Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.521
Rīgā 2010.gada 8.jūnijā (prot. Nr.30 49.§) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" nolikums
Izdoti saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas
dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos" 10. panta trešās daļas 1. un 2. punktu (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 455 redakcijā) 1. Noteikumi nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" (turpmāk – konkurss) nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 455 redakcijā) 2. Konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, uzlabojot komersantu ražošanas (arī pakalpojumu sniegšanas) ēku, ražošanas tehnoloģisko iekārtu (atbilstoši definīcijai, kas noteikta normatīvajos aktos, kas reglamentē uzņēmumu ienākuma nodokli) un ražošanas tehnoloģiju energoefektivitāti. 3. Par konkursa īstenošanu atbildīgā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). Projektu īstenošanas uzraudzību veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds). (Grozīts ar MK 22.03.2011. noteikumiem Nr.222) 4. Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 11 561 178,28 euro. Finansējumu veido finanšu instruments. (Grozīts ar MK 30.11.2010. noteikumiem Nr.1093; MK 22.03.2011. noteikumiem Nr.222; MK 26.11.2013. noteikumiem Nr.1352) 4.1 Finanšu instrumenta finansējumu, kas radies, ja projekta iesniedzējs zaudējis tiesības slēgt projekta līgumu un nav nākamā projekta iesniedzēja, kura iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu, vai ja konkursa īstenošanas laikā tiek izbeigts ar finansējuma saņēmēju noslēgts projekta līgums, vai arī ja projekta ieviešanas laikā, grozot ar finansējuma saņēmēju noslēgtu projekta līgumu, tiek samazināta šā projekta līguma ietvaros pieejamā finanšu instrumenta finansējuma summa, vai arī ja pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas un gala maksājuma pārskaitīšanas tiek konstatēts, ka finansējuma saņēmējs nav izmantojis visu projekta ietvaros pieejamo finanšu instrumenta finansējumu, pievieno Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā" ietvaros pieejamajam finanšu instrumenta finansējumam. (MK 14.08.2012. noteikumu Nr.553 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.05.2013. noteikumiem Nr.253) 5. Finansējumu konkursa ietvaros sniedz saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 800/2008) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008.gada 9.augusts, Nr. L214/3). 6. Īstenojot projektu, jāpanāk atbilstība šādam kritērijam – oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (turpmāk – efektivitātes rādītājs), kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu, nav mazāks par 0,49 kgCO2/euro gadā. Oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam. (Grozīts ar MK 26.11.2013. noteikumiem Nr.1352) 7. Finansējumu konkursa ietvaros piešķir, ja ievērotas Komisijas regulas Nr. 800/2008 8.pantā noteiktās prasības. 8. Konkursa ietvaros apstiprinātajos projektos paredzētās aktivitātes īsteno līdz 2011.gada 1.decembrim. 9. Ja projekta iesnieguma iesniedzējs (turpmāk – projekta iesniedzējs), kurš noslēdzis līgumu ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu par projekta īstenošanu (turpmāk – finansējuma saņēmējs), konstatē, ka projektā paredzētās aktivitātes nav iespējams veikt līdz 2011.gada 1.decembrim, finansējuma saņēmējs ne vēlāk kā līdz 2011.gada 1.novembrim var pieprasīt atbildīgajai iestādei projekta līguma pagarinājumu. Šādā gadījumā finansējuma saņēmējs iesniedz atbildīgajā iestādē iesniegumu, norādot apstākļus, kas kavē līguma īstenošanu. Ja atbildīgā iestāde iesniegumā minētos apstākļus atzīst par pamatotiem, finansējuma saņēmējs, atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds noslēdz rakstisku vienošanos par grozījumiem līgumā, paredzot projekta līguma pagarinājumu, bet ne ilgāk kā par gadu. Grozījumus par projekta līguma pagarinājumu drīkst izdarīt vienu reizi. 10. Lai nodrošinātu kvalitatīvu projekta ieviešanu un tā rezultātu atbilstību iespējami lielākam oglekļa dioksīda emisiju samazinājumam, projekta iesniedzējs ievēro "zaļā iepirkuma" principus, nosakot projektētāju un būvuzņēmēju atlases kritērijus atbilstoši šo noteikumu 2. un 3.pielikumam. 11. Finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas līgumu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu īstenošanas pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli veic Ministru kabineta 2009.gada 25.jūnija noteikumos Nr.644 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtība" noteiktajā kārtībā. 13. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja: 13.1. projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēts komersants; 13.2. projekta iesniedzējs atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta definīcijai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.pielikumam vai lielā komersanta kategorijai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 2.panta 8.punktam; 13.3. projekta iesniedzējs veicis komercdarbību vismaz piecus gadus un vismaz trīs gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas veicis komercdarbību ražošanas ēkās, par kurām ir iesniegts projekta iesniegums; 13.4. projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība ietver saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodus 10–33, 52.1 vai 52.29; 13.5. projekta iesniegums atbildīgajā iestādē ir iesniegts noteiktajā termiņā un to ir parakstījusi atbildīgā amatpersona; 13.6. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā un tā pielikumos ir sniedzis patiesu informāciju; 13.7. projekta iesniedzējs līdz projekta iesniegšanas dienai ir saņēmis visas vides aizsardzības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās atļaujas un dokumentus vai arī apliecina, ka tādus saņems līdz līguma noslēgšanas dienai; 13.8. projekta iesniedzējs par finanšu instrumenta finansētajām attiecināmajām izmaksām nav saņēmis vai nepretendē saņemt līdzfinansējumu citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem; 13.9. projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā nav centies iegūt savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju vai ietekmēt projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, atbildīgo iestādi vai citas konkursa vērtēšanā iesaistītās amatpersonas un ekspertus; 13.10. projekta iesniegums iesniegts par ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām, kas ekspluatācijā bijušas ne mazāk par trim gadiem. 14. Uz finansējumu projekta īstenošanai nevar pretendēt, ja: 14.1. projekta iesniedzējs plāno īstenot atbalstāmās aktivitātes iekārtā, kas piedalās Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu"; 14.2. projekta iesniedzējs ir nonācis finansiālās grūtībās: 14.2.1. ar tiesas lēmumu ir pasludināts par maksātnespējīgu, tajā skaitā atrodas sanācijas, tiesiskās aizsardzības procesā, tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai saskaņā ar komercreģistrā pieejamo informāciju tas atrodas likvidācijas procesā; 14.2.2. zaudējis vairāk par pusi no pamatkapitāla un vairāk nekā ceturtdaļa no šiem pamatkapitāla zaudējumiem ir radušies pēdējo 12 mēnešu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas. Šo nosacījumu nepiemēro sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem, kas ir reģistrēti mazāk nekā pirms trijiem gadiem kopš projekta iesnieguma iesniegšanas dienas; 14.3. projekta iesniedzējs plāno īstenot projektu kādā no neatbalstāmajām nozarēm atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 3.punktam; 14.4. projekta iesniedzējs ir nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādnieks; 14.5. projekta iesniedzējs ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīts par vainīgu attiecīgo nozari regulējošo normatīvo aktu pārkāpumā vai vides aizsardzības, konkurences vai darba tiesību pārkāpumā; 14.6. projekta iesniedzēja interesēs fiziska persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi; 14.7. pret projekta iesniedzēju vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas vai valsts atbalsta programmu apsaimniekotāju lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu; 14.8. projekta iesniedzējs nav ievērojis šo noteikumu nosacījumus. 15. Ja kāda no nozarēm, kurā darbojas projekta iesniedzējs, ir neatbalstāma atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 3.punktam un projekta iesniedzējs pretendē uz projekta īstenošanu atbalstāmajā nozarē, projekta iesniedzējs nodrošina atbalstāmās nozares projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citu projekta iesniedzēja darbības nozaru finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas. 16. Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz: 16.1. 55 % – sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem; 16.2. 45 % – lielajiem komersantiem 17. Finanšu instrumenta atbalsta intensitāte šo noteikumu 23.3.apakšpunktā norādītajai aktivitātei nepārsniedz 50 % no aktivitātes attiecināmajām izmaksām. 18. Vienam projekta iesniedzējam pieejamais maksimālais finanšu instrumenta finansējums ir 711 435,91 euro. (Grozīts ar MK 26.11.2013. noteikumiem Nr.1352) 19. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais minimālais finanšu instrumenta finansējums ir 28 457,44 euro. (Grozīts ar MK 26.11.2013. noteikumiem Nr.1352) 20. Konkursa ietvaros uz finansējumu var pretendēt projekti, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot ražošanas ēkās, kas ir projekta iesniedzēja īpašumā, nodotas projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā vai arī projekta iesniedzējs ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums, valdījuma vai lietojuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā ar termiņu vismaz līdz 2016.gada 31.decembrim. 21. Konkursa ietvaros uz finansējumu var pretendēt projekti, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot tieši ar ražošanas vai uzglabāšanas procesu saistītās ēkās, kuras saskaņā ar Būvju klasifikatoru (CC) tiek klasificētas kā rūpnieciskās ražošanas ēkas (kods 1251 un 1252), kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas (kods 123) (turpmāk – ēkas) un kurās pēdējos trijos gados ir veikta saimnieciskā darbība, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodiem 10–33, 52.1 vai 52.29. 