1. Noteikumi nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk –finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās" (turpmāk – konkurss) nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 452 redakcijā)

2. Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, samazinot siltumenerģijas un apgaismojuma elektroenerģijas patēriņu Latvijas Republikas pašvaldību sabiedriskajās ēkās un ēkās, kas nepieciešamas pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai.

3. Par konkursa īstenošanu atbildīgā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). Projektu īstenošanas uzraudzību veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds).

(Grozīts ar MK 18.01.2011. noteikumiem Nr.49)

4. Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 24 909 124,58 euro. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais minimālais finanšu instrumenta finansējums ir 71 143, 59 euro, maksimālais finanšu instrumenta finansējums – 1 067 153,85 euro.

(Grozīts ar MK 18.01.2011. noteikumiem Nr.49; MK 11.10.2011. noteikumiem Nr.798; MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1532)

4.¹ Finanšu instrumenta finansējumu pievieno atklātā konkursā "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" pieejamam finanšu instrumenta finansējumam, ja:

4.¹ 1. konkursa īstenošanas laikā tiek izbeigts ar finansējuma saņēmēju noslēgtais projekta līgums;

4.¹ 2. projekta īstenošanas laikā, grozot ar finansējuma saņēmēju noslēgto projekta līgumu, tiek samazināta šā projekta līguma ietvaros pieejamā finanšu instrumenta finansējuma summa;

4.¹ 3. pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas un gala maksājuma pārskaitīšanas tiek konstatēts, ka finansējuma saņēmējs nav izmantojis visu projekta ietvaros pieejamo finanšu instrumenta finansējumu.

(MK 25.09.2012. noteikumu Nr.663 redakcijā)

5. Maksimāli pieļaujamais finanšu instrumenta finansējuma apmērs ir 85 % no kopējās projekta attiecināmo izmaksu summas. Pārējās attiecināmās izmaksas (ne mazāk kā 15 % no kopējām attiecināmām izmaksām) sedz projekta iesnieguma iesniedzējs (turpmāk – projekta iesniedzējs), kurš noslēdzis līgumu ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu par projektu īstenošanu (turpmāk – finansējuma saņēmējs).

6. Konkursa ietvaros īstenota projekta rezultātā nodrošina atbilstību šādiem kritērijiem:

6.1. katrā ēkā, uz kuru attiecas projekta aktivitātes, siltumenerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz 100 kWh/m² gadā. Siltumenerģijas patēriņu gadā aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes aprēķina metodi;

6.2. projekta kopējais oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (turpmāk – efektivitātes rādītājs), kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu, nav mazāks par 0,25 kgCO₂/euro gadā. Oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

(Grozīts ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1532)

7. Konkursa ietvaros apstiprinātajos projektos paredzētās aktivitātes finansējuma saņēmējs īsteno līdz 2011.gada 1.decembrim.

8. Lai nodrošinātu kvalitatīvu projekta ieviešanu un tā rezultātu atbilstību iespējami lielākam oglekļa dioksīda emisiju samazinājumam, projekta iesniedzējs ievēro ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības, kā arī "zaļā publiskā iepirkuma" principus, tai skaitā nosakot projektētāju, būvuzņēmēju un energoauditoru atlases kritērijus.

9. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka projektā paredzētās aktivitātes nav iespējams īstenot līdz 2011.gada 1.decembrim, finansējuma saņēmējs ne vēlāk kā līdz 2011.gada 1.novembrim var pieprasīt projekta līguma pagarinājumu, iesniedzot atbildīgajā iestādē un Vides investīciju fondā iesniegumu, kurā norāda apstākļus, kas kavē līguma īstenošanu. Ja atbildīgā iestāde iesniegumā minētos apstākļus atzīst par pamatotiem, finansējuma saņēmējs, atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds noslēdz rakstisku vienošanos par grozījumiem līgumā, pagarinot līgumu, bet ne ilgāk kā par gadu. Grozījumus līgumā saistībā ar projekta līguma pagarinājumu drīkst izdarīt vienu reizi.

10. Finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas līgumu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu īstenošanas pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroles kārtību nosaka normatīvajos aktos par finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanu, pārskatu iesniegšanu un pārbaudi.

11. Projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikas pilsētas vai novada pašvaldība.

12. Viens projekta iesniedzējs drīkst iesniegt vienu projekta iesniegumu. Projekta iesniegums var ietvert aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vienā vai vairākās ēkās. Par vienu un to pašu ēku drīkst iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu.

13. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

13.1. projekta iesniegums atbildīgajā iestādē ir iesniegts noteiktajā termiņā un to ir parakstījusi atbildīgā amatpersona;

13.2. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā vai tā pielikumos ir sniedzis patiesu informāciju;

13.3. projekta iesniedzējs par finanšu instrumenta finansētajām attiecināmajām izmaksām šim projektam nav saņēmis vai nepretendē saņemt līdzfinansējumu citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, tai skaitā no darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.3.2.aktivitātes "Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana", 3.6.1.1.aktivitātes "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai" un 3.6.2.1.aktivitātes "Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai" ietvaros;

13.4. projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā nav centies iegūt savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju vai ietekmēt projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, atbildīgo iestādi vai citas konkursa vērtēšanā iesaistītās amatpersonas un ekspertus.

14. Konkursa ietvaros uz finansējumu var pretendēt projekti, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkās, kas atbilst šādām prasībām:

14.1. ēka ir projekta iesniedzēja īpašumā;

14.2. ēku izmanto pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai.

15. Konkursa ietvaros atbalsta šādas projekta aktivitātes:

15.1. energoaudita, tehniskās apsekošanas atzinuma, būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošana un saskaņošana ēku energoefektivitāti un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

15.2. energoefektivitāti paaugstinošu rekonstrukcijas, renovācijas vai vienkāršotās renovācijas darbu veikšana;

15.3. siltumapgādes sistēmas maiņa no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem, tai skaitā atjaunojamo enerģijas avotu (saules kolektori, gaisa vai zemes siltumsūkņi, granulu vai šķeldas apkures katli) uzstādīšana un pieslēgšana;

15.4. ēkas siltumapgādes, ventilācijas, dzesēšanas un apgaismojuma sistēmu darbību nodrošinošo inženierkomunikāciju rekonstrukcijas un renovācijas, tai skaitā vienkāršotās rekonstrukcijas un renovācijas, darbu veikšana, ja tie atbilstoši energoauditam samazina siltumenerģijas vai elektroenerģijas patēriņu;

15.5. energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana;

15.6. ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaude būvniecības stadijā, gaiscaurlaidības tests, kurš veikts atbilstoši gaiscaurlaidības testa mērīšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un termofotografēšana;

15.7. projekta publicitātes pasākumi;

15.8. papildu izmaksas, kas nav norādītas energoauditā, bet ir paredzētas tehniskajā projektā atbilstoši šo noteikumu 18.3.apakšpunktam.

16. Konkursa ietvaros attiecināmas ir šādas projekta izmaksas:

16.1. šo noteikumu 25.2., 25.3., 25.4. un 25.5.apakšpunktā minētās projekta iesnieguma tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas;

16.2. projekta ieviešanas tehniskās dokumentācijas – būvprojekta vai vienkāršotās renovācijas būvprojekta – izstrādes izmaksas;

16.3. būvuzraudzības izmaksas;

16.4. autoruzraudzības izmaksas;

16.5. būvdarbu izmaksas ēkas rekonstrukcijai vai renovācijai, ja šādi būvdarbi ir iekļauti energoaudita pārskatā un sertificēta arhitekta vai sertificēta būvinženiera (ja plānota vienkāršotā renovācija) parakstītā paskaidrojuma rakstā kā veicamie pasākumi un tie nodrošina siltumenerģijas patēriņa samazināšanu;

16.6. ēkas siltumapgādes, ventilācijas, dzesēšanas un apgaismojuma sistēmu darbību nodrošinošo inženierkomunikāciju rekonstrukcijas un renovācijas, tai skaitā vienkāršotās rekonstrukcijas un renovācijas, darbu izmaksas, ja šādi darbi ir iekļauti energoaudita pārskatā un sertificēta arhitekta vai sertificēta būvinženiera (ja plānota vienkāršotā renovācija) parakstītā paskaidrojuma rakstā kā veicamie pasākumi un tie nodrošina siltumenerģijas patēriņa samazināšanu;

16.7. energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanas izmaksas, ja tas paredzēts energoaudita pārskatā un nodrošina elektroenerģijas patēriņa samazināšanu;

16.8. atjaunojamo enerģijas avotu (saules kolektori, gaisa vai zemes siltumsūkņi, granulu vai šķeldas apkures katli) uzstādīšanas un pieslēgšanas izmaksas, ja tādā veidā tiek nodrošināta siltumapgādes sistēmas pāreja no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem enerģijas avotiem;

