1. Noteikumi nosaka:

1.1. izsaukumu apstiprināšanas kārtību;

1.2. uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus;

1.3. termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniegšanas, reģistrēšanas un anulēšanas kārtību;

1.4. personu loku, kuras ir tiesīgas iesniegt dokumentus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk – pārvalde), lai saņemtu uzturēšanās atļauju;

1.5. kritērijus (piemēram, samaksātie nodokļi, apgrozījums, nodarbināto skaits, peļņa), kas nepieciešami, lai konstatētu, ka komercsabiedrība, ārzemju komersanta filiāle, individuālais komersants vai pašnodarbināta persona veic aktīvu saimniecisko darbību un dod ekonomisko labumu Latvijas Republikai vai ārvalsts komersanta pārstāvniecība veic aktīvu darbību;

1.6. kārtību, kādā atmaksā atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs (turpmāk – atlīdzība);

1.7. kārtību, kādā ārzemnieks piesaka prombūtni ārpus Latvijas Republikas;

1.8. valsts informācijas sistēmās – ielūgumu reģistrā un uzturēšanās atļauju reģistrā – iekļaujamās informācijas apjomu un tās izmantošanas kārtību;

1.9. gadījumus, kad ārzemniekam atmaksā Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28., 29., 30. un 31. punktā minēto valsts budžetā samaksāto summu;

1.10. kārtību, kādā notiek bēgļa vai alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā ieguvušas personas ģimenes apvienošana;

1.11. kārtību, kādā profesionālo pieredzi var atzīt par derīgu Eiropas Savienības zilās kartes saņemšanai attiecīgajā specialitātē vai nozarē.

(Grozīts ar MK 16.12.2014. noteikumiem Nr. 779; MK 15.07.2016. noteikumiem Nr. 470; MK 11.09.2018. noteikumiem Nr. 566)

2. Šajos noteikumos minētos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai, izņemot šo noteikumu 3. un 3.¹ punktā minētos gadījumus, var iesniegt:

2.1. pa pastu – ārzemnieks, kurš pieprasa atkārtotu uzturēšanās atļauju vai reģistrē uzturēšanās atļauju, vai uzturas Latvijas Republikas teritorijā un pieprasa pirmreizēju uzturēšanās atļauju;

2.2. elektroniski saskaņā ar normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu apriti noteikto kārtību – ārzemnieks, kurš pieprasa vai reģistrē uzturēšanās atļauju;

2.3. (apakšpunkts stājas spēkā 01.11.2026. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.11.2026., sk. 109. punktu);

2.4. (apakšpunkts stājas spēkā 01.11.2026. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.11.2026., sk. 109. punktu).

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 244 redakcijā; 2.3. un 2.4. apakšpunkts stājas spēkā 01.11.2026. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.11.2026., sk. 109. punktu)

3. Ārzemnieka dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai, viņam uzturoties dokumentu iesniegšanas valstī, var iesniegt:

3.1. juridiskās personas pilnvarots pārstāvis, ja ārzemnieka uzaicinātājs ir juridiska persona;

3.2. pilnvarota persona, uzrādot notariāli apliecinātu pilnvaru un ārsta izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka ārzemnieks dokumentus nevar iesniegt personīgi veselības stāvokļa dēļ, vai ārzemnieka uzaicinātājs, vai ārstniecības vai sociālās aprūpes iestādes pilnvarota persona, uzrādot ārsta izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka ārzemnieks veselības stāvokļa dēļ nevar iesniegt dokumentus un pilnvarot citu personu dokumentu iesniegšanai, ja ārzemnieka uzaicinātājs ir fiziska persona;

3.3. pilnvarota persona, ja ārzemnieks pieprasa vai reģistrē uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31. punktu. Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš ir Imigrācijas likuma 4.panta devītajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsonis vai ārzemnieks, kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss vai piešķirta pagaidu aizsardzība.

(MK 02.08.2011. noteikumu Nr. 593 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.12.2014. noteikumiem Nr. 779; MK 15.07.2016. noteikumiem Nr. 470)

3.¹ Ārzemnieka dokumentus atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai, viņam neuzturoties Latvijas Republikā, var iesniegt ārzemnieka uzaicinātājs. Ārzemnieka uzaicinātājs – akreditēta izglītības iestāde – var iesniegt dokumentus pirmreizējas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 10. vai 10.¹ punktu, ja ārzemnieks neuzturas Latvijas Republikā un viņš nav Imigrācijas likuma 4. panta devītajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsonis vai ārzemnieks, kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss vai piešķirta pagaidu aizsardzība.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 440 redakcijā)

4. (Svītrots ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 440)

5. (Svītrots ar MK 02.08.2011. noteikumiem Nr.593)

6. (Svītrots ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 440)

8. Pārvaldes un Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības (turpmāk – pārstāvniecība) amatpersonai ir tiesības uzaicināt ārzemnieku un uzaicinātāju uz interviju, lai pieņemtu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, reģistrēšanu vai anulēšanu. Ja nepieciešams, abas personas intervē vienlaikus. Nepilngadīgu bērnu uz interviju var aicināt tikai viņa vecāka vai bāriņtiesas pilnvarota pārstāvja klātbūtnē.

9. (Svītrots ar MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 492)

10. Iesniedzot izsaukuma vai uzturēšanās atļaujas pieprasījumu, iesniedz dokumentu oriģinālus vai to apliecinātas kopijas.

(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 300 redakcijā)

11. Šajos noteikumos minētie dokumenti ir derīgi:

11.1. izsaukums – sešus mēnešus pēc tā apstiprināšanas;

11.2. dokumenti, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu un paredzamo dzīvesvietu Latvijas Republikā, – trīs mēnešus pēc to izsniegšanas;

11.3. izziņas, vēstules un citi dokumenti, izņemot dzimtsarakstu dokumentus, tiesas nolēmumus, arhīva izziņas un izglītības dokumentus, – sešus mēnešus pēc to izsniegšanas;

11.4. izziņa par rentgenoloģiskās vai fluorogrāfiskās izmeklēšanas rezultātiem – gadu pēc tās izsniegšanas.

12. Dokumentus izsaukuma apstiprināšanai iesniedz:

12.1. pilngadīgs Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

12.2. pilngadīgs ārzemnieks, kuram ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;

12.3. Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, kurš uzturas Latvijas Republikā ar reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību;

12.4. Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestāde;

12.5. Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona vai ārvalstu juridiska persona, kurai Latvijas Republikā ir reģistrēta pilnvarotā persona;

12.6. alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā ieguvusi pilngadīga persona, lai atkalapvienotos ar ģimenes locekļiem Patvēruma likuma izpratnē;

12.7. tādas nepilngadīgas personas bez pavadības likumiskais pārstāvis, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss un kura vēlas atkalapvienoties ar savu māti un tēvu, ja ir saņemts bāriņtiesas atzinums, ka tas ir nepilngadīgās personas interesēs.

(Grozīts ar MK 02.05.2012. noteikumiem Nr. 304; MK 15.07.2016. noteikumiem Nr. 470)

13. Dokumentus izsaukuma apstiprināšanai iesniedz, izmantojot portālā www.latvija.lv pieejamo pakalpojumu "Ielūguma vai izsaukuma apstiprināšana vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijas Republikā". Izņēmuma gadījumā, ja tiek konstatēti apstākļi, kuru dēļ fiziska persona nevar iesniegt pieteikumu ģimenes locekļu uzaicināšanai, izmantojot portālā www.latvija.lv pieejamo pakalpojumu "Ielūguma vai izsaukuma apstiprināšana vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijas Republikā", pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut izsaukuma pieteikumu un tam pievienotos dokumentus atsūtīt pa pastu vai iesniegt personīgi. Ja ārzemnieka uzaicinātājs ir juridiskā persona vai uzaicināšanas iemesls ir saistīts ar nodarbinātību, dokumentus izsaukuma apstiprināšanai var iesniegt pārvaldē elektroniski, pieteikumu un pievienotos dokumentus apstiprinot ar drošu elektronisko parakstu.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 440 redakcijā)

14. Fiziskā persona, noformējot izsaukumu:

14.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu (šo nosacījumu nepiemēro, ja pieprasījums iesniegts, izmantojot tīmekļa vietnē www.latvija.lv pieejamo speciālo tiešsaistes formu). Ja izsaukumu noformē laulātajam, uzaicinātājs iesniedz sava personu apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu;

14.2. sniedz informāciju par tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, kas nodrošina saziņas iespējas;

14.3. sniedz šo noteikumu 20.punktā minēto informāciju;

14.4. samaksā valsts nodevu.

(Grozīts ar MK 02.08.2011. noteikumiem Nr. 593; MK 15.07.2016. noteikumiem Nr. 470; MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 440)

15. Juridiskās personas vai valsts pārvaldes iestādes pārstāvis, noformējot izsaukumu:

15.1. iesniedz pilnvaru;

15.2. iesniedz iesniegumu, kurā norādīts:

15.2.1. juridiskās personas reģistrācijas numurs;

15.2.2. tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese, kas nodrošina saziņas iespējas ar uzaicinātāju;

15.2.3. šo noteikumu 20.punktā minētās ziņas par ārzemnieku;

15.2.4. apliecinājums, ka uzaicinātājs uzņemas atbildību par ārzemnieka izbraukšanu no valsts noteiktajā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu;

15.2.5. apliecinājums, ka juridiskā persona ir reģistrējusies kā nodokļu maksātāja un tā veikusi nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iemaksu budžetā vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) nodokļu jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un juridiskā persona veic maksājumus saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (samaksas grafiku), izņemot gadījumu, ja nodokļu administrācijas lēmuma izpilde ir apturēta uz pirmstiesas izskatīšanas laiku;

15.3. samaksā valsts nodevu.

