1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Latvijas Republikas valsts robeža (turpmāk — valsts robeža) — nepārtraukta un noslēgta līnija un ar šo līniju sakrītoša vertikāla virsma, kas Latvijas Republikas sauszemes un ūdeņu teritoriju, zemes dzīles un gaisa telpu norobežo no kaimiņvalstīm un no Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā;

2) robežšķērsošanas vieta — vieta uz valsts sauszemes robežas vai tās tuvumā, ostas, lidostas, lidlauka, dzelzceļa stacijas teritorijas daļa vai cita vieta vai telpa, kas paredzēta personām ārējās robežas šķērsošanai, kā arī mantu un preču pārvietošanai pāri ārējai robežai un kur kompetentās iestādes veic pārbaudes, ja šajā likumā nav noteikts citādi;

3) pārbaudes — normatīvajos aktos noteikto pasākumu kopums ārējās robežas šķērsošanas pieļaujamības konstatēšanai;

4) ārējā robeža — valsts robeža un robežšķērsošanas vietas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulu (ES) Nr. 2016/399 par Savienības kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas robežu kodekss) (turpmāk  —  Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regula Nr. 2016/399);

5) iekšējā robeža — valsts robeža saskaņā ar Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulu Nr. 2016/399;

6) dalībvalsts — ikviena valsts, kas ir pievienojusies 1985.gada 14.jūnija Nolīgumam starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām un piemēro tā noteikumus attiecībā uz robežkontroles atcelšanu pie iekšējām robežām;

7) trešā valsts — ikviena valsts, kas nav dalībvalsts šā likuma izpratnē;

8) Latvijas Republikas iekšējie ūdeņi (turpmāk — iekšējie ūdeņi):

a) ūdensteču (upju, strautu, kanālu) un ūdenstilpju (ezeru, dīķu, ūdenskrātuvju) ūdeņi līdz valsts sauszemes robežai,

b) jebkuri citi ūdeņi, kas atrodas uz krasta pusi no bāzes līnijām;

9) Latvijas Republikas teritoriālā jūra (turpmāk — teritoriālā jūra) — Baltijas jūras un Baltijas jūras Rīgas jūras līča ūdeņi, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, 12 jūras jūdžu platumā, skaitot no bāzes līnijas;

10) bāzes līnija Baltijas jūrā — maksimālā bēguma līnija un taisnas līnijas, kas savieno konkrētās ostas pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko būvju vai citu būvju punktus, kuri atrodas vistālāk uz jūras pusi;

11) kompetentās iestādes — šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās valsts pārvaldes iestādes, kas veic personu, mantu un preču pārbaudes robežšķērsošanas vietās, uz valsts robežas un pierobežā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2012. un 22.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2018.)

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt valsts robežu un robežapsardzības sistēmu, kā arī nodrošināt valsts robežas neaizskaramību uz sauszemes, jūrā un gaisa telpā.

4.pants. Valsts sauszemes robežas ierīkošana

(1) Valsts sauszemes robežas ierīkošana ietver tās uzmērīšanu, iezīmēšanu dabā un nostiprināšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts sauszemes robežas uzmērīšana ietver valsts robežlīnijas un valsts robežzīmju ģeodēzisko koordinātu noteikšanu un robežas demarkācijas karšu sastādīšanu. Valsts sauszemes robežas uzmērīšanu veic saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem par valsts robežas noteikšanu.

(3) Valsts sauszemes robežu iezīmē dabā un nostiprina ar robežzīmēm un citām nostiprinājuma būvēm vai elementiem (piemēram, robežgrāvjiem, stigām, žogiem) saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem par valsts robežas noteikšanu. Robežzīmju, nostiprinājuma būvju vai elementu bojāšana, iznīcināšana, pārveidošana vai pārvietošana ir aizliegta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2018.)

5.pants. Valsts robežas uzturēšana

(1) Lai nodrošinātu atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem ierīkotās valsts sauszemes robežas saglabāšanu, kā arī robežzīmju un citu nostiprinājuma būvju vai elementu saglabāšanu un atbilstību minēto līgumu prasībām, organizē valsts sauszemes robežas uzturēšanu.

