji ietver šā likuma 2.pielikumā minētos pakalpojumus un citus pakalpojumus vai daļēji pakalpojumus un daļēji piegādes, galveno priekšmetu un piemērojamo iepirkuma procedūru nosaka pēc tā, kuru pakalpojumu vai piegāžu paredzamā līgumcena ir visaugstākā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016. Sk. Pārejas noteikumu 19., 20. un 21. punktu)

12.pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana iepirkuma procedūrās

(1) Paredzamo līgumcenu nosaka pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus, kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredz kandidātiem vai pretendentiem piešķirt godalgas vai maksājumus.

(2) Nav atļauts sadalīt daļās paredzamos būvdarbu projektus, piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no šā likuma piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz šā likuma nepiemērošanu.

(3) Būvdarbu līgumam paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami būvdarbu līguma izpildei un kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepievieno būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas attiecīgajiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem.

(4) Ja iespējamo būvdarbu vai pakalpojumu līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot līgumu par katru daļu, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 11.panta pirmajā daļā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nepiemērot iepirkuma procedūras tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.

(5) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus piegādes līgumus tā, ka tie ir līgumi par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 11.panta pirmajā daļā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nepiemērot iepirkuma procedūras tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.

(6) Paredzamo līgumcenu piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu, nosaka šādi:

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš:

a) ja termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā,

b) ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā, ņemot vērā atlikušo vērtību;

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

(7) Ja paredzamais līgums ietver gan piegādes, gan pakalpojumus, paredzamo līgumcenu nosaka kā kopējo piegāžu un pakalpojumu summu neatkarīgi no to daļas lieluma. Šajā gadījumā paredzamajā līgumcenā ietver arī preces iebūvēšanas un uzstādīšanas izmaksas.

(8) Ja tiek slēgti regulāri piegādes vai pakalpojumu līgumi vai noteiktā laikposmā līguma termiņš tiek pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka:

1) kā kopējo iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošo viena veida līgumu reālo vērtību, ņemot vērā turpmākajos 12 mēnešos iespējamās apjomu un vērtības izmaiņas;

2) kā kopējo nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā (ja tas ir garāks par 12 mēnešiem) citu citam sekojošo viena veida līgumu paredzamo vērtību.

(9) Paredzamo līgumcenu pakalpojumu līgumiem nosaka:

1) apdrošināšanas pakalpojumu līgumiem — kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu atlīdzības veidu kopējo summu;

2) banku un citu finanšu pakalpojumu līgumiem — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas, maksājamo procentu un citu atlīdzības veidu kopējo summu;

3) pakalpojumu līgumiem, kas ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu un modelēšanu, — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu atlīdzības veidu kopējo summu.

(10) Ja pakalpojumu līgumiem nenorāda kopējo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi:

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas nepārsniedz 48 mēnešus, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā;

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

(11) Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajai iepirkumu sistēmai ir visu paredzamo līgumu kopējā līgumcena vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.

13.pants. Līgumcenu robežas

Šā likuma 11.panta pirmajā daļā, 12.panta ceturtajā un piektajā daļā, 28.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā, 62.panta pirmajā daļā, 82.panta pirmās daļas 5.punktā un 86.panta pirmās daļas 2.punktā minētās līgumcenu robežas nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām, kas jāievēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. Ministru kabinets nosaka minētās līgumcenu robežas vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenu robežas.

14.pants. Privileģētie līgumi

(1) Ja paredzamā līguma priekšmets to pieļauj, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kas galvenokārt (vairāk par 50 procentiem no vidējā darbinieku skaita gadā) nodarbina personas ar īpašām vajadzībām, kurām nepieciešami īpaši darba apstākļi.

(2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, dalības uzaicinājumā atsaucas uz šo pantu.

15.pants. Vispārīgie nosacījumi attiecībā uz piegādātāju

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nenoraida kandidātu vai pretendentu, ja tam atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem nav noteikta juridiskā statusa, bet tas ir tiesīgs veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus atbilstoši tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā tas dibināts.

(2) Ja tiek slēgts būvdarbu vai pakalpojumu līgums vai ja piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents piedāvājumā vai kandidāts pieteikumā par piedalīšanos iepirkuma procedūrā norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgās personas, kā arī to profesionālo kvalifikāciju.

(3) Piegādātājs ir tiesīgs balstīties uz citu piegādātāju iespējām, ja tas nepieciešams konkrētā līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs, kas piedalās iepirkumā, pierāda sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot attiecīgo piegādātāju apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību konkrētā līguma izpildei.

(4) Piegādātāju apvienības ir tiesīgas iesniegt piedāvājumus vai pieteikties par kandidātiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs izvirzīt prasību par noteiktu šādas apvienības juridisko statusu, lai tā kā pretendents iesniegtu piedāvājumu vai kā kandidāts — pieteikumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā. Tomēr sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs prasīt, lai apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt līgumu, izveidojas atbilstoši noteiktam juridiskam statusam, ja tas nepieciešams sekmīgai līguma izpildei.

(5) Piegādātājs, kurš piedalījies kādā no iepriekšējiem attiecīgā iepirkuma projekta posmiem vai iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanā, nav tiesīgs piedalīties nākamajos tā paša projekta posmos vai attiecīgajā iepirkuma procedūrā, ja minētie apstākļi šim piegādātājam dod priekšrocības šajā iepirkuma procedūrā, tādējādi kavējot, ierobežojot vai deformējot konkurenci. Ar iepirkuma projekta posmiem saprot vairākus secīgi veiktus iepirkumus, kuri nodrošina vienota galarezultāta sasniegšanu.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, konstatējis šā panta piektajā daļā minētos apstākļus, pirms iespējamās kandidāta vai pretendenta noraidīšanas ļauj tam pierādīt, ka nav tādu apstākļu, kas šim kandidātam vai pretendentam dotu jebkādas priekšrocības attiecīgajā iepirkuma procedūrā, tādējādi kavējot, ierobežojot vai deformējot konkurenci.

16.pants. Nosacījumi attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumu par valsts iepirkumu

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji piegādātājiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm piemēro vismaz tikpat labvēlīgus nosacījumus kā piegādātājiem no trešajām valstīm, uz kurām attiecas Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgums par valsts iepirkumu.

17.pants. Konfidencialitāte

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kuru tas nodevis piegādātājiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī iepirkuma procedūras laikā.

(2) Paziņojot par līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu nodevuši citi piegādātāji.

18.pants. Centralizēto iepirkumu institūciju veiktie iepirkumi

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs iepirkt būvdarbus, preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību.

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepērk būvdarbus, preces vai pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, uzskatāms, ka tas ir piemērojis šā likuma prasības, ja centralizēto iepirkumu institūcija, veicot attiecīgos iepirkumus vai organizējot attiecīgās iepirkuma procedūras, piemērojusi šā likuma vai Publisko iepirkumu likuma prasības.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nepiemērot šā likuma prasības, ja iepirkumu tā vajadzībām veic centralizēto iepirkumu institūcija, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un, veicot attiecīgo iepirkumu, tā piemēro tādu normatīvo aktu prasības, kuri atbilst Eiropas Savienības tiesībām sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vai publiskā iepirkuma jomā.

19.pants. Īpaši noteikumi iepirkumiem autotransporta jomā

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:

1) rīkojot autotransporta līdzekļu iepirkumu, ņem vērā to ekspluatācijas ietekmi uz enerģētiku un vidi un izvērtē vismaz enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu emisiju apjomu;

2) rīkojot jaunu autotransporta līdzekļu iepirkumu, var ņemt vērā autotransporta līdzekļa dzinēja spēju izmantot elektroenerģiju, fosilās un biodegvielas maisījumus ar paaugstinātu biodegvielas saturu (virs 10 procentiem) vai tīru biodegvielu, ja šāda autotransporta izmantošana ir tehniski iespējama un ekonomiski lietderīga.

(2) To autotransporta līdzekļu kategorijas, kuru iepirkumiem piemēro šā panta prasības, kā arī minēto autotransporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksu aprēķināšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās prasības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izpilda vienā no šādiem veidiem:

1) tehniskajās specifikācijās iekļauj prasības attiecībā uz dzinēja veidu, enerģijas patēriņa un šā panta pirmajā daļā minēto vielu emisiju apjomu, kā arī, ja nepieciešams, citiem ietekmes uz vidi aspektiem;

2) izvērtē ekspluatācijas ietekmes uz enerģētiku un vidi faktorus, nosakot piedāvājumu vērtēšanas kritērijus saskaņā ar šā likuma 51.pantu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs minētos faktorus ir tiesīgs izteikt un izvērtēt naudas izteiksmē, izmantojot Ministru kabineta noteikto metodiku autotransporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksu aprēķināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 05.04.2016.)

V nodaļa. Noteikumi par tehniskajām specifikācijām un iepirkuma procedūras dokumentiem

20.pants. Tehniskās specifikācijas

(1) Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nedrīkst radīt nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkuma procedūrās.

(2) Tehniskās specifikācijas būvdarbu līgumiem ir tehnisko aprakstu apkopojums, kas nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasības attiecībā uz materiāliem, precēm, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetiem un raksturo materiālus, preces, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetus tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja paredzētajiem mērķiem. Šie apraksti ietver vides aizsardzības prasības, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz personu ar īpašām vajadzībām piekļuves iespējām), atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, drošības noteikumus, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, terminoloģiju, izmērus, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, fasējumu, marķēšanu, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesus un metodes. Tehniskajās specifikācijās iekļauj arī noteikumus par darbu izpildes pārbaudēm un darbu pieņemšanu, prasības attiecībā uz būvdarbu veikšanas metodēm un tehnoloģiju un citus tehniskos noteikumus, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredzējis būvdarbiem vai būvei kopumā, vai materiāliem un priekšmetiem, kādus paredzēts izmantot būvē. Būvdarbu apjomus nosaka saskaņā ar tehnisko projektu un ietver būvdarbu apjomu sarakstā.

(3) Tehniskajās specifikācijās piegādes un pakalpojumu līgumiem ietver nepieciešamajām piegādēm un pakalpojumiem izvirzītās prasības, tādas kā kvalitātes līmenis, vides aizsardzības prasības, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz personu ar īpašām vajadzībām piekļuves iespējām), izpildes prasības, preces lietošanas prasības, drošības noteikumi, izmēri, terminoloģija, simboli, pārbaudes noteikumi un metodes, prasības attiecībā uz preces nosaukumu, ar kādu tā tiek pārdota, iepakojumu un marķēšanu, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesi un metodes, kā arī atbilstības noteikšanas metodes. Pakalpojumu līgumiem papildus nosaka pakalpojumu mērķi, izmantojamās metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī rezultātu.

(4) Tehniskās specifikācijas sagatavo vienā no šādiem veidiem:

1) ar atsauci uz šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām tehniskajām specifikācijām un standartiem šādā secībā: Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti, Eiropas tehniskie apstiprinājumi, kopējās tehniskās specifikācijas, citi starptautiskie standarti, kā arī citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, vai, ja minēto standartu nav, šādā secībā: Latvijas nacionālie standarti, nacionālie tehniskie apstiprinājumi vai nacionālās tehniskās specifikācijas. Katrā atsaucē iekļauj vārdus “vai ekvivalents”;

2) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, kas var iekļaut arī vides aizsardzības prasības. Prasības formulē precīzi, lai pretendents varētu konstatēt līguma priekšmetu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs — salīdzināt piedāvājumus;

3) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu un atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, lai nodrošinātu atbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām;

4) atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu.

(5) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu, tas nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātā prece vai pakalpojums neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem var pierādīt, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasības, kas izteiktas tehniskajā specifikācijā. Šā panta izpratnē par kompetentu institūciju uzskata Eiropas standartiem atbilstošu Latvijas vai citas valsts testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju un sertificēšanas un inspicēšanas institūciju.

(6) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sagatavo tehnisko specifikāciju, nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, tas nenoraida piedāvājumus, kuri atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptautiskajiem standartiem, citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, Latvijas nacionālajiem standartiem vai citām tehniskās atsauces sistēmām, ja šie standarti, tehniskās specifikācijas vai atsauces sistēmas nosaka tās pašas funkcionālās prasības vai darbības prasības, kuras noteicis sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs. Šajā gadījumā pretendents savā piedāvājumā ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem pierāda, ka piedāvātie būvdarbi, prece vai pakalpojumi, kas atbilst iepriekš minētajiem standartiem, apmierina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktās funkcionālās prasības vai darbības prasības.

(7) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vides aizsardzības prasības nosaka kā funkcionālās prasības vai kā darbības prasības saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 2.punktu, tas ir tiesīgs piemērot detalizētas specifikācijas, kas noteiktas ar Eiropas, daudznacionālu vai jebkuru citu ekomarķējumu, vai specifikāciju daļas, ja:

1) šīs specifikācijas ir pietiekamas, lai aprakstītu preces vai pakalpojumus, kas ir paredzamā līguma priekšmets;

2) prasības ekomarķējumam sagatavotas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju;

3) ekomarķējums apstiprināts, izmantojot procedūras, kurās ir tiesīgas piedalīties visas ieinteresētās puses — valsts institūcijas, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas;

4) ar ekomarķējumu noteiktās specifikācijas ir pieejamas visām ieinteresētajām personām.

(8) Piemērojot šā panta septīto daļu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs norādīt, ka tas pieņem, ka preces vai pakalpojumi, kuriem ir ekomarķējums, atbilst tehniskajās specifikācijās noteiktajām un iepirkuma procedūras dokumentos norādītajām prasībām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kā citu atbilstības pierādījumu pieņem ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem.

(9) Tehniskās specifikācijas sagatavo, ņemot vērā personu ar īpašām vajadzībām piekļuves noteikumus.

(10) Ja tas nav izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nenorāda specifisku izcelsmi, īpašu procesu, zīmolu, patentus vai specifiskus preču veidus, kas noteiktiem piegādātājiem vai precēm rada priekšrocības vai noraidīšanas iemeslu. Izņēmuma gadījumos šādu norādi var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu. Tādā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem “vai ekvivalents”.

21.pants. Tehnisko specifikāciju pieejamība

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc ieinteresēto piegādātāju pieprasījuma izsniedz tiem tehniskās specifikācijas, kuras tas regulāri izmanto būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, kuras tas gatavojas piemērot līgumiem, par kuriem ir publicēts periodiskais informatīvais paziņojums.

(2) Ja tehniskās specifikācijas ir sagatavotas, pamatojoties uz dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajiem piegādātājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atsaucas uz šiem dokumentiem.

22.pants. Piedāvājumu varianti

(1) Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs paredzēt iespēju iesniegt piedāvājumu variantus.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs dalības uzaicinājumā vai iepirkuma procedūras dokumentos norāda, vai ir atļauts iesniegt piedāvājumu variantus. Bez šādas norādes variantu iesniegšana nav pieļaujama.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos norāda minimālo prasību līmeni variantiem un specifiskās prasības variantu norādīšanai piedāvājumā.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izskata tikai tos piedāvājumu variantus, kuri atbilst tā noteiktajam minimālajam prasību līmenim.

(5) Ja iepirkuma procedūrās paredzēts noslēgt piegādes vai pakalpojumu līgumu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir atļāvis iesniegt piedāvājumu variantus atbilstoši šā panta otrajai daļai, tas nenoraida piedāvājuma variantu, pamatojoties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā piegādes līguma vietā tiks noslēgts pakalpojumu līgums vai pakalpojumu līguma vietā — piegādes līgums.

23.pants. Atklāta konkursa nolikums, dokumenti dinamiskajai iepirkumu sistēmai, kandidātu atlases nolikums slēgtam konkursam un sarunu procedūrai, publicējot dalības paziņojumu, un kvalificēto piegādātāju atlases nolikums kvalifikācijas sistēmai

(1) Pirms tiek publicēts paziņojums par līgumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sagatavo atklāta konkursa nolikumu (izņemot šā likuma 58.pantā minēto gadījumu). Nolikumā ietver:

1) vispārīgo informāciju:

a) iepirkuma identifikācijas numuru,

b) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukumu, adresi un citus rekvizītus,

c) piedāvājuma iesniegšanas un atvēršanas vietu, datumu, laiku un kārtību,

d) piedāvājuma derīguma termiņu,

e) piedāvājuma nodrošinājumu, ja tāds paredzēts, tā veidu, apmēru, termiņu un izmaksāšanas nosacījumus saskaņā ar šā likuma 24.pantu,

f) prasības attiecībā uz piedāvājuma noformējumu un iesniegšanu, finanšu piedāvājuma formu, kā arī informāciju par valodu vai valodām, kādās piedāvājums iesniedzams,

g) citu informāciju;

2) informāciju par iepirkuma priekšmetu:

a) iepirkuma priekšmeta aprakstu un apjomu,

b) tehniskās specifikācijas,

c) līguma izpildes laiku un vietu,

d) citu informāciju par iepirkuma priekšmetu;

3) prasības, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 42.pantu, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minēto pantu;

4) prasības attiecībā uz pretendenta iespējām veikt profesionālo darbību, prasības attiecībā uz pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli un tehniskajām un profesionālajām spējām, saskaņā ar šā likuma 43., 44. un 45.pantu noteiktās prasības, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minētajām prasībām;

5) piedāvājuma izvēles kritēriju un vērtēšanas kritērijus saskaņā ar šā likuma 51.pantu, kā arī norādi, vai pretendents ir tiesīgs iesniegt piedāvājuma variantus saskaņā ar šā likuma 22.pantu;

6) iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās projektu.

(2) Pirms tiek publicēts paziņojums par līgumu, kurā norāda, ka tiek veidota dinamiskā iepirkumu sistēma, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sagatavo iepirkuma procedūras dokumentus, kuros ietver informāciju par dinamisko iepirkumu sistēmu, izmantojamām elektroniskajām iekārtām, pieslēguma nosacījumiem un specifikācijām, sistēmas ietvaros paredzēto iepirkumu raksturojumu, šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minēto informāciju, informāciju par piedāvājuma izvēles kritēriju un vērtēšanas kritērijiem saskaņā ar šā likuma 51.panta pirmo daļu un citu informāciju.

(3) Pirms tiek publicēts periodiskais informatīvais paziņojums kā dalības uzaicinājums vai paziņojums par līgumu, vai arī paziņojums par kvalifikācijas sistēmu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs attiecīgi sagatavo kandidātu atlases nolikumu slēgtam konkursam vai sarunu procedūrai vai kvalificēto piegādātāju atlases nolikumu. Nolikumā ietver:

1) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukumu, adresi un citus rekvizītus;

2) iepirkuma priekšmetu;

3) prasības, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 42.pantu, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai kandidātu vai piegādātāju novērtētu saskaņā ar minētajām prasībām;

4) prasības attiecībā uz kandidāta vai piegādātāja iespējām veikt profesionālo darbību, prasības attiecībā uz kandidāta vai piegādātāja saimniecisko un finansiālo stāvokli un tehniskajām un profesionālajām spējām, saskaņā ar šā likuma 43., 44. un 45.pantu noteiktās prasības, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai kandidātu vai piegādātāju novērtētu saskaņā ar minētajām prasībām;

5) kandidātu vai piegādātāju vērtēšanas metodiku, ja tiek piemērota šā likuma 41.panta trešā daļa;

6) informāciju par piedāvājuma izvēles kritēriju un vērtēšanas kritērijiem saskaņā ar šā likuma 51.panta pirmo daļu;

7) citu informāciju par kandidātu atlasi vai piegādātāju atlasi iekļaušanai kvalifikācijas sistēmā.