22. Konkursa ietvaros uz finansējumu var pretendēt projekti, kuros pieprasītais atbalsta apjoms nepārsniedz šo noteikumu 18.punktā minēto summu un nav mazāks par šo noteikumu 19.punktā minēto summu. 23. Konkursa ietvaros ir atbalstāmas šādas projekta aktivitātes: 23.1. papildu ieguldījumu veikšana vides aizsardzībā, kas ļauj komersantam ietaupīt enerģiju: 23.1.1. ēku energoefektivitāti paaugstinoši rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas darbi; 23.1.2. energoefektivitāti paaugstinoši papildu ieguldījumi esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās, kuras tieši nodrošina ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesu ēkās; 23.1.3. energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana; 23.1.4. ēkas norobežojošo konstrukciju kvalitātes kontroles pārbaudes, kuras veiktas atbilstoši attiecīgo kontroles metodi regulējošiem normatīvajiem aktiem; 23.2. papildu ieguldījumu veikšana atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 23.2.1. papildu ieguldījumi pārejai no siltumapgādes sistēmām ražošanas ēkās, kas izmanto fosilo kurināmo enerģiju, uz siltumenerģijas ražošanu no šādiem atjaunojamiem resursiem un siltuma ražošanas tehnoloģijām (izņemot iekārtas, kuras ietilpst koģenerācijas elektrostacijās vai nodrošina koģenerācijas elektrostaciju darbību): 23.2.1.1. biomasa – apkures katli, kuros izmanto biomasu; 23.2.1.2. biogāze – apkures katli, kuros izmanto biogāzi; 23.2.1.3. saules enerģija – saules kolektori; 23.2.1.4. energoefektīvi energoavoti ar siltumsūkņiem, kuru transformācijas koeficients lielāks par 4,0; 23.2.2. tiek atbalstītas tādu iekārtu iegādes, uzstādīšanas un pieslēgšanas izmaksas, kuru kopējā uzstādītā siltuma jauda nepārsniedz 3 MW; 23.2.3. mainot siltumapgādes avotus, uzstādāmo atjaunojamo enerģijas avotu kopējā siltuma jauda nedrīkst pārsniegt esošo nomaināmo fosilās enerģijas avotu kopējo siltuma jaudu vai arī jaudu, kādu projekta iesniedzējs ir iepircis no siltumenerģijas piegādātāja, kurš izmanto fosilo kurināmo; 23.2.4. apkures sistēmas maiņa ir atbalstāma ēkās, kurās atrodas apkures sistēma, kas izmanto fosilo kurināmo enerģiju, apkures sistēma ir iebūvēta ēkas konstrukcijās un ēka nodota ekspluatācijā vismaz piecus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas; 23.3. konsultācijas sīkiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem energoaudita, tehniskās apsekošanas atzinuma, būvprojekta un tehniskās dokumentācijas, tehnoloģisko iekārtu specifikāciju un tāmes, kā arī izmaksu aprēķina sagatavošanai. Izmaksu aprēķinā salīdzinātas jaunas fosilā kurināmā apkures sistēmas izveidošanas izmaksas bez atbalsta vides jomā un izmaksas, kas rodas, pārejot uz apkures sistēmu no atjaunojamās enerģijas. 24. Konkursa ietvaros izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja tās tieši saistītas ar papildu ieguldījumiem energoefektivitātes palielināšanai, papildu ieguldījumiem pārejai uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kā arī: 24.1. atbilst šo noteikumu 4.pielikumā minētajām izmaksām; 24.2. ir nepieciešamas projekta ieviešanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un projekta līgumā; 24.3. ir radušās pēc konkursa izsludināšanas, bet ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, izņemot šo noteikumu 23.3.apakšpunktā minētās konsultāciju izmaksas; 24.4. ir veiktas, ievērojot finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes, "zaļā iepirkuma" principus atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma 2.5.apakšpunktam; 24.5. ir veiktas, ievērojot kultūras pieminekļu aizsardzības prasības, ja attiecināms; 24.6. ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām, ir pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai dokumentu oriģinālu atvasinājumiem, kuri izgatavoti atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām; 24.7. ir norādītas projekta starpposma vai noslēguma pārskatā, pievienojot izdevumus attaisnojošu dokumentu kopijas; 24.8. ir iekļautas finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi, kuri: 24.8.1. vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas paliek finansējuma saņēmēja īpašumā vai atrodas finansējuma saņēmēja nomā, kur nomas līgumā nodalīti kā atsevišķas vienības; 24.8.2. paliek reģionā, kurš saņēmis atbalstu; 24.8.3. tiek izmantoti projekta iesniegumā norādītajiem mērķiem. 25. Šo noteikumu 24.punktā noteiktās izmaksas ir attiecināmas, ja to izmantošana palīdz sasniegt augstāku energotaupības līmeni, kāds ir noteikts Eiropas Savienības standartos atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 21.panta 3.punktam, un veicina atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 23.panta 3.punkta nosacījumiem. 26. Šo noteikumu 23.1.apakšpunktā minētajās aktivitātēs par attiecināmām izmaksām uzskata tikai iesniedzēja papildu izmaksas atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 21.panta 3.punktam. Šo noteikumu 23.2.apakšpunktā minētajās aktivitātēs par attiecināmām izmaksām uzskata tikai projekta iesniedzēja papildu izmaksas atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 23.panta 3.punkta nosacījumiem. 27. Šo noteikumu 23.2.apakšpunktā minēto aktivitāšu attiecināmo izmaksu aprēķinos jāņem vērā atjaunojamo energoresursu izmantojošo tehnoloģiju maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas, kas nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 5.pielikumā minētos rādītājus. 28. Šo noteikumu 23.3.apakšpunktā minēto aktivitāšu izmaksas atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 26.punkta 3.punkta nosacījumiem. 29. Attiecināmajām izmaksām ir noteikti šādi papildu izmaksu ierobežojumi: 29.1. šo noteikumu 4.pielikuma I sadaļas 1. un 2.punktā minēto izmaksu un II sadaļas 3.punktā minēto izmaksu summa nedrīkst pārsniegt 5 % no projekta attiecināmajām izmaksām; 29.2. neparedzētās izmaksas, kas radušās būvdarbu gaitā un atbilst šo noteikumu 23.1.apakšpunktā un 24.punktā minētajiem nosacījumiem, var iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās, izdarot grozījumus projekta līgumā. Neparedzētās izmaksas nedrīkst pārsniegt 5 % no projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām būvdarbu izmaksām. 30. Attiecināmo izmaksu aprēķinu, kas attiecas uz šo noteikumu 23.1.apakšpunktā minētajām aktivitātēm, pareizību un atbilstību Komisijas regulas Nr. 800/2008 21.pantam apliecina zvērināts revidents. 32. Konkursa ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas: 32.1. izmaksas, kas neatbilst šo noteikumu 24. un 25.punktā minētajām izmaksām; 32.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 29.punktā noteiktos izmaksu ierobežojumus; 32.3. izmaksas, kas saistītas ar pāreju uz zemes siltumsūkņa apkuri, ja siltumsūkņa transformācijas koeficients nepārsniedz vērtību 4,0; 32.4. izmaksas, kas radušās pirms konkursa izsludināšanas vai arī pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, izņemot šo noteikumu 23.3.apakšpunktā minētās konsultāciju izmaksas; 32.5. sadzīves elektroiekārtu nomaiņas vai remonta izmaksas (piemēram, veļas mašīnu, televizoru vai ledusskapju iegāde vai remonts); 32.6. izmaksas, kas nav saistītas ar energoefektivitātes pasākumiem, kuri norādīti energoaudita pārskatā, tehniskās apsekošanas atzinumā, būvprojektā vai ražošanas tehnoloģisko iekārtu specifikācijā; 32.7. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi. 33. Projekta iesniegumā izmaksu aprēķinā neiekļauj šādas izmaksas: 33.1. projekta iesniedzēja kārtējie uzturēšanas izdevumi; 33.2. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas; 33.3. līzinga un nomas darījumu izmaksas; 33.4. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu un citi tiešie finansiālie izdevumi; 33.5. izmaksas, kas saistītas ar projekta sagatavošanu, tai skaitā konsultāciju pakalpojumi un citi pakalpojumi, izņemot šo noteikumu 2.pielikumā minētās izmaksas; 33.6. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas; 33.7. jebkādu veidu pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas; 33.8. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu iegādi, nomu vai remontu, kuras paredzētas personu pārvadāšanai vai kuras izmanto iekraušanai, izkraušanai, pārkraušanai vai pārvadāšanai; 33.9. lietotu preču un iekārtu iegādes izmaksas. 34. Konkursu izsludina 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās par visu šo noteikumu 4.punktā minēto finansējumu. 35. Konkursa sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku), vietu (atbildīgās iestādes adresi) un elektroniskā pasta adresi. 36. Atbildīgā iestāde izsludina konkursu, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī sludinājumu un ar šo dokumentu saistītos normatīvos dokumentus un to pielikumus atbildīgās iestādes interneta vietnē (www.vidm.gov.lv) un Vides investīciju fonda interneta vietnē (www.lvif.gov.lv). (Grozīts ar MK 26.11.2013. noteikumiem Nr.1352) 37. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir divi kalendāra mēneši no konkursa izsludināšanas dienas. Projektu iesniegumus iesniedz ne agrāk kā 30 dienas pēc konkursa izsludināšanas dienas. Atbildīgā iestāde var pagarināt projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu uz laiku līdz vienam mēnesim, publicējot sludinājumu par projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu atbildīgās iestādes interneta vietnē (www.vidm.gov.lv) un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". (Grozīts ar MK 26.11.2013. noteikumiem Nr.1352) 38. Atbildīgā iestāde līdz konkursa izsludināšanai izstrādā vadlīnijas projektu iesniegumu sagatavošanai, kā arī projekta līguma paraugu un publicē atbildīgās iestādes interneta vietnē (www.vidm.gov.lv). 39. Projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt vienu projekta iesniegumu par vienu ēku, tai skaitā vienā ēkā esošām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām. 40. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz atbildīgajā iestādē. Projekta iesniegumā ietver: 40.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (2.pielikums); 40.2. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku un ražošanas tehnoloģisko iekārtu energoefektivitāti sertificēta energoauditora veiktu energoaudita pārskatu (6.pielikums); 40.3. tehniskās apsekošanas atzinumu atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem; 40.4. tehniskā projekta kopiju vai vienkāršotās renovācijas tehnisko dokumentāciju (ja tehniskais projekts vai vienkāršotās renovācijas tehniskā dokumentācija ir sagatavota līdz projekta iesnieguma iesniegšanai), ja attiecināms; 40.5. sertificēta arhitekta vai sertificēta būvinženiera paskaidrojuma rakstu (7.pielikums), ja attiecināms; 40.6. būvniecības izmaksu tāmi un ražošanas tehnoloģisko iekārtu specifikāciju ar tāmi; 40.7. izmaksu aprēķinu, kurā veikts salīdzinājums starp jaunās fosilā kurināmā apkures sistēmas izveidošanas izmaksām, nesaņemot atbalstu vides jomā, un izmaksām, kas rodas, pārejot uz apkures sistēmu no atjaunojamās enerģijas, ja attiecināms; 40.8. zvērināta revidenta atzinumu par projekta iesniegumā norādīto attiecināmo izmaksu aprēķina pareizību un atbilstību Komisijas regulas Nr. 800/2008 21.pantam, nosakot attiecināmo izmaksu apjomu energoefektivitātes pasākumiem; 40.9. Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes (turpmāk – kredītiestāde) garantijas vēstuli, kas izsniegta par labu atbildīgajai iestādei atbilstoši šo noteikumu 49.punktam; 40.10. papildus iesniedzamos dokumentus: 40.10.1. paziņojuma kopiju par šo noteikumu 41.punktā norādītās iepirkuma procedūras rezultātiem, ja iepirkums veikts līdz projekta iesnieguma iesniegšanai; 40.10.2. projekta iesniedzēja informāciju par projektam nepieciešamā līdzfinansējuma nodrošināšanu, norādot kredītiestādi, kurā kredīts pieprasīts. Ja projekta līdzfinansējumu nodrošina juridiska vai fiziska persona, kura nav kredītiestāde, projekta iesniedzējs iesniedz dokumentus, kas pierāda, ka līdzfinansētāja rīcībā ir projekta līdzfinansēšanai nepieciešamais finanšu līdzekļu daudzums. Projekta iesniedzējs līdz līguma par finansējuma piešķiršanu parakstīšanas dienai iesniedz atbildīgajā iestādē finansētāja lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu; 40.10.3. projekta iesniedzēja lēmuma izrakstu par projekta īstenošanu, kurā norādītas projekta kopējās attiecināmās izmaksas un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjoms; 40.10.4. deklarāciju par komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai, kas aizpildīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai, ja attiecināms; 40.10.5. pilnvaru par projekta iesniedzēja pilnvarotās personas paraksta tiesībām, ja attiecināms. 41. Iepirkumus, kas nepieciešami projekta sagatavošanai un īstenošanai, projekta iesniedzējs vai finansējuma saņēmējs veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem un atbilstoši "zaļā iepirkuma" principiem. 42. Projekta iesniegumu var iesniegt papīra formā vai elektroniska dokumenta formā. Projekta iesniegumu papīra formā var iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu (oriģinālu), pievienojot identiski aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā formā elektronisko datu nesējā. Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta formā nosūta pa elektronisko pastu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu. 43. Atbildīgā iestāde projekta iesnieguma iesniegšanas laiku nosaka saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 43.1. ja projekta iesniegumu sūta pa pastu, par tā iesniegšanas laiku uzskata pasta zīmogā norādīto nosūtīšanas datumu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad sūtījums nodots pastā; 43.2. ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi, par tā iesniegšanas laiku uzskata atbildīgās iestādes spiedogā norādīto projekta iesnieguma saņemšanas datumu; 43.3. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā, par tā iesniegšanas brīdi uzskata laiku, kad projekta iesniegums ir nosūtīts pa elektronisko pastu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad projekta iesniegums ir nosūtīts. Ja atbildīgā iestāde apgalvo, ka projekta iesniegums nav saņemts, tai minētais apgalvojums jāpamato. 44. Projekta iesniedzējs, gatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus: 44.1. projekta iesniegumu sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām; 44.2. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā, izņemot projekta iesnieguma veidlapas 2.2.2.apakšpunktu; 44.3. papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja tas nav iespējams, tiem pievieno dokumentu tulkojumus latviešu valodā, kas apliecināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 44.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmantotā naudas vienība ir euro, finanšu instrumenta finansējumu un attiecināmo izmaksu kopsummu norāda euro, noapaļojot līdz diviem cipariem aiz komata; 44.5. projekta iesniegumu aizpilda bez neatrunātiem svītrojumiem, dzēsumiem, aizkrāsojumiem, labojumiem un papildinājumiem; 44.6. projekta iesniegumam pievieno papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus vai kopijas, uz kurām ir projekta iesniedzēja apliecinājums par kopijas atbilstību oriģinālam; 44.7. projekta iesniegumu paraksta projekta iesniedzēja amatpersona ar paraksta tiesībām; 44.8. ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā: 44.8.1. projekta iesnieguma veidlapa ir identiska ar projekta iesniegumam pievienoto projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā formā; 44.8.2. projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā formā izstrādā DOC, DOCX, XLS, XLSX vai PDF datņu formātā; 44.8.3. projekta iesnieguma oriģināleksemplārs ir cauršūts (caurauklots), un visas tā lapas ir numurētas; 44.9. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā: 44.9.1. projekta iesniegumu noformē atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām; 44.9.2. projekta iesniegumu izstrādā šādā datņu formātā: iesnieguma veidlapu – DOC vai DOCX formātā; energoaudita pārskatu un tehniskās apsekošanas atzinumu – DOC, DOCX, PDF vai JPG formātā, rasējumus – PDF formātā, tāmi un laika grafiku – XLS vai XLSX formātā; 44.9.3. projekta iesniegumu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus paraksta katru atsevišķi ar autora drošu elektronisko parakstu un apliecina ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu pieņemšanas termiņa beigām. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tos apliecina ar projekta iesniedzēja drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu pirms projektu iesniegumu pieņemšanas termiņa beigām. (Grozīts ar MK 26.11.2013. noteikumiem Nr.1352) 45. Projekta iesniedzējs aizpildīto projekta iesnieguma veidlapu un šo noteikumu 40.punktā minētos dokumentus iesniedz divos eksemplāros (oriģinālu un projekta iesniedzēja apliecinātu kopiju), pievienojot projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā formā. 46. Ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā, to noteiktajā termiņā, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, nosūta uz atbildīgās iestādes elektroniskā pasta adresi, kas norādīta konkursa sludinājumā. 47. Nosūtot projekta iesniegumu pa pastu vai iesniedzot personīgi, to ievieto aizzīmogotā iepakojumā ar norādēm "Konkursam "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās"" un "Neatvērt pirms projektu vērtēšanas uzsākšanas". 48. Atbildīgā iestāde reģistrē projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un septiņu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz personīgi, projekta iesnieguma identifikācijas numuru piešķir un paziņo projekta iesniedzējam uzreiz. 49. Projekta iesniedzējs iesniedz atbildīgajai iestādei Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes vēstuli par konkursa nodrošinājuma summas izmaksas garantēšanu (turpmāk – garantijas vēstule). 51. Garantijas vēstulē norādītais garantijas termiņš ir vismaz pieci mēneši no projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas. 52. Garantijas vēstulē norādītais garantijas termiņš pirms šo noteikumu 51.punktā noteiktā termiņa izbeidzas šādos gadījumos: 52.1. ja atbildīgā iestāde pēc projekta iesnieguma vērtēšanas ir pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu; 52.2. ja atbildīgā iestāde pēc projekta iesnieguma vērtēšanas ir pieņēmusi lēmumu apstiprināt projektu, uzaicinājusi projekta iesniedzēju noslēgt projekta īstenošanas līgumu un projekta iesniedzējs noteiktajā termiņā ir parakstījis līgumu. 53. Garantijas vēstulē norādīto summu izmaksā pēc pirmā atbildīgās iestādes pieprasījuma, kurā norādīts, ka atbildīgā iestāde ir pieņēmusi lēmumu apstiprināt projektu un uzaicinājusi projekta iesniedzēju noslēgt projekta īstenošanas līgumu, bet projekta iesniedzējs noteiktajā termiņā līgumu nav parakstījis. 54. Šo noteikumu 53.punktā noteiktajā kārtībā iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos. 55. Projektu iesniegumus vērtē projektu iesniegumu vērtēšanas komisija (turpmāk – vērtēšanas komisija). Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina ar atbildīgās iestādes rīkojumu. 56. Vērtēšanas komisijā iekļauti trīs atbildīgās iestādes pārstāvji, pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras. Vērtēšanas komisiju vada atbildīgās iestādes pārstāvis. 57. Projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanu veic atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumā minētajiem vērtēšanas kritērijiem. Atbilstību vērtēšanas kritērijiem vērtē ar "Jā", "Nē" vai "NA" ("Jā" – atbilst, "Nē" – neatbilst, "NA" – nav attiecināms). Atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumam vērtēšanas kritēriji var būt precizējami ("P") vai neprecizējami ("N"). 58. Ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem šo noteikumu 8.pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde rakstiski piedāvā projekta iesniedzējam sniegt papildu informāciju un atbilstoši precizēt projekta iesniegumu. Termiņš projekta iesnieguma precizēšanai ir piecas darbdienas no atbildīgās iestādes atzinuma par projekta iesnieguma atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem saņemšanas dienas. 