1. Noteikumi nosaka dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas pamatprasības.

1.¹  Noteikumi attiecas uz Latvijas 1520 mm un 750 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīkliem.

(MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 402 redakcijā)

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aizliedzošs signāls – signāls, kas aizliedz dzelzceļa satiksmi;

2.2. atļaujošs signāls – signāls, kas atļauj dzelzceļa satiksmi;

2.3. blokposms – posma sliežu ceļa daļa, kas aprīkota ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, kuras signālierīces aizliedz ritošajam sastāvam iebraukt šajā sliežu ceļa daļā, ja tajā atrodas cits ritošais sastāvs;

2.4. bremzēšanas ceļš – attālums, kuru ritošais sastāvs nobrauc no bremžu iedarbināšanas brīža līdz pilnīgas apstāšanās brīdim;

2.5. būvju tuvinājuma gabarīts – vismazākā līdz ceļa asij pieļaujamā attāluma kontūra, par kuru tuvāk nedrīkst atrasties nekādas būvju un ierīču daļas, izņemot ierīces, kas paredzētas tiešai mijiedarbībai ar ritošo sastāvu;

2.6. ceļa lietderīgais garums – ceļa daļa, kura ir norobežota ar kontrolstabiņiem, luksoforiem vai izolētām salaidnēm (bet strupceļam – arī ar strupceļa prizmu) un uz kuras var novietot ritošo sastāvu, netraucējot normālu dzelzceļa satiksmi pa blakus ceļu;

2.7. ceļa postenis – sadales punkts, kam nav ceļu izvērses;

2.8. ceļš – dzelzceļa sliežu ceļš;

2.9. centralizētā pārmija – pārmija, kuras asmeņus un krusteņa kustīgo serdi pārved ar ierīci, ko darbina no vienas centrālās vadības ierīces;

2.10. dienesta bremzēšana – bremzēšana, lai vienmērīgi samazinātu ātrumu vai apturētu ritošo sastāvu iepriekš paredzētajā vietā;

2.11. dzelzceļa satiksme – vilcienu kustība un manevri;

2.12. galvenais ceļš – posma ceļš, kā arī stacijas ceļš, kas ir stacijai piegulošā posma ceļa tiešs turpinājums;

2.13. iecirknis – funkcionāli saistītu staciju un posmu ceļu teritoriāls kopums;

2.14. konduktors kontrolieris – pārvadātāja darbinieks, kas pasažieru vilcienā pārdod un pārbauda biļetes, kā arī nodrošina ceļotāju komfortu un drošību;

2.15. lokomotīves brigāde – viena vilces līdzekļa vadīšanai norīkots vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vai dzelzceļa speciālistu grupa;

2.16. manevri – ritošā sastāva pārvietošana ar vilces līdzekļiem vai bez tiem, lai saformētu un izformētu vilcienu, pārvietotu ritošo sastāvu uz iekraušanas, izkraušanas, remonta un apkopes vietām vai stāvvietām, kā arī atsevišķu vilces līdzekļu pārvietošanās pa ceļiem;

2.17. maršruts – noteikts pārmiju stāvoklis vilcienu pieņemšanai vai nosūtīšanai, vai manevru veikšanai;

2.18. mazdarbīgais iecirknis – reģionālas nozīmes III kategorijas dzelzceļa infrastruktūras iecirknis;

2.19. necentralizētā pārmija – pārmija, kuras asmeņus pārved ar pārvedierīci, kas atrodas tieši pie pārmijas;

2.20. nepareizais ceļš – divceļu posma ceļš, kuram nosūtāmā vilciena kustības virziens neatbilst šim ceļam normāli noteiktajam kustības virzienam;

2.21. palīglokomotīve – vilces līdzeklis, kuru izmanto palīdzības sniegšanai citam vilcienam, lai tas varētu atbrīvot posmu;

2.22. pareizais ceļš – divceļu posma ceļš, kuram nosūtāmā vilciena kustības virziens atbilst šim ceļam normāli noteiktajam kustības virzienam;

2.23. pārmijas uzgriešana – pārmijas asmens vai krusteņa kustīgās serdes mehāniska atspiešana ar riteņiem ritošā sastāva paasmens izbraukšanas gadījumā pa nesagatavotu maršrutu;

2.24. pēkšņā bremzēšana – bremzēšana iepriekš neparedzētos gadījumos, ja ritošais sastāvs ir nekavējoties jāaptur;

2.25. pieturas punkts – vieta, kur apstājas vilciens. Tam nav ceļu izvērsuma, un tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai;

2.26. platsliežu dzelzceļš – 1520 mm un 1524 mm platuma dzelzceļš;

2.27. posms – ceļš starp divām blakus esošām stacijām;

2.28. riteņpāris – ritošā sastāva slodzi nesošie riteņi, kas konstruktīvi savienoti ar kopēju asi;

2.29. signāls – redzams vai dzirdams noteikts rīkojums vai norādījums, kas ir saistošs dzelzceļa darbiniekiem un citām personām, kas atrodas dzelzceļa zemes nodalījuma joslā vai tieši piedalās dzelzceļa satiksmē;

2.30. stacija – dzelzceļa infrastruktūras objektu kopums, kas aizņem noteiktu daļu no dzelzceļa zemes nodalījuma joslas un nodrošina dzelzceļa pārvadājumu operāciju veikšanu;

2.31. šaursliežu dzelzceļš – 750 mm platuma dzelzceļš;

2.32. tehniskās rīcības akts – dokuments, kurā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka drošas dzelzceļa satiksmes kārtību stacijā, stacijas tehnisko iekārtu izmantošanas kārtību un darba aizsardzības prasības;

2.33. telefonogramma – mutisks ziņojums, kas nodots, lietojot telefona sakarus vai radiosakarus;

2.34. vietējā instrukcija – dokuments, kurā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka drošas dzelzceļa satiksmes kārtību privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā, tās tehnisko iekārtu izmantošanas kārtību un darba aizsardzības prasības;

2.35. vilciena konduktors – dzelzceļa speciālists, kurš veic šajos noteikumos minētās funkcijas vilcienu kustības, vilcienu sastādīšanas un manevru darbu vadīšanā;

2.36. vilcienu kustība – saformētu un sakabinātu vagonu vai cita ritošā sastāva (kam piešķirts vilciena numurs un kas aprīkots ar vilciena signālierīcēm) kustība ar vienu vai vairākiem vilces līdzekļiem.

3. Būves un ierīces, kā arī ritošais sastāvs, nodrošinot platsliežu dzelzceļa tehnisko ekspluatāciju, atbilst būvju tuvinājuma un ritošā sastāva gabarītam saskaņā ar valsts standartu LVS 282:2021 "Dzelzceļa būvju tuvinājuma un ritošā sastāva gabarīti".

(MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 402 redakcijā)

4. Mērīšanas līdzekļus, ar kuriem mēra noteikumos norādītos parametrus, dzelzceļa elektriskās aizsardzības ierīces, ugunsdrošības līdzekļus, ugunsgrēka signalizācijas un automātikas ierīces, vilces līdzekļu manometrus, drošības vārstus, gaisa rezervuārus, kā arī tvaika katlus tvaika lokomotīvēs pārbauda normatīvajos aktos par verificēšanu un kalibrēšanu paredzētajā kārtībā.

5. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina pārvadātājam iespēju iepazīties ar šajos noteikumos paredzētos gadījumos sastādāmajiem sarakstiem par dzelzceļa infrastruktūras lietošanas vietējiem apstākļiem un īpašu izmantošanas kārtību.

6. Noteikumos minētās prasības nepiemēro mašīnām un mehānismiem, kas pārvietojas pa sliedēm, bet nepiedalās dzelzceļa satiksmē.

7. Ceļš atbilst attiecīgās kategorijas ceļam noteiktajām prasībām.

8. Ceļš, sliežu un pārmiju tips un stāvoklis atbilst ekspluatācijas apstākļiem – kravas pārvadājumu intensitātei, ritošā sastāva asu slodzēm un vilcienu kustības ātrumam.

9. Ceļu uztur atbilstoši iecirkņa plāna un profila shēmām.

10. Attālums starp blakus esoša šaursliežu ceļa un platsliežu ceļa asīm nedrīkst būt mazāks par 4700 mm, bet mazāk svarīgos ceļos un kravas pagalmu ceļos – par 4100 mm.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

11. Ja attālums starp blakus esošo ceļu asīm neatbilst šo noteikumu prasībām, līdz līniju pārbūvei (rekonstrukcijai) var saglabāt esošos attālumus.

12. Līmeniskos attālumus līknēs starp blakus esošo ceļu asīm un starp ceļa asi un būvju tuvinājuma gabarītu posmā, kā arī stacijā nosaka atbilstoši standartiem un tehniskajiem noteikumiem.

13. Savienotājceļa un pievedceļa pievienojumu galvenajam ceļam posmā un stacijā aprīko ar aizsargierīci – aizsargstrupceļu, aizsargpārmiju, nosviedējpārmiju vai nosviedējasmeņiem.

14. Stacijas vai posma pievienotajam ceļam, uz kura ir paredzēta ritošā sastāva stāvēšana bez vilces līdzekļa, ierīko aizsargierīci – aizsargstrupceļu, aizsargpārmiju, nosviedējpārmiju, nosviedējasmeņus vai nosviedējkurpes – ritošā sastāva pašaizripošanas draudu novēršanai stacijas vai posma virzienā, ja tas:

14.1. ir ar slīpumu stacijas vai posma virzienā;

14.2. ir ar kāpumu stacijas vai posma virzienā, kas mazāks par 1,5 mm/m;

14.3. atrodas horizontālā plaknē.

15. No jauna ieliktu ceļu krustojumu stacijā un pārmiju stacijā vai posmā ieslēdz savstarpējā atkarībā. Ja nav iespējams šādu pārmiju ieslēgt savstarpējā atkarībā, to pieņem ekspluatācijā, nosakot kārtību, kādā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs apskata un pārbauda šādu pārmiju un nostiprina tās asmeņus.

16. Uz galvenā ceļa pirms pretasmens vilcienu kustības pārmijas asmeņiem novieto atsitējbrusu. Atsitējbrusu var nenovietot, ja šādas pārmijas vilktņi ir izvietoti metāla silēs, kuras ir apsegtas ar vāku.

17. Uz galvenajiem ceļiem un pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem esošo pārmiju, kā arī aizsargpārmiju normālais stāvoklis ir šāds:

17.1. vienceļa iecirkņa staciju galveno ceļu ieejas pārmijām – virzienā uz dažādiem ceļiem no katra stacijas gala;

17.2. divceļu iecirkņa staciju galveno ceļu ieejas pārmijām – virzienā pa attiecīgajiem galvenajiem ceļiem;

17.3. pārējām galveno ceļu pārmijām posmos un stacijās (izņemot pārmijas, kas ved uz aizsargstrupceļiem un uztvērējstrupceļiem) – virzienā pa attiecīgajiem galvenajiem ceļiem;

17.4. pārmijām, kas ved uz aizsargstrupceļiem un uztvērējstrupceļiem, – virzienā uz šiem strupceļiem;

17.5. mazdarbīgo iecirkņu stacijās, kurās pasažieru vilcienu un kravas vilcienu skaits kopumā pēc vilcienu kustības grafika nepārsniedz 8 pārus diennaktī, vienceļa iecirkņa galvenajos ceļos ieejas pārmijām normālais stāvoklis var būt uz vienu un to pašu ceļu.

18. Necentralizētu pārmiju aprīko ar pārmiju virziena rādītāju. Ja tas tehniski nav iespējams, pārmijai nodrošina apgaismojumu.

19. Elektriskajā centralizācijā ieslēgtu pārmiju ar pārmiju virziena rādītāju neaprīko. Šādu pārmiju pārlikšana normālā stāvoklī nav obligāta (izņemot pārmijas uz aizsargstrupceļa, uztvērējstrupceļa un nosviedējpārmijām).

20. Ar pārmiju kontrolslēdzenēm aprīko necentralizētu pārmiju, kas:

20.1. atrodas galvenajā ceļā vai vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā;

20.2. ir aizsargpārmija;

20.3. ved uz ceļu, kas paredzēts ar sprāgstvielām piekrautu vagonu stāvēšanai;

20.4. ved uz ceļu, kas paredzēts palīdzības un ugunsdzēsības vilcienu, kā arī defektoskopijas vagonu, ceļa mērvagonu un ceļa mašīnu stāvēšanai;

20.5. ved uz aizsargstrupceļu vai uztvērējstrupceļu.

21. Ja stacijā necentralizēta pārmija nav pārredzama no pārmiju posteņa, pārmiju aprīko ar kontrolslēdzenēm, kuru atslēgas ievieto atslēgatkarības sistēmas vadības ierīcē, bet, ja nav atslēgatkarības sistēmas, šādas atslēgas glabā pie stacijas dežuranta.

(Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.316)

22. Pārmijas asmeņus un krusteņa kustīgo serdi (izņemot pārmijas, kas atrodas uzkalna un šķirošanas ceļā) aprīko ar ierīci to noslēgšanai ar piekaramo slēdzeni. Šāda ierīce nodrošina pārmijas asmens ciešu piegulšanu rāmjsliedei un krusteņa kustīgās serdes ciešu piegulšanu spārnsliedei.

23. Pārmijas pārvedu ar lokaniem asmeņiem, kas ieliktas ceļa līknē, un krusteņa kustīgo serdi aprīko ar ārējiem noslēdzējiem.

24. Stacijā ar nemaršrutizētajiem manevru pārvietojumiem krusteņa kustīgās serdes ārējos noslēdzējus papildina ar ierīci, kas nodrošina indikācijas kontroli stacijas dežuranta vadības iekārtā, ja, braucot paasmens virzienā, ritošā sastāva kustības virziens neatbilst krusteņa kustīgās serdes stāvoklim.

(MK 26.04.2011. noteikumu Nr.316 redakcijā)

25. Pārmijas normālo stāvokli norāda uz pārmiju statnēm vai uz elektriskās centralizācijas pārmijas piedziņas apvalka.

(Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.316)

26. Pie galvenā ceļa uzstāda ceļazīmes – dzelzceļa līniju garuma, kilometru un piketu pastāvīgos rādītājus.

27. Ceļazīmes uzstāda dzelzceļa līniju garuma kilometru skaita pieauguma virzienā labajā pusē. Elektrificētā iecirknī ceļazīmes var novietot uz kontakttīkla balstiem, izņemot balstus, uz kuriem uzstādītas luksoforu galviņas, komplektās transformatoru apakšstacijas, kontakttīkla atvienotāji un izlādņi.

28. Ceļa instrumentālā pārbaude veicama:

28.1. posmam – ne retāk kā reizi 30 gados;

28.2. šķirošanas, uzkalna un izvilkšanas ceļam – ne retāk kā reizi 5 gados;

28.3. pārējiem ceļiem – ne retāk kā reizi 20 gados.

29. Elektropārvades un sakaru līnijas, naftas un gāzes vada, ūdensvadu un citu virszemes un pazemes ietaišu krustojums ar dzelzceļa infrastruktūru pieļaujams saskaņā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja tehniskajiem noteikumiem. Šajos noteikumos paredz drošības ierīces vai pasākumus, kas nodrošina netraucētu un drošu dzelzceļa ekspluatāciju.

30. Zemes klātnes augšdaļas platums platsliežu ceļa taisnē ir ne mazāks par 5500 mm vienceļa līnijā un ne mazāks par 9600 mm divceļu līnijā.

31. Būvējot vai rekonstruējot I un II kategorijas platsliežu ceļu, zemes klātnes augšdaļas platums ir ne mazāks par 6600 mm vienceļa līnijā un ne mazāks par 10700 mm divceļu līnijā.

31.¹ Būvējot vai rekonstruējot platsliežu ceļu, horizontālās līknes minimālais rādiuss galvenajiem sliežu ceļiem posmos un stacijās vai pieņemšanas un nosūtīšanas sliežu ceļiem ir 300 m, visiem pārējiem sliežu ceļiem – 150 m.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

32. Minimālais platsliežu zemes klātnes augšmalas platums ir 400 mm no katras ceļa puses.

33. Platsliežu ceļa līknē, kur rādiuss ir mazāks par 2000 m, zemes klātni paplašina atbilstoši tehniskajām prasībām.

34. Platsliežu divceļu līnijā attālums starp ceļu asīm ceļa taisnē nav mazāks par 4100 mm.

35. Stacijā attālums starp blakus esošo platsliežu ceļu asīm ceļa taisnēs nav mazāks par 4800 mm, bet mazāk svarīgos ceļos un kravas pagalmu ceļos – ne mazāks par 4500 mm.

36. Ja platsliežu galvenie ceļi stacijā ir malējie, tad attālums starp to asīm nav mazāks par 4100 mm.

37. Attālums starp to platsliežu ceļu asīm, kas paredzēti kravas tiešai pārkraušanai no vagona uz vagonu, nav mazāks par 3600 mm.

38. Platsliežu ceļa aizsargstrupceļa lietderīgais garums ir vismaz 50 m.

39. Ceļa platuma uzturēšanas normas platsliežu ceļam, mērot starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm 13 mm zemāk par sliedes galviņas virsmu, ir noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā.

40. Aizliegts ekspluatēt platsliežu ceļus, kuru ceļa platums ir lielāks par 1548 mm un mazāks par 1512 mm, kā arī platsliežu ceļus, kas šaurāki par 1509 mm, ar dzelzsbetona gulšņiem, kas izgatavoti līdz 1996.gadam.

41. Platsliežu ceļa taisnēs visā to garumā sliežu galviņu virsmas uztur vienā līmenī vai arī vienas sliedes galviņu virsmu uztur 6 mm augstāk par otru.

42. Ārējās sliedes paaugstinājumu platsliežu ceļa līknēs nosaka atbilstoši līknes rādiusam un dzelzceļa satiksmes ātrumam. Šis paaugstinājums nedrīkst pārsniegt 150 mm.

43. Platsliežu pārmijām ir šādu marku krusteņi:

43.1. galvenajos ceļos un pasažieru vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos:

43.1.1. ne stāvāki par 1/11;

43.1.2. krustpārmijām un atsevišķām pārmijām, kas ir krustpārmiju turpinājums, – ne stāvāki par 1/9;

43.1.3. pārmijām, kurām pasažieru vilcieni brauc pāri tikai taisnajā pārmijas virzienā, var būt 1/9 markas krusteņi;

43.1.4. līdz ceļa rekonstrukcijai – ne stāvāki par 1/9. Atļauta pasažieru vilcienu kustība arī sānu virzienā;

43.2. kravas vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos – ne stāvāki par 1/9, simetriskajām pārmijām – ne stāvāki par 1/6;

43.3. pārējos ceļos – ne stāvāki par 1/9, simetriskajām pārmijām – ne stāvāki par 1/4,5.

44. Platsliežu centralizētu pārmiju, kurai ir lokanie asmeņi un krustenis, ne stāvāks par 1/11, un kura atrodas galvenajā ceļā vai vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā, kur vilcienu ātrums ir 100 km stundā un vairāk, aprīko ar asmeņu stāvokļa papildu kontrolierīcēm.

45. Aizliegts ekspluatēt platsliežu pārmiju un ceļu krustojumu, ja ir kaut viens no šādiem bojājumiem:

45.1. atvienoti pārmijas asmeņi un krusteņa kustīgās serdes vilktņi;

45.2. pārmijas asmens nepiegulst rāmjsliedei vai krusteņa kustīgā serde nepiegulst spārnsliedei 4 mm un vairāk (asmens un serdes nepiegulšana mērāma pretim pārmijas pirmajam vilktnim, bet, ja smailā krusteņa kustīgās serdes vilktņa stiprinājums atrodas pirms krusteņa serdes smailes, – krusteņa serdes smailē);

45.3. izdrupis pārmijas asmens vai krusteņa kustīgā serde, kas var izraisīt riteņa uzmalas uzbraukšanu sliedei;

45.4. pārmijas asmens vai krusteņa kustīgās serdes izdrupuma garums ir:

45.4.1. galvenajā ceļā – 200 mm un vairāk;

45.4.2. vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā – 300 mm un vairāk;

45.4.3. pārējos ceļos – 400 mm un vairāk;

45.5. asmens pazeminājums pret rāmjsliedi vai kustīgās serdes pazeminājums pret spārnsliedi ir 2 mm un vairāk, mērot griezumā, kur asmens galviņas vai kustīgās serdes virsmas platums ir 50 mm un vairāk;

45.6. ja attālums starp krusteņa serdes darba šķautni un pretsliedes galviņas darba šķautni ir mazāks par 1472 mm;

45.7. ja attālums starp pretsliedes un spārnsliedes galviņu darba šķautnēm ir lielāks par 1435 mm;

45.8. asmens vai rāmjsliedes lūzums un krusteņa (serdes, spārnsliedes vai pretsliedes) lūzums;

45.9. pārrauta pretsliedes bultskrūve (vienbultas ieliktnī) vai abas bultskrūves (divbultu ieliktnī).

46. Ja būvē jaunu vai rekonstruē esošu galveno platsliežu ceļu, gulšņu skaits uz 1 km ir:

46.1. taisnē un līknē ar rādiusu 1200 m un vairāk – vismaz 1840;

46.2. līknē ar rādiusu līdz 1200 m – vismaz 2000.

47. Līdz platsliežu galvenā ceļa pārbūvei ceļam ir vismaz 1600 gulšņu uz 1 km.

48. Platsliežu ceļam renes minimālais platums starp sliedes iekšējo šķautni un autoceļa vai pārejas segumu ir 75 mm, bet maksimālais – 110 mm. Šādas renes minimālais dziļums ir 45 mm.

49. Ceļazīmi platsliežu ceļam uzstāda ne tuvāk par 3100 mm no malējā ceļa ass.

50. Šaursliežu divceļu līnijā attālums starp ceļu asīm ceļa taisnēs nav mazāks par 3000 mm.

51. Stacijā attālums starp blakus šaursliežu ceļu asīm ceļa taisnēs ir ne mazāks par 4000 mm, bet mazāk svarīgos ceļos un kravas pagalmu ceļos – ne mazāks par 3600 mm.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

52. Šaursliežu ceļa aizsargstrupceļa lietderīgais garums ir vismaz 25 m.

53. Zemes klātnes augšdaļas platums šaursliežu ceļa taisnēs ir vismaz 3200 mm vienceļa līnijā un 6200 mm divceļu līnijā.

54. Minimālais zemes klātnes augšmalas platums šaursliežu ceļam ir 200 mm no katras ceļa puses.

55. Šaursliežu ceļa līknē, kur rādiuss ir mazāks par 300 m, zemes klātni paplašina atbilstoši tehniskajām prasībām.

56. Ceļa platums šaursliežu ceļam, mērot starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm 7 mm zemāk par sliedes galviņas virsmu ar pieļaujamo atkāpi 4 mm paplašinājumā un 2 mm sašaurinājumā, ir:

56.1. taisnē un līknēs ar rādiusu no 300 m – 750 mm;

56.2. līknēs ar rādiusu no 201 līdz 299 m – 755 mm;

56.3. līknēs ar rādiusu no 100 līdz 200 m – 760 mm;

56.4. līknēs ar rādiusu, kas mazāks par 100 m, – 764 mm.

57. Aizliegts ekspluatēt šaursliežu ceļu, ja ceļa platums ir lielāks par 768 mm un mazāks par 748 mm.

58. Šaursliežu ceļa taisnēs visā to garumā sliežu galviņu virsmas uztur vienā līmenī vai arī vienas sliedes galviņu virsmu uztur 3 mm augstāk par otru.

59. Ārējās sliedes paaugstinājumu šaursliežu ceļa līknēs nosaka atbilstoši līknes rādiusam un dzelzceļa satiksmes ātrumam. Šis paaugstinājums nedrīkst pārsniegt 60 mm.

60. Šaursliežu pārmijām ir šādu marku krusteņi:

60.1. galvenajos ceļos un pasažieru vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos – ne stāvāki par 1/8;

60.2. pārējos ceļos – ne stāvāki par 1/5.

61. Aizliegts ekspluatēt šaursliežu pārmiju un ceļu krustojumu, kuriem ir kaut viens no šādiem bojājumiem:

61.1. atvienoti pārmiju asmeņi un krusteņu kustīgās serdes vilktņi;

61.2. pārmijas asmens nepiegulst rāmjsliedei vai krusteņa kustīgā serde nepiegulst spārnsliedei 3 mm un vairāk (asmens un serdes nepiegulšana mērāma pretim pirmajam vilktnim, bet, ja smailā krusteņa kustīgās serdes vilktņa stiprinājums atrodas pirms krusteņa serdes smailes, – krusteņa serdes smailē);

61.3. izdrupis pārmiju asmens vai kustīgā serde, kas var izraisīt riteņa uzmalas uzbraukšanu sliedei;

61.4. pārmiju asmens vai kustīgās serdes izdrupuma garums ir:

61.4.1. galvenajos ceļos – 125 mm un vairāk;

61.4.2. pārējos ceļos – 150 mm un vairāk;

61.5. asmens pazeminājums pret rāmjsliedi vai kustīgās serdes pazeminājums pret spārnsliedi ir 2 mm un vairāk, mērot griezumā, kur sākas asmens galviņas virsmas vertikālais noēvelējums;

61.6. attālums starp krusteņa serdes darba šķautni un pretsliedes galviņas darba šķautni ir mazāks par 716 mm;

61.7. attālums starp pretsliedes un spārnsliedes galviņu darba šķautnēm ir lielāks par 680 mm;

61.8. asmens vai rāmjsliedes lūzums un krusteņa (serdes, spārnsliedes vai pretsliedes) lūzums;

61.9. pārrauta pretsliedes bultskrūve (vienbultas ieliktnī) vai abas bultskrūves (divbultu ieliktnī).

62. Aizliegts ekspluatēt šaursliežu pārmiju un ceļu krustojumu:

62.1. ja 19 kg uz 1 m un vieglāku sliežu rāmjsliedes vertikālais nodilums:

62.1.1. galvenajā ceļā ir lielāks par 4 mm;

62.1.2. vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā ir lielāks par 5 mm;

62.1.3. pārējos ceļos ir lielāks par 6 mm;

62.2. ja 19 kg uz 1 m un vieglāku sliežu krusteņa serdes vertikālais nodilums vietā, kur tās šķērsgriezuma platums ir 40 mm:

62.2.1. galvenajā un vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā ir lielāks par 4 mm;

62.2.2. pārējos ceļos ir lielāks par 5 mm;

62.3. ja 24 kg uz 1 m un smagāku sliežu rāmjsliedes vertikālais nodilums:

62.3.1. galvenajā ceļā ir lielāks par 6 mm;

62.3.2. vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā ir lielāks par 7 mm;

62.3.3. pārējos ceļos ir lielāks par 8 mm.

(MK 26.04.2011. noteikumu Nr.316 redakcijā)

63. Šaursliežu ceļam ir vismaz 1320 gulšņi uz 1 km.

64. Ceļazīmi šaursliežu ceļam uzstāda ne tuvāk par 2000 mm no malējā ceļa ass.

65. Šaursliežu ceļam renes minimālais platums starp sliedes iekšējo šķautni un autoceļa vai pārejas segumu ir 60 mm, bet maksimālais – 80 mm. Šādas renes minimālais dziļums ir 35 mm.

66. Signāli nodrošina dzelzceļa satiksmes drošību, kā arī vilcienu kustības un manevru precīzu organizāciju.

67. Pastāvīgo (stacionāro) signālierīču izvietošanas shēmas, kā arī staciju pārmiju, signālu un maršrutu savstarpējās atkarības tabulas izstrādā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. Normālo pārmiju stāvokli atkarības tabulās norāda ar plusa zīmi.

(Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.316)

68. Par signālierīces signālu skaidru uztveramību ir atbildīgs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, pārvadātājs vai ritošā sastāva lietotājs, kura pārziņā ir signālierīce.

69. Dzelzceļa infrastruktūras tuvumā aizliegts novietot priekšmetus, kas var būt saprasti kā signāli vai var traucēt signālu pareizu uztveri.

70. Signāla rīkojuma vai norādījuma nozīme ir atkarīga no redzes signāla krāsas, veida, stāvokļa un signālrādījumu skaita.

71. Signalizācijā lieto šādas signālu pamatkrāsas:

71.1. zaļā – atļauj vilcienu kustību ar noteikto ātrumu;

71.2. dzeltenā – atļauj vilcienu kustību ar gatavību apstāties;

71.3. sarkanā – pavēl apstāties;

71.4. mēnessbaltā – atļauj veikt manevrus;

71.5. zilā – aizliedz veikt manevrus.

72. Redzes signālu padošanai lieto šādas signālierīces:

72.1. luksoforus;

72.2. signāllukturus;

72.3. signālkarodziņus;

72.4. signālrādītājus;

72.5. signālzīmes.

73. Pārnēsājamās signālierīces redzes signālu padošanai ir:

73.1. taisnstūra formas signālzīmes, kuru abas puses nokrāsotas sarkanā krāsā vai arī viena puse sarkanā, bet otra – baltā krāsā;

73.2. kvadrātveida signālzīmes dzeltenā krāsā (otrā puse zaļā krāsā);

73.3. sarkana uguns signāllukturī uz kārts;

73.4. sarkani signālkarodziņi uz kārts.

74. Redzes signālus iedala:

74.1. dienas signālos – kurus padod diennakts gaišajā laikā (dienā). Šo signālu padošanai lieto signālzīmes, signālkarodziņus un signālrādītājus;

74.2. nakts signālos – kurus padod diennakts tumšajā laikā (naktī). Šo signālu padošanai lieto rokas un vilcienu signāllukturus, signāllukturus kārtīs un signālrādītāju noteiktas krāsas ugunis;

74.3. diennakts signālos – kurus vienādi padod dienā un naktī. Šo signālu padošanai lieto noteiktas krāsas luksoforu ugunis, maršrutu un citus gaismas signālrādītājus un signālzīmes.

75. Nakts redzes signālus lieto dienā, ja dienas apstāšanās signālu redzamība ir mazāka par 1000 m, ātruma samazināšanas signālu redzamība mazāka par 400 m un manevru signālu redzamība mazāka par 200 m.

76. Dzirdes signālā rīkojuma vai norādījuma nozīme ir atkarīga no dzirdes signālu skaita un skaņas ilguma, kā arī no dažāda ilguma skaņu kombinācijas. Dzirdes signālu padod saskaņā ar šo noteikuma 2.pielikumā noteiktajām prasībām.

77. Dzirdes signālus dzelzceļa satiksmē padod ar signālierīcēm: vilces līdzekļu, motorvagonu vilcienu un drezīnu svilpēm, sirēnām, signāltaurēm, rokas svilpēm un petardēm.

78. Pilsētās un apdzīvotās vietās pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā saraksta vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) dzirdes signālus padod ar mazāka skaļuma svilpēm, izņemot gadījumus, ja rodas draudi uzbraukt cilvēkiem vai šķērslim.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

79. Dzirdes signāliem manevru vadītājs izmanto rokas svilpi.

80. Petardes sprādziens liek vilces līdzekļa vadītājam nekavējoties apturēt ritošo sastāvu.

81. Dzirdes signālus izmanto diennakts gaišajā un tumšajā laikā.

82. Vilcienam braucot divjūgā un ar palīglokomotīvi vilcienu stumjot vilciena beigās, otrā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) atkārto visus dzirdes signālus pēc tam, kad tos ir devis priekšējās lokomotīves vadītājs.

83. Ja ir nodrošināti radiosakari, braucot divjūgā un ar palīglokomotīvi vilciena beigās, dzirdes signālus var aizstāt ar radiosarunām starp vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem).

84. Manevru signālus vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) atkārto ar vilces līdzekļa svilpi, tā apstiprinot signālu pieņemšanu izpildei.

85. Vēstījuma signālu – vienu garu vilces līdzekļa svilpienu – padod:

85.1. vilcienam tuvojoties stacijai, ceļa postenim, pieturas punktam, pārnēsājamam un rokas signālam, kas prasa ātruma samazināšanu, signālzīmei "Svilpe" (3.pielikuma 7.punkts), ieraktnei, ceļa līknei, pārejai, pārbrauktuvei, noceļamā ritošā sastāva vienībai;

85.2. vilcienam tuvojoties darba vietai, sākot no kilometra, kas ir pirms brīdinājumā uzrādītā kilometra, neatkarīgi no pārnēsājamo signālu esības;

85.3. uztverot rokas signālu "Nolaist strāvas noņēmēju" (4.pielikuma 10.punkts), ko padod signālists;

85.4. tuvojoties cilvēkiem, kuri atrodas uz ceļa;

85.5. vilcieniem satiekoties divceļu posmos. Pirmo signālu dod, tuvojoties pretimbraucošajam vilcienam, otro signālu – tuvojoties pretimbraucošā vilciena beigu daļai;

85.6. pirms vilciena gaitas uzsākšanas.

86. Miglā, sniegputenī un citos nelabvēlīgos laikapstākļos, kas samazina redzamību, vēstījuma signālu atkārto vairākas reizes.

87. Manevru vadītājs, kurš ir pārtraucis manevrus, pieņemot vilcienu, signālists un pārmijnieks pēc vēstījuma signāla saņemšanas katrs savā darba iecirknī pārbauda, vai ir nodrošināta vilciena kustības drošība.

88. Vēstījuma signālu par nepāra vilciena tuvošanos padod ar vienu garu skaņas signālu, par pāra vilciena tuvošanos – ar diviem gariem skaņas signāliem. Šos signālus par vilciena tuvošanos padod ceļu un inženiertehnisko būvju apgaitnieks, darbu vadītājs vai darbinieks, kurš pavada noceļamos remonttorņus un truļus.

89. Modrības signālu ar vienu īsu un vienu garu vilces līdzekļa lielā skaļuma svilpienu padod un periodiski atkārto:

89.1. tuvojoties garāmejas luksoforam, kurā ir sarkana uguns, kam ir nosacīti atļaujošs signāls, un braucot tālāk pa blokposmu;

89.2. braucot garām garāmejas luksoforam, pēc apstāšanās pirms luksofora, kurā ir sarkana uguns, nesaprotams signāls vai kura ugunis ir nodzisušas, un braucot tālāk pa blokposmu;

89.3. tuvojoties ieejas luksoforam ar aicinājuma signālu un citos gadījumos, pieņemot vilcienu stacijā ar ieejas luksofora aizliedzošu signālu vai nodzisušām pamatugunīm;

89.4. pieņemot vilcienu no posma nepareizā ceļa, ja uz šī ceļa nav ieejas luksofora, un braucot tālāk pa stacijas pārmijkopu.

90. Posmos dzirdes signālus "Radiācijas briesmas" vai "Ķīmiskā trauksme" ar vilces līdzekļu svilpi vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) padod
2–3 minūtes ilgi.

91. Ja ir dzelzceļa radiotranslācijas tīkls, par radiācijas vai ķīmiskām briesmām paziņo pa šo tīklu.

92. Luksoforus pēc uzstādīšanas vietas iedala:

92.1. ceļa luksoforos – uzstāda ceļa labajā pusē dzelzceļa satiksmes virzienā, izņemot noteikumos minētos gadījumus, vai virs ceļa ass, ko šie luksofori norobežo;

92.2. lokomotīvju luksoforos – uzstāda vilces līdzekļu vadības kabīnē.

93. Pēc konstrukcijas veida ceļa luksoforus iedala:

93.1. mastu luksoforos;

93.2. pundurluksoforos;

93.3. luksoforos, kurus novieto uz tiltiņiem un konsolēm.

94. Lokomotīvju luksofora rādījumi ir skaidri redzami vilces līdzekļa vadītajam (mašīnistam) un viņa palīgam.

95. Ceļa luksofora signāla pamatnozīme neatkarīgi no to novietošanas vietas un lietošanas veida ir šāda:

95.1. viena zaļa uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu;

95.2. viena dzeltena mirgojoša uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu, nākamajā luksoforā ir atļaujošs signāls, kas liek braukt tam garām ar samazinātu ātrumu;

95.3. viena dzeltena uguns – atļauts braukt, gatavojoties apstāties, nākamajā luksoforā ir aizliedzošs signāls;

95.4. divas dzeltenas ugunis, no kurām augšējā ir mirgojoša, – atļauts braukt garām luksoforam ar samazinātu ātrumu, vilciens uz pārmijas novirzās pa sānu ceļu, nākamajā luksoforā ir atļaujošs signāls;

95.5. divas dzeltenas ugunis – atļauts braukt garām luksoforam ar samazinātu ātrumu, gatavojoties apstāties pirms nākamā luksofora, vilciens uz pārmijas novirzās pa sānu ceļu;

95.6. sarkana uguns – Stāt! Aizliegts braukt garām luksoforam.

96. Ceļa luksoforus atkarībā no lietošanas veida iedala:

96.1. ieejas luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) no posma iebraukt stacijā;

96.2. izejas luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izbraukt no stacijas uz posmu;

96.3. maršruta luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt no viena stacijas rajona uz otru;

96.4. garāmejas luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt no viena blokposma uz otru;

96.5. aizsega luksoforos – kas norobežo dzelzceļu krustojumus vienā līmenī ar citiem dzelzceļiem, tramvaja sliežu ceļiem un trolejbusu līnijām, kā arī norobežo paceļamos tiltus;

96.6. aizsprosta luksoforos – kas vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) liek apstāties, ja ir apdraudēta kustības drošība uz pārbrauktuvēm un uz lielām dzelzceļa inženiertehniskām būvēm, kā arī stacijās norobežo vagonu sastāvus apskates un remonta laikā;

96.7. brīdinājuma luksoforos – kas brīdina par pamatluksofora (ieejas, garāmejas, aizsprosta un aizsega) rādījumu;

96.8. atkārtojuma luksoforos – kas informē par izejas vai maršruta luksofora atļaujošu signālu un uzkalna luksofora signālu, ja vietējo apstākļu dēļ pamatluksofora redzamība nav nodrošināta;

96.9. manevru luksoforos – kas atļauj vai aizliedz veikt manevrus;

96.10. uzkalnu luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vagonu nolaišanu no uzkalna.

97. Viens ceļa luksofors var veikt vairāku ceļa luksoforu funkcijas.

98. Ceļa luksoforus apzīmē:

98.1. ieejas luksoforu – atkarībā no vilciena kustības virziena apzīmē ar burtu "N" (nepāra) vai "P" (pāra);

98.2. izejas luksoforu – atkarībā no vilciena kustības virziena apzīmē ar burtu "N" (nepāra) vai "P" (pāra) un ciparu, kas norāda ceļa numuru, ko luksofors norobežo;

98.3. maršruta luksoforu – atkarībā no vilcienu kustības virziena apzīmē ar burtiem "NM" (nepāra maršruta) vai "PM" (pāra maršruta) un ciparu, kas norāda ceļa numuru, ko luksofors norobežo;

98.4. garāmejas luksoforu – atkarībā no vilcienu kustības virziena apzīmē ar pāra vai nepāra cipariem, kas norāda luksofora kārtas numuru katrā blokposmā un secībā, sākot no ieejas luksofora;

98.5. manevru luksoforu – apzīmē ar burtu "M" un atkarībā no atrašanās vietas stacijas pāra vai nepāra daļā – ar pāra vai nepāra ciparu.

99. Ja stacijā vilcienus var pieņemt vai nosūtīt dažādos vilcienu kustības pāra vai nepāra virzienos, ieejas, izejas un maršruta luksofora apzīmējuma burtu daļu papildina ar burtu, kas norāda vilcienu kustības virzienu.

100. Luksoforos lieto pastāvīgi degošas vai pastāvīgi nedegošas, kā arī nemirgojošas un mirgojošas (periodiski iedegas un dziest) ugunis.

101. Iecirknī, kurš aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu ar pastāvīgi nedegošām luksoforu ugunīm, garāmejas luksofora pastāvīgi nedegošas ugunis iedegas, kad ritošais sastāvs iebrauc blokposmā, kas atrodas pirms šī luksofora, un nodziest, kad ritošais sastāvs izbrauc no garāmejas luksofora norobežojamā blokposma.