(Grozīts ar MK 02.08.2011. noteikumiem Nr.593; MK 02.05.2012. noteikumiem Nr.304; MK 15.07.2016. noteikumiem Nr. 470; MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 440)

16. Uzaicinātājs, noformējot izsaukumu ārzemniekam, kuru paredzēts nodarbināt Latvijas Republikā:

16.1. iesniedz pilnvaru;

16.2. iesniedz iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija:

16.2.1. juridiskās personas reģistrācijas numurs vai fiziskas personas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs;

16.2.2. tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese, kas nodrošina saziņas iespējas ar uzaicinātāju;

16.2.3. šo noteikumu 20.punktā minētās ziņas par ārzemnieku;

16.2.4. pamatojums nepieciešamībai nodarbināt ārzemnieku;

16.2.5. ārzemnieka izglītība;

16.2.6. ārzemnieka nodarbinātības nozares kods (līdz otrajam līmenim) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra Regulai Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām;

16.2.7. ārzemnieka profesijas kods atbilstoši Profesiju klasifikatoram;

16.2.8. darba izpildes vieta (vietas), adrese (adreses);

16.2.9. darba laiks stundās nedēļā. Šo informāciju nenorāda, apstiprinot izsaukumu komercreģistrā reģistrētam valdes vai padomes loceklim, prokūristam, administratoram, likvidatoram vai personālsabiedrības biedram, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai personai, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli;

16.2.10. darba samaksas apmērs mēnesī;

16.2.11. apliecinājums, ka uzaicinātājs ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs un veicis nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iemaksu budžetā vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) nodokļu jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un uzaicinātājs veic maksājumus saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (samaksas grafiku), izņemot gadījumu, ja nodokļu administrācijas lēmuma izpilde ir apturēta uz pirmstiesas izskatīšanas laiku;

16.2.12. apliecinājums, ka uzaicinātājs uzņemas atbildību par ārzemnieka izbraukšanu no valsts noteiktajā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu;

16.2.13. uzaicinot uzņēmuma ietvaros pārceltu darbinieku:

16.2.13.1. informācija, kas apliecina, ka juridiskā persona, kas uzaicina ārzemnieku, un uzņēmums, kas nodarbina ārzemnieku ārvalstī, pieder pie vienas un tās pašas uzņēmumu grupas;

16.2.13.2. apliecinājums, ka ārzemnieks vismaz sešus mēnešus nepārtraukti pirms izsaukuma pieprasījuma iesniegšanas bijis nodarbināts uzņēmumā, kas nodarbina ārzemnieku ārvalstī, vai uzņēmumu grupā, pie kuras šis uzņēmums pieder;

16.2.14. uzaicinot ārzemnieku, kurš vēlas saņemt Eiropas Savienības zilo karti un tiks nodarbināts profesijā, kas ietilpst nacionālajā statistiskajā klasifikācijā "Profesiju klasifikators" minētajā pirmajā vai otrajā pamatgrupā, bet viņš nav ieguvis augstāko izglītību studiju programmā, kuras ilgums darba līgumā vai darba piedāvājumā noteiktajā profesijā vai nozarē ir vismaz trīs gadi, taču viņam ir vismaz piecu gadu profesionālā pieredze šajā profesijā vai nozarē, – apliecinājums par profesionālo pieredzi profesijā un nozarē, kurā viņš tiks nodarbināts Latvijas Republikā, norādot darba devēja nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, darba tiesisko attiecību periodu ar konkrēto darba devēju, ārzemnieka amatu vai specialitāti un galvenos darba pienākumus. Ja ārzemniekam bijušas darba tiesiskās attiecības ar vairākiem darba devējiem, sniedz informāciju par katru no tiem;

16.2.15. uzaicinot ārzemnieku, kurš vēlas saņemt Eiropas Savienības zilo karti un tiks nodarbināts kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītājs vai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vecākais speciālists, bet viņš nav ieguvis augstāko izglītību studiju programmā, kuras ilgums darba līgumā vai darba piedāvājumā noteiktajā profesijā vai nozarē ir vismaz trīs gadi, taču viņam septiņu gadu laikā pirms Eiropas Savienības zilās kartes pieteikuma iesniegšanas iegūta vismaz trīs gadu profesionālā pieredze šajā profesijā vai nozarē, – apliecinājums par profesionālo pieredzi profesijā un nozarē, kurā viņš tiks nodarbināts Latvijas Republikā, norādot darba devēja nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, darba tiesisko attiecību periodu ar konkrēto darba devēju, ārzemnieka amatu vai specialitāti un galvenos darba pienākumus. Ja ārzemniekam bijušas darba tiesiskās attiecības ar vairākiem darba devējiem, sniedz informāciju par katru no tiem;

16.3. ja ārzemnieka profesija ir reglamentēta, iesniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības vai līdzvērtīga dokumenta kopiju, kas apliecina profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām. Ja ārzemnieka profesija nav reglamentēta, iesniedz legalizēta izglītības dokumenta vai triju gadu pieredzi apliecinoša dokumenta kopiju profesijā, kurā darba devējs plāno nodarbināt ārzemnieku;

16.3.¹ Šo noteikumu 16.3. apakšpunktā minētos dokumentus neiesniedz, apstiprinot izsaukumu:

16.3.¹1. ārzemniekam, kurš jau bijis ieguvis tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā, ja nemainās nodarbināšanas joma, vai ārzemniekam, kurš pieprasa Eiropas Savienības zilo karti, ja pārvaldes rīcībā jau ir augstākās izglītības kvalifikāciju vai augstāko profesionālo pieredzi apliecinoši dokumenti paredzamajā nodarbināšanas jomā;

16.3.¹ 2. uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai;

16.3.¹ 3. komercreģistrā reģistrētam valdes vai padomes loceklim, prokūristam, administratoram, likvidatoram vai personālsabiedrības biedram, kuram ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai personai, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli;

16.3.¹ 4. izglītības iestādes audzēknim vai studējošajam, kas ierodas Latvijas Republikā mācību praksē vai stažēties komercreģistrā reģistrētā komercsabiedrībā un iesniedz dokumentu, kas apliecina mācību vai studiju faktu;

16.3.¹5. ārzemniekam, kurš pieprasa Eiropas Savienības zilo karti, ja viņš netiks nodarbināts reglamentētā profesijā un darba devējs iesniedz dokumentus atbilstoši šo noteikumu 16.2.14. un 16.5.² apakšpunktam, vai ārzemniekam, kuram tieši pirms Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanas Latvijas Republikā bijusi citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības zilā karte. Citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtās Eiropas Savienības zilās kartes kopiju pievieno izsaukuma pieteikumam;

16.3.¹ 6. (svītrots ar MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 244);

16.3.¹ 7. ārzemniekam, kuru uzaicina nodarbinātībai profesijā, kas ietilpst Profesiju klasifikatora devītajā pamatgrupā;

16.3.¹8. uzņēmuma ietvaros pārcelta darbinieka uzaicināšanai, ja viņam ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta uzturēšanās atļauja kā uzņēmuma ietvaros pārceltam darbiniekam un ja viņš netiks nodarbināts reglamentētā profesijā.

16.4. ja ārzemnieku paredzēts nodarbināt Latvijas Republikā,  iesniedz darba līguma vai tā projekta kopiju vai uzņēmuma līguma vai tā projekta kopiju. Ja ārzemnieks pieprasa Eiropas Savienības zilo karti, darba līgumā vai tā projektā norādītajam termiņam jābūt vismaz sešiem mēnešiem. Ja izsaukumu noformē atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai, izsaukuma pieteikumam pievieno informāciju par šajos dokumentos veiktajām izmaiņām;

16.4.¹ ja paredzēts fizisku personu nodarbināt uz uzņēmuma līguma pamata, iesniedz Latvijas vai ārvalstu nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu, kas apliecina, ka fiziskā persona ir reģistrējusies kā nodokļu maksātāja un veikusi nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iemaksu budžetā vai ka attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) nodokļu jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un persona veic maksājumus saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (samaksas grafiku), izņemot gadījumu, ja nodokļu administrācijas lēmuma izpilde ir apturēta uz pirmstiesas izskatīšanas laiku;

16.4.² uzaicinot uzņēmuma ietvaros pārceltu darbinieku, iesniedz ārvalsts uzņēmuma vēstuli, kurā iekļauta šāda informācija (ja tāda nav iekļauta darba līgumā):

16.4.²1. informācija par pārcelšanas ilgumu;

16.4.²2. apliecinājums, ka ārzemnieks ieņems vadītāja, speciālista vai darbinieka praktikanta amatu;

16.4.²3. informācija par atalgojumu, kādu ārzemnieks saņems, uzturoties Latvijas Republikā, kā arī par citiem nodarbinātības nosacījumiem;

16.4.²4. apliecinājums, ka pēc uzturēšanās Latvijas Republikā ārzemniekam tiks nodrošināta nodarbinātība uzņēmumā, kas ārzemnieku nosūta veikt darbu Latvijas Republikā;

16.4.³ uzaicinot pētnieku, iesniedz līgumu vai līguma projektu, kurā iekļauta šāda informācija:

16.4.³ 1. pētniecības darbības nosaukums, mērķis vai pētniecības joma;

16.4.³ 2. pētniecības iestādes apņemšanās uzņemt ārzemnieku pētniecības darbības pabeigšanai un ārzemnieka apņemšanās pabeigt pētniecības darbību;

16.4.³ 3. pētniecības darbības sākuma un beigu datums vai paredzētais pētniecības darbības ilgums;