(2) Valsts sauszemes robežas uzturēšanas ietvaros veic valsts sauszemes robežas apskati dabā, proti, tās atrašanās vietas apvidū pārbaudi, salīdzināšanu ar demarkācijas dokumentiem, vizuālā stāvokļa analīzi, trūkumu, bojājumu vai neatbilstību konstatēšanu, un nosaka turpmāko rīcību trūkumu vai bojājumu novēršanai.

(3) Atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem organizē valsts sauszemes robežas atjaunošanu (apskatē konstatēto trūkumu vai bojājumu novēršanu), ja nepieciešams, sadarbojoties ar kaimiņvalsts attiecīgajiem pilnvarotajiem pārstāvjiem.

(4) Ja nepieciešamās valsts sauszemes robežas uzturēšanas darbības pārsniedz Latvijas Republikas kompetenci, kas noteikta starptautiskajos līgumos, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iniciē starpvalstu sadarbību, lai risinātu valsts robežas uzturēšanas vai atjaunošanas jautājumus.

6.pants. Robežapsardzības sistēma

(1) Robežapsardzības sistēma ir vairāku pasākumu komplekss. Šajā pasākumu kompleksā ir ietverta robežkontroles koordinācija un īstenošana pie ārējās robežas un valsts iekšienē, pasākumi pie iekšējās robežas un valsts iekšienē, kas veicami, lai kompensētu robežkontroles atcelšanu pie iekšējās robežas, informācijas apmaiņa, sadarbība pārrobežu organizētās noziedzības apkarošanā, kā arī robežapsardzības jomā konstatēto draudu un risku analīze.

(2) Robežapsardzības sistēmu izveido, lai nodrošinātu kārtības uzturēšanu uz valsts robežas, pierobežā un robežšķērsošanas vietās, veiktu personu, mantu un preču pārbaudes robežšķērsošanas vietās, kontrolētu uzturēšanās kārtību uz valsts robežas, pierobežā un robežšķērsošanas vietās, nodrošinātu valsts robežas un tās infrastruktūras objektu neaizskaramību uz valsts robežas, pierobežā, iekšējos ūdeņos, jūras piekrastē un robežšķērsošanas vietās.

(3) Robežapsardzības sistēmu nosaka šis likums, citi normatīvie akti un Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi.

(4) Robežapsardzības sistēmas uzturēšanā atbilstoši kompetencei ir iesaistītas valsts pārvaldes iestādes un to rīcībā esošie resursi.

7.pants. Latvijas Republikas pilnvarotie robežas pārstāvji

Lai īstenotu Latvijas Republikai paredzētās funkcijas, kas noteiktas saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, kuri noslēgti ar kaimiņvalstīm, Ministru kabinets darbībai konkrētos valsts robežas posmos no robežsargu vidus ieceļ Latvijas Republikas pilnvarotos robežas pārstāvjus un viņu vietniekus, ja to iecelšana ir paredzēta attiecīgajā starptautiskajā līgumā.

8.pants. Valsts robežas drošība

(1) Valsts robežas drošība ir šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktais pasākumu kopums valsts robežas neaizskaramības garantēšanai un valsts apdraudējuma novēršanai.

(2) Minētajos pasākumos ietilpst arī konsulāro amatpersonu un Iekšlietu ministrijas specializēto atašeju (sakaru virsnieku) aktivitātes ārzemēs, valsts pārvaldes iestāžu starptautiskā sadarbība, pilnvaroto robežas pārstāvju sadarbība, ikdienā savstarpēji koordinēta kompetento iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu darbība uz valsts robežas un valsts iekšienē.

(3) Gar valsts sauszemes robežu izveido valsts robežas joslu, bet gar ārējo sauszemes robežu — arī pierobežas joslu un pierobežu.

(03.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.2015.)

9.pants. Valsts robežas režīms

(1) Lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību uz sauszemes, jūrā un gaisa telpā, kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un neļautu personām nelikumīgi šķērsot ārējo robežu, kā arī pārvietot mantas un preces pāri ārējai robežai ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām, nosaka valsts robežas režīmu.

(2) Valsts robežas režīms ietver:

1) kārtību, kādā personas šķērso valsts robežu, kā arī kārtību, kādā mantas un preces pārvieto pāri valsts robežai;

2) kārtību, kādā sauszemes transportlīdzekļi un dzelzceļa transports šķērso valsts robežu;

3) kārtību, kādā gaisa kuģi šķērso valsts robežu gaisa telpā;

4) kārtību, kādā kuģošanas līdzekļi šķērso valsts robežu, kā arī ienāk un uzturas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās.