102. Vietās, kur dzelzceļa satiksmes drošību apdraud kādi apstākļi, var lietot aizsprosta luksoforus un to brīdinājuma luksoforus ar pastāvīgi degošām ugunīm.

103. Ja ir bojāta vadības sistēma, luksofors automātiski pārslēdzas uz aizliedzošu signālu, bet brīdinājuma luksofors uz tādu signāluguni, kas atbilst pamatluksofora aizliedzošajam signālam.

104. Iecirknī ar automātiskās bloķēšanas sistēmu garāmejas luksofora signāluguns pamatstāvoklis ir atļaujošs, bet ieejas, maršrutu un izejas luksoforos – aizliedzošs.

105. Iecirknī, kur ieejas, maršrutu un izejas luksoforus var pārslēgt automātiskajā darbībā vilcienu izbraukšanai caur staciju pa galvenajiem ceļiem, signāluguns pamatstāvoklis, luksoforam darbojoties automātiski, ir atļaujošs.

106. Iecirknī, kas nav aprīkots ar automātisko bloķēšanu, ieejas, izejas un maršruta luksoforu signāluguns pamatstāvoklis ir aizliedzošs.

107. Luksoforu signālu skaidrojums noteikts šo noteikumu 5.pielikumā.

108. Atļauts uzstādīt grupas izejas un maršruta luksoforus ceļu grupai, izņemot ceļus, pa kuriem vilcieni izbrauc cauri stacijai bez apstāšanās. Šādu grupas izejas un maršruta luksoforu papildina ar zaļas krāsas maršruta rādītāju (5.pielikuma 28.punkts), kas norāda ceļa numuru, no kura vilcienam atļauts aizbraukt. Zaļas krāsas maršruta rādītājus lieto arī ceļa numura norādīšanai, no kura atļauts braukt manevru sastāvam, ja izejas vai maršruta luksoforā ir mēnessbalta uguns.

109. Aicinājuma signāls – viena mēnessbalta mirgojoša uguns – atļauj vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt garām luksoforam ar sarkanu signālu vai nodzisušu signālu un turpināt kustību līdz nākamajam luksoforam vai līdz ceļa kontrolstabiņam, ja ritošo sastāvu pieņem uz ceļa, kuram nav izejas vai maršruta luksofora. Ritošā sastāva ātrums nedrīkst pārsniegt 20 km/h, un vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) jābūt gatavam nekavējoties apstāties, ja radīsies šķēršļi tālākai kustībai.

110. Aicinājuma signālu var ieslēgt ieejas, maršruta un izejas (izņemot grupas) luksoforā. Aicinājuma signāla izmantošanas tehniskā sistēma nepieļauj signāla pastāvīgu ieslēgšanu.

111. Ja nepieciešams norādīt vilciena pieņemšanas ceļu vai vilciena un manevru sastāva braukšanas virzienu, lieto uz luksoforu masta vai uz atsevišķa masta novietotus gaismas maršruta rādītājus (stāvokļa, ciparu vai burtu).

112. Uz ieejas luksofora vai uz atsevišķa masta vilciena pieņemšanas maršrutā uzstādīts baltas krāsas maršruta rādītājs (5.pielikuma 27.punkts) ar iedegtu "S" burtu signalizē, ka vilcienu pieņem strupceļā, bet elektrificētajos iecirkņos šāds rādītājs ar "E" burtu signalizē, ka vilciena pieņemšanas maršruts ir elektrificēts.

113. Lai norādītu ceļa numuru, no kura var nosūtīt vilcienu, uz grupas izejas un maršrutu luksofora uzstāda zaļas krāsas maršruta rādītāju (5.pielikuma 28.punkts).

114. Nosūtīt vilcienu posmā ar aicinājuma signālu izejas luksoforā var uz divceļu posma pareizo ceļu, kas aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu.

115. Izejas luksofora ugunis var papildināt ar baltas krāsas gaismas maršruta rādītāju:

115.1. ar divpusēju automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkota divceļu iecirkņa izejas luksoforam;

115.2. ja norāda ar ceļa bloķēšanas sistēmu aprīkotu atzarojumu (posmu), uz kuru nosūta vilcienu;

115.3. ja ar bloķēšanas sistēmu aprīkotā daudzceļu posmā norāda ceļu, uz kuru nosūta vilcienu.

116. Ja izejas luksoforā nav baltas krāsas gaismas maršruta rādītāja, atļauju vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt uz šo noteikumu 115.punktā norādīto atzarojumu (posmu), daudzceļu posma ceļu vai divceļu iecirkņa nepareizo ceļu var dot ar signālu – divas zaļas ugunis izejas luksoforā. Šāds signāls norāda, ka ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā posmā priekšā ir vismaz divi brīvi blokposmi, bet ar pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkots posms ir brīvs līdz nākamajai stacijai.

117. Ja vilcienu nosūta uz nepareizo ceļu posmā, kas aprīkots ar divpusēju automātiskās bloķēšanas sistēmu, baltas krāsas gaismas maršruta rādītāja vai signāla – divas zaļas ugunis – lietošana izejas luksoforā ir obligāta.

117.¹ Ja divceļu posmā, kas aprīkots ar vienvirziena automātiskās bloķēšanas sistēmu, vilcienu nosūta uz nepareizo ceļu, kurā vilcienu kustība organizēta, lietojot automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīces, izejas luksoforā lieto signālu – viena dzeltena mirgojoša uguns un viena mēnessbalta uguns (5. pielikuma 14.¹ punkts). Ekspluatācijā esošajām signalizācijas sistēmām cita signāla lietošana pieļaujama tikai līdz signalizācijas sistēmas rekonstrukcijai.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

118. Stacijā, kur ceļam ir izejas luksofors, bet posma atzarojums nav aprīkots ar ceļa bloķēšanas sistēmu, atļauju braukt pa atzarojumu dod ar signālu – viena mēnessbalta uguns izejas luksoforā – un izsniedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) zizli, atslēgzizli vai ceļa atļaujas zīmi.

119. Maršruta luksoforu signālu pamatnozīme ir šāda:

119.1. viena zaļa uguns – atļauta kustība ar noteikto ātrumu, nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) ir atļaujošs signāls;

119.2. viena dzeltena uguns – atļauta kustība, gatavojoties apstāties, nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) ir aizliedzošs signāls;

119.3. sarkana uguns – Stāt! Aizliegts braukt garām luksoforam.

120. Atkarībā no maršruta luksofora atrašanās vietas lieto šādus signālus:

120.1. viena dzeltena mirgojoša uguns – atļauts braukt garām luksoforam ar noteikto ātrumu. Nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) ir atļaujošs signāls, kas liek tam braukt garām ar samazinātu ātrumu;

120.2. divas dzeltenas ugunis, no kurām augšējā mirgojoša, – atļauts braukt garām luksoforam ar samazinātu ātrumu, vilciens uz pārmijas novirzās pa sānu ceļu. Nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) ir atļaujošs signāls;

120.3. divas dzeltenas ugunis – atļauts braukt garām luksoforam ar samazinātu ātrumu, gatavojoties apstāties stacijā, vilciens uz pārmijas novirzās pa sānu ceļu. Nākamajā luksoforā ir aizliedzošs signāls;

120.4. viena zaļa mirgojoša uguns – vilciens drīkst braukt stacijā pa galveno ceļu ar noteikto ātrumu. Nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) ir atļaujošs signāls, kas liek braukt tam garām ar ātrumu, ne lielāku par 80 km/h (vilciens brauc ar novirzi pa pārmiju);

120.5. trīs dzeltenas ugunis – motorvagonu vilcienam, atsevišķai lokomotīvei, nenoceļamā tipa drezīnai atļauts braukt pa brīvo ceļa daļu ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h, un būt gatavai nekavējoties apstāties, ja radīsies šķēršļi tālākai kustībai.

121. Iecirknī, kas aprīkots ar četrzīmju signalizācijas automātiskās bloķēšanas sistēmu, garāmejas, ieejas, maršruta (pie galvenā ceļa) un izejas luksoforu signālu nozīme ir šāda:

121.1. viena zaļa uguns – priekšā ir brīvi trīs vai vairāki blokposmi;

121.2. viena dzeltena un viena zaļa uguns – priekšā brīvi divi blokposmi;

121.3. viena dzeltena uguns – priekšā brīvs viens blokposms;

121.4. sarkana uguns – Stāt! Aizliegts braukt garām luksoforam.

121.¹ Lai norādītu, ka vilciens brauc ar novirzi uz pārmijām ar 1/18 markas krusteni, ieejas, maršruta vai izejas luksoforu pirms šādas pārmijas papildina ar vienu zaļu spīdošu signālsvītru.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

122. Uz garāmejas luksofora masta, kas atrodas pirms ieejas luksofora, novieto gaismu atstarojošu signālzīmi (5.pielikuma 15.punkts).

123. Aizsega luksoforu signālu nozīme ir šāda:

123.1. viena zaļa uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu;

123.2. sarkana uguns – Stāt! Aizliegts braukt garām luksoforam.

124. Ar automātiskās bloķēšanas sistēmu neaprīkotā iecirknī vai iecirknī, kas aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu bez garāmejas luksoforiem, ieejas luksoforu un aizsega luksoforu priekšā novietoto brīdinājuma luksoforu signālu nozīme ir šāda:

124.1. viena zaļa uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu. Pamatluksoforā ir atļaujošs signāls;

124.2. viena dzeltena uguns – atļauts braukt, gatavojoties apstāties. Pamatluksoforā ir aizliedzošs signāls;

124.3. viena dzeltena mirgojoša uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu. Ieejas luksoforā ir atļaujošs signāls, kas liek braukt tam garām ar samazinātu ātrumu. Vilcienu pieņem uz stacijas sānceļa.

125. Atkārtojuma luksofors signalizē ar vienu zaļu uguni un norāda, ka izejas vai maršruta luksoforā ir atļaujošs signāls. Normālā stāvoklī atkārtojuma luksofora uguns nedeg un luksoforam signālnozīmes nav.

126. Pasažieru vilciens, kas pēc saraksta apstājas stacijā, var uzsākt gaitu tikai tad, ja atkārtojuma luksoforā ir zaļā uguns.

127. Iecirknī, kur, organizējot vilcienu kustību, lieto automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīces, lokomotīvju luksofora signālu nozīme ir šāda:

127.1. zaļa uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu, priekšā brīvi divi vai vairāki blokposmi;

127.2. dzeltena uguns – atļauts braukt ar samazinātu ātrumu, priekšā brīvs viens blokposms;

127.3. dzeltena uguns ar sarkanu – atļauts braukt, gatavojoties apstāties blokposmā, nākamais blokposms ir aizņemts.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

128. Iecirknī, kur, organizējot vilcienu kustību, lieto automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīces, vilcienam iebraucot aizņemtā blokposmā, lokomotīves luksoforā iedegas sarkana uguns.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

129. Manevru luksoforu signālu nozīme ir šāda:

129.1. viena mēnessbalta uguns – atļauts izdarīt manevrus;

129.2. viena zila uguns – aizliegts izdarīt manevrus.

130. Atļauju izdarīt manevrus var dot ar signālu – viena mēnessbalta uguns un nodzēsta sarkanā uguns izejas vai maršrutu luksoforā.

131. Atļauju braukt garām izejas un maršrutu luksoforiem, kuros ir sarkana uguns, manevru rajonā var dot arī ar signālu – viena mēnessbalta uguns grupas manevru luksoforos.

132. Vienceļa un ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā divceļu iecirkņa stacijā manevru luksoforā, kas novietots uz ieejas luksofora masta no stacijas puses, var lietot signālu – viena mēnessbalta uguns. Šāds signāls norāda, ka manevru sastāvam atļauts izbraukt aiz stacijas robežas.

133. Ar grupas manevru luksoforu, kas atļauj izdarīt manevrus noteiktā rajonā, var signalizēt gan vienā, gan abos virzienos.

134. Manevru luksoforā, ja tas nav novietots vilcienu kustības maršrutos, zilas uguns vietā var lietot sarkanu uguni.

135. Stacijā, kas aprīkota ar pārmiju un signālu elektrisko centralizāciju, manevru luksoforā var lietot signālu – divas mēnessbaltas ugunis. Šāds signāls atļauj izdarīt manevrus un norāda, ka ceļš, ko norobežo manevru luksofors, ir brīvs.

136. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajās stacijās laikā, kad neveic manevrus, atļauts lietot pastāvīgi neieslēgtus manevru signālus, kurus ieslēdz, veicot manevrus, vai kuri iedegas automātiski, ieslēdzot aizsprostsignalizāciju uz apsargājamas pārbrauktuves.

137. Šķirošanas uzkalna luksofora signālu nozīme ir šāda:

137.1. viena zaļa uguns – atļauts nolaist vagonus no uzkalna ar noteikto ātrumu;

137.2. viena dzeltena uguns – atļauts nolaist vagonus no uzkalna ar samazinātu ātrumu;

137.3. viena dzeltena un viena zaļa uguns – atļauts nolaist vagonus no uzkalna ar ātrumu intervālā starp noteikto un samazināto ātrumu;

137.4. sarkana uguns – Stāt!;

137.5. baltas krāsas zīme "A" gaismas signālrādītājā vienlaikus ar sarkano uguni – atstumt vagonus no uzkalna atpakaļ uz pieņemšanas parka ceļiem vai uz izvilkšanas ceļa.

138. Ja uzkalna luksofora signāla redzamība nav nodrošināta, lai informētu vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) par tā signālu, lieto atkārtojuma luksoforus vai uzkalnu automātisko lokomotīvju signalizāciju.

139. Atkārtojuma luksofors un lokomotīvju luksofori signalizē ar tiem pašiem signāliem, ar kuriem signalizē uzkalna pamatluksofors.

140. Ceļa taisnajā iecirknī ieejas, brīdinājuma un garāmejas luksofora, aizsprosta luksofora un aizsega luksofora sarkanā, dzeltenā un zaļā signāluguns dienā un naktī no tuvojošās vilciena vilces līdzekļa vadības kabīnes ir skaidri saredzama vismaz 1000 m attālumā.

141. Ceļa līknē ieejas, brīdinājuma un garāmejas luksofora, aizsprosta luksofora un aizsega luksofora sarkanā, dzeltenā un zaļā signāluguns, kā arī luksoforu signālsvītras no tuvojošās vilciena lokomotīves vadības kabīnes ir skaidri saredzamas vismaz 400 m attālumā. Pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā saraksta stipri šķēršļotā apvidū (dziļas ieraktnes) ir pieļaujams, ka minētie signāli redzami vismaz 200 m attālumā.

142. Galvenā ceļa izejas un maršruta luksofora signāluguns ir skaidri saredzama vismaz 400 m attālumā.

143. Sānceļu izejas un maršruta luksofora, kā arī aicinājuma signālu un manevru luksofora uguns ir skaidri saredzama vismaz 200 m attālumā.

144. Maršruta rādītāji un citi gaismas rādītāji ir skaidri saredzami vismaz 100 m attālumā.

145. Ceļa luksoforus uzstāda tādā veidā, lai no vilciena to signālugunis nevarētu uztvert kā signālugunis, kas attiecas uz blakus ceļiem.

146. Aizsprosta luksoforus un to brīdinājuma luksoforus, kurus uzstāda posmā vilcienam, kas brauc pa nepareizo ceļu, var novietot vilcienu kustības virziena kreisajā pusē.

147. Ja būvju tuvinājuma gabarīts nepieļauj uzstādīt ieejas luksoforus vilcieniem, kuri brauc pa nepareizo ceļu, vilcienu kustības virziena labajā pusē, luksoforus pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā saraksta novieto vilcienu kustības virziena kreisajā pusē.

148. Ja būvju tuvinājuma gabarīts nepieļauj uzstādīt maršruta un manevru luksoforus dzelzceļa satiksmes labajā pusē, pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā saraksta pieļaujama šo luksoforu novietošana dzelzceļa satiksmes virziena kreisajā pusē.

149. Ieejas un garāmejas luksofora un aizsega luksofora priekšā uzstāda brīdinājuma luksoforu. Iecirknī ar automātisko bloķēšanu katrs garāmejas luksofors ir brīdinājuma luksofors attiecībā pret nākamo luksoforu.

150. Iecirknī, kas aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmas trīszīmju signalizāciju, attālums starp blakus esošiem viena virziena luksoforiem ir ne mazāks par attiecīgajai vietai noteikto dienesta bremzēšanas ceļa garumu, ja vilciens brauc ar maksimālo ātrumu (ne vairāk par 120 km stundā pasažieru vilcieniem un 80 km stundā kravas vilcieniem), un ne mazāks par pēkšņas bremzēšanas ceļa garumu, ņemot vērā attālumu, ko vilciens nobrauc laikā, kāds nepieciešams, lai automātiskās lokomotīvju signalizācijas un autostopa ierīces iedarbotos uz vilciena bremzēšanas sistēmu.

151. Iecirknī, kur signālu redzamības attālums ir mazāks par 400 m, kā arī iecirknī, ko no jauna aprīko ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, attālums starp blakus esošiem viena virziena luksoforiem ir vismaz 1000 m.

152. Iecirknī, kur ir automātiskās bloķēšanas sistēma ar trīszīmju signalizāciju, tā paša virziena atsevišķus luksoforus var novietot attālumā, kas ir mazāks par nepieciešamo bremzēšanas ceļa garumu. Uz šāda luksofora un uz tā priekšā novietotā brīdinājuma luksofora uzstāda attiecīgus gaismas rādītājus (5.pielikuma 14.punkts). Stacijā šādus gaismas rādītājus lieto, ja attālums starp galvenā ceļa blakus esošajiem luksoforiem (ieejas, maršruta, izejas) ir mazāks par bremzēšanas ceļa garumu.

152.¹ Ja iecirknī, kas aprīkots ar automātisko lokomotīvju signalizāciju, attālums starp stacijas galvenā ceļa maršruta un izejas luksoforu ir mazāks par nepieciešamo bremzēšanas ceļa garumu, ieejas luksoforā drīkst lietot četrzīmju signalizāciju. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izveido šādu staciju un luksoforu sarakstu.

(MK 26.04.2011. noteikumu Nr.316 redakcijā)

153. Iecirknī ar sevišķi intensīvu piepilsētas vilcienu kustību, kur nepieciešami blokposmi, kas ir īsāki par trīszīmju signalizācijai noteikto minimālo garumu, kā arī iecirknī, kur ir paredzēta pasažieru vilcienu kustība ar ātrumu, lielāku par 120 km stundā, un kravas vilcienu kustība ar ātrumu, lielāku par 80 km stundā, ierīko automātiskās bloķēšanas sistēmu ar četrzīmju signalizāciju. Sevišķi intensīvu vilcienu kustību raksturo pasažieru un kravas vilcienu skaits (kopumā), kas pēc vilcienu kustības grafika divceļu iecirknī pārsniedz 70 vilcienpārus diennaktī un vienceļa iecirknī – 33 vilcienpārus diennaktī.

154. Iecirknī, kur ir automātiskās bloķēšanas sistēma ar trīszīmju signalizāciju un kur pasažieru vilcieni brauc ar ātrumu, lielāku par 120 km stundā, vai kravas vilcieni ar ātrumu, lielāku par 80 km stundā, šo vilcienu kustība ar maksimālo ātrumu atļauta, lokomotīvju luksoforā degot zaļajai signālugunij, ja dienesta bremzēšana nodrošina vilciena apstāšanos pie luksofora, kurā ir aizliedzošs signāls, pēc lokomotīves luksofora zaļās signāluguns nomaiņas uz dzelteno.

155. Iecirknī ar pusautomātisko bloķēšanu attālums starp ieejas, maršruta un izejas luksoforiem nav mazāks par attiecīgajai vietai noteikto dienesta bremzēšanas ceļa garumu, ja vilciens brauc ar maksimālo ātrumu. Ja šāds iecirknis ir aprīkots ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīcēm, attālums starp ieejas, maršruta un izejas luksoforiem nav mazāks par pēkšņās bremzēšanas ceļa garumu, ņemot vērā attālumu, ko vilciens nobrauc laikā, kāds nepieciešams, lai automātiskās lokomotīvju signalizācijas un autostopa ierīces iedarbotos uz vilciena bremzēšanas sistēmu.

156. Iecirknī, kas nav aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, brīdinājuma luksofora attālums no pamatluksofora nav mazāks par attiecīgajai vietai noteikto pēkšņas bremzēšanas ceļa garumu, ja vilciens brauc ar maksimālo ātrumu.

157. Ja posms nav aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, bet tā tuvošanās iecirknis ir aprīkots ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīcēm, brīdinājuma luksofora attālums no pamatluksofora nav mazāks par pēkšņas bremzēšanas ceļa garumu, ja vilciens brauc ar maksimālo ātrumu, ņemot vērā attālumu, ko vilciens nobrauc laikā, kāds nepieciešams, lai automātiskās lokomotīvju signalizācijas un autostopa ierīces iedarbotos uz vilciena bremzēšanas sistēmu.

158. Ieejas luksoforu uzstāda ne tuvāk par 50 m no pirmās pārmijas, nosakot šo attālumu no pārmijas asmens, ja tā ir pretasmens pārmija, vai no kontrolstabiņa, ja tā ir paasmens pārmija. Elektrificētā iecirknī ieejas luksoforu un signālzīmi "Stacijas robeža" (3.pielikuma 16.punkts) uzstāda pirms gaisa atstarpēm no posma puses, kas atdala posma kontakttīklu no stacijas kontakttīkla.

159. Stacijā, kur nosūtīšanas ceļa garums nav pietiekams (vilces līdzeklis atrodas aiz izejas luksofora), pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā saraksta luksofora pretējā pusē novieto papildu atkārtotājgalviņu, kas atkārto izejas luksofora atļaujošo signālu.

160. Automātiskās bloķēšanas sistēmas garāmejas luksoforu uzstāda uz robežas starp blokposmiem. Divceļu posmā, ja vilcienu kustība pa nepareizo ceļu ir organizēta ar lokomotīves luksofora signālugunīm, blokposma robeža ir automātiskās bloķēšanas sistēmas luksofors, kas uzstādīts vilcienu kustībai pa pareizo ceļu.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

161. Rokas signālu padod saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

162. Rokas signāllukturi ar dzeltenu uguni lieto tikai stacijas robežās.

163. Stacijas dežurantam, sagaidot un pavadot vilcienus stacijās, kas noteiktas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sarakstā, ir galvassega ar virsmu sarkanā krāsā.

(MK 26.04.2011. noteikumu Nr.316 redakcijā)

164. Sagaidot pasažieru vilcienus, kuriem vilcienu sarakstā ir paredzēta apstāšanās, stacijas dežurants:

164.1. dienā rokas signālus nepadod;

164.2. naktī signalizē ar rokas signāllukturi, kurā ir balta uguns.

165. Ja vilciens brauc garām stacijai bez apstāšanās, rokas signālu padod tik ilgi, kamēr pienākošā vilciena vilces līdzeklis pabraucis garām stacijas dežurantam.

166. Ja radies kontakttīkla bojājums, kas nepieļauj elektriskajam ritošajam sastāvam braukt ar paceltu strāvas noņēmēju, dzelzceļa speciālists, kas konstatējis šādu bojājumu, iet 500 m gaidāmā vilciena virzienā un padod vilces līdzekļa vadītājam rokas signālu "Nolaist strāvas noņēmēju!" (4.pielikuma 10.punkts).

167. Elektriskā vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), ieraugot rokas signālu "Nolaist strāvas noņēmēju!", padod vēstījuma signālu, atslēdz elektroķēdē strāvu, nolaiž strāvas noņēmējus un brauc garām kontakttīkla bojājuma vietai. Pārliecinājies par kontakttīkla veselumu, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) paceļ strāvas noņēmējus un turpina gaitu.

168. Pārmijnieks un signālists no stacijas nosūtāmo vilcienu pavada šādi:

168.1. dienā – ar saritinātu dzeltenu signālkarodziņu;

168.2. naktī – ar baltu uguni rokas signāllukturī.

168.¹ Pārmijnieks un signālists stacijā vilcienu sagaida ar attiecīgu rokas signālu (4. pielikuma 4. un 6. punkts).

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

169. Apstāšanās signālu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) no vilciena padod šādi:

169.1. dienā – ar atritinātu sarkanu signālkarodziņu;

169.2. naktī – ar sarkanu uguni rokas signāllukturī.

170. Ja vilcienu kustība norit normāli, pasažieru vilcienam pēc stāvēšanas aizbraucot no stacijas, vilciena priekšnieka vagona un pēdējā vagona pavadoņi, (izņemot gadījumu, ja vilciens atiet no strupceļa) signalizē pasažieru platformas virzienā (līdz platformas galam) dienā ar saritinātu dzeltenu signālkarodziņu, naktī ar rokas signāllukturi, kurā ir balta uguns, bet pārējo vagonu pavadoņi, pasažieru vilcienam uzsākot kustību, aizver vagona sānu durvis un caur tambura logu vēro, vai netiek padoti signāli, braucot gar platformu.

171. Posmā ceļa un inženiertehnisko būvju apgaitnieks un pārbrauktuvju dežurants, ja ceļš ir brīvs, vilcienu sagaida ar attiecīgu rokas signālu (4.pielikuma 6.punkts).

172. Vietā, kas norobežota ar ātruma samazināšanas vai apstāšanās signāliem, apgaitnieki un pārbrauktuvju dežuranti vilcienus gan dienā, gan naktī sagaida ar signāliem, kas atbilst uz ceļa uzstādītajiem signāliem.

173. Signālzīmju un signālrādītāju nozīme ir noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

174. Normālā stāvoklī gaismas signālrādītājs nedeg, un tam nav signālnozīmes.

175. Ja pa radiosakariem nav saņemti citi stacijas dežuranta vai vilcienu dispečera norādījumi, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists):

175.1. plūdeni samazina ātrumu, lai pa ieejas pārmiju brauktu ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h, un pēc tam vilcienu aptur uz pieņemšanas ceļa neatkarīgi no izejas luksofora signāla - ja bukšu pārkaršanas signālrādītājā (3.pielikuma 38.punkts) ir baltas krāsas signālsvītras nepārtrauktā degšanas režīmā;

175.2. ar dienesta bremzēšanu aptur vilcienu ceļa posmā, ja iecirknis aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, paziņo par apstāšanos iepakaļ braucošo vilcienu vilces līdzekļa vadītājiem (mašīnistiem), apskata ritošo sastāvu un paziņo stacijas dežurantam (vilcienu dispečeram) par vilciena iebraukšanas iespēju stacijā vai pieprasa vagonu apskatītāju (lokomotīves remonta brigādi) - ja bukšu pārkaršanas signālrādītājā ir baltas krāsas signālsvītras mirgojošā degšanas režīmā.

176. Pārmiju virzienu rādītājam (3.pielikuma 15.punkts) ir šādi signāli:

176.1. ja pārmija pārvesta uz taisno ceļu – bultveida pārmiju virziena rādītājs ir vērsts ar šķautni taisnā ceļa virzienā;

176.2. ja pārmija pārvesta uz sānceļu – bultveida rādītājs ir vērsts ar šķautni sānceļa virzienā.

176.¹ Ceļa aizsprosta signālzīmi (3.pielikuma 8.punkts) uzstāda uz strupceļa atbalsta atbalstbrusas labajā galā, un tā signalizē tikai uz ceļa pusi.

(MK 26.04.2011. noteikumu Nr.316 redakcijā)

177. Signālrādītāju un signālzīmi izvieto tā, lai tie nepasliktinātu citu signālu redzamību.

178. Signālzīmju uzstādīšana notiek saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikuma prasībām.

179. Bukšu pārkaršanas gaismas signālrādītāju novieto uz kontakttīkla balsta vai uz atsevišķiem mastiem.

180. Ātruma signālzīme (3.pielikuma 6.punkts):

180.1. papildina signālzīmi "Bīstamās vietas sākums" (3.pielikuma 4.punkts), norādot brīdinājumā noteikto ātrumu bīstamajā vietā;

180.2. kas ir uzstādīta bez signālzīmes "Bīstamās vietas sākums", posma un stacijas galvenajā ceļā informē par vilcienu kustības ātrumu.

181. Ja ir uzstādītas divas ātruma signālzīmes, augšējā norāda ātrumu pasažieru vilcieniem, bet apakšējā – kravas vilcieniem.

182. Signālzīmes pie platsliežu ceļa uzstāda vilcienu kustības virziena labajā pusē ne tuvāk par 3100 mm no malējā ceļa ass.

183. Signālzīmes pie šaursliežu ceļa uzstāda vilcienu kustības virziena labajā pusē ne tuvāk par 2000 mm no malējā ceļa ass.

184. Elektrificētos iecirkņos signālzīmes var novietot uz kontakttīkla balstiem (izņemot balstus, uz kuriem uzstādītas luksoforu galviņas, komplektās transformatoru apakšstacijas, kontakttīkla atvienotāji un izlādņi).

185. Signālzīmi "Svilpe" (3.pielikuma 7.punkts) uzstāda pirms tiltiem, pārbrauktuvēm, pārejām, pirms vietām ar sliktu redzamību un vietām, kur nepieciešams brīdināt ar vēstījuma signālu par ritošā sastāva tuvošanos.

186. Kontrolstabiņu (3.pielikuma 14.punkts) uzstāda vietā, kur attālums starp kopā saejošo platsliežu ceļu asīm ir 4100 mm. Ceļa līknēs norādīto attālumu palielina, ievērojot būvju tuvinājuma gabarīta paplašinājumu.

187. Signālzīme "Stacijas robeža" (3.pielikuma 16.punkts) ar uzrakstiem uz abām zīmes pusēm iecirknī norāda stacijas robežu.

188. Signālzīmes "Lokomotīves apstāšanās vieta" (3.pielikuma 19.punkts) un "Pirmā vagona apstāšanās vieta" (3.pielikuma 18.punkts) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uzstāda vietās, kuras saskaņo ar attiecīgo pārvadātāju.

189. Ekspluatācijā esošā kontakttīkla beigas vietā, kur ceļš tālāk turpinās bez kontakttīkla, apzīmē ar šo noteikumu 3.pielikuma 20. vai 21.punktā norādīto signālzīmi. Šādas vietas no jauna būvējamam un rekonstruējamam kontakttīklam apzīmē ar 3.pielikuma 21.punktā norādīto signālzīmi.

190. 500 m attālumā pirms vietām, kur dzelzceļa līniju šķērso naftas vai gāzes cauruļvads, uz kontakttīkla balstiem vai uz speciāliem balstiem 3 m augstumā no sliedes galviņas virsas uzstāda signālzīmes "Gāzes cauruļvads" (3.pielikuma 22.punkts) vai "Naftas cauruļvads" (3.pielikuma 23.punkts). Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) tuvojas šādai vietai un brauc pa to īpaši uzmanīgi.

191. Iecirknī, kur strādā sniegtīri, uzstāda šādas signālzīmes:

191.1. ja vilcienu kustības ātrums ir līdz 50 km/h:

191.1.1. "Pacelt nazi, aizvērt spārnus!" (3.pielikuma 34.punkts) – pirms šķēršļa;

191.1.2. "Nolaist nazi, atvērt spārnus!" (3.pielikuma 35.punkts) – aiz šķēršļa;

191.2. ja vilcienu kustības ātrums ir virs 50 km/h:

191.2.1. "Gatavoties naža pacelšanai un spārnu aizvēršanai!" (3.pielikuma 36.punkts) un "Pacelt nazi, aizvērt spārnus!" – pirms šķēršļa;

191.2.2. "Nolaist nazi, atvērt spārnus!" – aiz šķēršļa.

192. Vilcienu, vilces līdzekļu un citu ritošo sastāvu apzīmē saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajām prasībām.

193. Vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) naktī un dienā sliktas redzamības apstākļos, kā arī dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajos gadījumos ieslēdz vilces līdzekļa prožektoru.

194. Saimniecības vilcienu, atgriežoties no divceļu posma atpakaļ uz staciju pa nepareizo ceļu, apzīmē ar tādiem pašiem signāliem, kādi paredzēti ritošā sastāva apzīmēšanai, braucot pa nepareizo ceļu.

195. Sniegtīri aizmugurē apzīmē tāpat kā bez vagoniem braucošu vilces līdzekli.

196. Ja sniegtīra priekšā ir vilces līdzeklis, to apzīmē tāpat kā priekšā braucošu sniegtīri.

197. Manevrējošu vilces līdzekli, kā arī vilciena vilces līdzekli, kas brauc pie vilciena sastāva un no tā, apzīmē ar vienu baltu uguni buferu brusas signāllukturī priekšā un aizmugurē tajā vilces līdzekļa pusē, kurā atrodas vadības pults, no kuras vada vilces līdzekli.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

198. Noceļamā tipa ritošo sastāvu, kas atrodas posmā, apzīmē šādi:

198.1. vienceļa posmā vai braucot pa divceļu posma nepareizo ceļu:

198.1.1. dienā – taisnstūra signālzīme, kurai abas puses ir sarkanā krāsā, vai atritināts sarkans signālkarodziņš uz kārts;

198.1.2. naktī – sarkana uguns rokas signāllukturī, kas nostiprināts uz kārts un redzams abos kustības virzienos;

198.2. divceļu posmā, braucot pa pareizo ceļu:

198.2.1. dienā – taisnstūra signālzīme, kurai priekšpuse ir baltā krāsā, bet aizmugure – sarkanā krāsā;

198.2.2. naktī – no priekšpuses signālluktura balta uguns, aizmugurē sarkana uguns rokas signāllukturī, kas nostiprināts uz kārts.

199. Šaursliežu motordrezīnas apzīmē ar vienu baltu prožektora uguni priekšpusē un ar sarkanu disku dienā un sarkanu uguni signāllukturī aizmugurē naktī.

200. Noceļamo remonttorni, kas atrodas posmā elektrificētos iecirkņos, apzīmē šādi:

200.1. vienceļa posmā vai braucot pa divceļu posma nepareizo ceļu:

200.1.1. dienā – abās pusēs atritināts sarkans signālkarodziņš;

200.1.2. naktī – priekšpusē un aizmugurē signālluktura sarkana uguns;

200.2. divceļu iecirkņos, braucot pa pareizo ceļu:

200.2.1. dienā – atritināts sarkans signālkarodziņš labajā pusē;

200.2.2. naktī – priekšpusē signālluktura balta uguns, aizmugurē signālluktura sarkana uguns.

201. Signālierīces piestiprina noceļamā remonttorņa iezemētās joslas augšējā līmenī.

202. Noceļamo remonttorni un truli, braucot posmā, abpusēji norobežo ar pārnēsājamiem vai rokas sarkaniem signāliem, kurus pārvieto vienlaikus ar remonttorņu un truļu kustību šo noteikumu 8.pielikuma 1.tabulas 4.ailē norādītajā attālumā B atkarībā no vadošā krituma un posmā atļautā maksimālā vilcienu ātruma.

203. Strādājot stacijā uz noceļamā remonttorņa, izmanto šādus signālus:

203.1. dienā – noceļamā remonttorņa abās pusēs atritināts sarkans signālkarodziņš;

203.2. naktī – noceļamā remonttorņa priekšpusē un aizmugurē signālluktura sarkana uguns.

204. Strādājot stacijā uz truļiem, izmanto šādus signālus:

204.1. dienā – signālzīme, kurai abas puses ir sarkanā krāsā, vai sarkans signālkarodziņš uz kārts;

204.2. naktī – sarkana uguns uz kārts nostiprinātā signāllukturī, kas redzama no abām pusēm.

205. Pārvietojoties pa stacijas ceļiem un pārmijām, noceļamo remonttorni un truli norobežo no abām pusēm vismaz 50 m attālumā ar pārnēsājamiem vai rokas sarkaniem signāliem, kas pārvietojami vienlaikus ar remonttorņa un truļa kustību.

206. Ja divceļu iecirknī pa blakusceļu gaidāms vilciens, sarkano signālu, kas norobežo noceļamo remonttorni, truli vai citu noceļamo ritošo vienību no priekšpuses, noņem līdz vilciena pabraukšanai garām.

207. Divceļu iecirknī, izņemot iecirkni, kas aprīkots ar divpusējo automātisko bloķēšanu, noceļamā tipa ritošo sastāvu var norobežot tikai no vilcienu kustības puses pa pareizo ceļu.

208. Dzelzceļa speciālistu, kurš norobežo noceļamo ritošo sastāvu, un dzelzceļa speciālistu, kurš vada noceļamā ritošā sastāva kustību, papildus pārnēsājamām signālzīmēm, rokas signālkarodziņiem un signāllukturiem apgādā ar petardēm un signāltaurēm signalizēšanai par vilcienu tuvošanos vai, ja nepieciešams, vilciena apturēšanai.

209. Jebkuru šķērsli un darbu vietu posmā (izņemot posma ceļus, kur pārtraukta vilcienu kustība) un uz stacijas ceļa un pārmijas norobežo ar apstāšanās signāliem atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumā noteiktajām prasībām.

210. Ja šķērsli vai darbu vietu posmā stacijas tuvumā norobežot no stacijas un posma puses šo noteikumu 8.pielikumā noteiktajā kārtībā nav iespējams, no posma puses to norobežo atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumā noteiktajām prasībām, bet no stacijas puses pārnēsājamo sarkano signālu novieto ceļa vidū pretī ieejas luksoforam vai signālzīmei "Stacijas robeža" un uzliek trīs petardes.

(Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.316)

211. Apstāšanās signālus šķērslim vispirms uzstāda no tās puses, no kuras gaidāms vilciens.

212. Ja nav zināms, no kuras puses gaidāms vilciens, vienceļa iecirknī apstāšanās signālus šķērslim vispirms uzstāda no tās puses, kur ir kritums bīstamās vietas virzienā, bet līdzenumā – no ceļa līknes vai ieraktnes puses.

213. Ja pārmijnieks vai cits dzelzceļa speciālists konstatē, ka uz pārmijas ir šķērslis, viņš šajā vietā nekavējoties novieto vienu pārnēsājamu sarkano signālu līdz remontdarbu sākumam un par to paziņo stacijas dežurantam.

214. Vietu, kur nepieciešama dzelzceļa satiksmes ātruma samazināšana, no abām pusēm norobežo 50 m attālumā no bīstamās vietas robežas ar signālzīmēm "Bīstamās vietas sākums" un "Bīstamās vietas beigas" (3.pielikuma 4. un 5.punkts).

215. Pārnēsājamos ātruma samazināšanas signālus un petardes apsargā signālists.

216. Lai signālistu atšķirtu no citiem dzelzceļa speciālistiem, viņš valkā galvassegu ar dzeltenu virsmu.

217. Ja vilciens tuvojas pārnēsājamam dzeltenajam signālam, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) dod vienu garu skaņas signālu ar vilces līdzekļa svilpi, bet, tuvojoties signālistam ar sarkanu rokas signālu, padod apstāšanās signālu un aptur vilcienu, nepabraucot garām sarkanajam signālam.

218. Ja vilciens tuvojas pārnēsājamam dzeltenajam signālam, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) dod vienu garu skaņas signālu ar vilces līdzekļa svilpi un brauc tā, lai ar signālzīmēm "Bīstamās vietas sākums" un "Bīstamās vietas beigas" norobežoto vietu pārbrauktu ar brīdinājumā norādīto ātrumu, bet, ja brīdinājuma nav, ar ātrumu, ne lielāku par 25 km/h.

219. Ja šķērsli vai darbu vietu uz stacijas ceļa norobežo ar apstāšanās signāliem, visas pārmijas, kas ved uz šo vietu, pārliek tādā stāvoklī, lai ritošais sastāvs nevarētu nokļūt uz šķēršļa vai darbu vietu, un pārmijas šādā stāvoklī noslēdz vai aizkabo.

220. Vagonus ar sprāgstvielām vai saspiestām un sašķidrinātām gāzēm novieto uz atsevišķa stacijas ceļa un visas pārmijas, kas ved uz šādu ceļu, pārliek tādā stāvoklī, lai ritošais sastāvs nevarētu tur nokļūt, un pārmijas šādā stāvoklī noslēdz.