16.9. izmaksas, kas saistītas ar informācijas un publicitātes pasākumiem projekta ieviešanā;

16.10. izmaksas, kas saistītas ar ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaudi būvniecības stadijā, gaiscaurlaidības testu, kurš veikts atbilstoši gaiscaurlaidības testa mērīšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un termofotografēšanu;

16.11. energoefektivitātes pasākumu plāna (kas ietver veicamos energoefektivitātes pasākumus, monitoringa metodes, paredzēto energoefektivitātes pasākumu atbilstību šiem noteikumiem un efektivitātes novērtējumu, kā arī kārtību, kādā sistemātiski izvērtē šo atbilstību un efektivitāti un veic nepieciešamos uzlabojumus) izstrādes izmaksas, ja par plāna izstrādi ir noslēgts pakalpojuma līgums;

16.12. ēkas energosertifikācijas pakalpojumu izmaksas, ja ēkas energosertificēšana veikta normatīvajos aktos par ēku energoefektivitāti noteiktajā kārtībā.

17. Izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja tās:

17.1. atbilst šo noteikumu 16.punktā minētajām izmaksām;

17.2. ir nepieciešamas projekta ieviešanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un līgumā ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu (turpmāk – projekta līgums);

17.3. ir radušās pēc konkursa izsludināšanas (izņemot projekta iesnieguma tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas), taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām;

17.4. ir veiktas, ievērojot finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes, ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības un kultūras pieminekļu aizsardzības prasības, ja ēka ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis (tā daļa), kā arī "zaļā publiskā iepirkuma" principus;

17.5. ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, ir nodalītas no pārējām izmaksām, ir pārbaudāmas, kā arī ir apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai dokumentu oriģinālu atvasinājumiem, kuri izgatavoti atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

17.6. ir norādītas projekta starpposma vai noslēguma pārskatā, pievienojot projekta līgumā noteikto dokumentu kopijas (tai skaitā projekta ietvaros noslēgto līgumu, darbu pieņemšanas un nodošanas aktu, rēķinu, maksājuma uzdevumu kopijas);

17.7. ir iekļautas kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi tā projekta iesniedzēja aktīvos, kura uzskaitē atrodas projektā iekļauta ēka.

18. Projekta attiecināmajām izmaksām ir noteikti šādi ierobežojumi:

18.1. šo noteikumu 16.1., 16.2., 16.3. un 16.4.apakšpunktā minētās tehniskās dokumentācijas izstrādes, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas kopā nedrīkst pārsniegt 10 % no projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām izmaksām;

18.2. projekta izmaksas, kas saistītas ar informācijas un publicitātes pasākumiem projekta ieviešanā, nedrīkst pārsniegt 0,5 % no projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām izmaksām;

18.3. papildu izmaksas, kas nav norādītas energoauditā, bet ir paredzētas tehniskajā projektā un projekta iesniegumā, un neparedzētās izmaksas, kas radušās tehniskā projekta izstrādes vai būvdarbu gaitā, atbilst šo noteikumu 17.punktam un var būt iekļautas projekta attiecināmajās izmaksās, grozot projekta līgumu, kopā nedrīkst pārsniegt 5 % no projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām būvdarbu izmaksām;

18.4. attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz projektam apstiprināto kopējo attiecināmo izmaksu apmēru, netiek segtas no projekta budžeta līdzekļiem.

19. Projekta budžetā iekļautās neattiecināmās izmaksas sedz no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.

20. Konkursa ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas:

20.1. izmaksas, kas neatbilst šo noteikumu 16. un 17.punktā minētajām izmaksām;

20.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 18.punktā minētos izmaksu ierobežojumus;

20.3. izmaksas, kas radušās pirms konkursa izsludināšanas (izņemot šo noteikumu 16.1. un 16.2.apakšpunktā minētās projekta iesnieguma un projekta ieviešanas tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas) vai arī pēc projekta īstenošanas termiņa beigām;

20.4. elektroiekārtu nomaiņas vai remonta izmaksas (tai skaitā veļas mašīnu, televizoru vai ledusskapju iegāde vai remonts);

20.5. izmaksas, kuras nav norādītas energoaudita pārskatā un sertificēta arhitekta vai sertificēta būvinženiera paskaidrojuma rakstā vai ir norādītas šajos dokumentos kā projekta neattiecināmās izmaksas;