16.4.³ 4. informācija par dalību mobilitātes pasākumos citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ja tāda ir plānota;

16.4.⁴ uzaicinot stažieri, iesniedz:

16.4.⁴ 1. stažēšanās līgumu, kurā iekļauta šāda informācija:

16.4.⁴ 1.1. ziņas par stažēšanās programmu, tai skaitā par stažēšanās programmas pedagoģisko mērķi vai mācīšanās komponenti;

16.4.⁴ 1.2. stažēšanās ilgums;

16.4.⁴ 1.3. stažēšanās vieta un uzraudzības nosacījumi;

16.4.⁴ 1.4. stažēšanās darba laiks;

16.4.⁴ 1.5. stažiera un uzaicinātāja juridiskās attiecības;

16.4.⁴ 2. dokumentus, kas apliecina, ka stažēšanās norisināsies augstākās izglītības ieguves programmas ietvaros, vai to, ka no dienas, kad ārzemnieks ieguvis stažēšanās jomai atbilstošu augstāko izglītību, līdz izsaukuma pieprasījuma iesniegšanas dienai pagājuši ne vairāk kā divi gadi;

16.4.⁵ uzaicinot studentu, sniedz šādu informāciju:

16.4.⁵ 1. paredzamo studiju beigu datums;

16.4.⁵ 2. studenta dalība Eiropas Savienības, daudzpusējā vai divpusējā programmā, kurā paredzēti mobilitātes pasākumi, ja šāda informācija ir uzaicinātāja rīcībā, iesniedzot izsaukuma pieprasījumu;

16.5. ja darba devējs paredz nodarbināt ārzemnieku tādā darbā, kura veikšanai ir nepieciešama atļauja (licence), iesniedz atļaujas (licences) kopiju;

16.5.¹ ja izsaukuma pieprasījumu iesniedz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs, papildus šajā punktā minētajiem dokumentiem iesniedz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja iesniegumu, kurā norādīta informācija par katra uzaicināmā ārzemnieka paredzamo nodarbināšanas ilgumu pie attiecīgā darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja un darba izpildes vietu;

16.5.² uzaicinot ārzemnieku atbilstoši šo noteikumu 16.2.14. apakšpunktam, iesniedz ārvalsts nodokļu administrācijas vai sociālās apdrošināšanas iestādes izsniegtu ārzemnieka iepriekšējo nodarbinātību apliecinošu dokumentu;

16.6. samaksā valsts nodevu.

(Grozīts ar MK 02.08.2011. noteikumiem Nr. 593; MK 02.05.2012. noteikumiem Nr. 304; MK 16.12.2014. noteikumiem Nr. 779; MK 15.07.2016. noteikumiem Nr. 470; MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 300; MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 492; MK 11.09.2018. noteikumiem Nr. 566; MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 639; MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 440; MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 244)

16.¹ Pēc šo noteikumu 16.2.14. un 16.5.² apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas, izvērtējot ārzemnieka vismaz piecu gadu profesionālās pieredzes atbilstību Eiropas Savienības zilās kartes izsniegšanai, pārvalde var vērsties ministrijā, kura saskaņā ar nolikumu ir vadošā valsts pārvaldes iestāde nozarē, kurā ārzemnieks tiks nodarbināts Latvijas Republikas teritorijā, ar lūgumu sniegt viedokli par ārzemnieka profesionālās pieredzes atbilstību darbam konkrētajā profesijā un nozarē. Ministrija 20 darbdienu laikā sniedz rakstisku viedokli par ārzemnieka profesionālās pieredzes atbilstību darbam konkrētajā profesijā un nozarē.

(MK 11.09.2018. noteikumu Nr. 566 redakcijā)

17. (Svītrots ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 300)

18. Ja uzturēšanās atļaujā norādītā termiņa ietvaros, nemainoties darba devējam, mainās nodarbinātā ārzemnieka profesija vai amats, kura ieņemšanai nepieciešams pieteikt brīvu darba vietu Nodarbinātības valsts aģentūrā, darba devējs ārzemniekam noformē jaunu izsaukumu. Ja ārzemnieku nodarbina vairāki darba devēji, izsaukumu noformē katrs darba devējs, izņemot gadījumu, ja vairāki darba devēji nodarbina komercreģistrā reģistrētu valdes vai padomes locekli, prokūristu, administratoru, likvidatoru vai personālsabiedrības biedru, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai personu, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli.

(MK 02.08.2011. noteikumu Nr. 593 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 300)

18.¹ Ja Eiropas Savienības zilajā kartē norādītā termiņa ietvaros mainās nodarbinātā ārzemnieka darba devējs, viņš noformē ārzemniekam jaunu izsaukumu un pēc tā apstiprināšanas vai ne vēlāk kā 30 dienas pēc izsaukuma pieteikuma iesniegšanas pārvaldē var uzsākt ārzemnieka nodarbināšanu. Ja darba devēja maiņa notiek Eiropas Savienības zilās kartes turētāja bezdarba periodā vai vēlāk nekā 12 mēnešu laikā kopš Eiropas Savienības zilās kartes izsniegšanas, ārzemnieks var uzsākt nodarbinātību nekavējoties pēc izsaukuma pieteikuma iesniegšanas pārvaldē. Šajā punktā norādītajā gadījumā ārzemniekam nav pienākuma saņemt jaunu Eiropas Savienības zilo karti.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 244 redakcijā)

19. Ja uzaicinājums ārzemniekam uzturēties Latvijas Republikā saistīts ar studentu vai audzēkņu apmaiņu, papildus šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minētajam norāda ziņas par fizisko personu, kas uzņemas atbildību par nepilngadīgu audzēkni viņa uzturēšanās laikā Latvijas Republikā. Papildus šo noteikumu 15.punktā minētajiem dokumentiem uzaicinātājs iesniedz dokumentu, kas apliecina uzaicinātāja tiesības organizēt apmaiņas programmu, kā arī Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes apliecinājumu, ka audzēknis mācīsies šajā izglītības iestādē saskaņā ar konkrēto apmaiņas programmu, vai Latvijas Republikā akreditētas augstākās izglītības institūcijas izsniegtu apliecinājumu, ka ārzemnieks piedalās apmaiņas programmā starptautiska augstākās izglītības institūciju sadarbības tīkla, starptautiska (starpaugstskolu) apmaiņas līguma vai starpresoru līguma ietvaros.

20. Uzaicinātājs norāda šādas ziņas par ārzemnieku:

20.1. vārds (vārdi) un uzvārds latīņalfabētiskajā rakstībā, kā norādīts ārzemnieka ceļošanas dokumentā;

20.2. valstiskā piederība;

20.3. dzimums;

20.4. dzimšanas datums;

20.5. dzimšanas vieta;

20.6. dzīvesvietas adrese ārzemēs;

20.7. paredzamā uzturēšanās vieta Latvijas Republikā;

20.8. uzturēšanās mērķis un laiks Latvijas Republikā.

21. Vienā izsaukuma pieprasījumā var iekļaut vairākus vienas ģimenes locekļus, ja viņiem ir kopīgs uzturēšanās nolūks Latvijas Republikā.

22. Ziņas par uzaicinātāju un ārzemnieku iekļauj ielūgumu reģistrā. 

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 440 redakcijā)

23. Iesniedzot izsaukuma pieteikumu, uzaicinātājs (vai viņa pilnvarota persona) apliecina, ka:

23.1. sniegtā informācija un ievadītie dati ir patiesi;

23.2. uzņemas atbildību par uzaicinātā ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķa atbilstību uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim, par viņa izbraukšanu no valsts noteiktajā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu;

23.3. ir informēts un piekrīt, ka personas datus, kas norādīti pieprasījumā un izsaukumā, iekļaus ielūgumu reģistrā un tie būs pieejami Latvijas Republikas kompetentajām iestādēm un pārstāvniecībām. Ja nepieciešams, minētie dati tiks apstrādāti, lai pieņemtu lēmumu par uzaicinātā ārzemnieka uzturēšanās atļaujas pieprasījumu. Uzaicinātājs (vai viņa pilnvarota persona) var norādīt, ka piekrīt informāciju saziņai ar pārvaldi par izsaukuma un uzturēšanās atļaujas pieprasījuma izskatīšanas gaitu un pārvaldes pieņemtos lēmumus saņemt uz elektronisko pastu, izmantojot drošu elektronisko parakstu.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 440 redakcijā)

24. Pārvaldes amatpersona lēmumu par izsaukuma apstiprināšanu pieņem divu darbdienu laikā vai, ja izsaukuma pieprasījums saistīts ar ārzemnieka nodarbinātību Latvijas Republikā, – piecu darbdienu laikā pēc izsaukuma apstiprināšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas. Ja lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildu pārbaude, amatpersona par to informē uzaicinātāju un 10 darbdienu laikā vai šo noteikumu 16.¹ punktā minētajā gadījumā – piecu darbdienu laikā pēc ministrijas viedokļa saņemšanas pieņem lēmumu. 

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 244 redakcijā)

25. Uzaicinātājs iesniedz pieprasījumu veikt izmaiņas apstiprinātā izsaukumā iekļautajā informācijā par ārzemnieku, ja pieprasījumā norādīts neprecīzs ārzemnieka vārds, uzvārds (ne vairāk par diviem burtiem katrā) vai cita šo noteikumu 20.punktā minētā informācija. Ja izsaukumā veicamās izmaiņas neatbilst šiem nosacījumiem, uzaicinātājs noformē jaunu izsaukumu.

26. Pārvalde izmaiņas apstiprinātā izsaukumā iekļautajā informācijā veic vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 25.punktā minētā pieprasījuma saņemšanas.