24.pants. Piedāvājuma nodrošinājums

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents iesniedz piedāvājuma nodrošinājumu, ja vien:

1) pieprasījums attiecas uz visiem pretendentiem vienādi un bez izņēmumiem;

2) iepirkuma procedūras dokumentos ir noteikts piedāvājuma nodrošinājuma veids un termiņi.

(2) Piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā īsākajā no šādiem termiņiem:

1) iepirkuma procedūras dokumentos minētā piedāvājuma derīguma termiņā, kas noteikts, skaitot no piedāvājumu atvēršanas dienas, vai jebkurā piedāvājuma derīguma termiņa pagarinājumā, kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam rakstveidā paziņojis pretendents un galvotājs;

2) ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atzīst kādu pretendentu par uzvarējušu iepirkuma procedūrā, — līdz dienai, kad izraudzītais pretendents iesniedz līguma nodrošinājumu (ja tāds ir paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos un līgumā);

3) līdz iepirkuma līguma noslēgšanai.

(3) Nodrošinājuma devējs izmaksā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ietur pretendenta iemaksāto piedāvājuma nodrošinājuma summu, ja:

1) pretendents atsauc savu piedāvājumu, kamēr ir spēkā piedāvājuma nodrošinājums;

2) pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajā termiņā nav iesniedzis tam iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā paredzēto līguma nodrošinājumu;

3) pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju, neparaksta iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajā termiņā.

(4) Piedāvājuma nodrošinājums nepārsniedz piecus procentus no paredzamās līgumcenas. Piedāvājuma nodrošinājuma apmēru un veidu nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma paredzamo līgumcenu un līguma priekšmetu.

25.pants. Apakšuzņēmēju līgumi

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs iepirkuma procedūras dokumentos pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus paredzamos apakšuzņēmējus.

26.pants. Līguma izpildes noteikumi

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs paredzēt speciālus līguma izpildes noteikumus galvenokārt saistībā ar sociāliem apstākļiem vai vides aizsardzības prasībām, ja vien šie noteikumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām un ir norādīti dalības uzaicinājumā vai tehniskajās specifikācijās.

27.pants. Pienākumi attiecībā uz vides aizsardzību, darba aizsardzību un darba apstākļiem

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos var norādīt iestādes, kurās kandidāti vai pretendenti var iegūt informāciju par piemērojamiem noteikumiem attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzību un darba apstākļiem administratīvajā teritorijā, kurā tiks sniegti pakalpojumi vai veikti būvdarbi.

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs norāda šā panta pirmajā daļā minētās iestādes, tad tas iepirkuma procedūras dokumentos izvirza prasību, lai pretendents piedāvājumā norāda, ka tajā ir ņemti vērā noteikumi, kas attiecīgajā administratīvajā teritorijā regulē piemērotu darba apstākļu un darba aizsardzības nodrošināšanu.

V1 nodaļa. Iepirkuma komisijas izveide un tās darbības pamatprincipi

(Nodaļa 12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.2016.)

27.1 pants. Iepirkuma komisijas izveide

(1) Iepirkuma procedūru veikšanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izveido iepirkuma komisiju. Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laiku, vai kā pastāvīgi funkcionējošu institūciju. Izveidojot iepirkuma komisiju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai šī komisija būtu kompetenta jomā, par kuru tiks slēgts līgums. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā ir vismaz trīs locekļi.

(2) Personas, kas savu darbību veic iepirkuma komisijā, kura tiek izveidota saskaņā ar šo likumu, nav uzskatāmas par valsts amatpersonām likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē.

27.2 pants. Iepirkuma komisijas darbības pamatprincipi

(1) Iepirkuma dokumentācijas sagatavotājs (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi un eksperti nedrīkst pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, kā arī nedrīkst būt saistīti ar kandidātu vai pretendentu. Šīs daļas izpratnē iepirkuma dokumentācijas sagatavotājs (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis un eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ja viņš ir:

1) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs, prokūrists vai biedrs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

2) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — akcionāra, kuram pieder vismaz 10 procenti akciju, dalībnieka, prokūrista vai amatpersonas tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais (turpmāk — radinieks);

3) fiziskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — radinieks.

(2) Iepirkuma dokumentācijas sagatavotāja (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersonas vai darbinieka), iepirkuma komisijas locekļu un ekspertu saistība ar kandidātu vai pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, kad kandidāts vai pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām iepirkuma dokumentācijas sagatavotājam (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersonai vai darbiniekam) vai komisijas loceklim, vai ekspertam ir šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētā saistība.

(3) Iepirkuma dokumentācijas sagatavotājs (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi un eksperti paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka viņi ir saistīti ar tiem šā panta pirmās daļas izpratnē.

(4) Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs organizē un vada komisijas darbu, nosaka komisijas sēžu vietu, laiku un kārtību, sasauc un vada komisijas sēdes, kā arī nodrošina šā panta trešajā daļā minēto apliecinājumu parakstīšanu.

(5) Iepirkuma komisija lēmumus pieņem sēdēs. Iepirkuma komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu. Komisijas locekļu skaitu nosaka, iegūto rezultātu noapaļojot uz augšu. Iepirkuma komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja iepirkuma komisijas locekļu balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis nedrīkst atturēties no lēmuma pieņemšanas.

(6) Katrs iepirkuma komisijas loceklis piedāvājumu vērtē individuāli pēc visiem iepirkuma procedūras dokumentos norādītajiem vērtēšanas kritērijiem, izņemot gadījumu, kad piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai tiek izmantota tikai cena. Par saimnieciski visizdevīgāko atzīst to piedāvājumu, kurš, apkopojot individuālos vērtējumus, ieguvis visaugstāko novērtējumu.

VI nodaļa. Izsludināšanas un atklātības ievērošanas noteikumi

28.pants. Periodiskais informatīvais paziņojums

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vismaz reizi gadā publicē periodisko informatīvo paziņojumu saskaņā ar šā likuma 34.panta otro daļu vai publicē to pircēja profilā. Minētā paziņojuma publicēšana ir obligāta, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izmanto saīsinātos termiņus piedāvājumu iesniegšanai saskaņā ar šā likuma 35.panta otrās daļas 2.punktu. Periodiskajā informatīvajā paziņojumā norāda:

1) piegādes līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu preču grupu [ar atsauci uz iepirkuma nomenklatūru (CPV)], ja šo līgumu un vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka;

2) pakalpojumu līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā [ar atsauci uz iepirkumu nomenklatūru (CPV)], ja šo līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka;

3) būvdarbu līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos vispārīgu raksturojumu, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā, ja šo līgumu vai vispārīgo vienošanos paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka.

(2) Par piegādes un pakalpojumu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs publicē periodisko informatīvo paziņojumu saskaņā ar šā likuma 34.panta otro daļu vai publicē to pircēja profilā tūlīt pēc plānojamā gada budžeta pieņemšanas.

(3) Par būvdarbu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs publicē periodisko informatīvo paziņojumu saskaņā ar šā likuma 34.panta otro daļu vai publicē to pircēja profilā iespējami īsā laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par nepieciešamību veikt iepirkuma procedūru vai slēgt būvdarbu līgumu vai vispārīgo vienošanos.

(4) Pirms sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs publicē periodisko informatīvo paziņojumu pircēja profilā, tas iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai paziņojumu par pircēja profilu saskaņā ar šā likuma 34.panta otro daļu.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs publicēt periodiskos informatīvos paziņojumus par plānotajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, neatkārtojot informāciju, kas jau iepriekš iekļauta citā periodiskajā informatīvajā paziņojumā. Šajā gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs skaidri norāda, ka tas ir papildu paziņojums.

(6) Šā panta noteikumus nepiemēro šā likuma 11.panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.)

29.pants. Paziņojums par kvalifikācijas sistēmu

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vēlas izveidot kvalifikācijas sistēmu saskaņā ar šā likuma 46.pantu, tas publicē paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu, norādot kvalifikācijas sistēmas mērķi un vietu, kur iegūt informāciju par kvalifikācijas sistēmas darbības noteikumiem. Ja kvalifikācijas sistēma paredzēta darbības laikam, kas pārsniedz trīs gadus, attiecīgo paziņojumu publicē katru gadu. Ja darbības laiks ir īsāks, pietiek ar sākotnējo paziņojumu.

30.pants. Dalības uzaicinājums

(1) Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā, izņemot šā likuma 11.panta trešajā daļā minētos gadījumus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piegādātājus uzaicina piedalīties iepirkuma procedūrā, izmantojot kādu no šādiem paziņojumiem:

1) periodisko informatīvo paziņojumu;

2) paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu;

3) paziņojumu par līgumu.

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs dalības uzaicinājumu ietver periodiskajā informatīvajā paziņojumā, tas paziņojumā atsaucas tieši uz tām piegādēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas būs paredzamā līguma priekšmets, un norāda, ka līgumu slēgs slēgta konkursa vai sarunu procedūras rezultātā bez turpmāka dalības uzaicinājuma, kā arī lūdz ieinteresētos piegādātājus rakstveidā iesniegt savu pieteikumu. Šādu periodisko informatīvo paziņojumu publicē saskaņā ar šā likuma 34.panta otro daļu ne agrāk kā 12 mēnešus pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu slēgtā konkursā vai uzaicinājuma piedalīties sarunās sarunu procedūrā, ievērojot šā likuma 35.pantā minētos piedāvājumu iesniegšanas termiņus.

31.pants. Paziņojums par līgumu, vienkāršots paziņojums par līgumu un paziņojums par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu

(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanai piemēro atklātu konkursu, tas kā dalības uzaicinājumu publicē paziņojumu par līgumu. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piemēro slēgtu konkursu vai sarunu procedūru (izņemot šā likuma 11.panta trešajā daļā minēto sarunu procedūru), tas ir tiesīgs kā dalības uzaicinājumu publicēt paziņojumu par līgumu.

(2) Par dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidi sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņo, publicējot paziņojumu par līgumu. Paziņojot par paredzamo līgumu slēgšanu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs publicē vienkāršotu paziņojumu par līgumu, uzaicinot iesniegt informatīvos piedāvājumus.

(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izdara grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos vai pagarina noteiktos pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, izbeidz vai pārtrauc iepirkuma procedūru vai neizveido dinamisko iepirkumu sistēmu, tas publicē paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu.

(4) Ja iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta vai dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc šā likuma 56.panta trešajā daļā minētās informācijas nosūtīšanas kandidātiem vai pretendentiem iesniedz publicēšanai paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu. Ja konkrētajai iepirkuma procedūrai nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi, paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu iesniedz publicēšanai triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu vai par to, ka dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota.

32.pants. Paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc pretendentu informēšanas saskaņā ar šā likuma 56.panta otro daļu iesniedz publicēšanai paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem, ja pieņemts lēmums par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu. Šie noteikumi neattiecas uz iepirkuma līgumiem, kas tiek noslēgti vispārīgās vienošanās ietvaros.

(2) Pieņemot lēmumu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem iesniedz publicēšanai saskaņā ar šā panta pirmo daļu attiecībā uz katru līgumu. Šo nosacījumu var nepiemērot, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs apvieno paziņojumus par iepirkuma procedūras rezultātiem gada ceturkšņa ietvaros. Šādi apvienotie paziņojumi par iepirkuma procedūras rezultātiem iesniedzami publicēšanai triju darbdienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

(3) Ja līguma priekšmets ir šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumā par iepirkuma procedūras rezultātiem norāda, vai tas piekrīt pilnīga šā paziņojuma publicēšanai. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepiekrīt pilnīga šā paziņojuma publicēšanai, Iepirkumu uzraudzības birojs publicē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukumu, līguma priekšmetu un šā paziņojuma publicēšanas datumu.

(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pētniecības un izstrādes pakalpojumu līguma slēgšanai piemēro sarunu procedūru, nepublicējot dalības uzaicinājumu, tas ir tiesīgs ierobežot paziņojumā par iepirkuma procedūras rezultātiem publicējamo informāciju par pakalpojumu raksturu un daudzumu ar norādi “pētniecības un izstrādes pakalpojums”. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pētniecības un izstrādes pakalpojumu līgumu tādas iepirkuma procedūras rezultātā, par kuru ir bijis publicēts dalības uzaicinājums, tas ir tiesīgs ierobežot informāciju par sniedzamo pakalpojumu veidu un daudzumu, pamatojoties uz komercnoslēpumu. Šādos gadījumos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai jebkura šajā pantā minētā informācija nav mazāk detalizēta kā dalības uzaicinājumā.

(5) Lietojot kvalifikācijas sistēmu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā paziņojumā par iepirkuma procedūras rezultātiem minētā informācija nav mazāk detalizēta kā kvalifikācijas sistēmas kvalificēto pakalpojumu sniedzēju sarakstā minētā pakalpojumu kategorija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.)

33.pants. Brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs iesniegt publicēšanai brīvprātīgu paziņojumu par iepirkuma rezultātiem šā likuma vai iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmuma gadījumos vai šā likuma 11.panta trešajā vai piektajā daļā minētajos gadījumos papildus šā likuma 32.panta pirmajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanai publicēšanai.

(2) Brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem tiek publicēts tādēļ, lai ieinteresētās personas varētu apstrīdēt tāda iepirkuma pamatotību, kas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja kļūdas dēļ veikts, nepiemērojot atbilstošu iepirkuma procedūru un nepublicējot dalības uzaicinājumu, un vienlaikus novērstu šā likuma 83.panta pirmajā daļā minētās sekas.

34.pants. Paziņojumu publicēšana

(1) Šā likuma 28.panta pirmajā un ceturtajā daļā, 29., 30. un 31.pantā, 32.panta pirmajā daļā un 33.panta pirmajā daļā, 67.pantā un 72.panta otrajā daļā minēto paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ja šā likuma 28.panta pirmajā daļā minēto periodisko informatīvo paziņojumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs publicē pircēja profilā, paziņojuma veidlapas paraugu nosaka Komisijas 2005.gada 7.septembra regula (EK) Nr. 1564/2005, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai iepirkuma procedūru ietvaros, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/17/EK un 2004/18/EK.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs attiecīgo šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu sagatavo un iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā pieejamos elektroniskos līdzekļus. Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas pārbauda tā satura atbilstību šā likuma prasībām un ievieto to Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(3) Iepirkumu uzraudzības birojs nosūta paziņojumus publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un vienlaikus ievieto tos Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(4) Informāciju par tādu iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, kuru publiskošana varētu kavēt likuma piemērošanu vai ierobežot piegādātāju konkurenci, vai kaitēt pamatotām piegādātāju komerciālajām interesēm, drīkst nepublicēt. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, iesniedzot publicēšanai paziņojumu, norāda, kura paziņojumā ietvertā informācija (attiecībā uz piedāvājumu skaitu, piegādātāju identitāti vai cenām) var aizskart minētās intereses un nav publiskojama.

35.pants. Pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņi

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, nosakot pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ņem vērā iespējamā līguma sarežģītības pakāpi un laiku, kāds nepieciešams kandidātu atlases dokumentu vai piedāvājuma sagatavošanai, kā arī šajā likumā noteiktos termiņu ierobežojumus.

(2) Atklātā konkursā piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka šādi:

1) ja iepriekš nav publicēts periodiskais informatīvais paziņojums vai publicētais periodiskais informatīvais paziņojums ietver tikai vispārīgo informāciju un neietver pārējo šīs daļas 2.punktā minēto informāciju, piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 52 dienām;

2) ja ne vēlāk kā 52 dienas un ne agrāk kā 12 mēnešus pirms dienas, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, ir publicēts periodiskais informatīvais paziņojums, kas ietver ne tikai vispārīgo informāciju, bet arī informāciju, kas nepieciešama, ja periodisko informatīvo paziņojumu gatavojas izmantot kā atļauju saīsināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad minētais paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par:

a) 36 dienām,

b) 22 dienām, ja šādam termiņa saīsinājumam ir saprātīgs pamatojums.

(3) Šā panta otrās daļas 1.punktā minētajā gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs izdarīt grozījumus atklāta konkursa dokumentos, ja tādējādi netiek būtiski mainītas tehniskās specifikācijas vai citas prasības. Ja ir pagājusi puse no šā panta otrās daļas 1.punktā minētā termiņa vai ilgāks laiks, piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 26 dienām.

(4) Slēgtā konkursā un sarunu procedūrā pieteikumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par:

1) 37 dienām;

2) 15 dienām, ja šādam termiņa saīsinājumam ir saprātīgs pamatojums.

(5) Ja kā dalības uzaicinājums publicēts periodiskais informatīvais paziņojums, slēgtā konkursā un sarunu procedūrā pieteikumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt pieteikumu, nedrīkst būt īsāks par 37 dienām.

(6) Slēgtā konkursā un sarunu procedūrā, publicējot dalības uzaicinājumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vienojas ar visiem izraudzītajiem kandidātiem par piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ko nosaka uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevar vienoties ar kandidātiem par piedāvājumu iesniegšanas termiņu, tas nosaka piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas pēc tam, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās, nav īsāks par:

1) 24 dienām;

2) 10 dienām, ja šādam termiņa saīsinājumam ir saprātīgs pamatojums.

(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pagarināt noteiktos pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus, publicējot paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu vai nosūtot atkārtotu uzaicinājumu iesniegt pieteikumu vai atkārtotu uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās. Minimālais termiņš, par kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pagarināt pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ir septiņas dienas. Šāda termiņu pagarināšana nav uzskatāma par grozījumiem iepirkuma procedūras dokumentos šā panta trešās daļas izpratnē.

(8) Ja dalības paziņojums tiek sagatavots un nosūtīts Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim elektroniski, izmantojot Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša dokumentu elektronisko saņemšanas sistēmu, šā panta otrās daļas 1.punktā un 2.punkta “a” un “b” apakšpunktā minēto piedāvājumu iesniegšanas termiņu atklātam konkursam un šā panta ceturtās daļas 1. un 2.punktā minēto pieteikumu iesniegšanas termiņu slēgtam konkursam un sarunu procedūrai var saīsināt par septiņām dienām.

(9) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, šā panta otrās daļas 1.punktā un 2.punkta “a” un “b” apakšpunktā un sestās daļas 1. un 2.punktā minēto piedāvājumu iesniegšanas termiņu var saīsināt par piecām dienām. Dalības uzaicinājumā norāda mājaslapas internetā adresi, kur minētā informācija ir pieejama. Šajā daļā minēto termiņu saīsinājumu var pieskaitīt pie šā panta astotajā daļā minētā termiņa saīsinājuma.

(10) Izmantojot šā panta astotajā un devītajā daļā minētās iespējas saīsināt šā panta otrās daļas 2.punkta “b” apakšpunktā minēto piedāvājumu iesniegšanas termiņu, to nedrīkst noteikt īsāku par 15 dienām pēc dienas, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(11) Izmantojot šā panta astotajā daļā minēto iespēju saīsināt šā panta ceturtās daļas 2.punktā minēto pieteikumu iesniegšanas termiņu, to nedrīkst noteikt īsāku par 15 dienām pēc dienas, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(12) Izmantojot šā panta devītajā daļā minēto iespēju saīsināt šā panta sestās daļas 2.punktā minēto piedāvājumu iesniegšanas termiņu, to nedrīkst noteikt īsāku par 10 dienām pēc dienas, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosūtījis izraudzītajiem kandidātiem uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās.