20.6. ēkas un ar to saistīto inženierkomunikāciju, infrastruktūru un iekārtu kārtējie uzturēšanas izdevumi;

20.7. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;

20.8. līzinga un nomas darījumu izmaksas;

20.9. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu un citi tiešie finansiālie izdevumi;

20.10. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie ir atgūstami no valsts budžeta;

20.11. izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma sagatavošanu, tai skaitā konsultāciju pakalpojumi un citi pakalpojumi, izņemot šo noteikumu 16.punktā minētās izmaksas;

20.12. izmaksas, kas radušās, ja iepirkums nav veikts saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma prasībām;

20.13. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, izņemot izmaksas, kas radušās, sakārtojot teritoriju būvdarbu zonā ap ēku pēc darbu veikšanas;

20.14. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;

20.15. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu iegādi, nomu vai remontu, kuras paredzētas personu pārvadāšanai vai kuras izmanto iekraušanai, izkraušanai, pārkraušanai vai pārvadāšanai;

20.16. lietotu preču un iekārtu iegādes izmaksas;

20.17. samaksa par juridiskajām, finanšu un tehniskajām konsultācijām projekta ieviešanas laikā;

20.18. izmaksas, kuras saistītas ar investīcijām finanšu ieņēmumu gūšanai projekta īstenošanas rezultātā.

21. Konkursu izsludina 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas par visu finansējumu, kas minēts šo noteikumu 3.punktā.

22. Atbildīgā iestāde konkursu izsludina, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv) un Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē (www.lvif.gov.lv). Konkursa izsludināšanas dienā atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē tiek ievietotas vadlīnijas projektu iesniedzējiem projekta iesnieguma aizpildīšanai.

(Grozīts ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1532)

23. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku) un vietu (atbildīgās iestādes adresi).

24. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir divi kalendāra mēneši pēc atklāta konkursa izsludināšanas. Atbildīgā iestāde var pagarināt projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu uz laiku līdz vienam mēnesim, publicējot sludinājumu par projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu savā mājaslapā internetā un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(Grozīts ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1532)

25. Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējs iesniedz atbildīgajā iestādē projekta iesniegumu. Projekta iesniegumā ietver:

25.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (2.pielikums);

25.2. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitāti sertificēta energoauditora veikta energoaudita pārskatu (3.pielikums);

25.3. sertificēta arhitekta vai sertificēta būvinženiera (ja plānota vienkāršotā renovācija) parakstītu paskaidrojuma rakstu ar būvniecības izmaksu tāmi (4.pielikums);

25.4. tehnoloģisko iekārtu specifikāciju ar tāmi, ja attiecināms;

25.5. ēkas enerģijas patēriņa aprēķinu saskaņā ar Latvijas standartu LVS EN ISO 13790:2009 "Ēku energoefektivitāte. Telpu apsildīšanas un dzesēšanas energopatēriņa rēķināšana (ISO 13790:2008)", izmantojot pasīvo ēku projektēšanas programmu, mainīgu enerģijas sistēmu simulācijas programmu vai analogu aprēķina programmatūru, ja attiecināms. Aprēķinu iesniedz, ja projekta iesniegumā ir iekļauta ēka ar tādu siltumenerģijas patēriņu apkurei, kas pēc projekta īstenošanas nepārsniedz 60 kWh/m2 gadā;

25.6. papildus iesniedzamos dokumentus:

25.6.1. pašvaldības lēmuma izrakstu par projekta ieviešanu, kurā norādītas projekta kopējās izmaksas un pašvaldības līdzfinansējuma apjoms;

25.6.2. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumu par šo noteikumu 25.3.apakšpunktā minētā dokumenta atbilstību kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, ja ēka ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis vai tā daļa;

25.6.3. paziņojuma kopijas par iepirkuma procedūras rezultātiem, ja projekta iesniedzējs kādu no šo noteikumu 16.2., 25.2., 25.3., 25.4. un 25.5.apakšpunktā minētajām tehniskās dokumentācijas sastāvdaļām ir izstrādājis pirms konkursa izsludināšanas.