221. Ja norobežošana ar pārmijām nav iespējama, vagonus ar sprāgstvielām vai saspiestām un sašķidrinātām gāzēm, kā arī vagonus, kurus remontē uz stacijas ceļiem, ja ceļi nav aprīkoti ar aizsprosta luksoforiem, norobežo ar pārnēsājamiem sarkaniem signāliem. Šādus signālus novieto uz ceļa ass vismaz 50 m attālumā no ritošā sastāva (uz caurbraucamajiem ceļiem no abām pusēm, uz strupceļiem no pārmijas puses). Ja malējais vagons atrodas tuvāk par 50 m no kontrolstabiņa, pārnēsājamo sarkano signālu novieto uz ceļa ass pretī kontrolstabiņam.

222. Lai norobežotu ceļu, uz kura veic vagonu tehnisko apkopi un remontdarbus, var lietot ierīces, kuras nepieļauj atļaujošā signāla ieslēgšanu luksoforā, kas norobežo šo ceļu.

223. Posmā piespiedu kārtā stāvošu pasažieru vilcienu pēc vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) norādījuma norobežo pēdējā vagona pavadonis, ja ir izsaukts palīdzības vilciens vai ugunsdzēsības vilciens, vai palīglokomotīve un palīdzība gaidāma no vilciena pēdējā vagona puses.

224. Pēdējā pasažieru vagona pavadonis, kurš norobežo apstājušos vilcienu, iedarbina pēdējā vagona rokas bremzes un 800 m attālumā no vagona noliek petardes. Pavadonis 20 m attālumā no petardēm uz stāvošā vilciena pusi rāda sarkano rokas signālu posma virzienā.

225. Vagona pavadonis, kas norobežo posmā apstājušos pasažieru vilcienu no pēdējā vagona puses, drīkst atgriezties pie sastāva tikai pēc palīdzības (ugunsdzēsības) vilciena vai palīglokomotīves pienākšanas un apstāšanās vai tad, ja vilcienu šajā vietā norobežo cits dzelzceļa speciālists.

226. Ja ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkota iecirkņa posmā apstājies pasažieru vilciens, pēdējā pasažieru vagona pavadonis pārbauda pēdējā vagona signālu redzamību, novēro posmu un, ja parādās iepakaļ braucošs vilciens, veic pasākumus tā apturēšanai.

227. Ja vilcienam, kas apstājies posmā, palīdzību sniedz no vilciena priekšpuses, tuvojoties palīdzības vai ugunsdzēsības vilcienam vai palīglokomotīvei, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) padod vispārējās trauksmes signālu, bet naktī (sliktas redzamības apstākļos – arī dienā) padod signālu, mirgojot ar prožektoru līdz analoga atbildes signāla saņemšanai no pretim braucošā vilciena mašīnista.

228. Ja divceļu posmā vilciens piespiedu kārtā apstājies tādēļ, ka vilciena ritošais sastāvs nobraucis no sliedēm, notikusi sadursme, izjukusi krava vai noticis līdzīgs negadījums, un ir nepieciešams norobežot radušos šķērsli uz blakusceļa, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) padod vispārējās trauksmes signālu.

229. Lai norobežotu vilcienu, kas piespiedu kārtā apstājies posmā, kā arī lai norobežotu šķērsli uz blakusceļa divceļu posmā, pēc priekšējā vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) norādījuma norīko vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgu, pasažieru vagonu pavadoņus vai citus dzelzceļa speciālistus (darbiniekus).

230. Stacijas pārmijas, kas ietilpst vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutos, kā arī to aizsargpārmijas saistāmas savstarpējā atkarībā ar ieejas, izejas un maršruta luksoforiem.

231. Galvenā ceļa atzarojuma pārmija, kas atrodas ar ceļa bloķēšanas vai ar elektrozižļu sistēmas ierīcēm aprīkotā posmā, saistāma ar šīm ierīcēm tā, lai atvērt izejas luksoforu (ieslēgt atļaujošo signālu luksoforā) uz šo posmu, atvērt garāmejas luksoforu, kas norobežo šādu blokposmu, vai izņemt zizli ir iespējams tikai tad, ja pārmija atrodas galvenā ceļa virzienā.

232. Galveno ceļu nekustīgie krustojumi un pinumi vienā līmenī norobežojami ar aizsega luksoforiem, kas novietoti abās krustojuma vai pinuma pusēs vismaz 50 m attālumā no kontrolstabiņiem. Šie aizsega luksofori savstarpēji saistāmi tā, lai vienu no tiem varētu atvērt tikai tad, ja naidīgo maršrutu (maršruti, kuri kustības drošības apsvērumu dēļ nevar būt sastādīti vienlaikus) luksoforos ir aizliedzošs signāls.

233. Stacijā, kas atrodas iecirknī ar automātiskās vai pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu un kurā vilcienu kustība pa galveno, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļu paredzēta bez apstāšanās, ieejas un maršruta luksoforā lieto signalizāciju, kas nodrošina caurbraukšanu pa šādu ceļu bez apstāšanās.

234. Automātiskās un pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas ierīces nepieļauj atvērt izejas vai garāmejas luksoforu, ja ritošais sastāvs nav atbrīvojis blokposmu (starpstaciju posmu), ko norobežo šis signāls, kā arī nepieļauj pašaizvērties luksoforam (pārslēgties uz aizliedzošu signālu), ja tā elektroapgādi pārslēdz no pamatsistēmas uz rezerves sistēmu vai otrādi.

235. Ar automātiskās vai pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā vienceļa posmā pēc tam, kad stacijā atvērts izejas luksofors, nav pieļaujama iespēja blakus stacijā atvērt izejas luksoforus pretēja virziena vilcienu nosūtīšanai šajā pašā posmā. Šādu savstarpēju signālu atkarību nodrošina arī divceļu posmā, kas aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu abpusējai vilcienu kustībai pa katru ceļu.

236. Ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkots luksofors automātiski aizveras (pārslēdzas uz aizliedzošu signālu), ja vilciens iebrauc luksofora norobežotajā blokposmā vai ja pārtrūkst šāda blokposma sliežu ķēde.

237. Stacijā, kas atrodas iecirknī ar automātiskās un pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu, bloķēšanas sistēmas ierīces aprīko ar atslēgzizli saimniecības vilcienu kustības nodrošināšanai.

238. Vienceļa iecirknī ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, divceļu posmā ar divpusēju automātiskās bloķēšanas sistēmu pa katru ceļu un stacijā, kur manevrējošais sastāvs izbrauc aiz stacijas robežas, automātiskās bloķēšanas sistēmas ierīces papildina ar manevru luksoforiem, kas saistīti savstarpējā atkarībā ar šīm ierīcēm.

239. Staciju, kas atrodas iecirknī ar automātiskās un pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu, aprīko ar ierīcēm, kas:

239.1. novērš iespēju atvērt ieejas luksoforu, ja maršruts sagatavots uz aizņemta ceļa;

239.2. nodrošina ceļu un pārmiju aizņemtības kontroli ar vadības ierīci.

240. Ja ievieš automātiskās bloķēšanas sistēmu, to papildina ar automātisko lokomotīvju signalizāciju un dispečerkontroles ierīcēm.

241. Ar automātiskās bloķēšanas sistēmu un automātisko lokomotīvju signalizāciju aprīkotā iecirknī lokomotīves luksoforu signālugunis atbilst ceļa luksofora signālrādījumiem saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikuma 22., 23. un 24.punktā minētajām prasībām. Vietās, kas noteiktas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sarakstā, šo noteikumu 5.pielikuma 22.punktā minētajiem ceļa luksofora signāliem lokomotīves luksoforā drīkst lietot dzelteno signāluguni.

(MK 26.04.2011. noteikumu Nr.316 redakcijā)

242. Automātiskā lokomotīvju signalizācija kopā ar autostopa un modrības kontroles ierīcēm nodrošina vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) modrības kontroli un automātiski aptur vilces līdzekli, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ir zaudējis spēju to vadīt vai vilces līdzeklis pārsniedzis noteikto kustības ātrumu.

243. Ar automātiskās bloķēšanas sistēmu un automātisko lokomotīvju signalizāciju aprīkotā iecirknī autostopa ierīces automātiski aptur vilces līdzekli, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) neievēro ātrumu, kāds noteikts, tuvojoties vai braucot garām luksoforam ar aizliedzošu signālu.

244. Stacijās, kas atrodas ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā iecirknī, galvenos ceļus aprīko ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīcēm. Ar šādām ierīcēm aprīko arī stacijas ceļus, pa kuriem paredzēta vilcienu braukšana bez apstāšanās vai pasažieru vilcienu pieņemšana un nosūtīšana.

245. Saskaņā ar publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sastādītu sarakstu pārmijkopas, kas atrodas stacijās ar sarežģītu ceļu izvērsi, neaprīko ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīcēm.

246. Dispečercentralizācijas iekārtas nodrošina:

246.1. iespēju no viena vadības punkta darbināt pārmijas un signālierīces vairākās stacijās un posmos;

246.2. iespēju ar vadības ierīci kontrolēt pārmiju stāvokli un aizņemtību, kā arī posmu, stacijas ceļu un tiem piekļauto blokposmu aizņemtību;

246.3. ieejas, maršrutu un izejas luksoforu signālrādījumu atkārtošanu uz vadības ierīces;

246.4. iespēju pārslēgt staciju uz pārmiju un signālierīču rezerves (sezonas) vadību vilcienu pieņemšanai, nosūtīšanai un manevru veikšanai;

246.5. iespēju pārslēgt pārmijas uz vietējo vadību manevru veikšanai;

246.6. lai tiktu izpildītas prasības, kuras noteiktas elektriskajai centralizācijai, automātiskās bloķēšanas sistēmai un pusautomātiskās bloķēšanas sistēmai, kas automātiski kontrolē vilciena pienākšanu stacijā pilnā sastāvā.

247. Vilcienu kustības dispečerkontroles ierīces iecirknī ar automātisko bloķēšanu nodrošina:

247.1. noteiktā vilcienu kustības virziena kontroli vienceļa posmam un divceļu posmam ar divvirzienu bloķēšanas sistēmu;

247.2. blokposmu aizņemtības kontroli;

247.3. galveno, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļu aizņemtības kontroli starpstacijās;

247.4. ieejas un izejas luksoforu signālrādījumu atkārtošanu.

248. Elektriskās centralizācijas ierīces nodrošina:

248.1. pārmiju un luksoforu savstarpēju noslēgšanos;

248.2. pārmijas uzgriešanas kontroli un luksofora, kas norobežo šādas pārmijas maršrutu, vienlaicīgu pārslēgšanos uz aizliedzošu signālu (šāda prasība neattiecas uz pārmiju krusteņiem ar kustīgo serdeni ar ārējo noslēdzēju);

248.3. iespēju ar vadības ierīcēm kontrolēt pārmiju stāvokli, ceļu un pārmiju sekciju aizņemtību;

248.4. iespēju darbināt pārmijas un luksoforus, lietojot organizēto maršrutu vadību vai dalīto vadību;

248.5. iespēju veikt manevrus pēc manevru luksoforu signālrādījumiem;

248.6. pārmiju pārlikšanas nodošanu vietējai vadībai.

249. Elektriskās centralizācijas ierīces nepieļauj:

249.1. ieejas luksofora atvēršanu, ja maršruts sagatavots uz aizņemta ceļa;

249.2. pārmijas pārlikšanu, ja uz tās atrodas ritošais sastāvs;

249.3. maršrutam atbilstošā luksofora atvēršanu, ja pārmijas nav pārliktas vajadzīgajā stāvoklī vai naidīgo maršrutu luksofori ir atvērti;

249.4. maršrutā ietilpstošo pārmiju, kā arī aizsargpārmiju pārlikšanu vai naidīga maršruta luksofora atvēršanu, ja ir atvērts luksofors, kas norobežo sagatavoto maršrutu.

250. Pārmijas elektropievads un tā noslēdzējs:

250.1. nodrošina piespiestā asmens ciešu piegulšanu rāmjsliedei, pārmijai atrodoties galējos stāvokļos, un krusteņa kustīgās serdes ciešu piegulšanu pie spārnsliedes;

250.2. novērš pārmijas asmeņu vai krusteņa kustīgās serdes noslēgšanos, ja atstarpe starp piespiesto asmeni un rāmjsliedi vai starp kustīgo serdi un spārnsliedi ir 4 mm un vairāk platsliežu ceļam un 3 mm un vairāk šaursliežu ceļam;

250.3. nodrošina, ka otrā asmens atgājiens no rāmjsliedes nav mazāks par 147 mm.

251. Šķirošanas uzkalnu mehanizācijas un automatizācijas iekārtas nodrošina nepārtrauktu un drošu sastāvu izformēšanu un formēšanu, nolaižot vagonus no uzkalna noteiktajā ātrumā.

252. Šķirošanas uzkalnu pārmiju centralizācijas iekārtas nodrošina:

252.1. individuālu pārmiju vadību;

252.2. iespēju ar vadības ierīču palīdzību kontrolēt pārmiju stāvokli, kā arī ceļa un pārmiju sekciju aizņemtību.

253. Šķirošanas uzkalnu pārmiju centralizācijas iekārtas nepieļauj pārmijas pārlikšanu, ja uz tās atrodas ritošais sastāvs.

254. Šķirošanas uzkalnu pārmiju automātiskās centralizācijas iekārtas papildus šo noteikumu 252. un 253.punktā noteiktajām prasībām nodrošina:

254.1. automātisku pārmiju vadību uzkalna sadales zonā vagonu nolaišanas procesa programmētajā vai maršrutizētajā darba režīmā;

254.2. automātisku pārmijas pārlikšanu atpakaļ kontrolējamā stāvoklī, līdz vagonu grupa būs iebraukusi izolētajā pārmijas sekcijā, ja pārmijas pārlikšanas procesa programmētajā vai maršrutizētajā darba režīmā rodas traucēklis starp pārmijas asmeni un rāmjsliedi.

255. No jauna ieviešamo pārmiju un signālu mikroprocesoru un relejprocesoru centralizācijas, automātiskās un pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas, dispečeru centralizācijas, šķirošanas uzkalnu mehanizācijas un automatizācijas ierīces, kā arī citas uz aparātu programmnodrošinājuma līdzekļu bāzes izvietotās ierīces reģistrē un arhivē informāciju par notikumiem, kas ir saistīti ar vilcienu kustību un manevru darbu, tai skaitā par apstākļiem, kas traucē signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīču normālu darbību, kā arī informāciju par notikumiem, kas saistīti ar vilcienu dispečera un stacijas dežuranta darbībām ar šīm ierīcēm.

256. Atslēgatkarības ierīces ar kontrolslēdzeņu palīdzību nodrošina pārmiju un signālu savstarpēju noslēgšanos.

257. Pārmiju kontrolslēdzenes:

257.1. ļauj izņemt atslēgu tikai tad, ja pārmija ir noslēgta;

257.2. noslēdz pārmiju tikai tajā stāvoklī, kāds uzrādīts no slēdzenes izņemtajā atslēgā, un tikai tad, ja asmens cieši piegulst rāmjsliedei;

257.3. novērš iespēju noslēgt pārmiju, ja atstarpe starp piespiesto asmeni un rāmjsliedi ir 4 mm un vairāk platsliežu ceļam vai 3 mm un vairāk šaursliežu ceļam.

258. Aizliegts lietot vienas un tās pašas sērijas pārmiju kontrolslēdzenes vienas stacijas robežās, bet stacijā ar lielu darba apjomu – viena pārmiju rajona posteņa un tam blakus esošo pārmiju rajonu posteņu robežās.

259. Stacijas bloķēšanas ierīces nodrošina:

259.1. iespēju stacijas dežurantam kontrolēt, vai posteņi ir pareizi sagatavojuši vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutus, kā arī dzelzceļa satiksmes maršrutus stacijas robežās;

259.2. no dažādiem posteņiem vadāmo pārmiju un signālu savstarpēju noslēgšanos.

260. Automātiskā pārbrauktuvju signalizācija ieslēdz apstāšanās signālus autoceļa virzienā un automātiskās barjeras ieņem slēgtu stāvokli tādu laiku pirms ritošā sastāva pienākšanas, lai autoceļa transportlīdzekļi varētu atbrīvot pārbrauktuvi. Automātiskā pārbrauktuvju signalizācija turpina darboties un automātiskās barjeras paliek slēgtā stāvoklī, kamēr ritošais sastāvs ir pilnīgi atbrīvojis pārbrauktuvi.

261. Automātiskās garāmejošo vilcienu sakarsušo bukšu atklāšanas ierīces nodrošina:

261.1. vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un stacijas, kurā atrodas sakarsušo bukšu reģistrējošās iekārtas, atbildīgo darbinieku informēšanu par vilcienā esošo sakarsušo buksi;

261.2. nodotās informācijas reģistrēšanu.

262. Nosviedējkurpēm vai nosviedējpārmijām atrodoties nosviešanas stāvoklī, ir novērsta iespēja ritošajam sastāvam izbraukt no ceļa, uz kura šīs ierīces ir uzstādītas.

263. Iecirkni aprīko ar vilcienu dispečera sakariem, starpstaciju sakariem un staciju savstarpējiem sakariem, kā arī līnijas ceļa dienesta sakariem.

264. Iecirknī, kas aprīkots ar automātiskas bloķēšanas sistēmu un dispečercentralizāciju, visā tā elektrificētajā daļā nodrošina energodispečera sakarus.

265. Iecirkni, kas aprīkots ar kabeļlīniju un radioreleju līniju sakariem, aprīko ar posmu telefonsakariem, kā arī ar signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru elektromehāniķu dienesta sakariem.

266. Iecirkņa darba vadīšanas nodrošināšanai papildus šo noteikumu 263., 264. un 265.punktā noteiktajiem sakariem ierīko:

266.1. maģistrālos sakarus;

266.2. dzelzceļa vispārējos sakarus;

266.3. dzelzceļa rīcības sakarus;

266.4. pārmiju posteņu un vietējos sakarus;

266.5. informācijas sakarus dzelzceļa informatīvo sistēmu darbības nodrošināšanai;

266.6. citu veidu sakarus un datu pārraides veidus vilcienu kustības vadīšanai un komercdarbībai.

267. Vilcienu radiosakaru ierīces nodrošina nepārtrauktus un drošus divpusējos vilces līdzekļu vadītāja (mašīnista) sakarus ar vilcienu dispečeru (dispečeriecirkņa robežās), staciju dežurantiem (stacijai piegulošo posmu robežās) un citiem vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), kuri atrodas vienā posmā.

268. Papildus vilcienu radiosakariem vilciena vilces līdzekļu vadītājam (mašīnistam) nodrošina sakarus ar:

268.1. pārvadātāja dežurējošām amatpersonām;

268.2. pasažieru vilciena priekšnieku (vecāko pavadoni, konduktoru kontrolieri).

269. Vilcienu un staciju radiosakaru ierīces dispečeriecirkņos un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajās stacijās aprīko ar sarunu automātiskās reģistrēšanas sistēmu.

270. Atkarībā no tehnoloģiskajām vajadzībām stacijās ierīko:

270.1. stacijas radiosakarus;

270.2. divpusējos parka skaļruņu sakarus.

271. Stacijas radiosakaru ierīces nodrošina divpusējus radiosakarus manevru un uzkalnu, tehnisko kantoru, vagonu apskates punktu, apsardzes vienību, konteineru laukumu, tehnisko līdzekļu apkopes un remonta brigāžu (signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru, ceļa, kontakttīkla u.c.) sakaru tīklos.

272. Divpusējā parka skaļruņu iekārta pastāvīgi ir ieslēgtā stāvoklī, un tajā ir ieslēgta stāvokļa kontrole.

273. Pasažieru vilcienā ierīko translācijas ierīces pasažieru informēšanai.

274. Aizliegts lietot vilcienu dienesta sakarus sarunām, kas nav saistītas ar vilcienu kustību.

275. Aizliegts ieslēgt pārmiju posteņu sakaru tīklā citus telefonus (izņemot centralizācijas izpildposteņu, pārmiju posteņu un stacijas dežuranta telefonus).

276. Vilcienu dispečera sakaru lokālajā tīklā var ieslēgt tikai staciju dežurantu, manevru dispečeru, operatoru, pārvadātāja dežurantu, brigāžu maiņas punktu dežurantu, energodispečeru un lokomotīvju dispečeru, signalizācijas un sakaru distances dežurējošo inženieru telefonus. Iecirknī ar dispečercentralizāciju vilcienu dispečera sakaru lokālajā tīklā ieslēdz pārbrauktuvju dežurantu telefonus.

277. Vilcienu dispečera sakaru lokālajam tīklam var pievienot telefonus, kas uzstādīti stacijas priekšnieku un signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas elektromehāniķu (elektromontieru) dzīvokļos un kurus vilcienu dispečers pieslēdz tikai uz sarunas laiku.

278. Vilcienu dispečera sakariem posmā atļauts uz laiku pieslēgt sliežu motortransporta vadītāja (piespiedu apstāšanās gadījumā), palīdzības un ugunsdzēsības vilcienu priekšnieku un signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas elektromehāniķu, kā arī darbu vadītāju pārnēsājamos telefonus.

279. Vilcienu starpstaciju sakaros atļauts pieslēgt tikai stacijas dežurantu telefonus, bet iecirkņos ar automātiskās bloķēšanas sistēmu arī posma sakaru un pārbrauktuvju dežurantu telefonus.

280. Ciparu sakaru sistēmas, izmantojot kabeļu vai radioreleju līnijas, var lietot jebkuras informācijas pārraidei un jebkura sakaru veida maiņai, ja tās nodrošina šiem sakaru veidiem noteiktās prasības.

281. Mobilos sakarus lieto vilcienu radiosakaros, posmu telefonsakaros, sakaros ar darbu veikšanas vietu un citos sakaros, ja ir nodrošinātas attiecīgajiem sakaru veidiem noteiktās prasības.

282. Dzelzceļa informatīvās sistēmas uztur aktīvā darba kārtībā, nodrošinot informācijas drošumu un ticamību.

283. Dzelzceļa informatīvo sistēmu lietotājs un uzturētājs:

283.1. nodrošina savlaicīgu un precīzu informācijas ievadīšanu, pārraidi, apstrādi, saglabāšanu un rezultātu izdošanu;

283.2. ievēro datortehnikas tehniskās ekspluatācijas noteikumus un instrukcijas;

283.3. ievēro programmnodrošinājuma uzturēšanas un ekspluatācijas instrukcijas;

283.4. nepieļauj informācijas noplūdi un nesankcionētu piekļūšanu informācijai;

283.5. nav tiesīgs veikt nesankcionētu informācijas korekciju;

283.6. nav tiesīgs patvarīgi nodot programmnodrošinājumu trešajām personām;

283.7. nepieļauj patvarīgu izmaiņu veikšanu informatīvo sistēmu tehniskajā nodrošinājumā un programmnodrošinājumā.

284. Attālums no signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru gaisa līniju vadu zemākā punkta līdz zemei, ja vadu nokare ir maksimāla, nedrīkst būt mazāks par:

284.1. 2,5 m – posmā;

284.2. 3 m – stacijā;

284.3. 5,5 m – krustojumā ar autoceļu (esošajās līnijās līdz to pārbūvei atļauts saglabāt 4,5 m attālumu).

285. Uz kontakttīkla un elektropārvades balstiem piekārta optiskās šķiedras kabeļa attālums, ja kabeļa nokare ir maksimāla, no tā zemākā punkta:

285.1. līdz zemes virsmai nedrīkst būt mazāks par:

285.1.1. 6 m apdzīvotā vietā;

285.1.2. 5 m neapdzīvotā vietā;

285.1.3. 4 m kabeļa enkurošanas vietā;

285.2. līdz autoceļu klātnei uz pārbrauktuves nedrīkst būt mazāks par 6 m;

285.3. līdz pasažieru platformas virsmai nedrīkst būt mazāks par 4,5 m.

286. Vietā, kur gaisa sakaru līnijas vadi šķērso ceļu, attālums no gaisa sakaru līniju vadiem un piekārtā optiskās šķiedras kabeļa zemākā punkta līdz sliedes galviņas virsmas līmenim nedrīkst būt mazāks par 7,5 m. Elektrificētajā iecirknī atkarībā no sprieguma lieluma un kontakttīkla vadu piekares augstuma šo attālumu nosaka atbilstoši tehniskajiem noteikumiem.

287. Ja ir bojātas signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru līnijas, sakarus atjauno šādā secībā:

287.1. vilcienu dispečera sakari;

287.2. ceļa bloķēšanas, vilcienu starpstaciju, energodispečera sakari un pārmiju posteņu sakari;

287.3. elektroapgādes ierīču tālvadība;

287.4. maģistrālie sakari;

287.5. pārējie sakaru veidi.

288. Elektroapgādes iekārtas nodrošina drošu elektroapgādi:

288.1. elektriskajam ritošajam sastāvam, kas atbilst dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajām vilcienu svara normām, kustības ātrumam un intervāliem starp vilcieniem;

288.2. signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas, sakaru un tehnoloģiskās skaitļošanas tehnikas ierīcēm;

288.3. pārējiem elektroenerģijas patērētājiem saskaņā ar normatīvtehniskajos dokumentos noteiktajām prasībām.

289. Ja automātiskās un pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas iekārtām rezerves elektroapgādes avots ir akumulatoru baterija, tā atrodas pastāvīgā darbderīgā stāvoklī un nodrošina signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un pārbrauktuvju signalizācijas ierīču nepārtrauktu darbību ne mazāk par 8 stundām, ja elektroapgāde nav pārtraukta iepriekšējo 36 stundu laikā.

290. Pārejas laiks no bloķēšanas iekārtu elektroapgādes pamatsistēmas uz rezerves sistēmu vai otrādi nav lielāks par 1,3 sekundēm.

291. Elektriskajam ritošajam sastāvam pievadāmās līdzstrāvas spriegums nav mazāks par 2,7 kV un nav lielāks par 4 kV. Iecirknī ar vienpusēju barošanu pieļaujamais līdzstrāvas spriegums nav mazāks par 2,4 kV.

292. Elektroapgādes iekārtas nodrošina pret īsslēguma strāvām, pārspriegumiem un pārslodzēm virs noteiktajām normām.

293. Apakšzemes metāla ietaises (piemēram, cauruļvadi, kabeļi), kā arī metāla un dzelzsbetona tiltus, viaduktus, kontakttīkla balstus, luksoforus un hidrokolonnas, kas atrodas elektrificēta iecirkņa rajonā, aizsargā pret elektrisko koroziju.

294. Elektrificēta iecirkņa vilces apakšstaciju un elektrisko ritošo sastāvu aprīko ar aizsardzības ierīcēm pret strāvas iekļūšanu kontakttīklā, kas var traucēt signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru ierīču normālu darbību.

295. Kontakttīkla kontaktvadu piekares augstums virs sliedes galviņas virsmas līmeņa posmā un stacijā nedrīkst būt mazāks par 5750 mm un uz pārbrauktuves – ne mazāks par 6000 mm. Iecirknī inženierbūves robežās, kas atrodas uz stacijas ceļa un kur nav paredzēta ritošā sastāva stāvēšana, kā arī posmā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju kontaktvadu piekares augstumu drīkst samazināt līdz 5550 mm.

296. Kontakttīkla kontaktvadu piekare nedrīkst būt augstāka par 6800 mm virs sliedes galviņas virsmas.

297. Līdzstrāvas kontakttīklā inženierbūvju robežās attālums no strāvas noņēmēja strāvu vadošajiem elementiem un kontakttīkla daļām, kurās ir spriegums, līdz būvju un ritošā sastāva iezemētajām daļām nodrošināts saskaņā ar valsts standartu LVS 282:2021 "Dzelzceļa būvju tuvinājuma un ritošā sastāva gabarīti".

(MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 402 redakcijā)

298. Attālums no malējā ceļa ass līdz kontakttīkla balstu iekšējai šķautnei posmā un stacijā nodrošināts saskaņā ar valsts standartu LVS 282:2021 "Dzelzceļa būvju tuvinājuma un ritošā sastāva gabarīti". Ieraktnēs šādu balstu uzstāda ārpus ceļa grāvja robežām.

(MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 402 redakcijā)

299. Attālums no elektropārvades gaisa līnijas (ar spriegumu virs 1000 V) vadu zemākā punkta, ja vadu nokare ir maksimāla, līdz zemei nedrīkst būt mazāks par:

299.1. 6 m posmā;

299.2. 5 m posma grūti pieejamās vietās;

299.3. 7 m krustojumā ar autoceļiem, stacijās un apdzīvotās vietās.

300. Vietā, kur ceļu šķērso gaisa vadu līnijas, attālums no elektropārvades gaisa līniju vadu zemākā punkta līdz neelektrificēta ceļa sliedes galviņas virsmas līmenim nedrīkst būt mazāks par 7,5 m. Elektrificētajās līnijās attālumu no elektropārvades gaisa līniju vadu zemākā punkta līdz kontakttīkla vadiem nosaka saskaņā ar elektroiekārtu ierīkošanas tehniskajām prasībām.

301. Stacijas un pieturas punkta aprīkojums un ceļu izvietojums nodrošina dzelzceļa satiksmi, kravas un pasažieru apkalpošanu, dzelzceļa satiksmes drošību, efektīvu tehnisko līdzekļu izmantošanu un drošus darba apstākļus.

302. Stacijas robeža:

302.1. vienceļa iecirknī ir ieejas luksofors vai signālzīme "Stacijas robeža", ko uzstāda posma virzienā vismaz 50 m attālumā no pirmās ieejas pārmijas;

302.2. divceļu iecirknī katram galvenajam ceļam atsevišķi no vienas puses ir ieejas luksofors un no otras puses ir signālzīme "Stacijas robeža", ko uzstāda vismaz 50 m attālumā aiz pēdējās izejas pārmijas;

302.3. ar divvirzienu automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā divceļu iecirknī atsevišķi katram galvenajam ceļam ir ieejas luksofori;

302.4. pievedceļa pievienojumā ir signālzīme "Pievedceļa robeža" (3.pielikuma 17.punkts).

303. Katram stacijas ceļam, pārmijai, centralizācijas postenim, pārmiju postenim un posma katram galvenajam ceļam piešķir numuru (nosaukumu). Vienādus numurus nepiešķir ceļiem, pārmijām un posteņiem vienas stacijas vai viena stacijas parka robežās.

304. Stacijas un pieturas punkta ēkas, pasažieru platformas un citas pasažieru apkalpošanai paredzētās būves un iekārtas nodrošina ātru un drošu ar pasažieru pārvadāšanu saistīto operāciju izpildi. Pasažieriem paredzētās telpas ir pieejamas vismaz tajā diennakts periodā, kurā kursē vilcieni, un vismaz 30 minūtes pirms pirmā vilciena atiešanas.

305. Pieturas punktā ierīko pasažieru platformas ar nojumēm vai paviljonus un atkarībā no apkalpojamo pasažieru skaita – arī biļešu kases.

306. Pasažieru staciju aprīko ar nepieciešamajām vietu rezervēšanas un biļešu pārdošanas ierīcēm, bagāžas glabātuvēm, sanitārajiem mezgliem un pasažieru informēšanas sistēmām. Stacijās un pieturas punktos nodrošina viegli pieejamu un skaidri saprotamu informāciju pasažieriem, bet pasažieru ēkas (nojumes, paviljonus) un platformas apgādā ar stacijas vai pieturas punkta nosaukuma izkārtnēm, kas ir viegli saskatāmas no vilciena.

307. Lai platformas savienotu savā starpā un ar pasažieru apkalpošanai paredzētajām ēkām, ierīko gājēju pārejas, tuneļus vai tiltiņus.

308. Pāreju, kas ir vienā līmenī ar stacijas vai pieturas punkta ceļiem, aprīko ar segumu, rādītājiem, brīdinājuma uzrakstiem un, ja nepieciešams, ar automātisko signalizāciju.

309. Pasažieru platformu ierīko atbilstoši valsts standartam LVS 448:2021 "Dzelzceļa aprīkojums. Pasažieru platformas un gājēju pārejas dzelzceļa līnijās ar 1520 mm platumu". Ekspluatācijā esošās platformas, kas neatbilst minētā standarta prasībām, pārbūvē plānotās rekonstrukcijas laikā.

(MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 402 redakcijā)

310. Jaunbūvējamām un rekonstruējamām pasažieru platformām taisnē ir šādi nominālizmēri:

310.1. no sliežu galviņas līmeņa līdz platformas virsmai – 550 mm;

310.2. no ceļa ass līdz platformas malai – 1920 mm.

311. Ekspluatācijā esošām pasažieru platformām taisnē ir šādi nominālizmēri:

311.1. no sliežu galviņas līmeņa līdz platformas virsmai – 200 mm;

311.2. no ceļa ass līdz platformas malai – 1745 mm.

312. Šo noteikumu 311.punktā noteiktos pasažieru platformas nominālizmērus rekonstruējamām platformām var saglabāt, ja:

312.1. valsts standarta LVS 448:2021 "Dzelzceļa aprīkojums. Pasažieru platformas un gājēju pārejas dzelzceļa līnijās ar 1520 mm platumu" prasības pilnā mērā nevar nodrošināt bez citu dzelzceļa infrastruktūras objektu pārbūvēšanas;

312.2. stacijā vai pieturas punktā, kurā ir mazāk par 50 pasažieriem dienā, šo noteikumu 311.punktā minētie platformas izmēri ir nodrošināti ekspluatācijā esošas platformas daļā, kas nav īsāka par 35 m.

(Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr. 316; MK 16.09.2014. noteikumiem Nr. 546; MK 05.07.2022. noteikumiem Nr. 402)

313. Vilcienu nodošanas un pieņemšanas staciju aprīko ar iekārtām vilcienu, vagonu un kravu tehniskajai apskatei un komercapskatei, kravu pārkraušanai vai kravu negabarīta (kravas, kuru pārvietošana pa ceļu apdraud kustības drošību) novēršanai, muitai un robežkontrolei.

314. Šķirošanas, pasažieru, iecirkņa un kravas stacijas aprīko ar stacijas dispečera iekšējo sakaru ierīcēm, manevru un citiem stacijas radiosakaru veidiem, divpusējām parka skaļruņu iekārtām (norādījumiem par manevru kārtību, kā arī saziņai starp stacijā strādājošajiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja darbiniekiem).

315. Stacijas dežuranta darba (dienesta) telpas ir izolētas, un tajās izvieto tikai vadības un kontroles ierīces.

316. Stacijas posteni, no kura tieši pārliek pārmijas un darbina signālierīces, izvieto vietā, no kuras attiecīgās pārmijas un ceļi ir labi pārredzami. Šādas prasības izņēmumu pieļauj tikai elektriskās centralizācijas postenim (izņemot uzkalnu posteņus).

317. Stacijas centralizācijas posteņa un pārmiju posteņa telpas aprīko ar nepieciešamajām signālierīcēm, inventāru, darbarīkiem un materiāliem. Pārmiju postenī papildus ierīko telefona sakaru ārējās izsaukšanas ierīces.

318. Šķirošanas uzkalnu aprīko ar:

318.1. luksoforu signalizāciju;

318.2. radiosakariem un divpusējām parka skaļruņu iekārtām (sarunām un norādījumiem uzkalna vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), sastādītāju brigādēm un citiem dzelzceļa speciālistiem);

318.3. mehanizācijas un automatizācijas iekārtām vagonu nolaišanai no uzkalna;

318.4. uzkalna pārmiju elektrisko centralizāciju, uzkalna automātisko lokomotīvju signalizāciju;

318.5. ar ierīcēm dokumentu pārsūtīšanai;

318.6. mehanizētām sniega tīrīšanas vai kausēšanas ierīcēm, ja pārmijas iekļautas uzkalnu centralizācijā.

319. Stacijā, kur ir mehanizētais vai automatizētais šķirošanas uzkalns, ierīko darbnīcas un mehanizētos laukumus uzkalnu iekārtu tehniskajai apkopei un remontam.

320. Šķirošanas un kravas stacijas atbilstoši to funkcijām aprīko ar iekārtām, kas nodrošina:

320.1. automatizētu vadību;

320.2. sakarus un informācijas apriti;

320.3. pārvadājumu dokumentu pieņemšanu un pārsūtīšanu;

320.4. apskatāmo un remontējamo vagonu norobežošanu.

321. Apgaismojums stacijā nodrošina dzelzceļa satiksmes neapdraudētu norisi, pasažieru drošību, iekāpjot vagonos un izkāpjot no tiem, kā arī apkalpojošā personāla un kravu apsardzes netraucētu un drošu darbu.

322. Stacijā apgaismo:

322.1. pasažieru apkalpošanas iekārtas;

322.2. vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas, iekraušanas un izkraušanas, manevru, ekipēšanas, ritošā sastāva tehniskās apkopes un remonta ceļus un parkus;

322.3. kravas pagalmus un konteineru laukumus;

322.4. šķirošanas platformas;

322.5. vagonu svarus;

322.6. vietas, kur sagaida vilcienus;

322.7. pārmiju ielas un pārmijkopas;

322.8. pārbrauktuves.

323. Starpstaciju atbilstoši veicamo kravas darbu apjomam aprīko ar ierīcēm, kas ļauj atslēgt atsevišķas iekraušanas un izkraušanas ceļu, kā arī pārējo stacijas ceļu ārējā apgaismojuma sekcijas, ja uz šiem ceļiem nenotiek kraušanas darbi un manevri.

324. Pieturas punktos apgaismo pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas vietas un pasažieru uzturēšanās vietas.

325. Stacijā ārējais apgaismojums netraucē signāluguņu skaidru redzamību.

326. Stacijas kravas iekārtas nodrošina kravu saglabātību, kā arī ātru un ērtu kravu operāciju izpildi.

327. Vaļējā ritošajā sastāvā iekrauto kravu kopā ar iesaiņojumu un nostiprinājumu izvieto noteiktā iekraušanas gabarīta robežās atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumiem Nr.485 "Dzelzceļa kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskie noteikumi". Kravas, kuras uz vaļējā ritošā sastāva nevar novietot iekraušanas gabarīta robežās, pārvadā tikai ar attiecīgu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju.

328. Lai pārbaudītu kravas izvietojuma pareizību atbilstoši iekraušanas gabarītam, kravas masveida iekraušanas vietās uzstāda gabarīta vārtus.

329. Izkrautās vai iekraušanai sagatavotās kravas ceļa tuvumā novieto un nostiprina, nepārsniedzot būvju tuvinājuma gabarītu.

330. Ja kravas, izņemot balastu, ko izkrauj ceļa darbiem, augstums ir:

330.1. līdz 1200 mm, tā drīkst atrasties ne tuvāk par 2000 mm no platsliežu ceļa malējās sliedes galviņas ārējās šķautnes;

330.2. lielāks par 1200 mm, tā drīkst atrasties ne tuvāk par 2500 mm no platsliežu ceļa malējās sliedes galviņas ārējās šķautnes;

330.3. līdz 760 mm, tā drīkst atrasties ne tuvāk par 1500 mm no šaursliežu ceļa malējās sliedes galviņas ārējās šķautnes;

330.4. lielāks par 760 mm, tā drīkst atrasties ne tuvāk par 2000 mm no šaursliežu ceļa malējās sliedes galviņas ārējās šķautnes.

331. Dzelzceļa būvēm, iekārtām un ierīcēm jāatbilst prasībām, kas nodrošina drošu dzelzceļa satiksmi un dzelzceļa ekspluatāciju.

332. Signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru būves, iekārtas un ierīces aizsargā no vilces strāvas, elektropārvades līniju un negaisa traucējošās un bīstamās ietekmes.

333. Ceļa, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un elektroapgādes ierīces, kā arī ritošais sastāvs nodrošina elektrisko sliežu ķēžu pastāvīgu un netraucētu darbību.

334. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pienākums ir nodrošināt dzelzceļa būvju, iekārtu un ierīču (tai skaitā dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju segumu un signalizācijas ierīču) pastāvīgu uzturēšanu kārtībā un novērst bojājumus.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

335. Saskaņā ar publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sastādītu sarakstu atsevišķus tiltus un pārvadus norobežo ar gabarīta kontroles ietaisēm, kā arī aprīko ar vēstījuma signalizāciju un aizsprosta luksoforiem.

336. Publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, iepriekš saskaņojot maršrutus un darbu veikšanas laiku, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas uzraudzībā veic publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iecirkņu ceļa, būvju, iekārtu, dienesta ēku un tehnisko ēku apskati un pārbauda darbu tehnoloģijas izpildi, kontrolējot kustības drošības un darba disciplīnas prasību ievērošanu.

337. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina dzelzceļa būvju un iekārtu apskati:

337.1. publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai – ne retāk kā reizi mēnesī;

337.2. privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai – ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

338. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs dzelzceļa būvju un iekārtu apskates rezultātus un informāciju par atklātajiem defektiem noformē rakstiski.

339. Ja noticis vai varētu notikt dzelzceļa satiksmes negadījums, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības pārbaudīt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai pievienoto privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru.

340. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina dzelzceļa būvju un iekārtu nepieciešamās apkopes un remonta darbus saskaņā ar attiecīgo būvju un iekārtu remonta, uzturēšanas un ekspluatācijas tehniskajām prasībām, kuras iekļauj drošības pārvaldījuma sistēmā.

341. Dzelzceļa infrastruktūras būvobjektu būvniecību, rekonstrukciju un renovāciju (kapitālo remontu) veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvniecību.

342. Ja dzelzceļa zemes nodalījuma joslā būvē jaunu objektu, paplašina vai pārceļ uz citu vietu jau esošu objektu, tad darbu izpildītājs pēc darbu pabeigšanas nodod dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam dokumentāciju, kurā noteikta attiecīgā objekta piesaiste esošajiem dzelzceļa infrastruktūras objektiem.

343. Jaunuzceltās un rekonstruētās būves un iekārtas var uzsākt ekspluatēt tikai pēc tehniskās dokumentācijas apstiprināšanas, kura nosaka kārtību, kādā nodrošina dzelzceļa satiksmes drošību, darba un apkārtējās vides aizsardzību, un pēc to dzelzceļa speciālistu (darbinieku) zināšanu pārbaudes, kuri apkalpos šīs būves un iekārtas.

344. Dzelzceļa infrastruktūras būvniecības, remonta un uzturēšanas darbu veicēji, lai nodrošinātu dzelzceļa satiksmes drošību, organizē šos darbus atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras lietošanas kārtības noteikumiem, darbu veikšanas projektam un tehnoloģijai.

345. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina šādas dokumentācijas kārtošanu un glabāšanu:

345.1. dzelzceļa zemes nodalījuma joslas plāni;

345.2. ceļa saimniecības būvju un iekārtu rasējumi un apraksti;

345.3. apkalpojamo būvju un iekārtu tehniskie dokumenti;

345.4. stacijas mēroga un shematiskie plāni;

345.5. ceļu profilu shēmas.

346. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina lietojamo iekārtu normatīvtehnisko dokumentu kārtošanu un glabāšanu.

347. Publiskās lietošanas ceļa, inženierbūvju, kontakttīkla un signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas būvju, iekārtu un ierīču kārtējos uzturēšanas un remonta darbus veic, izmantojot tehnoloģiskajām vajadzībām un remontdarbiem rezervēto dzelzceļa infrastruktūras jaudu.

348. Ja ceļa būvniecības, remonta vai uzturēšanas darbi rada izmaiņas ceļa plānā un profilā, pēc to pabeigšanas darbu izpildi pārbauda attiecīga komisija. Komisijas sastāvā iekļauj dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un darbu izpildītāja pārstāvjus. Pirms šādu darbu izpildes pieņemšanas darbu izpildītājs šo noteikumu 345.punktā minēto dokumentāciju nodod dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam.

349. Katrā stacijā un katrā vilcienu dispečera iecirknī ir ceļu, pārmiju, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas, sakaru ierīču un kontakttīkla apskates žurnāls (turpmāk – apskates žurnāls) (9.pielikums).

(Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.316)

350. Apskates žurnālā stacijas dežurants vai vilcienu dispečers ieraksta informāciju par:

350.1. ceļu, pārmiju, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru ierīču, kontakttīkla un citiem dzelzceļa infrastruktūras bojājumiem, kurus konstatējis pats vai par kuriem saņemts cita dzelzceļa speciālista ziņojums;

350.2. plombu noņemšanu no signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru iekārtām vai to vadības ierīcēm;

350.3. signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas vadības ierīču lietošanu, kurām ir lietošanas skaitītāji un kuru lietošana netiek reģistrēta un arhivēta uz aparātu programm­nodrošinājuma līdzekļu bāzes.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

351. Par dzelzceļa infrastruktūras iekārtu bojājumiem stacijas dežurants vai vilcienu dispečers nekavējoties paziņo personām, kuras apkalpo šīs iekārtas.

352. Pēc bojājuma novēršanas un plombu uzlikšanas persona, kura apkalpo šīs iekārtas, vai tās pilnvarots pārstāvis izdara ierakstu apskates žurnālā.

353. Lai nodrošinātu ceļu, inženierbūvju, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas būvju, iekārtu un ierīču būvniecības, remonta un uzturēšanas darbu vadīšanu un izpildi, kā arī darba drošības noteikumu prasību ievērošanu, norīko darbu vadītāju.

354. Lai nodrošinātu dzelzceļa satiksmes drošības noteikumu ievērošanu ceļa, inženierbūvju, kontakttīkla un signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas būvju, iekārtu un ierīču būvniecības, remonta un uzturēšanas darbu laikā, norīko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīgo darbinieku. Atbildīgā darbinieka norādījumi ir saistoši visām iesaistītajām personām.

355. Ja inženierbūvju, kontakttīkla un signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas būvju, iekārtu un ierīču būvniecības, remonta un uzturēšanas darbus veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pašu spēkiem, tad darbu vadītājs un pārvaldītāja atbildīgais darbinieks var būt viena dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja amatpersona.

356. Ceļa, inženierbūvju, kontakttīkla un signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas būvju, iekārtu un ierīču būvniecības, remonta un uzturēšanas darbus iedala:

356.1. plānotajos darbos starp vilcienu kustības grafikā paredzētajiem vilcieniem;

356.2. plānotajos darbos tehnoloģiskā pārtraukuma (loga) laikā;

356.3. darbos pēkšņi radušos bojājumu novēršanai.

357. Tehnoloģiskais pārtraukums (logs) ir laiks, kurā pārtrauc vilcienu kustību posmā, atsevišķos posma vai stacijas ceļos, lai veiktu plānotus dzelzceļa infrastruktūras būvniecības, remonta un uzturēšanas darbus.

358. Tehnoloģiskā pārtraukuma (loga) noteikšanai ir nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darba kārtības noteikumos paredzētā darbu veikšanas atļauja (telegramma). Atļaujā norāda:

358.1. precīzu tehnoloģiskā pārtraukuma (loga) sākuma un beigu laiku;

358.2. darbu vietas robežas (ceļa kilometrs un pikets, stacijas ceļa vai pārmijas numurs), kur pārtrauks vilcienu kustību;

358.3. personu, kura ir norīkota par darbu vadītāju (uzvārds un amats);

358.4. personu, kura ir norīkota par dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīgo darbinieku (uzvārds un amats);

358.5. informāciju par veicamā darba raksturu un dzelzceļa satiksmes organizācijas kārtību.

359. Tehnoloģiska pārtraukuma (loga) darbu izpildes laikā posmā nodrošina sakarus starp darba vadītāju, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīgo darbinieku un vilcienu dispečeru vai stacijas dežurantu, ja darbus veic stacijā.

360. Ja ceļa, inženierbūvju, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas būvju, iekārtu un ierīču būvniecības, remonta un uzturēšanas darbu laikā nepieciešams darbu izpildes vietu norobežot ar pārnēsājamiem signāliem, darbu vadītājs norīko dzelzceļa speciālistu – signālistu. Signālistu nodrošina ar signālierīcēm un, ja nepieciešams, ar sakaru līdzekļiem.

361. Aizliegts sākt ceļa, inženierbūvju, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas būvju, iekārtu un ierīču būvniecības, remonta un uzturēšanas darbus stacijā:

361.1. kamēr šķērslis vai darbu izpildes vieta, kas ir bīstama dzelzceļa satiksmei, nav norobežota ar signāliem;

361.2. bez dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīgā darbinieka iepriekšēja ieraksta apskates žurnālā par darbu veikšanu;

361.3. ja darbu veikšanai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīgais darbinieks nav saņēmis stacijas dežuranta piekrišanu.

362. Ierakstu apskates žurnālā par remonta vai uzturēšanas darbu sākumu un beigām var aizvietot ar reģistrējamu telefonogrammu:

362.1. ja darbus veic, kontakttīklam noņemot spriegumu un neskarot ceļu un citas inženierbūves;

362.2. ja tiek novērsti pēkšņi radušies bojājumi.

363. Ar dispečercentralizāciju aprīkota iecirkņa stacijā remonta un uzturēšanas darbus veic tikai ar vilcienu dispečera atļauju vai ar stacijas dežuranta atļauju, ja stacija ir nodota sezonas vai rezerves vadībā.

364. Ja veic darbus ar kontakttīklu, apskates žurnālā norāda, kādiem ceļiem, pārmijām vai kontakttīkla sekcijām ir pārtraukta dzelzceļa satiksme vai elektrovilces ritošā sastāva kustība.

365. Aizliegts sākt ceļa, inženierbūvju, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas būvju, iekārtu un ierīču būvniecības, remonta un uzturēšanas darbus posmā:

365.1. kamēr šķērslis vai darbu izpildes vieta, kas ir bīstama vilcienu kustībai, nav norobežota ar signāliem vai attiecīgajā posma ceļā pārtraukta vilcienu kustība;

365.2. ja dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīgais darbinieks nav saņēmis vilcienu dispečera rīkojumu (rakstisks paziņojums vai telefonogramma) par vilcienu kustības pārtraukšanu attiecīgā posma ceļā vai vilcienu dispečera piekrišanu darbiem, ja darbus posmā veic, nepārtraucot vilcienu kustību.

366. Līdz paredzētā vilcienu kustības pārtraukuma (loga) beigām pabeidz visus darbus, sakārto dzelzceļa infrastruktūru, nodrošinot vilcienu kustības drošību. Beidzot darbu posmā, darbu vadītājs vai viņa pilnvarotā persona apskata ceļu vai citu dzelzceļa infrastruktūru visā darba iecirkņa garumā un pārliecinās, ka nav šķēršļu drošai dzelzceļa satiksmei.

367. Aizliegts noņemt signālus, kas norobežo šķērsli vai darbu izpildes vietu, kamēr nav likvidēts šķērslis, nav pilnīgi pabeigti darbi, nav pārbaudīts ceļa un kontakttīkla stāvoklis un nav nodrošināts būvju tuvinājuma gabarīts.

368. Pēc ceļa, inženierbūvju, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas būvju, iekārtu un ierīču būvniecības, remonta un uzturēšanas darbu pabeigšanas stacijā šīs būves, iekārtas un ierīces pārbauda un nodod ekspluatācijā, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīgā darbinieka ierakstu apskates žurnālā, kas apstiprināts ar stacijas dežuranta parakstu. Šo ierakstu var aizstāt ar apskates žurnālā ierakstītu analoģiska satura telefonogrammu, kuru dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīgais darbinieks pārraida stacijas dežurantam un pēc darbu beigām minēto ierakstu apliecina ar parakstu.

369. Pēc ceļa darbu pabeigšanas vilcienu dispečers posmu vai posma ceļu atver vilcienu kustībai tikai pēc tam, kad saņemts dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīgā darbinieka rakstisks paziņojums vai telefonogramma par to, ka ceļa darbi ir pabeigti un ka nav šķēršļu netraucētai un drošai vilcienu kustībai.

370. Signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru iekārtu vai elektroapgādes ietaišu darbības atjaunošanu, kas saistīta ar vilcienu kustības atvēršanu, pieļauj tikai pēc atbildīgās amatpersonas paziņojuma saņemšanas.

371. Signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtas, kas saista ierīces savstarpējā atkarībā, kā arī vilcienu un staciju radiosakaru aparātus noslēdz un noplombē vai arī aizsargā ar programmatūras līdzekļiem, parolēm un citiem loģiskās aizsardzības līdzekļiem.

372. Par signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un radiosakaru iekārtu plombu neskartību un pareizu loģiskās aizsardzības līdzekļu lietošanu ir atbildīgi dežurējošie dzelzceļa darbinieki, kuri lieto šīs ierīces.

373. Signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un radiosakaru iekārtas un ierīces drīkst atvērt tikai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pilnvaroti speciālisti, pirms atvēršanas izdarot attiecīgu ierakstu apskates žurnālā.

374. Nomainīt un atvienot atsevišķas signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīces drīkst ar stacijas dežuranta atļauju (iecirkņos ar dispečercentralizāciju – ar vilcienu dispečera atļauju), neveicot ierakstu apskates žurnālā.

375. Darbojošās stacijas signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīces pārbauda tikai ar stacijas dežuranta atļauju un viņa kontrolē, bet iecirkņos ar dispečercentralizāciju – pēc vilcienu dispečera atļaujas saņemšanas.

376. Katrai ritošā sastāva vienībai ir tehniskā pase, kurā norādīti svarīgākie tehniskie un ekspluatācijas raksturojumi.

377. Uz ritošā sastāva vienībām ir šādas skaidri salasāmas zīmes un uzraksti:

377.1. pārvadātāja (lietotāja) vai ritošā sastāva īpašnieka firmas zīme;

377.2. ritošā sastāva vienības numurs;

377.3. izgatavotājrūpnīcas firmas zīme ar ritošā sastāva būves vietas nosaukumu un datumu;

377.4. remonta veids, tā izpildes datums un vieta (izņemot vilces līdzekli);

377.5. pašmasa (izņemot vilces līdzekli);

377.6. uz kravas vagona – celtspēja;

377.7. uz pasažieru vagona – pasažieru vietu skaits;

377.8. uz sliežu motortransporta – transportēšanas ātrums.

378. Uz vilces līdzekļa norāda šādu informāciju:

378.1. vilces līdzekļa sērija;

378.2. konstruktīvais ātrums;

378.3. gaisa rezervuāru, bremžu cilindru un katlu pārbaudes datums.

379. Vilces līdzekli aprīko ar dzelzceļa infrastruktūras prasībām un vilces līdzekļu konstrukcijai atbilstošām sakaru un dzelzceļa satiksmes drošības ierīcēm.

380. Vilces līdzekli (izņemot sliežu motortransportu) aprīko ar:

380.1. kustības ātruma mērīšanas ierīci;

380.2. signalizācijas sistēmas (ALSN, ETCS u.tml.) borta ierīcēm, ja vilces līdzekļi paredzēti ekspluatācijai attiecīgi aprīkotā dzelzceļa infrastruktūrā;

380.3. vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) modrības pārbaudes ierīcēm, kas automātiski aptur vilcienu, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) zaudē modrību (darbspēju) vai ir pārsniegts ierīču kontrolējamais kustības ātrums;

380.4. ierīcēm, kas reģistrē kustības ātrumu un laiku, bremžu sistēmas darbību, nobraukto attālumu, veiktās vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) modrības pārbaudes un signalizācijas sistēmas borta ierīču rādījumus;

380.5. radiosakaru ierīcēm, kas piemērotas ekspluatējamai dzelzceļa infrastruktūrai.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

381. Ar šo noteikumu 380.3. apakšpunktā minētajām ierīcēm var neaprīkot tvaika lokomotīves. Šajā gadījumā pārvadātājs paredz kārtību, kādā pārbauda vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) modrību.

(MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 402 redakcijā)

382. Sliežu motortransportu aprīko ar kustības ātruma mērīšanas un radiosakaru ierīcēm, kas piemērotas ekspluatējamai dzelzceļa infrastruktūrai.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

383. Kravas lokomotīvi, kura paredzēta darbam ar vilciena sastāviem, garākiem par 120 asīm, aprīko ar ierīcēm, kas signalizē par bremžu maģistrāles pārtrūkšanu.

384. Vilcienu lokomotīves un motorvagonu vilciena vadības kabīnes, kas paredzētas darbam vienai personai (bez vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga), aprīko ar vilciena automātiskās apturēšanas ierīcēm, kuras nodrošina vilciena apstāšanos, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) zaudē spēju vadīt vilcienu.

385. Manevru lokomotīvi aprīko ar ierīcēm vagonu atkabināšanai no lokomotīves vadītāja (mašīnista) kabīnes, bet manevru lokomotīvi, kuras vada viena persona, – ar otru vadības pulti.

386. Tvaika lokomotīvi un dīzeļlokomotīvi aprīko ar darbderīgām dzirksteļu uztvērējierīcēm un dzēsējierīcēm.

386.¹ Vilces ritošā sastāva vai pasažieru vagonu īpašnieks vai lietotājs nodrošina ritošā sastāva aprīkojumu atbilstoši normatīvo aktu un ritošā sastāva ražotāja prasībām ugunsdrošības jomā.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

386.² Vilces ritošā sastāva vai pasažieru vagonu īpašnieks vai lietotājs nosaka attiecīgā ritošā sastāva ugunsdrošības līdzekļu aprīkojuma uzturēšanas un lietošanas kārtību, tai skaitā rīcību ugunsgrēka gadījumā. 

(MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 402 redakcijā)

387. Kravas vagona labās puses gaitas virzienā priekšējo stūri aprīko ar kāpšļiem un rokturiem, ja tajā nav bremzes laukuma.

388. Ritošā sastāva bremzes nodrošina drošu ekspluatāciju un vienmērīgu bremzēšanu.

389. Ritošo sastāvu, izņemot vienvagona pasažieru automotrises vai sliežu motortransporta vienības, kuras nav paredzēts ievietot vilciena sastāvā, aprīko ar automātiskajām bremzēm.

390. Ritošā sastāva automātiskās bremzes nodrošina vilciena apturēšanu, ja bremzes gaisa maģistrālē ir atvienojums vai pārrāvums vai ja ir atvērts stopkrāns (pēkšņās bremzēšanas krāns).

391. Ritošā sastāva automātiskās bremzes nodrošina iespēju lietot dažādus bremzēšanas režīmus atkarībā no ceļa profila, kravas svara vagonā un sastāva garuma.

392. Pasažieru vagonu un motorvagonu tamburos un salonos izvieto noplombētus stopkrānus.

393. Vilces līdzekli un pasažieru vagonu aprīko ar rokas bremzēm.

394. Bremžu sviru pārvada daļas, kas atvienošanas vai lūzuma dēļ var izvirzīties ārpus ritošā sastāva gabarīta vai nokrist uz ceļa, nodrošina ar aizsargierīcēm.

395. Ritošo sastāvu aprīko ar tipveida sakabi. Sakabes konstrukcija nodrošina apkalpojošajam personālam drošu ritošā sastāva sakabināšanu un atkabināšanu.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

396. Platsliežu ritošo sastāvu (izņemot ritošo sastāvu iekšējās sakabes motorvagonu vilcienos un starp lokomotīvju sekcijām un ritošo sastāvu, ko izmanto arī 1435 mm sliežu platuma dzelzceļa tīklā) aprīko ar automātisko sakabi. Minētajos izņēmuma gadījumos pārvadātājs nodrošina, lai uz ritošā sastāva atrodas palīgierīces, kas nodrošina tā sakabināšanu ar automātisko sakabi.

397. Pasažieru vagonu automātisko sakabi aprīko ar vertikālās pārvietošanās ierobežotājiem.

398. Platsliežu ritošajam sastāvam nodrošina šādu automātiskās sakabes ass augstumu virs sliežu galviņas virsmas līmeņa:

398.1. sakabinātu motorvagonu un ceļa mašīnu vienību ārējām sakabēm, lokomotīvēm, sliežu motortransportam, pasažieru un kravas vagoniem – ne lielāku par 1080 mm;

398.2. sakabinātu motorvagonu un ceļa mašīnu vienību ārējām sakabēm, lokomotīvēm, sliežu motortransportam, pasažieru vagoniem un tukšiem kravas vagoniem – ne mazāku par 980 mm;

398.3. piekrautiem kravas vagoniem – ne mazāku par 950 mm.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

399. Šaursliežu ritošajam sastāvam (izņemot motordrezīnas) sakabes bufera ass augstums virs sliežu galviņas virsmas līmeņa ir:

399.1. ne mazāks par 550 mm un ne lielāks par 640 mm vilces līdzekļiem;

399.2. ne mazāks par 510 mm un ne lielāks par 685 mm vagoniem.

400. Aizliegts ekspluatēt ritošo sastāvu, ja sakabes iekārtai ir plaisa vai sakabes mehānisma detaļas lūzums.

400.¹ Aizliegts ekspluatēt vilces ritošo sastāvu, ja ceļtīra augstums no sliedes galviņas virsmas ir mazāks par:

400.¹ 1. 140 mm platsliežu lokomotīvēm, kuras veic manevru darbu uz šķirošanas uzkalna;

400.¹ 2. 100 mm pārējam platsliežu vilces ritošajam sastāvam;

400.¹ 3. 70 mm šaursliežu vilces ritošajam sastāvam.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

401. Šajos noteikumos noteiktās prasības riteņpāriem piemēro arī ritošā sastāva slodzi nesošajiem riteņiem, kuri konstruktīvi nav savienoti ar kopēju asi, ciktāl to pieļauj tehniskās iespējas.

402. Ritošajam sastāvam, kuru izmanto uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras ceļiem, riteņpāri atbilst publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajām ritošā sastāva riteņpāru formēšanas, apskates, remonta un uzturēšanas tehniskajām normām.

403. Šaursliežu motordrezīnu riteņpāru ekspluatācijas nosacījumus un brāķējamos parametrus nosaka atbilstoši izgatavotājrūpnīcas dokumentācijai.

404. Uz riteņpāra ass ar skaidri iespiestām zīmēm norāda riteņpāra formēšanas un pilnīgās pārbaudes datumu un vietu.

405. Attālums starp nenoslogota platsliežu riteņpāra riteņu iekšējām šķautnēm ir 1440 mm. Ja ritošā sastāva ātrums ir no 120 km/h līdz 140 km/h, minētais attālums drīkst palielināties ne vairāk kā par 3 mm un samazināties ne vairāk kā par 1 mm, bet, ja ritošā sastāva ātrums ir mazāks par 120 km/h, – šis attālums drīkst palielināties vai samazināties ne vairāk kā par 3 mm.

406. Aizliegts ekspluatēt ritošo sastāvu:

406.1. ja ir pārsniegti šo noteikumu 10.pielikumā norādītie riteņpāru brāķējamo parametru izmēri;

406.2. ja riteņa uzmalas asšķautņainais uzvelmējums uzmalas darba virsmas zonā ir starp 2 mm no riteņpāra uzmalas virsējās šķautnes un 13 mm no velšanās virsmas;

406.3. ja riteņa loka (bandāžas) biezums izdrupuma, dobuma vai iespieduma vietā ir plānāks par šo noteikumu 10.pielikumā noteikto riteņa loka biezumuu;

406.4. ja ir plaisa izdrupumā vai noslāņojumā, kas iet metāla dziļumā;

406.5. ja riteņpārim ir plaisa jebkurā ass daļā, riteņa lokā, diskā vai rumbā;

406.6. ja ir bandāžas atslābums uz riteņa diska, riteņa rumbas atslābums uz riteņpāra ass, viengabalvelmējuma riteņa atslābums uz ass, zobrata atslābums uz ass vai atslābums vilces piedziņas pirksta riteņa diska urbumā;

406.7. ja ir riteņa rumbas nobīde uz riteņpāra ass.

407. Aizliegts braukt ar ritošo sastāvu platsliežu ceļos ātrāk par 120 km/h:

407.1. ja attālums starp nenoslogota riteņpāra riteņu iekšējām šķautnēm ir lielāks par 1443 mm vai mazāks par 1439 mm;

407.2. ja riteņa uzmalas biezums (ar uzmalas augstumu 30 mm, mērot 20 mm attālumā no uzmalas virsējās šķautnes, un ritošajam sastāvam ar uzmalas augstumu 28 mm, mērot 18 mm attālumā no uzmalas virsējās šķautnes) ir lielāks par 33 mm vai mazāks par 28 mm;

407.3. ja riteņa loka biezums ir 35 mm un mazāks;

407.4. ja riteņa velšanās loka nodilums lielāks par 5 mm.

408. Ja vilciena vagonam (izņemot motorvagonu vai tenderi ar rullīšu gultņiem) ir konstatēts izrāvums vai uzmetinājums, kas lielāks par 1 mm, bet nepārsniedz 2 mm, atļauts aizvest pasažieru vagonu ar ātrumu līdz 100 km/h, bet kravas vagonu ar ātrumu līdz 70 km/h līdz tuvākajam tehniskās apkopes punktam, kur ir ierīces riteņpāra nomaiņai.

409. Ja platsliežu ritošā sastāva ritenim konstatēts izrāvums vai uzmetinājums, kas pārsniedz šo noteikumu 408.punktā noteikto lielumu, atļauts braukt līdz tuvākajai stacijai ar šo noteikumu 11.pielikumā norādīto ātrumu. Šāda ritošā sastāva turpmākā kustība notiek saskaņā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja nosacījumiem.

410. Ja šaursliežu ritošā sastāva ritenim konstatēts izrāvums vai uzmetinājums, kas pārsniedz 1 mm, bet nepārsniedz 2 mm, vai šaursliežu lokomotīvei pārsniedz 0,7 mm, bet nepārsniedz 2 mm, ar šādu ritošo sastāvu atļauts braukt ar ātrumu, ne lielāku par 25 km/h, līdz tuvākajam tehniskās apkalpošanas punktam, kur ir ierīces riteņpāra nomaiņai. Ja izrāvums vai uzmetinājums šaursliežu ritošā sastāva riteņpārim ir lielāks par 2 mm, atļauts turpināt kustību ar ātrumu 10 km/h, ja bojātais riteņpāris ir piekarināts vai novērsta riteņpāra griešanās iespēja.

411. Ritošā sastāva tehniskā apkope ir pasākumu komplekss, ko veic ritošā sastāva darbspēju un to drošuma līmeņa un estētiskā stāvokļa uzturēšanai, bojājumu profilaksei un novēršanai. Ritošā sastāva tehniskajā apkopē ietilpst arī darbi ritošā sastāva izgatavotāja un projektētāja izdoto tehniskās ekspluatācijas norādījumu izpildei.

412. Ritošā sastāva remonts ir pasākumu komplekss, ko veic ritošā sastāva darbspēju un tā drošuma līmeņa uzturēšanai un kurā paredz ritošā sastāva mezglu un agregātu revīziju, remontu vai nomaiņu pret jauniem, regulēšanu un izmēģinājumu veikšanu. Ritošā sastāva remonta mērķis ir ritošā sastāva pamata ekspluatācijas parametru atjaunošana un to stabilitātes nodrošināšana starp remontiem.

413. Ritošā sastāva īpašnieks vai lietotājs nodrošina ritošajam sastāvam plānoto remontu un tehniskās apkopes sistēmas (turpmāk – remonta sistēma) izstrādi atbilstoši ritošā sastāva ražotāja ieteikumiem.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

414. Ja remonta sistēmā noteiktie pasākumi neatbilst ritošā sastāva ražotāja ieteikumiem, remonta sistēmai ir nepieciešams riska novērtējums, kas apliecina, ka ritošā sastāva drošības līmenis nesamazinās.

415. Šo noteikumu 414.punktā minēto riska novērtējumu veic:

415.1. institūcija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas dzelzceļu sistēmu savstarpēju izmantojamību un ir tiesīga veikt ritošā sastāva novērtēšanu;

415.2. ritošā sastāva lietotājs, ja tas drošības pārvaldības sistēmā ir apliecinājis riska noteikšanu un novērtēšanu saskaņā ar Komisijas 2013. gada 30. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr. 546; MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 460)

416. Remonta sistēma ietver dokumentāciju par plānoto remontu un tehniskās apkopes veikšanas nosacījumiem un termiņiem.

417. Termiņu, kad veicama ritošā sastāva nākamā tehniskā apkope vai remonts, nosaka saskaņā ar kalendāra laiku, ritošā sastāva vai tā atsevišķu agregātu darba laiku, vilcei patērēto energoresursu daudzumu vai ritošā sastāva nobraukumu. Laikposmu starp tehniskajām apkopēm un remontiem atsevišķiem ritošā sastāva mezgliem var noteikt saskaņā ar diagnostikas rezultātiem.

418. Ja, nosakot nākamās tehniskās apkopes vai remonta termiņu, neņem vērā kalendāra laiku, ritošā sastāva vai tā atsevišķu agregātu darba laiku, bet izvēlas citu kritēriju, papildus izvēlētajam ritošā sastāva tehniskās apkopes un remonta termiņa kritērijam norāda arī maksimālo kalendāra laiku vai agregāta darba laiku, pēc kura ritošajam sastāvam veicama tehniskā apkope vai remonts.

419. Vagoniem, kuru ekspluatācijas kārtību nosaka atbilstoši 1993.gada 3.marta Nolīgumam par bijušās PSRS Ceļu satiksmes ministrijas preču vagonu un konteineru parka sadali starp NVS dalībvalstīm, Azerbaidžānu, Gruziju, Latviju, Lietuvu un Igauniju un tā tālāko kopīgo izmantošanu, tehnisko apkopju un remonta termiņus, kā arī par drošību atbildīgo mezglu un detaļu tehniskā stāvokļa kontroli nosaka saskaņā ar šo nolīgumu.

420. Aizliegts ekspluatēt ritošo sastāvu, ja tam nav izveidota remonta sistēma vai nav veiktas remonta sistēmā noteiktās tehniskās apkopes un remonti.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

420.¹ Aizliegts ekspluatēt ritošo sastāvu, ja tā gaisa rezervuāriem, kuru tilpums ir 0,025 m³ (25 litri) vai lielāks vai kuru tilpums ir mazāks par 0,025 m³ (25 litriem), ja darba spiediena MPa (kgf/cm²) reizinājums ar tilpumu m³ (l) ir 0,02 (200) vai lielāks, nav veikta hidrauliskā pārbaude. Hidraulisko pārbaudi veic:

420.¹ 1. vilces ritošajam sastāvam un sliežu motortransportam ne retāk kā reizi četros gados;

420.¹ 2. kravas vagoniem, kurus izmanto starptautiskā satiksmē, ne retāk kā reizi četros gados vai kapitālā remonta laikā (ja kārtējā depo remonta laikā līdz gaisa rezervuāra pārbaudei atlicis vismaz pusotrs gads, gaisa rezervuāra hidraulisko pārbaudi atļauts veikt nākamajā plānotajā depo remonta vai kapitālā remonta laikā);

420.¹ 3. pasažieru vagoniem ne retāk kā reizi piecos gados;

420.¹ 4. kravas vagoniem, kas ir apgrozībā tikai Latvijā, ne retāk kā reizi piecos gados vai kārtējā depo remonta vai kapitālā remonta laikā.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

420.² Aizliegts ekspluatēt vilces ritošo sastāvu un sliežu motortransportu, ja tā gaisa rezervuāriem, kuru tilpums ir 0,025 m³ (25 litri) vai lielāks vai kuru tilpums ir mazāks par 0,025 m³ (25 litriem), ja to darba spiediena MPa (kgf/cm²) reizinājums ar tilpumu m³ (l) ir 0,02 (200) vai lielāks, ne retāk kā reizi divos gados starp hidrauliskām pārbaudēm nav veikta ārējā apskate.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

421. Lai ritošais sastāvs manevru darbu veikšanai varētu izbraukt no privātas lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras stacijas ceļiem, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja norīkota komisija reizi gadā veic ritošā sastāva tehnisko apskati un nosaka tā atbilstību šo noteikumu prasībām. Apskates rezultātus noformē rakstiski.

422. Lai nodrošinātu optimālu vagonu plūsmu un efektīvu darba organizāciju šķirošanas stacijās, ņemot vērā to tehniskā aprīkojuma līmeni, publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sastāda formēšanas plānu, kurā norāda vagonu nosūtīšanas virzienu un stacijas.

423. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā darbību uzsākšanas un pārtraukšanas procedūras tām stacijām, kuras nedarbojas visu diennakti.

424. Dzelzceļa publiskās infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajās stacijās pastāvīgā gatavībā uztur:

424.1. palīdzības vilcienus normālas dzelzceļa satiksmes atjaunošanai pēc dzelzceļa satiksmes negadījuma;

424.2. ugunsdzēsības vilcienus.

425. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka maksimālo pieļaujamo vilcienu kustības ātrumu pa posmu un staciju ceļiem un staciju pārmijkopām atkarībā no ceļu un pārmiju konstrukcijas un ritošā sastāva tipa. Šo ātrumu ņem vērā, sastādot vilcienu kustības grafiku, un to norāda tīkla pārskatā.

426. Vilciena kustības ātrums, vilcienam novirzoties uz sānceļiem pa platsliežu pārmijām, nepārsniedz:

426.1. 25 km/h pasažieru vilcieniem, ja pārmija ir ar 1/9 markas krusteni;

426.2. 40 km/h, ja pārmija ir ar 1/11 markas vai stāvāku krusteni;

426.3. 50 km/h, ja pārmija ir no R–65 vai 60E1 tipa sliedēm ar 1/11 markas krusteni;

426.4. 70 km/h, ja ir pārmija ar 1/14 markas krusteni vai simetriskā pārmija ar 1/11 markas krusteni;

426.5. 80 km/h, ja pārmija ir ar 1/18 markas krusteni.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

427. Vilciena kustības ātrums, vilcienam novirzoties uz sānceļiem pa šaursliežu pārmijām, nepārsniedz:

427.1. 15 km/h, ja pārmija ir ar 1/8 markas vai lēzenāku krusteni;

427.2. 10 km/h, ja pārmija ir ar 1/7 markas krusteni;

427.3. 5 km/h, ja pārmija ir ar krusteni, kas stāvāks par 1/7.

428. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka maksimālo pieļaujamo manevru ātrumu atkarībā no ceļu un pārmiju konstrukcijas un ritošā sastāva tipa.

429. Ja vilcienu nosūta posmā pie izejas luksofora aizliedzošā signāla vai no ceļa, kuram nav izejas luksofora, vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pa stacijas izejas pārmijkopas pārmijām brauc ar ātrumu līdz 20 km/h un ir gatavs nekavējoties apstāties, ja rodas šķērslis vilciena kustībai.

430. Ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) saņem šajos noteikumos paredzēto atļauju pabraukt garām ieejas vai maršruta luksoforam ar aizliedzošo signālu, vilces līdzekļa vadītājs līdz nākamajam luksoforam brauc ar ātrumu līdz 20 km/h un ir gatavs nekavējoties apturēt sastāvu, ja rodas šķērslis tālākai kustībai.

430.¹ Ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) saņem šajos noteikumos paredzēto atļauju pabraukt garām pārbrauktuves aizsprosta luksoforam ar aizlie­dzošo signālu, vilces līdzekļa vadītājs, līdz vilces līdzeklis šķērso pārbrauktuvi, brauc ar ātrumu līdz 20 km/h un ir gatavs nekavējoties apturēt vilcienu, ja rodas šķērslis tālākai kustībai.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

431. Pārvadātājs atbilstoši motorvagonu tehniskajām īpatnībām izstrādā motorvagonu vilcienu vilces līdzekļu vadītāju rīcības kārtību par motorvagonu vilcienu savienošanu un braukšanu apvienotā sastāvā. 

(MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 402 redakcijā)

432. Pārvadātājs aprīko un apgādā vilces līdzekļus ar signālierīcēm, signālpiederumiem un citu inventāru, kas nepieciešams drošai pārvadājumu veikšanai attiecīgā infrastruktūrā.

433. Pasažieru, pasta–bagāžas un kravas–pasažieru vilcienus nodrošina ar ugunsdzēsības līdzekļiem, kā arī ar līdzekļiem pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai.

434. Dzelzceļa satiksmē aizliegts lietot ritošo sastāvu, kas negarantē kustības drošību un drošības tehnikas ievērošanu.

435. Visi ritošā sastāva elementi nodrošina drošu dzelzceļa satiksmi ar noteikto maksimālo ātrumu.

436. Augstuma starpība starp automātisko sakabju gareniskajām asīm platsliežu dzelzceļā nepārsniedz:

436.1. kravas vilcienā un sakabinātām ceļa mašīnām – 100 mm;

436.2. starp lokomotīvi un pirmo piekrauto vagonu kravas vilcienā – 110 mm;

436.3. pasažieru un motorvagonu vilcienā, kas kursē ar ātrumu līdz 120 km stundā – 70 mm;

436.4. pasažieru un motorvagonu vilcienā, kas kursē ar ātrumu no 120 km līdz 140 km stundā – 50 mm;

436.5. starp lokomotīvi un pirmo vagonu pasažieru vilcienā – 100 mm.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

437. Šaursliežu ritošajam sastāvam augstuma starpība starp sakabju gareniskajām asīm nepārsniedz 75 mm.

438. Rīkojumus vai norādījumus par dzelzceļa satiksmi dod skaidri (konkrēti) un īsi. Darbinieks, kas devis rīkojumu, uzklausa rīkojuma (norādījuma) atkārtojumu un pārliecinās, ka tas ir saprasts pareizi.

439. Ievēro šādu vilcienu nosūtīšanas un caurlaišanas secību:

439.1. ārpuskārtas vilcieni – palīdzības un ugunsdzēsības vilcieni, kā arī pēc palīdzības pieprasījuma vilcienu kustības atjaunošanai norīkotie sniegtīri, lokomotīves bez vagoniem, automotrises un nenoceļamā tipa drezīnas;

439.2. kārtējie vilcieni:

439.2.1. pasažieru ātrvilcieni;

439.2.2. pārējie pasažieru vilcieni;

439.2.3. pasta–bagāžas, kravas–pasažieru un paātrinātie kravas vilcieni;

439.2.4. kravas vilcieni;

439.2.5. pārējie vilcieni;

439.3. vilcieni, kurus norīko pēc pieprasījuma un kuru priekšrocību nosaka, tos norīkojot.

440. Elektrificētā iecirknī vilcienu dispečers, organizējot dzelzceļa satiksmi, sadarbojas ar energodispečeri, kura operatīvā pārziņā atrodas visas energodispečera iecirkņa robežās esošās elektroapgādes iekārtas un to atjaunošanas līdzekļi, kā arī kontakttīkla rajona dežurējošie dzelzceļa speciālisti un dzelzceļa speciālisti, kuri veic elektroapgādes iekārtas remontu un apkopi.

441. Aizliegts novietot uztvērējstrupceļos jebkuru ritošo sastāvu, bet aizsargstrupceļos – vagonus, kuros ir cilvēki vai bīstamās kravas.

442. Aizliegts aizņemt ar citu ritošo sastāvu ceļus, kur pastāvīgi stāv palīdzības un ugunsdzēsības vilcieni, kā arī atjaunošanas darbiem paredzētais sliežu motortransports.

443. Ja platsliežu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pieļauj noceļamā ritošā sastāva ekspluatāciju savā infrastruktūrā, tas izveido noceļamā ritošā sastāva kustības organizēšanas sistēmu.

444. Platsliežu noceļamajam ritošajam sastāvam neizsniedz vilcienam nepieciešamās atļaujas posma aizņemšanai.

445. Noceļamā tipa šaursliežu motordrezīnu nosūta posmā kā vilcienu. Šaursliežu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka kārtību, kādā noceļamā tipa šaursliežu motordrezīna aizņem un atbrīvo posmu.