9.² pants. Eiropas Robežu uzraudzības sistēma (EUROSUR)

Valsts robežsardze pilda Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 22.oktobra regulā Nr. 1052/2013, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR) noteiktās valsts koordinācijas centra funkcijas.

(03.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.2015.)

9.³ pants. Ieceļošanas un izceļošanas sistēma

(Pants stājas spēkā pēc tam, kad ieceļošanas un izceļošanas sistēma uzsāk darbību atbilstoši regulas Nr. 2017/2226 66. pantam, un tiks iekļauts likuma redakcijā uz ieceļošanas un izceļošanas sistēmas darbības uzsākšanas dienu. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.08.2021. likumu, kas stājas spēkā 03.09.2021.)

14.pants. Valsts robežas joslas režīms

Personu uzturēšanās valsts robežas joslā ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad tā saistīta ar:

1) robežuzraudzību;

2) valsts sauszemes robežas, tās nostiprinājuma būvju un elementu un valsts robežas joslas uzturēšanas un atjaunošanas darbiem, kas ir saskaņoti ar Valsts robežsardzi;

3) valsts robežu šķērsojošo komunikāciju (piemēram, cauruļvadu, sakaru līniju, elektrolīniju), autoceļu un dzelzceļu uzturēšanas darbiem, kas ir saskaņoti ar Valsts robežsardzi;

4) ģeodēzijas un kartogrāfijas darbiem, kas ir saskaņoti ar Valsts robežsardzi;

5) katastrofu seku likvidācijas darbiem, par ko ir informēta Valsts robežsardze.

14.¹ pants. Patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas režīms

Personu uzturēšanās patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā ir aizliegta, izņemot šādus gadījumus:

1) šā likuma 14. panta 1., 3., 4. un 5. punktā noteiktos gadījumus;

2) ja tā saistīta ar valsts sauszemes robežas, tās nostiprinājuma būvju un elementu un patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas uzturēšanas un atjaunošanas darbiem, kas ir saskaņoti ar Valsts robežsardzi;

3) ja ir saņemta šā likuma 18. pantā minētā terminētā caurlaide ar norādi, ka personai ir tiesības uzturēties patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā.

(19.08.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.09.2021.)

16.pants. Pierobežas joslas režīms

(1) (Izslēgta ar 03.12.2015. likumu)

(2) Pierobežas joslā ir aizliegts izvietot brīvības atņemšanas iestādes un psihiatriskā profila ārstniecības iestādes.

(3) Publiskus pasākumus pierobežas joslā organizē saskaņā ar publisku izklaides un svētku pasākumu organizēšanas kārtību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(4) Medības pierobežas joslā organizē saskaņā ar medību organizēšanas kārtību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(5) (Izslēgta ar 16.02.2012. likumu)

(6) Pierobežas joslā plānotos šaušanas, spridzināšanas vai pirotehniskos darbus to organizatori rakstveidā saskaņo ar attiecīgo Valsts robežsardzes teritoriālo struktūrvienību vismaz divas nedēļas pirms šo darbu uzsākšanas. Saskaņošana ar Valsts robežsardzi neatbrīvo no pienākuma saņemt atļauju minēto darbību veikšanai citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(7) Pierobežas joslā aizliegta tādu būvju, iežogojumu, uzbērumu, grāvju, sakaru torņu vai citādu objektu izveidošana, kā arī meliorācijas un irigācijas darbi, kas traucē robežuzraudzību, robežkontrolē iesaistīto kompetento iestāžu amatpersonu un transportlīdzekļu pārvietošanos, valsts robežas uzturēšanu vai piekļūšanu robežkontroles objektiem.

(8) Lai nepieļautu nelikumīgu ārējās robežas šķērsošanu, Valsts robežsardze pierobežas joslā var slēgt lauku vai meža ceļus, stigas, pārejas vietas un tiltus, kas iet pāri ārējai robežai, vai izveidot uz tiem šķēršļus un uzstādīt informatīvas zīmes, darot to zināmu vietējai pašvaldībai un zemes īpašniekiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2012. un 03.12.2015. likumu, kas stājas spēkā 29.12.2015.)