(13) Ja kāda iemesla dēļ tehniskās specifikācijas un citi dokumenti vai papildu informācija tiek pieprasīta, bet netiek izsniegta šā likuma 36.pantā paredzētajos termiņos vai ja piedāvājumus var sagatavot tikai pēc līguma izpildes vietas apskates vai iepazīšanās klātienē ar iepirkuma procedūras papildu dokumentiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pagarina piedāvājumu iesniegšanas termiņu, dodot piegādātājiem iespēju iegūt visu informāciju, kas nepieciešama piedāvājumu sagatavošanai.

36.pants. Iepirkuma procedūras dokumentu izsniegšana un papildu informācijas sniegšana

(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nenodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tos izsūta vai izsniedz ieinteresētajiem piegādātājiem sešu dienu laikā pēc tam, kad saņemts šo dokumentu pieprasījums, ievērojot nosacījumu, ka dokumentu pieprasījums nosūtīts laikus pirms pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņa. Taču sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina ieinteresētajiem piegādātājiem iespēju iepazīties uz vietas ar iepirkuma procedūras dokumentiem, sākot no attiecīgās iepirkuma procedūras izsludināšanas brīža.

(2) Ja ieinteresētais piegādātājs ir laikus pieprasījis papildu informāciju par kandidātu atlases prasībām, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to sniedz iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā četras dienas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.

(3) Ja ieinteresētais piegādātājs ir laikus pieprasījis papildu informāciju par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām attiecībā uz piedāvājumu sagatavošanu un iesniegšanu vai pretendentu atlasi, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to sniedz iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja kandidāts ir laikus pieprasījis minēto papildu informāciju šā likuma 35.panta sestās daļas 2.punktā minētajā gadījumā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to sniedz iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā četras dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz papildu informāciju, tas visiem piegādātājiem, kas saņēmuši iepirkuma procedūras dokumentus, vienlaikus nosūta šo informāciju, norādot arī uzdoto jautājumu. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem, tas vienlaikus ar papildu informācijas nosūtīšanu piegādātājam, kas uzdevis jautājumu, ievieto šo informāciju mājaslapā internetā, kurā ir pieejami iepirkuma procedūras dokumenti, norādot arī uzdoto jautājumu.

(5) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izdarījis grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, tas nosūta informāciju par grozījumiem visiem piegādātājiem, kas saņēmuši iepirkuma procedūras dokumentus. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem, tas ievieto šo informāciju mājaslapā internetā, kur ir pieejami šie dokumenti. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosūta šo informāciju piegādātājiem vai ievieto to mājaslapā internetā ne vēlāk kā dienu pēc tam, kad paziņojums par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu iesniegts Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai.

(6) Iepirkuma procedūras dokumenti ir pieejami elektroniskā veidā bez maksas. Par to iepirkuma procedūras dokumentu izsniegšanu, kurus nav iespējams izsniegt elektroniskā veidā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt samaksu, kas nepārsniedz faktiskos dokumentu pavairošanas un nosūtīšanas izdevumus.

37.pants. Informācijas apmaiņa iepirkuma procedūrās

(1) Informācijas apmaiņa starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un piegādātājiem notiek pa pastu, pa faksu, elektroniski (saskaņā ar šā panta piektajā un sestajā daļā minētajiem noteikumiem) vai pa tālruni (šā panta astotās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos) atkarībā no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izvēles.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas informācijas apmaiņas līdzekļus, kas ir vispārpieejami, lai neapgrūtinātu piegādātājam piekļuvi iepirkuma procedūrām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas tādu šajā likumā minēto dokumentu nosūtīšanas veidu, kas adresātam nodrošina pēc iespējas ātru informācijas saņemšanu.

(3) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi pieteikumos un piedāvājumos iekļautie dati būtu aizsargāti un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs varētu pārbaudīt pieteikumu un piedāvājumu saturu tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

(4) Laikā no pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas dienas līdz to atvēršanas brīdim sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nesniedz informāciju par citu pieteikumu vai piedāvājumu esību. Pieteikumu un piedāvājumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu.

(5) Ja informācijas apmaiņā tiek izmantoti elektroniskie līdzekļi, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas tādus, kuri ir publiski pieejami un savietojami ar vispārlietotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, tādējādi novēršot iespēju diskriminēt piegādātājus uz šā pamata.

(6) Elektroniskajām iekārtām, kuras izmanto pieteikumu, piedāvājumu un metu saņemšanai un nosūtīšanai, piemēro šā likuma 36.panta noteikumus.

(7) Ja pieteikumi un piedāvājumi tiek iesniegti elektroniski, kandidāti vai pretendenti iesniedz šā likuma 15.panta trešajā daļā, 42., 43., 44. un 45.pantā paredzētos sertifikātus, apliecinājumus un citus dokumentus līdz pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, ja šie dokumenti nav elektroniskā formā.

(8) Pieteikumu nosūtīšanā ievēro šādus noteikumus:

1) pieteikumus dalībai iepirkuma procedūrā var sūtīt rakstveidā vai paziņot pa tālruni;

2) ja pieteikumu paziņo pa tālruni, pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām iesniedz rakstveida apstiprinājumu;

3) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai pieteikumi, kuri nosūtīti pa faksu, tiktu apstiprināti pa pastu vai elektroniski, ja tas nepieciešams, lai šie pieteikumi iegūtu juridisku spēku (ja tas nepieciešams kā tiesisks pierādīšanas līdzeklis). Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs jebkuru šādu prasību, kā arī termiņu apstiprinājuma nosūtīšanai ietver dalības uzaicinājumā vai šā likuma 48.panta otrajā daļā minētajā uzaicinājumā.

38.pants. Prasības attiecībā uz elektronisku dokumentu saņemšanu

Izmantojot elektroniskās iekārtas, ar kurām saņem pieteikumus, piedāvājumus un metus iepirkuma procedūrās, ievēro šādus noteikumus:

1) visiem ieinteresētajiem piegādātājiem ir pieejama informācija par specifikācijām, kas attiecas uz pieteikumu, piedāvājumu vai metu elektronisku iesniegšanu;

2) elektroniskie dokumenti tiek iesniegti atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma prasībām;

3) var precīzi noteikt datumu un laiku, kad iesniegti pieteikumi, piedāvājumi vai meti iepirkuma procedūrā vai pieteikumi kvalifikācijas sistēmai;

4) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai neviens nevarētu piekļūt iesniegtajai informācijai pirms noteiktā termiņa beigām;

5) var atklāt pārkāpumu, ja kāds ir pārkāpis šā panta 4.punktā minēto aizliegumu;

6) tikai pilnvarotām personām ir iespēja noteikt vai mainīt saņemto dokumentu atvēršanas laiku;

7) kvalifikācijas sistēmas vai iepirkuma procedūras dažādajos posmos pieeja iesniegtajiem dokumentiem vai to daļai ir iespējama tikai pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;

8) iesniegtajiem dokumentiem var piekļūt tikai noteiktā datumā pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;

9) pieeja iesniegtajiem un atvērtajiem dokumentiem saglabājas tikai tām pilnvarotām personām, kurām šāda pieeja ir atļauta.

39.pants. Iepirkuma procedūras ziņojums

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs dokumentē katru iepirkuma procedūru un sagatavo iepirkuma procedūras ziņojumu pēc tam, kad pieņemts lēmums par šīs procedūras rezultātiem.

(2) Iepirkuma procedūras ziņojumā iekļaujama vismaz šāda informācija:

1) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukums un adrese, iepirkuma identifikācijas numurs, iepirkuma procedūras veids, kā arī līguma, vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas priekšmets;

2) datums, kad dalības paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā;

3) kandidātiem vai pretendentiem noteiktās kvalifikācijas prasības, piedāvājuma izvēles kritērijs, kā arī vērtēšanas kritēriji un to īpatsvars nozīmīguma secībā, ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;

4) pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņš;

5) to piegādātāju nosaukumi, kuri ir pieteikušies uz kandidātu atlasi, un to pretendentu nosaukumi, kuri ir iesnieguši piedāvājumus, kā arī piedāvātās cenas un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu;

6) piedāvājumu un pieteikumu atvēršanas vieta, datums un laiks;

7) tā pretendenta (vai pretendentu) nosaukums, ar kuru (vai kuriem) nolemts slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, līgumcena, kā arī piedāvājumu vērtēšanas kopsavilkums un piedāvājuma izvēles pamatojums, ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;

8) to personu nosaukumi, kuras ir izraudzītas saskaņā ar kandidātu atlases noteikumiem un uzaicinātas iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās, kā arī attiecīgo lēmumu pamatojums;

9) informācija (ja tā ir zināma) par to līguma vai vispārīgās vienošanās daļu, kuru izraudzītais piegādātājs plānojis nodot apakšuzņēmējiem;

10) pamatojums lēmumam par noraidītajiem kandidātiem vai pretendentiem, kā arī par iepirkuma procedūras dokumentiem neatbilstošiem piedāvājumiem;

11) ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņēmis lēmumu izbeigt vai pārtraukt iepirkuma procedūru, — šā lēmuma pamatojums;

12) piedāvājuma noraidīšanas pamatojums, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atzinis piedāvājumu par nepamatoti lētu;

13) ja piemēro sarunu procedūru, nepublicējot dalības uzaicinājumu, — procedūras piemērošanas pamatojums saskaņā ar šā likuma 11.panta trešo daļu.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sagatavo ziņojumu ne vēlāk par dienu, kad iesniegts publicēšanai paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem.

(4) Ziņojumu, pamatojoties uz pieprasījumu, izsniedz divu darbdienu laikā. Citus iepirkuma procedūras dokumentus, izņemot piedāvājumus, izsniedz Informācijas atklātības likumā noteiktajā termiņā un kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Piedāvājumi nav izsniedzami vai uzrādāmi piegādātājiem un citām ar to izvērtēšanu nesaistītām personām.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosūta ziņojumu Eiropas Komisijai, ja Eiropas Komisija to pieprasa.

40.pants. Iepirkuma procedūras dokumentu glabāšana

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs visus iepirkuma procedūras dokumentu oriģinālus, kā arī piedāvājumu oriģinālus glabā ne mazāk kā četrus gadus pēc lēmuma pieņemšanas iepirkuma procedūrā.

VII nodaļa. Kandidātu un pretendentu atlase un piedāvājuma izvēle

41.pants. Kandidātu un pretendentu atlases vispārīgie noteikumi

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izraugās kandidātus un pretendentus, ievērojot šā likuma 42.pantā minētos izslēgšanas nosacījumus, dalības uzaicinājumā un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās kvalifikācijas prasības attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli, kā arī tehniskajām un profesionālajām spējām un prasības saskaņā ar šā likuma 43., 44. un 45.pantu.

(2) Prasību apjomu, kā arī pieprasīto konkrētā līguma izpildei nepieciešamo minimālo spēju līmeni nosaka samērīgi līguma priekšmetam. Šādas minimālā atbilstības līmeņa prasības iekļauj dalības uzaicinājumā, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos.

(21) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kā kvalifikācijas prasību kandidātam un pretendentam nosaka gada minimālo finanšu apgrozījumu, tas nedrīkst būt lielāks par divām paredzamo līgumcenu vērtībām, izņemot gadījumu, kad līguma izpilde ir saistīta ar īpašiem riskiem attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu rakstura dēļ. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pamatojumu izņēmuma piemērošanai sniedz iepirkuma procedūras dokumentos.

(3) Ja tiek piemērots slēgts konkurss vai sarunu procedūra, publicējot dalības uzaicinājumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs iepriekš paredzēt, cik kandidātu tas uzaicinās iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās, ja vien pietiekams atbilstošu kandidātu skaits ir pieejams. Dalības uzaicinājumā, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, ko tas nolēmis piemērot, kā arī minimālo un, ja nepieciešams, maksimālo kandidātu skaitu, kādu paredzēts uzaicināt.

(4) Ja tiek piemērota šā panta trešā daļa, kandidātu skaitu izvēlas pietiekami lielu, lai nodrošinātu konkurenci.

(5) Ja tiek piemērota šā panta trešā un ceturtā daļa, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina noteiktu kandidātu skaitu, kas nedrīkst būt mazāks par dalības uzaicinājumā paredzēto. Ja to kandidātu skaits, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām, ir mazāks par paredzēto, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieaicināt minētajām prasībām atbilstošus kandidātus. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nepieaicināt tādus piegādātājus, kuri nav iesnieguši pieteikumus vai neatbilst noteiktajām prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.)

42.pants. Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noraida piegādātāja pieteikumu kvalifikācijas sistēmai vai izslēdz piegādātāju no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā vai no kvalifikācijas sistēmas, kā arī neizskata pretendenta piedāvājumu jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) kandidāts, pretendents vai persona, kurai ir kandidāta vai pretendenta pārstāvības tiesības vai lēmuma pieņemšanas vai uzraudzības tiesības attiecībā uz šo kandidātu vai pretendentu, ar tādu tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, ir atzīta par vainīgu koruptīva rakstura noziedzīgos nodarījumos, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai līdzdalībā noziedzīgā organizācijā;

2) kandidāts vai pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, ir atzīts par vainīgu darba tiesību būtiskā pārkāpumā, kas izpaužas kā vienas personas nodarbināšana bez rakstveida darba līguma noslēgšanas, ja tā konstatēta atkārtoti gada laikā, vai divu vai vairāku personu vienlaicīga nodarbināšana bez rakstveida darba līguma noslēgšanas;

3) kandidāts vai pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā vertikālā vienošanās, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, iecietības programmas ietvaros kandidātu vai pretendentu ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;

4) ir pasludināts kandidāta vai pretendenta maksātnespējas process, apturēta vai pārtraukta kandidāta vai pretendenta saimnieciskā darbība, uzsākta tiesvedība par kandidāta vai pretendenta bankrotu vai tiek konstatēts, ka līdz paredzamajam līguma izpildes beigu termiņam kandidāts vai pretendents būs likvidēts;

5) kandidātam vai pretendentam Latvijā un valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta (ja tas nav reģistrēts Latvijā vai tā pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā), ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā katrā valstī pārsniedz 150 euro;

6) kandidāts vai pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju tā kvalifikācijas novērtēšanai vai vispār nav sniedzis pieprasīto informāciju;

7) uz kandidāta vai pretendenta norādīto personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, ir attiecināmi šīs daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minētie nosacījumi.

(2) Ja kandidāta, pretendenta vai šā panta pirmās daļas 7.punktā minētās personas maksātnespējas procesā tiek piemērota sanācija vai cits līdzīga veida pasākumu kopums, kas vērsts uz parādnieka iespējamā bankrota novēršanu un maksātspējas atjaunošanu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs, izvērtējot iespējamos ekonomiskos riskus un ņemot vērā līguma priekšmetu, lemt par attiecīgā kandidāta vai pretendenta neizslēgšanu no iepirkuma procedūras saskaņā ar šā panta pirmās daļas 4.punktu.

(3) Attiecībā uz kandidātu, pretendentu un šā panta pirmās daļas 7.punktā minēto personu šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētie izslēgšanas nosacījumi netiek piemēroti, ja:

1) no dienas, kad kļuvis neapstrīdams tiesas spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu saistībā ar šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem pārkāpumiem, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi;

2) no dienas, kad kļuvis neapstrīdams tiesas spriedums vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums saistībā ar šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem pārkāpumiem, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši 18 mēneši;

3) no dienas, kad kļuvis neapstrīdams tiesas spriedums vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums saistībā ar šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem pārkāpumiem, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši 12 mēneši.

(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs publiskās datubāzēs nevar iegūt šā panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punktā minēto informāciju, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents iesniedz:

1) kompetentas institūcijas izziņu, kas apliecina, ka kandidātam vai pretendentam un šā panta pirmās daļas 7.punktā minētajai personai nav pasludināts maksātnespējas process un tie neatrodas likvidācijas stadijā;

2) izziņu, kuru izdevis Valsts ieņēmumu dienests vai pašvaldība Latvijā un kura apliecina, ka kandidātam vai pretendentam un šā panta pirmās daļas 7.punktā minētajai personai (neatkarīgi no tā, vai tie reģistrēti Latvijā vai Latvijā ir to pastāvīgā dzīvesvieta) Latvijā nav nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

3) izziņu, ka kandidātam vai pretendentam un šā panta pirmās daļas 7.punktā minētajai personai, ja tie ir reģistrēti ārvalstī vai ārvalstī ir to pastāvīgā dzīvesvieta, attiecīgajā ārvalstī nav nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

4) izziņu, kuru izdevusi Valsts darba inspekcija un kura apliecina, ka kandidāts vai pretendents un šā panta pirmās daļas 7.punktā minētā persona Latvijā un ārvalstī nav sodīti par šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem darba tiesību pārkāpumiem.

(5) Ja tādi dokumenti, ar kuriem piegādātājs var apliecināt, ka uz viņu un šā panta pirmās daļas 7.punktā minēto personu neattiecas šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, netiek izdoti vai ar šiem dokumentiem nepietiek, lai apliecinātu, ka uz piegādātāju un šā panta pirmās daļas 7.punktā minēto personu neattiecas šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, šādus dokumentus var aizstāt ar zvērestu vai, ja zvēresta došanu attiecīgās valsts normatīvie akti neparedz, — ar paša piegādātāja vai šā panta pirmās daļas 7.punktā minētās personas apliecinājumu kompetentai izpildvaras vai tiesu varas iestādei, zvērinātam notāram vai kompetentai attiecīgās nozares organizācijai to reģistrācijas (pastāvīgās dzīvesvietas) valstī.

(6) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka persona, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, atbilst šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5.punktā minētajam izslēgšanas gadījumam, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents nomaina attiecīgo personu. Ja kandidāts vai pretendents 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas neiesniedz dokumentus par jaunu paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām atbilstošu apakšuzņēmēju vai personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izslēdz attiecīgo pretendentu vai kandidātu no dalības iepirkuma procedūrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 10.03.2016. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.)

42.1 pants. Uzticamības nodrošināšanai iesniegto pierādījumu vērtēšana

(1) Ja kandidāts vai personālsabiedrības biedrs, ja kandidāts ir personālsabiedrība, atbilst šā likuma 42.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajam izslēgšanas gadījumam, kandidāts kopā ar pieteikumu iesniedz skaidrojumu un pierādījumus par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai noslēgtu vienošanos par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.

(2) Ja pretendents vai personālsabiedrības biedrs, ja pretendents ir personālsabiedrība, atbilst šā likuma 42.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajam izslēgšanas gadījumam, pretendents norāda to piedāvājumā un, ja tiek atzīts par tādu, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, iesniedz skaidrojumu un pierādījumus par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai noslēgtu vienošanos par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.

