Starptautiskā konvencija pret aparteīdu sportā

Pieņemta un atvērta parakstīšanai un ratifikācijai ar Ģenerālās Asamblejas 1985.gada 10.decembra Rezolūciju 40/64

Šīs konvencijas dalībvalstis,

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu noteikumus, saskaņā ar kuriem visas dalībvalstis apņemas veikt kopīgus un atsevišķus pasākumus sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai nodrošinātu visu cilvēktiesību un pamatbrīvību vispārēju cienīšanu un ievērošanu neatkarīgi no rases, dzimuma, valodas vai reliģijas atšķirībām,

uzskatot, ka Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā ir pasludināts, ka visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi attiecībā uz cieņu un tiesībām un ka katrs cilvēks ir tiesīgs uz visām tiesībām un brīvībām, kas paredzētas minētajā deklarācijā, bez jebkādām, jo īpaši rases, ādas krāsas vai valstiskās izcelsmes, atšķirībām,

ievērojot, ka atbilstoši Starptautiskajai konvencijai par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu minētās konvencijas dalībvalstis īpaši nosoda rasu segregāciju un aparteīdu un apņemas novērst, aizliegt un izskaust jebkādas šādas darbības visās jomās,

ievērojot, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja pieņēmusi ir vairākas rezolūcijas, kurās nosoda apar­teīdu sportā, un ir apliecinājusi savu apņēmību stingri atbalstīt olimpisko principu, saskaņā ar kuru nav pieļaujama diskriminācija rases, reliģiskās vai politiskās piederības dēļ un ka vienīgais kritērijs dalībai sporta pasākumos ir nopelni sportā,

uzskatot, ka Starptautiskajā deklarācijā pret aparteīdu sportā, ko Ģenerālā Asambleja pieņēmusi 1977.gada 14.decembrī, ir svinīgi apliecināta nepieciešamība ātri izskaust aparteīdu sportā,

ņemot vērā noteikumus Starptautiskajā konvencijā par aparteīda noziegumu izskaušanu un sodu par tiem un jo īpaši atzīstot, ka dalība sporta pasākumos, kuros piedalās komandas, kas izvēlētas, pamatojoties uz aparteīdu, tieši atbalsta un veicina aparteīda noziegumu izdarīšanu, kā definēts minētajā konvencijā,

apņēmušās veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izskaustu aparteīda praksi sportā un veicinātu starptautiskos sporta kontaktus, pamatojoties uz olimpisko principu,

atzīstot, ka sporta kontakti ar visām valstīm, kas praktizē aparteīdu sportā, veicina un nostiprina aparteīdu, pārkāpjot minēto olimpisko principu, un tādējādi kļūst par visu valdību pamatotām bažām,

vēloties īstenot principus, kas ietverti Starptautiskajā deklarācijā pret aparteīdu sportā, un nodrošināt praktisku pasākumu drīzāku pieņemšanu šajā saistībā,

būdamas pārliecinātas, ka, pieņemot Starptautisko konvenciju pret aparteīdu sportā, tiktu veikti efektīvāki pasākumi starptautiskā un valstu līmenī, lai izskaustu aparteīdu sportā,

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants

Šajā konvencijā

a) ar terminu "aparteīds" apzīmē tādu institucionalizētas rasu segregācijas un diskriminācijas sistēmu, kuras mērķis ir izveidot un uzturēt vienas cilvēku rases grupas dominanci pār citu cilvēku rases grupu un tās sistemātiski apspiest, piemēram, tādu dominanci, kāda tiek īstenota Dienvid­āfrikā, un ar terminu "aparteīds sportā" apzīmē šādas sistēmas politikas un prakses īstenošanu sportā - gan profesionālā, gan amatieru līmenī;

b) ar terminu "valsts sporta aprīkojums" apzīmē visu sporta aprīkojumu, ko izmanto saistībā ar sporta programmu, kuru īsteno valsts valdības aizbildnībā;

c) ar terminu "olimpiskais princips" apzīmē principu, ka nav pieļaujama diskriminācija rases, reliģiskās vai politiskās piederības dēļ;

d) ar terminu "sporta līgumi" apzīmē jebkādus līgumus, kas noslēgti, lai organizētu, veicinātu un rīkotu jebkurus sporta pasākumus vai īstenotu no tiem atvasinātas tiesības, tostarp apkalpošanu;

e) ar terminu "sporta organizācijas" apzīmē visas organizācijas, kas izveidotas sporta pasākumu rīkošanai valsts līmenī, tostarp nacionālās olimpiskās komitejas, nacionālās sporta federācijas vai nacionālās vadošās sporta komitejas;

f) ar terminu "komanda" apzīmē sportistu grupu, kas izveidota, lai piedalītos sporta pasākumos, sacenšoties ar citām tādām pašām organizētām grupām;

g) ar terminu "sportisti" apzīmē vīriešus un sievietes, kas piedalās sporta pasākumos individuāli vai komandas sastāvā, kā arī administratorus, trenerus, instruktorus un citas pilnvarotas personas, kuru funkcijām ir svarīga nozīme komandas darbībā.