20.pants. Pierobežas režīms

(1) Personai, uzturoties pierobežā, ir pienākums glabāt pie sevis un pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dokumentu (dokumentus), kas apliecina personas identitāti un tiesības uzturēties Latvijas Republikā. Minētais nosacījums neattiecas uz personu, kas ir valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības amatpersona (darbinieks) un, pildot dienesta (amata) pienākumus pierobežā, var uzrādīt dienesta (darba) apliecību, kas paredzēta attiecīgās iestādes darbību reglamentējošos normatīvajos aktos.

(2) Par pierobežā plānotiem Nacionālo bruņoto spēku vienību vai tiesībaizsardzības iestāžu vienību manevriem vai mācībām, kurās paredzēts izmantot ieročus, militāro vai cita veida speciālo tehniku vai kuģošanas līdzekļus, minēto manevru vai mācību organizators rakstveidā informē Valsts robežsardzi vismaz divas nedēļas pirms šo manevru vai mācību uzsākšanas.

(3) Valsts robežsardze ir tiesīga aizliegt vai pārtraukt šā panta otrajā daļā minētos manevrus vai mācības, ja attiecīgajā pierobežas joslā vai ārējai robežai piegulošajā kaimiņvalsts teritorijā:

1) noteikta pastiprināta robežkontrole;

2) izsludināts pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms vai izsludināta ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2012. un 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 30.11.2023.)

23.pants. Kompetento iestāžu nodrošināšana ar pārbaužu veikšanai piemērotām vietām vai telpām

Ostās, lidostās un lidlaukos, kuros ir izveidotas robežšķērsošanas vietas, ostas pārvalde, lidostas vai lidlauka īpašnieks vai ekspluatants bez atlīdzības nodrošina kompetentās iestādes ar pārbaužu veikšanai piemērotām un ar nepieciešamajām komunikācijām aprīkotām vietām vai telpām.

25.pants. Kustības organizēšana robežšķērsošanas vietā

(1) Robežšķērsošanas vietas apzīmē ar norādījuma zīmēm un, ja nepieciešams, iežogo. Iekļūšana robežšķērsošanas vietā un izkļūšana no tās ir atļauta tikai pa šim nolūkam paredzētiem un ar informatīvām norādēm apzīmētiem ceļiem un ejām.

(2) Personu un transportlīdzekļu kustība, mantu un preču pārvietošana robežšķērsošanas vietā notiek, ievērojot informatīvās norādes, kā arī kompetento iestāžu amatpersonu norādījumus.

(3) Ostās, lidostās un lidlaukos, kur ir izveidotas robežšķērsošanas vietas, nodrošina pārbaudēm pakļauto personu plūsmas nošķiršanu no to personu plūsmas, kuras nešķērso valsts robežu vai saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem nav pakļautas pārbaudēm.

(4) Valsts robežsardze robežšķērsošanas vietās, kas izveidotas uz autoceļiem, atļauj personām, kuras šķērso ārējo sauszemes robežu, lai ieceļotu Latvijas Republikā vai izceļotu no tās, atstāt robežšķērsošanas vietas teritoriju, kā arī pārvietot preces un mantas, kuras tiek ievestas Latvijas Republikā vai izvestas no tās, pēc tam, kad ir saņemta informācija par to, ka kompetentās iestādes pabeigušas pārbaudi.

27.pants. Personu tiesības un pienākumi, kā arī aizliegumi personām robežšķērsošanas vietā

(1) Personai robežšķērsošanas vietā ir tiesības saņemt šādu informāciju:

1) pārbaudi veicošās amatpersonas vārds, uzvārds un amats;

2) pārbaudes secība un kārtība.

(2) Personai, uzturoties robežšķērsošanas vietā, ir pienākums:

1) glabāt pie sevis personu apliecinošu dokumentu vai citu robežšķērsošanas vietas režīmu regulējošos normatīvajos aktos noteiktu dokumentu, kas nepieciešams, lai uzturētos robežšķērsošanas vietā, izņemot robežšķērsošanas vietas, kas izveidotas ostās, lidostās un dzelzceļa stacijās;

2) pēc kompetento iestāžu amatpersonu pieprasījuma uzrādīt pārbaudei personu apliecinošu dokumentu, kā arī citus robežšķērsošanas vietas režīmu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, kas nepieciešami, lai uzturētos robežšķērsošanas vietā;