(3) Ja kandidāts vai pretendents neiesniedz skaidrojumu un pierādījumus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izslēdz attiecīgo kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā kā atbilstošu šā likuma 42.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajam izslēgšanas gadījumam.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvērtē kandidāta, pretendenta vai personālsabiedrības biedra, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība, veiktos pasākumus un to pierādījumus, ņemot vērā noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt attiecīgā noziedzīgā nodarījuma vai pārkāpuma jomas kompetentām institūcijām atzinumus par kandidāta vai pretendenta veikto pasākumu pietiekamību uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē.

(5) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veiktos pasākumus uzskata par pietiekamiem uzticamības atjaunošanai un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē, tas pieņem lēmumu neizslēgt attiecīgo kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā. Ja veiktie pasākumi ir nepietiekami, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu izslēgt kandidātu vai pretendentu no tālākas dalības iepirkuma procedūrā.

(12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.2016. Sk. Pārejas noteikumu 20. punktu)

43.pants. Atbilstība profesionālās darbības veikšanai

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt pierādījumus tam, ka attiecīgais piegādātājs ir reģistrēts, licencēts vai sertificēts atbilstoši attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām.

(2) Pakalpojumu līgumu gadījumā, ciktāl piegādātājiem jābūt īpaši pilnvarotiem vai jābūt kādas īpašas organizācijas biedriem, lai tie attiecīgajā valstī varētu sniegt konkrēto pakalpojumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs prasīt pierādījumus par šādu pilnvarojumu vai dalību.

44.pants. Kvalitātes nodrošināšanas standarti

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa, lai būtu pārbaudīta piegādātāja kvalitātes sistēma, tas atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kas atbilst noteiktiem Eiropas sertifikācijas standartiem un ko sertificējušas attiecīgas institūcijas, kuras atbilst Eiropas sertifikācijas standartiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atzīst ekvivalentus sertifikātus, ko izdevušas institūcijas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī akceptē citus piegādātāja iesniegtos pierādījumus par līdzvērtīgiem kvalitātes nodrošinājuma pasākumiem.

45.pants. Vides vadības standarti

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, ņemot vērā būvdarbu vai pakalpojumu raksturu, kvantitāti un būtiskumu, pieprasa, lai piegādātājs apliecina spēju, izpildot līgumu, īstenot pasākumus vides aizsardzības prasību nodrošināšanai, piegādātājs to ir tiesīgs apliecināt:

1) reģistrējoties vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS);

2) ar Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas sertifikātu, kas apliecina tā atbilstību Eiropas vai starptautiskajiem vides vadības standartiem;

3) ar citiem pierādījumiem par līdzvērtīgiem vides aizsardzības prasību nodrošinājuma pasākumiem.

45.1 pants. Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu kā sākotnējo pierādījumu atbilstībai paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu un kandidātu atlases prasībām. Ja piegādātājs izvēlējies iesniegt Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, lai apliecinātu, ka tas atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu un kandidātu atlases prasībām, tas iesniedz šo dokumentu arī par katru personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām. Piegādātāju apvienība iesniedz atsevišķu Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu par katru tās dalībnieku.

(2) Piegādātājs var sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam iesniegt Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, kas ir bijis iesniegts citā iepirkuma procedūrā, ja tas apliecina, ka tajā iekļautā informācija ir pareiza.

(3) Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta veidlapu paraugus nosaka Eiropas Komisijas 2016.gada 5.janvāra Īstenošanas regula 2016/7, ar ko nosaka standarta veidlapu Eiropas vienotajam iepirkuma procedūras dokumentam.

(12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.2016. Sk. Pārejas noteikumu 21. punktu)

46.pants. Kvalifikācijas sistēmas

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kas publicē paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu, ir tiesīgs izveidot un uzturēt piegādātāju kvalifikācijas sistēmu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš izveidojis un uztur kvalifikācijas sistēmu, nodrošina, lai piegādātāji visā sistēmas uzturēšanas laikā varētu pieprasīt to iekļaušanu sistēmā.

(2) Kvalifikācijas sistēmai var būt vairāki kvalifikācijas posmi. Sistēmu piemēro, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktiem objektīviem kvalifikācijas vērtēšanas kritērijiem un nosacījumiem attiecībā uz piegādātāja saimniecisko un finansiālo stāvokli, tehniskajām un profesionālajām spējām. Nosakot šos kritērijus un nosacījumus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ņem vērā šā likuma 41.panta otro un trešo daļu, 42., 43., 44. un 45.pantu. Ja kritēriji un nosacījumi ietver tehniskās specifikācijas, piemēro šā likuma 20.pantu.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izsniedz kvalifikācijas kritērijus un nosacījumus pēc piegādātāja pieprasījuma. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzskata, ka kāda cita sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja kvalifikācijas sistēma atbilst tā prasībām, tas paziņo šā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukumu ieinteresētajiem piegādātājiem.

(4) Ja nepieciešams, noteiktos kritērijus un nosacījumus var papildināt vai mainīt. Par kritēriju un nosacījumu grozījumiem paziņo visiem ieinteresētajiem piegādātājiem.

(5) Ja kvalifikācijas kritēriji un nosacījumi izvirza prasības attiecībā uz piegādātāja saimniecisko un finansiālo stāvokli, tehniskajām un profesionālajām spējām, piegādātājs ir tiesīgs balstīties uz citu piegādātāju iespējām neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs, kas iesniedzis pieteikumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam to, ka visā kvalifikācijas sistēmas darbības laikā viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, pierāda, iesniedzot attiecīgo piegādātāju apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš izveido kvalifikācijas sistēmu, izvērtē pieteikuma iesniedzēja kvalifikācijas atbilstību sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas un informē par pieņemto lēmumu, ievērojot šā likuma 56.panta pirmās daļas noteikumus. Ja lēmuma pieņemšanai nepieciešams laiks, kas pārsniedz četrus mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs divu mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas paziņo pieteikuma iesniedzējam iemeslus, kuru dēļ lēmuma pieņemšanai nepieciešams ilgāks laiks, kā arī termiņu, līdz kuram tiks pieņemts attiecīgais lēmums.

(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uztur kvalificētu piegādātāju sarakstus. Piegādātāji var būt sadalīti pa kategorijām atbilstoši līguma veidam, kuram kvalifikācija ir derīga.

(8) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš uztur kvalifikācijas sistēmu, izslēdz piegādātāju no šīs sistēmas, ja tas neatbilst kvalifikācijas kritērijiem un nosacījumiem, kas noteikti, veidojot sistēmu. Kvalifikācijas sistēmas dalībnieku izslēdz no sistēmas ne agrāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad šā likuma 56.panta piektajā daļā minētā informācija nosūtīta šim dalībniekam un pagājis šā likuma 77.panta otrās daļas 1. vai 2.punktā un piektajā daļā minētais termiņš, ja Iepirkumu uzraudzības birojam šā likuma 77.pantā noteiktajā kārtībā nav iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(9) Ja paziņojums par kvalifikācijas sistēmu publicēts kā dalības uzaicinājums, lai izraudzītos kandidātus konkrētu līgumu slēgšanai, par kuriem publicējams dalības uzaicinājums, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izraugās piegādātājus saskaņā ar izvirzītajiem kvalifikācijas kritērijiem un nosacījumiem, kā arī saskaņā ar kandidātu vērtēšanas metodiku, ja tiek piemērota šā likuma 41.panta trešā daļa, un iekļauj tos kvalifikācijas sistēmā.

(10) Ja paziņojums par kvalifikācijas sistēmu publicēts kā dalības uzaicinājums, slēgta konkursa pretendenti un sarunu procedūras dalībnieki tiek izraudzīti no sistēmā kvalificētiem piegādātājiem.

47.pants. Iesniegtās informācijas pārbaude un tiesības pieprasīt papildu informāciju

(1) Izziņas un citus dokumentus, kurus šajā likumā noteiktajos gadījumos izsniedz kompetentās institūcijas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem un atzīst, ja tie izdoti ne agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas dienas.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārbaudīt nepieciešamo informāciju kompetentā institūcijā, publiski pieejamās datubāzēs vai citos publiski pieejamos avotos. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir ieguvis informāciju šādā veidā, bet sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iegūtā informācija neatbilst faktiskajai situācijai, attiecīgais kandidāts vai pretendents ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu par attiecīgo faktu.

(21) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam jebkurā iepirkuma procedūras stadijā ir tiesības prasīt, lai pretendents un kandidāts iesniedz visus dokumentus vai daļu no tiem, kas apliecina tā atbilstību paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu un kandidātu atlases prasībām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepieprasa tādus dokumentus un informāciju, kas jau ir tā rīcībā vai pieejama publiskajās datubāzēs.

(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam rodas šaubas par iesniegtās dokumenta kopijas autentiskumu, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents uzrāda dokumenta oriģinālu vai iesniedz apliecinātu dokumenta kopiju.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs lūgt, lai piegādātājs vai kompetenta institūcija papildina vai izskaidro sertifikātus un dokumentus, kas iesniegti atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, tajā skaitā šā likuma 42., 43., 44. un 45.panta prasībām, kā arī piedāvājumu vērtēšanas gaitā pieprasīt, lai tiek izskaidrota tehniskajā vai finanšu piedāvājumā iekļautā informācija vai tiek iesniegti preču paraugi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.)

48.pants. Kandidātu atlase slēgtā konkursā un sarunu procedūrā, publicējot dalības paziņojumu, un uzaicinājums iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām izraugās kandidātus saskaņā ar kandidātu atlases nolikumā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, kā arī saskaņā ar kandidātu vērtēšanas metodiku, ja tiek piemērota šā likuma 41.panta trešā daļa.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēgta konkursa un sarunu procedūras gadījumā, ja kā dalības uzaicinājums publicēts periodiskais informatīvais paziņojums, pirms kandidātu atlases uzaicina visus kandidātus pēc kārtas apstiprināt ieinteresētību paredzamajā līgumā. Uzaicinājumā iesniegt pieteikumu ietverama šāda informācija:

1) līguma priekšmets un tā apjoms, ieskaitot visus iespējamos papildu līgumus, paredzētais laiks, kurā var pagarināt līgumus, turpmāko paziņojumu veids un daudzums attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem un, ja iespējams, datumi, līdz kuriem paredzēts publicēt šos paziņojumus;

2) iepirkuma procedūras veids — slēgts konkurss vai sarunu procedūra;

3) ja nepieciešams, — līguma izpildes sākuma un beigu termiņš;

4) adrese, kurā iesniedzams pieteikums, tā iesniegšanas termiņš, norāde par valodu vai valodām, kādās tas iesniedzams;

5) tā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja adrese, kurš organizē iepirkuma procedūru, un informācija par iespējām iegūt tehnisko specifikāciju un citus iepirkuma procedūras dokumentus;

6) saimnieciskie un tehniskie nosacījumi, kas jāievēro piegādātājiem, finansiālās garantijas un informācija, kuru pieprasa no piegādātājiem;

7) samaksas par iepirkuma procedūras dokumentu saņemšanu apmērs, ievērojot šā likuma 36.panta sesto daļu, un maksāšanas kārtība;

8) attiecībā uz piegādes līgumiem — tā līguma veids, attiecībā uz kuru aicina iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās, — pirkuma, nomaksas pirkuma, nomas, nomas ar izpirkuma tiesībām līgums vai jebkura šādu līgumu kombinācija;

9) piedāvājuma izvēles kritērijs un vērtēšanas kritēriju īpatsvars vai nozīmīguma secība, ja tie nav minēti periodiskajā informatīvajā paziņojumā vai iepirkuma procedūras dokumentos vai ja tos nav paredzēts minēt uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās.

(3) Pēc kandidātu atlases slēgtā konkursā un sarunu procedūrā, publicējot dalības paziņojumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rakstveidā vienlaikus uzaicina visus izraudzītos kandidātus iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās. Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās ietver tehniskās specifikācijas un citus nepieciešamos dokumentus vai norādi uz mājaslapas internetā adresi, kur ir pieejami šie dokumenti, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem.

(4) Ja iepirkuma procedūras dokumenti un visi papildus nepieciešamie dokumenti ir pieejami nevis pie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, bet citā institūcijā, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās tiek minēta adrese, kur šos dokumentus var pieprasīt, kā arī, ja tas nepieciešams, datums, līdz kuram tos var pieprasīt, samaksas apmērs, ņemot vērā šā likuma 36.panta sesto daļu, un maksāšanas kārtība. Atbildīgā institūcija dokumentus izsniedz vai izsūta nekavējoties pēc pieprasījuma saņemšanas.

(5) Papildus šā panta trešajā daļā minētajai informācijai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās iekļaujama vismaz šāda informācija:

1) datums, līdz kuram kandidāts ir tiesīgs pieprasīt papildu dokumentus;

2) piedāvājumu iesniegšanas termiņš, adrese, uz kuru sūtāmi piedāvājumi, valoda vai valodas, kādās piedāvājums iesniedzams, bet sarunu procedūras gadījumā — arī informācija par sarunu uzsākšanas laiku un vietu;

3) slēgta konkursa gadījumā — piedāvājuma noformējuma un iesniegšanas prasības, finanšu piedāvājuma forma, piedāvājumu atvēršanas datums, laiks un vieta, kā arī informācija par piedāvājuma nodrošinājumu, ja tāds paredzēts;

4) ja publicēts paziņojums par līgumu, — atsauce uz šo paziņojumu;

5) norāde par dokumentiem, kas pievienojami;

6) piedāvājuma izvēles kritērijs un vērtēšanas kritēriji, ja tie nav minēti paziņojumā par kvalifikācijas sistēmu, kas publicēts kā dalības uzaicinājums;

7) piedāvājuma vērtēšanas kritēriju īpatsvars vai nozīmīguma secība, ja tie nav minēti paziņojumā par līgumu, paziņojumā par kvalifikācijas sistēmu vai iepirkuma procedūras dokumentos.

49.pants. Piedāvājumu iesniegšana un atvēršana atklātā un slēgtā konkursā

(1) Atklāta konkursa nolikumā vai slēgta konkursa uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu norādītajā vietā un laikā piegādātājs iesniedz piedāvājumu un piedāvājuma nodrošinājumu (ja tas paredzēts), kas sagatavots un noformēts atbilstoši noteiktajām prasībām.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atver iesniegtos piedāvājumus tūlīt pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām atklāta konkursa nolikumā vai slēgta konkursa uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu norādītajā vietā un laikā. Piedāvājumu atvēršanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rīko sanāksmi. Piedāvājumu atvēršana ir atklāta.

(3) Piedāvājumus atver to iesniegšanas secībā, nosaucot pretendentu, piedāvājuma iesniegšanas laiku, piedāvāto cenu un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu. Pēc sanāksmes dalībnieka pieprasījuma sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzrāda finanšu piedāvājumu, kurā atbilstoši pieprasītajai finanšu piedāvājuma formai norādīta piedāvātā cena.

50.pants. Piedāvājumu atbilstības pārbaude un izvēle

(1) Atklātā konkursā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izraugās pretendentus saskaņā ar izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, pārbauda piedāvājumu atbilstību atklāta konkursa nolikumā noteiktajām prasībām un izvēlas atbilstošu piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar izraudzīto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(2) Slēgtā konkursā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pārbauda piedāvājumu atbilstību slēgta konkursa uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu noteiktajām prasībām un izvēlas atbilstošu piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar izraudzīto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(3) Sarunu procedūrā, publicējot dalības paziņojumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ar pretendentiem apspriež iesniegtos piedāvājumus, lai saskaņotu tos ar prasībām, kas minētas dalības paziņojumā un citos iepirkuma procedūras dokumentos, un izraudzītos visatbilstošāko piedāvājumu saskaņā ar iepriekš noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(4) Ja izraudzītais pretendents atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu slēgt līgumu ar nākamo pretendentu, kurš piedāvājis viszemāko cenu vai iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, vai pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Ja pieņemts lēmums slēgt līgumu ar nākamo pretendentu, kurš piedāvājis viszemāko cenu vai iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, bet tas atsakās līgumu slēgt, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

(5) Pirms tiek pieņemts lēmums par līguma noslēgšanu ar nākamo pretendentu, kurš piedāvājis viszemāko cenu vai iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvērtē, vai tas nav uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu, kurš atteicās slēgt iepirkuma līgumu ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju. Ja nepieciešams, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt no nākamā pretendenta apliecinājumu un pierādījumus, ka tas nav uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu. Ja nākamais pretendents ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

51.pants. Piedāvājuma izvēles kritēriji

(1) Ir šādi piedāvājuma izvēles kritēriji:

1) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kurā ņemti vērā tādi faktori kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, ekspluatācijas izmaksas un citas izmaksas, to efektivitāte, būvdarbu, preču vai pakalpojumu kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides aizsardzības prasības, tehniskās priekšrocības, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi ar līguma priekšmetu saistīti faktori, kuriem jābūt konkrēti izteiktiem un objektīvi salīdzināmiem vai izvērtējamiem;

2) piedāvājums ar viszemāko cenu.

(2) Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs dalības uzaicinājumā vai iepirkuma procedūras dokumentos norāda visus vērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju īpatsvarus un skaitliskās vērtības, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos norāda piedāvājuma izvēles algoritmu saskaņā ar šiem kritērijiem un apraksta, kā tiks vērtēts katrs no norādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Kritērijiem piešķirtās skaitliskās vērtības var norādīt noteiktā diapazonā.

52.pants. Elektroniskā izsole

(1) Ja tehniskās specifikācijas var noteikt ļoti precīzi, atklāta un slēgta konkursa gadījumā, kā arī tad, ja tiek piemērota sarunu procedūra, publicējot dalības uzaicinājumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pirms piedāvājuma izvēles piemērot elektronisko izsoli. Elektronisko izsoli var rīkot arī pirms piedāvājuma izvēles dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros saskaņā ar šā likuma 58.pantu.

(2) Elektroniskās izsoles objekts var būt:

1) cena vai cena un tehniskajās specifikācijās minētā raksturojuma jaunā vērtība, ja piedāvājuma izvēles kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;

2) tikai cena, ja piedāvājuma izvēles kritērijs ir piedāvājums ar viszemāko cenu.

(3) Par lēmumu rīkot elektronisko izsoli sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informē dalības uzaicinājumā.

(4) Ja tiek rīkota elektroniskā izsole, iepirkuma procedūras dokumentos papildus citām ziņām norāda arī:

1) elektroniskās izsoles objektu raksturojumus, ja šie raksturojumi ir mērāmi un to vērtību var izteikt skaitļos vai procentos;

2) jebkuras vērtību robežas (kuras var iesniegt un mainīt), ņemot vērā līguma priekšmeta tehniskās specifikācijas;

3) informāciju, kas tiks nodota pretendentiem elektroniskās izsoles laikā, un, ja iespējams, laiku, kad šī informācija tiks nodota;

4) nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz elektroniskās izsoles organizāciju;

5) noteikumus, kuri pretendentiem jāievēro elektroniskajā izsolē, it sevišķi attiecībā uz minimālajiem izsoles soļiem, kādi tiks pieprasīti, ja tas būs nepieciešams;

6) nepieciešamo informāciju par izmantojamām elektroniskajām iekārtām, pieslēguma specifikāciju un organizāciju.

