1. Noteikumi nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem" (turpmāk – konkurss) nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 454 redakcijā)

2. Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, nodrošinot pāreju no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus.

3. Par konkursa īstenošanu atbildīgā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). Projekta īstenošanas uzraudzību veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds).

(Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.662)

4. Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums (turpmāk – finansējums) ir 11 500 142,29 euro, tai skaitā:

4.1. Latvijas Republikas pilsētu vai novadu pašvaldībām un izglītības iestādēm – 3 000 000 euro;

4.2. Latvijas Republikā reģistrētiem sīkiem (mikro), maziem un vidējiem komersantiem, kā arī zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētām zinātniskajām institūcijām – 8 500 142,29 euro.

(MK 19.11.2013. noteikumu Nr.1341 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

4.¹ Finanšu instrumenta finansējumu pievieno atklātā konkursā "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" pieejamam finanšu instrumenta finansējumam, ja:

4.¹ 1. projekta iesnieguma iesniedzējs (turpmāk – projekta iesniedzējs) zaudējis tiesības slēgt projekta līgumu;

4.¹ 2. projekta iesniegumā, kas ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu, norādīto aktivitāšu īstenošanai nav pietiekams finansējuma atlikums un ir pieņemts lēmums par projekta iesnieguma noraidīšanu;

4.¹ 3. konkursa īstenošanas laikā tiek izbeigts ar finansējuma saņēmēju noslēgtais projekta līgums;

4.¹ 4. projekta īstenošanas laikā, grozot ar finansējuma saņēmēju noslēgto projekta līgumu, tiek samazināta šā projekta līguma ietvaros pieejamā finanšu instrumenta finansējuma summa;

4.¹ 5. pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas un gala maksājuma pārskaitīšanas tiek konstatēts, ka finansējuma saņēmējs nav izmantojis visu projekta ietvaros pieejamo finanšu instrumenta finansējumu.

(MK 25.09.2012. noteikumu Nr.662 redakcijā)

5. Finansējumu šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minētajiem projektu iesniedzējiem konkursa ietvaros sniedz saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 800/2008) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008.gada 9.augusts, Nr. L214/3).

6. Konkursa ietvaros apstiprinātajos projektos paredzētās aktivitātes īsteno līdz 2011.gada 1.decembrim.

7. Oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu projektam aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu.

8. Ja projekta iesniedzējs, kurš noslēdzis līgumu ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu par projekta īstenošanu (turpmāk – finansējuma saņēmējs), konstatē, ka projektā paredzētās aktivitātes nav iespējams veikt līdz 2011.gada 1.decembrim, tas ne vēlāk kā līdz 2011.gada 1.novembrim var pieprasīt, lai līgums par projekta īstenošanu (turpmāk – projekta līgums) tiktu pagarināts. Šādā gadījumā finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā iesniegumu, norādot apstākļus, kas kavē projekta līguma īstenošanu (piemēram, tehnoloģiju piegādes termiņš). Ja Vides investīciju fonds iesniegumā minētos apstākļus atzīst par pamatotiem, finansējuma saņēmējs, atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds noslēdz rakstisku vienošanos par grozījumiem projekta līgumā, pagarinot to ne ilgāk kā uz gadu. Grozījumus par projekta līguma pagarinājumu drīkst izdarīt vienu reizi.

(Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.662)

9. Lai nodrošinātu kvalitatīvu projekta ieviešanu un tā rezultātu atbilstību iespējami lielākam oglekļa dioksīda emisiju samazinājumam, projekta iesniedzējs ievēro ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības prasības, tajā skaitā nosakot projektētāju un būvuzņēmēju atlases kritērijus.

10. Finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas līgumu sagatavošana, noslēgšana, grozīšana un laušana, projektu īstenošanas pārskatu pārbaude un projektu īstenošanas kontroles kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2009.gada 25.jūnija noteikumos Nr.644 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtība".

11. Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā.

12. Projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikas pilsētas vai novada pašvaldība, izglītības iestāde, Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants vai zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija.

13. Komersants atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta kategorijai saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.pielikumu, bet zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.pielikumā iekļautajiem nosacījumiem sīkajam (mikro), mazajam vai vidējam komersantam.

14. Projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu.

15. Uz finansējumu projekta īstenošanai nevar pretendēt, ja:

15.1. projekta iesniedzējs ir pašvaldība, izglītības iestāde, zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija vai komersants, kura iekārtas ir iesaistītas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu";

15.2. projekta iesniedzējs ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīts par vainīgu attiecīgo nozari regulējošo normatīvo aktu pārkāpumā vai arī vides aizsardzības, konkurences vai darba tiesību pārkāpumā;

15.3. projekta iesniedzējs nav samaksājis nodokļus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos;

15.4. projekta iesniedzējs nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos;

15.5. projekta iesniedzējs ir nonācis finansiālās grūtībās:

15.5.1. ar tiesas lēmumu ir pasludināts par maksātnespējīgu, tajā skaitā atrodas sanācijas, tiesiskās aizsardzības procesā, tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai saskaņā ar komercreģistrā pieejamo informāciju tas atrodas likvidācijas procesā;

15.5.2. tas zaudējis vairāk par pusi no pamatkapitāla un vairāk nekā ceturtdaļa no šiem pamatkapitāla zaudējumiem ir radušies pēdējo 12 mēnešu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. Šo nosacījumu nepiemēro sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem, kas ir reģistrēti mazāk nekā pirms trim gadiem kopš projekta iesnieguma iesniegšanas;

15.6. pret projekta iesniedzēju ir vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām vai individuālajiem atbalsta projektiem saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

15.7. projekta iesniedzēja interesēs fiziska persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

15.8. projektu plānots īstenot kādā no neatbalstāmajām nozarēm saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 3.punktu;

15.9. projekta iesniedzējs par finanšu instrumenta finansētajām attiecināmajām izmaksām ir saņēmis vai plāno saņemt līdzfinansējumu citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

15.10. projekta iesniedzējs nav ievērojis šo noteikumu nosacījumus.

16. Konkursa ietvaros vienam projekta iesniedzējam pieejamais maksimālais finanšu instrumenta finansējums ir 498 005,13 euro.

(Grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1341; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

17. Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz:

17.1. 75 % – Latvijas Republikas pilsētu vai novadu pašvaldībām un izglītības iestādēm, ja projektā notiek pāreja no fosilo kurināmo izmantojošām siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijām uz tehnoloģijām, kas pašu vajadzībām ražo siltumenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem;

17.2. 65 % – sīkiem (mikro) un maziem komersantiem, kā arī zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētām zinātniskajām institūcijām;

17.3. 55 % – vidējiem komersantiem, kā arī zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētām zinātniskajām institūcijām.

18. Šo noteikumu ietvaros piešķirto finansējumu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar apvienot ar de minimis atbalstu.

19. Ja projekta īstenošanas gaitā projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz apstiprinātās projekta attiecināmās izmaksas, šo starpību sedz no projekta iesniedzēja finanšu līdzekļiem.

20. Konkursa ietvaros atbalstāmas ir šādas projekta aktivitātes:

20.1. siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu (turpmāk – tehnoloģiskās iekārtas) rekonstrukcija vai nomaiņa, lai fosilos energoresursus varētu aizvietot ar atjaunojamiem energoresursiem atbilstoši šo noteikumu 21.punktam;

20.2. jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu iegāde, būvniecība un uzstādīšana elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem atbilstoši šo noteikumu 21.punktam.

21. Konkursa ietvaros tiek atbalstītas šādas tehnoloģiju jomas:

21.1. saules elektrostacijas;

21.2. saules kolektoru sistēmas;

21.3. vēja elektrostacijas;

21.4. hidroelektrostacijas;

21.5. šķeldas, biomasas granulu un salmu katlumājas (lietderības koeficients ir noteikts šo noteikumu 2.pielikuma 3.tabulas 3.ailē) ar kopējo uzstādīto siltuma jaudu, kas nepārsniedz 3 MW;

21.6. energoavoti ar siltuma sūkņiem (ar transformācijas koeficientu, ne mazāku kā 4);

21.7. vairāku šajā punktā minētu tehnoloģiju kombinēta izmantošana.

22. Nomainot siltumenerģijas ražošanas iekārtas, kopējā uzstādāmā siltuma jauda nedrīkst pārsniegt esošo siltumenerģijas ražošanas iekārtu (kurās izmanto fosilos energoresursus) kopējo uzstādāmo siltuma jaudu vai arī jaudu, kādu projekta iesniedzējs ir iepircis no siltumenerģijas piegādātāja. Ja siltumenerģija tiek izmantota ēkas apkurei, plānotais siltumenerģijas patēriņš nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 31.punktā minēto.