59. Ja projekta iesniedzējs šo noteikumu 58.punktā noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, projekta iesniegumu atbilstoši administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē atkārtoti, nosakot, vai projekta iesniegums atbilst noteiktajām prasībām un ir virzāms kvalitātes vērtēšanas kritēriju vērtēšanai. 60. Ja projekta iesniedzējs šo noteikumu 58.punktā noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai arī pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst vienam vai vairākiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma neatbilstību administratīvās atbilstības vērtēšanas kritērijiem un projekta iesniegumu tālāk nevērtē. 61. Projekta iesnieguma kvalitātes vērtēšanu veic atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Maksimālais vienam projektam piešķiramais punktu skaits ir 160 punktu. 62. Vērtēšanas komisija, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, pārbauda projekta iesniegumā (2.pielikuma 2.8.apakšpunkts) norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai tehniskajai dokumentācijai. 63. Ja projekta iesnieguma vērtēšanas procesā tiek konstatētas aritmētiskas kļūdas, atbildīgā iestāde rakstiski piedāvā projekta iesniedzējam precizēt plānotās projekta aktivitātes, kā arī atbilstoši precizēt projekta iesniegumu un tā pielikumus. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 10 darbdienas no atbildīgās iestādes pieprasījuma saņemšanas dienas. 64. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā vai tā pielikumos ir sniedzis nepatiesu informāciju, kas ietekmē projekta iesnieguma novērtējumu atbilstoši vērtēšanas kritērijiem, atbildīgajai iestādei ir tiesības pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu. 65. Pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem (3.pielikums) vērtēšanas komisija tos sarindo dilstošā secībā atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijos iegūtajam punktu skaitam. 66. Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dod projekta iesniegumam ar augstāku sagaidāmo CO2 izmešu samazinājuma efektivitātes rādītāju saskaņā ar kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. 67. Atbildīgā iestāde lemj par projekta iesnieguma apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 67.1. projekta iesniegums atbilst visiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem; 67.2. projekta iesniegums ir saņēmis vismaz piecus punktus, vērtējot atbilstību šo noteikumu 3.pielikuma 3.punktā minētajiem kritērijiem; 67.3. projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 65. un 66.punktā minētajā secībā ir pieejams finansējums; 67.4. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir apliecinājis, ka ēkai, par kuru iesniegts projekta iesniegums, vismaz piecus gadus pēc projekta ieviešanas netiks mainīts lietošanas veids vai tā netiks demontēta. 68. Projektu iesniegumu vērtēšanas termiņš ir divi kalendāra mēneši no projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas. Vērtēšanas komisijai ir tiesības termiņu pagarināt, bet ne vairāk kā par vienu kalendāra mēnesi. 69. Atbildīgā iestāde 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu nosūta projekta iesniedzējam attiecīgo lēmumu. Ja projekta iesniegums ir apstiprināts, projekta iesniedzēju uzaicina noslēgt projekta līgumu. 70. Projekta iesniedzējs 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts atbildīgās iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noslēdz ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu projekta līgumu. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu minētajā laikā, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt minēto līgumu. 71. Ja šo noteikumu 70.punktā minēto iemeslu dēļ projekta līgums ar projekta iesniedzēju netiek noslēgts, atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds slēdz projekta līgumu ar to projekta iesniedzēju, kura iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. 72. Lai nodrošinātu projekta iesniegumā norādīto sasniedzamo rādītāju izpildi, finansējuma saņēmējs: 72.1. pēc projekta līguma noslēgšanas slēdz līgumu ar projektētāju, kas atbilstoši šo noteikumu 41.punktam izvēlēts iepirkumā par projekta ieviešanas tehniskās dokumentācijas izstrādi; 72.2. iesniedz projekta ieviešanas tehnisko dokumentāciju Vides investīciju fondā projektā sasniedzamo rādītāju pārbaudei. 73. Ja projekta ieviešanas tehniskās dokumentācijas vērtēšanas procesā tiek konstatēta neatbilstība (zemāks faktiskais vērtējums kritēriju tabulā) starp projekta iesnieguma un projekta ieviešanas kvalitatīvajiem rādītājiem, Vides investīciju fonds rakstiski piedāvā projekta iesniedzējam precizēt tehnisko dokumentāciju un tajā plānotos energoefektivitātes pasākumus vai izslēgt attiecīgajās ēkās plānotās projekta aktivitātes no attiecināmajām izmaksām un atbilstoši precizēt projekta iesniegumu. Termiņš projekta iesnieguma precizēšanai ir 10 darbdienas no Vides investīciju fonda pieprasījuma saņemšanas dienas. 74. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, finansējuma saņēmējs: 74.1. norīko par publicitātes pasākumiem atbildīgo darbinieku un informē par to Vides investīciju fondu; 74.2. pēc darbu pabeigšanas rīko vismaz vienu sabiedrības informēšanas pasākumu ražošanas ēkā; 74.3. informāciju par plānotajiem un īstenotajiem publicitātes pasākumiem, projekta īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto vides kvalitātes uzlabojumu ne retāk kā reizi ceturksnī projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc projekta īstenošanas reizi gadā ievieto finanšu saņēmēja interneta vietnes pirmajā lapā; 74.4. pēc projekta īstenošanas sagatavo un publiski pieejamā telpā piecus gadus pēc projekta īstenošanas izvieto vizuālo informāciju, kurā uzskatāmi parādīti projekta rezultāti, kā arī izvieto ēkas energosertifikātu pēc rekonstrukcijas; 74.5. pie katras ražošanas ēkas, kurā veiktas projekta aktivitātes, piestiprina informatīvu plāksni atbilstoši projekta līgumā noteiktajām prasībām. 75. Līguma darbības laikā par katru projekta īstenošanas triju mēnešu periodu finansējuma saņēmējs līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. 76. Mēneša laikā pēc projekta īstenošanas termiņa beigām finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā gala pārskatu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam par visu projekta īstenošanas periodu (turpmāk – noslēguma pārskats). 77. Piecus gadus pēc projekta īstenošanas termiņa beigām (turpmāk – monitoringa periods) finansējuma saņēmējs katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu un līdz nākamā gada 31. janvārim iesniedz Vides investīciju fondā projekta rezultātu monitoringa pārskatu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Monitoringa periods sākas nākamā mēneša pirmajā datumā pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas. Finansējuma saņēmējs iesniedz monitoringa pārskatu par monitoringa gadu, kas sākas kārtējā kalendāra gada 1. janvārī un ilgst līdz kārtējā kalendāra gada 31. decembrim. Finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu par nepilnu monitoringa gadu. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 455 redakcijā) 78. Vides investīciju fondam ir tiesības starpposma un noslēguma pārskata vērtēšanas laikā pieaicināt ekspertu, lai pārbaudītu, vai projekta izmaksu tāmē norādītās attiecināmās izmaksas ir samērīgas un ekonomiski pamatotas, veikt pārbaudes projekta ieviešanas vietā un izvērtēt projekta rezultātu monitoringa pārskatu. 79. Finansējuma saņēmējam ir pieejami šādi maksājumu veidi: 79.1. avansa maksājums līdz 15 % no projektam apstiprinātā finanšu instrumenta finansējuma summas, ja tiek ievērotas šo noteikumu 80.punktā noteiktās minimālās prasības; 79.2. viens vai vairāki starpposma maksājumi, kuru kopējā summa nav lielāka par 75 % no projektam apstiprinātā finanšu instrumenta finansējuma un katra atsevišķa starpposma maksājuma summa nav lielāka par 25 % no projektam apstiprinātā finanšu instrumenta finansējuma; 79.3. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposmu maksājumus, kuru kopējā summa nav lielāka par 90 % no projektam apstiprinātā finanšu instrumenta finansējuma, nepārsniedz projektam apstiprināto finanšu instrumenta finansējuma summu. 80. Finansējuma saņēmējs var saņemt avansa maksājumu, ja tas iesniedzis avansa maksājuma pieprasījumu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Lai saņemtu avansa maksājumu, finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā kredītiestādes avansa maksājuma garantijas vēstuli par pilnu avansa summu. 81. Starpposmu maksājumus finansējuma saņēmējs var saņemt ne biežāk kā reizi ceturksnī. Starpposma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma pārskatu par iepriekšējo ceturksni, kuru apstiprinājis Vides investīciju fonds, starpposma maksājuma pieprasījumu un pievienojis darbu izpildi un to apmaksu apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā. 82. Finansējuma saņēmējs var saņemt noslēguma maksājumu, ja tas iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu, kuru Vides investīciju fonds ir apstiprinājis, noslēguma maksājuma pieprasījumu un pievienojis darbu izpildi un to apmaksu apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā. 83. Maksājumus finansējuma saņēmējam veic atbildīgā iestāde, pamatojoties uz Vides investīciju fonda atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto maksājuma pieprasījumu un apliecinājumu par finansējuma saņēmēja pārskata apstiprināšanu. XII. Finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem
(Nodaļa MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 455 redakcijā) 84. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu, tai skaitā oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 455 redakcijā) 85. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par iepriekšējo monitoringa gadu (izņemot pēdējo monitoringa gadu) konstatē, ka projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc iesniegtā monitoringa pārskata saņemšanas aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – oglekļa dioksīda emisijas neatbilstība) par pilnu monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 455 redakcijā) 86. Finansējuma saņēmējs 40 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 85. punktā minētās informācijas saņemšanas par oglekļa dioksīda emisijas neatbilstības apmēru iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu oglekļa dioksīda emisijas neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu vai plānu šajos noteikumos minētajā termiņā, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 455 redakcijā) 87. Finansējuma saņēmējs plānā ietver: 87.1. nepieciešamos oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas organizatoriskos vai tehniskos pasākumus; 87.2. ja nepieciešams, – papildu energoefektivitātes pasākumus atbilstoši šo noteikumu 23. punktā minētajām atbalstāmajām aktivitātēm (turpmāk – papildu pasākumi), izņemot tos, kuru īstenošanai finansējuma saņēmējs ir saņēmis finanšu instrumenta finansējumu vai ir saņēmis vai plāno saņemt finansējumu jebkuru citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, tai skaitā no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Papildu pasākumus var īstenot ēkās un teritorijās, kas atbilst šo noteikumu 20. un 21. punktā minētajām prasībām, ja tās ir izpildītas projekta monitoringa periodā. Papildu pasākumus apstiprina neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā; 87.3. pamatotu informāciju par iepriekš neparedzamiem vai no finansējuma saņēmēja neatkarīgiem ārējiem apstākļiem, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 455 redakcijā) 88. Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas pārbauda plāna atbilstību šo noteikumu 87. punktam un apstiprina to. Ja Vides investīciju fonds konstatē, ka plāns neatbilst šo noteikumu 87. punktam, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas rakstiski informē finansējuma saņēmēju, un finansējuma saņēmējs 20 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas novērš konstatētos trūkumus. Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz plānu vai nenovērš minētos trūkumus, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Ja plāns atbilst šo noteikumu 87. punktam, finansējuma saņēmējs īsteno plānu saskaņā ar šo noteikumu 89. punktu. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 455 redakcijā) 89. Finansējuma saņēmējs plānu īsteno par saviem līdzekļiem ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. decembrim no dienas, kad plānu ir apstiprinājis Vides investīciju fonds. Monitoringa periodā neieskaita laiku, kurā finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 87.2. apakšpunktā minētie papildu pasākumi. Monitoringa periodā ieskaita laiku, kurā finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 87.1. apakšpunktā minētie pasākumi, ja tādā veidā tiek sasniegts projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā. Pēc plāna īstenošanas finansējuma saņēmējs monitoringu nodrošina attiecībā uz esošajām projekta ietvaros īstenotajām aktivitātēm un plānā īstenotajiem pasākumiem. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 455 redakcijā) 90. Ja Vides investīciju fonds pēc monitoringa perioda pēdējā monitoringa gada monitoringa pārskata saņemšanas konstatē, ka projekta līgumā un projekta iesniegumā noteiktais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa perioda monitoringa gadu vidējo oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu saskaņā ar šo noteikumu 91. punktu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Atbildīgā iestāde, ievērojot šo noteikumu 91. un 92. punktu, pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 455 redakcijā) 91. Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai oglekļa dioksīda emisijas neatbilstībai nosaka: 91.1. izmantojot šādu formulu:
KPFIn.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata); CO2_Līgums – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas; CO2_1.gads; CO2_2.gads; CO2_3.gads; CO2_4.gads; CO2_n.gads – piecu gadu monitoringa periodā katrā monitoringa gadā sasniegtais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums, tonnas (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata); n – gadu skaits; KPFI – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro; ECBlikme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme; 91.2. ja monitoringa periods tiek pagarināts un ir ilgāks par pieciem gadiem, izmantojot šādu formulu:
KPFIn.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata); CO2_Līgums – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas; CO2_max1; CO2_max2; CO2_max3; CO2_max4; CO2_max5 – no kopējā monitoringa perioda pieci monitoringa gadi, kuros ir lielākais sasniegtais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā; KPFI – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro; ECBlikme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 455 redakcijā) 92. Atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finansējuma atgūšanu atbilstoši konstatētajai oglekļa dioksīda emisijas neatbilstībai, ņem vērā oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma apjomu no papildu pasākumiem, kas veikti pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, un finansējuma saņēmēja sniegto pamatoto informāciju par oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu, ja ir radušies iepriekš neparedzami vai no finansējuma saņēmēja neatkarīgi ārēji apstākļi, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 455 redakcijā) 93. Finansējuma saņēmējam, kura projekta monitoringa periods vai pēdējais monitoringa gads ir beidzies un projekta līgumā un projekta iesniegumā noteiktais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā monitoringa periodā nav sasniegts, ir tiesības lūgt Vides investīciju fondu pagarināt šo noteikumu 77. punktā minēto monitoringa periodu, bet ne ilgāk kā par trim gadiem, iesniegt plānu un veikt projekta monitoringu par attiecīgi pagarināto periodu atbilstoši šajā nodaļā minētajām prasībām. Atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds izdara projekta līgumā attiecīgus grozījumus. Ja projekta monitoringa periodu pagarina, šo noteikumu 77. punktā minētās prasības izpilda par attiecīgi pagarināto projekta monitoringa periodu. (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 455 redakcijā) Ministru prezidents V.Dombrovskis
Vides ministrs R.Vējonis 1. Oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) ietaupījumu, kas panākts ražošanas ēkas siltumenerģijas patēriņa samazināšanas dēļ, nosaka atbilstoši CO2 emisijas faktoram – 0,264 t/MWh (turpmāk – vidējais emisijas faktors). 2. Vidējais emisijas faktors raksturo, cik daudz CO2 tiek emitēts atmosfērā, patērējot 1 MWh siltumenerģijas. Vidējais emisijas faktors ir aprēķināts atbilstoši kopējām emisijām Latvijā pārveidošanas sektorā (katlumājas un koģenerācijas stacijas), kas attiecinātas pret centralizētās siltumenerģijas gala patēriņu – vidējo vērtību laikposmā no 2000.gada līdz 2007.gadam –, koriģējot indikatora vērtību par koģenerācijas stacijās izmantoto kurināmā daudzumu, kas patērēts elektroenerģijas ražošanai, tas ir, neņemot vērā CO2 emisijas, kas radušās, ražojot elektroenerģiju. 3. Vidējo emisijas faktoru piemēro arī ēkām, kuras apkurina, izmantojot biomasu (piemēram, malka, šķelda, granulas), vai kuras ir pieslēgtas centralizētai siltumapgādes sistēmai, kurā siltuma ražošanai tiek izmantota biomasa. 4. Ja centralizēto siltumapgādi nodrošina ar kurināmo, kam ir augstāks emisijas faktors, nekā noteiktā vidējā emisijas faktora vērtība, var izmantot emisijas faktoru, ko nosaka siltumtīkla operators, izmantojot kurināmā emisijas faktorus atbilstoši šā pielikuma tabulai un zudumus tīklā. Iesniedzējam ir dokumentāri jāpierāda šāda emisijas faktora izmantošana. 5. Faktiskās emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu: E = E CO2 x Qpat , kur E – emisijas (t); E CO2 – vidējais emisijas faktors – 0,264 (t/MWh) – vai emisijas faktors, kas noteikts atbilstoši šā pielikuma 4.punktam (t/MW); Qpat – patērētā siltumenerģija (MWh). 6. Ja ēkā siltumapgādi nodrošina autonomā apkure, projekta iesniedzējs izmanto attiecīgā kurināmā CO2 emisijas faktoru atbilstoši šā pielikuma tabulai. 7. Faktiskās emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu: E = ECO2 x Qsar /ŋ, kur E – emisijas (t); ECO2 – CO2 emisijas faktors (t/MWh, norādīts šā pielikuma tabulā); Qsar – saražotā siltumenerģija (MWh); ŋ – katlumājas lietderības koeficients no energoaudita datiem. Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas faktors Tabula
8. Elektroenerģijas ražošanas un pārvades emisijas faktors ir vienāds ar 0,397 t CO2 /MWh. Oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma apjomu, kas radies no elektroenerģijas patēriņa samazinājuma, aprēķina šādi: E = ECO2 x Qee, kur E – emisijas (t); ECO2 – elektroenerģijas ražošanas un pārvades emisijas faktors (0,397 t/MWh); Qee – elektroenerģijas patēriņš (MWh). 9. Siltumsūkņa saražotai siltumenerģijai CO2 emisijas faktoru aprēķina, izmantojot šādu formulu: ECO2 siltumsūknis = (k x ECO2 silt – ECO2 ee)/k, kur ECO2 siltumsūknis – CO2 emisijas faktors (t/MWh); ECO2 silt – CO2 emisijas faktors saskaņā ar šā pielikuma tabulu vai vidējais emisiju faktors saskaņā ar šā pielikuma 4.punktu; ECO2ee – elektroenerģijas ražošanas un pārvades emisijas faktors (0,397 t/MWh); k – siltumsūkņa transformācijas koeficients. Vides ministrs R.Vējonis
Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā
2.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumiem Nr.521 (Pielikums grozīts ar MK 22.03.2011. noteikumiem Nr.222; MK 26.11.2013. noteikumiem Nr.1352) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" iesnieguma veidlapa
1.1. Projekta iesniedzējs
1.2. Projekta iesniedzēja atbildīgā persona
1.3. Projekta iesniedzēja kontaktpersona
1.4. Projekta iesniedzēja atbilstība Īsi aprakstīt projekta iesniedzēja atbilstību nolikuma prasībām, tai skaitā sniegt pamatojumu sīkā (mikro), mazā vidējā vai lielā uzņēmuma definīcijas piemērošanai konkrētā iesniedzēja gadījumā, sniegt informāciju par komercdarbības periodu, norādīt projekta iesniedzēja saimnieciskās darbības atbilstību Saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas NACE kodiem (līdz 2000 zīmes).