3) pēc kompetento iestāžu amatpersonu pieprasījuma uzrādīt pārbaudei tās valdījumā esošo transportlīdzekli, kuģošanas līdzekli, gaisa kuģi, mantas un preces un to pavaddokumentus, ja šādu dokumentu nepieciešamību nosaka normatīvie akti;

4) pēc kompetento iestāžu amatpersonu pieprasījuma sniegt mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus par savu darbību robežšķērsošanas vietā;

5) informēt kompetento iestāžu amatpersonas par nepieciešamību ievest teritorijā, kurā noteikts robežšķērsošanas vietas režīms, ieročus, munīciju, speciālos līdzekļus, sprāgstvielas, narkotiskās vai psihotropās vielas, radioaktīvās vielas, citus priekšmetus vai vielas, kuru pārvadāšanai nepieciešama īpaša atļauja;

6) informēt kompetento iestāžu amatpersonas par nepieciešamību veikt jebkāda veida darbību, kas var ietekmēt pārbaudes robežšķērsošanas vietā;

7) pārvietoties, ievērojot ceļa zīmes un informatīvās norādes, kā arī kompetento iestāžu amatpersonu norādījumus;

8) izpildīt citas kompetento iestāžu amatpersonu likumīgās prasības.

(3) Personai, kas ierodas robežšķērsošanas vietā, lai šķērsotu ārējo robežu, pārbaudes laikā ir šādi pienākumi:

1) atbildēt uz kompetento iestāžu amatpersonu jautājumiem par sevi, brauciena mērķi un citiem apstākļiem, kas var apliecināt ārējās robežas šķērsošanas nosacījumu izpildi;

2) pēc kompetento iestāžu amatpersonu pieprasījuma uzrādīt pārbaudei derīgus ceļošanas dokumentus un citus dokumentus, kuru nepieciešamība noteikta normatīvajos aktos, kas regulē personu ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un ceļošanas tranzītā kārtību;

3) pēc kompetento iestāžu amatpersonu pieprasījuma uzrādīt pārbaudei savā valdījumā esošo transportlīdzekli, kuģošanas līdzekli, gaisa kuģi, mantas un preces un to pavaddokumentus, ja to nosaka normatīvie akti;

4) informēt kompetento iestāžu amatpersonas par savā rīcībā esošajiem (arī transportlīdzeklī esošajiem) ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem, sprāgstvielām, narkotiskajām vai psihotropajām vielām, radioaktīvajām vielām vai citiem priekšmetiem vai vielām, kuru pārvadāšanai nepieciešama īpaša atļauja;

5) izpildīt citas kompetento iestāžu amatpersonu likumīgās prasības.

(4) Personai robežšķērsošanas vietā ir aizliegts:

1) veikt jebkādas darbības, kas var traucēt kompetento iestāžu amatpersonu dienesta pienākumu izpildi;

2) bez kompetentās iestādes amatpersonas atļaujas ienākt un uzturēties kompetento iestāžu dienesta telpās;

3) smēķēt ārpus speciāli noteiktām un apzīmētām vietām.

28.pants. Robežkontroles pagaidu atjaunošana uz iekšējās robežas

(1) Lēmumu par robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz iekšējās robežas, robežkontroles pagaidu atjaunošanas termiņa pagarināšanu vai robežkontroles pagaidu atjaunošanas atcelšanu, ievērojot Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulas Nr. 2016/399 nosacījumus, pieņem Ministru kabinets.

(2) Īpaši steidzamos un pamatotos gadījumos lēmumu par robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz iekšējās robežas pieņem iekšlietu ministrs, par to nekavējoties informējot Ministru kabinetu.

(3) Lēmumā par robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz iekšējās robežas norāda:

1) robežkontroles atjaunošanas iemeslus;

2) robežkontroles atjaunošanas vietas;

3) robežkontroles apjomu;

4) robežkontroles atjaunošanas datumu un plānoto ilgumu.

(4) Ja tiek pieņemts lēmums par robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz iekšējās robežas, uz robežkontroles atjaunošanas vietām neattiecina robežšķērsošanas vietas režīmu.

(5) Ar robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz iekšējās robežas saistītās konsultācijas, informācijas sniegšanu un citus organizatoriskos pasākumus organizē un vada Iekšlietu ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2018.)