(5) Pirms elektroniskās izsoles uzsākšanas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veic pilnu sākotnējo piedāvājumu novērtēšanu saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vienlaikus uzaicina visus pretendentus, kuri iesnieguši atbilstošus piedāvājumus, elektroniski iesniegt jaunas cenas vai cenas un vērtības. Uzaicinājums ietver visu nepieciešamo informāciju par individuālo pieslēgumu izsolē izmantojamai elektroniskajai iekārtai, kā arī datumu un laiku, kurā tiks uzsākta elektroniskā izsole. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. To neuzsāk agrāk par divām darbdienām pēc dienas, kad izsūtīts uzaicinājums piedalīties šajā izsolē.

(7) Ja paredzēts izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, uzaicinājumam uz izsoli pievieno piedāvājumu vērtēšanas apkopojumu. Uzaicinājumā ietver elektroniskajā izsolē izmantojamo matemātisko formulu vai algoritmu, kas atspoguļo visu kritēriju nosacītās vērtības un kas, ņemot vērā sākotnēji noteikto kritēriju īpatsvaru, noteiks vietu pārdalīšanu, izmantojot jaunās iesniegtās vērtības un cenas vai tikai cenas. Ja ir pieļauti piedāvājumu varianti, katram variantam nosaka savu formulu.

(8) Jebkurā elektroniskās izsoles posmā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pastāvīgi sniedz visiem pretendentiem ziņas, kas ļauj tiem jebkurā brīdī droši noteikt savu relatīvo vietu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs sniegt arī ziņas par citām piedāvātajām cenām vai vērtībām, ja tas paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs jebkurā laikā paziņot arī izsoles dalībnieku skaitu konkrētajā elektroniskās izsoles posmā, bet nav tiesīgs izpaust dalībnieku identitāti.

(9) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs elektronisko izsoli beidz, ievērojot vienu vai vairākus no šādiem nosacījumiem:

1) datumā un laikā, kas noteikts uzaicinājumā uz izsoli;

2) pēc pēdējā solījuma saņemšanas, ja pagājis uzaicinājumā uz izsoli noteiktais laiks un jauns solījums šajā laikā nav izteikts;

3) ja visi uzaicinājumā minētie izsoles posmi ir pabeigti.

(10) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vēlas beigt izsoli, ievērojot gan šā panta devītās daļas 2.punkta, gan 3.punkta noteikumus, uzaicinājumā uz izsoli tas norāda katram izsoles posmam paredzēto laiku.

(11) Kad elektroniskā izsole ir pabeigta, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot šīs izsoles rezultātus, izvēlas piedāvājumu saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(12) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs izmantot elektronisko izsoli, lai kavētu, ierobežotu vai deformētu konkurenci vai mainītu iepirkuma priekšmetu, kas noteikts dalības uzaicinājumā un iepirkuma procedūras dokumentos.

53.pants. Nepamatoti lēts piedāvājums

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noraida pretendenta piedāvājumu, ja tas šajā pantā noteiktajā kārtībā konstatē, ka pretendenta piedāvājums ir nepamatoti lēts.

(2) Ja piedāvājumu konkrētam būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzskata par nepamatoti lētu, tas pirms šā piedāvājuma iespējamās noraidīšanas rakstveidā pieprasa no pretendenta detalizētu paskaidrojumu par būtiskiem piedāvājuma nosacījumiem.

(3) Detalizētais paskaidrojums īpaši var attiekties uz:

1) būvdarbu metodes, ražošanas procesa vai sniedzamo pakalpojumu izmaksām;

2) izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem un īpaši izdevīgajiem būvdarbu veikšanas, preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam;

3) piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu īpašībām un oriģinalitāti;

4) darba aizsardzības noteikumu un darba apstākļu atbilstību vietai, kur tiek veikti būvdarbi, piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi;

5) pretendenta iespējām saņemt komercdarbības atbalstu.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, konsultējoties ar pretendentu, izvērtē visus šā panta trešajā daļā minētos faktorus.

(5) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts tāpēc, ka pretendents saņēmis komercdarbības atbalstu, piedāvājumu pēc konsultācijām ar pretendentu var noraidīt tikai, pamatojoties uz to, ka pretendents nevar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktā saprātīgā termiņā pierādīt, ka saņemtais komercdarbības atbalsts ir likumīgs. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noraida piedāvājumu šā iemesla dēļ, tas informē Eiropas Komisiju un Iepirkumu uzraudzības biroju par piedāvājuma noraidīšanu un noraidīšanas iemeslu.

54.pants. Piedāvājumi, kuros ietvertas trešo valstu izcelsmes preces

(1) Šo pantu piemēro piedāvājumiem, kuros ietvertas tādu trešo valstu izcelsmes preces, ar kurām Eiropas Savienība nav noslēgusi divpusējus vai daudzpusējus līgumus par Eiropas Savienības uzņēmumu salīdzināmu un efektīvu pieeju šo valstu tirgum vai attiecībā uz kurām Eiropas Savienības Padome nav pieņēmusi lēmumu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, noteikumu priekšrocību attiecināšanu. Šis pants neietekmē Eiropas Savienības un Latvijas starptautiskās saistības pret trešajām valstīm.

(2) Var noraidīt jebkuru piedāvājumu piegādes līguma slēgšanai, ja šā panta pirmajā daļā minēto preču vērtība pārsniedz 50 procentus no piedāvājumā ietilpstošo preču kopējās vērtības. Šā panta izpratnē programmatūras telekomunikāciju tīkla iekārtām uzskatāmas par precēm.

(3) Ņemot vērā šā panta otro daļu, ja divi vai vairāki piedāvājumi, tos vērtējot atbilstoši šā likuma 51.panta prasībām, ir līdzvērtīgi, priekšroka dodama piedāvājumiem, kuri nav noraidāmi saskaņā ar šā panta otro daļu. Šā panta izpratnē cenas uzskata par līdzvērtīgām, ja tās neatšķiras vairāk par trim procentiem. Piedāvājumam netiek dotas priekšrocības attiecībā pret citu piedāvājumu, ja tas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uzliek par pienākumu iegādāties iekārtas, kuru tehniskais raksturojums būtiski atšķiras no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo iekārtu raksturojuma, tādējādi radot iekārtu nesavietojamību, tehniskas problēmas iekārtu ekspluatācijā un uzturēšanā, kā arī nesamērīgas izmaksas.

55.pants. Iepirkuma procedūras izbeigšana un pārtraukšana

(1) Ja konkrētajai iepirkuma procedūrai nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi vai ja iesniegtie piedāvājumi neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām vai kandidāti neatbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu izbeigt iepirkuma procedūru, nosūta šā likuma 56.panta trešajā daļā minēto informāciju visiem kandidātiem vai pretendentiem un saskaņā ar šā likuma 31.panta ceturto daļu un 34.panta otro daļu iesniedz publicēšanai paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs jebkurā brīdī pārtraukt iepirkuma procedūru, ja tam ir objektīvs pamatojums. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosūta šā likuma 56.panta trešajā daļā minēto informāciju visiem kandidātiem vai pretendentiem un saskaņā ar šā likuma 31.panta ceturto daļu un 34.panta otro daļu iesniedz publicēšanai paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu.

(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir pieņēmis lēmumu izbeigt iepirkuma procedūru, tas saskaņā ar šā likuma 11.panta trešās daļas 1.punktu var piemērot sarunu procedūru, nepublicējot dalības uzaicinājumu. Ja iepirkuma procedūra ir pārtraukta, tā nav turpināma.

56.pants. Kārtība, kādā kandidāti un pretendenti informējami par rezultātiem

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus kandidātus par pieņemto lēmumu attiecībā uz kandidātu atlases rezultātiem (noraidītajam kandidātam norāda arī tā iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus) vai pretendentus par iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā (noraidītajam pretendentam norāda arī tā iesniegtā informatīvā piedāvājuma noraidīšanas iemeslus). Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs visus kandidātus vai pretendentus informē par termiņu, kādā persona saskaņā ar šā likuma 77.panta otrās daļas 1. vai 2.punktu ir tiesīga iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Šā panta izpratnē uzskatāms, ka informācija ir nodota visiem kandidātiem vai visiem pretendentiem vienlaikus, ja informācija tiem nodota vienā dienā.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus pretendentus par pieņemto lēmumu attiecībā uz iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās slēgšanu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņo izraudzītā pretendenta nosaukumu vai izraudzīto vispārīgās vienošanās dalībnieku nosaukumus, norādot:

1) noraidītajam pretendentam tā iesniegtā piedāvājuma noraidīšanas iemeslus, bet šā likuma 20.panta piektajā un sestajā daļā noteiktajos gadījumos pamatojot lēmumu par neatbilstību ekvivalencei vai lēmumu par attiecīgā piedāvājuma neatbilstību funkcionālajām prasībām vai darbības prasībām;

2) pretendentam, kurš iesniedzis atbilstošu piedāvājumu, izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītās priekšrocības, ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;

3) termiņu, kādā pretendents saskaņā ar šā likuma 77.panta otrās daļas 1. vai 2.punktu ir tiesīgs iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(3) Ja iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta vai dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus kandidātus vai pretendentus par visiem iemesliem, kuru dēļ iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta vai dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs visus kandidātus vai pretendentus informē par termiņu, kādā persona saskaņā ar šā likuma 77.panta otrās daļas 1. vai 2.punktu ir tiesīga iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē piegādātāju par pieņemto lēmumu attiecībā uz tā iekļaušanu kvalifikācijas sistēmā (noraidītajam piegādātājam norāda arī tā iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus) un par termiņu, kādā piegādātājs saskaņā ar šā likuma 77.panta otrās daļas 1. vai 2.punktu ir tiesīgs iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē kvalifikācijas sistēmas dalībnieku par pieņemto lēmumu attiecībā uz tā izslēgšanu no kvalifikācijas sistēmas šā likuma 46.panta astotajā daļā minētajā gadījumā, norādot izslēgšanas pamatojumu un termiņu, kādā persona saskaņā ar šā likuma 77.panta otrās daļas 1. vai 2.punktu ir tiesīga iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(6) Informējot par rezultātiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs neizpaust konkrēto informāciju, ja tā var kaitēt sabiedrības interesēm vai, to izpaužot, tiktu pārkāptas piegādātāja likumīgās komerciālās intereses vai godīgas konkurences noteikumi.

(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par rezultātiem nosūta pa pastu, faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu, vai nodod personiski.

(8) Informējot par rezultātiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs saglabā pierādījumus par informācijas nosūtīšanas vai nodošanas datumu un veidu.

VIII nodaļa. Vispārīgās vienošanās un dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošana

57.pants. Vispārīgā vienošanās

(1) Lai noslēgtu vispārīgo vienošanos, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ievēro šajā likumā paredzētās iepirkuma procedūras visās stadijās līdz pat vispārīgās vienošanās noslēgšanai. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka vispārīgās vienošanās dalībniekus, ņemot vērā noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(2) Vispārīgo vienošanos slēdz uz laiku, ne ilgāku par četriem gadiem, izņemot gadījumus, kad objektīvu iemeslu dēļ (it sevišķi, ja to prasa līguma priekšmets) nepieciešams ilgāks termiņš.

(3) Vispārīgo vienošanos aizliegts izmantot, lai kavētu, ierobežotu vai deformētu konkurenci.

(4) Vispārīgās vienošanās ietvaros līgumus slēdz, ievērojot šā likuma 11.panta trešās daļas 9.punktu un vispārīgās vienošanās noteikumus un neveicot būtiskus labojumus šajos noteikumos. Slēdzot līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepublicē paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem.

58.pants. Dinamiskās iepirkumu sistēmas darbība

(1) Dinamiskajā iepirkumu sistēmā iekļauj visus pretendentus, kuri atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši iepirkuma procedūras dokumentiem atbilstošu informatīvo piedāvājumu. Pretendenti ir tiesīgi jebkurā laikā papildināt informatīvo piedāvājumu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs visā sistēmas darbības laikā no tās izveidošanas līdz līgumu slēgšanai izmanto tikai elektroniskos līdzekļus saskaņā ar šā likuma 37.panta otrās, trešās, piektās un sestās daļas noteikumiem.

(2) Lai izveidotu dinamisko iepirkumu sistēmu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:

1) publicē paziņojumu par līgumu, norādot, ka tiek veidota dinamiskā iepirkumu sistēma;

2) sagatavo iepirkuma procedūras dokumentus saskaņā ar šā likuma 23.panta otro daļu;

3) visā sistēmas darbības laikā (sākot ar paziņojuma par līgumu publicēšanu) piedāvā neierobežotu, tiešu un pilnīgu pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumā norāda mājaslapas internetā adresi, kur šādi dokumenti ir pieejami.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs visā dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā dod iespēju jebkuram piegādātājam iesniegt informatīvo piedāvājumu un tikt iekļautam sistēmā saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem. Informatīvo piedāvājumu izvērtē 15 dienu laikā no tā iesniegšanas dienas. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pagarināt informatīvo piedāvājumu vērtēšanas termiņu, ja tajā sistēmas ietvaros nav nosūtīts neviens uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informē pretendentu par tā iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai par informatīvā piedāvājuma noraidīšanu, ievērojot šā likuma 56.panta pirmās daļas noteikumus.

(4) Pirms tiek nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par katru konkrēto līgumu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs publicē vienkāršotu paziņojumu par līgumu saskaņā ar šā likuma 34.panta otro daļu, uzaicinot visus ieinteresētos piegādātājus iesniegt informatīvos piedāvājumus saskaņā ar šā panta trešo daļu. Informatīvo piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad vienkāršots paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 15 dienām.

(5) Katra konkrētā līguma noslēgšanai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc to informatīvo piedāvājumu izvērtēšanas, kuri saņemti šā panta ceturtajā daļā minētajā termiņā, uzaicina visus dinamiskajā iepirkumu sistēmā iekļautos piegādātājus iesniegt piedāvājumus, nosakot piedāvājumu iesniegšanas termiņu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu ar pretendentu, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, ja nepieciešams, uzaicinājumā var precizēt vērtēšanas kritērijus, kas noteikti paziņojumā par līgumu, kurā norādīts, ka tiek veidota dinamiskā iepirkumu sistēma, vai iepirkuma procedūras dokumentos.

(6) Dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laiks nedrīkst pārsniegt četrus gadus, izņemot gadījumus, kad objektīvu iemeslu dēļ (it sevišķi, ja to prasa līguma priekšmets) nepieciešams ilgāks laiks.

(7) Dinamisko iepirkumu sistēmu aizliegts izmantot, lai kavētu, ierobežotu vai deformētu konkurenci.

(8) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neņem maksu no ieinteresētajiem piegādātājiem par to iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, kā arī no šīs sistēmas dalībniekiem.

IX nodaļa. Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās noteikumi

59.pants. Iepirkuma līgums

(1) Iepirkuma līgums nosaka tiesiskās attiecības starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un piegādātāju vai piegādātājiem.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sagatavo iepirkuma līgumu, kurā norāda:

1) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukumu;

2) piegādātāja nosaukumu;

3) iepirkuma priekšmetu, tā apjomu, kvalitātes prasības un citu nepieciešamo informāciju;

4) līgumcenu un tās samaksas kārtību;

5) līguma izpildes termiņu, vietu un nosacījumus;

6) līgumslēdzēju pušu atbildību par līguma neizpildīšanu;

7) līguma grozīšanas kārtību un kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma;

8) citus noteikumus.

(3) Iepirkuma līgumu slēdz uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs noslēgt līgumu uz ilgāku laiku, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) tas ir paredzēts citā likumā;

2) tas ir būtiski nepieciešams līguma izpildes nodrošināšanai ar līguma priekšmetu tieši saistītu tehnisku vai ekonomisku apstākļu dēļ. Šajā gadījumā pirms iepirkuma uzsākšanas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kas ir tiešās pārvaldes iestāde, nepieciešams saņemt Ministru kabineta atļauju, bet sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kas ir pastarpinātās pārvaldes iestāde, — attiecīgās atvasinātās publiskās personas orgāna atļauju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 27.09.2013.)

60.pants. Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās noslēgšana

(1) Iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos slēdz ne agrāk kā nākamajā dienā pēc nogaidīšanas termiņa beigām, ja Iepirkumu uzraudzības birojam nav šā likuma 77.pantā noteiktajā kārtībā iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais nogaidīšanas termiņš ir:

1) 10 dienas pēc dienas, kad šā likuma 56.pantā minētā informācija nosūtīta visiem pretendentiem pa faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu, vai nodota personiski, un papildus viena darbdiena;

2) 15 dienas pēc šā likuma 56.pantā minētās informācijas nosūtīšanas dienas, ja kaut vienam pretendentam tā nosūtīta pa pastu, un papildus viena darbdiena.

(3) Iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var slēgt, neievērojot šā panta pirmo daļu, ja:

1) vienīgajam pretendentam ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības un nav kandidātu, kas būtu tiesīgi iesniegt iesniegumu šā likuma 77.pantā noteiktajā kārtībā;

2) tiek piemērota sarunu procedūra, nepublicējot dalības uzaicinājumu, saskaņā ar šā likuma 11.panta trešo daļu;

3) līgumu slēdz dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros saskaņā ar šā likuma 58.pantu.

60.1 pants. Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozīšana

(1) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja tie nemaina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās vispārējo raksturu (veidu un iepirkuma procedūras dokumentos noteikto mērķi) un atbilst vienam no šādiem gadījumiem:

1) grozījumi ir nebūtiski;

2) grozījumi ir būtiski un tiek izdarīti tikai šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos;

3) grozījumi tiek izdarīti šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā neatkarīgi no tā, vai tie ir būtiski vai nebūtiski.

(2) Būtiski iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) iepirkuma procedūras dokumenti un iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību. Šādi noteikumi par grozījumiem var attiekties uz līgumcenas pārskatīšanu, izvēles iespēju izmantošanu, kā arī uz citiem iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes aspektiem;

2) saskaņā ar šā likuma 11.panta trešās daļas nosacījumiem par līguma grozījumiem ir piemērota sarunu procedūra, nepublicējot dalības uzaicinājumu;

3) iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu atbilstoši komerctiesību jomas normatīvo aktu noteikumiem par komersantu reorganizāciju un uzņēmuma pāreju.

(3) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir būtiski jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) grozītie iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noteikumi, ja tie būtu bijuši paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos, pieļautu atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu kandidātu un pretendentu dalību vai izvēli iepirkuma procedūrā;

2) ekonomiskais līdzsvars (piemēram, risku sadalījums un tos kompensējošie līdzekļi), ko paredz iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās, tiek mainīts iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta interesēs;

3) iepirkuma līguma priekšmetā ietver piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus, ko neparedz sākotnēji noslēgtais iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās;

4) iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu piegādātāju.

(4) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumu vērtība, ko noteic kā visu secīgi veikto grozījumu naudas vērtību summu (neņemot vērā to grozījumu vērtību, kuri veikti saskaņā ar šā panta otrās daļas 1. un 2.punktu), vienlaikus nepārsniedz:

1) saskaņā ar šā likuma 13.pantu Ministru kabineta noteiktās līgumcenu robežas, sākot ar kurām dalības uzaicinājums publicējams Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

2) 10 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās līgumcenas piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā un 15 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās līgumcenas būvdarbu līguma gadījumā.

(14.05.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.06.2015.)