446. Vilciena kustību no priekšējā vilces līdzekļa priekšējās vadības kabīnes vada vadītājs (mašīnists). Citi vilcienā esošo vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti) atkārto visus priekšējā vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) signālus un norādījumus un izpilda to prasības.

447. Persona, kura nav lokomotīves brigādes sastāvā, drīkst braukt vilces līdzekļa vadības kabīnē tikai ar pārvadātāja atļauju. Vilces līdzekļa vadības kabīnē drīkst atrasties ne vairāk par divām personām, neskaitot lokomotīves brigādi.

448. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākumi:

448.1. atbilstoši kompetencei nodrošināt dzelzceļa satiksmes drošību;

448.2. pārzināt vilces līdzekļa konstrukciju, sava iecirkņa garenprofilu un pastāvīgo signālu novietojumu iecirknī;

448.3. ievērot vilces līdzekļa ekspluatācijas noteikumus;

448.4. ievērot noteiktos bremžu ekspluatācijas nosacījumus;

448.5. ievērot vilcienu kustības sarakstu;

448.6. pirms vilciena (izņemot motorvagonu vilcienus un šaursliežu vilcienus) nosūtīšanas no formēšanas stacijas saņemt izziņu par vilciena nodroši­nājumu ar bremzēm un pārliecināties, ka sakrīt izziņā un natūrlapā norādītais vilciena sastāva pēdējā vagona numurs un ka vilciena bremžu kluču kopējais spiedspēks atbilst normām.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

449. Vadot vilcienu vai atsevišķu vilces līdzekli, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un viņa palīga pienākumi ir:

449.1. vērot, vai ceļš ir brīvs, un nekavējoties apturēt vilcienu (vilces līdzekli), ja vilciens (vilces līdzeklis) var apdraudēt cilvēku drošību vai radies šķērslis, vai pamanīts bojājums, kas var apdraudēt dzelzceļa satiksmes drošību;

449.2. ievērot signālus un izpildīt to prasības;

449.3. mutiski atkārtot luksoforu signālrādījumus (izņemot zaļos garāmejas luksoforu signālus) un no ceļa vai vilciena padodamos signālus, ja vilces līdzekli vada divatā;

449.4. ja ir aizliedzošs signāls, apstādināt vilcienu (vilces līdzekli) ar dienesta bremzēšanu, nepabraucot garām šim signālam;

449.5. ja signāls brīdina par ātruma samazināšanu, samazināt vilciena (vilces līdzekļa) ātrumu, lai pabrauktu garām signālam, nepārsniedzot noteikto ātrumu;

449.6. sekot vilciena stāvoklim un veselumam, bet elektrificētajos iecirkņos – arī kontakttīkla stāvoklim;

449.7. padot noteiktos signālus;

449.8. apstākļos, kas samazina signālu redzamību, vadīt vilcienu sevišķi uzmanīgi un, ja nepieciešams, samazināt kustības ātrumu, lai neapdraudētu dzelzceļa satiksmes drošību;

449.9. izsaukt stacijas dežurantu (iecirknī ar dispečercentralizāciju – vilcienu dispečeru), ja situācija ir neskaidra, mainās normālie caurlaišanas apstākļi, rodas nestandarta vai avārijas situācijas, un rīkoties pēc dispečera norādījumiem.

450. Vadot vilcienu vai atsevišķu vilces līdzekli, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) aizliegts:

450.1. pārsniegt šajos noteikumos noteikto ātrumu, kā arī ātrumu, ko noteicis dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vai kas norādīts izsniegtajā brīdinājumā;

450.2. novērst uzmanību no signālu un ceļa novērošanas, vilces līdzekļa vadīšanas un tā apkalpošanas;

450.3. izslēgt normāli darbojošās drošības un radiosakaru ierīces.

451. Ar vilcienu dispečera rīkojumu vilcienu vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) drīkst braukt līdz stacijai, kurā var veikt vilces līdzekļa attiecīgā aprīkojuma remontu, ja bojājuma dēļ nedarbojas šāds vilces līdzekļa aprīkojums:

451.1. radiostacija;

451.2. ātrumu reģistrējošais ātrummērītājs;

451.3. vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) modrības pārbaudes ierīce;

451.4. automātiskā lokomotīvju signalizācijas sistēma;

451.5. ierīce, kas signalizē par bremžu maģistrāles pārtrūkšanu.

452. Ja dzelzceļa infrastruktūras remontdarbi ir paredzēti stacijā, pēc iepazīšanās ar darbu vadītāja ierakstu apskates žurnālā stacijas dežurants dod norādījumu centralizācijas posteņu dežurantiem, pārmijniekiem un vilcienu sastādītājiem un ar viņu starpniecību arī vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), kas strādā stacijā, par to, uz kuriem ceļiem vai ceļu iecirkņiem nedrīkst izbraukt, par ātruma samazināšanu vai īpašas uzmanības nepieciešamību, braucot pa ceļiem, kur notiek darbi.

453. Par stacijā gaidāmo vilcienu kustību un manevru darbiem stacijas dežurants laikus paziņo darbu vadītājam.

454. Ja starp publisko un privāto dzelzceļa infrastruktūru notiek tieša dzelzceļa satiksme, par privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas darbiem tās pārvaldītājs paziņo stacijas dežurantam, kura stacijai ir pievienota šāda dzelzceļa infrastruktūra. Stacijas dežurants ieraksta ziņojumu apskates žurnālā, norādot darbu vadītāju, un dod attiecīgu norādījumu vilcienu sastādītājiem un ar viņu starpniecību arī vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), kas strādā stacijā, uz kuriem ceļiem vai ceļu iecirkņiem nedrīkst izbraukt, par ātruma samazināšanu vai īpašas uzmanības nepieciešamību, braucot pa ceļiem, kur notiek darbi. Par gaidāmo vilcienu kustību un manevru darbiem privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā stacijas dežurants laikus paziņo tās infrastruktūras pārvaldītājam.

455. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina pārvadātājam iespēju iepazīties ar tehniskās rīcības akta daļu, kas satur pārvadātājam saistošas prasības.

456. Attiecībā uz vilcienu kustību tehniskās rīcības aktā norāda:

456.1. stacijas un stacijas posteņa vai parka dežuranta atbildības rajonus un pienākumu apjomu, kas saistīti ar vilcienu kustību;

456.2. vilcienu pieņemšanas ceļus un ceļus, uz kuriem pieņem vilcienus, kuru sastāvā ir vagoni ar negabarīta un 1.klases bīstamām kravām;

456.3. vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutu sagatavošanas kārtību un dzelzceļa speciālistus, kas gatavo šos maršrutus, kā arī kārtību, kādā pārmijnieks sagaida pienākošos un pavada nosūtāmos vilcienus;

456.4. veidu, kādā pirms vilciena pieņemšanas stacijas dežurants (iecirkņos ar dispečercentralizāciju – vilcienu dispečers) pārbauda, vai ceļš ir brīvs;

456.5. pārmiju aizņemtības pārbaudes kārtību, ja kontrolierīces nenodrošina nepieciešamo kontroli vai ja pārmijas pārliek no vietējās vadības ierīcēm;

456.6. necentralizēto pārmiju normālo stāvokli;

456.7. kārtību, kādā pārmijniekam, centralizācijas posteņa dežurantam (operatoram) un signālistam signalizē par pārmiju pārvešanu;

456.8. vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršruta sagatavošanas kārtību, ja bojātas signalizācijas, centralizācijas vai bloķēšanas ierīces;

456.9. kārtību, kādā nosūta vilcienu vienceļa posmā ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, kas nav aprīkots ar bloksistēmas virziena maiņas ierīcēm, ja izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls vai ja vadības ierīcē nav atslēgzižļu;

456.10. kārtību, kādā nosūta vilcienu ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā posmā, kur nav garāmejas luksoforu, ja 10 minūšu laikā nevar noskaidrot iepriekš nosūtītā vilciena atrašanās vietu;

456.11. dzelzceļa speciālistu rīcību, pieņemot vilcienu, ja ieejas (maršruta) luksoforā ir aizliedzošs signāls vai ja vilciens pienāk stacijā pa nepareizo galveno ceļu;

456.12. kārtību, kādā stacijas vai parka dežurants nodod personīgi vilciena priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) atļauju aizņemt posmu, ja vilcienu paredzēts nosūtīt no ceļa, kur nav izejas luksofora, vai ja izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls;

456.13. kravas vilciena sadalīšanas nosacījumus divās daļās, ja ir nepieciešams nodrošināt pasažieru pāreju starp pasažieru ēku un ceļu, uz kura stāv pasažieru vilciens;

456.14. pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas drošības pasākumus, ja pa ceļu, kas atrodas starp pasažieru ēku un stāvošo pasažieru vilcienu, notiek dzelzceļa satiksme;

456.15. dzelzceļa speciālistu rīcību, sagatavojot brīdinājumu vilcienam, kuram nepieciešams ievērot īpašus kustības noteikumus;

456.16. necentralizēto pārmiju darbderīguma pārbaudi, ja tās izvietotas lielā attālumā no pārmiju posteņa.

(Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.316)

457. Attiecībā uz manevriem tehniskās rīcības aktā norāda:

457.1. stacijas, stacijas posteņa vai parka dežuranta atbildības rajonus un pienākumu apjomu, kas saistīti ar manevru darbu;

457.2. dzelzceļa speciālistu, kurš organizē manevrus;

457.3. manevru darbu kārtību un manevru rajonus;

457.4. manevru maršrutu sagatavošanu kārtību, tai skaitā gadījumos, ja bojātas signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīces;

457.5. necentralizēto pārmiju normālo stāvokli;

457.6. dzelzceļa speciālistus, kuri gatavo manevru maršrutus;

457.7. manevru vadīšanu, ja vilcienu sastādītāju brigādē ir divas personas;

457.8. kārtību, kādā manevru vadītājs vai stacijas dežurants iepriekš saskaņo vagonu padošanu vai novākšanu ar pievedceļa atbildīgo personu;

457.9. sakaru ierīču lietošanas kārtību manevros (katrā manevru rajonā) un personas, kurām ir tiesības lietot šīs sakaru ierīces;

457.10. manevru vilces līdzekļu un sastāvu izbraukšanas kārtību no pievedceļiem uz stacijas ceļiem, kur necentralizētās pārmijas neapkalpo pārmijnieki;

457.11. atkabju bremzēšanas un sakaru, bremzes kurpju nosviedēju un citu tehnisko līdzekļu izmantošanas kārtību, kā arī citus kustības drošības pasākumus, ja manevri ar sērijveida grūdieniem ir pamatmetode konkrētā manevru rajonā;

457.12. kārtību, kādā manevru vadītājs saskaņo manevrus ar dzelzceļa speciālistiem ceļu pretējā galā;

457.13. pārmiju aizņemtības pārbaudes kārtību, ja kontrolierīces nenodrošina kontroli vai ja pārmijas pārliek no vietējās vadības ierīcēm;

457.14. kārtību, kādā pārmijniekam, centralizācijas posteņa dežurantam (operatoram) un signālistam signalizē par pārmiju pārvešanu;

457.15. kārtību, kādā ritošo sastāvu nostiprina uz ceļa, nostiprināšanas nosacījumus un līdzekļus, kā arī to dzelzceļa speciālistu sarakstu, kas nostiprina ritošo sastāvu un ziņo par darbu izpildi;

457.16. manevru lokomotīves vadības kabīni, ja nav atļauts to vadīt no jebkuras kabīnes;

457.17. vagonu pārvietošanas kārtību, lietojot manevros vinču un citus mehāniskos līdzekļus;

457.18. dzelzceļa speciālistu, kurš atvieno bremžu maģistrāles savienotājšļūtenes starp ritošā sastāva vienībām;

457.19. ritošā sastāva novietošanas nosacījumus, ja ritošo sastāvu novieto ārpus kontrolstabiņu norādītajām robežām;

457.20. uz slīpumiem izvietoto ceļu sarakstu, kur manevru laikā ir iespējama vagonu aizripošana, kā arī dzelzceļa satiksmes drošības papildpasākumus, manevrējot šādās vietās;

457.21. kārtību, kādā norobežo ritošo sastāvu, veicot tehnisko apkopi.

(Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.316)

458. Tehniskās rīcības aktam pievieno:

458.1. saziņas paraugreglamentu biežāk lietojamiem tipveida manevru norādījumiem un ziņojumiem, kurus pārraida pa radiosakariem un divpusējiem parka skaļruņiem;

458.2. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darba kārtības noteikumus par rīcību ar vagoniem, kuros ir 1.klases bīstamās kravas;

458.3. privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa pievedceļu sarakstu;

458.4. signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīču lietošanas instrukciju;

458.5. šķirošanas uzkalna darba instrukciju;

458.6. stacijas shematisko plānu;

458.7. kontakttīkla, automātiskās bloķēšanas līniju un elektroapgādes garenlīniju strāvas piegādes un sekcionēšanas shēmas.

459. Pirms vilciena pieņemšanas stacijas dežurants (iecirkņos ar dispečercentralizāciju – vilcienu dispečers) pārbauda, vai ceļš ir brīvs:

459.1. pēc vadības ierīces rādījumiem – stacijā, kura ir atbilstoši aprīkota;

459.2. pēc pārmijnieka vai cita tehniskās rīcības aktā noteiktā dzelzceļa speciālista ziņojuma par pārbaudāmo pieņemšanas ceļa daļu vai visu pieņemšanas ceļu (to veic pārmijnieks vai cits tehniskās rīcības aktā noteiktais dzelzceļa speciālists, ejot līdz vietai, no kuras labi pārredzama visa pārbaudāmā ceļa daļa vai viss pieņemšanas ceļš);

459.3. pēc vilces līdzekļa, kas atrodas uz blakus ceļa, vadītāja (mašīnista) ziņojuma pa radiosakariem, ja viņam labi pārredzama visa ceļa pārbaudāmā daļa vai viss pieņemšanas ceļš;

459.4. pēc iepriekš nosūtītā (garāmejošā) vilciena beigu signāliem.

460. Stacijās, kur vilciena pieņemšanas maršrutā ietilpst necentralizētas pārmijas, stacijas dežurants un pārmijnieki pirms vilciena pienākšanas ievēro šādu maršruta sagatavošanas kārtību:

460.1. stacijas dežurants izsauc pa sakariem visus pieņemšanas maršrutā iekļauto pārmiju posteņu pārmijniekus un dod rīkojumu sagatavot maršrutu. Pēc stacijas dežuranta norādījuma viens no pārmijniekiem, visiem pārējiem klātesot pie telefona (radiosakariem), atkārto šo rīkojumu, bet pārējie apliecina tā uztveri;

460.2. ja posteņa rajonā, kurš piedalās maršruta sagatavošanā, notiek manevri, aizņemot vilciena pieņemšanas maršruta ceļus un pārmijas, manevrus nekavējoties pārtrauc, bet manevru vadītāju un manevru vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) brīdina par gaidāmo vilciena pieņemšanu. Manevru sastāvu novieto ceļa robežās, kur tas netraucē vilciena pieņemšanu;

460.3. ja manevri notiek stacijas pretējā galā, atbilstošā pārmiju posteņa pārmijnieks pārliek pārmijas tā, lai manevru sastāvs nevarētu nokļūt uz vilciena pieņemšanas ceļa, un tās noslēdz;

460.4. gatavojot maršrutu, pārmijnieki tehniskās rīcības aktā paredzētajā kārtībā pārbauda, vai pieņemšanas ceļš ir brīvs, pārliek pārmijas vajadzīgajā stāvoklī, pārbauda katras pārmijas asmeņu ciešu piegulšanu pie rāmjsliedes un noslēdz pārmijas ar slēdzenēm;

460.5. kad visi maršruta sagatavošanas darbi pabeigti un to izpilde pārbaudīta, katrs pārmijnieks izsauc stacijas dežurantu un paziņo, ka maršruts sagatavots un ceļš brīvs;

460.6. stacijās, kurām ir vadības ierīces, ar kurām var kontrolēt pārmiju stāvokli maršrutā, stacijas dežurants pārliecinās par rīkojuma izpildes pareizību arī pēc vadības ierīces rādījumiem;

460.7. stacijas dežurants pārliecinās, ka maršruts ir sagatavots pareizi, ceļš brīvs un manevri uz maršruta ceļiem un pārmijām pārtraukti;

460.8. stacijas dežurants ieslēdz ieejas luksoforā atļaujošu signālu vai dod rīkojumu to veikt pārmijniekam, ja ieejas luksofora vadību veic no pārmijnieka posteņa;

460.9. pārmijnieki uzmana sagatavoto maršrutu un uzrauga, lai ritošais sastāvs uz blakusceļiem atrastos pieņemšanas maršruta pārmiju kontrolstabiņu robežās;

460.10. vilcienam garāmejot, pārmijnieki uzmana vagonu stāvokli, pareizu kravas izvietošanu vaļējā ritošajā sastāvā, pārbauda, vai uz vilciena pēdējā vagona ir nepieciešamie signāli, un veic citas nepieciešamās darbības. Par pamanītajiem trūkumiem nekavējoties ziņo stacijas dežurantam, bet, ja ir apdraudēta kustības drošība vai cilvēku dzīvība, veic pasākumus, lai apturētu vilcienu;

460.11. pārmiju posteņa pārmijnieks, kurš apkalpo pieņemšanas ceļa norobežojošo pārmiju, pēc signāla uz pēdējā vilciena vagona pārliecinās, ka vilciens pienācis pilnā sastāvā, pārbauda tā izvietojumu kontrolstabiņu robežās un par to ziņo stacijas dežurantam;

460.12. kad vilciens pienācis (pabraucis garām), pārmijnieki, negaidot rīkojumu, pārliek pārmijas normālā stāvoklī, bet, ja ceļš aizņemts, tad brīva ceļa virzienā.

461. Stacijā, kur vilciena nosūtīšanas maršrutā ietilpst necentralizētas pārmijas, stacijas dežurants un pārmijnieki, nosūtot vilcienu, ievēro šādu maršruta sagatavošanas kārtību:

461.1. stacijas dežurants izsauc pa sakariem visus nosūtīšanas maršrutā iekļauto pārmiju posteņu pārmijniekus un dod rīkojumu sagatavot maršrutu. Pēc stacijas dežuranta norādījuma viens no pārmijniekiem, visiem pārējiem klātesot pie sakariem, atkārto šo rīkojumu, bet pārējie pārmijnieki apliecina tā uztveri;

461.2. nosūtīšanas maršrutu sagatavo un ziņojumu stacijas dežurantam sniedz tādā pašā kārtībā, kā sagatavojot pieņemšanas maršrutu;

461.3. stacijas dežurants pārliecinās, ka nosūtīšanas maršruts ir sagatavots pareizi un posms ir brīvs, ieslēdz atļaujošu signālu izejas luksoforā vai izdod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) citu atļauju aizņemt posmu;

461.4. pārmijnieki, pavadot vilcienu, rīkojas tāpat, kā to pieņemot. Pārmiju posteņa pārmijnieks, kura postenī ietilpst maršruta pēdējā izejas pārmija, pavada vilcienu un pārliecinās, ka uz pēdējā vilciena vagona ir nepieciešamie signāli, un ziņo stacijas dežurantam par vilciena nosūtīšanu pilnā sastāvā;

461.5. pēc vilciena nosūtīšanas pārmijas pārliek normālā stāvoklī, bet, ja ceļš aizņemts, brīvā ceļa virzienā.

462. Ritošā sastāva nostiprināšanas kārtībā atkarībā no darba apstākļiem iekļauj šādas ziņas:

462.1. veids, kādā ritošais sastāvs un vilcienu sastāvs nostiprināms uz katra ceļa;

462.2. persona, kura nostiprina sastāvu;

462.3. persona, kura novāc nostiprināšanas līdzekļus vai atbremzē ritošā sastāva rokas bremzes;

462.4. persona, kura ziņo par ritošā sastāva nostiprināšanas darbību izpildi, un persona, kura pieņem ziņojumu;

462.5. ritošā sastāva nostiprināšanas līdzekļu uzskaite un glabāšanas nosacījumi.

463. Nosakot rīcību ar vagoniem, kuros ir 1.klases bīstamās kravas, paredz kārtību, kādā:

463.1. sazinās par operācijām ar vagoniem, kuros ir 1.klases bīstamās kravas;

463.2. paziņo staciju un vagonu tehniskās apkopes un komercapskates punktu pārvadātāja darbiniekiem, dzelzceļa speciālistiem, sardzei, apsardzes vienībām un komandām, kuras pavada un apsargā kravu, par vilcienu pieņemšanu un nosūtīšanu, manevriem un citām operācijām ar vagoniem, kuros ir 1.klases bīstamās kravas;

463.3. pieņem, laiž garām, sagatavo nosūtīšanai un nosūta vilcienus, kā arī veic manevrus ar vagoniem, kuros ir 1.klases bīstamās kravas;

463.4. dokumentāri noformē to vilces līdzekļu izdošanu manevriem, kuriem ir darbderīgi dzirksteļu dzēsēji un dzirksteļu uztvērējierīces;

463.5. izmanto automātiskās bremzes, veicot manevrus;

463.6. vilcieniem un vagoniem, kuros ir 1.klases bīstamās kravas, veic tehnisko apkopi un komercapskati;

463.7. stacijā uzskaita vagonus, kuros ir 1.klases bīstamās kravas, un, ja nepieciešams, pārbauda to atbilstību pārvadājumu dokumentiem;

463.8. veic drošības pasākumus nelabvēlīgos laikapstākļos (piemēram, migla, sniegputenis, lietusgāzes, viesuļvētra, aizputinājumi) vai rodoties citiem sarežģījumiem (piemēram, bojāti tehniskie līdzekļi);

463.9. informē stacijas darbiniekus par avārijas situācijām un viņu rīcību šādās situācijās;

463.10. tehniskajos dokumentos lieto pieņemtos apzīmējumus vagoniem ar sprāgstvielām, sniedz mutiskus norādījumus manevru laikā un citas nepieciešamas ziņas;

463.11. veic citus drošības pasākumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām par bīstamo kravu pārvadāšanu.

464. Lai sazinātos par operācijām ar vagoniem, kuros ir 1.klases bīstamās kravas, dzelzceļa staciju parka skaļruņus atļauts izmantot tikai tad, ja nav citu sakaru līdzekļu.

465. Aizliegts sniegt jebkādas ziņas par vagoniem ar 1.klases bīstamām kravām personām, kuras nav saistītas ar šādu vagonu vai vilcienu apkalpošanu.

466. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā darba kārtību:

466.1. par dzelzceļa darbinieku rīcību avārijas situācijās, kuras izraisījusi bīstamo kravu pārvadāšana;

466.2. par dzelzceļa satiksmes negadījuma seku likvidēšanas darbu organizēšanu.

467. Šķirošanas uzkalna darba instrukcijā norāda:

467.1. sastāvu izformēšanas procesa automatizācijas ierīču lietošanas kārtību un pasākumus, lai vagoni nevarētu izripot no šķirošanas ceļiem pretējā uzkalna pārmijkopā;

467.2. dzelzceļa speciālistu informēšanas kārtību par atsevišķu vagonu kategoriju un kravu nolaišanu no uzkalna vai atrašanos uz šķirošanas ceļiem;

467.3. sastāva uzbīdīšanas ātrumu uz šķirošanas uzkalniem, ja uzkalna luksoforos ir dažādi signāli, kā arī prasības ritošā sastāva saglabātības nodrošināšanai atkarībā no uzkalnu tehniskā aprīkojuma un darba apstākļiem;

467.4. kārtību, kādā uzkalna dežurants un stacijas dežurants vai cits šķirošanas parka pretējā gala dzelzceļa speciālists saskaņo manevru izpildi.

468. Tehniskās rīcības akta izraksti glabājas pie stacijas dežuranta, manevru dispečera, parku un šķirošanas uzkalnu dežurantiem, centralizācijas izpildposteņu, pārmiju posteņu, pārvadātāja dežurantiem un vagonu apskatītājiem.

469. Dzelzceļa speciālists stacijā nav tiesīgs patstāvīgi veikt pienākumus, kas saistīti ar dzelzceļa satiksmi, kamēr viņš nav iepazinies ar attiecīgajām tehniskās rīcības akta prasībām.

470. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīgās amatpersonas ir tiesīgas dot saistošus norādījumus par tehniskās rīcības akta izpildi visām ar dzelzceļa satiksmi saistītajām personām neatkarīgi no viņu tiešās pakļautības.

471. Vietējā instrukcijā norāda:

471.1. dzelzceļa satiksmes kārtību un manevru rajonus;

471.2. dzelzceļa satiksmes organizēšanas kārtību, ja bojātas signalizācijas, centralizācijas vai bloķēšanas ierīces;

471.3. personu, kura organizē manevrus;

471.4. manevru vilces līdzekļu un sastāvu izbraukšanas kārtību no pievedceļiem uz stacijas ceļiem;

471.5. sakaru un signalizācijas ierīču lietošanas kārtību dzelzceļa satiksmē (katrā manevru rajonā) un personas, kurām ir tiesības lietot sakaru ierīces;

471.6. kārtību, kādā manevru vadītājs vai stacijas dežurants iepriekš saskaņo dzelzceļa satiksmi ar pievedceļa atbildīgo personu;

471.7. kārtību, kādā manevru vadītājs saskaņo manevrus ar dzelzceļa speciālistiem ceļu pretējā galā;

471.8. dzelzceļa speciālistu, kurš gatavo dzelzceļa satiksmes maršrutus;

471.9. dzelzceļa satiksmes kustības ātrumu;

471.10. vagonu pārvietošanas kārtību, lietojot manevros vinču vai citus mehāniskos līdzekļus;

471.11. ritošā sastāva novietošanas nosacījumus, ja ritošo sastāvu novieto ārpus kontrolstabiņu norādītajām robežām;

471.12. bremžu izmantošanas kārtību;

471.13. ritošā sastāva nostiprināšanas līdzekļus, nostiprināšanas nosacījumus un kārtību, kā arī kārtību, kādā ziņo par ritošā sastāva nostiprināšanu;

471.14. dzelzceļa speciālistu darba aizsardzības pasākumus;

471.15. dzelzceļa speciālistu rīcību, sagatavojot brīdinājumu vilcienam, kuram nepieciešams ievērot īpašus kustības noteikumus;

471.16. 1.klases bīstamo kravu vagonu padošanas un novākšanas maršrutus, manevru sastāvu kustības ātrumu, pārbrauktuvju šķērsošanas kārtību un citus nepieciešamos drošības pasākumus, ja uz privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras ceļa iekrauj vai izkrauj šādas kravas.

(Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.316)

472. Vietējai instrukcijai pievieno dzelzceļa infrastruktūras ceļa garenprofilu un shematisko plānu. Plānā norāda:

472.1. ceļa pilno garumu;

472.2. ceļa lietderīgo garumu;

472.3. ceļa garumu, kuru var izmantot vagonu iekraušanai un izkraušanai;

472.4. dzelzceļa pārbrauktuves;

472.5. vietas, kurās nav nodrošināta dzelzceļa speciālistu uzturēšanās drošība telpā starp ritošo sastāvu un būvēm vai iekārtām, vai ritošiem sastāviem, kas atrodas uz blakusceļiem.

473. Ja pa privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru pārvietojas tāds ritošais sastāvs, kas izmanto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras ceļus, privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vietējo instrukciju saskaņo ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

474. Ja nav vietējās instrukcijas, privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tehniskā ekspluatācija ir aizliegta.

475. Dzelzceļa speciālists nav tiesīgs patstāvīgi veikt pienākumus, kas saistīti ar privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, ja viņš nav iepazinies ar vietējo instrukciju.

476. Automātiskās lokomotīvju signalizācijas, vilcienu radiosakaru un garāmbraucošo vilcienu sakarsušo bukšu automātisko atklāšanas ierīču lietošanas kārtību nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

477. Stacijā, kur nodrošināta nepārtraukta radiosakaru automātiskā reģistrēšana, vilcienu kustības žurnālā (12.pielikums) nereģistrē rīkojumus, kurus pārraida vilces līdzekļu vadītājiem.

478. Par radiācijas vai ķīmiskās saindēšanās draudu izbeigšanos dzelzceļa darbiniekiem un pasažieriem paziņo:

478.1. stacijās un citos dzelzceļa objektos – pēc attiecīgās stacijas vai dzelzceļa objekta vadītāja rīkojuma pa radiotranslācijas tīklu un citiem sakaru līdzekļiem, ieskaitot arī ziņnešus;

478.2. pasažieru vilcienos – pēc vilciena priekšnieka (vecākā pavadoņa) norādījuma darbinieks, kas apkalpo vilcienu, kā arī pa vilciena radiotranslācijas tīklu;

478.3. kravas–pasažieru vilcienos, pasta–bagāžas vilcienos, kā arī kravas vilcienos – pēc stacijas dežuranta norādījuma.

479. Atkarībā no ritošā sastāva tehniskā aprīkojuma ar bremzēšanas līdzekļiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka:

479.1. vienotu minimālo bremzēšanas spiedspēku uz katrām vilciena masas 100 tonnām;

479.2. maksimālo noteicošo (par bremzēšanas ceļu garāko) kritumu, atkarībā no vilcienu kustības grafikā noteiktā maksimālā ātruma;

479.3. atkarību starp vilcienu kustības ātrumu, krituma lielumu, bremzēšanas spiedspēku un bremzēšanas ceļu;

479.4. aprēķinu normas un nepieciešamos datus bremžu aprēķiniem, kā arī vilcienu nodrošināšanai ar rokas bremzēm;

479.5. bremžu sistēmas, to ieslēgšanas kārtību vilcienos un aprēķina normas, nosakot spiedspēku uz asi.

480. Pārvadātājs nosaka ritošā sastāva bremzēšanas līdzekļu ekspluatācijas (lietošanas) kārtību, kas nodrošina vilciena drošu ekspluatāciju, pietiekamu bremzēšanas efektivitāti un vienmērīgu bremzējumu, ņemot vērā visu iesaistīto maršrutu īpatnības, ceļa plānu un garenprofilu, kā arī dzelzceļa infrastruktūras aprīkojumu. 

(MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 402 redakcijā)

481. Vilciena automātiskās bremzes nodrošina bremzēšanas spiedspēku, kas pēkšņās bremzēšanas gadījumā garantē vilciena apstāšanos, nepārsniedzot dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktos bremzēšanas ceļus.

482. Vilciena pēdējiem diviem vagoniem ieslēdz automātiskās bremzes.

483. Ja viss vilciena ritošais sastāvs ir aprīkots ar elektropneimatiskajām bremzēm, to izmantošana ir obligāta.

484. Pārvadātājs nodrošina bremžu darbības pilnīgās un vienkāršotās pārbaudes, bet kravas vilcieniem – arī daļējās bremžu darbības pārbaudes.

485. Pilnīgās bremžu darbības pārbaudes gaitā pārbauda bremžu maģistrāles blīvumu, veselumu un sastāva katras ritošās vienības bremžu darbību.

486. Pilnīgo automātisko bremžu darbības pārbaudi veic:

486.1. vilcienu formēšanas stacijā pirms vilciena nosūtīšanas;

486.2. pēc lokomotīves nomaiņas pret citu;

486.3. pirms motorvagonu vilciena izlaišanas no remonta vai tehniskās apkopes punkta;

486.4. pēc motorvagonu vilciena stāvēšanas bez lokomotīves brigādes, ja stāvlaiks pārsniedz sešas stundas.

487. Pārbaudot automātiskās bremzes, rīkojumus var nodot, izmantojot radiosakarus vai divpusējās parka sakaru ierīces.

488. Pēc tam kad vilcienam ar lokomotīves vilci veikta pilnīgā automātisko bremžu darbības pārbaude, lokomotīves vadītājam (mašīnistam) izsniedz izziņu par vilciena nodrošinājumu ar bremzēm. Motorvagonu vilcieniem par pilnīgo automātisko bremžu darbības pārbaudi izdara atzīmi borta dokumentācijā.

489. Pilnīgo elektropneimatisko bremžu pārbaudi veic pasažieru vilcienu formēšanas un apgrozības stacijās no stacionārām kompresoriekārtām vai lokomotīves.

490. Vienkāršotajā bremžu darbības pārbaudē bremžu maģistrāles stāvokli pārbauda pēc bremžu darbības divos pēdējos vagonos (motorvagonu vilcieniem – pēdējā vagonā, ņemot vērā kontrolierīču rādījumus).

491. Ja vienkāršotajā automātisko bremžu darbības pārbaudē pārbaudāmajiem vagoniem bremzes nedarbojas, vilciena nosūtīšana nav pieļaujama.

492. Vienkāršoto automātisko bremžu darbības pārbaudi veic:

492.1. pēc vilciena lokomotīves piekabināšanas sastāvam, ja pirms tam stacijā veikta pilnīgā automātisko bremžu pārbaude no kompresoriekārtām vai lokomotīves;

492.2. pēc motorvagonu vilciena vadības kabīnes maiņas;

492.3. pēc lokomotīvju brigāžu maiņas;

492.4. pēc galakrāna noslēgšanas sastāvā;

492.5. pēc bremzes šļūteņu atvienošanas vilciena sastāvā un to savienošanas;

492.6. pēc ritošā sastāva piekabināšanas vilciena sastāvam, pārbaudot arī katras piekabinātās ritošā sastāva vienības bremžu darbību;

492.7. stacijā piekabinot vienam motorvagonu vilcienam otru motorvagonu vilcienu;

492.8. pēc pasažieru vilciena stāvēšanas ilgāk par 20 minūtēm.

493. Vienkāršoto elektropneimatisko bremžu darbības pārbaudi veic:

493.1. pēc lokomotīves maiņas pret citu;

493.2. pēc vagonu piekabināšanas vilcienam, pārbaudot katra piekabinātā vagona bremžu darbību;

493.3. pēc motorvagonu vilciena vadības kabīnes maiņas;

493.4. pēc lokomotīvju brigāžu maiņas;

493.5. stacijā piekabinot vienam motorvagonu vilcienam otru motorvagonu vilcienu.

494. Ja vilciena sastāvā izdarītas izmaiņas, lokomotīves vadītājam (mašīnistam) izsniegtajā izziņā par vilciena nodrošinājumu ar bremzēm veic atzīmi par sastāva izmaiņu un par vienkāršoto automātisko bremžu darbības pārbaudi.

495. Stacijās, kur nav vagonu apskatītāju, vienkāršotās automātisko bremžu darbības pārbaudes kārtību nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

(MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 402 redakcijā)

496. Daļējā bremžu darbības pārbaudē nosaka kravu vilciena bremžu tīkla blīvuma izmaiņas lielumu un pārbauda bremžu darbību pirmajos piecos vagonos.

497. Daļējo bremžu darbības pārbaudi kravas vilcieniem pārvadātāja darbinieks veic:

497.1. pēc vadības nodošanas otrās lokomotīves vadītājam;

497.2. mainot kabīni pēc vilciena apstāšanās posmā, ja turpmāka vilciena vadība no lokomotīves priekšējas kabīnes nav iespējama;

497.3. pēc papildu lokomotīves piekabināšanas kravas vilciena priekšā braukšanai vienā vai vairākos posmos un pēc šīs lokomotīves atkabināšanas;

497.4. pēc stāvēšanas ilgāk par 30 minūtēm posmos un stacijās, kurās nav apmācītu pārvadātāja vai infrastruktūras pavaldītāja darbinieku, kas varētu veikt vienkāršoto bremžu pārbaudi.

498. Pēc automātisko un elektropneimatisko bremžu darbības pilnīgās, vienkāršotās vai daļējās pārbaudes automātisko bremžu darbību pārbauda lokomotīves brigāde vilciena gaitā.

499. Automātisko bremžu darbības pārbaudi vilciena gaitā lokomotīves brigāde veic arī:

499.1. vilcienā izslēdzot automātiskās bremzes kādai no sastāva ritošajām vienībām;

499.2. pirms vilciena iebraukšanas stacijas strupceļā;

499.3. pasažieru vilcienam pēc elektropneimatisko bremžu izslēgšanas to bojājuma dēļ, ja pirms tam automātiskās bremzes netika lietotas ilgāk par 30 minūtēm.

500. Vilcienu kustības organizācijas pamats ir vilcienu kustības gada grafiks (turpmāk – vilcienu kustības grafiks), ko atbilstoši jaudas sadales plānam sastāda dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

501. Vilcienu kustības grafiks ir saistošs visām dzelzceļa satiksmē iesaistītajām personām.

502. Vilcienu kustība notiek pēc Latvijas laika.

503. Sastādot vilcienu kustības grafiku, nodrošina:

503.1. jaudas sadales plānā pieprasīto pasažieru pārvadājumu un kravu pārvadājumu izpildi;

503.2. dzelzceļa satiksmes drošību;

503.3. normatīvajos aktos par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali paredzēto vilcienu kategoriju prioritāti;

503.4. visefektīvāko iecirkņu caurlaides un caurvedes spēju, kā arī staciju pārstrādes spēju izmantošanu;

503.5. ritošā sastāva racionālu izmantošanu;

503.6. vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) noteiktā nepārtrauktā darba ilguma ievērošanu;

503.7. iespēju veikt darbus, kas saistīti ar ceļa, būvju, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un elektroapgādes ierīču tehnisko apkopi un remontu;

503.8. iespēju veikt darbus, kas saistīti ar vilciena ritošā sastāva tehnisko apkopi;

503.9. kravas vilcienu garuma un svara normu noteikšanu katram iecirknim un virzienam.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

503.¹ Vilcienu kustības grafikā noteiktās kravas vilcienu garuma un svara normas atbilst vilces līdzekļa tipam, sērijai, ceļa profilam un lietderīgajam garumam.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

503.² Kravas vilcienu, kas ir garāks vai smagāks par iecirknim noteikto normu, formē un caurlaiž dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajā kārtībā.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

504. Vilcienus kustībā savstarpēji norobežo ar stacijām, ceļa posteņiem un automātiskās bloķēšanas garāmejas luksoforiem.

505. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs norīko un atceļ vilcienus saskaņā ar pārvadātāja pieprasījumu un vilcienu kustības grafiku.

506. Ja pārvadātājs neizmanto piešķirto vilcienu kustības grafika gaitas līniju, pārvaldītājam ir tiesības piešķirt šo gaitas līniju citam pārvadātājam atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali.

507. Pēc attiecīgo pilnvarotu personu pieprasījuma dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs norīko un atceļ vilcienus (vilcienu gaitas līniju) darbiem, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma būvniecību, remontu vai tehnisko apkopi, dzelzceļa ritošā sastāva būvniecību, remontu vai tehnisko apkopi.

508. Ārpuskārtas vilcienus, kas paredzēti ārkārtas situāciju seku likvidēšanai vai palīdzības sniegšanai, norīko un atceļ dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

509. Ja vilciens nav iekļauts vilcienu kustības grafikā vai tā kustība nav iespējama atbilstoši šim grafikam, vilciena kustības organizāciju veic vilcienu dispečers, norādot vilciena kustības kārtību iesaistītajiem dzelzceļa speciālistiem.

510. Katram vilcienam piešķir numuru atbilstoši vilcienu kustības grafikam.

511. Vilcienu dispečers piešķir numuru saformētam vilciena sastāvam, ja tas nav noteikts vilcienu kustības grafikā.

512. Vilcieniem, kas kustas virzienā no austrumiem uz rietumiem un no ziemeļiem uz dienvidiem, piešķir nepāra numurus, bet pretējā virziena vilcieniem – pāra numurus. Vilcienam piešķiramo numuru saskaņo ar blakus esošo dzelzceļa infrastruktūru pārvaldītājiem, pa kuru dzelzceļa infrastruktūrām notiek šī vilciena satiksme.