24. Konkursa ietvaros attiecināmas ir šādas projekta izmaksas atbilstoši šo noteikumu 20.punktā minētajām aktivitātēm:

24.1. projekta dokumentācijas izstrāde, kas ietver:

24.1.1. būvprojektu un būvniecības tāmi;

24.1.2. tehnoloģisko iekārtu specifikāciju;

24.1.3. būvuzraudzību;

24.1.4. autoruzraudzību;

24.2. atjaunojamo energoresursu izmantošanai paredzēto tehnoloģisko iekārtu iegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, kas tieši saistītas ar to darbības nodrošināšanu (tai skaitā tehnoloģisko iekārtu darbināšanas personāla apmācības izmaksas);

24.3. patenttiesību un licenču izmaksas tehnoloģisko iekārtu darbības nodrošināšanai;

24.4. būvdarbu veikšanas izmaksas, kas tieši saistītas ar atbalstāmajām aktivitātēm;

24.5. projekta iesniedzēja īpašumā esošo tehnoloģisko iekārtu demontāžas, ēku un būvju nojaukšanas izmaksas, ja tas nepieciešams jaunu tehnoloģisko iekārtu būvniecībai vai uzstādīšanai, kurās tiks izmantoti atjaunojamie energoresursi, kā arī būvlaukuma teritorijas sakārtošanas izmaksas pēc būvdarbu pabeigšanas atbilstoši stāvoklim pirms būvdarbu uzsākšanas.

25. Projekta attiecināmajām izmaksām ir noteikti šādi ierobežojumi:

25.1. šo noteikumu 24.1. un 24.3.apakšpunktā minēto izmaksu summa nedrīkst pārsniegt 7 % no projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām izmaksām;

25.2. šo noteikumu 24.2. un 24.4.apakšpunktā minēto izmaksu pozīcijām neparedzēto izmaksu summa nedrīkst pārsniegt 5 % no projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām izmaksām;

25.3. šo noteikumu 24.5.apakšpunktā noteiktās izmaksas nedrīkst pārsniegt 5 % no projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām izmaksām.

26. Šo noteikumu 20.punktā minētajām aktivitātēm par attiecināmām izmaksām, kas noteiktas šo noteikumu 24.punktā, uzskata tikai projekta iesniedzēja papildu izmaksas, kas radušās no starpības starp jaunas fosilā kurināmā apkures sistēmas vai elektrostacijas izveidošanas izmaksām (bez atbalsta vides jomā) un izmaksām, pārejot uz apkures sistēmu vai elektrostaciju, kurā izmanto atjaunojamos energoresursus. Attiecināmajās izmaksās netiek iekļauti saimnieciskie ieguvumi un darbības izmaksas. Attiecināmās izmaksas aprēķina atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.

27. Šo noteikumu 26.punkts neattiecas uz šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minētajiem projekta iesniedzējiem, bet, aprēķinot attiecināmās izmaksas šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minētajiem projekta iesniedzējiem, ir jāņem vērā atjaunojamo energoresursu izmantojošo tehnoloģiju maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas, kas nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 2.pielikuma 2.punktā noteiktos rādītājus.

28. Izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja tās:

28.1. atbilst šo noteikumu 24.punktā minētajām izmaksām, ievērojot šajos noteikumos noteiktos ierobežojumus;

28.2. ir nepieciešamas projekta ieviešanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un projekta līgumā;

28.3. ir veiktas, ievērojot finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes, ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības prasības (ja attiecināms);

28.4. ir veiktas, ievērojot kultūras pieminekļu aizsardzības prasības (ja attiecināms);

28.5. ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām, ir pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai dokumentu oriģinālu atvasinājumiem, kuri izgatavoti atbilstoši lietvedību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

28.6. ir norādītas projekta starpposma vai noslēguma pārskatā, pievienojot projekta līgumā noteikto attaisnojošo dokumentu kopijas;

28.7. ir iekļautas finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi un vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas paliek finansējuma saņēmēja īpašumā.

29. Konkursa ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas:

29.1. izmaksas jaunas koģenerācijas elektrostacijas būvniecībai, esoša siltumavota pārbūvei par koģenerācijas elektrostaciju, kā arī esošas koģenerācijas elektrostacijas rekonstrukcijai;

29.2. izmaksas siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, izmantojot biogāzi;

29.3. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie jebkādā veidā ir atgūstami no valsts budžeta;

29.4. muitas nodokļi un nodevas;

29.5. izmaksas, kas tiek segtas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

29.6. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, soda procenti, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu, maksa par finanšu transakcijām un citi tiešie finansiālie izdevumi;

29.7. izmaksas, kas radušās pirms konkursa izsludināšanas vai arī pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, izņemot šo noteikumu 24.1.1. un 24.1.2.apakšpunktā minētās izmaksas;

29.8. projekta iesniedzēja kārtējie uzturēšanas izdevumi;

29.9. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;

29.10. līzinga izmaksas;

29.11. izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma veidlapas un citu papildu dokumentu sagatavošanu, izņemot šo noteikumu 24.1.1. un 24.1.2.apakšpunktā minētās izmaksas;