61.pants. Līguma izpildē iesaistītā personāla un apakšuzņēmēju maiņa

Piegādātāja personālu, kuru tas iesaistījis līguma izpildē, par kuru sniedzis informāciju sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam un kura kvalifikācijas atbilstību izvirzītajām prasībām sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir vērtējis, kā arī apakšuzņēmējus, par kuriem tas informējis sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un uz kuru iespējām balstījies, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst dalības paziņojumā vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, pēc līguma noslēgšanas drīkst mainīt tikai ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rakstveida piekrišanu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs dot piekrišanu apakšuzņēmēja maiņai tikai tad, ja piedāvātais apakšuzņēmējs neatbilst šā likuma 42.pantā minētajiem izslēgšanas nosacījumiem.

X nodaļa. Metu konkursa piemērošana un norise

62.pants. Metu konkursa vispārīgie noteikumi

(1) Metu konkursu piemēro, ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs piemērot metu konkursu arī tad, ja paredzamā līgumcena ir zemāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām.

(2) Metu konkursu nepiemēro, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iegūst metu šā likuma 9.panta pirmās daļas 10. un 11.punktā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos attiecībā uz pakalpojumu līgumiem.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nenoraida metu konkursa dalībnieku, ja tam atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem nav noteikta juridiskā statusa, bet tas ir tiesīgs veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus atbilstoši tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā tas dibināts. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs arī neierobežo dalību metu konkursā ar atsauci uz kādu valsts teritoriju vai tās daļu.

(4) Ja dalība metu konkursā ir ierobežota līdz noteiktam dalībnieku skaitam, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumā par metu konkursu vai metu konkursa nolikumā nosaka skaidrus atlases kritērijus, kas nerada iespējamo dalībnieku diskrimināciju. Jebkurā gadījumā uzaicināto dalībnieku skaitam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu konkurenci.

63.pants. Metu konkursa paredzamās līgumcenas noteikšana

Paredzamo līgumcenu nosaka pirms metu konkursa uzsākšanas:

1) ja metu konkurss tiek organizēts kā daļa no pakalpojumu līguma iepirkuma procedūras, — ņem vērā pakalpojumu līguma paredzamo līgumcenu, kā arī visas iespējamās godalgas un maksājumus dalībniekiem;

2) ja metu konkurss tiek organizēts, paredzot dalībniekiem godalgas un maksājumus, — ņem vērā godalgu un maksājumu kopējo apjomu, kā arī saskaņā ar šā likuma 11.panta trešās daļas 11.punktu noslēdzamā pakalpojumu līguma paredzamo līgumcenu, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumā par metu konkursu noteicis, ka šāds līgums tiks slēgts.

64.pants. Žūrijas komisija

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina metu konkursa norisi un atbild par iesniegto metu un dalībnieku devīžu anonimitātes nodrošināšanu līdz metu vērtēšanas beigām.

(2) Lai profesionāli novērtētu iesniegtos metus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izveido žūrijas komisiju vismaz triju locekļu sastāvā. Žūrijas komisija ir neatkarīga, pieņemot lēmumus un paužot viedokļus.

(3) Žūrijas komisijas sastāvā ir tikai fiziskās personas, kuras nepārstāv dalībnieku intereses. Ja metu konkursa dalībniekiem tiek izvirzīta prasība pēc kādas noteiktas profesionālās kvalifikācijas, vismaz trešdaļai no žūrijas komisijas locekļiem nepieciešama tāda pati vai ekvivalenta profesionālā kvalifikācija.

65.pants. Informācijas apmaiņa metu konkursā

(1) Informācijas apmaiņai metu konkursā piemēro šā likuma 37.panta pirmās, otrās un piektās daļas noteikumus.

(2) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi dati, kurus metu konkursa gaitā dalībnieki nodod sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, būtu aizsargāti, un žūrijas komisija iepazīstas ar metu saturu tikai pēc tam, kad beidzies to iesniegšanas termiņš.

(3) Informācija, kas attiecas uz specifikācijām un nepieciešama metu prezentācijai ar elektronisko līdzekļu palīdzību, ieskaitot šifrēšanu, ir pieejama ieinteresētajām personām. Metu elektroniskai saņemšanai paredzētās iekārtas atbilst šā likuma 38.panta prasībām.

66.pants. Metu konkursa nolikums

(1) Pirms tiek publicēts paziņojums par metu konkursu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izstrādā metu konkursa nolikumu.

(2) Metu konkursa nolikumā ietver:

1) vispārīgo informāciju:

a) iepirkuma identifikācijas numuru,

b) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukumu, adresi un citus rekvizītus,

c) meta un devīzes atšifrējuma iesniegšanas vietu, termiņu un kārtību, ievērojot šā likuma 68. un 69.panta regulējumu,

d) citu informāciju;

2) projekta aprakstu un mērķi;

3) iesniedzamā meta sastāvu (zīmējumus, maketu, paskaidrojuma rakstu), zīmējumu vai rasējumu mērogu un izstrādāšanas pakāpi, kā arī paskaidrojuma rakstam noteiktās prasības;

4) dalībnieku profesionālās kvalifikācijas prasības, ja tādas paredzētas;

5) meta un devīzes atšifrējuma noformējumam noteiktās prasības;

6) metu vērtēšanas kritērijus;

7) informāciju par godalgu skaitu, vērtību, maksājumiem, ja tādi paredzēti, un to sadales principiem, kā arī par godalgu izsniegšanas termiņu un kārtību;

8) kārtību, kādā pēc metu konkursa rezultātu paziņošanas saņemami meti, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nolemj tos nepaturēt savā īpašumā;

9) norādi par to, vai godalgu ieguvējiem ir tiesības uz pakalpojumu līgumu slēgšanu, kā arī uz sarunu procedūru uzaicināmo uzvarētāju skaitu;

10) žūrijas komisijas sastāvu.

(3) Metu konkursa nolikumam pievieno darbam nepieciešamos materiālus (topogrāfisko plānu, situācijas plānu, tehniskos noteikumus, fotogrāfijas un citus materiālus).

67.pants. Paziņojums par metu konkursu

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš organizē metu konkursu, saskaņā ar šā likuma 34.panta otro daļu iesniedz publicēšanai paziņojumu par metu konkursu.

68.pants. Metu iesniegšanas termiņš, dokumentu izsniegšana un informācijas sniegšana

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, nosakot metu iesniegšanas termiņu, ņem vērā projekta sarežģītības pakāpi un laiku, kāds nepieciešams meta sagatavošanai.

(2) Metu konkursa dokumentus izsniedz un informāciju sniedz saskaņā ar šā likuma 36.panta pirmās, piektās un sestās daļas noteikumiem.

(3) Ja ieinteresētais piegādātājs ir laikus pieprasījis papildu informāciju par metu konkursa nolikumā vai paziņojumā par metu konkursu iekļautajām prasībām, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to sniedz ne vēlāk kā sešas dienas pirms metu iesniegšanas termiņa beigām. Papildu informāciju sniedz saskaņā ar šā likuma 36.panta ceturtās daļas noteikumiem.

69.pants. Metu iesniegšana

(1) Lai nodrošinātu dalībnieku anonimitāti, metus un tiem pievienotos materiālus iesniedz slēgtā veidā, apzīmētus ar devīzi. Ar devīzi saprot burtu vai vārdu kopu, kas neidentificē dalībnieku un ko lieto anonimitātes nodrošināšanai.

(2) Metu un devīzes atšifrējumu iesniedz anonīmi metu konkursa nolikumā norādītajā vietā, termiņā un kārtībā. Devīzes atšifrējumu iesniedz vienlaikus ar metu atsevišķā slēgtā aploksnē.

(3) Uz slēgtās aploksnes, kurā ievietots devīzes atšifrējums, norāda metu konkursa nosaukumu, identifikācijas numuru, kā arī norādi “Devīzes atšifrējums”. Uz aploksnes nenorāda meta autoru.

(4) Uz iesniegtā meta un tam pievienotajiem materiāliem nav pieļaujami marķējumi, kas jebkādā veidā varētu identificēt dalībnieku. Ja uz iesniegtajām slēgtajām aploksnēm ir konstatējami šādi marķējumi, tās neatvērtas atdod atpakaļ iesniedzējiem.

(5) Devīzes atšifrējums satur informāciju par attiecīgā meta autoru vai autoriem.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pilnvarota persona reģistrē kontaktpersonas, kas metus iesniedz, un saņemtos metus to iesniegšanas secībā, kā arī nodrošina metu glabāšanu.

70.pants. Metu vērtēšana

(1) Žūrijas komisija vērtē iesniegtos metus atbilstoši metu konkursa nolikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un ievēro anonimitāti līdz lēmuma pieņemšanai. Ja žūrijas komisija konstatē uz meta vai tam pievienotajiem materiāliem marķējumus, kas jebkādā veidā varētu identificēt dalībnieku, tā izslēdz metu no turpmākās vērtēšanas, norādot to žūrijas komisijas atzinumā.

(2) Žūrijas komisija apkopo metu konkursa rezultātus, pieņem lēmumu par labākajiem metiem, izvirza tos godalgošanai, lemj par godalgoto vietu sadalījumu, kā arī sagatavo ieteikumus metu turpmākajai izmantošanai.

(3) Žūrijas komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu par vairāku pirmo vietu piešķiršanu. Ja žūrijas komisija nevienu metu neatzīst par īstenojamu, tā pirmo vietu nepiešķir.

(4) Žūrijas komisija sagatavo atzinumu, kas ietver:

1) informāciju par vērtētajiem metiem;

2) žūrijas komisijas vērtējumu par katru metu;

3) lēmumu par godalgu sadalījumu, ja tas paredzēts metu konkursa nolikumā;

4) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam adresētu ieteikumu par metu turpmāko izmantošanu.

71.pants. Metu konkursa ziņojums

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atver devīžu atšifrējumus tikai pēc tam, kad beigusies metu vērtēšana.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc devīžu atšifrējumu atvēršanas sagatavo metu konkursa ziņojumu, kas ietver vismaz:

1) projekta aprakstu un mērķi;

2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukumu, adresi un citus rekvizītus;

3) ziņas par metu konkursa dalībniekiem;

4) ziņas par uzvarētājiem, kā arī lēmumu par godalgu sadalījumu, ja tas paredzēts metu konkursa nolikumā.

(3) Metu konkursa ziņojumam pievieno šā likuma 70.panta ceturtajā daļā minēto žūrijas komisijas atzinumu.

(4) Ziņojumu, pamatojoties uz pieprasījumu, izsniedz divu darbdienu laikā.

72.pants. Rezultātu paziņošana

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs triju darbdienu laikā pēc devīžu atšifrējumu atvēršanas vienlaikus informē visus metu konkursa dalībniekus par pieņemto lēmumu attiecībā uz metu konkursa rezultātiem un norāda termiņu, kādā persona saskaņā ar šā likuma 77.panta otrās daļas 1. vai 2.punktu ir tiesīga iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Informējot metu konkursa dalībniekus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ievēro šā likuma 56.panta sestās, septītās un astotās daļas prasības.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc metu konkursa dalībnieku informēšanas saskaņā ar šā panta pirmo daļu iesniedz publicēšanai paziņojumu par metu konkursa rezultātiem saskaņā ar šā likuma 34.panta otro daļu.

(3) Informāciju par metu konkursa rezultātiem, kuras publiskošana varētu kavēt likuma piemērošanu vai ierobežot piegādātāju konkurenci, vai kaitēt pamatotām piegādātāju komerciālajām interesēm, drīkst nepublicēt. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, iesniedzot publicēšanai paziņojumu, norāda, kura paziņojumā ietvertā informācija (attiecībā uz iesniegto metu skaitu, metu konkursa dalībnieku identitāti vai cenām) var aizskart minētās intereses un nav publiskojama.

(4) Dalībnieku autortiesības attiecībā uz līdzdalību metu turpmākajā izstrādē un metu turpmāko izmantošanu ievēro saskaņā ar Autortiesību likumu.

(5) Godalgas izsniedz metu konkursa nolikumā norādītajā termiņā.

73.pants. Metu konkursa izbeigšana

(1) Ja metu konkursā nav iesniegti meti vai ja iesniegtie meti neatbilst metu konkursa dokumentos noteiktajām prasībām vai metu konkursa dalībnieki neatbilst izvirzītajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, vai ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir cits objektīvs pamatojums, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu izbeigt metu konkursu un nosūta šā panta otrajā daļā minēto informāciju visiem metu konkursa dalībniekiem. Ja metu konkurss ir izbeigts, tas nav turpināms.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs triju darbdienu laikā vienlaikus informē visus metu konkursa dalībniekus par visiem iemesliem, kuru dēļ metu konkurss tiek izbeigts, un termiņu, kādā persona saskaņā ar šā likuma 77.panta otrās daļas 1. vai 2.punktu ir tiesīga iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Informējot metu konkursa dalībniekus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ievēro šā likuma 56.panta sestās, septītās un astotās daļas prasības.

74.pants. Metu konkursa dokumentu un metu glabāšana

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs visus šā likuma 71.panta trešajā daļā minēto dokumentu oriģinālus un metus vai to vizuālu atveidojumu ciparu formātā glabā ne mazāk kā četrus gadus pēc lēmuma pieņemšanas metu konkursā.

XI nodaļa. Iepirkumu uzraudzības birojs

75.pants. Iepirkumu uzraudzības biroja kompetence

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs veic šā likuma un no tā izrietošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību.

(2) Iepirkumu uzraudzības biroja juridisko statusu, tiesības un pienākumus nosaka Publisko iepirkumu likums.

76.pants. Iesniegumu izskatīšanas komisija

Iesniegumu izskatīšanas komisijas (turpmāk — komisija) izveidošanas un darbības kārtību un kompetenci nosaka Publisko iepirkumu likums, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

XII nodaļa. Kārtība, kādā izskatāmi iesniegumi par iepirkuma procedūras pārkāpumiem

77.pants. Tiesības iesniegt iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem

(1) Persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos vai pretendē uz uzvaru un kura saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru, uz kuru attiecas šis likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga iesniegt iesniegumu par kandidātu vai pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kas attiecas uz konkrēto iepirkuma procedūru, vai par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbību iepirkuma procedūras laikā. Šīs nodaļas izpratnē par iepirkuma procedūru uzskatāma arī šā likuma 11.panta piektajā daļā paredzēto prasību piemērošana un kvalifikācijas sistēmas izveide un darbība.

(2) Iesniegumu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem (izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus) Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt līdz iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanai šādos termiņos:

1) 10 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 56.pantā, 72.panta pirmajā daļā vai 73.panta otrajā daļā minētā informācija nosūtīta attiecīgajai personai pa faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu, vai nodota personiski;

2) 15 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 56.pantā, 72.panta pirmajā daļā vai 73.panta otrajā daļā minētā informācija nosūtīta attiecīgajai personai pa pastu;

3) 10 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 33.panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(3) Iesniegumu par atklāta konkursa nolikumā un paziņojumā par līgumu un slēgta konkursa vai sarunu procedūras, publicējot dalības uzaicinājumu, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās iekļautajām prasībām Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt ne vēlāk kā četras darbdienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, bet par prasībām, kas iekļautas slēgta konkursa vai sarunu procedūras, publicējot dalības uzaicinājumu, kandidātu atlases nolikumā, dalības uzaicinājumā un uzaicinājumā iesniegt pieteikumu, Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt ne vēlāk kā četras darbdienas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām. Iesniegumu par metu konkursa nolikumā un paziņojumā par metu konkursu iekļautajām prasībām Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt ne vēlāk kā četras darbdienas pirms metu iesniegšanas termiņa beigām.

(4) Iesniegums iesniedzams rakstveidā, un tajā ietveramas šādas ziņas:

1) iesnieguma iesniedzēja nosaukums un adrese;

2) tā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukums un adrese, par kuru iesniegts iesniegums;

3) fakti, par kuriem iesniegts iesniegums, norādot pārkāpumu;

4) iesnieguma iesniedzēja prasība;

5) iesnieguma juridiskais pamatojums.

(5) Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc tam, kad saņēmis iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, ievieto ziņas par to savā mājaslapā internetā, norādot iesnieguma iesniedzēju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un iepirkuma procedūru, kuras likumību apstrīd iesnieguma iesniedzējs, kā arī informē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju par administratīvās lietas ierosināšanu, nosūtot paziņojumu par saņemto iesniegumu un iesnieguma kopiju uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādīto faksa numuru vai elektroniskā pasta adresi, un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neslēdz iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, kamēr nav saņemts komisijas lēmums par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem vai administratīvās lietas izbeigšanu.

(6) Ja tiek iesniegts iesniegums par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbību attiecībā uz iepirkuma procedūras likumību un iesniegumu par to pašu iepirkuma procedūru jau pirms tam ir iesniedzis cits iesniedzējs, bet tas vēl nav izskatīts, šos iesniegumus var apvienot un izskatīt kopā.

(7) Iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs rakstveidā atsaukt savu iesniegumu jebkurā brīdī, kamēr komisija nav pieņēmusi lēmumu par to.

78.pants. Iesnieguma atstāšana bez izskatīšanas

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) iesniegums neatbilst šā likuma 77.panta pirmās, otrās, trešās vai ceturtās daļas prasībām;

2) attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijis iesniegts un izskatīts iesniegums;

3) iesniegumā ietvertās ziņas ir acīmredzami nepietiekamas iesniedzēja prasības apmierināšanai, vai iesniegums ir acīmredzami noraidāms pēc būtības.

(2) Lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

79.pants. Iesnieguma izskatīšana

(1) Komisija izskata iesniegumu mēneša laikā pēc tā saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojā. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, komisija ir tiesīga to pagarināt, paziņojot par to iesnieguma iesniedzējam un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.

(2) Izskatot iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, komisija ir tiesīga ar savu lēmumu:

1) atļaut slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos un atstāt spēkā iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja lēmumu, ja iesniegums ir nepamatots vai arī pamatots, taču komisijas konstatētie pārkāpumi nevar ietekmēt lēmumu par iepirkuma tiesību piešķiršanu;

2) aizliegt slēgt iepirkuma līgumu, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav ievērojis šā likuma 56.panta vai 72.panta pirmās daļas prasības;

3) aizliegt slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos un atcelt iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja lēmumu, ja iesniegums ir pamatots un komisijas konstatētie pārkāpumi var ietekmēt lēmumu par iepirkuma tiesību piešķiršanu;

4) atstāt spēkā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, piegādātāja neiekļaušanu kvalifikācijas sistēmā vai izslēgšanu no kvalifikācijas sistēmas, ja iesniegums ir nepamatots;

5) atcelt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, piegādātāja neiekļaušanu kvalifikācijas sistēmā vai izslēgšanu no kvalifikācijas sistēmas, ja iesniegums ir pamatots.

(3) Šā panta otrās daļas 2., 3. un 5.punktā minētajos gadījumos komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai.

(4) Ja komisija konstatē, ka iesniegums ir atstājams bez izskatīšanas, tā pieņem lēmumu izbeigt administratīvo lietu. Ja iesniedzējs atsauc iesniegumu, attiecīgais administratīvais process uzskatāms par izbeigtu.

(5) Komisija uzaicina uz iesnieguma izskatīšanas sēdi iesnieguma iesniedzēju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un pretendentu, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju (turpmāk — dalībnieki). Komisija uzaicina dalībniekus uz iesnieguma izskatīšanas sēdi vismaz sešas darbdienas iepriekš.

(6) Komisija uzklausa visu klātesošo dalībnieku viedokli. Pēc dalībnieku uzklausīšanas tā turpina darbu bez dalībnieku klātbūtnes.