513. Stacijā, kurā vilcienam maina numuru, pēc vilciena pienākšanas vecais vilciena numurs zaudē spēku.

514. Vilciena numuru papildina:

514.1. ar burtiem "BM", ja vilcienā ir vagoni, kuros ir 1.klases sprādzienbīstamās vielas;

514.2. ar burtu "M", ja vilcienu vada viens vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) bez palīga un bez vilciena konduktora;

514.3. ar burtu "G", ja vilciens ir garāks par iecirknim noteikto normu;

514.4. ar burtu "S", ja vilciens ir smagāks par iecirknim noteikto normu;

514.5. ar burtu "N" un ciparu indeksu, kas raksturo negabarīta zonu un pakāpi atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē negabarīta kravu pārvadāšanu, ja vilcienā ir negabarīta krava.

515. Lai varētu identificēt kravas vilciena sastāvu, tam formēšanas stacijā piešķir indeksu, kas nemainās līdz vilciena sastāva izformēšanas stacijai.

516. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina izpildītā vilcienu kustības grafika nepārtrauktu dokumentēšanu.

517. Izpildītā vilcienu kustības grafika dokumentācijā norāda:

517.1. vilcienu un vilces līdzekļu numurus, vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) uzvārdus, vilcienu svaru un nosacīto garumu, vilcienus, kuriem nepieciešami īpaši kustības nosacījumi, kā arī pārvadātāja kodu (vilcienu numurus ieraksta kopā ar papildinātajiem burtiem un vilcieniem piešķirtajiem indeksiem);

517.2. vilcienu pienākšanas, nosūtīšanas un garāmlaišanas laiku katrā stacijā;

517.3. ziņas par atsevišķu vagonu vai sastāvu atrašanos uz staciju pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem;

517.4. ziņas par sprieguma atslēgšanu iecirkņa posmu un staciju galveno, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļu kontakttīklā;

517.5. spēkā esošos brīdinājumus par ātruma samazināšanu;

517.6. posmu, ceļu un citu ar vilcienu kustību saistīto iekārtu lietošanas pārtraukumus;

517.7. visus normāla darba traucējumus iecirknī un to cēloņus.

518. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja norādītajos gadījumos izpildītā vilcienu kustības grafika dokumentācijā var nenorādīt šo noteikumu 517.1. un 517.2.apakšpunktā minēto informāciju par regulārajiem pasažieru vilcieniem, ja to kustība notiek atbilstoši vilcienu kustības grafikam.

519. Pasažieru, pasta–bagāžas un kravas–pasažieru vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) aizliegts aizbraukt no stacijas vai pieturas punkta agrāk par laiku, kāds noteikts vilcienu kustības grafikā, kā arī braukt cauri stacijai vai pieturas punktam bez apstāšanās, ja vilcienu kustības grafikā ir paredzēta apstāšanās pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai.

520. Ja šaursliežu vilcienam paredzēta apstāšanās pieturā pēc pieprasījuma, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) drīkst braukt tai garām bez apstāšanās, ja nav saņemts pieprasījums apstāties no vilciena pasažieriem, ja uz pieturas punkta perona nav redzami pasažieri un vilciens nebrauc pieturas punktam garām agrāk par vilcienu kustības grafikā noteikto laiku.

520.¹ Vilciena sastāvu formē atbilstoši vilcienu kustības grafikam noteiktajām prasībām.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

521. Strādājošo vilces līdzekli (lokomotīvi) liek vilciena sastāva priekšā, izņemot vilcienus, kuru sastāva priekšā ir vagons ar vadības kabīni. Vilciena vilces līdzekli (lokomotīvi) vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vada no priekšējās kabīnes.

522. Elektrovilcienā un dīzeļvilcienā viena lokomotīves brigāde var vadīt vairākus no vienas kabīnes vadāmus elektrovilcienus vai dīzeļvilcienus, vai pastāvīgi savienotas sekcijas.

523. Vilcienu sastāviem, kurus ved divi vai trīs strādājoši vilces līdzekļi (lokomotīves) pa visu braukšanas iecirkni, vilciena sastāva priekšā liek vilces līdzekli (lokomotīvi) ar lielākas jaudas kompresoriem.

524. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka kārtību, kādā vilcienu sastāviem piekabināmi strādājoši vilces līdzekļi (lokomotīves), kas brauc pa iecirkņa daļu, un šo vilces līdzekļu (lokomotīvju) braukšanas nosacījumus, lai tiktu ievērota kustības drošība.

525. Ja lokomotīvei ir tikai viena vadības kabīne, kas paredzēta lokomotīves vadīšanai vienā virzienā, to novieto vilciena sākumā kustībai šajā virzienā, izņemot:

525.1. palīdzības, ugunsdzēsības un saimniecības vilcienus;

525.2. manevru darbu veikšanas laikā;

525.3. izvedot no posma vilcienu ar palīdzības lokomotīvi;

525.4. tvaika lokomotīvi, ja nav iespējas to apgriezt.

526. Nestrādājošus vilces līdzekļus un speciālo ritošo sastāvu iekļauj vilciena sastāvā atbilstoši izgatavotāja rūpnīcas un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja nosacījumiem.

527. Kravas vagonu var iekļaut pasažieru vilciena sastāvā, ja to riteņpāri atbilst normām, kādas noteiktas pasažieru vagonu riteņpāriem.

528. Kravas vilcienā iekļauj tikai tādu ritošo sastāvu bez bremzēm vai ar atslēgtām bremzēm, kuram ir maģistrālais gaisa vads un ne vairāk par astoņām asīm vienā grupā. Vilciena sastāva beigās pirms pēdējiem diviem vagoniem iekļauj ne vairāk par 4 asīm šāda ritošā sastāva.

529. Vagonus ar kravām, kurām nepieciešams piesegums, iekļauj vilciena vai manevru sastāvā, norobežojot tos no vagoniem ar cilvēkiem vai vilces līdzekļa ar piesegvagoniem atbilstoši pavadzīmē norādītajai atzīmei, kurā ar cipariem norādīts minimālais piesegvagonu skaits pēc šāda parauga "0/0–0–0–0" (cipars "0" norāda, ka piesegums nav vajadzīgs), kur:

529.1. pirmais cipars – piesegvagonu skaits no priekšējā vilces līdzekļa (skaitītājs – no tvaika lokomotīves ar cieto kurināmo, saucējs – no tvaika lokomotīves ar naftas degvielu, elektrolokomotīves un dīzeļlokomotīves);

529.2. otrais cipars – piesegvagonu skaits no stūmējlokomotīves ar cieto kurināmo, bet, ja cipars papildināts ar zīmi "*", – piesegvagonu skaits no jebkuras stūmējlokomotīves;

529.3. trešais cipars – piesegvagonu skaits no vagoniem ar cilvēkiem;

529.4. ceturtais cipars – piesegvagonu skaits no tvaika lokomotīves ar cieto kurināmo manevru laikā.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

530. Vagonus ar 1. klases bīstamām kravām vilcienu un manevru sastāvos norobežo ar piesegvagoniem saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikumu.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

531. Par piesegvagoniem izmanto vagonus, kuri piekrauti ar kravām, kas nav bīstamas, un tukšus iztīrītus vagonus.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

532. (Svītrots ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

533. Par pirmo piesegvagonu neizmanto tukšas un krautas platformas, kā arī transportierus.

534. 1.klases bīstamo kravu pārvadāšana atļauta savācējvilcienos, kurus apkalpo vilcienu sastādītāju vai vilcienu konduktoru brigāde.

535. Ja vilcienā ir 1.klases bīstamās kravas, tā svaru un garumu nodrošina atbilstoši vilcienu kustības grafikā norādītajām prasībām un šāda vilciena garums nepārsniedz staciju pieņemšanas un nosūtīšanas ceļu garumu, caur kurām brauc šis vilciens.

536. Vagonus ar 1.klases bīstamo kravu neievieto vilcienā, kura sastāvā ir negabarīta kravas ar trešo augšējo negabarīta pakāpi, ar trešo un lielāku apakšējo negabarīta pakāpi vai ar ceturto un lielāku sānu negabarīta pakāpi.

537. Vagonus ar 1.klases bīstamām kravām aizliegts ievietot vilcienā, kura izformēšanas stacija pārvadājuma maršrutā atrodas tuvāk nekā formēšanas plānā šo vagonu nosūtīšanai paredzētā vilciena izformēšanas stacija.

538. Ja 1.klases bīstamās kravas pārvadā vagonos ar izslēgtām automātiskajām bremzēm, šādus vagonus vilcienā izvieto grupās, kurās ir ne vairāk par astoņām asīm. Vilcienā var būt ne vairāk par četrām vagonu grupām ar izslēgtām automātiskajām bremzēm, un vilciena sastāvā nodrošina nepieciešamo bremžu spiedspēku. Ja šādas kravas pārvadā speciālā transportā (vagonu grupās), ko apsargā dzelzceļa apsardze, ievēro tādus pašus vilcienu formēšanas nosacījumus un starp grupām drīkst ievietot tikai vienu vagonu, kas nepieder šādam transportam.

539. Ja vagonus ar 1.klases bīstamām kravām pavada dzelzceļa apsardzes darbinieki, ne tālāk par pieciem vagoniem no šīs bīstamās kravas sastāvā ievieto vagonu ar bremzes laukumu vai tukšu segtu vagonu. Ja vagonu grupu ar 1.klases bīstamām kravām, ko apsargā dzelzceļa apsardze, izvieto vilciena sākumdaļā ne tālāk par pieciem vagoniem no priekšējā vilces līdzekļa, bet nav vagona ar bremzes laukumu, apsardzes darbinieki brauc vilces līdzekļa aizmugurējā kabīnē. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) norāda šiem apsardzes darbiniekiem braukšanas kārtību vilces līdzekļa kabīnē.

540. Ja vagonus ar 1.klases bīstamām kravām pavada speciālisti vai kravas nosūtītāja (saņēmēja) apsardze, apsargājamos vagonus vilcienā ievieto vienā grupā.

544. Starp vagoniem ar 1.klases bīstamām kravām un pavadoņu vagoniem, kuri ietilpst speciālas sekcijas (shēmas) sastāvā, piesegvagoni nav vajadzīgi.

542. Ievietojot vilciena sastāvā piekrautus transportierus ar 12 un vairāk asīm (izņemot sakabinātā tipa transportierus ar 120 t celtspēju), tiem abās pusēs novieto ne mazāk par diviem četrasu piesegvagoniem, kuros iekrautā krava nepārsniedz 40 t, vai jebkura tipa tukšus vagonus. Ja vienā vilcienā ievietoti vairāki tādi transportieri, starp tiem novieto ne mazāk par trim piesegvagoniem.

543. Vagonus ar cilvēkiem, tai skaitā vagonus ar pavadoņiem, speciāli norīkotiem darbiniekiem kravu pārvadāšanai, apsardzes vienībām, kā arī vagonus ar dzīvniekiem vilcienā ievieto (skaitot no vilciena sākuma kustības virzienā) pirms vagoniem ar bīstamām kravām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu uz vagona, konteinera vai uz kravas ir bīstamības zīme Nr. 2.3 vai 6.1.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

544. Vagonus ar bīstamām kravām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu ir bīstamības zīme Nr. 2.1 vai 3, formēšanas stacijās novieto (skaitot no vilciena sākuma kustības virzienā) aiz vagoniem ar 1. klases bīstamām kravām.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

545. Vilciena sastāvā aizliegts iekļaut:

545.1. vagonu, kam nav notīrīti kravas atlikumi no vagona sakabēm, gaitas daļām un bremžu iekārtām;

545.2. vagonu, kas nav tehniski pārbaudīts un par kura pārbaudi nav ieraksta vagonu tehniskās apkopes un komercapskates žurnālā (14.pielikums), ka vagons atzīts par darbderīgu;

545.3. vagonu, kas ir tehniski bojāts vai apdraud kustības drošību un kura stāvoklis negarantē pārvadājamās kravas saglabātību;

545.4. vagonu, kurā iekrauts vairāk par tā celtspēju;

545.5. vagonu, kuru iekraujot pārkāptas prasības par kravu iekraušanu un nostiprināšanu vaļējā ritošā sastāvā;

545.6. vagonu, kuram ir nosēdušās atsperes, kas izraisa vagona virsbūves nošķiebšanos vai rāmja un virsbūves pieskaršanos gaitas daļām, kā arī vagonu ar bojātu jumtu, kas rada jumta lokšņu atraušanās iespēju;

545.7. vagonu, kas bija nogājis no sliedēm vai atradies avāriju cietuša vilciena sastāvā, kamēr tas nav pārbaudīts un atzīts par derīgu kustībai;

545.8. vagonu bez trafaretuzrakstiem par veikto kārtējo remontu, izņemot vagonu, ko nosūta kā kravu uz savām asīm;

545.9. platformu, transportieri un pusvagonu ar negabarīta kravām, ja nav īpašu norādījumu par šo vagonu kustību;

545.10. platformu ar neaizvērtiem bortiem, izņemot gadījumu, ja iekrautās kravas dēļ nav iespējams aizvērt bortus;

545.11. bunkurvagonu ar nenostiprinātiem bunkuriem, cisternu, graudu un cementa hopervagonu un tamlīdzīgu ritošo sastāvu, kam ir atvērtas augšējo un apakšējo kraušanas ierīču lūkas un ierīces;

545.12. pusvagonu ar atvērtām durvīm un lūkām vai ar lūkām, kurām nav aiztaisīti visi slēdzamā mehānisma aizliktņi;

545.13. tukšu segto vagonu, kam ir atvērtas vai ar durvju aizliktni nenoslēgtas durvis;

545.14. vagonu šķidrā bituma pārvadāšanai ar neattīrītām riteņpāru velšanās loka virsmām.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

546. Pasažieru vilciena sastāvā un pasta–bagāžas vilciena sastāvā aizliegts iekļaut:

546.1. pasažieru vagonu, kam ir apkures, elektrisko iekārtu, elektropneimatisko bremžu un ventilācijas bojājumi vai citi bojājumi, kas nenodrošina kvalitatīvu pasažieru pārvadāšanu;

546.2. pasažieru vagonu, kura sanitārtehniskais stāvoklis nenodrošina kvalitatīvus pasažieru pārvadāšanas apstākļus;

546.3. vagonu ar bīstamām kravām, tai skaitā tukšas neattīrītas cisternas;

546.4. vagonu, kam nokavēts kārtējā remonta vai vienotās tehniskās revīzijas termiņš, ja tas nav attiecīgi pagarināts;

546.5. kravas vagonu, izņemot vagonu, kura konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst attiecīgā pasažieru vilciena vai pasta–bagāžas vilciena kustības drošības prasībām un noteiktajam ātrumam, un šo vagonu izmanto bagāžas pārvadāšanai.

547. Kravas–pasažieru vilciena sastāvā aizliegts iekļaut vagonu ar bīstamām kravām, tai skaitā tukšas neattīrītas cisternas.

548. Aizliegts padot vagonu:

548.1. cilvēku iekāpšanai, ja vagonam nav veikta tehniskā apkope un par tā darbderīgumu nav ieraksta vagonu tehniskās apkopes un komercapskates žurnālā;

548.2. kravas iekraušanai, ja vagonam nav veikta tehniskā apkope un par tā darbderīgumu nav ieraksta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā parauga žurnālā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

549. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja dzelzceļa speciālisti pirms vilciena nosūtīšanas saskaņā ar stacijas tehniskās rīcības aktu un darba tehnoloģiju tehniskās apkopes un komercapskates laikā pārbauda:

549.1. kravu izvietošanu un nostiprināšanu vaļējā ritošā sastāvā;

549.2. kravu saglabāšanas nodrošinājumu;

549.3. vilciena sastāva tehnisko stāvokli drošai kustībai;

549.4. vilciena aprīkojumu ar noteiktajām signālierīcēm un signālpie­derumiem.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

550. Ikviens iecirknis, stacija un vilciens vienlaikus atrodas tikai viena dzelzceļa speciālista tiešā vadībā:

550.1. dispečercentralizācijas iecirknis – vilcienu dispečera vadībā;

550.2. stacija (stacijas parks) – stacijas (stacijas parka) dežuranta vadībā;

550.3. vilciens – priekšējā vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) vadībā.

551. Dzelzceļa infrastruktūras signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīces darbina un luksoforu signālus (izņemot automātiski darbojošos) pārslēdz:

551.1. stacijā – stacijas dežurants vai pēc viņa rīkojuma centralizācijas posteņa dežurants (operators) vai pārmijnieks;

551.2. ceļa postenī – posteņa dežurants;

551.3. iecirknī ar dispečercentralizāciju – vilcienu dispečers;

551.4. no vietējas vadības pults – vilcienu konduktors vai vilcienu sastādītājs.

552. Ja stacijā nav dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ekspluatācijas personāla, vilcienu pieņemšanu, nosūtīšanu un manevru darbu pārvadātājs veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajā kārtībā.

553. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izveido paziņojumu sniegšanas sistēmu par vilcienu nosūtīšanu, pienākšanu un garāmbraukšanu starp blakus staciju dežurantiem un starp stacijas dežurantu un vilcienu dispečeru.

554. Vilcienu kustību iecirknī vada tikai vilcienu dispečers.

555. Dzelzceļa speciālisti, kuri ir tieši saistīti ar vilcienu kustības nodrošināšanu attiecīgajā iecirknī, vilcienu dispečera rīkojumu izpilda bez ierunām.

556. Aizliegts dot rīkojumus par vilcienu kustību iecirknī bez vilcienu dispečera atļaujas.

557. Vilcienu dispečeram ir šādi pienākumi:

557.1. nodrošināt vilcienu kustības drošu organizāciju;

557.2. organizēt un kontrolēt vilcienu kustību posmos, savlaicīgu vilcienu pieņemšanu, nosūtīšanu un garāmbraukšanu stacijās;

557.3. laikus dod norādījumus par vilcienu kustību stacijas dežurantiem un vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem);

557.4. nosūtīt vilcienus atbilstoši vilcienu kustības grafikam un formēšanas plānam;

557.5. nodrošināt vagonu, vilces līdzekļu un dzelzceļa infrastruktūras caurlaides spējas efektīvu izmantošanu;

557.6. kontrolēt staciju darbību;

557.7. kontrolēt dzelzceļa speciālistu darbību, kas saistīta ar vilcienu kustību;

557.8. nodrošināt iespēju veikt dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas vai remonta darbus;

557.9. veikt pasākumus, lai tiktu ievērots vilcienu kustības grafiks un vilces līdzekļu brigāžu pieļaujamais nepārtrauktais darba laiks;

557.10. veikt atzīmes par vilcienu kustību izpildītajā vilcienu kustības grafikā.

558. Uzsākot dežūru, vilcienu dispečeram ir šādi pienākumi:

558.1. noskaidrot situāciju vilcienu kustībā;

558.2. iepazīties ar spēkā esošajiem brīdinājumiem dispečera uzraudzības iecirknī;

558.3. iecirkņos, kuri aprīkoti ar dispečercentralizāciju, pārbaudīt tehnisko ierīču, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru līdzekļu darbderīgumu un plombas uz tiem atbilstoši sarakstam;

558.4. iepazīties ar ierakstiem apskates žurnālā;

558.5. veikt ierakstu par maiņas pieņemšanu vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā (15.pielikums) un izpildītajā vilcienu kustības grafikā.

559. Vilcienu dispečers dežūras sākumā izsauc visus uzraudzības iecirkņa stacijas dežurantus un:

559.1. pārbauda, vai visi stacijas dežuranti ir uzsākuši dežūru;

559.2. salīdzina pareizu laiku;

559.3. iepazīstas ar stāvokli stacijās un ar stacijas dežurantu starpniecību noskaidro staciju tehnisko ierīču, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru līdzekļu darbderīgumu.

560. Šaursliežu dzelzceļa iecirknī vilcienu dispečera pienākumus var pildīt šaursliežu dzelzceļa iecirkņa vienas stacijas dežurants.

561. Visus norādījumus par vilcienu kustību iecirknī vilcienu dispečers dod stacijas dežurantiem un citiem ar vilcienu kustību saistītajiem dzelzceļa speciālistiem rīkojumu veidā.

562. Vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā vilcienu dispečers reģistrē šādus rīkojumus:

562.1. par posmu vai posma atsevišķu ceļu slēgšanu vai atvēršanu vilcienu kustībai;

562.2. par posmu, posma atsevišķu ceļu vai stacijas ceļu slēgšanu vai atvēršanu elektrovilcienu kustībai pēc sprieguma atslēgšanas vai pieslēgšanas;

562.3. par pāreju no divceļu kustības uz vienceļa kustību un par divceļu kustības atjaunošanu;

562.4. par pāreju no vieniem signalizācijas un sakaru līdzekļiem vilcienu kustībā uz citiem;

562.5. par vilcienu nosūtīšanu, kurā ir 1.klases bīstamās kravas (sprādzienbīstamas vielas) vai negabarīta kravas;

562.6. par pasažieru, pasta–bagāžas vai kravas–pasažieru vilcienu pieņemšanu un nosūtīšanu uz ceļiem, kuri tam nav paredzēti tehniskās rīcības aktā;

562.7. par atļauju mainīt automātiskās bloķēšanas sistēmas vilcienu kustības virzienu ar palīgierīcēm;

562.8. par atļauju stacijas dežurantam nosūtīt vilcienu vienceļa posmā, kas aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, vai pa nepareizo ceļu divceļu posmā, kas aprīkots ar divpusēju automātisko bloķēšanu, ja izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, ar apstiprinājumu, ka posms (posma ceļš) ir brīvs vai tajā nav vilcienu, kas brauc pretējā virzienā;

562.9. par atļauju dot vilciena nosūtīšanas stacijas dežurantam vilciena pienākšanas bloķēšanas signālu posmam ar palīgierīci, kurš aprīkots ar pusautomātisko bloķēšanu;

562.10. par vilcienu kustību, ja vilcienu vilces līdzeklim nedarbojas radiostacija vai vilcienu kustības drošības ierīces;

562.11. par starpstacijas pieņemšanas un nosūtīšanas ceļa aizņemšanu ar atsevišķiem vagoniem vai vagonu grupām;

562.12. par atļauju vilces līdzekļu vadītājam (mašīnistam) pabraukt garām ieejas, izejas vai maršruta luksoforam ar aizliedzošo signālu;

562.13. par atļauju palīdzības vai ugunsdzēsības vilciena vai palīdzības vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt ar dispečercentralizāciju aprīkotā posmā, kur pārtraukta vilcienu kustība;

562.14. rīkojumu vilces līdzekļu vadītājam (mašīnistam) sniegt palīdzību ar vadāmo vilcienu vai tikai ar vilces līdzekli vilcienam, kas apstājas posmā;

562.15. par atļauju vilces līdzekļu vadītājam (mašīnistam) atstumt vilcienu līdz nosūtīšanas stacijas ieejas luksoforam vai signālzīmei "Stacijas robeža" posmā (posma ceļā), kur pārtraukta vilcienu kustība;

562.16. brīdinājumu vilces līdzekļu vadītājam (mašīnistam) par īpašiem vilcienu kustības apstākļiem;

562.17. par atļauju vilces līdzekļu vadītājam (mašīnistam) braukt posmā, kurā automātiskās bloķēšanas sistēma nedarbojas un norobežojošajā stacijā nav stacijas dežuranta;

562.18. rīkojumu, kas adresēts blakus iecirkņu vilcienu dispečeriem vai saņemti no blakus iecirkņu vilcienu dispečeriem;

562.19. par stacijas nodošanu rezerves vadībā;

562.20. rīkojumu stacijas dežurantam par to, ka posms (posma ceļš), kurā vilcienu kustība organizēta, lietojot telefona sakarus, un kura norobežojošajā stacijā nav stacijas dežuranta, ir brīvs un atļauts tajā nosūtīt vilcienu.

(Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.316)

563. Ja ir tehniski nodrošināta nepārtraukta vilciena dispečera balss sarunu ierakstīšana un ierakstu uzglabāšana ne mazāk par mēnesi, vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā drīkst nereģistrēt šo noteikumu 562.10., 562.11., 562.12., 562.13., 562.14., 562.15., 562.16. un 562.17.apakšpunktā minētos vilcienu dispečera rīkojumus.

564. Rīkojumus drīkst apvienot un reģistrēt ar vienu numuru. Ja nepieciešams mainīt rīkojuma saturu vai to atcelt, izdod jaunu rīkojumu.

565. Reģistrējamos vilcienu dispečera rīkojumus, kas adresēti stacijas dežurantam, ieraksta stacijas vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā.

566. Stacijas amatpersona pēc vilcienu dispečera rīkojuma ierakstīšanas stacijas vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā to atkārto vilcienu dispečeram, norādot savu amatu un uzvārdu. Ja rīkojums ir pieņemts pareizi, vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā (stacijā un pie vilcienu dispečera) atzīmē rīkojuma pārbaudes laiku un stacijas amatpersonas uzvārdu, kura rīkojumu pieņēmusi.

567. Ja vilcienu dispečera rīkojumu saņēmusī stacijas amatpersona nav stacijas dežurants, tā nekavējoties informē stacijas dežurantu par minēto rīkojumu. Stacijas dežurants vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar šo rīkojumu.

568. Ja vilcienu dispečera reģistrējamais rīkojums ir adresēts vairākām stacijām, rīkojuma tekstu atkārto vienas stacijas dežurants pēc vilcienu dispečera norādījuma, bet pārējo staciju dežuranti šajā laikā pārbauda rīkojuma ieraksta pareizību.

569. Vilcienu dispečers pārraida reģistrējamo rīkojumu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem vai nodod to vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ar stacijas dežuranta starpniecību.

570. Vilcienu dispečers vai stacijas dežurants ieraksta vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) uzvārdu un reģistrējamā rīkojuma nodošanas laiku vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā.

571. Pirms dežūras pieņemšanas stacijas dežuranta pienākums ir:

571.1. iepazīties ar darba plānu, ar norādījumiem un rīkojumiem, kas attiecas uz vilcienu pieņemšanu un nosūtīšanu, ar manevru darbiem, ritošo sastāvu un tā izvietojumu uz pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem un stacijai blakus esošo posmu (blokiecirkņu) stāvokli (vai tie ir brīvi vai aizņemti ar ritošo sastāvu);

571.2. pārliecināties, vai darbojas signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu vadīšanas ierīces, vai uz tām ir plombas atbilstoši sarakstam, vai ir kārtībā pārmijas, kuras apkalpo stacijas dežurants;

571.3. pārbaudīt darba vietā esošos instrumentus, signālpiederumus, inventāra esību un darbderīgumu;

571.4. iepazīties ar spēkā esošiem ierakstiem vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā, vilcienu kustības žurnālā, vilcienu brīdinājumu uzskaites žurnālā (16.pielikums), vilcienu telefonogrammu žurnālā (17.pielikums), apskates žurnālā un citos žurnālos, kas saistīti ar vilcienu kustību un kuros veic ierakstus stacijas dežurants;

571.5. ierakstīt vilcienu kustības žurnālā:

571.5.1. vilcienu pienākšanas kontroles ierīču mākslīgās iedarbināšanas un aicinājuma signālu skaitītāju vai maršruta mākslīgās izjaukšanas skaitītāju un citu signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīču darbības skaitītāju rādījumus, ja tādi ir un minēto skaitītāju lietošana netiek reģistrēta un arhivēta uz aparātu programm­nodrošinājuma līdzekļu bāzes;

571.5.2. ierakstu par dežūras pieņemšanu un nodošanu, norādot datumu un laiku (stundas un minūtes);

571.5.3. ja stacijas dežuranta rīcībā ir bremzes kurpes, ierakstu par to skaitu, numuriem un atrašanās vietu;

571.5.4. ierakstu par radiosakaru pārbaudi.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

572. Ja vilces līdzeklis ir aprīkots ar drošības ierīcēm, kas ļauj nodrošināt vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) modrību un darbības kontroli, un ir attiecīga publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauja, vilces līdzekļus var apkalpot viens vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists).

573. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), kurš vada vilcienu, dzelzceļa satiksmes rīkojumu pārraides pamatlīdzeklis ir vilcienu kustības vadības radiosakari. Aizliegts izmantot vilcienu kustības vadības radiosakarus sarunām, kas nav saistītas ar vilcienu kustību.

573.¹ Pārvadātājs nodrošina, ka kravas un pasažieru (izņemot motorvagonu vilcienus un šaursliežu vilcienus) vilcienu formēšanas stacijās pirms vilciena nosūtīšanas priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) (pasažieru vilcienos arī vilciena priekšniekam) izsniedz vilciena sastāvu raksturojošo dokumentu (natūrlapu).

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

573.² Ja vilciena braukšanas laikā piekabina vai atkabina vagonus, pārvadātājs nodrošina, ka vilciena sastāvu raksturojošajā dokumentā (natūrlapā) veic attiecīgus grozījumus.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

574. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) līdz vilciena nosūtīšanai no stacijas pēc vilciena sastāvu raksturojošā dokumenta (natūrlapas) pārliecinās, vai sastāvā ir vagoni ar 1.klases bīstamām kravām un kā tie izvietoti. Ja vilcienu apkalpo vilciena konduktors, viņš pēc natūrlapas datiem ziņo vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) par 1.klases bīstamām kravām sastāvā.

575. Vilcienos, ar kuru ritošo sastāvu ir paredzēts veikt manevrus starpstacijās, manevru vadīšanai norīko konduktoru (vilcienu sastādītāju) vai dzelzceļa speciālistu, kurš ir apguvis speciālās operācijas (vilcienu sastādīšanu un manevru darbu vadīšanu) un saņēmis attiecīgu apliecību.

576. Saimniecības vilcienu darbību posmā vada darbu vadītājs.

577. Aizliegts atstāt vilces līdzekli darba stāvoklī bez dzelzceļa speciālista uzraudzības, kurš atbild par vilces līdzekļa apkalpošanu.

578. Signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļi vilcienu kustības organizācijā ir automātiskā un pusautomātiskās bloķēšanas sistēma.

579. Mazdarbīgajos iecirkņos vilcienu kustību var organizēt, lietojot:

579.1. elektrozižļu sistēmu;

579.2. telefona sakaru līdzekļus;

579.3. mobilo telefonu sakarus vai radiosakarus vilciena dispečera reģistrētā rīkojuma nodošanai vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam);

579.4. vienu zizli;

579.5. vienu vilces līdzekli.

580. Katrā starpstaciju posma ceļā vienlaikus var darboties tikai viens signalizācijas un sakaru līdzeklis vai vilcienu kustības organizācijas veids.

581. Divvirzienu kustību divceļu posmā, kas aprīkots ar vienvirziena automātiskās bloķēšanas sistēmu, pa katru ceļu var organizēt, lietojot automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīces. Šādas ierīces darbojas pastāvīgi vai tās pieslēdz uz remonta, būvniecības un atjaunošanas darbu laiku.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

582. Stacijās, kurās nav paredzēta vilcienu formēšana un izformēšana, aizliegts aizņemt galvenos ceļus ar atsevišķiem vagoniem vai vagonu grupām un tikai ar attiecīgu vilcienu dispečera rīkojumu atļauts aizņemt pieņemšanas un nosūtīšanas ceļus ar atsevišķiem vagoniem vai vagonu grupām.

583. Pieņemot vilcienu uz stacijas platsliežu strupceļiem, tā ātrums pieņemšanas ceļa sākumā nepārsniedz 25 km/h. Pieņemot vilcienu uz stacijas šaursliežu strupceļiem, pasažieru vilcienam ar automātiskajām bremzēm ātrums nepārsniedz 25 km/h, pārējiem vilcieniem nepārsniedz 10 km/h.

584. Ar vagoniem pa priekšu drīkst pārvietoties saimniecības, palīdzības un ugunsdzēsības vilcieni. Šāda vilciena priekšā atrodas dzelzceļa speciālists, kurš ir apguvis speciālās operācijas (vilcienu sastādīšanu un manevru darbu vadīšanu) un saņēmis attiecīgu apliecību, un kura pienākums ir vērot, vai ceļš ir brīvs, un, ja ir apdraudēta cilvēku vai vilciena kustības drošība, veikt pasākumus vilciena nekavējošai apturēšanai.

585. Vilcienu kustības ātrums platsliežu dzelzceļos, braucot ar vagoniem vai citu ritošo sastāvu pa priekšu vilces līdzeklim, nepārsniedz:

585.1. 25 km/h;

585.2. 40 km/h, ja ir radiosakari starp vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) un vilciena priekšā esošo dzelzceļa speciālistu;

585.3. sniegtīrim atkarībā no tā tipa un aprīkojuma – dzelzceļa infra­struktūras pārvaldītāja noteikto ātrumu.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

586. Vilcienu kustības ātrums šaursliežu dzelzceļos, braucot ar vagoniem pa priekšu, nepārsniedz 15 km/h, bet sniegtīrim, kas nav aprīkots ar automātiskajām bremzēm, nepārsniedz 20 km/h.

587. Luksoforam ar vienu dzeltenu (nemirgojošu) signāluguni platsliežu kravas vilciens drīkst braukt garām ar ātrumu, kas nepārsniedz 50 km/h, bet pasažieru vilciens – ar ātrumu, kas nepārsniedz 60 km/h.

588. Ja luksofors ar vienu dzeltenu (nemirgojošu) signāluguni ir novietots no nākamā luksofora attālumā, kas ir mazāks par nepieciešamo bremzēšanas ceļa garumu, tad platsliežu vilciens tam brauc garām ar ātrumu, kādu ir noteicis dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un kas nepārsniedz šo noteikumu 587.punktā norādīto ātrumu.

(MK 26.04.2011. noteikumu Nr.316 redakcijā)

589. Uz garāmejas luksofora, pie kura kravas vilciena iekustināšana pēc apstāšanās ir apgrūtināta (izņemot luksoforus, kas atrodas pirms ieejas luksofora), var uzstādīt nosacītās atļaujas signālu – plāksni ar atstarojošu zīmi T burta veidā (5.pielikuma 17.punkts). Šāds signāls atļauj kravas vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) bez apstāšanās braukt garām garāmejas luksofora sarkanajai signālugunij ar ātrumu līdz 20 km/h un brīdina vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) būt gatavam nekavējoties apstāties, ja rodas šķērslis vilciena kustībai.

590. Ja divceļu posmā ir pārbrauktuve, kura aprīkota ar automātiskām ierīcēm tikai vilcieniem, kas brauc pa pareizo ceļu, nosūtot vilcienu pa nepareizo ceļu, vilcienu dispečers organizē brīdinājuma izsniegšanu vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izveido šādu posmu un pārbrauktuvju sarakstu un izstrādā savlaicīgas paziņošanas kārtību pārbrauktuvju dežurantiem par katru nosūtīto vilcienu.

591. Ja pārbrauktuve aprīkota ar automātiskām ierīcēm tikai vilcieniem, kas brauc pa pareizo ceļu, pa posma nepareizo ceļu nosūtīto vilcienu vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti) pārbrauktuvi šķērso ar ātrumu:

591.1. līdz 40 km/h, ja uz pārbrauktuves ir dežurējošais darbinieks;

591.2. līdz 20 km/h, ja uz pārbrauktuves nav dežurējošā darbinieka.

592. Ja posms nav aprīkots ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu un vilcienu nosūta pa nepareizo ceļu, signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļu darbību šim posma ceļam pārtrauc un vilcienu kustību organizē, izmantojot citus signalizācijas un sakaru līdzekļus.

592.¹ Ja vilces līdzeklis nav aprīkots ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas borta ierīcēm vai tās nav darbderīgas, to, lietojot telefona sakarus, nosūta uz posma nepareizo ceļu, kurā vilcienu kustība ir organizēta ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ierīcēm.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

593. Ja viena no stacijām, kas norobežo posmu (posma ceļu), kurā pārtraucama vilcienu kustība, atrodas cita vilcienu dispečera vadībā, rīkojumu par vilciena kustības pārtraukšanu posmā (posma ceļā) saskaņo minēto dispečeru un nodod viņam rīkojuma kopiju.

594. Pirms rīkojuma došanas par vilcienu kustības pārtraukšanu posmā (posma ceļā) vilcienu dispečers izsauc posmu norobežojošo staciju dežurantus, brīdina par posma (posma ceļa) slēgšanu un paziņo darbu vadītāja uzvārdu un amatu, kā arī paredzēto vilcienu kustības kārtību un citas nepieciešamās ziņas.

595. Lai pārtrauktu vilcienu kustību posmā (posma ceļā), vilcienu dispečers dod reģistrējamu rīkojumu to staciju dežurantiem, kuras norobežo šo posmu.

596. Vilcienu dispečers pārtrauc vilcienu kustību posmā vai posma ceļā, ja saņem:

596.1. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecības, remonta un uzturēšanas darbu veikšanai;

596.2. vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīdzības pieprasījumu vilcienam, kas apstājies posmā;

596.3. atbildīgā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja dzelzceļa speciālista paziņojumu par neparedzētajiem dzelzceļa infrastruktūras bojājumiem, kas apdraud vilcienu kustības drošību.

597. Vilcienu kustību posmā vai posma ceļā pārtrauc pirms dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecības, remonta un uzturēšanas darbu sākšanas un vilcienu kustību atjauno tikai pēc šo darbu pabeigšanas.

598. Vilcienu kustības pārtraukšanas iemeslu posmā vai posma ceļā vilcienu dispečers ieraksta vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā, norādot dzelzceļa speciālista amatu un uzvārdu, kurš par to paziņojis.

599. Ja divceļu posmā vilcienu kustību pārtrauc tikai vienā ceļā, otrā ceļā saglabā signalizācijas un sakaru līdzekļu darbību vilcieniem, kuriem šis ceļš ir pareizais, un, ja posms ir aprīkots ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu, saglabā signalizācijas un sakaru līdzekļu darbību vilcieniem abos virzienos.

600. Vilcienu dispečers dod rīkojumu par posmu (posma ceļu) atvēršanu vilcienu kustībai tikai pēc tam, kad ir saņēmis paziņojumu par vilcienu kustības traucējumu novēršanu, objektu būvniecības, remonta un uzturēšanas darbu pabeigšanu un posma (posma ceļu) atbrīvošanu. Paziņojumu reģistrē vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā, norādot saņemšanas laiku un tā dzelzceļa speciālista uzvārdu un amatu, no kura tas saņemts.

601. Lai atvērtu posmu (posma ceļu) vilcienu kustībai, vilcienu dispečers dod reģistrējamu rīkojumu to staciju dežurantiem, kuras norobežo posmu, un, ja posmā ir ceļa posteņi, arī ceļa posteņu dežurantiem.

602. Visas sarunas par vilcienu kustības organizāciju, lietojot telefona sakarus, notiek pa starpstaciju telefoniem vai pa vilcienu dispečera sakariem, un, ja tie ir bojāti, sarunām izmanto citus stacijas dežuranta rīcībā esošus sakaru līdzekļus.

603. Ja vilcienu kustību organizē, lietojot telefona sakarus, katrā stacijā iekārto vilcienu telefonogrammu žurnālu. Ieraksti (spiedogi) šajā žurnālā ļauj skaidri saprast, vai attiecīgais posms (posma ceļš) ir brīvs vai aizņemts ar ritošo sastāvu.

604. Stacijā, kas norobežo vienceļa posmus, ir viens vilcienu telefonogrammu žurnāls. Žurnāla kreisās puses lappusēs ieraksta vilciena telefonogrammas, kas attiecas uz vienu posmu, bet labās puses lappusēs telefonogrammas, kas attiecas uz otro posmu. Vienceļa posma galā strupceļu stacijā visas vilcienu telefonogrammas ieraksta secīgi.

605. Stacijā, kura norobežo divceļu posmus, ir divi vilcienu telefonogrammu žurnāli katram posmam atsevišķi. Žurnālu kreisās puses lappusēs ieraksta vilciena telefonogrammas nepāra numuru vilcieniem, bet labās puses lappusēs – pāra numuru vilcieniem. Ja vilcienu nosūta pa nepareizo ceļu, telefonogrammas nepāra numura vilcieniem ieraksta žurnāla labajā lappusē, bet pāra numuru vilcieniem – kreisajā lappusē.