30.pants. Citu valstu amatpersonu iesaistīšana robežkontrolē

Ja nepieciešams, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktu, starptautisko līgumu un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības, robežkontroles īstenošanā uz valsts robežas un robežšķērsošanas vietās var iesaistīt citu valstu amatpersonas.

31.pants. Valsts pārvaldes iestāžu pilnvaras valsts robežas noteikšanā, ierīkošanā un uzturēšanā

(1) Ārlietu ministrija:

1) pamatojoties uz Saeimas vai Ministru kabineta lēmumu, risina starpvalstu sarunas par valsts robežas un robežšķērsošanas vietu noteikšanu vai atjaunošanu un valsts robežas režīma noteikšanu;

2) organizē un vada demarkācijas komisijas valsts robežas noteikšanas un atjaunošanas ietvaros;

3) regulē robežincidentus, kurus nav noregulējuši Latvijas Republikas pilnvarotie robežas pārstāvji.

(2) Aizsardzības ministrija:

1) atbilstoši kompetencei regulē ar valsts gaisa telpas režīma pārkāpšanu saistītos incidentus;

2) nodrošina valsts robežas uzmērīšanu — valsts robežlīnijas un valsts robežzīmju ģeodēzisko koordinātu noteikšanu un valsts demarkācijas karšu sastādīšanu.

(3) Iekšlietu ministrija:

1) organizē un nodrošina valsts sauszemes robežas iezīmēšanu dabā un nostiprināšanu, valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas, robežzīmju uzraudzības joslas, pierobežas joslas un pierobežas ierīkošanu, kā arī plāno un nodrošina valsts sauszemes robežas uzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei;

2) nodrošina privāto īpašumu atsavināšanai nepieciešamo dokumentu sagatavošanu šajā likumā noteiktajos gadījumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3) atbilstoši kompetencei risina jautājumus par valsts robežas režīma ieviešanu;

4) atbilstoši kompetencei regulē ar valsts robežas režīma pārkāpšanu saistītos incidentus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.08.2021. likumu, kas stājas spēkā 03.09.2021.)

33.pants. Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku tiesības robežapsardzības sistēmas nodrošināšanā

Lai nodrošinātu valsts gaisa telpas suverenitāti un neaizskaramību, Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēkiem ir tiesības:

1) iesaistīt valsts gaisa telpā radušās situācijas noskaidrošanā un gaisa kuģu identificēšanā kompetentās iestādes, citas valsts un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) institūcijas;

2) aizliegt vai ierobežot gaisa kuģu lidojumus atsevišķos valsts gaisa telpas rajonos, ja rodas draudi, ka valsts robeža varētu tikt nelikumīgi šķērsota pa gaisa telpu;

3) pieprasīt, lai valsts robežu nelikumīgi šķērsojošā gaisa kuģa apkalpe nosēdina gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas apstākļu un iemeslu noskaidrošanai;

4) veikt valsts robežu nelikumīgi šķērsojošā gaisa kuģa pārtveršanu, novirzīšanu uz valsti, no kuras tas ielidojis, pavadīšanu vai piespiedu nosēdināšanu.

34.pants. Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) tiesības robežapsardzības sistēmas nodrošināšanā

Lai nodrošinātu Latvijas Republikas gaisa telpas suverenitāti un neaizskaramību, Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO) ir tiesības veikt Latvijas Republikas gaisa telpas kontroli un apsardzību.

35.pants. Pašvaldību atbalsts robežapsardzības sistēmas nodrošināšanā iesaistītajām valsts pārvaldes iestādēm

Pašvaldības atbilstoši savai kompetencei sniedz atbalstu robežapsardzības sistēmas nodrošināšanā iesaistītajām valsts pārvaldes iestādēm.

35.¹ pants. Ministru kabineta tiesības izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu

(1) Konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, Ministru kabinets var izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu.