26. Iepirkumus, kuri nepieciešami šo noteikumu 25.2., 25.3., 25.4. un 25.5.apakšpunktā minētās iesnieguma tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, projekta ieviešanas tehniskās dokumentācijas (būvprojekts vai būvprojekta daļas un vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karte) izstrādei un projekta īstenošanai, projekta iesniedzējs vai finansējuma saņēmējs veic saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu un atbilstoši "zaļā publiskā iepirkuma" principiem. Ja projekta iesniedzējs kādu no šo noteikumu 16.2., 25.2., 25.3., 25.4. un 25.5.apakšpunktā minētajām tehniskās dokumentācijas sastāvdaļām ir izstrādājis pirms konkursa izsludināšanas, projekta iesniedzējam jānodrošina to atbilstība kopējai iesnieguma dokumentācijai.

27. Projekta iesniegumu var iesniegt papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā. Projekta iesniegumu papīra formā var iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu (oriģinālu), pievienojot identiski aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā veidā elektronisko datu nesējā. Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta veidā nosūta pa elektronisko pastu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam.

28. Atbildīgā iestāde projekta iesnieguma iesniegšanas laiku nosaka saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

28.1. ja projekta iesniegumu sūta pa pastu, par tā iesniegšanas laiku uzskata pasta zīmogā norādīto nosūtīšanas datumu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad sūtījums nodots pastā;

28.2. ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi, par tā iesniegšanas laiku uzskata atbildīgās iestādes spiedogā norādīto projekta iesnieguma saņemšanas datumu;

28.3. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, par tā iesniegšanas brīdi uzskata laiku, kad projekta iesniegums ir nosūtīts pa elektronisko pastu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad projekta iesniegums nosūtīts.

29. Projekta iesniedzējs, sagatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus:

29.1. projekta iesniegumu sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

29.2. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā, izņemot projekta iesnieguma veidlapas 2.2.2.apakšpunktu;

29.3. papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja tas nav iespējams, tiem pievieno dokumentu tulkojumus latviešu valodā, kas apliecināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

29.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmanto naudas vienību – euro, finanšu instrumenta finansējumu un attiecināmo izmaksu kopsummu norāda euro, noapaļojot līdz diviem cipariem aiz komata;

29.5. projekta iesniegumu aizpilda bez neatrunātiem svītrojumiem, dzēsumiem, aizkrāsojumiem, labojumiem un papildinājumiem;

29.6. projekta iesniegumam pievieno papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus vai kopijas, uz kurām ir attiecīgās iestādes apliecinājums par kopijas atbilstību oriģinālam;

29.7. projekta iesniegumu paraksta projekta iesniedzēja institūcijas paraksttiesīga amatpersona vai tās pilnvarota persona;

29.8. ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā:

29.8.1. projekta iesniegumam pievieno kompaktdisku (CD) ar šo noteikumu 25.punktā minētajiem projekta iesniegumā ietilpstošajiem dokumentiem elektroniskā veidā, kas sagatavoti DOC, DOCX, XLS, XLSX, JPG vai PDF datņu formātā;

29.8.2. projekta iesniegums ir identisks ar projekta iesniegumam pievienoto projekta iesnieguma dokumentāciju elektroniskā veidā;

29.9. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā:

29.9.1. to noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti;

29.9.2. iesnieguma veidlapu izstrādā DOC vai DOCX formātā, energoaudita pārskatu – DOC, DOCX, PDF vai JPG formātā, rasējumus – PDF formātā, tāmi un laika grafiku – XLS vai XLSX formātā.

(Grozīts ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1532)

30. Nosūtot projekta iesniegumu pa pastu vai iesniedzot atbildīgajā iestādē personīgi, to ievieto slēgtā iepakojumā ar norādi "Konkursam "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās"" un "Neatvērt pirms projektu vērtēšanas uzsākšanas".

31. Atbildīgā iestāde reģistrē projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un septiņu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz personīgi, projekta iesnieguma identifikācijas numuru piešķir un paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī.

32. Projektu iesniegumus vērtē projektu iesniegumu vērtēšanas komisija (turpmāk – vērtēšanas komisija). Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas nolikumu un vērtēšanas komisijas sastāvu apstiprina ar atbildīgās iestādes rīkojumu.

33. Vērtēšanas komisiju vada atbildīgās iestādes pārstāvis. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti četri atbildīgās iestādes pārstāvji un viens Ekonomikas ministrijas pārstāvis.

(MK 18.01.2011. noteikumu Nr.49 redakcijā)

34. Projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanu veic atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem. Atbilstību vērtēšanas kritērijiem vērtē ar "Jā", "Nē" vai "NA" ("Jā" – atbilst, "Nē" – neatbilst, "NA" – nav attiecināms).

35. Ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem šo noteikumu 5.pielikuma 3.4., 3.6.1., 3.6.2., 3.6.3., 4.1., 4.2., 4.3., 4.4., 4.5., 4.6., 4.7., 4.8., 5.2., 5.3., 5.4., 5.5., 15.3.apakšpunktā un 8., 13., 14., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24. un 25.punktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde rakstiski informē projekta iesniedzēju par konstatēto neatbilstību un aicina projekta iesniegumu precizēt. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 10 darbdienas no atbildīgās iestādes informācijas saņemšanas dienas.

36. Ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, projekta iesniegumu atbilstoši administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē atkārtoti, nosakot, vai projekta iesniegums atbilst noteiktajām prasībām un ir virzāms kvalitātes vērtēšanas kritēriju izvērtēšanai.

37. Ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai arī pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst vienam vai vairākiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta noraidīšanu, pamatojoties uz neatbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem.

38. Projekta iesnieguma kvalitātes vērtēšanu veic atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Maksimālais vienam projektam piešķiramais punktu skaits ir 30 punktu.

39. Vērtēšanas komisija, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, pārbauda projekta iesniegumā norādīto sasniedzamo rādītāju (šo noteikumu 2.pielikuma 2.7.apakšpunkts) atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai tehniskajai dokumentācijai. Pārbaudes ietvaros vērtēšanas komisija vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietas – ēkas, kurās plānots īstenot projekta aktivitātes, un projekta iesniedzējs ekspertiem nodrošina piekļuvi tām.

40. Ja projekta iesnieguma vērtēšanas procesā tiek konstatētas aritmētiskas kļūdas vai neatbilstība vienam vai vairākiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde rakstiski piedāvā projekta iesniedzējam precizēt projekta iesniegumu vai izslēgt attiecīgajās ēkās plānotās projekta aktivitātes no projekta iesnieguma un atbilstoši precizēt projekta iesniegumu. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 10 darbdienas no atbildīgās iestādes pieprasījuma saņemšanas dienas.

41. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā vai tā pielikumos ir sniedzis nepatiesu informāciju, atbildīgajai iestādei ir tiesības pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

42. Pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēšanas komisija tos sarindo dilstošā secībā atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijos iegūtajam punktu skaitam.

43. Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dod projekta iesniegumam ar augstāku energoefektivitātes rādītāju saskaņā ar kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

44. Atbildīgā iestāde lemj par projekta iesnieguma apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

44.1. projekta iesniegums atbilst visiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

44.2. projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 43.punktā minētajā secībā ir pieejams pietiekams finansējums;

44.3. pašvaldība ir apliecinājusi, ka ēka, par kuru iesniegts projekta iesniegums, vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas turpinās pildīt pašvaldības autonomās funkcijas un netiks demontēta.

45. Projektu vērtēšanas termiņš ir divi kalendāra mēneši no projektu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas. Vērtēšanas komisijai ir tiesības termiņu pagarināt, bet ne ilgāk kā par vienu kalendāra mēnesi.

46. Atbildīgā iestāde 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu nosūta projekta iesniedzējam attiecīgo lēmumu.

47. Projekta iesniedzējs 10 darbdienu laikā pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu saņemšanas atver norēķinu kontu Valsts kasē (turpmāk – projekta konts), lai varētu saņemt finansējumu, kā arī pēc projekta līguma noslēgšanas veikt visus ar projekta īstenošanu saistītos maksājumus.

48. Projekta iesniedzējs 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts atbildīgās iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noslēdz projekta līgumu.

49. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu 30 dienu laikā pēc atbildīgās iestādes lēmuma saņemšanas dienas, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt minēto līgumu. Atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds slēdz projekta līgumu ar to iesnieguma iesniedzēju, kura iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja finanšu instrumenta finansējuma atlikums ir pietiekams šā projekta finansēšanai.

50. Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus finansējuma saņēmējs pamato ar rakstiskiem līgumiem un grāmatvedības dokumentiem.

51. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, finansējuma saņēmējs:

51.1. projekta īstenošanas laikā ne retāk kā reizi ceturksnī sagatavo informāciju par projekta aktivitātēm un rezultātiem, tai skaitā par ietekmi uz vidi un energoefektivitāti kopumā, un nosūta to atbildīgajai iestādei, kā arī publicē vietējā laikrakstā vai finansējuma saņēmēja tīmekļa vietnē;

51.2. projekta īstenošanas laikā noorganizē vismaz vienu publisku semināru, kurā finansējuma saņēmējs informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;

51.3. informāciju par plānotajiem un īstenotajiem publicitātes pasākumiem, projekta īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto vides kvalitātes uzlabojumu ne retāk kā reizi ceturksnī ievieto finansējuma saņēmēja tīmekļa vietnē;

51.4. pēc projekta pabeigšanas sagatavo un izvieto ēkā, kurā veiktas projekta aktivitātes, publiski pieejamā telpā vizuālu informāciju, kurā uzskatāmi parādīti projekta rezultāti un ēkas energosertifikāts pēc rekonstrukcijas;

51.5. pie ēkas, kurā veiktas projekta aktivitātes, piestiprina informatīvu plāksni atbilstoši projekta līgumā noteiktajām prasībām.

52. Līguma darbības laikā par katru triju mēnešu periodu (turpmāk – projekta ceturksnis) līdz projekta ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Starpposma pārskatam pievieno projekta līgumā noteiktos projekta aktivitāšu izpildi un samaksu apliecinošos dokumentus (piemēram, līgumus, pieņemšanas un nodošanas aktus, rēķinus, pavadzīmes).

53. Mēneša laikā pēc projekta īstenošanas termiņa beigām finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par visu projekta īstenošanas periodu (turpmāk – noslēguma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Noslēguma pārskatam pievieno projekta līgumā noteiktos projekta aktivitāšu izpildi un samaksu apliecinošos dokumentus (piemēram, līgumus, pieņemšanas un nodošanas aktus, rēķinus, pavadzīmes).

54. Piecus gadus pēc projekta īstenošanas termiņa beigām (turpmāk – monitoringa periods) finansējuma saņēmējs katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu un līdz nākamā gada 31. janvārim iesniedz Vides investīciju fondā projekta rezultātu monitoringa pārskatu atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Monitoringa periods sākas nākamā mēneša pirmajā datumā pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas. Finansējuma saņēmējs iesniedz monitoringa pārskatu par monitoringa gadu, kas sākas kārtējā kalendāra gada 1. janvārī un ilgst līdz kārtējā kalendāra gada 31. decembrim. Finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu par nepilnu monitoringa gadu.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 452 redakcijā)

55. Finansējuma saņēmējam ir pieejami šādi maksājumu veidi:

55.1. avansa maksājums līdz 50 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas;

55.2. viens vai vairāki starpposma maksājumi, kuru kopējā summa ir līdz 40 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas;

55.3. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposma maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprināto finanšu instrumenta finansējuma summu.

56. Finansējuma saņēmējs var saņemt maksājumus, ja izpildīti šādi nosacījumi:

56.1. avansa maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā avansa maksājuma pieprasījumu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam;

56.2. starpposma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma pārskatu par iepriekšējo projekta ceturksni un starpposma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis starpposma maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izmaksu attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis starpposma pārskatu. Starpposma maksājumus finansējuma saņēmējs var saņemt ne biežāk kā reizi projekta ceturksnī;

56.3. noslēguma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu un noslēguma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izmaksu attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis noslēguma pārskatu.

(Nodaļa MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 452 redakcijā)

57. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu, izņemot siltumenerģijas patēriņu apkurei.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 452 redakcijā)

58. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par iepriekšējo monitoringa gadu (izņemot pēdējo monitoringa gadu) konstatē, ka projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc monitoringa pārskata saņemšanas aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – oglekļa dioksīda emisijas neatbilstība) par pilnu monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 452 redakcijā)

59. Finansējuma saņēmējs 40 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 58. punktā minētās informācijas saņemšanas par oglekļa dioksīda emisijas neatbilstības apmēru iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu oglekļa dioksīda emisijas neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu vai plānu šajos noteikumos minētajā termiņā, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 452 redakcijā)

60. Finansējuma saņēmējs plānā ietver:

60.1. nepieciešamos oglekļa dioksīda emisijas samazināšanas organizatoriskos vai tehniskos pasākumus;

60.2. ja nepieciešams, – papildu energoefektivitātes pasākumus atbilstoši šo noteikumu 15. punktā noteiktajām atbalstāmajām aktivitātēm (turpmāk – papildu pasākumi), izņemot tos, kuru īstenošanai finansējuma saņēmējs ir saņēmis finanšu instrumenta finansējumu vai ir saņēmis vai plāno saņemt finansējumu jebkuru citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, tai skaitā no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Papildu pasākumus var īstenot ēkās, kas atbilst šo noteikumu 14. punktā minētajām prasībām, ja tās ir izpildītas projekta monitoringa periodā. Papildu pasākumus apstiprina neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā;