29.12. izmaksas, kas radušās, ja iepirkums nav veikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem iepirkumu jomā (ja attiecināms);

29.13. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, izņemot šo noteikumu 24.5.apakšpunktā minēto gadījumu;

29.14. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas, izņemot šo noteikumu 24.2.apakšpunktā minētās izmaksas;

29.15. tādu iekārtu iegādes izmaksas, kuras paredzētas personu pārvadāšanai vai kuras izmanto iekraušanai, izkraušanai, pārkraušanai vai pārvadāšanai, izņemot šo noteikumu 24.2.apakšpunktā minētās izmaksas;

29.16. izmaksas, kas nav tieši saistītas ar atbalstāmajām aktivitātēm;

29.17. izmaksas, kas pārsniedz apstiprinātajā projektā paredzēto attiecināmo izmaksu apmēru;

29.18. efektivitātes paaugstināšanas izmaksas siltumavotam, kurā pirms projekta īstenošanas tika izmantoti atjaunojamie energoresursi, kā arī atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltuma ražošanas tehnoloģisko iekārtu rekonstrukcija vai nomaiņa ar citu atjaunojamos energoresursus izmantojošu tehnoloģisko iekārtu;

29.19. citas izmaksas, kas nav noteiktas kā attiecināmas.

30. Šo noteikumu 21.1.apakšpunktā minēto iekārtu kopējā uzstādītā jauda ir 10 kW vai lielāka, 21.2.apakšpunktā minēto – 25 kW vai lielāka, 21.3., 21.4., 21.5., 21.6. un 21.7.apakšpunktā minēto – 50 kW vai lielāka (viena vai vairākas iekārtas, kuras paredzēts būvēt vai uzstādīt vienā objektā vai projekta iesniegumā norādītajā teritorijā).

31. Ēkām, kuru siltumapgādi paredzēts nodrošināt, rekonstruējot vai nomainot tehnoloģiskās iekārtas, kas minētas šo noteikumu 21.punktā, aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz 150 kWh/m² gadā. Siltumenerģijas patēriņu gadā aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes aprēķina metodi.

32. Konkursu izsludina 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās par visu šo noteikumu 4.punktā noteikto finansējumu.

33. Atbildīgā iestāde izsludina konkursu, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes interneta vietnē (www.vidm.gov.lv) un Vides investīciju fonda interneta vietnē (www.lvif.gov.lv). Konkursa izsludināšanas dienā atbildīgās iestādes interneta vietnē ievieto vadlīnijas projektu iesniedzējiem.

(Grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1341)

34. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku), vietu (atbildīgās iestādes adresi) un elektroniskā pasta adresi.

35. Projektu iesniegumu iesniegšanas sākuma datumu nosaka ne agrāk kā 30 dienas pēc konkursa izsludināšanas. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par mēnesi.

36. Projekta iesniegumu (projekta iesnieguma veidlapu (3.pielikums) un šo noteikumu 37.punktā noteiktos papildus iesniedzamos dokumentus) var iesniegt papīra formā vai elektroniska dokumenta formā. Projekta iesniegumu papīra formā var iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu, pievienojot identiski aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā formā elektronisko datu nesējā. Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta formā nosūta pa elektronisko pastu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu.

37. Papildus iesniedzamo dokumentu saraksts:

37.1. projekta iesniedzēja apliecinājums par projektam nepieciešamā līdzfinansējuma nodrošināšanu, norādot kredītiestādi, kurā kredīts pieprasīts. Ja projekta līdzfinansējumu nodrošina juridiska vai fiziska persona, kura nav kredītiestāde, projekta pieteicējs iesniedz dokumentus, kas pierāda, ka līdzfinansētāja rīcībā ir projekta līdzfinansēšanai nepieciešamais līdzekļu apjoms. Projekta iesniedzējs līdz dienai, kad tiek parakstīts līgums par finansējuma piešķiršanu, iesniedz atbildīgajā iestādē finansētāja lēmumu vai līgumu par līdzfinansējuma piešķiršanu;

37.2. projekta iesniedzēja lēmuma izraksts par projekta īstenošanu, kurā norādītas projekta kopējās attiecināmās izmaksas un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjoms;

37.3. deklarācija par komercsabiedrības atbilstību sīkajai (mikro), mazajai vai vidējai komercsabiedrībai, kas aizpildīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši sīkajai (mikro), mazajai vai vidējai komercsabiedrībai, vai deklarācija par zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas atbilstību sīkajai (mikro), mazajai vai vidējai komercsabiedrībai (ja attiecināms);

37.4. pilnvara par iesnieguma iesniedzēja pilnvarotās personas paraksta tiesībām (ja attiecināms);

37.5. iepirkuma procedūras veikšanai nepieciešamās tehniskās specifikācijas. Ja tehniskais projekts nav izstrādāts un tam tiek veikta atsevišķa iepirkuma procedūra, iesniedz tehniskā projekta izstrādei nepieciešamās tehniskās specifikācijas;

37.6. tehnoloģiskās iekārtas apraksts (brīvā formā) un principiālā shēma, pamatojot iesnieguma veidlapā iekļautos rādītājus un norādot informāciju par tehnoloģisko iekārtu – izmantojamo energoresursu veidu, atrašanās vietu, plānoto jaudu, izmantojamās tehnoloģijas, esošos vai plānotos darba režīmus;

37.7. būvniecības izmaksu tāme saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1014 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-06 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība"".

38. Iepirkumus, kas nepieciešami projekta sagatavošanai un īstenošanai, projekta iesniedzējs vai finansējuma saņēmējs veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.

39. Projekta iesniedzējs aizpildīto projekta iesnieguma veidlapu un šo noteikumu 37.punktā minētos dokumentus iesniedz divos eksemplāros (oriģinālu un projekta iesniedzēja apliecinātu kopiju), pievienojot projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā formā (elektronisko datu nesējā).

40. Projekta iesniedzējs, gatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus:

40.1. projekta iesniegumu sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

40.2. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā, izņemot projekta iesnieguma veidlapas 2.2.2.apakšpunktu;

40.3. papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja tas nav iespējams, tiem pievieno dokumentu tulkojumus latviešu valodā, kas apliecināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

40.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmantā naudas vienība ir euro, finanšu instrumenta finansējumu un attiecināmo izmaksu kopsummu norādot pilnos euro;

40.5. projekta iesniegumā nedrīkst būt neatrunātu svītrojumu, dzēsumu, aizkrāsojumu, labojumu un papildinājumu;

40.6. projekta iesniegumam pievieno papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus vai kopijas, uz kurām ir projekta iesniedzēja apliecinājums par kopijas atbilstību oriģinālam;

40.7. projekta iesniegumu paraksta projekta iesniedzēja institūcijas amatpersona ar paraksta tiesībām vai tās pilnvarota persona;

40.8. ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā:

40.8.1. projekta iesnieguma veidlapa ir identiska ar projekta iesniegumam pievienoto projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā formā;

40.8.2. projekta iesniegumam pievieno projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā formā (elektronisko datu nesējā), kas sagatavota DOC, DOCX, XLS, XLSX, JPG vai PDF datnes formātā;

40.9. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniskā formā:

40.9.1. to noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti;

40.9.2. to izstrādā DOC, DOCX, XLS, XLSX, PDF vai JPG datnes formātā;

40.9.3. to paraksta ar drošu elektronisko parakstu, papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus paraksta katru atsevišķi ar autora drošu elektronisku parakstu un apliecina ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tos apliecina ar projekta iesniedzēja drošu elektronisku parakstu un laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām.

(Grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1341; grozījumi 40.4.apakšpunktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

41. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu atbildīgajā iestādē iesniedz personīgi aizzīmogotā iepakojumā (aploksnē vai kastē) vai nosūta elektroniski uz atbildīgās iestādes elektroniskā pasta adresi, kas norādīta konkursa sludinājumā, vai nosūta pa pastu aizzīmogotā iepakojumā (aploksnē vai kastē), uz tā norādot:

41.1. adresātu – Latvijas Republikas Vides ministrija, Peldu iela 26/28, Rīga, LV-1494, Latvija;

41.2. konkursa nosaukumu – "Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem";

41.3. projekta iesniedzēja nosaukumu un adresi;

41.4. norādi "Neatvērt pirms vērtēšanas uzsākšanas".

42. Atbildīgā iestāde reģistrē projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un septiņu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz personīgi, projekta iesnieguma identifikācijas numurs tiek piešķirts un paziņots projekta iesniedzējam uzreiz.

43. Atbildīgā iestāde izskata tos projektu iesniegumus, kuri ir iesniegti atbildīgajā iestādē vai nodoti pasta iestādē (pasta zīmogs) līdz konkursa sludinājumā norādītā termiņa beigām.

44. Ja projekta iesniegumu saņem pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, atbildīgā iestāde informē iesnieguma iesniedzēju par vietu un laiku, kad projekta iesniegumu neatvērtu var saņemt atpakaļ.

45. Projektu iesniegumu vērtēšanai atbildīgā iestāde izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija).

46. Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina ar atbildīgās iestādes rīkojumu.

47. Vērtēšanas komisiju vada atbildīgās iestādes pārstāvis. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti trīs atbildīgās iestādes pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas.

48. Projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanu veic atbilstoši precizējamiem un neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 4.pielikumā. Atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē ar "Jā", "Nē" vai "NA" ("Jā" – atbilst, "Nē" – neatbilst, "NA" – nav attiecināms).

49. Ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde rakstiski informē projekta iesniedzēju par konstatētajām neatbilstībām un aicina projekta iesniegumu precizēt. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 10 darbdienas no atbildīgās iestādes informācijas saņemšanas par projekta iesnieguma atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem.

50. Ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, projekta iesniegumu atbilstoši administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē atkārtoti, nosakot, vai projekta iesniegums atbilst noteiktajām prasībām un ir virzāms kvalitātes vērtēšanas kritēriju izvērtēšanai.

51. Ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai arī pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst vienam vai vairākiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma neatbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem un projekta iesnieguma tālāk nevērtē.

52. Ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

53. Projekta iesnieguma kvalitātes vērtēšanu veic atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 5.pielikumā. Maksimālais vienam projektam piešķiramais punktu skaits ir 55 punkti.

54. Vērtēšanas komisija, ja nepieciešams, pieaicinot neatkarīgus ekspertus, kas izvēlēti atklātā konkursā, pārbauda projekta iesniegumā (šo noteikumu 3.pielikuma 2.10.apakšpunkts) norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai tehniskajai dokumentācijai. Pārbaudes ietvaros vērtēšanas komisija vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietas – zemi vai ēkas, kurās plānots īstenot projekta aktivitātes, un projekta iesniedzējs ekspertiem nodrošina piekļuvi tām.

55. Ja projekta iesnieguma vērtēšanas procesā tiek konstatētas aritmētiskas kļūdas, atbildīgā iestāde rakstiski piedāvā projekta iesniedzējam precizēt plānotās projekta aktivitātes, kā arī atbilstoši precizēt projekta iesniegumu un tā pielikumus. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 10 darbdienas no atbildīgās iestādes pieprasījuma saņemšanas.

56. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā vai tā pielikumos ir sniedzis nepatiesu informāciju, atbildīgajai iestādei ir tiesības pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

57. Pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši kvalitātes kritērijiem vērtēšanas komisija tos sarindo dilstošā secībā atbilstoši kvalitātes kritērijos iegūtajam punktu skaitam.

58. Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dod projekta iesniegumam ar augstāku oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu gadā saskaņā ar projekta iesnieguma 2.10.apakšpunkta 1.rādītāju.

59. Atbildīgā iestāde lemj par projekta iesnieguma apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

59.1. projekta iesniegums atbilst visiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

59.2. projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 57.punktā minētajā secībā ir pietiekams finansējums atbilstoši šo noteikumu 4.punktam.

60. Projektu vērtēšanas termiņš ir divi mēneši no projektu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas. Vērtēšanas komisijai ir tiesības termiņu pagarināt, bet ne vairāk kā par vienu mēnesi.

61. Atbildīgā iestāde 10 darbdienu laikā pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, nosūta attiecīgo lēmumu projekta iesniedzējam. Ja iesniegums ir apstiprināts, projekta iesniedzēju uzaicina noslēgt projekta līgumu.

62. Projekta iesniedzējs 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts atbildīgās iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noslēdz projekta līgumu.

63. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu 30 dienu laikā no atbildīgās iestādes lēmuma saņemšanas, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt minēto līgumu.

64. Ja šo noteikumu 63.punktā minēto iemeslu dēļ projekta līgums ar projekta iesniedzēju netiek noslēgts, atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds slēdz projekta līgumu ar to iesnieguma iesniedzēju, kura iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja finanšu instrumenta finansējuma atlikums ir pietiekams šā projekta finansēšanai atbilstoši šo noteikumu 4.punktam.

65. Ja finansējuma saņēmējs iepirkumu nav izsludinājis pirms projekta līguma noslēgšanas, pirmo iepirkumu tas izsludina sešu mēnešu laikā pēc projekta līguma noslēgšanas. Ja iepirkums netiek izsludināts minētajā termiņā, atbildīgā iestāde ir tiesīga pieņemt lēmumu par projekta līguma pārtraukšanu.

66. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, finansējuma saņēmējs:

66.1. informāciju par projekta īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu ievieto savā interneta vietnē, ja tāda ir;

66.2. projekta īstenošanas laikā noorganizē vismaz vienu pasākumu (piemēram, seminārs), kurā tas informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;

66.3. pie katras ēkas (objekta), kurā veiktas projekta aktivitātes, piestiprina informatīvu plāksni atbilstoši projekta līgumā noteiktajām prasībām.

67. Līguma darbības laikā par katru triju mēnešu periodu (turpmāk – projekta ceturksnis) līdz projekta ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajai formai. Starpposma pārskatam pievieno projekta aktivitāšu izpildi un samaksu apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā.

68. Mēneša laikā pēc projekta īstenošanas termiņa beigām finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par visu projekta īstenošanas periodu (turpmāk – noslēguma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Noslēguma pārskatam pievieno projekta aktivitāšu izpildi un samaksu apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā.

69. Piecus gadus pēc projekta īstenošanas termiņa beigām (turpmāk – monitoringa periods) finansējuma saņēmējs katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu un līdz nākamā gada 31. janvārim iesniedz Vides investīciju fondā projekta rezultātu monitoringa pārskatu atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Monitoringa periods sākas nākamā mēneša pirmajā datumā pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas. Finansējuma saņēmējs iesniedz monitoringa pārskatu par monitoringa gadu, kas sākas kārtējā kalendāra gada 1. janvārī un ilgst līdz kārtējā kalendāra gada 31. decembrim. Finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu par nepilnu monitoringa gadu.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 454 redakcijā)

70. Vides investīciju fondam ir tiesības starpposma un noslēguma pārskata vērtēšanas laikā pieaicināt ekspertu, lai pārbaudītu, vai projekta izmaksu tāmē norādītās attiecināmās izmaksas ir samērīgas un ekonomiski pamatotas.

71. Finansējuma saņēmējam ir pieejami šādi maksājumu veidi:

71.1. avansa maksājums līdz 15 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas, ja finansējuma saņēmējs ir Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants vai zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniska institūcija;

71.2. avansa maksājums līdz 50 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas, ja finansējums saņēmējs ir pašvaldība vai izglītības iestāde;

71.3. viens starpposma maksājums, kura summa nav lielāka par 75 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas;

71.4. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposmu maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprinātā kopējā finansējuma summu.

72. Finansējuma saņēmējs atbilstoši šo noteikumu 71.1.apakšpunktam var saņemt avansa maksājumu, ja tas iesniedzis maksājuma pieprasījumu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam, un iesniedzis Vides investīciju fondā kredītiestādes avansa maksājuma garantijas vēstuli par summu, kas atbilst finansējuma saņēmēja pieprasītajam avansam, un kredītiestādes garantijas termiņš nav īsāks par projekta īstenošanas termiņu.

73. Finansējuma saņēmējs var saņemt starpposma maksājumu, ja tas:

73.1. iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma maksājuma pieprasījumu;

73.2. iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma pārskatu par iepriekšējo ceturksni un Vides investīciju fonds to ir apstiprinājis;

73.3. pievienojis starpposma maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam.

74. Finansējuma saņēmējs var saņemt noslēguma maksājumu, ja tas:

74.1. iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma maksājuma pieprasījumu;

74.2. iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu un Vides investīciju fonds to ir apstiprinājis;

74.3. pievienojis noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam.

75. Maksājumus veic atbildīgā iestāde, pamatojoties uz Vides investīciju fonda atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto maksājumu pieprasījumu un apliecinājumu par finansējuma saņēmēja pārskata apstiprināšanu.

(Nodaļa MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 454 redakcijā)

76. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu, tai skaitā par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 454 redakcijā)

77. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par iepriekšējo monitoringa gadu (izņemot pēdējo monitoringa gadu) konstatē, ka projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisiju plānotais samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto samazinājumu, nav sasniegts, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc monitoringa pārskata saņemšanas aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – oglekļa dioksīda emisijas neatbilstība) par pilnu monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 454 redakcijā)

78. Finansējuma saņēmējs 40 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 77. punktā minētās informācijas saņemšanas par oglekļa dioksīda emisijas neatbilstības apmēru iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu oglekļa dioksīda emisijas neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu vai plānu šajos noteikumos minētajā termiņā, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 454 redakcijā)

79. Finansējuma saņēmējs plānā ietver:

79.1. nepieciešamos oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas organizatoriskos un tehniskos pasākumus;

79.2. ja nepieciešams, – papildu energoefektivitātes pasākumus (turpmāk – papildu pasākumi), izņemot tos, kuru īstenošanai finansējuma saņēmējs ir saņēmis finanšu instrumenta finansējumu vai ir saņēmis vai plāno saņemt finansējumu jebkuru citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, tai skaitā no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Papildu pasākumus var īstenot ēkās un uz zemes, kas atbilst šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minētajām prasībām, ja tās ir izpildītas projekta monitoringa periodā. Papildu pasākumus apstiprina neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā;

79.3. pamatotu informāciju par iepriekš neparedzamiem vai no finansējuma saņēmēja neatkarīgiem ārējiem apstākļiem, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu. Pēc projekta īstenošanas aprēķinot oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu projektā, kurā īstenotas aktivitātes šo noteikumu 21.5., 21.6. vai 21.7. apakšpunktā minētajās jomās, var ņemt vērā oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu, kas radies, īstenojot pasākumus ēkās, kurām bija paredzēts nodrošināt siltumenerģiju ar projektā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām, kā arī klimatiskos apstākļus. Lai aprēķinā iekļautu oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu pēc pasākumu īstenošanas minētajās ēkās, finansējuma saņēmējs par katru monitoringa gadu iesniedz Vides investīciju fondā apstiprināšanai neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā apstiprinātu aprēķinu par oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu, kas radies, īstenojot pasākumus minētajās ēkās.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 454 redakcijā)

80. Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas pārbauda tā atbilstību šo noteikumu 79. punktam un apstiprina to. Ja Vides investīciju fonds konstatē, ka plāns neatbilst šo noteikumu 79. punktam, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas rakstiski informē finansējuma saņēmēju, un finansējuma saņēmējs 20 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas novērš konstatētos trūkumus. Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz plānu vai nenovērš minētos trūkumus, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Ja plāns atbilst šo noteikumu 79. punktam, finansējuma saņēmējs īsteno plānu saskaņā ar šo noteikumu 81. punktu.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 454 redakcijā)

81. Finansējuma saņēmējs plānu īsteno par saviem līdzekļiem ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. decembrim no dienas, kad plānu ir apstiprinājis Vides investīciju fonds. Monitoringa periodā neieskaita laiku, kurā finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 79.2. apakšpunktā minētie papildu pasākumi. Monitoringa periodā ieskaita laiku, kurā finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 79.1. apakšpunktā minētie pasākumi, ja tādā veidā tiek sasniegts projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā. Pēc plāna īstenošanas finansējuma saņēmējs monitoringu nodrošina attiecībā uz esošajām projekta ietvaros īstenotajām aktivitātēm un plānā īstenotajiem pasākumiem.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 454 redakcijā)

82. Ja Vides investīciju fonds pēc monitoringa perioda pēdējā monitoringa gada monitoringa pārskata konstatē, ka projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa perioda monitoringa gadu vidējo oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu saskaņā ar šo noteikumu 83. punktu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Atbildīgā iestāde, ievērojot šo noteikumu 83. un 84. punktu, pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 454 redakcijā)

83. Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai oglekļa dioksīda emisijas neatbilstībai nosaka:

83.1. izmantojot šādu formulu:

KPFI_n.l.  – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

CO_{2_Līgums}– projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas;

CO_{2_1.gads}; CO_{2_2.gads}; CO_{2_3.gads}; CO_{2_4.gads}; CO_{2_n.gads} – piecu gadu monitoringa periodā katrā monitoringa gadā sasniegtais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums, tonnas (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

n – gadu skaits;

KPFI – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro;

ECB_likme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme;

83.2. ja monitoringa periods tiek pagarināts un ir ilgāks par pieciem gadiem, izmantojot šādu formulu:

KPFI_n.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

CO_{2_Līgums} – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas;

CO_{2_max1}; CO_{2_max2}; CO_{2_max3}; CO_{2_max4}; CO_{2_max5} – no kopējā monitoringa perioda pieci monitoringa gadi, kuros ir lielākais sasniegtais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

KPFI – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro.

ECB_likme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 454 redakcijā)

84. Atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finansējuma atgūšanu atbilstoši konstatētajai oglekļa dioksīda emisijas neatbilstībai, ņem vērā oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma apjomu no papildu pasākumiem, kas veikti pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, un finansējuma saņēmēja sniegto pamatoto informāciju par oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu, ja ir radušies iepriekš neparedzami vai no finansējuma saņēmēja neatkarīgi ārēji apstākļi, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 454 redakcijā)

85. Finansējuma saņēmējam, kura projekta monitoringa periods vai pēdējais monitoringa gads ir beidzies un projekta līgumā un projekta iesniegumā noteiktais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā monitoringa periodā nav sasniegts, ir tiesības lūgt Vides investīciju fondu pagarināt šo noteikumu 69. punktā minēto monitoringa periodu, bet ne ilgāk kā par trim gadiem, iesniegt plānu un veikt projekta monitoringu par attiecīgi pagarināto periodu atbilstoši šajā nodaļā minētajām prasībām. Atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds izdara projekta līgumā attiecīgus grozījumus. Ja projekta monitoringa periodu pagarina, šo noteikumu 69. punktā minētās prasības izpilda par attiecīgi pagarināto projekta monitoringa periodu.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 454 redakcijā)