(2) Izsludinot pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, Ministru kabinetam, ciktāl tas nepieciešams un ir samērīgi attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai, ir tiesības visā pierobežā vai tās daļā atkarībā no apdraudējuma intensitātes noteikt vienu vai vairākus šādus pasākumus:

1) īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību;

2) īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai šīs kustības ierobežojumus;

3) konkrētu robežšķērsošanas vietu darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu, vienlaikus nodrošinot personām iespēju īstenot tiesības un likumiskās intereses, no kurām nav pieļaujama atkāpe;

4) īpašu saimnieciskās darbības kārtību vai šīs darbības ierobežojumus;

5) īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai;

6) tiesības nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu vai noteikt īpašu kārtību publisko iepirkumu veikšanai attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nepieciešami būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai;

7) attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistīto amatpersonu tiesības iekļūt nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijās, lai pamatotu aizdomu gadījumā atklātu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu slēpšanās vietas vai atklātu pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām pārvietotu preču slēpšanas vietas, vai notvertu šādas personas vai izņemtu šādas preces;

8) attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistīto amatpersonu tiesības iekļūt dzīvojamās telpās, lai pamatotu aizdomu gadījumā notvertu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu vai novērstu personu dzīvības apdraudējumu;

9) ierobežot tiesības personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujas;

10) uzdot atsevišķu uzdevumu izpildi valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām atbilstoši to kompetencei;

11) attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistīto amatpersonu tiesības pamatotu aizdomu gadījumā apturēt transportlīdzekļus un veikt to apskati, pieprasīt personai personu apliecinošu dokumentu un saņemt to pārbaudei, kā arī pieprasīt informāciju un dokumentus, lai pārliecinātos par personas atrašanās tiesiskumu Latvijas Republikas teritorijā;

12) attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistīto amatpersonu tiesības aizturēt personu, par kuru pastāv pamatotas aizdomas, ka tā nelikumīgi šķērsojusi valsts robežu vai ka tā veikusi personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, vai ka tā nodrošinājusi iespēju personai nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, līdz brīdim, kad tā tiek nodota kompetentajai iestādei.

(2¹) Ministru kabinets, ciktāl tas nepieciešams un ir samērīgi attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai, ir tiesīgs šā panta otrajā daļā noteikto pasākumu izpildi uzdot Nacionālo bruņoto spēku personālam, nosakot pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma pasākumu izpildē iesaistītā personāla tiesības un iesaistes noteikumus, kā arī nepieciešamības gadījumā paredzot papildu atlīdzību iesaistītajam Nacionālo bruņoto spēku personālam.

(3) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, ievērojot Ministru kabineta nosacījumus par informācijas sniegšanas kārtību un steidzamību, bez maksas izziņo lēmumu par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu, kā arī sniedz citu informāciju par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu un ieteikumus iedzīvotājiem par to, kā rīkoties.

(4) Ministru kabinetam ir tiesības izsludināt pastiprinātu robežapsardzības darbības režīmu uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju, ja nepieciešams, minēto termiņu pagarināt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai.

(5) Ja apdraudējums, kas bija pamatā pastiprināta robežapsardzības darbības režīma izsludināšanai, ir novērsts vai pārvarēts, Ministru kabinets atceļ lēmumu par pastiprināta robežapsardzības darbības režīma izsludināšanu pirms tam noteiktā beigu termiņa.

(6) Pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma laikā izdotos administratīvos aktus vai amatpersonu faktisko rīcību personai ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību, ja attiecīgais lēmums ir tieši saistīts ar izsludināto pastiprināto robežapsardzības sistēmas darbības režīmu.

(7) Par katru gadījumu, kad attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistītā amatpersona izmantojusi šā panta otrās daļas 7. vai 8. punktā minētās tiesības, attiecīgā iestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā informē prokuratūru.

(8) Attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistītajai personai, ievērojot tās darba (dienesta pienākumu) raksturu un intensitāti, var noteikt tādu virsstundu darba (dienesta pienākumu izpildes) laiku, kas pārsniedz attiecīgi Darba likumā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā vai Valsts drošības iestāžu likumā noteikto maksimālo virsstundu darba (dienesta pienākumu izpildes) laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Tiklīdz zudusi nepieciešamība pēc šāda virsstundu darba (dienesta pienākumu izpildes) laika, tas atceļams.

(9) Uz šā panta astotajā daļā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi.

(22.06.2023. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.10.2023. un 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 30.11.2023.)

(Nodaļa 24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 6. punktu)

36. pants. Valsts robežas drošību reglamentējošo noteikumu pārkāpšana

Par valsts robežas, valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas, robežzīmju uzraudzības joslas, pierobežas joslas, pierobežas vai robežšķērsošanas vietas režīma pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt naudas soda vienībām.

(24.10.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.08.2021. un 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 30.11.2023.)

37. pants. Valsts robežzīmes, nostiprinājuma būves vai elementa, robežpārbaudes un robežuzraudzības tehnisko līdzekļu bojāšana, iznīcināšana, pārveidošana vai pārvietošana

Par valsts robežzīmes, nostiprinājuma būves vai elementa, robežpārbaudes vai robežuzraudzības tehnisko līdzekļu bojāšanu, iznīcināšanu, pārveidošanu vai pārvietošanu piemēro naudas sodu līdz divsimt naudas soda vienībām.

(24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 6. punktu)

38. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 36. un 37. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts robežsardze.

(24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 6. punktu)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1994.gada 27.oktobrī pieņemtais Latvijas Republikas valsts robežas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23.nr.; 1995, 24.nr.; 1997, 2.nr.; 1998, 22.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 7., 21.nr.; 2004, 2., 8.nr.; 2005, 2.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā astoņus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumi Nr.246 “Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas”;

2) Ministru kabineta 1998.gada 13.janvāra noteikumi Nr.6 “Noteikumi par valsts robežzīmi”;

3) Ministru kabineta 1998.gada 29.decembra noteikumi Nr.503 “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas noteikšanu”;

4) Ministru kabineta 1999.gada 2.marta noteikumi Nr.74 “Noteikumi par bāzes līniju punktu koordinātām”;

5) Ministru kabineta 2001.gada 16.janvāra noteikumi Nr.21 “Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi iebrauc un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās un izbrauc no tiem”;

6) Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumi Nr.43 “Noteikumi par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas noteikšanu”;

7) Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumi Nr.310 “Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu”;

8) Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumi Nr.126 “Kārtība, kādā Valsts robežsardze veic valsts robežas apsardzību jūrā, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisakuģus”;

9) Ministru kabineta 2002.gada 21.maija noteikumi Nr.195 “Noteikumi par robežkontroles veikšanai nepieciešamajām iekārtām un tehnisko aprīkojumu”;

10) Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.296 “Noteikumi par robežkontroles punktu režīmu”;

11) Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumi Nr.499 “Latvijas Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma noteikumi”;

12) Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumi Nr.892 “Noteikumi par formalitātēm, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas”.

3. Šā likuma 9.¹ pants stājas spēkā 2012.gada 1.septembrī.

(16.02.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2012.)

4. Šā likuma 10.¹ pants stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā.

(16.02.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2012.)

5. Līdz šā likuma 19.panta pirmajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.septembrim ir spēkā Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija noteikumi Nr.674 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(16.02.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2012.)

6. Šā likuma VI nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019.)

7. Ministru kabinets līdz 2022. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 13. panta pirmajā un astotajā daļā un 21. pantā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. jūnijam ir spēkā Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumi Nr. 550 "Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību" un 2016. gada 3. maija noteikumi Nr. 268 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(19.08.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.09.2021.)

8. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. janvārim izdod šā likuma 13. panta sestajā daļā minētos noteikumus.

(19.08.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.09.2021.)

9. Valsts robežsardze grafiskos datus par valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, robežzīmju uzraudzības joslu, pierobežas joslu un pierobežu izveido līdz 2026. gada 1. janvārim.

(19.08.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.09.2021.)

10. Līdz tiek pabeigta valsts robežas iekārtošana, Ministru kabinets katru gadu līdz 1. decembrim sniedz Saeimai detalizētu ziņojumu par valsts robežas iekārtošanas gaitu, izlietotajiem finanšu līdzekļiem un atsavinātajiem koksnes resursiem.

(19.08.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.09.2021.)

11. Ministru kabinets līdz 2022. gada 1. janvārim izdod šā likuma 11. panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 2016. gada 23. februāra noteikumi Nr. 108 "Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās un iziet no tām".

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

12. Šā likuma 9.³ pants stājas spēkā pēc tam, kad ieceļošanas un izceļošanas sistēma uzsāk darbību atbilstoši regulas Nr.  2017/2226 66. pantam. Iekšlietu ministrija pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par ieceļošanas un izceļošanas sistēmas darbības uzsākšanu, nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(07.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2022. 9.³ pants tiks iekļauts likuma redakcijā uz ieceļošanas un izceļošanas sistēmas darbības uzsākšanas dienu)