606. Ja stacija norobežo trīs un vairāk posmus, katram posmam iekārto atsevišķu vilcienu telefonogrammu žurnālu.

607. Vilcienu telefonogrammu žurnālā dzēsumi nav pieļaujami, kļūdainos ierakstus pārsvītro. Svītrojumus žurnālā izdara tā, lai paliktu redzams svītrotais teksts.

608. Stacijas dežurants ierakstus vilcienu telefonogrammu žurnālā apliecina ar parakstu.

609. Pārraidot vilcienu telefonogrammas, norāda nosūtīšanas un pieņemšanas staciju.

610. Lai atvieglotu ierakstu izdarīšanu telefonogrammu žurnālā, drīkst lietot spiedogus ar vilcienu telefonogrammu tekstiem.

611. Nosūtāmo vilcienu telefonogrammu numurēšana sākas ar pirmo numuru katru diennakti plkst. 00.00 katram posmam atsevišķi. Pārejot uz telefona sakariem vilcienu kustības organizēšanā, signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļu darbības pārtraukuma dēļ nosūtāmo telefonogrammu numerāciju ar pirmo numuru sāk pārejas brīdī. Ja diennakts laikā ir vairāki signalizācijas un sakaru līdzekļu darbības pārtraukumi, kuru dēļ vilciena kustības organizēšanā pāriet uz telefona sakariem, saglabā secīgu nosūtāmo vilcienu telefonogrammu numerāciju.

612. Saņemtās telefonogrammas ieraksta vilcienu telefonogrammu žurnālā ar telefonogrammu izdevējas stacijas doto numuru.

613. Vilcienu telefonogrammās nedrīkst būt labojumi, papildinājumi, dzēsumi vai aizkrāsojumi.

614. Nepareizi uzrakstītu vilcienu telefonogrammu krusteniski pārsvītro un uz tās uzraksta "Nav spēkā". Šādu telefonogrammu nenumurē un blakusstacijai nenosūta.

615. Pieņemot un nododot dežūru, stacijas dežuranti paziņo blakusstacijai par dežūras pieņemšanu un vilcienu telefonogrammu žurnālā izdara attiecīgu ierakstu, norādot dežūras pieņemšanas un nodošanas laiku, stacijas un blakusstacijas dežurantu uzvārdus.

616. Pārejot uz telefona sakariem, lai organizētu vilcienu kustību signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļu bojājumu laikā, telefonogrammu žurnāla ierakstā par dežūras pieņemšanu un nodošanu norāda vilcienu dispečera reģistrējamo rīkojumu, ar kuru noteikts vilcienu kustības organizācijas veids posmā.

617. Pirms vilcienu telefonogrammas nodošanas staciju dežuranti paziņo savu uzvārdu. Nodot un pieņemt telefonogrammas var tikai tad, ja sakrīt vilcienu telefonogrammu žurnālā ierakstītie stacijas dežurantu uzvārdi.

618. Pēc vilcienu telefonogrammas saņemšanas saņēmējs atkārto visu tās tekstu. Ja atkārtotais teksts atbilst nodotajai telefonogrammai, nosūtītājs to apstiprina ar vārdu "Pareizi". Abu staciju telefonogrammu žurnālos atzīmē vilcienu telefonogrammas nodošanas un pieņemšanas laiku.

619. Saskaņojot vilciena nosūtīšanu, stacijas apmainās ar telefonogrammām par vilciena numuru un saņemšanas piekrišanu un pēc vilciena nosūtīšanas un pienākšanas – par faktisko vilciena nosūtīšanas vai pienākšanas laiku.

620. Aizliegts nosūtīt telefonogrammu blakusstacijai, ja tā nav ierakstīta vilcienu telefonogrammu žurnālā un ierakstu nav parakstījis stacijas dežurants.

621. Ja vilcienu kustību organizē, lietojot telefona sakarus, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz vilciena kustības atļauju – ceļa atļaujas zīmi (18.pielikums).

622. Ceļa atļaujas zīme dod tiesības vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu vai izbraukt posmā no ceļa, kur nav izejas luksoforu, aizņemt posmu un braukt līdz nākamās stacijas ieejas luksoforam (signālzīmei "Stacijas robeža") vai noteiktai posma vietai, kā arī, ja tas ir atzīmēts ceļa atļaujas zīmē, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ir atļauts atgriezties no posma līdz nosūtīšanas stacijas ieejas luksoforam (signālzīmei "Stacijas robeža").

623. Ja pēc vilcienu dispečera rīkojuma saņemšanas vilcienu nosūta pa nepareizo ceļu, to norāda telefonogrammā. Šajā gadījumā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedzamās ceļa atļaujas zīmes augšmalā uzraksta "Pa nepareizo ceļu".

624. Pirms ceļa atļaujas zīmes noformēšanas stacijas dežurants no blakusstacijas dežuranta saņem telefonogrammu:

624.1. vienceļa posmos – ka blakusstacija piekrīt pieņemt vilcienu;

624.2. divceļu posmos – par agrāk nosūtītā vilciena pienākšanu.

625. Stacijas dežurants vai persona, kura pilda stacijas dežuranta pienākumus, izsniedz ceļa atļaujas zīmi vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) tikai tad, ja telefonogrammu žurnālā, kas atrodas pie stacijas dežuranta, ir atbilstoši ieraksti:

625.1. vienceļa posmos – ka blakusstacija piekrīt pieņemt vilcienu;

625.2. divceļu posmos – par agrāk nosūtītā vilciena pienākšanu.

626. Pieņemot un nosūtot vilcienus, vienceļa posma stacijās secīgi lieto šo noteikumu 19.pielikuma 1., 2., 3. un 4.parauga vilcienu telefonogrammas.

627. Pieņemot un nosūtot vilcienus, divceļu posmu stacijās secīgi lieto šo noteikumu 19.pielikuma 3. un 4.parauga vilcienu telefonogrammas.

628. Nosūtot vilcienu, kas pēc tam atgriežas nosūtīšanas stacijā, vienceļa posmā (tajā skaitā uz atzarojumu, kuru neapkalpo palīgpostenis) secīgi lieto šo noteikumu 19.pielikuma 6., 7., 3. un 8.parauga vilcienu telefonogrammas. Nosūtāmā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz ceļa atļaujas zīmi ar norādi par atgriešanos nosūtīšanas stacijā.

629. Divceļu posmā nosūtīšanas stacijā saņemtā vilcienu telefonogramma par vilciena pienākšanu (19.pielikuma 4.paraugs) dod tiesības nosūtīt tajā pašā virzienā nākamo vilcienu.

630. Ja vilciens brauc garām stacijai bez apstāšanās, blakusstacijām nodod šo noteikumu 19.pielikuma 5.parauga vilcienu telefonogrammu, norādot vilciena numuru un faktisko garāmbraukšanas laiku.

631. Ja vilciens krustojas ar pretējā virzienā braucošu vilcienu, stacijas dežurants paziņo blakusstacijai par vilciena pienākšanu un vienlaikus prasa atļauju nosūtīt vilcienu pretējā virzienā, apvienojot šo noteikumu 19.pielikuma 1. un 4.parauga vilcienu telefonogrammas.

632. Ja divceļu posmā uz viena no ceļiem ir pārtraukta vilcienu kustība, bet otrajā ceļā noteikta vienceļa kustība, vilcienu telefonogrammu apmaiņa notiek kā vienceļa posmā. Šajā gadījumā ceļa atļaujas zīmes augšmalā uzraksta, ka uz attiecīgā ceļa vilcienu kustība pārtraukta.

633. Ja pāreja uz vilcienu kustības organizēšanu, lietojot telefona sakarus, notiek posmā (posma ceļā) ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu, kur vienā sadales punktā nav stacijas dežuranta, otrās stacijas dežurants vilcienu telefonogrammu žurnālā ieraksta vilcienu kustības organizēšanai paredzētos telefonogrammu tekstus, izņemot šo noteikumu 19.pielikuma 2.parauga telefonogrammu. Tās vietā ieraksta vilcienu dispečera rīkojumu par atļauju nosūtīt vilcienu posmā vai posma ceļā, ja ir divceļu iecirknis, un to, ka posms (posma ceļš) ir brīvs.

(Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.316)

634. Lietojot elektrozižļu sistēmu, atļauja vilcienam aizņemt posmu ir šī posma zizlis, ko izsniedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam).

635. Elektrozižļu sistēmas ierīces nepieļauj no zižļu aparātiem vienlaikus izņemt vairāk par vienu posma zizli.

636. Katram posmam ir savas sērijas zizlis. Uz katra zižļa ir kārtas numurs, sērija un posmu norobežojošo staciju nosaukumi.

637. Vienas sērijas zižļu aparātus uzstāda ne biežāk kā ik pēc trijiem posmiem.

638. Ja posmā nav vilciena, zižļu aparātos abās posmu norobežojošās stacijās kopā ir pāra skaits zižļu.

639. Aizliegts:

639.1. prasīt atļauju izņemt zizli no aparāta, ja vilciens nav sagatavots nosūtīšanai;

639.2. glabāt izmantojamos zižļus, neieliekot tos elektrozižļu aparātā;

639.3. aizvest zizli uz blakus posmu.

640. Pēc vilciena pienākšanas stacijā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) nodod zizli stacijas dežurantam.

641. Zižļu apmaiņa vilcienam stacijā notiek ar mehānisko zižļu apmainītāju vai rokām. Apmainot zižļus ar rokām, tos ievieto zižļu padevējos.

642. Lai nosūtītu vilcienu ar elektrozižļu sistēmu aprīkotā posmā:

642.1. vilcienu nosūtīšanas stacijas dežurants pa telefonu pieprasa tās stacijas dežuranta piekrišanu, uz kuru nosūta vilcienu;

642.2. ja nav šķēršļu vilciena pieņemšanai, pieņemšanas stacijas dežurants paziņo, ka sagaida vilcienu, un ar vadības ierīci dod atļauju izņemt nosūtīšanas stacijā zizli no aparāta;

642.3. nosūtīšanas stacijas dežurants pēc zižļa izņemšanas ieraksta tā numuru vilcienu kustības žurnālā un izsniedz zizli nosūtāmā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam);

642.4. ja staciju dežuranti to iepriekš saskaņo, pretējā virzienā braucošu vilcienu drīkst nosūtīt ar pienākušā vilciena zizli, neievietojot to aparātā. Par to abu staciju vilcienu kustības žurnālā pretī šī vilciena numuram izdara attiecīgu ierakstu.

643. Ja vilcienu nosūta ar elektrozižļu sistēmu aprīkotā posmā no ceļa, kur ir izejas luksofors, braukt garām šim luksoforam ar zizli drīkst tad, ja izejas luksoforā ir mēnessbalta uguns. Ja mēnessbalto signālu izejas luksoforā nevar ieslēgt, stacijas dežurants pa radiosakariem vai ar stacijas dzelzceļa speciālista starpniecību paziņo vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), ka vilciena nosūtīšanas maršruts ir sagatavots un izejas luksoforā nevar ieslēgt mēnessbaltu signālu.

644. Ja pēc zižļa izņemšanas no aparāta vilcienu nenosūta posmā, stacijas dežurants ieliek zizli aparātā un paziņo par to blakusstacijas dežurantam. Par vilciena nenosūtīšanu izdara atzīmi vilcienu kustības žurnālā.

645. Ja vilcienu nosūta posmā ar atgriešanos nosūtīšanas stacijā, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) zizli izsniedz parastajā kārtībā. Blakusstacijas dežurantam paziņo par vilciena nosūtīšanu un par vilciena atgriešanos no posma.

646. Pēc vilciena pienākšanas stacijas dežurants:

646.1. pārliecinās, vai vilciens pienācis pilnā sastāvā;

646.2. pārbauda, vai zizlis pieder tam posmam, no kura vilciens pienācis;

646.3. ieraksta zižļa numuru vilcienu kustības žurnālā;

646.4. ieliek zizli zižļu aparātā un pa telefonu paziņo nosūtīšanas stacijai par vilciena pienākšanu.

647. Elektrozižļu sistēmu uzskata par bojātu:

647.1. ja posms ir brīvs, bet nav iespējams ielikt zizli aparātā vai izņemt zizli no aparāta;

647.2. ja ir nozaudēts posmam piederošais zizlis;

647.3. ja zižļu aparāts un induktors nav noplombēti;

647.4. ja induktora rokturi (kopā ar enkuru) var griezt pretējā virzienā;

647.5. ja novirzās zižļu aparāta ampērmetra rādītājs vai iedarbojas zvans, kad blakusstacija neraida strāvu.

648. Ja elektrozižļu sistēma ir bojāta, tā tiek remontēta, pārvietota vai apmainīta, elektrozižļu sistēmas darbību pārtrauc un vilcienu kustību organizē, izmantojot telefona sakarus.

649. Pāreja no elektrozižļu sistēmas uz telefona sakariem vai elektrozižļu sistēmas darbības atjaunošana notiek pēc vilcienu dispečera rīkojuma, pirms tam ar stacijas dežurantu starpniecību pārbaudot, vai attiecīgais posms ir brīvs un abu staciju aparātos kopā ir pāra skaits zižļu.

650. Ja bojāti starpstaciju telefona sakari, darbderīgas elektrozižļu sistēmas darbību nepārtrauc. Šādā gadījumā ziņojumus par vilcienu kustību noraida ar vilcienu dispečera sakaru starpniecību vai ar citiem stacijas dežuranta rīcībā esošajiem sakaru līdzekļiem.

(Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.316)

651. Ja bojāti vilcienu dispečera sakari un stacijas dežurants konstatē elektrozižļu sistēmas bojājumus, viņš noraida blakusstacijas dežurantam šādu telefonogrammu – "Zižļu sistēma bojāta. Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. (..). Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. (..). Stacijā ir (skaits) zižļi. Pārejiet uz telefona sakariem. Stacijas dežurants (uzvārds)". Blakusstacijas dežurants pārbauda zižļu skaitu savā stacijā un, ja abos aparātos kopā ir pārskaitlis, nosūta atbildes telefonogrammu – "Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. (..). Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. (..). Stacijā ir (skaits) zižļi. Posms brīvs. Pāreju uz telefona sakariem. Stacijas dežurants (uzvārds)".

652. Pēc elektrozižļu sistēmas bojājuma novēršanas, ja bojāti vilcienu dispečera sakari, stacijas dežurants noraida blakusstacijas dežurantam šādu telefonogrammu – "Elektrozižļu sistēmas darbība atjaunota plkst.(..). Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. (..). Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. (..). Pārejiet uz zižļu sistēmu. Stacijas dežurants (uzvārds)". Blakusstacijas dežurants pārbauda, vai posms ir brīvs, un nosūta atbildes telefonogrammu – "Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. (..). Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. (..). Posms brīvs. Pāreju uz elektrozižļu sistēmu. Stacijas dežurants (uzvārds)".

653. Ja zizlis ir nozaudēts vai tas nav saņemts no vilciena, kas stacijā pienācis vai pabraucis garām, stacijas dežurants par to ieraksta apskates žurnālā un ziņo vilcienu dispečeram. Vilcienu dispečers pārbauda, vai posms ir brīvs, konstatē faktisko zižļu skaitu norobežojošo staciju zižļu aparātos un dod rīkojumu pāriet uz vilciena kustības organizēšanu, lietojot telefona sakarus.

654. Lai atjaunotu elektrozižļu sistēmas darbību, ja zizlis ir nozaudēts:

654.1. stacijas dežurants liek dzelzceļa speciālistam, kurš apkalpo elektrozižļu sistēmu, izņemt no aparāta vienu zizli un nodod to dzelzceļa speciālistam glabāšanā. Par minēto darbību izdara ierakstu apskates žurnālā un paziņo vilcienu dispečeram;

654.2. vilcienu dispečers dod rīkojumu atjaunot elektrozižļu sistēmas darbību.

655. Ja nozaudētais zizlis atrasts, stacijas dežurants par to paziņo dzelzceļa speciālistam, kurš apkalpo elektrozižļu sistēmu. Dzelzceļa speciālists atrasto un izņemto zizli vienlaikus ieliek elektrozižļu aparātā un par to izdara ierakstu apskates žurnālā.

656. Ja zižļu skaits vienas stacijas elektrozižļu aparātā kļūst mazāks par vienu ceturtdaļu no kopskaita abos posma aparātos, dzelzceļa speciālists, kurš apkalpo elektrozižļu sistēmu, pēc stacijas dežuranta norādījuma veic zižļu skaita regulēšanu elektrozižļu sistēmā.

657. Zižļu skaita regulēšanu veic stacijas dežurantu klātbūtnē, izņemot nepieciešamo pāra skaitu zižļu no vienas posmu norobežojošās stacijas elektrozižļu aparāta un ievietojot otras posmu norobežojušās stacijas elektrozižļu aparātā. Par zižļu skaita regulēšanu dzelzceļa speciālists, kurš apkalpo elektrozižļu sistēmu, veic ierakstus abu staciju apskates žurnālā, norādot izņemto un ielikto zižļu skaitu un to kārtas numurus. Ierakstu stacijas dežurants apliecina ar parakstu.

658. Zižļu aparātu tehniskās apskates laikā elektrozižļu sistēmas darbību nepārtrauc.

659. Ar pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā posmā atļauja vilcienam aizņemt posmu ir izejas luksofora atļaujošs signāls. Pirms atļaujošā signāla ieslēgšanas izejas luksoforā uz vienceļa posma jāsaņem piekrišanas bloksignāls no blakusstacijas dežuranta, uz kura staciju nosūta vilcienu.

660. Lai nosūtītu vilcienu no stacijas posmā, kas aprīkots ar pusautomātisko bloķēšanu:

660.1. vilciena nosūtīšanas stacijas dežurants saņem vilcienu dispečera atļauju vilciena nosūtīšanai;

660.2. vilciena nosūtīšanas stacijas dežurants sazinās pa sakariem ar blakusstacijas dežurantu, lai saņemtu piekrišanas ziņojumu par vilciena gaidīšanu;

660.3. vilciena pieņemšanas stacijas dežurants ar vadības ierīču palīdzību dod piekrišanas bloksignālu vilciena nosūtīšanas stacijas dežuranta vadības iekārtai;

660.4. vilciena nosūtīšanas stacijas dežurants pēc piekrišanas bloksignāla saņemšanas sagatavo nosūtīšanas maršrutu vilcienam un ieslēdz izejas luksoforā atļaujošo signālu;

660.5. ja vilciena nosūtīšanas stacijas vadības iekārtas pēc vilciena pabraukšanas garām automātiski nepārslēdz izejas luksoforā aizliedzošu signālu, to pārslēdz stacijas dežurants un pa sakariem paziņo vilciena pieņemšanas stacijas dežurantam faktisko vilciena nosūtīšanas laiku.

661. Lai pieņemtu vilcienu no posma, kas aprīkots ar pusautomātisko bloķēšanu, vilciena pieņemšanas stacijas dežurants:

661.1. dod piekrišanas bloksignālu vilciena nosūtīšanas stacijas vadības iekārtai attiecībā uz vilciena sagaidīšanu;

661.2. sagatavo vilciena pieņemšanas maršrutu un ieslēdz ieejas luksoforā atļaujošo signālu;

661.3. pēc vilciena pabraukšanas garām pārslēdz ieejas luksoforā aizliedzošu signālu, ja pusautomātiskās bloķēšanas iekārtas to nepārslēdz automātiski;

661.4. pārliecinās, vai vilciens pienācis stacijā pilnā sastāvā un dod pienākšanas bloksignālu vilciena nosūtīšanas stacijas dežuranta vadības iekārtai, kā arī pa sakariem paziņo tās dežurantam vilciena pienākšanas laiku.

662. Stacijas dežurantam aizliegts dot vilciena nosūtīšanas stacijai ziņojumu pa sakariem par vilciena pienākšanu un noraidīt pienākšanas bloksignālu, ja viņš nav pārliecinājies, ka vilciens pienācis pilnā sastāvā no posma, kas aprīkots ar pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu. Par to stacijas dežurants pārliecinās pēc signāla uz vilciena pēdējā vagona, pēc cita dzelzceļa speciālista ziņojuma vai stacijas tehniskās rīcības aktā noteiktajā kārtībā. Ja stacija ir aprīkota ar automātiskajām kontrolierīcēm, stacijas dežurants pārliecinās par vilciena pienākšanu pilnā sastāvā pēc šo kontrolierīču rādījumiem.

663. Ja pēc vilciena pienākšanas, dodot pienākšanas bloksignālu, posma aizņemšanas kontrole turpina rādīt, ka posms ir aizņemts, stacijas dežurants pārliecinās, vai vilciens pienācis pilnā sastāvā, un ziņo par to vilcienu dispečeram. Vilcienu dispečers pārliecinās, vai posms ir brīvs, un nosūta posma norobežojošo staciju dežurantiem reģistrējamu rīkojumu par pienākšanas bloksignāla došanu ar palīgierīcēm.

664. Ja pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas vadības ierīce ir aprīkota ar skaitītājiem, kas fiksē pienākšanas bloksignāla palīgierīču lietošanu, tad pēc to lietošanas stacijas dežurants vilcienu kustības žurnālā iepretim attiecīgā vilciena numuram ieraksta skaitītāja rādījumu.

665. Vilciena nosūtīšanas stacijas dežurants, saņemot pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas vadības iekārtā pienākšanas un piekrišanas bloksignālu, ieslēdz atļaujošu signālu izejas luksoforā un nosūta nākamo vilcienu tikai pēc tam, kad no vilciena pieņemšanas stacijas dežuranta pa telefonu ir saņēmis paziņojumu par iepriekš nosūtītā vilciena pienākšanu.

666. Ja pa telefonu nav saņemts paziņojums no vilciena pieņemšanas stacijas dežuranta, bet saņemts pienākšanas bloksignāls pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas vadības iekārtā, stacijas dežurantam vienceļa posmos aizliegts dot piekrišanas bloksignālu šīs stacijas dežuranta vadības iekārtai pretējā virzienā braucoša vilciena pieņemšanai no šā posma.

667. Ja ir brīvs posms un pareizi sagatavots vilciena nosūtīšanas maršruts, bet izejas luksoforā neieslēdzas atļaujošs signāls pārmiju (stacijas ceļa) iecirkņa maldīgas aizņemtības dēļ, stacijas dežurants pārbauda, vai šis pārmiju (stacijas ceļa) iecirknis ir brīvs no ritošā sastāva, un:

667.1. ja pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas vadības iekārta aprīkota ar ierīcēm, kas izslēdz pārmijas (stacijas ceļa) izolēto iecirkni no izejas luksofora ieslēgšanas vadības shēmas, saņemot vilcienu dispečera atļauju, izmanto šīs ierīces un ieslēdz izejas luksoforā atļaujošu signālu;

667.2. ja pusautomātiskās bloķēšanas vadības iekārta nav aprīkota ar ierīcēm, kas izslēdz pārmijas (stacijas ceļa) izolēto iecirkni no izejas luksofora ieslēgšanas vadības shēmas, saņemot vilcienu dispečera rīkojumu, pārtrauc pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas darbību un pāriet uz dzelzceļa satiksmes organizēšanu, lietojot telefona sakarus.

668. Ja saņemta vilcienu dispečera atļauja, ierīces, kas izslēdz pārmijas (stacijas ceļa) izolēto iecirkni no izejas luksofora ieslēgšanas vadības shēmas, izmanto, lai ieslēgtu atļaujošo signālu izejas luksoforā vilcienam, kura priekšējais vilces līdzeklis atrodas aiz izejas luksofora.

669. Ja pusautomātiskās bloķēšanas sistēma darbojas normāli un izejas luksofors patvaļīgi pārslēdzies uz aizliedzošu signālu bojājuma dēļ vai izejas luksofora signāls pārslēgts kļūdaini, vilcienu nosūta posmā, izejas luksoforā degot aizliedzošam signālam, un izsniedz vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) atļauju uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu I punktu (20.pielikums), bet dispečercentralizācijas iecirkņos – ar vilcienu dispečera reģistrējamu rīkojumu, kas pārraidīts pa radiosakariem.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

670. Ja pēc atļaujoša signāla ieslēgšanas izejas luksoforā iecirknī ar pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu vilcienu nenosūta, stacijas dežurants ieslēdz izejas luksoforā aizliedzošu signālu, ieraksta par to vilcienu kustības žurnālā un paziņo blakusstacijai un vilcienu dispečeram par vilciena aizturēšanu.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

671. Aizturēto vai citu tā paša virziena vilcienu posmā ar pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu nosūta, izejas luksoforā degot aizliedzošam signālam, un izsniedz vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) atļauju uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu I punktu, bet iecirkņos ar dispečercentralizāciju – ar vilcienu dispečera reģistrējamu rīkojumu, kas pārraidīts pa radiosakariem. Nākamos vilcienus šādā posmā nosūta atbilstoši pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas signāliem.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

672. Ja stacijā, kas norobežo vienceļa posmu, pēc atļaujoša signāla ieslēgšanas izejas luksoforā nepieciešams aizturēt vilcienu un šajā posmā nosūtīt vilcienu pretējā virzienā, stacijas dežurants ieslēdz izejas luksoforā aizliedzošu signālu un paziņo par to vilcienu dispečeram. Vilcienu dispečers pārliecinās, vai vilciens ir aizturēts stacijā un posms ir brīvs, dod posmu norobežojošo staciju dežurantiem reģistrējamu rīkojumu par atļauju dot vilciena "mākslīgas" pienākšanas bloķēšanas signālu ar palīgrežīma ierīci. Pēc posma "mākslīgas" atbrīvošanas pretējā virzienā vilcienu nosūta atbilstoši pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas signāliem.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

673. Lai nosūtītu vilcienu posmā, kas aprīkots ar pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu, ar grupas izejas luksofora signālu, stacijas dežurants:

673.1. ieslēdz izejas luksoforā atļaujošo signālu un zaļas krāsas maršruta rādītājā ciparu, kas rāda ceļa numuru, no kura vilcienam atļauts aizbraukt;

673.2. ja maršruta rādītājs ir bojāts, vilcienu nosūta, izejas luksoforā degot atļaujošam signālam. Stacijas dežurants papildus pārraida pa radiosakariem vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) reģistrējamu rīkojumu vai izsniedz atļauju uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu II punktu (20.pielikums).

674. Lai nosūtītu vilcienu posmā, kas aprīkots ar pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu, ja vilciena priekšējais vilces līdzeklis atrodas aiz izejas luksofora un:

674.1. tajā ir atļaujošs signāls, bet vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) neredz šo signālu, stacijas dežurants pārraida pa radiosakariem vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) reģistrējamo rīkojumu par vilciena nosūtīšanu vai izsniedz atļauju uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu II punktu;

674.2. tajā ir aizliedzošs signāls, vilcienu dispečers pārtrauc pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas darbību un pāriet uz vilcienu kustības organizēšanu, lietojot telefona sakarus.

(Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.316)

675. Lai nosūtītu vilcienu posmā, kas aprīkots ar pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu, no stacijas ceļa, kur nav organizētu nosūtīšanas maršrutu (nav izejas luksoforu), vilcienu dispečers pārtrauc pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas darbību un pāriet uz vilcienu kustības organizēšanu, lietojot telefona sakarus.

(Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.316)

676. Lai nosūtītu vilcienu ar pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā vienceļa posmā vai uz divceļu posma pareizā ceļa ar atgriešanos no posma nosūtīšanas stacijā, izejas luksoforā ieslēdz aizliedzošo signālu un vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz atslēgzizli, kas dod tiesības braukt garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu un atpakaļbraucienam līdz ieejas luksoforam vai signālzīmei "Stacijas robeža".

677. Ja no stacijas paredzēts nosūtīt vilcienu posmā ar atgriešanos no tā, stacijas dežurants pirms atslēgzižļa izņemšanas no pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas vadības ierīces pa telefonu saņem no šā posma blakusstacijas dežuranta piekrišanas ziņojumu un piekrišanas signālu sistēmas bloķēšanai ar pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas vadības ierīci.

678. Pēc vilciena atgriešanās no posma vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) atslēgzizli nodod nosūtīšanas stacijas dežurantam. Stacijas dežurants to ieliek pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas vadības ierīcē un pa telefonu paziņo blakusstacijas dežurantam par vilciena pienākšanas laiku. Blakusstacijas dežurants atceļ piekrišanas signālu sistēmas bloķēšanai no savas pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas vadības ierīces.

679. Ja pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas vadības ierīce nav aprīkota ar atslēgzizli vai tas ir bojāts un ir nepieciešams nosūtīt vilcienu ar atgriešanos nosūtīšanas stacijā, pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas darbību pārtrauc un vilcienu nosūta, vilcienu kustības organizēšanā pārejot uz telefona sakariem. Vilcienu šādā gadījumā nosūta, ja izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, un pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas darbību atjauno pēc vilciena atgriešanās no posma.

680. Aizliegts lietot pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu, ja ir šādi bojājumi:

680.1. izejas luksoforā nevar ieslēgt atļaujošu signālu;

680.2. izejas luksoforu nevar pārslēgt uz aizliedzošu signālu;

680.3. bloķēšanas signāli pienāk patvaļīgi;

680.4. nevar dot vai saņemt bloķēšanas signālus.

681. Ja ir aizliegts lietot pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu vai ja šīs sistēmas ierīces pārbūvē, pārvieto, remontē un veic citus darbus, kas uz laiku pārtrauc ierīču darbību, pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas darbību pārtrauc un vilcienu kustību organizē, lietojot telefona sakarus.

682. Pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas ierīču pārbaudes laikā sistēmas darbību nepārtrauc. Pēc pārbaudes un pirms pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas ierīču aizplombēšanas dzelzceļa speciālists, kas apkalpo šīs iekārtas, kopā ar stacijas dežurantu pēc kontrolierīču rādījumiem pārbauda, vai rādījumi uz pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas vadības ierīces atbilst posmu neaizņemtības stāvoklim (pēc ierakstiem vilcienu kustības žurnālā un ziņojumiem ar blakusstacijas dežurantiem).

683. Par plombu noņemšanu pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas ierīču pārbaudei vai remontam, kā arī par šo darbu pabeigšanu un ierīču aizplombēšanu dzelzceļa speciālists, kurš apkalpo šīs iekārtas, izdara ierakstu apskates žurnālā.

684. Ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā posmā vilcienam dod atļauju aizņemt blokposmu ar izejas vai garāmejas luksofora atļaujošu signālu. Ja vilcienu kustība pa nepareizo ceļu organizēta, lietojot automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīces, atļauja vilcienam aizņemt pirmo blokposmu ir izejas luksofora atļaujošais signāls, bet pārējos blokposmus – lokomotīves luksofora atļaujošais signāls.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

685. Divceļu posmā ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu un divceļu posmā ar vienvirziena automātiskās bloķēšanas sistēmu, kurā vilcienu kustība pa nepareizo ceļu organizēta, lietojot automātiskās lokomotīvju signalizā­cijas ceļa ierīces, vilcienus pa nepareizo ceļu nosūta pēc vilcienu dispečera norādījuma un bloķēšanas sistēmas pārslēgšanas atbilstošajā kustības virzienā.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

686. Ja divceļu posmā, kas nav aprīkots ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu, ir nepieciešams nosūtīt vilcienu pa nepareizo ceļu, vilcienu dispečers šā ceļa signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļu darbību pārtrauc un vilcienu kustību organizē, lietojot telefona sakarus.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

687. Divceļu posmā, kas aprīkots ar vienvirziena automātiskās bloķēšanas sistēmu, organizējot divvirzienu kustību pa vienu no ceļiem un lietojot automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīces, vilcienu kustību pareizā virzienā organizē ar automātiskās bloķēšanas signāliem, bet nepareizā virzienā – ar lokomotīves luksofora signāliem.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

688. Divceļu posmā, kas aprīkots ar vienvirziena automātiskās bloķēšanas sistēmu, no stacijas uz posma nepareizo ceļu, kurā vilcienu kustība ir organizēta ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ierīcēm, vilcienu nosūta:

688.1. ar izejas luksofora atļaujošo signālu;

688.2. ja izejas luksofora nav vai tas nepārslēdzas uz atļaujošu signālu – pēc automātiskās bloķēšanas sistēmas darbības pārtraukšanas un pārejas uz vilcienu kustības organizēšanu, lietojot telefona sakarus.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

689. Pirms vilciena nosūtīšanas vienceļa posmā vai divceļu posmā ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu pa nepareizo ceļu, ja izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls vai izejas luksofora nav, stacijas dežurants:

689.1. pēc vadības ierīces rādījumiem pārbauda, vai pirmais blokposms ir brīvs;

689.2. saņem no vilcienu dispečera rīkojumu par viena vai vairāku (viena pēc otra) vilcienu nosūtīšanu vienā virzienā un apstiprinājumu, ka posms (posma ceļš) ir brīvs vai tajā nav vilcienu, kas brauc pretējā virzienā;

689.3. pārslēdz automātiskās bloķēšanas sistēmu nosūtāmā vilciena kustības virzienā;

689.4. izņem no vadības ierīces attiecīgā posma (posma ceļa) atslēgzizli, kuru ieliek atpakaļ vadības ierīcē, kad nosūtītais vilciens ir faktiski aizņēmis posmu (posma ceļu) vai noslēdz autobloķēšanas sistēmu nosūtāmā vilciena kustības virzienā ar ierīci, kas izveidota uz aparātu programmnodrošinājuma līdzekļu bāzes.

(Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.316; MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

690. Braucot posmā pa nepareizo ceļu, ja vilcienu kustība ir organizēta ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ierīcēm, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vadās pēc lokomotīves luksofora signāliem:

690.1. ja lokomotīves luksoforā ir zaļš signāls, – brauc ar noteikto ātrumu;

690.2. ja lokomotīves luksoforā ir dzeltens signāls, – brauc ar ātrumu līdz 50 km/h;

690.3. ja lokomotīves luksoforā parādās dzeltens signāls ar sarkanu, – samazina ātrumu līdz 20 km/h un aptur vilcienu pirms pirmā pretējā virziena ceļa luksofora;

690.4. ja, stāvot pie pretējā virziena ceļa luksofora, lokomotīves luksoforā ir dzeltens signāls ar sarkanu un priekšā esošais blokposms ir aizņemts, – sagaida blokposma atbrīvošanos un atļaujoša signāla iedegšanos lokomotīves luksoforā, pēc tam uzsāk vilciena kustību;

690.5. ja, stāvot pie pretējā virziena ceļa luksofora, lokomotīves luksoforā ir dzeltens signāls ar sarkanu un nav iespējams uzzināt, vai priekšā esošais blokposms ir aizņemts, – atlaiž automātiskās bremzes un, ja šajā laikā lokomotīves luksoforā nav parādījies dzeltens vai zaļš signāls, uzsāk vilciena kustību un brauc līdz nākamā blokposma beigām ar ātrumu līdz 20 km/h, un ir gatavs nekavējoties apstāties, ja rodas šķērslis vilciena kustībai;

690.6. ja lokomotīves luksoforā atļaujoša signāla vietā pēkšņi iedegas dzeltens signāls ar sarkanu, sarkans vai balts signāls vai arī lokomotīves luksofors nodziest, – līdz blokposma beigām brauc ar tādu ātrumu, lai varētu laikus apstāties, ja uz ceļa ir šķērslis;

690.7. ja, braucot pa blokposmu, lokomotīves luksoforā atļaujoša signāla vietā pēkšņi iedegas dzeltens signāls ar sarkanu, sarkans vai balts signāls vai arī lokomotīves luksofors nodziest un blokposma beigās lokomotīves luksofora signāls nemainās, – ievēro šo noteikumu 690.4. un 690.5.apakšpunktā noteikto kārtību;

690.8. ja, braucot pa blokposmu, lokomotīves luksoforā sarkans signāls nomainās uz dzelteno vai zaļo, – drīkst palielināt ātrumu līdz 40 km/h un, ja blokposma beigās lokomotīves luksoforā ir dzeltens vai zaļš signāls, braukt tālāk saskaņā ar šiem signāliem.

(Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.316)

691. Ja iecirknī, kas aprīkots ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ierīcēm, ceļa luksofors nav redzams, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) un tā palīgs vilcienu vada pēc lokomotīves luksofora signāliem, kamēr kļūst redzami ceļa luksofora signāli.

692. Ja ceļa un lokomotīves luksoforu signāli nesakrīt, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vilces līdzekli vada tikai pēc ceļa luksofora signāliem. Par ceļa un lokomotīves luksoforu signālu nesakrišanu vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) paziņo vilcienu dispečeram.

693. Ja, braucot pa posmu vai pa stacijas ceļiem, kas aprīkoti ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ierīcēm, lokomotīves luksoforā pēkšņi iedegas balts signāls, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) brauc līdz nākamajam ceļa luksoforam vai arī līdz brīdim, kamēr lokomotīves luksoforā iedegas atļaujošs signāls, brauc ar tādu ātrumu, lai var laikus apstāties, ja uz ceļa rodas šķērslis tālākai kustībai.

694. Ja ir pagājis laiks, kāds vajadzīgs, lai posmā nosūtītais vilciens caurbrauktu pirmo stacijai blakus esošo blokposmu, un vadības ierīce rāda, ka tas ir aizņemts, stacijas dežurants ar viņam pieejamiem līdzekļiem (radiosakari ar iepriekš nosūtītā vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu), pārbrauktuvju dežurantu vai citu dzelzceļa speciālistu ziņojumi) pārbauda, vai šis blokposms ir brīvs.

695. Ja 10 minūšu laikā stacijas dežurants nevar noskaidrot posmā nosūtītā vilciena atrašanās vietu, nākamo vilcienu nosūta, izejas luksoforā degot aizliedzošam signālam. Šādā gadījumā pirms vilciena nosūtīšanas stacijas dežurants brīdina vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) pa radiosakariem vai atzīmē uz zaļas krāsas atļaujas veidlapas), ka nav ziņu, vai pirmais stacijai blakus esošais blokposms ir brīvs.

696. Ja iecirknī, kas papildus automātiskās bloķēšanas sistēmai ir aprīkots ar automātisko lokomotīvju signalizāciju, vilciens no stacijas nosūtīts, ja izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls vai izejas luksofora nav, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) brauc šādi:

696.1. ja pirmais pie stacijas esošais blokposms ir brīvs un, braucot ar ātrumu līdz 20 km/h, pēc vilciena izbraukšanas posmā lokomotīves luksoforā iedegas zaļš signāls, dzeltens signāls vai dzeltens signāls ar sarkanu, – brauc līdz pirmajam garāmejas luksoforam saskaņā ar lokomotīves luksofora signāliem;

696.2. ja nav ziņu, ka pirmais blokposms ir brīvs, vai lokomotīves luksoforā ir balts signāls, – brauc līdz pirmajam garāmejas luksoforam ar ātrumu līdz 20 km/h un ir gatavs nekavējoties apstāties, ja rodas šķērslis vilciena kustībai;

696.3. pēc automātiskās bloķēšanas sistēmas garāmejas luksofora signāliem.

697. Saimniecības vilciena nosūtīšanai uz posmu, kurā nav pārtraukta pārējo vilcienu kustība, lieto automātiskās bloķēšanas sistēmas signālus ar atļaujošu signālu izejas luksoforā. Ja pēc darba pabeigšanas saimniecības vilciens atgriežas nosūtīšanas stacijā, atpakaļbrauciens līdz ieejas luksoforam vai zīmei "Stacijas robeža" atļauts ar atslēgzizli, kuru pirms vilciena nosūtīšanas uz posmu stacijas dežurants izsniedz darbu vadītājam (vilciena konduktoram), lai posmā to nodotu vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam).

698. Ja padod vai novāc vagonus no ceļa, kas pievienots posmam ar automātiskās bloķēšanas sistēmu un kuru neapkalpo palīgpostenis, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz šā posma atslēgzizli.

699. Ja atslēgzižļa nav vai tas ir bojāts, nosūtīt saimniecības vilcienu, kas atgriežas no posma nosūtīšanas stacijā, drīkst tikai pēc automātiskās bloķēšanas sistēmas darbības pārtraukšanas un pārejas uz vilcienu kustības organizēšanu, lietojot telefona sakarus.