2. pants

Dalībvalstis stingri nosoda aparteīdu un apņemas nekavējoties ar visiem attiecīgajiem līdzekļiem īstenot politiku, lai izskaustu aparteīda praksi visos sporta veidos.

3. pants

Dalībvalstis nepieļauj sporta kontaktus ar valsti, kas praktizē aparteīdu, un veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka to sporta organizācijas, komandas un atsevišķi sportisti neiesaistās šādos kontaktos.

4. pants

Dalībvalstis veic visus iespējamos pasākumus, lai nepieļautu sporta kontaktus ar valsti, kas praktizē aparteīdu, un nodrošina efektīvus līdzekļus šo pasākumu ievērošanai.

5. pants

Dalībvalstis atsakās sniegt finansiālu vai citu palīdzību, kas ļautu to sporta organizācijām, komandām un atsevišķiem sportistiem piedalīties sporta pasākumos valstī, kura praktizē aparteīdu, vai sporta pasākumos, kuros piedalās komandas vai atsevišķi sportisti, kas izvēlēti, pamatojoties uz aparteīdu.

6. pants

Katra dalībvalsts veic attiecīgos pasākumus pret savām sporta organizācijām, komandām un atsevišķiem sportistiem, kuri piedalās sporta pasākumos valstī, kas praktizē aparteīdu, vai sporta pasākumos, kuros piedalās arī komandas, kas pārstāv valsti, kura praktizē aparteīdu, tostarp šādus pasākumus:

a) atteikšanās jebkādiem mērķiem sniegt finansiālu vai citu palīdzību šādām sporta organizācijām, komandām vai atsevišķiem sportistiem;

b) tādas rīcības īstenošana, kas ierobežo šādu sporta organizāciju, komandu vai atsevišķu sportistu piekļuvi valsts sporta aprīkojumam;

c) visu to sporta līgumu neievērošana, kas ietver sporta pasākumus valstī, kura praktizē aparteīdu, vai sporta pasākumus, kuros piedalās komandas vai atsevišķi sportisti, kas izvēlēti, pamatojoties uz apar­teīdu;

d) atteikšanās piešķirt valsts sporta pagodinājumus vai pasniegt sporta balvas šādām komandām vai atsevišķiem sportistiem un šādu pagodinājumu vai balvu atsauk­šana;

e) atteikšanās rīkot oficiālas pieņemšanas par godu šādām komandām vai sportistiem.

7. pants

Dalībvalstis atsakās izsniegt vīzas un/vai atļaut iebraukšanu tiem sporta organizāciju pārstāvjiem, komandām un atsevišķiem sportistiem, kuri pārstāv valsti, kas praktizē aparteīdu.

8. pants

Dalībvalstis veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka valsts, kas praktizē aparteīdu, tiek izslēgta no starp­tautiskajām un reģionālajām sporta organizācijām.

9. pants

Dalībvalstis veic visus attiecīgos pasākumus, lai nepieļautu to, ka starptautiskās sporta organizācijas piemēro finansiālus vai citus sodus saistītajām organizācijām, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām, šīs konvencijas noteikumiem un olimpiskā principa garu atsakās piedalīties sporta pasākumos ar valsti, kas praktizē aparteīdu.

10. pants

1. Dalībvalstis pēc labākās gribas cenšas nodrošināt olimpisko nediskriminēšanas principu un šīs konvencijas noteikumu vispārēju ievērošanu.

2. Šajā saistībā dalībvalstis aizliedz ieceļot savā valstī tiem komandu locekļiem un atsevišķiem sportistiem, kas piedalās vai ir piedalījušies sporta sacensībās Dienvidāfrikā, un aizliedz ieceļot savā valstī tiem sporta organizāciju pārstāvjiem, komandu locekļiem un atsevišķiem sportistiem, kas pēc savas iniciatīvas uzaicina sporta organizācijas, komandas un sportistus, kuri oficiāli pārstāv valsti, kas praktizē aparteīdu, un kuri piedalās sacensībās zem tās karoga. Dalībvalstis var arī aizliegt ieceļot savā valstī tiem sporta organizāciju pārstāvjiem, komandu locekļiem vai atsevišķiem sportistiem, kas uztur sporta kontaktus ar sporta organizācijām, komandām vai sportistiem, kuri pārstāv valsti, kas praktizē aparteīdu, un kuri piedalās sacensībās zem tās karoga. Ieceļošanas aizliegums nedrīkst būt pretrunā to attiecīgo sporta federāciju noteikumiem, kas atbalsta aparteīda izskaušanu sportā, un to piemēro tikai attiecībā uz piedalīšanos sporta pasākumos.

