STARPTAUTISKĀ KONVENCIJA PRET DOPINGU SPORTĀ
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas
— turpmāk tekstā UNESCO, Ģenerālās konferences sanāksmē,
kas notika Parīzē no 2005.gada 3.oktobra līdz 21. oktobrim,
33.sesijas ietvaros,
Ievērojot to, ka UNESCO mērķis ir dot ieguldījumu mieram
un drošībai veicinot sadarbību starp nācijām caur izglītību,
zinātni un kultūru,
Atsaucoties uz pastāvošajiem starptautiskajiem
cilvēktiesību instrumentiem,
Ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās
Asamblejas 2003.gada 3.novembrī pieņemto rezolūciju Nr.58/5, it
īpaši tās 7.paragrāfu, par sportu kā līdzekli izglītības,
veselības, attīstības un miera veicināšanai,
Atzīmējot nepieciešamību veicināt un koordinēt
starptautisko sadarbību nolūkā ierobežot dopingu sportā,
Esot norūpējušies par dopinga lietošanu sportistu vidū
un tā sekām uz šo cilvēku veselību, godīgas spēles principiem,
blēdību ierobežošanu un sporta nākotni,
Paturot prātā, ka dopings apdraud ētiskos principus un
izglītības vērtības, kas ir iekļautas UNESCO Starptautiskajā
fiziskās audzināšanas un sporta hartā un Olimpiskajā
hartā,
Uzsverot, ka Antidopinga konvencija un tās
papildprotokoli, kas ir pieņemti Eiropas Padomes ietvaros ir
starptautisko publisko tiesību instrumenti, kuru cilme ir
nacionālajās antidopinga politikās un starpvaldību
sadarbībā,
Uzsverot UNESCO organizētajās 2., 3., un 4.par fizisko
audzināšanu un sportu atbildīgo ministru un vecāko amatpersonu
starptautiskajās konferencēs Maskavā (1988.), Punta del Este
(1999.) un Atēnās (2004.) pieņemtās rekomendācijas un UNESCO
Ģenerālās konferences 32.sesijā pieņemto rezolūciju
Nr.32C/9,
Paturot prātā 2003.gada 5.martā Pasaules konferencē par
dopingu sportā Pasaules antidopinga aģentūras pieņemto Pasaules
antidopinga kodeksu un Kopenhāgenas deklarāciju pret dopingu
sportā,
Rūpējoties par elites sportistu ietekmi uz
jaunatni,
Ņemot vērā pieaugošo nepieciešamību vadīt un veicināt
pētniecību nolūkā uzlabot dopinga noteikšanu un labāku izpratni
par faktoriem, kas veicina tā lietošanu nolūkā veidot
efektīvākās izsargāšanās stratēģijas,
Ņemot vērā esošās sportistu, sportistu apkalpojošais
personāla un kopienas kopumā izglītības par izvairīšanos no
dopinga nozīmi,
Rūpējoties par nepieciešamību stiprināt dalībvalstu
kapacitāti antidopinga programmu ieviešanā,
Ņemot vērā, ka valsts iestādēm un par sportu
atbildīgajām organizācijām ir dalīta atbildība nepieļaujot un
novēršot dopingu sportā, proti, nodrošinot atbilstošu vadību
sporta pasākumiem, kas balstās uz godīgas spēles principu, un
aizsargājot to dalībnieku veselību,
Atzīstot, ka šīm iestādēm un organizācijām ir kopīgi
jāstrādā šādiem mērķiem, nodrošinot visaugstāko neatkarību un
caurspīdīgumu visos atbilstošajos līmeņos,
Apņēmušās veikt tālāku un stingrāku sadarbību nolūkā
ierobežot dopingu sportā,
Atzīstot, ka dopinga ierobežošana sportā daļēji ir
atkarīga no pieaugošās antidopinga sporta standartu un prakses
harmonizācijas un sadarbības nacionālajā un globālajā
līmenī,
Ir 2005.gada 19.oktobrī pieņēmušas šo Konvenciju:
I daļa. Darbības joma
1.pants. Konvencijas mērķis
Šīs Konvencijas mērķis, UNESCO stratēģijas un programmas
fiziskās audzināšanas un sporta jomā ietvaros, ir veicināt
dopinga nepieļaušanu sportā un cīņu pret to, lai to izskaustu
pilnībā.
2.pants. Definīcijas
Šis definīcijas tiek lietotas Pasaules antidopinga kodeksa
ietvaros. Tomēr, domstarpību gadījumā, noteicošais ir
Konvencijas teksts. Šīs Konvencijas mērķiem:
1. "akreditētas dopinga kontroles laboratorijas" ir
laboratorijas, kuras ir akreditējusi Pasaules Antidopinga
aģentūra;
2. "antidopinga organizācija" ir organizatoriska vienība, kas
atbildīga par noteikumu pieņemšanu jebkuras dopinga kontroles
procesa daļas uzsākšanai, īstenošanai un ieviešanai. Tās
ietver, piemēram, Starptautisko Olimpisko komiteju,
Starptautisko Paralimpisko komiteju, citas lielu pasākumu
organizācijas, kas veic dopinga kontroli tās rīkotajos
pasākumos, Pasaules Antidopinga aģentūru, starptautiskās
federācijas un nacionālās antidopinga organizācijas;
3. "antidopinga noteikumu pārkāpums" ir viens vai vairāki no
uzskaitītajiem: BR />
a) aizliegtās vielas vai tās metabolītu vai pazīmju klātbūtne
sportista organisma paraugā;
b) aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošana vai
lietošanas mēģinājums;
c) atteikšanās vai nepiedalīšanās bez attaisnojoša iemesla
paraugu ņemšanā pēc paziņojuma, kas noteikts atbilstošos
antidopinga noteikumos vai cita izvairīšanās no paraugu
ņemšanas;
d) attiecīgu noteikumu pārkāpums saistībā ar sportista
pieejamību ārpussacensību pārbaudei, ieskaitot ziņu nesniegšanu
par atrašanās vietu un pārbaužu neveikšanu pamatojoties uz
saistošo noteikumu prasībām;
e) iejaukšanās vai iejaukšanās mēģinājums jebkurā dopinga
kontroles daļā; BR />
f) aizliegto vielu un metožu atrašanās īpašumā;
g) jebkuras aizliegtas vielas vai metodes nelikumīga
aprite;
h) aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes ievadīšana vai
ievadīšanas mēģinājums jebkuram sportistam, atbalsts,
mudināšana, palīdzība, kūdīšana, slēpšana vai jebkura cita
līdzdalība antidopinga noteikumu pārkāpumā vai pārkāpuma
mēģinājumā;
4. "sportists" dopinga kontroles izpratnē ir ikviena persona,
kura piedalās sportā starptautiskā vai nacionālā līmenī
atbilstoši katras nacionālās antidopinga organizācijas
definētajam un to apstiprinājušas Dalībvalstis, un ikviena cita
persona, kas piedalās sportā vai pasākumā zemākā līmenī un to
apstiprinājušas Dalībvalstis. Izglītības un apmācības programmu
izpratnē "sportists" ir ikviena persona, kas piedalās sportā
atbilstoši sporta organizācijas noteikumiem;
5. "sportistu apkalpojošais personāls" ir ikviens treneris,
izglītotājs, menedžeris, aģents, komandas darbinieks,
amatpersona, medicīniskais vai paramedicīniskais personāls, kas
strādā ar sportistu vai ārstē sportistu, kas piedalās vai
gatavojas sporta sacensībām;
6. "Kodekss" ir Pasaules antidopinga aģentūras 2003.gada
5.martā Kopenhāgenā pieņemtais Pasaules Antidopinga kodekss,
kas ir pievienots kā 1.papildinājums šai Konvencijai;
7. "sacensības" ir atsevišķas sacīkstes, mačs, spēle vai
atsevišķu sportistu sacīkstes;
8. "dopinga kontrole" ir process, kura ietvaros tiek veikta
pārbaužu veikšanas plānošana, paraugu ņemšana un apstrāde,
laboratoriju analīzes, rezultātu administrēšana, lietu
izskatīšana un apelācijas;
9. "dopings sportā" ir antidopinga noteikumu pārkāpuma
gadījums;
10. "likumīgi pilnvarotas dopinga kontroles vienības" ir
dopinga kontroles vienības, kuras darbojas starptautisko vai
nacionālo antidopinga organizāciju ietvaros;
11. "sacensību" pārbaude, lai noteiktu atšķirību starp
sacensību un ārpussacensību pārbaudēm un ja starptautiskās
federācijas vai citas antidopinga organizācijas noteikumos nav
noteikts citādi, ir pārbaude, kurai sportists tiek izvēlēts
saistībā ar noteiktām sacensībām;
12. "Starptautiskais laboratoriju standarts" ir standarts, kas
ir pievienots šai konvencijai kā 2.papildinājums;
13. "Starptautiskais pārbaužu standarts" ir standarts, kas ir
pievienots šai konvencijai kā 3.papildinājums;
14. "bez iepriekšēja brīdinājuma" ir dopinga kontrole, kas
notiek iepriekš nebrīdinot par to sportistu un kuras ietvaros
sportists tiek nepārtraukti pavadīts no paziņošanas brīža līdz
paraugu saņemšanai;
15. "Olimpiskā kustība" ir visi tie, kas vienojušies vadīties
pēc Olimpiskās hartas principiem un kuri atzīst Starptautiskās
Olimpiskās komitejas virsvadību, proti: olimpisko spēļu
programmā iekļauto sporta veidu starptautiskās federācijas,
Nacionālās olimpiskās komitejas, Olimpisko spēļu organizācijas
komitejas, sportisti, tiesneši un arbitri, asociācijas un
klubi, kā arī Starptautiskās olimpiskās komitejas atzītās
organizācijas un institūcijas;
16. "ārpussacensību" dopinga kontrole ir dopinga kontrole, kura
netiek veikta sacensību laikā;
17. "Aizliegtais saraksts" ir saraksts, kas pievienots šai
konvencijai kā 1.pielikums un nosaka aizliegtās vielas un
aizliegtās metodes;
18. "aizliegta metode" ir ikviena metode, kas aprakstīta
Aizliegtajā sarakstā, kas pievienots šai konvencijai kā
1.pielikums;
19. "aizliegta viela" ir ikviena viela, kas aprakstīta
aizliegtajā sarakstā, kas pievienots šai konvencijai kā
1.pielikums;
20. "sporta organizācija" ir ikviena organizācija, kas darbojas
kā vadoša institūcija viena vai vairāku sporta veidu
pasākumos;
21. "Terapeitiskās lietošanas izņēmumu noteikšanas standarti"
ir standarti, kas iekļauti šīs konvencijas 2.pielikumā;
22. "pārbaude" ir dopinga kontroles procesa sastāvdaļa, kas
ietver pārbaužu veikšanas plānošanu, paraugu ņemšanu, paraugu
apstrādi un paraugu nosūtīšanu uz laboratoriju;
23. "terapeitiskās lietošanas izņēmums" ir izņēmums, kas
piešķirts saskaņā ar terapeitiskās lietošanas izņēmumu
noteikšanas standartiem;
24. "lietošana" ir jebkuras aizliegtas vielas vai aizliegtas
metodes pielietošana, ievadīšana iekšķīgi, injicējot vai
patērējot jebkurā citā veidā;
25. "Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA)" ir šādi nosaukts
fonds, kurš 1999.gadā dibināts saskaņā ar Šveices
likumiem.
3.pants. Līdzekļi Konvencijas mērķu sasniegšanai
Lai sasniegtu šajā Konvencijā izvirzītos mērķus,
Dalībvalstīm:
1. jāpieņem attiecīgi pasākumi nacionālajā un starptautiskajā
līmenī, kuri atbilst Kodeksa principiem;
2. jāveicina visas starptautiskās sadarbības formas, kuru
mērķis ir aizsargāt sportistus, sporta ētiku un nodrošināt
informācijas apmaiņu par pētniecības rezultātiem;
3. jāsekmē starptautiskā sadarbība starp Dalībvalstīm un
vadošajām organizācijām cīņā pret dopingu sportā, īpaši ar
WADA.
4.pants. Attiecības starp Konvenciju un Kodeksu
1. Lai koordinētu pasākumu cīņai pret dopingu sportā ieviešanu
nacionālā un starptautiskā līmenī, Dalībvalstis pievienojas
Kodeksa principiem, kas pamato šīs Konvencijas 5.pantā minētos
pasākumus. Neviena šīs Konvencijas prasība neierobežo
Dalībvalstu tiesības apstiprināt papildu pasākumus atbilstoši
Kodeksam.
2. Kodekss un jaunākās 2. un 3.papildinājuma redakcijas
pievienotas informatīviem nolūkiem un nav šīs Konvencijas
neatņemamas sastāvdaļas. Papildinājumi kā tādi nerada nekādas
starptautisko tiesību saistības Dalībvalstīm.
3. Pielikumi ir šīs Konvencijas neatņemamas sastāvdaļas.
5.pants. Pasākumi Konvencijas mērķu sasniegšanai
Ievērojot šīs Konvencijas noteikumus, katra Dalībvalsts apņemas
apstiprināt atbilstošus pasākumus. Šādi pasākumi var ietvert
likumdošanu, noteikumus, politikas vai administratīvās
prakses.
6.pants. Attiecības ar citiem starptautiskiem
instrumentiem
Šī Konvencija nevar ietekmēt Dalībvalstu tiesības un
pienākumus, kas izriet no citiem, iepriekš noslēgtiem līgumiem,
kas saskan ar šīs Konvencijas jomu un mērķi. Tas neietekmē citu
Dalībvalstu tiesību ievērošanu un pienākumu veikšanu saskaņā ar
šo Konvenciju.
II daļa. Antidopinga pasākumi nacionālajā līmenī
7.pants. Vietējā saskaņošana
Dalībvalstīm jānodrošina šīs Konvencijas piemērošana, īpaši
nodrošinot vietējo pasākumu saskaņošanu. Lai izpildītu savus
pienākumus saskaņā ar šo Konvenciju, Dalībvalstis var paļauties
uz antidopinga organizācijām, kā arī sporta institūcijām un
organizācijām.
8.pants. Aizliegto vielu un metožu pieejamības un lietošanas
ierobežošana
1. Dalībvalstīm, atbilstošos gadījumos, jāpieņem pasākumi
aizliegto vielu un metožu pieejamības ierobežošanai, lai
samazinātu sportistiem iespēju tās lietot sportā, ja vien šādu
lietošanu nepamato terapeitiskās lietošanas izņēmums. Tas
ietver pasākumus pret nelegālu tirdzniecību sportistiem un šī
mērķa sasniegšanai arī pasākumus ražošanas, pārvietošanas,
importa, izplatīšanas un tirdzniecības kontrolei.
2. Dalībvalstīm atbilstošos gadījumos jāpieņem vai savā
jurisdikcijā esošās atbildīgās institūcijas jārosina ieviest
pasākumus, kas attur un ierobežo aizliegto vielu un metožu
lietošanu un ieguvi sportistiem sportā, ja vien šādu lietošanu
nepamato terapeitiskās lietošanas izņēmums.
3. Neviens pasākums, kas veikts saskaņā ar šo Konvenciju,
nedrīkst ierobežot piekļuvi vielām un metodēm likumīgā nolūkā,
kuras aizliegtas vai tiek kontrolētas sportā.
9.pants. Pasākumi pret sportistu apkalpojošo
personālu
Dalībvalstīm jāveic pasākumi vai jārosina sporta organizācijas
un antidopinga organizācijas ieviest pasākumus, tai skaitā
sankcijas un sodus, sportistu apkalpojošajam personālam, kas
veicis antidopinga noteikumu pārkāpumu vai citu ar dopingu
sportā saistītu nodarījumu.
10.pants. Uztura bagātinātāji
Dalībvalstīm atbilstošos gadījumos jārosina uztura bagātinātāju
ražotāji un izplatītāji ieviest labas prakses piemērus uztura
bagātinātāju marketingā un izplatīšanā, ieskaitot informāciju
par to sastāvdaļām un kvalitātes garantijām.
11.pants. Finanšu pasākumi
Dalībvalstīm, atbilstošos gadījumos:
(a) jāpiešķir finansējums no atbilstošu budžetu līdzekļiem
nacionālai dopinga kontroles programmai visos sporta veidos vai
jāatbalsta sporta organizācijas un antidopinga organizācijas
dopinga kontroļu finansēšanā tiešu subsīdiju vai grantu veidā,
vai atzīstot par pamatotām šādas izmaksas kopējo subsīdiju vai
grantu piešķiršanai šādām organizācijām;
(b) veikt pasākumus sporta atbalstam paredzētā finansējuma
ieturēšanai soda izciešanas laikā individuāliem sportistiem vai
sportistu apkalpojošajam personālam, kas sodīts par antidopinga
noteikumu pārkāpumu;
(c) pilnībā vai daļēji ieturēt sporta atbalstam paredzēto
finansējumu sporta vai antidopinga organizācijām, kas neievēro
Kodeksu vai atbilstoši Kodeksam apstiprinātus antidopinga
noteikumus.
12.pants. Pasākumi dopinga kontroles
nodrošināšanai
Dalībvalstīm, atbilstošos gadījumos:
(a) jāatbalsta un jārada apstākļi to jurisdikcijā esošām sporta
organizācijām un antidopinga organizācijām veikt dopinga
kontroles, kas ir saskaņā ar Kodeksu, tai skaitā bez
iepriekšēja brīdinājuma, ārpussacensību un sacensību dopinga
kontroles;
(b) jāatbalsta un jārada apstākļi sporta organizāciju un
antidopinga organizāciju sarunām par līgumiem, kas ļautu
likumīgi pilnvarotām dopinga kontroles vienībām no citām
valstīm pārbaudīt to biedrus;
(c) jāapņemas atbalstīt to jurisdikcijā esošo sporta
organizāciju un antidopinga organizāciju piekļuves iegūšanu
akreditētām dopinga kontroles laboratorijām dopinga kontroles
paraugu analīzes veikšanai.
III daļa. Starptautiskā sadarbība
13.pants. Sadarbība starp antidopinga organizācijām un sporta
organizācijām
Dalībvalstīm jāveicina sadarbība starp to jurisdikcijā un citu
dalībvalstu jurisdikcijā esošām esošam antidopinga
organizācijām, valsts institūcijām un sporta organizācijām
nolūkā starptautiskā līmenī sasniegt šīs konvencijas
mērķus.
14.pants. WADA misijas atbalsts
Dalībvalstis apņemas atbalstīt WADA nozīmīgo misiju
starptautiskajā cīņā pret dopingu.
15.pants. Vienlīdzība WADA finansēšanā
Dalībvalstis atbalsta ikgadējā WADA pamatbudžeta vienlīdzīgas
finansēšanas principu no valsts institūciju un Olimpiskās
kustības līdzekļiem.
16.pants. Starptautiskā sadarbība dopinga kontrolē
Atzīstot, ka cīņa pret dopingu sportā var būt efektīva tikai
tad, ja sportisti tiek pārbaudīti bez iepriekšēja brīdinājuma
un savāktie paraugi tiek savlaicīgi nogādāti laboratorijās
analīžu veikšanai, Dalībvalstīm, iespēju robežās un saskaņā ar
spēkā esošiem tiesību aktiem un kārtību:
(a) jāatvieglo WADA un antidopinga organizāciju, kuras darbojas
saskaņā ar Kodeksu un ir pakļautas attiecīgajiem uzņemošās
valsts noteikumiem, uzdevums veikt sacensību vai ārpussacensību
dopinga kontroles sportistiem savā teritorijā vai jebkur
citur;
(b) jāatvieglo savlaicīga robežu šķērsošana likumīgi
pilnvarotām dopinga kontroles vienībām, kas veic dopinga
kontroles pasākumus;
(c) jāsadarbojas, lai nodrošinātu ātru paraugu nosūtīšanu vai
nogādāšanu pāri robežām, saglabājot to drošību un
nedalāmību;
(d) jāpalīdz dažādu organizāciju veiktās dopinga kontroles
starptautiskai koordinācijai un sadarboties šajā nolūkā ar
WADA;
(e) jāatbalsta sadarbību starp savā jurisdikcijā un citu
Dalībvalstu jurisdikcijā esošām dopinga kontroles
laboratorijām. Īpaši jāveicina savā jurisdikcijā esošo
akreditēto dopinga kontroles laboratoriju palīdzība citām
Dalībvalstīm, dodot iespēju tām iegūt pieredzi, zināšanas un
tehnoloģijas, kas nepieciešamas, lai izveidotu savas
laboratorijas, ja tās vēlas to darīt;
(f) jāatvieglo un jāatbalsta vienošanās par savstarpēju
pārbaužu veikšanu atzītu antidopinga organizāciju starpā
saskaņā ar Kodeksu;
(g) savstarpēji jāatzīst jebkuras antidopinga organizācijas
dopinga kontroles kārtību un pārbaužu rezultātu administrēšanu,
tai skaitā sporta sankcijas, kas piemērotas atbilstoši
Kodeksam.
17.pants. Brīvprātīgais fonds
1. Ar šo tiek izveidots "Fonds dopinga izskaušanai sportā",
turpmāk saukts par Brīvprātīgo fondu. Brīvprātīgo fondu veido
no pārvaldīšanai uzticētiem līdzekļiem saskaņā ar UNESCO
Finanšu noteikumiem. Visiem Dalībvalstu un citu dalībnieku
maksājumiem jābūt brīvprātīgiem.
2. Brīvprātīgā fonda līdzekļus veido:
(a) Dalībvalstu iemaksas;
(b) iemaksas, dāvinājumi vai novēlējumi, kurus ir
veikušas:
i. citas valstis;
ii. Apvienoto Nāciju sistēmas organizācijas un programmas,
īpaši Apvienoto Nāciju Attīstības Programma, kā arī citas
starptautiskās organizācijas; vai
iii. publiskas vai privātas institūcijas vai indivīdi;
(c) ienākumi no Brīvprātīgā fonda līdzekļu uzkrājumiem;
(d) ienākumi no ziedojumiem un ieņēmumi no labdarības
pasākumiem par labu Brīvprātīgajam fondam;
(e) jebkuri citi finanšu līdzekļi, kurus pieļauj Dalībvalstu
konferences apstiprināmie Brīvprātīgā fonda noteikumi.
3. Dalībvalstu iemaksas Brīvprātīgajā fondā nevar tikt
uzskatītas par aizvietojumu Dalībvalstu saistībām maksāt to
daļu ikgadējā WADA budžetā.
18.pants. Brīvprātīgā fonda izmantošana un
pārvaldīšana
Brīvprātīgā fonda līdzekļu izmantošanu nosaka Dalībnvalstu
konference, tās apstiprinātos pasākumu finansēšanai, īpaši lai
palīdzētu Dalībvalstīm attīstīt un ieviest antidopinga
programmas saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem, ņemot vērā
WADA mērķus un var tikt izmantoti par šīs Konvencijas darbības
izdevumu apmaksāšanai. Nekādi politiski, ekonomiski vai citi
nosacījumi nevar tikt piemēroti Brīvprātīgajā fondā
iemaksātajiem līdzekļiem.
IV daļa. Izglītība un apmācība
19. pants. Vispārīgie izglītības un apmācības
principi
1. Dalībvalstīm atbilstoši to rīcībā esošajiem līdzekļiem
jāatbalsta, jāveido un jāīsteno antidopinga izglītības un
apmācības programmas. Attiecībā uz sporta sabiedrību kopumā šīm
programmām jānodrošina aktuālas un precīzas informācijas
sniegšana par:
(a) dopinga apdraudējumu sporta ētiskajām vērtībām;
(b) dopinga ietekmi uz veselību;
2. Sportistu un sportistu apkalpojošā personāla izglītības un
mācību programmās, īpaši viņu sākotnējā izglītošanā, bez
iepriekš minētā jāiekļauj aktuāla un precīza informācija
par:
(a) dopinga kontroles kārtību;
(b) sportistu tiesībām un atbildību antidopinga jomā, tai
skaitā informāciju par Kodeksu un attiecīgo sporta veidu un
antidopinga organizāciju antidopinga stratēģiju. Šādā
informācijā jāiekļauj ziņas par antidopinga noteikumu pārkāpumu
sekām;
(c) aizliegto vielu un metožu sarakstu un terapeitiskās
lietošanas izņēmumiem;
(d) uztura bagātinātājiem.
20.pants. Profesionālās darbības noteikumi
Dalībvalstīm ir jāmudina profesionālās asociācijas un
organizācijas izstrādāt un ieviest attiecīgus profesionālās
darbības, labas prakses un ētikas noteikumus par antidopingu
sportā, kuri atbilst Kodeksa prasībām.
21.pants. Sportistu un sportistu apkalpojošā personāla
līdzdalība
Dalībvalstīm jāsekmē un atbilstoši to rīcībā esošajiem
līdzekļiem jāatbalsta sportistu un sportistu apkalpojošais
personāla aktīva līdzdalība visos sporta un citu atbildīgo
institūciju antidopinga darba aspektos un jāmudina to
jurisdikcijā esošās sporta organizācijas darboties
līdzīgi.
22.pants. Sporta organizācijas un regulāra izglītība un
apmācība antidopinga jomā
Dalībvalstīm ir jāmudina sporta organizācijas un antidopinga
organizācijas ieviest esošās izglītības un mācību programmas
visiem sportistiem un sportistu apkalpojošais personālam par
19.pantā minētajām tēmām.
23.pants. Sadarbība izglītības un apmācības jomā
Dalībvalstīm jāsadarbojas savstarpēji un ar attiecīgajām
organizācijām, lai atbilstošos gadījumos dalītos informācijā,
ekspertīzē un pieredzē par efektīvām antidopinga
programmām.
V daļa. Pētniecība
24.pants. Antidopinga pētniecības veicināšana
Dalībvalstis apņemas, atbilstoši to rīcībā esošajiem
līdzekļiem, mudināt un veicināt antidopinga pētniecību
sadarbībā ar sporta un citām attiecīgajām organizācijām
par:
(a) dopinga novēršanu, noteikšanas metodēm, uzvedības un
sociālajiem aspektiem un ietekmi uz veselību;
(b) zinātniski pamatotu fizioloģisko un psiholoģisko treniņu
programmu izstrādāšanas iespējām un līdzekļiem, kas respektē
personas integritāti;
(c) zinātnisko pētījumu rezultātā atklāto vielu un metožu
lietošanu.
25.pants. Antidopinga pētniecības būtība
Veicinot antidopinga pētniecību, kā minēts 24.pantā,
Dalībvalstīm jānodrošina, ka šāda pētniecība:
(a) atbilst starptautiski atzītām ētikas praksēm;
(b) nepieļauj aizliegto vielu un metožu došanu
sportistiem;
(c) tiek veikta tikai ievērojot atbilstošus piesardzības
pasākumus, lai nepieļautu antidopinga pētniecības rezultātu
ļaunprātīgu izmantošanu un lietošanu kā dopingu.
26.pants. Antidopinga pētniecības rezultātu
izplatīšana
Saskaņā ar spēkā esošiem nacionālajiem un starptautiskajiem
tiesību aktiem, Dalībvalstīm iespēju robežās jāizplata veiktās
antidopinga pētniecības rezultāti citām Dalībvalstīm un
WADA.
27.pants. Pētniecība sporta zinātnē
Dalībvalstīm jāmudina:
(a) zinātniskās un medicīniskās sabiedrības pārstāvjus veikt
pētniecību sporta zinātnē saskaņā ar Kodeksa principiem.
(b) to jurisdikcijā esošās sporta organizācijas un sportistus
apkalpojošo personālu īstenot pētniecību sporta zinātnē, kas ir
atbilstoša Kodeksa principiem.
VI daļa. Konvencijas īstenošanas uzraudzība
28.pants. Dalībvalstu konference
1. Ar šo tiek izveidota Dalībvalstu konference. Dalībvalstu
konference ir suverēna šīs Konvencijas institūcija.
2. Dalībvalstu konference tās kārtējā sesijā tiek sasaukta
reizi divos gados. Dalībvalstu konference var nolemt sasaukt
ārkārtas sesiju vai tā jāsasauc pēc vismaz vienas trešdaļas
Dalībvalstu pieprasījuma.
3. Katrai Dalībvalstij Dalībvalstu konferencē ir viena
balss.
4. Dalībvalstu konferencei jāapstiprina tās darbības
noteikumi.
29.pants. Padomdevēja organizācija un novērotāji Dalībvalstu
konferencē
WADA jāpieaicina Dalībvalstu konferencē kā padomdevēja
organizācija. Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā
Paralimpiskā komiteja, Eiropas Padome un Fiziskās audzināšanas
un sporta starpvaldību komiteja (CIGEPS) jāpieaicina kā
novērotāji. Dalībvalstu konference var nolemt pieaicināt citas
attiecīgās organizācijas kā novērotājus.
30.pants. Dalībvalstu konferences uzdevumi
1. Papildus citiem šīs Konvencijas nosacījumiem, Dalībvalstu
konferencei ir šādi uzdevumi:
(a) veicināt šis Konvencijas mērķus;
(b) pārrunāt attiecības ar WADA un pētīt WADA ikgadējā
pamatbudžeta finansēšanas mehānismus. Šādām pārrunām var
pieaicināt valstis, kuras nav Dalībvalstis;
(c) apstiprināt Brīvprātīgā fonda līdzekļu izlietošanas plānu
saskaņā ar 18.pantu;
(d) novērtēt ziņojumus, kurus Dalībvalstis iesniegušas saskaņā
ar 31.pantu;
(e) regulāri novērtēt šīs Konvencijas uzraudzības atbilstību
saistībā ar antidopinga sistēmu attīstību, saskaņā ar 31.pantu.
Jebkurš uzraudzības mehānisms vai pasākums, kas pārsniedz
31.panta prasības, jāfinansē no izveidotā Brīvprātīgā fonda,
kas izveidots atbilstoši 17.pantam.
(f) izvērtēt šis konvencijas grozījumu projektus, lai tos
pieņemtu;
(g) izvērtēt grozījumus Aizliegtajā sarakstā un WADA
apstiprinātajos Terapeitiskās lietošanas izņēmumu noteikšanas
standartos, lai tos apstiprinātu saskaņā ar šīs Konvencijas
34.pantu;
(h) noteikt un īstenot sadarbību starp Dalībvalstīm un WADA šīs
Konvencijas ietvaros;
(i) katrā sesijā pieprasīt WADA novērtēšanas ziņojumus par
Kodeksa ieviešanu.
2. Dalībvalstu konference savu funkciju nodrošināšanai var
īstenot sadarbību ar citām starpvaldību institūcijām. BR
/>
31.pants. Nacionālie ziņojumi Dalībvalstu
konferencei
Dalībvalstīm katrus divus gadus vienā no UNESCO oficiālajām
valodām Sekretariātam jāiesniedz visa informācija par
veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu šīs Konvencijas
nosacījumu izpildi.
32.pants. Dalībvalstu konferences sekretariāts
1. Dalībvalstu konferences sekretariātu nodrošina UNESCO
Ģenerāldirektors.
2. Pēc Dalībvalstu konferences pieprasījuma UNESCO
Ģenerāldirektoram jāizmanto pilnā mērā WADA pakalpojumi saskaņā
ar nosacījumiem, kurus iepriekš ir apstiprinājusi Dalībvalstu
konference.
3. Konvencijas darbības nodrošināšanas izdevumi tiek segti no
UNESCO pamatbudžetā esošajiem līdzekļiem adekvātā apjomā,
Brīvprātīgā fonda, kas izveidots saskaņā ar 17.pantu vai abu šo
resursu kombinācijas, atbilstoši reizi divos gados pieņemtajam
lēmumam. Sekretariāta finansēšana no pamatbudžeta jāveic
iespējami minimālā līmenī, tādējādi izprotot, ka Konvencijas
darbības atbalstam ir nepieciešams arī brīvprātīgs
finansējums.
4. Sekretariātam ir jāsagatavo Dalībvalstu konferencei
nepieciešamos dokumentus, kā arī tās darba kārtības projektus
un ir jānodrošina tās pieņemto lēmumu izpilde.
33.pants. Konvencijas grozījumi
1. Katra Dalībvalsts var ierosināt grozījumus šajā Konvencijā,
iesniedzot rakstisku paziņojumu UNESCO Ģenerāldirektoram.
Ģenerāldirektoram šis paziņojums ir jāizplata visām
Dalībvalstīm. Ja sešu mēnešu laikā no paziņojuma izplatīšanas
dienas vismaz puse no Dalībvalstīm ir sniegušas savu
piekrišanu, Ģenerāldirektoram ir jāiesniedz šie ierosinājumi
tuvākajā Dalībvalstu konferences sesijā.
2. Grozījumus ir jāapstiprina Dalībvalstu konferencē ar divu
trešdaļu balstu vairākumu no balsojumā piedalījušos Dalībvalstu
skaita.
3. Pieņemtie grozījumi šai Konvencijai ir jāiesniedz
Dalībvalstīm ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai
pievienošanās veikšanai.
4. Dalībvalstīs, kuras ir ratificējušas, pieņēmušas,
apstiprinājušas šīs Konvencijas grozījumus vai pievienojušās
tiem, grozījumi stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad divas
trešdaļas Dalībvalstu ir deponējušas šī panta 3.punktā minētos
dokumentus. Dalībvalstij, kura ratificē, pieņem, apstiprina vai
pievienojas tiem vēlāk, attiecīgie grozījumi stājas spēkā trīs
mēnešus pēc tam, kas šī Dalībvalsts ir deponējusi savu
ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās
instrumentu.
5. Valsts, kura kļūst par šīs Konvencijas Dalībvalsti pēc
grozījumu stāšanās spēkā saskaņā ar šī panta 4.punktu, ja nav
izteikts cits nodoms, jāuzskata par:
(a) šīs Konvencijas un tās spēkā esošo grozījumu
Dalībvalsti;
(b) šīs Konvencijas Dalībvalsti attiecībā pret jebkuru
Dalībvalsti, kura nav pievienojusies grozījumiem.
34.pants. Konvencijas pielikumu grozīšanas īpašā
procedūra
1. Ja WADA veic grozījumus Aizliegto sarakstu vai Terapeitiskās
lietošanas izņēmumu noteikšanas standartus, tā var rakstiski
informēt UNESCO Ģenerāldirektoru par šīm izmaiņām.
Ģenerāldirektoram steidzami jāpaziņo visām Dalībvalstīm šīs
izmaiņas, ierosinot grozījumus šīs Konvencijas attiecīgajos
pielikumos. Grozījumus pielikumos apstiprina Dalībvalstu
konference tās sesijā vai rakstisku konsultāciju veidā.
2. Dalībvalstīm 45 dienu laikā no Ģenerāldirektora paziņojuma
dienas jāizsaka savus iebildumus rakstiski, ja notiek
rakstiskas konsultācijas, vai Ģenerāldirektoram Dalībvalstu
konferences laikā. Ja divas trešdaļas Dalībvalstu neizsaka
savus iebildumus, piedāvātie grozījumi tiek uzskatīti par
apstiprinātiem Dalībvalstu konferencē. BR />
3. Dalībvalstu konferencē apstiprinātie grozījumi
Ģenerāldirektoram ir jāpaziņo visām Dalībvalstīm. Tie stājas
spēkā 45 dienas pēc šī paziņojuma, izņemot attiecībā pret tām
Dalībvalstīm, kuras ir iepriekš paziņojušas Ģenerāldirektoram,
ka neakceptē šos grozījumus.
4. Dalībvalsts, kura ir paziņojusi ģenerāldirektoram, ka
neakceptē grozījumu, kurš ir pieņemts saskaņā ar iepriekšējos
punktos noteikto procedūru, paliek pakļauta negrozītiem
pielikumiem.
VII daļa. Noslēguma nosacījumi
35.pants. Federālās vai neunitārās konstitucionālās
sistēmas
Uz Dalībvalstīm, kurām ir federāla vai neunitāra
konstitucionālā sistēma, attieksies šādi nosacījumi:
(a) attiecībā uz tiem šīs Konvencijas nosacījumiem, kuru
ieviešana ir federālās vai centrālās varas jurisdikcijā,
federālās vai centrālās valdības pienākumi ir tādi paši kā
Dalībvalstīm, kuras nav federālas valstis;
(b) attiecībā uz tiem šīs Konvencijas nosacījumiem, kuru
ieviešana ir atsevišķu štatu, zemju, provinču vai kantonu
jurisdikcijā, kuriem saskaņā ar federācijas konstitucionālo
sistēmu nav pienākums veikt likumdošanas pasākumus, federālajai
valdībai ir jāinformē šādu štatu, zemju, provinču vai kantonu
kompetentās institūcijas par iepriekšminētajiem nosacījumiem,
iesakot tos pieņemt.
36.pants. Ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai
pievienošanās
UNESCO dalībvalstīm šī Konvencija ir jāratificē, jāpieņem,
jāapstiprina vai jāpievienojas tai saskaņā ar to
konstitucionālo kārtību. Ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenti ir jādeponē UNESCO
Ģenerāldirektoram.
37.pants. Stāšanās spēkā
1. Šī Konvencija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc
viena mēneša termiņa beigām no trīsdesmitā ratifikācijas,
pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta
deponēšanas.
2. Ikvienai valstij, kura pēc tam izsaka savu apņemšanos
pakļauties Konvencijai, tā stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā
dienā pēc viena mēneša termiņa beigām no ratifikācijas,
pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta
deponēšanas.
38.pants. Konvencijas teritoriālā izplatība
1. Ikviena valsts var, deponējot savu ratifikācijas,
pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu,
norādīt teritoriju vai teritorijas, par kuru starptautiskajām
attiecībām tā ir atbildīga un uz kurām attieksies šī
Konvencija.
2. Ikviena Dalībvalsts var jebkurā vēlākā datumā ar UNESCO
adresētu deklarāciju, paplašināt šīs Konvencijas piemērošanu uz
jebkuru citu teritoriju, kas ir norādīta deklarācijā. Attiecībā
uz šo teritoriju Konvencija stājas spēkā pirmajā dienā pēc
viena mēneša termiņa beigām no dienas, kad depozitārijs ir
saņēmis šādu deklarāciju.
3. Ikviena deklarācija, kas ir iesniegta saskaņā ar
iepriekšējiem diviem punktiem, attiecībā uz jebkuru teritoriju,
kas ir minēta šādā deklarācijā var tikt atsaukta ar UNESCO
adresētu paziņojumu. Šāds atsaukums stājas spēkā pirmajā dienā
pēc viena mēneša termiņa beigām no dienas, kad depozitārijs ir
saņēmis šādu deklarāciju.
39.pants. Denonsēšana
Ikviena Dalībvalsts var denonsēt šo Konvenciju. Par denonsēšanu
ir jāpaziņo ar rakstveida dokumentu, kas deponējams UNESCO
Ģenerāldirektoram. Denonsēšana stājas spēkā nākamajā dienā pēc
sešu mēnešu termiņa beigām no denonsēšanas dokumenta saņemšanas
brīža. Tas nekādā veidā neietekmē attiecīgās Dalībvalsts
finanšu saistības līdz dienai, no kuras atsaukums stājas
spēkā.
40.pants. Depozitārijs
Šīs Konvencijas un tās grozījumu depozitārijs ir UNESCO
ģenerāldirektors. Kā depozitārijam UNESCO ģenerāldirektoram
jāinformē šīs Konvencijas Dalībvalstis, kā arī citas
Organizācijas dalībvalstis par:
(a) ikviena ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai
pievienošanās dokumenta deponēšanu;
(b) šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienu saskaņā ar
37.pantu;
(c) ikvienu ziņojumu, kurš ir sagatavots saskaņā ar
31.pantu;
(d) ikvienu Konvencijas vai pielikumu grozījumu, kas ir
pieņemts saskaņā ar 33. un 34.pantu un dienu, kad grozījums
stājas spēkā;
(e) ikvienu deklarāciju vai paziņojumu, kas izdarīts saskaņā ar
38.panta nosacījumiem;
(f) ikvienu paziņojumu, kas izdarīts saskaņā ar 39.pantu un
dienu, no kuras denonsēšana stājas spēkā;
(g) ikvienu citu aktu, paziņojumu vai informāciju attiecībā uz
šo Konvenciju.
41.pants. Reģistrācija
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 102.pantu, šī
Konvencija ir jāreģistrē Apvienoto Nāciju Organizācijas
sekretariātā pēc UNESCO ģenerāldirektora pieprasījuma.
42.pants. Autentiskie teksti
1. Šī Konvencija un tās pielikumi sastādīti arābu, ķīniešu,
angļu, franču, krievu un spāņu valodā, visi seši teksti ir
vienlīdz autentiski.
2. Šīs konvencijas papildinājumi ir sastādīti arābu, ķīniešu,
angļu, franču, krievu un spāņu valodā.
43.pants. Atrunas
Nevar tikt atļautas atrunas, kuras ir pretrunā ar šīs
Konvencijas mērķi un uzdevumiem.
1. pielikums - Aizliegtais saraksts - Starptautiskais
standarts latviešu valodā. 2018. gada janvāris
2. pielikums - Terapeitiskās lietošanas izņēmumu noteikšanas
standarts.2016.gada janvāris - latviešu valodā
1. papildinājums - Pasaules Antidopinga kodekss. 2015. -
latviešu valodā
2. papildinājums - Starptautiskais laboratoriju
standarts. 2016. gada jūnijs - latviešu valodā
3. papildinājums - Starptautiskais pārbaužu standarts. 2017.
gada janvāris - latviešu valodā