(7) Komisija izvērtē iesniegumu, pamatojoties uz dalībnieku minētajiem faktiem un eksperta viedokli vai atzinumu. Ja dalībnieki nav ieradušies uz iesnieguma izskatīšanas sēdi, komisija izskata iesniegumu, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Komisija pieņem lēmumu un triju darbdienu laikā nosūta to iesnieguma iesniedzējam, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kā arī citiem dalībniekiem, kas piedalījušies iesnieguma izskatīšanas sēdē.

(8) Komisija savā lēmumā norāda:

1) komisijas izveidošanas pamatojumu;

2) komisijas locekļus un ekspertu, kas piedalījies komisijas sēdē;

3) iesnieguma iesniedzēja, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un citu dalībnieku pārstāvjus, kas piedalījušies komisijas sēdē;

4) tās iepirkuma procedūras identifikācijas numuru, par kuru iesniegts iesniegums;

5) faktus, par kuriem iesniegts iesniegums, un iesnieguma iesniedzēja prasību;

6) svarīgākos iesnieguma iesniedzēja un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja argumentus;

7) lēmuma pamatojumu;

8) piemērotās tiesību normas;

9) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uzlikto pienākumu un termiņu, kādā tas izpildāms, ja komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai;

10) aizliegumu vai atļauju sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos;

11) kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.

(9) Ja komisija ir lēmusi par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs novērš pārkāpumus, pieņem lēmumu un paziņo šajā likumā noteiktajā kārtībā, kā arī nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam visu informāciju par lēmuma pieņemšanu un komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu.

80.pants. Komisijas lēmuma pārsūdzēšana

(1) Komisijas lēmumu dalībnieki var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lietu izskata tiesa triju tiesnešu sastāvā.

(2) Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Citus tiesas nolēmumus var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

(3) Komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

XIII nodaļa. Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšana par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšana vai atcelšana, līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšana

81.pants. Pieteikuma iesniegšana un lietas izskatīšana par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu

(1) Pieteikumu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu var iesniegt šā likuma 77.panta pirmajā daļā minētās personas.

(2) Pieteikums iesniedzams Administratīvajai rajona tiesai, kura lietu izskata triju tiesnešu sastāvā. Pieteikuma un lietas izskatīšanai piemēro Administratīvā procesa likuma normas, tostarp normas par publisko tiesību līguma izskatīšanu tiesā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Pieteikumu par šā likuma 82.panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem var iesniegt šādos termiņos:

1) sešu mēnešu laikā pēc iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanas dienas, izņemot šīs daļas 2.punkta “a” un “b” apakšpunktā minētos gadījumus;

2) viena mēneša laikā pēc dienas, kad:

a) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts tāds paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir ietvēris pamatojumu lēmumam piešķirt tiesības slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, nepublicējot dalības uzaicinājumu,

b) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informējis attiecīgo pretendentu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, norādot tam šā likuma 56.panta otrās daļas 1. vai 2.punktā minēto informāciju, vai attiecīgo kandidātu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, norādot tā iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus.

(4) Vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu vai lietas izskatīšanas laikā pieteicējs Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā var lūgt, lai tiek piemērots pagaidu noregulējums, par tā līdzekli nosakot aizliegumu veikt noteiktas darbības, kas saistītas ar iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildi.

(5) Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Citus tiesas nolēmumus var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

(6) Ja jautājums ir saistīts tikai ar iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās spēkā neesības gadījumiem, kas nav minēti šā likuma 82.pantā, prasība iesniedzama vispārējās jurisdikcijas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

82.pants. Gadījumi, kad iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus vai saīsināt līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu

(1) Tiesa iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus vai saīsināt līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, nepiemērojot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras vai šā likuma 11.panta piektajā daļā minēto iepirkuma veikšanas kārtību, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam tā bija jāpiemēro;

2) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, nepamatoti piešķirot tiesības slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, nepublicējot dalības uzaicinājumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, neievērojot šā likuma 60.panta pirmajā daļā noteikto termiņu;

4) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, pārkāpjot šā likuma 77.panta piektajā daļā noteikto aizliegumu slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos;

5) iepirkuma līgums noslēgts, neievērojot šā likuma 58.panta ceturtās vai piektās daļas prasības, ja konkrētā līguma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos neatzīst par spēkā neesošu, negroza vai neatceļ to noteikumus, nesaīsina līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu, kaut arī ir pieļauti likuma pārkāpumi, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir publicējis šā likuma 33.panta pirmajā daļā minēto paziņojumu;

2) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta ne agrāk kā pēc desmit dienām un papildus vienas darbdienas pēc dienas, kad šā likuma 33.panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3) ir ievērots šā likuma 77.panta piektajā daļā noteiktais aizliegums slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos.

(3) Šā panta pirmās daļas 5.punktā minētajā gadījumā iepirkuma līgumu neatzīst par spēkā neesošu, negroza vai neatceļ tā noteikumus, nesaīsina tā termiņu, kaut arī ir pieļauti likuma pārkāpumi, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir informējis pretendentus saskaņā ar šā likuma 56.pantu;

2) konkrētais līgums noslēgts, ievērojot šā likuma 60.panta pirmajā daļā minēto termiņu;

3) ir ievērots šā likuma 77.panta piektajā daļā noteiktais aizliegums slēgt iepirkuma līgumu.

83.pants. Tiesas spriedums par iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos

(1) Ja tiesa konstatē, ka iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, pārkāpjot šā likuma normas, un secina, ka pieteikums ir apmierināms, tā, ievērojot šā likuma nosacījumus, pati izvēlas vienu no šādiem sprieduma veidiem:

1) atzīst iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža;

2) groza vai atceļ iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noteikumus, kas vēl būtu jāizpilda. Turklāt, pieņemot šo spriedumu, tiesa saīsina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu;

3) saīsina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu.

(2) Tiesa, izvēloties vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem sprieduma veidiem, nav saistīta ar pieteikuma iesniedzēja norādīto pieteikuma priekšmetu un prasījuma robežām. Tiesa izvērtē, kurš sprieduma veids konkrētajā gadījumā ir samērīgs, iedarbīgs un preventīvs, lai nodrošinātu, ka turpmāk sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepieļauj šā likuma pārkāpumus. Šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto spriedumu tiesa pieņem tikai šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos.

(3) Tiesa nepieņem šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minēto spriedumu, ja sabiedrības interesēs ir būtiski saglabāt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās radītās sekas. Finansiālās sekas (piemēram, izmaksas izpildes kavējuma, izpildītāja maiņas, sankciju vai citu juridisko saistību dēļ) pašas par sevi nav uzskatāmas par pietiekamu pamatu šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētā sprieduma nepieņemšanai.

(4) Ja iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, neievērojot šā likuma 60.panta pirmajā daļā noteikto termiņu vai pārkāpjot šā likuma 77.panta piektajā daļā noteikto aizliegumu slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, un tiek konstatēts, ka iepirkuma procedūra līdz brīdim, kad tika pieņemts lēmums par uzvarētāja noteikšanu, ir veikta saskaņā ar šā likuma prasībām un minētais lēmums nav ietekmējis tā pretendenta izredzes iegūt līguma slēgšanas tiesības, kurš iesniedzis pieteikumu, tiesa pieņem šā panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā minēto spriedumu.

(5) Pieņemot kādu no šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajiem spriedumiem, tiesa lemj par to līgumu spēkā esamību, kas noslēgti, pamatojoties uz attiecīgo vispārīgo vienošanos.

(6) Tiesa sprieduma norakstu nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam.

XIV nodaļa. Zaudējumu atlīdzināšana

84.pants. Zaudējumu atlīdzināšana

(1) Zaudējumus, kas nodarīti administratīvā procesa ietvaros, atlīdzina saskaņā ar Administratīvā procesa likumu un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu. Lietas par zaudējumu atlīdzināšanu tiesvedības kārtībā izskata Administratīvā rajona tiesa triju tiesnešu sastāvā.

(2) Ja zaudējumi nodarīti ārpus administratīvā procesa, par to atlīdzināšanu pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma lemj tiesa, izskatot attiecīgu pieteikumu un pieņemot kādu no šā likuma 83.panta pirmajā daļā minētajiem spriedumiem. Pienākums pierādīt šādu zaudējumu esību un atlīdzinājuma apmēru gulstas uz pieteicēju. Pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas šādu zaudējumu atlīdzināšanu var prasīt civiltiesiskā kārtībā.

(3) Iesniedzot iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam saskaņā ar šā likuma 77.pantu, zaudējumu atlīdzināšana netiek lūgta. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu var lūgt vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu tiesā vai vēršoties pie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Iepirkumu uzraudzības birojs neatbild par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nodarītajiem zaudējumiem.

XV nodaļa. Statistikas pārskati

85.pants. Statistikas pārskati

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs katru gadu līdz 1.martam iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam statistikas pārskatus saskaņā ar šā likuma 86.pantu.

86.pants. Statistikas pārskata saturs

(1) Statistikas pārskatā ietver vismaz šādu informāciju:

1) saskaņā ar šo likumu noslēgto būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu skaitu un summu, par kādu līgumi noslēgti;

2) to noslēgto būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu kopējo summu, kuru līgumcena ir zemāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, bet kuri būtu noslēdzami saskaņā ar šā likuma prasībām, ja to līgumcena būtu vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka, kā arī darbības veidu un jomu saskaņā ar šā likuma 3., 4., 5., 6. un 7.pantu;

3) to līgumu kopējo summu, kuri noslēgti saskaņā ar šā likuma 11.panta piekto daļu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto informāciju sadala kategorijās:

1) pēc piemērotajām iepirkuma procedūrām;

2) katrai procedūrai pēc būvdarbiem, preču grupām un pakalpojumu kategorijām saskaņā ar iepirkuma nomenklatūru (CPV);

3) pēc to piegādātāju valstspiederības, ar kuriem noslēgti iepirkuma līgumi.

(3) Ja līgumi noslēgti, pamatojoties uz sarunu procedūru, nepublicējot dalības uzaicinājumu, šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto informāciju papildus sadala kategorijās atbilstoši šā likuma 11.panta trešās daļas noteikumiem un šajā informācijā iekļauj līgumu skaitu un summu, kas sagrupēta pēc piegādātāju valstspiederības.

(4) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā informācijā neiekļauj informāciju par līgumiem, kas noslēgti par telekomunikāciju pakalpojumiem, kuru pozīcijas iepirkumu nomenklatūrā (CPV) atbilst CPC nomenklatūras uzskaites numuriem 7524, 7525 un 7526, un pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, kuri atbilst iepirkumu nomenklatūras (CPV) kodiem no 73000000-2 līdz 73436000-7 (izņemot 73200000-4, 73210000-7, 73220000-0).

(5) Statistikas pārskatā iekļauj arī citu informāciju, ja to paredz Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgums par valsts iepirkumu, kā arī tad, ja to pieprasa Eiropas Komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.)

XVI nodaļa. Kārtība, kādā konkrēta darbība tiek atzīta par veiktu brīvas konkurences apstākļos

87.pants. Konkrētas darbības atzīšana par veiktu brīvas konkurences apstākļos

(1) Lai piemērotu šā likuma 9.panta pirmās daļas 11.punktu, jautājumu par to, vai kāda no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētajām darbībām Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos, izlemj, pamatojoties uz kritērijiem, kurus nosaka Ministru kabinets un kuri atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem par konkurenci.

(2) Šā likuma 9.panta pirmās daļas 11.punkta izpratnē šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētās darbības uzskata par veiktām brīvas konkurences apstākļos, ja attiecībā uz gāzes vai siltumenerģijas transportēšanu vai sadali, elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali, attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas pasta pakalpojumu jomā, un attiecībā uz naftas vai gāzes meklēšanu vai iegūšanu tiek piemērotas attiecīgās nozares normatīvo aktu prasības.

(3) Ja, pamatojoties uz šā panta otro daļu, nevar pieņemt, ka attiecīgais tirgus ir brīvi pieejams, konkrētā tirgus brīva pieejamība ir pierādāma faktiski un juridiski.

(4) Šā likuma 9.panta pirmās daļas 11.punkts ir piemērojams, ja izpildās viens no šādiem nosacījumiem:

1) Eiropas Komisija tās noteiktajā termiņā, kas tiek paziņots Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un nepārsniedz trīs mēnešus no nākamās darbdienas pēc dienas, kad tā saņēmusi šā likuma 88.panta pirmās daļas 1.punktā minēto prasību, izņemot gadījumu, kad noteikts termiņa pagarinājums, par ko paziņots Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un kas nepārsniedz vienu mēnesi šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā vai trīs mēnešus citos gadījumos, ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru tā atzīst, ka konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos;

2) Eiropas Komisija tās noteiktajā termiņā, kas tiek paziņots Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un nepārsniedz trīs mēnešus no nākamās darbdienas pēc dienas, kad tā saņēmusi šā likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktā minēto prasību, izņemot gadījumu, kad noteikts termiņa pagarinājums, par ko paziņots Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un kas nepārsniedz trīs mēnešus, ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru tā atzīst, ka konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos;

3) Eiropas Komisija pēc savas iniciatīvas uzsāktajā izvērtēšanas procedūrā tās noteiktajā termiņā, kuru tā paziņojusi Latvijai, ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru tā atzīst, ka konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos;

4) Eiropas Komisija šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu.

88.pants. Prasības iesniegšana Eiropas Komisijai

(1) Lai piemērotu šā likuma 9.panta pirmās daļas 11.punktu:

1) par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija ir tiesīga pieņemt lēmumu par to, ka konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos. Par pieņemto lēmumu par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija paziņo Eiropas Komisijai, prasot izvērtēt un atzīt, ka konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos;

2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs iesniegt Eiropas Komisijai prasību, lai tā atzīst, ka konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos.

(2) Kritērijus, pēc kādiem par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvērtē, vai konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos, šā panta pirmajā daļā minēto prasību saturu un kārtību, kādā tās tiek iesniegtas Eiropas Komisijai, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja prasības izskatīšanas laikā tiek iesniegta jauna prasība par to pašu priekšmetu, tā tiek izskatīta vienlaikus ar iepriekš iesniegto prasību vienas procedūras ietvaros.

89.pants. Sadarbība ar Eiropas Komisiju

Ja prasību Eiropas Komisijai iesniedzis sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai Eiropas Komisija ir uzsākusi konkrētas šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētās darbības izvērtēšanu pēc savas iniciatīvas un par to informējusi Latviju, Eiropas Komisijai nepieciešamo informāciju pēc tās pieprasījuma sniedz par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija, pievienojot, ja iespējams, par konkrētās darbības uzraudzību kompetentās iestādes viedokli.

XVII nodaļa. Citi noteikumi

90.pants. Iepirkumu nomenklatūras piemērošana

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, interpretējot šā likuma 1. un 2.pielikumā minētās iepirkuma nomenklatūras (CPV) datus, konstatē, ka to iespējamā interpretācija atšķiras no saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE) nomenklatūras, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulā (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām, vai ANO Centrālās produkcijas klasifikācijas (CPC) nomenklatūras datiem, tas piemēro tādu CPV datu interpretāciju, kas atbilst attiecīgi NACE nomenklatūrai vai CPC nomenklatūrai.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 23.nr.).

2. Izsludinātu atklātu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, par kuru publicēts dalības paziņojums, vai metu konkursu pabeidz saskaņā ar likumu “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”. Sūdzību par pārkāpumiem, kas pieļauti šādā iepirkuma procedūrā, iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam un izskata likumā “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” noteiktajā kārtībā.

3. To Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu pārsūdzēšanai tiesā, kuri pieņemti, balstoties uz likumu “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”, nepiemēro šā likuma 80.panta pirmās un otrās daļas, kā arī 84.panta pirmās daļas otrā teikuma nosacījumus. Minētās lietas pārsūdzēšanas kārtību nosaka Administratīvā procesa likums.

4. Šā likuma 81.panta pirmajā daļā minēto pieteikumu var iesniegt, ja iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta pēc šā likuma spēkā stāšanās.

5. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 13.pantā un 34.panta pirmās daļas pirmajā teikumā minētos noteikumus.

6. Šā likuma 19.pants stājas spēkā 2010.gada 4.decembrī. Ministru kabinets līdz 2010.gada 4.decembrim izdod šā likuma 19.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

7. Šā likuma 9.panta pirmās daļas 11.punkts un XVI nodaļa stājas spēkā 2011.gada 1.februārī. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.janvārim izdod šā likuma 88.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

8. Šā likuma 9.panta ceturtā daļa un informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 6.punkts stājas spēkā 2011.gada 1.augustā.

9. Šā likuma 34.panta otrās daļas pirmajā teikumā noteikto kārtību, kādā paziņojumi iesniedzami publicēšanai, piemēro no 2010.gada 1.novembra. Līdz 2010.gada 31.oktobrim sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs attiecīgo šā likuma 34.panta pirmajā daļā minēto paziņojumu sagatavo un iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai, aizpildot Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā pieejamo attiecīgā paziņojuma veidlapu un nosūtot to Iepirkumu uzraudzības birojam elektroniski, pa faksu vai pastu.

10. Šā likuma 42.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu piemēro, ja pārkāpums, par kuru ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams kompetentas institūcijas lēmums vai tiesas spriedums, ir izdarīts pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

11. Ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu, līdz citu normatīvo aktu grozījumu spēkā stāšanās dienai tajos lietotā atsauce uz likumu “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” ir uzskatāma par atsauci uz šo likumu.

12. Grozījumi šā likuma 42.panta pirmās daļas 5.punktā un ceturtās daļas 2. un 3.punktā par skaitļa un vārda "100 latus" aizstāšanu ar skaitli un vārdu "150 euro" stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2013.)

13. Līdz 2013.gada 31.decembrim izsludinātās iepirkuma procedūras un šā likuma 11.panta piektajā daļā minētos iepirkumus pabeidz, tai skaitā apstrīd vai pārsūdz, saskaņā ar šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgās iepirkuma procedūras vai iepirkuma izsludināšanas dienā, ievērojot šā likuma pārejas noteikumu 14., 15. un 16.punktā noteikto.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2013.)

14. Grozījumu šā likuma 42.panta pirmās daļas 5.punktā, kas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī un aizstāj skaitli un vārdu "100 latus" ar skaitli un vārdu "150 euro" attiecina uz kandidātu, pretendentu un citām šā likuma 42.panta pirmās daļas 7.punktā minētajām personām, ja nodokļu parādu esamību pārbauda par dienu, kas ir pēc 2013.gada 31.decembra, neatkarīgi no dalības uzaicinājumā, paziņojumā par attiecīgo iepirkumu un iepirkuma procedūras vai iepirkuma dokumentos ietvertajiem noteikumiem.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2013.)

15. Ja naudas summas piedāvājumā, uz kura pamata pēc 2013.gada 31.decembra tiek slēgts līgums vai vispārīgā vienošanās, norādītas latos, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs attiecīgo līgumā vai vispārīgās vienošanās tekstā ietveramo informāciju izsaka euro atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktajiem noapaļošanas principiem.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2013.)

16. Publicējot paziņojumu pēc 2013.gada 31.decembra, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs latos norādīto summu pārrēķina euro atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktajiem noapaļošanas principiem un attiecīgo informāciju paziņojumā norāda euro.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2013.)

17. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs groza iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, lai konvertētu latos noteiktās summas uz euro, tas ievēro Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu. Šādi grozījumi netiek uzskatīti par būtiskiem grozījumiem.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2013.)

18. Šā likuma grozījums par 42.panta pirmās daļas 3.punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2016.gada 15.aprīlī. Ja iepirkums vai iepirkuma procedūra izsludināta pirms šā grozījuma spēkā stāšanās dienas, tā pabeidzama, tai skaitā apstrīdama vai pārsūdzama, saskaņā ar šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas dienā.

(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2016.)

19. Iepirkuma procedūras, kas izsludinātas vai uzsāktas (ja nav publicējams dalības uzaicinājums) līdz 2016.gada 19.maijam, kā arī šā likuma 11.panta piektajā daļā minētos iepirkumus, kas uzsākti līdz 2016.gada 19.maijam, pabeidz, tai skaitā apstrīd vai pārsūdz, saskaņā ar šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgās iepirkuma procedūras izsludināšanas vai uzsākšanas dienā vai iepirkuma uzsākšanas dienā, ciktāl šo pārejas noteikumu 20. vai 21.punktā nav noteikts citādi.

(12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.2016.)

20. Ja piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar 418 000 euro vai lielāka un būvdarbu līgumu līgumcena ir vienāda ar 5 225 000 euro vai lielāka, šā likuma 42.panta sesto daļu un 42.1 pantu (redakcijā, kas stājas spēkā 2016.gada 20.maijā) piemēro attiecībā uz tādām iepirkuma procedūrām, kas izsludinātas vai uzsāktas (ja nav publicējams dalības uzaicinājums) laikposmā no 2016.gada 18.aprīļa līdz 2016.gada 19.maijam, kā arī šā likuma 11.panta piektajā daļā minētajiem iepirkumiem (ja bija paredzēts piemērot šā likuma 42.panta noteikumus), kas uzsākti laikposmā no 2016.gada 18.aprīļa līdz 2016.gada 19.maijam.

(12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.2016.)

21. Ja piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar 418 000 euro vai lielāka un būvdarbu līgumu līgumcena ir vienāda ar 5 225 000 euro vai lielāka, šā likuma 45.1 pantu (redakcijā, kas stājas spēkā 2016.gada 20.maijā) piemēro attiecībā uz tādām iepirkuma procedūrām, kas izsludinātas vai uzsāktas (ja nav publicējams dalības uzaicinājums) laikposmā no 2016.gada 18.aprīļa līdz 2016.gada 19.maijam, kā arī šā likuma 11.panta piektajā daļā minētajiem iepirkumiem, kas uzsākti laikposmā no 2016.gada 18.aprīļa līdz 2016.gada 19.maijam.

(12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.2016.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1992.gada 25.februāra direktīvas 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs;

3) Komisijas 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/51/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2004/17/EK XX pielikumu un direktīvas 2004/18/EK VIII pielikumu par iepirkumu;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.decembra direktīvas 2007/66/EK, ar ko Padomes direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvas 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra direktīvas 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ direktīvu 2004/17/EK.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 25.augustā.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2010.gada 3.septembrī
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma
1.pielikums
Būvdarbu līgumu nomenklatūra

Eiropas Savienības ekonomisko aktivitāšu klasifikācija (NACE)

CPV kods

F iedaļa

Būvniecība

 

Daļa

Grupa

Klase

Darbības veids

Piezīmes

45

    Būvniecība Šī sadaļa ietver jaunu ēku būvniecību un būvdarbus, restaurācijas darbus un remontdarbus 45000000
 

45.1

  Būvlaukuma sagatavošana   45100000
    45.11 Būvju demontāža un nojaukšana;

grunts pārvietošana

Šī klase ietver:

1) būvju un citu konstrukciju demontāžu;

2) būvlaukuma attīrīšanu;

3) grunts noņemšanu: norakšanu, būvlaukuma līmeņošanu un iezīmēšanu, tranšeju rakšanu, akmeņu novākšanu, spridzināšanu un citus darbus;

4) derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošanu: liekās slodzes noņemšanu un citus sagatavošanas darbus minerālu nogulu un karjeru vietās.

Šī klase arī ietver:

1) būvlaukuma drenāžu;

2) lauksaimniecības zemes un mežu drenāžu

45110000
    45.12 Izmēģinājuma urbšana vai urbumu izveidošana Šī klase ietver izmēģinājuma urbšanu, izmēģinājuma urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu celtniecības, ģeofiziskiem, ģeoloģiskiem vai līdzīgiem mērķiem.

Šī klase neietver:

1) naftas vai gāzes ieguves urbumu veidošanu (sk. 11.20);

2) ūdens ieguves urbumu veidošanu (sk. 45.25);

3) šahtu izciršanu (sk. 45.25);

4) naftas un gāzes lauku izpēti, ģeofizisko, ģeoloģisko un seismisko apsekošanu (sk. 74.20)

45120000
  45.2   Pabeigti vai atsevišķu kārtu būvdarbi un inženiertehniskie darbi   45200000
    45.21 Vispārīgie ēku būvniecības darbi un inženiertehniskie darbi Šī klase ietver:

1) visu tipu ēku un inženiertehnisko būvju būvniecību;

2) tiltu (ieskaitot autoceļu estakādes), viaduktu, tuneļu un apakšzemes pāreju: maģistrālo cauruļvadu, komunikācijas un elektropadeves līniju, pilsētas cauruļvadu, pilsētas komunikācijas un elektropadeves līniju būvniecību, citus saistītos darbus pilsētās; saliekamo konstrukciju montāžu un uzstādīšanu būvlaukumā.

Šī klase neietver:

1) ar naftas un gāzes ieguvi saistītos pakalpojumus (sk. 11.20);

2) tādu pilnīgi saliekamu būvju montāžu, ko veido pašražotas konstrukcijas, kuras nav ražotas no betona (sk. 20., 26. un 28.daļu);

3) stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbus, izņemot ēku būvdarbus (sk. 45.23);

4) ēku ierīkošanas darbus (sk. 45.3);

5) ēku apdares darbus (sk. 45.4);

6) arhitektūras un inženierzinību darbības (sk. 74.20);

7) būvniecības projektu vadīšanu (sk. 74.20)

45210000

(izņemot:

45213316,

45220000,

45231000,

45232000)

    45.22 Jumta seguma un konstrukciju montāža Šī klase ietver jumtu montāžu, jumta seguma uzlikšanu, aizsardzību pret nokrišņiem 45261000
    45.23 Lielceļu, autoceļu, lidlauku un sporta objektu celtniecība Šī klase ietver:

1) lielceļu, ielu, autoceļu un citu satiksmes un kājāmgājēju ceļu būvniecību;

2) dzelzceļu būvniecību;

3) lidlauku skrejceļu būvniecību;

4) stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbus, izņemot ēku būvdarbus;

5) ceļu un autostāvvietu marķēšanu.

Šī klase neietver iepriekšēju grunts pārvietošanu (sk. 45.11)

45212212 un DA03 45230000 (izņemot: 45231000, 45232000, 45234115)
    45.24 Hidrotehnisko būvju celtniecība Šī klase ietver:

1) ūdensceļu, ostu un upju nostiprinājumu, piestātņu (marīnu), slūžu u.c. būvniecību;

2) dambju un aizsprostu būvniecību;

3) bagarēšanu;

4) zemūdens darbus

45240000
    45.25 Citi būvdarbi, kuru veikšanai nepieciešamas speciālas iemaņas Šī klase ietver viena veida būvdarbus, kuri ir kopīgi dažādiem būvju veidiem un kuru veikšanai nepieciešamas speciālas iemaņas vai iekārtas:

1) pamatu likšanas darbus, ieskaitot pāļu dzīšanu;

2) ūdens ieguves aku urbšanu un būvdarbus, šahtu rakšanu;

3) rūpnieciski ražotu tērauda elementu montāžu;

4) tērauda locīšanu;

5) mūrēšanas un akmeņu likšanas darbus;

6) sastatņu un darba platformu montāžu un demontāžu, ieskaitot sastatņu un darba platformu nomu;

7) skursteņu un rūpniecisko kurtuvju būvniecību.

Šī klase neietver sastatņu nomu bez montāžas un demontāžas (sk. 71.32)

45250000 un 45262000
  45.3   Ēku ierīkošanas darbi   45300000
    45.31 Elektrības vadu instalēšana un montāža Šī klase ietver:

1) elektrības vadu iebūvēšanu un iekārtu montāžu;

2) telekomunikāciju sistēmu ierīkošanu ēkās un būvēs;

3) elektriskās apkures sistēmu ierīkošanu ēkās un būvēs;

4) pastāvīgo antenu ierīkošanu ēkās un būvēs;

5) ugunsdzēsības signalizācijas sistēmu ierīkošanu ēkās un būvēs;

6) apsardzes signalizācijas sistēmu ierīkošanu ēkās un būvēs;

7) liftu un eskalatoru ierīkošanu ēkās un būvēs;

8) zibensnovedēju un citu sistēmu ierīkošanu ēkās un būvēs

45213316 un 45310000

(izņemot: 45316000)

    45.32 Izolācijas darbi Šī klase ietver siltumizolācijas, skaņas vai vibrācijas izolācijas ierīkošanu ēkās un būvēs.

Šī klase neietver hidroizolāciju (sk. 45.22)

45320000
    45.33 Sanitārtehniskie darbi Šī klase ietver:

1) sanitārtehnikas un sanitāro iekārtu uzstādīšanu ēkās un būvēs;

2) gāzes iekārtu uzstādīšanu ēkās un būvēs;

3) apkures, vēdināšanas, dzesēšanas vai gaisa kondicionēšanas iekārtu un cauruļvadu uzstādīšanu ēkās un būvēs;

4) ūdens izsmidzināšanas sistēmu uzstādīšanu ēkās un būvēs.
 

Šī klase neietver elektriskās apkures sistēmu uzstādīšanu (sk. 45.31)

45330000
    45.34 Pārējās būves un ierīces Šī klase ietver:

1) gaismas un signalizācijas sistēmu ierīkošanu uz autoceļiem, dzelzceļiem, lidostās un ostās;

2) cita aprīkojuma un palīgierīču ierīkošanu ēkās un būvēs

45234115,

45316000 un 45340000

  45.4   Virsmu apdare   45400000
    45.41 Apmetēju darbi Šī klase ietver ēku un būvju iekšējo un ārējo virsmu apmešanu, ieskaitot apmetumu ar plākšņu vai lokšņu materiāliem 45410000
    45.42 Namdaru darbi Šī klase ietver:

1) no koka vai cita materiāla rūpnieciski izgatavotu logu, durvju, to rāmju, iebūvējamo virtuves iekārtu, kāpņu, veikala iekārtu un citu iekārtu iebūvēšanu;

2) iekštelpu griestu, sienu koka apdares veikšanu, bīdāmo šķērssienu ierīkošanu un citu koka apdares darbu veikšanu.

Šī klase neietver parketa un cita veida koka grīdu ierīkošanu (sk. 45.43)

45420000
    45.43 Grīdu un sienu klājumu ierīkošana Šī klase ietver grīdas vai sienu keramikas, betona vai akmens flīžu, parketa vai cita veida koka grīdu, mīksto grīdas segumu (linoleja, paklāju, gumijas vai plastikāta segumu), “teraco” betona, marmora, granīta vai slānekļa griestu vai sienu klājumu, tapešu ieklāšanu, noklāšanu, iekāršanu vai montāžu ēkās un būvēs 45430000
    45.44 Krāsošana un stiklošana Šī klase ietver:

1) ēku un būvju iekštelpu vai ārējo virsmu, vai tehniskā aprīkojuma krāsošanu;

2) stiklu, spoguļu montāžu.

Šī klase neietver logu likšanu (sk. 45.42)

45440000
    45.45 Citi būvobjekta apdares darbi Šī klase ietver:

1) privātu peldbaseinu montāžu;

2) ēkas virsmu tīrīšanu ar tvaiku, smilšu strūklu un līdzīgā veidā;

3) citus ēku un būvju apdares un nobeiguma darbus.

Šī klase neietver iekštelpu tīrīšanu (sk. 74.70)

45212212 un A04,

45450000

  45.5   Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma   45500000
    45.50 Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma Šī klase neietver būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (bez vadītāja) nomu (sk. 71.32) 45500000
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma
2.pielikums
Sociālie un citi īpaši pakalpojumi

(Pielikums 12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.2016.)

Nr.
p.k.
Apraksts CPV kods
1. Veselības, sociālie un saistītie pakalpojumi 75200000-8, 75231200-6,
75231240-8, 79611000-0, 79622000-0 (mājsaimniecību personāla nodrošināšanas pakalpojumi), 79624000-4 (aprūpes personāla nodrošināšanas pakalpojumi), 79625000-1 (medicīniskā personāla nodrošināšanas pakalpojumi), no 85000000-9 līdz 85323000-9, 98133100-5, 98133000-4, 98200000-5, 98500000-8 (privātas mājsaimniecības ar nodarbinātām personām), no 98513000-2 līdz 98514000-9 (darbaspēka pakalpojumi mājsaimniecībām, aģentūru personāla pakalpojumi mājsaimniecībām, kalpotāju pakalpojumi mājsaimniecībām, pagaidu personāls mājsaimniecībām, mājas palīdzības pakalpojumi un mājas apkopes pakalpojumi)
2. Administratīvie, sociālie, izglītības, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumi 85321000-5, 85322000-2, 75000000-6 (pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi), 75121000-0, 75122000-7,75124000-1, no 79995000-5 līdz 79995200-7, no 80000000-4 (izglītības un mācību pakalpojumi) līdz 80660000-8, no 92000000-1 līdz 92700000-8, 79950000-8 (izstāžu, gadatirgu un kongresu organizēšanas pakalpojumi), 79951000-5 (semināru organizēšanas pakalpojumi), 79952000-2 (pasākumu organizēšanas pakalpojumi), 79952100-3 (kultūras pasākumu organizēšanas pakalpojumi), 79953000-9 (festivālu organizēšanas pakalpojumi), 79954000-6 (sarīkojumu organizēšanas pakalpojumi), 79955000-3 (modes skašu organizēšanas pakalpojumi), 79956000-0 (gadatirgu un izstāžu organizēšanas pakalpojumi)
3. Obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumi 75300000-9
4. Pabalstu pakalpojumi 75310000-2, 75311000-9, 75312000-6, 75313000-3,
75313100-4, 75314000-0, 75320000-5, 75330000-8, 75340000-1
5. Citi kopienas, sociālie un personālie pakalpojumi, tostarp arodbiedrību, politisko organizāciju, jauniešu biedrību sniegtie pakalpojumi, un citi biedru organizāciju pakalpojumi 98000000-3, 98120000-0, 98132000-7, 98133110-8, 98130000-3
6. Reliģiskie pakalpojumi 98131000-0
7. Viesnīcu un restorānu pakalpojumi No 55100000-1 līdz 55410000-7, no 55521000-8 līdz 55521200-0, 55521000-8 (ēdināšanas pakalpojumi privātajām mājsaimniecībām), 55521100-9 (ēdienu piegādes pakalpojumi veciem un slimiem cilvēkiem), 55521200-0 (ēdienu piegādes pakalpojumi),
55520000-1 (ēdināšanas pakalpojumi), 55522000-5 (ēdināšanas pakalpojumi transporta uzņēmumiem), 55523000-2 (ēdināšanas pakalpojumi citiem uzņēmumiem vai citām iestādēm), 55524000-9 (skolas ēdināšanas pakalpojumi), 55510000-8 (ēdnīcu pakalpojumi), 55511000-5 (ēdnīcu un citu slēgta veida kafetēriju pakalpojumi), 55512000-2 (ēdnīcu vadības pakalpojumi), 55523100-3 (skolas ēdināšanas nodrošināšanas pakalpojumi)
8. Juridiskie pakalpojumi No 79100000-5 līdz 79140000-7, 75231100-5
9. Citi administratīvie pakalpojumi un valdības pakalpojumi No 75100000-7 līdz 75120000-3, 75123000-4, no 75125000-8 līdz 75131000-3
10. Pakalpojumu sniegšana sabiedrībai No 75200000-8 līdz 75231000-4
11. Ar cietumiem saistīti pakalpojumi, sabiedriskās drošības un glābšanas pakalpojumi, ja tie nav izslēgti saskaņā ar šā likuma 3.panta pirmās daļas 11.punktu No 75231210-9 līdz 75231230-5, no 75240000-0 līdz 75252000-7, 794300000-7, 98113100-9
12. Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi No 79700000-1 līdz 79721000-4 (izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi, apsardzes pakalpojumi, signalizācijas uzraudzības pakalpojumi, apsargu pakalpojumi, novērošanas pakalpojumi, izsekošanas sistēmas pakalpojumi, bēgļu izsekošanas pakalpojumi, patrulēšanas pakalpojumi, identifikācijas kartes piegādes pakalpojumi, izmeklēšanas pakalpojumi un detektīvu aģentūras pakalpojumi), 79722000-1 (grafoloģijas pakalpojumi), 79723000-8 (atkritumu analīzes pakalpojumi)
13. Starptautiskie pakalpojumi 98900000-2 (ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju sniegtie pakalpojumi), 98910000-5 (starptautiskām organizācijām un struktūrām raksturīgi pakalpojumi)
14. Pasta pakalpojumi 64000000-6 (pasta un telekomunikāciju pakalpojumi), 64100000-7 (pasta un kurjeru pakalpojumi), 64110000-0 (pasta pakalpojumi), 64111000-7 (pasta pakalpojumi, kas saistīti ar avīzēm un periodiskajiem izdevumiem), 64112000-4 (pasta pakalpojumi, kas saistīti ar vēstulēm), 64113000-1 (pasta pakalpojumi, kas saistīti ar pakām), 64114000-8 (pasta iestādes pakalpojumi), 64115000-5 (pastkastīšu noma), 64116000-2 (pasta pakalpojumi sūtījumiem pēc pieprasījuma), 64122000-7 (biroja iekšējā pasta un kurjera pakalpojumi)
15. Dažādi pakalpojumi 50116510-9 (riepu vulkanizēšanas pakalpojumi), 71550000-8 (kalēja pakalpojumi)
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 25.08.2010.Stājas spēkā: 04.09.2010. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  KomerctiesībasPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 140 (4332), 03.09.2010.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Skaidrojumi
216076
{"selected":{"value":"20.05.2016","content":"<font class='s-1'>20.05.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"20.05.2016","iso_value":"2016\/05\/20","content":"<font class='s-1'>20.05.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"15.04.2016","iso_value":"2016\/04\/15","content":"<font class='s-1'>15.04.2016.-19.05.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.04.2016","iso_value":"2016\/04\/05","content":"<font class='s-1'>05.04.2016.-14.04.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.06.2015","iso_value":"2015\/06\/04","content":"<font class='s-1'>04.06.2015.-04.04.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-03.06.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.10.2013","iso_value":"2013\/10\/15","content":"<font class='s-1'>15.10.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.09.2013","iso_value":"2013\/09\/27","content":"<font class='s-1'>27.09.2013.-14.10.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.09.2010","iso_value":"2010\/09\/04","content":"<font class='s-1'>04.09.2010.-26.09.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
20.05.2016
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)