27. Ja izsaukumu neapstiprina, atceļ vai uzaicinātājs atsauc izsaukumu, iesniegtos dokumentus uzaicinātājam neizsniedz un iekasēto valsts nodevu neatmaksā.

28. Ārzemnieks, kas vēlas pieprasīt uzturēšanās atļauju, uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu (ja dokumentus iesniedz pa pastu vai elektroniski, pieteikumam pievieno ceļošanas dokumenta kopiju), samaksā valsts nodevu un iesniedz šādus dokumentus:

28.1. aizpildītu noteikta parauga anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai atbilstoši šo noteikumu 1., 2., 3. un 4. pielikumam;

28.2. fotogrāfiju;

28.3. izziņu par sodāmību (ārzemniekam, kurš vecāks par 14 gadiem), ko izsniegusi kompetentā iestāde pilsonības vai mītnes zemē, ja ārzemnieks tajā uzturējies ilgāk par 12 mēnešiem;

28.4. dokumentu, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu, kamēr ārzemnieks uzturēsies Latvijas Republikā. Minēto dokumentu neiesniedz, ja tas ir jau iesniegts, apstiprinot izsaukumu ārzemniekam;

28.5. (svītrots ar MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 492);

28.6. valsts nodevas samaksu apliecinošu maksājuma dokumentu vai tā kopiju, ja dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegti pārstāvniecībā.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 440 redakcijā)

29. Ja ārzemniekam ieceļošanai Latvijas Republikā nav nepieciešama vīza, viņš uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu (ja dokumentus iesniedz pa pastu vai elektroniski, pieteikumam pievieno ceļošanas dokumenta kopiju), samaksā valsts nodevu un iesniedz šo noteikumu 28.1., 28.2., 28.4. un 28.6. apakšpunktā minētos dokumentus.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 440 redakcijā)

30. Ja ārzemnieks pieprasa uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 27. punktu, viņš uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu, samaksā valsts nodevu un iesniedz šo noteikumu 28.1., 28.2. un 28.6. apakšpunktā minētos dokumentus.

(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 300 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 492)

31. Ja ārzemnieks pieprasa uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 1. vai 8. punktu, viņš uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu (ja dokumentus iesniedz pa pastu vai elektroniski, pieteikumam pievieno ceļošanas dokumenta kopiju), samaksā valsts nodevu un iesniedz šo noteikumu 28.1., 28.2. un 28.6. apakšpunktā minētos dokumentus.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 440 redakcijā)

32. Šo noteikumu 28. punktā minētās prasības nepiemēro, ja uzturēšanās atļauju pieprasa persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa statuss, alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība.

(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 300 redakcijā)

33. Ja ārzemnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai kompetenta valsts iestāde uzrāda derīgu viņa ceļošanas dokumentu (ja dokumentus iesniedz pa pastu vai elektroniski, pieteikumam pievieno ceļošanas dokumenta kopiju) un iesniedz šo noteikumu 28.1. un 28.2. apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī kompetentas iestādes lēmumu par ārzemnieka atzīšanu par cilvēku tirdzniecības upuri un atzinumu par nepieciešamību saņemt uzturēšanās atļauju.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 440 redakcijā)

33.¹ Ja ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 21. punktu, viņš uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu (ja dokumentus iesniedz pa pastu vai elektroniski, pieteikumam pievieno ceļošanas dokumenta kopiju) un iesniedz šo noteikumu 28.1. un 28.2. apakšpunktā minētos dokumentus.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 440 redakcijā)

33.² Ja ārzemnieks pieprasa uzturēšanās atļauju kā bēgļa, alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā ieguvušās personas ģimenes loceklis Patvēruma likuma izpratnē, viņš uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu (ja dokumentus iesniedz pa pastu vai elektroniski, pieteikumam pievieno ceļošanas dokumenta kopiju), samaksā valsts nodevu un iesniedz šo noteikumu 28.1., 28.2. un 28.6. apakšpunktā minētos dokumentus.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 440 redakcijā)

34. Ievērojot uzturēšanās iemeslu, papildus šo noteikumu 28., 29. un 31.punktā minētajiem dokumentiem ārzemnieks iesniedz šo noteikumu IV, V vai VI nodaļā minētos dokumentus.

35. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktam vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, viņš iesniedz dokumentu, kas apliecina valsts valodas apguvi apjomā, kāds noteikts normatīvajos aktos par valsts valodas zināšanu apjomu, valodas prasmes pārbaudi un valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību, vai iesniedz dokumentu, kas apliecina atbrīvojumu no valsts valodas prasmes pārbaudes.

36. Ja ārzemnieks saņēmis atlīdzību, viņš kopā ar dokumentiem uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz izziņu par atlīdzības apmēru, ko izsniedzis starptautisks (ārvalsts) fonds vai iestāde, kas šo atlīdzību izmaksājusi, vai šo noteikumu 90.punktā minētā pašvaldība vai cita kompetenta iestāde. Ja atlīdzība saņemta no Latvijas Republikas valsts vai pašvaldības iestādes, ārzemnieks norāda, kura iestāde šo atlīdzību izsniegusi, vai iesniedz izziņu par atlīdzības apmēru, ja šāda izziņa ir viņa rīcībā. Dokumentu, kas apliecina atlīdzības atmaksu, ārzemnieks iesniedz, saņemot uzturēšanās atļauju.

37. Ja ārzemnieks pēdējo piecu gadu laikā pirms uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas dienējis ārvalsts militārajā dienestā (izņemot obligāto militāro dienestu), viņš iesniedz dokumentu par atvaļināšanos no dienesta vai dienesta izbeigšanu.

(Grozīts ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1487)

38. Ārzemnieks iesniedz radniecību vai svainību apliecinošu dokumentu kopijas, ja:

38.1. atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktam vēlas uzturēties pie radiniekiem;

38.2. atbilstoši Imigrācijas likuma 30.pantam vēlas uzturēties pie sava pilngadīgā bērna – Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa;

38.3. atbilstoši Imigrācijas likuma 31.pantam vēlas uzturēties pie viena no vecākiem, kurš ir Latvijas pilsonis;

38.4. atbilstoši Patvēruma likuma 54. panta pirmajai un otrajai daļai un 62. panta otrās daļas 2. punktam vēlas apvienoties ar saviem ģimenes locekļiem.

(Grozīts ar MK 15.07.2016. noteikumiem Nr. 470)

38.¹ Ja bēgļa, alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību ieguvušas personas ģimenes loceklis nevar iesniegt šo noteikumu 38.4. apakšpunktā minēto dokumentu un ir rakstiski norādījis pamatotu iemeslu, iestāde var pieņemt dokumentus ģimenes atkalapvienošanai bez attiecīgā dokumenta.

(MK 15.07.2016. noteikumu Nr. 470 redakcijā)

39. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta ceturtajai daļai, 25. vai 26.pantam vēlas uzturēties pie laulātā, viņš iesniedz laulību apliecinoša dokumenta kopiju.

40. Ja nepilngadīgs bērns vēlas uzturēties Latvijas Republikā atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktam, 23.panta ceturtajai daļai vai 24.panta pirmās daļas 1. vai 2.punktam, viņš iesniedz:

40.1. radniecību apliecinošu dokumentu kopijas;

40.2. tā vecāka notariāli apliecinātu vai pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē parakstītu dokumentu par piekrišanu bērna izceļošanai uz Latvijas Republiku, kurš neieceļo kopā ar bērnu. Ja ikdienā aizgādību īsteno vecāks, ar kuru bērns ieceļo Latvijas Republikā, un nav noteikti ierobežojumi bērna dzīvesvietas maiņai bez otra vecāka piekrišanas, iesniedz attiecīgās valsts kompetentās iestādes izsniegtu dokumentu.

41. Ja ārzemnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 17.punktam vai 23.panta ceturtajai daļai, jo pār ārzemnieku nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai viņš iecelts par aizbildni vai aizgādni Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim, viņš iesniedz tiesas nolēmumu par aizbildnības vai aizgādnības nodibināšanu. Ja lēmumu par aizbildnības vai aizgādnības nodibināšanu pieņēmusi ārvalsts kompetentā iestāde, aizbildnības vai aizgādnības lietai jābūt pārņemtai bāriņtiesā Latvijas Republikā. Šajā punktā minēto dokumentu iesniedz arī ārzemnieks, kurš pieprasa uzturēšanās atļauju  kā repatrianta vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona.

(Grozīts ar MK 02.08.2011. noteikumiem Nr. 593; MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 300)

42. Ja ārzemnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 20.punktam, viņš iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka tiesā pieņemts pieteikums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu.

43. Ja uzturēšanās atļauju vēlas saņemt nepilngadīgs ārzemnieks, kura vecāki neuzturēsies kopā ar viņu Latvijas Republikā, viņš papildus iesniedz notariāli apliecinātu vai pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē vismaz viena vecāka parakstītu atļauju uzturēties Latvijas Republikā, kurā norādīta tā fiziskā persona, kura uzņemsies atbildību par nepilngadīgo ārzemnieku viņa uzturēšanās laikā Latvijas Republikā.

44. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 2.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā kā komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants, viņš iesniedz:

44.1. zvērināta revidenta pārbaudītu biznesa plānu paredzētajam darbības laikam;

44.2. dokumentus, kas apliecina, ka viņam ir pietiekami personīgie finanšu līdzekļi biznesa plānā norādīto darbību uzsākšanai;

44.3. atļauju (licenci, sertifikātu), ja veic tādu darbu, kura veikšanai ir nepieciešama atļauja;

44.4. zvērināta revidenta pārbaudītu biznesa plānu, ja iepriekšējais biznesa plāns ir izpildīts (sākot ar otro darbības gadu).

45. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 4.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā kā pašnodarbināta persona, viņš iesniedz:

45.1. zvērināta revidenta pārbaudītu biznesa plānu paredzētajam darbības laikam;

45.2. dokumentus, kas apliecina, ka viņam ir pietiekami personīgie finanšu līdzekļi biznesa plānā norādīto darbību uzsākšanai;

45.3. atļauju (licenci, sertifikātu), ja veic tādu darbu, kura veikšanai ir nepieciešama atļauja;

45.4. zvērināta revidenta pārbaudītu biznesa plānu, ja iepriekšējais biznesa plāns ir izpildīts (sākot ar otro darbības gadu).

46. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 2. vai 4.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, pārvalde papildus pārbauda informāciju par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē (pirmajā darbības gadā).

47. Ja ārzemnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā saistībā ar to, ka viņš likumīgi strādā kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā un darba devējs viņu norīko darbā pakalpojumu sniegšanai Latvijā, viņš iesniedz:

47.1. ārvalsts darba devēja reģistrācijas apliecības kopiju;

47.2. ārvalsts darba devēja vēstuli, kurā apliecināts, ka ārzemnieks tiek nosūtīts pakalpojumu veikšanai Latvijas Republikā.

(Grozīts ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 566)

48. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 14.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, viņš iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka ārzemnieks piedalās tāda starptautiskā līguma vai projekta īstenošanā, kurā piedalās Latvijas Republika, valsts tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona.

48.¹ Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 33. punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, viņš iesniedz brīvas formas iesniegumu, kurā norāda aprakstošu informāciju par preci vai produktu, ko plānots radīt vai attīstīt (atbilstība inovatīva produkta definīcijai, mērķa tirgus, ekonomiskais pamatojums), un informāciju par plānotajiem komercdarbības pasākumiem turpmāko triju gadu laikā. Pārvalde, nosūtot attiecīgu pieprasījumu, ir tiesīga Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteikto atbalsta programmu administrējošajai iestādei pieprasīt atzinumu par ārzemnieka iesniegumā norādīto aktivitāšu atbilstību Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 1. panta 5. punktam. Pieprasījumam pievieno ārzemnieka iesniegto dokumentu.

(MK 10.12.2019. noteikumu Nr. 639 redakcijā)

49. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 30.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, viņš iesniedz Latvijas Republikas kredītiestādes izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka ārzemniekam ir pakārtotās saistības ar Latvijas Republikas kredītiestādi ne mazāk kā Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 30.punktā noteiktajā apmērā, un darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem. Ja finanšu investīcijas veiktas ārvalstu valūtā, kredītiestāde apliecina, ka līguma noslēgšanas dienā to apmērs bija atbilstošs Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 30.punktā noteiktajam apmēram atbilstoši grāmatvedībā izmantojamajam ārvalstu valūtas kursam līguma noslēgšanas dienā.

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1487 redakcijā)

49.¹ Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 8. punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā kā ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis, viņš iesniedz:

49.¹ 1. biznesa plānu, kas apliecina, ka ārvalsts komersanta biznesa stratēģija darbībai Latvijas Republikā veicinās ražošanas vai pakalpojumu nozares attīstību;

49.¹ 2. ārvalsts kompetentās iestādes izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka ārvalsts komersants reģistrēts ārvalstī vismaz piecus gadus pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma dienas, pēdējā gada laikā nodarbinājis vairāk nekā 50 darbinieku, tā gada apgrozījums pārsniedz 10 miljonus euro un tam nav nodokļu maksājumu parādu.

(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 300 redakcijā)

50. (Svītrots ar MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 492)

51. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 10.¹ punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā kā pilna laika students, viņš iesniedz līgumu par studijām Latvijas Republikā.

(MK 07.08.2018. noteikumu Nr. 492 redakcijā)

52. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 10. punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, lai mācītos akreditētā vispārējās izglītības iestādē, viņš iesniedz izglītības iestādes apliecinājumu vai izziņu par mācībām, kurā norādīts paredzamais mācību ilgums, uz kādu izsniedzama termiņuzturēšanās atļauja. Pārējo Latvijas Republikā akreditēto izglītības iestāžu audzēkņi vai studējošie iesniedz līgumu par mācībām Latvijas Republikā.

(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 300 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 492)

53. (Svītrots ar MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 492)

53.¹ Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 32. punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā pēc maģistra vai doktora studiju programmas apguves Latvijas Republikā akreditētā izglītības iestādē vai pēc pētniecības projekta pabeigšanas, viņš iesniedz valsts atzīta augstākās izglītības diploma kopiju par studiju programmas apguvi vai pētniecības iestādes apliecinājumu par pētniecības projekta sekmīgu pabeigšanu. Ja termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas brīdī students vēl nav ieguvis diplomu vai pētniecības projekts vēl nav pabeigts, ārzemnieks iesniedz izglītības vai pētniecības iestādes apliecinājumu par studiju vai pētniecības projekta virzību, bet valsts atzīta augstākās izglītības diploma kopiju par studiju programmas apguvi vai pētniecības iestādes apliecinājumu par pētniecības projekta sekmīgu pabeigšanu iesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas.

(MK 07.08.2018. noteikumu Nr. 492 redakcijā)

54. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 11.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, lai ārstētos, viņš iesniedz līgumu par ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē.

55. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 16.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, lai veiktu reliģisku darbību, viņš iesniedz:

55.1. ārvalsts reliģiskās organizācijas nosūtījuma vēstuli;

55.2. ordinācijas dokumentu vai tam pielīdzināmu dokumentu.

56. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 29.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, jo viņam pieder nekustamais īpašums Latvijas Republikas teritorijā, viņš iesniedz:

56.1. dokumentu, kas apliecina, ka samaksa par nekustamā īpašuma iegādi veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā;

56.2. dokumentu, kas apliecina, ka viņam nav nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu, ja nekustamais īpašums viņam pieder ilgāk nekā gadu;

56.3. sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja atzinumu par nekustamā īpašuma tirgus vērtības atbilstību Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 29.punktā norādītajai vērtībai, ja iegādātā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība neatbilst Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 29.punkta "d" apakšpunktā noteiktajai.

(Grozīts ar MK 02.08.2011. noteikumiem Nr.593)

56.¹ Pārvalde pārbauda, vai iegādātā nekustamā īpašuma sastāvā neietilpst lauksaimniecībā izmantojamā zeme vai meža zeme. Ja ārzemnieka rīcībā ir minētā informācija, ārzemnieks ir tiesīgs iesniegt šo informāciju apliecinošus dokumentus.

(MK 16.12.2014. noteikumu Nr.779 redakcijā)

57. (Svītrots ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 300)

58. Ja ārzemnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā atbilstoši Imigrācijas likuma 31.pantam, jo 1940.gada 17.jūnijā bija Latvijas pilsonis, viņš iesniedz Latvijas pilsonību apliecinošus dokumentus.

60. Pārvalde atzinumu par šo noteikumu 28.punktā un 59.2.apakšpunktā minēto dokumentu atbilstību un ārzemnieka iespējām pieprasīt uzturēšanās atļauju vispārējā kārtībā, kā arī pārvaldes rīcībā esošo papildu informāciju iesniedz iekšlietu ministram.

61. Atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā vai 90 dienu laikā pēc uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām, ārzemnieks uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu (ja dokumentus iesniedz pa pastu vai elektroniski, pieteikumam pievieno ceļošanas dokumenta kopiju) un iesniedz šo noteikumu 28.4. un 28.6.apakšpunktā minētos dokumentus. Šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minēto dokumentu ārzemnieks iesniedz, ja viņš pieprasa uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31. punktu vai viņš ir Imigrācijas likuma 4. panta devītajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsonis vai ārzemnieks, kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss vai piešķirta papildu aizsardzība, vai ja mainījušās iepriekš iesniegtajā dokumentā norādītās ziņas. Ja iepriekš iesniegtajā dokumentā norādītās ziņas nav mainījušās, ārzemnieks iesniedz brīvas formas iesniegumu, kurā norāda uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemeslu un termiņu, uz kādu pieprasa uzturēšanās atļauju.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 440 redakcijā)

62. Ja, atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā vai ne vēlāk kā 90 dienas pēc uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām, nemainās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemesls, ārzemnieks, ņemot vērā uzturēšanās iemeslu, papildus šo noteikumu 61.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz šo noteikumu 44., 45.punktā, 47.2.apakšpunktā, 48., 49., 50.punktā, 51.1.apakšpunktā, 52., 53., 54.punktā, 55.1., 56.2. vai 59.1.apakšpunktā minētos dokumentus. Ārzemnieks, kuram piešķirts Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā dalībvalstī un kurš gadu uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 6.punktu, atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju sakarā ar nodarbinātību, iesniedz darba līgumu vai tā projektu.

63. Ja, atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā vai ne vēlāk kā 90 dienas pēc uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām, mainās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemesls, ārzemnieks, ņemot vērā uzturēšanās iemeslu, papildus šo noteikumu 61.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz šo noteikumu IV, V vai VI nodaļā minētos dokumentus.

64. Ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, pieprasot atkārtotu uzturēšanās atļauju, arī mainoties uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemeslam, papildus šo noteikumu 61.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka komercsabiedrība visa termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā katrā iepriekšējā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksājusi valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 21 350 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī nav mazāka par 1750 euro.

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr. 1487 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.07.2016. noteikumiem Nr. 470)

65.¹ Ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā kapitālsabiedrības dalībnieks, kas veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28. punkta "b" apakšpunktu, pieprasot atkārtotu uzturēšanās atļauju, arī mainoties uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemeslam, papildus šo noteikumu 61. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka visa termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā katrā iepriekšējā pārskata gadā kapitālsabiedrība atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksājusi valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 100 000 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī nav mazāka par 8300 euro.