2.1. Projekta mērķis Formulēt projekta mērķi (līdz 500 zīmes). 2.2. Projekta kopsavilkums 2.2.1. Projekta kopsavilkums latviešu valodā Īsi aprakstīt projekta nepieciešamību un būtiskākās projekta aktivitātes un rezultātus (līdz 1500 zīmes). 2.2.2. Projekta kopsavilkums angļu valodā Angļu valodā īsi aprakstīt projekta mērķi, nepieciešamību un būtiskākās projekta aktivitātes (līdz 1500 zīmes). 2.3. Projekta nepieciešamības un aktivitāšu piemērotības pamatojums Nosaukt būtiskākās problēmas, kuras tiks risinātas ar projekta palīdzību, un pamatot to risināšanas aktualitāti. Nosaukt būtiskākās projekta aktivitātes, raksturot projektā izmantojamās tehnoloģijas un materiālus, norādot to priekšrocības un trūkumus un pamatojot to piemērotību projekta mērķu sasniegšanai. (līdz 6000 zīmes). 2.4. Projekta iesniedzēja darbības stratēģijas apraksts 2.4.1. Līdzšinējās darbības stratēģijas apraksts Aprakstīt projekta iesniedzēja līdzšinējās darbības stratēģiju sakarā ar ilgtspējīgu vides aizsardzības politiku attiecībā uz investīcijām ēkās, ražošanas procesu un darbinieku izglītošanu. Sniegt informāciju par pirms projekta iesnieguma veiktajiem pasākumiem vides aizsardzības un energoefektivitātes jomā (līdz 1000 zīmes). 2.4.2. Nākotnes darbības stratēģijas apraksts Aprakstīt projekta iesniedzēja nākotnes darbības stratēģiju sakarā ar ilgtspējīgu vides aizsardzības politiku attiecībā uz investīcijām ēkās, ražošanas procesu un darbinieku izglītošanu. Sniegt informāciju par pēc projekta ieviešanas plānotajiem pasākumiem vides aizsardzības un energoefektivitātes jomā (līdz 1000 zīmes). 2.5. Projekta aktivitāšu īstenošanai izmantojamie iepirkumi 2.5.1. Projekta ietvaros plānoto publisko iepirkumu raksturojums Nosaukt projekta ietvaros plānotos publiskos iepirkumus un tajos izmantojamos kritērijus (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes) 2.5.2. Vides nosacījumu izmantošana publiskajos iepirkumos Lai aizpildītu šo sadaļu, pirms tam ieteicams iepazīties ar "Informatīvo ziņojumu par ieteikumiem zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās un ieteikumiem videi draudzīgas būvniecības veicināšanai" 1un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Novērtējiet katru plānoto iepirkuma procedūru atbilstību šeit minētajam: 1 Informatīvais ziņojums par ieteikumiem zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās un ieteikumiem videi draudzīgas būvniecības veicināšanai (pieņemts zināšanai MK sēdē 2008.gada 22.decembrī). Skat.: http://www.vidm.gov.lv/lat/darbibas_veidi/zalais_publiskais_iepirkums/?doc=8012
2.5.2.1. Iepirkuma nosaukums (līguma priekšmets) Vai iepirkuma nosaukumā (līguma priekšmetā) ietverti energoefektivitātes un vides nosacījumi? Piemēram:
Ja neatbilst - kāds ir iepirkuma/ līguma nosaukums? 2.5.2.2. Atlases kritēriji Vai ir ietverti šādi nosacījumi:
Ja neatbilst, vai ir citi atlases kritēriji? Īss uzskaitījums: 2.5.2.3. Tehniskās specifikācijas / Vērtēšanas kritēriji Vai ir ietverti nosacījumi sekojošās kategorijās?
Ja tiek izmantotas citas specifikācijas, tad kādas? Īss uzskaitījums: 2.5.2.4. Līguma izpildes nosacījumi Līguma izpildes nosacījumiem jābūt skaidri izteiktiem paziņojumā par iepirkumu, lai pretendentiem būtu saprotamas visas saistības. Vai jūsu iepirkumos iekļauti šādi līguma izpildes nosacījumi?
Ja tiek izmantoti citi līguma izpildes nosacījumi, tad kādi? Īss uzskaitījums: 2.6. Projekta aktivitātes 2.6. 1. Ēkas, kurās īstenojamas projekta aktivitātes
2.6.2. Projekta aktivitāšu apraksts Norādīt plānotās aktivitātes, to īstenošanā izmantojamās metodes, tehnoloģijas, materiālus un indikatīvos rādītājus aktivitātes rezultātu novērtēšanai.
2.7. Projekta īstenošanas laiks
2.8. Projektā sasniedzamie rādītāji
3.1. Projekta ieviešanas un vadības kapacitāte Raksturot projekta dalībnieku pieredzi līdzīga mēroga un specifikas projektu ieviešanā, kā arī būvniecības darbu organizēšanā un vadīšanā. Norādīt pieredzi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā un videi draudzīgas būvniecības darbu organizēšanā, ja tāda ir (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes). 3.2. Projekta ieviešanas riski Identificēt un raksturot iespējamos projekta ieviešanas riskus (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes). 3.3. Pasākumi projekta ieviešanas risku mazināšanai Raksturot preventīvos pasākumus projekta ieviešanas risku mazināšanai (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes). 3.4.Projekta ietekme uz vidi Novērtēt projekta ieviešanas ietekmi uz vidi, aprakstīt esošo vides stāvokli, norādīt vai un kādā veidā projekta ieviešanas laikā tiks ietekmēta vide, kādā veidā tiks mazināta negatīvā ietekme, ja tāda tiek prognozēta (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes) 3.5.Projekta ietekme uz iedzīvotājiem Novērtēt projekta ieviešanas ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes) 3.6. Projektā paredzētie avansa un starpposmu maksājumi 3.6.1. Avansa maksājums Vai projekta ietvaros projekta iesniedzējs vēlēsies saņemt avansa maksājumu Jā Nē 3.6.2. Starpposmu maksājumi Vai projekta ietvaros projekta iesniedzējs vēlēsies saņemt starpposma maksājumus Jā Nē
4. Publicitātes pasākumu plāns Atzīmēt, ka tiks veikti šādi publicitātes pasākumi projekta īstenošanas laikā.
5.1. Projekta iesniedzēja dati par finanšu apgrozījumu
5.2. Izmaksu pamatojums, izmaksu saikne ar projekta aktivitātēm un projekta mērķi Aprakstīt kā tika noteiktas izmaksu pozīcijas un to apmērs, sniegt izmaksu ekonomisko pamatojumu, sniegt informāciju par to, kā projektā paredzētās aktivitātes un izmaksas nodrošinās projekta mērķa sasniegšanu. (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes). 5.3. projekta iesniedzēja finanšu kapacitātes novērtējums projekta īstenošanai Aprakstīt kā tika nodrošināts projekta līdzfinansējums, līdz šim veiktās un plānotās darbības līdzfinansējuma nodrošināšanai (ne vairāk kā 500 rakstu zīmes). 5.4. Projekta finansēšanas plāns, euro
5.5.Aktivitāšu izmaksu kopsavilkums
Es, apakšā parakstījies (-usies),
• projekta iesniegumā un tā pielikumos iekļautā informācija atbilst patiesībai un projekta ieviešanai pieprasītais finanšu instrumenta līdzfinansējums tiks izmantots saskaņā ar projekta iesnieguma aprakstu; • projektā paredzētās aktivitātes netiek un netiks līdzfinansētas citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem; • projekta iesniegumā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ražošanas ēkās, kas ir projekta iesniedzēja īpašumā ir nodotas projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā, vai arī projekta iesniedzējs ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu un nomas līgums, valdījums vai lietojuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā ar termiņu vismaz līdz 2016.gada 31.decembrim; • projektā paredzētās aktivitātes nav plānots īstenot kādā no neatbalstāmajām nozarēm atbilstoši Komisijas Regulas Nr. 800/2008 1.panta 3.punktam; • projekta iesniedzējs nav nonācis grūtībās; • projekta iesniedzējam nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu; • projekta iesniedzējs nav ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīts par vainīgu vai nu attiecīgo nozari regulējošo normatīvo aktu pārkāpumā, vai arī vides aizsardzības, konkurences vai darba tiesību pārkāpumā; • projekta iesniedzēja interesēs neviena fiziska persona nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi; • projekta iesniedzējs nav nonācis situācijā, kad pret to vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas vai valsts atbalsta programmu apsaimniekotāju lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu; • piekrītu, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieprasa Valsts ieņēmumu dienestā izziņu, kas apliecina, ka projekta iesniedzējam nav nodokļu parādu; • piekrītu, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieprasa Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu apliecinošu izziņu par projekta iesniegumā norādītajām ražošanas ēkām, ja tāda attiecināma. Apliecinu, ka projekta apstiprinājuma gadījumā: • projekta iesniegumā paredzētās aktivitātes netika un netiks iesniegtas līdzfinansēšanai citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem; • ir saņemtas visas vides aizsardzības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās atļaujas un dokumentu, vai tie tiks saņemti līdz projekta līguma noslēgšanas dienai; • projekta aktivitātes atbilst vides aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām un šīs prasības tiks ievērotas, gan projekta ieviešanas, gan turpmākās darbības laikā; • projekta iesniegumā norādītās attiecināmās izmaksas nebūs radušās pirms līguma parakstīšanas, izņemot publiskā iepirkuma priekšmeta izmaksas par konsultācijām projekta iesnieguma tehniskās dokumentācijas (šo noteikumu 5.un 6.pielikums) sagatavošanā; • projekta ieviešanas laikā tiks īstenoti publicitātes pasākumi saskaņā ar šo noteikumu prasībām; • iepirkumu procedūras tiks veiktas konkurences apstākļos, bez slepenām norunām, atbilstoši ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības principiem; • projekta iesniegumā paredzētās attiecināmās izmaksas tiks veiktas un uzskaitītas finansējuma saņēmēja grāmatvedības uzskaitē, būs identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām un pārbaudāmas, un tās apliecinās attiecīgu attaisnojuma dokumentu oriģināli; • jebkāds sadārdzinājums, kas radīsies projekta ieviešanas laikā, tiks finansēts no projekta iesniedzēja līdzekļiem; • projekta iesniegumā norādītajiem ražošanas ēkām netiks mainīta to izmantošanas mērķis vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas; apliecinu, ka pēc projekta ieviešanas: • ja projekta ietvaros tiek finansēti būvdarbi vai ilgtermiņā lietojamu preču piegādes, attiecīgās ražošanas ēkas atbilstoši projekta mērķiem tiks ekspluatētas ne mazāk kā piecus gadus pēc projekta beigām; • ražošanas ēkai, par kuru ir iesniegts projekta iesniegums, vismaz piecus gadus pēc projekta ieviešanas netiks mainīts lietošanas veids vai tas netiks demontēta; • turpmāko piecu gadu laikā, projekta iesniedzējs vai viņa pilnvarotā persona ik gadu līdz 31.janvārim iesniegs projekta rezultātu monitoringa pārskatu. Apzinos, ka projektu var neapstiprināt līdzfinansēšanai no finanšu instrumenta, ja projekta iesniegums, ieskaitot šo sadaļu, nav pilnībā un kvalitatīvi aizpildīts, kā arī, ja normatīvajos aktos par finanšu instrumenta ieviešanu plānotais līdzfinansējums projekta apstiprināšanas brīdī ir izlietots. Apzinos, ka nepatiesas apliecinājumā sniegtās informācijas gadījumā administratīva un finansiāla rakstura sankcijas var tikt uzsāktas pret augstākminēto projekta iesniedzēju. Apliecinu, ka projekta iesniegumam pievienotās kopijas atbilst manā rīcībā esošiem dokumentu oriģināliem un projekta iesnieguma kopijas un elektroniskā versija atbilst iesniegtā projekta iesnieguma oriģinālam. Ja projekta iesniegums tiks apstiprināts finanšu instrumenta finansējuma saņemšanai, ar šo tiek garantēts, ka projekta iesniedzējs nodrošinās līdzfinansējumu šādā apmērā: euro ___________, tas ir, ____% no projekta attiecināmām izmaksām.