60.3. pamatotu informāciju par iepriekš neparedzamiem vai no finansējuma saņēmēja neatkarīgiem ārējiem apstākļiem, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 452 redakcijā)

61. Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas pārbauda plāna atbilstību šo noteikumu 60. punktam un apstiprina to. Ja Vides investīciju fonds konstatē, ka plāns neatbilst šo noteikumu 60. punktam, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas rakstiski informē finansējuma saņēmēju, un finansējuma saņēmējs 20 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas novērš konstatētos trūkumus. Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz plānu vai nenovērš minētos trūkumus, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Ja plāns atbilst šo noteikumu 60. punktam, finansējuma saņēmējs īsteno plānu saskaņā ar šo noteikumu 62. punktu.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 452 redakcijā)

62. Finansējuma saņēmējs plānu īsteno par saviem līdzekļiem ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. decembrim no dienas, kad plānu ir apstiprinājis Vides investīciju fonds. Monitoringa periodā neieskaita laiku, kurā finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 60.2. apakšpunktā minētie papildu pasākumi. Monitoringa periodā ieskaita laiku, kurā finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 60.1. apakšpunktā minētie pasākumi, ja tādā veidā tiek sasniegts projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā. Pēc plāna īstenošanas finansējuma saņēmējs monitoringu nodrošina attiecībā uz esošajām projekta ietvaros īstenotajām aktivitātēm un plānā īstenotajiem pasākumiem.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 452 redakcijā)

63. Ja Vides investīciju fonds pēc monitoringa perioda pēdējā monitoringa gada monitoringa pārskata saņemšanas konstatē, ka projekta līgumā un projekta iesniegumā noteiktais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa perioda monitoringa gadu vidējo oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu saskaņā ar šo noteikumu 64. punktu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Atbildīgā iestāde, ievērojot šo noteikumu 64. un 65. punktu, pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 452 redakcijā)

64. Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai oglekļa dioksīda emisijas neatbilstībai nosaka:

64.1. izmantojot šādu formulu:

KPFI_n.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

CO_{2_Līgums} – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas;

CO_{2_1.gads}; CO_{2_2.gads}; CO_{2_3.gads}; CO_{2_4.gads}; CO_{2_n.gads} – piecu gadu monitoringa periodā katrā monitoringa gadā sasniegtais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums, tonnas (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

n – gadu skaits;

KPFI – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro;

ECB_likme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme;

64.2. ja monitoringa periods tiek pagarināts un ir ilgāks par pieciem gadiem, izmantojot šādu formulu:

KPFI _n.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

CO_{2_Līgums} – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas;

CO_{2_max1}; CO_{2_max2}; CO_{2_max3}; CO_{2_max4}; CO_{2_max5} – no kopējā monitoringa perioda pieci monitoringa gadi, kuros ir lielākais sasniegtais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

KPFI – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro;

ECB_likme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 452 redakcijā)

65. Atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finansējuma atgūšanu atbilstoši konstatētajai oglekļa dioksīda emisijas neatbilstībai, ņem vērā oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma apjomu no papildu pasākumiem, kas veikti pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, un finansējuma saņēmēja sniegto pamatoto informāciju par oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu, ja ir radušies iepriekš neparedzami vai no finansējuma saņēmēja neatkarīgi ārēji apstākļi, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 452 redakcijā)

66. Finansējuma saņēmējam, kura projekta monitoringa periods vai pēdējais monitoringa gads ir beidzies un projekta līgumā un projekta iesniegumā noteiktais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā monitoringa periodā nav sasniegts, ir tiesības lūgt Vides investīciju fondu pagarināt šo noteikumu 54. punktā minēto monitoringa periodu, bet ne ilgāk kā par trim gadiem, iesniegt plānu un veikt projekta monitoringu par attiecīgi pagarināto periodu atbilstoši šajā nodaļā minētajām prasībām. Atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds izdara projekta līgumā attiecīgus grozījumus. Ja projekta monitoringa periodu pagarina, šo noteikumu 54. punktā minētās prasības izpilda par attiecīgi pagarināto projekta monitoringa periodu.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 452 redakcijā)