3. Dalībvalstis iesaka saviem pārstāvjiem starptautiskajās sporta federācijās veikt visus iespējamos un praktiskos pasākumus, lai nepieļautu 2.punktā minēto sporta organizāciju, komandu un sportistu piedalīšanos starptautiskajās sporta sacensībās, un ar savu starptautiskajās sporta organizācijās esošo pārstāvju starpniecību dara visu iespējamo,

a) lai nodrošinātu Dienvidāfrikas izslēgšanu no visām federācijām, kuru locekle tā joprojām ir, kā arī nepieļautu, ka tiek atjaunota Dienvidāfrikas piederība jebkādai federācijai, no kuras tā izslēgta;

b) lai gadījumā, kad kādas nacionālās federācijas pieļauj sporta pasākumus ar valsti, kas praktizē aparteīdu, tiktu piemērotas sankcijas šādām nacionālajām federācijām, un vajadzības gadījumā tās arī tiktu izslēgtas no attiecīgajām starptautiskajām sporta organizācijām, un netiktu pieļauta to pārstāvju piedalīšanās starp­tautiskajās sporta sacensībās.

4. Ja tiek rupji pārkāpti šīs konvencijas noteikumi, dalībvalstis veic attiecīgos pasākumus, ko tās uzskata par atbilstošiem, vajadzības gadījumā arī pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut atbildīgo nacionālo vadošo sporta organizāciju, nacionālo sporta federāciju vai attiecīgo valstu sportistu piedalīšanos starptautiskajās sporta sacensībās.

5. Šā panta noteikumus, kas konkrēti attiecas uz Dienvidāfriku, beidz piemērot, kad minētajā valstī tiek likvidēta aparteīda sistēma.

11. pants

1. Izveido komisiju pret aparteīdu sportā (turpmāk tekstā - Komisija), kurā ir piecpadsmit locekļi, kam piemīt augstas morāles īpašības un kas ir uzticīgi cīņai pret aparteīdu, turklāt īpašu uzmanību veltot to personu līdzdalībai, kam ir pieredze sporta pārvaldības jomā, un šos locekļus dalībvalstis ievēl no savu pilsoņu vidus, ņemot vērā taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu un galveno tiesību sistēmu pārstāvību.

2. Komisijas locekļus ievēl, aizklāti balsojot par sarakstā ietvertajām personām, kuras izvirzījušas dalībvalstis. Katra dalībvalsts var izvirzīt vienu personu no savu pilsoņu vidus.

3. Pirmās vēlēšanas notiek pēc sešiem mēnešiem kopš šīs konvencijas stāšanās spēkā. Vismaz trīs mēnešus pirms kārtējo vēlēšanu dienas Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs nosūta dalībvalstīm vēstuli, aicinot tās divu mēnešu laikā iesniegt savas kandidatūras. Ģenerālsekretārs sagatavo sarakstu, kurā alfabētiskā kārtībā ieraksta visas tādējādi izvirzītās personas, norādot dalībvalstis, kas tās izvirzījušas, un iesniedz šo sarakstu dalībvalstīm.

4. Komisijas locekļus ievēl dalībvalstu sanāksmē, ko sasauc ģenerālsekretārs Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē. Šajā sanāksmē, kuras kvorums ir divas trešdaļas dalībvalstu, Komisijā ievēlētās personas ir tie kandidāti, kas saņēmuši balsu vislielāko skaitu un klātesošo un balsošanā piedalījušos dalībvalstu pārstāvju absolūto balsu vairākumu.

5. Komisijas locekļus ievēl uz četriem gadiem. Tomēr deviņu pirmajās vēlēšanās ievēlēto locekļu pilnvaru termiņš beidzas pēc diviem gadiem; uzreiz pēc pirmajām vēlēšanām Komisijas priekšsēdētājs lozējot nosaka šo deviņu locekļu vārdus un uzvārdus.

6. Lai aizpildītu pagaidu vakances, dalībvalsts, kuras pilsonis ir beidzis veikt Komisijas locekļa pienākumus, ieceļ citu personu no savu pilsoņu vidus, ja to apstiprina Komisija.

7. Dalībvalstis sedz Komisijas locekļu izdevumus laikā, kad viņi veic pienākumus Komisijā.

12. pants

1. Dalībvalstis apņemas iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram izskatīšanai Komisijā ziņojumu par normatīvajiem aktiem, tiesību vai administratīvajiem aktiem vai citiem aktiem, ko tās pieņēmušas, lai šīs konvencijas noteikumi stātos spēkā, viena gada laikā kopš tās spēkā stāšanās dienas un turpmāk ik pēc diviem gadiem. Komisija var pieprasīt no dalībvalstīm papildinformāciju.

2. Katru gadu Komisija ar ģenerālsekretāra starpniecību ziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai Asamblejai par savu darbību, kā arī tā var iesniegt priekšlikumus un sniegt vispārējus ieteikumus, kas izstrādāti, izskatot dalībvalstu iesniegtos ziņojumus un informāciju. Šādus ieteikumus un priekšlikumus Ģenerālajai Asamblejai nosūta kopā ar attiecīgo dalībvalstu piezīmēm, ja tādas ir.

3. Komisija pārbauda jo īpaši šīs konvencijas 10. panta noteikumu īstenošanu un sniedz ieteikumus par veicamajiem pasākumiem.

4. Pēc vairākuma dalībvalstu lūguma ģenerālsekretārs sasauc dalībvalstu sanāksmi, lai izskatītu turpmāko darbību, kas attiecas uz šīs konvencijas 10. panta noteikumu īstenošanu. Ja tiek rupji pārkāpti šīs konvencijas noteikumi, ģenerālsekretārs sasauc dalībvalstu sanāksmi pēc Komisijas lūguma.

13. pants

1. Ikviena dalībvalsts jebkurā laikā var paziņot, ka tā atzīst Komisijas kompetenci saņemt un izskatīt tās sūdzības par šīs konvencijas noteikumu pārkāpumiem, kuras iesniegušas dalībvalstis, kas arī ir sniegušas šādu paziņojumu. Komisija var pieņemt lēmumu par attiecīgajiem pasākumiem, kas veicami saistībā ar pārkāpumiem.

2. Dalībvalstīm, par kurām iesniegta sūdzība saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir tiesības būt pārstāvētām un piedalīties Komisijas sanāksmēs.

14. pants

1. Komisija rīko sanāksmes ne retāk kā reizi gadā.

2. Komisija pieņem savu reglamentu.

3. Komisijas sekretariātu nodrošina Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

4. Komisijas sanāksmes parasti notiek Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē.

5. Ģenerālsekretārs sasauc pirmo Komisijas sanāksmi.

15. pants

Šīs konvencijas depozitārijs ir Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

16. pants

1. Šī konvencija ir atvērta parakstīšanai visām valstīm Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē, līdz tās spēkā stāšanās brīdim.

2. Šo konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina valstis, kas to parakstījušas.

17. pants

Šai konvencijai var pievienoties visas valstis.

18. pants

1. Šī konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram deponēts divdesmit septītais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.

2. Attiecībā uz katru valsti, kas ratificē, pieņem vai apstiprina šo konvenciju vai pievienojas tai pēc tās stāšanās spēkā, šī konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc attiecīgā dokumenta deponēšanas.

19. pants

Jebkuru dalībvalstu strīdu par šīs konvencijas interpretāciju, piemērošanu vai īstenošanu, kas nav atrisināts sarunās, pēc to valstu lūguma, kas ir strīda puses, ar to savstarpēju piekrišanu nodod izskatīšanai Starptautiskajā tiesā, izņemot gadījumus, kad strīda puses vienojušās par citādu tā atrisināšanas veidu.

20. pants

1. Jebkura dalībvalsts var ierosināt veikt labojumu vai grozījumu šajā konvencijā un iesniegt to depozitārijam. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs pēc tam nosūta ierosināto labojumu vai grozījumu dalībvalstīm ar lūgumu paziņot viņam, vai tās atbalsta dalībvalstu konferences sasaukšanu, lai izskatītu šos ierosinājumus un balsotu par tiem. Ja vismaz viena trešdaļa dalībvalstu atbalsta šādu konferenci, ģenerālsekretārs sasauc konferenci Apvienoto Nāciju Organizācijas uzraudzībā. Visus labojumus vai grozījumus, ko pieņem minētajā konferencē klātesošo un balsošanā piedalījušos dalībvalstu vairākums, iesniedz apstiprināšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā Asamblejā.

2. Labojumi vai grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājusi Ģenerālā Asambleja un pieņēmis dalībvalstu vairākums ar divām trešdaļām balsu saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām procedūrām.

3. Kad labojumi vai grozījumi stājas spēkā, tie ir saistoši tām dalībvalstīm, kas tos pieņēmušas, bet citām dalībvalstīm ir saistoši šīs konvencijas noteikumi un visi iepriekšējie labojumi vai grozījumi, ko tās pieņēmušas.

21. pants

Dalībvalsts var izstāties no šīs konvencijas, iesniedzot depozitārijam rakstisku paziņojumu. Šāda izstāšanās stājas spēkā pēc viena gada kopš dienas, kad depozitārijs saņēmis minēto paziņojumu.

22. pants

Šī konvencija izstrādāta angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.