(Dokumenta rekvizītus "Datums", "Paraksts" un "Zīmoga vieta" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu noformēšanai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām). 1.pielikums Projekta ieviešanas grafiks
2.pielikums Naudas plūsmas plāns (projekta iesniedzēja maksājuma pieprasījumu plāns)
Vides ministrs R.Vējonis
Piezīmes. 1. * "Zaļā iepirkuma" principi energoefektivitātei ir ietverti kvalitātes vērtēšanas kritēriju 1. un 2.punktā. Projekti, kas neatbilst šo kritēriju minimālajām energoefektivitātes prasībām, netiek vērtēti. Projekta iesniedzējam projekta iesnieguma veidlapā (Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumu Nr.521 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" nolikums" 2.pielikums) jānorāda, kā tiks ievēroti "zaļā iepirkuma" principi. Projekta īstenošanas laikā "zaļā iepirkuma" principu izpilde jāiekļauj iepirkumos, tehniskajos risinājumos un darba organizācijā. "Zaļā iepirkuma" principu izpildei jābūt definētai ar pārbaudāmiem dokumentiem un monitoringu. 2. ** Atbilstība kritērijam tiek vērtēta divas reizes – vienu reizi par siltuma ietaupījumu un vienu reizi par elektroenerģijas ietaupījumu. Punkti par katru atsevišķo novērtējumu tiek summēti, šajā kritērijā maksimāli iespējams iegūt 20 punktu. Vides ministrs R.Vējonis
Papildu nosacījumi. 1. Cokola un pagraba sienu siltināšana ir attiecināmās izmaksas, ja darbi tiek veikti 60 cm un dziļāk zem ēkas apmales. 2. Logu nomaiņa ir attiecināmās izmaksas, ja tiek veikta logu un stiklojuma nomaiņa ar U vērtību (loga siltuma caurlaidības koeficients), lielāku par 1,7 W/m2*K, uz logiem ar U vērtību, ne lielāku par 1,3 W/m2*K. 3. Ieejas ārdurvju nomaiņa ir attiecināmās izmaksas, ja tiek veikta ieejas ārdurvju nomaiņa uz ārdurvīm ar U vērtību, ne lielāku par 1,3 W/m2*K; ieejas iekšējo durvju blīvēšana vai nomaiņa. 4. Piespiedu ventilācijas sistēmas ar siltuma atgūšanu (rekuperāciju) izbūve ir attiecināmās izmaksas, ja tiek nodrošināta siltuma atgūšanas efektivitāte, ne zemāka par 85 %. 5. Siltumapgādes cauruļvadu siltumizolācijas nomaiņa vai siltināšana ir attiecināmās izmaksas, ja darbi tiek veikti līdz siltummezglam. Vides ministrs R.Vējonis
1. Fosilo energoresursu izmantojošo (atsauces) tehnoloģiju vidējās investīciju izmaksas siltumenerģijas ražošanai 1.tabula
Piezīme.* Pamatojoties uz starptautisko avotu informāciju un Latvijas pieredzi. 2. Atjaunojamo energoresursu izmantojošo tehnoloģiju maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas siltumenerģijas ražošanai 2.tabula
3. Projekta izmaksas, kas ir lielākas par atjaunojamo energoresursu izmantojošo tehnoloģiju maksimāli pieļaujamām investīciju izmaksām atbilstoši šā pielikuma 2.tabulai, norāda kā neattiecināmās izmaksas, un tās sedz projekta iesniedzējs no saviem finanšu līdzekļiem. Ražošanas ēkas un ražošanas tehnoloģisko iekārtu energoaudita pārskats
(Pielikums grozīts ar MK 26.11.2013. noteikumiem Nr.1352)
Saturs 1. Pamatinformācija par ēku un apsaimniekotāju 1.1. Pamatinformācija par komersantu 1.2. Pamatinformācija par energoauditoru 1.3. Pamatinformācija par ēku platībām un tilpumiem (norāda tikai tās telpas, kurām tiks veikti energoefektivitātes pasākumi) 1.4. Īsa ražošanas procesa anotācija (ietver informāciju par ražotni kopumā un ēkām, kurās plānoti energoefektivitātes pasākumi) 1.5. Informācija par ražošanas ēkas noslogotību 1.6. Informācija par tehnoloģijām 2. Indikatīvie dati par komersantu 2.1. Izejas dati 2.2. Aprēķinu rezultāti 3. Dati par enerģijas patēriņu 4. Papildu informācija. Kontrollielumi 4.1. Apkopotie dati 4.2. Piezīmes un komentāri 5. Datu analīze 6. Apsekošanas ziņojums par ražošanas ēkām 6.1. Kopsavilkums 6.2. Pamatinformācija par auditēto ražošanas ēku 7. Analīzes rezultāti 8. Ražošanas ēkas apsekošanas fotodokumentācija 9. Energoefektivitātes pasākumi 9.1. Priekšlikumi ražošanas energoefektivitātes pasākumiem 9.2. Ēku renovācijas projekta priekšlikumi 9.3. CO2 emisiju izmaiņu prognoze 1. Pamatinformācija par ēku un apsaimniekotāju 1.1. Pamatinformācija par komersantu
1.2. Pamatinformācija par energoauditoru
1.3. Pamatinformācija par ēku platībām un tilpumiem (norāda tikai tās telpas, kurām tiks veikti energoefektivitātes pasākumi)
1.4. Īsa ražošanas procesa anotācija (ietver informāciju par ražotni kopumā un ēkām, kurās plānoti energoefektivitātes pasākumi) 1.5. Informācija par ražošanas ēkas noslogotību
Piezīme. Var norādīt dažādus laikus dažādiem ražošanas procesiem. 1.6. Informācija par tehnoloģijām* Tehnoloģiskās iekārtas
2. Indikatīvie dati par komersantu 2.1. Izejas dati*
Piezīmes. 1. * Kur iespējams, datus aprēķina par ēkām, kurās plānots veikt energoefektivitātes pasākumus, attiecīgi to norādot tabulā. 2. ** n-2010.gads vai pēdējais gads, par kuru vēl nav pieejami pilnīgi dati. 2.2. Aprēķinu rezultāti
3. Dati par enerģijas patēriņu n-3.gads. Enerģijas patēriņš, kWh/mēnesī
Piezīme. * Ja attiecināms; atļauts lietot citas produkciju raksturojošas mērvienības. n-2.gads. Enerģijas patēriņš, kWh/mēnesī
n-1.gads. Enerģijas patēriņš, kWh/mēnesī
4. Papildu informācija. Kontrollielumi 4.1. Apkopotie dati Elektroenerģijas tarifu piemērošana Konstatētās noplūdes (gaiss, tvaiks, ūdens) Konstatētā nelietderīgi izmantotā enerģija Konstatētās enerģijas ietaupījuma iespējas Citi potenciālie enerģijas avoti 4.2. Piezīmes un komentāri Personāla kompetence un informētība Vadības ieinteresētība un atbildība Enerģijas patēriņš transporta vajadzībām Citi enerģijas patēriņi (ja attiecināms) Izmaiņas energoapgādes sistēmā Ieguldījumi enerģētikā nākotnē Citi komentāri un piezīmes 5. Datu analīze Produkcijas daudzuma diagramma (produkcijas daudzums katru mēnesi, katrā gadā – n-1, n-2, n-3, ja dažādi produkcijas veidi – vairākas diagrammas) Elektroenerģijas patēriņa diagramma (elektroenerģijas patēriņš katru mēnesi, katrā gadā – n-1, n-2, n-3) Siltumenerģijas patēriņa diagramma (siltumenerģijas patēriņš katru mēnesi, katrā gadā – n-1, n-2, n-3) Kurināmā patēriņa diagramma (kurināmā patēriņš katru mēnesi, katrā gadā – n-1, n-2, n-3, ja vairāki kurināmā veidi – vairākas diagrammas) 6. Apsekošanas ziņojums par ražošanas ēkām 6.1. Kopsavilkums
6.2. Pamatinformācija par auditēto ražošanas ēku A. Ēka 6.2.1. Vispārīgā informācija
Piezīme. * Ja energoauditors veic pārbaudi, aizpildīt un pievienot Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumu Nr.40 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 4. vai 5.pielikumu. 6.2.2. Informācija par ēkas norobežojošām konstrukcijām
6.2.3. Ēkas norobežojošo konstrukciju atbilstība būvnormatīvam LBN 002-01
B. Siltuma un karstā ūdens piegāde un sadale 6.2.4. Siltumenerģijas piegāde/ražošana
Piezīme. * Aprakstīt, kā noteikts (ar kādu metodi un kādi mērinstrumenti lietoti vai arī no katla režīma kartes, norādot, kad karte ir sastādīta). 6.2.5. Siltuma sadale – apkures sistēma
6.2.6. Siltuma zonas ēkā
6.2.7. Karstā ūdens sadales sistēma
6.2.8. Ventilācija
6.2.9. Saules siltuma ieguvumi
6.2.10. Iekšējie siltuma ieguvumi
6.2.11. Dzesēšana
6.2.12. Apgaisme
6.2.13. Tarifi un maksājumi
7. Analīzes rezultāti Enerģijas patēriņa un oglekļa dioksīda emisijas apjoma dati Piezīme. Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjomu aprēķina, pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" publicētajiem emisijas faktoriem, kas izmantoti pēdējā siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijā atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.157 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu". Enerģijas patēriņa dati pēc skaitītāju rādījumiem1
Piezīme. * Aprēķina, reizinot kopējo enerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru (t CO2 / MWh). 1 Norādīt pēc ēkā faktiski uzstādītajiem skaitītājiem, piem., TELPU APKURE, KARSTAIS ŪDENS, AUKSTAIS ŪDENS, ELEKTROENERĢIJA; pārskatā ievietot tabulas atbilstoši skaitītāju esībai ēkā. Ja ēkas siltumenerģijas skaitītājs uzskaita gan apkuri, gan karsto ūdeni, dati jānorāda vienā tabulā.