(MK 15.07.2016. noteikumu Nr. 470 redakcijā)

66. Ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā individuālais komersants, pieprasot atkārtotu uzturēšanās atļauju, arī mainoties uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemeslam, papildus šo noteikumu 61.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka viņš visa termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā katrā iepriekšējā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam veicis valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 14 230 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī nav mazāka par 1150 euro.

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr. 1487 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.07.2016. noteikumiem Nr. 470)

67. Ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā pašnodarbināta persona, pieprasot atkārtotu uzturēšanās atļauju, arī mainoties uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemeslam, papildus šo noteikumu 61.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka viņš iepriekšējā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam veicis valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 9 960 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī nav mazāka par 800 euro.

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr. 1487 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.07.2016. noteikumiem Nr. 470)

68. Ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis, pieprasot atkārtotu uzturēšanās atļauju, arī mainoties uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemeslam, papildus šo noteikumu 61. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka ārvalsts komersants izpildījis šo noteikumu 49.¹ punktā minēto biznesa plānu, un dokumentus, kas apliecina ārvalsts komersanta pārstāvniecības aktīvu darbību iepriekšējā gada laikā, kuras rezultātā veicināta Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstība.

(MK 15.07.2016. noteikumu Nr. 470 redakcijā)

69. (Svītrots ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 300)

70. Ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar nodarbinātību vai komercdarbību vai ārzemnieks ir pašnodarbināta persona, pārvalde pārbauda informāciju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu un to apmēru. Iedzīvotāju ienākuma nodoklim un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām jābūt samaksātām no ienākuma, kādu ārzemnieks norādījis, iesniedzot dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, izņemot gadījumu, ja ārzemnieks kalendāra gada laikā ne ilgāk kā vienu mēnesi atradies atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas. Ja ārzemnieka rīcībā ir minētā informācija, ārzemnieks ir tiesīgs iesniegt šo informāciju apliecinošus dokumentus.

(MK 02.08.2011. noteikumu Nr. 593 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 639)

71. Pārvalde lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu pieņem pēc iesniegto dokumentu pārbaudes, intervijas un citu ziņu pārbaudes. Lēmumā par termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, kas pieņemts saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31. punktu, norāda rekvizītus maksājuma veikšanai saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta astoto daļu un rekvizītus maksājumam, kas paredzēts bezprocentu valsts vērtspapīru iegādei, ja termiņuzturēšanās atļauja piešķirta saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 31. punktu. Pārvalde lēmumu izsniedz vai nosūta ārzemniekam, ja dokumenti iesniegti pārvaldē. Ja dokumenti iesniegti pārstāvniecībā, lēmumu, ko paredzēts izsniegt ārzemniekam, nosūta pārstāvniecībai, kuru norādījis ārzemnieks, kā arī pārstāvniecībai, kurā iesniegti dokumenti. Lēmumu izsniedz vai nosūta arī uzaicinātājam.

(MK 16.12.2014. noteikumu Nr.779 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.07.2016. noteikumiem Nr. 470)

72. Pēc ieceļošanas Latvijas Republikā ārzemnieks likumīgās uzturēšanās termiņa laikā personīgi ierodas pārvaldē, lai saņemtu uzturēšanās atļauju:

72.1. atbilstoši juridiskās personas adresei, ja uzaicinātājs ir juridiska persona;

72.2. atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai vai norādītajai papildu dzīvesvietai, ja uzaicinātājs ir fiziska persona;

72.3. jebkurā citā pārvaldes teritoriālajā nodaļā, ja dokumentiem, kas iesniegti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, pievienots iesniegums ar atbilstošu norādi.

73. Saņemot termiņuzturēšanās atļauju, ārzemnieks:

73.1. uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu;

73.2. uzrāda dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir derīga veselības apdrošināšanas polise, izņemot gadījumu, ja termiņuzturēšanās atļauju saņem ārzemnieks, kuram Latvijas Republikā piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība;

73.3. iesniedz Latvijas ārstniecības iestādes izsniegtu izziņu par veselības stāvokli, kurā apliecināts, ka ārzemniekam nav normatīvajos aktos par veselības traucējumiem un slimībām minēto veselības traucējumu vai slimību. Izziņu par veselības stāvokli neiesniedz, saņemot uzturēšanās atļauju, kas atkārtoti pieprasīta iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā vai 90 dienu laikā pēc iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām;

73.4. iesniedz parakstītu pieteikumu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādei, ja termiņuzturēšanās atļauju saņem saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 31. punktu. Parakstot pieteikumu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādei, ārzemnieks apņemas ievērot šos noteikumus un normatīvos aktus, kas reglamentē valsts vērtspapīru izlaišanu. Ārzemnieka parakstītais pieteikums bezprocentu valsts vērtspapīru iegādei pēc tā iesniegšanas ir galīgs un neatsaucams;

73.5. iesniedz dokumentus, kas apliecina paredzamo dzīvesvietu. Minētos dokumentus neiesniedz, ja tie ir iesniegti vienlaikus ar izsaukuma vai uzturēšanās atļaujas pieprasījumu un ja ārzemniekam ir deklarēta dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(MK 16.12.2014. noteikumu Nr. 779 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 566; MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 300; MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 492)

73.¹ Ārzemnieks, kuram piešķirta termiņuzturēšanās atļauja saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31. punktu, saņem termiņuzturēšanās atļauju pēc Imigrācijas likumā minētās summas samaksas valsts budžetā atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta astotajai daļai.

(MK 16.12.2014. noteikumu Nr. 779 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.07.2016. noteikumiem Nr. 470)

73.² Šo noteikumu 73.¹ punktā minēto maksājumu vai tā daļu atmaksā, ja:

73.² 1. ārzemnieks četru mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu iesniedzis rakstisku pieprasījumu par maksājuma atmaksu, ja veikta pārmaksa vai maksājums veikts nepareizi;

73.² 2. ārzemnieks četru mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu iesniedzis rakstisku pieprasījumu par maksājuma atmaksu un šajā laikposmā termiņuzturēšanās atļauju nav saņēmis;

73.² 3. ārzemnieks nav saņēmis termiņuzturēšanās atļauju un ir miris vai atrodas bezvēsts prombūtnē un ārzemnieka mantinieks četru mēnešu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās par termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu iesniedzis rakstisku pieprasījumu par maksājuma atmaksu un pieprasījumam pievienojis mantojuma tiesības apliecinošu dokumentu (notariālu aktu).

(MK 16.12.2014. noteikumu Nr.779 redakcijā)

73.³ Maksājumu, kas veikts Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 31. punktā minēto bezprocentu valsts vērtspapīru iegādei, ārzemniekam atmaksā, ja viņš triju mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu nav saņēmis termiņuzturēšanās atļauju.

(MK 16.12.2014. noteikumu Nr.779 redakcijā)

73.⁴ Ja mainījušies ārzemnieka pieteikumā bezprocentu valsts vērtspapīru iegādei norādītie personas dati vai ārzemniekam nepieciešams mainīt norēķinu kontu, uz kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts vērtspapīru izlaišanu paredzēts izmaksāt naudas līdzekļus par Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 31. punktā minētajiem dzēstajiem valsts vērtspapīriem, ārzemnieks ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms attiecīgo valsts vērtspapīru dzēšanas dienas personīgi ierodas pārvaldē un, uzrādot derīgu ceļošanas dokumentu, iesniedz iesniegumu par personas datu maiņu vai norēķinu konta maiņu. Iesniegumā par norēķinu konta maiņu norāda informāciju par jauno norēķinu kontu, kas atvērts Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai ārvalstu kredītiestādes filiālē. Ārzemnieka parakstītais iesniegums par norēķinu konta maiņu pēc tā iesniegšanas ir galīgs un neatsaucams.

(MK 16.12.2014. noteikumu Nr.779 redakcijā)

74. (Svītrots ar MK 02.05.2012. noteikumiem Nr.304)

75. Lēmums par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ir derīgs trīs mēnešus no tā spēkā stāšanās dienas vai no lēmumā norādītās uzturēšanās atļaujas izsniegšanas dienas. Ja šajā laikā uzturēšanās atļauju nesaņem, ārzemnieks dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz atkārtoti. Humānu apsvērumu dēļ pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota persona ir tiesīgi atļaut izsniegt uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz lēmumu, kam nokavēts iepriekš minētais termiņš, ja ārzemnieks to dokumentu vietā, kuriem beidzies derīguma termiņš, iesniedz jaunus dokumentus. Lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, kas pieņemts saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31. punktu, ir derīgs trīs mēnešus no tā pieņemšanas dienas, un tā derīguma termiņš nav pagarināms.

(Grozīts ar MK 16.12.2014. noteikumiem Nr.779; MK 15.07.2016. noteikumiem Nr. 470)

76. Ja uzturēšanās atļauju atsaka, anulē vai ārzemnieks šo noteikumu 75.punktā minētā lēmuma derīguma termiņa laikā uzturēšanās atļauju nesaņem, iesniegtos dokumentus ārzemniekam neizsniedz un iekasēto valsts nodevu neatmaksā.

77. Pārvalde informē attiecīgās pašvaldības bāriņtiesu par katru nepilngadīgu ārzemnieku, kurš Latvijas Republikā ir saņēmis uzturēšanās atļauju, ja pār viņu ārvalstīs ir nodibināta aizbildnība un viņa aizbildnis ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks, kuram Latvijas Republikā ir uzturēšanās atļauja.

78. (Svītrots ar MK 15.07.2016. noteikumiem Nr. 470)

79. Lai reģistrētu uzturēšanās atļauju, ārzemnieks:

79.1. uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu (ja dokumentus iesniedz pa pastu vai elektroniski, pieteikumam pievieno ceļošanas dokumenta kopiju);

79.2. uzrāda dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir derīga veselības apdrošināšanas polise (ja viņš reģistrē termiņuzturēšanās atļauju). Ja ārzemniekam ir piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā, viņš minēto dokumentu neuzrāda;

79.3. iesniedz brīvas formas iesniegumu, kurā norāda informāciju par pašreizējo uzturēšanās vietas adresi Latvijas Republikā un ārvalstī, uzturēšanās dienu skaitu Latvijas Republikā laikposmā no uzturēšanās atļaujas izsniegšanas vai iepriekšējās reģistrācijas brīža un nodarbinātību, ja ārzemnieks reģistrē saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31. punktu izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju vai viņš ir Imigrācijas likuma 4. panta devītajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsonis vai ārzemnieks, kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss vai piešķirta papildu aizsardzība.

(MK 06.10.2015. noteikumu Nr. 566 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 440)

79.¹ Ārzemnieks, kuram uzturēšanās atļauja izsniegta sakarā ar mācībām vispārējās vidējās izglītības iestādē, papildus šo noteikumu 79. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz izglītības iestādes apliecinājumu par to, ka ārzemnieks turpina mācības šajā izglītības iestādē.

(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 300 redakcijā)

80. Ārzemnieks, kuram uzturēšanās atļauja izsniegta sakarā ar to, ka viņam pieder nekustamais īpašums Latvijas Republikas teritorijā, papildus šo noteikumu 79.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam nav nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu.

81. Ārzemnieks, kuram uzturēšanās atļauja izsniegta sakarā ar to, ka viņš ir veicis finanšu investīcijas saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 30.punktu, papildus šo noteikumu 79.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz kredītiestādes izziņu par to, ka noguldījuma līgums nav izbeigts pirms noguldījuma atmaksas termiņa.

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1487 redakcijā)

83.¹ Ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā kapitālsabiedrības dalībnieks, kas veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28. punkta "b" apakšpunktu, reģistrējot uzturēšanās atļauju, papildus šo noteikumu 79. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka kapitālsabiedrība visa ārzemniekam izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā katrā iepriekšējā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksājusi valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 100 000 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī nav mazāka par 8300 euro.

(MK 15.07.2016. noteikumu Nr. 470 redakcijā, sk. 107.⁶ punktu)

84. Individuālais komersants, reģistrējot uzturēšanās atļauju, papildus šo noteikumu 79.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka individuālais komersants visa termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā katrā iepriekšējā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam veicis valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 14 230 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī nav mazāka par 1150 euro.

(MK 02.08.2011. noteikumu Nr. 593 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr. 1487; MK 15.07.2016. noteikumiem Nr. 470)

85. Ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis, reģistrējot uzturēšanās atļauju, papildus šo noteikumu 79. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka ārvalsts komersants izpildījis šo noteikumu 49.¹ punktā minēto biznesa plānu, un dokumentus, kas apliecina ārvalsts komersanta pārstāvniecības aktīvu darbību iepriekšējā gada laikā, kuras rezultātā veicināta Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstība.

(MK 15.07.2016. noteikumu Nr. 470 redakcijā)

85.¹ Pārvalde, izskatot saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 33. punktu izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas reģistrācijas iesniegumu, ir tiesīga Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteikto atbalsta programmu administrējošajai iestādei pieprasīt atzinumu par ārzemnieka atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 33. punkta "b" apakšpunktam iesniegto progresa pārskatu par kapitālsabiedrības īstenotajām aktivitātēm, kas apliecina, ka kapitālsabiedrība turpina inovatīvā produkta izstrādi, ražošanu vai attīstību.

(MK 10.12.2019. noteikumu Nr. 639 redakcijā)

86. (Svītrots ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 300)

87. Ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar nodarbinātību vai komercdarbību vai ārzemnieks ir pašnodarbināta persona, pārvalde pārbauda informāciju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu un to apmēru. Iedzīvotāju ienākuma nodoklim un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām jābūt samaksātām no ienākuma, kādu ārzemnieks norādījis, iesniedzot dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, izņemot gadījumu, ja ārzemnieks kalendāra gada laikā ne ilgāk kā vienu mēnesi atradies atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas. Ja ārzemnieka rīcībā ir minētā informācija, ārzemnieks ir tiesīgs iesniegt šo informāciju apliecinošus dokumentus.

(MK 02.08.2011. noteikumu Nr. 593 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 639)

88. Lēmums par uzturēšanās atļaujas reģistrāciju ir derīgs trīs mēnešus. Ja šajā laikā ārzemnieks uzturēšanās atļauju nesaņem, iesniegtos dokumentus ārzemniekam neizsniedz un iekasēto valsts nodevu neatmaksā. Humānu apsvērumu dēļ pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota persona ir tiesīgi atļaut izsniegt uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz lēmumu, kam nokavēts iepriekš minētais termiņš, ja ārzemnieks to dokumentu vietā, kuriem beidzies derīguma termiņš, iesniedz jaunus dokumentus.

89. Ārzemnieks, kurš saņēmis atlīdzību un vēlas pieprasīt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, atmaksā saņemto atlīdzību:

89.1. tai Latvijas Republikas valsts vai pašvaldības iestādei vai starptautiskajam (ārvalsts) fondam vai iestādei, kas šo atlīdzību izmaksājusi;

89.2. valsts pamatbudžeta ieņēmumos, ja šo noteikumu 89.1.apakšpunktā minētā iestāde vai fonds ir likvidēts vai atsakās pieņemt izmaksāto atlīdzību.

90. Ja par atlīdzību piešķirta dzīvojamā platība, atlīdzības apmēru nosaka pēc pašreizējās tirgus vērtības atbilstoši dzīvojamās platības atrašanās vietai un to novērtē attiecīgā pašvaldība vai cita kompetenta iestāde (institūcija). Ja dzīvojamā platība pārdota, ārzemnieks atmaksā summu, kas atbilst dzīvojamās platības tirgus vērtībai pārdošanas brīdī.

91. Ja atlīdzību saņēmušas vairākas personas un uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā pieprasa kāds no atlīdzību saņēmušajiem ārzemniekiem, viņš atmaksā savu daļu proporcionāli atlīdzību saņēmušo personu skaitam.

92. Ārzemnieks, kuram nepieciešams uzturēties ārvalstīs ilgāk par Imigrācijas likuma 36.panta pirmās daļas 4.punktā minēto laikposmu, iesniedz pārvaldē attiecīgu iesniegumu un prombūtni attaisnojošus dokumentus.

93. Pārvalde izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un izsniedz ārzemniekam izziņu, ka pārvalde ir informēta par nepieciešamību ārzemniekam ilgstoši uzturēties ārvalstīs. Izziņā norāda datumu, līdz kuram ārzemnieks ir tiesīgs atgriezties Latvijas Republikā. Izziņā norādītais datums nedrīkst pārsniegt izsniegtajā uzturēšanās atļaujā norādīto derīguma termiņu.

(Grozīts ar MK 02.08.2011. noteikumiem Nr.593)

94. Ja ārzemnieks neierodas Latvijas Republikā pārvaldes noteiktajā termiņā vai nav pieteicis savu prombūtni pirms izbraukšanas no Latvijas Republikas, viņš prombūtni attaisnojošos dokumentus iesniedz pārstāvniecībā.

95. Pārstāvniecība nosūta dokumentus pārvaldei. Pārvalde septiņu darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas izvērtē ilgstošās prombūtnes iemeslus, pieņem lēmumu par atļauju ieceļot Latvijas Republikā vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu un par pieņemto lēmumu informē pārstāvniecību.

96. Pārstāvniecība izsniedz ārzemniekam pārvaldes lēmumu par atļauju ieceļot Latvijas Republikā vai vīzu ieceļošanai Latvijas Republikā vai anulē ārzemniekam izsniegto uzturēšanās atļauju.

97. Ārzemnieks, ieceļojot Latvijas Republikā, uzrāda Valsts robežsardzei šo noteikumu 93.punktā minēto izziņu, 95.punktā minēto lēmumu vai vīzu.

98. Ja ārzemnieks valsts robežšķērsošanas vietā uzrāda ceļošanas dokumentu ar derīgu uzturēšanās atļauju, bet ir pārsniedzis Imigrācijas likuma 36.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto prombūtnes laiku un neuzrāda šo noteikumu 93. vai 95.punktā minēto dokumentu, Valsts robežsardze:

98.1. atļauj ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā;

98.2. informē ārzemnieku par nepieciešamību triju darbdienu laikā ierasties pārvaldē, lai sniegtu paskaidrojumus;

98.3. nekavējoties informē pārvaldi par atļauju ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā.

99. Lēmumu par uzturēšanās atļaujas anulēšanu pieņem pārvalde. Valsts robežsardze vai pārstāvniecība, pamatojoties uz pārvaldes lēmumu par uzturēšanās atļaujas anulēšanu, anulē uzturēšanās atļauju.