700. Aizliegts ekspluatēt automātiskās bloķēšanas sistēmu, ja ir šādi bojājumi:

700.1. posmā nodzisušas signālugunis divos vai vairākos pēc kārtas novietotos garāmejas luksoforos;

700.2. atļaujošs signāls izejas vai garāmejas luksoforā, ja tā norobežojošais blokposms ir aizņemts;

700.3. vienceļa posmam vai nepareizajam ceļam divceļu posmā, kas aprīkots ar divpusēju automātiskās bloķēšanas sistēmu, nav iespējams mainīt vilcienu kustības virzienu arī ar palīgrežīma ierīcēm. Šādā gadījumā, ja bloksistēma ir nosūtāmā vilciena kustības virzienā (līdz automātiskās bloķēšanas sistēmas darbības pārtraukšanai), vilcienu kustība ir atļauta, ievērojot automātiskās bloķēšanas sistēmas signālus.

701. Ja vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) konstatē, ka posmā nodzisušas signālugunis divos vai vairākos pēc kārtas novietotos garāmejas luksoforos, viņš nekavējoties paziņo par to posmu norobežojošās stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram.

702. Ja vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) konstatē, ka ir atļaujošs signāls izejas vai garāmejas luksoforā, bet tā norobežojošais blokposms ir aizņemts ar ritošo sastāvu, viņš nekavējoties aptur vilcienu un paziņo par to posmu norobežojošās stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram un iepakaļ braucošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem). Uzsākt vilciena kustību šajā blokposmā un braukt pa to līdz nākamajam luksoforam vilces līdzekļa vadītājs drīkst tikai pēc šī blokposma atbrīvošanas ar ātrumu līdz 20 km/h un gatavību nekavējoties apstāties, ja rodas šķērslis vilciena kustībai.

703. Stacijas dežurants (iecirkņos ar dispečercentralizāciju – vilcienu dispečers), saņemot informāciju par automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājumu posmā vai konstatējot tās bojājumu stacijā:

703.1. pārtrauc vilcienu nosūtīšanu uz šo posmu (posma ceļu) un izejas luksoforos ieslēdz aizliedzošus signālus;

703.2. posmā esošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājus (mašīnistus) brīdina par bojājumu pa radiosakariem;

703.3. paziņo vilcienu dispečeram par automātiskās bloķēšanas bojājumu;

703.4. par bojājumu ieraksta apskates žurnālā un paziņo dzelzceļa speciālistam, kas apkalpo šīs iekārtas.

704. Konstatējot bojājumu, kura dēļ aizliegta automātiskās bloķēšanas sistēmas ekspluatācija, vilcienu dispečers dod reģistrējamu rīkojumu par automātiskās bloķēšanas sistēmas darbības pārtraukšanu un pāreju uz vilcienu kustības organizāciju, lietojot telefona sakarus.

705. Pirms nodot rīkojumu par automātiskās bloķēšanas sistēmas darbības pārtraukšanu un pāreju uz vilcienu kustības organizēšanu, lietojot telefona sakarus, kā arī par automātiskās bloķēšanas sistēmas darbības atjaunošanu vilcienu kustībā, vilcienu dispečers ar stacijas dežurantu starpniecību pārbauda, vai attiecīgais starpstaciju posms ir brīvs.

706. Vilcienu dispečers rīkojumu par automātiskās bloķēšanas sistēmas darbības pārtraukšanu dod tikai tam sadales punktam, kurā ir stacijas dežurants.

707. Lai izsniegtu ceļa atļaujas zīmi vilcienu nosūtīšanai uz posmu (posma ceļu) ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu, stacijas dežurants saņem no vilcienu dispečera reģistrējamu rīkojumu – "(nosaukums) posmā (posma ceļā) vilcienu nav. Atļauju nosūtīt vilcienu Nr.(..) (ja ir divceļu iecirknis, norāda, pa kādu ceļu). Vilcienu dispečers (uzvārds)".

708. Ja ir pārtraukta automātiskās bloķēšanas sistēmas darbība un ar stacijām nav vilcienu dispečera sakaru, pāreja uz telefona sakariem vilcienu kustības organizēšanā notiek šādā kārtībā:

708.1. vienceļa posmos:

708.1.1. stacijas dežurants, konstatējot automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājumu, pēc ierakstiem vilcienu kustības žurnālā un blakusstacijas dežurantu ziņojuma pārliecinās, ka posms ir brīvs, un nosūta blakusstacijai telefonogrammu – "Automātiskā bloķēšana starp (nosaukums) stacijām nedarbojas. Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr.(..). Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr.(..). Pārejiet uz telefona sakariem! Stacijas dežurants (uzvārds)";

708.1.2. blakusstacijas dežurants pārliecinās, ka posms ir brīvs, un nosūta atbildes telefonogrammu – "Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr.(..). Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr.(..). Posms brīvs. Pāreju uz telefona sakariem. Stacijas dežurants (uzvārds)";

708.2. divceļu posmos tās stacijas dežurants, kurai attiecīgā virziena ceļš ir pareizais, konstatējot automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājumu, telefonogrammā pieprasa no blakusstacijas dežuranta ziņas par pēdējā ar automātiskās bloķēšanas sistēmu nosūtītā vilciena pienākšanu un pēc ziņu saņemšanas nosūta blakusstacijai atbildes telefonogrammu – "Automātiskā bloķēšana (nosaukums) posmā pa Nr.(..) ceļu nedarbojas. Vilcienu kustībā nosaku telefona sakarus. Stacijas dežurants (uzvārds)".

(Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.316)

709. Pēc automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājuma novēršanas vilcienu kustību atjauno šādā kārtībā:

709.1. vienceļa posmos:

709.1.1. stacijas dežurants, kura apskates žurnālā ierakstīts, ka automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājums novērsts, vai kurš saņēmis ziņojumu no blakusstacijas, nosūta blakusstacijai telefonogrammu – "Automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājums (nosaukums) posmā novērsts. Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr.(..). Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr.(..). Atjaunojiet vilcienu kustību, lietojot automātiskās bloķēšanas sistēmu. Stacijas dežurants (uzvārds)";

709.1.2. blakusstacijas dežurants pārbauda, vai posms ir brīvs, un nosūta atbildes telefonogrammu – "Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr.(..). Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr.(..). Posms brīvs. Atjaunoju vilcienu kustību, lietojot automātiskās bloķēšanas sistēmu. Stacijas dežurants (uzvārds)";

709.2. divceļu posmos tās stacijas dežurants, kurai attiecīgā virziena ceļš ir pareizais, ja apskates žurnālā ir ieraksts, ka automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājums novērsts, vai ja ir saņemts šāds ziņojums no blakusstacijas, vai ja saņemts apstiprinājums no blakusstacijas, ka posmā ceļš ir brīvs, nosūta telefonogrammu – "Automātiskās bloķēšanas bojājums (nosaukums) posmā pa ceļu Nr.(..) novērsts. Atjaunoju vilcienu kustību, lietojot automātiskās bloķēšanas sistēmu. Stacijas dežurants (uzvārds)".

710. Iecirknis ir aprīkots ar dispečercentralizāciju, ja vilcienu dispečeram ir tehniska iespēja veikt visu staciju luksoforu un pārmiju vadību, kā arī pēc vadības iekārtas rādījumiem kontrolēt pārmiju asmeņu un luksoforu stāvokli, stacijas ceļu, posmu (posma ceļu) un pārmiju iecirkņu aizņemtību ar ritošo sastāvu.

711. Rīkojumus, kas attiecas uz vilcienu kustību un manevru darbiem, ar dispečercentralizāciju aprīkotā iecirknī vilcienu dispečers pa radiosakariem vai pa telefonu, kas aprīkots ar sarunu reģistrētāju, nodod tieši vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), stacijas dežurantam vai dzelzceļa speciālistam, kurš vada manevrus.

712. Staciju ar dispečercentralizāciju aprīkotā iecirknī vilcienu dispečers var nodot sezonas vadībā, ja dispečercentralizācijas ierīces nav bojātas, vai rezerves vadībā. Šajā gadījumā stacija atrodas stacijas dežuranta tiešā vadībā – vilcienus stacijā pieņem un nosūta, manevru darbus organizē, stacijas signālus ieslēdz stacijas dežurants.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

713. Pirms stacijas nodošanas rezerves vai sezonas vadībā vilcienu dispečers paziņo stacijas dežurantam par vilcienu kustību stacijai blakus esošos posmos.

714. Ja līdz stacijas nodošanai rezerves vai sezonas vadībā stacijas kontakttīklā ir atslēgts spriegums, vilcienu dispečers par to paziņo stacijas dežurantam ar reģistrējamu rīkojumu.

715. Vilcienu dispečers nodod staciju sezonas vadībā, izmantojot dispečercentralizācijas sistēmas vadības ierīci, ja ir bojātas vai izslēgtas signalizācijas, centralizācijas vai bloķēšanas ierīces. Ja, izmantojot dispečercentralizācijas sistēmas vadības ierīci, nodot staciju sezonas vadībā nav iespējams, dispečers dod rīkojumu stacijas dežurantam pārņemt staciju rezerves vadībā ar stacijas vadības iekārtu.

716. Ja stacija ir sezonas vadībā, lai nosūtītu vilcienu posmā (posma ceļā), kas aprīkots ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu, stacijas dežurants saņem uz vadības ierīci nosūtīšanas atļauju no vilciena dispečera ar dispečercentralizācijas sistēmas vadības iekārtas palīdzību.

717. Ja stacijas pārmijas vai pārmijkopas ir aprīkotas ar vietējas vadības iekārtu, manevru veikšanai vilcienu dispečers tās var nodot vietējai vadībai. Šādos gadījumos pārmijas pārliek dzelzceļa speciālists, kuram ir tiesības vadīt manevrus attiecīgajā stacijas rajonā.

718. Dispečercentralizācijas iekārtu papildus var aprīkot ar automātiskām ierīcēm, kas ļauj iepriekš dot uzdevumu gatavot vilciena pieņemšanas vai nosūtīšanas maršrutus, kamēr stacijas pieņemšanas ceļš, attiecīgie pārmiju iecirkņi, posms vai posma ceļš vēl ir aizņemts ar ritošo sastāvu.

719. Aizliegts izmantot dispečercentralizācijas automātiskās ierīces, kas ļauj iepriekš dot uzdevumu gatavot vilciena pieņemšanas vai nosūtīšanas maršrutus, kamēr stacijas pieņemšanas ceļš, attiecīgie pārmiju iecirkņi, posms vai posma ceļš aizņemts ar sliežu motortransportu vai nenoceļama tipa drezīnām.

720. Pirms vilciena nosūtīšanas no stacijas, kas aprīkota ar dispečercentralizāciju, vilcienu dispečers pēc vadības ierīču rādījumiem pārliecinās, ka pārmiju iecirkņi ir brīvi. Mainot posmā (posma ceļā) automātiskās bloķēšanas sistēmas kustības virzienu, pārliecinās arī par to, ka posms ir brīvs.

721. Ja iecirknī ar dispečercentralizāciju ieejas (maršruta) vai izejas luksoforā ir atļaujošs signāls un nepieciešams izmainīt vilciena maršrutu, vilcienu dispečers pa radiosakariem brīdina vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) par gaidāmo luksofora pārslēgšanu uz aizliedzošu signālu. Ja ir saņemts vilciena vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) brīdinājuma atkārtojums un apstiprinājums vilciena apturēšanai, vilcienu dispečers attiecīgo luksoforu pārslēdz uz aizliedzošu signālu. Vilcienu dispečers drīkst gatavot jaunu maršrutu un otrreiz pārslēgt luksoforā atļaujošu signālu tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka vilciens ir apturēts pie stacijas ieejas luksofora vai uz nosūtīšanas ceļa.

722. Pirms dežūru pieņēmuši attiecīgu staciju dežuranti, palīdzības un ugunsdzēsības vilcienu vai palīdzības vilces līdzekli atļauts nosūtīt posmā, kas aprīkots ar dispečercentralizāciju, nododot šo vilcienu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) attiecīgo vilcienu dispečera reģistrējamu rīkojumu.

723. Ja no vilcienu dispečera centrālās vadības ierīces nav iespējams pārlikt pārmiju, vilcienu dispečers izsauc dzelzceļa speciālistu, kas var pārbaudīt pārmijas stāvokli un novērst traucējumu pārmijas darbībā, ja to izraisījis svešķermenis. Ja traucējumus pārmijas darbībā neizdodas novērst, vilcienu dispečers pārtrauc vilcienu kustību pa maršrutiem, kuros pārmiju pārliek, un izsauc dzelzceļa speciālistu, kurš apkalpo šo pārmiju.

724. Ja no dispečercentralizācijas centrālās vadības ierīces nav iespējams pārlikt pārmiju starpstacijā (sadales punktā), kuru neapkalpo dežurējošie dzelzceļa speciālisti, pārmijas apskatē un svešķermeņu novākšanā vilcienu dispečers iesaista garāmejošo vilcienu vilces līdzekļa brigādes darbiniekus (vilciena konduktoru). Ja traucējumus pārmijas darbībā neizdodas novērst, vilcienu dispečers nodod starpstaciju (sadales punktu) rezerves vadībā un, ja nepieciešams, bojāto pārmiju izslēdz no centralizācijas (atkarības).

725. Ja pārmijas izolētā iecirkņa bojājuma dēļ dispečercentralizācijas centrālās vadības ierīces rāda maldīgu aizņemtību, attiecīgās pārmiju grupas vai pārmijas pārliek, nododot staciju sezonas vai rezerves vadībā.

726. Ja stacijā ir bojāta kodu vadības sistēma, vilcienu dispečers staciju nodod rezerves vadībā. Vilcienu dispečers neņem vērā vadības ierīces rādījumus, kas kontrolē šādas stacijas ceļu, signālu un pārmiju stāvokli.

727. Ja posmā ir bojāta automātiskās bloķēšanas sistēma, stacijās, kas norobežo posmu, dežūru ar vilcienu dispečera rīkojumu uzsāk staciju dežuranti. Vilcienu dispečers pārtrauc automātiskās bloķēšanas sistēmas darbību un vilcienu kustību organizē, lietojot telefona sakarus. Pirms nodot rīkojumu par pāriešanu uz telefona sakariem, vilcienu dispečers pārbauda, vai posms ir brīvs, un stacijas nodod rezerves vadībā.

728. Ja posmu ar bojāto automātiskās bloķēšanas sistēmu norobežo sadales punkts, kurā nav dzelzceļa speciālista, vilcienu dispečers vilcienu drīkst nosūtīt posmā, dodot reģistrējamu rīkojumu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), ja ar vilcienu dispečera vadības ierīci var kontrolēt sadales punkta ceļus un pārmijas. Pirms rīkojuma nodošanas vilcienu dispečers pārliecinās, vai sadales punktā ir pārmiju kontrole un vilciena nosūtīšanas maršrutā ir brīvs ceļš, kā arī vai ir brīvs posms (posma ceļš), kurā nosūtīt vilcienu.

729. Ja vienā no sadales punktiem, kas norobežo posmu ar bojātu automātiskās bloķēšanas sistēmu, nav stacijas dežuranta un ar vilcienu dispečera vadības ierīci var kontrolēt šī sadales punkta ceļu aizņemtību un pārmijas stāvokli, vilcienu dispečers vilcienu nosūta uz brīvu posmu (posma ceļu), dodot rīkojumu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) – "Vilciena Nr.(..) vadītājam (mašīnistam). Automātiskās bloķēšanas sistēma (nosaukums) posmā nedarbojas. Atļauju aizbraukt no (nosaukums) stacijas un braukt līdz nākamās (nosaukums) stacijas ieejas luksoforam, tālāk ņemt vērā luksofora signālus. Vilcienu dispečers (uzvārds)".

730. Pirms automātiskās bloķēšanas sistēmas darbības pārtraukšanas vilcienu dispečers dod pēdējā ar automātiskās bloķēšanas signāliem nosūtītā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) norādījumu pēc attiecīgu ierīču rādījumiem pārbaudīt vilciena bremzes maģistrāles veselumu un ziņot par tās stāvokli vilcienu dispečeram.

731. Dispečercentralizācijas iecirkņos, kur centrālajai vadības iekārtai ir palīgrežīma ierīce bloķēšanas sistēmas kustības virziena maiņai, vilcienu dispečers izmanto šo ierīci līdz brīdim, kad staciju nodod rezerves (sezonas) vadībā. Pirms automātiskās bloķēšanas sistēmas kustības virziena maiņas vilcienu dispečers pārliecinās, ka posms ir brīvs.

732. Ja posms (posma ceļš) ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu stacijā ir aprīkots ar palīgrežīma ierīcēm bloķēšanas sistēmas kustības virziena maiņai, bet vilcienu dispečers posma maldīgas aizņemtības dēļ nevar mainīt vilcienu kustības virzienu un atvērt izejas luksoforu, automātiskās bloķēšanas sistēmas darbību nepārtrauc, bet automātiskās bloķēšanas sistēmas kustības virzienu maina, izmantojot palīgrežīma ierīces.

733. Lai mainītu automātiskās bloķēšanas sistēmas kustības virzienu ar palīgrežīma ierīcēm, kas atrodas stacijā, vilcienu dispečers pārliecinās, vai posms ir brīvs, uz sadales punktiem, kas norobežo šo posmu, izsauc staciju dežurantus un dod viņiem reģistrējamu rīkojumu mainīt automātiskās bloķēšanas sistēmas kustības virzienu ar palīgrežīma ierīcēm.

734. Ja stacijā, kas aprīkota ar dispečercentralizāciju, pārmiju nodošana vietējai vadībai ir saistīta ar signalizācijas, centralizācijas vai bloķēšanas ierīču remontu, par kuru iepriekš nav nepieciešams veikt ierakstu apskates žurnālā, vietējai vadībai nodoto pārmiju pārvešanu un to darbības pareizības pārbaudi veic dzelzceļa speciālists, kurš apkalpo šīs iekārtas.

(MK 26.04.2011. noteikumu Nr.316 redakcijā)

735. Stacijā vilciena priekšējā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) un visi pārējie vilcienu apkalpojošie darbinieki izpilda stacijas dežuranta rīkojumus, bet ar dispečercentralizāciju aprīkoto iecirkņu stacijā un stacijā, kur nav stacijas dežuranta, – vilcienu dispečera rīkojumus.

736. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā mutisko rīkojumu un to izpildes ziņojumu sistēmu par vilcienu pieņemšanas, nosūtīšanas vai garāmbraukšanas maršrutu sagatavošanu.

737. Katra vilciena faktisko pienākšanas, aizbraukšanas vai garāmbrauk­šanas laiku, tā numuru un, ja nepieciešams, arī citas ziņas, kas raksturo vilciena sastāvu, stacijas dežurants atzīmē vilcienu kustības žurnālā un nekavējoties paziņo tās blakusstacijas dežurantam, no kuras vilciens ir pienācis un uz kuru vilciens nosūtīts, kā arī vilcienu dispečeram.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā)

738. Divceļu iecirknī, kas aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu un kurā ir intensīva vilcienu kustība, stacijas dežurants var neziņot blakusstacijas dežurantam un vilcienu dispečeram par pasažieru vilciena nosūtīšanu, pienākšanu vai caurlaišanu, ja vilciens brauc vilcienu kustības grafikā paredzētajā laikā. Stacijas dežurants ziņo blakusstacijas dežurantam un vilcienu dispečeram par pasažieru vilciena nosūtīšanu, pienākšanu vai caurlaišanu, ja pasažieru vilcienu nosūta pa nepareizo ceļu.

739. Stacijas dežuranta reģistrējamos rīkojumus, kas saistīti ar vilcienu pieņemšanu un nosūtīšanu un ko nodod priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem, līdz rīkojuma nodošanai vai rīkojuma nodošanas brīdī ieraksta vilcienu kustības žurnālā iepretim vilciena numuram, norādot laiku (stundas, minūtes), kad rīkojums nodots, luksofora nosaukumu (literu) vai nosūtīšanas ceļa numuru. Ierakstus (spiedogus) vilcienu kustības žurnālā aizliegts dzēst vai aizkrāsot. Kļūdainos ierakstus (spiedogus) pārsvītro un pieraksta "Labotam ticēt". Labojumus stacijas dežurants apliecina ar parakstu.

740. Vilcienu numurus, kuri ir papildināti ar attiecīgiem burtiem vai indeksiem, ieraksta vilcienu kustības žurnālā ar šiem burtiem vai indeksiem.

741. Stacijas dežurants nodrošina brīvu ceļu vilciena savlaicīgai pieņemšanai.

742. Stacijas dežurants ir atbildīgs par nepamatotu vilciena aizturēšanu pie ieejas (maršruta) luksofora ar aizliedzošu signālu.

743. Ja stacijā ir paredzēta vilces līdzekļa atkabināšana no vilciena, stacijas dežurantam aizliegts ieslēgt izejas, maršruta vai manevru luksoforā atļaujošo signālu vai dot citu rīkojumu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) aizbraukt no pieņemšanas ceļa, kamēr stacijas dežurants nav saņēmis ziņojumu par pienākošā vilciena sastāva nostiprināšanu.

744. Vilcienu, kurš stacijā neapstājas, caurlaiž pa stacijas galvenajiem ceļiem vai šim nolūkam paredzētajiem sānu ceļiem.

745. Stacijās, kurās ir centralizētās pārmijas, lai pieņemtu vai nosūtītu elektrovilcienu, stacijas dežurants pārliecinās, ka šī vilciena maršruts ir pilnībā aprīkots ar kontakttīklu un nav rīkojuma par elektrovilcienu kustības pārtraukšanu pēc sprieguma atslēgšanas.

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546)

746. Lai vilcienu pieņemtu vai nosūtītu, stacijas dežurants (iecirkņos ar dispečercentralizāciju – vilcienu dispečers) sagatavo maršrutu vilciena pieņemšanai vai nosūtīšanai.

747. Stacijas dežurantam (iecirkņos ar dispečercentralizāciju – vilcienu dispečeram) aizliegts ieslēgt atļaujošu luksofora signālu vai dot citu atļauju vilciena pieņemšanai vai nosūtīšanai, kamēr viņš nav pārliecinājies, ka manevri ar izbraukšanu uz vilciena pieņemšanas (nosūtīšanas) maršrutu, kā arī uz ceļiem, no kuriem nav iespējams novērst ritošā sastāva izbraukšanu vilciena pieņemšanas (nosūtīšanas) maršrutā, ir pārtraukti. Atbilstošās pārmijas pārliek aizsargstāvoklī.

748. Ar elektriskās centralizācijas sistēmu aprīkotās stacijās sagatavotā vilciena maršruta pareizību stacijas dežurants (iecirkņos ar dispečercentralizāciju – vilcienu dispečers) kontrolē pēc vadības iekārtas kontrolierīču rādījumiem.

749. Stacijas dežurants (iecirkņos ar dispečercentralizāciju – vilcienu dispečers) ieejas vai izejas (maršruta) luksoforā ieslēdz atļaujošu signālu tā, lai pieņemamā (nosūtāmā) vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) varētu laikus uztvert luksofora atļaujošo signālu un ar nesamazinātu noteikto ātrumu iebraukt stacijā vai aizbraukt no stacijas bez kavēšanās.

750. Pieņemot vai nosūtot vilcienu, ja ieejas (maršruta) vai izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, stacijas dežurants no vadības ierīces slēdz pārbrauktuves, kas ierīkotas stacijā (pārmijkopā) vai uz attālināšanās iecirkņa. Stacijas dežurants šādu pārbrauktuvi atver ceļa transportlīdzekļu kustībai tikai pēc tam, kad vilciens šķērsojis pārbrauktuvi.

751. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izveido to pārbrauktuvju sarakstu, kas ierīkotas stacijas galā (pārmijkopā) vai uz attālināšanās iecirkņa un kuras vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) šķērso ar ātrumu līdz 20 km/h un gatavību apstāties pirms iespējama šķēršļa, ja vilcienu pieņem vai nosūta, ieejas (maršruta) vai izejas luksoforā degot aizliedzošam signālam.

752. Ja stacijā nav ierīču, ar kuru palīdzību var pārbaudīt pārmiju stāvokli vilciena pieņemšanas vai nosūtīšanas maršrutā pēc vadības iekārtas rādījumiem, stacijas dežurants:

752.1. pārliecinās par sagatavotā maršruta pareizību pēc pārmijnieka ziņojuma, ja tāds ir;

752.2. pārbauda sagatavotā maršruta pareizību, ja nav pārmijnieka.

753. Ja vilcienam ir sagatavots maršruts, bet līdz tā pienākšanai vai nosūtīšanai notiek pārmijnieka, operatora vai stacijas dežuranta dežūras maiņa, dzelzceļa speciālists, kurš uzsāk dežūru, pārliecinās par vilciena pieņemšanas un nosūtīšanas maršruta sagatavošanas pareizību, klātesot dzelzceļa speciālistam, kas nodod dežūras maiņu.

754. Vilcienu pieņem:

754.1. uz stacijas tehniskās rīcības aktā noteiktā ceļa;

754.2. uz cita ceļa ar vilcienu dispečera atļauju.

755. Aizliegta pasažieru, pasta–bagāžas vai kravas–pasažieru vilcienu pieņemšana un nosūtīšana uz ceļiem, kuri tam nav paredzēti tehniskās rīcības aktā, ja stacijas dežurantam nav vadības ierīču, ar kurām ir iespējams kontrolēt pārmijas stāvokli pieņemšanas vai nosūtīšanas maršrutā.

756. Stacijās, kur pieņemšanas un nosūtīšanas ceļi nav aprīkoti ar ierīcēm, kas kontrolē ceļa aizņemtību ar ritošo sastāvu, stacijas dežurants pirms pasažieru, pasta–bagāžas vai kravas–pasažieru vilciena pieņemšanas paziņo vilcienu dispečeram ceļa numuru, uz kuru pieņem vilcienu.

757. Ja pasažieru, pasta–bagāžas vai kravas–pasažieru vilcienu pieņem uz ceļa, kurš nav tam paredzēts tehniskās rīcības aktā, kā arī ja pasažieru, pasta–bagāžas vai kravas–pasažieru vilcienu aiztur stacijā, stacijas dežurants par to informē vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu).

758. Vilcienu, ko pieņem stacijā, apstādina ceļa lietderīgā garuma robežās.

759. Ja vilcienu pieņem stacijā, kurā no stacijas dežuranta vadības ierīces pults nevar kontrolēt ceļu aizņemtību, un pēc vilciena pieņemšanas tā pēdējie vagoni paliek aiz kontrolstabiņa, centralizācijas posteņa dežurants (operators) vai pārmijnieks nekavējoties ziņo par to stacijas dežurantam. Stacijas dežurants veic kustības drošības pasākumus.

760. Ja stacijā pienāk vilciens, kurš garāks par pieņemšanas ceļa lietderīgo garumu, stacijas dežurants (iecirkņos ar dispečercentralizāciju – vilcienu dispečers) pa radiosakariem dod šī vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) atļauju pabraukt garām pieņemšanas ceļa izejas (maršruta) luksoforam un apstāties pēc apstāšanās rīkojuma vai signāla saņemšanas.

761. Ja nav gājēju tilta vai tuneļa, aizliegts atstāt kravas vilcienu uz ceļa starp pasažieru ēku un ceļu, kur atrodas pasažieru vilciens, izņemot gadījumu, kad stacijas tehniskās rīcības aktā noteiktā kārtībā kravas vilcienu sadala divās daļās, nodrošinot pasažieru pāreju.

762. Ja pa ceļu, kurš atrodas starp pasažieru ēku un pasažieru vilcienu, pieņem vai nosūta citu vilcienu, manevru sastāvu vai vilces līdzekli, stacijas dežurants vai pasažieru ēkas dežurants veic pasākumus pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas drošībai:

762.1. laikus brīdina vilces līdzekļu vadītājus (mašīnistus);

762.2. informē pasažierus, izmantojot sakaru līdzekļus.

763. Divceļu iecirkņu starpstacijās aizliegts vienlaikus pieņemt vairākus vilcienus, ja pieņemšanas maršruta turpinājums no tās puses, kur kritums bremzēšanas ceļa garumā ir stāvāks par 6 mm/m, šķērso pasažieru, pasta–bagāžas vai kravas–pasažieru vilcienu pieņemšanas maršrutu.

764. Ja stacijai, kurā aizliegts vienlaikus pieņemt vairākus vilcienus, tuvojas divi vilcieni, pirmo pieņem vilcienu, kas ir noteikts stacijas tehniskās rīcības aktā.

765. Vilcienus stacijā pieņem:

765.1. ieejas (maršruta) luksoforā degot atļaujošam signālam, – uz brīviem ceļiem;

765.2. ieejas (maršruta) luksoforā degot aizliedzošam signālam, – tehniskās rīcības aktā noteiktajā kārtībā.

766. Ja ieejas luksoforā ir atļaujošs signāls, stacijas dežurants (iecirkņos ar dispečercentralizāciju – vilcienu dispečers) drīkst mainīt vai dot rīkojumu mainīt pieņemšanas maršrutu. Šādā gadījumā stacijas dežurants (iecirkņos ar dispečercentralizāciju – vilcienu dispečers) pa radiosakariem brīdina vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) par gaidāmo luksofora pārslēgšanu uz aizliedzošu signālu un, ja ir saņemts vilciena vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) brīdinājuma atkārtojums un apstiprinājums vilciena apturēšanai, ieslēdz ieejas luksoforā aizliedzošu signālu un atceļ sagatavoto maršrutu.

767. Stacijas dežurantam (iecirkņos ar dispečercentralizāciju – vilcienu dispečeram) aizliegts mainīt vai dot rīkojumu mainīt pieņemšanas maršrutu, ja ieejas luksoforā deg atļaujošs signāls, nebrīdinot vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu), izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dzelzceļa satiksmes negadījuma novēršanai.

768. Vilciena iebraukšanas ātrums stacijā no posma nepareizā ceļa, ja ieejas luksoforā ir atļaujošs signāls, nepārsniedz ātrumu, kāds noteikts vilciena pieņemšanai uz šās stacijas sānceļa.

769. Pieņemot vilcienu, stacijas dežurants (iecirkņos ar dispečercentralizāciju – vilcienu dispečers):

769.1. pārbauda, vai vilciena pieņemšanas maršruts un pieņemšanas ceļš ir brīvs;

769.2. pārtrauc manevrus, kas saistīti ar izbraukšanu vilciena pieņemšanas maršrutā un uz vilciena pieņemšanas ceļa, kā arī uz ceļiem, no kuriem nav iespējams novērst ritošā sastāva izbraukšanu vilciena pieņemšanas maršrutā;

769.3. sagatavo vilciena pieņemšanas maršrutu;

769.4. ieslēdz ieejas luksoforā atļaujošu signālu vai izsniedz vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) citu tehniskās rīcības aktā noteikto atļauju vilciena pieņemšanai.

770. Ja vilcienu stacijā pieņem vai no stacijas nosūta, ja ieejas (maršruta) vai izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, stacijas dežurants:

770.1. pirms aicinājuma signāla vai atļaujas došanas vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt garām aizliedzošam signālam:

770.1.1. pārbauda, vai luksofora vadības ierīce ir stāvoklī, kas atbilst aizliedzoša signāla stāvoklim;

770.1.2. pārliecinās, vai pieņemšanas (nosūtīšanas) maršruts un ceļš ir brīvs un vai pareizi pārliktas un noslēgtas maršrutā ietilpstošās pārmijas un aizsargpārmijas (ja tiek veikti manevru maršruti, vilciena pieņemšanas vai nosūtīšanas maršrutu sagatavo no manevru maršrutiem, ieslēdzot manevru luksoforos atļaujošos signālus);

770.1.3. nosūtot vilcienu, pārbauda, vai ir brīvs pirmais blokiecirknis, ja ir automātiskā bloķēšana, vai posms, ja ir pusautomātiskā bloķēšana, kā arī vai bloksistēma ir pārslēgta kustības virzienā;

770.2. vilcienu kustības žurnālā iepretim vilciena numuram ieraksta atzīmi "RS" (pa radiosakariem), "AS" (ar aicinājuma signālu) vai "RA" (pēc rakstiskas atļaujas).

771. Stacijā vilcienu pieņem, ieejas (maršruta) luksoforā degot aizliedzošam signālam:

771.1. ja atļaujošu signālu nav iespējams ieslēgt ieejas luksofora bojājuma dēļ;

771.2. ja vilcienu pieņem uz ceļa, kas stacijas tehniskās rīcības aktā nav paredzēts vilciena pieņemšanai, un ieejas luksoforā nav iespējams ieslēgt atļaujošu signālu;

771.3. ja uz noteikta ceļa brīvā iecirkņa pieņem vilces līdzekļus, kas brauc pie vilciena sastāva;

771.4. ja uz stacijas ceļu brīvajiem iecirkņiem, izņemot ceļu, kas aizņemti ar pasažieru vilcieniem un vilcieniem ar 1.klases bīstamām kravām (sprādzienbīstamām vielām), pieņem palīdzības vai ugunsdzēsības vilcienus, palīdzības lokomotīves, vilces līdzekļus bez vagoniem, sniegtīrus, sliežu motortransportu, kā arī saimniecības vilcienus pēc darbiem, kas veikti, pārtraucot posmā pārējo vilcienu kustību (vienlaikus ar atļauju iebraukt stacijā norāda apstāšanās vietu).

772. Vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ir atļauts pabraukt garām ieejas (maršruta) luksoforam ar aizliedzošu signālu vai iebraukt stacijā no nepareizā galvenā ceļa, kur nav ieejas luksofora, ja viņš saņēmis vienu no šādām atļaujām:

772.1. stacijas dežuranta reģistrējamu rīkojumu, kas pārraidīts pa radiosakariem;

772.2. vilcienu dispečera reģistrējamu rīkojumu, kas pārraidīts pa radiosakariem, ja iecirknis aprīkots ar dispečercentralizāciju;

772.3. stacijas dežuranta rakstisku atļauju, kas ir apstiprināta ar stacijas spiedogu un stacijas dežuranta parakstu un kurā ir norādīts atļaujas izsniegšanas datums, mēnesis un laiks (stundas, minūtes);

772.4. ieejas luksoforā tiek ieslēgts aicinājuma signāls;

772.5. ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pa speciālu telefonu, kas uzstādīts pie ieejas luksofora, ir saņēmis reģistrējamu rīkojumu no stacijas dežuranta.

773. Ja ieejas (maršruta) luksofors pēkšņi pārslēdzies uz aizliedzošu signālu un vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pēc aizliedzošā signāla uztveršanas apturējis vilcienu, pabraucot garām ieejas (maršruta) luksoforam, stacijas dežurants (vilcienu dispečers – iecirknī ar dispečercentralizāciju), pārliecinājies par vilciena pieņemšanas maršruta sagatavotību, dod vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) vienu no šādām atļaujām iebraukt stacijā:

773.1. stacijas dežuranta reģistrējamu rīkojumu, kas pārraidīts pa radiosakariem;

773.2. vilcienu dispečera reģistrējamu rīkojumu (iecirknī ar dispečercentralizāciju), kas pārraidīts pa radiosakariem;

773.3. stacijas dežuranta rakstisku atļauju, kas ir apstiprināta ar stacijas spiedogu un stacijas dežuranta parakstu un kurā ir norādīts atļaujas izsniegšanas datums, mēnesis un laiks (stundas, minūtes).

774. Dzelzceļa speciālists, kurš nodod stacijas dežuranta rakstisko atļauju par vilciena iebraukšanu stacijā, sagaida vilcienu ar atritinātu sarkanu signālkarodziņu dienā un sarkanu gaismu rokas lukturī naktī:

774.1. pie ieejas (maršruta) luksofora;

774.2. pa nepareizo ceļu braucošu vilcienu, ja nav ieejas luksofora,– pie signālzīmes "Stacijas robeža".

775. Ja ieejas (maršruta) luksoforā ir aizliedzošs signāls, nesaprotams signāls vai ieejas (maršruta) luksoforā signāls ir nodzisis, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pēc atļaujas saņemšanas iebrauc stacijā ar ātrumu līdz 20 km/h un ir gatavs nekavējoties apturēt vilcienu, ja rodas šķērslis vilciena kustībai.

776. Ja ieejas (maršruta) luksoforā nav iespējams ieslēgt maršruta rādītāju, vilcienu pieņem stacijā, ieejas (maršruta) luksoforā degot atļaujošam signālam. Par bojāto maršruta rādītāju stacijas dežurants (iecirkņos ar dispečercentralizāciju – vilcienu dispečers) brīdina vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu). Šādā gadījumā, iebraucot stacijā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ir gatavs nekavējoties apturēt vilcienu, ja rodas šķērslis vilciena kustībai.

777. Ja nepieciešams apstāties stacijā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) apstādina vilcienu, nepabraucot garām pieņemšanas ceļa:

777.1. izejas (maršruta) luksoforam;

777.2. kontrolstabiņam, ja ceļam nav izejas (maršruta) luksofora.

778. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) apstādina vilcienu, neaizbraucot līdz izejas (maršruta) signālam vai kontrolstabiņam tikai tad, ja ir pārliecinājies, ka viss vilciena sastāvs ir iekļāvies pieņemšanas ceļa lietderīgā garuma robežās.

779. Ja lokomotīvi pieņem no posma uz ceļa brīvo iecirkni, kur atrodas kravas vilciena sastāvs, stacijas dežurants lokomotīves vadītājam (mašīnistam) norāda ceļa brīvo iecirkni lokomotīves pieņemšanai. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izveido staciju sarakstu, kurās lokomotīvi pieņem no posma uz ceļa brīvo iecirkni, kur atrodas kravas vilciena sastāvs.

780. Kravas vilcienu nosūta posmā, pamatojoties uz vilcienu dispečera rīkojumu.

781. Iecirknī, kas nav aprīkots ar dispečercentralizāciju, aizliegts nosūtīt vilcienu posmā bez stacijas dežuranta atļaujas.

782. Pirms vilciena nosūtīšanas stacijas dežurants (iecirknī ar dispečercentralizāciju – vilcienu dispečers):

782.1. pārliecinās, vai posms ir brīvs (ja ir automātiskās bloķēšanas sistēma, pārliecinās, vai brīvs ir pirmais blokposms);

782.2. pārtrauc manevrus, kas saistīti ar izbraukšanu vilciena nosūtīšanas maršrutā, kā arī uz ceļiem, no kuriem nav iespējams novērst ritošā sastāva izbraukšanu vilciena nosūtīšanas maršrutā;

782.3. sagatavo vilciena nosūtīšanas maršrutu;

782.4. ieslēdz izejas luksoforā atļaujošu signālu vai dod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) citu atļauju aizņemt posmu.

783. Posmā (posma ceļā), kas aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, vilcienu nosūta pēc pirmā blokposma atbrīvošanas, pamatojoties uz vilcienu dispečera rīkojumu bez blakusstacijas dežuranta iepriekšējās atļaujas. Pasažieru vilcienu, kas brauc pēc grafika, nosūta posmā bez vilcienu dispečeru rīkojuma.

784. Iecirknī, kas aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, aizliegts nosūtīt vilcienu aiz pasažieru, pasta–bagāžas un kravas–pasažieru vilciena, ja brīvs ir tikai viens blokposms un ja vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) par to nav brīdināts.

(MK 26.04.2011. noteikumu Nr.316 redakcijā)

785. Stacijas dežurantam aizliegts nosūtīt vilcienu vienceļa posmā vai pa pareizo ceļu divceļu iecirknī, kas nav aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, kā arī pa nepareizo ceļu divceļu iecirknī, ja nav saņemta atļauja no tās stacijas dežuranta, uz kuru nosūta vilcienu.

786. Ja pirms nosūtāmā kravas vilciena brauc sliežu motortransporta vienība, kurai ir divas asis un slodze uz vienu asi ir mazāka par 16 t, stacijas dežurants vai vilcienu dispečers par to brīdina vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu).