Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.206

Rīgā 2010.gada 2.martā (prot. Nr.11 34.§)
Noteikumi par prasībām komersantiem, izglītības iestādēm un speciālistiem, kuri nodrošina traktortehnikas vadītāju apmācību, traktortehnikas vadītāju apmācības programmām, kā arī apmācību kontroles kārtību
Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 22.panta ceturto daļu
I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka prasības komersantiem, izglītības iestādēm un speciālistiem, kuri nodrošina traktortehnikas vadītāju apmācību, traktortehnikas vadītāju apmācības programmas, kā arī traktortehnikas vadītāju apmācības procesa kontroles kārtību.

II. Prasības izglītības iestādēm, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus

2. Traktortehnikas vadītājus drīkst apmācīt komersanti un izglītības iestādes (turpmāk – izglītības iestādes), kuras ir saņēmušas valsts aģentūras "Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra" (turpmāk – aģentūra) izsniegtu mācību atļauju (1.pielikums).

(MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā)

3. Lēmumu par mācību atļaujas izsniegšanu pieņem aģentūras izveidota komisija. Komisijas sastāvā ir vismaz pieci aģentūras un Zemkopības ministrijas pārstāvji.

(MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā)

4. Lai saņemtu mācību atļauju, izglītības iestāde aģentūrā iesniedz:

4.1. iesniegumu, kurā iekļauj šādas ziņas:

4.1.1. izglītības iestādes nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

4.1.2. kādu kategoriju traktortehnikas vadītājus paredzēts sagatavot;

4.1.3. teorētisko un praktisko mācību vietu platība, adrese, kadastra numurs, bet F un G kategorijas traktortehnikas vadītāja sagatavošanai – teorētisko mācību vietas adrese un kadastra numurs;

4.2. pasniedzēju sarakstu, kuri nodrošinās mācības;

4.3. pasniedzēju izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;

4.4. traktortehnikas sarakstu, ar kuru notiks praktiskās mācības, norādot šādu informāciju par traktortehniku:

4.4.1. reģistrācijas numurs;

4.4.2. grupa;

4.4.3. marka;

4.4.4. turētājs;

4.4.5. īpašnieks;

4.4.6. turētāja adrese;

4.4.7. pilna masa;

4.4.8. jauda;

4.5. traktortehnikas vai tās piekabes nomas līguma kopiju, ja traktortehnika vai tās piekabe tiek nomāta;

4.6. mācību telpas īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopiju vai telpu nomas līgumu, ja mācību telpa tiek nomāta;

4.7. sākotnējās apmācības laukuma īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopiju vai sākotnējās apmācības laukuma nomas līguma kopiju, ja sākotnējās apmācības laukums tiek nomāts;

4.8. mācību programmas, ja izglītības iestāde maina mācību priekšmetu vai praktisko mācību programmu saturu atbilstoši šo noteikumu 32.punktam.

(Grozīts ar MK 11.09.2012. noteikumiem Nr.625)

5. Aģentūra nedēļas laikā pēc šo noteikumu 4.punktā minēto dokumentu saņemšanas pārbauda mācību materiālās bāzes atbilstību šo noteikumu 6.punktā minētajām prasībām un sastāda mācību materiālās bāzes pārbaudes aktu (2.pielikums).

6. Izglītības iestādē, kas nodrošina traktortehnikas vadītāju apmācību, ir:

6.1. vismaz viena piemērota lieluma mācību telpa, kura atbilst normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības, ugunsdrošības, vides un higiēnas prasībām izglītības iestādēm un kurā atrodas:

6.1.1. mācību uzskates līdzekļi izdales materiālu veidā;

6.1.2. darba kārtībā esošs transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofors vai tā makets;

6.1.3. stendi, datorprogrammas un prezentāciju iekārtas ceļa zīmju un ceļa horizontālo un vertikālo apzīmējumu mācīšanai. Ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu simbolika atbilst normatīvajiem aktiem ceļu satiksmes drošības jomā;

6.1.4. stendi ar attēliem (ne mazākiem par A3 formātu), maketi vai datorprogrammas, kas atspoguļo atbilstošās kategorijas traktortehnikas uzbūvi un galvenos mehānismu mezglus;

6.1.5. vertikāli novietota tāfele vai virsma;

6.1.6. mācību vieta katram apmācāmajam (sēdvieta, galds);

6.2. tualete nodarbību ēkā;

6.3. garderobe vai mācību telpā ir drēbju pakaramie atbilstoši vietu skaitam;

6.4. mācību telpa, kurā redzamā vietā novietota mācību atļaujas kopija, kā arī brīvi pieejami informatīvie materiāli par traktortehnikas vadītāju apmācības kārtību, traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas eksāmena pieņemšanas, vērtēšanas un vadītāja apliecības iegūšanas kārtību;

6.5. tās kategorijas mācību traktortehnika, kuras kategorijas vadītājus izglītības iestāde sagatavo (A un B kategorijas traktortehnikas vadītāja sagatavošanai – vismaz riteņtraktors, traktora piekabe un viena universālās pašgājējmašīnas tehnikas vienība). Mācību traktortehnika ir reģistrēta aģentūrā, tai veikta tehniskā apskate (izņemot traktortehniku, kas reģistrēta kā speciālā traktortehnika), ir obligātā civiltiesiskā apdrošināšana, kā arī traktortehnika ir papildus aprīkota ar:

6.5.1. diviem ārpus kabīnes novietotiem atpakaļskata spoguļiem, ja to pieļauj konstrukcija un vieta;

6.5.2. sēdekli praktisko mācību instruktoram, ja to pieļauj konstrukcija un vieta;

6.5.3. mācību pazīšanas zīmi atbilstoši normatīvajiem aktiem par ceļu satiksmi;

6.6. traktortehnikas vadīšanas sākotnējās apmācības laukums un laukums traktortehnikas darbu tehnoloģisko operāciju apguvei. Sākotnējās apmācības laukumam ir cietais segums, un tā minimālo platību nosaka praktisko mācību programma. Praktisko mācību programma nosaka arī prasības traktortehnikas darbu tehnoloģisko operāciju apguves laukumam.

(Grozīts ar MK 11.09.2012. noteikumiem Nr.625)

7. Šo noteikumu 4.punktā minēto iesniegumu izskata aģentūras komisijas sēdē. Aģentūras komisijas sēdē ir tiesības piedalīties attiecīgās izglītības iestādes pārstāvim.

8. Ja nav iesniegta visa šo noteikumu 4.punktā minētā informācija, izglītības iestāde to iesniedz 10 darbdienu laikā pēc aģentūras pieprasījuma saņemšanas. Precizēto informāciju aģentūra pārbauda triju darbdienu laikā pēc tās saņemšanas.

9. Ja mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas aģentūrā izglītības iestāde nav saņēmusi lēmumu par atļaujas piešķiršanu, tiek uzskatīts, ka mācību atļauja ir piešķirta. Ja izglītības iestāde atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, aģentūra izglītības iestādei izsniedz beztermiņa mācību atļauju.

(MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā)

10. Ja mainās mācību atļaujā norādītā informācija, izglītības iestāde 10 darbdienu laikā pēc izmaiņu rašanās iesniedz aģentūrā iesniegumu par izglītības iestādes pārreģistrāciju un dokumentus, kas pamato grozījumu izdarīšanu izsniegtajā mācību atļaujā.

11. Ja mainās šo noteikumu 4.2., 4.3., 4.4. un 4.5.apakšpunktā minētā informācija, izglītības iestāde piecu darbdienu laikā pēc izmaiņu rašanās iesniedz aģentūrā precizētu informāciju.

(Grozīts ar MK 11.09.2012. noteikumiem Nr.625)

12. Par mācību atļaujas nozaudēšanu, nozagšanu, iznīcināšanu vai neatgriezenisku sabojāšanu izglītības iestāde rakstiski informē aģentūru. 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas aģentūra izsniedz personīgi vai nosūta pa pastu vai elektroniski jaunu mācību atļauju ar atzīmi "Dublikāts".

13. Mācību atļaujas izsniegšanas pamatojuma dokumentus aģentūra glabā vismaz piecus gadus.

III. Kvalifikācijas prasības speciālistiem, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus

14. Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmā iekļautos mācību priekšmetus ir tiesības mācīt šādiem speciālistiem:

14.1. mācību priekšmetu "Traktortehnikas uzbūve un ekspluatācijas pamati" – pasniedzējam ar lauksaimniecības tehnikas inženiera, autotransporta inženiera vai mežinženiera kvalifikāciju;

14.2. mācību priekšmetu "Traktortehnikas darbu tehnoloģija" – pasniedzējam ar augstāko profesionālo izglītību attiecīgās traktortehnikas izmantošanas nozarē;

14.3. mācību priekšmetu "Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība" – pasniedzējam, kurš apguvis programmu "Ceļu satiksmi reglamentējošie normatīvie akti un ceļu satiksmes drošība" un ieguvis atbilstošu pasniedzēja kvalifikācijas apliecību, ko izsniegusi Ceļu satiksmes drošības direkcija;

14.4. mācību priekšmetu "Darba aizsardzība" – pasniedzējam ar augstāko izglītību, kurš apguvis pamatlīmeņa izglītības programmu darba aizsardzībā atbilstoši normatīvajiem aktiem par apmācību darba aizsardzības jautājumos un ieguvis atbilstošu apliecību par profesionālās pilnveides izglītības ieguvi, kā arī pasniedzējam ar augstāko izglītību darba aizsardzībā.

15. Tiesības vadīt traktortehnikas vadītāju praktiskās mācības ir instruktoram, kuram ir vismaz vidējā profesionālā izglītība traktortehnikas izmantošanas nozarē, vismaz trīs gadu ilgs attiecīgās kategorijas traktortehnikas vadītāja stāžs un aģentūras izsniegta traktortehnikas vadītāju sagatavošanas praktisko mācību instruktora apliecība (3.pielikums).

(MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā)

16. Lai iegūtu traktortehnikas vadītāju sagatavošanas praktisko mācību instruktora apliecību (turpmāk – instruktora apliecība), persona aģentūras noteiktajā izglītības iestādē apgūst traktortehnikas praktisko mācību instruktoru sagatavošanas programmu (4.pielikums) un nokārto eksāmenu attiecīgās kategorijas traktortehnikas vadīšanā, kā arī ceļu satiksmes noteikumos, satiksmes drošībā un praktiskajā pedagoģijā.

(MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā)

17. Kvalifikācijas iegūšanas teorētisko eksāmenu un eksāmenu traktortehnikas vadīšanā pieņem aģentūras eksaminācijas komisija. Eksaminācijas komisijas sastāvā ir vismaz trīs locekļi.

(Grozīts ar MK 11.09.2012. noteikumiem Nr.625)

18. Pēc tam kad sekmīgi nokārtots teorētiskais eksāmens un eksāmens traktortehnikas vadīšanā, aģentūra izsniedz instruktora apliecību. Instruktora apliecības derīguma termiņš ir pieci gadi.

(Grozīts ar MK 11.09.2012. noteikumiem Nr.625)

19. Aģentūra anulē instruktora apliecību, ja:

19.1. tās iegūšanai izmantoti viltoti dokumenti vai sniegtas nepatiesas ziņas;

19.2. instruktoram saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ceļu satiksmes drošību atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības vai saskaņā ar pārkāpumu uzskaites punktu sistēmu piemērots transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.

20. Personai, kurai ir anulēta instruktora apliecība, ir tiesības atkārtoti to iegūt, kad beidzies transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums vai atgūtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.

21. Ja beidzies instruktora apliecības derīguma termiņš, persona atkārtoti kārto šo noteikumu 16.punktā minētos eksāmenus un saņem jaunu apliecību.

IV. Mācību grupas reģistrācija

22. Trīs darbdienas pirms traktortehnikas vadītāju mācību uzsākšanas izglītības iestāde mācību grupu reģistrē aģentūrā, iesniedzot mācību grupas reģistrācijas iesniegumu (4.1 pielikums). Ja ir notikušas izmaiņas mācību grupas reģistrācijas iesniegumā norādītajās ziņās, izglītības iestāde darbdienas laikā par to elektroniski informē aģentūru.

(MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā)

23. Izglītības iestāde, kas sagatavo F un G kategorijas traktortehnikas vadītājus, mācību grupas reģistrācijas iesniegumā norāda precīzu vietu vai adresi (F kategorijai – meža kopšanas darbu vietu, G kategorijai – ceļu būves darbu vietu), kur notiks praktiskās mācības.

24. Mācību grupās nav vairāk par 30 personām. Pēc mācību grupas reģistrācijas jaunas apmācāmās personas tajā neiekļauj.

25. Vienas teorētisko priekšmetu vai praktisko mācību stundas ilgums ir 45 minūtes. Maksimālais teorētisko un praktisko priekšmetu mācību stundu skaits mācību grupā nepārsniedz astoņas mācību stundas dienā. Saskaņā ar mācību plānojumu ik pēc 45 minūšu garas mācību stundas ir 5–10 minūšu pārtraukums.

(MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā)

25.1 Ja ir mainījies izglītības iestādes nosaukums, teorētisko priekšmetu vai praktisko mācību norises vietas adrese, konkrēto pasniedzēju un praktiskajā apmācībā izmantojamās traktortehnikas saraksts, kas tika iesniegts pirms mācību atļaujas saņemšanas, aģentūra konkrēto mācību grupu reģistrē tikai pēc precizētas informācijas saņemšanas.

(MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā)

26. Mācību priekšmetus "Traktortehnikas uzbūve un ekspluatācijas pamati" un "Traktortehnikas darbu tehnoloģija" aizliegts mācīt vienlaikus vairāku traktortehnikas kategoriju vadītājiem.

27. Teorētisko priekšmetu mācību stundu apmeklējumu pasniedzējs atzīmē mācību grupas žurnālā, bet praktiskās apmācības nodarbību apmeklējumu – katra apmācāmā mācību reģistrācijas kartē (10.pielikums).

(MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

28. Mācību grupā netiek reģistrēta persona, kurai:

28.1. piemērots administratīvais sods – aizliegums uz noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības – vai transportlīdzekļa vadītāja tiesības ir atņemtas;

28.2. noteikts transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums;

28.3. konstatētas medicīniskas pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai.

29. Persona mācību grupā var tikt reģistrēta mēnesi pirms šo noteikumu 28.1. un 28.2.apakšpunktā minētā administratīvā soda vai transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma beigām.

30. Ja mācību grupā reģistrētā persona neapmeklē vairāk kā 10 procentu teorētisko priekšmetu vai praktisko mācību nodarbību, izglītības iestāde šo personu atskaita no mācību grupas un par to rakstiski informē aģentūru.

V. Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas

31. Izglītības iestāde traktortehnikas vadītājus sagatavo pēc šādām mācību priekšmetu un praktisko mācību programmām:

31.1. traktortehnikas uzbūve un ekspluatācijas pamati (5.pielikums);

31.2. traktortehnikas darbu tehnoloģija (6.pielikums);

31.3. ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība (7.pielikums);

31.4. darba aizsardzība (8.pielikums);

31.5. praktisko mācību programma (9.pielikums);

31.6. kopsavilkums par traktortehnikas vadītāju sagatavošanas mācību plānā noteikto priekšmetu stundu skaitu pa kategorijām (11.pielikums).

(Grozīts ar MK 11.09.2012. noteikumiem Nr.625)

31.1 Nepieciešamo teorētisko priekšmetu un praktisko (vadīšanas) mācību stundu skaitu, ņemot vērā apmācāmās personas iepriekšējās zināšanas, iemaņas un sekmību, nosaka izglītības iestāde, bet to saturs un ilgums nedrīkst būt mazāks par šo noteikumu 4., 5., 6., 7., 8. un 9.pielikumā noteikto mācību saturu un ilgumu.

(MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā)

32. Izglītības iestāde ir tiesīga mainīt mācību priekšmetu un mācību programmu saturu un apjomu, bet ne vairāk par 10 procentiem no šo noteikumu 11.pielikumā minētās katras mācību programmas kopējā satura vai apjoma.

(MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā)

33. Pēc teorētisko mācību pabeigšanas var uzsākt praktisko (vadīšanas) apmācību. Pēc teorētisko un praktisko mācību pabeigšanas apmācāmā persona izglītības iestādē kārto ieskaites ceļu satiksmes noteikumos un satiksmes drošībā, traktortehnikas uzbūvē un ekspluatācijas pamatos, traktortehnikas darbu tehnoloģijā, darba aizsardzībā un praktiskajās mācībās. Par nokārtotajām ieskaitēm izdara ierakstu apmācāmā mācību reģistrācijas kartē.

(MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

34. Praktiskās apmācības atļauts daļēji veikt uz simulatora, bet ne vairāk kā 30 procentu no mācību programmā noteiktā mācību laika.

(MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā)

35. Aizpildīta un noformēta apmācāmā mācību reģistrācijas karte (apliecinājums) dod tiesības personai kārtot aģentūrā eksāmenus traktortehnikas vadītāja tiesību iegūšanai. Mācību reģistrācijas karte (apliecinājums) par traktortehnikas vadītāja mācību programmas apguvi ir derīga trīs gadus.

(MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

36. Apmācību veic, pamatojoties uz rakstisku līgumu, kuru izglītības iestāde noslēdz ar apmācāmo personu un kurā tiek atspoguļoti būtiskākie apmācības nosacījumi (tai skaitā izglītības iestādes un apmācāmās personas tiesības un pienākumi, samaksas kārtība, reģistrācijas kārtība mācību grupā, nodarbību grafiks, teorētisko priekšmetu un praktiskās (vadīšanas) apmācības kārtība, apmācāmās personas atskaitīšanas kārtība).

(MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā)

VI. Mācību procesa kontrole un mācību atļaujas darbības apturēšana un anulēšana

37. Lai kontrolētu šo noteikumu prasību ievērošanu, aģentūras amatpersonām ir tiesības apmeklēt izglītības iestādi, iepazīties ar mācību materiālo bāzi un mācību procesu un saņemt no izglītības iestādes nepieciešamos dokumentus, kas attiecas uz traktortehnikas vadītāju sagatavošanu.

38. Aģentūras amatpersonas apmeklē izglītības iestādi katru reizi, kad aģentūrā ir reģistrēta jauna mācību grupa.

39. Ja aģentūra konstatē, ka izglītības iestāde pārkāpj šo noteikumu 6., 11., 14., 15. un 32.punktā minētās prasības, tā pieņem lēmumu par mācību atļaujas darbības apturēšanu uz laiku, par to paziņojot izglītības iestādei.

(MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā)

40. Mācību atļaujas darbību atjauno, ja izglītības iestāde aģentūras noteiktajā laikā ir novērsusi konstatētās neatbilstības normatīvajiem aktiem.

41. Izsniegto mācību atļauju aģentūra anulē, ja:

41.1. atkārtoti gada laikā ir pārkāptas šo noteikumu 6., 11., 14., 15. un 32.punktā minētās prasības;

41.2. izglītības iestāde pārtrauc traktortehnikas vadītāju apmācību;

41.3. izglītības iestāde divu gadu laikā pēc mācību atļaujas izsniegšanas nav reģistrējusi nevienu mācību grupu;

41.4. konstatēts, ka reģistrācijas apliecības saņemšanai izmantoti viltoti dokumenti vai iesniegtas nepatiesas ziņas;

41.5. izglītības iestādei ir atņemtas tiesības veikt komercdarbību;

41.6. izglītības iestāde aģentūras noteiktajā laikā nav novērsusi konstatētās neatbilstības normatīvo aktu prasībām;

41.7. sešu kalendāra mēnešu laikā traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas iegūšanas teorētisko eksāmenu vai praktisko (vadīšanas) eksāmenu pirmajā reizē nokārto mazāk par 50 procentiem izglītības iestādes apmācīto personu.

(Grozīts ar MK 11.09.2012. noteikumiem Nr.625)

42. Jautājumu par mācību atļaujas anulēšanu izskata aģentūras komisijas sēdē. Uz komisijas sēdi uzaicina izglītības iestādes pārstāvi, iepriekš informējot par jautājuma izskatīšanas iemeslu. Izglītības iestādes pārstāvja neierašanās uz komisijas sēdi nevar būt par pamatu tam, lai jautājuma izskatīšanu atliktu.

43. Ja pārkāptas šo noteikumu 41.1., 41.4. un 41.6.apakšpunktā minētās prasības, gadu pēc mācību atļaujas anulēšanas izglītības iestādei nav tiesību atkārtoti saņemt mācību atļauju.

VII. Noslēguma jautājumi

44. Traktortehnikas praktiskās braukšanas instruktora apliecība, kas izdota līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīga līdz tajā norādītā derīguma termiņa beigām.

45. Mācību grupas, kas uzsākušas mācības līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pabeidz darbu saskaņā ar prasībām, kādas normatīvajos aktos bija noteiktas mācību sākšanas brīdī.

46. Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas licence, kas izsniegta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, ir derīga līdz jaunas mācību grupas reģistrēšanai aģentūrā.

47. Mācību materiālās bāzes pārbaudes akts, kas izsniegts pēc 2009.gada 1.jūlija, ir derīgs mācību atļaujas saņemšanai aģentūrā.

48. Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtā braukšanas mācību instruktora apliecība ir derīga līdz 2011.gada 1.janvārim.

Ministru prezidenta vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs

Vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206
Mācību atļaujas paraugs
Vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206
Mācību materiālās bāzes pārbaudes akts

(Pielikums MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā)

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206
Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas praktisko mācību instruktora apliecības paraugs
Vides ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206
Traktortehnikas praktisko mācību instruktoru sagatavošanas programma

I. Mācību priekšmeta "Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība" programma

Nr.p.k.

Tēma

Saturs

Stundu skaits

1. Ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu sistēma Ceļu satiksmes likums. Traktortehnikas izmantošana ceļu satiksmē. Ceļu satiksmes dalībnieki, to vispārīgie pienākumi un tiesības. Vadītāja kvalifikācijas iegūšanas pamatnosacījumi, teorētiskā eksāmena un braukšanas eksāmena pieņemšanas kārtība. Transportlīdzekļu vadītāja tiesību atņemšana. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums. Apdrošināšanas līgums, polise, uzlīme, atlīdzība, saskaņotais paziņojums

3

2. Traktortehnikas un piekabju pārbūve Pārbūves veikšanas kārtība

1

3. Vispārīgie jautājumi. Gājēju un pasažieru pienākumi. Vadītāja vispārīgie pienākumi. Vadītāja pienākumi īpašos gadījumos.
Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma
Ceļu satiksmes noteikumos lietotie termini, to skaidrojums, lietošana ceļu satiksmē.
Satiksmes kārtība Latvijas Republikā. Ceļu satiksmes dalībnieku pienākumi un tiesības. Gājēju pienākumi, pārvietojoties pa ielām un ceļiem. Brauktuvju šķērsošana. Personas, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi un pārbaudīt vadītāja dokumentus. Traktortehnikas vadītāja obligātā dokumentācija. Vadītāja pienākumi. Traktortehnikas nodošana citai personai. Vadītāja rīcība, ja traktortehniku aptur policijas darbinieks. Tālruņa lietošana.
Citu transportlīdzekļu vadītāju rīcība, ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis. Lielgabarīta traktortehnikas izmantošana ceļu satiksmē. To transportlīdzekļu pienākumi un tiesības, kuri aprīkoti ar mirgojošo dzelteno (oranžo) bākuguni.
Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma. Nosacījumi, pie kuriem drīkst atstāt negadījuma vietu, neizsaucot policiju

2

4. Ceļa zīmes Ceļa zīmju klasifikācija. Stacionārās un pagaidu zīmes. Brīdinājuma zīmes. Brīdinājuma zīmju nozīme, kopīgās pazīmes, uzstādīšana. Zīmes, kuras atkārto ārpus apdzīvotām vietām. Vadītāja rīcība, tuvojoties bīstamam ceļa posmam, kas apzīmēts ar atbilstošu brīdinājuma zīmi. Priekšrocības zīmes, to nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši priekšrocības zīmju prasībām. Ceļa zīmju "Dodiet ceļu" un "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts" prasību neievērošanas bīstamās sekas. Aizlieguma zīmes, to nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Kopīgās aizlieguma zīmju pazīmes. Aizlieguma zīmes, kurām ir izņēmumi. Aizlieguma zīmes, kurām ir darbības zona. Vadītāja rīcība atbilstoši aizlieguma zīmju prasībām. Rīkojuma zīmes, to kopīgās pazīmes, nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši rīkojuma zīmju prasībām. Norādījuma zīmes, to nosaukums, kopīgās pazīmes, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši norādījuma zīmju prasībām. Servisa zīmes, to nosaukums un nozīme. Virziena rādītāju un informācijas zīmju lietošana. Vadītāja rīcība atbilstoši virziena rādītāju un informācijas zīmju prasībām. Papildzīmju nosaukumi, nozīme un uzdevums. Ceļa zīmes, kuru precizēšanai vai ierobežošanai atļauts lietot papildzīmes

7

5. Ceļa apzīmējumi Ceļa apzīmējumu iedalījums. Vertikālo apzīmējumu iedalījums, nozīme, krāsa, lietošanas apstākļi. Horizontālo apzīmējumu iedalījums, nozīme, lietošanas apstākļi. Vadītāja rīcība atbilstoši apzīmējuma prasībām

1

6. Transportlīdzekļu braukšanas kārtība Brīdinājuma signālu veidi, to nozīme, lietošanas kārtība. Braukšanas kārtība. Vadītāja rīcība, izbraucot no blakus teritorijām un nobraucot no ceļa. Trolejbusu un autobusu vadītāju priekšrocības. Pārkārtošanās uz blakus joslām. Braukšanas kārtība, ja tramvaja sliedes šķērso brauktuvi ārpus krustojuma. Labā un kreisā pagrieziena un apgriešanās izpildes kārtība krustojumā. Kreisā pagrieziena un apgriešanās izpildes kārtība ārpus krustojuma. Vadītāja rīcība, braucot pa ieskrējiena vai bremzēšanas joslu. Vietas, kur aizliegts apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Braukšanas noteikumi, braucot atpakaļgaitā. Manevrēšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas

2

7. Transportlīdzekļu izkārtojums uz brauktuves Transportlīdzekļu izkārtojums uz braucamās daļas atkarībā no braukšanas joslu skaita, transportlīdzekļa veida, kustības ātruma un braukšanas vietas. Gadījumi, kad atļauts braukt pa tramvaju sliežu ceļiem. Ceļš ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem. Braukšana intensīvas satiksmes apstākļos. Gadījumi, kad atļauts braukt pa gājēju ceļiem. Bīstamās sekas situācijās, kad uz brauktuves netiek ievērots transportlīdzekļu izkārtojums. Apstākļi, kas ietekmē braukšanas ātruma izvēli. Atļautais lielākais braukšanas ātrums dažādu kategoriju transportlīdzekļiem. Aizliegumi, kas ir spēkā ātruma režīma izvēlē. Prasības distances un intervāla izvēlē. Droša ātruma, distances un intervāla neievērošanas bīstamās sekas. Apdzīšana, samainīšanās ar pretimbraucošu transportlīdzekli un apsteigšana. Vadītāja pienākumi un ceļu satiksmes situācijas novērtēšana, uzsākot apdzīšanu. Brīdinājuma signāli apdzenot. Vietas, kur apdzīšana aizliegta. Lēni braucoša un lielgabarīta transportlīdzekļa vadītāja rīcība apdzīvotā vietā un ārpus tās, ja tā vadīto transportlīdzekli nav iespējams apdzīt. Gadījumi, kad atļauts apsteigt pa labo pusi. Izmainīšanās ar pretimbraucošo transportlīdzekli šauros ceļa posmos. Vietas, kur aizliegts apstāties un stāvēt

4

8. Ceļu satiksmes regulēšana Krustojuma veidi un pazīmes. Ceļu satiksmes regulēšanas līdzekļi. Luksoforu veidi. Signālu nozīme triju sekciju triju krāsu luksoforā bez papildsekcijām un ar tām, kā arī vadītāja rīcība atbilstoši šiem signāliem. Luksofori satiksmes regulēšanai joslā, tramvaju kustībai, dzelzceļa pārbrauktuvēm, paceļamiem tiltiem, prāmja pārceltuvēm, speciālo transportlīdzekļu izbraukšanas vietām, gājēju pārejām, ceļu darbos un citām bīstamām vietām, uzņēmumu pagalmiem un brauktuvēm, pagaidu sašaurinājumu vietās. Satiksmes regulētāja ķermeņa stāvokļa, kā arī roku žestu nozīme. Tramvaju un bezsliežu transportlīdzekļu vadītāju, kā arī gājēju rīcība atbilstoši regulētāja žestiem. Vadītāja rīcība, ja mainās luksofora signāli, apstāšanās vieta. Vadītāju un gājēju rīcība gadījumos, kad satiksmes regulētāju norādījumi ir pretrunā ar luksofora signāliem, ceļa zīmēm un apzīmējumiem. Vadītāja rīcība, tuvojoties stāvošam transportlīdzeklim ar ieslēgtu zilo mirgojošo bākuguni, apstādināšanas paņēmieni

3

9. Regulējamu un neregulējamu krustojumu pārbraukšana Krustojumu pārbraukšanas noteikumi. Gadījumi, kad tramvaja vadītājiem, velosipēdistiem un gājējiem ir priekšroka. Regulējamu krustojumu pārbraukšanas secība un kārtība. Luksofora signāli un priekšrocības zīmes. Neregulējamu krustojumu veidi. Pazīmes, pēc kurām nosaka galveno ceļu. Vienādas nozīmes ceļu krustojuma pārbraukšanas kārtība. Braukšanas kārtība nevienādas nozīmes ceļu krustojumā. Braukšanas kārtība, ja galvenais ceļš krustojumā maina virzienu. Vadītāja rīcība, ja viņš nevar noteikt krustojuma tipu

2

10. Ceļu satiksme dzīvojamā zonā. Gājēju pārejas, pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturas Ceļu satiksmes noteikumu prasības dzīvojamās zonās un daudzdzīvokļu namu pagalmos. Aizliegumi, kas ir spēkā dzīvojamā zonā un daudzdzīvokļu namu pagalmos. Vadītāja rīcība, tuvojoties neregulējamām vai regulējamām gājēju pārejām, pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturām vai transportlīdzeklim, kuram ir uzstādīta bērnu pārvadāšanas pazīšanas zīme

1

11. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana Apstākļi, kuri jāņem vērā, tuvojoties dzelzceļa pārbrauktuvei. Gadījumi, kad aizliegts uzbraukt uz dzelzceļa pārbrauktuves; vieta, kur vadītājam jāapstājas. Vadītāja rīcība piespiedu apstāšanās gadījumā uz dzelzceļa pārbrauktuves. Gadījumi, kad dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas nosacījumi jāsaskaņo ar dzelzceļa ceļu distances priekšnieku. Dzelzceļa pārbrauktuvju, gājēju pāreju un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturu šķērsošanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas

1

12. Ārējās apgaismes ierīču, skaņas signālu, avārijas gaismas, signalizācijas un avārijas zīmes lietošana Tuvās un tālās gaismas lukturu lietošanas noteikumi. Vadītāja rīcība apžilbināšanas gadījumā. Gabarītlukturu un stāvgaismas lietošana. Miglas lukturu, aizmugures miglas lukturu un papildlukturu lietošanas kārtība. Gadījumi, kad transportlīdzekļa vadītājam jāiededz avārijas gaismas signalizācija un uz ceļa jāizliek avārijas zīme. Avārijas zīmes izlikšanas noteikumi. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošana

2

13. Mehānisko transportlīdzekļu vilkšana Mehānisko transportlīdzekļu vilkšanas paņēmieni. Vilkšanas noteikumi, lietojot lokano, cieto sakabi vai daļēji novietojot uz velkošā transportlīdzekļa. Gadījumi, kad aizliegts vilkt un kad aizliegts cilvēkus pārvadāt velkošajā vai velkamajā transportlīdzeklī. Mehānisko transportlīdzekļu vilkšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas

2

14. Kravas pārvadāšana Noteikumi kravas izvietošanai un nostiprināšanai traktortehnikā vai tās piekabē. Lielgabarīta pārvadājamās kravas apzīmēšana. Gadījumi, kad kravas pārvadāšanai jāsaņem atļauja. Kravas pārvadāšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas

1

15. Traktortehnikas un tās piekabju tehniskais stāvoklis un iekārtojums, reģistrācija un numuru zīmes Traktortehnikas un tās piekabju tehniskā stāvokļa vispārējās prasības. Bojājumi, kuru dēļ aizliegta traktortehnikas un tās piekabju ekspluatācija. Traktortehnikas un tās piekabju aprīkojums. Traktortehnikas un tās piekabju reģistrācijas kārtība. Numura zīmju uzstādīšanas kārtība

1

16. Traktortehnikas un tās piekabju pazīšanas zīmes, brīdināšanas ierīces un apzīmējumi Pazīšanas zīmju uzdevumi, nozīme, lietošana un uzstādīšana

1

17. Vadības ierīču lietošanas paņēmieni.
Kustības uzsākšana un apstāšanās
Galvenās vadības ierīces, mērinstrumenti un kontrolierīces, to izvietojums. Vadītāja pareiza iekāpšana traktortehnikā un pareiza izkāpšana no tās. Sēdekļa un atpakaļskata spoguļa regulēšana. Drošības jostu lietošanas noteikumi. Vadītāja poza darba vietā. Vadītāja roku stāvoklis uz stūres rata, kāju stāvoklis uz pedāļiem. Ceļa situācijas novērošanas secība un īpatnības dažādu tipu atpakaļskata spoguļos. Vadītāja izpildāmo darbu secība, uzsākot kustību uz sausa horizontāla ceļa. Kustības uzsākšanas īpatnības uz slidena ceļa, riteņu buksēšana, buksēšanas atkarība no ceļa seguma un stāvokļa, gaisa spiediena riepās, riepu nodiluma pakāpes, braukšanas ātruma un citiem faktoriem. Izpildāmo darbu secība, pārslēdzot pārnesumus augšupejošā un lejupejošā secībā. Vadītāja rīcība, apstādinot traktoru uz sausa vai slidena ceļa seguma. Bremzēšanas veidi – laidena, pakāpeniska, ar pārtraukumiem, ar motoru, pārslēdzot pārnesumus un avārijas bremzēšana. Vadītāja rīcība, ja nedarbojas darba bremzes. Stāvbremzes lietošanas noteikumi. Vispārējs jēdziens par bremzēšanas un apstāšanās ceļa garumu, apstākļi, kas to ietekmē (braukšanas ātrums, ceļa seguma veids un stāvoklis, vadītāja reakcijas laiks, bremžu pievada iedarbošanās laiks, saķeres spēks u.c.). Apstākļi, kuros notiek riteņu bloķēšanās un riteņu bloķēšanās negatīvās sekas

3

18. Braukšana apdzīvotās vietās Distance un intervāla izvēle. Apstākļi, kas ietekmē distances attālumu, braucot dažādas intensitātes transporta plūsmā, tuvojoties dažādu veidu krustojumiem, braucot ar dažādu ātrumu. Apstākļi, kas ietekmē distances un intervāla lielumu. Pareiza krustojuma pārbraukšana. Vadītāja rīcība, tuvojoties neregulējamam krustojumam, krustojuma apskates secība, jēdziens par "aklo zonu". Traktora aizmugures situācijas kontroles nozīme. Vadītāja rīcība, nogriežoties pa labi, pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā. Izpildāmo darbību secība, veicot manevrus, vadītāja raksturīgākās kļūdas. Vadītāja rīcība, tuvojoties regulējamam krustojumam, vadīšanas paņēmieni brīdī, kad pārslēdzas luksofora signāli. Traktora vadīšanas īpatnības, šķērsojot gājēju pārejas. Gājēju uzvedības novērtēšana, pasākumi, lai novērstu uzbraukšanu gājējam. Traktora vadīšanas īpatnības vietās, kur iespējama bērnu, pusaudžu un vecu cilvēku parādīšanās uz brauktuves

2

19. Traktortehnikas vadīšana ārpus apdzīvotām vietām Distances un intervāla izvēles īpatnības, braucot transporta plūsmā ārpus apdzīvotām vietām. Braukšanas ātruma izvēles un apdzīšanas īpatnības. Traktortehnikas vadīšanas īpatnības ceļa pagriezienos, apstākļi, kas ietekmē šo manevru (masa, braukšanas ātruma, pagrieziena rādiuss). Jēdziens par smaguma centru, apstākļi, kas ietekmē smaguma centra atrašanās vietu, tā ietekme uz stabilitāti

1

20. Vadīšana sarežģītos ceļa apstākļos Traktortehnikas vadīšana tumšā diennakts laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos. Apgaismošanas un signalizācijas ierīču lietošana. Mijkrēšļa īpašā bīstamība. Braukšanas ātruma izvēle atkarībā no ceļa redzamības. Vadītāja rīcība, pārslēdzot tālās gaismas lukturus uz tuvo gaismu. Pasākumi, kā novērst apžilbināšanu, un vadītāja rīcība apžilbināšanas gadījumā. Jēdziens par cilvēka acs adaptāciju. Miglas lukturi, lietošanas īpatnības, raksturīgākie ceļu satiksmes negadījumi. Traktortehnikas vadīšanas īpatnības ziemas apstākļos (riteņu buksēšana, riteņu bloķēšanās, bremzēšanas ceļa palielināšanās, sānslīdes iespējas). Bremzēšanas un stūrēšanas īpatnības uz ceļiem ar mazu riepu saķeres spēku. Iemesli, kas rada sānslīdi bremzējot (dažādi bremzēšanas spēki, dažādi saķeres spēki, kravas nepareizs novietojums). Vadīšanas īpatnības pa sausiem un slapjiem grunts ceļiem, dziļām bedrēm, peļķēm, smiltīm, dubļiem, stāvos kāpumos un kritumos, pa mitru bruģi, braucot lapkritī. Vadīšanas īpatnības kustībā radušos tehnisko bojājumu dēļ (priekšējās riepas plīsums, defekti darba bremzē, stūres iekārtā). Vadīšanas īpatnības, velkot mehānisko transportlīdzekli

3

21. Ekonomiska vadīšana Degvielas patēriņa atkarība no motora siltuma režīma, no pārnesuma izvēles, braukšanas ātruma un braukšanas stila, gaisa spiediena riepās. Jēdziens par degvielas patēriņa kontroles ierīcēm

1

22. Ceļa apstākļi. Vadītāja darba un atpūtas režīms. Faktori, kas ietekmē satiksmes drošību. Ceļu satiksmes negadījumi Autoceļu iedalījums, elementi, to raksturojums. Ceļa seguma veidi, to ietekme uz satiksmes drošību. Autoceļu bīstamie posmi – sašaurinājumi, jauns ceļa segums, bedres, viļņveida segums, seguma nodilums. Vadītāja darba vieta, mikroklimats kabīnē. Vadītāja darba spējas atkarībā no apģērba, laicīgas pareizas ēdināšanas, darba un atpūtas režīma. Alkohola un narkotisko vielu lietošanas sekas, medikamentu grupas, kas negatīvi ietekmē vadītāja rīcību, nogurums. Rīcība ceļu satiksmes negadījumos

3

23. Transportlīdzekļu vadītāju atbildība par ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem Transportlīdzekļa īpašnieka atbildība. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Administratīvo pārkāpumu protokols. Administratīvais process. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemta lēmuma pārsūdzēšana. Civillikums. Paaugstinātas bīstamības avota nodarīto zaudējumu atlīdzināšana. Krimināllikums. Noziedzīgie nodarījumi ceļu satiksmē. Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktu sistēma

3

Kopā

50

II. Mācību priekšmeta "Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas pedagoģiskie, psihofizioloģiskie un metodikas pamati" programma

Nr.p.k.

Tēma

Apakštēma

Stundu skaits

1. Pedagoģijas pamati Pedagoģijas būtība, struktūra, kategorijas. Pedagoģijas uzdevumi un funkcijas. Audzināšanas pamatidejas un mērķis. Vecumposmu periodizācija. Vecuma īpatnību ievērošana pedagoģijā. Pedagoģiskās prasības darbā ar jauniešiem un pieaugušajiem

6

2. Profesijas apguves posms Praktisko mācību instruktoram izvirzāmās prasības un viņa kompetence. Pedagoga ētikas kodekss. Svarīgākās instruktora īpašības, spējas un prasmes. Personīgā parauga audzinošā nozīme. Individuālā pieeja mācību darbā

4

3. Psiholoģijas pamati Cilvēka smadzeņu sastāvdaļas. Uztveršanas modeļi. Uztveršanas kanālu atšķirības. Atmiņa un tās veidi. Indivīds. Saskarsmes raksturojums un tās nozīme cilvēka dzīvē. Saskarsme – māka pazīt pašam sevi un pašpilnveidoties. Personības raksturojums. Temperaments un raksturs. Uztvere. Verbālā saskarsme. Neverbālā saskarsme. Saskarsmes individuālie stili. Konflikti

8

4. Transportlīdzekļa vadītāja piemērotības noteikšana Psihofizioloģiskie raksturlielumi: sagatavotība, morālā noturība, darba spējas, darba stāžs. Vadītāja piemērotība darbam atkarībā no vecuma. Vadītāja kustības, sensoro un domāšanas iemaņu nozīme ceļu satiksmes situāciju prognozēšanā. Vadītāja darba un atpūtas režīms. Vadītāja kabīnes mikroklimats

2

5. Transportlīdzekļa vadītāja darba psihofizioloģiskie pamati Vadītāja profesionālās darbības psihofizioloģiskās īpatnības. Vadītāja reakcijas ātrums, jēdziens par vienkāršo un salikto reakciju. Uzmanības vispārējais raksturojums, sadalījums un pārslēgšana. Redzes, dzirdes un vestibulāro sajūtu raksturojums. Redzes asums un redzes lauks. Dziļuma un dinamiskā redze. Apžilbināšana. Redzes lauka izmaiņas atkarībā no braukšanas ātruma un transportlīdzekļu plūsmas blīvuma. Daltonisms. Stresa situācijas

4

6. Individuālās apmācības metodika Mācību metožu daudzveidība, lietošanas iespējas. Praktiskās mācību metodes un paņēmieni. Mācību plānošana

4

7. Traktortehnikas vadīšanas apmācības galvenie principi Svarīgākie apmācības principi vadītāju sagatavošanā: patstāvība, disciplinētība, atbildība, apzinīgums, aktivitāte, vispusība, pakāpeniskums, secība, prasmes un iemaņu noturīgums. Praktisko mācību instruktora pienākumi pirms nodarbības sākšanas un nodarbību laikā. Norādījumi braukšanas laikā, mācību pārtraukšana, lai detalizēti izskaidrotu kļūdas. Instruktora sagatavošanās mācību nodarbībai

2

8. Vadīšanas apmācības psiholoģiskie pamati Braukšanas iemaņu pilnveidošanas galvenie posmi: dažu vadīšanas elementu mācīšana un to pakāpenisks apvienojums, kustību precizēšana, braukšanas iemaņu automatizācija. Kustības iemaņu nozīme braukšanas prasmes apgūšanā

2

9. Praktisko mācību nodarbību saturs Gatavošanās nodarbībām, darba vietas sagatavošana. Ievadinstruktāžas nozīme un mērķis tēmas apgūšanā. Kārtējās instruktāžas mērķis un saturs, instruktāžas kārtība. Papildu instruktāžas nepieciešamība. Nobeiguma instruktāžas uzdevums un saturs. Nodarbības vērtēšanas kritēriji

2

Kopā

34

Vides ministrs R.Vējonis
4.1 pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206
Mācību grupas reģistrācijas iesniegums

(Pielikums MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā)

5.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206
Mācību programma "Traktortehnikas uzbūve un ekspluatācijas pamati"

I. Mācību programma A un B kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanai

Nr.p.k.

Tēma

Saturs

Stundu skaits

0/A

0/B

X/B

1. Traktoru raksturojums un vispārējā uzbūve Traktoru uzdevums. Traktora vispārējā uzbūve. Galveno mezglu un iekārtu uzdevums un to izvietojums

1

1

2. Motoru uzbūve un darbības principi Motora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc degmaisījuma sagatavošanas paņēmiena lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības principi

2

2

5

3. Kloķa–klaņa mehānisms Motora kloķa–klaņa mehānisma vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un iespējamie darbības traucējumi

1

1

4. Gāzu sadales mehānisms Motora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība

1

1

5. Dzeses sistēma Motora dzeses sistēmu principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, bojājumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana

2

2

6. Eļļošanas sistēma Motora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas centrifūgas tīrīšana un filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas kopšana. Motoru eļļu klasifikācija

2

2

7. Barošanas sistēma Dīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, zemspiediena sūknis, degvielas sprauslas, to darbības princips un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņu uzbūve, darbība un kopšana. Regulatora kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana

4

4

8. Motora iedarbināšanas sistēma Motora iedarbināšanas process. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motors un tā pārvadmehānisms, to kopšana un traucējumu novēršana

1

1

9. Elektroiekārta Elektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana un uzstādīšana, tās kopšana. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, uzbūve, darbība darbības kontrole un kopšana Relejregulatori. Startera uzdevums, uzbūve un kopšana. Magneto aizdedzes sistēmas uzbūve, darbība, kopšana. Ārējās apgaismes ierīču raksturīgākie bojājumi, novēršanas paņēmieni. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana

4

4

2

10. Riteņtraktora transmisija Transmisijas tipi, to uzdevums un principiālā shēma. Transmisijas mehānismu uzdevums un izvietojums. Sajūgu iedalījums, darbības princips. Sajūga ekspluatācijas noteikumi, regulēšana un kopšana. Pārnesumkārbas uzdevums un darbības princips. Pārnesumkārbas un spēka sadales kārbas kopšana, regulēšana un iespējamie darbības traucējumi. Kardānpārvada kopšana un regulēšana. Dzenošā tilta vispārējā uzbūve, tā kopšana. Sānpārvadu un riteņa reduktoru kopšana. Starpasu diferenciāļa un galvenā pārvada diferenciāļa piespiedu bloķētāja uzdevums un regulēšana

6

8

3

11. Kāpurķēžu traktora transmisija Kāpurķēžu traktora transmisijas principiālā shēma. Transmisijas mehānismu izvietojums un traktora pagriezes mehānismu varianti. Sajūgu iedalījums un darbības princips. Sajūga ekspluatācijas noteikumi, regulēšana un kopšana. Pārnesumkārbas uzdevums un darbības princips. Pārnesumkārbas un sadales kārbas kopšana, regulēšana un iespējamie darbības traucējumi. Kāpurķēžu traktora dzenošā tilta kopšana. Kāpurķēžu traktora pagriezes mehānisma kopšana un regulēšana

4

1

12. Riteņtraktora gaitas iekārta Riteņtraktoru gaitas iekārtas vispārējā uzbūve. Riteņu atstatuma, klīrensa un bāzes maiņa. Riteņu nostatījuma pārbaude un regulēšana. Riteņu demontāža un montāža. Riepu iedalījums pēc uzdevuma. Riepu apzīmējumi. Gaitas iekārtas kopšana un regulēšana. Pneimatiskā apriepojuma kopšana. Riteņa gultņu regulēšana

2

2

1

13. Kāpurķēžu traktora gaitas iekārta Kāpurķēžu traktora gaitas iekārtas (puscietās, elastīgās) vispārējā uzbūve. Kāpurķēžu traktora gaitas iekārtas kopšana. Kāpurķēdes spriegojuma pārbaude un regulēšana

2

1

14. Stūres iekārta Stūres iekārtas uzdevums un iedalījums pēc stūrēšanas shēmas un konstruktīvā izveidojuma. Mehāniska un hidromehāniska stūres iekārta. Raksturīgākie stūres iekārtas bojājumi, kas ietekmē satiksmes drošību, šo bojājumu iemesli un novēršanas paņēmieni, regulēšana. Stūres iekārtas kopšana

2

2

1

15. Bremžu iekārta Bremžu iekārtas uzdevums un sistēmas (galveno bremžu sistēma, stāvbremžu sistēma). Bremžu iedalījums pēc konstruktīvā izveidojuma un bremžu pārvadu tipi. Bremžu iekārtas vispārējā uzbūve un darbības princips. Bremžu sistēmas kopšana. Bremžu pneimopārvada kopšanas īpatnības. Bremžu regulēšana. Raksturīgākie bremžu iekārtas bojājumi, to pazīmes un novēršanas paņēmieni. Stāvbremzes regulēšana

4

4

2

16. Kāpurķēžu traktora vadīšanas iekārta Kāpurķēžu traktora vadīšanas iekārtas uzbūve (planetārie un jaudas dalītājpagriezes) un darbība. Planetārā pārvada vadīšanas iekārtas regulēšana un kopšana

4

2

17. Darba iekārta un palīgiekārtas Darba iekārtas galvenās sastāvdaļas. Hidrosistēmas principiālā shēma. Hidrosistēmas kopšana un raksturīgāko darbības traucējumu novēršana. Uzkares mehānisma raksturojums pēc konstruktīvā izveidojuma. Dzenošo riteņu slogotāja darbības princips. Jaudas noņemšanas sistēmas uzdevums. Jūgvārpstu uzdevums un iedalījums, to kopšana un regulēšana. Jūgierīces un to iedalījums pēc konstruktīvā izveidojuma. Kabīnes vispārējā uzbūve. Dzesēšanas un sildīšanas sistēmas kabīnē. Palīgiekārtu kopšana

6

6

2

18. Traktoru tehniskā apkalpošana Tehniskās apkopes jēdziens, tās uzdevums. Tehnisko apkopju periodiskums. Degvielas, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, tiem izvirzāmās prasības

4

4

1

19. Buldozeru iedalījums un vispārējā uzbūve Buldozeru iedalījums pēc uzdevuma, konstruktīvā izveidojuma. Buldozera vispārējā uzbūve. Galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums

1

1

20. Buldozera darba iekārta Darba iekārtas uzdevums, galvenās sastāvdaļas, to izvietojums. Vērstuvju veidi, konstruktīvais izveidojums, regulēšana un tā kopšana

2

1

21. Buldozera darba iekārtu vadības sistēmas Buldozera darba iekārtu vadības sistēmu uzdevums, galveno mezglu izvietojums un darbība. Darba iekārtu mehānisko vadības sistēmu mezgli, to uzbūve un darbība. Darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas mezglu uzbūve, darbība, raksturīgākie darbības traucējumi, to novēršana

2

1

Kopā

42

59

24

II. Mācību programma C kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanai

Nr.p.k.

Tēma

Tēmas saturs

Stundu skaits

0/C

X/C

1. Ekskavatoru un pašgājēju iekrāvēju raksturojums, iedalījums un vispārējā uzbūve Ekskavatoru un pašgājēju iekrāvēju iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Ekskavatoru un pašgājēju iekrāvēju vispārējā uzbūve. Galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums

2

2

2. Motoru uzbūve un darbības principi Motora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības principi

2

5

3. Kloķa–klaņa mehānisms Motora kloķa–klaņa mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un iespējamie darbības traucējumi

1

4. Gāzu sadales mehānisms Motora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība

1

5. Dzeses sistēma Motora dzeses sistēmas principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana

2

6. Eļļošanas sistēma Motora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie bojājumi, to rašanās iemesli un sekas. Filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas kopšana

2

7. Barošanas sistēma Dīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības princips un kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Turbokompresora uzdevums, uzbūve un darbība. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana, common rail dīzeļi

4

8. Motora iedarbināšanas sistēma Motora iedarbināšanas process. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums. Startera bloķēšanas iekārtas uzdevums

1

9. Elektroiekārta Elektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana un uzstādīšana. Tās kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Ārējās apgaismes ierīču raksturīgākie bojājumi, rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un traucējumu novēršana

4

2

10. Transmisija Ekskavatoru un pašgājēju iekrāvēju transmisijas uzdevums, principiālās shēmas (vispārējā uzbūve). Transmisijas mezglu izvietojums. Sajūgu iedalījums, darbības princips un ekspluatācijas noteikumi. Hidrodinamiskās transmisijas uzbūve, darbība, kopšana. Hidrostatiskās transmisijas uzbūve, darbība, kopšana. Ekskavatora mehāniskās transmisijas uzbūve, mehānismi un darbība. Pārnesumkārbas un spēka sadales kārbas uzdevums, darbības princips un kopšana. Kardānpārvada uzbūve un kopšana. Dzenošā tilta vispārējā uzbūve un tā sastāvdaļu nozīme. Dzenošo tiltu kopšana

4

3

11. Gaitas iekārta Pašgājēju iekrāvēju gaitas iekārtas vispārējā uzbūve. Ekskavatoru gaitas iekārtas vispārējā uzbūve: riteņu un kāpurķēžu gaitas iekārtas. Riteņu gaitas iekārtas regulēšanas iespējas. Riteņu demontāža un montāža. Pneimatiskā apriepojuma iedalījums, apzīmējumi, kopšana. Riteņu gultņu regulēšana un nomaiņa. Riteņu skrūvju pievilkšanas kārtība un stiprinājumu pārbaude. Kāpurķēžu gaitas iekārtas iespējamie traucējumi un to novēršanas, regulēšanas iespējas. Gaitas iekārtu kopšana

3

1

12. Stūres iekārta Stūres iekārtas uzdevums, iedalījums un to galvenās sastāvdaļas. Stūres mehānisma uzdevums, iedalījums, darbības principi. Raksturīgākie stūres iekārtu bojājumi, kas ietekmē satiksmes un darba drošību, šo bojājumu iemesli un to novēršanas paņēmieni. Stūres rata stāvokļa regulēšana. Stūres iekārtas regulēšana un kopšana

2

1

13. Bremžu iekārta Bremžu iekārtas uzdevums un sistēmas (galveno bremžu sistēma, stāvbremžu sistēma). Bremžu iedalījums pēc konstruktīvā izveidojuma un bremžu pārvadu tipa. Bremžu vispārējā uzbūve un darbības princips. Bremžu iekārtas kopšana un regulēšana

2

1

14. Ekskavatora darba iekārta Ekskavatoru darba iekārtu vispārējā uzbūve, galveno mezglu novietojums. Uz priekšu vērstā kausa darba ierīces konstruktīvais izveidojums un darbība. Atpakaļvērstā kausa darba ierīces konstruktīvais izveidojums un darbība. Draglaina darba ierīces konstruktīvais izveidojums un darbība. Pašgrābja kausa darba ierīces konstruktīvais izveidojums un darbība. Citas papildus uzstādāmās ierīces un to darbība. Raksturīgākie ekskavatora darba iekārtu bojājumi, to pazīmes un novēršana

4

4

15. Pašgājēju iekrāvēju darba iekārtas Uz priekšu vērstā kausa darba iekārtas uzbūve un izmantošana. Uz priekšu vērstā kausa darba iekārtas ar atveramu kausa dibenu uzbūve un izmantošana. Darba drošības noteikumi, montējot (demontējot) kausa darba iekārtas un strādājot ar tām. Iekraušanas dakšu uzbūve un izmantošana. Kausu stabilizācijas iekārtas. Citu papildu darba iekārtu konstrukcija, izveidojums un stiprinājumi. Darba iekārtu un palīgiekārtu tehniskās apkopes un to kopšana. Pašgājēju iekrāvēju izmantošanas tehnoloģija komunālajā saimniecībā: birstes, putekļu sūcēji, zāles pļāvēji un citi. Lauksaimniecībā izmantojamās darba iekārtas

4

4

16. Hidrauliskās vadības sistēmas Ekskavatoru un pašgājēju iekrāvēju darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas uzdevums, galveno mezglu novietojums un darbība. Hidrauliskās vadības sistēmas mezglu uzbūve, darbība, raksturīgākie traucējumi, to novēršana

3

2

17. Tehniskās apkopes Tehniskās apkopes jēdziens. Tehnisko apkopju veidi. Tehnisko apkopju uzdevums un organizācija. Apkopju periodiskums. Degvielas, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, tiem izvirzāmās prasības

2

2

Kopā

43

27

III. Mācību programma D kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanai

Nr.p.k.

Tēma

Saturs

Stundu skaits

0/D

X/D

1. Lauksaimniecības pašgājējmašīnu vispārējā uzbūve un tehnoloģiskais process Lauksaimniecības pašgājējmašīnu vispārējā uzbūve, galveno mezglu uzdevums un izvietojums. Lauksaimniecības pašgājējmašīnu darbības tehnoloģiskā shēma

6

6

2. Lauksaimniecības pašgājējmašīnu vadības ierīces Lauksaimniecības pašgājējmašīnu kabīnes vispārējā uzbūve. Sviru, pedāļu un vadības ierīču izvietojums un vadīšanas paņēmieni. Signalizācijas aparātu signāli. Kontrolmēraparātu rādījumi. Dzesēšanas un sildīšanas sistēma un tās kopšana. Palīgiekārtu kopšana

2

1

3. Heders un slīpā kamera Hedera uzbūve un sagatavošana darbam ar dažādām kultūrām. Palīgiekārtas un to izmantošana. Griezējaparāta uzbūve, regulēšana un kopšana. Tītavu uzbūve, regulēšana un to kopšana. Tītavu piedziņa un kopšana. Gliemežtransportiera uzbūve, regulēšana un kopšana. Slīpās kameras uzbūve un darbības princips

3

2

4. Kuļaparāts Kuļaparāta piedziņas veidi pēc to konstruktīvā izveidojuma. Kuļaparāta piedziņas sajūga uzbūve, regulēšana un kopšana. Kuļaparāta uzbūve. Trumuļa uzbūve, regulēšana un kopšana. Trumuļa variatora uzbūve, darbība un kopšana. Kurvja uzbūve, regulēšana, kopšana

4

2

5. Salmu kratītāji un salmu smalcinātājs Salmu kratītāju uzbūve, regulēšana un kopšana. Salmu smalcinātāja uzbūve, regulēšana un kopšana

1

1

6. Tīrītava Tīrītavas uzbūve. Ventilatora uzbūve, regulēšana un kopšana. Sieta uzbūve, regulēšana un kopšana. Kratītājgalda uzbūve un kopšana. Zudumi un paņēmieni to novēršanai

2

2

7. Transportieri un graudu tvertne Graudu un vārpu transportieru uzbūve, regulēšana un kopšana. Graudu tvertnes un izkraušanas iekārtu uzbūve, regulēšana un kopšana

1

1

8. Motoru uzbūve un darbības principi Motora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc degmaisījuma sagatavošanas paņēmiena lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības principi

2

5

9. Kloķa–klaņa mehānisms Motora kloķa–klaņa mehānisma vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un iespējamie darbības traucējumi

1

10. Gāzu sadales mehānisms Motora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība

2

11. Dzeses sistēma Motora dzeses sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Dīzeļmotora gaisa savācējsieta un radiatora kopšana. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana

2

12. Eļļošanas sistēma Motora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Raksturīgākie eļļošanas sistēmas darbības traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas centrifūgas tīrīšana un filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas kopšana. Motoru eļļu klasifikācija

2

13. Barošanas sistēma Dīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, zemspiediena sūknis, degvielas sprauslas, to darbības princips un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana

4

14. Motora iedarbināšanas sistēma Motora iedarbināšanas process. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motors un tā pārvadmehānisms, to kopšana un traucējumu novēršana

1

15. Hidrosistēma Lauksaimniecības pašgājējmašīnu hidrosistēmas vispārējā uzbūve. Pamathidrosistēmas vispārējā uzbūve un kopšana. Stūres hidrosistēmas kopšana. Gaitas hidrostatiskās piedziņas vispārējā uzbūve, darbība un kopšana

4

2

16. Gaitas iekārta Lauksaimniecības pašgājējmašīnu gaitas iekārtas vispārējā uzbūve. Kombaina gaitas iekārtas ar mehānisko piedziņu vispārējā uzbūve. Variatora uzbūve, regulēšana un kopšana. Sajūga uzbūve, regulēšana un kopšana. Pārnesumkārbas vispārējā uzbūve un kopšana. Dzenošā tilta un sānpārvadu vispārējā uzbūve un kopšana. Lauksaimniecības pašgājējmašīnu gaitas iekārtas ar hidrostatisko piedziņu kopšana. Pneimatiskā apriepojuma kopšana

4

2

17. Stūres iekārta Stūres iekārtas uzdevums un uzbūve. Raksturīgākie stūres iekārtas darbības traucējumi, to iemesli un novēršana. Stūres iekārtas kopšana

1

1

18. Bremžu iekārta Bremžu iekārtas uzdevums. Galveno bremžu sistēmas un stāvbremžu sistēmas darbības shēma. Bremžu mehānisma uzbūve un darbības princips. Bremžu sistēmas kopšana. Bremžu regulēšana. Raksturīgākie bremžu sistēmas darbības traucējumi, to pazīmes un novēršanas paņēmieni. Stāvbremzes regulēšana un kopšana

4

2

19. Elektroiekārta Elektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana, uzstādīšana, kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Raksturīgākie ārējās apgaismes ierīču bojājumi, to rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums. Hedera pārvadāšanas ratiņu elektriskā kabeļa pievienošana kombainam. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un traucējumu novēršana

6

2

20. Lauksaimniecības pašgājējmašīnu tehniskā apkalpošana Tehniskās apkopes jēdziens, to uzdevums. Tehnisko apkopju periodiskums. Degvielas, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, kurus lieto lauksaimniecības pašgājējmašīnās. Tiem izvirzāmās prasības

4

4

Kopā

56

33

IV. Mācību programma E kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanai

Nr.p.k.

Tēma

Tēmas saturs

Stundu skaits

0/E

X/E

1. Autogreidera raksturojums un vispārējā uzbūve Autogreidera iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Autogreidera mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums

1

1

2. Motoru uzbūve un darbības principi Motora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības princips

2

5

3. Kloķa–klaņa mehānisms Motora kloķa–klaņa mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi

1

4. Gāzu sadales mehānisms Motora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbības regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi

1

 
5. Dzeses sistēma Motora dzeses sistēmas principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana

2

6. Eļļošanas sistēma  Motora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas kopšana

2

7. Barošanas sistēma  Dīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības princips un kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Turbokompresora uzdevums, uzbūve un darbība. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie traucējumi un to novēršana. Common rail dīzeļi

4

8. Motora iedarbināšanas sistēma  Motora iedarbināšana. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums. Startera bloķēšanas ierīces uzdevums

1

9. Elektroiekārta  Elektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana un uzstādīšana. Tās kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Raksturīgākie ārējās apgaismes ierīču bojājumi, to rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un traucējumu novēršana

4

2

10. Transmisija Autogreidera transmisijas principiālā shēma un mezglu izvietojums. Transmisijas uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība. Sajūgu veidi, uzbūve un darbība. Pārnesumkārbas uzdevums. Pārnesumkārbas veidi, uzbūve un darbība, darbības traucējumu novēršana. Kardānpārvadi, to uzbūve. Sānpārvadi, to uzbūve. Dzenošo tiltu veidi, uzbūve. Diferenciāļi un bloķēšanas mehānismi, to uzbūve. Transmisijas mezglu ekspluatācija, regulēšana un kopšana

4

2

11. Gaitas iekārta Autogreidera gaitas iekārtas uzdevums un vispārējā uzbūve. Gaitas iekārtas mezgli. Riteņu nostatījuma pārbaude un regulēšana. Riteņu demontāža un montāža. Riepu iedalījums un apzīmējumi. Pneimatiskā apriepojuma kopšana. Riteņu gultņu regulēšana un nomaiņa. Riteņu skrūvju pievilkšanas kārtība un stiprinājuma pārbaude. Gaitas iekārtas kopšana un regulēšana

3

1

12. Stūres iekārta Autogreidera stūres iekārtu veidi. Stūres iekārtas uzdevums, galvenās sastāvdaļas. Stūres mehānisma un stūres pārvada vispārējā uzbūve un darbība. Hidrauliskās stūres iekārtas vispārējā uzbūve un darbība. Raksturīgākie stūres iekārtas darbības traucējumi un to novēršana. Stūres iekārtas regulēšana. Stūres iekārtas kopšana

2

1

13. Bremžu iekārta  Bremžu iekārtas uzdevums, vispārējā uzbūve un darbība. Bremžu mehānismu veidi, vispārējā uzbūve un darbība. Hidrauliskā bremžu pievada uzbūve un darbība. Hidrauliskā bremžu pievada kopšana. Bremžu pneimopārvada kopšana. Bremžu iekārtas regulēšana. Raksturīgākie bremžu sistēmas darbības traucējumi, to pazīmes un novēršana. Stāvbremzes regulēšana un kopšana

2

1

14. Darba iekārtas un palīgiekārtas Autogreidera galvenā vērstuve, buldozers, papildu vērstuve, irdinātājs un citas papildu darba iekārtas, to uzbūve un regulēšana. Autogreidera darba iekārtu regulēšana un kopšana

2

2

15. Darba iekārtu hidrauliskā vadības sistēma Autogreidera darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas uzdevums, galveno mezglu novietojums un darbība. Hidrauliskās vadības sistēmas mezglu uzbūve, darbība, raksturīgākie darbības traucējumi, to novēršana

2

2

16. Autogreidera tehniskās apkopes Tehniskās apkopes jēdziens. Tehnisko apkopju veidi. Tehnisko apkopju uzdevums un organizācija. Apkopju periodiskums. Autogreideros izmantojamās degvielas, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, tiem izvirzāmās prasības

2

2

Kopā

35

19

V. Mācību programma F kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanai

Nr.p.k.

Tēma

Saturs

Stundu skaits

0/F

X/F

1. Forvarderu raksturojums un vispārējā uzbūve Pievedējtraktoru iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Pievedējtraktoru vispārējā uzbūve. Galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums

2

2

2. Harvesteru raksturojums un vispārējā uzbūve Harvesteru iedalījums pēc uzdevuma, konstruktīvā izveidojuma. Harvesteru vispārējā uzbūve, galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums

2

2

3. Motoru uzbūve un darbības principi  Motora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības principi

1

2

4. Kloķa–klaņa mehānisms Motora kloķa–klaņa mehānisma uzdevums un vispārējā uzbūve. Motora kloķa-klaņa mehānisma darbība, raksturīgākie darbības traucējumi un kopšana

1

5. Gāzu sadales mehānisms Motora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve. Motora gāzu sadales mehānisma darbība, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Motora gāzu sadales mehānisma galvenās regulēšanas ierīces
6. Dzeses sistēma Motora dzeses sistēmas uzdevums, principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, darbības traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana

2

 
7. Eļļošanas sistēma Motora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Raksturīgākie eļļošanas sistēmas darbības traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļošanas sistēmas kopšana

2

8. Barošanas sistēma Dīzeļmotora barošanas sistēmas, uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums un izvietojums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības principi un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Turbokompresori, gaisa dzesētāji. Elektroniskās iesmidzināšanas sistēmas – veidi, darbības principi un ekspluatācija. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana

2

9. Forvarderu un harvesteru elektroiekārta Forvardera un harvestera elektroiekārtas uzdevums un vispārējā uzbūve. Galveno sastāvdaļu raksturojums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķējums. Akumulatoru baterijas sagatavošana, uzstādīšana, kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Ārējās apgaismes ierīču uzbūve, raksturīgākie darbības traucējumi, rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Forvardera un harvestera elektroiekārtas bloki, to uzdevumi un darbības principi. Apsildīšanas iekārta un kondicionieris. Speciālie elektroiekārtas apkopes noteikumi. Elektroiekārtu tehniskajās apkopēs veicamie darbi. Forvardera un harvestera palīgiekārtas

4

4

10. Forvarderu un harvesteru informācijas sistēma Informācijas sistēmas uzdevums. Iekārtas elektroniskie bloki, to izvietojums un uzdevums. Ekrāns, ekrāna vadība un iespējamās pozīcijas. Informācijas sistēmas izmantošana forvardera un harvestera vadīšanā. Forvardera un harvestera vadības pedāļu un sviru parametru kalibrēšana. Vajadzīgo forvardera un harvestera braukšanas ātrumu un manipulatora darbības regulēšana. Informācijas sistēmas izmantošana forvardera un harvestera mezglu un sistēmu darbības kontrolei.
Harvestera stumbra sagarumošanas faila (APT) sastādīšanas pamati

14

14

11. Harvesteru kontroles un mērīšanas sistēma Zonas tīkla kontroliera (CAN) maģistrālie moduļi. Kabīnes un kontroles sistēmas aprīkojums. Vispārējā izmantošana. Harvestera galvas funkcijas. Garuma un diametra mērīšanas principi.
Harvestera mērīšanas sistēmas kalibrēšanas pamati. Vadītāja specifiskie iestatījumi

18

18

12. Forvarderu un harvesteru transmisijas uzbūve un ekspluatācija Forvardera un harvestera transmisijas uzdevums un principiālā shēma. Transmisijas mezglu uzdevums un izvietojums. Hidrosūkņa uzbūve, piedziņa un darbības princips. Raksturīgākie hidrosūkņa darbības traucējumi, to rašanās iemesli un novēršana. Hidrosūkņa ekspluatācijas noteikumi, regulēšana un kopšana. Hidrotransformatora uzdevums, pārnesumkārbas un sadales kārbas uzdevums un darbības principi. Raksturīgākie pārnesumkārbas un sadales kārbas darbības traucējumi, to rašanās iemesli un novēršana. Pārnesumkārbas un sadales kārbas kopšana un regulēšana. Transmisijas hidrostatiskās iekārtas darbības princips, galvenie mezgli un kopšana. Starpsavienojuma un kardānpārvada uzdevums, kopšana un regulēšana. Dzenošā tilta vispārējā uzbūve, darbība un kopšana. Sānpārvadu un riteņa reduktora kopšana. Starpasu diferenciāļa un galvenā pārvada diferenciāļa piespiedu bloķētāja uzdevums, darbība un regulēšana

10

10

13. Forvarderu un harvesteru gaitas iekārta Meža mašīnu gaitas iekārtas vispārējā uzbūve un darbība. Riteņu demontāža un montāža. Riepu iedalījums pēc uzdevuma. Apzīmējumi uz riepām. Pneimatiskā apriepojuma kopšana. Riteņa stiprinājuma pārbaude un skrūvju pievilkšanas secība. Ķēžu izmantošana un montāža

4

2

14. Forvarderu un harvesteru hidrosistēmas elementi Hidrosistēmas uzdevums un izvietojums. Hidrosistēmas cilindru, cauruļvadu un savienojumu uzdevums, uzbūve, darbība un kopšana. Hidrosistēmas sūkņi, to tipi, uzbūve, darbība un kopšana, sagatavošana darbam. Ierīces hidrosistēmas vadīšanai – sadalītāji, vārsti, to tipi, uzbūve, darbība un kopšana, sagatavošana darbam. Filtri, blīvējumi, hidroakumulatori, siltumapmainītāji, eļļas tvertnes. Hidrosistēmas pamatsimboli un shēmu lasīšanas pamati

6

6

15. Forvardera un harvestera manipulatori Manipulatora uzdevums, uzbūve, atšķirības pēc uzbūves veida un novietojuma, darbības princips. Manipulatora hidrosistēmas uzbūve, darbība, kopšana. Iespējamie manipulatora darbības traucējumi un to novēršana. Manipulatora vadības varianti. Elektroniskās vadības bloki, to darbība un kopšana

6

6

16. Forvardera un harvestera vadības iekārtas sastāvdaļas un to hidropiedziņa Forvardera un harvestera stūres iekārtas uzbūve, darbība, kopšana. Forvardera un harvestera stūres iekārtas hidrosistēmas kontūras uzbūve, darbība, kopšana. Forvardera un harvestera bremžu sistēmas uzbūve, darbība, kopšana. Forvardera un harvestera bremžu pārvada hidrosistēmas kontūras uzbūve, darbība un kopšana

8

8

17. Forvarderu un harvesteru tehniskās apkopes Tehnisko apkopju būtība un uzdevums. Forvardera un harvestera tehnisko apkopju plānošana un organizācija. Tehnisko apkopju periodiskums un saturs. Tehnisko apkopju grafiks. Prasības forvarderos un harvesteros izmantojamām degvielām, ekspluatācijas materiāliem, eļļošanas materiāliem un tehniskajiem šķidrumiem

12

10

Kopā

94

84

VI. Mācību programma G kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanai

Nr.p.k.

Tēma

Tēmas saturs

Stundu skaits

0/G

X/G

1. Ceļu būves mašīnu iedalījums un vispārējā uzbūve Ceļu būves mašīnu iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Ceļu būves mašīnu vispārējā uzbūve, galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums

2

2

2. Motoru uzbūve un darbības principi Motora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības principi

2

5

3. Kloķa–klaņa mehānisms Motora kloķa–klaņa mehānisma vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un darbības traucējumi, to novēršana

1

4. Gāzu sadales mehānisms Motora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība

1

5. Dzeses sistēma Motora dzeses sistēmas principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana

2

6. Eļļošanas sistēma Motora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības traucējumi, to novēršana

2

7. Barošanas sistēma Dīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums un izvietojums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības princips un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana

4

8. Motora iedarbināšanas sistēma Motora iedarbināšanas process. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora un tā pārvadmehānisma kopšana un darbības traucējumu novēršana. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to izmantošana

1

9. Elektroiekārta Elektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana, uzstādīšana, kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Raksturīgākie ārējās apgaismes ierīču darbības traucējumi, to rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums, darbības princips un lietošana. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un darbības traucējumu novēršana

4

2

10. Transmisija Ceļu būves mašīnu transmisiju uzdevums, vispārējā uzbūve, darbības principi un mezglu izvietojums

4

2

11. Gaitas iekārta Ceļu būves mašīnu gaitas iekārtu uzdevums, vispārējā uzbūve, darbības principi un mezglu novietojums. Pneimoriteņu gaitas iekārtas vispārējā uzbūve, regulēšana. Kāpurķēžu gaitas iekārtas vispārējā uzbūve, regulēšana

6

4

12. Stūres iekārta Ceļu būves mašīnu stūres iekārtu uzdevums un iedalījums pēc stūrēšanas shēmas un konstruktīvā izveidojuma. Raksturīgākie stūres iekārtu bojājumi, kas ietekmē satiksmes drošību, šo bojājumu iemesli un novēršanas paņēmieni. Stūres iekārtas kopšana

2

2

13. Bremžu iekārta Ceļu būves mašīnu bremžu iekārtas uzdevums, galveno mezglu izvietojums. Bremžu iedalījums pēc konstruktīvā izveidojuma un bremžu pārvada veida. Bremžu vispārējā uzbūve un darbības principi. Bremžu regulēšana. Raksturīgākie bremžu iekārtas bojājumi, to pazīmes un novēršanas paņēmieni

4

2

14. Ceļu būves mašīnu darba iekārtu vadības sistēmas Ceļu būves mašīnu mehāniskās vadības sistēmas, hidrauliskās vadības sistēmas, elektriskās vadības sistēmas, pneimatiskās vadības sistēmas. Vadības sistēmu principiālā uzbūve, mezgli, to darbības principi, iespējamās problēmas un to novēršana

10

8

15. Veltņu vispārējā uzbūve Veltņu iedalījums un klasifikācija. Veltņu konstruktīvā uzbūve, sistēmas un mehānismi. Veltņu sagatavošana darbam, tehniskās apkopes, ekspluatācijas materiāli

6

4

16. Asfalta ieklājēju vispārējā uzbūve Asfalta ieklājēju iedalījums un klasifikācija. Asfalta ieklājēju konstruktīvā uzbūve, sistēmas un mehānismi. Asfalta ieklājēju sagatavošana darbam, tehniskās apkopes, ekspluatācijas materiāli

6

4

17. Pašizgāzēju (damperu) vispārējā uzbūve Pašizgāzēju (damperu) iedalījums un klasifikācija. Pašizgāzēju (damperu) konstruktīvā uzbūve, sistēmas un mehānismi. Pašizgāzēju (damperu) sagatavošana darbam, tehniskās apkopes, ekspluatācijas materiāli

6

4

18. Ceļu pamatnes stabilizētāju (recikleru) vispārējā uzbūve Ceļu pamatnes stabilizētāju (recikleru) iedalījums un klasifikācija. Ceļu pamatnes stabilizētāju (recikleru) konstruktīvā uzbūve, sistēmas un mehānismi. Ceļu pamatnes stabilizētāju (recikleru) sagatavošana darbam, tehniskās apkopes, ekspluatācijas materiāli

6

4

19. Skrēperu vispārējā uzbūve Skrēperu iedalījums un klasifikācija. Skrēperu konstruktīvā uzbūve, sistēmas un mehānismi. Skrēperu sagatavošana darbam, tehniskās apkopes, ekspluatācijas materiāli

6

4

20. Asfalta frēzes, to vispārējā uzbūve Asfalta frēžu iedalījums un klasifikācija. Asfalta frēžu konstruktīvā uzbūve, sistēmas un mehānismi. Asfalta frēžu sagatavošana darbam, tehniskās apkopes, ekspluatācijas materiāli

4

2

21. Citu ceļu būves un uzturēšanas mašīnu vispārējā uzbūve Citu ceļu būves un uzturēšanas mašīnu iedalījums un klasifikācija. Citu ceļu būves un uzturēšanas mašīnu konstruktīvā uzbūve, sistēmas un mehānismi. Citu ceļu būves un uzturēšanas mašīnu sagatavošana darbam, tehniskās apkopes, ekspluatācijas materiāli

1

1

22. Ceļu būves un ceļu uzturēšanas mašīnu tehniskā apkalpošana Tehnisko apkopju jēdziens, to uzdevums. Tehnisko apkopju periodiskums.
Degvielas, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, kurus lieto ceļu būves mašīnām. Tiem izvirzāmās kvalitātes prasības

8

4

Kopā

88

54

Vides ministrs R.Vējonis
6.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206
Mācību programma "Traktortehnikas darbu tehnoloģija"

I. Mācību programma B kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanai

Nr.p.k.

Tēma

Saturs

Stundu skaits

1. Vispārējas ziņas par buldozeriem Buldozeru uzdevums un izmantošanas iespējas celtniecības, ceļu būves un ceļu uzturēšanas darbos

1

2. Vispārējie jēdzieni par ģeodēziju Darba apjoma (tilpuma, laukuma) aprēķināšana zemes rakšanas darbos. Vietas reljefs un tā ietekme uz veicamā darba apjomu

1

3. Gruntis un to īpašības Vispārējie jēdzieni par grunti, tās klasifikācija. Grunts pamatīpašības: mitrums, tilpumsvars, granulometriskais sastāvs. Grunts fizikālās un mehāniskās īpašības: lipīgums, ūdens caurlaides spēja, kapilaritāte. Gruntsūdeņu ietekme uz grunts noturību. Grunts izmantošanas iespējas būvniecībā. Grunts kategorijas atkarībā no grunts izstrādes grūtības pakāpes

2

4. Zemes darbu veidi Zemes darbu klasifikācija: hidrotehniskie, meliorācijas, ceļu būves, celtniecības darbi. Nepieciešamā zemes darbu izpildes precizitāte

1

5. Darba drošības noteikumi darbā ar buldozeriem Darba drošības noteikumi, iedarbinot un apturot buldozera motoru. Darba drošības noteikumi zemes rakšanas un pārvietošanas darbos. Darba drošības noteikumi, rokot un pārvietojot grunti dziļu kanālu un būvbedru tuvumā. Darba drošības noteikumi, pārvadājot buldozeru

4

6. Grunts rakšana un pārvietošana ar buldozeru Grunts griešanas shēmas atkarībā no grunts īpašībām. Nogrieztās grunts pārvietošana, grunts pārvietošanas zudumu samazināšanas iespējas, grunts izlīdzināšana. Ierakumu izstrāde, šķērsvirziena un garenvirziena izstrādes shēmas. Uzbērumu veidošanas šķērsvirziena un garenvirziena shēmas. Kanālu un platu tranšeju rakšana un aizbēršana

6

7. Buldozeru izmantošana sagatavošanas un palīgdarbos Buldozera darba tehnoloģija darbā ar irdinātāju. Buldozera darba tehnoloģija koku gāšanas, celmu raušanas un apauguma novākšanas darbos. Buldozeru izmantošana grunts un citu materiālu iekraušanas darbos no estakādēm

3

8. Darbs ar buldozeru ziemas apstākļos Zemu temperatūru ietekme uz buldozera darba spējām un grunts īpašībām. Buldozera darba iekārtu izmantošanas īpatnības ziemas apstākļos. Buldozeru izmantošana ceļu un laukumu ziemas uzturēšanas darbos

3

9. Buldozeru darba ražīgums un tā palielināšanas iespējas Teorētiskais un ekspluatācijas darba ražīgums, tā aprēķināšana. Darba laika izmantošanas koeficients, tā palielināšanas iespējas. Buldozeru automātisko vadības sistēmu izmantošana grunts rakšanas un pārvietošanas darbos

3

Kopā

24

II. Mācību programma C kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanai

Nr.p.k.

Tēma

Saturs

Stundu skaits

0/C, X/C

1. Vispārējas ziņas par ekskavatoriem un pašgājējiem iekrāvējiem Ekskavatora uzdevums un izmantošanas iespējas celtniecības, ceļu būves un ceļu uzturēšanas darbos. Pašgājēju iekrāvēju uzdevums un izmantošanas iespējas celtniecības, ceļu būves, ceļu uzturēšanas darbos, dažādu materiālu kraušanas darbos, lauksaimniecībā. Universālā ekskavatora–iekrāvēja izmantošanas iespējas. Teleskopisko iekrāvēju izmantošanas iespējas

3

2. Zemes darbu veidi, vispārējie jēdzieni par ģeodēziju Zemes darbu klasifikācija: hidrotehniskie, meliorācijas, ceļu būves, celtniecības darbi. Nepieciešamā zemes darbu izpildes precizitāte. Darba apjoma (tilpums, laukums) aprēķināšana zemes darbos. Vietas reljefs un tā ietekme uz veicamā darba apjomu

3

3. Grunts un tās īpašības Vispārējie jēdzieni par grunti. Grunts klasifikācija. Svarīgākās grunts īpašības: mitrums, tilpumsvars, granulometriskais sastāvs. Grunts mehāniskās un fizikālās īpašības: lipīgums, ūdenscaurlaides spēja, kapilaritāte. Grunts izmantošanas iespējas būvniecībā. Gruntsūdeņi un to ietekme uz grunts noturību. Grunts kategorijas atkarībā no grunts izstrādes grūtības pakāpes

3

4. Darba drošības noteikumi, strādājot ar ekskavatoru un pašgājēju iekrāvēju Darba drošības noteikumi, iedarbinot un apturot motoru. Darba drošības noteikumi, strādājot karjeros, elektrolīniju tuvumā, pārbraucienos un transportējot mašīnas. Darba drošības noteikumi grunts materiālu iekraušanā un pārvietošanā. Darba drošības noteikumi dažādu materiālu un citu objektu pacelšanā un pārvietošanā

5

5. Ekskavatoru darbu sagatavošana Zemes darbu projekta dokumentācija, tehnoloģiskās shēmas un grafiki. Ekskavatora darba ierīču izvēle atkarībā no veicamā darba rakstura, apjoma un grunts īpašībām

2

6. Ekskavatoru darba parametri Maksimālais rakšanas rādiuss, maksimālais rakšanas augstums, maksimālais rakšanas dziļums, maksimālais izbēršanas rādiuss, maksimālais izbēršanas augstums un apstākļi, kas tos ietekmē

1

7. Darbs ar ekskavatoru, lietojot atpakaļvērstā kausa darba ierīci Atpakaļvērstā kausa darba ierīces darba parametri. Garenvirziena un šķērsvirziena grunts rakšanas veidi un darbu tehnoloģija. Grāvju rakšana ar atpakaļvērsta kausa darba ierīci. Grunts iekraušana transportlīdzekļos. Ekskavācijas darbi ar universālajiem ekskavatoriem – iekrāvējiem

6

8. Darbs ar ekskavatoru, lietojot uz priekšu vērstā kausa darba ierīci Uz priekšu vērstā kausa darba ierīces darba parametri, cirtnes raksturojums, frontālā un sāniskā cirtnes izstrādes shēma un darbu tehnoloģijas. Dziļu kanālu un ierakumu izstrāde ar pakāpienveida cirtnes izstrādes metodi. Grunts iekraušana transportlīdzekļos

3

9. Darbs ar ekskavatoru, lietojot draglaina darba ierīci Draglaina darba ierīces darba parametri, pielietošanas iespējas un darbu tehnoloģija. Draglaina darba ierīces izmantošana grunts rakšanai šķērsvirzienā un garenvirzienā

1

10. Darbs ar ekskavatoru lietojot greifertipa kausu Darbs ar ekskavatoru, izmantojot pašgrābja kausu un citus greifertipa satvērējus dažādu materiālu pārvietošanai, pārkraušanai

1

11. Darbs ar atskaldāmo āmuru Atskaldāmā āmura izmantošanas iespējas, darba vietas organizācija un darbu tehnoloģija

2

12. Ēku un būvju nojaukšanas darbi Ēku nojaukšanas aprīkojuma izmantošana, darbu tehnoloģija, darba drošība šajos darbos

2

13. Citas ekskavatora izmantošanas iespējas Citu ekskavatora darba iekārtu izmantošanas iespējas un darbu tehnoloģijas

4

14. Darbs ar ekskavatoru staignās vietās Darba vietas sagatavošana, pārvietošanās shēmas un darba tehnoloģijas

2

15. Pašgājēju iekrāvēju darbu sagatavošana Pašgājēju iekrāvēju pārvietošanās shēmas. Kraušanas laukuma izvietojums un iekārtojums

2

16. Pašgājēju iekrāvēju darba parametri Maksimālais pacelšanas augstums, maksimālais izbēršanas augstums, pagriešanās rādiuss, rādītājus ietekmējošie apstākļi

1

17. Darbs ar pašgājēju iekrāvēju, lietojot uz priekšu vērstā kausa darba ierīci Uz priekšu vērstā kausa darba iekārtas darba parametri, cirtnes raksturojumi, cirtnes izstrādes shēmas. Grunts rakšana un pārvietošana uz atbērtni. Grunts rakšana un iekraušana transportlīdzekļos un citās tilpnēs. Darba īpatnības ar universālajiem ekskavatoriem–iekrāvējiem un teleskopiskajiem iekrāvējiem

5

18. Darbs ar pašgājēju iekrāvēju, lietojot dakšas un satvērējus Materiālu un priekšmetu satveršana un fiksēšana. Pārvietošanās ar paceltiem priekšmetiem un materiāliem, pārvietošanās shēmas

2

19. Darbs ar pašgājēju iekrāvēju ar papildus uzstādītām darba iekārtām Pašgājēju iekrāvēju izmantošana un darbu tehnoloģija komunālajā saimniecībā ar papildus uzmontējamām darba iekārtām – birstēm, putekļu sūcējiem, zāles pļāvējiem un citām iekārtām. Lauksaimniecības aprīkojums, tā izmantošana. Pašgājēju iekrāvēju izmantošanas iespējas celtniecībā un ceļu būvē

4

20. Darbs ar ekskavatoru un pašgājēju iekrāvēju ziemas apstākļos Zemu temperatūru ietekme uz ekskavatora un pašgājēja iekrāvēja darba spējām un grunts īpašībām. Ekskavatora darba īpatnības ziemas apstākļos, izmantojot dažādas darba iekārtas. Iekrāvēju izmantošana un darbu tehnoloģija ceļu ziemas dienesta uzturēšanas darbos: vērstuves, kaisītāji. Darba drošības pamatprincipi

4

21. Ekskavatoru un pašgājēju iekrāvēju darba ražīgums un tā palielināšanas iespējas Teorētiskais un ekspluatācijas darba ražīgums, tā aprēķināšana. Darba laika izmantošanas koeficients, tā palielināšanas iespējas. Ekskavatoru automātisko vadības sistēmu izmantošana grunts rakšanas darbos

4

Kopā

60

III. Mācību programma E kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanai

Nr.p.k.

Tēma

Saturs

Stundu skaits

0/E, X/E

1. Vispārējas ziņas par autogreideriem Autogreideru uzdevums un izmantošanas iespējas celtniecības ceļu būves un ceļu uzturēšanas darbos

1

2. Ceļu būves un uzturēšanas darbu pamati Autoceļu klasifikācija. Autoceļu galvenie elementi: ceļa šķērsprofils, ceļa garenprofils, plāns. Ceļu būves un ceļu uzturēšanas materiāli un to izmantošana. Ceļu būves un ceļu uzturēšanas darbu principi un struktūra

2

3. Grunts un tās īpašības Vispārējie jēdzieni par grunti. Grunts klasifikācija, svarīgākās īpašības: mitrums, tilpumsvars, granulometriskais sastāvs. Grunts mehāniskās un fizikālās īpašības: lipīgums, ūdens caurlaides spēja, kapilaritāte. Grunts izmantošanas iespējas būvniecībā. Gruntsūdeņi un to ietekme uz grunts noturīgumu. Grunts kategorijas atkarībā no izstrādes grūtības pakāpes

2

4. Autogreidera vadītāja pienākumi un darba organizācija Prasības autogreidera vadītājiem. Darbu uzdevumu noformēšana un pieņemšana. Autogreidera vadītāja pienākumi, uzsākot darbu, darba laikā un beidzot darbu. Darba laika izmantošanas koeficients. Autogreidera darba režīma atkarība no gadalaika. Autogreidera darbu izmaksu aprēķināšana un to samazināšanas iespējas

2

5. Galvenie autogreideru ekspluatācijas un darba drošības noteikumi Vispārējie drošības noteikumi darbā ar autogreideriem, autogreidera motora iedarbināšana un apturēšana. Darba drošības noteikumi pārbraucienos, kā arī strādājot zem elektrolīnijām, tiltiem, dzelzceļa pārvadiem, stāvos kāpumos un kritumos. Darba drošības noteikumi, strādājot dziļu ierakumu un tranšeju tuvumā

2

6. Grunts izstrādes darbu tehnoloģija Darbu tehnoloģija un autogreideru darba režīms. Uzbēruma veidošana. Ierakumu izstrāde un grunts pārvietošana. Ūdens novadīšanas sistēmas izveidošana. Darba tehnoloģija sāngrāvju izveidē un kopšanā. Zemes klātnes izveide, apdares darbi un zemes klātnes kopšanas darbi. Autogreideru automātiskās vadības sistēmu izmantošana

2

7. Ceļu braucamās daļas paplašināšana Autogreidera darba operāciju secība, paplašinot ceļa braucamo daļu, pārbraucienu skaits. Vērstuvju aprīkojuma un papildus uzstādāmo nažu izmantošanas tehnoloģija

3

8. Ceļa seguma pamata izveidošana Zemes klātnes izbūves materiāli segas pamata izveidošanai. Pamata atzīmes un to uzstādīšana. Vērstuves nostatījuma leņķi, veicot darba gājienus. Autogreidera pārbraucienu secība

4

9. Grunts pārvietošana un samaisīšana ar saistvielām Materiāli, kurus izmanto grunts fizikāli mehānisko īpašību uzlabošanai. Minerālās un organiskās saistvielas. Grunts ceļu uzlabošana ar minerālajām saistvielām (kaļķi, cementu), darbu tehnoloģija. Grunts ceļu uzlabošana ar granulometriskajām piedevām, darbu tehnoloģija. Grunts ceļu uzlabošana ar organiskajām saistvielām, darbu tehnoloģija. Autogreidera vērstuves nostatījuma leņķi, veicot grunts maisīšanu, pārvietošanu, izlīdzināšanu un ceļu profilēšanu

2

10. Ziemas ceļu uzturēšanas darbi ar autogreideriem Ziemas ceļu uzturēšanas darbu organizācija un darbu tehnoloģijas. Sniega attīrīšanas no brauktuves un citu darbu izpildes tehnoloģija. Vērstuves satveres leņķa un griešanas leņķa izvēle sniega tīrīšanas darbos. Autogreidera vērstuvju pagarinātāju un sānu vērstuvju izmantošana ziemas dienesta darbos. Sāngrāvju attīrīšana no sniega pavasarī, tās nozīme un darba tehnoloģija

3

11. Autogreideru izmantošanas efektivitātes palielināšanas iespējamie risinājumi Autogreideru papildu darba iekārtu izmantošana ceļu būves un ceļu kopšanas darbos

1

Kopā

24

IV. Mācību programma F kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanai

Nr.p.k.

Tēma

Saturs

Stundu skaits

1. Mežizstrādes nozares raksturojums Mežizstrādes mašīnu klasifikācija. Mežizstrādes tehnoloģiskais process

4

2. Darbu organizācija cirsmā Cirsmu izstrādes tehnoloģiskā karte, apzīmējumi shēmās. Pievešanas ceļu tīkls cirsmā. Vidējais pievešanas attālums. Maģistrālo pievešanas ceļu iezīmēšana cirsmā. Jēdziens par tehnoloģisko koridoru (TK). Tehnoloģisko koridoru pieslēgšana maģistrālajam ceļam, ceļu noslogojums. Cirsmu izstrādes galvenie tehnoloģiskie elementi un to raksturojums. Harvestera un forvardera darbu saskaņošana. Pārgājība (caurbraucamība, izbraucamība) un to ietekmējošie faktori (grunts nestspēja, reljefa slīpums un citi). Jēdziens par augšgala krautuvi (AGK). Augšgala krautuves vietas izvēle un nepieciešamās platības noteikšana. Tehnoloģisko virzienu izvēle. Tehnisko apkopju un remontu vietas

8

3. Cirsmu darbu operācijas Koku gāšana, atzarošana, stumbru sagarumošana. Sortimentu šķirošana, krautnēšana, rezervju uzkrāšana. Kokmateriālu savākšana pie tehnoloģiskiem koridoriem. Kokmateriālu pievešana augšgala krautuvē. Pievešana galvenajā cirtē un kopšanas cirtē. Mežaudžu bojājumu samazināšanas iespējas kopšanas cirtēs. Vides aizsardzības pasākumu ievērošana darba izpildes procesā un tehnisko apkopju laikā

12

4. Kokmateriālu krautnēšana un uzmērīšana Meža sortimenti. Koksnes uzmērīšanas noteikumi. Sortimentu parametri. Marķēšana. Kokmateriālu tilpuma noteikšana pēc individuālās un grupveida metodes

4

5. Drošība un ergonomika darbā ar harvesteru Informācijas un drošības marķējumi mežizstrādē. Drošība ekspluatācijas laikā. Drošība tehniskajās apkopēs un remontos.
Ergonomikas pamati

2

Kopā

30

V. Mācību programma G kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanai

Nr.p.k.

Tēma Saturs Stundu skaits
1. Vispārējas ziņas par ceļu būves mašīnām Ceļu būves mašīnu uzdevums un izmantošanas iespējas celtniecības, ceļu būves un ceļu remonta darbos

1

2. Transporta sistēma Transporta veidi, tendences transporta jomā. Latvijas transporta sistēma, tās raksturojums. Ceļu segu klasifikācija. Ceļu segu veidi, uzbūve un tām izvirzāmās ekspluatācijas prasības

2

3. Ceļu klasifikācija Ceļu attīstība vēsturiskā skatījumā, ceļu iedalījums un konstruktīvā uzbūve. Latvijas autoceļu tīkla raksturojums

2

4. Ceļu būvdarbi Ceļu būvdarbu klasifikācija, ceļu būvdarbu kvalitātes aspekti. Ceļu būvdarbu tehniskais pārskats, darba organizācija

2

5. Ceļu būvniecības tehnoloģiskie principi Būvdarbu metodes, ceļu tehnoloģiskie šķērsprofili, ceļu būvmateriālu iestrāde

2

6. Ūdens atvades sistēmas Virsmas ūdeņi, gruntsūdeņi, zemes klātnes ūdens mitruma režīms, tā ietekme uz ceļa klātnes noturību

1

7. Ceļu būves darbos izmantojamo materiālu raksturojums Gruntis, to raksturojums un klasifikācija. Grunts pamatīpašības: mitrums, tilpumsvars, granulometriskais sastāvs. Grunts fizikāli mehāniskās īpašības: lipīgums, ūdens caurlaides spēja, kapilaritāte. Ceļu segu izbūves materiāli: minerālmateriāli, organiskās un minerālās saistvielas

2

8. Zemes klātnes izbūve Uzbērumu, ierakumu izstrādes veidi, ceļu būves mašīnu izmantošanas iespējas. Ūdens atvades sistēmu izveide, izmantojamās ceļu būves mašīnas. Uzbērumu noturība, iespējamās deformācijas, to novēršana

2

9. Ceļa segu būvniecība Ceļu segu veidi. Ceļu segu izbūves tehnoloģija, grunšu nostiprināšana, ceļa nesaistīgo akmens materiālu kārtu izbūve, bruģa segumu izveide, cementbetona segu izbūve, bituminēto kārtu izbūve ceļa joslā, asfaltbetona kārtu izbūve, ceļu nomaļu un apmaļu izbūve

4

10. Galvenie darba drošības noteikumi, veicot darbus ar ceļu būves mašīnām Darba drošības noteikumi, uzsākot darbu ar ceļu būves mašīnām. Darba drošības noteikumi, veicot zemes klātnes izbūvi, noblīvēšanu, ceļa segas ieklāšanu un noblīvēšanu. Darba drošības noteikumi, transportējot ceļu būves mašīnas

2

11. Ceļu veltņu darba tehnoloģija Ceļa klātnes noblīvēšana: pārbraucienu skaits, pārvietošanās shēmas, darba kvalitātes vērtēšana. Šķembu segu noblīvēšana: pārbraucienu skaits, pārvietošanās shēmas, darba kvalitātes vērtēšana. Asfaltbetona segu noblīvēšana: pārbraucienu skaits, pārvietošanās shēmas, darba kvalitātes vērtēšana

4

12. Asfalta ieklājēju darba tehnoloģija Asfaltbetona segu ieklāšana ar asfalta ieklājēju: ceļa segas biezuma iestatīšana, mašīnas pārvietošanās shēmas, mašīnu pārvietošanās ātrums, darba kvalitāte, vērtēšana

4

13. Pašizgāzēju (damperu) darba tehnoloģija Pašizgāzēja (dampera) darba organizācija, darbu apjoms, darba paņēmieni un pārvietošanās shēmas

2

14. Ceļa pamatnes stabilizētāju (recikleru) darba tehnoloģija Ceļa pamatnes stabilizētāja (reciklera) darba organizācija, darbu apjoms, darba paņēmieni un pārvietošanās shēmas

2

15. Skrēperu darba tehnoloģija Skrēpera darba organizācija, darbu apjoms, darba paņēmieni un pārvietošanās shēmas

2

16. Asfalta frēžu darba tehnoloģija Asfalta frēzes darba organizācija, darbu apjoms, darbu paņēmieni un pārvietošanās shēmas

2

17. Ceļu būves mašīnu darba kvalitātes kontrole Ceļu būves mašīnu darba kvalitātes rādītāji, kontroles veidi, darbu pieņemšana

2

18. Ceļu būves mašīnu darba ražīgums un tā palielināšanas iespējas Teorētiskais un ekspluatācijas darba ražīgums, tā aprēķināšana. Darba laika izmantošanas koeficients, tā palielināšanas iespējas. Ceļu segu ieklāšana kā nepārtrauktu darbu komplekss. Ceļu būves mašīnu automatizēto vadības sistēmu izmantošana

4

Kopā

42

Vides ministrs R.Vējonis
7.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206
Mācību programma "Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība"

Nr.p.k.

Tēma

Saturs

Stundu skaits

0

X

1. Ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu sistēma Ceļu satiksmes likums. Traktortehnikas izmantošana ceļu satiksmē. Ceļu satiksmes dalībnieki, to vispārīgie pienākumi un tiesības. Vadītāja kvalifikācijas iegūšanas pamatnosacījumi, teorētiskā eksāmena un braukšanas eksāmena pieņemšanas kārtība. Transportlīdzekļu vadītāju tiesību atņemšana. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums. Apdrošināšanas līgums, polise, uzlīme, atlīdzība, saskaņotais paziņojums

1

1

2. Traktortehnikas un piekabju pārbūve Pārbūves kārtība

1

3. Vispārīgie jautājumi. Gājēju un pasažieru pienākumi. Vadītāju vispārīgie pienākumi. Vadītāja pienākumi īpašos gadījumos.
Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma
Ceļu satiksmes noteikumos lietotie termini, to skaidrojums, lietošana ceļu satiksmē.
Satiksmes kārtība Latvijas Republikā. Ceļu satiksmes dalībnieku pienākumi un tiesības. Gājēju pienākumi, pārvietojoties pa ielām un ceļiem. Brauktuvju šķērsošana. Personas, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi un pārbaudīt vadītāja dokumentus. Traktortehnikas vadītāja obligātā dokumentācija. Vadītāja pienākumi. Traktortehnikas nodošana citai personai. Vadītāja rīcība, ja traktortehniku aptur policijas darbinieks. Tālruņa lietošana.
Citu transportlīdzekļu vadītāju rīcība, ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis. Lielgabarīta traktortehnikas izmantošana ceļu satiksmē. To transportlīdzekļu pienākumi un tiesības, kuri aprīkoti ar mirgojošo dzelteno (oranžo) bākuguni.
Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma. Nosacījumi, pie kuriem drīkst atstāt negadījuma vietu, neizsaucot policiju

1

1

4. Ceļa zīmes Ceļa zīmju klasifikācija. Stacionārās un pagaidu zīmes. Brīdinājuma zīmes. Brīdinājuma zīmju nozīme, kopīgās pazīmes, uzstādīšana. Zīmes, kuras atkārto ārpus apdzīvotām vietām. Vadītāja rīcība, tuvojoties bīstamam ceļa posmam, kas apzīmēts ar atbilstošu brīdinājuma zīmi. Priekšrocības zīmes, to nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši priekšrocības zīmju prasībām. Ceļa zīmju "Dodiet ceļu" un "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts" prasību neievērošanas bīstamās sekas. Aizlieguma zīmes, to nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Kopīgās aizlieguma zīmju pazīmes. Aizlieguma zīmes, kurām ir izņēmumi. Aizlieguma zīmes, kurām ir darbības zona. Vadītāja rīcība atbilstoši aizlieguma zīmju prasībām. Rīkojuma zīmes, to kopīgās pazīmes, nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši rīkojuma zīmju prasībām. Norādījuma zīmes, to nosaukums, kopīgās pazīmes, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši norādījuma zīmju prasībām. Servisa zīmes, to nosaukums un nozīme. Virziena rādītāju un informācijas zīmju lietošana. Vadītāja rīcība atbilstoši virziena rādītāju un informācijas zīmju prasībām. Papildzīmju nosaukumi, nozīme un uzdevums. Ceļa zīmes, kuru precizēšanai vai ierobežošanai atļauts lietot papildzīmes

5

2

5. Ceļa apzīmējumi Ceļa apzīmējumu iedalījums. Vertikālo apzīmējumu iedalījums, nozīme, krāsa, lietošanas apstākļi. Horizontālo apzīmējumu iedalījums, nozīme, lietošanas apstākļi. Vadītāja rīcība atbilstoši apzīmējuma prasībām

1

6. Transportlīdzekļu braukšanas kārtība Brīdinājuma signālu veidi, to nozīme, lietošanas kārtība. Braukšanas kārtība. Vadītāja rīcība, izbraucot no blakus teritorijām un nobraucot no ceļa. Trolejbusu un autobusu vadītāju priekšrocības. Pārkārtošanās uz blakus joslām. Braukšanas kārtība, ja tramvaja sliedes šķērso brauktuvi ārpus krustojuma. Labā un kreisā pagrieziena un apgriešanās izpildes kārtība krustojumā. Kreisā pagrieziena un apgriešanās izpildes kārtība ārpus krustojuma. Vadītāja rīcība, braucot pa ieskrējiena vai bremzēšanas joslu. Vietas, kur aizliegts apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Braukšanas noteikumi, braucot atpakaļgaitā. Manevrēšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas

2

1

7. Transportlīdzekļu izkārtojums uz brauktuves Transportlīdzekļu izkārtojums uz braucamās daļas atkarībā no braukšanas joslu skaita, transportlīdzekļa veida, kustības ātruma un braukšanas vietas. Gadījumi, kad atļauts braukt pa tramvaju sliežu ceļiem. Ceļš ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem. Braukšana intensīvas satiksmes apstākļos. Gadījumi, kad atļauts braukt pa gājēju ceļiem. Bīstamās sekas situācijās, kad uz brauktuves netiek ievērots transportlīdzekļu izkārtojums. Apstākļi, kas ietekmē braukšanas ātruma izvēli. Atļautais lielākais braukšanas ātrums dažādu kategoriju transportlīdzekļiem. Aizliegumi, kas ir spēkā ātruma režīma izvēlē. Prasības distances un intervāla izvēlē. Droša ātruma, distances un intervāla neievērošanas bīstamās sekas. Apdzīšana, samainīšanās ar pretimbraucošu transportlīdzekli un apsteigšana. Vadītāju pienākumi un ceļu satiksmes situācijas novērtēšana, uzsākot apdzīšanu. Brīdinājuma signāli apdzenot. Vietas, kur apdzīšana aizliegta. Lēni braucoša un lielgabarīta transportlīdzekļa vadītāja rīcība apdzīvotā vietā un ārpus tās, ja tā vadīto transportlīdzekli nav iespējams apdzīt. Gadījumi, kad atļauts apsteigt pa labo pusi. Izmainīšanās ar pretimbraucošo transportlīdzekli šauros ceļa posmos. Vietas, kur aizliegts apstāties un stāvēt

2

1

8. Ceļu satiksmes regulēšana Krustojuma veidi un pazīmes. Ceļu satiksmes regulēšanas līdzekļi. Luksoforu veidi. Signālu nozīme triju sekciju triju krāsu luksoforā bez papildsekcijām un ar tām, kā arī vadītāja rīcība atbilstoši šiem signāliem. Luksofori satiksmes regulēšanai joslā, tramvaju kustībai, dzelzceļa pārbrauktuvēm, paceļamiem tiltiem, prāmja pārceltuvēm, speciālo transportlīdzekļu izbraukšanas vietām, gājēju pārejām, ceļu darbos un citām bīstamām vietām, uzņēmumu pagalmiem un brauktuvēm, pagaidu sašaurinājumu vietās. Satiksmes regulētāja ķermeņa stāvokļa, kā arī roku žestu nozīme. Tramvaju un bezsliežu transportlīdzekļu vadītāju, kā arī gājēju rīcība atbilstoši regulētāja žestiem. Vadītāja rīcība, ja mainās luksofora signāli, apstāšanās vieta. Vadītāju un gājēju rīcība gadījumos, kad satiksmes regulētāju norādījumi ir pretrunā ar luksofora signāliem, ceļa zīmēm un apzīmējumiem. Vadītāja rīcība, tuvojoties stāvošam transportlīdzeklim ar ieslēgtu zilo mirgojošo bākuguni, apstādināšanas paņēmieni

3

1

9. Regulējamu un neregulējamu krustojumu pārbraukšana Krustojumu pārbraukšanas noteikumi. Gadījumi, kad tramvaja vadītājiem, velosipēdistiem un gājējiem ir priekšroka. Regulējamu krustojumu pārbraukšanas secība un kārtība. Luksofora signāli un priekšrocības zīmes. Neregulējamu krustojumu veidi. Pazīmes, pēc kurām nosaka galveno ceļu. Vienādas nozīmes ceļu krustojuma pārbraukšanas kārtība. Braukšanas kārtība nevienādas nozīmes ceļu krustojumā. Braukšanas kārtība, ja galvenais ceļš krustojumā maina virzienu. Vadītāja rīcība, ja viņš nevar noteikt krustojuma tipu

2

1

10. Ceļu satiksme dzīvojamā zonā. Gājēju pārejas, pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturas Ceļu satiksmes noteikumu prasības dzīvojamās zonās un daudzdzīvokļu namu pagalmos. Aizliegumi, kas ir spēkā dzīvojamā zonā un daudzdzīvokļu namu pagalmos. Vadītāja rīcība, tuvojoties neregulējamām vai regulējamām gājēju pārejām, pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturām vai transportlīdzeklim, kuram ir uzstādīta bērnu pārvadāšanas pazīšanas zīme

1

1

11. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana Apstākļi, kuri jāņem vērā, tuvojoties dzelzceļa pārbrauktuvei. Gadījumi, kad aizliegts uzbraukt uz dzelzceļa pārbrauktuves, vieta, kur vadītājam jāapstājas. Vadītāja rīcība piespiedu apstāšanās gadījumā uz dzelzceļa pārbrauktuves. Gadījumi, kad dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas nosacījumi jāsaskaņo ar dzelzceļa ceļu distances priekšnieku. Dzelzceļa pārbrauktuvju, gājēju pāreju un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturu šķērsošanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas

1

12. Ārējās apgaismes ierīču, skaņas signālu, avārijas gaismas, signalizācijas un avārijas zīmes lietošana Tuvās un tālās gaismas lukturu lietošanas noteikumi. Vadītāja rīcība apžilbināšanas gadījumā. Gabarītlukturu un stāvgaismas lietošana. Miglas lukturu, aizmugures miglas lukturu un papildlukturu lietošanas kārtība. Gadījumi, kad transportlīdzekļa vadītājam jāiededz avārijas gaismas signalizācija un uz ceļa jāizliek avārijas zīme. Avārijas zīmes izlikšanas noteikumi. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošana

2

1

13. Mehānisko transportlīdzekļu vilkšana Mehānisko transportlīdzekļu vilkšanas paņēmieni. Vilkšanas noteikumi, lietojot lokano, cieto sakabi vai daļēji novietojot uz velkošā transportlīdzekļa. Gadījumi, kad aizliegts vilkt un kad aizliegts cilvēkus pārvadāt velkošajā vai velkamajā transportlīdzeklī. Mehānisko transportlīdzekļu vilkšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas

1

1

14. Kravas pārvadāšana Noteikumi kravas izvietošanai un nostiprināšanai traktortehnikā vai tās piekabē. Lielgabarīta pārvadājamās kravas apzīmēšana. Gadījumi, kad kravas pārvadāšanai jāsaņem atļauja. Kravas pārvadāšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas

1

15. Traktortehnikas un tās piekabju tehniskais stāvoklis un iekārtojums, reģistrācija un numuru zīmes Traktortehnikas un tās piekabju tehniskā stāvokļa vispārējās prasības. Bojājumi, kuru dēļ aizliegta traktortehnikas un tās piekabju ekspluatācija. Traktortehnikas un tās piekabju aprīkojums. Traktortehnikas un tās piekabju reģistrācijas kārtība. Numura zīmju uzstādīšanas kārtība

1

16. Traktortehnikas un tās piekabju pazīšanas zīmes, brīdināšanas ierīces un apzīmējumi Pazīšanas zīmju uzdevumi, nozīme, lietošana un uzstādīšana

1

 
17. Vadības ierīču lietošanas paņēmieni.

Kustības uzsākšana un apstāšanās

Galvenās vadības ierīces, mērinstrumenti un kontrolierīces, to izvietojums. Vadītāja pareiza iekāpšana traktortehnikā un pareiza izkāpšana no tās. Sēdekļa un atpakaļskata spoguļa regulēšana. Drošības jostu lietošanas noteikumi. Vadītāja poza darba vietā. Vadītāja roku stāvoklis uz stūres rata, kāju stāvoklis uz pedāļiem. Ceļa situācijas novērošanas secība un īpatnības dažādu tipu atpakaļskata spoguļos. Vadītāja izpildāmo darbu secība, uzsākot kustību uz sausa horizontāla ceļa. Kustības uzsākšanas īpatnības uz slidena ceļa, riteņu buksēšana, buksēšanas atkarība no ceļa seguma un stāvokļa, gaisa spiediena riepās, riepu nodiluma pakāpes, braukšanas ātruma un citiem faktoriem. Izpildāmo darbu secība, pārslēdzot pārnesumus augšupejošā un lejupejošā secībā. Vadītāja rīcība, apstādinot traktoru uz sausa vai slidena ceļa seguma. Bremzēšanas veidi – laidena, pakāpeniska, ar pārtraukumiem, ar motoru, pārslēdzot pārnesumus un avārijas bremzēšana. Vadītāja rīcība, ja nedarbojas darba bremzes. Stāvbremzes lietošanas noteikumi. Vispārējs jēdziens par bremzēšanas un apstāšanās ceļa garumu, apstākļi, kas to ietekmē (braukšanas ātrums, ceļa seguma veids un stāvoklis, vadītāja reakcijas laiks, bremžu pievada iedarbošanās laiks, saķeres spēks un citi apstākļi). Apstākļi, kuros notiek riteņu bloķēšanās, un riteņu bloķēšanās negatīvās sekas

3

1

18. Braukšana apdzīvotās vietās Distance un intervāla izvēle. Apstākļi, kas ietekmē distances attālumu, braucot dažādas intensitātes transporta plūsmā, tuvojoties dažādu veidu krustojumiem, braucot ar dažādu ātrumu. Apstākļi, kas ietekmē distances un intervāla lielumu. Pareiza krustojuma pārbraukšana. Vadītāja rīcība, tuvojoties neregulējamam krustojumam, krustojuma apskates secība, jēdziens par "aklo zonu". Traktora aizmugures situācijas kontroles nozīme. Vadītāja rīcība, nogriežoties pa labi, pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā. Izpildāmo darbību secība, veicot manevrus; vadītāja raksturīgākās kļūdas. Vadītāja rīcība, tuvojoties regulējamam krustojumam, vadīšanas paņēmieni brīdī, kad pārslēdzas luksofora signāli. Traktora vadīšanas īpatnības, šķērsojot gājēju pārejas. Gājēju uzvedības novērtēšana, pasākumi, lai novērstu uzbraukšanu gājējam. Traktora vadīšanas īpatnības vietās, kur iespējama bērnu, pusaudžu un vecu cilvēku parādīšanās uz brauktuves

2

1

19. Traktortehnikas vadīšana ārpus apdzīvotām vietām Distances un intervāla izvēles īpatnības, braucot transporta plūsmā ārpus apdzīvotām vietām. Braukšanas ātruma izvēles un apdzīšanas īpatnības. Traktortehnikas vadīšanas īpatnības ceļa pagriezienos, apstākļi, kas ietekmē šo manevru (masa, braukšanas ātruma, pagrieziena rādiuss). Jēdziens par smaguma centru, apstākļi, kas ietekmē smaguma centra atrašanās vietu, tā ietekme uz stabilitāti

1

1

20. Vadīšana sarežģītos ceļa apstākļos Traktortehnikas vadīšana tumšā diennakts laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos. Apgaismošanas un signalizācijas ierīču lietošana. Mijkrēšļa īpašā bīstamība. Braukšanas ātruma izvēle atkarībā no ceļa redzamības. Vadītāja rīcība, pārslēdzot tālās gaismas lukturus uz tuvo gaismu. Pasākumi, kā novērst apžilbināšanu, un vadītāja rīcība apžilbināšanas gadījumā. Jēdziens par cilvēka acs adaptāciju. Miglas lukturi, lietošanas īpatnības, raksturīgākie ceļu satiksmes negadījumi. Traktortehnikas vadīšanas īpatnības ziemas apstākļos (riteņu buksēšana, riteņu bloķēšanās, bremzēšanas ceļa palielināšanās, sānslīdes iespējas). Bremzēšanas un stūrēšanas īpatnības uz ceļiem ar mazu riepu saķeres spēku. Iemesli, kas rada sānslīdi bremzējot (dažādi bremzēšanas spēki, dažādi saķeres spēki, kravas nepareizs novietojums). Vadīšanas īpatnības pa sausiem un slapjiem grunts ceļiem, dziļām bedrēm, peļķēm, smiltīm, dubļiem, stāvos kāpumos un kritumos, pa mitru bruģi, braucot lapkritī. Vadīšanas īpatnības kustībā radušos tehnisko bojājumu rezultātā (priekšējās riepas plīsums, defekti darba bremzē, stūres iekārtā). Vadīšanas īpatnības, velkot mehānisko transportlīdzekli

1

21. Ekonomiska vadīšana Degvielas patēriņa atkarība no motora siltuma režīma, no pārnesuma izvēles, braukšanas ātruma un braukšanas stila, gaisa spiediena riepās. Jēdziens par degvielas patēriņa kontroles ierīcēm

1

22. Ceļa apstākļi. Vadītāja darba un atpūtas režīms. Faktori, kas ietekmē satiksmes drošību. Ceļu satiksmes negadījumi Autoceļu iedalījums, elementi, to raksturojums. Ceļa seguma veidi, to ietekme uz satiksmes drošību. Autoceļu bīstamie posmi – sašaurinājumi, jauns ceļa segums, bedres, viļņveida segums, seguma nodilums. Vadītāja darba vieta, mikroklimats kabīnē. Vadītāja darba spējas atkarībā no apģērba, laicīgas pareizas ēdināšanas, darba un atpūtas režīma. Alkohola un narkotisko vielu lietošanas sekas, medikamentu grupas, kas negatīvi ietekmē vadītāja rīcību, nogurums. Rīcība ceļu satiksmes negadījumos

1

1

23. Transportlīdzekļu vadītāju atbildība par ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem Transportlīdzekļa īpašnieka atbildība. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Administratīvo pārkāpumu protokols. Administratīvais process. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemta lēmuma pārsūdzēšana. Civillikums. Paaugstinātas bīstamības avota nodarīto zaudējumu atlīdzināšana. Krimināllikums. Noziedzīgie nodarījumi ceļu satiksmē. Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktu sistēma

1

1

Kopā

36

16

Vides ministrs R.Vējonis
8.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206
Mācību priekšmeta "Darba aizsardzība" programma visu kategoriju traktortehnikas vadītāju sagatavošanai

Nr. p.k.

Tēma

Saturs

Stundu skaits

0

X

1. Darba aizsardzības likumdošanas pamati Darba aizsardzības likums. Valsts politika darba aizsardzības jomā. Darba devēja un darbinieka pienākumi un tiesības. Garantijas, atvieglojumi un kompensācijas darba aizsardzības jomā. Atbildība par darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpšanu. Valsts darba inspekcijas likums, Valsts darba inspekcijas funkcijas un struktūra

1

1

2. Darba aizsardzības organizācija Darba aizsardzības vispārīgie principi. Darba aizsardzības organizācija uzņēmumā. Arodbiedrību nozīme. Uzticības personu institūcija, funkcijas, tiesības un pienākumi

1

3. Nelaimes gadījumi darbā Faktori, kas var izraisīt nelaimes gadījumus. Bīstamā zona, aizsardzība no iekļūšanas tajā. Bīstama rīcība, tās novēršana. Nejaušības faktors. Rīcība pēc nelaimes gadījuma. Nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtība

2

1

4. Instruktāža un apmācība Apmācība darba aizsardzībā, tās periodiskums. Instruktāžu nozīme bīstamas rīcības novēršanā. Instruktāžu iedalījums

2

5. Darba vides faktoru ietekme uz cilvēka organismu Darba vides faktori, kas rada risku cilvēku drošībai un veselībai (kaitīgas vielas, putekļi, troksnis, vibrācija, apgaismojums, mikroklimats un citi), to ietekme un izraisītās arodslimības. Obligāto veselības pārbaužu nozīme laicīgā arodslimību atklāšanā. Personīgās higiēnas nozīme. Kolektīvie un individuālie aizsardzības pasākumi, to izmantošana. Ergonomika darbā

3

2

6. Darba drošība, strādājot ar darba aprīkojumu Darba drošības pamatprincipi mašīnu ekspluatācijā. Darba aprīkojums. Aizsargierīces. Drošas darba metodes. Noteikumi, kad ar iekārtām strādā vairāki cilvēki. Drošības prasības, veicot darba aprīkojuma apkopi un remontu

3

2

7. Elektrodrošības pamati Raksturīgākās elektrotraumatiskās situācijas. Elektriskās strāvas iedarbība uz cilvēka organismu. Telpu klasifikācija pēc to elektrobīstamības. Soļa spriegums. Statiskā elektrība un aizsardzība pret to. Aizsargnullējums. Individuālie elektroaizsardzības līdzekļi. Aizsardzība pret zibeni

2

1

8. Ugunsdrošības pamati Iemesli, kas izraisa ugunsgrēkus un sprādzienus. Degšanas nosacījumi. Ugunsdrošības profilakse. Ugunsdzēsības materiāli un līdzekļi. Dažādu produktu un elektroiekārtu dzēšanas īpatnības

2

1

Kopā

16

8

Vides ministrs R.Vējonis
9.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206
Praktisko mācību programma

(Pielikums MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā)

I. Vispārīgās prasības visu traktortehnikas kategoriju vadītāju praktiskajai sagatavošanai

1. Visu traktortehnikas kategoriju vadītāju (izņemot F un G kategorijas vadītājus) sākotnējā apmācība traktortehnikas vadīšanā notiek sākotnējās apmācības laukumā, kurā atbilstoši praktisko mācību programmas uzdevumu prasībām izvietotas attēlā redzamās figūras.


Attēls. Traktortehnikas vadītāju vadīšanas sākotnējās apmācības laukums

2. Figūru izmērs ir atkarīgs no mācību tehnikas gabarītiem (attēls). Figūru savstarpējam izvietojumam un darba organizācijai sākotnējās apmācības laukumā jāveicina droša mācību procesa norise.

3. Minimālā sākotnējās apmācības laukuma platība traktortehnikai ir ne mazāka par 0,5 ha.

4. Traktortehnikas vadīšanas sākotnējā apmācība un apmācība uz ceļa notiek mācību instruktora tiešā vadībā ar mācību traktortehniku, kuras kabīnē atrodas sēdekļi diviem cilvēkiem.

5. Vadīšanas iemaņu mācīšana uz ceļa D, E un H kategorijas traktortehnikas vadītājiem ir pieļaujama ar mācību riteņtraktoru, kura kabīnē atrodas sēdekļi diviem cilvēkiem.

II. A un B kategorijas traktortehnikas vadītāju praktiskās sagatavošanas programma

Nr.p.k.

Tēma

Saturs

Stundu skaits

A

B

1. Traktora un universālās pašgājējmašīnas vadīšanas iekārtu lietošanas paņēmieni Vadīšanas sviru un pedāļu uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparātu izvietojums un rādījumi. Vingrinājumi pedāļu un sviru vadīšanā

0,5

0,5

2. Traktora un universālās pašgājējmašīnas motora iedarbināšana Ikdienas tehniskā apkope, sagatavošana motora iedarbināšanai. Motora iedarbināšana

0,5

0,5

3. Traktora un universālās pašgājējmašīnas vadīšana sākotnējās apmācības laukumā Braukšanas vienmērīga uzsākšana, vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem pagriezieniem, apstāšanās, pakāpeniska pāreja no zemākiem pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi). Traktora un universālās pašgājējmašīnas vadīšana, izbraucot figūru "čūska" uz priekšu un atpakaļgaitā (1.uzdevums attēlā), vadīšana, braucot uz priekšu un atpakaļgaitā figūrā "garāža" (2.uzdevums attēlā). Piekabināmo un uzkarināmo mašīnu savienošana ar traktoru (3.uzdevums attēlā). Iebraukšana "garāžā" atpakaļgaitā ar uzkarinātu mašīnu vai vienasu piekabi no labās vai kreisās puses (4.uzdevums attēlā)

4

4

4. Traktora vadīšana pa ceļu Traktora vadīšana pa ceļu, pāreja no zemāka pārnesuma uz augstāku (un otrādi) kustībā. Traktora vadīšana kāpumos un kritumos. Apstāšanās un kustības uzsākšana. Traktora vadīšana pa ceļu un apvidū ar piekabi un uzkarināmu mašīnu

3

3

5. Traktora vadīšana nepietiekamas redzamības apstākļos Apgaismojuma un signalizācijas ierīču izmantošana. Traktora vadīšana pa noteiktu maršrutu

0,5

0,5

6. Darbs ar buldozeru Iegriešanās gruntī, velšanās prizmas veidošana. Grunts pārvietošana ar dažādiem paņēmieniem. Uzbēruma veidošana no sānu rezervēm. Tranšeju un nelielu būvbedru aizbēršana

2,5

7. Traktora un universālās pašgājējmašīnas transportēšana Traktora un universālās pašgājējmašīnas sagatavošana transportēšanai, uzbraukšana uz treilera platformas un nobraukšana no tās. Darba drošības noteikumu ievērošana, traktora universālās pašgājējmašīnas nostiprināšana

0,5

0,5

Kopā

9

11,5

III. C kategorijas traktortehnikas vadītāju praktiskās sagatavošanas programma

Nr.p.k.

Tēma

Saturs

Stundu skaits

0/C, X/C

1. Ekskavatora un pašgājēja iekrāvēja sagatavošana darbam Ikdienas tehniskā apkope. Kontroles un signalizācijas aparātu izvietojums, rādījumi. Motora iedarbināšana un ekskavatora, pašgājēja iekrāvēja sistēmu un mehānismu pārbaude

1

2. Ekskavatora un pašgājēja iekrāvēja vadīšanas iekārta Vadības sviru, pedāļu un slēdžu izvietojums un nozīme. Vadītāja stāvoklis kabīnē attiecībā pret vadības svirām. Vingrinājumi darbam ar ekskavatora vadības svirām. Vingrinājumi ar pašgājēja iekrāvēja vadības svirām un stūres iekārtu

2

3. Ekskavatora un (vai) pašgājēja iekrāvēja vadīšana sākotnējās apmācības laukumā Braukšanas vienmērīga uzsākšana. Vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem pagriezieniem, apstāšanās. Pārslēgšanās no zemāka pārnesuma uz augstāku (un otrādi). Ekskavatora vadīšana, izbraucot figūru "čūska" uz priekšu un atpakaļgaitā (1.uzdevums attēlā). Ekskavatora vadīšana atpakaļgaitā. Ekskavatora vadīšana, braucot uz priekšu un atpakaļgaitā figūrā "garāža" (2.uzdevums attēlā)

2,5

4. Darbs ar ekskavatoru Darbs ar atpakaļvērstā kausa darba iekārtu: grunts rakšana un izbēršana atbērtnē, grunts rakšana un izbēršana transportlīdzeklī. Grāvja vai tranšejas rakšana. Ekskavatora darba iekārtu nomaiņa un izmēģināšana. Ekskavatora darba iekārtu montāža, demontāža un darba iekārtu regulēšana

4

5. Darbs ar pašgājēju iekrāvēju Grunts kraušana atbērtnē. Grunts kraušana transportlīdzekļos. Darbs, izmantojot kraušanas dakšas un satvērējus vai universālā iekrāvēja kausa iespējas. Iekrāvēja darba iekārtas montāža un demontāža

3,5

6. Ekskavatora un pašgājēja iekrāvēja vadīšana pa ceļu un sarežģītos apvidus apstākļos  Ekskavatora un pašgājēja iekrāvēja vadīšana pa ceļu, pārslēgšanās no zemāka pārnesuma uz augstāku (un otrādi). Ekskavatora un pašgājēja iekrāvēja vadīšana kāpumos un kritumos. Apstāšanās un kustības uzsākšana

2

7. Darbs ar ekskavatoru un pašgājēju iekrāvēju nepietiekamas redzamības apstākļos Apgaismojuma un signalizācijas ierīču lietošana. Darbs ar iekrāvēju un (vai) ekskavatoru, lietojot apgaismes iekārtas

1

8. Ekskavatora un pašgājēja iekrāvēja transportēšana Ekskavatora un pašgājēja iekrāvēja sagatavošana transportēšanai. Darba drošības noteikumi, nostiprinot mašīnu uz platformas. Ekskavatora un pašgājēja iekrāvēja nobraukšana no treilera platformas

1

Kopā

17

Piezīme. Vingrinājumus darbā ar ekskavatoru un ekskavatora sagatavošanu transportēšanai veic sākotnējās apmācības laukumā, kurā izveidota transportēšanas platformas imitācija. Tēmas "Darbs ar pašgājēju iekrāvēju" apguvei nepieciešams vismaz 1 ha liels grunts laukums.

IV. D kategorijas traktortehnikas vadītāju praktiskās sagatavošanas programma

Nr.p.k.

Tēma

Saturs

Stundu skaits

0/D, X/D

1. Lauksaimniecības pašgājējmašīnu vadības ierīces Vadīšanas sviru un pedāļu izvietojums un uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Iekāpšana kabīnē, pareizs stāvoklis sēdeklī un pareizs roku un kāju stāvoklis. Vadības pults kontrole

1

2. Graudaugu kombaina galveno sastāvdaļu tehnoloģiskā regulēšana Hedera galveno mezglu regulēšana. Kuļmašīnas regulēšana un sagatavošana dažādām kultūrām atbilstoši tehniskajā pasē norādītajiem parametriem. Graudu tvertnes darbības regulēšana. Smalcinātāja darbības regulēšana

2

3. Graudaugu kombaina sagatavošana darbam Graudaugu kombaina eļļošana, dzeses sistēmas pārbaude, degvielas iepildīšana. Regulēšanas darbi un ikdienas tehniskā apkope atbilstoši kombaina tehniskajā pasē esošajai kartei

2

4. Lauksaimniecības pašgājējmašīnas vadīšana sākotnējās apmācības laukumā Hedera pievienošana, atvienošana un hedera ratiņu piekabināšana. Braukšanas vienmērīga uzsākšana. Lauksaimniecības pašgājējmašīnas vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem pagriezieniem, apstāšanās, pāreja no zemāka pārnesuma uz augstāku (un otrādi). Lauksaimniecības pašgājējmašīnas vadīšana, braucot uz priekšu un atpakaļgaitā figūrā "garāža" (2.uzdevums attēlā)

2

5. Lauksaimniecības pašgājējmašīnas vadīšana pa ceļu un sarežģītos apvidus apstākļos Lauksaimniecības pašgājējmašīnas vadīšana pa ceļu, pāreja no zemāka pārnesuma uz augstāku (un otrādi) kustībā. Lauksaimniecības pašgājējmašīnas vadīšana kāpumos un kritumos. Apstāšanās un kustības uzsākšana

3

6. Graudaugu kombaina vadīšana ar pārnesumu pārslēgšanu, hedera nostādīšanu pļaušanas augstumā Gaitas variatora vadīšana, gaitas hidropiedziņas izmantošana. Hedera vadīšana, braucot uz priekšu un atpakaļgaitā

2

7. Graudaugu kombaina vadīšana, ieslēdzot un izslēdzot vadīšanas iekārtas Kuļmašīnas ieslēgšana un izslēgšana. Hedera ieslēgšana un izslēgšana, kombainam atrodoties kustībā. Graudu tvertnes transportiera ieslēgšana un izslēgšana

1

8. Graudaugu kombaina vadīšana pa lauku, kurā ir nospraustas slejas, pagriezieni lauka galos Kombainēšanas paņēmieni. Lauka sadalīšana slejās, sleju nospraušana. Graudaugu kombaina vadīšana pa nospraustu sleju ar puspagriezieniem galos

1

Kopā

14

V. E kategorijas traktortehnikas vadītāju praktiskās sagatavošanas programma

Nr.p.k.

Tēma

Saturs

Stundu skaits

0/E, X/E

1. Autogreidera sagatavošana darbam Ikdienas tehniskā apkope. Kontroles un signalizācijas aparātu izvietojums, rādījumi. Motora iedarbināšana un autogreidera sistēmu un mehānismu pārbaude

1

2. Autogreidera vadīšanas iekārta Vadības sviru un pedāļu izvietojums un nozīme. Vadītāja stāvoklis kabīnē attiecībā pret vadības svirām un pedāļiem. Vingrinājumi darbam ar autogreidera darba un palīgiekārtām. Vingrinājumi stūres iekārtas vadīšanā

1,5

3. Autogreidera vadīšana sākotnējās apmācības laukumā Braukšanas vienmērīga uzsākšana, vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem pagriezieniem, apstāšanās. Pakāpeniska pāreja no zemāka pārnesuma uz augstāku (un otrādi). Autogreidera vadīšana, izbraucot figūru "čūska" uz priekšu un atpakaļgaitā (1.uzdevums attēlā). Autogreidera vadīšana atpakaļgaitā. Autogreidera vadīšana, braucot uz priekšu un atpakaļgaitā figūrā "garāža" (2.uzdevums attēlā)

2,5

4. Darbs ar autogreideri Grunts irdināšana un pārvietošana. Grunts un citu materiālu samaisīšana. Ceļa klātnes planēšana un profilēšana. Nogāžu planēšana. Autogreidera darba iekārtu (vērstuvju, nažu, papildu darba iekārtu) montāža, demontāža un regulēšana

4

5. Autogreidera vadīšana pa ceļu un nepietiekamas redzamības apstākļos Autogreidera vadīšana pa ceļu. Apgaismojuma un signalizācijas ierīču izmantošana

1

Kopā

10

VI. F kategorijas traktortehnikas vadītāju praktiskās sagatavošanas programma

Nr.p.k.

Tēma

Saturs

Stundu skaits

0/F, X/F

1. Forvardera vai harvestera sagatavošana darbam Ikdienas tehniskā apkope. Kontroles un signalizācijas aparātu izvietojums un rādījumi. Forvardera vai harvestera sagatavošana motora iedarbināšanai. Forvardera vai harvestera motora iedarbināšana un forvardera vai harvestera sistēmu un mehānismu pārbaude

1

2. Forvardera vai harvestera vadīšanas iekārtu lietošanas paņēmieni Mašīnas vadības sviru un pedāļu uzdevums, mašīnas vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē. Vingrinājumi pedāļu un sviru lietošanā. Vingrinājumi stūres iekārtas vadīšanā. Vadības sviru regulēšana un manipulatora darbību ātruma iestatīšana

1,5

3. Forvardera vai harvestera vadīšana Braukšanas vienmērīga uzsākšana. Meža mašīnas vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem pagriezieniem, apstāšanās. Pārslēgšanās no zemāka pārnesuma uz augstāku (un otrādi). Meža izstrādes un kopšanas mašīnas vadīšana, izbraucot figūru "čūska" uz priekšu un atpakaļgaitā (1.uzdevums attēlā). Meža mašīnas vadīšana, braucot uz priekšu un atpakaļgaitā figūrā "garāža" (2.uzdevums attēlā)

3

4. Darbs ar manipulatoru tukšgaitā Manipulatora darbināšana tukšgaitā. Forvardera satvērējkausa (greifera) vai harvestera darba galvas pārvietošana uz priekšu un atpakaļ, pa labi un pa kreisi. Sortimentu (forvarderam) vai stumbru (harvesteram) satveršana dažādā attālumā. Precīzas darbības ar manipulatoru

3

5. Garo sortimentu iekraušana un izkraušana krautuvē Blakus forvardera kravas platformai novietotu garo sortimentu iekraušana un izkraušana. Pareizas kustības trajektorijas un darbināmo manipulatora sastāvdaļu izvēle. Laika patēriņa samazināšana. Attālumā novietota sortimenta iekraušana un izkraušana. Pareizas kustības trajektorijas un darbināmo manipulatora sastāvdaļu izvēle. Laika patēriņa samazināšana. Forvardera priekšpusē un aizmugurē novietota sortimenta iekraušana. Pareizas kustības trajektorijas un darbināmo manipulatora sastāvdaļu izvēle. Laika patēriņa samazināšana. Sortimenta izkraušana krautuvē, grēdas veidošana, forvardera novietošana attiecībā pret grēdu

2,5

6. Īsā sortimenta iekraušana un izkraušana krautuvē Sortimenta savākšana kravas platformā. Galu nolīdzināšana. Pareiza manipulatora darbināšana bez triecieniem. Sortimenta izkraušana krautuvē. Pareiza sortimenta grēdas veidošana. Kravu komplektēšana

2

7. Atšķirīga garuma sortimenta kraušana krautuvē Dažāda sortimenta savākšana vienā kravā. Kravas izkraušana un šķirošana krautuvē. Kompleksa darba veikšana sortimenta savākšanā, pārvietošanā un krautnēšanā. Kravu komplektēšana

1,5

8. Koku gāšanas paņēmieni Gāšana skujiņā no abām pusēm, ievērojot optimālo gāšanas leņķi. Gāšana perpendikulāri uz abām pusēm, ievērojot optimālo gāšanas leņķi. Gāšana uz priekšu no abām pusēm, ievērojot optimālo gāšanas leņķi

7

9. Meža mašīnu transportēšana Meža mašīnu sagatavošana transportēšanai. Darba drošības noteikumi, nostiprinot mašīnu uz platformas. Meža mašīnu nobraukšana no treilera platformas

0,5

Kopā

22

VII. G kategorijas traktortehnikas vadītāju praktiskās sagatavošanas programma

Nr.p.k.

Tēma

Saturs

Stundu skaits

0/G, X/G

1. Veltņu vadības iekārtas, lietošanas paņēmieni Vadības sviru un pedāļu uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparatūras izvietojums un rādījumi. Vingrinājumi vadības sviru, pedāļu un stūres iekārtas vadīšanā

0,5

2. Veltņu iedarbināšana un sagatavošana darbam Ikdienas tehniskā apkope. Veltņu sagatavošana motora iedarbināšanai. Veltņu sagatavošana darbam

1

3. Veltņu vadīšana Braukšanas vienmērīga uzsākšana. Vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem pagriezieniem, apstāšanās. Vadīšana, izbraucot figūru "čūska" virzienā uz priekšu un atpakaļgaitā (1.uzdevums attēlā). Veltņa vadīšana atpakaļgaitā

2

4. Asfalta ieklājēju vadības iekārtas, lietošanas paņēmieni Vadības sviru un pedāļu uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparatūras izvietojums un rādījumi. Vingrinājumi vadības sviru, pedāļu un stūres iekārtas vadīšanā

1

5. Asfalta ieklājēju darba iekārtu regulēšana un nostatījums Asfaltbetona masas padeves ātruma regulēšana. Asfalta ieklājēju asfaltbetona masas ieklāšanas biezuma regulēšana. Asfalta ieklājēju vadīšana sakabē ar asfaltbetona transportēšanas mašīnām

2

6. Pašizgāzēju (damperu) vadības iekārtas, lietošanas paņēmieni Vadības sviru un pedāļu uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparatūras izvietojums un rādījumi. Vingrinājumi vadības sviru, pedāļu un stūres iekārtas vadīšanā

1

7. Pašizgāzēju (damperu) iedarbināšana un sagatavošana darbam Ikdienas tehniskā apkope. Pašizgāzēju (damperu) sagatavošana motora iedarbināšanai. Pašizgāzēju (damperu) sagatavošana darbam

1

8. Pašizgāzēju (damperu) vadīšana sākotnējās apmācības laukumā Braukšanas vienmērīga uzsākšana. Vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem pagriezieniem, apstāšanās. Vadīšana, izbraucot figūru "čūska" virzienā uz priekšu un atpakaļgaitā (1.uzdevums attēlā). Vadīšana, braucot virzienā uz priekšu un atpakaļgaitā figūrā "garāža" (2.uzdevums attēlā). Pašizgāzēju (damperu) vadīšana atpakaļgaitā

2

9. Ceļu pamatnes stabilizētāju (recikleru) vadības iekārtas, lietošanas paņēmieni Vadības sviru un pedāļu uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparatūras izvietojums un rādījumi. Vingrinājumi vadības sviru, pedāļu un stūres iekārtas vadīšanā

1

10. Ceļu pamatnes stabilizētāju (recikleru) darba iekārtu regulēšana un nostatījums Ikdienas tehniskā apkope. Ceļu pamatnes stabilizētāju (recikleru) sagatavošana motora iedarbināšanai. Ceļu pamatnes stabilizētāju (recikleru) sagatavošana darbam, darbu izpilde, darba iekārtu nostatījumi un regulēšana atbilstoši veicamajam darbam

2

11. Asfalta frēžu vadības iekārtas, lietošanas paņēmieni Vadības sviru un pedāļu uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparatūras izvietojums un rādījumi. Vingrinājumi vadības sviru, pedāļu un stūres iekārtas vadīšanā

1

12. Asfalta frēžu darba iekārtu regulēšana un nostatījums Ikdienas tehniskā apkope. Asfalta frēžu sagatavošana motora iedarbināšanai. Asfalta frēžu sagatavošana darbam, darbu izpilde, darba iekārtu nostatījumi un regulēšana atbilstoši veicamajam darbam

2

13. Ceļu būves mašīnu transportēšana Ceļu būves mašīnu sagatavošana transportēšanai, uzbraukšana uz treilera platformas. Darba drošības noteikumi, nostiprinot mašīnu uz platformas. Ceļu būves mašīnu nobraukšana no treilera platformas

2

Kopā

18,5

10.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206
Mācību reģistrācijas karte (paraugs)

(Pielikums MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā; pielikums stājas spēkā 01.01.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

11.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206
Kopsavilkums par traktortehnikas vadītāju sagatavošanas mācību plānā noteikto priekšmetu stundu skaitu pa kategorijām

(Pielikums MK 11.09.2012. noteikumu Nr.625 redakcijā)

Nr.p.k.

Mācību priekšmeta nosaukums/
apjoms mācību stundās

Sākotnējās zināšanas un prasmes/iegūstamā traktortehnikas vadītāja kategorija

0/A

0/B

X/B

0/C

X/C

O/D

X/D

O/E

X/E

O/F

X/F

O/G

X/G

1. Traktortehnikas uzbūve un ekspluatācijas pamati (5.pielikums)

42

59

24

43

27

56

33

35

19

94

84

88

54

2. Traktortehnikas darbu tehnoloģija (6.pielikums)

0

24

24

60

60

0

0

30

30

30

30

42

42

3. Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība (7.pielikums)

36

36

16

36

16

36

16

36

16

36

16

36

16

4. Darba aizsardzība (8.pielikums)

16

16

8

16

8

16

8

16

8

16

8

16

8

5. Praktiskās mācības (9.pielikums)

9

11,5

11,5

17

17

14

14

10

10

22

22

18,5

18,5

Kopā

103

146,5

83,5

172

128

122

71

127

83

198

160

200,5

138,5

Apzīmējumi tabulā:

0 – personai nav iepriekš iegūtas traktortehnikas vai sauszemes transportlīdzekļa vadītāja kategorijas;

X – personai ir iepriekš iegūta vismaz viena traktortehnikas vai sauszemes transportlīdzekļa vadītāja kategorija;

A, B, C, D, E, F un G – iegūstamā traktortehnikas vadītāja kategorija saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 23.panta piekto daļu.

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 206Pieņemts: 02.03.2010.Stājas spēkā: 06.03.2010. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 37 (4229), 05.03.2010.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
206118
{"selected":{"value":"01.01.2013","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2013","iso_value":"2013\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"19.09.2012","iso_value":"2012\/09\/19","content":"<font class='s-1'>19.09.2012.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.03.2010","iso_value":"2010\/03\/06","content":"<font class='s-1'>06.03.2010.-18.09.2012.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2013
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)