(MK 02.08.2011. noteikumu Nr.593 redakcijā)

100. Ja pieņemts lēmums atteikt ārzemniekam izsniegt uzturēšanās atļauju, beidzas ārzemniekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņš vai viņam izsniegto uzturēšanās atļauju anulē, bet ārzemnieks būtisku, humānu apsvērumu dēļ nevar nekavējoties izceļot no Latvijas Republikas, pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var pieņemt lēmumu, kurā norāda termiņu, līdz kuram ārzemnieks drīkst uzturēties Latvijas Republikā. Maksimālais uzturēšanās termiņš ir 45 dienas, ja šajā punktā minētais lēmums pieņemts saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju, vai 90 dienas, ja lēmums pieņemts saistībā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 300 redakcijā)

101. Izsaukumus reģistrē ielūgumu reģistrā, iekļaujot tajā šādas ziņas:

101.1. par uzaicinātāju – fizisku personu:

101.1.1. vārds (vārdi), uzvārds;

101.1.2. personas kods;

101.1.3. valstiskā piederība;

101.1.4. uzrādītā personu apliecinošā dokumenta veids, numurs, izdošanas vieta un datums;

101.1.5. dzīvesvietas adrese;

101.1.6. tālruņa numurs;

101.1.7. elektroniskā pasta adrese (ja ir);

101.2. par uzaicinātāju – juridisku personu vai valsts pārvaldes iestādi:

101.2.1. reģistrācijas numurs;

101.2.2. nosaukums;

101.2.3. persona, kas paraksta iesniegumu (vārds (vārdi), uzvārds, personas kods un amats);

101.2.4. juridiskā adrese;

101.2.5. tālruņa numurs;

101.2.6. elektroniskā pasta adrese (ja ir);

101.3. par uzaicināmo personu:

101.3.1. vārds (vārdi), uzvārds;

101.3.2. valstiskā piederība;

101.3.3. dzimums;

101.3.4. dzimšanas datums;

101.3.5. dzimšanas vieta;

101.3.6. dzīvesvietas adrese;

101.3.7. ieceļošanas nolūks;

101.3.8. paredzamā faktiskā uzturēšanās vieta Latvijas Republikā;

101.3.9. pieprasītās uzturēšanās atļaujas veids un termiņš;

101.4. paredzamā uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas vieta;

101.5. informācija par valsts nodevas samaksu;

101.6. izsaukuma reģistrācijas numurs;

101.7. dienesta atzīmes, lai sniegtu papildu ziņas amatpersonai, kura pieņems dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu;

101.8. pārvaldes amatpersona (vārds, uzvārds), kura pieņēmusi lēmumu;

101.9. lēmuma pieņemšanas datums un saturs;

101.10. izsaukuma statuss.

(Grozīts ar MK 02.05.2012. noteikumiem Nr.304)

102. Uzturēšanās atļauju reģistrā par ārzemniekiem, kuri ir pieprasījuši vai saņēmuši uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, iekļauj šādu informāciju:

102.1. par ārzemnieku:

102.1.1. vārds (vārdi), uzvārds;

102.1.2. valstiskā piederība un tās veids;

102.1.3. dzimšanas datums un vieta;

102.1.4. piešķirtais personas kods;

102.1.5. dzimums;

102.1.6. dzimšanas vieta;

102.1.7. ceļošanas dokumenta tips, numurs, izdošanas datums, derīguma termiņš un vieta;

102.1.8. fotogrāfija;

102.1.9. izglītība;

102.1.9.¹ elektroniskā pasta adrese;

102.1.10. mītnes valsts;

102.1.11. uzturēšanās ilgums mītnes valstī;

102.1.12. informācija par tiesībām uz nodarbinātību;

102.2. izsaukuma numurs;

102.2.¹ uzturēšanās tiesības apliecinošā dokumenta pieteikums un tā iesniegšanas datums;

102.3. par uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību:

102.3.1. veids, uzturēšanās iemesls;

102.3.2. numurs;

102.3.3. izsniegšanas datums;

102.3.4. uzturēšanās tiesību termiņš;

102.3.5. uzturēšanās tiesības apliecinošā dokumenta derīguma termiņš;

102.3.6. anulēšanas datums un iemesls;

102.3.7. formāts;

102.3.8. reģistrācijas termiņš;

102.4. lēmums un tā pieņemšanas datums;

102.5. dienesta atzīmes, kurās norāda ārzemnieka iesniegto dokumentu (lietas) atrašanās vietu un lietas virzību.

(Grozīts ar MK 02.05.2012. noteikumiem Nr. 304; MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 566)

103. Ielūgumu reģistra un uzturēšanās atļauju reģistra pārzinis ir pārvalde.

104. Ielūgumu reģistra un uzturēšanās atļauju reģistra izmantošanu un uzturēšanu nodrošina pārvalde no valsts budžeta līdzekļiem.

105. Ielūgumu reģistrā un uzturēšanās atļauju reģistrā iekļauto informāciju savu uzdevumu veikšanai izmanto pārvalde, Valsts robežsardze, pārstāvniecības, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments un kompetentas valsts iestādes.

106. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumus Nr.326 "Uzturēšanās atļauju noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 55.nr.).

107. Šo noteikumu 13.punktā minētā tiešsaistes forma pieprasījuma elektroniskai iesniegšanai tīmekļa vietnē www.latvija.lv ir pieejama no 2014.gada 2.janvāra.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.86; MK 02.05.2012. noteikumiem Nr.304)

107.¹ Ja ārzemnieks pirms euro ieviešanas dienas Latvijā veicis finanšu investīcijas Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28., 29. vai 30.punktā noteiktajā apmērā vai Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto attiecīgo nodokļu un nodevu samaksu, ārzemnieka uzturēšanās atļaujas pieprasījumu, kas iesniegts pēc euro ieviešanas dienas, izvērtē, ņemot vērā šajos noteikumos noteiktās summas latos, kas bija spēkā līdz euro ieviešanai.

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1487 redakcijā)

107.² Šo noteikumu 69. un 86.punktā noteikto gada apgrozījumu vai kopējo bilanci par iepriekšējo gadu pirms euro ieviešanas dienas nosaka, ņemot vērā šajos noteikumos noteiktās summas latos, kas bija spēkā līdz euro ieviešanai.

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1487 redakcijā)

107.³ Ārzemnieks, kas līdz 2013.gada 31.decembrim saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta "a" apakšpunktu un līdz 2014.gada 31.decembrim iesniedz dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas reģistrēšanai, iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka kapitālsabiedrība iepriekšējā gada laikā veikusi Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto nodokļu un nodevu samaksu kopā ne mazāk kā 28 460 euro apmērā.

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1487 redakcijā)

107.⁴ Kapitālsabiedrības dalībnieks, kurš līdz 2013. gada 31. decembrim saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar to, ka veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28. punkta "b" apakšpunktu un kurš, sākot no 2015. gada 1. janvāra, pieprasa atkārtotu uzturēšanās atļauju (arī mainoties uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemeslam), papildus šo noteikumu 61. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka kapitālsabiedrība pārskata gada laikā veikusi Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto nodokļu un nodevu samaksu kopā ne mazāk kā 40 000 euro apmērā.

(MK 16.12.2014. noteikumu Nr. 779 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 492)

107.⁵ Kapitālsabiedrības dalībnieks, kurš līdz 2013. gada 31. decembrim saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar to, ka veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28. punkta "b" apakšpunktu un kurš, sākot no 2015. gada 1. janvāra, iesniedz dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas reģistrēšanai, papildus šo noteikumu 79. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka kapitālsabiedrība iepriekšējā gada laikā veikusi Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto nodokļu un nodevu samaksu kopā ne mazāk kā 40 000 euro apmērā.

(MK 16.12.2014. noteikumu Nr.779 redakcijā)

107.⁶ Kapitālsabiedrības dalībnieks, kurš līdz 2016. gada 30. jūnijam saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar to, ka veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28. punkta "b" apakšpunktu un kurš iesniedz dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas reģistrēšanai līdz 2017. gada 30. jūnijam, neiesniedz šo noteikumu 83.¹ punktā minētos dokumentus.

(MK 15.07.2016. noteikumu Nr. 470 redakcijā)

107.⁷ Šo noteikumu 1. pielikumā norādīto informāciju par ceļošanas dokumentā ierakstīto personas identifikācijas kodu anketā norāda, sākot ar 2017. gada 1. jūliju.

(MK 15.07.2016. noteikumu Nr. 470 redakcijā)

107.⁸ Dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai, ko ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis iesniedzis līdz 2016. gada 1. augustam, izskata saskaņā ar šo noteikumu redakciju, kas bija spēkā līdz 2016. gada 15. jūlijam.

(MK 15.07.2016. noteikumu Nr. 470 redakcijā)

107.⁹ Ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis, attiecībā uz kuru līdz 2016. gada 30. jūnijam pieņemts lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju, iesniedz dokumentus atbilstoši šo noteikumu redakcijai, kas bija spēkā līdz 2016. gada 1. jūnijam.

(MK 15.07.2016. noteikumu Nr. 470 redakcijā)

107.¹⁰ Šo noteikumu 16.3.¹ 5. apakšpunkts stājas spēkā 2017. gada 1. septembrī.

(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 300 redakcijā)

107.¹¹ Uz ārzemnieku, kas līdz 2016. gada 1. jūlijam saņēmis uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punktu un reģistrē šo atļauju vai pieprasa atkārtotu uzturēšanās atļauju, neattiecina šo noteikumu 64., 66., 67., 82. un 84. punktā minēto prasību par minimālās nodokļu summas samaksu pirmajā nepilnajā pārskata gadā.

(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 300 redakcijā)

108. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

109. Šo noteikumu 2.3. un 2.4. apakšpunkts stājas spēkā 2026. gada 1. novembrī.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 244 redakcijā; minētie grozījumi iekļauti noteikumu redakcijā uz 01.11.2026.)

(MK 15.07.2016. noteikumu Nr. 470 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 492; MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 244)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2001. gada 20. jūlija Direktīvas 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas;

2) Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvas 2014/66/ES par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas 2016/801/ES par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. oktobra Direktīvas (ES) Nr. 2021/1883 par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2009/50/EK.