Piezīme. * Aprēķina, reizinot kopējo enerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru (t CO2 / MWh). 7.3. Aukstā ūdens patēriņš
7.4. Karstā ūdens patēriņš 7.5. Elektroenerģijas patēriņš
Piezīme. * Aprēķina, reizinot kopējo enerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru (t CO2 /MWh). 7.6. Enerģijas patēriņa sadalījums
Piezīmes. 1. * Norāda enerģijas patēriņu, kas ir koriģēts saskaņā ar klimatiskajiem apstākļiem. 2. ** Summa veido 100 %. 2 Kopējais enerģijas patēriņš ietver apkures siltuma enerģijas, siltuma enerģijas karstā ūdens sagatavošanai un elektroenerģijas patēriņu.
8. Ražošanas ēkas apsekošanas fotodokumentācija 9. Energoefektivitātes pasākumi 9.1. Priekšlikumi ražošanas energoefektivitātes pasākumiem 9.1.1. Energoefektivitātes novērtējums
9.1.2. Enerģijas un oglekļa dioksīda ietaupījumi
Piezīmes. 1 Saskaņā ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātajam konkursam pievienoto tehnisko dokumentāciju. 2 Izmērītais ēkas energoefektivitātes novērtējums – energoefektivitātes novērtējums, kuru veic, pamatojoties uz piegādātās un eksportētās enerģijas izmērītajiem daudzumiem. 3 Oglekļa dioksīds (CO2) rodas fosilā kurināmā degšanas procesā enerģijas ražošanai, t.sk. ražošanas procesiem, ēku apkurei, gaisa kondicionēšanai (dzesēšanai), karstā ūdens sagatavošanai, ventilācijai un apgaismojumam. Rēķina no piegādātās enerģijas īpatnējā ietaupījuma. 9.2. Ēku renovācijas projekta priekšlikumi (ieteicamais pasākumu komplekss) 9.2.1. Energoefektivitātes novērtējums
Piezīme. Katrai ražošanas ēkai atsevišķi veic energoefektivitātes vērtējumu. 9.2.2. Enerģijas un oglekļa dioksīda ietaupījumi
Piezīmes. 1 Saskaņā ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātajam konkursam pievienoto būvprojektu un tehnisko dokumentāciju. 2 Izmērītais ēkas energoefektivitātes novērtējums – energoefektivitātes novērtējums, kuru veic, pamatojoties uz piegādātās un eksportētās enerģijas izmērītajiem daudzumiem. 3 Oglekļa dioksīds (CO2) rodas fosilā kurināmā degšanas procesā enerģijas ražošanai, t.sk. ražošanas procesiem, ēku apkurei, gaisa kondicionēšanai (dzesēšanai), karstā ūdens sagatavošanai, ventilācijai un apgaismojumam. Rēķina no piegādātās enerģijas īpatnējā ietaupījuma. 9.3. CO2 emisiju izmaiņu prognoze
Piezīme. Energoresursu ietaupījumu prognozē saskaņā ar energoaudita ieteikumiem, ražošanas un ēku renovācijas projekta priekšlikumu sadaļu, un to nosaka kā izmērīto CO2 emisiju daudzumu (pamatojoties uz enerģijas patēriņu) pēc pasākumu veikšanas. Vides ministrs R.Vējonis
(*ja tiek veikta vienkāršotā renovācija vai netiek veikta rekonstrukcija vai renovācija) 1. Pamatinformācija par paskaidrojuma raksta sagatavotāju
2. Sertificēta arhitekta, sertificēta būvinženiera paskaidrojums 2.1. Ēkas novietojums un esošā situācija. Projekta apgrūtinājumi, kuri saistīti ar pilsētbūvniecības pieminekļa atrašanos aizsardzības zonā vai ar ēkas valsts vai vietējas nozīmes pieminekļa statusu. Saskaņā ar vietējās būvvaldes lēmumu ēkas nozīme publiskajā telpā, ēkas tehniskā apsekojuma rezultāti
2.2. Arhitektūras un būvkonstrukciju daļa. Apraksts par ēkas norobežojošo konstrukciju un nesošo konstrukciju piemērotību energoaudita pārskatā ieteiktajiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem. Norādīt projekta norobežojošo konstrukciju U vērtības pēc renovācijas vai rekonstrukcijas darbiem un būvelementu gaiscaurlaidību
2.3. Apkure un ventilācija. Ventilācijas un siltumapgādes sistēmas apraksts, tehnoloģiju apraksts energoefektivitātes paaugstināšanai, iekārtu parametri
2.4. Ūdensapgādes un kanalizācijas (notekūdeņu) sistēmas rekonstrukcijas apraksts, tehnoloģiju apraksts energoefektivitātes paaugstināšanai, iekārtu parametri
2.5. Telpu apgaismojums, tā atbilstība normatīviem, apgaismes ķermeņu parametri un energoefektivitātes rādītāji attiecībā pret iepriekš izmantotajiem (vai standarta risinājumiem)
2.6. Ražošanas tehnoloģisko sistēmu un iekārtās veicamo energotaupības pasākumu apraksts, tehnoloģiju apraksts energoefektivitātes paaugstināšanai, iekārtu parametri
2.7. Projektā paredzētie atjaunojamās enerģijas avoti, tehnoloģiju apraksts un iekārtu parametri
2.8. Energoefektivitātes kompleksie kritēriji, projekta iesniedzēja vides aizsardzības politikas ilgtspēja. Projekta iesniedzēja līdzšinējās darbības stratēģija attiecībā uz investīcijām ēkās, ražošanas procesos un darbinieku izglītošanā (vides pārvaldes sistēmas atbilstoši ISO 14001 standarta vai Eiropas Savienības Ekopārvaldes un audita shēmas (EMAS) prasībām vai integrētas kvalitātes un vides vadības sistēmas izveide). Pirms projekta iesnieguma iesniegšanas veikto vides aizsardzības un energoefektivitātes pasākumu apraksts, kas pēc ietekmes un apjoma ir salīdzināmi ar šajā projektā paredzētajiem pasākumiem. Šajā projektā izvēlēto ilgtspējīgo energoefektivitātes risinājumu apraksts ēkas un ražošanas procesu energoefektivitātes paaugstināšanai
2.9. Esošā enerģijas patēriņa līmeņatzīmes un sagaidāmie rādītāji
3. Darbu organizācijas sadaļa. Jāapraksta enerģiju taupošās būvniecības metodes, kuras būtu izmantojamas projektā, un to atbilstība "zaļā iepirkuma" principiem. Prasības būvniecības energopatēriņa pārraudzībai un būvmateriāliem
4. Papildu pasākumi, kurus sertificēts arhitekts vai sertificēts būvinženieris uzskata par nepieciešamiem papildus energoaudita pārskatā norādītajiem pasākumiem un kuri tieši neietekmē sasniedzamo CO2 emisiju samazinājumu (projektā obligāti iekļaujamās izmaksas, bet kā neattiecināmās izmaksas) 4.1. Pasākumu raksturojums
4.2. Informācija par papildu pasākumu saskaņošanu ar projekta iesniedzēju un šo pasākumu finansēšanas avotu
5. Pārskats par izskatīto dokumentāciju
6. Pielikumā 6.1. Būvdarbu koptāme atbilstoši būvniecības un publisko iepirkumu jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām (izmaksu novērtējums, ņemot vērā šajā paskaidrojuma rakstā ietverto informāciju) 6.2. Iekārtu specifikācijas un tāmes 6.3. Pieņēmumi izmaksu noteikšanai
7. Apliecinājums Apliecinu, ka energoaudita pārskatā un šajā paskaidrojuma rakstā iekļautie energoefektivitātes pasākumi un to risinājumi neatšķiras, atbilst finanšu instrumenta ierobežojumiem, kā arī atbilst ēkas tehniskā apsekojuma atzinumiem un citiem dokumentiem. Apliecinu, ka ar projekta iesniedzēju ir saskaņoti šā paskaidrojuma raksta 4.punktā norādītie papildu pasākumi, kuri tieši neietekmē sasniedzamo CO2 emisiju samazinājumu. Paraksts*_________ Datums* ___________ Piezīme. Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Vides ministrs R.Vējonis
Piezīmes. * N – kritērijs nav precizējams, P – kritērijs ir precizējams. Vides ministrs R.Vējonis
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi ..
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|